FIFA Pasaules kauss

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.7</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>1162</id>
    <revision>
      <id>4485568</id>
      <parentid>4483638</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:04:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rekordi un statistika */</comment>
      <origin>4485568</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="49685" sha1="hge4afjrnijulzzatm69d0ur6f1qgni" xml:space="preserve">{{Sporta līgas infokaste
| nosaukums      = FIFA Pasaules kauss
| aktuāla_sezona = 2026. gada FIFA Pasaules kauss
| logo           = Fifa pasaules kauss.jpg
| pikseļi        = 160px
| apraksts       = FIFA Pasaules kausa trofeja, ko pasaules čempioniem pasniedz kopš 1974. gada
| sports         = [[futbols]]
| dibin          = {{dat|1930}}
| moto           = 
| komandas       = 48 (finālturnīrā)&lt;br /&gt;206 (2026. gada kvalifikācijas turnīrā)
| valsts         = {{flaga|Pasaule}} Pasaule
| čempions       = {{fb|ARG}}&lt;br /&gt;([[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]; 3. tituls)
| čempions_visv  = {{fb|BRA}} (5 tituli)
| mlapa          = {{URL|https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup}}
}}

'''FIFA Pasaules kauss''', bieži vienkārši '''Pasaules kauss''', ir starptautisks [[futbols|futbola]] turnīrs, ko organizē [[FIFA]] un tajā piedalās [[nacionālās futbola izlases]]. Turnīrs tiek rīkots ik pēc četriem gadiem kopš 1930. gada, izņemot [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ nenotikušos 1942. un 1946. gada čempionātus. Pašreizējie pasaules čempioni ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gadā]] izcīnīja savu trešo titulu.

Lai gan finālturnīri notiek ik pēc četriem gadiem, taču pats čempionāts (ieskaitot kvalifikācijas spēles) ilgst gandrīz trīs gadus. Par tiesībām spēlēt [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada finālturnīrā]] kvalifikāciju uzsāka 206 izlases, kas vispirms piedalījās reģionālajos turnīros, ko rīko kontinentālās futbola federācijas. Finālturnīrā iekļūst 48 komandas, kas piecas ar pusi nedēļas ilgā turnīrā noskaidro pasaules kausa ieguvēju.

Tikai astoņām valstīm ir izdevies uzvarēt kādā no 22 notikušajiem pasaules futbola čempionātiem. Visvairāk titulu — piecus — ir ieguvusi [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], kam seko [[Itālijas futbola izlase|Itālija]] un [[Vācijas futbola izlase|Vācija]] ar četriem tituliem. Trīs reizes ir uzvarējusi [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], divreiz titulu ir ieguvušas [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas]] un [[Francijas futbola izlase|Francijas]] izlase, bet pa reizei [[Anglijas futbola izlase|Anglija]] un [[Spānijas futbola izlase|Spānija]]. Tikai vienā finālturnīrā, kas noticis [[Eiropa|Eiropā]] ir uzvarējusi komanda no cita kontinenta ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gadā]] uzvarēja Brazīlija). [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] Spānija kļuva par pirmo Eiropas izlasi, kas uzvarējusi ārpus Eiropas. Pirms tam visos finālturnīros, kas notikuši ārpus Eiropas, bija uzvarējušas [[Dienvidamerika]]s komandas.

FIFA Pasaules kauss ir pasaulē vislielākais sporta pasākums, skatītāju ziņā (gan klātienē, gan TV) pārspējot pat [[olimpiskās spēles]].{{nepieciešama atsauce}} 2014. gada finālu televīzijā vismaz minūti vēroja apmēram 1,013 miljardi cilvēku, bet kopējais turnīra skatītāju skaits sasniedza 3,2 miljardus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html |title=2014 FIFA World Cup™ reached 3.2 billion viewers, one billion watched final |language=en |date={{dat|2015|12|16||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171029130051/http://www.fifa.com/worldcup/news/y=2015/m=12/news=2014-fifa-world-cuptm-reached-3-2-billion-viewers-one-billion-watched--2745519.html }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== Pirms kausa ===
Pirmā starptautiskā futbola spēle tika sarīkota 1872. gadā [[Glāzgova|Glāzgovā]] starp [[Anglijas futbola izlase|Angliju]] un [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]]. Pirmais turnīrs starp izlasēm norisinājās 1884. gadā, tas bija [[Lielbritānijas čempionāts nacionālajām izlasēm]]. Tajā piedalījas [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]], [[Skotijas futbola izlase|Skotijas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] un [[Īrijas futbola izlase|Īrijas]] izlase. Futbolam kļūstot populārākam, tas tika iekļauts [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]. un [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada olimpiskajās spēlēs]] kā paraugdemonstrējumu disciplīna (uzvarētājiem netika pasniegtas medaļas). Futbols par oficiālu [[olimpiskie sporta veidi|olimpisko sporta veidu]] kļuva sākot ar [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajām spēlēm]]. Šo olimpisko futbola turnīru organizēja [[Anglijas Futbola asociācija]] un tajā drīkstēja piedalīties tikai amatieri. Gan 1908., gan [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada olimpiskajās spēlēs]] uzvarēja [[Apvienotā Karaliste]], zem kuras karoga spēlēja Anglijas amatieru futbola izlase.

1904. gadā tika izveidota [[FIFA|Starptautiskā Futbola federāciju asociācija]] (FIFA). Tās pirmais mēģinājums organizēt savu starptautisko futbola turnīru notika 1906. gadā [[Šveice|Šveicē]], taču tas cieta neveiksmi, galvenokārt tādēļ, ka starptautiskais futbols vēl nebija pietiekami attīstīts. 1909. gadā sers [[Tomass Liptons]] noorganizēja [[Sera Tomasa Liptona trofeja]]s izcīņu [[Turīna|Turīnā]]. Šai turnīrā nepiedalījās izlases, bet gan klubi, katru valsti pārstāvot pa vienam klubam, un tas netiek uzskatīts par oficiālu pasaules čempionātu, kaut gan tas bija pirmais starptautiskais futbola turnīrs, kur dalību ņēma labākie profesionālie spēlētāji no Itālijas, Vācijas un Šveices. Trofeju ieguva amatieru komanda ''[[West Auckland]]'', kura tika uzaicināta piedalīties turnīrā pēc tam, kad Anglijas futbola asociācija atteicās uz šo turnīru nosūtīt profesionālu komandu.

1914. gadā FIFA piekrita atzīt olimpisko spēļu ietvaros notiekošo futbola turnīru, piešķirot tam &quot;Pasaules amatieru futbola čempionāta&quot; nosaukumu, un uzņēmās tā organizēšanu. [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gada olimpiskajā turnīrā]] uzvarēja [[Beļģijas futbola izlase|Beļģija]], bet [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924]]. un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928]]. gadā — [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]]. [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Losandželosa|Losandželosā]] netika plānots iekļaut futbolu zemās futbola popularitātes dēļ [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. FIFA un [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|SOK]] arī radās domstarpības par amatieru statusu, kā rezultātā futbols tika izņemts no olimpiskajām spēlēm.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament=512/edition=8229/news/newsid=92851.html Olimpiskā odiseja tiktāl (1. daļa: 1908—1964)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090802014823/http://www.fifa.com/tournaments/archive/tournament%3D512/edition%3D8229/news/newsid%3D92851.html |date={{dat|2009|08|02||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; FIFA prezidents [[Žils Rimē]] paziņoja par FIFA Pasaules kausa organizēšanu [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]. gadā Urugvajā.

=== Pasaules kausi pirms Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:Estadio Centenario (vista aérea).jpg|thumbnail|''[[Estadio Centenario]]'', pirmā Pasaules kausa fināla norises vieta]]
Futbola popularitātes pieauguma dēļ olimpiskajās spēlēs, {{dat|1928|5|28||bez}} FIFA kongresā [[Amsterdama|Amsterdamā]] tika nolemts rīkot pirmo Pasaules kausu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html | title= History of FIFA – The first FIFA World Cup | work= FIFA.com | publisher= Fédération Internationale de Football Association | accessdate= 12 July 2014 | archive-date= {{dat|2015|04|29||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150429164718/http://www.fifa.com/classicfootball/history/fifa/first-fifa-world-cup.html |date={{dat|2015|04|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēdējās divās olimpiskajās spēlēs bija uzvarējusi [[Urugvajas futbola izlase|Urugvajas izlase]], kā arī Urugvajā tika svinēta 100 gadu valsts pastāvēšana, tāpēc tika nolemts, ka pirmo turnīru rīkos tieši [[Urugvaja|Urugvajā]].

[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|Pirmajā pasaules kausā]] Urugvajā piedalījās 13 futbola izlases — septiņas no [[Dienvidamerika]]s, četras no [[Eiropa]]s un divas no [[Ziemeļamerika]]s. No Eiropas tika uzaicinātas piedalīties vēl vairākām izlasēm, bet daļa no tām atteicās garā ceļa dēļ uz Dienvidameriku. {{dat|1930|7|13||bez}} vienlaicīgi notika pirmās divas Pasaules kausa spēles — [[Francijas futbola izlase|Francija]] pret [[Meksikas futbola izlase|Meksiku]] (4:1) un [[ASV futbola izlase|ASV]] pret [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]] (3:0). Pirmos vārtus pasaules čempionātu vēsturē guva Francijas uzbrucējs [[Lisjēns Lorāns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |first=Džons F|last=Molinaro | title=Lisjēns Lorēns: Pasaules Kausa pirmais vārtu guvējs {{en ikona}}|work=CBC| url=http://www.cbc.ca/sports/worldcup2006/history/events/laurent_lucien.html| accessdate=05.06.2007.}}&lt;/ref&gt; Finālspēlē [[Montevideo]], ko klātienē noraudzījās {{nobr|93 000}} skatītāji, Urugvaja uzveica Argentīnu ar rezultātu 4:2, tādējādi kļūstot par pirmajiem pasaules kausa ieguvējiem.&lt;ref name=&quot;origin&quot;&gt;[http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf FIFA Pasaules Kausa rašanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150924002357/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_02e_fwc-origin_8816.pdf |date={{dat|2015|09|24||bez}} }} (PDF), FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Galvenie traucēkļi pirmajiem pasaules čempionātiem bija sarežģītā starpkontinentu ceļošana un kari. Savukārt [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]. un [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]. gada turnīros, kas notika [[Eiropa|Eiropā]], ieradās tikai divas izlases no [[Dienvidamerika]]s (1934. gadā bija Brazīlija un Argentīna, bet 1938. gadā tikai Brazīlija). 1942. un 1946. gada turnīri nenotika [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] dēļ.

=== Pasaules kausi pēc Otrā pasaules kara ===
[[Attēls:World cup appearances 2014.png|thumbnail|Attēls, kurā norādīts, cik reižu katra izlase ir piedalījusies Pasaules kausā]]
[[1950. gada FIFA Pasaules kauss]], kas norisinājās [[Brazīlija|Brazīlijā]], bija pirmais, kurā vispirms tika izspēlētas grupu turnīra spēlēs. Šis turnīrs ir nozīmīgs arī ar to, ka Pasaules kausā pirmo reizi piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] izlases. Šīs izlases 1920. gadā bija izstājušās no [[FIFA]], jo nevēlējās spēlēt pret to valstu izlasēm, kas [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] bija karojušas pret viņiem. 1946. gadā pēc FIFA uzaicinājuma britu izlases iestājās atpakaļ organizācijā. Šajā turnīrā atkal piedalījās 1930. gada čempioni Urugvaja, kuri bija boikotējuši iepriekšējos turnīrus. Urugvajieši atkal kļuva par čempioniem, finālā uzvarot mājiniekus [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]].

No 1934. līdz 1978. gadam bija paredzēts, ka finālturnīros piedalīsies 16 valstu izlases. Šajos kausos kvalificējās 16 izlases, bet ne vienmēr piedalījās. 1938. gada kausā piedalījās 15 izlases, jo Austriju [[anšluss|anšlusa]] rezultātā pievienoja [[Trešais reihs|Trešajam reiham]], bet Austrijas vietā turnīrā nepiedalījās citas valsts izlase, savukārt 1950. gada Pasaules kausā no dalības tajā atteicās [[Indijas futbola izlase|Indija]], [[Skotijas futbola izlase|Skotija]] un [[Turcijas futbola izlase|Turcija]]. Šajos turnīros allaž dominēja Eiropas un Dienvidamerikas izlases. Tikai četras ne Eiropas vai Dienvidamerikas izlases bija tikušas līdz ceturtdaļfinālam: [[ASV futbola izlase|ASV izlase]] (pusfināls 1930. gadā), [[Kubas futbola izlase|Kubas izlase]] 
(ceturtdaļfināls 1938. gadā), [[Ziemeļkorejas futbola izlase|Ziemeļkorejas izlase]] (ceturtdaļfināls 1966. gadā) un [[Meksikas futbola izlase|Meksikas izlase]] (ceturtdaļfināls 1970. gadā).

=== Paplašināšana līdz 32 izlasēm ===
[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]. gadā Pasaules kausa dalībnieču skaits tika palielināts līdz 24, bet [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]. gadā — līdz 32, dodot iespēju turnīrā piedalīties vairāk [[Āfrika]]s, [[Āzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s komandām. Kopš paplašināšanas Āfrikas, Āzijas un Ziemeļamerikas izlasēm ir klājies turnīros arvien labāk.

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada pasaules čempionāta]] kvalifikācijas turnīros piedalījās kopumā 198 valstu izlases, bet 2010. gada kvalifikācijas turnīrā piedalījās 204 izlases, kas bija jauns rekords.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition Rekorddaudzums - 204 komandas piedalās kvalifikācijas turnīrā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071117123621/http://www.fifa.com/worldcup/organisation/media/newsid=122766.html#record+number+teams+enter+preliminary+competition |date={{dat|2007|11|17||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt; [[2018. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija|2018. gada kvalifikācijas turnīram]] pieteicās 210 izlases, tomēr [[Zimbabves futbola izlase|Zimbabve]] un [[Indonēzijas futbola izlase|Indonēzija]] tika diskvalificētas vēl pirms spēļu sākuma.

=== Paplašināšana līdz 48 izlasēm ===
2013. gada oktobrī FIFA prezidents [[Zeps Blaters]] apsolīja [[Karību Futbola savienība]]i drīzumā vienu vietu Pasaules kausā. Savas prezidentūras laikā šo solījumu viņš neizpildīja.

2016. gada oktobrī jaunais FIFA prezidents [[Džanni Infantīno]] ierosināja palielināt finālturnīra dalībnieku skaitu no 32 līdz 48 izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/04102016-fifa_prezidents_piedava_pasaules_kausu_pa|title=FIFA prezidents piedāvā Pasaules kausu paplašināt līdz 48 izlasēm |date={{dat|2016|10|4||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2017|1|10||bez}} FIFA padome pieņēma lēmumu no 2026. gada paplašināt finālturnīru līdz 48 komandām. Sākotnēji bija paredzēts, ka komandas tiks sadalītas 16 grupās pa trim komandām katrā, bet izslēgšanas spēlēm kvalificēsies 32 izlases.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/pk2018/10012017-fifa_pasaules_kausa_komandu_skaitu_lidz_4|title=FIFA Pasaules kausa komandu skaitu palielina līdz 48 |date={{dat|2017|1|10||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2017|11|12||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html |title=Unanimous decision expands FIFA World Cup™ to 48 teams from 2026 |language=en |date={{dat|2017|1|10||bez}} |publisher=[[FIFA]] |accessdate={{dat|2017|11|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181211213938/https://www.fifa.com/about-fifa/news/y=2017/m=1/news=fifa-council-unanimously-decides-on-expansion-of-the-fifa-world-cuptm--2863100.html }}&lt;/ref&gt; Tomēr 2023. gada martā FIFA apstiprināja formātu ar 12 grupām pa četrām komandām katrā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://global.espn.com/football/story/_/id/37637154/2026-world-cup-record-104-matches-12-groups-4-teams-fifa|title=2026 World Cup will have record 104 matches with 12 groups of 4 teams - FIFA|date={{dat|2023|3|14||bez}}|website=espn.com|accessdate={{dat|2026|6|7||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trofeja ==
No 1930. līdz 1970. gadam Pasaules kausa ieguvējiem pasniedza [[Žila Rimē balva|Žila Rimē balvu]]. Sākotnēji to sauca par ''Pasaules kausu'' (''World cup'' jeb ''Coupe du Monde''), taču 1946. gadā pārdēvēja par godu FIFA prezidentam, kurš sarīkoja pirmo pasaules čempionātu. 1970. gadā Brazīlija ieguva trešo titulu un kauss uz visiem laikiem nonāca tās īpašumā, taču 1983. gadā kauss tika nozagts un tā arī netika atrasts. Visticamāk, to ir pārkausējuši zagļi.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html Žila Rimē trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130318114431/http://www.fifa.com/classicfootball/history/worldcup/julesrimettrophy.html |date={{dat|2013|03|18||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

Pēc 1970. gada tika izstrādāta jauna Pasaules kausa trofeja. Šī ir ceļojošā balva, ko nav paredzēts uz visiem laikiem atstāt nevienas komandas īpašumā, lai arī cik titulus tā iegūtu, taču uz kausa tiek uzrakstīti visu ieguvējvalstu vārdi. Jauns kauss varētu tikt izstrādāts pēc 2038. gada, kad beigsies vieta, kur uz šī kausa rakstīt uzvarētājvalstu nosaukumus.

Trofeja, ko šobrīd pasniedz, ir 36 [[centimetrs|cm]] augsta, izgatavota no 18 karātu [[zelts|zelta]] un sver 6175 [[grams|gramus]]. Pasaules kausa ieguvēji arī saņem apzeltītu, bet ne no tīra zelta izgatavotu, trofejas kopiju.&lt;ref&gt;[http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html FIFA Īpašumi - Trofeja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071104165903/http://www.fifa.com/aboutfifa/marketingtv/marketing/fifaassets/trophy.html |date={{dat|2007|11|04||bez}} }}, FIFA.com.&lt;/ref&gt;

== Balvas ==

Katra pasaules čempionāta beigās spēlētājiem un komandām tiek piešķirtas balvas par sasniegumiem neatkarīgi no komandu galarezultātiem turnīrā. Pašlaik pastāv sešas šādas balvas:&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Awards|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;

* Balva &quot;Zelta futbola zābaks&quot; labākajam uzbrucējam (balva pirmoreiz piešķirta 1982. gadā, kā arī vēlāk ar atpakaļejošu datumu piešķirta par periodu kopš 1930. gada); pavisam nesen Sudraba futbola zābaks un Bronzas futbola zābaks tika piešķirti, attiecīgi, otrajam un trešajam labākajam uzbrucējam;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup Final|url=http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=fifa.com|archive-date=2013. gada 20. Decembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20131220184611/http://www.fifa.com/tournaments/archive/worldcup/awards/goldenshoe.html}}&lt;/ref&gt;
* Futbola vēsturē ir ievērojams sasniegums, par kuru netika piešķirta balva – Roba Rensenbrinka 1000. gūtie vāri (rezultāts sasniegts 1978. gadā).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Conheça o Passado para Entender o Futuro|url=https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=casasdeapostas365.com|archive-date=2022. gada 9. Augustsss|archive-url=https://web.archive.org/web/20220809084255/https://www.casasdeapostas365.com/copa-mundo-2022/historia/}}&lt;/ref&gt;
* Balva “Zelta cimds” (agrāk saukta par Jašina prēmiju) labākajam vārtsargam, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Kahn named top keeper|url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/team_pages/germany/newsid_2075000/2075695.stm|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=news.bbc.co.uk}}&lt;/ref&gt;
* Balva labākajam jaunajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadam uz kalendārā gada sākumu, ko piešķir FIFA Tehniskās izpētes grupa (pirmoreiz piešķirta 2006. gadā);&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=World Player of the Year - Winners|url=http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html|accessdate=2022. gada 7. maijs|website=rsssf.com|archive-date=2018. gada 23. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20181023121239/http://www.rsssf.com/miscellaneous/fifa-awards.html}}&lt;/ref&gt;
* FIFA Godīgas spēles balva, ko piešķir komandai ar labāko godīgas spēles rezultātu saskaņā ar FIFA Godīgas spēles komitejas punktu piešķiršanas sistēmu un kritērijiem (pirmoreiz piešķirta 1978. gadā);
* Balva visinteresantākajai komandai. Komandu, kas pasaules futbola čempionāta laikā ir visvairāk izklaidējusi publiku, noskaidro plašas skatītāju aptaujas rezultātā (balva pirmoreiz piešķirta 1994. gadā);
* Visu zvaigžņu komanda, kas sastāv no turnīra labākajiem spēlētājiem, tiek paziņota katra turnīra noslēgumā kopš 1998. gada.

== Formāts ==
=== Kvalifikācijas turnīrs ===
Kopš otrā Pasaules kausa [[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934. gadā]] tiek rīkoti kvalifikācijas turnīri, lai atsijātu vājākās komandas no finālturnīra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html | title=FIFA Pasaules kausa kvalifikācija: Dīvainā un brīnišķīgā atrastais apvienojums {{en ikona}} | work=FIFA | date=23.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=08.12.2013 | archive-url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131208184428/http://www.fifa.com/worldcup/preliminarydraw/news/newsid=576440.html |date=08.12.2013 }}&lt;/ref&gt; Tos rīko sešās FIFA kontinentālajās zonās (Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā ar Centrālameriku un Karību salām, Dienvidamerikā, Okeānijā, Eiropā) un tos pārrauga attiecīgo kontinentu konfederācijas. Pirms katra kvalifikācijas turnīra FIFA izvēlas, cik vietas atvēlēt katrai konfederācijai kausā. Pamatā izvēle tiek balstīta uz komandu stiprumu, tomēr to var ietekmēt arī konfederāciju [[lobijs]]. 
 
Kvalifikācijas turnīrs var sākties pat trīs gadus pirms finālturnīra sākuma un ilgt divus gadus. Kvalifikācijas turnīra formāts atšķiras atkarībā no konfederācijas. Parasti vienu vai divu vietu liktenis tiek izlemts starpkontinentālu spēļu rezultātā. Piemēram, Okeānijas zonas uzvarētājkomanda cīnījās ar Āzijas 5. vietu par tiesībām spēlēt [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada kausā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= | title=2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija {{en ikona}} | work=ESPN | date=26.11.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=16.12.2008 | archive-url=https://web.archive.org/web/20081216151218/http://soccernet.espn.go.com/print?id=468907&amp;type=story&amp;cc= }}&lt;/ref&gt; Sākot ar [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html | title=1938. gada FIFA Pasaules kauss Francijā - Kvalifikācija | work=FIFA | date=27.12.2007. | access-date=11.06.2008 | archive-date=28.12.2007 | archive-url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition%3D5/preliminaries/index.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071228182216/http://www.fifa.com/worldcup/archive/edition=5/preliminaries/index.html |date=28.12.2007 }}&lt;/ref&gt; rīkotājvalstij ir garantēta vieta finālturnīrā. Šādas tiesības bija arī iepriekšējiem čempioniem no 1938. līdz 2002. gadam, tomēr sākot ar [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada kausu]] arī čempioniem ir jākvalificējas. [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada čempioni]], kļuva par pirmo čempionvienību, kurai jākvalificējas nākamajam kausam pēc čempionu titula.

=== Finālturnīrs ===
Pašreizējā finālturnīra formātā piedalās 48 nacionālās komandas. Ir divi posmi: grupu turnīrs, kam seko izslēgšanas turnīrs.

Grupu turnīrā komandas tiek sadalītas 12 grupās. Katrā ir pa četrām komandām. Astoņas komandas tiek &quot;izsētas&quot; (ieskaitot rīkotājus), bet pārējās komandas tiek sadalītas grozos pēc [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]]. Komandas no katra groza izlozējot tiek sadalītas grupās. Sākot ar [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausu]] ir izveidoti ierobežojumi, kas vienā grupā liedz būt vairāk par divām [[Eiropa]]s vai vienu jebkuras citas konfederācijas komandu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/4356050.stm |title=Anglija izsēta 2006. gada Pasaules kausā {{en ikona}} |work=BBC |date=06.12.2005.}}&lt;/ref&gt;

Katrā grupā katra komanda satiekas ar katru pretinieku komandu, līdz ar to visas komandas, kuras piedalās kausā, izspēlē vismaz trīs spēles. Katras grupas pēdējais spēļu pāris tiek ieplānots vienā laikā, lai garantētu godīgumu. Divas labākās komandas no katras grupas tiek uz izslēgšanas turnīru. Tam kvalificējas arī astoņas labākās trešo vietu ieguvušās izlases pēc grupu turnīra rezultātiem. Lai grupā novērtētu komandas, tiek lietoti punkti. Kopš [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada]] par uzvaru piešķir trīs punktus (līdz tam bija divi), par neizšķirtu — vienu un par zaudējumu nevienu. Vienāda punktu skaita gadījumā, sākot ar [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada turnīru]], nākamais kritēris ir savstarpējo spēļu rezultāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=Regulations for the
FIFA World Cup 2026|publisher=[[FIFA]] |access-date=2026-06-07}}&lt;/ref&gt; Pirms tam sākumā skatījās kopējo vārtu starpību.

Izslēgšanas turnīrā komandas vienā savstarpējā spēlē noskaidro uzvarētāju. Uzvarētāji kvalificējas nākamajai kārtai, zaudētājiem čempionāts noslēdzas. Ja nepieciešams, uzvarētāju nosaka papildlaikā vai ar pēcspēles 11 metru sitieniem. Kopš 2026. gada izslēgšanas spēles sākas ar sešpadsmitdaļfinālu kārtu. Tam seko astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli, trešās vietas finālmačs (kurā piedalās pusfinālu zaudētāji) un fināls.&lt;ref name=&quot;FIFAformat&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf | title=FIFA Pasaules kausu finālu formāti no 1930. līdz 2010. gadam | work=FIFA.com | format=PDF | access-date={{dat|2008|06|11||bez}} | archive-date={{dat|2014|04|06||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140406215022/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140630075058/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/mcwc/ip-201_04e_fwc_formats_slots_8821.pdf |date={{dat|2014|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Rīkotājvalsts izvēle ==
Pirmās Pasaules Kausu rīkotājvalstis tika izlemtas FIFA kongresa sanāksmēs. Vietas izvēle varēja izraisīt strīdus, jo ar kuģi no [[Dienvidamerika]]s uz [[Eiropa|Eiropu]] (vai otrādi), diviem futbola centriem, vajadzēja braukt trīs nedēļas. Piemēram, lēmums rīkot [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|pirmo Pasaules kausu]] [[Urugvaja|Urugvajā]] ļāva tajā piedalīties tikai četrām [[Eiropa]]s komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632201.stm |title=Urugvaja 1930 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=11.04.2002.}}&lt;/ref&gt; Abi nākamie Pasaules kausi norisinājās Eiropā. Lēmums rīkot otro ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada kausu]]) [[Francija|Francijā]] bija strīdīgs, jo [[Amerika (kontinents)|Amerikas]] komandas uzskatīja, ka kausa rīkošana notiek pēc rotācijas principa. Gan [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], gan [[Urugvajas futbola izlase|Urugvaja]] boikotēja turnīru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport3/worldcup2002/hi/history/newsid_1632000/1632206.stm |title=Francija 1938 {{en ikona}} |publisher=BBC |date=17.04.2002.}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958. gada kausu]], lai izvairītos no turpmākiem boikotiem un strīdiem, FIFA uzsāka rīkotāju rotāciju starp Ameriku un Eiropu, kas turpinājās līdz [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gadam]]. [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada kauss]], kuru rīkoja [[Korejas Republika|Dienvidkoreja]] un [[Japāna]], bija pirmais, kas norisinājās [[Āzija|Āzijā]], kā arī pirmais ar vairākām rīkotājvalstīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ |title=Āzija kļūst par Pasaules kausa centru {{en ikona}} |date=03.06.2002. |publisher=CNN |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.04.2013 |archive-url=https://web.archive.org/web/20130401144059/http://sportsillustrated.cnn.com/soccer/world/2002/world_cup/news/2002/06/03/au_asia_rb/ }}&lt;/ref&gt; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gadā]] [[Dienvidāfrika]] kļuva par pirmo [[Āfrika]]s valsti, kas rīkoja Pasaules kausu. [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausu]] rīkos [[Brazīlija]] un tas būs pirmais [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] kopš [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/internationals/7068848.stm |title=Brazīlija rīkos 2014. gada Pasaules kausu {{en ikona}} |date=10.10.2007. |publisher=BBC}}&lt;/ref&gt; kā arī pirmais, kad vairāki Pasaules kausi pēc kārtas notiek ārpus [[Eiropa]]s.

Tagad rīkotājvalsti izvēlas FIFA Izpildkomiteja. Tās valsts, kura vēlas rīkot Pasaules kausu, futbola asociācija, saņem &quot;Rīkošanas Līgumu&quot; no FIFA, kas paskaidro soļus un lietas, kuras tā gaida no spēcīgas kandidatūras. Tā arī iegūst veidlapu, kura ir jāaizpilda, oficiāli apstiprinot kandidatūru. Pēc tam, FIFA izvēlēta inspektoru grupa apmeklēs valsti, lai pārliecinātos, ka tā atbilst visām rīkošanas prasībām. Pēc tam tiek izveidots ziņojums. Pašlaik rīkotājvalsts izvēle notiek sešus vai septiņus gadus pirms turnīra rīkošanas.

2010. un 2014. gada Pasaules kausos finālturnīra rīkošanas tiesības tiek rotētas starp konfederācijām, ļaujot vienīgi valstīm no noteiktas konfederācijas (Āfrika 2010. gada, Dienvidamerika 2014. gadā) kandidēt uz turnīra rīkošanu. Rotēšanas princips tika ieviests pēc strīdiem sakarā ar [[Vācija]]s uzvaru pār Dienvidāfriku cīņā par [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada turnīra]] rīkošanu. Tomēr kontinentālās rotēšanas princips neturpināsies pēc 2014. gada, tāpēc katra valsts, izņemot tās, kas pieder iepriekšējo divu turnīru rīkotājkonfederācijām, var kandidēt Pasaules kausa rīkošanai sākot ar [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gadu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid=625122.html#rotation+ends+2018 |title=Rotācija beigsies 2018. gadā {{en ikona}} |publisher=FIFA.com |date=10.10.2007. |access-date=11.06.2008 |archive-date=01.11.2007 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071101002817/http://www.fifa.com/aboutfifa/federation/administration/releases/newsid%3D625122.html#rotation+ends+2018 |date=01.11.2007 }}&lt;/ref&gt; Tas daļēji ir domāts, lai neatgadītos līdzīgs scenārijs kā 2014. gadā, kad turnīra rīkošanai pieteicās tikai [[Brazīlija]].

== Rezultāti ==
=== Pasaules kausu kopsavilkumi ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:90%; width: 100%; text-align: center;&quot;
|-
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:5%;&quot;|Gads
! rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;width:12%;&quot;|Mājinieki
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;99&quot;|
!colspan=3|Fināls
| style=&quot;width:1%;&quot; rowspan=&quot;99&quot;|
!colspan=3|Spēle par bronzu
!width=1% rowspan=99 style=&quot;background: #ffffff&quot;|
!rowspan=2 width=4%|Komandu skaits
|-
!width=15%|Zelts
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|Sudrabs
!width=15%|Bronza
!width=6.5%|Rezultāts
!width=15%|4. vieta
|-
|1930 &lt;br /&gt; ''[[1930. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Urugvaja}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|'''4—2'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|USA|1912}}
|
|{{fb-big|Dienvidslāvija|karaliste}}
|13
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1934 &lt;br /&gt; ''[[1934. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija|1861}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''2—1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|GER|empire}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|Austrija}}
|16
|-
|1938 &lt;br /&gt; ''[[1938. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|ITA|1861}}'''
|'''4—2'''
|{{fb-big|HUN|1940}}
|{{fb-big|BRA|1889}}
|'''4—2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|16/15
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1950 &lt;br /&gt; ''[[1950. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|'''{{fb-big|URU}}'''
|
|{{fb-big|BRA|1889}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|
|{{fb-big|ESP|1945}}
|16/13
|-
|1954 &lt;br /&gt; ''[[1954. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Šveice}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''3—2'''
|{{fb-big|HUN|1949}}
|{{fb-big|Austrija}}
|'''3—1'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1958 &lt;br /&gt; ''[[1958. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Zviedrija}}
|'''{{fb-big|BRA|1889}}'''
|'''5—2'''
|{{fb-big|Zviedrija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''6—3'''
|{{fb-big|FRG}}
|16
|-
|1962 &lt;br /&gt; ''[[1962. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Čīle}}
|'''{{fb-big|BRA|1960}}'''
|'''3—1'''
|{{fb-big|TCH}}
|{{fb-big|CHI}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|YUG}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1966 &lt;br /&gt; ''[[1966. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Anglija}}
|'''{{fb-big|ENG}}'''
|'''4—2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|POR}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|URS|1955}}
|16
|-
|1970 &lt;br /&gt; ''[[1970. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|BRA|1968}}'''
|'''4—1'''
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|FRG}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|URU}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1974 &lt;br /&gt; ''[[1974. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Rietumvācija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''2—1'''
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''1—0'''
|{{fb-big|BRA|1968}}
|16
|-
|1978 &lt;br /&gt; ''[[1978. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Argentīna}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—1'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|BRA|1968}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|ITA}}
|16
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1982 &lt;br /&gt; ''[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Spānija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''3—1'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|Polija}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|FRA}}
|24
|-
|1986 &lt;br /&gt; ''[[1986. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Meksika}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—2'''
|{{fb-big|FRG}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4—2'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|BEL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1990 &lt;br /&gt; ''[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Itālija}}
|'''{{fb-big|FRG}}'''
|'''1—0'''
|{{fb-big|ARG}}
|{{fb-big|ITA}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|ENG}}
|24
|-
|1994 &lt;br /&gt; ''[[1994. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|ASV}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''0—0'''&lt;br /&gt;(3—2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|ITA}}
|{{fb-big|Zviedrija}}
|'''4—0'''
|{{fb-big|BUL}}
|24
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|1998 &lt;br /&gt; ''[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Francija}}
|'''{{fb-big|FRA}}'''
|'''3—0'''
|{{fb-big|BRA}}
|{{fb-big|CRO}}
|'''2—1'''
|{{fb-big|NED}}
|32
|-
|2002 &lt;br /&gt; ''[[2002. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidkoreja}}&lt;br /&gt;{{karogs|Japāna}}
|'''{{fb-big|BRA}}'''
|'''2—0'''
|{{fb-big|GER}}
|{{fb-big|TUR}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|KOR}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2006 &lt;br /&gt; ''[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Vācija}}
|'''{{fb-big|ITA}}'''
|'''1—1'''&lt;br /&gt;(5—3 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3—1'''
|{{fb-big|POR}}
|32
|-
|2010 &lt;br /&gt; ''[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Dienvidāfrika}}
|'''{{fb-big|ESP}}'''
|'''1—0'''&lt;br /&gt;({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|{{fb-big|NED}}
|{{fb-big|GER}}
|'''3—2'''
|{{fb-big|URU}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2014 &lt;br /&gt; ''[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Brazīlija}}
|{{fb-big|GER}}
|'''1—0'''
({{Piezīme|aet|papildlaiks}})
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|{{fb-big|NED}}
|'''3—0'''
|{{fb-big|BRA}}
|32
|-
|2018 &lt;br /&gt; ''[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Krievija}}
|{{fb-big|FRA}}
|'''4—2'''
|{{fb-big|CRO}}
|'''{{fb-big|BEL}}'''
|'''2—0'''
|{{fb-big|ENG}}
|32
|- style=&quot;background: #D0E6FF;&quot;
|2022 &lt;br /&gt; ''[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Katara}}
|'''{{fb-big|ARG}}'''
|'''3—3'''&lt;br /&gt;(4—2 {{Piezīme|p|pēcspēles 11 m sitieni}})
|{{fb-big|FRA}}
|'''{{fb-big|CRO}}'''
|'''2—1'''
|{{fb-big|MAR}}'''
|32
|- 
|2026 &lt;br /&gt; ''[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|sīkāk]]''
|{{karogs|Kanāda}}&lt;br/&gt;{{karogs|ASV}}&lt;br/&gt;{{karogs|Meksika}}
|
|
|
|
|
|
|48
|}

Piezīme. Pirmajā turnīrā nenotika spēle par 3. vietu, jo Dienvidslāvija atteicās no spēles, tāpēc ASV nosacīti ieguva 3. vietu.

=== Veiksmīgākās komandas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Izlase
!1. vieta
!2. vieta
!3. vieta
|-
|{{Fb|Brazīlija}}
|5 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]])
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]])
|-
|{{Fb|Vācija}}
|4 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]; [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|4 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|-
|{{Fb|Itālija}}
|4 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]]; [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]])
|2 ([[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|1 ([[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]])
|-
|{{Fb|Argentīna}}
|3 ([[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|3 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]]; [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|
|-
|{{Fb|Francija}}
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|2 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]; [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]])
|-
|{{Fb|Urugvaja}}
|2 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]; [[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]])
|
|
|-
|{{Fb|Spānija}}
|1 ([[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|
|
|-
|{{Fb|Anglija}}
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|
|
|-
|{{Fb|Nīderlande}}
|
|3 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978]]; [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010]])
|1 ([[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]])
|-
|{{Fb|Čehoslovākija}}
|
|2 ([[1934. gada FIFA Pasaules kauss|1934]]; [[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|
|-
|{{Fb|Ungārija}}
|
|2 ([[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938]]; [[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|
|-
|{{Fb|Horvātija}}
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|2 ([[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]; [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]])
|-
|{{Fb|Zviedrija}}
|
|1 ([[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]])
|2 ([[1950. gada FIFA Pasaules kauss|1950]]; [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]])
|-
|{{Fb|Polija}}
|
|
|2 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]; [[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
|-
|{{Fb|Turcija}}
|
|
|1 ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
|-
|{{Fb|Čīle}}
|
|
|1 ([[1962. gada FIFA Pasaules kauss|1962]])
|-
|{{Fb|Austrija}}
|
|
|1 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]])
|-
|{{Fb|Portugāle}}
|
|
|1 ([[1966. gada FIFA Pasaules kauss|1966]])
|-
|{{Fb|ASV}}
|
|
|1 ([[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]])[Pusfinālisti]
|-
|{{Fb|BEL}}
|
|
|1 ([[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]])
|}

== Rekordi un statistika ==
* Lielākās uzvaras: [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] 9:0 ([[1954. gada FIFA Pasaules kauss|1954]]), [[Dienvidslāvijas futbola izlase|Dienvidslāvija]] — [[Kongo DR futbola izlase|Zaira]] 9:0 ([[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974]]), [[Ungārijas futbola izlase|Ungārija]] — [[Salvadoras futbola izlase|Salvadora]] 10:1 ([[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]])
* Ātrākie vārti: [[Hakans Šikirs]], 11. sekunde, [[Turcijas futbola izlase|Turcija]] - [[Dienvidkorejas futbola izlase|Dienvidkoreja]] ([[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]])
* Visvairāk dalības reižu finālturnīros (6 reizes komandas pieteikumā): [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Krištianu Ronaldu]] ([[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]), [[Giljermo Očoa]] ([[Meksikas futbola izlase|Meksika]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]])
* Visvairāk spēļu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]]) — 28
* Visvairāk gūto vārtu finālturnīros: [[Lionels Mesi]] ([[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006]]—[[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]) — 18 un [[Miroslavs Kloze]] ([[Vācijas futbola izlase|Vācija]], [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002]]—[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014]]) — 16
* Visvairāk gūto vārtu vienā finālturnīrā: [[Žists Fontēns]] ([[Francijas futbola izlase|Francija]], [[1958. gada FIFA Pasaules kauss|1958]]) — 13
* Vecākais spēlētājs, kas guvis vārtus: [[Rožē Milla]] ([[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūna]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]]), pret [[Krievijas futbola izlase|Krieviju]], vecums — 42 gadi, 39 dienas

== Latvijas dalība Pasaules kausos ==
{{pamatraksts|Latvijas futbola izlase}}
[[Latvijas futbola izlase|Latvija]] pirmoreiz piedalījās [[1938. gada FIFA Pasaules kauss|1938. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā, kura spēles tika aizvadītas 1937. gadā. Vispirms Latvija ar 5:1 un 4:2 pārspēja [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]], bet izšķirošajā spēlē ar 1:2 viesos zaudēja [[Austrijas futbola izlase|Austrijai]] un uz finālturnīru netika.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/38q.html 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

No 1950. līdz 1990. gadiem Latvija Padomju okupācijas dēļ pasaules kausa turnīros nepiedalījās. [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas turnīrā Latvija tika ielozēta vienā apakšgrupā ar [[Spānijas futbola izlase|Spāniju]], [[Īrijas futbola izlase|Īriju]], [[Dānijas futbola izlase|Dāniju]], [[Ziemeļīrijas futbola izlase|Ziemeļīriju]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvu]] un [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]]. Šis turnīrs Latvijas izlasei nebija visai veiksmīgs, 12 spēlēs tika izcīnīti 5 neizšķirti un septiņas reizes zaudēts, galarezultātā ieņemot 6. vietu apakšgrupā (finālturnīram kvalificējās divas labākās apakšgrupas komandas).&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/94q.html 1994. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijas grupā Latvija par divām ceļazīmēm uz finālturnīru cīnījās ar [[Austrijas futbola izlase|Austriju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]], [[Zviedrijas futbola izlase|Zviedriju]], [[Igaunijas futbola izlase|Igauniju]] un [[Baltkrievijas futbola izlase|Baltkrieviju]]. Latvijas izlases bilance bija 3 uzvaras, 1 neizšķirts, 6 zaudējumi, galarezultātā ierindojoties 4. vietā grupā, Latvija finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/98q.html 1998. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Par ceļazīmēm uz [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada Pasaules kausa finālturnīru]] Latvija cīnījās ar [[Horvātijas futbola izlase|Horvātiju]], [[Beļģijas futbola izlase|Beļģiju]], [[Skotijas futbola izlase|Skotiju]] un [[Sanmarīno futbola izlase|Sanmarīno]]. Šis turnīrs bija pagalam neveiksmīgs, Latvija izcīnīja tikai vienu uzvaru, savā laukumā cīnījās neizšķirti ar vienu no pasaules vājākajām izlasēm — Sanmarīno, bet pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus, tādējādi grupā ierindojoties 4. vietā.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2002q.html 2002. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada Pasaules kausa]] kvalifikācijā Latvijas pretinieki cīņā par finālturnīru bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāle]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākija]], [[Krievijas futbola izlase|Krievija]], [[Igaunijas futbola izlase|Igaunija]], [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteina]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburga]]. Izcīnot 4 uzvaras, trīsreiz spēlējot neizšķirti un 5 reizes zaudējot, Latvija ierindojās 5. vietā un finālturnīram nekvalificējās.&lt;ref&gt;[http://www.rsssf.com/tables/2006q.html 2006. gada Pasaules kausa kvalifikācija] {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija par ceļazīmi uz finālturnīru [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] cīnījās ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Izraēlas futbola izlase|Izraēlas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Moldovas futbola izlase|Moldovas]] un [[Luksemburgas futbola izlase|Luksemburgas]] izlasēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Tādu izlozes dāvanu jāmēģina izmantot | publisher = eSports.lv | date = 25.11.2007. | url = http://esports.lv/futbols/izlases/25112007-latvijai_loti_veiksmiga_izloze}}&lt;/ref&gt; Latvijas izlase izcīnīja piecas uzvaras, divreiz nospēlēja neizšķirti un piedzīvoja trīs zaudējumus, ierindojoties 3. vietā kvalifikācijas grupā, taču ar to nepietika, lai turpinātu cīņu par iekļūšanu finālturnīrā.

[[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvija spēlēja vienā grupā ar [[Grieķijas futbola izlase|Grieķijas]], [[Slovākijas futbola izlase|Slovākijas]], [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas]] un [[Lihtenšteinas futbola izlase|Lihtenšteinas]] izlasēm. Latvijas izlase ar divām uzvarām, diviem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem ieguva 5. vietu grupā un finālturnīram nekvalificējās.

[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2018. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas izlases pretinieki bija [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]], [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas]], [[Šveices futbola izlase|Šveices]], [[Fēru Salu futbola izlase|Fēru Salu]] un [[Andoras futbola izlase|Andoras izlases]]. Latvija divreiz uzvarēja Andoru un vienreiz cīnījās neizšķirti ar Fēru Salu izlasi, pārējās spēlēs piedzīvojot zaudējumus. Iegūtie 7 punkti deva 5. vietu grupā.

[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2022. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijā]] Latvijas pretinieki bija [[Nīderlandes futbola izlase|Nīderlande]], [[Turcijas futbola izlase|Turcija]], [[Norvēģijas futbola izlase|Norvēģija]], [[Melnkalnes futbola izlase|Melnkalne]] un [[Gibraltāra futbola izlase|Gibraltārs]]. Latvija kvalifikācijas spēlēs divas reizes uzvarēja Gibraltāru, divas reizes spēlēja neizšķirti ar Norvēģiju pa vienai reizei spēlēja neizšķirti ar Melnkalni un Turciju, un pārējās spēlēs piedzīvoja zaudējumus. Latvija kvalifikācijas turnīrā ieguva 9 punktus, iegūstot 5. vietu grupā.

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{portāls2|Futbols}}
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.fifaworldcup.com/ FIFA Pasaules kausa oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070329022640/http://fifaworldcup.com/ |date={{dat|2007|03|29||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.fifa.com/worldcup/archive/ FIFA Pasaules kausu arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150318083110/http://www.fifa.com/worldcup/archive/ |date={{dat|2015|03|18||bez}} }} {{en ikona}}
* https://www.youtube.com/watch?v=s-CCK34E3mU|FIFA World Cup 2010 All Goals

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{Vērtīgs raksts}}

[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss| ]]</text>
      <sha1>hge4afjrnijulzzatm69d0ur6f1qgni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīdigers fon der Golcs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>3934</id>
    <revision>
      <id>4485540</id>
      <parentid>4230440</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:00:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Estazinu</username>
        <id>138035</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485540</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10549" sha1="k6p1x4ttxcvou919yeqo0zqd1sq24ur" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Rīdigers fon der Golcs
|     vārds_orig = ''Gustav Adolf Joachim Rüdiger Graf von der Goltz''
|         attēls = RvonderGoltz.jpg
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = Rīdigers fon der Golcs 1919. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1865
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 8
|       dz_vieta = Cillihava, [[Prūsijas Karaliste]] (tagad — [[Sulehova]], {{POL}})
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1946
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 4
|        m_vieta = Kinsegas muiža, [[Augšbavārija]], [[Bavārija]], [[ASV okupācijas zona Vācijā]] (tagad — {{DEU}})
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = vācietis
|        dzimums = 
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Hanna Karolīne fon Hāze
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
|    citas daļas =
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[ģenerālis]] 
|  dienesta_laiks = 1885—1920
|          valsts = [[Vācijas Impērija]] (1885—1918), [[Veimāras Republika]] (1918—1920)
|       struktūra = sauszemes armija
|         vienība = 
|       komandēja = 12. Zemessardzes divīzija, [[Baltijas jūras divīzija]], 6. rezerves korpuss
|          kaujas = [[Pirmais pasaules karš]], [[Somijas pilsoņu karš]], [[Latvijas brīvības cīņas]], [[Kapa pučs]]
|       izglītība = [[Prūsijas Kara akadēmija]]
|     apbalvojumi = [[Baltiešu Krusts]]
|      cits_darbs = Liepājas gubernators (1919), Vācijas rezerves virsnieku savienības vadītājs (1934-1939) 
}}
}}

'''Rīdigers fon der Golcs''', pilnajā vārdā '''Gustavs Ādolfs Joahims Rīdigers fon der Golcs''' ({{val|de|Gustav Adolf Joachim Rüdiger Graf von der Goltz}}; dzimis {{dat|1865|12|8}}, miris {{dat|1946|11|4}}) bija [[Vācijas Impērija]]s virsnieks, grāfs, 1919. gadā [[Austrumprūsija]]s robežām tuvajā Kurzemē un Ziemeļlietuvā dislocētā 6. rezerves korpusa komandieris. Aktīvi iesaistījās [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņās]] no 1919. gada 1. februāra līdz 14. oktobrim, apbalvots ar [[Baltiešu Krusts|Baltiešu Krustu]].

== Dzīves sākums==
Dzimis 1865. gada 8. decembrī [[Sulehova|Cillihavā]], [[Prūsijas Karaliste]]s [[Brandenburga]]s zemē. 1881. gadā iestājies Prūsijas Kara akadēmijā Berlīnē, pēc kuras iestājās 1. kājnieku gvardu pulkā 1885. gada martā, un novembrī paaugstināts par leitnantu, bet 1893. gada septembrī par pirmo leitnantu un nosūtīts uz 109. grenadieru pulku [[Karlsrūe|Karlsrūē]]. 1895. gadā nosūtīts uz Ģenerālštābu Berlīnē, 1896. gadā nosūtīts uz 9. armijas korpusa štābu [[Altona|Altonā]]. 1897. gada aprīlī paaugstināts par kapteini. 1900. gadā iecelts par 115. kājnieku pulka rotas komandieri Altenburgā. 1902. gadā nosūtīts uz 1. gvardes kājnieku divīzijas štābu, bet 1903. gadā uz 4. armijas korpusa štābu [[Magdeburga|Magdeburgā]]. 1906. gadā nosūtīts uz Brandenburgas virspavēlniecības štābu Berlīnē. 1909. gadā iecelts par bataljona komandieri 4. kājnieku gvardes pulkā. 1911. gada janvārī paaugstināts par pulkvežleitnantu un augustā nosūtīts uz impērijas Ģenerālštābu, kur vadīja sekciju, bet jau novembrī iecelts par Kara akadēmijas štāba direktoru. 1913. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 76. kājnieku pulka komandieri Hamburgā.&lt;ref&gt;[https://books.google.lv/books?id=DBwTBQAAQBAJ&amp;pg=PA673&amp;dq=baltic+landeswehr+goltz&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwiNl6f9is3XAhXnBZoKHbHUBaw4FBDoAQgsMAE#v=onepage&amp;q=baltic%20landeswehr%20goltz&amp;f=false World War I: The Definitive Encyclopedia and Document Collection]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

==Karš==
[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules karā]] 1914. gada 5.-12. septembrī komandēja pulku Pirmajā Marnas kaujā. Novembrī nosūtīts uz Austrumu fronti un iecelts par 34. kājnieku brigādes komandieri un 1915. gada jūnijā par 5. gvardes brigādes komandieri. 1915. gada 7.-22. februārī cīnījās Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā. Pārcelts atpakaļ uz Rietumu fronti, kur 1916. gada 1. maijā tika iecelts par 1. gvardes kājnieku brigādes komandieri un cīnījās Sommes kaujā no 1916. gada 1. jūlija līdz 16. novembrim. 1916. gada 18. augustā paaugstināts par ģenerālmajoru.

1917. gada jūnijā, gatavojoties Vācijas [[Pavasara ofensīva (1918)|Pavasara ofensīvai]], Rīdigers fon der Golcs tika iecelts par 37. kājnieku divīzijas komandieri, bet 1918. gada februārī par [[Gdaņska|Dancigā]] saformētās [[Baltijas jūras divīzija]]s (''Ostsee-Division'') komandieri. Ap 9500 kareivju divīziju veidoja 12. landesvēra (rezerves) divīzija, jēgeru bataljoni un velosipēdistu rotas. 1918. gada aprīļa sākumā to nosūtīja uz [[Somija|Somiju]], kuras valdība [[Somijas pilsoņu karš|Pilsoņu karā]] cīņai pret Sarkanajiem gvardiem lūdza Vācijas militāro palīdzību. 3. aprīlī vācieši izsēdās [[Hanko pussala|Hanko pussalā]], ātri atbrīvoja Helsinkus no sarkanajiem un līdz mēneša beigām nodrošināja Somijas neatkarību. Divīzija līdz 30. maijam Somiju atstāja, bet Golcs palika kā Vācijas valdības pārstāvis.

Golca panākumi Somijā ietekmēja lēmumu 1919. gada sākumā viņu iecelt par [[Kurzeme|Kurzemē]] un Ziemeļlietuvā esošo Vācijas armiju komandieri, lai aizsargātu šos Austrumprūsijas pierobežu reģionus no boļševiku uzbrukuma. Fon der Golcs kļuva par [[6. rezerves korpuss (Vācija)|6. rezerves korpusa]] komandieri, 1919. gada 1. februārī ierodoties Liepājā. Viņš bija Liepājas okupācijas spēku militārais gubernators un reģionā esošo Vācijas armijas spēku un 1. gvardes rezerves divīzijas komandieris. Viņa brālis aktīvi iesaistījās brīvprātīgo vervēšanā Vācijā un ''Freikorps'' vienību sūtīšanā uz Kurzemi. Nelielā un vājā Dzelzsbrigāde, drīz izauga par šo algotņu veidotu [[Dzelzsdivīzija|Dzelzdivīziju]], kas bija pakļauta Golcam. Lai arī juridiski pakļauts [[Latvijas Pagaidu valdība]]i, Golcam pakļāvās arī [[Baltijas landesvērs]], ko veidoja vietējās vācbaltiešu vienības un latviešu spēki, Kalpaka un Baloža vadībā. 
[[Attēls:Provācisko spēku uzvaras un zaudējumi 1919.jpg|thumb|220px|Fon der Golca komandētā karaspēka uzbrukums Latvijā un Lietuvas ziemeļos.]]
1919. gada 3. martā Golcs sāka pretuzbrukumu boļševikiem, dažās nedēļās sasniedzot Lielupes līniju un atbrīvojot Jelgavu. Vāciešu bruņoto vienību konflikti ar Ulmaņa Pagaidu valdību noveda pie 1919. gada 16. [[Aprīļa pučs|aprīļa puča]], ko Golcam it kā nezinot veica vācbaltiešu un Freikorps vienības. Rezultātā izveidojās vāciešu intereses atbalstoša [[Niedras valdība]]. Pēc landesvēra un Dzelzdivīzijas veiktās Rīgas ieņemšanas 1919. gada [[22. maijs|22. maijā]] Golca ambīcijas piesaistīja [[Antante]]s uzmanību, kas nevēlējās tālāku vāciešu ietekmes pieaugumu reģionā. Landesvērs un Dzelzdivīzija jūnija beigās cieta sakāvi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] pret igauņu karaspēku, kam palīdzēja [[Ziemeļlatvijas brigāde]]. Lai novērstu Golca saistību ar šo uzbrukumu, Dzelzdivīzija bija pārgājusi Niedras valdības pakļautībā, un Landesvēra komandierim piešķirta Latvijas pilsonība.

Saskaņā ar [[3. jūlijs|3. jūlijā]] noslēgto [[Strazdumuižas pamiers|Strazdumuižas pamiera]] līgumu vācu karaspēkam līdz 5. jūlija vakaram bija jāpamet Rīga un visdrīzākā laikā jāatstāj Latvijas teritorija. Golcs sāka Vācijas armijas vienību nosūtīšanu uz dzimteni, taču lielākā daļa brīvprātīgo algotņu vēlējās palikt Latvijā. [[21. septembris|21. septembrī]] Golcs noslēdza līgumu ar [[Pāvels Bermonts|Pāvelu Bermontu]], saskaņā ar kuru vācu okupētās teritorijas civilpārvaldi nodeva Bermontam, un vācu vienības iekļāvās [[Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija|Rietumu brīvprātīgo armijas]] sastāvā.

Pakļaujoties Antantes kategoriskajai prasībai, Vācija beidzot atsauca Golcu no Latvijas 1919. gada oktobrī.
[[Attēls:Golcs un Bermonts Jelgavā 1919.jpg|thumb|R. fon der Golcs un P. Bermonts pie ieejas štābā Jelgavā.]]
&lt;gallery&gt;
Baltic Sea Division in Helsinki 1918.jpg|Baltijas divīzija ieiet Helsinkos, 1918. gada 13. aprīlis
German parade in Helsinki 1.jpg|Baltijas divīzijas parāde Helsinkos, 1918. gada 14. aprīlis
Rüdiger von der Goltz.jpg|Fon der Golcs Helsinkos, 1918
Mannerheim tar emot von der Goltz.jpg|Golcs un [[Karls Gustavs Mannerheims]] Helsinkos, 1918
Mannerheim und von der Goltz.jpg|Karls Gustavs Mannerheims un Golcs Helsinkos, 1938
&lt;/gallery&gt;

==Vācijā==
1920. gada martā Golcs Vācijā piedalījās neveiksmīgajā [[Kapa pučs|Kapa pučā]]. Vēlāk viņš nodarbojās ar jaunatnes militāro audzināšanu. No 1934. līdz 1939. gadam viņš vadīja [[Vācijas rezerves virsnieku savienība|Vācijas rezerves virsnieku savienību]].
1920. gadā tika izdoti Golca memuāri ''Meine Sendung in Finnland und im Baltikum'', kuros aprakstīta viņa militārā un politiskā darbība Somijā un Latvijā. Golca atmiņas ar mainītu nosaukumu 1936. gadā piedzīvoja atkārtotu izdevumu — ''Als politischer General im Osten''.

Rīdigers fon der Golcs mira 1946. gada 4. novembrī [[Bavārija|Bavārijā]].

== Bibliogrāfija ==
# Goltz, Rudiger von der, ''Meine Sendung in Finnland und im Baltikum'', Leipzig: K.F.Kochler Verlag, 1920.
# Goltz, Rudiger von der, ''Als politischer General im Osten'', Leipzig, 1936.
# Paluszyński, Tomasz, ''Walka o niepodległość Łotwy 1914-1921'', Warszawa 1999.
# Paluszyński, Tomasz, ''Walka o niepodległość Estonii 1914-1920'', Poznan 2007.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20041228094956/http://www.historia.lv/alfabets/G/go/golcs/golcs.htm Golcs, Rīdegers fon der (Historia.lv)]
* [https://web.archive.org/web/20061013222539/http://www.deutsche-kriegsgeschichte.de/finnland.html Attēli - Golca divīzija [[Somija|Somijā]]] {{de ikona}}
* [http://www.westfront.de/00341.htm Golca biogrāfija] {{de ikona}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Golcs, Ridigers fon der}}
[[Kategorija:1865. gadā dzimušie|1865. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1946. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Personas Somijas pilsoņu karā]]
[[Kategorija:Lubušas vojevodistē dzimušie]]</text>
      <sha1>k6p1x4ttxcvou919yeqo0zqd1sq24ur</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ikšķile</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5319</id>
    <revision>
      <id>4485725</id>
      <parentid>4475843</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:31:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4485725</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13693" sha1="lma0h3lfcejlopjz70rg3av1stvxagh" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ikšķile
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | image_skyline            = Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Skolas iela Ikšķilē
 | image_flag               = Flag_of_Ikšķile.svg
 | flag_link                = Ikšķiles karogs
 | image_shield             = Coat of Arms of Ikšķile.svg
 | shield_link              = Ikšķiles ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija#Ogres novads
 | pushpin_label_position   = | latd  = 56 | latm  = 50 | lats  = 12 | latNS  = N
 | longd = 24 | longm = 29 | longs = 46 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Ogres novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1992. gads|1992]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | leader_title             = Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītāja
 | leader_name              = Indulis Trapiņš
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Uexküll}}&lt;br /&gt;{{val|liv|Ikškilā}}
 | area_total_km2           = 5.12
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Ikšķile}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 20
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-5052
 | website                  = {{URL|www.ikskile.lv}}
 | footnotes                = 
}}
'''Ikšķile''' ({{val|liv|Ikškilā}}; {{val|de|Uexküll}}, ''Üxküll''; {{val|sv|Yxkull}}) ir [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Ogres novads|Ogres novadā]], [[Vidzeme]]s dienvidrietumu daļā pie [[Daugava]]s, ko var uzskatīt par vienu no senākajām pilsētām Latvijas teritorijā. Ikšķile kļuva par [[Livonijas bīskapija]]s centru 1185. gadā, un tajā atrodas vecākā mūra celtne Austrumbaltijā. Pilsēta atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, 28 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas [[Rīga]]s un 7 km no [[Ogre]]s, to šķērso Rīgas—Daugavpils šoseja {{A ceļš|6}} un [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]].

== Etimoloģija ==
Par pilsētas nosaukuma izcelsmi pastāv divas galvenās teorijas. Saskaņā ar valodnieka Urmasa Sutropa pētījumiem, nosaukums cēlies no lībiešu termina, kas apzīmē &quot;braslu vai saliņu, kas pieder (vietējā valdnieka) Ikes dēlam&quot; (vieta, kur bija iespējams šķērsot Daugavu). Personvārdam ''Ike'' ir nozīme 'vecums, mūžs'; Ikes ģimenei bija ievērojama vara, jo viņi kontrolēja militāro un tirdzniecības satiksmi pāri Daugavai (Ykescola/Ykescole).&lt;ref name=sutrop&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Estonian Mother Tongue Society Year Book|volume=49|year=2003|author=Urmas Sutrop|title=Ykescola ~ Ykescole attested in the Chronicle of Henry of Livonia and Üksküla (Uexküll). To Tõnu Karma on his 80th birthday}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Urmas Sutrop, “[https://www.researchgate.net/publication/270479996_Names_are_more_than_names_A_note_about_the_name_Uexkull Names are more than names: A note about the name Uexküll],” ''Semiotica'' 147 (January 2003), pp. 421—427.&lt;/ref&gt; Agrākā un izplatītākā ideja, ko Sutrops uzskata par tautas etimoloģiju, liecina, ka nosaukums cēlies no lībiešu vārdiem ''ikš'' ('viens') un ''ķile'' / ''kīla'' ('ciems'), kas nozīmētu &quot;viens ciems&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.latvijascentrs.lv/en/125|title= Latvijas Centrs Ikšķile}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Ikšķiles vēsture}}
[[Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|thumb|left|250px|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums)]]
Ikšķile ir viens no senākajiem apdzīvotajiem Latvijas novadiem. Par to liecina arī pilskalni un senkapi tagadējā Ikšķiles lauku teritorijā. Jau 9.—12. gadsimtā pie [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] te bijis lībiešu ciems.

Kā liecina Indriķa hronika, Zēgebergas klostera mūks Meinhards ieradās pie Daugavas, lai pievērstu vietējos kristietībai. Sākotnēji uzceltā koka baznīca bija neaizsargāta pret lietuviešu uzbrukumiem. 1185. gadā [[Gotlande]]s akmeņkaļi uzmūrēja [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles pili]] ar kapelu jeb baznīcu. Šī ir vecākā mūra celtne Latvijā un Austrumbaltijā.&lt;ref name=&quot;ambermarks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Records of Latvian landmarks - medieval castles|url=http://www.ambermarks.com/Rekordi/EVidPilis.htm|access-date=2020-08-29|website=www.ambermarks.com}}&lt;/ref&gt; 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes virsbīskaps]] iecēla mūku [[Meinards|Meinardu]] par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]], un Ikšķile kļuva par [[katoļticība]]s izplatības centru Latvijā. Gan pirmais bīskaps Meinards, gan otrais — Bertolds no Hannoveres, tika apglabāti Ikšķiles baznīcas iekšienē.

1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts fon Bukshēvdens, saprotot, ka pils ir pārāk tālu no jūras, pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu.&lt;ref name=&quot;turnbull&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Turnbull, Stephen.|url=http://worldcat.org/oclc/869385001|title=Crusader castles of the teutonic knights (2) : the stone castles of Latvia and Estonia 1185-1560|publisher=Osprey Pub|year=2004|isbn=1-84176-712-3|pages=4–8|oclc=869385001}}&lt;/ref&gt; [[Livonijas krusta kari|Krusta karu laikā]] Ikšķiles pilij vairākas reizes uzbruka Daugavas kreisajā krastā dzīvojošo [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks, bet 1203. un 1206. gadā pili centās ieņemt [[Polockas kņazs]] Vladimirs.

1638. gadā Ikšķiles pilsnovadā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža. 19. gadsimtā Ikšķiles pagastā bija divas muižas — Ikšķiles un Berkavas muiža. Izveidojoties [[Ogre]]i, Ikšķiles pagasta platība tika samazināta.

Ikšķiles pils tika nopostīta jau 17. gadsimtā, bet daudzkārt pārbūvēto dievnamu 1916. gadā sagrāva vācu armijas artilērija. 1933. gadā Ikšķilē netālu no stacijas tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1968. gadā nodibināja Ikšķiles pilsētciematu. Pilsētas tiesības Ikšķile ieguva 1992. gadā. Sakarā ar [[Rīgas HES]] celtniecību pirmās mūra baznīcas drupas 1970. gados iekonservēja un salu paaugstināja un nostiprināja. Zem ūdens atrodas bijušās pils un arī [[Ikšķiles muiža]]s vieta.

== Ģeogrāfija ==
Ikšķiles pilsēta atrodas Ogres novada rietumu daļā, Daugavas (Rīgas ūdenskrātuves) labajā krastā. Teritorija atrodas [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenuma]] malā un Lejasdaugavas senlejā.&lt;ref name=&quot;kuzmins&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ogres novads|last=Kuzmins|first=Aigars|publisher=Mācību grāmata|year=1996|isbn=9984-523-86-1|location=Rīga}}&lt;/ref&gt; Teritorijā ir lēzeni viļņots reljefs; lielāki pauguri ir Ogres Kangaru [[Oss|osā]], kas stiepjas no Tīnūžiem uz Ogri, tās tuvumā Liepukalnos paceļoties līdz 65 m virs jūras līmeņa.&lt;ref name=&quot;enciklopedija&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt; Dienvidu daļā virsmas absolūtais pacēlums nepārsniedz 12 — 19 m vjl. Rīgas HES paceļot ūdenslīmeni krātuvē, tika applūdinātas Ikšķiles un Mācītājmuižas salas, kā arī Daugavas labais krasts 0,5 km platumā. 2012. gadā pilsētas teritorijā tika iekļauta arī blīvi apbūvētā [[Jaunikšķile]].

=== Klimats ===
Ikšķiles apkaimē ir vismaigākās ziemas Ogres novadā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -5,8 °C. Arī vasaras šeit ir siltākas — gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā sasniedz 17,1 °C. Rīgas ūdenskrātuves lielā virsma būtiski ietekmē apkaimes klimatu, mazinot gaisa temperatūras kontrastus. Nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 mm.&lt;ref name=&quot;kuzmins&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Ikšķile ir vislatviskākā novada pilsēta — vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 15% iedzīvotāju — krievi.&lt;ref name=&quot;kuzmins&quot; /&gt; Iedzīvotāju skaits palielinās gan pieaugot dabiskajam pieaugumam, gan migrācijai. Ikšķile ietilpst urbanizētajā Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]]. Izdevīgais novietojums ļauj strādāt Rīgā, un uz to diennaktī brauc vismaz puse strādājošo un studentu.&lt;ref name=&quot;enciklopedija&quot; /&gt;

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|2145
|1979|2691
|1989|3445
|2000|3853
|2011|3806
|2021|7278
}}

=== Ievērojami cilvēki ===
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — teātra režisors un aktieris;
* [[Aleksandrs Bode]] (1875—1955) — telegrāfa un telefona sakaru speciālists;
* [[Jānis Kuga]] (1878—1969) — scenogrāfs un gleznotājs;
* [[Harijs Marnics]] (1894—1984) — vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors;
* [[Valdis Villerušs]] (1942) — grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs.

== Pārvalde ==
Pilsētas pārvalde atrodas Ikšķilē, Peldu ielā 22. Vadības amatus vēsturiski pildījis mērs (piemēram, bijušais mērs Indulis Trapiņš&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ikskile.com/zinas/novada/2015/04/29/ikskiles-novada-mers-indulis-trapins-izsludina-maksatnespeju/|title=Ikšķiles novada mērs (vienotība) Indulis Trapiņš izsludina maksātnespēju {{!}} IKSKILE.COM|last=ikskile.com|date=2015-04-29|work=IKSKILE.COM|access-date=2018-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;), bet pašlaik pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja ir Aiva Ormane.

== Izglītība ==
[[Ikšķiles vidusskola]] ir dibināta 1966. gadā un ietilpst ''Junior Achievement Latvia'' skolu tīklā. Tās pirmsākumi meklējami 1864. gadā, kad tika izveidota pirmā draudzes skola ar nosaukumu Zemturi. Jaunā skolas ēka tika uzcelta netālu no Ikšķiles centra pie [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6 šosejas]]. No 1989. līdz 1990. gadam skola tika pārbūvēta, kļūstot par Ikšķiles vidusskolu.

== Bibliotēka ==
'''[[Ikšķiles bibliotēka|Ikšķiles novada Centrālā bibliotēka]]''' atrodas Peldu ielā 22. Pirmā bibliotēka (Lasīšanas biedrība) ar 35 biedriem tika izveidota jau 1852. gadā. Tā tika atjaunota 1946. gadā, un 1974. gadā tajā izveidoja atsevišķu bērnu nodaļu.

== Ievērojami objekti ==
* '''Ikšķiles baznīcas drupas''' — vecākā mūra celtne Latvijā (1185. gads), kas atrodas uz Sv. Meinarda salas Rīgas HES ūdenskrātuvē. Reizi gadā, pazeminot ūdens līmeni, līdz drupām var aiziet pa kājām pa bijušo ceļu;
* '''Ikšķiles luterāņu baznīca''' — Kalēju ielā 1. Celta 1931.—1933. gadā (arhitekts P. Kundziņš). Padomju laikā kalpoja kā grāmatu krātuve;
* '''Piemiņas akmens''' — uzstādīts 1988. gadā iepretim vecās baznīcas drupām ar uzrakstiem latviešu, lībiešu un vācu valodās;
* '''Ikšķiles pareizticīgo baznīca''' — pie pareizticīgo kapiem, celta 1936. gadā;
* '''Mākslinieka J. Kugas māja''' — J. Kugas ielā 11. Scenogrāfijas pamatlicēja Latvijā dzīvojamā ēka, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis;
* '''Kapsētas''' — Ikšķiles luterāņu kapi (ar 1926. gadā atklātu pieminekli Pirmā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem);
* '''Ikšķiles estrāde''' — kultūrvēsturiska vieta ar pieminekļa statusu kopš 2008. gada.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg|Skolas iela Ikšķilē
Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums)
Attēls:Ikšķiles_baznīcas_drupas.jpg|Ikšķiles viduslaiku baznīcas drupas
Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|Ikšķiles baznīcas drupas uz Sv. Meinarda salas
Attēls:Ikšķiles luterāņu baznīca 2000-12-03.jpg|Ikšķiles evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Ikšķile (3).jpg|Ikšķiles luterāņu baznīca (cits skats)
Attēls:Ikšķiles stacija 2021.jpg|Ikšķiles stacija
Attēls:Ikšķile, gleznotāja J. Kugas māja 2003-04-26.jpg|Gleznotāja Jāņa Kugas māja
Attēls:Ikskile.jpg|Piemiņas akmens pirmajai mūra celtnei Baltijā
Attēls:Ikšķiles pareizticīgo baznīca.JPG|Ikšķiles pareizticīgo baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://ikskile.com/ Ikskile.com] — Portāls par Ikšķiles novadu, iedzīvotāju veidots resurss
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8059 Vietas.lv] — Ikšķile Latvijas ceļvedī
* [https://web.archive.org/web/20090622173641/http://ikskile.tv/ Ikšķile Fotogrāfijās] — Ikšķiles notikumi un ikdiena fotogrāfijās
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Ogres novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Ikšķiles novads}}
{{Ogres rajons}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ikšķile| ]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]]</text>
      <sha1>lma0h3lfcejlopjz70rg3av1stvxagh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485726</id>
      <parentid>4485725</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <origin>4485726</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13693" sha1="bbjda71gj1tsudqvxbjznke16nbalyn" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Ikšķile
 | settlement_type          = Novada pilsēta
 | image_skyline            = Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = Skolas iela Ikšķilē
 | image_flag               = Flag_of_Ikšķile.svg
 | flag_link                = Ikšķiles karogs
 | image_shield             = Coat of Arms of Ikšķile.svg
 | shield_link              = Ikšķiles ģerbonis
 | shield_size              = 70px
 | pushpin_map              = Latvija#Ogres novads
 | pushpin_label_position   = | latd  = 56 | latm  = 50 | lats  = 12 | latNS  = N
 | longd = 24 | longm = 29 | longs = 46 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = Novads
 | subdivision_name1        = [[Ogres novads]]
 | established_title        = Pilsētas tiesības
 | established_date         = kopš [[1992. gads|1992]]. gada
 | established_title2       = 
 | established_date2        = 
 | leader_title             = Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītājs
 | leader_name              = Indulis Trapiņš
 | seat_type                = Vēsturiskie&lt;br /&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|de|Uexküll}}&lt;br /&gt;{{val|liv|Ikškilā}}
 | area_total_km2           = 5.12
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Ikšķile}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | elevation_m              = 20
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-5052
 | website                  = {{URL|www.ikskile.lv}}
 | footnotes                = 
}}
'''Ikšķile''' ({{val|liv|Ikškilā}}; {{val|de|Uexküll}}, ''Üxküll''; {{val|sv|Yxkull}}) ir [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Ogres novads|Ogres novadā]], [[Vidzeme]]s dienvidrietumu daļā pie [[Daugava]]s, ko var uzskatīt par vienu no senākajām pilsētām Latvijas teritorijā. Ikšķile kļuva par [[Livonijas bīskapija]]s centru 1185. gadā, un tajā atrodas vecākā mūra celtne Austrumbaltijā. Pilsēta atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, 28 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas [[Rīga]]s un 7 km no [[Ogre]]s, to šķērso Rīgas—Daugavpils šoseja {{A ceļš|6}} un [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]].

== Etimoloģija ==
Par pilsētas nosaukuma izcelsmi pastāv divas galvenās teorijas. Saskaņā ar valodnieka Urmasa Sutropa pētījumiem, nosaukums cēlies no lībiešu termina, kas apzīmē &quot;braslu vai saliņu, kas pieder (vietējā valdnieka) Ikes dēlam&quot; (vieta, kur bija iespējams šķērsot Daugavu). Personvārdam ''Ike'' ir nozīme 'vecums, mūžs'; Ikes ģimenei bija ievērojama vara, jo viņi kontrolēja militāro un tirdzniecības satiksmi pāri Daugavai (Ykescola/Ykescole).&lt;ref name=sutrop&gt;{{publikācijas atsauce|journal=Estonian Mother Tongue Society Year Book|volume=49|year=2003|author=Urmas Sutrop|title=Ykescola ~ Ykescole attested in the Chronicle of Henry of Livonia and Üksküla (Uexküll). To Tõnu Karma on his 80th birthday}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Urmas Sutrop, “[https://www.researchgate.net/publication/270479996_Names_are_more_than_names_A_note_about_the_name_Uexkull Names are more than names: A note about the name Uexküll],” ''Semiotica'' 147 (January 2003), pp. 421—427.&lt;/ref&gt; Agrākā un izplatītākā ideja, ko Sutrops uzskata par tautas etimoloģiju, liecina, ka nosaukums cēlies no lībiešu vārdiem ''ikš'' ('viens') un ''ķile'' / ''kīla'' ('ciems'), kas nozīmētu &quot;viens ciems&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.latvijascentrs.lv/en/125|title= Latvijas Centrs Ikšķile}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{pamatraksts|Ikšķiles vēsture}}
[[Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|thumb|left|250px|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums)]]
Ikšķile ir viens no senākajiem apdzīvotajiem Latvijas novadiem. Par to liecina arī pilskalni un senkapi tagadējā Ikšķiles lauku teritorijā. Jau 9.—12. gadsimtā pie [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] te bijis lībiešu ciems.

Kā liecina Indriķa hronika, Zēgebergas klostera mūks Meinhards ieradās pie Daugavas, lai pievērstu vietējos kristietībai. Sākotnēji uzceltā koka baznīca bija neaizsargāta pret lietuviešu uzbrukumiem. 1185. gadā [[Gotlande]]s akmeņkaļi uzmūrēja [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles pili]] ar kapelu jeb baznīcu. Šī ir vecākā mūra celtne Latvijā un Austrumbaltijā.&lt;ref name=&quot;ambermarks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Records of Latvian landmarks - medieval castles|url=http://www.ambermarks.com/Rekordi/EVidPilis.htm|access-date=2020-08-29|website=www.ambermarks.com}}&lt;/ref&gt; 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes virsbīskaps]] iecēla mūku [[Meinards|Meinardu]] par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]], un Ikšķile kļuva par [[katoļticība]]s izplatības centru Latvijā. Gan pirmais bīskaps Meinards, gan otrais — Bertolds no Hannoveres, tika apglabāti Ikšķiles baznīcas iekšienē.

1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts fon Bukshēvdens, saprotot, ka pils ir pārāk tālu no jūras, pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu.&lt;ref name=&quot;turnbull&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Turnbull, Stephen.|url=http://worldcat.org/oclc/869385001|title=Crusader castles of the teutonic knights (2) : the stone castles of Latvia and Estonia 1185-1560|publisher=Osprey Pub|year=2004|isbn=1-84176-712-3|pages=4–8|oclc=869385001}}&lt;/ref&gt; [[Livonijas krusta kari|Krusta karu laikā]] Ikšķiles pilij vairākas reizes uzbruka Daugavas kreisajā krastā dzīvojošo [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks, bet 1203. un 1206. gadā pili centās ieņemt [[Polockas kņazs]] Vladimirs.

1638. gadā Ikšķiles pilsnovadā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža. 19. gadsimtā Ikšķiles pagastā bija divas muižas — Ikšķiles un Berkavas muiža. Izveidojoties [[Ogre]]i, Ikšķiles pagasta platība tika samazināta.

Ikšķiles pils tika nopostīta jau 17. gadsimtā, bet daudzkārt pārbūvēto dievnamu 1916. gadā sagrāva vācu armijas artilērija. 1933. gadā Ikšķilē netālu no stacijas tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1968. gadā nodibināja Ikšķiles pilsētciematu. Pilsētas tiesības Ikšķile ieguva 1992. gadā. Sakarā ar [[Rīgas HES]] celtniecību pirmās mūra baznīcas drupas 1970. gados iekonservēja un salu paaugstināja un nostiprināja. Zem ūdens atrodas bijušās pils un arī [[Ikšķiles muiža]]s vieta.

== Ģeogrāfija ==
Ikšķiles pilsēta atrodas Ogres novada rietumu daļā, Daugavas (Rīgas ūdenskrātuves) labajā krastā. Teritorija atrodas [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenuma]] malā un Lejasdaugavas senlejā.&lt;ref name=&quot;kuzmins&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ogres novads|last=Kuzmins|first=Aigars|publisher=Mācību grāmata|year=1996|isbn=9984-523-86-1|location=Rīga}}&lt;/ref&gt; Teritorijā ir lēzeni viļņots reljefs; lielāki pauguri ir Ogres Kangaru [[Oss|osā]], kas stiepjas no Tīnūžiem uz Ogri, tās tuvumā Liepukalnos paceļoties līdz 65 m virs jūras līmeņa.&lt;ref name=&quot;enciklopedija&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds &quot;Preses Nams&quot;|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}&lt;/ref&gt; Dienvidu daļā virsmas absolūtais pacēlums nepārsniedz 12 — 19 m vjl. Rīgas HES paceļot ūdenslīmeni krātuvē, tika applūdinātas Ikšķiles un Mācītājmuižas salas, kā arī Daugavas labais krasts 0,5 km platumā. 2012. gadā pilsētas teritorijā tika iekļauta arī blīvi apbūvētā [[Jaunikšķile]].

=== Klimats ===
Ikšķiles apkaimē ir vismaigākās ziemas Ogres novadā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -5,8 °C. Arī vasaras šeit ir siltākas — gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā sasniedz 17,1 °C. Rīgas ūdenskrātuves lielā virsma būtiski ietekmē apkaimes klimatu, mazinot gaisa temperatūras kontrastus. Nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 mm.&lt;ref name=&quot;kuzmins&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
Ikšķile ir vislatviskākā novada pilsēta — vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 15% iedzīvotāju — krievi.&lt;ref name=&quot;kuzmins&quot; /&gt; Iedzīvotāju skaits palielinās gan pieaugot dabiskajam pieaugumam, gan migrācijai. Ikšķile ietilpst urbanizētajā Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]]. Izdevīgais novietojums ļauj strādāt Rīgā, un uz to diennaktī brauc vismaz puse strādājošo un studentu.&lt;ref name=&quot;enciklopedija&quot; /&gt;

{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1965|2145
|1979|2691
|1989|3445
|2000|3853
|2011|3806
|2021|7278
}}

=== Ievērojami cilvēki ===
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — teātra režisors un aktieris;
* [[Aleksandrs Bode]] (1875—1955) — telegrāfa un telefona sakaru speciālists;
* [[Jānis Kuga]] (1878—1969) — scenogrāfs un gleznotājs;
* [[Harijs Marnics]] (1894—1984) — vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors;
* [[Valdis Villerušs]] (1942) — grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs.

== Pārvalde ==
Pilsētas pārvalde atrodas Ikšķilē, Peldu ielā 22. Vadības amatus vēsturiski pildījis mērs (piemēram, bijušais mērs Indulis Trapiņš&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ikskile.com/zinas/novada/2015/04/29/ikskiles-novada-mers-indulis-trapins-izsludina-maksatnespeju/|title=Ikšķiles novada mērs (vienotība) Indulis Trapiņš izsludina maksātnespēju {{!}} IKSKILE.COM|last=ikskile.com|date=2015-04-29|work=IKSKILE.COM|access-date=2018-06-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;), bet pašlaik pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja ir Aiva Ormane.

== Izglītība ==
[[Ikšķiles vidusskola]] ir dibināta 1966. gadā un ietilpst ''Junior Achievement Latvia'' skolu tīklā. Tās pirmsākumi meklējami 1864. gadā, kad tika izveidota pirmā draudzes skola ar nosaukumu Zemturi. Jaunā skolas ēka tika uzcelta netālu no Ikšķiles centra pie [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6 šosejas]]. No 1989. līdz 1990. gadam skola tika pārbūvēta, kļūstot par Ikšķiles vidusskolu.

== Bibliotēka ==
'''[[Ikšķiles bibliotēka|Ikšķiles novada Centrālā bibliotēka]]''' atrodas Peldu ielā 22. Pirmā bibliotēka (Lasīšanas biedrība) ar 35 biedriem tika izveidota jau 1852. gadā. Tā tika atjaunota 1946. gadā, un 1974. gadā tajā izveidoja atsevišķu bērnu nodaļu.

== Ievērojami objekti ==
* '''Ikšķiles baznīcas drupas''' — vecākā mūra celtne Latvijā (1185. gads), kas atrodas uz Sv. Meinarda salas Rīgas HES ūdenskrātuvē. Reizi gadā, pazeminot ūdens līmeni, līdz drupām var aiziet pa kājām pa bijušo ceļu;
* '''Ikšķiles luterāņu baznīca''' — Kalēju ielā 1. Celta 1931.—1933. gadā (arhitekts P. Kundziņš). Padomju laikā kalpoja kā grāmatu krātuve;
* '''Piemiņas akmens''' — uzstādīts 1988. gadā iepretim vecās baznīcas drupām ar uzrakstiem latviešu, lībiešu un vācu valodās;
* '''Ikšķiles pareizticīgo baznīca''' — pie pareizticīgo kapiem, celta 1936. gadā;
* '''Mākslinieka J. Kugas māja''' — J. Kugas ielā 11. Scenogrāfijas pamatlicēja Latvijā dzīvojamā ēka, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis;
* '''Kapsētas''' — Ikšķiles luterāņu kapi (ar 1926. gadā atklātu pieminekli Pirmā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem);
* '''Ikšķiles estrāde''' — kultūrvēsturiska vieta ar pieminekļa statusu kopš 2008. gada.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg|Skolas iela Ikšķilē
Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums)
Attēls:Ikšķiles_baznīcas_drupas.jpg|Ikšķiles viduslaiku baznīcas drupas
Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|Ikšķiles baznīcas drupas uz Sv. Meinarda salas
Attēls:Ikšķiles luterāņu baznīca 2000-12-03.jpg|Ikšķiles evaņģēliski luteriskā baznīca
Attēls:Ikšķile (3).jpg|Ikšķiles luterāņu baznīca (cits skats)
Attēls:Ikšķiles stacija 2021.jpg|Ikšķiles stacija
Attēls:Ikšķile, gleznotāja J. Kugas māja 2003-04-26.jpg|Gleznotāja Jāņa Kugas māja
Attēls:Ikskile.jpg|Piemiņas akmens pirmajai mūra celtnei Baltijā
Attēls:Ikšķiles pareizticīgo baznīca.JPG|Ikšķiles pareizticīgo baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://ikskile.com/ Ikskile.com] — Portāls par Ikšķiles novadu, iedzīvotāju veidots resurss
* [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&amp;id=8059 Vietas.lv] — Ikšķile Latvijas ceļvedī
* [https://web.archive.org/web/20090622173641/http://ikskile.tv/ Ikšķile Fotogrāfijās] — Ikšķiles notikumi un ikdiena fotogrāfijās
{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}
{{Ogres novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{Latvijas pilsētas}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Ikšķiles novads}}
{{Ogres rajons}}
}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ikšķile| ]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]]</text>
      <sha1>bbjda71gj1tsudqvxbjznke16nbalyn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veru</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5704</id>
    <revision>
      <id>4485666</id>
      <parentid>4423088</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T01:26:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485666</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4456" sha1="n0vg3ljmyj3dh366ux0e3sxwwwanhbe" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                    = Veru
| official_name           = Võru
| settlement_type         = apriņķa pilsēta
| image_skyline           = Võru central square.jpg
| imagesize               = 
| image_caption           = Veru centrs
| image_flag              = Flag of et-Võru.svg
| flag_size               = 125px
| image_seal              = 
| seal_size               = 
| image_shield            = Võru vapp.svg
| shield_size             = 75px
| image_blank_emblem      = 
| blank_emblem_type       = &lt;!-- defaults to Logo --&gt;
| blank_emblem_size       = 
| nickname                = 
| motto                   = 
| pushpin_map             = Estonia#Veru apriņķis
| pushpin_label_position  = 
| pushpin_map_caption     = Atrašanās vieta Igaunijā
| latd=57|latm=51|latNS=N|longd=27|longm=00|longEW=E
| coordinates_region        = EE
| subdivision_type        = [[Pasaules valstis|Valsts]]
| subdivision_name        = {{EST}}
| subdivision_type1       = [[Igaunijas apriņķi|Apriņķis]]
| subdivision_name1       = [[Attēls:Võrumaa lipp.svg|24px]] [[Veru apriņķis]]
| established_title       = &lt;!-- First mentioned --&gt;
| established_date        = 
| established_title1      = Pilsētas tiesības
| established_date1       = 1784
| government_type         = 
| leader_party            = 
| leader_title            = 
| leader_name             = 
| area_footnotes          = 
| area_total_km2          = 13.24
| population_footnotes    = 
| population_total        = 14554
| population_as_of        = 2006
| population_density_km2  = auto
| timezone                = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
| utc_offset              = +2
| timezone_DST            = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
| utc_offset_DST          = +3
| postal_code             = 
| website                 = [http://www.voru.ee/ www.voru.ee]
}}

'''Veru''' ({{val|et|Võru}}) ir pilsēta [[Igaunija]]s dienvidaustrumos. Tās senākais latviskais nosaukums bija '''Vērava''' vai '''Verava''',&lt;ref&gt;[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/4astond/zinatne+.html Teodors Zeiferts  Latviešu rakstniecības vēsture]{{Novecojusi saite}} 6. sadaļa &quot;Zinātne&quot; par [[Kārlis Mīlenbahs|Kārļa Mīlenbaha]] miršanas vietu&lt;/ref&gt; reizēm lieto arī nosaukumus '''Veri'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/apes-pilsetas-svetki-un-veri-igaunija-274396/ |title=Apes pilsētas svētki un Veri Igaunijā |access-date={{dat|2021|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210521125722/https://maminuklubs.lv/sieviesu-klubs/apes-pilsetas-svetki-un-veri-igaunija-274396/ }}&lt;/ref&gt; un '''Viru'''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazi.lv/gallery/igaunijas-pilseta-viru-notika-starptautiskais-dzudo-turnirs/ |title=Ādaži.lv: Igaunijas pilsētā Viru notika starptautiskais džudo turnīrs |access-date={{dat|2021|05|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210521130836/https://www.adazi.lv/gallery/igaunijas-pilseta-viru-notika-starptautiskais-dzudo-turnirs/ }}&lt;/ref&gt;

[[Alūksne]]s sadraudzības pilsēta.

== Vēsture ==
[[Attēls:Veravas skolotāju semināra ēka 1916.jpg|thumb|left|200px|Veravas skolotāju semināra ēka (1916).]]
Vērava ir sena apdzīvota vieta [[Tamula]]s ezera krastos, kā muiža pie [[Kirumpejas pils]] pazīstama jau [[Livonijas Konfederācija]]s laikos. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] ietilpa [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]]. Pilsētas tiesības tai piešķirtas ar Veravas muižas dzimtkunga Rīgas ģenerālgubernatora [[Džordžs Brauns|G. Brauna]] pavēli 1784. gada 21. augustā.

Veros 1916. gada 27. martā, Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās miris [[Kārlis Mīlenbahs]].

== Veru dzimuši ==

* [[Frīdrihs Reinholds Kreicvalds]] (''Friedrich Reinhold Kreutzwald''), igauņu tautas eposa &quot;Kalevipoegs&quot; radītājs

== Atsauces ==
{{atsauces}}

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Võru Suurkannataja Ekaterina kirik 2013.JPG
Võru pritsumaja.jpg
Võru city centre at night.jpg
Roosisaare rippsild 2011 10.jpg
Võru Katariina kirik 2013-01.jpg
Võru I Põhikool.JPG
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Igaunija-aizmetnis}}
{{Igaunijas pilsētas}}
{{Veru apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Igaunijas pilsētas]]
[[Kategorija:Veru apriņķis]]</text>
      <sha1>n0vg3ljmyj3dh366ux0e3sxwwwanhbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tatjana Ždanoka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9519</id>
    <revision>
      <id>4485456</id>
      <parentid>4422883</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:59:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485456</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17364" sha1="dnfxv3mp5bt633brpgxsiqzd916rept" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Tatjana Ždanoka
| vārds_orģ = ''Татьяна Жданок''
| attēls = Tatjana Ždanoka, 23-10-2012 (8121865911).jpg
| apraksts = Tatjana Ždanoka 2012. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;| mazs_att = 
| amats = [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāte
| term_sākums = {{dat|2019|7|2|N}}
| term_beigas = {{dat|2024|7|16|N}}
| term_sākums2 = {{dat|2004|7|20|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2018|3|4|N}}
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;| amats3 = [[Latvijas PSR Augstākā Padome|Latvijas PSR Augstākās Padomes]] deputāte
| term_sākums3 = {{dat|1990|5|3|N}}
| term_beigas3 = {{dat|1993|7|6|N}}
&lt;!------ Personas dati ------&gt;| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1950|5|8}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[krievi]]ete&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url = http://www.saeima.lv/Informacija/velesanas/apgabali.html |title = Latvijas Republikas Augstākā Padome |author =  |date =  |publisher = [[Latvijas Vēstnesis]] |accessdate = 2014-12-25 |archiveurl = https://www.webcitation.org/65IaabEPx?url=http://www.saeima.lv/Informacija/velesanas/apgabali.html |archivedate = 2012-02-08 }}&lt;/ref&gt;
| partija = [[PSKP]]&lt;br /&gt;[[Līdztiesība (partija)|Līdztiesība]]&lt;br /&gt;[[Latvijas Krievu savienība]]
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = matemātiķe
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte|LVU]]
| reliģija = [[Krievu Pareizticīgā baznīca]]
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}

'''Tatjana Ždanoka''' ({{val|ru|Татьяна Аркадьевна Жданок}}; dzimusi '''Tatjana Hesina''' {{dat|1950|05|08}}, [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]]-[[Ebreji|ebreju]] politiķe, [[matemātika]]s [[doktors|doktore]]. Partijas [[Latvijas Krievu savienība]] līdzpriekšsēdētāja, [[Eiroparlamentārietis|Eiropas Parlamenta deputāte]] no Latvijas (kopš 2004).

== Dzīvesgājums ==
Dzimusi kā Tatjana Hesina Rīgā jauktā [[Ebreji|ebreju]]-[[Krievi|krievu]] ģimenē. Viņas tēvs Arkādijs Hesins bija kara flotes virsnieks, vēlāk [[Latvijas Televīzija]]s darbinieks. Mācījās [[Rīgas 15. vidusskola|Rīgas 15.]] un [[Rīgas 17. vidusskola|17. vidusskolā]], studēja [[Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte|Latvijas Valsts Universitātes (LVU) fizikas un matemātikas fakultātē]], pēc kuras beigšanas 1972. gadā viņa turpināja studijas LVU aspirantūrā un [[Monpeljē Universitāte|Monpeljē Universitātē]]. No 1972. līdz 1990. gadam bija LVU matemātikas docētāja. 1971.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:42258%7Carticle:DIVL64%7Cquery:%D0%9A%D0%BE%D0%BC%D1%81%D0%BE%D0%BC%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F%20%D1%81%D0%B2%D0%B0%D0%B4%D1%8C%D0%B1%D0%B0|title=&quot;Комсомольская свадьба&quot;, Padomju Students, Nr.4, 07.10.1971.|website=periodika.lv|access-date=2024-01-30}}&lt;/ref&gt; gadā Tatjana apprecējās ar Aleksandru Ždanoku, 1980. gadā ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidātes grādu.

== Politiskā darbība ==
Bijusi [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedre.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-zhdanok.html |title=russkije.lv |access-date={{dat|2018|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180322213103/http://www.russkije.lv/lv/lib/read/t-zhdanok.html }}&lt;/ref&gt;

1988. gadā T. Ždanoka iestājās [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontē (LTF)]], 1989. gadā [[Interfronte|Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē (Interfrontē)]]. 1989. gadā T. Ždanoka tika ievēlēta par Rīgas pilsētas padomes deputāti, bet 1990. gadā par [[Latvijas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāti, nepiedalījās 1990. gada 4. maija balsošanā par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju. [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā 1991. gada 21. augustā T. Ždanoka balsoja pret konstitucionālā likuma “[[Par Latvijas Republikas valstisko statusu]]” pieņemšanu.

Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1992. gadā nostrificēja matemātikas doktores grādu. 1992. gadā viņa kļuva par vienu no [[Latvijas Cilvēktiesību komiteja]]s dibinātājām. No 1995. līdz 2004. gadam bija tās līdzpriekšsēdētāja. 1993. gadā kļuva par vienu no [[Līdztiesība (partija)|kustības &quot;Līdztiesība&quot;]] vadītājām un tai 1996. gadā pārveidojoties par partiju kļuva par tās priekšsēdētāju.

1993. gadā T. Ždanokai tika liegta līdzdalība [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. Pēc [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] viņa kļuva par &quot;Līdztiesības&quot; Saeimas frakcijas konsultanti, ieņemot šo amatu līdz 1997. gadam.

1996. gadā T. Ždanoka tiesas ceļā panāca sevis atzīšanu par Latvijas pilsoni un 1997. gadā tika [[1997. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta]] par [[Rīgas dome]]s deputāti, taču 1999. gadā viņai ar tiesas lēmumu mandāts tika atņemts. 1998. gadā viņa bija starp [[PCTVL]] veidotājiem un kļuva par apvienības līdzpriekšsēdētāju. 2001. gadā pēc [[Sergejs Dīmanis|Sergeja Dīmaņa]] atkāpšanās T. Ždanoka kļuva par partijas &quot;Līdztiesība&quot; līderi un turpināja šo amatu pildīt līdz partijas likvidācijai 2007. gadā. 2001. gadā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Cilvēktiesību komitejā T. Ždanoka kā pārstāve panāca uzvaru [[Ignatāne pret Latviju|A. Ignatānes lietā pret Latvijas Republiku]]. 2002. gadā viņa uzvarēja konkursā uz Rīgas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja amatu, taču netika apstiprināta, jo iestādi reorganizēja.

2004. gada 12. jūnijā T. Ždanoka tika [[2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēta]] par [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] (EP) deputāti. 2005. gadā viņa bija viena no Eiropas Krievvalodīgo alianses dibinātājām.

2006. gadā [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]]s senāts lēma, ka Latvijas likumos noteiktais aizliegums T. Ždanokai kandidēt Saeimas vēlēšanās ir pamatots. 2009. gadā T. Ždanoka atkārtoti tika [[2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|ievēlēta]] Eiropas Parlamentā, tāpat vēlētāju atzinību guva [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] (jau pārstāvot [[Latvijas Krievu savienība|Latvijas Krievu savienību]], par ko bija pārveidota PCTVL).

2016. gada novembrī kopā ar diviem citiem EP deputātiem no Latvijas, [[Iveta Grigule|Ivetu Griguli]] un [[Andrejs Mamikins|Andreju Mamikinu]], balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju propagandu.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/kucinskis-norobezojas-no-grigules-balsojuma-krievijas-propagandas-jautajuma.a211779/ Kučinskis norobežojas no apvienības biedres Ivetas Grigules] lsm.lv, Artjoms Konohovs 2016. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt; 2018. gada janvārī T. Ždanoka paziņoja, ka plāno nolikt Eiropas Parlamenta deputātes mandātu, lai kandidētu [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/nacionalo-valstu-koncepcijai-japaliek-pagatne-intervija-delfi-atzist-zdanoka.d?id=49645841 Nacionālo valstu koncepcijai jāpaliek pagātnē, intervijā 'Delfi' atzīst Ždanoka] Aleksandra Gluhiha-Poļešcuka delfi.lv, 2018. gada 17. janvārī&lt;/ref&gt; 5. martā viņas vietu Eiropas Parlamentā ieņēma [[Miroslavs Mitrofanovs]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://multimedia.europarl.europa.eu/bg/miroslavs-mitrofanovs-8th-parliamentary-term_20180305_MITROFANOVS_Miroslavs_LV-5_p |title=Miroslavs MITROFANOVS — 8th Parliamentary Term |access-date={{dat|2018|03|06||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190606205116/https://multimedia.europarl.europa.eu/bg/miroslavs-mitrofanovs-8th-parliamentary-term_20180305_MITROFANOVS_Miroslavs_LV-5_p }}&lt;/ref&gt; taču T. Ždanokas dalība Saeimas vēlēšanās netika pieļauta, kā neatbilstoša spēkā esošajam likuma. 2019. gadā atkārtoti [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|ievēlēta Eiropas Parlamentā]], kur darbojās [[Zaļo un Eiropas Brīvo apvienība|Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupā]].

Neilgi pirms [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] T. Ždanoka 2022. gada 22. februārī apsveica [[Krievija]]s valdības lēmumu par [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas Tautas republiku]] atzīšanu un vēlāk bija starp 13 EP deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kas nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā. Tādēļ viņa bija spiesta pamest EP Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zdanoka-pametusi-savu-frakciju-eiropas-parlamenta.a451026/ Ždanoka pametusi savu frakciju Eiropas Parlamentā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; 2022. gadā [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] direktors Egils Zviedris Ždanoku nosauca kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sab-direktors-spilgtakie-piemeri-krievijas-ietekmes-agentiem-latvija--zdanoka-un-gaponenko.a476882/|title=SAB direktors: Spilgtākie piemēri Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā – Ždanoka un Gapoņenko|website=www.lsm.lv|access-date=2022-10-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Tiesvedība par tiesībām kandidēt vēlēšanās ===
T. Ždanokai 1999. gadā ar tiesas lēmumu tika atņemts mandāts, jo viņa bija bijusi komunistiskās partijas biedre pēc 1991. gada, kas ir viens no iemesliem, kas Latvijā liedz kandidēt vēlēšanās un tikt ievēlētam. 2000. gadā viņa pārsūdzēja šo lēmumu, kā arī aizliegumu tikt ievēlētai Saeimā, [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]] un 2004. gada 17. jūnijā tā ar piecām balsīm pret divām sprieda par labu T. Ždanokai. Latvijas valdība šo lēmumu pārsūdzēja tiesas Lielajā palātā, kas 2006. gada 16. martā ar 13 balsīm pret četrām sprieda par labu Latvijas valstij.

2022. gadā Saeima pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas Ždanokai liegs kandidēt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pamatojoties uz viņas dalību Latvijas Komunistiskajā partijā pēc 1991. gada 13. janvāra.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lidz-ar-grozijumiem-ep-velesanu-likuma-zdanoka-nevares-atkartoti-klut-par-ep-deputati.a479827/|title=Līdz ar grozījumiem EP vēlēšanu likumā Ždanoka nevarēs atkārtoti kļūt par EP deputāti|work=www.lsm.lv (latviešu)|date=2022. gada 27. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

=== Kriminālprocess par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem ===
2024. gada janvārī Latvijas pētnieciskās žurnālistikas centrs &quot;Re:Baltica&quot; publicēja fragmentus no nopludinātiem dokumentiem, kas rāda, ka T. Ždanoka vismaz kopš 2004. gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rebaltica.lv/2024/01/nopludinati-epasti-atklaj-tatjana-zdanoka-stradaja-krievijas-izlukdienestam/|title=Nopludināti epasti atklāj: Tatjana Ždanoka strādāja Krievijas izlūkdienestam {{!}} Re:Baltica|access-date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 22. februārī [[Valsts drošības dienests]] sāka kriminālprocesu pret T. Ždanoku par iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/16.03.2024-vdd-sacis-kriminalprocesu-par-zdanokas-iespejamo-sadarbibu-ar-krievijas-specdienestiem.a546952/|title=VDD sācis kriminālprocesu par Ždanokas iespējamo sadarbību ar Krievijas specdienestiem|website=www.lsm.lv|access-date=2024-04-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 23. jūlijā Valsts drošības dienests veica izmeklēšanas darbības ar tobrīd jau bijušo Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku saistītos objektos. Valsts drošības dienests apstiprināja, ka dienests veica kriminālprocesuālās darbības divos ar Ždanoku saistītos objektos. Kriminālprocesuālās darbības pret minēto personu VDD veica šā gada februārī sāktajā kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar Krievijas specdienestiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/614204-drosibnieki-veikusi-kratisanu-zdanokas-majas|title=Drošībnieki veikuši kratīšanu Ždanokas mājās {{!}} Jauns.lv|website=https://jauns.lv|access-date=2024-07-24|date=2024-07-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atzinība ==
2020. gadā publiciste [[Santa Remere]] grāmatā &quot;Mūsējās&quot; par 50 izcilām Latvijas sievietēm iekļāva arī Tatjanu Ždanoku, izpelnoties neviennozīmīgu vērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/musejo-izdeveja-sumesanas-par-zdanokas-ieklausanu-gramata-ir-simptomatiska-velmei-pec-vienkarsas-pasaules.a372039/|title=«Mūsējo» izdevēja: Šūmēšanās par Ždanokas iekļaušanu grāmatā ir simptomātiska vēlmei pēc vienkāršas pasaules|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/autore-par-zdanokas-ieklausanu-gramata-musejas-ari-pretspekam-ir-sievietes-seja.a370833/|title=Autore par Ždanokas iekļaušanu grāmatā «Mūsējās»: Arī pretspēkam ir sievietes seja|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-07|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Bibliogrāfija ==

* 1980 — &quot;''Случайные линейные операторы в банаховых пространствах''&quot;
* 1982 — &quot;''Задачи-тесты по высшей математике''&quot; (kopā ar М. Hazanu)
* 1985 — &quot;''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1983-1984''&quot; (kopā ar S. Kroņkalni)
* 1988 — &quot;''Matemātikas rakstiskā iestājeksāmena uzdevumi 1987''&quot; (kopā ar P. Zelču)
* 2004 — rakstu un interviju krājums &quot;''25 вопросов Татьяне Жданок''&quot;
* 2009 — rakstu krājums &quot;''Европейский дневник''&quot; (P.: Averti-R)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://rusojuz.lv/lv/tatjana-zdanoka-lks-valdes-lidzpriekssedetaja-2/ CV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211025210343/https://rusojuz.lv/lv/tatjana-zdanoka-lks-valdes-lidzpriekssedetaja-2/ |date={{dat|2021|10|25||bez}} }} LKS mājaslapā
* [https://web.archive.org/web/20160723042934/http://rusojuz.lv/ru/ourdeputy/evrodnevnik/ Rakstu izlase &quot;Eirodienasgrāmata&quot;] LKS mājaslapā
* [http://www.europarl.europa.eu/meps/lv/28619/TATJANA_ZDANOKA_home.html Sadaļa Eiroparlamenta portālā]
* [http://tatjana-zdanoka.livejournal.com/ Tīmekļa žurnāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130901122139/http://tatjana-zdanoka.livejournal.com/ |date={{dat|2013|09|01||bez}} }}{{ru ikona}}
* [http://politika.lv/article/jebkada-nacionalisma-nideja Intervija] politika.lv portālā
* [https://web.archive.org/web/20160808090919/http://www.rusojuz.lv/ru/archive/2004/12128-/ Intervija] LKS mājaslapā{{ru ikona}}
* [http://echo.msk.ru/guests/9495/ Diskusija] radiostacijā &quot;Эхо Москвы&quot;{{ru ikona}}
* [http://www.vestnesis.lv/index.php?menu=doc&amp;id=91146 ECT pirmais spriedums Ždanokas lietā]
* [http://www.at.gov.lv/files/files/zdanoka-spriedums-16032006.doc ECT otrais spriedums Ždanokas lietā] un Ždanokas biroja [https://web.archive.org/web/20180207182052/http://www.rusojuz.lv/lv/wethink/24436-/ atsauksme uz to]
* Dr. iur. G. Feldhūnes [https://web.archive.org/web/20160808041333/http://www.rusojuz.lv/lv/archive/2005/24063-/ 2004.] un [http://www.politika.lv/index.php?id=9982 2006.] g. raksti par Ždanokas lietu
* [https://web.archive.org/web/20190220124331/http://www.rusojuz.lv/lv/party/Partijas-kongress/24540-/ Runa] PCTVL III kongresā (2006. g.)
* I. Vīksne [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/201979-zdanoka_matematike_uz_ambrazuras Ždanoka — matemātiķe uz ambrazūras]{{Novecojusi saite}} «Rīgas Balss», 2004. g. 18. jūnijs

{{navboxes
|title=Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas
|list=
{{9. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{8. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{7. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
{{6. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas}}
}}
{{LR Augstākā Padome}}
{{Rīgas dome 1997}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ždanoka, Tatjana}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:&quot;Līdztiesības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Krievu savienības politiķi]]
[[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]]
[[Kategorija:Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas]]
[[Kategorija:Rīgas domes deputāti (1997—2001)]]
[[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas pret Latviju]]
[[Kategorija:Latvijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]</text>
      <sha1>dnfxv3mp5bt633brpgxsiqzd916rept</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Visu Latvijai</title>
    <ns>0</ns>
    <id>9706</id>
    <revision>
      <id>4485683</id>
      <parentid>4351395</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:17:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485683</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33846" sha1="pdv8v527h5t0iszkxurs1rg65dqoe9p" xml:space="preserve">{{novec}}
{{Latvijas politiskās partijas infokaste
|vārds=Visu Latvijai!
|logo=[[Attēls:FlagVisuLatvijai.svg|280px|&quot;Visu Latvijai!&quot; logo]]
|vad=[[Imants Parādnieks]], [[Raivis Dzintars]]
|dib=2006. gada 14. janvārī 
(kā jaunatnes organizācija pastāv kopš 2000. gada augusta)
|lik=2014. gada 24. janvārī
|ideo=[[nacionālisms]], [[konservatīvisms]]
|starpt=
|eiroparl=
|saeima=
|mini=
|pašvald=
|web=[http://www.nacionalaapvieniba.lv/ nacionalaapvieniba.lv]
}}

'''&quot;Visu Latvijai!&quot;''' (saīsinajumā '''VL''') bija 2006. gada 14. janvārī dibināta [[nacionālisms|nacionālistiska]], [[konservatīvisms|konservatīva]] [[politiskā partija]], kas izveidojusies uz 2000. gadā radušās jauniešu apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot; bāzes. Partijas deklarētais pamatmērķis ir [[latvieši|latviešu tautas]] interešu aizstāvība, latvisko vērtību sistēmas un tikumības uzturēšana un izkopšana, padomju [[okupācija]]s seku novēršana, latviskas, tiesiskas un saimnieciski plaukstošas Latvijas valsts attīstība.&lt;ref&gt;&quot;Visu Latvijai&quot; Statūtu 1.4.punkts (2007.11.18. pieņemtā redakcija)&lt;/ref&gt; Partijas biedru retorikā šie mērķi bieži saistīti ar jēdzienu &quot;latviska Latvija&quot;. Citu partiju un līdzīgas ievirzes organizāciju vidū &quot;Visu Latvijai!&quot; visai bieži izceļas ar labi iestudētām ielu akcijām.&lt;ref&gt;[http://vdiena.lv/lat/politics/printed/16_marts_shogad_iespeejamie_konflikti &quot;16. marts — šogad iespējamie konflikti&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071024115719/http://www.vdiena.lv/lat/politics/printed/16_marts_shogad_iespeejamie_konflikti |date={{dat|2007|10|24||bez}} }} — laikraksts &quot;Diena&quot;, 2007.03.12., 3.lpp.&lt;/ref&gt;

[[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] 2006. gadā partiju atbalstīja 1,48% vēlētāju un [[Saeima|Saeimā]] tā neiekļuva. [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] partiju atbalstīja 2,81% vēlētāju un [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] tā neiekļuva. Pēc [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanām]] &quot;Visu Latvijai!&quot; ir pārstāvēta 7 pašvaldībās, no kurām 4 tā ir valdošajā koalīcijā. {{Dat|2010|07|04}} &quot;Visu Latvijai!&quot; kopā ar [[TB/LNNK]] izveidoja [[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Nacionālo apvienību &quot;Visu Latvijai!&quot; — &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] un kopīgi piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]], iegūstot 7,67% balsu un 8 [[Saeima]]s deputātu vietas, no kurām 6 ieguva &quot;Visu Latvijai!&quot; pārstāvji (šobrīd partijā ir 5 Saeimas deputāti).

== Partijas ideoloģija ==

=== Nacionālisms ===
[[Nacionālisms]] ir pamatā visām &quot;Visu Latvijai!&quot; nostādnēm un aktivitātēm. Partija kā savu mērķi uzstāda &quot;latviskas Latvijas&quot; izveidošanu, kurā politiskā, ekonomiskā, kulturālā vara atrastos latviešu rokās. Partija uzskata, ka viens no priekšnoteikumiem, lai to sasniegtu, ir latviešu īpatsvara krasa palielināšana Latvijas iedzīvotāju vidū. Tāpēc &quot;Visu Latvijai!&quot; iestājas par valsts veicinātu un finansētu padomju [[okupācija]]s laikā masveidīgi iebraukušo cittautiešu brīvprātīgu [[repatriācija|repatriāciju]] uz izcelsmes valsti vai izbraukšanu uz jebkuru citu valsti, kas būtu gatava tos uzņemt. Lai to panāktu, partija piedāvā pieņemt jaunu, daudz stingrāku Pilsonības likumu, kurā būtu noteikta pagaidu [[naturalizācija]]s apturēšana, [[pilsonība]]s piešķiršana naturalizācijas kārtībā tikai par īpašiem nopelniem valsts labā, pilsonības atņemšana un pat izraidīšana no valsts par &quot;pretvalstiskām&quot; aktivitātēm. Tāpat partija uzskata, ka būtu jāpieņem jauns Repatriācijas likums, kurā tiktu paredzēts apjomīgs finansējums Repatriācijas fondam, kura uzdevums būtu, pirmkārt, palīdzēt no Latvijas aizbraukt cilvēkiem, kuri neatzīst un nekad netaisās atzīt Latviju kā &quot;latviešu valsti&quot;, un, otrkārt, palīdzēt atgriezties Latvijā tiem latviešiem, kuri dažādos laikos dažādu apstākļu dēļ devušies prom no Latvijas. Partija stingri iestājas pret iespēju Latvijā ievest ārvalstu [[viesstrādnieki|viesstrādniekus]].

Tāpat partija iestājas par [[Latviešu valoda|latviešu valodu]] kā &quot;galveno saziņas valodu visā valsts teritorijā kā sabiedriskā, tā privātā sektorā&quot; un uzskata, ka būtu jāpieņem jauns Valodas likums, kurā tiktu nostiprinātas [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] pilnvaras kontrolēt latviešu valodas lietojumu. Tāpat partija aicina latviešus ar Latvijā dzīvojošajiem [[Krievvalodīgie|krievvalodīgajiem]] iedzīvotājiem runāt latviešu valodā, lai tie integrētos Latvijas sabiedrībā un neveidotos [[divkopienu valsts]].

[[ārpolitika|Ārpolitikā]] &quot;Visu Latvijai!&quot; iestājas par stingru, nelokāmu Latvijas un latviešu interešu aizstāvību gan divpusējās starpvalstu attiecībās, gan [[starptautiskās organizācijas|starptautiskajās organizācijās]]. Partija iestājas par Latvijas [[suverenitāte]]s saglabāšanu, nepieļaujot [[Eiropas Savienība]]s [[federācija (valsts)|federalizāciju]]. &quot;Visu Latvijai!&quot; aktīvi vērsās pret jaunā Latvijas — Krievijas robežlīguma noslēgšanu, kurā Latvija atteicās no padomju okupācijas laikā Krievijas teritorijā iekļauto [[Abrenes apriņķis|Abrenes apvidu]]. Partija stingri pastāv uz [[Latvijas—Krievijas miera līgums|1920. gada Latvijas—Krievijas miera līguma]] un tajā nospraustās Latvijas — Krievijas robežlīnijas spēkā esamību.

[[Izglītība]]s jomā &quot;Visu Latvijai!&quot; iestājas par jaunatnes [[patriotisms|patriotisko]] audzināšanu, kā arī [[Latvijas vēsture]]s kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu.

[[Ekonomika|Ekonomikā]] partija iestājas par valsts īstenotu vietējo uzņēmumu un darbaspēka [[protekcionisms|protekcionismu]], lai latvieši Latvijā atgūtu ekonomisko varu. Tāpat partija iestājas par to, lai stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozares un uzņēmumus, kā arī lauksaimniecības zemes, mežus un dabiskos ūdeņus saglabātu Latvijas valsts, pašvaldību un pilsoņu īpašumā.

=== Konservatīvisms ===
&quot;Visu Latvijai!&quot; ir arī konservatīva, pretliberāli noskaņota partija, kas uzsver tradicionālo vērtību nozīmi un saglabāšanas nepieciešamību. Partija uzsver [[ģimene]]s un vēstures gaitā pārbaudītu morālo vērtību nozīmi tautas izdzīvošanā un turpmākā attīstībā. Partija iestājas par stingru [[narkomānija]]s apkarošanu, [[alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] aprites kontroli, pret [[azartspēles|azartspēlēm]], [[smēķēšana|smēķēšanu]] un [[prostitūcija|prostitūciju]]. Tāpat partija iestājas pret [[homoseksuālisms|homoseksuālo]] un citādu netradicionālo seksuālo attiecību legalizāciju, jo uzskata, ka likumdošanas un sabiedrības attieksmes liberalizēšana šajā jautājumā novedīs pie visas tautas [[Morāle|morālā]] pagrimuma.

=== Etatisms ([[valsts]] vadošā loma sabiedrībā) ===
&quot;Visu Latvijai!&quot; ideoloģijas pamatā ir kopienas (tautas) interešu stādīšana augstāk par atsevišķu [[Indivīds|indivīdu]] interesēm. Partija uzskata, ka Latvijas valsts ir latviešu pašnoteikšanās centienu rezultāts un nopietnākais garants tautas izdzīvošanai, tāpēc valstij vienmēr un visur pirmkārt jāaizstāv kopējās latviešu tautas intereses, pēc iespējas sabalansējot tās ar indivīda interesēm. Tāpēc var secināt, ka &quot;Visu Latvijai!&quot; atbalsta principu &quot;cilvēks kalpo valstij&quot;, ar &quot;valsti&quot; saprotot tautas spēcīgāko organizācijas formu.

Tāpat etatisma iezīmes var saskatīt &quot;Visu Latvijai!&quot; atbalstā valsts militarizēšanā: partija iestājas par jauniešu militāro apmācību jau skolā, [[Zemessardze]]s lomas stiprināšanu, kā arī [[patriotisms|patriotiskas]] jaunatnes organizācijas radīšanu. &quot;Visu Latvijai!&quot; pārstāvji savos izteikumos un akcijās aizstāv [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] veikto [[Ulmaņa apvērsums|apvērsumu]] 1934. gada 15. maijā un tam sekojošo autoritāro periodu. Tāpat partija iestājas par tautas vēlētu [[Prezidents|prezidentu]] ar paplašinātām pilnvarām, kā arī iespēju atsaukt ievēlētos deputātus, panākot deputātu atbildību vēlētāju priekšā.

== Vēsture ==
Lai gan &quot;Visu Latvijai!&quot;, tās aktīvo biedru jaunības dēļ, pamatoti tiek dēvēta par jaunu partiju, tomēr tās vēsture iesniedzas nu jau 10 gadus senā pagātnē. &quot;Visu Latvijai!&quot; vēsturē var iedalīt vairākus kvalitatīvi un kvantitatīvi atšķirīgus posmus — no izveidošanās 2000. gadā dažus gadus tā darbojās kā neformāla nacionāli noskaņotu latviešu jauniešu grupa, kas 2002. gada decembrī pārtapa par sabiedrisku organizāciju, bet 2006. gada janvārī jau par politisku partiju. Šobrīd, kad &quot;Visu Latvijai!&quot; veido kopīgu politisko apvienību ar vienu no senākajām Latvijas partijām, TB/LNNK, var izšķirt jau ceturto &quot;Visu Latvijai!&quot; attīstības posmu.

=== &quot;Visu Latvijai!&quot; kā nacionāli noskaņotu jauniešu grupa ===
2000. gada pavasarī toreizējais [[Rīgas 77. vidusskola|Rīgas 77. vidusskolas]] skolēns [[Raivis Dzintars]] sāk pulcēt nacionāli domājošus jauniešus, lai kopīgiem spēkiem cīnītos par mērķi — &quot;latvisku Latviju&quot;. Tā rezultātā 2000. gada 18. augustā tiek izveidota neformāla jauniešu grupa, kuru nosauc par &quot;Visu Latvijai!&quot; (saīsināti — VL).&lt;ref&gt;„Jūtu nacionālists Raivis Dzintars” — laikraksts „Lauku avīze”, 2001.12.04.&lt;/ref&gt; Nosaukums cēlies no devīzes ''„Visu no sevis un sevi pašu dodu Latvijai!”''.

2000. — 2001. gadā &quot;Visu Latvijai!&quot; jaunieši, kuri nu jau ir vairāki desmiti, piedalās dažādos nacionāla rakstura pasākumos, tajā skaitā 11. un 18. novembrī, 16. un 25. martā, 17. jūnijā, bet plašāku ievērību &quot;Visu Latvijai!&quot; iegūst 2001. gada oktobrī, kad protestē pret [[Latvijas Mākslas akadēmija|Mākslas akadēmijas]] studentu akciju, kurā pirmskara Latvijas valstsvīrs [[Kārlis Ulmanis]] tiek attēlots tortes, gumijas cālēna, leijerkastes u.tml. formās.&lt;ref&gt;„Versijas par Ulmani izsauc protestu” — laikraksts „Diena”, 2001.10.23.&lt;/ref&gt;

2002. gadā &quot;Visu Latvijai!&quot;, uzsākot aktīvāku sadarbību ar vēl vienu nacionālo jauniešu organizāciju „[[Klubs 415]]” un rīkojot vairākas sabiedrībā ievērību guvušas akcijas, kļūst par vienu no atpazīstamākajām latviešu nacionālo jauniešu organizācijām. 2002. gada pavasarī &quot;Visu Latvijai!&quot; vairākkārtēji aicina visas sīkās nacionāli noskaņotās partijas, tādas kā „[[Mūsu zeme]]”, „[[Māras zeme (partija)|Māras zeme]]”, „[[Latvijas Atdzimšanas partija]]”, „[[Latviešu partija]]”, „[[Daugava - Latvijai|Tautas mantojums]]”, „[[Latvijas Nākotnes partija]]” u.c. [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] startēt no viena saraksta,&lt;ref&gt;„Nacionāļu kopā saucējs” — laikraksts „Lauku avīze”, 2002.06.26.&lt;/ref&gt; taču šo partiju līderi nespēj vienoties un Saeimas vēlēšanās neviena no šīm partijām neiegūst pat 1% balsu. 2002. gada novembrī &quot;Visu Latvijai!&quot; izdodas panākt, ka Rīgas dome nepārdēvē [[Čečenija]]s prezidenta [[Džohars Dudajevs|Džohara Dudajeva]] vārdā iepriekš nodēvēto ielu Purvciemā, kā to pieprasa [[PCTVL]].[[Attēls:2008.03.16_VL_karogu_aleja.jpg|thumb|300px|&quot;Visu Latvijai!&quot; katru gadu 16. martā pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] veido karogu aleju.]]

=== &quot;Visu Latvijai!&quot; kā sabiedriska organizācija ===
2002. gada 10. decembrī notiek oficiāla &quot;Visu Latvijai!&quot; kā sabiedriskas organizācijas dibināšanas sapulce un nu tā apvieno ne tikai jauniešus, bet visu paaudžu latviešu nacionālistus. Par &quot;Visu Latvijai!&quot; goda priekšsēdētāju kļūst publicists [[Visvaldis Lācis]].&lt;ref&gt;„”Visu Latvijai!” — nākamais posms” — laikraksts „Lauku avīze”, 2002.12.14.&lt;/ref&gt;

Trīs gados, kuros &quot;Visu Latvijai!&quot; ir sabiedriskās organizācijas statusā, &quot;Visu Latvijai!&quot; izveidojas spēcīga komanda, kuras kodolu veido jaunieši; vislatvieši, kā viņi paši sevi dēvē, regulāri publicējas lielākajos Latvijas masu medijos un &quot;Visu Latvijai!&quot; kļūst par vienu no spēcīgākajām nacionālistu organizācijām Latvijā. Šajā laikā arī izveidojas vairums no atpazīstamākajām &quot;Visu Latvijai!&quot; tradīcijām: 16. marta karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, kas tiek veidota pēc lielāko leģionāru organizāciju — [[Daugavas Vanagi|Daugavas Vanagu]] un [[Latvijas Nacionālo karavīru biedrība]]s — lūguma, 23. augusta svecīšu ceļš pie Brīvības pieminekļa, [[18. novembra Lāpu gājiens]] no Kārļa Ulmaņa pieminekļa cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim. Tāpat katru gadu &quot;Visu Latvijai!&quot; rīko dažāda veida pasākumus 17. jūnijā un 11. novembrī, kā arī piedalās atceres pasākumos 25. martā, 8. maijā un 14. jūnijā.

[[Attēls:2005.06.17_VL_sadedzina_PSRS_karogu.jpg|thumb|left|300px|&quot;Visu Latvijai!&quot; publiski sadedzina [[Padomju Savienība|PSRS]] karogu {{Dat|2005|06|17}} iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā.]]Šajā laikā &quot;Visu Latvijai!&quot; pievienojas tādi vēl šobrīd aktīvi biedri kā (aptuveni hronoloģiskā secībā) Raivis Blumfelds, Jānis Ratkevičs, Ieva Holma, [[Jānis Iesalnieks]], Oskars Līvmanis, [[Dmitrijs Mironovs]], Andris Holms, [[Arnis Neretnieks]], [[Jānis Dombrava]], Anta Rudzīte, Gundars Kalve un daudzi citi.

2003. gada novembrī tiek izveidota &quot;Visu Latvijai!&quot; interneta mājas lapa www.visulatvijai.lv, kas turpmākajos gados būtiski veicina &quot;Visu Latvijai!&quot; attīstību un atpazīstamību. Organizācijas popularizēšanā, tās ideju un vērtību izplatīšanā vislatvieši aktīvi uzsāk izmantot arī citus interneta resursus, kļūstot par vienu no Latvijas interneta telpā aktīvākajām politiskajām grupām.

2005. gads kļūst par nopietnu pagrieziena punktu &quot;Visu Latvijai!&quot; dzīvē — no šaurā latviešu nacionālistu vidē respektētas organizācijas tā kļūst par organizāciju, kuru atpazīst visā Latvijas sabiedrībā. Plašu ievērību gūst &quot;Visu Latvijai!&quot; 2005. gada 17. jūnijā veiktā [[Padomju Savienība|PSRS]] karoga sadedzināšana pie Krievijas vēstniecības,&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=q8jtZ3vKuTY &quot;Visu Latvijai!&quot; sadedzina PSRS karogu] — LTV1 raidījuma „Panorāma” ziņu sižets, 2005.06.17.&lt;/ref&gt; bet gada beigās 18. novembra lāpu gājiens jau pulcē vairāk nekā tūkstoti nacionāli noskaņoto latviešu.

=== &quot;Visu Latvijai!&quot; kā politiskā partija ===
[[Attēls:18th_November_Torchlight_procession.jpg|thumb|300px|&quot;Visu Latvijai!&quot; katru gadu 18. novembrī rīko [[18. novembra lāpu gājiens|lāpu gājienu]] cauri Vecrīgai līdz Brīvības piemineklim.]]&quot;Visu Latvijai!&quot; visu tās darbības laiku ir bijusi politiska organizācija, tāpēc 2006. gada 14. janvārī tā pārtop jaunā kvalitātē — politiskā partijā.&lt;ref&gt;„Nacionālās lietas nav «atdzisušas»” — laikraksts „Latvijas avīze”, 2006.01.18.&lt;/ref&gt; Taču jauniešu loma ar šo soli organizācijā nav mazinājusies — jaunieši joprojām veido partijas aktīvo kodolu un dažādi izglītojoši semināri, nometnes, sportiskās aktivitātes un talkas aizvien ir nozīmīga &quot;Visu Latvijai!&quot; darbības sastāvdaļa. Pēc &quot;Visu Latvijai!&quot; pārtapšanas partijā tā, atsaucoties latviešu valstsvīra [[Eduards Berklavs|Eduarda Berklava]] aicinājumam, aicina [[TB/LNNK]] un &quot;[[Jaunais laiks|Jauno laiku]]&quot; [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] startēt no vienota saraksta, taču saņem noraidījumus un vēlēšanās piedalās ar savu sarakstu, iegūstot 1,48% balsu,&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis 9. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100802165711/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRezS9.vis |date={{dat|2010|08|02||bez}} }}, informācija [[Centrālā vēlēšanu komisija|CVK]] mājas lapā&lt;/ref&gt; kas ir labākais rezultāts starp visām nacionālajām partijām, neskaitot TB/LNNK.

&quot;Visu Latvijai!&quot; aktīvā kodola ilgstošā pieredze darbībai ar sabiedriskas organizācijas metodēm nodrošina to, ka &quot;Visu Latvijai!&quot;, atšķirībā no citām partijām, kuras nav iekļuvušas Saeimā, ne tikai nesamazina savas darbības vērienu, bet pat palielina to.

2007. gadā &quot;Visu Latvijai!&quot; plašāko ievērību gūst ar vairākām [[Abrenes apriņķis|Abrenes]] aizstāvības akcijām, protestējot pret jaunā Latvijas — Krievijas robežlīguma noslēgšanu. Vislielāko rezonansi izsauc akcija 2007. gada 8. februārī pie Saeimas, kad 15 VL puiši, izģērbušies puskaili -17 grādu salā 40 minūtes protestē pret Abrenes atdošanu Krievijai.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=16820329 „Pie Saeimas puskaili jaunieši piketē pret robežlīgumu”] — portāls DELFI, 2007.02.08.&lt;/ref&gt;

2008. gadā &quot;Visu Latvijai!&quot; turpina attīstīt jau aizsāktās tradīcijas un paplašina savu biedru loku, kā arī aktīvi iesaistās kampaņā par tautas tiesībām atlaist Saeimu. Plašāku ievērību iegūst akcija „Sargi savu valodu”, kuras laikā vairāk nekā 18 tūkstoši cilvēku parakstās par to, lai valsts finansētajās skolās mācības jau no pirmās klases notiktu tikai latviešu valodā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargivalodu.lv/parakstities/ |title=Akcijā „Sargi savu valodu” parakstījušos saraksts |access-date={{dat|2010|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090922203756/http://www.sargivalodu.lv/parakstities |archivedate={{dat|2009|09|22||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šajā gadā arī tiek pieņemtas būtiskas izmaiņas &quot;Visu Latvijai!&quot; statūtos, saskaņā ar kuriem turpmāk partiju vada divi līdzpriekšsēdētāji, par kuriem tiek ievēlēti Raivis Dzintars un [[Imants Parādnieks]].

Gatavojoties 2009. gada 6. jūnija Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, &quot;Visu Latvijai!&quot; no jauna vēršas pie TB/LNNK un [[Pilsoniskā savienība|Pilsoniskās savienības]] ar aicinājumu veidot vienotu sarakstu gan [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta]], gan [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanās]]. Arī šoreiz seko noraidījums, kā rezultātā Rīgas Domes vēlēšanās vairākumu gūst [[Saskaņas centrs]]. &quot;Visu Latvijai!&quot; startē ar atsevišķu sarakstu un Eiropas Parlamenta vēlēšanās iegūst 2,81% balsu,&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.veles9_rezultati.sak 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090922044931/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/eiro9.veles9_rezultati.sak |date={{dat|2009|09|22||bez}} }}, informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; bet Rīgas Domes vēlēšanās 1,87% balsu.&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&amp;paz=1 2009.gada Rīgas Domes vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090719183246/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.sar?nr=10100&amp;paz=1 |date={{dat|2009|07|19||bez}} }}, informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; &quot;Visu Latvijai!&quot; deputāti tiek ievēlēti 7 pašvaldību domēs,&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis 2009. gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090922043726/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pv09_rezultati.vis |date={{dat|2009|09|22||bez}} }}, informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; Ogrē un Limbažos pēc vēlēšanām iegūstot arī vicemēru amatus.

Neskatoties uz to, ka &quot;Visu Latvijai!&quot; nebija pārstāvēta Saeimā un tieši nevarēja iesaistīties likumdošanas procesā, tā nāca klajā ar vairākām likumdošanas iniciatīvām, kas saistītas ar Latvijas vēstures kā atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu, kriminālatbildības ieviešanu par okupācijas fakta noliegšanu, pāriešanu valsts finansētajās skolās uz mācībām tikai latviešu valodā un citiem jautājumiem, bet nozīmīgākā &quot;Visu Latvijai!&quot; iniciatīva šajā periodā bija Satversmes grozījumu projekts, kas paredzētu tautas vēlēta valsts prezidenta institūta ieviešanu Latvijā.&lt;ref&gt;[http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318868 Sākusies parakstu vākšana par tautas vēlētu prezidentu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220929224530/http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318868 |date={{dat|2022|09|29||bez}} }} — paziņojums partijas mājas lapā, 2009.11.19.&lt;/ref&gt;

Kā aktīvākie no &quot;Visu Latvijai!&quot; biedriem, kuri organizācijai pievienojušies no 2006. gada līdz 2010. gada vidum minami (aptuveni hronoloģiskā secībā) Arnis Puksts, [[Imants Parādnieks]], Ināra Parādniece, Māra Vīķe, Andra Kaupe, Dace Kalniņa, Marta Kalniņa, Jānis Zariņš, Mārtiņš Ceriņš, [[Egils Helmanis]], Gints Rožkalns, Guna Pērkone, Aldis Grunde, [[Einārs Cilinskis]], Mārtiņš Krusts, Ēriks Eriksons, Jānis Zalaks, [[Konstantīns Pupurs]] un daudzi citi, it sevišķi reģionos.

=== &quot;Visu Latvijai!&quot; apvienība ar TB/LNNK ===
Ņemot vērā [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas Domes vēlēšanu]] iznākumu, uzreiz pēc vēlēšanām &quot;Visu Latvijai!&quot; gan ar Pilsonisko savienību, gan TB/LNNK uzsāk sarunas par apvienības veidošanu. Tā kā Pilsoniskā savienība iekļaujas apvienībā „[[Vienotība]]” kopā ar [[Jaunais laiks|Jauno laiku]] un [[Sabiedrība citai politikai|Sabiedrību citai politikai]], sarunas tiek turpinātas ar „Vienotību”. 2010. gada maija beigās „Vienotība” pārtrauc konsolidācijas sarunas gan ar TB/LNNK, gan &quot;Visu Latvijai!&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/vienotiba-nevienojas-ar-tblnnk-un-visu-latvijai.d?id=32164881 &quot;Vienotība nevienojas ar TB/LNNK un Visu Latvijai!&quot;] — portāls DELFI, 2010.05.28.&lt;/ref&gt;

2010. gada 31. maijā abu partiju TB/LNNK un &quot;Visu Latvijai!&quot; valdes gandrīz vienlaicīgi pieņem lēmumu par kopīgas apvienības veidošanu uz līdztiesīgiem pamatiem.&lt;ref&gt;[http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319062 &quot;VL un TB/LNNK valdes pieņēmušas lēmumu sākt partiju apvienības veidošanu&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220929224525/http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319062 |date={{dat|2022|09|29||bez}} }} — paziņojums partijas mājas lapā, 2010.05.31.&lt;/ref&gt; 4. jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā notiek [[Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK|Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot; — &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]] (saīsināti: Nacionālā apvienība vai VL-TB/LNNK) dibināšanas kongress un sākas apvienības priekšvēlēšanu kampaņa par iekļūšanu 10. Saeimā. [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] Nacionālā apvienība iegūst 7,67% balsu un 8 [[Saeima]]s deputātu vietas,&lt;ref&gt;[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRezs10 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110831181533/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.GalRezs10 |date={{dat|2011|08|31||bez}} }}, informācija CVK mājas lapā&lt;/ref&gt; no kurām 6 vietas iegūst &quot;Visu Latvijai!&quot; pārstāvji — Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis, [[Visvaldis Lācis]], Jānis Dombrava un [[Inese Laizāne]]. {{Dat|2011|03|08}} pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri Visvaldis Lācis izstājas no &quot;Visu Latvijai!&quot; un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.&lt;ref&gt;[http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319488 „Visu Latvijai!” paziņojums par deputāta Visvalža Lāča izstāšanos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241211131012/http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319488 |date={{dat|2024|12|11||bez}} }} (2010.05.31.)&lt;/ref&gt;

== Partijas organizatoriskā struktūra ==
&quot;Visu Latvijai!&quot; organizatoriskā struktūra ir noteikta [https://web.archive.org/web/20061128004437/http://www.visulatvijai.lv/faili/VL/dokumenti/VL_Statuti.doc partijas statūtos], saskaņā ar kuriem partijas augstākā lēmējinstitūcija ir Kopsapulce, kuru var aizstāt Pārstāvju sapulce, bet partijas izpildinstitūcija ir Valde.&lt;ref&gt;noteikts &quot;Visu Latvijai&quot; Statūtu 3.1.punktā (2007.11.18. pieņemtā redakcija)&lt;/ref&gt; Partijas Valdē ir 9 locekļi un to vada divi, ar vienādām tiesībām apveltīti līdzpriekšsēdētāji.&lt;ref&gt;noteikts &quot;Visu Latvijai&quot; Statūtu 6.1. un 7.1.punktā (2008.12.07. pieņemto statūtu grozījumu redakcija)&lt;/ref&gt;

=== Reģionālās nodaļas ===
&quot;Visu Latvijai!&quot; reģionālās nodaļas sāka veidoties 2006. gada vidū. &quot;Visu Latvijai!&quot; bija nodaļas Rīgā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Kokneses novadā, Bauskā, Jēkabpilī, Baldonē, Limbažos, Liepājā, Siguldā un Stopiņu novadā. Partijas nodaļas un atbalsta kopas varēja tikt veidotas arī ārpus Latvijas Republikas teritorijas esošajos latviešu emigrantu centros.&lt;ref&gt;&quot;Visu Latvijai&quot; Statūtu 9.8.punkts (2007.11.18. pieņemtā redakcija)&lt;/ref&gt; Ārpus Latvijas šobrīd darbojas &quot;Visu Latvijai!&quot; [[Lielbritānija]]s nodaļa ar apakšstruktūru — kopu [[Londona|Londonā]].&lt;ref&gt;[http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319430 Visu Latvijai! deputātu tikšanās ar vēlētājiem Londonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241222061021/http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156319430 |date={{dat|2024|12|22||bez}} }} — informācija partijas mājas lapā, 2011.01.22.&lt;/ref&gt;

[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanās]] &quot;Visu Latvijai!&quot; ar savu sarakstu piedalījās [[2009. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgā]], [[2009. gada Jelgavas domes vēlēšanas|Jelgavā]] (kopā ar TB/LNNK), [[2009. gada Valmieras domes vēlēšanas|Valmierā]] (kopā ar TB/LNNK), [[2009. gada Alojas novada domes vēlēšanas|Alojas novadā]], [[2009. gada Carnikavas novada domes vēlēšanas|Carnikavas novadā]] (kopā ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] un [[Jaunais laiks|Jauno laiku]]), [[2009. gada Dobeles novada domes vēlēšanas|Dobeles novadā]] (kopā ar TB/LNNK), [[2009. gada Inčukalna novada domes vēlēšanas|Inčukalna novadā]], [[2009. gada Jēkabpils novada domes vēlēšanas|Jēkabpils novadā]], [[2009. gada Limbažu novada domes vēlēšanas|Limbažu novadā]], [[2009. gada Ogres novada domes vēlēšanas|Ogres novadā]] (kopā ar [[Pilsoniskā savienība|Pilsonisko savienību]]), [[2009. gada Pļaviņu novada domes vēlēšanas|Pļaviņu novadā]], [[2009. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|Preiļu novadā]], [[2009. gada Ropažu novada domes vēlēšanas|Ropažu novadā]], [[2009. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|Saulkrastu novadā]], [[2009. gada Stopiņu novada domes vēlēšanas|Stopiņu novadā]] un [[2009. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|Valmieras novadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318669 |title=Informācija partijas mājas lapā |access-date={{dat|2009|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090501111421/http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318669 |archivedate={{dat|2009|05|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Rezultāti vēlēšanās ==

=== Saeimas vēlēšanās ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Gads
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Vēlēšanas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Kopā balsis
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Procenti balsu
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Rīga: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Vidzeme: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Kurzeme: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Zemgale: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Latgale: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Deputātu vietas
|-
|align=&quot;left&quot;|[[2006. gads|2006]]
|align=&quot;left&quot;|[[9. Saeimas vēlēšanas]]
|align=&quot;center&quot;|13 469
|align=&quot;center&quot;|1,48%
|align=&quot;center&quot;|1,23% (3 348)
|align=&quot;center&quot;|2,05% (5 039)
|align=&quot;center&quot;|1,39% (1 663)
|align=&quot;center&quot;|2,02% (2 632)
|align=&quot;center&quot;|0,59% (787)
|align=&quot;center&quot;|-
|-
|align=&quot;left&quot;|[[2010. gads|2010]]
|align=&quot;left&quot;|[[10. Saeimas vēlēšanas]]
(kopā ar [[TB/LNNK]])
|align=&quot;center&quot;|74 029
|align=&quot;center&quot;|7,67%
|align=&quot;center&quot;|7,40% (21 821)
|align=&quot;center&quot;|9,95% (26 349)
|align=&quot;center&quot;|7,82% (9 446)
|align=&quot;center&quot;|9,15% (12 455)
|align=&quot;center&quot;|3,09% (3 958)
|align=&quot;center&quot;|6 (kopā 8)
|}

=== Pašvaldību vēlēšanās ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Gads
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Vēlēšanas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Rīga: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Deputātu vietas Rīgā
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Deputātu vietas citās pašvaldībās
|-
|align=&quot;left&quot;|[[2009. gads|2009]]
|align=&quot;left&quot;|[[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2009. gada pašvaldību vēlēšanas]]
|align=&quot;center&quot;|1,87% (4 523)
|align=&quot;center&quot;|-
|align=&quot;center&quot;|[[Alojas novads|Alojas n.]] — 2, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils n.]] — 1, [[Limbažu novads|Limbažu n.]] — 1, [[Ogres novads|Ogres n.]] — 2, [[Pļaviņu novads|Pļaviņu n.]] — 1, [[Preiļu novads|Preiļu n.]] — 1, [[Stopiņu novads|Stopiņu n.]] — 1
|}

=== Eiropas Parlamenta vēlēšanās ===
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Gads
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Vēlēšanas
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Balsis
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Procenti balsu
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Rīga: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Vidzeme: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Kurzeme: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Zemgale: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Latgale: % (balsis)
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=right|Deputātu vietas
|-
|align=&quot;left&quot;|[[2009. gads|2009]]
|align=&quot;left&quot;|[[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]
|align=&quot;center&quot;|22 240
|align=&quot;center&quot;|2,81%
|align=&quot;center&quot;|2,27% (5 398)
|align=&quot;center&quot;|3,97% (8 245)
|align=&quot;center&quot;|3,09% (2 969)
|align=&quot;center&quot;|3,49% (3 833)
|align=&quot;center&quot;|1,38% (1 671)
|align=&quot;center&quot;|-
|}

== Partijas cilvēki ==
{| border=&quot;1&quot; cellpadding=&quot;4&quot; cellspacing=&quot;1&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; text-align:right; border-collapse: collapse; font-size: 100%;&quot;
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Valdes locekļi
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Saeimas deputāti
!style=&quot;background-color:#E9E9E9&quot; align=left|Pašvaldību vadībā
|-
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|
* [[Raivis Dzintars]] (līdzpriekšsēdētājs)
* [[Imants Parādnieks]] (līdzpriekšsēdētājs)
* [[Jānis Dombrava]]
* [[Jānis Iesalnieks]]
* [[Einārs Cilinskis]]
* Ieva Holma
* [[Konstantīns Pupurs]]
* [[Arnis Neretnieks]]
* [[Egils Helmanis]]
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|
* Raivis Dzintars
* Imants Parādnieks
* Einārs Cilinskis
* [[Inese Laizāne]]
* Jānis Dombrava
|align=&quot;left&quot; valign=&quot;top&quot;|
* Egils Helmanis ([[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks)
* Gints Rožkalns ([[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks)
|}

=== &quot;Visu Latvijai!&quot; priekšsēdētāji ===
* no 2000.g. augusta līdz 2007.g. 18. novembrim — [[Raivis Dzintars]]
* no 2007.g. 18. novembra līdz 2008.g. 7. decembrim — [[Imants Parādnieks]]
* kopš 2008.g. 7. decembra — Imants Parādnieks un Raivis Dzintars kā līdztiesīgi līdzpriekšsēdētāji

== Atsauces ==
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nacionalaapvieniba.lv Nacionālās apvienības mājas lapa]
* [http://www.draugiem.lv/visulatvijai/ &quot;Visu Latvijai!&quot; Draugiem.lv lapa]
* [http://twitter.com/VisuLatvijai &quot;Visu Latvijai!&quot; Twitter profils]

=== Partijas programmas ===
* [https://web.archive.org/web/20061128004817/http://www.visulatvijai.lv/faili/VL/dokumenti/VL_4000_zimju_Programma.doc &quot;Visu Latvijai!&quot; 9. Saeimas vēlēšanu programma]
* [https://web.archive.org/web/20090411023838/http://www.visulatvijai.lv/news.php?readmore=1156318645 &quot;Visu Latvijai!&quot; 4000 zīmju programma uz 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām]
* [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.progr?nr=01000015 &quot;Visu Latvijai!&quot; 4000 zīmju programma uz 2009. gada Rīgas domes vēlēšanām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090503072503/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/cvk/pv2009.pasv2009.progr?nr=01000015 |date={{dat|2009|05|03||bez}} }}
* [http://www.visulatvijai.lv/viewpage.php?page_id=29 Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” — „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” programma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221024063208/http://www.visulatvijai.lv/viewpage.php?page_id=29 |date={{dat|2022|10|24||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20090304120907/http://www.visulatvijai.lv/viewpage.php?page_id=7 Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” — „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 10. Saeimas vēlēšanu programma]

[[Kategorija:Visu Latvijai|*]]</text>
      <sha1>pdv8v527h5t0iszkxurs1rg65dqoe9p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. marts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>10921</id>
    <revision>
      <id>4485707</id>
      <parentid>4424680</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:01:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4485707</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11174" sha1="g0xmt2w436of0dzcd606cdzwzyfmnix" xml:space="preserve">'''6. marts''' ir gada 65. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]], bet [[garais gads|garajā gadā]] tā ir 66. diena. Līdz gada beigām pēc šī datuma gan parastajā, gan garajā gadā atlikušas 300 dienas. Kalendārajā skatījumā 6. marts ir [[marts|marta]] mēneša sestā [[diena]]. [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] 6. marts iekrīt agrā [[pavasaris|pavasara]] periodā, kad dienas pakāpeniski kļūst garākas un dabā sāk iezīmēties sezonālās pārmaiņas, savukārt [[Dienvidu puslode|Dienvidu puslodē]] — vēlā [[vasara]]s vai agrā [[rudens]] posmā.

== Vārda dienas ==
[[Centis]], [[Gotfrīds (personvārds)|Gotfrīds]], [[Vents (personvārds)|Vents]]

== Notikumi ==
* [[12. gads p.m.ē.]] — Romas valdnieku [[Oktaviāns|Oktaviānu]] iecēla par pontifeksu maksimu (''[[Pontifex Maximus]]''), nostiprinot šī amata saistību ar [[Romas imperators|Romas imperatora]] varu.
* [[845. gads]] — [[Sāmarra|Sāmarrā]] nogalināja 42 [[Amorijas mocekļi|Amorijas mocekļus]], kuri atteicās pāriet [[islāms|islāmā]].
* [[1323. gads]] — parakstīts [[Parīzes līgums (1323)]], kas noregulēja teritoriālās pretenzijas starp [[Flandrija|Flandriju]] un [[Holande|Holandi]]/[[Zēlande (province)|Zēlandi]].
* [[1454. gads]] — [[Trīspadsmitgadu karš]]: [[Polija]]s karalis [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimirs IV]] pēc [[Prūsijas Konfederācija]]s lūguma ņēma to savā aizsardzībā un pieteica karu [[Vācu ordenis|Teitoņu ordenim]].
* [[1521. gads]] — [[Fernāns Magelāns|Fernāna Magelāna]] ekspedīcija sasniedza [[Guama|Guamu]], paplašinot Eiropas ģeogrāfiskās zināšanas par [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]].
* [[1788. gads]] — britu kolonisti ieradās [[Norfolkas Sala|Norfolkas Salā]], dibinot apmetni (vēlāk saistītu ar sodu kolonijas sistēmu).
* [[1820. gads]] — ASV prezidents [[Džeimss Monro]] parakstīja [[Misūri kompromiss|Misūri kompromisu]], kas mēģināja līdzsvarot [[verdzība]]s izplatības jautājumu jaunajās teritorijās.
* [[1836. gads]] — notika [[Alamo kauja]], kas bija [[Teksasas revolūcija]]s noslēgums, un kļuva par nozīmīgu simbolu ASV vēsturiskajā apziņā.
* [[1857. gads]] — [[ASV Augstākā tiesa]] spriedumā ''[[Dred Scott v. Sandford]]'' nosprieda, ka [[ASV Konstitūcija|Konstitūcija]] nepiešķir pilsonību [[melnādainie|melnādainajiem]], saasinot politisko konfliktu par [[verdzība|verdzību]].
* [[1882. gads]] — izveidota [[Serbijas Karaliste]].
* [[1901. gads]] — [[Brēmene|Brēmenē]] atentāta mēģinājums pret [[Vācija]]s ķeizaru [[Vilhelms II Hoencollerns|Vilhelmu II]].
* [[1918. gads]] — dibināti [[Somijas Gaisa spēki|Somijas Gaisa spēki.]]
* [[1940. gads]] — [[Ziemas karš]]: starp Somiju un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] noslēgts pamiers.
* [[1945. gads]] — [[Rumānija|Rumānijā]] izveidota komunistiski noskaņota valdība.
* [[1953. gads]] — [[Georgijs Maļenkovs]] ieņēma [[PSRS Ministru padome]]s priekšsēdētāja un [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] ģenerālsekretāra amatu pēc [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] nāves.
[[Attēls:Flag of Ghana.svg|thumb|140px|1957. gads: [[Gana]] — pirmā valsts koloniālajā [[Āfrika|Āfrikā]], kura ieguva neatkarību]]
* [[1957. gads]]:
** [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kolonijas [[Zelta krasts]] un [[Britu Togolenda]] kļuva par neatkarīgu valsti [[Gana|Ganu]].
** [[Izraēla]] atvilka savus bruņotos spēkus no [[Sīnāja pussala]]s.
* [[1960. gads]] — [[Šveice|Šveicē]], [[Ženēvas kantons|Ženēvas kantonā]] sievietēm piešķirtas balsstiesības.
* [[1964. gads]]:
** [[Konstantīns II]] kļuva par [[Grieķija]]s karali.
** [[Elija Muhameds]] publiski piešķīra bokserim Kasiusam Klejam vārdu [[Muhameds Ali]].
* [[1987. gads]] — prāmis ''[[MS Herald of Free Enterprise]]'' apgāzās pie [[Zēbrige]]s ([[Beļģija|Beļģijā]]); bojā gāja 193 cilvēki.
* [[1992. gads]]:
** dibināta [[Baltijas jūras valstu padome]];
** aktivizējās datorvīruss ''[[Michelangelo (datorvīruss)|Michelangelo]]'', izraisot plašu satraukumu par datu drošību.
* [[1994. gads]] — referendumā [[Moldova]]s iedzīvotāji nobalsoja pret atkalapvienošanos ar [[Rumānija|Rumāniju]].
* [[1996. gads]] — [[Igaunija|Igaunijā]] pārraidi sāka [[TV3 (Igaunija)|TV3]].
* [[1997. gads]]:
** [[Pablo Pikaso]] gleznu ''[[Tête de Femme]]'' nozaga no [[Londona]]s galerijas un atrada nedēļu vēlāk;
** [[Šrilanka|Šrilankā]] [[Tamililamas atbrīvošanas tīģeri]] uzbruka [[karabāze]]i, nogalinot vairāk nekā 200 cilvēku.
* [[2015. gads]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Dawn (zonde)|Dawn]]'' iegāja orbītā ap pundurplanētu [[Cerera|Cereru]], kļūstot par pirmo [[kosmiskais aparāts|kosmisko aparātu]], kurš iegājis orbītā ap diviem [[astronomisks objekts|astronomiskiem objektiem]].
* [[2021. gads]] — [[Nedžefa|Nedžefā]], [[Irāka|Irākā]] [[Romas pāvests]] [[Francisks]] tikās ar lielajatollu [[Ali Sistani]]. Šī kļuva par pirmo reizi, kad tiekas Romas pāvests un lielajatolla.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=https://apnews.com/article/middle-east-islamic-state-group-ali-al-sistani-pope-francis-iraq-f95098b179f6a82157e87a7cb6cc0c3d|title=Pope, top Iraq Shiite cleric deliver message of coexistence|date=6 March 2021|accessdate=13 March 2021|work=Associated Press}}&lt;/ref&gt;
* [[2023. gads]] — [[Gruzija]]s galvaspilsētā [[Tbilisi]] sākās [[2023. gada marta Gruzijas protesti|protesti pret &quot;Ārvalstu aģentu&quot; likumu]], kas ilga četras dienas; protestu rezultātā likuma pieņemšanu apturēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://klik.tvnet.lv/7728707/arvalstu-agentu-likums-grava-pilsonisko-sabiedribu-krievija-gruzija-cinas-preti|title=&quot;Ārvalstu aģentu&quot; likums grāva pilsonisko sabiedrību Krievijā. Gruzija cīnās pretī|website=klik.tvnet.lv|access-date=2023-03-15|date=2023-03-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1340. gads]] — [[Ģentes Džons]] (''John of Gaunt''), angļu augstmanis (miris 1399. gadā)
* [[1459. gads]] — [[Jakobs Fugers]] (''Jakob Fugger''), vācu uzņēmējs (miris 1525. gadā)
* [[1475. gads]] — [[Mikelandželo|Mikelandželo Buonarroti]] (''Michelangelo Buonarroti''), itāliešu gleznotājs (miris 1564. gadā)
* [[1831. gads]] — [[Filips Šeridans]] (''Philip Sheridan''), ASV ģenerālis (miris 1888. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Roberts Krošovs]] (''Robert Crawshaw''), britu peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (miris 1952. gadā)
* [[1902. gads Latvijā|1902. gads]] — [[Augusts Skadiņš]], lībiešu rakstnieks (miris 1945. gadā)
* [[1904. gads]] — [[Jozefs Šmits]] (''Joseph Schmidt''), Austrijas tenors (miris 1942. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Vils Eisners]] (''Will Eisner''), ASV ilustrators un komiksu zīmētājs (miris 2005. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV finansists (miris 2026. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Andžejs Vajda]] (''Andrzej Wajda''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Gordons Kūpers]] (''Gordon Cooper''), ASV kosmonauts (miris 2004. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Gabriels Garsija Markess]] (''Gabriel García Márquez''), Kolumbijas rakstnieks (miris 2014. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Broņislavs Geremeks]] (''Bronisław Geremek''), Polijas politiķis, vēsturnieks (miris 2008. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Adams Osborns]] (''Adam Osborne''), britu autors un datoru konstruētājs (miris 2003. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Valentīna Tereškova]] (''Валентина Терешкова''), PSRS kosmonaute
* [[1946. gads]] — [[Deivids Gilmors]] (''David Gilmour''), angļu mūziķis
* [[1947. gads]] — [[Robs Rainers]] (''Rob Reiner''), amerikāņu aktieris un kinorežisors (miris 2025. gadā)
* [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Gunta Sproģe]], Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore un pianiste
* [[1949. gads]] — [[Šaukats Azīzs]] (شوکت عزیز, ''Shaukat Aziz''), Pakistānas premjerministrs
* [[1972. gads]] — [[Šakils O'Nīls]] (''Shaquille O'Neal''), ASV basketbolists
* [[1973. gads]] — [[Maikls Finlijs]] (''Michael Finley''), ASV basketbolists
* [[1977. gads]] — [[Jorgs Karagunis]] (''Γεώργιος Καραγκούνης''), grieķu futbolists
* [[1982. gads]] — [[Inga Abitova]] (''Инга Абитова''), Krievijas garo distanču skrējēja
* [[1984. gads]] — [[Janīna Sokolova]] (''Яніна Соколова''), ukraiņu žurnāliste
* [[1987. gads]] — [[Kevins Prinss Boatengs]] (''Kevin-Prince Boateng''), Vācijas/Ganas futbolists
* [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Jevgeņijs Golovins (futbolists)|Jevgeņijs Golovins]], Latvijas futbolists

== Miruši ==
* [[1842. gads]] — [[Konstance Mocarte]] (''Constanze Mozart''), vācu dziedātāja, Volfganga Amadeja Mocarta sieva (dzimusi 1762. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Gotlībs Daimlers]] (''Gottlieb Daimler''), vācu inženieris un uzņēmējs (dzimis 1834. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]]:
** [[Nikolajs Grundmanis]], latviešu virsnieks (dzimis 1896. gadā)
** [[Oskars Kalpaks]], latviešu virsnieks (dzimis 1882. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Alfreds fon Tirpics]] (''Alfred von Tirpitz''), vācu admirālis (dzimis 1849. gadā)
* [[1939. gads]]:
** [[Prospērs Brigemans]] (''Prosper Bruggeman''), beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1870. gadā)
** [[Ferdinands fon Lindemanis]] (''Ferdinand von Lindemann''), vācu matemātiķis (dzimis 1852. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Albērs Lebrēns]] (''Albert Lebrun''), Francijas prezidents (dzimis 1871. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Jirgens Štrops]] (''Jürgen Stroop''), vācu SS virsnieks, kara noziedznieks (dzimis 1895. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Pāvils (Grieķija)|Pāvils]] (''Παύλος''), Grieķijas karalis (dzimis 1901. gadā)
* [[1967. gads]] — [[Zoltāns Kodājs]] (''Kodály Zoltán''), ungāru mūziķis (dzimis 1882. gadā)
* [[1973. gads]] — [[Pērla Baka]] (''Pearl S. Buck''), amerikāņu rakstniece (dzimusi 1892. gadā)
* [[1981. gads]] — [[Džordžs Gerijs]] (''George Geary''), angļu kriketa spēlētājs (dzimis 1893. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Aina Renda]] (''Ayn Rand''), amerikāņu filozofe (dzimusi 1905. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Melina Merkuri]] (''Μελίνα Μερκούρη''), grieķu aktrise un politiķe (dzimusi 1920. gadā)
* [[2001. gads]] — [[Kima Volkere]] (''Kim Walker''), ASV aktrise (dzimusi 1968. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Žans Bodrijārs]] (''Jean Baudrillard''), franču filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[2016. gads]] — [[Nensija Reigana]] (''Nancy Reagan''), ASV aktrise un ASV pirmā lēdija (dzimusi 1921. gadā)
* [[2020. gads]] — [[Anrī Rišārs]] (''Henri Richard''), Kanādas hokejists (dzimis 1936. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 2022. gadā)

== Svētku dienas ==
* Eiropas [[Logopēdija]]s diena
* Neatkarības diena ([[Gana]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Marts]]</text>
      <sha1>g0xmt2w436of0dzcd606cdzwzyfmnix</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. marts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>11242</id>
    <revision>
      <id>4485530</id>
      <parentid>4391081</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:10:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4485530</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6832" sha1="lagv3sm8z3mvgvkxl8yyqi73acqslmu" xml:space="preserve">'''13. marts''' ir gada 72. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (73. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 293 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Balvis]], [[Ernests]]

== Notikumi ==
* [[1325. gads]] — dibināta [[Mehiko]].
* [[1781. gads]] — astronoms [[Viljams Heršels]] atklāja Saules sistēmas planētu [[Urāns (planēta)|Urānu]].
* [[1848. gads]] — [[Vīne|Vīnē]] sākās [[Vācu revolūcija]].
* [[1881. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||3|1}}) — bumbas sprādzienā tika nogalināts [[Krievija]]s [[imperators]] [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]].
* [[1881. gads]] — izveidota [[Rumānijas Karaliste]].
* [[1900. gads]] :
** [[Angļu—būru karš]]: [[Apvienotā Karaliste|briti]] ieņēma [[Oranje]]s galvaspilsētu [[Blūmfonteina|Blūmfonteinu]].
** [[Francija|Francijā]] ieviesa 11 stundu darba dienu sievietēm un bērniem.
* [[1921. gads]] — [[Mongolija]] (tolaik &quot;Ārējā Mongolija&quot;) paziņoja par neatkarību no [[Ķīna]]s.
* [[1930. gads]] — ziņa par jaunatklāto planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]] tika telegrafēta uz Harvardas koledžas observatoriju.
* [[1938. gads]] — [[Anšluss]]: [[Austrija]] tika pievienota [[Vācija]]i.
* [[1940. gads]] — beidzās [[Ziemas karš]]; [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks iegāja [[Viborga|Viborgā]].
* [[1954. gads]]:
** [[Padomju Savienība|PSRS]] izveidota [[Valsts drošības komiteja]];
** [[Vjetmiņi]] sāka uzbrukumu [[Francija|franču]] spēkiem pie Djen Bjen Fu (''Dien Bien Phu'').
* [[1988. gads]] — [[Japāna|Japānā]] atklāts [[Seikana tunelis]] — viens no garākajiem dzelzceļa tuneļiem pasaulē.
* [[1992. gads]] — 6,8 [[Rihtera skala|balles]] [[zemestrīce]] [[Turcija]]s austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku.
* [[1997. gads]] — [[Indija]]s Žēlsirdības misija ievēlēja [[Māsa Nirmala|Māsu Nirmalu]] par [[Māsa Terēze|Māsas Terēzes]] pēcteci.
* [[2001. gads]] — [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] aizsardzības un izmantošanas noteikumus.

=== Kultūra ===
* [[2020. gads]] — notika filmas &quot;[[Bladšots]]&quot; pirmizrāde.

== Dzimuši ==
* [[1741. gads]] — [[Jozefs II Hābsburgs|Jozefs II]] (''Joseph II.''), Svētās Romas imperators, Bohēmijas un Ungārijas karalis, Austrijas karalis (miris 1790. gadā)
* [[1781. gads]] — [[Kārlis Frīdrihs Šinkels]] (''Karl Friedrich Schinkel''), prūšu arhitekts (miris 1841. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Hugo Volfs]] (''Hugo Wolf''), austriešu komponists (miris 1903. gadā)
* [[1872. gads]] — [[Jozefs Rozemeiers]] (''Joseph Rosemeyer''), vācu treka riteņbraucējs (miris 1919. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Ellerijs Klārks]] (''Ellery Clark''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1949. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Viljams Remingtons]] (''William Remington''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1963. gadā)
* [[1881. gads Latvijā|1881. gads]] — [[Kurts Hahs]] (''Kurt Hach''), vācbaltiešu ārsts (miris 1964. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Henrijs Hetavejs]] (''Henry Hathaway''), amerikāņu kinorežisors (miris 1985. gadā)
* [[1907. gads]]:
** [[Jānis Labsvīrs]], latviešu tautsaimnieks, vēsturnieks (miris 2002. gadā)
** [[Mirča Eliade]] (''Mircea Eliade''), rumāņu reliģiju pētnieks un rakstnieks (miris 1986. gadā)
* [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Egīls Hermanovskis]], latviešu arhitekts un gleznotājs (miris 1992. gadā)
* [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ēriks Ošs]], latviešu mākslinieks, karikatūrists (miris 2025. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Anatolijs Fomenko]] (''Анатолий Фоменко''), krievu matemātiķis un vēsturnieks
* [[1947. gads Latvijā|1947. gads]]:
** [[Nora Bumbiere]], latviešu dziedātāja (mirusi 1994. gadā)
** [[Jānis Mikāns]], latviešu metālmākslinieks (miris 2024. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Freds Berijs]] (''Fred Berry''), ASV aktieris un dejotājs (miris 2003. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Ādams Kleitons]] (''Adam Clayton''), īru mūziķis
* [[1965. gads Latvijā|1965. gads]] — [[Signe Bāliņa]], Latvijas ekonomiskās informātikas zinātniece
* [[1967. gads]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (miris 1994. gadā)
* [[1970. gads]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts (miris 2026. gadā)
* [[1973. gads]]:
** [[Edgars Davidss]] (''Edgar Davids''), nīderlandiešu futbolists
** [[Deivids Dreimans]] (''David Draiman''), ASV dziedātājs
* [[1985. gads]] — [[Emīls Hiršs]] (''Emile Hirsch''), ASV aktieris
* [[1988. gads]] — [[Dominiks Landertingers]] (''Dominik Landertinger''), Austrijas biatlonists

== Miruši ==
* [[1202. gads]] — [[Meško III Vecais]] (''Mieszko III Stary''), Polijas lielkņazs (dzimis ap 1121. gadu)
* [[1395. gads]] — [[Džons Barbūrs]] (''John Barbour''), skotu dzejnieks (dzimis ap 1320. gadu)
* [[1516. gads]] — [[Vladislavs II Jagellons|Vladislavs II]] (''Vladislav Jagellonský''), Bohēmijas, Ungārijas un Horvātijas karalis (dzimis 1456. gadā)
* [[1808. gads]] — [[Kristiāns VII]] (''Christian 7.''), Dānijas karalis (dzimis 1749. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen''), vācu šahists (dzimis 1818. gadā)
* [[1881. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||3|1}}) — [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] (''Александр II ''), Krievijas imperators (dzimis 1818. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Bendžamins Herisons]] (''Benjamin Harrison''), ASV 23. prezidents (dzimis 1833. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Hugo Volfs]] (''Hugo Wolf''), Austrijas komponists (dzimis 1860. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]]:
** [[Fricis Bārda]], latviešu dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
** [[Kārlis Ilmers]] (''Карл Ильмер''), latviešu izcelsmes komunists (dzimis 1891. gadā)
* [[1975. gads]] — [[Ivo Andričs]] (''Иво Андрић''), serbu rakstnieks no Bosnijas un Hercegovinas (dzimis 1892. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Kšištofs Keslovskis]] (''Krzysztof Kieślowski''), poļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā)
* [[1998. gads]] — [[Bills Reids]] (''Bill Reid''), Kanādas mākslinieks (dzimis 1920. gadā)
* [[2002. gads]] — [[Hanss Georgs Gadamers]] (Hans-Georg Gadamer), vācu filozofs (dzimis 1900. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā)
* [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Ainārs Dimants]], žurnālists (dzimis 1966. gadā)
* [[2025. gads]] — [[Sofija Gubaiduļina]] (''София Губайдулина''), krievu-tatāru komponiste (dzimusi 1931. gadā)

{{viss gads}}

[[Kategorija:Marts]]</text>
      <sha1>lagv3sm8z3mvgvkxl8yyqi73acqslmu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Francis Šmits</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14664</id>
    <revision>
      <id>4485462</id>
      <parentid>4483568</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:28:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ + bilde.......</comment>
      <origin>4485462</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2363" sha1="jgcbirw4z5mwwn2ifmewzzrgm02yo77" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|komponistu|Šmits|Šmits}}

{{Komponista infokaste
|               vārds = Francis Šmits
|          vārds_orig = ''Franz Schmidt''
|              attēls = Franz-Schmidt-Villa FoNo5.jpg
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Piemiņas plāksne Francim Šmitam
|             dz_gads = 1874
|          dz_mēnesis = 12
|            dz_diena = 22
|            dz_vieta = {{vieta|Austroungārija|Požoņa|td=Slovākija}}
|              m_gads = 1939
|           m_mēnesis = 02
|             m_diena = 11
|             m_vieta = {{vieta|Trešais reihs|Perhtoldsdorfa|td=Austrija}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|            paraksts = 
|               stils = 
|               žanrs = [[klasiskā mūzika]]
|            mācījies = [[Teodors Lešetickis]], [[Vīnes konservatorija]] ([[Antons Brukners]])
|           skolnieki = 
|         apbalvojumi = 
|            piezīmes =  
}}
'''Francis Šmits''' ({{val|de|Franz Schmidt}}; dzimis {{dat|1874|12|22}}, miris {{dat|1939|2|11}}) bija [[Austrija|austriešu]] komponists, [[čells|čellists]] un pianists.

Dzimis [[Presburga|Presburgā]] (tagad [[Bratislava]]). Studējis [[Vīnes konservatorija|Vīnes konservatorijā]] (mūzikas teoriju pie [[Antons Brukners|Bruknera]]). Spēlējis čellu Vīnes simfoniskajā orķestrī (bieži [[Gustavs Mālers|Mālera]] vadībā). No 1914. gada — klaviermūzikas pasniedzējs Vīnes konservatorijā, kura tika pārsaukta par Vīnes Mūzikas un mākslas universitāti. No 1925. gada — tās direktors, no 1927. līdz 1931. gadam — rektors. Pēc [[anšluss|anšlusa]] nacistu godāts par ievērojamāko [[Ostmarka]]s komponistu. Miris 1939. gadā.

Divu [[opera|operu]] (''Notre Dame'' (1902—4), ''Fredigundis'' (1916—21)), [[oratorija]]s ''Das Buch mit sieben Siegeln'', [[kantāte]]s ''Deutsche Auferstehung'', četru simfoniju, divu klavierkoncertu autors. Rakstījis arī [[kamermūzika|kamermūziku]], [[ērģeļmūzika|ērģeļmūziku]] un [[klaviermūzika|klaviermūziku]].

==Ārējās saites==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{mūziķis-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Šmits, Francis}}
[[Kategorija:Bratislavā dzimušie]]
[[Kategorija:Slovākijas vācieši]]
[[Kategorija:Austriešu komponisti]]
[[Kategorija:Pianisti]]</text>
      <sha1>jgcbirw4z5mwwn2ifmewzzrgm02yo77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ivars Āboliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14810</id>
    <revision>
      <id>4485534</id>
      <parentid>4480580</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:13:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baltais mags</username>
        <id>97300</id>
      </contributor>
      <comment>Jauns attēls</comment>
      <origin>4485534</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4548" sha1="jvpgrsmmb3a7cgb41w2ghb10fslyu11" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Ivars Āboliņš
| dz_gads = 1980
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 17
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}
| nodarbošanās = [[žurnālists]]
| pilsonība = {{LVA}}
| attēls = Ivars Āboliņš.jpg
| att_nosaukums = Ivars Āboliņš 2026. gadā (pa labi)
}}

'''Ivars Āboliņš''' (dzimis 1980. gada 17. martā [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] [[žurnālists]] un politiķis. Bijis [[Latvijas Republika]]s mediju regulatora [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] (NEPLP) priekšsēdētājs. Šobrīd [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].

== Dzīvesgājums ==
Izveidojis un vadījis žurnālu &quot;[[Playboy Latvia|''Playboy'' Latvija]]&quot;, bijis žurnāla &quot;[[Sestdiena (žurnāls)|SestDiena]]&quot; galvenā redaktora vietnieks, kā arī žurnālists žurnālā &quot;[[Klubs]]&quot;, [[Latvijas Radio]] un laikrakstos &quot;[[Diena (laikraksts)|Diena]]&quot;, [[Neatkarīgā Rīta Avīze|NRA]], &quot;[[Fakts (laikraksts)|Fakts]]&quot; un &quot;[[Likuma vārdā]]&quot;. Bijis [[Latvijas Televīzija]]s satura redaktors. Bijis politisko notikumu komentētājs, intervētājs un analītiķis.

Kopš 2019. gada I. Āboliņš bija [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes]] priekšsēdētājs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/mediju-uzraugu-neplp-vadis-ivars-abolins.a341855/|title=Mediju uzraugu NEPLP vadīs Ivars Āboliņš|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-25|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iepriekš bijis NEPLP priekšsēdētāja vietnieks.

2021. gada 30. aprīlī [[Krievijas Federācija]] I. Āboliņu iekļāva savā sankciju jeb &quot;melnajā sarakstā&quot; un liedza turpmāku iebraukšanu savā teritorijā.{{Nepieciešama atsauce}} Šāds lēmums saistīts ar viņa darbu Latvijas informatīvās telpas aizsardzības jautājumos. I. Āboliņa vadītā NEPLP ir liegusi vairāk nekā 120 Krievijas kanālu darbību Latvijā,{{Nepieciešama atsauce}} 2021. gadā par smagiem likuma pārkāpumiem pieņemts lēmums anulēt apraides atļaujas vietējiem medijiem — [[Radio PIK]] un [[Pirmais Baltijas kanāls|PBK]]. 2022. gadā NEPLP aizliedza visu Krievijā reģistrēto kanālu darbību Latvijā, kā arī pirmā [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] ierobežoja telekanālu [[RTR]], [[TV Centr]] un [[Rossija 24]] darbību.

[[Eiromaidans|Eiromaidana]] laikā viņš, diskutējot ar ''[[Re Baltica]]'' žurnālisti [[Sanita Jemberga|Sanitu Jembergu]] un partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; vienu no līderiem [[Ervins Labanovskis|Ervinu Labanovski]], atzina, ka Latvijai vajadzētu sūtīt naudu [[Ukraina]]s prezidentam [[Viktors Janukovičs|Viktoram Janukovičam]], lai novērstu to, ka Latviju pārpludina liels skaits krievvalodīgo, kā arī par pēc formas izcilu nosauca [[Vladimirs Putins|Putina]] runu Krievijas Federācijas padomē [[Krimas okupācija|Krimas aneksijas]] dienā 2014. gada 18. martā. 2022. gadā I. Āboliņš atbildēja, ka nožēlo savus vecos izteikumus un vairs nepieturas pie šādiem uzskatiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7664587/ukraina-nebus-stabila-un-demokratiska-valsts-neplp-vaditajs-abolins-komente-savus-izteikumus-tviteri|title=&quot;Ukraina nebūs stabila un demokrātiska valsts!&quot; NEPLP vadītājs Āboliņš komentē savus izteikumus tviterī|website=Latvijā|access-date=2022-12-06|date=2022-12-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2026. gadā I. Āboliņš paziņoja, ka pametīs Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja amatu un turpmāk darbosies politikā, pievienojoties [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālajai apvienībai]]. 2026. gada jūnijā viņš kļuva par [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentāro sekretāru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.06.2026-abolins-atstas-neplp-vaditaja-amatu-un-ies-politika.a649533/|title=Āboliņš atstās NEPLP vadītāja amatu un ies politikā|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Āboliņš, Ivars}}
[[Kategorija:1980. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas žurnālisti]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]</text>
      <sha1>jvpgrsmmb3a7cgb41w2ghb10fslyu11</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>4485595</id>
      <parentid>4485157</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:14:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4</comment>
      <origin>4485595</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="494305" sha1="lkc2kb3fmgbuicgabdptslqlnucrcwa" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>lkc2kb3fmgbuicgabdptslqlnucrcwa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485680</id>
      <parentid>4485595</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:03:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1</comment>
      <origin>4485680</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="494807" sha1="36t50b8a0gwfav7g1yv5usrv03c8722" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:Laegreid S. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3048.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024.—2025. gada Pasaules kauss biatlonā|2024.—2025. gada Pasaules kausu biatlonā]]''' pirmo reizi karjerā izcīnīja [[Norvēģija]]s [[biatlonists]] [[Sturla Holms Legreids]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Vācija]]s biatloniste [[Franciska Preisa]]?
* ... [[ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' privātais lidojums '''''[[Polaris Dawn]]''''' bija pirmais orbitālais lidojums, kurā visi kosmosa kuģa apkalpes dalībnieki bija neprofesionāli [[kosmonauti]]?
* ... '''[[Bernulli skaitlis|Bernulli skaitļi]]''' sākotnēji parādījās [[Jākobs Bernulli|Jākoba Bernulli]] pēcnāves publikācijā 1713. gadā, kā arī neatkarīgi parādījās Seki Kovas pēcnāves publikācijā 1712. gadā?

[[Attēls:Scarborough, North Yorkshire. Panorama (1 of 2). By Thomas Tolkien (7983655650).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1625. gads|1625. gadā]] '''[[Skārboro]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts [[minerālūdens]] [[avots]], kas deva impulsu pilsētas attīstībai par [[kūrorts|kūrortu]], un Skārboro 17. gadsimtā kļuva par [[Anglija]]s pirmo piejūras kūrortpilsētu?
* ... '''[[Saldus pilskalns]]''' ir ticis nesaudzīgi noarts: jau 1866. gadā [[Augusts Bīlenšteins]] atzīmēja, ka tas ilggadīgas aršanas rezultātā zaudējis savu malu stāvumu?
* ... '''[[doktorantūra]]s''' studijas parasti ilgst trīs līdz četrus gadus pilna laika studiju programmās, tomēr atkarībā no izvēlētās nozares un individuālajiem apstākļiem tas var atšķirties?

[[Attēls:Kristen Michal in 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunijas premjerministrs]] '''[[Kristens Mihals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bijis tieslietu, ekonomikas un infrastruktūras, kā arī klimata ministrs?
* ... '''[[2024. gada Leivera kauss]]''' bija pēdējā reize, kad [[Bjērns Borgs]] un [[Džons Makinrojs]] pildīja [[teniss|tenisa]] komandu kapteiņu pienākumus, jo 2025. gada viņu vietā stājās Janiks Noā un [[Andrē Agasi]]?
* ... lai gan '''[[Šveices federālais kanclers]]''' nav Federālās padomes loceklis un nepiedalās tieši lēmumu pieņemšanā, viņš piedalās visās valdības sēdēs un sniedz administratīvo atbalstu lēmumu izpildei, kas padara šo amatu ļoti ietekmīgu, jo kanclers ir galvenā persona, kas nodrošina valdības nepārtrauktu darbību?

[[Attēls:Ropažu muižas kungu māja 20. gadsimta sākumā.jpg|border|right|50px]]
* ... 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē '''[[Ropažu muiža]]s''' ēku &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; nojauca un izmantoja būvmateriāliem?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] ASV muzikālā fantāzijas filma '''&quot;[[Ļaunā]]&quot;''' saņēma desmit nominācijas [[97. Kinoakadēmijas balva]]i (arī kā &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;) un ieguva balvu kategorijās &quot;[[Labākie kostīmi (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie kostīmi]]&quot; un &quot;[[Labākais mākslinieka darbs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais mākslinieka darbs]]&quot;?
* ... '''&quot;[[Trīs Zvaigžņu balva 2023|Trīs Zvaigžņu balvas 2023]]&quot;''' ceremonijā par gada sportistu tika atzīts [[hokejs|hokeja]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], bet gada sportistes balvu saņēma [[vieglatlēte]] [[Agate Caune]], savukārt balva par mūža ieguldījumu tika piešķirta [[riteņbraucējs|riteņbraucējam]], trenerim un funkcionāram [[Igo Japiņš|Igo Japiņam]]?

[[Attēls:Greenshank (Tringa nebularia).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[lielā tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti reta ligzdotāja, bet regulāra caurceļotāja gan pavasara, gan rudens migrācijā?
* ... angļu [[sērijveida slepkava]] '''[[Pīters Satklifs]]''' tika notverts un arestēts [[1981. gads|1981. gada]] 2. janvārī par nelielu pārkāpumu, kad tiesībsargājošās iestādes pievērsa uzmanību pierādījumiem, kas liecināja, ka viņš ir iespējamais slepkava, ko dēvēja par &quot;Jorkšīras uzšķērdēju&quot;, lai gan iepriekš viņš tika pratināts deviņas reizes, bet katru reizi izvairījās no aresta un turpināja slepkavot?
* ... '''[[parastā vīksna]]''' ir plaši sastopama [[Eiropa|Eiropā]], bet [[Latvija|Latvijā]] šis koks ir izplatīts nevienmērīgi, un izplatības biežums strauji samazinās virzienā no valsts austrumiem uz rietumiem?

[[Attēls:Kaniera pilskalns1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teika]]s stāsta, ka '''[[Kaņiera pilskalns|Kaņiera pilskalnā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esot mitinā­jušies jūras laupītāji, kuri no jūras braukuši ezerā un glābušies no vētrām, bet pilskalna ziemeļu pusē esošie uzbedumi esot atliekas no kādreiz ierīkotās [[osta]]s?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Brīnumainās]]&quot;''' bija kases izgāšanās, tā nopelnīja 206 miljonus [[ASV dolāri|ASV dolāru]] pie 274,8 miljonu dolāru liela ražošanas budžeta, neskaitot mārketinga izmaksas?
* ... '''[[ģeoradars]]''' sūta augstfrekvences elektromagnētiskos impulsus zemes virzienā, un, sastopoties ar dažādu materiālu slāņiem vai objektiem, šie impulsi atstarojas atpakaļ uz uztvērēju; atkarībā no to materiāla īpašībām, dažādi objekti un slāņi rada atšķirīgas refleksijas, kas tiek analizētas, lai noteiktu to dziļumu, formu un struktūru?

[[Attēls:Lead Press Photo - James Minchin III (cropped to Emily Armstrong).jpg|border|right|50px]]
* ... dziedātāja '''[[Emīlija Ārmstronga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2024. gada septembrī kļuva par amerikāņu grupas ''[[Linkin Park]]'' jauno vokālisti, 2017. gadā mirušā [[Česters Beningtons|Čestera Beningtona]] vietā?
* ... [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā '''[[Ugāles muiža]]s''' zemi sadalīja, bet Ugāles muižas ēkā pēc pārbūves 1936.—1937. gadā ierīkoja 1. pakāpes pamatskolu?
* ... '''[[Širvēnas ezers]]''' ir senākā zināmā mākslīgā [[ūdenstilpe]] [[Lietuva|Lietuvā]], kas radīta [[1575. gads|1575. gadā]], appludinot Aglonas upes ieteku [[Apašča|Apaščā]] un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli [[Biržu pils|Biržu cietoksnim]] ezera dienvidu krastā?

[[Attēls:Dreikaiserabkommen Schoenbrunn 22. Oktober 1873.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Triju ķeizaru līgums]]''' bija konservatīva politiskā savienība starp [[Vācijas Impērija]]s, [[Austroungārija]]s un [[Krievijas Impērija]]s [[ķeizari]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Francis Jozefs I Hābsburgs|Francis Jozefs I]], [[Vilhelms I Hoencollerns|Vilhelms I]] un [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandrs II]] pēc vienošanās [[Šēnbrunnas pils|Šēnbrunnas pilī]] [[1873. gads|1873. gada]] 22. oktobrī)&lt;/small&gt;?
* ... '''''[[Levi Strauss &amp; Co.]]''''' kļuva slavens, kad [[1873. gads|1873. gadā]] Levi Štrauss kopā ar [[Džeikobs Deiviss|Džeikobu Deivisu]] (dzimis [[Rīga|Rīgā]] kā Jākobs Jufess) patentēja pirmos [[džinsi|džinsus]] ar metāla kniedēm, lai pastiprinātu šuves un padarītu [[bikses]] izturīgākas?
* ... [[Meksika]]s [[telenovele]] '''&quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;''' tika pārraidīta 1991.—1992. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] un kļuva par otro Padomju Savienībā pārraidīto nepadomju [[Televīzijas seriāls|televīzijas seriālu]] pēc [[Brazīlija]]s telenoveles &quot;Verdzene Izaura&quot;?

[[Attēls:Kichenok L. RG19 (44) (48199182982).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ukraina]]s [[tenisiste]] '''[[Ludmila Kičenoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar ar [[Latvija]]s tenisisti [[Aļona Ostapenko|Aļonu Ostapenko]] uzvarēja 2024. gada [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV atklātajā čempionātā]] sieviešu dubultspēlēs, kā arī viņas ir uzvarējušas piecos [[WTA]] turnīros?
* ... viens no pirmajiem [[arheologi]]em [[Latvija|Latvijā]], kas izmantoja eksperimentālās arheoloģijas metodes, bija Latvijas '''[[zemūdens arheoloģija]]s''' pamatlicējs [[Jānis Apals]]?
* ... '''[[Arcahas Aizsardzības armija]]''' oficiāli beidza pastāvēt [[2023. gads|2023. gadā]], kad [[Azerbaidžāna]] izbeidzot reģiona ''de facto'' neatkarību; 19.—20. septembrī [[Azerbaidžānas bruņotie spēki]] veica [[Karadarbība Kalnu Karabahā (2023)|militāru operāciju]] pret [[Arcahas Republika|Arcahas Republiku]] un 24 stundu laikā panāca pilnīgu kontroli pār tās teritoriju?

[[Attēls:Vidrižu muižas kungu māja.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[1920. gada zemes reforma]]s '''[[Vidrižu muiža]]s''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; zemi sadalīja un 1925. gadā pilī iekārtoja [[pamatskola|pamatskolu]]; arī mūsdienās muižas kungu mājā atrodas Vidrižu pamatskola?
* ... 20. gadsimta vidū [[Latvijas PSR]] '''[[adīšana]]''' tika uzskatīta par vispopulārāko mākslinieciskās pašdarbības nozari?
* ... [[Trešais reihs|Trešā reiha]] okupācijas zonas [[Polija|Polijā]] '''[[Ģenerālgubernatūra]]s''' veidošanas pamats bija &quot;Aneksijas dekrēts par okupēto poļu teritoriju pārvaldi&quot;, ko [[Ādolfs Hitlers]] izsludināja [[1939. gads|1939. gada]] 8. oktobrī?

[[Attēls:Atrletes Botswanais Championnats d'Afrique d'athlétisme 2024 à Douala 17.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] ar jaunu Āfrikas rekordu '''[[Lecile Tebogo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[200 metri|200 metru distancē]], kas bija pirmais olimpiskais zelts [[Botsvāna]]s vēsturē?
* ... lai gan [[Senās Romas imperatori|Romas imperatoru]] [[Konstantīns Lielais|Konstantīna Lielā]] un [[Licīnijs|Licīnija]] 313. gadā izdotais '''[[Milānas edikts]]''' vispirms attiecās uz [[kristieši]]em, tas vispārēji garantēja [[reliģijas brīvība|reliģijas brīvību]] visiem [[Romas impērija]]s iedzīvotājiem, ļaujot viņiem pielūgt jebkuru dievu pēc savas izvēles?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[datoranimācija]]s muzikālā fantāzijas [[piedzīvojumu filma]] '''&quot;[[Vaiana 2]]&quot;''' ir [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|2024. gada trešā ienesīgākā filma]]?

[[Attēls:M4 (105) Sherman IB at Bastogne Barracks.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vidējais [[tanks]] '''''[[M4 Sherman]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem un visplašāk ražotajiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tankiem ar vairāk nekā {{sk|49000}} saražotiem eksemplāriem?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētā '''[[Smetika|Smetikā]]''' ir ievērojama [[sikhi|sikhu]] minoritāte — mūsdienās sikhi veido 15,7% no kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita?
* ... lielākā daļa '''[[brazīlieši|brazīliešu]]''' ir [[katoļi]], un [[Brazīlija]] ir lielākā katoļu valsts pasaulē pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?

[[Attēls:Red-shanked Douc at the Philadelphia Zoo.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nemejas slaidlangurs|Nemejas slaidlanguri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nedzer [[ūdens|ūdeni]], iegūstot visu nepieciešamo šķidruma daudzumu no pārtikas?
* ... pēc '''[[sikuli|sikulu]]''', kuru vārdā ir nosaukta [[Sicīlija|Sicīlijas sala]], sakāves Nomas kaujā 450. gadā pr.Kr. un vadoņa Duketija nāves 440. gadā pr.Kr. sikulu valsts sabruka, bet sikulu kultūra iekļāvās [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] sastāvā?
* ... 1973. gada vasaras [[universiāde]]s čempions [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] '''[[Jānis Zirnis (vieglatlēts)|Jānis Zirnis]]''' ar šķēpa mešanu sāka nodarboties 1969. gadā, studējot [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]], un jau pēc četriem gadiem sasniedza starptautiskās klases rezultātu 85,56 m?

[[Attēls:T-26 in Kirovsk.JPG|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība]]s vieglais [[tanks]] '''[[T-26]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika izmantots [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākuma posmos, piemēram, [[Ziemas karš|Ziemas karā]] pret [[Somija|Somiju]] un [[Barbarosa (plāns)|Barbarosas operācijas]] laikā, tomēr līdz ar kara progresu tas novecoja, jo jaudīgākas un labāk bruņotas vācu tanku vienības to pārspēja?
* ... '''[[iebrukums Kanādā]]''' [[1775. gads|1775.]]—[[1776. gads|1776. gadā]] bija viena no retajām lielajām [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas revolucionārā kara]] neveiksmēm, kas parādīja lojalitāti starp franču iedzīvotājiem un britu varu [[Kvebeka|Kvebekā]]?
* ... [[Viduslaiki|viduslaikos]] un agrīnajos jaunajos laikos daudzas [[sieviete]]s (un dažkārt arī [[Vīrietis|vīrieši]]) tika apsūdzētas [[Ragana|raganu]] darbībās un parasti tika '''[[sadedzināšana|sadedzinātas]]''' uz sārta, kas bija izplatīts sods [[Eiropa|Eiropā]]?

[[Attēls:Special military ceremony- University of Imam Hussein -Commander-in-chief of Iranian Armed Forces (55).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Irānas azerbaidžāņi|Irānas azerbaidžāņu]]''' skaits tiek lēsts starp 15—20 miljoniem, kas veido ievērojamu daļu no [[Irāna]]s kopējā [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] &lt;small&gt;(attēlā [[Irāna]]s augstākais līderis [[Alī Hāmenejī]], kurš pēc izcelsmes ir azerbaidžānis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Šrilanka (sala)|Šrilanka]]''' ir 25. [[Pasaules lielākās salas|lielākā salu pasaulē]]?
* ... starp [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] un [[Kanāda]]s [[animācija]]s [[supervaroņu filma|supervaroņu]] [[kinokomēdija]]s '''&quot;[[Ķepu patruļa: Varenā filma]]&quot;''' varoņu balsu ierunātājiem ir arī [[Kima Kardašjana]], [[Kriss Roks]] un bijusī [[tenisiste]] [[Serīna Viljamsa]]?

[[Attēls:Aureus of Licinius.png|border|right|50px]]
* ... [[Senās Romas imperatori]] '''[[Licīnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Konstantīns Lielais|Konstantīns]] sākotnēji bija sabiedrotie, tomēr abu valdnieku ambīcijas noveda pie vairākiem kariem, līdz Konstantīns, kurš valdīja [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]], guva virsroku pār Licīniju, kurš kontrolēja [[Austrumromas impērija|Austrumromas]] daļas?
* ... '''[[nomētāšana ar akmeņiem]]''' ir sena prakse, kas bijusi sastopama dažādās [[sabiedrība|sabiedrībās]] un [[kultūra|kultūrās]], tā ir minēta gan [[Bībele|Bībelē]] ([[Vecā Derība|Vecajā Derībā]]), gan [[Islāms|Islāma]] svētajos tekstos ([[Šariats|šariata]] likums), bet dažas musulmaņu kopienas joprojām atbalsta šo sodu?
* ... '''[[Otrais Kontinentālais kongress]]''' [[1776. gads|1776. gada]] 4. jūlijā [[Filadelfija|Filadelfijā]] pieņēma [[ASV Neatkarības deklarācija|ASV Neatkarības deklarāciju]], ko lielā mērā sastādīja [[Tomass Džefersons]]?

[[Attēls:Grenadier-a-pied-de-la-Vieille-Garde.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vecā gvarde]]''' bija [[Francijas imperators|Francijas imperatora]] [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas gvardes veterānu vienība, kas bija viselitārākā militārā vienība ''[[Lielā armija (Francija)|Grande Armée]]'' sastāvā &lt;small&gt;(attēlā Vecās gvardes grenadieris)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkenesas—Helsinku dzelzceļš]]''' kalpotu kā alternatīva globālajiem jūras maršrutiem, kas kļūst arvien pieprasītāka, it īpaši [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] kontekstā, kas paver vairāk kuģošanas iespējas [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]]?
* ... ar aptuveni 18,5 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] lielu budžetu [[ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]] '''&quot;[[Svešie]]&quot;''' nopelnīja 131,1—183,3 miljonus ASV dolāru, padarot to par vienu no ienesīgākajām 1986. gada filmām visā pasaulē?

[[Attēls:Ronaldo in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāle]]s [[futbolists]] [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] ir aizvadījis 183 spēles, kas ir '''[[Futbolistu uzskaitījums ar 100 vai vairāk spēlēm UEFA Čempionu līgā|visvairāk šajās sacensībās]]''' un guvis 140 vārtus, kas ir '''[[UEFA Čempionu līgas rezultatīvāko spēlētāju uzskaitījums|visvairāk gūto vārtu šajā turnīrā]]'''?
* ... '''[[ģeogrāfiskais determinisms]]''' apgalvo, ka [[cilvēks|cilvēku]] [[Sabiedrība|sabiedrību]] un [[Kultūra|kultūru]] attīstību galvenokārt nosaka [[ģeogrāfija|ģeogrāfiskie apstākļi]], piemēram, [[klimats]], [[reljefs]], [[dabas resursi]] un vide?
* ... 1980. gadā, apvienojot 4 apdzīvotas vietas strauji augošā apvidū: Greindžeru, Hanteru, Česterfīldu un Redvudu, izveidoja '''[[Vestvolisitija]]s''' pilsētu, kas mūsdienās ir otrā lielākā pilsēta [[Jutas štats|Jūtas štatā]]?

[[Attēls:Ulmus minor kz06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[stepes goba]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]], kas atrodas uz ziemeļiem no sugas pamatareāla, ir sastopama kā adventatīva suga?
* ... trīskārtējais ''[[Indianapolis 500]]'' sacensību uzvarētājs [[ASV]] [[autosportists]] '''[[Bobijs Ansers]]''' nāk no autosportistu ģimenes — tēvs Džerijs, kā arī tēvoči Lūiss un Džo, nodarbojās ar autosportu, tāpat viņa brāļi Džerijs un [[Els Ansers|Els]], brāļadēls Els jaunākais, kā arī dēls Robijs bija autosportisti?
* ... [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencijās]], ir noteikti stingri ierobežojumi '''[[diversija|diversiju]]''' veikšanai pret [[civiliedzīvotāji]]em un civilajiem objektiem; sabotāža, kas vērsta pret infrastruktūru, kas nepieciešama civiliedzīvotāju izdzīvošanai, piemēram, ūdens vai pārtikas apgādes sistēmām, tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]]?

[[Attēls:Restorāns Otto Švarcs Basteja bulvārī 2 Rīgā 1903.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Otto Švarcs (restorāns)|Otto Švarca restorāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1903. gadā)&lt;/small&gt; bija viens no slavenākajiem [[Rīga]]s [[restorāni]]em, kas pastāvēja no [[1892. gads Latvijā|1892.]] līdz [[1940. gads Latvijā|1940. gadam]]?
* ... '''[[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada vasaras paraolimpiskajās spēlēs]]''', kas no {{dat||8|28|ģ|bez}} līdz {{dat||9|8|d|bez}} notika [[Parīze|Parīzē]], [[Latvija]]s sportisti izcīnīja četras medaļas: [[Diāna Krūmiņa]] zeltu [[Šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] [[Vieglatlētika|vieglatlētikā]], [[Rihards Snikus]] — divas zelta medaļas [[Jāšana|jāšanā]], iejādē, bet [[Aigars Apinis]] — sudrabu [[Diska mešana|diska mešanā]]?
* ... [[Eiropas Savienība]]s programma '''''[[Erasmus+]]''''' sniedz cilvēkiem iespēju mācīties, uzlabot savas prasmes, attīstīt starpkultūru pieredzi un veicināt mobilitāti starp dažādām valstīm?

[[Attēls:Temple of Apollo, 565 BC, Byzantine and Norman rebuildings, Syracuse, 121676.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antīkās Sirakūzas]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Apollona templis (Sirakūzas)|Apollona tempļa]] drupas)&lt;/small&gt; bija viena no senākajām [[Lielā Grieķija|grieķu kolonijām Sicīlijā]] un 4. gadsimtā pr.Kr. kļuva par pašu plaukstošāko un nozīmīgāko pilsētu visā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kad Sirakūzu tirāni lēma visas salas likteni; uzplaukums ilga līdz 212. gadam pr.Kr., kad pilsētu iekaroja [[romieši]]?
* ... [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Dadli]]''' iedzīvotāju skaits 18. un 19. gadsimtā [[rūpniecība]]s izaugsmes ietekmē strauji pieauga; šajā laikā dzīves apstākļi saglabājās ļoti slikti, un [[1851. gads|1851. gadā]] Dadli tika nosaukta par &quot;visneveselīgāko vietu valstī&quot;?
* ... '''[[1992.—1993. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]''' bija [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] atklāšanas sezona, un pirmais tās tituls tika [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]]?

[[Attēls:Svinīgais pasākums par godu Latvijas sportistu augstajiem sasniegumiem 2019.gadā (49104476161) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras paraolimpiskās spēles|2024. gada paraolimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] ar zirgu ''King of the Dance'' '''[[Rihards Snikus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[zelta medaļa|zelta medaļu]] individuālajā iejādē un individuālajā brīvā stila iejādē?
* ... '''[[autoceļš V996]]''' [[Ogre]]—[[Viskāļi]]—[[Koknese]] lielā mērā dublē vēlāk izbūvēto reģionālo [[Autoceļš P80|autoceļu P80]] ([[Tīnūži]]—Koknese)?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Dedpūls &amp; Vilknadzis]]&quot;''' visā pasaulē nopelnījusi vairāk nekā 1,3 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], kļūstot par vienu no [[visu laiku ienesīgākās filmas|visu laiku ienesīgākajām filmām]] un [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2024. gada filmu]]?

[[Attēls:Elizabeth Debicki by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[aktrise]] '''[[Elizabete Debiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par [[Princese Diāna|princeses Diānas]] lomu seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot; ir saņēmusi [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Emmy balva|''Emmy'' balvai]] un [[BAFTA televīzijas balva]]i?
* ... '''[[sīkvels]]''' un '''[[prikvels]]''' var attiekties uz to pašu sižetu kā darbs, no kura tie atvasināti, bet biežāk prikvels izskaidro fonu, kas noveda pie notikumiem oriģinālā, bet dažreiz sakarības nav pilnībā skaidras?
* ... '''[[vienkāršā valoda]]''' neparedz informācijas vienkāršošanu vai [[teksts|teksta]] būtisku īsināšanu, atšķirībā no '''[[vieglā valoda|vieglās valodas]]''', kas paredzēta cilvēkiem ar īslaicīgām vai nepārejošām [[valoda]]s uztveres grūtībām?

[[Attēls:Infant formula.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mākslīgais piena maisījums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izstrādāts, ņemot vērā [[zīdainis|zīdaiņa]] specifiskās uztura vajadzības, un parasti satur pielāgotus [[Olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[Tauki|tauku]] un [[Ogļhidrāti|ogļhidrātu]] avotus, kā arī [[Vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]?
* ... [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] laikā '''[[1757. gads Latvijā|1757. gadā]]''' [[Krievijas Impērija]]s karaspēks ģenerālanšefa [[Vilhelms fon Fermors|Fermora]] vadībā no okupētās [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s iebruka [[Austrumprūsija]]s teritorijā, 24. jūnijā ieņēma [[Klaipēda|Mēmeles]] cietoksni un 30. augustā atsita prūšu armijas pretuzbrukumu [[Grosjēgersdorfas kauja|Grosjēgersdorfas kaujā]]?
* ... '''[[Ventspils Mūzikas vidusskola]]''' atrodas vienā ēkā ar [[koncertzāle &quot;Latvija&quot;|koncertzāli &quot;Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Aerial photo of Festung Königstein, October 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kēnigšteinas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; netālu no [[Drēzdene]]s, Saksijas Šveicē, [[Vācija|Vācijā]], virs [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]]s pilsētas [[Elba]]s kreisajā krastā ir viens no lielākajiem kalna nocietinājumiem [[Eiropa|Eiropā]], un tas nekad nav ticis iekarots iekarots?
* ... '''[[2024.—2025. gada UEFA Eiropas līgas sezona]]''' bija pirmā reize, kad līgas fāzei kvalificējās arī [[Latvija]]s [[futbola klubs]], ko paveica [[RFS]]?
* ... '''[[aramieši]]''' lietoja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodu]], kas ap 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras bija viena no dominējošajām valodām [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un kļuva par [[diplomātija]]s un [[tirdzniecība]]s valodu [[Asīrija]]s un [[Persijas impērija|Persijas impēriju]] laikā?

[[Attēls:Hocker Cole-FH-USAind24.webp|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs '''[[Kols Hokers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]?
* ... '''[[1727. gads Latvijā|1727. gada]]''' 18. augustā [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Saksijas Morics|Morics]] izdeva uzsaukumu, kurā atzīmēja, ka [[Kurzemes hercogiste|hercogistes]] teritorijā pretlikumīgi ienākuši sveši spēki, tādēļ aicināja iedzīvotājus ķerties pie ieročiem un pievienoties viņam uz salas [[Usmas ezers|Usmas ezerā]]?
* ... [[Krievi|krievu]] rakstnieka [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] [[romāns]] '''&quot;[[Idiots (romāns)|Idiots]]&quot;''' tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem darbiem [[Krievu literatūra|krievu literatūrā]], un tajā ir dziļa izpēte par cilvēka dabu, [[Morāle|morāli]] un sociālajām normām?

[[Attēls:Jubilee and Munin, Ravens, Tower of London 2016-04-30.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli tiek uzskatīts, ka '''[[Tauera kraukļi|Tauera kraukļu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; klātbūtne aizsargā [[britu monarhija|britu monarhiju]] un pašu [[Tauers|torni]]?
* ... '''[[Eiropiešu emigrācija]]''' īpaši intensīva kļuva no 19. gadsimta sākuma līdz 20. gadsimta sākumam, kad vairāk nekā 50 miljoni [[eiropieši|eiropiešu]] emigrēja uz [[Amerika|Ameriku]], [[Austrālija|Austrāliju]], [[Āfrika|Āfriku]] un citām pasaules daļām, visvairāk no [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Īrija]]s, [[Vācija]]s, [[Itālija]]s un [[Skandināvija]]s?
* ... atšķirībā no otrreizējās pārstrādes, kur [[materiāls|materiāli]] tiek pārstrādāti jaunās izejvielās, '''[[otrreizējā lietošana]]''' saglabā priekšmetus to sākotnējā formā, un tos izmanto tādā pašā vai līdzīgā veidā?

[[Attēls:Nysier Brooks @ BC Samara (2024-11-10)-0 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Naisīrs Brukss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kopā ar [[VEF Rīga]] kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu 2023. gadā, kļūstot arī par finālsērijas labāko spēlētāju, pēc tam spēlējis arī no starptautiskās sporta aprites izslēgtās [[Krievija]]s klubā ''BK Samara''?
* ... [[Nordeķu muiža]]s parka izveide tiek datēta ar 18.—19. gadsimtu miju; [[Rīga]]i attīstoties un izplešoties, muižas zemes sadalīja apbūves gabalos, atstājot neapbūvētu tikai teritoriju ap muižas centru, kas ir mūsdienu '''[[Nordeķu parks]]'''?
* ... pirms [[Laika]]s, kura nomira dažas stundas pēc pacelšanās ar kosmosa kuģi ''[[Sputnik-2]]'', [[Padomju Savienība]] jau bija veikusi vairākus izmēģinājumus ar '''[[suņi kosmosā|suņiem kosmosā]]''', sūtot viņus suborbitālos lidojumos?

[[Attēls:Grant Holloway FBK Games 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=G}} čempions un trīskārtējais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempions]] [[110 metru barjerskrējiens|110 metru barjerskrējienā]] '''[[Grānts Holovejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2021. gadā laboja [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]] 60 metru barjerskrējienā telpās, kas kopš 1994. gada piederēja [[Kolins Džeksons|Kolinam Džeksonam]]?
* ... 1999. gada [[Pedro Almodovars|Pedro Almodovara]] filma '''&quot;[[Viss par manu māti]]&quot;''' saņēma [[72. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma svešvalodā]]&quot;, kā arī līdzīgas kategorijas [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] un [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]]?
* ... [[2025. gads kino|2025. gada]] janvārī [[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]] [[animācijas filma]] '''&quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot;''' kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu [[Latvija]]s kinoteātros, pārspējot [[Dzintars Dreibergs|Dzintara Dreiberga]] filmu &quot;[[Dvēseļu putenis (filma)|Dvēseļu putenis]]&quot;?

[[Attēls:ベールイドーム.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1993. gada konstitucionālā krīze Krievijā]]''' eskalēja pavasarī, kad Augstākā Padome mēģināja samazināt [[Krievijas prezidenti|Krievijas prezidenta]] pilnvaras un nostiprināt savu kontroli pār valsti, un kulminēja 3.—4. oktobrī, kad prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] spēki apšaudīja parlamenta ēku &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas trīspadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1865. gads|1865. gadā]] un oficiāli izbeidza [[Verdzība ASV|verdzību ASV]]?
* ... pēc '''[[Krievijas galvaspilsētas pārcelšana no Petrogradas uz Maskavu|Krievijas galvaspilsētas pārcelšanas no Petrogradas uz Maskavu]]''' [[1918. gads|1918. gada]] 12. martā [[Maskava]] kļuva par jauno [[Padomju Krievija]]s un vēlāk [[Padomju Savienība]]s galvaspilsētu un saglabāja šo statusu arī pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kā [[Krievija|Krievijas Federācijas]] [[galvaspilsēta]]?

[[Attēls:Hamish Kerr - Diamond League Rabat 2025.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Jaunzēlande]]s [[augstlēcējs]] '''[[Hamišs Kers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]]: viņam bija vienāds rezultāts ar amerikāņu augstlēcēju Šelbiju Makjūenu, abiem pārvarot 2,36 metrus un izmantojot vienādu mēģinājumu skaitu, tādēļ notika pārlēkšana, kurā Kers pārlēca 2,34 m augstumu, bet Makjūens to nepārleca?
* ... 1982. gada [[Sidnijs Polaks|Sidnija Polaka]] [[Satīra|satīriskā]] [[Romantiskā filma|romantiskā]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Sirdspuķīte]]&quot;''' tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i desmit kategorijās, saņemot to kategorijā &quot;[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]&quot; ([[Džesika Lenga]])?
* ... nestoriešu [[mūks]] '''[[Rabans Sauma]]''' ir vienīgais [[Mongoļu impērija]]s ceļotājs, kurš atstājis piezīmes par savu ceļojumu uz [[Eiropa|Eiropu]]; viņš bija [[Marko Polo]] laikabiedrs, un viņa pieredze tiek salīdzināta ar venēciešu ceļotāja paveikto, taču no pretējā, [[Āzija]]s, skaptpunkta?

[[Attēls:CSIRO ScienceImage 2992 The Giant Tiger Prawn.jpg|border|right|50px]]
* ... izteikti svītrainās '''[[tīģergarnele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti ir pelēcīgi zilā krāsā, taču pēc gatavošanas tās kļūst rozā vai sarkanīgas?
* ... '''[[ASV Konstitūcijas četrpadsmitais labojums]]''' tika pieņemts [[1868. gads|1868. gadā]] pēc [[Amerikas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]], lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības visiem [[ASV]] iedzīvotājiem, īpaši bijušajiem [[Verdzība ASV|vergiem]], un nostiprinātu pilsoņu tiesības?
* ... '''[[2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2024.—2025. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezonā]]''' ''[[Liverpool FC]]'' četras spēles pirms sezonas beigām otro reizi kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] čempioniem, bet kopumā komanda ir izcīnījusi 20 Anglijas čempionu titulus, atkārtojot ''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' rekordu?

[[Attēls:Dienvidu fasāde.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1671. gads Latvijā|1671. gadā]]''' tika uzcelta [[Durbes muiža|Durbes pils]] ēka [[tukums|Tukumā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Baltkrievijas Valsts drošības komiteja]]''' ir tiešs [[PSRS]] laiku [[KGB]] pēctecis, un tai ir liela nozīme [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] [[Aļaksandrs Lukašenka|Aļaksandra Lukašenkas]] režīma stiprināšanā?
* ... [[Gruzija]]s [[šāvēja]] '''[[Nino Salukvadze]]''' ir 10 reizes piedalījusies [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kas ir rekordskaits starp sportistēm sievietēm, un starp visiem sportistiem dala pirmo vietu ar [[Kanāda]]s [[jāšana|jātnieku]] [[Īans Milars|Īanu Milaru]]?

[[Attēls:Icon of Saint Methodius, The Holy Mount of Grabarka.png|border|right|50px]]
* ... [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionārs]] '''[[Svētais Metodijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu brāli [[Svētais Kirils|Svēto Kirilu]] ir ievērojami ar to, ka izveidoja [[glagolica]]s alfabētu, kas bija pirmais rakstības veids [[Slāvu valodas|slāvu valodām]], un veicināja [[kristietība]]s izplatīšanu [[slāvi|slāvu tautu]] vidū?
* ... '''[[Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Ukrainas iebrukumā Kurskas apgabalā]]''' līdz 2024. gada 20. augustam [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas bruņoto spēku]] kontrolē [[Krievijas Federācija]]s [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]] atradās aptuveni 1250 km² plaša teritorija, tostarp lielākā daļa '''[[Sudžas rajons|Sudžas rajona]]''', uzsākot '''[[Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)|Kurskas apgabala daļas okupāciju]]'''?
* ... apmēram 2640 kilometru garā '''[[Djuranda līnija]]''' joprojām ir pretrunīgs jautājums starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Pakistāna|Pakistānu]], īpaši tāpēc, ka līnija sadala [[Puštuni|puštunu]] tautu, kas dzīvo abās robežas pusēs?

[[Attēls:Beatrice Chebet 5000m women final 2 Oregon 2022 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kenija]]s [[vieglatlēte]], garo distanču skrējēja '''[[Beatrise Čebeta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pašreizējā [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordiste]] [[5000 metri|5000 metru]] un [[10 000 metri|10 000 metru]] distancē, un abās šajās distancēs uzvarēja arī {{oss|V=2024|L=L}} un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]]?
* ... 1997. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karaliste]] [[kinokomēdija]] '''&quot;[[Visu vai neko]]&quot;''' par sešiem bez darba esošiem vīriešiem, kuri, lai nopelnītu naudu, nolemj izveidot savu [[striptīzs|striptīza]] šovu, guva lielus finansiālus panākumus un kritiķu atzinību, nopelnot vairāk nekā 250 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie tikai 3,5 miljonu dolāru budžeta?
* ... '''[[Taraškevica|Taraškevicu]]''' oficiāli lietoja līdz [[1933. gads|1933. gadam]], kad [[Baltkrievijas PSR]] veica [[baltkrievu valoda]]s pareizrakstības reformu, ieviešot tā saukto narkamauku, bet mūsdienās klasisko pareizrakstību joprojām neformāli lieto [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[baltkrievi|baltkrievu]] [[diaspora]]?

[[Attēls:Belka and Strelka 2020 stamp of Transnistria 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] [[Suņi kosmosā|kosmosa suņi]] '''[[Belka un Strelka]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[pastmarka|pastmarkā]])&lt;/small&gt; kļuva slaveni kā pirmie dzīvnieki, kas veiksmīgi atgriezās uz [[Zeme]]s pēc lidojuma [[kosmiskā telpa|kosmosā]]?
* ... [[angļi|angļu]] kuģu kurinātājs '''[[Arturs Džons Prīsts]]''' ieguva slavu kā nenogremdējams jūrnieks, jo izdzīvoja piecās kuģu katastrofās, kas beidzās ar kuģu nogrimšanu vai nopietnām avārijām, tostarp &quot;[[Titāniks|Titānika]]&quot; bojāejā?
* ... '''[[Serbijas ūdenspolo izlase|Serbijas vīriešu ūdenspolo izlase]]''' tiek uzskatīta par vienu no veiksmīgākajām vīriešu [[ūdenspolo]] komandām pasaulē, kas izcīnījusi medaļas visos olimpiskajos turnīros, kuros ir piedalījusies, tostarp trīs zeltus, kā arī ir vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione?

[[Attēls:Northampton Guildhall 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Northemptona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no lielākajām [[Anglija]]s mazpilsētām (''town''), kurai nav un nekad nav bijis lielpilsētas (''city'') statusa?
* ... [[2018. gads kino|2018. gadā]] par visu laiku ienesīgāko '''[[biogrāfiskā filma|biogrāfisko filmu]]''' kļuva &quot;[[Bohēmista rapsodija]]&quot;, bet [[2023. gads kino|2023. gadā]] to apsteidza filma &quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] '''[[Latvijas jauniešu galvaspilsēta]]''' ir [[Liepāja]], kas ir vienīgā pilsēta, kas šādu godu izpelnījusies divreiz?

[[Attēls:Valarie Allman higher resolution.jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2020|L=L}} [[Tokija|Tokijā]], kas notika 2021. gadā, jau pirmajā mēģinājumā raidot disku 68,98 metrus tālu, amerikāņu [[diska mešana|diska metēja]] '''[[Valerija Olmena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par olimpisko čempioni; pēc tam viņa uzvarējusi arī {{oss|V=2024|L=L}} [[Parīze|Parīzē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]]?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte|Bioloģijas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte|Ķīmijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultāti]]?
* ... '''[[aplenkums|aplenkumi]]''' bieži ir saistīti ar smagām humānajām sekām; [[civiliedzīvotāji]]em, kuri tiek iesprostoti aplenktajā teritorijā, var nākties izturēt [[bads|badu]], [[slimība]]s un nemitīgu apšaudi, radot milzīgus cilvēku zaudējumus?

[[Attēls:Studio publicity Hattie McDaniel.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1939. gada filmā &quot;[[Vējiem līdzi (filma)|Vējiem līdzi]]&quot; '''[[Hetija Makdeniela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva Kinoakadēmijas balvu kā [[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā otrā plāna aktrise]], kļūstot par pirmo [[Afroamerikāņi|afroamerikāņu]] izcelsmes cilvēku, kas ieguvis [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Oskaru]]?
* ... laika gaitā [[Anglija]]s politskā grupa '''[[toriji]]''' kļuvua par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvo partiju]], kāda tā pastāv arī mūsdienās?
* ... '''[[jūras ūdens]]''' veido aptuveni 97% no visas [[Zeme]]s [[ūdens]]?

[[Attēls:2022-02-26 Leichtathletik, Deutsche Hallenmeisterschaften 1DX 4866 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācija]]s [[vieglatlēte]], {{oss|V=2024|L=G}} čempione '''[[Jemisi Ogunleje]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji nodarbojās ar [[septiņcīņa|septiņcīņu]], bet 15 gadu vecumā guvusi smagu traumu, kas liedza veikt visas disciplīnas, un turpmāk koncetrējusies uz [[lodes grūšana|lodes grūšanu]]?
* ... '''[[Haplogrupa R1a|R1a haplogrupa]]''' [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā bija sastopama [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu mednieku-vācēju]] Y-hromosomās, un tās izplatīšanās korelē ar [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] ekspansiju 3. gadu tūkstotī p.m.ē., Eiropā izveidojot [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]], bet mūsdienās tā atrodama 37,7 % [[Latvija]]s vīriešu?
* ... '''[[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte]]''' tika izveidota [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]], apvienojot [[Latvijas Universitātes Datorikas fakultāte|Datorikas fakultāti]], [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti]] un [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte|Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti]]?

[[Attēls:Middle coat of arms of Czechoslovakia.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čehoslovākijas Pirmā republika]]''' &lt;small&gt;(attēlā ģerbonis)&lt;/small&gt; pastāvēja no [[1918. gads|1918.]] līdz [[1938. gads|1938. gadam]], to izveidojot no bijušās [[Austroungārija]]s teritorijas (agrākās [[Cisleitānija]]s ([[Bohēmija]], [[Morāvija]], neliela daļa [[Silēzija]]s) un [[Transleitānija]]s (slovāku apdzīvotās zemes un [[Karpatu Krievzeme]]))?
* ... '''[[Huņņu impērija]]s''' kulminācija bija [[kagans|kagana]] [[Atila]]s vadībā, kurš valdīja no 434. līdz 453. gadam, veicot vairākus postošus karagājienus gan [[Austrumromas impērija|Austrumromas impērijā]], gan [[Rietumromas impērija|Rietumromas impērijā]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Rons Moss]]''', kurš vislabāk pazīstams ar modes magnāta Ridža Forestera attēlošanu [[CBS]] [[ziepju opera|ziepju operā]] &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;, ir arī [[mūziķis]], softroka grupas ''Player'' dalībnieks?

[[Attēls:Olympia Dukakis 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]], kas ir piedalījusies vairāk nekā 130 teātra iestudējumos, vairāk nekā 60 filmās un vairāk nekā 50 televīzijas seriālos '''[[Olimpija Dukakisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dzimusi [[Grieķi|grieķu]] imigrantu ģimenē, un viņas brālēns ir politiķis [[Maikls Dukakis]]?
* ... galvenie '''[[islāma atzari]]''' ir [[sunnītu islāms]] (85—90% pasaules musulmaņu), [[šiītu islāms]] (10—15% musulmaņu) un [[Haridžīti|haridžītu islāms]]?
* ... '''[[Ruandas pilsoņu karš]]''' no 1990. gada līdz 1994. gadm starp [[Ruanda]]s valdības spēkiem, kurus lielākoties veidoja [[hutu]] tautības pārstāvji, un Ruandas patriotisko fronti, kuru veidoja trimdā esošie [[tutsi]], izraisīja vienu no 20. gadsimta lielākajām humānajām krīzēm — [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīdu]]?

[[Attēls:Victoria Street West, Grimsby - DSC07296.JPG|border|right|50px]]
* ... no 19. gadsimta beigām Anglijas pilsētā '''[[Grimsbi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strauji attīstījās [[zvejniecība]], un 20. gadsimta 50. gados tā tika uzskatīta par lielāko zvejas [[osta|ostu]] pasaulē?
* ... '''[[Franču Rietumāfrika|Franču Rietumāfrikā]]''' ietilpa astoņas mūsdienu valstis: [[Senegāla]], [[Mali]] (agrāk Franču Sudāna), [[Gvineja]], [[Kotdivuāra]], [[Burkinafaso]] (agrāk Augšvolta), [[Benina]] (agrāk Dahomeja), [[Nigēra]] un [[Mauritānija]]?
* ... izmirusī [[lauva]]s pasuga '''[[Amerikas lauva]]''', kas bija izplatīta [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] [[Pleistocēns|pleistocēna]] laikā, bija viens no lielākajiem [[kaķu dzimta]]s pārstāvjiem, kuru zinātnieki ir identificējuši [[Fosilijas|fosilijās]]?

[[Attēls:Панемунис - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lietuva]]s mazpilsētas '''[[Panemune (Rokišķi)|Panemunes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; skolā 1892.—1893. gadā mācījies [[latvieši|latviešu]] [[rakstnieks]] un mākslinieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]]?
* ... '''[[Eiropas Vides aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], [[Dānija|Dānijā]]?
* ... '''[[Augškanāda]]''' un '''[[Lejaskanāda]]''' tika izveidotas saskaņā ar Konstitūcijas aktu [[1791. gads|1791. gadā]], sadalot [[Kanāda]]s koloniju divās daļās, lai nodrošinātu atšķirīgu likumdošanu un pārvaldību [[Angļu valoda|angliski]] un [[Franču valoda|franciski]] runājošajiem iedzīvotājiem?

[[Attēls:Tobin Bell At For The Love Of Horror 2019 (cropped 3).jpg|border|right|50px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Tobins Bells]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva atpazīstamību 2004. gadā, kad attēloja sērijveida slepkavu Kreimeru filmā &quot;[[Zāģis (filma)|Zāģis]]&quot; — tā guva panākumus un Bells turpināja atveidot šo varoni turpmākajās astoņās no deviņām sērijas filmām?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irāna]]s [[Kurdistāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Mahabadas Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1946. gada]] janvāra līdz decembrim?
* ... pašlaik ir atzīts, ka pasaulē ir deviņas '''[[kodolvalsts|kodolvalstis]]''': [[ASV]], [[Krievija]], [[Ķīna]], [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Indija]], [[Pakistāna]], [[Izraēla]] un [[Ziemeļkoreja]]?

[[Attēls:Nafissatou Thiam Oregon 2022 (2).jpg|border|right|50px]]
* ... {{oss|V=2024|L=L}} [[Beļģija]]s [[vieglatlēte]] '''[[Nafisatu Tiama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[septiņcīņa]]s sacensībās ar rezultātu 6880 punkti, kļūstot par pirmo septiņcīņnieci, kas uzvarējusi trīs olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Kilikija]]''' ieguva īpašu nozīmi [[viduslaiki|viduslaikos]], kad 11. gadsimtā to apdzīvoja [[armēņi]], izveidojot [[Armēņu Kilikijas karaliste|Armēņu Kilikijas karalisti]], kas pastāvēja līdz [[1375. gads|1375. gadam]] un kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un kultūras centru, uzturot ciešas saites ar [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Krustnešu valstis|krustnešu valstīm]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra]]s''' galvenā mītne atrodas [[Ķelne|Ķelnē]], [[Vācija|Vācijā]]?

[[Attēls:Brad Stevens 2017.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada vasarā bijušais [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] galvenais [[treneris]] '''[[Breds Stīvenss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par &quot;Celtics&quot; ģenerālmenedžeri, bet 2024. gada aprīlī viņu nosauca par [[NBA sezonas labākais ģenerālmenedžeris|Nacionālās basketbola asociācijas labāko ģenerālmenedžeri]], un tajā pašā gadā viņa veidotais sastāvs izcīnīja NBA čempiontitulu?
* ... '''[[Tonkinas incidents]]''' kļuva par pamatu [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] pieņemtajai Tonkinas līča rezolūcijai, kas deva [[ASV prezidents|prezidentam]] [[Lindons Džonsons|Lindonam Džonsonam]] pilnvaras izmantot militāru spēku [[Vjetnama|Vjetnamā]] bez oficiālas kara pieteikšanas, kas būtiski palielināja ASV militāro iesaisti [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]]?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā okupētās [[Irānas Azerbaidžāna]]s teritorijā izveidotā [[PSRS]] satelītvalsts '''[[Azerbaidžānas Autonomā Republika]]''' pastāvēja no [[1945. gads|1945. gada]] novembra līdz [[1946. gads|1946. gada]] decembrim?

[[Attēls:US Army 51859 Championship match.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kuba]]s [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu]] [[cīkstonis]] '''[[Mihains Lopess]]''' &lt;small&gt;(attēlā pa kreisi)&lt;/small&gt;, ko uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem cīkstoņiem, kļuva par pieckārtēju olimpiskās zelta medaļas ieguvēju līdz noslēdza savu karjeru [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]]?
* ... politiskā ziņā '''[[Austrumjeruzaleme]]''' ir ļoti strīdīga teritorija; [[1948. gads|1948. gadā]], pēc [[Izraēlas Neatkarības karš|Izraēlas Neatkarības kara]], tā nonāca [[Jordānija]]s kontrolē, bet [[1967. gads|1967. gada]] [[Sešu dienu karš|Sešu dienu kara]] laikā Izraēla [[aneksija|anektēja]] Austrumjeruzalemi, apvienojot ar '''[[Rietumjeruzaleme|Rietumjeruzalemi]]''', ko kontrolēja jau iepriekš?
* ... '''[[Ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un Rietumiem (2024)|ieslodzīto apmaiņa 2024. gada 1. augustā]]''' starp [[Krievija|Krieviju]], [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] un [[Rietumu pasaule|Rietumvalstīm]] bija lielākā ieslodzīto apmaiņa starp Krieviju un [[ASV]] kopš [[Aukstais karš|Aukstā kara]]?

[[Attēls:Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira zelta dukāts 1689.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1687. gads Latvijā|1687. gadā]] [[Kurzemes hercogs]] [[Frīdrihs Kazimirs Ketlers]] lika uzsākt zelta '''[[dukāts|dukātu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kalšanu, kas kalpoja kā [[Kurzemes hercogiste]]s lielākā naudas vienība?
* ... [[Latvija|Latvijas Republikā]] '''[[tiesības uz taisnīgu tiesu]]''' ir noteiktas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] 92. pantā?
* ... '''[[pievienotā vērtība]]''' tiek aprēķināta, atņemot no produkta vai pakalpojuma pārdošanas [[Cena (ekonomika)|cenas]] visas izmaksas, kas saistītas ar tā ražošanu, izņemot [[Darbaspēks|darbaspēka]] un citu iekšējo resursu izmaksas?

[[Attēls:Julien Alfred Glasgow 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Džuljena Alfreda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[100 metri|100 m sprintā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsijai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Latvija]]s iedzīvotājam ir tiesības vienu reizi mūžā mainīt '''[[Personas kods (Latvija)|personas kodu]]''', ja viņš nav apmierināts ar to, ka iepriekšējā standarta koda pirmajā daļā ir norādīts dzimšanas datums, kas var radīt grūtības, piemēram, piesakoties darbā?
* ... '''[[cenu revolūcija]]''', kas notika 15. un 16. gadsimtā [[Eiropa|Eiropā]], kad ievērojami pieauga preču un pakalpojumu cenas, ir saistīta ar vairākiem ekonomiskiem un sociāliem faktoriem, tostarp Eiropā nonāca liels daudzums [[sudrabs|sudraba]] un [[zelts|zelta]], galvenokārt no [[Amerika]]s kolonijām, kas palielināja pieejamās [[nauda]]s apjomu un veicināja [[Inflācija|inflāciju]]?

[[Attēls:Николаевские ворота. Наружный фасад.JPG|border|right|50px]]
* ... uz [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] '''[[Nikolaja vārti]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Krievijas imperators|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] bērnu vārdi?
* ... '''[[Kopenhāgenas kritēriji]]''' nosaka prasības, kurām jāatbilst [[valsts|valstij]], lai tā varētu pievienoties [[Eiropas Savienība]]i?
* ... [[Latvija]]s [[pludmales volejboliste]]s [[Tīna Graudiņa]] un [[Anastasija Samoilova]] '''[[Volejbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pludmales volejbols sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēlļu pludmales volejbola turnīrā]]''' aizkļuva līdz ceturtdaļfinālam, kur zaudēja vēlākajām čempionem [[Brazīlija]]s komandai, un turnīru noslēdza dalītā 5. vietā?

[[Attēls:Pskov asv07-2018 Kremlin aerial7.jpg|border|right|50px]]
* ... Kroma jeb '''[[Pleskavas kremlis|Pleskavas kremļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; celtniecība sākta 11. gadsimta beigās, lai aizsargātu [[Pleskava|Pleskavu]], kas bija nozīmīgs [[Kijivas Krievzeme]]s tirdzniecības un politikas centrs?
* ... '''[[Starptautiskā Vingrošanas federācija|Starptautiskās Vingrošanas federācijas]]''' un '''[[Starptautiskā Paukošanas federācija|Starptautiskās Paukošanas federācijas]]''' mājvieta ir [[Lozanna|Lozannā]], [[Šveice|Šveicē]]?
* ... '''[[Meksikas neatkarības karš]]''' norisinājās no [[1810. gads|1810.]] līdz [[1821. gads|1821. gadam]] un izbeidza trīs gadsimtus ilgo [[Spānijas Impērija|Spānijas koloniālo varu]] [[Meksika|Meksikā]]?

[[Attēls:Thea LaFond au Parc des Champions pendant les JO 2024 (4) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] '''[[Tea Lafonda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja zelta medaļu [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]], kas bija pirmā olimpisko spēļu medaļa [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominikai olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[pirktspēja]]''' ir būtisks faktors [[ekonomika]]s analīzē, jo tā ietekmē gan patērētāju [[Dzīves līmenis|dzīves līmeni]], gan arī ekonomikas kopējo veselību?
* ... '''[[Zelta Vārti|Zelta Vārtu šaurums]]''', kas savieno [[Sanfrancisko līcis|Sanfrancisko līci]] ar [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]], ir zināms ar savu [[migla]]ino klimatu, īpaši vasaras mēnešos, kad aukstā okeāna ūdens satikšanās ar siltāko līča gaisu izraisa biezu miglu?

[[Attēls:DonPrudhommeFire1991KennyBernstein.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dragreiss|dragreisa]]''' sacensībās &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pa īsu, taisnu trasi parasti vienlaikus sacenšas divas tehnikas vienības?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīrā vīriešiem]]''' par čempioniem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV basketbola izlase]], kopumā izcīnot savu 17. titulu?
* ... '''[[gāzbetons]]''' tiek ražots, izmantojot ķīmisko reakciju, kuras laikā veidojas [[gāze]]s burbuļi, kas palielina materiāla tilpumu un samazina svaru; pateicoties šai porainībai, gāzbetons ir lielisks [[siltumizolācija]]s materiāls?

[[Attēls:Imane Khelif Jeux panarabes 2023.png|border|right|50px]]
* ... pēc [[Alžīrija]]s [[boksere]]s '''[[Īmāna Halīfa|Īmānas Halīfas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvaras pār [[Itālija]]s bokseri Andželu Karīni [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] sāka izplatīties apgalvojumi par viņas dzimumu un tiesībām piedalīties sacensībās; sportistes analīzes iepriekš uzrādījušas paaugstinātu [[testosterons|testosterona]] līmeni?
* ... '''[[stagflācija]]''' ir īpaši problemātiska, jo apvieno divus negatīvus ekonomiskus faktorus ([[stagnācija]] un [[inflācija]]), kas parasti prasa atšķirīgu [[Ekonomiskā politika|ekonomisko politiku]] risinājumus?
* ... '''[[Pāvilostas AES]]''' [[Latvijas PSR]] laikā plānoja būvēt [[Akmensrags|Akmeņragā]] netālu no [[Pāvilosta]]s, būvniecību sākot [[1997. gads Latvijā|1997. gadā]]?

[[Attēls:Kant-KdrV-1781.png|border|right|50px]]
* ... '''&quot;[[Tīrā prāta kritika]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 1781. gada izdevuma titullapa)&lt;/small&gt; ir viens no svarīgākajiem darbiem [[Filozofijas vēsture|filozofijas vēsturē]] un tiek uzskatīts par [[Imanuels Kants|Imanuela Kanta]] centrālo veikumu?
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 3x3 turnīrs vīriešiem|2024. gada vasaras olimpisko spēļu 3x3 basketbola turnīrā]]''' iepriekšējo olimpisko spēļu čempioni Latvijas basketbola izlase ([[Nauris Miezis]], [[Kārlis Lasmanis]], [[Francis Lācis]], [[Zigmārs Raimo]]) uzvarēja visās septiņās apļa turnīra spēlēs, taču pusfinālā piekāpās Nīderlandei, bet spēlē par bronzu arī Lietuvai?
* ... '''[[tetrarhija]]''' bija [[Romas impērija]]s pārvaldes forma 3. un 4. gadsimtā, ko iedibināja imperators [[Diokletiāns]], varu sadalot starp diviem vecākajiem imperatoriem (&quot;augustiem&quot;) un diviem jaunākajiem imperatoriem (&quot;cēzariem&quot;)?

[[Attēls:Leo Neugebauer Budapest 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gada jūnijā [[Vācija]]s [[desmitcīņa|desmitcīņieks]] '''[[Leo Neigebauers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sasniedza 8836 punktu rezultātu un uzvarēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] [[ASV]] koledžu čempionātā, par četriem punktiem labojot 39 gadus veco Vācijas rekordu desmitcīņā; sekojošajos gados viņš kļuva par olimpisko vicečempionu un Pasaules čempionu?
* ... apjomīgākā '''[[cūkkopība]]''' ir [[Ķīna|Ķīnā]], gandrīz uz pusi mazāk [[mājas cūka|cūku]] izaudzē [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... liela daļa no '''[[jiti]]em''' [[Viduslaiki|viduslaiku]] sākumā pārcēlās dzīvot no [[Jitlande]]s uz [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidiem un bija viena no etniskajām grupām, kas izveidoja [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]]?

[[Attēls:Koppen classification worldmap D.png|border|right|50px]]
* ... '''[[kontinentāls klimats|kontinentāla klimata]]''' apgabalos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sezonālās [[gaisa temperatūra]]s svārstības ir izteiktākas nekā piekrastes apgabalos?
* ... [[Kārlis Markss]] un [[Frīdrihs Engelss]] savā darbā &quot;[[Komunistiskās partijas manifests]]&quot; apgalvoja, ka vēstures gaitā sabiedrības attīstība balstās uz '''[[šķiru cīņa|šķiru cīņu]]'''?
* ... '''''[[Paris La Défense Arena]]''''', kurā [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] norisinājās [[Peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšana]] un [[ūdenspolo]], ir Eiropā lielākā iekštelpu arēna?

[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji '''&quot;[[Užavas alus]]&quot;''' darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, bet jaunākās alus darītavas ēkas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[arhitekts]] ir [[Uldis Pīlēns]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērnu darbs]]''' ir stingri reglamentēts ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka minimālo vecumu un darba apstākļus, kuros [[bērni]] drīkst strādāt?
* ... saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] [[Jūras tiesību konvencija|Jūras tiesību konvenciju]], '''[[teritoriālie ūdeņi]]''' parasti sniedzas 12 [[jūras jūdze]]s no valsts krasta bāzes līnijas; ārzemju [[kuģi]]em ir tiesības uz miermīlīgu caurkuģošanu teritoriālajos ūdeņos, ja tie nerada draudus vai nekaitē piekrastes valstij?

[[Attēls:1951 CECA ECSC.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1951. gads|1951. gadā]] parakstītais '''[[Parīzes līgums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija būtisks solis [[Eiropas integrācija]]s procesā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] un veicināja [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s izveidi ar [[Romas līgums|Romas līgumu]] [[1957. gads|1957. gadā]], kas vēlāk pārtapa par [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]?
* ... [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Sociālistiska valsts|sociālistiskajās valstīs]] '''[[zinātniskais komunisms]]''' tika pasniegts kā obligāts mācību priekšmets [[Augstskola|augstskolās]], lai izglītotu nākamās paaudzes [[Marksisms-ļeņinisms|marksisma-ļeņinisma]] ideju garā?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāts no [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] '''[[Ansis Pūpols]]''' 2024. gada maijā kļuva par [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamenta deputātu]] [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] vietā, lai gan jau tobrīd bija zināms, ka šis Eiropas Parlamenta sasaukums darbu ir beidzis, noslēdzoties pēdējai sesijai?

[[Attēls:0 series Yurakucho 19670505.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ātrgaitas vilciens|ātrgaitas vilcieni]]''' var sasniegt ātrumu virs 250 km/h uz īpaši būvētām ātrgaitas līnijām un ap 200 km/h uz modernizētām parastajām [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijām]] &lt;small&gt;(attēlā ātrgaitas vilciens [[Tokija|Tokijā]] 1967. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... sākotnēji vīriešu sacensības '''[[triatlons 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|triatlonā 2024. gada olimpiskajās spēlēs]]''' [[Parīze|Parīzē]] bija paredzētas 30. jūlijā, bet sliktās ūdens kvalitātes [[Sēna|Sēnā]] dēļ tika pārceltas dienu vēlāk?
* ... ar [[PSRS]] Centrālās izpildkomitejas [[1937. gads|1937. gada]] 28. septembra dekrētu [[Krievijas PFSR]] '''[[Rietumsibīrijas novads]]''' tika sadalīts Novosibirskas apgabalā ar centru [[Novosibirska|Novosibirskā]] (trīs tagadējo [[Krievijas Federācija]]s apgabalu robežās) un Altaja novadā ar centru [[Barnaula|Barnaulā]] (tagad [[Altaja novads]] un [[Altaja Republika]])?

[[Attēls:03-03-2020 Ismail Haniyeh.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 31. jūlijā ''[[Hamās]]'' politisko līderi '''[[Ismails Hanija|Ismailu Haniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Irāna]]s galvaspilsētā [[Teherāna|Teherānā]]?
* ... līdz ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sakāvi [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karā]] un pēc [[Hošimina|Saigonas]] krišanas komunistu kustība ''[[Pathet Lao]]'' pārņēma kontroli [[Laosa|Laosā]] un pasludināja Laosas Tautas Demokrātisko Republiku, kas iezīmēja '''[[Laosas Karaliste]]s''' pastāvēšanas beigas?
* ... latviešu [[mežs|mežzinātnieks]], [[inženieris]] izgudrotājs, [[Jaunievedums|novators]] '''[[Miervaldis Bušs]]''' ir arī [[Latvijas Valsts mežzinātnes institūts &quot;Silava&quot;|Latvijas Valsts mežzinātnes institūta &quot;Silava&quot;]] nosaukuma autors?

[[Attēls:Léon Marchand, 2023 Pac-12 Championships, 400 yard individual medley preliminaries - 3 March 2023.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s [[peldētājs]] '''[[Leons Maršāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] kļuva par četrkārtēju olimpisko čempionu un ir pirmais franču sportists, kas izcīnījis četras olimpiskās zelta medaļas peldēšanā?
* ... '''[[islāms un kristietība]]''' tiek klasificētas kā [[Ābrama reliģijas]] (vēl arī [[jūdaisms]]), jo tās uzskata [[Ābrams|Ābramu]] par ciltstēvu?
* ... '''[[autoceļš P137|autoceļu P137]]''' Lapenieki—[[Ķekava]]—Ģūģi veido bijušais [[Autoceļš A7 (Latvija)|autoceļa A7]] ([[Eiropas autoceļš E67|E67]]) trases posms, kuram pēc jaunā [[Ķekavas apvedceļš|Ķekavas apvedceļa]] atklāšanas [[2023. gads Latvijā|2023. gadā]] tika piešķirts indekss P137?

[[Attēls:Victor Wembanyama Mets 92 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... jau 16 gadu vecumā eksperti paredzēja [[Francija]]s [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Viktors Vembanjama|Viktoram Vembanjamam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo izvēli sava gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]], kas izpildījās, bet pirmās sezonas noslēgumā viņš kļuva par pirmo debitantu, kas iekļuvis [[NBA simboliskā aizsardzības izlase|simboliskajā aizsardzības izlasē]]?
* ... daudzās [[attīstības valstis|attīstības valstīs]] '''[[zīdaiņu mirstība]]s''' līmenis joprojām ir augsts, piemēram, [[Subsahāras Āfrika|Subsahāras Āfrikā]] un dažās [[Dienvidāzija]]s valstīs šis rādītājs var būt ievērojami lielāks par 30 nāves gadījumiem uz 1000 dzīvi dzimušajiem?
* ... '''[[Bretonvudsas konference]]s''' laikā tika panākta vienošanās par vairākām būtiskām ekonomiskām reformām un tika izveidota [[Bretonvudsas sistēma]], kurā ietilpst arī [[Starptautiskais Valūtas fonds]] un [[Starptautiskā rekonstrukcijas un attīstības banka]] ([[Pasaules Banka]])?

[[Attēls:Portrait of John Langdon Down (c 1870) by Sydney Hodges.jpg|border|right|50px]]
* ... britu [[ārsts]] '''[[Džons Dauns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu darbu [[ģenētika]]s un medicīniskās zinātnes jomā, kur viņš pirmo reizi aprakstīja ģenētisko stāvokli, kas vēlāk kļuva pazīstams kā [[Dauna sindroms]]?
* ... no 1994. līdz 2004. gadam [[televīzijas seriāls]] '''&quot;[[Komisārs Reksis]]&quot;''' tika veidots [[Austrija|Austrijā]], un tā darbība notika [[Vīne|Vīnē]], bet pēc tam no 2008. līdz 2015. gadam seriāls tapa [[Itālija|Itālijā]], un sižets risinājās [[Roma|Romā]]?
* ... '''[[Flāviji]]''' ir pazīstami ar savu ieguldījumu [[Romas impērija]]s stabilizācijā pēc iekšējo konfliktu perioda, kad tika nostiprinātas impērijas robežas un veicināta ekonomiskā izaugsme, taču imperatoru [[Domiciāns|Domiciānu]] [[96. gads|96. gadā]] nogalināja sazvērestības rezultātā, un ar viņu beidzās Flāviju dinastija?

[[Attēls:Diana Taurasi 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Basketbols 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sievietēm|2024. gada vasaras olimpisko spēļu sieviešu basketbola turnīrā]]''' par olimpiskajām čempionēm astoto reizi pēc kārtas kļuva [[ASV sieviešu basketbola izlase|ASV izlase]], bet komandas spēlētāja [[Daiena Taurazi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo basketbolisti, kas uzvarējusi sešos olimpiskajos turnīros pēc kārtas?
* ... '''[[Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika]]''' bija vienīgā valsts ar [[Marksisms|marksistiski]] [[Sociālisms|sociālistisku]] režīmu [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]], un tai piederošajā [[Sokotra]]s salā 20. gadsimta 70. gados bija izveidota [[PSRS]] karabāze?
* ... lai gan mūsdienās '''[[Karaļa Vilhelma kanāls|Karaļa Vilhelma kanālu]]''', kas, apejot [[Kuršu joma|Kuršu jomu]], savieno [[Nemuna]]s pieteku Miniju ar Malkas līci [[Klaipēdas osta|Klaipēdas ostā]], kravu pārvadājumiem vairs neizmanto, taču pieaug tā nozīme ūdenstūrismā?

[[Attēls:La Bataille du Pont d'Arcole.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Pirmās koalīcijas karš (1792—1797)|Pirmās koalīcijas kara]]''' laikā [[1796. gads|1796. gadā]] par [[Francija]]s &quot;Itālijas armijas&quot; virspavēlnieku kļuva [[Napoleons Bonaparts]] &lt;small&gt;(attēlā [[Mantuja]]s aplenkuma laikā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[nāvējoša injekcija|nāvējošā injekcija]]''' tiek uzskatīta par humānāku [[Nāvessods|nāvessoda]] veidu salīdzinājumā ar vecākām metodēm, piemēram, [[Nošaušana|nošaušanu]], [[Pakāršana|pakāršanu]] vai [[Elektriskais krēsls|elektrisko krēslu]]?
* ... '''[[Jāņa Čakstes gatve]]''' [[Rīga|Rīgā]] tiek pagarināta saistībā ar [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] 4. būvniecības kārtu, un tā turpmāk stiepsies visā [[Ziepniekkalns|Ziepniekkalna]] dienvidu daļas garumā līdz [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatve]]i?

[[Attēls:Diyora Keldiyorova at the 2024 Summer Olympics 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[uzbeki|uzbeku]] [[džudiste]] '''[[Dijora Keldijorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[Džudo 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2024. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par pirmo uzbeku sportisti, kura ir ieguvusi olimpisko zelta medaļu sieviešu konkurencē?
* ... dažās [[suverēno valstu uzskaitījums|valstīs]], piemēram, [[Ķīna|Ķīnā]], vara ir stingri '''[[centralizācija|centralizēta]]''', bet citur pretēji, piemēram, [[ASV]] vara ir sadalīta starp centrālo valdību un [[ASV štati|štatu]] valdībām?
* ... '''[[Oslo Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Norvēģija|Norvēģijā]], kas tika dibināta [[1811. gads|1811. gadā]], kad Norvēģija vēl bija daļa no [[Dānija—Norvēģija|Dānijas—Norvēģijas Karalistes]]?

[[Attēls:Paris Court Philippe-Chatrier.jpg|border|right|50px]]
* ... [[teniss|tenisa]] kortu un stadionu komplekss, kas atrodas [[Parīze|Parīzē]] un kurā notiek [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] '''[[Rolāna Garosa stadions]]''' &lt;small&gt;(attēlā Filipa Šatrijē korts)&lt;/small&gt;, ir nosaukts novatoriskā franču [[lidotājs|lidotāja]] Rolāna Garosa vārdā, kurš pirmais veica individuālu lidojumu pāri [[Vidusjūra]]i?
* ... [[Latvija|Latvijā]], tāpat kā daudzās citās valstīs, '''[[lobisms]]''' tiek reglamentēts ar [[likumi]]em un noteikumiem, lai nodrošinātu caurspīdīgumu un novērstu [[Korupcija|korupciju]]?
* ... mūsdienās '''[[teokrātiskā monarhija]]''' ir sastopama reti, bet viens no piemēriem ir [[Saūda Arābija]], kur [[Saūda Arābijas karalis|karalis]] ir ne tikai valsts politiskais vadītājs, bet arī [[Islāms|islāma]] reliģijas augstākās autoritātes pārstāvis valstī, un valstī [[šariata likumi]] ir daļa no valsts tiesību sistēmas?

[[Attēls:2024-07-19 Handball Men's Germany - Hungary by mroptimax-35.jpg|border|right|50px]]
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s [[handbolists]] '''[[Renārs Uščins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] kopā ar Vācijas izlasi izcīnīja sudraba medaļu, visā turnīrā guva 52 vārtus un tika iekļauts simboliskajā izlasē?
* ... '''[[optimāti|optimātu]]''' un [[populāri|populāru]] konflikts [[Romas Republika]]s beigu posmā izraisīja vairākus [[pilsoņu karš|pilsoņu karus]], kuros optimāti bieži vien zaudēja?
* ... [[Ziemeļjūra]]s līcis un vairāku upju kopējs [[estuārs]] [[Anglija]]s austrumu piekrastē '''[[Vošs]]''' no 9. līdz 11. gadsimtam bija galvenais ceļš [[vikingi|vikingu]] iebrukumiem Austrumanglijā?

[[Attēls:Te Mahutonga Cloak.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Jaunzēlandes karognesēji olimpiskajās spēlēs]]''' kopš 2004. gada valkā Te Māhutonga apmetni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... terminu '''[[lumpenproletariāts]]''' pirmo reizi ieviesa vācu filozofs [[Kārlis Markss]] un viņa līdzgaitnieks [[Frīdrihs Engelss]], to attiecinot uz [[Sabiedrības slānis|sociālo slāni]], kas sastāv no cilvēkiem, kuri atrodas zem [[Proletariāts|proletariāta]] un nav iesaistīti ražošanas procesā, piemēram, ubagi, klaidoņi, [[Noziegums|noziedznieki]], [[Prostitūcija|prostitūtas]] un citi margināļi?
* ... pēc [[angļi|angļu]] [[dramaturģe]]s, [[Scenārists|scenāristes]] un [[detektīvs|detektīvromānu]] rakstnieces '''[[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]]''' kriminālromānu sērijas ''Chief Inspector Barnaby'' motīviem tika izveidots detektīvseriāls &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;?

[[Attēls:Blondie1977.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 40 miljoniem pārdotu albumu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 20 miljoniem ārpus ASV '''''[[Blondie]]''''' ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām [[roks|rokgrupām]]?
* ... [[ASV latvieši|ASV latviešu]] [[daiļlēcēja]] '''[[Džeja Delanija Patrika]]''', iegūstot ceļazīmi uz {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kļuva par pirmo [[Latvija]]s olimpieti šajā sporta veidā?
* ... [[Heptarhija]]s periodā 7. un 8. gadsimtā [[Anglosakši|sakšu]] ķēniņvalsts '''[[Veseksa]]''' sacentās ar '''[[Mersija|Mersiju]]''' par dominējošo stāvokli [[Anglija]]s dienvidos un rietumos?

[[Attēls:Харлан Ольга 2024.png|border|right|50px]]
* ... divkārtējā olimpiskā čempione [[Ukraina]]s [[paukotāja]] '''[[Olha Harlana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2023. gada pasaules čempionātā tika diskvalificēta pēc atteikšanās sarokoties ar [[Krievija]]s sportisti, taču vēlāk diskvalifikāciju atcēla un viņai piešķīra vietu dalībai [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[internacionālisms]]''' bieži vien saistās ar [[Sociālisms|sociālistiskām]] un [[Komunisms|komunistiskām]] kustībām, īpaši 19. un 20. gadsimtā, piemēram, [[Kārlis Markss|Markss]] un [[Frīdrihs Engelss|Engelss]] [[Komunistiskās partijas manifests|Komunistiskajā manifestā]] aicināja uz [[Proletariāts|proletariāta]] apvienošanos ar slaveno frāzi: &quot;[[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]]&quot;?
* ... [[Krievijas Impērija]]s premjerministra [[Pjotrs Stolipins|Pjotra Stolipina]] no [[1906. gads|1906.]] līdz [[1911. gads|1911. gadam]] veiktā '''[[Stolipina agrārā reforma|agrārā reforma]]''' tika īstenota ar mērķi sadalīt kopienu zemes un veicināt individuālu zemes īpašumu veidošanu, ļaujot zemniekiem iegūt savas zemes daļas personīgā īpašumā, līdzīgi kā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]]?

[[Attēls:Michael Sheen at PaleyFest 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Velsa]]s [[aktieris]] '''[[Maikls Šīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attveidojis [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministru]] [[Tonijs Blērs|Toniju Blēru]] trīs filmās?
* ... 2019. gadā '''[[Kristaps Neretnieks]]''' ieņēma pirmo vietu Austrumeiropas un Centrālāzijas reģiona olimpiskajā rangā un izcīnīja ceļazīmi uz {{oss|V=2020|L=D}} [[Tokija|Tokijā]], kļūstot par pirmo [[jātnieku sports|jātnieku]] [[Latvija]]s vēsturē, kurš nopelnījis olimpisko ceļazīmi?
* ... [[Bībele]] norāda uz dažādām zīmēm, kas notiks pirms [[Jēzus Kristus]] '''[[Otrā atnākšana|Otrās atnākšanas]]''', kā [[dabas katastrofa]]s, [[kari]], [[slimība]]s un morālas izvirtības pieaugums?

[[Attēls:Indian-Hockey-Team-Berlin-1936.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Indijas lauka hokeja izlase]]''' ir visu laiku veiksmīgākā [[lauka hokejs|lauka hokeja]] komanda [[vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]], kopumā izcīnot astoņas zelta medaļas &lt;small&gt;(attēlā Indijas komanda, kas izcīnīja zelta medaļu [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada Berlīnes olimpiskajās spēlēs]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Urālu Republika]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā pastāvēja no [[1993. gads|1993. gada]] 1. jūlija līdz 9. novembrim [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] robežās un tika izbeigta ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas Federācijas prezidenta]] dekrētu Nr. 1874 par Sverdlovskas apgabala padomes atlaišanu?
* ... '''[[maigā vara]]''' apzīmē spēju ietekmēt un veidot citu [[valsts|valstu]] rīcību un attieksmi, izmantojot pievilcību un pārliecību, nevis piespiedu līdzekļus vai militāro spēku (jeb tā saukto [[asā vara|aso varu]])?

[[Attēls:1940 Constitution of the Latvian SSR.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas PSR Konstitūcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika veidota pēc 1936. gada [[PSRS Konstitūcija]]s parauga, to pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] izstrādāja 15 [[Tautas Saeima]]s deputātu komisija [[Žanis Spure|Žaņa Spures]] vadībā?
* ... [[Latvija]]s [[modernā pieccīņa|modernās pieccīņas]] sportists '''[[Pāvels Švecovs]]''' pēc dalības {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]], kur viņš kvalificējās finālam, paziņoja par sportista karjeras beigām?
* ... [[kristietība]]s kustības '''[[adventisms|adventisma]]''' galvenā pazīme ir uzskats par [[Otrā atnākšana|Kristus otro atnākšanu]], kas, pēc viņu ticības, drīz notiks?

[[Attēls:Fatah Flag Vector Graphic.svg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Fatah]]''''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; sākotnēji bija pazīstama kā [[partizāni|partizānu]] kustība, kas izmantoja bruņotu cīņu pret [[Izraēla|Izraēlu]], lai atgūtu [[Palestīna]]s teritoriju un nodrošinātu [[palestīnieši|palestīniešu]] pašnoteikšanās tiesības, tomēr laika gaitā tā pārgāja uz politisko cīņu, un mūsdienās tā ir galvenā Palestīnas pašpārvaldes partija?
* ... par '''[[2024.—2025. gada UEFA Čempionu līgas sezona]]s''' uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Francija]]s kluba [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] futbolisti, kas finālā ar 5:0 pieveica [[Itālija]]s klubu [[Milānas &quot;Internazionale&quot;]]?
* ... '''[[apokrifi]]''' bieži ietver stāstus un detaļas, kas nav iekļautas oficiāli atzītos [[Svētie raksti|svētajos rakstos]]?

[[Attēls:Ilze Stobova 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... [[14. Saeima]]s deputāte no partijas &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; '''[[Ilze Stobova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš vēlēšanās kandidējusi arī no [[Jaunā partija|Jaunās Kristīgās partijas]], [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Tautas partija]]s sarakstiem?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[BMX]] frīstaila [[riteņbraucējs]] '''[[Ernests Zēbolds]]''' {{oss|V=2024|L=G}} izcīnīja 8. vietu un kopā ar [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] [[Latvijas karognesēji olimpiskajās spēlēs|nesa karogu]] noslēguma ceremonijā?
* ... [[Lietuva]]s pārvaldītājsabiedrībai '''''[[Bitė group]]''''', kas pieder [[Luksemburga]]s uzņēmumam ''PLT VII Finance S.a r.l.'', ko savukārt pārvalda [[ASV]] investīciju uzņēmums ''Providence Equity Partners'', pieder [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[telesakari|telesakaru]] uzņēmumi: ''[[Bitė Lietuva|UAB Bitė Lietuva]]'' un [[Bite Latvija|SIA &quot;Bite Latvija&quot;]]?

[[Attēls:Kokneses ģerbonis.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Kokneses ģerbonis|Kokneses ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura autors ir [[Edgars Sims]], redzami vēsturiskie [[Koknese]]s pilsētas simboli — sakrustoti [[bīskaps|bīskapa]] zizlis un atslēga?
* ... '''[[18. novembra savienība]]''' bija [[politiskā partija]] [[Latvija|Latvijā]], kuru izveidoja daļa no [[Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress|Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa]] delegātiem un pirms [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanām]] [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]] tā pievienojās vēlēšanu apvienībai &quot;[[Tēvzemei un Brīvībai (apvienība)|Tēvzemei un Brīvībai]]&quot;?
* ... '''[[singāļi|singāļu]]''' izcelsme tiek saistīta ar agrīno '''[[indoārieši|indoāriešu]]''' migrāciju no [[Ziemeļindija]]s uz dienvidiem; pēc leģendārās [[hronika]]s &quot;Mahāvamsa&quot; singāļu tautas aizsācējs bija princis Vidžaja, kurš ieradies [[Šrilanka|Šrilankā]] no Indijas ziemeļrietumiem?

[[Attēls:Flag of the Lao People's Revolutionary Party.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Laosas Tautas revolucionārā partija]]''' &lt;small&gt;(attēlā partijas karogs)&lt;/small&gt; ir vienīgā atļautā [[Politiskā partija|partija]] [[Laosa|Laosas Tautas Demokrātiskajā Republikā]], un Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir [[sociālisms|sociālistiskā iekārta]] ar vienu [[vienpartijas sistēma|valdošo politisko partiju]]?
* ... [[šaušana|sporta šāvējs]] '''[[Lauris Strautmanis]]''', kurš pārstāvēja [[Latvija 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Latviju]] [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskās spēlēm]] [[Parīze|Parīzē]], ir 2025. gada Eiropas čempionāta zelta medaļas ieguvējs 25 metru distancē ar pistoli un 2023. gada Pasaules čempionāta sudraba medaļas ieguvējs 50 metru distancē ar pistoli?
* ... [[eSIM]] karšu tirdzniecības uzņēmums '''''[[Airalo]]''''' nodrošina eSIM kartes ceļotājiem vairāk nekā 200 valstīs un reģionos visā pasaulē, nodrošinot tūlītēju piekļuvi internetam ārzemēs un tam ir vairāk nekā 10 miljoni lietotāju?

[[Attēls:Wrc 2024-martins sesks.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Tet Rally Latvia 2024]]''''' bija pirmā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] norisinājās [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionāta]] (WRC) posms &lt;small&gt;(attēlā [[Mārtiņš Sesks jaunākais|Mārtiņa Seska]] un [[Renārs Francis|Renāra Franča]] vadītā ''Ford Puma Rally1'')&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[ģermāņu pagānisms]]''' izzuda līdz ar [[kristietība]]s izplatīšanos, tā elementi un ietekme joprojām ir sastopami mūsdienu [[Ziemeļeiropa]]s kultūrā un valodās?
* ... filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma '''''[[Go3]]''''' ir lielākā video satura platforma [[Baltijas valstis|Baltijā]]?

[[Attēls:Leopardus guigna.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Čīles kaķis]]''' jeb kodkods &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mazākais savvaļas [[kaķu dzimta]]s dzīvnieks, kurš dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
* ... rūpnīcas [[VEF]] zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs un [[radiouztvērējs|radiouztvērēju]] VEF 202/206 un [[Spīdola (radiouztvērējs)|Spīdola]] 209/208 galvenais konstruktors '''[[Pēteris Videnieks]]''' [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] kļuva par [[Latvijas Republikas sakaru ministrs|Latvijas Republikas sakaru ministru]] [[Latvijas Republikas Ministru padome|Ivara Godmaņa Ministru padomē]]?
* ... '''[[angli]]''' bija [[ģermāņi|ģermāņu]] cilts, kas sākotnēji dzīvoja [[Jitlande|Jitlandes pussalā]] mūsdienu [[Dānija]]s un [[Vācija]]s teritorijā, bet 5. un 6. gadsimtā sāka migrēt uz Lielbritāniju, veidojot pamatu vēlākajai [[Anglija]]s valstij un [[angļu valoda]]i?

[[Attēls:William Smith (geologist).jpg|border|right|50px]]
* ... [[angļi|angļu]] [[ģeologs]] '''[[Viljams Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva slavens ar pirmās detalizētās ģeoloģiskās kartes izveidi visai [[Anglija]]i, bieži tiek dēvēts par &quot;angļu ģeoloģijas tēvu&quot; un ir licis pamatus mūsdienu ģeoloģiskajai kartēšanai un [[stratigrāfija]]i?
* ... '''[[vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija pirmā reize [[vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] vēsturē, kad [[vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas sacensībās]] tika izcīnīts vienāds medaļu skaits vīriešiem un sievietēm?
* ... [[Latvija]] pievienojās programmai '''[[Partnerattiecības mieram]]''' [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] 14. februārī, lai nostiprinātu valsts aizsardzības spējas un veicinātu integrāciju Rietumu drošības struktūrās, kas galu galā noveda pie Latvijas pievienošanās [[NATO]] 2004. gadā?

[[Attēls:Temple Saint Sava (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Serbijas Pareizticīgā baznīca]]''' ir viena no vecākajām un nozīmīgākajām pareizticīgajām baznīcām [[Balkānu pussala|Balkānu reģionā]], kurai ir sarežģītas attiecības ar citām [[pareizticība|pareizticīgajām baznīcām]], īpaši ar [[Konstantinopoles patriarhāts|Konstantinopoles patriarhātu]] &lt;small&gt;(attēlā [[Svētā Savas baznīca]] [[Belgrada|Belgradā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[1975. gads|1975. gadā]] parakstītā '''[[Helsinku vienošanās]]''' kalpoja par pamatu vēlākajai [[Eiropas Drošības un sadarbības organizācija]]i, kas tika izveidota [[1995. gads|1995. gadā]] saskaņā ar Parīzes hartu?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[taromāts|taromāti]]''' izplatījās ar depozīta sistēmas ieviešanu [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]], un to uztur SIA &quot;Depozīta iepakojuma operators&quot;?

[[Attēls:Arkady_Rotenberg_2020-03-18.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[Krievija]]s [[oligarhs]] '''[[Arkādijs Rotenbergs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas pazīstams ar savām ciešajām saitēm ar [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidentu]] [[Vladimirs Putins|Vladimiru Putinu]], un viņa dēls '''[[Igors Rotenbergs]]''' ir nonākuši uzmanības centrā saistībā ar iespējamu īpašumu slēpšanu, lai izvairītos no sankcijām?
* ... [[igauņi|igauņu]] [[orientēšanās|orientierists]] '''[[Lauri Silds]]''', tāpat kā viņa brālis [[Timo Silds|Timo]], daudzreiz uzvarējis nozīmīgās sacensībās [[Latvija|Latvijā]], tostarp 2024. gadā Lauri Silds kļuva par [[Kāpas trīsdienas|Kāpas trīsdienu]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... '''[[Plūdi Persijas līča valstīs (2024)|2024. gada aprīļa plūdos Persijas līča valstīs]]''' gāja bojā vismaz 24 cilvēki, bet [[Apvienotie Arābu Emirāti]] pieredzēja rekordlielus nokrišņus — [[Dubaija|Dubaijā]] vienā dienā nolija vairāk nekā divu gadu [[nokrišņu daudzums]]?

[[Attēls:EPLF fighters.webp|border|right|50px]]
* ... '''[[Eritrejas neatkarības karš]]''' ilga no [[1961. gads|1961.]] līdz [[1991. gads|1991. gadam]] un beidzās ar [[Eritreja]]s ''[[de facto]]'' neatkarību no [[Etiopija]]s [[1991. gads|1991. gadā]] un oficiālu starptautisko atzīšanu [[1993. gads|1993. gadā]]? &lt;small&gt;(attēlā Eritrejas kaujinieki)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''[[Džesika Kempbela]]''' tika apstiprināta par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Sietlas &quot;Kraken&quot;]] galvenā trenera asistenti, kļūstot par pirmo sievieti kādas komandas treneru sastāvā NHL vēsturē?
* ... [[1932. gads|1932. gadā]] izbūvētā '''[[dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja]]''', kas mūsdienās atrodas [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], bija plānota ar mērķi veicināt ekonomisko labklājību vienā no [[Otrā Polijas Republika|starpkaru Polijas]] trūcīgākajiem reģioniem, izveidojot savienojumu ar [[Daugava|Daugavu]] un paverot iespējas eksportam caur [[Rīga]]s [[Rīgas osta|ostu]] starptautiskajā tirgū?

[[Attēls:Jonas Deichmann (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] ekstrēmajam sportistam, avantūristam un grāmatu autoram '''[[Jonass Deihmanis|Jonasam Deihmanim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder vairāki pasaules rekordi [[Riteņbraukšana|riteņbraukšanā]], [[Triatlons|triatlonā]] un izturības sportā, piemēram, viņš 2023. gadā ar velosipēdu nobrauca 11 000 kilometru no [[Ņujorka]]s līdz [[Losandželosa]]i un pēc tam noskrēja tādu pašu distanci atpakaļ uz Ņujorku?
* ... [[Latvijas Televīzija]]s kanāls '''[[LTV7]]''' sāka raidīt {{dat|1991|8|1||bez}} kā LTV2, bet tagadējais nosaukums kanālam ir kopš {{dat|2003|1|1|ģ|bez}}?
* ... '''[[armēņu diaspora]]''' ir viena no pasaulē lielākajām [[Diaspora|diasporām]], aptverot miljoniem cilvēku dažādās valstīs un kontinentos?

[[Attēls:Kim Jong-un (2019-04-25) 04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kims Čonins]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[Ziemeļkoreja]]s līderis, kuru bieži sauc par '''[[Ziemeļkorejas augstākais vadītājs|Augstāko vadītāju]]''', vēl dzīvam esot un salīdzinoši jaunā vecumā, kamēr viņa vectēvs [[Kims Irsens]] un tēvs [[Kims Čenirs|Kims Čonins]] tā tika saukti tikai pēc viņu nāves?
* ... '''[[2024. gada NHL drafts|2024. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' tika izvēlēti arī trīs [[latvieši|latviešu]] [[hokejisti]]: trešajā raundā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] ar kopējo 90. numuru izraudzījās uzbrucēju Ēriku Mateiko, bet ar 134. numuru draftēja Miku Vecvanagu un ar 214. numuru Darelu Uļjanski?
* ... '''[[Glastonberijas festivāls|Glastonberijas festivālu]]''', kas vairumā vasaru notiek netālu no Piltonas, [[Somerseta|Somersetā]], [[Anglija|Anglijā]], apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku, bet 1994. gada festivālā tika uzstādīts rekords — 300 000 apmeklētāju?

[[Attēls:JD Vance official portrait (cropped headshot).jpg|border|right|50px]]
* ... pēc bijušā [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] un prezidenta kandidāta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] uzvaras [[2024. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2024. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] '''[[Džeimss Deivids Venss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par jaunāko [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] kopš [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]]?
* ... '''[[Vācijas koloniālā impērija]]''' pastāvēja līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] beigām, kad [[Vācija]] zaudēja savas [[kolonija]]s pēc [[Versaļas līgums|Versaļas līguma]] parakstīšanas [[1919. gads|1919. gadā]]?
* ... saskaņā ar [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatu]] '''[[Jūma]]''' [[Arizona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ir &quot;saulainākā pilsēta uz Zemes&quot;, jo vidēji 91% dienas stundu gadā ir saulainas?

[[Attēls:Lowestoft beach and outer harbour.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Loustofta]]''' &lt;small&gt;(attēlā pludmale)&lt;/small&gt; ir [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vistālāk austrumos esošā pilsēta?
* ... '''[[Krustnešu valstis]]''', ko izveidoja [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] pēc [[Pirmais Krusta karš|Pirmā Krusta kara]], bija nozīmīgas stratēģiski un militāri, bet arī bija saskarsmes punkti starp [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]] un [[Musulmaņu pasaule|islāma pasauli]], veicinot zināšanu apmaiņu, tostarp [[Arābu pasaule|arābu pasaulē]] saglabātie antīko zinātnieku darbi nonāca Rietumeiropā?
* ... '''[[ekskluzīvā ekonomiskā zona]]''' stiepjas līdz 200 [[jūras jūdze|jūras jūdzēm]] (aptuveni 370,4 [[kilometrs|km]]) no valsts piekrastes līnijas jūrā, un šajā zonā valstij ir īpašas tiesības izmantot un pārvaldīt dabas resursus, kā arī veikt dažādas ekonomiskās aktivitātes?

[[Attēls:Ereignisblatt aus den revolutionären Märztagen 18.-19. März 1848 mit einer Barrikadenszene aus der Breiten Strasse, Berlin 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1848.—1849. gada revolūcija Vācijā]]''' bija daļa no [[1848. gada revolūcijas|Tautu pavasara]] &lt;small&gt;(attēlā [[Berlīne]]s barikādes 1848. gada martā)&lt;/small&gt;?
* ... [[lietuviešu valoda]] ir visvairāk lietotā '''[[austrumbaltu valodas|austrumbaltu valoda]]''', kurā runā vairāk nekā 3 miljoni cilvēku visā pasaulē, tai seko [[latviešu valoda]] ar aptuveni 1,5 miljoniem dzimtās valodas runātāju?
* ... '''[[Krievijas Āzijas daļa]]''' ir lielāka par [[Kanāda|Kanādu]] (otro lielāko valsti pasaulē), visu [[Eiropa|Eiropu]] un tikai nedaudz mazāka par [[Antarktīda|Antarktīdu]]?

[[Attēls:Jan-VIII.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romas pāvests|Romas bīskapa]] un [[Pāvesta valsts]] valdnieka '''[[Jānis VIII|Jāņa VIII]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pontifikāts beidzās ar viņa slepkavību [[882. gads|882. gadā]], kas ievērojami vājināja [[Romas pāvests|pāvestu]] varu?
* ... atšķirībā no [[džihādisms|džihādisma]], kas koncentrējas uz bruņotu cīņu, lai iedibinātu [[islāma valsts|islāma varu]] un iznīcinātu &quot;neticīgos&quot;, '''[[panislāmisms]]''' tiecas panākt politisku un kultūras vienotību starp [[musulmaņi|musulmaņu]] tautām?
* ... '''[[2019. gada Ukrainas parlamenta vēlēšanas]]''' bija ārkārtas [[vēlēšanas]] un tika izsludinātas pēc tam, kad jaunievēlētais [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] 2019. gada maijā izsludināja [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] atlaišanu?

[[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3973 by Stepro (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2024. gada F1 sezona|2024. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[Red Bull Racing|Red Bull]]'' pilots [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu ceturto [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]] pēc kārtas?
* ... [[1947. gads|1947. gadā]] [[Polija]]s valdība īstenoja '''[[operācija &quot;Visla&quot;|akciju &quot;Visla&quot;]]''', kuras ietvaros tūkstošiem [[ukraiņi|ukraiņu]] un '''[[lemki (tauta)|lemku]]''' tika piespiedu kārtā pārvietoti uz Polijas ziemeļrietumu reģioniem, kas tika pievienoti tai pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]; [[Ukraina]] uzskata šo operāciju par [[Etniskā tīrīšana|etnisko tīrīšanu]]?
* ... '''[[Apvienotās Laplatas provinces]]''' bija [[Dienvidamerika]]s valstu [[konfederācija]], kas pastāvēja 19. gadsimta sākumā un ietvēra mūsdienu [[Argentīna|Argentīnu]], [[Urugvaja|Urugvaju]], [[Bolīvija|Bolīviju]] un [[Paragvaja|Paragvaju]]?

[[Attēls:TV3 by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[TV3 Group]]''''' vēsture saistāma ar [[Zviedrija]]s mediju grupas ''[[Modern Times Group]]'' ienākšanu [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] 1990. gados, kas izveidoja televīzijas kanālu ''[[TV3 Latvija|TV3]]'', kā arī iegādājās vai izveidoja citus [[televīzija]]s kanālus un radiostacijas &lt;small&gt;(attēlā ''TV3 Group'' birojs [[Viļņa|Viļņā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[džihādisms]]''' uzskata, ka [[islāms|islāmam]] ir jāreglamentē visi dzīves aspekti, tostarp [[politika]], un ka [[islāma valsts]] izveide ir svēts pienākums; džihādisti noraida [[sekulārisms|sekulāras pārvaldes]] formas un uzskata, ka visiem [[musulmaņi]]em ir pienākums piedalīties [[džihāds|džihādā]] — karā pret neticīgajiem un islāma ienaidniekiem?
* ... '''[[deportācija|deportāciju]]''' reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp [[Ženēvas konvencijas|Ženēvas konvencija]] par [[bēgļi|bēgļu]] statusu un citi starptautiskie līgumi, kuros ir noteikti personu neizraidīšanas principi uz valstīm, kurās viņu dzīvība vai brīvība būtu apdraudēta?

[[Attēls:USS Los Angeles moored to USS Patoka, 1931.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi komerciāliem lidojumiem lietoja [[1910. gads|1910. gadā]] ''Deutsche Luftschiffahrts-AG'' (DELAG), pasaulē pirmā komerciālā [[lidsabiedrība]]?
* ... reģionos ar augstu [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]] [[cilvēki]]em parasti ir tumšāka '''[[cilvēka ādas krāsa|ādas krāsa]]''', kas pasargā viņus no [[saule]]s kaitīgās ietekmes, bet reģionos ar zemu ultravioleto starojumu cilvēkiem parasti ir gaišāka āda, kas palīdz viņiem sintezēt [[D vitamīns|D vitamīnu]] zemā saules starojuma apstākļos?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Krišs]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1743. gads Latvijā|1743. gadā]] [[Rūjiena|Rūjienā]]?

[[Attēls:Geschichte des Kostüms (1905) (14761439186).jpg|border|right|50px]]
* ... 15. gadsimta līdz 17. gadsimta [[vācieši|vācu]] [[algotnis|algotņu]] (karavīru) '''[[landsknehts|landsknehtu]]''' [[apģērbs]] bija ļoti grezni izrotāts un izaicinošākais [[renesanse]]s laikā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... mūsdienu zinātne noraida jēdzienu par '''[[āriešu rase|āriešu rasi]]''' kā pseidozinātnisku un [[rasisms|rasistisku]]?
* ... [[Indijas lauka hokeja izlase|Indijas izlase]] ir visveiksmīgākā komanda '''[[lauka hokejs olimpiskajās spēlēs|lauka hokejā olimpiskajās spēlēs]]''', kopā izcīnot 13 medaļas, no tām 8 zelta?

[[Attēls:Johannes Erm (EST) 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igauņi|igauņu]] [[vieglatlēts]] '''[[Johanness Erms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā]] ar personisko rekordu 8764 punkti kļuva par Eiropas čempionu [[Desmitcīņa|desmitcīņā]]?
* ... '''[[Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija (2022)|Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju aneksija]]''' notika [[2022. gads|2022. gada]] 30. septembrī pēc tam, kad četros okupētajos [[Ukraina]]s reģionos tika sarīkoti [[2022. gada aneksijas referendumi Krievijas okupētajā Ukrainā|fiktīvi referendumi par pievienošanos Krievijai]]?
* ... '''[[Ēmas jūra]]s''', kas pirms aptuveni 130 līdz 115 tūkstošiem gadu atradās tagadējā [[Baltijas jūra]]s baseinā, ūdens līmenis bija par 5—7 metriem augstāks nekā mūsdienās, tādēļ tā savienojās ar tagadējo [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūru]] un [[Baltā jūra|Balto jūru]], ietverot [[Lādogas ezers|Lādoga]]s un [[Oņega]]s ezerus, un atdalot [[Skandināvija]]s salu no [[Eirāzija]]s?

[[Attēls:Parseval PL19 1914-08-30.jpg|border|right|50px]]
* ... [[dirižablis|dirižabļa]] '''[[PL 19 notriekšana Bernātos]]''' bija [[Vācija]]s gaisa flotes pirmais zaudētais dirižablis [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] &lt;small&gt;(attēlā dirižablis PL 19)&lt;/small&gt;?
* ... termins '''[[noziegumi pret cilvēci]]''' tika ieviests [[1915. gads|1915. gada]] 24. maijā, dienā, kad [[Antante]]s valstis pieņēma kopīgu deklarāciju par [[Armēņu genocīds|armēņu genocīdu]], kurā [[Osmaņu impērija]]s rīcību raksturoja kā &quot;noziegumus pret cilvēci un civilizāciju&quot;?
* ... [[Gruzīni|gruzīnu]] izcelsmes [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Žoržs Mikautadze]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s pirmo vārtu autors [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātā]], ko viņš iesita [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]] spēlē pret [[Turcijas futbola izlase|Turcijas izlasi]]?

[[Attēls:Countries driving on the left or right.svg|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksme]]''' ir tikai četrās [[Eiropa]]s valstīs ([[Apvienotā Karaliste]], [[Īrija]], [[Malta]] un [[Kipra]]), kas agrāk bijušas [[Britu impērija]]s sastāvā &lt;small&gt;(attēlā valstis ar labās (sarkans) un kreisās (zils) puses satiksmi pasaules kartē)&lt;/small&gt;?
* ... [[animācijas filma]] '''&quot;[[Prāta spēles 2]]&quot;''' visā pasaulē nopelnīja vairāk nekā vienu miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], ierindojoties [[2024. gads kino#Ienesīgākās filmas|pirmajā vietā starp pelnošākajām 2024. gada filmām]]?
* ... [[Francija]]s dienvidrietumu reģiona '''[[Gaskoņa]]s''' iedzīvotāji runā [[oksitāņu valoda]]s '''[[Gaskoniešu valoda|gaskoņiešu dialektā]]'''?

[[Attēls:Yeoldcheshirecheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Ye Olde Cheshire Cheese]]''''' &lt;small&gt;(attēlā ieeja)&lt;/small&gt; ir viens no [[Londona]]s vecākajiem un vēsturiskākajiem [[krogs|krogiem]], kas tika pārbūvēts un atkārtoti atvērts [[1667. gads|1667. gadā]] pēc [[Lielais Londonas ugunsgrēks|Lielā ugunsgrēka]], un tas ir pazīstams ar savu autentisko un vēsturisko atmosfēru?
* ... būvniecībā esošais '''[[Fēmarnbelta tunelis]]''' savienos [[Dānija]]i piederošo [[Lollande]]s salu ar [[Vācija]]i piederošo [[Fēmarna]]s salu, šķērsojot 18 kilometrus plato [[Fēmarnbelts|Fēmarnbeltu]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] un kļūstot par pasaulē garāko ceļu un dzelzceļa [[tunelis|tuneli]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmais vārda '''[[Rihards]]''' došanas gadījums reģistrēts [[1545. gads Latvijā|1545. gadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]?

[[Attēls:Krasta iela Jēkabpilī.jpg|border|right|50px]]
* ... sākotnēji [[Krustpils]] ielu tīkls bija neregulārs, taču, domājams, ka pēc [[1705. gads Latvijā|1705. gada]] ugunsgrēka, tas ieguvis regulāru plānojumu ar taisnām ielām, un ilgstoši '''[[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija galvenā iela, par ko liecina apbūves gabalu izvietojums perpendikulāri Krasta, nevis [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]]?
* ... [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] un [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] [[Polija]]s uzņēmuma '''''[[4F]]''''' sagatavotajos tērpos startēja astoņu valstu olimpiskās izlases — neskaitot Poliju arī [[Horvātija]], [[Lietuva]], [[Latvija]], [[Portugāle]], [[Grieķija]], [[Slovākija]] un [[Serbija]]?
* ... kā gada lielās formas izrāde '''[[Spēlmaņu nakts 2023/2024]]''' balvu pasniegšanas ceremonijā tika apbalvota [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] izrāde &quot;Latviešu raķetes&quot;, kas stāsta par Latvijas [[bobslejs|bobsleja]] vēsturi?

[[Attēls:Mircea Snegur 1996.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Mirča Snegurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par [[Moldāvijas PSR]] Augstākās Padomes priekšsēdētāju, un viņš kļuva par vienu no vadošajiem neatkarības kustības līderiem, bet 1990. gadā — par Moldovas PSR prezidentu un [[Moldovas prezidents|Moldovas prezidentu]] pēc neatkarības pasludināšanas 1991. gada 27. augustā?
* ... [[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgumā]], kas noslēdza [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu]], [[Lielbritānija]] ne tikai atzina trīspadsmit '''[[Britu Amerika]]s''' koloniju neatkarību, bet arī atdeva [[Spānija]]i [[Florida]]s kolonijas?
* ... sākotnēji ''[[Boeing]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''CST-100 Starliner'' pirmais pilotējamais lidojums '''''[[Boeing Crew Flight Test]]''''' bija plānots astoņas dienas, tomēr, kad kosmosa kuģis piedzīvoja problēmas ar dzinējiem, ''[[NASA]]'' nolēma, ka kosmonautu atgriešanās ir pārāk riskanta, un kosmosa kuģis atgriezās bez apkalpes, bet kosmonauti atgriezās ar ''[[SpaceX Crew-9]]''?

[[Attēls:Staffordshire hoard annotated.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stefordšīras depozīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā neliela depozīta daļa)&lt;/small&gt; ir lielākais līdz šim atrastais [[Anglosakši|anglosakšu]] [[zelts|zelta]] un [[sudrabs|sudraba]] [[Metālapstrāde|metāla izstrādājumu]] [[depozīts]], kas sastāv no gandrīz 4600 priekšmetiem un dažādiem metāla fragmentiem, kas kopā veido 5,1 kg zelta un 1,4 kg sudraba?
* ... '''[[peldēšana olimpiskajās spēlēs|peldēšanā olimpiskajās spēlēs]]''' ir otrais lielākais iegūstamo [[medaļa|medaļu]] skaits pēc [[vieglatlētika]]s?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte '''[[Lauma Paegļkalna]]''' ir [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas laika]] [[žurnāliste]]s un politiķes [[Velta Čebotarenoka|Veltas Čebotarenokas]] meita?

[[Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Svētā Meinarda sala]]''' [[Daugava|Daugavā]] ([[Rīgas ūdenskrātuve|Rīgas HES ūdenskrātuvē]]) pie [[Ikšķile]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzbērta līdz [[1976. gads Latvijā|1976. gadam]], lai saglabātu [[Ikšķiles viduslaiku baznīca]]s un [[Ikšķiles viduslaiku pils|pils]] drupas, no [[Rīgas HES]] [[Rīgas ūdenskrātuve|ūdenskrātuves]] uzpludināšanas?
* ... '''''[[The Irish Times]]''''' ir [[Īrija]]s vadošais [[laikraksts]], kura pirmais izdevums izdots [[1859. gads|1859. gadā]]?
* ... [[Briti|britu]] aktieris '''[[Nīls Dadžens]]''' 2011. gadā nomainīja [[Džons Netlss|Džonu Netlsu]] seriāla &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot; galvenajā lomā?

[[Attēls:TF241534 Almeida Roglic Pogacar Yates (53873615951).jpg|border|right|50px]]
* ... saistībā ar gatavošanos [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]] pirmo reizi sacensību vēsturē '''[[2024. gada Tour de France|2024. gada ''Tour de France'']]''' nenoslēdzās [[Parīze|Parīzē]] vai tās tuvumā, bet gan [[Nica|Nicā]], [[Francija]]s dienvidos &lt;small&gt;(attēlā velobrauciena uzvarētājs [[Tadejs Pogačars]] līdera dzeltenajā kreklā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[saules dūriens|saules dūriena]]''' [[simptomi]] pastiprinās, ja palielinās apkārtējās vides mitrums?
* ... [[Albānijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Nedims Bajrami]]''' [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionāta]] grupu turnīra pirmajā spēlē pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] guva ātrākos vārtus [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīru vēsturē, izceļoties jau spēles 23. sekundē?

[[Attēls:Weimar Constitution.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Reihstāga dedzināšana]]s [[Ādolfs Hitlers]] izmantoja '''[[Veimāras Konstitūcija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 48. panta ārkārtas pilnvaras, lai ieviestu ārkārtas dekrētus, kas būtībā apturēja konstitūcijas darbību un ieviesa [[nacionālsociālisms|nacistisko]] [[Diktatūra|diktatūru]]; oficiāli konstitūcija netika atcelta, bet tā tika praktiski ignorēta līdz nacistu režīma beigām [[1945. gads|1945. gadā]]?
* ... '''[[1979. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|1. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1979. gads|1979. gadā]] pēc pirmās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Apvienotā Karaliste]], [[Dānija]] un [[Īrija]]?
* ... '''[[UEFA Sieviešu čempionu līga]]s''' 2025. gada uzvarētāja ir [[Londona]]s [[futbola klubs]] ''Arsenal'', ​​kam šis bija otrais tituls, bet vistitulētākā komanda ir Lionas &quot;Olympique&quot; no [[Francija]]s, kas uzvarējusi 8 reizes?

[[Attēls:Town Hall of Jelgava, Latvia.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada Jelgavas domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksts, iegūstot 3 vietas '''[[Jelgavas dome|Jelgavas domē]]''' &lt;small&gt;(attēlā domes ēka [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā]])&lt;/small&gt;, bet zaudēja [[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|priekšsēdētāja]] amatu, kurā vairāk nekā 20 gadus atradās tās pārstāvis [[Andris Rāviņš]]?
* ... galvenais '''[[kodoldegviela]]s''' veids ir [[Urāns (elements)|urāns]], taču izmanto arī [[Plutonijs|plutoniju]] un [[Torijs|toriju]]?
* ... jauniešu līmenī '''[[Mateo Retegi]]''' pārstāvējis [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasi]], taču savas [[itāļi|itāļu]] izcelsmes dēļ viņam bija iespējams spēlēt [[Itālijas futbola izlase|Itālijas izlasē]], kur viņš debitēja 2023. gadā un pārstāvēja Itāliju [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]?

[[Attēls:Echinops sphaerocephalus sl4.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[apaļgalvas ežziede]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|pamatareāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Āzija|Āzijā]], bet suga ir introducēta arī citur; [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] to audzē kā [[nektāraugi|nektāraugu]], un dažkārt ežziede sastopam savvaļā kā dārzbēglis, tai skaitā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[1984. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2. Eiropas Parlamenta vēlēšana]]s''' notika [[1984. gads|1984. gadā]] pēc otrās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Grieķija]]?
* ... 2025. gada februārī ar rezultātu 5,82 metri '''[[Valters Kreišs]]''' par 2 centimetriem laboja [[Aleksandrs Obižajevs|Aleksandram Obižajevam]] kopš 1987. gada piederējušo [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Kārtslēkšana|kārtslēkšanā]]?

[[Attēls:HaymarketRiot-Harpers.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hejmārketas slaktiņš]]''' [[1886. gads|1886. gada]] 4. maijā [[Čikāga|Čikāgā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kļuva par simbolu strādnieku kustībai un cīņai par darba tiesībām, tas deva impulsu 8 stundu darba dienas ieviešanai &lt;small&gt;(attēlā 1886. gada gravīrā)&lt;/small&gt;?
* ... lai gan '''[[Eiropas Savienības komisārs|Eiropas Savienības komisārus]]''' izvirza dalībvalstis, viņi nepārstāv savas valstis, bet darbojas kopīgās [[Eiropas Savienība]]s interesēs?
* ... sprinterim '''[[Oskars Grava|Oskaram Gravam]]''' pieder visu laiku otrais labākais rezultāts starp [[Latvija]]s [[vieglatlēti]]em gan [[100 m]], gan [[200 m]] distancēs, kas uzstādīti 2024. un 2025. gadā?

[[Attēls:GAE - Ajax - 52788521318 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s un [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Fransišku Konseisau]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs [[Seržiu Konseisau]] ir futbola treneris un bijušais [[futbolists]], arī spēlējis Portugāles izlasē?
* ... '''[[1989. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|3. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1989. gads|1989. gadā]] pēc trešās [[Eiropas Kopiena]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Portugāle]] un [[Spānija]]?
* ... pēc '''[[Rumānijas neatkarības karš|Rumānijas neatkarības kara]]''' tai tika piešķirta '''[[Ziemeļdobrudža]]''' apmaiņā pret Dienvidu [[Besarābija|Besarābiju]] ([[Budžaka|Budžaku]]), ko Rumānija bija atdevusi [[Krievijas Impērija]]i — tas bija svarīgs stratēģisks solis, kas [[Rumānija]]i nodrošināja piekļuvi [[Melnā jūra|Melnajai jūrai]]?

[[Attēls:PaulMaurice2024.png|border|right|50px]]
* ... 2024. gada 24. jūnijā '''[[Pols Moriss|Pola Morisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trenētā [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komanda izcīnīja pirmo [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], un viņš to paveica savā 26. [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] sezonā kā galvenais [[treneris]] — viņam bija nepieciešams visvairāk sezonu galvenā trenera amatā, lai kļūtu par līgas čempionu pirmo reizi?
* ... '''[[Indijas Konstitūcija]]''' ir viena no garākajām rakstītajām [[konstitūcija|konstitūcijām]] pasaulē: sākotnēji tajā bija 395 panti, 22 daļas un 8 saraksti (pielikumi), taču daudzo grozījumu dēļ tagad tajā ir vairāk nekā 450 panti un 12 saraksti?
* ... [[1957. gads|1957. gadā]] neatkarību no [[Lielbritānija]]s ieguva tās kolonija [[Zelta Krasts]], kas mūsdienās pazīstama kā [[Gana]], tomēr vēsturiski šīs valsts teritorija nekad nav bijusi '''[[Ganas impērija]]s''' sastāvā?

[[Attēls:Weichsel-Würm-Glaciation.png|border|right|50px]]
* ... '''[[Vislas apledojums]]''' bija [[Eiropa]]s pēdējais lielākais [[kvartārs|kvartāra]] [[ledus laikmets|ledus laikmeta]] apledojums pirms aptuveni {{sk|115000}} līdz {{sk|12600}} gadiem &lt;small&gt;(attēlā apledojums Eiropā ar maksimālo platību pirms 22 tūkstošiem gadu)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|4. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika pēc [[Māstrihtas līgums|Māstrihtas līguma]] parakstīšanas [[1992. gads|1992. gadā]], ar kuru uz [[Eiropas Kopiena]]s pamata bija nodibināta [[Eiropas Savienība]]?
* ... galīgo '''[[matu transplantācija]]s''' rezultātu iegūst pēc aptuveni gada, un tas saglabājas visu mūžu?

[[Attēls:Dmitry Medvedev official large photo -1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas|2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās]]''' toreizējais [[Krievijas Federācijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] saskaņā ar [[Krievijas Konstitūcija|Krievijas Konstitūciju]] nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas, tādēļ viņa atbalstītais kandidāts bija [[Dmitrijs Medvedevs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējai]] '''[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālajai apvienībai]]''' par saviem panākumiem lielā mērā jāpateicas pret [[Imigrācija|imigrantiem]] un [[Islāms|islāmu]] vērstajai retorikai, kas bija iekļauta tās programmā jau kopš tās pastāvēšanas pirmsākumiem, bet sāka nest politiskas dividendes, kad šis jautājums Francijā kļuva aizvien aktuālāks?
* ... [[1990. gads|1990. gadā]] '''[[Jemenas Arābu Republika]]''' apvienojās ar [[Dienvidjemena|Jemenas Tautas Demokrātisko Republiku]], tādējādi izveidojot vienotu [[Jemena|Jemenas Republiku]], tomēr šī apvienošanās nebija viegla, un arī pēc apvienošanās sekoja spriedze un bruņoti konflikti starp abu bijušo valstu atšķirīgajiem politiskajiem un sociālajiem spēkiem?

[[Attēls:BerlinerBlockadeLuftwege.png|border|right|50px]]
* ... [[1948. gads|1948. gada]] 24. jūnijā [[Padomju Savienība]] oficiāli slēdza visus autoceļu, dzelzceļa un ūdensceļus, kas veda uz [[Rietumberlīne|Rietumberlīni]], uzsākot '''[[Rietumberlīnes blokāde|Rietumberlīnes blokādi]]'''; pilsētas apgādei varēja izmantot vienīgi gaisa satiksmi, izveidojot trīs [[Rietumberlīnes gaisa koridori|gaisa koridorus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1999. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|5. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]]''' notika [[1999. gads|1999. gadā]] pēc ceturtās [[Eiropas Savienība]]s paplašināšanās, kad tajā iestājās [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]]?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]s '''[[Darlīna Konlija|Darlīnas Konlijas]]''' karjera ilga vairāk nekā 50 gadus, un viņa ir vislabāk pazīstama ar savām lomām dažādās [[ziepju opera|ziepju operās]], īpaši ar [[mode|modes industrijas]] darbinieces Sallijas Spektras lomu seriālā &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;?

[[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Padomju Savienība|padomju]] tēlnieces [[Vera Muhina|Veras Muhinas]] [[piemineklis]] '''&quot;[[Strādnieks un kolhozniece]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par vienu no padomju laika simboliem?
* ... terminu '''[[beduīni]]''' attiecina uz visiem [[arābu pasaule]]s iedzīvotājiem, kuri dzīvo [[Klejotāji|nomadu]] dzīvesveidu, neatkarīgi no viņu [[tautība]]s vai [[reliģija|reliģiskās piederības]], bet lielākā daļa no tiem runā '''[[Arābu valodas beduīnu dialekts|arābu valodas beduīnu dialektā]]'''?
* ... pirmā globāli zināmākā '''[[telenovele]]''' bija 1979. gada [[Meksika]]s &quot;[[Bagātie arī raud]]&quot;, kuru [[Eksports|eksportēja]] arī uz [[Padomju Savienība|PSRS]]?

[[Attēls:Katherine Kelly Lang - Monte-Carlo Television Festival.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Makuks]]''' un '''[[Ketrīna Kellija Lenga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divi pēdējie seriāla &quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot; oriģinālie [[aktieri]], kuri joprojām filmējas un abi debitēja pirmajā sērijā?
* ... vairāk nekā 50% [[vīrietis|vīriešu]] 50 gadu vecumā ir vērojama dažādu pakāpju androgēnā '''[[alopēcija]]''' ([[mati|matu]] izkrišana un plikpaurība)?
* ... pretēji izplatītajam priekšstatam, nosaukums '''[[Lielā armija (Francija)|Lielā armija]]''' neattiecas uz [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] impērijas bruņotajiem spēkiem kopumā, bet vienību 1805.—1808. un 1811.—1814. gadā?

[[Attēls:Flag of the Democratic Front for the Liberation of Palestine.svg|border|right|50px]]
* ... atšķirībā no ''[[Hamās]]'', kas noraida [[Izraēla]]s kā valsts pastāvēšanu, '''[[Palestīnas Demokrātiskā atbrīvošanās fronte]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; atbalsta divu valstu konflikta risinājumu?
* ... no 17. līdz 19. gadsimtam '''[[Dahomejas karaliste]]s''' varas iestādes eiropiešiem pārdeva aptuveni divus miljonus [[Vergi|vergu]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] lielākā daļa '''[[sādža|sādžu]]''' tika likvidētas 20. gadsimta pirmajā pusē, [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] ceļā sadalot zemi un izveidojot [[Viensēta|viensētu]] sīksaimniecības?

[[Attēls:Gints Zilbalodis in January 2025.png|border|right|50px]]
* ... &quot;[[Straume (filma)|Straume]]&quot; bija '''[[Gints Zilbalodis|Ginta Zilbaloža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; otrā pilnmetrāžas [[animācijas filma]] pēc 2019. gadā izlaistās debijas filmas &quot;[[Projām]]&quot;?
* ... '''[[Edvards Jordenesku|Edvarda Jordenesku]]''', kurš no 2022. līdz 2024. gadam bija [[Rumānijas futbola izlase]]s galvenais treneris, tēvs [[Angels Jordenesku]] arī bijis futbolists un treneris, spēlējis Rumānijas izlasē un vairākas reizes kā treneris vadījis to?
* ... '''[[Triestes brīvā teritorija|Triestes brīvo teritoriju]]''' starp [[Itālija]]s ziemeļiem un [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] [[1947. gads|1947. gadā]] izveidoja [[ANO Drošības padome]] saskaņā ar miera līguma ar Itāliju noteikumiem, lai saglabātu līdzsvaru šajā etniski daudzveidīgajā reģionā un mazinātu teritoriālo pretenziju risku?

[[Attēls:Agnese Lāce, 2024-06-20.jpg|border|right|50px]]
* ... 2024. gada pēc [[Latvijas kultūras ministre|kultūras ministres]] [[Agnese Logina|Agneses Loginas]] demisijas šajā amatā tika apstiprināta [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)#Kultūras ministrijas parlamentārie sekretāri|Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre]] '''[[Agnese Lāce]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Militārā akadēmija]]''' jeb Vestpointa ir vecākā no piecām Amerikas militārajām akadēmijām, un starp tās absolventiem ir [[ASV prezidenti]] [[Dvaits Eizenhauers]] un [[Uliss Grānts]], Konfederācijas prezidents [[Džefersons Deiviss]], Konfederācijas ģenerālis [[Roberts Lī]], dzejnieks [[Edgars Alans Po]], ģenerāļi [[Daglass Makarturs]] un [[Džordžs Patons]]?
* ... '''[[Eiropas čempionāts hokejā]]''' tika rīkots neregulāri no 1910. līdz 1991. gadam, un kopumā tika izspēlēti 66 Eiropas čempionāti?

[[Attēls:Lamine Yamal a Xina (2025).png|border|right|50px]]
* ... ''[[FC Barcelona]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Lamins Jamals]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Spānijas futbola izlase|Spānijas futbola izlasē]] debitēja 2023. gadā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret [[Gruzijas futbola izlase|Gruziju]] un jau pirmajā spēlē izcēlās ar vārtiem, 16 gadu un 57 dienu vecumā kļūstot par jaunāko spēlētāju un jaunāko vārtu guvēju Spānijas izlases vēsturē?
* ... '''[[2024. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' [[Spānija]]s [[futbola klubs|futbola klubam]] [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] bija 17. fināls, kurā trofeja tika iegūta jau 15. reizi?
* ... '''[[Peru vicekaraliste]]''' sākotnēji ietvēra lielāko daļu [[Spānija]]s īpašumu [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un 16. un 17. gadsimtā tika uzskatīta par svarīgāku par [[Jaunspānija|Jaunspāniju]]?

[[Attēls:HillGraham1969Aug.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Greiems Hills]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais [[autosportists]], kurš ir sasniedzis '''''[[Motoru sporta trīskāršais kronis|Triple Crown]]''''', uzvarot ''[[Indianapolis 500]]'', [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] un [[Monako Grand Prix|Monako ''Grand Prix'']]?
* ... '''[[An-2 katastrofa Saldū|''An-2'' katastrofā Saldū]]''', kas notika [[1981. gads Latvijā|1981. gada]] 13. jūnijā [[minerālmēsli|minerālmēslu]] izkaisīšanas darbā, neviens no diviem ''[[An-2]]R'' pilotiem neizdzīvoja?
* ... [[maori]] ir lielākā '''[[polinēzieši|polinēziešu]]''' tauta?

[[Attēls:Flag of South Africa (1928-1982).svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidāfrikas Savienība]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt; tika izveidota [[1910. gads|1910. gada]] 31. maijā, apvienojot britu Kāpas koloniju, Natalas koloniju, Transvālas koloniju un Oranžas upes koloniju?
* ... tiek lēsts, ka masu demonstrācijas '''[[Ziedu tilts]]''', kas notika [[1990. gads|1990. gada]] 6. maijā gar un virs [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Moldāvijas PSR]] atdalošo [[Pruta|Prutas upi]], dalībnieku skaits bija 1,2 miljoni cilvēku?
* ... par '''[[2024. gada Copa América|2024. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kas finālā papildlaikā ar 1:0 pieveica [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas izlasi]]; Argentīnai šis bija jau 16. tituls un otrais pēc kārtas?

[[Attēls:Bieriņi Bērnu slimnīca 3.jpg|border|right|50px]]
* ... dzelzceļa pieturas punkts [[Rīga|Rīgā]] '''[[Bieriņi / Bērnu slimnīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts {{dat|2024|6|12||bez}}, vienlaikus slēdzot [[Atgāzene (stacija)|Atgāzenes]] pieturas punktu, kas atradās puskilometru uz [[Jelgava (stacija)|Jelgavas]] pusi?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Belgrada|Belgradā]] un [[Danīdina|Danīdinā]], A grupas uzvarētāji [[Nīderlandes hokeja izlase]] iekļuva [[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija|1. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Gruzijas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... saskaņā ar [[Ukrainas Konstitūcija]]s 12. pantu valsts rūpējas par '''[[ukraiņu diaspora]]s''', pat ja tie nav [[Ukraina]]s pilsoņi, nacionālo, kultūras un [[ukraiņu valoda|valodas]] vajadzību apmierināšanu?

[[Attēls:Official portrait of Roberta Metsola.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Eiropas Parlamenta prezidents|Eiropas Parlamenta prezidenta]]''' amatu šobrīd ieņem [[Malta]]s pārstāve '''[[Roberta Metsola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir jaunākā politiķe šajā amatā?
* ... '''[[Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītā migrācijas krīze]]''' ir [[Eiropa|Eiropā]] lielākā '''[[migrācijas krīze]]''' kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... 2024. gada vasarā [[Latvija]]s vadošā sieviešu [[basketbols|basketbola]] kluba [[Rīgas TTT]] galvenais treneris '''[[Mārtiņš Gulbis]]''' kļuva par vadošā vīriešu kluba [[Rīgas VEF]] galveno treneri, stājoties [[Jānis Gailītis (basketbolists)|Jāņa Gailīša]] vietā un kļūstot arī par sava vecāka brāļa [[Māris Gulbis (basketbolists)|Māra Gulbja]] treneri, kurš tobrīd bija VEF spēlētājs?

[[Attēls:Olstadion.jpg|border|right|50px]]
* ... 1987. gadā [[Amsterdama]]s pašvaldība ierosināja '''[[Amsterdamas Olimpiskais stadions|Amsterdamas Olimpisko stadionu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nojaukt, tomēr [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada vasaras olimpisko spēļu]] galvenā arēna tika pasludināta par kultūras pieminekli un saglabāta?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzijā]]''', kuras spēles notika [[Stambula|Stambulā]] un [[Santjago de Keretaro]], A grupas uzvarētāji [[Kirgizstānas hokeja izlase]] iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Meksikas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu?
* ... oriģinālais '''[[Moldovas Republikas Neatkarības deklarācija]]s''' dokuments, ko [[1991. gads|1991. gadā]] apstiprināja un parakstīja parlamenta deputāti, kā likās, tika sadedzināts [[2009. gads|2009. gada]] aprīļa [[Moldova]]s parlamenta vēlēšanu grautiņos, tomēr tas pats vai identisks dokuments tika atrasts 2010. gadā?

[[Attēls:Ligularia sibirica sl5.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Sibīrijas mēlziede]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti — valsts atrodas uz [[izplatības areāls|izplatības areāla]] rietumu robežas, un tā ir ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 1. kategorijā?
* ... '''[[deportācija no Pleskavas apgabala rietumu rajoniem]]''' [[1950. gads|1950. gada]] maijā un jūnijā skāra aptuveni 1,4 tūkstošus cilvēku, kas tika izsūtīti uz īpašu apmetni [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novadā]]?
* ... '''[[Bosnijas serbi]]''' bija viena no karojošajām pusēm [[Bosnijas karš|1992.—1995. gada pilsoņu karā]], kas centās saglabāt vienotu valstiskumu ar [[Serbija|Serbiju]] un nepieļaut [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] neatkarību?

[[Attēls:1718797658002 20240618 POZNAKS Reinis LV 005.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Reinis Pozņaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuru [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ievēlēja [[Eiropas Parlamenta deputāts|Eiropas Parlamentā]], ir pazīstams kā &quot;[[Twitter konvojs|Twitter konvoja]]&quot; iniciatīvas aizsācējs, kas mobilizē resursus, lai atbalstītu [[Ukraina|Ukrainu]] cīņā pret [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krieviju]]?
* ... 19. gadsimta beigās pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] un [[Berlīnes kongress|Berlīnes kongresa]] '''[[Dobrudža]]''' tika sadalīta starp [[Rumānija|Rumāniju]] un [[Bulgārija|Bulgāriju]], bet pēc [[Balkānu kari]]em un [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] Dobrudžas teritorija piedzīvoja vairākas robežu izmaiņas?
* ... '''[[kolekcionāra problēma]]''' ir [[varbūtību teorija]]s uzdevums?

[[Attēls:British Political Personalities 1936-1945 HU59722.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Fultonas runa|Fultonas runā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vinstons Čērčils]] ieviesa terminu &quot;[[dzelzs priekškars]]&quot;, lai raksturotu [[Eiropa]]s sadalīšanu divās daļās — [[Rietumu pasaule|Rietumu]] (demokrātiskā) un [[Austrumu bloks|Austrumu]] ([[Padomju Savienība]]s kontrolē)?
* ... '''[[Mjanmas pilsoņu karš]]''' izcēlās pēc [[2021. gads|2021. gada]] militārā apvērsuma [[Mjanma|Mjanmā]] un tam sekojošās vardarbīgās protestu apspiešanas?
* ... par '''[[2025. gada Pasaules čempionāta hokejā 4. divīzija]]s''' uzvarētājiem kļuva [[Latvija]]s speciālista [[Normunds Sējējs|Normunda Sējēja]] vadītā [[Uzbekistānas hokeja izlase]], kas, startējot savā pirmajā čempionātā, iekļuva [[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija|3. divīzijas B grupā]]?

[[Attēls:Ianis Hagi 2015 (cropped).JPG|border|right|50px]]
* ... [[Rumānijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|uzbrūkošā pussarga]] '''[[Janiss Hadži|Janisa Hadži]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir [[George Hadži]], kas tiek uzskatīts par visu laiku labāko [[Rumānija]]s futbolistu?
* ... [[Bosnijas karš|Bosnijas kara]] laikā no 1992. gada līdz 1995. gadam visas trīs konfliktējošās puses uzstādīja sauszemes kājnieku [[mīna]]s [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]] netālu no viņu kontrolētajām robežām, līdz ar to '''[[mīnu lauki Bosnijā un Hercegovinā]]''' ir radījuši vissmagākās sauszemes mīnu problēmas pasaulē?
* ... [[Vācija]]s seriāla &quot;[[Trauksme Kobrai 11 — Lielceļa policija]]&quot; galvenā varoņa '''[[Semīrs Gerkāns|Semīra Gerkāna]]''' dienesta automašīna ir sudraba krāsas 3. sērijas [[BMW]], kura gandrīz katrā sērijā tiek sadauzīta?

[[Attēls:Anthemis cotula UL 01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[suņu ilzīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnējais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču mūsdienās tā ir ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un citos kontinentos; [[Latvija|Latvijā]] suga ir sastopama ļoti reti, galvenokārt valsts austrumdaļā?
* ... '''[[volejbols olimpiskajās spēlēs]]''' debiju piedzīvoja [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles| 1964. gada Tokijas olimpiskajām spēlēs]] gan vīriešu, gan sieviešu komandām?
* ... [[Krievijas PFSR]] '''[[Groznijas apgabals]]''' tika izveidots [[1944. gads|1944. gadā]] pēc [[čečenu un ingušu deportācija]]s un attiecīgi [[Čečenijas-Ingušijas APSR]] likvidēšanas, bet pēc tam, kad [[1957. gads|1957. gadā]] [[čečeni]] un [[inguši]] oficiāli sāka atgriezties no izsūtījuma, Groznijas apgabals tika likvidēts, un Čečenijas-Ingušijas APSR atjaunota?

[[Attēls:Kivisild Emajõel ja Tartu puuturg, 1922.tif|border|right|50px]]
* ... 18. gadsimtā būvētais un 1941. gadā uzspridzinātais [[Tartu]] '''[[Akmens tilts (Tartu)|Akmens tilts]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1922. gadā)&lt;/small&gt; bija pirmais akmens [[tilts]] [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņā]] un [[Baltijas valstis|Baltijā]]?
* ... '''[[Austrumturkestānas Revolucionārā Republika]]''' bija [[Padomju Savienība]]s [[satelītvalsts]], kas pastāvēja no 1944. līdz 1949. gadam?
* ... '''[[platlapju meži]]''' [[Latvija|Latvijā]] aizņem aptuveni 1% no mežu kopējās platības, un izplatītākās ir [[oši|ošu]] audzes, taču mūsdienu klimata maiņas virziens veicina platlapju izplatību?

[[Attēls:Akhmad Kadyrov (2002, cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ramzans Kadirovs|Ramzana Kadirova]], kurš kopš [[2007. gads|2007. gada]] ir [[Krievijas Federācija]]s [[Čečenijas Republika]]s vadītājs, tēvs '''[[Ahmats Kadirovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais Čečenijas Republikas prezidents Krievijas Federācijas sastāvā un tika nogalināts atentātā [[2004. gads|2004. gadā]]?
* ... '''[[distanču slēpošana olimpiskajās spēlēs|distanču slēpošanā olimpiskajās spēlēs]]''' sievietes pirmo reizi piedalījās [[1952. gada ziemas olimpiskās spēles|1952. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Oslo]]?
* ... '''[[Poļu—krievu karš (1609—1618)|1609.—1618. gada krievu-poļu kara]]''' laikā [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s karaspēks no 1610. līdz 1612. gadam okupēja [[Maskava|Maskavu]]?

[[Attēls:Natalia Kaczmarek Poznań 2021.2.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas vieglatlētikas čempionātā]] [[Polija]]s skrējēja '''[[Natalja Bukovecka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par čempioni [[400 metri|400 metru]] distancē, veicot to 48,98 sekundēs un labojot Polijas rekordu, kas kopš 1976. gada piederēja [[Irena Ševiņska|Irenai Ševiņskai]], bet jūlijā viņa vēlreiz to laboja, noskrienot 48,90 sekundēs?
* ... cilvēkiem, kas cietuši no '''[[šoks|šoka]]''', vērojama pelēcīgi bāla [[āda]]s krāsa, auksti [[sviedri]], pazemināta ķermeņa temperatūra un [[asinsspiediens]], ātrs un vājš [[pulss]], bet cietušā [[apziņa]] ir skaidra?
* ... '''''[[VFS Films]]''''' (agrāk — Vides Filmu Studija) bija pirmā studija [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kas specializējās dabas filmu un raidījumu veidošanā?

[[Attēls:Adrian helmet 1.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Francija]]s armija '''[[Adriana ķivere|Adriana ķiveri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieviesa [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1915. gads|1915. gadā]], un tā bija pirmā modernā [[tērauds|tērauda]] ķivere?
* ... '''[[Izraēlas—Hamās karš|Izraēlas—''Hamās'' karš]]''' jeb 2023.—2025. gada Gazas karš sākās [[2023. gads|2023. gada]] 7. oktobrī ar ''[[Hamās]]'' uzbrukumu [[Izraēla]]i no [[Gazas josla]]s?
* ... ''[[OpenAI]]'' izstrādātais multimodālais [[Valodas modelis|lielais valodas modelis]] '''[[GPT-4]]''' uzrādīja iespaidīgus precizitātes uzlabojumus salīdzinājumā ar GPT-3.5, ieguva spēju apkopot un komentēt attēlus, spēja apkopot sarežģītu tekstu, nokārtot [[Advokāts|advokāta]] eksāmenu un vairākus standartizētus testus?

[[Attēls:Krievijas okupētā Kaspijas jūras piekraste 1723-1732.jpg|border|right|50px]]
* ... 1722.—1723. gada '''[[Krievu—persiešu karš (1722—1723)|Krievu—persiešu kara]]''' rezultātā ar Pēterburgas līgumu [[Persija]] atdeva [[Krievija]]i [[Derbenta]]s un [[Baku]] pilsētas, kā arī [[Gīlāna]]s, [[Širvana]]s, [[Māzenderāna]]s un [[Astrābāda]]s provinces [[Kaspijas jūra]]s piekrastē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Gurams Kašija]]''' ir [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] un visvairāk spēļu aizvadījušais spēlētājs izlasē?
* ... '''[[panspermija]]s''' [[hipotēze]]s aizstāvji apgalvo, ka [[dzīvība]] nav radusies uz [[Zeme]]s, bet gan citur [[Visums|Visumā]], un ir nonākusi uz Zemes ar kosmisko putekļu, [[meteoroīds|meteoroīdu]], [[asteroīds|asteroīdu]], [[komēta|komētu]], vai arī citu kosmisko ķermeņu palīdzību?

[[Attēls:Stelmuzes azuolas2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stelmužes ozols|Stelmužes ozola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir vecākais un resnākais [[parastais ozols|ozols]] [[Lietuva|Lietuvā]] un viens no vecākajiem ozoliem [[Eiropa|Eiropā]], stāvoklis mūsdienās ir slikts?
* ... '''[[Rodēzijas un Njasalendas Federācija]]''' jeb Centrālās Āfrikas Federācija bija daļēji neatkarīga [[valsts]] (britu [[protektorāts]]) [[Āfrika]]s dienvidos, kas pastāvēja no [[1953. gads|1953. gada]] 1. augusta līdz [[1963. gads|1963. gada]] 31. decembrim?
* ... 2022. gada 3. novembrī [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālās apvienības]] politiķis '''[[Edvards Ratnieks]]''' sāka darbu [[Rīgas dome|Rīgas domē]] kā deputāts, stājoties [[14. Saeima|14. Saeimā]] ievēlētā [[Edvards Smiltēns|Edvarda Smiltēna]] vietā, bet 14. decembrī viņš tika ievēlēts Smiltēna vietā arī par [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas domes priekšsēdētāja]] [[Vilnis Ķirsis|Viļņa Ķirša]] vietnieku?

[[Attēls:Flickr - Rainbirder - Bearded Bellbird (Procnias averano) male calling.jpg|border|right|50px]]
* ... kā norāda [[Amerika]]s tropos dzīvojošo '''[[zvanuputni|zvanuputnu]]''' nosaukums, tiem ir ārkārtīgi skaļa balss, kas atgādina metāla [[Zvans|zvana]] skaņu &lt;small&gt;(attēlā bārdainais zvanuputns)&lt;/small&gt;?
* ... [[Ičkērijas Čečenu Republika|Čečenijas Republikā]] tās faktiskās suverenitātes gados bija trīs '''[[Ičkērijas Čečenu Republikas prezidents|prezidenti]]''': [[Džohars Dudajevs]], Zelimhans Jandarbijevs un [[Aslans Mashadovs]]?
* ... [[Franči|franču]] [[futbolists]] '''[[Varens Zaīrs-Emrī]]''' [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]] komandas rindās debitēja 2022. gada augustā, 16 gadu vecumā kļūstot par visu laiku jaunāko komandas spēlētāju, kas izgājis laukumā līgas spēlē?

[[Attēls:Saeimas 21. septembra sēde - 53202848326.jpg|border|right|50px]]
* ... bijušais [[Limbažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Limbažu novada domes priekšsēdētājs]] '''[[Didzis Zemmers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divas reizes ir ieņēmis [[Saeima]]s deputāta amatu, darbojoties [[10. Saeima|10. Saeimā]] un [[14. Saeima|14. Saeimā]], un abas reizes stājies partijas biedra [[Armands Krauze|Armanda Krauzes]] vietā?
* ... [[tirdzniecības centrs|tirdzniecības centra]] '''&quot;[[Akropole (Rīga)|Akropole Rīga]]&quot;''' teritorijā kādreiz atradās [[Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika]], kas atspoguļots ēkas dizainā?
* ... [[Kušīti|kušītu]] grupas daļēji [[nomadu tauta]] '''[[afāri]]''' apdzīvo [[Etiopija|Etiopiju]], [[Eritreja|Eritreju]] un [[Džibutija|Džibutiju]], kur veido trešdaļu valsts iedzīvotāju?

[[Attēls:Yvon Bataille de Solferino Compiegne.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Solferīno kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā gleznā)&lt;/small&gt; — izšķirošā kauja starp [[Francijas Otrā impērija|franču]] un [[Sardīnijas Karaliste|sardīniešu]] karaspēkiem pret [[Austrijas Impērija|austriešu]] karaspēku [[Austrijas–Sardīnijas karš|Austrijas—Sardīnijas kara]] laikā {{dat|1859|07|24|lok}} — bija lielākā kauja kopš [[Leipcigas kauja]]s [[1813. gads|1813. gadā]]?
* ... '''[[seišelieši]]''' runā [[Seišelu kreolu valoda|seišelu kreolu valodā]], kas veidojusies uz [[franču valoda]]s bāzes un ko ietekmējušas [[Angļu valoda|angļu]], [[Arābu valoda|arābu]] un [[Malgašu valoda|malgašu]] valodas?
* ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubs '''&quot;[[Rīgas Zeļļi]]&quot;''' 2023.—2024. gada debijas sezonā organizēja mājas spēles arī [[Mārupe|Mārupē]], [[Salaspils|Salaspilī]] un [[Cēsis|Cēsīs]], bet piecas reizes kopā ar [[Ukraina]]s basketbola klubu &quot;Prometey&quot; tika organizētas &quot;Basketbola ballītes&quot; [[Arēna Rīga|Arēnā Rīga]]?

[[Attēls:Giorgi Loria 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Giorgijs Lorija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] [[Gruzijas futbola izlase|Gruzijas futbola izlasē]]?
* ... '''[[Antoni Kontrerass]]''', kurš [[Kostarikas futbola izlase]]s rindās spēlēja [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausā]], ir pārstāvējis [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandu ''[[Riga FC]]''?
* ... [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] domes priekšsēdētājs '''[[Leons Līdums]]''' šo amatu ieņem kopš {{dat|2010|12|29|Ģ|bez}}?

[[Attēls:Midsomer Norton War Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... Entonijs Horovics, sākotnējais [[Midsomeras slepkavības|Midsomeras slepkavību]] scenārists, adaptējot [[Kerolaina Greiema|Kerolainas Greiemas]] romānus par [[Toms Bārnabijs|inspektoru Bārnabiju]] televīzijai, aizņēmās daļu no '''[[Midsomernortona]]s''' nosaukuma savai izdomātajai Midsomeras grāfistei &lt;small&gt;(attēlā kara memoriāls Midsomernortonā)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[Pasaules Veselības organizācija]]s definīciju '''[[dzīves kvalitāte]]''' ietver cilvēka fizisko, psiholoģisko, emocionālo un sociālo veselību, pamatojoties uz viņa izpratni par savu vietu [[sabiedrība|sabiedrībā]]?
* ... [[Krievija]]s [[politologs]] Vladimirs Malahovs uzskata, ka '''[[Piebaltija]]''' ir politiski nievājošs apzīmējums, kas atspoguļojot [[krievu imperiālisms|krievu imperiālismu]] un nevēlēšanos atzīt [[1991. gads|1991. gadā]] neatkarību atguvušās [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s [[Suverenitāte|suverenitāti]]?

[[Attēls:Ainārs Šlesers 2022 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]]''' uzvarēja partija [[Latvija pirmajā vietā]], iegūstot 18,16% vēlētāju balsu, tomēr tā mēģināja apstrīdēt vēlēšanu rezultātus, bet tiesa noraidīja šo prasību &lt;small&gt;(attēlā partijas līderis [[Ainārs Šlesers]])&lt;/small&gt;?
* ... Binondo, kas dibināts [[Manila|Manilā]], [[Filipīnas|Filipīnās]] [[1594. gads|1594. gadā]], ir atzīts par pasaulē vecāko '''[[ķīniešu kvartāls|ķīniešu kvartālu]]''', bet vecākais ķīniešu kvartāls ārpus [[Āzija]]s atrodas [[Sanfrancisko]] un tika dibināts [[1850. gads|1850. gadā]]?
* ... '''[[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''' norisinājās [[Šveice]]s pilsētā [[Bāzele|Bāzelē]], pēc ''[[Nemo]]'' uzvaras [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[The Code]]''; šī bija trešā reize, kad [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] norisinājās Šveicē (iepriekš {{ESCg|1956}}. un 1989. gadā)?

[[Attēls:EricaTetralix.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[grīņa sārtene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Latvija|Latvijā]] ļoti rets [[ēriku dzimta]]s [[Krūms|sīkkrūms]], kas sastopams [[Grīnis|grīņos]] Baltijas jūras piekrastē, īpaši [[Grīņu dabas rezervāts|Grīņu rezervātā]] un apkārtējos [[Ziemupe]]s un [[Saka]]s rajonos?
* ... kad 1960.—1970. gados [[Čagosu arhipelāgs]] tika pārveidots par militāru bāzi un [[iedzīvotāji]] no turienes izvākti, daļa no tiem pārcēlās uz [[Anglija|Angliju]] un apmetās '''[[Kroli]]'''; mūsdienās pilsētā ir, iespējams, lielākā čagosiešu kopiena pasaule — ap 3000 cilvēku?
* ... filmas '''&quot;[[Openheimers (filma)|Openheimers]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2023|7|11|5=bez}} [[Parīze|Parīzē]], un tā tika izdota vienā dienā ar komēdiju &quot;[[Bārbija (filma)|Bārbija]]&quot;, izveidojot interneta fenomenu ''Barbenheimer'', tādējādi aicinot skatītājus vienā dienā apmeklēt abas filmas?

[[Attēls:Vasilije Micić 22 BC Žalgiris EuroLeague 20180223 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... [[serbi|serbu]] [[basketbolists]] '''[[Vasilije Micičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms nonākšanas [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] ir piedzīvojis spožu karjeru [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgā]], divreiz kļūstot par tās čempionu, kā arī sezonas un ''Final Four'' labāko spēlētāju?
* ... '''[[Slovāku—ungāru karš]]''' [[1939. gads|1939. gadā]] beidzās ar [[Ungārija]]s taktisku uzvaru, kā rezultātā [[Slovākija]]s austrumu teritorijas šaura josla gar Stakcinas—Sobrances līniju tika pievienotas Ungārijai?
* ... '''[[ķīniešu diaspora]]''' parasti veido kompaktas apmetnes, saglabā savu kultūru un valodu daudzās paaudzēs un uztur ciešas sociālās un ekonomiskās saites gan diasporā, gan ar dzimteni; vislielākais aizjūras ķīniešu iedzīvotāju īpatsvars ir [[Singapūra|Singapūrā]] (78 %) un [[Malaizija|Malaizijā]] (24,6 %)?

[[Attēls:Petasites hybridus Blüten.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[bastarda tūsklape]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; daudzviet ir audzēta kā [[dekoratīvs augs]] un [[ārstniecības augs]], kā rezultātā suga ir kļuvusi par kultūrbēgli?
* ... pēdējais [[Hoenštaufenu dinastija]]s valdnieks, [[Sicīlijas Karaliste|Sicīlijas karalis]], [[Jeruzalemes Karaliste|Jeruzalemes karalis]] un [[Švābija]]s hercogs '''[[Konrādīns]]''' [[1268. gads|1268. gada]] 29. oktobrī 16 gadu vecumā tika sodīts ar [[nāvessods|nāvessodu]] [[Neapole]]s tirgus laukumā pēc zaudējuma kaujā par Sicīlijas karaļa troni?
* ... '''[[Austrālijas hokeja līga]]s''' izslēgšanas spēļu čempioniem tiek piešķirts Gudola kauss, kas ir pasaulē trešā vecākā [[hokejs|hokeja]] trofeja; pirmo reizi tika piešķirta 1909. gadā?

[[Attēls:Lincoln statue, Lincoln Memorial.jpg|border|right|50px]]
* ... 170 tonnu smagā '''[[Abrahama Linkolna statuja (Linkolna memoriāls)|Abrahama Linkolna statuja]]''' [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriālā]] [[Nacionālā aleja|Nacionālajā alejā]] [[Vašingtona|Vašingtonā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidota no 28 balta [[Džordžija]]s [[Marmors|marmora]] blokiem un paceļas {{nobr|9,1 metrus}} no grīdas?
* ... '''[[poliglots]]''' ir cilvēks, kurš prot vairākas [[valoda]]s, taču nav vispārpieņemta kvantitatīva kritērija, cik daudz valodu un kādā apjomā cilvēkam jāzina, lai viņu varētu uzskatīt par poliglotu?
* ... ar [[1763. gads|1763. gada]] Parīzes līgumu [[Francija]] atteicās no saviem [[Amerika]]s valdījumiem ('''[[Jaunfrancija]]''') par labu [[Lielbritānija]]i un [[Spānija]]i, saglabājot vienīgi [[Senpjēra un Mikelona|Senpjēras un Mikelonas]] salas?

[[Attēls:Zhongdian festival (6169776821).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[tibetieši|tibetiešu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[diaspora]] [[Dienvidāzija]]s kaimiņvalstīs sāka veidoties pēc tam, kad 1950. gadā [[Tibeta]] tika piespiedu kārtā pievienota [[Ķīnas Tautas Republika]]i, un 1959. gada sacelšanās laikā ievērojama daļa politiskās un kultūras elites aizbēga ārpus valsts?
* ... '''[[Pēterburgas konservatorija|Pēterburgas konservatorijā]]''' ir mācījušies daudzi [[latvieši|latviešu]] [[mūziķi]], piemēram, [[Nikolajs Alunāns]], [[Emīls Dārziņš]], [[Ādolfs Ābele]], [[Jāzeps Vītols]], [[Andrejs Jurjāns]], [[Emilis Melngailis]], [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēds Kalniņš]], [[Teodors Kalniņš (diriģents)|Teodors Kalniņš]], [[Pēteris Pauls Jozuus]], [[Juris Jurjāns (mežradznieks)|Juris Jurjāns]] un citi?
* ... [[1777. gads|1777. gada]] 8. jūlijā pieņemtā '''[[Vērmontas Republika]]s''' [[konstitūcija]] bija viena no pirmajām pasaulē, kas piešķīra vispārējas vīriešu [[Vēlēšanas|vēlēšanu]] tiesības, aizliedza [[Verdzība ASV|verdzības]] institūciju un garantēja valsts finansējumu valsts skolām?

[[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–095.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s un [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] [[hokejists|hokejista]] '''[[Lūkass Reihels|Lūkasa Reihela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs Martins Reihels arī bijis profesionāls hokejists, pārstāvēja [[Vācija|Vāciju]], kamēr tēva brālis Roberts Reihels pārstāvēja [[Čehijas hokeja izlase|Čehijas izlasi]]?
* ... no 1950. gada līdz 1952. gadam '''[[Moldāvijas Komunistiskā partija|Moldāvijas Komunistiskās partijas]]''' Centrālās komitejas sekretārs bija [[Leonīds Brežņevs]]?
* ... psiholoģiskā '''[[valodas barjera]]''' veidojas tad, kad runātājs nespēj iedrošināties runāt citā valodā?

[[Attēls:John Nettles (2013).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Netlss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš no 1997. līdz 2011. gadam atveidoja vecākā detektīvinspektora [[Toms Bārnabijs|Toma Bārnabija]] lomu populārajā detektīvseriālā &quot;[[Midsomeras slepkavības]]&quot;, 2010. gadā tika iecelts par [[Britu Impērijas ordenis|Britu Impērijas ordeņa]] virsnieku?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] kluba [[Monreālas &quot;Canadiens&quot;]] un [[Somijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Olivers Kapanens]]''' nāk no hokejistu ģimenes; profesionāli hokejisti bijuši viņa vectēvs Hannu Kapanens un tēvs Kimo Kapanens, bet vislielākos panākumus guvis tēva brālis [[Sami Kapanens]], tāpat profesionāls hokejists ir brālēns [[Kasperi Kapanens]]?
* ... viens no spilgtākajiem [[Krievija]]s [[literatūrkritika|literatūrkritiķiem]] un domātājiem 19. gadsimta sešdesmitajos gado '''[[Dmitrijs Pisarevs]]''' 1868. gada vasarā noslīka, peldoties [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] pludmalē?

[[Attēls:Impacted Wisdom Tooth aka Lower Right Third Molar 48 RVG IOPA Xray.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Cilvēks|cilvēkiem]] ir vairāk nekā 90 '''[[rudiments|rudimentu]]''', piemēram, [[astes kauls]], [[Aklā zarna|aklās zarnas]] [[tārpveida piedēklis]] un [[Gudrības zobs|trešais dzeroklis]] (gudrības zobs) &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[notis|nošu]] pierakstā uzrakstot '''[[nošatslēga|nošatslēgu]]''', vienai no piecām līnijām vai četrām atstarpēm tiek piešķirts konkrēts [[tonis]], kas nosaka atlikušo līniju un atstarpju augstumus?
* ... '''[[konverģentā evolūcija]]''' ir līdzīgu pazīmju neatkarīga attīstība dažādiem [[Organisms|organismiem]] līdzīgu ekoloģisko apstākļu un līdzīgas [[Dabiskā izlase|izlases]] rezultātā?

[[Attēls:Ringelblume (Calendula officinalis) 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kliņģerītes (ģints)|kliņģerītes]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[kliņģerīte]])&lt;/small&gt; var izmantot kā [[krāsvielas|krāsvielu]] dažādu šķiedru un materiālu krāsošanai, no tām iegūst dzeltenīgos, oranžos un sarkanīgi brūnos krāsu toņus?
* ... saskaņā ar aplēsēm '''[[poļu diaspora|poļu diasporu]]''' veido aptuveni 20 miljoni [[poļi|poļu]], kamēr pašas [[Polija]]s [[iedzīvotāju skaits]] ir 38 miljoni?
* ... '''[[Kolhīda]]''' kopā ar [[Ibērijas Karaliste|Ibēriju]] bija senākais [[gruzīni|gruzīnu]] valstiskais veidojums, kas deva būtisku pienesumu vēlākās [[Gruzijas Karaliste]]s un gruzīnu nācijas izveidē?

[[Attēls:Aristotle Onassis 1967cr.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grieķi|grieķu]] un [[argentīnieši|argentīniešu]] biznesa magnāts '''[[Aristotelis Onasis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pasaulē lielāko privāto [[kuģniecība]]s floti un 20. gadsimta vidū bija viens no pasaulē bagātākajiem un slavenākajiem cilvēkiem?
* ... '''[[krievnorvēģu valoda]]''' pastāvēja 17.—20. gadsimtā, kad starp [[Norvēģija|Norvēģiju]] un [[Krievija|Krieviju]] notika aktīva jūras tirdzniecība ar graudiem un zivīm Norvēģijas ziemeļu piekrastē?
* ... '''[[Marokas—Rietumsahāras mūris]]''' atdala [[Maroka]]s kontrolēto [[Rietumsahāra]]s daļu no [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas]] kontrolētajām teritorijām un tika izveidots no 1980. līdz 1987. gadam?

[[Attēls:Georgi Plekhanov.jpg|border|right|50px]]
* ... [[revolucionārs]], [[filozofs]] un [[marksisms|marksisma]] teorētiķis '''[[Georgijs Pļehanovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Oktobra revolūcija|1917. gada rudenī pie varas nākušās]] boļševiku valsts oponents, taču pēc viņa nāves [[Padomju Savienības Komunistiskā partija]] augstu novērtēja Pļehanovu kā krievu marksisma pamatlicēju?
* ... '''[[Vikipēdija latīņu valodā]]''' ir lielākā no nedaudzajām [[Vikipēdija|Vikipēdijām]], kas rakstītas [[Mirusi valoda|mirušā]], vēsturiskā un/vai senā valodā?
* ... [[ungāri|ungāru]]-[[amerikāņi|amerikāņu]] [[bioķīmiķe]] '''[[Katalina Kariko]]''' lika zinātniskos pamatus [[RNS vakcīna|mRNS vakcīnām]], pārvarot galvenos šķēršļus un skepticismu zinātnieku aprindās, un 2023. gadā viņa kopā ar amerikāņu imunologu Drū Veismanu par savu darbu saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]]?

[[Attēls:Sonchus oleraceus Enfoque SierraMadrona.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dārza mīkstpiene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Vidusjūra]]s reģionā, taču tā [[lauksaimniecība]]s dēļ ir plaši daudzviet citur pasaulē, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā ir diezgan bieži sastopama visā valsts teritorijā?
* ... '''[[Turcijas iebrukums Kiprā]]''' [[1974. gads|1974. gadā]] notika uz kopienu savstarpējās vardarbības fona starp [[Kipra (sala)|Kipras]] [[grieķi]]em un [[turki]]em un kā atbilde uz militārās [[hunta]]s veikto [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]]?
* ... veipošana, visticamāk, ir daudz mazāk kaitīga nekā [[smēķēšana]], taču tomēr kaitīga, bet '''[[elektroniskā cigarete|elektronisko cigarešu]]''' tvaiki satur mazāk [[toksīns|toksīnu]] nekā [[cigarete|cigarešu]] dūmi, zemākā koncentrācijā?

[[Attēls:Charles VII, Holy Roman Emperor.PNG|border|right|50px]]
* ... [[1742. gads|1742. gadā]] '''[[Kārlis VII Vitelsbahs|Kārli VII Vitelsbahu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; viņa brālis [[Ķelne]]s [[arhibīskaps]] kronēja par [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizaru]], tomēr, turpinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|Austrijas mantojuma karam]], [[Austrija]]s spēki ieņēma lielāko daļu [[Bavārija]]s, tāpēc Kārlis VII bija ķeizars bez valsts?
* ... lielāko daļu '''[[kanādieši|kanādiešu]]''' veido [[Vecā pasaule|Vecās pasaules]] [[Imigrācija|imigranti]] un viņu pēcteči?
* ... pirmā un vienīgā [[PSRS]] viceprezidenta '''[[Genādijs Janajevs|Genādija Janajeva]]''' politiskā karjera aptvēra [[Ņikita Hruščovs|Hruščova]], [[Leonīds Brežņevs|Brežņeva]], [[Jurijs Andropovs|Andropova]] un [[Konstantīns Čerņenko|Čerņenko]] vadīšanas laikus, kulmināciju sasniedzot [[Mihails Gorbačovs|Gorbačova]] laikā?

[[Attēls:Cyprus lrg.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kipra (sala)|Kipra]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir trešā lielākā [[sala]] [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] gan pēc platības, gan [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] ziņā?
* ... [[Bretaņa]]s pamatiedzīvotāju '''[[bretoņi|bretoņu]]''' izcelsmi saista ar britoņu izceļotājiem no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] dienvidrietumiem, kas laikā no 3. līdz 9. gadsimtam [[anglosakši|anglosakšu]] migrācijas rezultātā pameta Lielbritāniju un apmetās Armorikā mūsdienu [[Francija|Francijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubs '''[[Jūtas &quot;Mammoth&quot;]]''' pirmo sezonu spēlēja bez nosaukuma, saucot sevi par ''Utah Hockey Club'', un tikai pēc pilnas sezonas nospēlēšanas ar pagaidu nosaukumu, fanu balsojuma rezultātā [[2025. gads sportā|2025. gada]] 7. maijā tika noteikts pastāvīgais nosaukums?

[[Attēls:Mus minutoides00.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Āfrikas pigmejpele]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairošanās vecumu sasniedz apmēram 6 līdz 8 nedēļu vecumā?
* ... '''[[personība]]''' visas [[cilvēks|cilvēka]] dzīves laikā mainās un pilnveidojas — gan dažādu ārējo faktoru (piemēram, vides un apkārtesošo cilvēku) dēļ, kā arī paša indivīda ietekmes rezultātā?
* ... '''[[dinku valoda]]''' ir [[Nīlas—Sahāras valodas|Nīlas—Sahāras valodu]] saimes [[dialektu kontinuums]], kurā runā vairāk nekā 4 miljoni cilvēku [[Dienvidsudāna|Dienvidsudānā]]?

[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai 1940. gadā]] no '''[[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]]''' paspēja uzbūvēt tikai 8 km sliežu ceļa un tiltu pār [[Abava|Abavu]] pie [[Sāti]]em (&quot;[[Tilts uz nekurieni]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā būvniecībā)&lt;/small&gt;); pēc tam dzelzceļa līnijas būvniecība netika turpināta?
* ... '''[[dienviduzbeku valoda]]''' ir viena no [[oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] vairākās [[Afganistāna]]s ziemeļu provincēs līdzās [[dari]] un [[puštu]], to lieto arī kaimiņvalstīs [[Pakistāna|Pakistānā]] un [[Irāna|Irānā]]?
* ... vēstures gaitā kopējais [[cilvēks|cilvēku]] skaits uz [[Zeme]]s ir turpinājis augt, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka šī stabilā iedzīvotāju skaita pieauguma ilgtermiņa tendence iet uz beigām, un ir gaidāma '''[[iedzīvotāju skaita samazināšanās]]'''?

[[Attēls:Väike-Pakri loopealsel.jpg|border|right|50px]]
* ... visvairāk '''[[alvārs|alvāru]]''' &lt;small&gt;(attēlā alvārs [[Mazā Pakri|Mazajā Pakri]])&lt;/small&gt; atrodas šaurā joslā uz dienvidiem no [[Baltijas klints]]: [[Ēlande]]s un [[Gotlande]]s salā, [[Krievija]]s [[Volosovas rajons|Volosovas rajonā]] un [[Igaunija]]s [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda salās]] un [[Somu līcis|Somu līča]] piekrastē; 20. gadsimta pirmajā pusē Igaunijā bija aptuveni trešdaļa visu pasaules alvāru?
* ... '''[[2023. gada NHL drafts|2023. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēti [[Latvija]]s [[hokejisti]]?
* ... '''[[Tautas frontes muzejs|Tautas frontes muzeja]]''' ekspozīcija iekārtota ēkā [[Vecpilsētas iela (Rīga)|Vecpilsētas ielā]] 13/15 [[Rīga|Rīgā]], kurā kādreiz darbojās [[Latvijas Tautas fronte]] un tajā saglabāta 20. gadsimta 80.—90. gadu stilistika?

[[Attēls:President Barack Obama and First Lady Michelle Obama greet His Excellency Salva Kiir Mayardit, President of the Republic of South Sudan (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidsudāna]]s pirmais un vienīgais prezidents '''[[Salva Kīrs Majardits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aktīvi piedalījās [[Dienvidsudānas pilsoņu karš|Dienvidsudānas pilsoņu kara]] norisē, gan [[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā]], gan [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrajā Sudānas pilsoņu karā]]?
* ... klasisks mūsdienu '''[[demarkācijas līnija]]s''' piemērs ir demarkācijas līnija gar 38. paralēli, kas atdala [[Ziemeļkoreja|Ziemeļkoreju]] un [[Dienvidkoreja|Dienvidkoreju]]?
* ... [[Dānija]]i piederīgais [[sala|salu]] un [[šēra (sala)|klinšainu atsegumu]] [[arhipelāgs]] [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] '''[[Ertholmene]]''' atrodas 18 km uz ziemeļaustrumiem no [[Bornholma]]s, un tā satur Dānijas galējo austrumu punktu?

[[Attēls:Ramsgate aerial image (45950507215).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Remsgeita]]s''' [[osta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēta par Karalisko ostu (''Royal Harbour''), un tā ir vienīgā osta ar šādu titulu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]; ostas stratēģiskā novietojuma dēļ tā spēlējusi nozīmīgu lomu [[Napoleona kari|Napoleona karos]], [[Denkerkas evakuācija|Denkerkas evakuācijā]] un citās militārās kampaņās?
* ... [[Nikolajs Gogolis|Nikolaja Gogoļa]] darbs, kura žanru pats autors apzīmēja kā [[Poēma|poēmu]], '''&quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;''' tika plānots trijās daļās: pirmais sējums tika publicēts [[1842. gads|1842. gadā]], gandrīz pabeigtais otrais sējums ir zudis (saglabājušās dažas nodaļas melnrakstos), bet trešais sējums netika sākts?
* ... '''[[Liams Kērks|Liamu Kērku]]''' [[2018. gada NHL drafts|2018. gada NHL draftā]] izvēlējās [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]], viņam kļūstot par pirmo [[Anglija|Anglijā]] dzimušo un spēlējošo spēlētāju, kuru draftējusi [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komanda?

[[Attēls:Останкинская башня вечером.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Maskava|Maskavā]], [[Krievija|Krievijā]] esošais '''[[Ostankinas televīzijas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā brīvi stāvošā [[būve]] [[Eiropa|Eiropā]] un 15. [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā būve pasaulē]], bet no 1967. līdz 1974. gadam tā bija augstākā pasaulē?
* ... '''[[Teneta|Tenetas distrikts]]''' [[Kenta|Kentas grāfistē]] [[Anglija|Anglijā]] aizņem bijušo Tenetas salu, kuras vārdā nosaukts; vēl [[viduslaiki|viduslaikos]] Tenetu no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salas]] atdalīja ap 600 m platais Vontsumas šaurums, kas 18. gadsimtā aizsērēja un mūsdienās ir nelielā Vontsumas upīte?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikālā psiholoģiskā trillera filma '''&quot;[[Džokers: Neprāts diviem]]&quot;''' pārsvarā saņēma negatīvus kritiķu vērtējumus, kā arī ir kases ienākumu izgāšanās, jo pie 200 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] liela budžeta, tā nopelnījusi tikai 207 miljonus?

[[Attēls:Heatwave on Margate Beach.jpg|border|right|50px]]
* ... pēdējos 250 gadus '''[[Mārgeita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Londona]]s iedzīvotāju piejūras [[kūrorts]] — šeit ir plašas smilšu [[pludmale]]s un kopš 1920. gada darbojas ''Dreamland'' izklaides parks?
* ... pirmais, kurš izmantoja frāzi '''&quot;[[krievu dvēsele]]&quot;''', bija [[Visarions Beļinskis]] savā 1842. gada recenzijā par [[Nikolajs Gogolis|Gogoļa]] grāmatu &quot;[[Mirušās dvēseles]]&quot;?
* ... '''[[Jurģis Cābulis]]''' bija [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku]] koru lielkoncerta &quot;Tīrums. Dziesmas ceļš&quot; virsdiriģents?

[[Attēls:Даудери1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Latvijas Kultūras muzejs &quot;Dauderi&quot;]]''' atrodas bijušās [[alus darītava]]s ''Waldschlößchen'' īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas no 1937. līdz 1940. gadam kalpoja par [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts]] un [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] vasaras rezidenci &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Latvija]]s daudzsēriju filmu '''&quot;[[Padomju džinsi]]&quot;''' nominēja [[2023. gada Lielā Kristapa balva|Lielā Kristapa balvai]] 12 kategorijās, no kurām balvu ieguva kategorijās &quot;Labākā daudzsēriju filma&quot;, &quot;[[Labākais aktieris (Lielais Kristaps)|Labākais aktieris galvenajā lomā]]&quot; un &quot;[[Labākais scenārists (Lielais Kristaps)|Labākais scenārijs]]&quot;?
* ... uz '''[[Krievijas—Baltkrievijas robeža]]s''' praktiski nav robežpunktu un kontroles, formāli robeža pastāv, bet praksē to var viegli šķērsot bez muitas pārbaudēm?

[[Attēls:Karosta water tower.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenstornis|ūdenstorņi]]''' spēj piegādāt ūdeni pat [[elektroenerģija]]s padeves pārtraukumu laikā, jo to nodrošina hidrostatiskais [[spiediens]], ko rada ūdens paaugstinātais līmenis, lai iespiestu ūdeni sadzīves un rūpnieciskajās ūdens sadales sistēmās &lt;small&gt;(attēlā [[Liepāja]]s [[Karosta]]s ūdenstornis)&lt;/small&gt;?
* ... 20. gadsimtā [[Anglija]]s pilsēta '''[[Folkstona]]''' bija viena no nozīmīgākajām [[Lamanšs|Lamanša]] [[prāmis|prāmju]] ostām, bet pēc [[Lamanša tunelis|Lamanša tuneļa]], kura ziemeļu ieeja atrodas Folkstonā, atklāšanas prāmju satiksme ievērojami samazinājās, un pēdējais prāmis devās reisā 2001. gadā?
* ... visvairāk medaļu '''[[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]]''' izcīnīja mājinieki [[Itālija]]s vieglatlēti, kuri ieguva arī visvairāk zelta medaļu — 11?

[[Attēls:Talat Xhaferi official portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Ziemeļmaķedonija]]s [[albāņi|albāņu]] politiķis, bijušais armijas virsnieks '''[[Talats Džaferi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2024. gada ir Ziemeļmaķedonijas premjerministrs, taču [[Konflikts Maķedonijā (2001)|2001. gada sacelšanās laikā]] viņš dezertēja no armijas un pievienojās albāņu [[partizāni|partizānu]] grupējumam, vēlāk viņu amnestēja saskaņā ar 2001. gada [[Ohrida]]s vienošanos?
* ... [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] vēsturiskā [[drāmas filma]] '''&quot;[[Marijas klusums]]&quot;''' ir veidota pēc aktrises [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] dzīvesstāsta un vēsta par viņas pēdējiem gadiem, kad aktrise dodas uz [[PSRS]], lai parūpētos par mazmeitu, un kopā ar [[Maskavas latviešu teātris &quot;Skatuve&quot;|teātra &quot;Skatuve&quot;]] kolēģiem kļūst par [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;|NKVD &quot;Latviešu operācijas&quot;]] upuri?
* ... [[1896. gads|1896. gadā]] '''[[Tanbridža|Tanbridžā]]''' tika piespriests pirmais [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] sods par ātruma pārkāpšanu — Volters Arnolds tika sodīts ar 1 [[šiliņš|šiliņu]] par braukšanu ar 13 km/h vietā, kur atļautais ātrums bija 3 km/h?

[[Attēls:Surfaceuse.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Frenks Zamboni]]''' bija [[amerikāņi|amerikāņu]] [[uzņēmējs]] un [[izgudrotājs]], kura slavenākais izgudrojums ir modernais ledus kombains &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kura uzvārds reģistrēts kā preču zīme šīm ierīcēm?
* ... '''[[Šengena]]''' ir ievērojama ar to, ka pie tās [[1985. gads|1985. gada]] [[14. jūlijs|14. jūlijā]] ir parakstīts [[Šengenas līgums]]; parakstīšana simboliski notika uz upju kuģa &quot;Princese Marija Astrīda&quot;, kas atradās [[Mozele]]s upē — vietā, kur robežojas [[Luksemburga]], [[Francija]] un [[Vācija]]?
* ... [[romieši|romiešu]] militārais un politiskais līderis [[Jūlijs Cēzars|Gajs Jūlijs Cēzars]] bija viens no pirmajiem, kas '''&quot;[[skaldi un valdi]]&quot;''' politiku īstenoja praksē, cenšoties nostādīt atsevišķas [[Ģermāņi|ģermāņu]] ciltis vienu pret otru?

[[Attēls:Muenchner Brezn.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ūdenskliņģeris|ūdenskliņģeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Minhene]]s ūdenskliņģeris)&lt;/small&gt; ir pazīstami vismaz kopš 7. gadsimta, bet 12. gadsimtā tie kļuva par maiznieku [[cunfte]]s simbolu?
* ... [[Kabarda-Balkārija|Kabardas-Balkārijas]] pamatiedzīvotāji '''[[balkāri]]''' un '''[[karačaji]]''', kas apdzīvo [[Karačaja-Čerkesija|Karačaju-Čerkesiju]], faktiski ir viena [[tjurki|tjurku]] grupas [[tauta]]?
* ... '''[[veģetatīvā distonija]]''' rodas tad, kad cilvēkam daļēji vai pilnībā ir bojāta [[veģetatīvā nervu sistēma]], kuras radītie [[simptomi]] var izpausties gan vieglā, gan dzīvībai bīstamā formā; mūsdienās ir pierādīts, ka veģetatīvo distoniju izsauc [[Psiholoģija|psiholoģiski]] faktori, un šī saslimšana tiek uzskatīta par [[psihiski traucējumi|garīgās veselības]] traucējumu?

[[Attēls:Zoran Milanović at Palazzo del Quirinale 2021 (11) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Horvātijas prezidents|Horvātijas prezidenta]] vēlēšanu otrajā kārtā '''[[Zorans Milanovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja ar 52,67% balsu un kļuva par prezidentu, savukārt iepriekšējā prezidente [[Kolinda Grabara-Kitaroviča]] ieguva 47,33% balsu?
* ... '''[[aromūni]]''', kas apdzīvo [[Balkānu pussala]]s dienvidus — [[Grieķija]]s ziemeļus, [[Albānija|Albāniju]], [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedoniju]] un [[Rumānija]]s austrumus ([[Dobrudža|Dobrudžu]]), lieto [[indoeiropiešu valodu saime]]s [[romāņu valodas|romāņu grupas]] [[Aromūnu valoda|aromūnu valodu]], kas ir radniecīga [[rumāņu valoda]]i?
* ... [[1988. gads Latvijā|1988. gada]] 19. aprīlī [[luterisms|luterāņu]] [[mācītājs]] '''[[Modris Plāte]]''' teica bēru izvadīšanas runu pie [[Latvija]]s brīvības cīnītāja [[Gunārs Astra|Gunāra Astras]] kapa?

[[Attēls:Ju Wenjun in 2024.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm|2025. gada Pasaules čempionātā šahā sievietēm]]''' par [[Pasaules čempionāts šahā sievietēm|Pasaules šaha čempiones]] titulu sacentās [[Ķīna]]s šahistes [[Dzjui Veņdzjuņa]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Taņa Džunji]], un, tieši tāpat kā viņu mačā [[2018. gada Pasaules čempionāts šahā sievietēm (mačs)|2018. gada čempionātā]], uzvarēja Dzjui Veņdzjuņa?
* ... '''[[Igaunijas ukraiņi]]''' ir otra lielākā [[Mazākumtautība|etniskā minoritāte]] [[Igaunija|Igaunijā]]; [[ukraiņi|ukraiņu]] skaits Igaunijā ievērojami pieauga pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā]]?
* ... [[Spānija]]s kolonijai [[Āfrika]]s rietumos, kas tai piederēja līdz 1958. gadam, nosaukumu '''[[Rio de Oro]]''' (&quot;Zelta upe&quot;) [[1436. gads|1436. gadā]] deva [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs Afonsu Gonsalvišs Baldaja, kurš noturēja [[Dahla]]s līci par [[grīva|upes grīvu]] un pieņēma, ka tās krastos atrodas [[zelts|zelta]] atradnes, tomēr gan viens, gan otrs pieņēmums izrādījās nepatiess?

[[Attēls:Maria Andrejczyk 20190810.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Polija]]s [[vieglatlēte]], [[šķēpa mešana|šķēpmetēja]] '''[[Marja Andrejčika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savu {{oss|V=2020|L=G}} sudraba medaļu pārdeva izsolē, lai palīdzētu finansēt kāda 8 mēnešus veca mazuļa sirds operāciju, taču Polijas veikalu tīkls, kas uzvarēja izsolē, viņai medaļu atdeva?
* ... '''[[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—2024. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pēdējā [[Arizonas &quot;Coyotes&quot;]] sezona pirms tās darbības apturēšanas, pārdošanas un pārcelšanas uz [[Soltleiksitija|Soltleiksitiju]], kur tā sāka spēlēt [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada sezonā]]?
* ... '''[[somālieši]]''' ir viena no lielākajām etniskajām grupām [[Āfrika|Āfrikā]] un aizņem vienu no plašākajām sauszemes teritorijām kontinentā?

[[Attēls:Br.Tarashkevich.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmās mūsdienu [[baltkrievu valoda]]s standartizācijas autors 20. gadsimta sākumā '''[[Braņislavs Taraškevičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1938. gadā [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tika nošauts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]] pie [[Maskava]]s?
* ... '''[[virsājs]]''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]; tie izveidojas vieglās [[skābes|skābās]] [[smilts]] augsnēs?
* ... [[Latvija]]s [[florbols|florbola]] klubs '''&quot;[[Rubene (florbola klubs)|Rubene]]&quot;''', kas mājas spēles aizvada [[Kocēni|Kocēnu]] sporta namā, trīs reizes ir kļuvis par [[Elvi florbola līga]]s čempioniem?

[[Attēls:1 perast aerial 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Melnkalne]]s dienvidrietumos esošā [[Adrijas jūra]]s '''[[Kotoras līcis|Kotoras līča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apkārtnes savdabīgais [[reljefs]] un augstie kalni padara to par vienu no mitrākajām vietām [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... [[Grieķu—persiešu kari|Grieķu—persiešu karu]] '''[[Plataju kauja|Plataju kaujā]]''', kas notika 479. gadā pr.Kr. [[Kitairons|Kitairona]] kalnu pakājē pie [[Platajas|Plataju]] pilsētas, [[Persieši|persiešu]] armija cieta graujošu sakāvi, bet [[Kserkss I|Kserksa]] vadīto [[Ahemenīdu impērija]]s karaspēku [[Hellada]]s teritorijā gandrīz pilnībā iznīcināja?
* ... parasti '''[[panikas lēkme]]s''' simptomi sasniedz maksimumu desmit [[minūte|minūšu]] laikā un ilgst aptuveni 30 minūtes, bet ilgums var atšķirties no sekundēm līdz stundām; lai gan panikas lēkmes var būt ārkārtīgi biedējošas un satraucošas, tās nav fiziski bīstamas?

[[Attēls:La Polka.jpg|border|right|50px]]
* ... vēsturnieki uzskata, ka '''[[polka]]''', kas radusies 19. gadsimtā [[Bohēmija|Bohēmijā]], attīstījās kā ātrāka [[valsis|valša]] versija, un polkas straujo popularitātes pieaugumu Eiropā 19. gadsimtā saista ar [[romantisms|romantisma]] kustības izplatību, kas ietvēra idealizētu zemnieku kultūras versiju &lt;small&gt;(attēlā polkas deja 19. gadsimta vidū)&lt;/small&gt;?
* ... [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Polija]]i pievienojoties [[NATO]], '''[[Suvalku koridors]]''' starp Poliju un [[Lietuva|Lietuvu]] kļuva par militārā bloka ievainojamo vietu, jo, ja starp [[Krievija|Krieviju]] un [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], no vienas puses, un NATO, no otras puses, izceltos [[militārs konflikts]], šīs joslas ieņemšana varētu apdraudēt NATO centienus aizsargāt Baltijas valstis?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Čiekurkalns|Čiekurkalna]] '''[[Heila muiža]]s''' teritorija tika iekļauta [[Rīgas Augstākā politiskā karaskola|S. Birjuzova Rīgas Augstākās politiskās karaskolas]] teritorijā, senā apbūve tika likvidēta, un ievērojami pārveidota arī [[Ķīšezers|Ķīšezera]] krasta ainava?

[[Attēls:Vasily Stalin.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1948. gadā [[Josifs Staļins|Josifa Staļina]] jaunākais dēls '''[[Vasilijs Staļins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika norīkots par [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] Maskavas Kara apgabala virspavēlnieku, bet viņš bija arī sporta patrons, izveidojot savas militārās struktūras [[futbols|futbola]], [[basketbols|basketbola]] un [[hokejs|hokeja]] komandas?
* ... '''[[Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai (2024)|Irānas gaisa uzbrukums Izraēlai 2024. gadā]]''' bija pirmais [[Irāna]]s tiešais uzbrukums [[Izraēla]]i kopš [[1979. gads|1979. gada]]?
* ... '''[[Olderšota]]''' tiek neformāli dēvēta par [[Britu armija]]s mājām — šeit izvietotas nozīmīgas bruņoto spēku apakšvienības, un pie pilsētas atrodas valstī vecākais armijas treniņu poligons?

[[Attēls:Skice Džutas manufaktūras ēkai adresē Ezermalas iela 6k2.png|border|right|50px]]
* ... vairāk nekā trīs ceturtdaļas no [[Rīga]]s '''[[Džutas manufaktūra]]s''' &lt;small&gt;(attēlā manufaktūras administrācijas ēkas skice)&lt;/small&gt; darbiniekiem bija sievietes; [[1899. gads Latvijā|1899. gada]] maijā viņas aizsāka Rīgas jeb Džutas dumpi, kas ilga gandrīz trīs [[nedēļa]]s, līdz to beidzot vardarbīgi apspieda?
* ... mūsdienās kādreizējā '''[[Spāņu Sahāra]]''' ir [[Rietumsahāra]]s teritorija, uz kuru pretendē [[Maroka]] un [[Sahāras Arābu Demokrātiskā Republika]], bet neliela daļa no bijušās [[Spānija]]s [[kolonija]]s ietilpst Marokas teritorijā?
* ... Kembridžas vārdnīcā vārds '''&quot;[[redneks]]&quot;''' tiek skaidrots kā &quot;nabadzīgs, baltādains cilvēks bez izglītības, it īpaši tas, kurš dzīvo laukos [[ASV dienvidi|ASV dienvidos]], un kuram ir aizspriedumaini uzskati; šo vārdu parasti uzskata par aizskarošu&quot;?

[[Attēls:Qender Theth, Albania - panoramio - Petrit Gjeçaj (8).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Albānijas Alpu nacionālais parks|Albānijas Alpu nacionālajā parkā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas lielākā daļa [[Albānija]]s virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp [[Dināru kalniene|Dināru]] augstākā virsotne [[Jezerca]]?
* ... [[Policists (hokejs)|hokeja policists]] '''[[Tajs Domi]]''' ir trešais pēc nopelnītajām soda minūtēm [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] vēsturē, kā arī [[hokejists]], kurš NHL ir aizvadījis visvairāk kautiņus — 333?
* ... '''[[Rembates muižas parks|Rembates muižas parka]]''' centrālajā teritorijā atrodas savdabīga [[sala|saliņa]], kurai 1968. gadā piešķirts Spīdalas saliņas nosaukums, bet parka teritorijā izvietoti arī Goda krēsli slaveniem [[Lielvārde]]s iedzīvotājiem?

[[Attēls:Hood river windsurfers 20060701 0759.jpeg|border|right|50px]]
* ... pirmie vindsērferi parasti izmantoja improvizētus dēļus un [[bura]]s, kas bieži vien radīja lielas grūtības, tomēr ar laiku šis [[sporta veids]] attīstījās, un tika izstrādātas modernākas un vieglāk lietojamas aprīkojuma versijas, padarot '''[[vindsērfings|vindsērfingu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieejamāku un populārāku?
* ... jau [[1945. gads|1945. gada]] beigās, sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]], [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] pamazām zaudēja interesi par '''[[denacifikācija]]s''' procesu, bet oficiāli denacifikācijas pasākumi tika atcelti [[1951. gads|1951. gadā]]?
* ... '''[[Igaunijas Pareizticīgā baznīca|Igaunijas Pareizticīgajā baznīcā]]''', kas pastāv kopš [[1923. gads|1923. gada]], ir 64 [[draudze]]s, bet līdztekus [[Igaunija|Igaunijā]] darbojas arī [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Maskavas patriarhāta]] Igaunijas Pareizticīgā baznīca ar 31 draudzi?

[[Attēls:Kristalina Georgieva Headshot.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš 2019. gada [[Bulgārija]]s [[ekonomika|ekonomiste]] '''[[Kristalina Georgijeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Starptautiskais Valūtas fonds|Starptautiskā Valūtas fonda]] izpilddirektore, bet iepriekš viņa bija [[Pasaules Banka]]s galvenā izpilddirektore un 2019. gadā divus mēnešus pildīja Pasaules Bankas grupas pagaidu prezidenta pienākumus?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Trešais reihs|Vācijas]] [[zemūdene]]s [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] guva ievērojamus panākumus ar '''&quot;[[Vilku bars (flotes taktika)|vilku bara]]&quot;''' taktiku?
* ... '''[[Reinjonas kreols|Reinjonas kreolam]]''' nav oficiālās [[valoda]]s statusa, tomēr ikdienā sadzīvē tas tiek plaši izmantots, un tā ir [[dzimtā valoda]] 90 % [[Reinjona]]s iedzīvotāju?

[[Attēls:2022-08-21 European Championships 2022 – Women's High Jump by Sandro Halank–019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2022. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2022. gada Eiropas čempionātā]] [[Minhene|Minhenē]] ar rezultātu 1,95 m '''[[Marija Vukoviča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja sudraba medaļu, piekāpjoties tikai [[ukrainiete]]i [[Jaroslava Mahučiha|Jaroslavai Mahučihai]]; tā bija [[Melnkalne]]s pirmā medaļa [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas vieglatētikas čempionāta]] vēsturē?
* ... lai gan lielākā daļa ķīlnieku [[čečeni|čečenu]] '''[[teroristu uzbrukums Beslanā|teroristu uzbrukumā Beslanā]]''' [[2004. gads|2004. gadā]] tika atbrīvoti uzbrukuma laikā, tomēr tajā tika nogalināti 314 ķīlnieki, tostarp 186 bērni, un kopumā, ieskaitot glābējus, tika nogalināti 333 cilvēki un vismaz 783 ievainoti?
* ... 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma '''&quot;[[Zelta kompass]]'''&quot; norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]], retrofutūristiskā realitātē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā?

[[Attēls:Gārsenes luterāņu baznīca (Garsene Lutheran Church) - Uldis Osis - Panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gārsenes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta ap 1905. gadu, un [[Gārsenes muiža]]s īpašnieks [[barons]] [[Budbergi-Benninghauzeni|Budbergs]] to veltījis mirušajai sievai?
* ... 1998. gadā '''[[Deniss Silantjevs]]''' kļuva par pirmo neatkarīgās [[Ukraina]]s [[peldētājs|peldētāju]], kas kļuva par [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos|pasaules čempionu peldēšanā]], bet 2014. gadā kļuvis par [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākās Radas]] deputātu?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] Carnikavas pamatskola reorganizēta par '''[[Carnikavas vidusskola|Carnikavas vidusskolu]]'''?

[[Attēls:SüleymaniyeMosqueIstanbul (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suleimana mošeja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no pazīstamākajiem [[Stambula]]s apskates objektiem, un no tās atrašanās vietas paveras plašs skats uz pilsētu ap [[Zelta rags|Zelta ragu]]; to uzskata par osmaņu arhitektūras šedevru un tā ir lielākā [[osmaņu impērija|osmaņu laikmeta]] [[mošeja]] pilsētā?
* ... [[Tartu Universitāte]]s [[basketbols|basketbola]] komanda, kas ir pašreizējā [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s kluba '''''[[Tartu Ülikool Maks &amp; Moorits]]''''' priekštece, 1949. gadā uzvarēja PSRS basketbola čempionātā?
* ... '''[[Ziloņu iela]]s''' [[Valmiera|Valmierā]] neparastais nosaukums nav saistīts ar [[ziloņi]]em, bet cēlies no kādreizējā Valmieras vecpilsētas nocietinājuma — Zilā bastiona?

[[Attēls:Ilia Tchavtchavadze.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Iļja Čavčavadze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš 19. gadsimta otrajā pusē aizsāka [[gruzīni|gruzīnu]] [[Nacionālisms|nacionālisma]] atdzimšanu un rūpējās par [[gruzīnu valoda]]s, literatūras un kultūras izdzīvošanu pēdējās cariskās varas desmitgadēs, tiek dēvēts par gruzīnu &quot;nācijas tēvu&quot;?
* ... 1995. gada [[Ans Lī|Ana Lī]] [[vēsturiskā drāma]]s filma '''&quot;[[Prāts un jūtīgums]]&quot;''' mūsdienās tiek uzskatīta par vienu no vislabākajām [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] grāmatu adaptācijām?
* ... '''[[Ukrainas Varonis]]''' tiek apbalvots ar Zelta Zvaigznes ordeni par izcilu varoņdarbu vai Valsts ordeni par izciliem darba sasniegumiem?

[[Attēls:Peter Pellegrini, 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Slovākija]]s [[Slovākijas prezidentu uzskaitījums|prezidentam]] '''[[Peters Pellegrīni|Peteram Pellegrīni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Itāļi|itāļu]] senči?
* ... elitārā [[Dānija]]s jūras spēku vienība '''[[Sīriusa suņu kamanu patruļa]]''' veic liela attāluma izlūkošanas patrulēšanu arktiskajā tuksnesī [[Grenlande]]s ziemeļu un austrumu daļā, parasti pa pāriem un izmantojot suņu ragavas ar vairākiem desmitiem suņu, dažreiz četrus mēnešus un bieži vien bez papildu saskarsmes ar cilvēkiem?
* ... [[Itālija|Itālijā]] dzimusī [[Albānija]]s [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotāja]] '''[[Lara Kolturi]]''' {{dat|2024|11|23||bez}} Gurglā, [[Austrija|Austrijā]] pirmo reizi izcīnīja vietu uz goda pjedestāla [[Pasaules kauss kalnu slēpošanā|Pasaules kausa]] posmā slalomā, ieņemot otro vietu un piekāpjoties tikai [[Mikeila Šifrina|Mikeilai Šifrinai]]?

[[Attēls:Howea-belmoreana.jpg|border|right|50px]]
* ... abas [[Lorda Hava sala]]i [[endēma suga|endēmās]] '''[[hovejas|hoveju]]''' sugas &lt;small&gt;(attēlā ''Howea belmoreana'')&lt;/small&gt; tiek plaši audzētas kā [[telpaugi]]?
* ... [[Bulgārija]]s valdnieka '''[[Simeons I Lielais|Simeona I Lielā]]''' veiksmīgie karagājieni pret [[Austrumromas impērija|bizantiešiem]], [[maģāri]]em un [[serbi]]em sekmēja Bulgārijas vēsturē lielāko teritoriālo ekspansiju, padarot to par spēcīgāko valsti Dienvidaustrumeiropā; šajā laikā bija bija arī ievērojams kultūras uzplaukums, vēlāk to sāka saukt par Bulgārijas kultūras zelta laikmetu?
* ... '''[[Kijivas metro]]''' ''Arsenalna'' stacija Sviatošinskas-Brovarskas līnijā ir otra dziļākā metro stacija pasaulē pēc Hongjančunas stacijas [[Čuncjina|Čuncjinā]], un tā atrodas 105,5 m zem zemes?

[[Attēls:Red Brocket (Mazama americana) male (28091090800).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Amerikas sarkanā mazama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izplatīta [[Dienvidamerika]]s mežos, sākot no [[Argentīna]]s ziemeļiem līdz [[Kolumbija]]i un Gviānām, kā arī [[Trinidāda|Trinidādas salā]], bet vēl nesen tās bija sastopamas arī [[Tobāgo]], taču tur tagad ir iznīcinātas?
* ... lielākā daļa '''[[Ukrainas ungāri|Ukrainas ungāru]]''' kompakti dzīvo [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]], kas robežojas ar [[Ungārija|Ungāriju]], kur veido aptuveni 12% [[iedzīvotāji|iedzīvotāju]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[ziepju opera]]s [[televīzija]]s seriāls '''&quot;[[Hameleonu rotaļas]]&quot;''' tiek pārraidīts kanālā [[CBS]] kopš [[1987. gads|1987. gada]] 23. marta; šim seriālam ir 38 sezonas un vairāk nekā 9500 sērijas?

[[Attēls:GBSowerby I 1832 pl225 upper and lower figures Rangia cuneata.png|border|right|50px]]
* ... līdz 2020. gadiem '''[[Atlantijas maktrgliemene]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvija|Latvijā]] bija zināmas tikai [[Liepāja]]s un [[Pāvilosta]]s apkaimē, taču 2024. gadā tika ziņots, ka ievērojams to daudzums dzīvo arī [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]; uzskata, ka to kāpuri atceļojuši uz [[Eiropa|Eiropu]] ar kuģu balasta ūdeņiem, pirmā parādīšanās fiksēta [[Antverpenes osta|Antverpenes ostā]]?
* ... [[96. Kinoakadēmijas balva|96. Kinoakadēmijas balvu]] kā &quot;[[Labākā starptautiskā spēlfilma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā starptautiskā spēlfilma]]&quot; saņēmusī filma '''&quot;[[Interešu zona]]&quot;''' stāsta par [[Aušvicas koncentrācijas nometne]]s komandantu [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfu Hesu]] un viņa sievu, kuri ar ģimeni cenšas dzīvot sapņu dzīvi mājā, kas atrodas otrpus nometnes sienām?
* ... 2021. gadā [[krievi|krievu]] [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs un bijušais [[Krievija]]s laikraksta &quot;Novaja Gazeta&quot; galvenais redaktors '''[[Dmitrijs Muratovs]]''' kopā ar Mariju Resu saņēma [[Nobela miera prēmija|Nobela Miera prēmiju]] par &quot;centieniem aizsargāt vārda brīvību, kas ir priekšnoteikums demokrātijai un ilgstošam mieram&quot;?

[[Attēls:Shawarma-sandwich-01.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[šaverma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs ielas [[ēdiens]] [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], bet mūsdienās tas izplatījies daudzās [[Eiropa]]s valstīs?
* ... '''[[Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)|Melnkalnes—Turcijas karš]]''' starp [[Melnkalnes kņaziste|Melnkalnes kņazisti]] un [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] 1876.—1878. gadā beidzās ar [[Melnkalne]]s uzvaru un neatkarības pasludināšanu?
* ... '''[[Ukrainas krievi]]''' ir lielākā [[mazākumtautība]] [[Ukraina|Ukrainā]] un [[Eiropa|Eiropā]], un lielākā [[krievu diaspora]] pasaulē?

[[Attēls:Aleksandras Sorokinas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|50px]]
* ... 2022. gadā [[Lietuva]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[Ultramaratons|ultragaro]] distanču skrējējs '''[[Aleksandrs Sorokins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi laboja pasaules rekordu 100 km skrējienā, distanci veicot 6 stundās 5 minūtēs un 41 sekundē, bet 2023. gadā [[Viļņa|Viļņā]], 41 gada vecumā, viņš uzlaboja savu pasaules rekordu, sasniedzot 6.05:35?
* ... no. 1937. līdz 1938. gadam '''[[Krievijas latvieši|Krievijas latviešus]]''' smagi skāra tā sauktā [[NKVD &quot;Latviešu operācija&quot;]], kuras laikā apcietināja 22 360 un nošāva 16 573 [[latvieši|latviešus]]?
* ... [[2015. gads kino|2015. gada]] [[Kanāda]]s un [[Vācija]]s [[trillera filma]] '''''[[Remember]]''''', kurā galveno lomu atveido [[Kristofers Plamers]], stāsta par ar [[Demence|demenci]] sirgstošu, 89 gadus vecu [[Holokausts|Holokaustā]] izdzīvojušo, kurš aizbēg no pansionāta, lai atrastu un nogalinātu [[Nacisti|nacistu]] kara noziedznieku, kurš nogalināja viņa ģimeni?

[[Attēls:Jonathan-plantation-house.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Svētās Helēnas Sala|Svētās Helēnas salā]] dzīvojošais Seišelu salu milzu bruņurupucis '''[[Džonatans (bruņurupucis)|Džonatans]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2021. gadā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vecāko zināmo dzīvo sauszemes dzīvnieku, domājams, ka viņa vecums pārsniedz 190 gadus?
* ... [[Čigāni|romu]] izcelsmes [[Serbija]]s mūziķis un komponists '''[[Žarko Jovanovičs]]''', kurš komponēja '''[[Čigānu himna|romu himnu]]''', [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā bija ieslodzīts trīs [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēs]]?
* ... daži [[dzīvnieki]] izmanto '''[[atbalss|atbalsi]]''' atrašanās vietas noteikšanai un [[navigācija]]i, piemēram, [[vaļveidīgie]] un [[sikspārņi]] to izmanto procesā, kas pazīstams kā [[eholokācija]]?

[[Attēls:Flaki (2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[fļaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[poļi|poļu]] [[zupa]], kuras būtiska sastāvdaļa ir [[liellops|liellopu]] [[kuņģis]]?
* ... '''[[Austrumu Trāķija]]''' ir vienīgā [[Turcija]]s [[Eiropa]]s teritorija, kas veido aptuveni 5 % no šīs valsts platības?
* ... maigi [[Eiroskeptisms|eiroskeptiskajā]] un pret federālismu vērtajā '''[[Eiropas Konservatīvie un reformisti|Eiropas Konservatīvo un reformistu]]''' grupā lielākā partija pēc [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputātu skaita ir [[Polija]]s &quot;[[Likums un taisnīgums]]&quot;, bet [[Latvija|Latvijā]] to pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]?

[[Attēls:Gloucester Cathedral exterior 2019.JPG|border|right|50px]]
* ... 11. gadsimtā celtajā '''[[Glosteras katedrāle|Glosteras katedrālē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1216. gads|1216. gadā]] tika kronēts [[Anglijas karalis]] [[Henrijs III Plantagenets|Henrijs III]], bet [[1327. gads|1327. gadā]] baznīcā tika apbedīts karalis [[Edvards II Plantagenets|Edvards II]]?
* ... '''[[Beļģijas koloniālā impērija|Beļģijas koloniālās impērijas]]''' sākums saistās ar [[1908. gads|1908. gadu]], kad [[Beļģija]] anektēja [[Kongo Brīvvalsts|Kongo brīvvalsti]], izveidojot [[Beļģu Kongo]]?
* ... vairums '''[[NKVD troikas|NKVD troiku]]''' biedru tika represēti [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, un ievērojama daļa no viņiem tika represēti pirms 1938. gada novembra — viņus represēja troikas, kuru biedri viņi bija iepriekš?

[[Attēls:Brussels sprout closeup.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Briseles kāposti]]''' jeb rožkāposti tiek audzēti ēdamo [[pumpurs|pumpuru]] dēļ, kuru izmērs ir no 1,5 līdz 4 centimetriem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1954. gads Latvijā|1954. gada]] 4. aprīlī [[PSRS Gaisa spēki|PSRS Gaisa spēku]] [[lidmašīna]] ''Lavochkin La-15'' bija pacēlusies no [[LPX|Liepājas militārā lidlauka]], bet nezināmu iemeslu dēļ vienos naktī tā '''[[La-15 katastrofa Liepājā|nogāzās un uzsprāga]]''' dzīvojamo māju kvartālā [[Vecliepāja|Vecliepājas rajonā]]; bojā gāja lidmašīnas pilots un seši [[Liepāja]]s iedzīvotāji?
* ... '''[[Pitijas spēles]]''' bija vienas no četrām tā sauktajām panhellēniskajām sporta spēlēm [[Senā Grieķija|senajā Grieķijā]]; tās bija otrās populārākās aiz [[Antīkās olimpiskās spēles|Olimpiskajām spēlēm]] un tika rīkotas [[Delfi|Delfos]] reizi četros gados?

[[Attēls:Кітаб.jpg|border|right|50px]]
* ... jau senatnē '''[[Polijas—Lietuvas tatāri]]''' pārgājuši uz apkārtējās tautas valodu (visbiežāk [[baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]] &lt;small&gt;(attēlā baltkrievu valodas teksts [[arābu raksts|arābu rakstā]])&lt;/small&gt;), taču saglabājuši tradīcijas un reliģiju — [[sunnītu islāms|sunnītu islāmu]]?
* ... '''[[Terorakts Maskavas apgabalā (2024)|terorakts Maskavas apgabalā 2024. gada 22. martā]]''', kad teroristi no grupējuma [[Islāma valsts — Horasānas province|ISIS—K]] koncertzālē ''Crocus City Hall'' nogalināja vismaz 145 cilvēkus, bija viens no lielākajiem teroristu uzbrukumiem mūsdienu [[Krievijas vēsture|Krievijas vēsturē]], atpaliekot tikai no [[Teroristu uzbrukums Beslanā|terorakta Beslanā 2004. gadā]]?
* ... '''[[Pirmais Sudānas pilsoņu karš|Pirmajā Sudānas pilsoņu karā]]''', kas ilga no 1955. līdz 1972. gadam, 17 gadu laikā gāja bojā līdz 1 miljonam cilvēku?

[[Attēls:Wow signal.jpg|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[Wow! signāls|''Wow!'' signālam]]''' nebija nosakāmas [[modulācija]]s — paņēmiena, ko izmanto informācijas pārraidīšanai pa [[radioviļņi]]em —, tas joprojām ir labākais kandidāts uztvertai ārpuszemes radio pārraidei, kāds jebkad ir atklāts &lt;small&gt;(attēlā signāls attēlots kā &quot;6EQUJ5&quot;, reģistrēts [[Ohaio (štats)|Ohaio štatā]] [[1977. gads|1977. gadā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Normandijas hercogs|Normandijas hercoga]] '''[[Roberts I Lielais|Roberta I Lielā]]''' attiecībās ar konkubīni Arletu no Felēzes dzima pirmais [[Normandiešu dinastija]]s [[Anglijas karalis]] [[Viljams I Iekarotājs]], bet tā kā viņa vecāki nebija laulājušies, tad Viljams bija ārlaulībā dzimis un tika iesaukts par &quot;bastardu&quot;?
* ... 2024. gada februārī [[ASV]] [[diplomāts]] un amatieris [[ornitologs]] '''[[Pīters Kestners]]''' kļuva par pirmo cilvēku, kurš redzējis 10 000 [[putni|putnu]] sugu jebkur pasaulē?

[[Attēls:Famagusta 01-2017 img14 Lala Mustafa Pasha Mosque.jpg|border|right|50px]]
* ... [[viduslaiki|viduslaikos]] mūsdienu [[Ziemeļkipra|Ziemeļkiprā]] esošā '''[[Famagusta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija [[Kipra]]s svarīgākā ostas pilsēta un vārti tirdzniecībai ar [[Levante]]s ostām, no kurām [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] tirgotāji veda savas preces uz [[Rietumeiropa|Rietumeiropu]]?
* ... 2022. gadā pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] '''[[Eiropas Brīvā apvienība|Eiropas Brīvās apvienības]]''' biedre no [[Latvija]]s [[Tatjana Ždanoka]] [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] balsoja pret rezolūciju, kas nosodīja [[Krievija|Krieviju]] un vēlāk ar abpusēju vienošanos pameta partiju, jo viedokļi par karu Ukrainā krasi atšķirās?
* ... '''[[Burtnieka drumlinu lauks]]''' satur ap 1430 [[drumlins|drumlinu]] vaļņu, kas ir īpaši izteikti dienvidos no [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] un ir savstarpēji paralēli orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā?

[[Attēls:Santana Acer Arena (5558151833) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2023. gadā žurnāls ''Rolling Stone'' nosauca [[Meksika|Meksikā]] dzimušo '''[[Karloss Santana|Karlosu Santanu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par 11. visu laiku izcilāko [[ģitārists|ģitāristu]]?
* ... [[Indija]]s [[futbols|futbola]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Sunils Čhetri]]''' ir ceturtais [[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|visvairāk vārtus guvušais spēlētājs izlašu līmenī]] ar 95 vārtiem, tāpat viņš ir visvairāk spēļu aizvadījušais un labākais vārtu guvējs [[Indijas futbola izlase|Indijas izlasē]]?
* ... uzņēmējs '''[[Jāzeps Šņepsts]]''', kurš 2024. gadā kļuva plaši atpazīstams medijos ar nomedīta [[Baltais degunradzis|baltā degunradža]] fotogrāfiju, 1998. gadā bija [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] veidotās [[Tautas partija]]s dibinātāju skaitā un no tās saraksta tika [[7. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[7. Saeima|7. Saeimā]]?

[[Attēls:Chamaedaphne calyculata 1 (5097220701).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[ārkausa kasandra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama nevienmērīgi: diezgan bieži Austrumlatvijā, kamēr valsts rietumu daļā nav sastopama, jo Latviju šķērso sugas [[Eiropa]]s areāla rietumu robeža?
* ... 2018. gadā ''Legendary Pictures'' nolīga režisoru [[Denī Vilnēvs|Denī Vilnēvu]] filmēt [[Frenks Herberts|Frenka Herberta]] romāna &quot;Kāpa&quot; divu daļu adaptāciju; pirmā daļa &quot;[[Kāpa (2021. gada filma)|Kāpa]]&quot; bija komerciāli veiksmīga, un no 2022. gada jūlija līdz decembrim uzņemta filma '''&quot;[[Kāpa: Otrā daļa]]&quot;''', kas iznāca [[2024. gads kino|2024. gadā]]?
* ... [[2004. gads|2004. gadā]] '''[[hutieši]]''' sāka bruņotu sacelšanos pret [[Jemena]]s valdību un kopš [[2015. gads|2015. gada]] piedalās [[Jemenas pilsoņu karš|Jemenas pilsoņu karā]], kontrolējot gandrīz visu Jemenas ziemeļu daļu; viņi saņem militāru un finansiālu atbalstu no [[Irāna]]s un tās sabiedrotajiem ''[[Hezbollah]]''?

[[Attēls:Praga 11.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Varšavas pakta iebrukums Čehoslovākijā]]''', kas sākās [[1968. gads|1968. gada]] 21. augustā un izbeidza [[Prāgas pavasaris|Prāgas pavasari]], lai arī notika bez kaujām, tomēr prasīja 108 [[Čehoslovākija]]s pilsoņu dzīvības, tāpat bojāgājušie bija iebrūkošā karaspēka sastāvā &lt;small&gt;(attēlā padomju tanki [[T-55]] operācijas &quot;Donava&quot; laikā)&lt;/small&gt;?
* ... 2000. gadā Starptautiskās Handbola federācijas veiktās aptaujas rezultātā [[ukraiņi|ukrainieti]] '''[[Zinaīda Turčina|Zinaīdu Turčinu]]''' atzina par 20. gadsimta labāko [[handboliste|handbolisti]]?
* ... saskaņā ar [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] izlūkdienestu aplēsēm [[1919. gads|1919. gada]] jūnijā '''[[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Balto armiju]]''', kas cīnījās pret Sarkano armiju [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], skaitliskais sastāvs sasniedza maksimumu — gandrīz 683 000 karavīru, bet kopējais skaits kopā ar palīgvienībām varēja pārsniegt 1 023 000 cilvēku?

[[Attēls:Charlotte Amalie 1.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš atklāja '''[[Sentomasa|Sentomasas salu]]''' [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]], bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sava otrā ceļojuma laikā &lt;small&gt;(attēlā [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Šarlote Amālija]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] [[Pīters Šiltons|Pīteram Šiltonam]] pieder rekords par '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 1000 vai vairāk oficiāli aizvadītām spēlēm|visvairāk aizvadītajām spēlēm]]''', nospēlējot vairāk nekā 1400 spēles?
* ... '''[[vāciešu apmešanās uz austrumiem]]''' turpinājās līdz pat [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām, un vēsturnieki 19. gadsimtā šo virzienu definēja vispārpieņemtajā nosaukuma versijā — '''''[[Drang nach Osten]]'''''?

[[Attēls:Nīgrandes luterāņu baznīca7.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1775. gads Latvijā|1775. gadā]] [[Nīgrande|Pīlesmiesta]] koka baznīcas vietā uzcēla mūra '''[[Nīgrandes luterāņu baznīca|luterāņu baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas saglabājusies līdz mūsu dienām?
* ... [[Latvija]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkls '''&quot;[[LaTS]]&quot;''', ko pārvalda uzņēmums &quot;Latvijas tirgotāju savienība&quot;, apvieno aptuveni 270 uzņēmumus ar vairāk nekā 700 tirdzniecības vietām?
* ... '''[[Polijas baltkrievi]]''' ir viena no lielākajām [[Mazākumtautība|mazākumtautībām]] valstī, saskaņā ar 2021. gada [[tautas skaitīšana]]s datiem [[Polija|Polijā]] dzīvoja 56 607 [[baltkrievi]], no kuriem aptuveni 17 325 mājās lietoja [[Baltkrievu valoda|baltkrievu valodu]]?

[[Attēls:Talihaerm J. – Biathlon 2023 Nove Mesto 8557.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2024. gada Pasaules čempionātā biatlonā]] [[Nove Mesto Morāvijā|Nove Mesto]] '''[[Johanna Taliherma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, Regina Ermitsa, [[Tūli Tomingasa]] un Suzana Kilma izcīnīja 4. vietu stafetē, kas bija [[Igaunija]]s visu laiku augstākais rezultāts šajā disciplīnā?
* ... '''[[Somijas zviedri]]''' ir valsts lielākā lingvistiskā [[minoritāte]], kuras tiesības ir oficiāli nostiprinātas [[Somijas konstitūcija|Somijas konstitūcijā]]?
* ... [[1996. gads|1996. gadā]] '''[[Baltkrievijas Konstitūcija]]''' tika grozīta, pamatojoties uz referenduma rezultātiem, pārdalot pilnvaras par labu izpildvarai un [[Baltkrievijas prezidents|prezidentam]], turklāt konstitūcijā nostiprināja [[Krievu valoda|krievu]] un [[Baltkrievu valoda|baltkrievu]] valodu vienlīdzību, kas izrietēja no [[1995. gada referendums Baltkrievijā|1995. gada referenduma]]?

[[Attēls:Muhammad Ahmad.jpg|border|right|50px]]
* ... Mahdistu valsts [[Sudāna|Sudānā]] dibinātāja un līdera '''[[Muhameds Ahmeds|Muhameda Ahmeda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[1881. gads|1881. gadā]] pasludināja sevi par [[mesija|mesiju]], dēls Abdelrahmans al Mahdī bija viens no [[Angļu-ēģiptiešu Sudāna]]s redzamākajiem politiķiem un tās premjerministrs, bet mazmazdēls Sadiks al Mahdī bija Sudānas premjerminists 20. gadsimta 60. un 80. gados?
* ... 2002. gadā [[Lietuva]]s [[mazumtirdzniecība]]s tīkla uzņēmumu grupa '''''[[Aibė]]''''' paplašinājās uz [[Latvija|Latviju]]?
* ... [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Edmunds Valeiko]]''' kā spēlētājs ir aizvadījis 90 spēles [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasēs]], tās sastāvā piedaloties trijos [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīros?

[[Attēls:Flag of Wales.svg|border|right|50px]]
* ... tāpat kā daudzu [[heraldika]]s figūru gadījumā, precīzs [[pūķis|pūķa]] attēlojums '''[[Velsas karogs|Velsas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nav standartizēts likumā, un tam ir daudz atveidojumu?
* ... politiskais termins '''[[Finlandizācija]]''' parādījās 20. gadsimta otrajā pusē, lai raksturotu [[Padomju Savienība]]s un [[Somija]]s attiecības pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]?
* ... vienīgais [[futbolists]], kurš cēlies ārpus [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un ir '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 500 vai vairāk spēļu aizvadījušo spēlētāju uzskaitījums|aizvadījis 500 Premjerlīgas spēles]]''', ir [[Austrālija]]s vārtsargs [[Marks Švarcers]]?

[[Attēls:2008-01-28 Tague Bay St. Croix.jpg|border|right|50px]]
* ... pirmais eiropietis, kurš apmeklēja [[Virdžīnu salas|Virdžīnu salās]] esošo '''[[Sentkroisa|Sentkroisas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bija [[Kristofors Kolumbs]] [[1493. gads|1493. gada]] 14. novembrī, sadursmes starp [[spāņi]]em un karībiem Sentkroisā bija vēsturē pirmais dokumentētais militārais konflikts starp spāņiem un [[Jaunā pasaule|Jaunās pasaules]] iedzīvotājiem?
* ... '''[[neitralitāte]]''' [[Starptautiskās tiesības|starptautiskājās tiesībās]] nozīmē nepiedalīšanos [[Karš|karā]], bet miera laikā tas nozīmē atteikšanās un nepiedalīšanās militāri politiskos blokos, kā arī militāro arsenālu un budžeta izdevumu samazināšana?
* ... '''[[šerifs|šerifa]]''' amats radies 11. gadsimta [[Anglija|Anglijā]] un sākotnēji tas bijis [[monarhs|monarha]] pilnvarotais pārstāvis [[grāfiste|grāfistē]] (šīrā) un bija atbildīgs par kārtības nodrošināšanu, karaspēka draudzes mobilizēšanu, kā arī bija iesaistīts [[nodokļi|nodokļu]] ievākšanā?

[[Attēls:Casu Marzu cheese.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kasu marcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir tradicionāls [[Sardīnija]]s [[aita]]s [[piens|piena]] [[siers]] ar dzīviem kukaiņu [[Kāpurs|kāpuriem]]; daži cilvēki dod priekšroku kāpuru noņemšanai pirms ēšanas, bet citi ēd tos kopā ar sieru, tomēr kāpuri var izdzīvot cilvēka [[zarnas|zarnās]], izraisot enterālu saslimšanu?
* ... [[Japāna]]s transportlīdzekļu ražotājs '''''[[Suzuki Motor Corporation]]''''' sāka darbību 1909. gadā kā [[Zīds|zīda]] un [[kokvilna]]s [[Stelles|aušanas steļļu]] ražotājs?
* ... tā kā '''[[siltumvadīšana|siltumvadīšanu]]''' veicina [[Temperatūra|temperatūru]] starpība, izolētā sistēmā apgabali ar sākotnēji atšķirīgu temperatūru siltuma vadīšanas ceļā tieksies uz termodinamisko līdzsvaru (konstantu temperatūru)?

[[Attēls:20230211 FIS Ski Jumping World Cup Women Hinzenbach Nika Prevc 850 6801.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētājas [[Tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] lēcienos gan no parastā, gan lielā tramplīna [[slovēņi|slovēniete]]s '''[[Nika Prevca|Nikas Prevcas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; trīs brāļi [[Peters Prevcs|Peters]], [[Cene Prevcs|Cene]] un Domens arī ir tramplīnlēcēji?
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Gregs Vitingtons]]''', kurš [[Latvija]]s kluba [[Rīgas VEF]] sastāvā 2024. gadā kļuva par [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionu, ir aizvadījis četras spēles [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]], spēlējot [[Denveras &quot;Nuggets&quot;]]?
* ... [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]] '''[[Ketleru atsegums|Ketleru atsegumu]]''' [[Venta]]s labajā krastā izvēlējās par [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovietu Latvijā]]?

[[Attēls:Monument pedestal Krates victory S399 ancient agora museum Athens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[kvadriga|kvadrigu]]''' sacensības rīkoja [[Antīkās olimpiskās spēles|antīkajās olimpiskajās spēlēs]] un citās sakrālajās svinībās, un tās uzskatīja par [[sengrieķu mitoloģija|gieķu dievu]] transporta līdzekli, kā arī tās attēlotas uz dažādām vāzēm un mākslinieciskos bareljefos &lt;small&gt;(attēlā kvadriga uz pjedestāla piemineklim, veltītam uzvarai Panatēnu spēlēs)&lt;/small&gt;?
* ... kopš 2022. gada [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīga]]s komandā [[RFS]] spēlējošais [[Serbi|serbu]] [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Stefans Paničs]]''' ir aizvadījis vienu spēli [[Serbijas futbola izlase|Serbijas futbola izlasē]], bet 2018., 2019. un 2020. gadā uzvarējis Latvijas Virslīgā ar ''[[Riga FC]]'' komandu?
* ... uzņēmēja no [[Londona]]s '''[[Rūta Belvila]]''', tāpat kā viņas māte un tēvs iepriekš, no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam pārdeva cilvēkiem laiku, katru dienu iestatot pulksteni pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]], kā rādīja Griničas pulkstenis, un pēc tam ļaujot klientiem apskatīt pulksteni un pieregulēt savējo?

[[Attēls:Akhmed Zakayev (2018).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ahmeds Zakajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopš 2007. gada ir [[Ičkērijas Čečenu Republika]]s trimdas valdības premjerministrs?
* ... '''[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' laboti divi pasaules rekordi: [[400 metri|400 metru skrējienā]] to paveica [[Nīderlande]]s sprintere [[Femke Bola]] (49,17 sekundes), bet 60 metru barjerskrējienā pasaules rekordu sasniedza Bahamu Salu pārstāve Devina Čārltone (7,65 sekundes)?
* ... lielākās '''[[oguzu valodas]]''' pēc runātāju skaita ir [[turku valoda]] (90 miljoni runātāju), [[azerbaidžāņu valoda]] (24 miljoni) un [[turkmēņu valoda]] (6,5 miljoni)?

[[Attēls:Zanda Martens MdB, SPD Fraktion im Bundestag.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Vācija]]s politiķe un juriste '''[[Zanda Martena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[Bundestāgs|Vācijas Bundestāga]] deputāti 2021. gada vēlēšanās?
* ... amerikāņu sākotnējais iebrukums [[Okinava (sala)|Okinavā]] [[1945. gads|1945. gada]] 1. aprīlī bija [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] lielākais amfībiju uzbrukums [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karadarbības teātrī]]; kopā '''[[Okinavas kauja]]''' starp [[ASV]] un [[Japāna]]s spēkiem ilga 82 dienas no 1945. gada 1. aprīļa līdz 22. jūnijam?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]] starp [[Ķeltu jūra|Ķeltu jūru]] ziemeļos un [[Lamanšs|Lamanšu]] dienvidos, 40 km no [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s salas galējā dienvidrietumu punkta esošajās '''[[Sili salas|Sili salās]]''' ir novērojami līdz 6 m augsti [[paisums|paisumi]], bet bēguma laikā pa seklajiem jūrasšaurumiem ar kājām iespējams nokļūt no vienas salas uz otru?

[[Attēls:Cristiano Ronaldo playing for Al Nassr FC against Persepolis, September 2023 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Portugāles futbola izlase|Portugāles]] futbolistam [[Krištianu Ronaldu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pieder rekords ar 137 '''[[Vīriešu futbolistu uzskaitījums ar 50 vai vairāk vārtu guvumiem starptautiskā līmenī|vārtu guvumiem starptautiskā līmenī]]'''?
* ... pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] un [[iedzīvotāju blīvums|blīvuma]] '''[[Luksemburgas kantons]]''' ir pirmais kantons [[Luksemburga|Luksemburgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 22. septembrī [[Saeima]] atbalstīja zvēraudzēšanas aizlieguma likumprojektu, kas Saeimā nonāca pēc biedrības '''&quot;[[Dzīvnieku brīvība]]&quot;''' iniciatīvas, no [[2028. gads Latvijā|2028. gada]] 1. janvāra aizliedzot audzēt un turēt dzīvniekus, ja to audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir [[kažokāda|kažokādu]] ieguve?

[[Attēls:Lejeune - Bataille de Marengo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Otrās koalīcijas karš (1799—1802)|Otrās koalīcijas kara]] {{dat|1800|06|14|lok}} '''[[Marengo kauja]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; rezultātā [[Hābsburgu monarhija|austrieši]] bija spiesti izvest karaspēku no [[Lombardija]]s, bet [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] iekšpolitiski nostiprināja savas pozīcijas kā [[Francijas Pirmā republika|Francijas Pirmās republikas]] pirmais konsuls?
* ... 6. gadsimtā plašāko ekspansiju sasniegušais '''[[Tjurku kaganāts]]''' ir viena no lielākajām valstīm pasaules vēsturē?
* ... '''[[nogaju valoda]]''' ir viena no [[Krievijas Federācija]]s [[Dagestāna]]s un [[Karačaja-Čerkesija|Karačajas-Čerkesijas]] [[valsts valoda|oficiālajām valodām]]?

[[Attēls:Mattarella Milei 2024 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīnas prezidents]] '''[[Havjers Milejs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstams ar savu ekstraordināro personību un aktīvo klātbūtni medijos, bet politiski viņu raksturo kā [[Labēja politika|labējo]] [[Populisms|populistu]] un labējo [[Libertisms|libertārieti]], kas atbalsta ''[[laissez-faire]]'' ekonomiku, pieskaņojot [[Minarhisms|minarhisma]] un [[Anarhokapitālisms|anarhokapitālisma]] principus?
* ... '''''[[Absolut Vodka]]''''' ir trešais lielākais [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholisko dzērienu]] zīmols pasaulē aiz ''Bacardi'' un ''Smirnoff''?
* ... pēc pēdējā [[hercogs|hercoga]] nāves [[1884. gads|1884. gadā]] '''[[Braunšveigas hercogiste]]''' faktiski kļuva par [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] provinci, un par reģentu kļuva kāds no Prūsijas valdošā [[Hoencollernu dinastija|Hohenzollernu nama]] locekļiem?

[[Attēls:Alan Shearer 2008.jpg|border|right|50px]]
* ... 1995.—1996. gada sezonā [[Alans Šīrers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pirmo [[futbolists|futbolistu]], kurš '''[[Anglijas futbola Premjerlīgā 100 vai vairāk vārtus guvušo spēlētāju uzskaitījums|guvis 100 vārtus Premjerlīgā]]''', un viņam pieder rekords par vismazāk aizvadītajām spēlēm, lai sasniegtu šo skaitli, to paveicot 124 spēlēs?
* ... '''[[Apvienotās Karalistes ekonomika]]s''' vadošā nozare ir [[Pakalpojums|pakalpojumu nozare]], kurā vadošo lomu ieņem finanšu komponents?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[tausūgi]]''' ir ieceļojuši [[Sulu arhipelāgs|Sulu arhipelāgā]] 11.—13. gadsimtā no [[Mindanao]] ziemeļaustrumiem, kas izskaidro '''[[tausūgu valoda]]s''' radniecību ar [[visaju valodas|visaju valodām]]?

[[Attēls:20210529 Lands End-9.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānija]]s galējais dienvidrietumu punkts '''[[Lendsends]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir veidots no stāvām [[granīts|granīta]] klintīm, un tas ir populārs [[tūrisms|tūrisma]] galamērķis?
* ... [[Larss fon Trīrs|Larsa fon Trīra]] filmas '''&quot;[[Dejotāja tumsā]]&quot;''' pirmizrāde notika {{Dat|2000|5|17|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur tā saņēma festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet galvenās lomas atveidotāja [[Bjorka]] saņēma arī festivāla labākās aktrises balvu?
* ... viens no paleoģenētikas pamatlicējiem [[Zviedrija]]s ģenētiķis '''[[Svante Pēbo]]''' 2022. gadā ieguva [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem izzudušo [[Hominīni|hominīnu]] genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos&quot;?

[[Attēls:Acorn Squirrel.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[ozolzīles|ozolu zīles]]''' ir pārāk smagas, lai tās varētu izplatīt [[vējš]], tāpēc dabā tās var nonākt jaunā augšanas vietā tikai ar dzīvnieku palīdzību; noderīga loma ir tiem zīdītājiem un putniem, kuri, veidodami barības krājumus ziemai, zīles ierok augsnē, bet dažādu iemeslu dēļ tās neapēd, piemēram [[sīlis|sīļi]], [[parastā vāvere|vāveres]], [[meža klaidoņpele]]s &lt;small&gt;(attēlā vāvere ar zīli)&lt;/small&gt;?
* ... pateicoties uzlabotajām sēklu tīrīšanas metodēm, [[Eiropa|Eiropā]] '''[[vītņu dedestiņa]]''' lielākoties ir izskausta no labības kultūrām, kur to sēklu piejaukums novāktajai ražai ir kaitīgs, jo tās cilvēku uzturā vai [[Lopbarība|lopbarībā]] ir indīgas?
* ... 20. gadsimta 60. gados no '''[[Valmieras lidlauks|Valmieras lidlauka]]''' veikti arī pasažieru lidojumi uz [[Rīga|Rīgu]], [[Daugavpils|Daugavpili]], [[Rēzekne|Rēzekni]], [[maskava|Maskavu]], [[adlera|Adleru]], [[Simferopole|Simferopoli]] un [[Miņeraļnije Vodi]], kā arī citām pilsētām?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa caesia subsp. vosagiaca kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pelēkzilā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, galvenokārt nelielā apvidū valsts rietumdaļā, kur atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas aug upju krastos, [[Parks|parku]] malās, ceļu un [[Tīrums|tīrumu]] malās?
* ... no visām četrām [[Sabiedroto okupētā Vācija|Sabiedroto okupētajām teritorijām Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], '''[[Britu okupācijas zona Vācijā]]''' bija ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, un tajā atradās [[Rūras apgabals|Rūras]] smagās rūpniecības reģions, kā arī jūras ostas?
* ... '''[[Zlēku Karātavu kalns|Zlēku Karātavu kalna]]''' nosaukums vedina domāt, ka šajā kalnā kādreiz varēja atrasties soda vieta, ko apliecina [[teika]], kurā kalns tiek apzīmēts par vietu, kur [[sadedzināšana|sadedzināts]] burvis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Crowd outside nyse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volstrītas sabrukums]]''' [[1929. gads|1929. gada]] oktobrī bija viens no vislielākajiem un ietekmīgākajiem [[finanšu krīze]]s brīžiem pasaules vēsturē, aizsākot [[Lielā depresija|Lielo depresiju]], kas ilga vairāk nekā desmit gadus &lt;small&gt;(attēlā cilvēku pūļi pie biržas ēkas [[Volstrīta|Volstrītā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|Sengrieķu mitoloģijā]] '''[[Aretuzas avots]]''' ir vieta, kur [[nimfa]] '''[[Aretuza]]''', [[Antīkās Sirakūzas|seno Sirakūzu]] aizbildne, iznāca zemes virspusē pēc bēgšanas caur pazemi no savas dzimtās vietas [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijā]]?
* ... '''[[Spānijas Otrā republika]]''' pastāvēja no [[1931. gads|1931. gada]] 14. aprīļa līdz [[1939. gads|1939. gada]] 1. aprīlim, kad pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] beigām tika izveidota [[Fransisko Franko]] diktatūra, un ir viens no vispretrunīgākajiem periodiem [[Spānijas vēsture|Spānijas vēsturē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:James Buchanan Alt Crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1856. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' norisinājās sarežģītā laikā, kad jautājumi par [[verdzība|verdzību]] draudēja sašķelt valsti, taču [[Džeimss Bjūkenens (politiķis)|Džeimsa Bjūkenena]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvara deva [[ASV Demokrātiskā partija|demokrātiem]] vēl vienu termiņu [[ASV prezidents|prezidenta]] amatā, tomēr viņš nespēja novērst konfliktu starp ziemeļiem un dienvidiem?
* ... '''[[45. šaha olimpiāde|45. šaha olimpiādē]]''', kas notika no [[2024. gads sportā|2024. gada]] 10. septembra līdz 22. septembrim [[Ungārija]]s galvaspilsētā [[Budapešta|Budapeštā]], [[Indija]]s šaha izlases uzvarēja gan vīriešu, gan sieviešu vērtējumā?
* ... mūsdienās '''[[Tukidīda slazds|Tukidīda slazda]]''' teorija tiek izmantota, lai aprakstītu un prognozētu potenciālos konfliktus starp [[ASV]] un [[Ķīna|Ķīnu]], jo Ķīnas ekonomiskā un politiskā vara pieaug, bet ASV joprojām saglabā dominējošo stāvokli pasaules kārtībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Espana 100 peset 1983.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[peseta]]''' [[Spānija|Spānijā]] tika ieviesta [[1868. gads|1868. gadā]] un izmantota vairāk nekā gadsimtu līdz [[2002. gads|2002. gadam]], kad to aizstāja [[eiro]] &lt;small&gt;(attēlā 1980. gada 5 pesetas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džima Krova likumi]]''', kas darbojās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu štatos no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum, bija izveidoti, lai institucionalizētu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] [[Nevienlīdzība|nevienlīdzību]] starp baltajiem un [[afroamerikāņi]]em?
* ... [[Panarābisms|panarābisma]] kustība ir viens no spēcīgākajiem '''[[arābu nacionālisms|arābu nacionālisma]]''' izpausmes veidiem, kas mēģināja radīt vienotu arābu [[valsts|valsti]], bet tās realizācija sastapās ar grūtībām, jo valstu intereses un ārējie faktori apgrūtināja šīs kustības sekmes?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mayflower in Plymouth Harbor, by William Halsall.jpg|border|right|200px]]
* ... kuģis '''''[[Mayflower (kuģis)|Mayflower]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada gleznā)&lt;/small&gt;, [[1620. gads|1620. gadā]] pārvadāja pirmos [[Puritāņi|puritāņu]] svētceļniekus no [[Anglija]]s uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]], kur tie dibināja Plimutas koloniju, kas bija viena no pirmajām pastāvīgajām eiropiešu apmetnēm kontinentā?
* ... lēš, ka '''[[plutino]]''' sastāda ap ceturtdaļu no visiem pašlaik zināmajiem [[Koipera josla]]s objektiem, un tie galvenokārt koncentrēti tās [[Saule]]i tuvākajā daļā?
* ... '''[[mosarābu valoda]]''', ko lietoja [[Kristieši|kristiešu]] iedzīvotāji [[Arābu Pireneju pussalas iekarošana|musulmaņu valdīšanas laikā Pireneju pussalā]], bija ar [[latīņu valoda]]s bāzi, bet to spēcīgi ietekmēja [[arābu valoda]], kas atspoguļojās [[Leksika|leksikā]] un dažās [[Gramatika|gramatiskajās]] iezīmēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... pašreizējais '''[[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]]''' [[Antoniu Košta]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis [[Portugāles premjerministrs]]?
* ... pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves sākās cīņas starp diadohiem par impērijas kontroli, kurās '''[[Kasandrs]]''' spēlēja nozīmīgu lomu un ieguva varu, manipulējot un veicot militāras kampaņas, un galu galā kļuva par [[Senā Maķedonija|Maķedonijas]] ķēniņu 305. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[Otrais Libānas karš]]''' starp [[Izraēlas Aizsardzības spēki]]em un [[Libāna|Libānā]] bāzēto grupējumu ''[[Hezbollah]]'' [[2006. gads|2006. gada]] vasarā sākās ar ''Hezbollah'' uzbrukumu [[Izraēla]]s teritorijai, kura laikā tika nogalināti vairāki Izraēlas karavīri un nolaupīti divi no viņiem, aizsākot plašu Izraēlas militāro operāciju pret ''Hezbollah'' un Libānu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Theodor Seuss Geisel (01037v).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu bērnu grāmatu autors un ilustrators '''[[Teodors Seuss Geizels]]''' jeb Doktors Seuss &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sarakstījis un ilustrējis vairāk nekā 60 [[bērnu grāmatas]], ieskaitot &quot;Hortons&quot;, &quot;Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus&quot; un &quot;Lorakss&quot;?
* ... pirms '''[[Arābu Pireneju pussalas iekarošana]]s''' to kontrolēja Rietumgotu karaliste, kuras politiskā un militārā vara bija novājināta iekšējo konfliktu gaitā, un līdz 718. gadam gandrīz visa [[Ibērijas pussala]] bija [[musulmaņi|musulmaņu]] pārvaldē, izņemot nelielas teritorijas ziemeļos, kas vēlāk kļuva par galveno pretestības centru un [[Rekonkista]]s aizsākumu?
* ... [[Romas impērija]]s laikā [[Anglija]]s pilsētas '''[[Volsenda]]s''' vietā atradās romiešu cietoksnis Segedunuma, kas aizsargāja [[Adriāna valnis|Adriāna mūra]] austrumu galu; no tā cēlies pilsētas mūsdienu nosaukums — ‘Mūra gals’?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa rugosa Tokyo.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[krokainā roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dabiski sastopama [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]], taču suga ir plaši kultivēta visā pasaulē un daudzviet pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] tā diezgan bieži sastopama apstādījumos un ir pārgājusi savvaļā, atzīta par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]]?
* ... 2019. gadā tika paziņots, ka '''[[Nīderlandes Grand Prix|Nīderlandes ''Grand Prix'']]''' sākot ar {{f1|2020}}. gada sezonu atgriezīsies [[Pirmā formula|Pirmās formulas]] kalendārā, tomēr 2020. gada sacīkste tika atcelta [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, un pirmais atjaunotais ''Grand Prix'' norisinājās {{f1|2021}}. gadā, to uzvarot mājniekam [[Makss Verstapens|Maksam Verstapenam]]?
* ... '''''[[Apple Pay]]''''' izmanto [[NFC]] tehnoloģiju, kas nodrošina drošus bezkontakta maksājumus, vienkārši pietuvinot ierīci maksājumu terminālim?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sayyid_Nasrallah.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Izraēlas—Hamās karš (kopš 2023. gada)|Izraēlas—''Hamās'' kara]] laikā [[2024. gads|2024. gada]] 27. septembrī [[Libāna]]s [[šiīti|šiītu]] garīdznieku un ''[[Hezbollah]]'' politisko līderi '''[[Hasans Nasralla|Hasanu Nasrallu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nogalināja [[Izraēla]]s mērķēta gaisa trieciena rezultātā [[Beirūta]]s dienvidu daļā?
* ... '''[[Frics Zaukels]]''', kurš ir pazīstams kā atbildīgais par [[Piespiedu darbs|piespiedu darba]] sistēmas organizēšanu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, līdz ar citiem [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] vadītājiem [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]] tika notiesāts par [[kara noziegumi]]em un [[Noziegumi pret cilvēci|noziegumiem pret cilvēci]] un [[Nāvessods|sodīts ar nāvi]]?
* ... '''[[Britu Indijas sadalīšana]]''' [[1947. gads|1947. gadā]] [[Lielbritānijas un Īrijas apvienotā karaliste|Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes]] [[kolonija|koloniju]] pārveidoja divās [[domīnija|domīnijās]] — [[Indijas Domīnija|Indijas Domīnijā]] un [[Pakistānas Domīnija|Pakistānas Domīnijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon-Gérome.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] aizbraukšanas [[1799. gads|1799. gadā]] [[Francija]]s spēki zaudēja iniciatīvu, un '''[[Karagājiens uz Ēģipti (1798—1801)|karagājiens uz Ēģipti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdzās ar Francijas armijas izvešanu no [[Ēģipte]]s [[1801. gads|1801. gadā]]?
* ... [[17. gadsimts|17. gadsimtā]] '''[[tapetes]]''' kļuva par [[aristokrātija]]s interjera neatņemamu sastāvdaļu, un [[Francija]] un [[Anglija]] kļuva par tapešu dizaina un ražošanas centriem, radot sarežģītus un greznus modeļus, bet jau [[Franču revolūcija]]s laikā tapetes kļuva lētākas, pateicoties uzlabotām ražošanas metodēm, un tās kļuva pieejamākas plašākām sabiedrības masām?
* ... '''[[Šveices vācu valoda]]''' būtiski atšķiras no standarta [[vācu valoda]]s, īpaši [[izruna]]s, [[Vārdu krājums|vārdu krājuma]] un [[gramatika]]s ziņā, un daudzi [[Šveice]]s vācu [[dialekti]] ir grūti saprotami pat [[vācieši]]em no [[Vācija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa spinosissima Róża gęstokolczasta 2019-05-24 02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[maijrozīte]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un dažviet [[Āzija|Āzijā]], bet dekoratīvo īpašību dēļ to ļoti plaši kultivē ārpus pamatareāla, tostarp bieži [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[Izraēlas Neatkarības deklarācija|Izraēlas Neatkarības deklarāciju]]''' [[1948. gads|1948. gada]] 14. maijā parakstīja [[Dāvids Ben Gurions]], kurš kļuva par pirmo [[Izraēlas premjerministrs|Izraēlas premjerministru]]?
* ... vēsturiski [[Anglija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Vošingtona]]''' bijusi īpašums Vošingtonu dzimtai, no kuras cēlies pirmais [[ASV prezidents]] [[Džordžs Vašingtons]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wojtek the bear.jpg|border|right|150px]]
* ... lai nodrošinātu savu uzturēšanu un transportēšanu '''[[Vojteks (lācis)|lācis Vojteks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā adoptēja 2. poļu korpusa karavīri, tika oficiāli iesaukts militārajā dienestā, piešķirot lācim [[ierindnieks|ierindnieka]] dienesta pakāpi, bet pēc kāda laika viņš tika paaugstināts par [[kaprālis|kaprāli]]?
* ... [[Turcijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ferdi Kadioglu]]''' ir dzimis [[Nīderlande]]s pilsētā [[Arnema|Arnemā]] un karjeras sākumā pārstāvējis Nīderlandes jauniešu izlases?
* ... [[1945. gads|1945. gada]] aprīlī, kad [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karaspēks jau tuvojās [[Berlīne]]i, [[Ādolfs Hitlers]] iecēla [[ģenerālis|ģenerāli]] '''[[Ferdinands Šērners|Ferdinandu Šērneru]]''' par [[Vērmahts|Vērmahta]] virspavēlnieku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosa eglanteria img 3218.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[smaržlapu roze]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama retumis un ļoti nevienmērīgi — pārsvarā [[Zemgale|Zemgalē]] un [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]], savukārt '''[[Šerarda roze]]''' — galvenokārt valsts dienidaustrumu daļā?
* ... [[Latvijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lūkass Vapne]]''' [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgā]] debitēja {{dat|2020|6|16||bez}} [[FK Metta]] sastāvā 16 gadu vecumā, bet pirmos vārtus guva {{dat|2021|4|24||bez}} pret [[Valmiera FC]], realizējot 11 metru soda sitienu?
* ... [[TV3 Latvija]] rīta ziņu raidījumu '''&quot;[[900 sekundes]]&quot;''' pirmoreiz translēja [[televīzija|televīzijā]] [[LNT]] 2004. gada 5. oktobrī, un LNT ģenerāldirektors [[Andrejs Ēķis]] tā izveidošanu pamatoja ar vēlmi konkurēt ar [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīziju]] ziņu jomā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chesapeakelandsat.jpeg|border|right|200px]]
* ... '''[[Česapīkas līcis]]''' &lt;small&gt;(satelītattēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais [[estuārs]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]; tas atrodas starp [[Mērilenda]]s un [[Virdžīnija]]s štatiem ASV austrumu piekrastē?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1941. gads|1941. gadā]] [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] ([[Lielbritānija]] kopā ar etiopiešu [[partizāni]]em) padzina [[Itālija]]s spēkus no [[Etiopija]]s, un Etiopijas imperators [[Haile Selasije I]] atgriezās pie varas, izbeidzot '''[[Itāļu Etiopija]]s''' pastāvēšanu?
* ... lai gan ķermenis '''[[detoksikācija|detoksikāciju]]''' veic dabiski, dažādi dzīvesveida faktori, piemēram, [[uzturs]] un fiziskā slodze, tās norisi var gan veicināt, gan kavēt?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:200 000 sum new front.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Uzbekistānas soms]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 100 tiinām, bet praktiski tiinas šobrīd vairs netiek lietotas ikdienas norēķinos [[inflācija]]s dēļ?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Kreigs Belamijs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 78 spēles, gūstot 19 vārtus?
* ... līdz 19. gadsimta vidum '''[[Vidnesa]]''' bija neliels ciems Anglijas rietumos, bet vēlāk strauji kļuva par [[ķīmiskā rūpniecība|ķīmiskās rūpniecības]] centru, kas saistījās ar ievērojamu vides piesārņojumu; 1888. gadā Vidnesu raksturoja kā &quot;netīrāko, drūmāko un visdepresīvāko Anglijas pilsētu&quot;, bet 1905. gadā — kā &quot;indīgo elles pilsētu&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francisco de Toledo Virrey.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Peru]] vicekaralis no 1569. līdz 1581. gadam '''[[Fransisko de Toledo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži tiek dēvēts par &quot;labāko no Peru vicekaraļiem&quot;, tomēr tikpat bieži tiek nosodīts par viņa administrācijas negatīvo ietekmi uz koloniju pamatiedzīvotājiem?
* ... [[44. šaha olimpiāde|2022. gadā]] '''[[Nonas Gaprindašvili balva|Nonas Gaprindašvili balvu]]''', ko pasniedz valstij, kas [[šaha olimpiāde|šaha olimpiādē]] sasniedz labāko vīriešu un sieviešu komandu summāro rezultātu, ieguva [[Indija]]s šahisti, taču [[45. šaha olimpiāde|2024. gadā]], kad to atkārtoti izcīnīja Indija, apbalvošanā pasniedza balvas kopiju, jo balva Indijā bija pazudusi?
* ... galdveida [[aisbergs]] '''[[A23a]]''' [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] pie [[Antarktīda]]s krastiem, kas atdalījās no [[Filhnera-Ronnes šelfa ledājs|Filhnera—Ronnnes šelfa ledāja]] 1986. gadā, bija lielākais aisbergs pasaulē, līdz to uz laiku pārspēja A76, bet pēc šī aisberga sadalīšanās trijās daļās A23 atkal bija lielākais aisbergs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Catherine Laboure.jpg|border|right|150px]]
* ... tiek uzskatīts, ka [[Romas katoļu baznīca]]s [[svētā]] un mistiķe '''[[Svētā Katrīna Laburē|Katrīna Laburē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatījusi [[Jaunava Marija|Svētās Jaunavas Marijas]] lūgumu izveidot '''[[Brīnumainais Dievmātes medaljons|Brīnumaino Dievmātes medaljonu]]''', ko tagad nēsā miljoniem cilvēku visā pasaulē?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s [[vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Odisejs Vlahodims]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Štutgarte|Štutgartē]] un pārstāvējis Vācijas jauniešu futbola izlases?
* ... '''[[uzbekī arābu valoda]]''' ir [[arābu valoda]]s [[Arābu valodas varietātes|varietāte]], kuru lieto nelielas kopienas [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]]; tās kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 700 cilvēkiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101I-299-1802-08, Nordfrankreich, Michael Wittmann auf Panzer VI (Tiger I).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] vācu tankists '''[[Mihaels Vitmanis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija viens no efektīvākajiem tanku asiem, pēc [[Trešais reihs|Vācijas]] datiem [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā viņš iznīcinājis 138 ienaidnieka [[tanks|tankus]] un 132 prettanku lielgabalus?
* ... lai gan '''[[Atlantijas harta]]''' tika izdota [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, vēl pirms [[ASV]] oficiālas iesaistīšanās karadarbībā, tās mērķis bija noteikt [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] kara mērķus un pamatprincipus pēckara pasaules kārtības veidošanai, un tās principi veidoja pamatu [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s dibināšanai?
* ... '''[[brīva pakalpojumu kustība Eiropas Savienībā|brīva pakalpojumu kustība]]''' ir viena no četrām pamatbrīvībām, kas veido [[Eiropas Savienība]]s iekšējā tirgus pamatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... ikgadējā [[ultramaratons|ultramaratona]] '''[[Skrējiensoļojums Rīga—Valmiera 107 km|skrējiensoļojuma Rīga—Valmiera 107 km]]''' starts tiek dots pusnaktī pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]], un finišētāji sagaidīti pie [[Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; durvju kliņķa?
* ... [[Gvinejas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Serū Girasī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Arla|Arlā]] un pārstāvējis Francijas jauniešu futbola izlases?
* ... lai atbrīvotu [[Rīga]]s centru no [[Akmeņogles|ogļu]] kravām, [[2009. gads Latvijā|2009. gadā]] akmeņogļu pārkraušanu pārcēla no pilsētas centra uz '''[[Krievu sala|Krievu salu]]''', izveidojot salā jaunus ogļu pārkraušanas termināļus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Hawaii.svg|border|right|200px]]
* ... [[1893. gads|1893. gadā]] grupa amerikāņu un eiropiešu [[plantators|plantatoru]], tirgotāju un politiķu ar [[ASV jūras spēki|ASV Jūras spēku]] atbalstu sarīkoja [[valsts apvērsums|valsts apvērsumu]] '''[[Havaju Karaliste|Havaju Karalistē]]''' &lt;small&gt;(attēlā karogs)&lt;/small&gt;, gāžot karalieni Lilīuokalani, kas noveda līdz salu valsts [[aneksija]]i un pievienošanai [[ASV]] [[1898. gads|1898. gadā]]?
* ... [[1792. gads|1792. gadā]] Čērčtaunas kroga īpašnieks Viljams Satons piejūras kāpās uzbūvēja peldu mājas, bet [[1797. gads|1797. gadā]] pie peldu mājām uzbūvēja viesnīcu ''South Port Hotel'', no kuras cēlies [[Anglija]]s rietumu pilsētas '''[[Sautporta]]s''' nosaukums, neskatoties uz to, ka [[osta]]s šeit nekad nav bijis?
* ... [[Krievija]]s [[psihoterapeits]], hipnotizētājs, ekstrasenss un dziednieks '''[[Anatolijs Kašpirovskis]]''' kļuva slavens [[1989. gads|1989. gadā]], pēc tam, kad sāka vadīt vairākus pretrunīgi vērtētus &quot;masu hipnozes&quot; un &quot;ārstniecības&quot; teleseansus un teletiltus padomju televīzijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Claudia Sheinbaum (2025) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] '''[[Klaudija Šeinbauma]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzvarēja [[Meksika]]s vispārējās vēlēšanās ar 30% pārsvaru pār Sočitlu Galvesu, kļūstot par pirmo sievieti, kas ievēlēta [[Meksikas prezidente]]s amatā ?
* ... [[Grieķijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Ivans Jovanovičs]]''' ir bijis arī [[AAE futbola izlase]]s galvenais treneris, bet 2011. gadā, strādājot ar [[Kipra]]s klubu [[Nikosijas APOEL]], viņu atzina par [[Serbija]]s gada labāko treneri?
* ... '''[[Japānā visizplatītāko uzvārdu uzskaitījums|Japānā visizplatītākie uzvārdi]]''' ir [[Sato]], [[Sudzuki]] un [[Takahaši]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kelvin Kiptum (KEN) 2023.jpg|border|right|150px]]
* ... {{dat|2024|2|11||bez}} pašreizējais [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordists]] [[Maratona skrējiens|maratona skrējienā]] '''[[Kelvins Kiptums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā satiksmes negadījumā [[Kenija]]s rietumos?
* ... [[industriālā revolūcija|industriālās revolūcijas]] ietekme uz [[Anglija]]s pilsētu '''[[Salforda|Salfordu]]''' ir aprakstīta kā &quot;fenomenāla&quot;: teritorija paplašinājās no nelielas tirgus pilsētiņas par lielu [[rūpniecība]]s metropoli; rūpnīcas nomainīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], un [[iedzīvotāju skaits]] no 12 tūkstošiem 1812. gadā 30 gadu laikā pieauga līdz 70 tūkstošiem?
* ... [[Brazīlija]]s simtgadniekam '''[[Valters Ortmans|Valteram Ortmanam]]''' pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] par ilgāko nostrādāto laiku vienā uzņēmumā: viņš sāka strādāt tekstilizstrādājumu uzņēmumā ''ReneauxView'' [[Santakatarina|Santakatarinas štatā]] par pārdošanas asistentu 1938. gadā un turpināja strādāt uzņēmumā vismaz līdz 2022. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napoleon friedland.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc '''[[Frīdlandes kauja]]s''', kurā [[Francija]]s karaspēks sakāva [[Krievijas Impērija]]s spēkus, [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] bija spiests meklēt mieru un [[1807. gads|1807. gada]] 7. jūlijā tika noslēgts '''[[Tilzītes miera līgums]]''', ar kuru Krievija un [[Prūsija]] piekrita [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] izvirzītajiem noteikumiem &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Frīdlandes kaujas laikā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sergejs Barbarezs]]''' pats izlases sastāvā aizvadījis 47 spēles, gūstot 17 vārtus?
* ... '''[[1573. gads Latvijā|1573. gadā]]''' [[Magnuss (Livonijas karalis)|Livonijas karalis Magnuss]] [[Veļikijnovgoroda|Novgorodā]] apprecējās ar kņazieni Eifēmiju Staricku un pūrā saņēma [[Karksi-Nuija|Karkuses cietoksni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:David Gaudu, Tadej Pogačar, Jonas Vingegaard, 2023 Paris-Nice (52929456925) (cropped2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[dāņi|dāņu]] [[šosejas riteņbraukšana|šosejas riteņbraucējs]] '''[[Jonass Vingegors]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; divreiz uzvarot ''[[Tour de France]]'' kopvērtējumā [[TDF2022|2022.]] un [[TDF2023|2023. gadā]], kļuva par otro [[Dānija]]s riteņbraucēju, kurš jebkad uzvarējis ''Tour de France'' (pēc [[Bjarne Rīss|Bjarnes Rīsa]] [[1996. gada Tour de France|1996. gadā]])?
* ... [[Anglija]]s [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā '''[[Boltona]]''' strauji uzplauka — ar 216 [[kokvilna]]s austuvēm un 26 balināšanas un krāsošanas ražotnēm pilsēta bija viens no lielākajiem un produktīvākajiem kokvilnas vērpšanas centriem pasaulē?
* ... vēsturiski nozīmīgākais '''[[neuzbrukšanas līgums]]''' ir [[Molotova—Ribentropa pakts]], kas tika noslēgts starp [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]] [[1939. gads|1939. gadā]] un paredzēja savstarpēju neuzbrukšanu, taču tā slepenais papildprotokols sadalīja [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]] ietekmes zonās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Iena.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Francija]]s uzvaras [[1806. gads|1806. gada]] 14. oktobra '''[[Jēnas kauja|Jēnas kaujā]]''' [[Prūsijas Karaliste]] tika gandrīz pilnībā sakauta, un [[Napoleons Bonaparts|Napoleons]] ieguva kontroli pār lielu daļu no tās teritorijas &lt;small&gt;(attēlā Napoleons Jēnas kaujā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Dienvidkoreja]]s [[futbolists]] '''[[I Česons]]''' [[Dienvidkorejas futbola izlase|nacionālās izlases]] sastāvā ir aizvadījis 103 spēles, gūstot 25 vārtus?
* ... liela daļa '''[[silēzieši|silēziešu]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izraidīti no [[Silēzija]]s, un reģionā palikušie iedzīvotāji sāka identificēties kā [[poļi]] vai [[čehi]], bet daļa joprojām uzskata sevi par atsevišķu [[etniskā grupa|etnisko grupu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Arms of the French Republic.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Francijas ģerbonis]]''' oficiāli mūsdienu [[Francijas Republika|Francijas Republikā]] nav noteikts, taču kopš 1953. gada tiek izmantots neoficiāls Francijas valsts simbols, kas bieži tiek uztverts kā valsts ģerbonis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[dezinfekcija]]''' atšķiras no [[Sterilizācija (mikrobioloģija)|sterilizācijas]], kas pilnībā iznīcina visus [[mikroorganismi|mikroorganismus]], ieskaitot [[sporas]], savukārt dezinfekcija samazina mikrobu daudzumu līdz drošam līmenim?
* ... '''[[Gruzijas pilsoņu karš]]''' norisinājās [[1991. gads|1991.]] un [[1993. gads|1993. gadā]], tūlīt pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] un [[Gruzija]]s neatkarības atjaunošanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kefir in a glass.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[kefīrs|kefīra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[fermentācija]]s process parasti ilgst no 12 līdz 48 stundām, un šajā laikā [[baktērijas]] un [[raugs]] pārstrādā pienā esošo [[Laktoze|laktozi]], radot [[Pienskābe|pienskābi]], [[CO2|CO₂]], nelielu daudzumu [[Alkoholi|alkohola]] un citas vielas, kas kefīram piešķir tā raksturīgo [[garša|garšu]] un konsistenci?
* ... [[Bosnijas un Hercegovinas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ermedins Demirovičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Hamburga|Hamburgā]]?
* ... tikai dzirkstošais [[vīns]], kas ražots '''[[Šampaņa|Šampaņas reģionā]]''' pēc noteiktajām metodēm, drīkst tikt marķēts kā [[šampanietis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Betania Monastery, Queen Tamar, early 13th century.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tamāra Lielā|Tamāras Lielās]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīšanas laiks 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā tiek uzskatīts par [[Gruzija]]s &quot;zelta laikmetu,&quot; kad tā kļuva par reģionālo lielvaru [[Kaukāzs|Kaukāzā]]?
* ... [[Ulbroka]] ar nepilniem 5900 iedzīvotājiem ir lielākais [[ciems]] [[Latvija|Latvijā]] un 33. '''[[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|apdzīvotākā vieta valstī]]''', apsteidzot 49 [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|novada pilsētas]]?
* ... sākotnēji '''[[Fethullahs Gilens|Fethullaha Gilena]]''' izveidotā [[islāms|islāma]] reliģiskā organizācija ''Hizmet'' (Gilena kustība) bija [[Turcijas prezidents|Turcijas prezidenta]] [[Redžeps Tajips Erdogans|Redžepa Tajipa Erdogana]] sabiedrotie, bet pēc tam Gilenu apsūdzēja [[valsts apvērsums|valsts apvērsuma]] plānošanā, pasludināja par [[terorists|teroristu]] un izdeva orderi viņa aizturēšanai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Omar Sy (2020).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Francija]]s [[aktieris]] '''[[Omars Si]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; starptautiski kļuvis atpazīstams ar lomu komēdijdrāmā &quot;[[Neaizskaramie (filma)|Neaizskaramie]]&quot;, par ko saņēma [[Cēzara balva|Cēzara balvu]] kā labākais aktieris?
* ... [[Vācija]]s [[futbolisti]] brāļi '''[[Lūkass Nmeča]]''' un '''[[Fēlikss Nmeča]]''' sākotnēji spēlējuši [[Anglija]]s jaunatnes izlasēs, bet pēc tam abi ir pārstāvējuši [[Vācijas futbola izlase|Vācijas futbola izlasi]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Ķēniņu grāmatas|Ķēniņu grāmatu]]''' autors, iespējams, ir [[pravietis]] [[Jeremija]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Epipremnum pinnatum TBU.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[epipremni]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[zelta epipremns]])&lt;/small&gt; ir mūžzaļi [[daudzgadīgi augi]], kas rāpjas pa citu augu [[Stumbrs|stumbriem]], izmantojot gaisa saknes, un savvaļā var sasniegt 40 metru garumu, taču, audzējot kā [[telpaugi|telpaugus]], to izmērs ir ievērojami mazāks?
* ... [[Latvija]]s [[basketbolists]] '''[[Krišs Helmanis]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Leverkūzene|Leverkūzenē]], kur tajā laikā viņa tēvs [[Uvis Helmanis]] spēlēja basketbolu profesionālā klubā?
* ... [[ASV]] [[astronoms]] '''[[Klaids Tombo]]''' [[1930. gads|1930. gadā]] atklāja devīto [[Saules sistēma]]s planētu [[Plutons (pundurplanēta)|Plutonu]], ko 2006. gadā pārklasificēja kā [[pundurplanēta|pundurplanētu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luther-eil.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1483. gads|1483. gadā]] '''[[Eislēbene]]''' piedzima teologs [[Mārtiņš Luters]], kurš aizsāka Rietumu [[Kristīgā baznīca|kristīgās baznīcas]] [[Reformācija|reformāciju]] &lt;small&gt;(attēlā Mārtiņa Lutera piemineklis Eislēbenē)&lt;/small&gt;?
* ... [[Nigērijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Ademola Lukmans]]''' ir dzimis [[Anglija|Anglijā]], kur arī iesācis savu [[futbolists|futbolista]] karjeru?
* ... [[mongoļi|mongoļu]] valdnieku '''[[Bordžiginu dinastija]]s''' saknes meklējamas mongoļu ciltīs, kas dzīvoja [[Centrālāzija]]s stepēs, un Bordžiginu ciltis bija viena no spēcīgākajām un ietekmīgākajām mongoļu grupām jau pirms [[Čingishans|Čingishana]] dzimšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Costilla de Adán (Monstera deliciosa).JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[garšīgā monstera]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds un nenobriedis auglis)&lt;/small&gt;, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Meksika]]s līdz [[Gvatemala]]i [[Centrālamerika|Centrālamerikā]], ir introducēta daudzos tropu apgabalos un kļuvusi par [[Invazīva suga|invazīvu sugu]] [[Havaju salas|Havajās]], [[Seišelas|Seišelās]] un citur?
* ... pēc [[Aukstais karš|Aukstā kara]] beigām terminu pāris '''[[Globālie Dienvidi]]''' un Globālie Ziemeļi pakāpeniski aizstāja iepriekš lietoto valstu iedalījumu [[Pirmā pasaule|Pirmās]], [[Otrā pasaule|Otrās]] un [[Trešā pasaule|Trešās pasaules]] valstīs?
* ... '''[[Pirmā pasaules kara Rietumu fronte]]''' stiepās no [[Ziemeļjūra]]s līdz [[Šveice]]s robežai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-B24575, Friedrich Paulus.jpg|border|right|150px]]
* ... pēc sakāves [[Staļingradas kauja|Staļingradas kaujā]] [[Vērmahts|Vērmahta]] [[6. armija (Vērmahts)|6. armijas]] komandieris [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Frīdrihs Pauluss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; padevās [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] un vēlāk kļuva par [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]] skaļu kritiķi?
* ... [[Itālija]]s pilsētā [[Turīna|Turīnā]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Džanluka Lapadula]]''' 2020. gadā debitēja [[Peru futbola izlase]]s rindās, ko ir pārstāvējis [[2021. gada Copa América|2021.]] un [[2024. gada Copa América|2024. gada]] ''[[Copa América]]''?
* ... [[Pokemoni]] tiek uzskatīta par '''[[Visu laiku ienesīgākās izklaides franšīzes|visu laiku ienesīgāko izklaides franšīzi]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ruth Chepngetich (2021 Chichago Marathon).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kenija]]s garo distanču skrējēja '''[[Rūta Čepnetiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir trīs reizes uzvarējusi [[Čikāgas maratons|Čikāgas maratonā]] un 2024. gadā šajās sacensībās viņai izdevās uzstādīt jaunu [[Pasaules rekordi vieglatlētikā|pasaules rekordu]]: 2 stundas, 9 minūtes un 56 sekundes, iepriekšējo rekordu [[Maratons|maratonā]] labojot par gandrīz divām minūtēm?
* ... kopumā [[ASV Armija]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Eiropa]]s karadarbības teātrī izpildīja [[nāvessods|nāvessodu]] 98 karavīriem par izdarītu [[slepkavība|slepkavību]] vai [[izvarošana|izvarošanu]]; šos karavīrus sākotnēji apglabāja netālu, bet 1949. gadā tos pārapbedīja '''[[Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektors|Uāzas-Ēnas amerikāņu brāļu kapu E sektorā]]'''?
* ... '''[[ASV prezidenta vēlēšanas|ASV prezidenta vēlēšanu]]''' sistēma ir veidota tā, lai arī mazāku [[ASV štati|štatu]] un lauku apgabalu balsojums ietekmētu vēlēšanu rezultātu: [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēl vēlēšanu kolēģija, kuru savukārt ievēl tauta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostel jakobus mindere grt.jpg|border|right|150px]]
* ... vienu no divpadsmit [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] '''[[Jēkabs (Alfeja dēls)|Jēkabu, Alfeja dēlu]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; reizēm dēvē arī par Svēto Jēkabu jaunāko, lai atšķirtu no [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Jēkaba, Cebedeja dēla]], kurš arī bija viens no apustuļiem?
* ... [[Francija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Kefrens Tirāms|Kefrena Tirāma]]''' tēvs [[Lilians Tirāms]] ir bijušais [[Francijas futbola izlase|Francijas izlases]] spēlētājs, un arī vecākais brālis [[Markuss Tirāms]] ir futbolists?
* ... '''[[vācšveicieši]]''' veido apmēram 60—65% no [[Šveice]]s iedzīvotāju skaita, padarot [[Vācu valoda|vācu valodu]] par visplašāk lietoto valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carneros Resort - August 2023 - Sarah Stierch 14.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[baltvīns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek gatavots no zaļajām vai gaišajām [[vīnogas|vīnogu]] šķirnēm, kā arī dažām tumšajām vīnogām, kuru miziņas [[fermentācija]]s procesā netiek izmantotas?
* ... pikantā un ar asu smaržu raksturīgā '''[[Latvijas siers|Latvijas siera]]''' pirmsākumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad [[Latvija]]s teritorijā pēc muižniecības aicinājuma ieradās vācu siernieki, kas ieviesa Bakšteina un citu saldpiena [[siers|sieru]] siešanas tradīcijas?
* ... pēdējais zināmais '''[[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]]''' izmantošanas gadījums [[nāvessods|nāvessoda]] izpildei tika reģistrēts [[2020. gads|2020. gadā]], kad [[Tenesi štats|Tenesī štatā]] izpildīja nāvessodu ieslodzītajam, kurš 1985. gadā nogalināja citu ieslodzīto neveiksmīga [[narkotikas|narkotiku]] darījuma dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens apostle Matthias grt.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Svētais Matijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] gleznā)&lt;/small&gt; kā viens no [[Jēzus Kristus]] [[apustulis|apustuļiem]] aizstāja [[Jūda Iskariots|Jūdu Iskariotu]] pēc viņa nodevības un pašnāvības; [[evaņģēlijs|evaņģēlijos]] viņa vārds nav minēts, bet iecelšana apustuļu kārtā aprakstīta [[Apustuļu darbi|Apustuļu darbos]]?
* ... [[Itālijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Daniels Maldīni|Daniela Maldīni]]''' tēvs [[Paolo Maldīni]] un vectēvs [[Čezāre Maldīni]] arī ir bijušie Itālijas izlases spēlētāji?
* ... 2001. gada [[ASV]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[asa sižeta filma]]s '''&quot;[[Juras laikmeta parks 3]]&quot;''' galvenais antagonists ir [[spinozaurs]], kas aizstāj iepriekšējo divu filmu antagonistu [[tiranozaurs|tiranozauru]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Butomus umbellatus JRVdH 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[čemurainais puķumeldrs]]''' &lt;small&gt;(attēlā zieds)&lt;/small&gt; parasti aug nelielās, blīvās grupās dažādu [[ūdenstilpe|ūdenstilpju]] seklūdens joslā, tajā skaitā arī [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes seklūdenī?
* ... '''[[Verjovkina ala]]''' [[Gruzija]]s [[Abhāzija]]s reģionā, kuras dziļums ir 2209 metru, ir dziļākā zināmā [[ala]] uz [[Zeme]]s?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Biogrāfiskā filma|biogrāfiskajai]] [[drāmas filma]]i '''&quot;[[Māceklis (filma)|Māceklis]]&quot;''' bija grūtības atrast izplatītāju [[ASV]] filmas satura dēļ un pateicoties [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] juridiskās komandas mēģinājumiem bloķēt tās izlaišanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Diego Garcia (satellite).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Djegogarsijas atols]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas pašos [[Čagosu arhipelāgs|Čagosu arhipelāga]] dienvidaustrumos, ir 21 km garš un 11 km plats, izstiepts ziemeļu—dienvidu virzienā, bet tā galvenā [[sala]] stiepjas 64 km garumā un ir garākā vienlaidus sauszemes apmale no visiem pasaules [[atoli]]em?
* ... vienu sezonu [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā [[Jūrmalas &quot;Spartaks&quot;]] aizvadījušais [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Gabriels Šarpentjē]]''' 2023. gadā debitēja [[Kongo futbola izlase]]s sastāvā?
* ... kaut arī kopš 2002. gada [[ungāri]] [[Rumānija]]s pilsētā '''[[Tirgumureša|Tirgumurešā]]''' ir mazākumtautība, pilsētā vēl aizvien dzīvo lielākā [[sēkeji|ungāru kopiena Rumānijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Scheuchzeria palustris - flowering.jpg|border|right|150px]]
* ... dažādos [[Purvs|purvos]] un pārpurvotos [[Ezers|ezeru]] krastos augošā '''[[purva šeihcērija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgā [[suga]] monotipiskajā šeihcēriju ģintī un šeihcēriju dzimtā?
* ... '''[[Velsa (Anglija)|Velsa]]''' ir mazākā apdzīvotā vieta [[Anglija|Anglijā]], ja neskaita [[Londonas Sitija|Londonas Sitiju]], ar lielpilsētas statusu, ko tā ieguvusi [[1201. gads|1201. gadā]]?
* ... 2020. gada 1. janvārī [[Norvēģija]]s reģionālās reformas gaitā '''[[Tēlemarkas filke]]''' tika apvienota ar [[Vestfollas filke|Vestfollas filki]], izveidojot [[Vestfollas un Tēlemarkas filke|Vestfollas un Tēlemarkas filki]], bet 2024. gadā tā tika atkal sadalīta divās filkēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ivangorod-2008-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ivangorodas cietoksnis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzcelts [[1492. gads|1492. gadā]] pēc [[Maskavija]]s lielkņaza [[Ivans III|Ivana III]] pavēles, lai aizsargātu Maskavijas valsts rietumu robežas un kontrolētu stratēģiski nozīmīgo tirdzniecības ceļu un upes šķērsošanas punktu uz [[Narva|Narvu]], kas tobrīd atradās [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kontrolē?
* ... [[Meksika|Meksikā]] dzimušais [[Argentīna]]s [[futbolists]] '''[[Luka Romero]]''' 15 gadu un 219 dienu vecumā denitēja [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandā ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'', kļūstot par visu laiku jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš ir spēlējis kādā no Eiropas piecām spēcīgākajām līgām?
* ... '''[[dabiskais pieaugums]]''' atspoguļo [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] izmaiņas noteiktā teritorijā, neņemot vērā [[Iedzīvotāju migrācija|migrāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Issuf Sanon Dnipro.jpg|border|right|150px]]
* ... trīskārtējais [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions no [[Ukraina]]s '''[[Isufs Sanons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izraudzīts [[2018. gada NBA drafts|2018. gada NBA drafta]] otrajā kārtā ar kopējo 44. numuru?
* ... [[1139. gads|1139. gadā]] '''[[Portukales grāfiste]]s''' valdnieks Afonso Henrikešs pasludināja sevi par [[Portugāles karalis|Portugāles karali]] un panāca atzīšanu no [[Leonas Karaliste]]s, bet oficiāli [[Portugāle|Portugāli]] kā neatkarīgu karalisti [[pāvests]] [[Aleksandrs III (pāvests)|Aleksandrs III]] ar '''''[[Manifestis Probatum]]''''' apstiprināja [[1179. gads|1179. gadā]]?
* ... '''[[fosforpaskābe]]s''' pārklājums aizsargā rūsējošus [[metāls|metālus]] no [[oksidēšanās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:20141015 - PSG-Lyon - 032.jpg|border|right|150px]]
* ... pirmā ikgadējā apbalvojuma [[futbols|futbolā]] '''[[Zelta bumba sievietēm|Zelta bumbas]]''' ieguvēja sparp sievietēm bija [[norvēģiete]] [[Ada Hegerberga]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... līdz ar [[romieši|romiešu]] uzvaru [[Pūniešu kari|Pūniešu karos]] un sekojošo karu ar vietējām ciltīm '''[[ibēri|ibēru]]''' teritorijas pakāpeniski integrēja [[Romas impērija|Romas impērijā]], kas noveda pie ibēru kultūras [[Pārtautošana|asimilācijas]] romiešu kultūrā?
* ... vācu karavīrs '''[[Alfrēds Liskovs]]''' pārpeldēja pāri [[Buga|Bugas upei]] [[1941. gads|1941. gada]] 21. jūnijā pulksten 21.00 [[Barbarosa (plāns)|operācijas &quot;Barbarosa&quot;]] priekšvakarā netālu no [[Sokaļa]]s, lai brīdinātu [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] par nenovēršamu [[Vērmahts|vācu spēku]] uzbrukumu nākamajā rītā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:CarthageMapDe.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Kartāga (valsts)|Kartāga]]''' &lt;small&gt;(attēlā pirms [[Pirmais pūniešu karš|Pirmā pūniešu kara]])&lt;/small&gt; bija viena no varenākajām [[Vidusjūra]]s [[Civilizācija|civilizācijām]] un ieņēma nozīmīgu lomu tirdzniecībā un militārajā jomā apmēram no 9. gadsimta p.m.ē. līdz tās krišanai [[Senā Roma|Romas]] rokās 146. gadā p.m.ē.?
* ... '''[[fosforapskābe|fosforapskābi]]''' un tās sāļus izmanto, lai metālu sāļus reducētu atpakaļ par [[metāli]]em; visbiežāk to izmanto tieši [[niķelis|niķeļa]] reducēšanai?
* ... [[Krievija|Krievijā]] termins '''[[Trešā Roma]]''' ir radies 16. gadsimtā un attiecas uz [[Maskava|Maskavu]] ([[Maskava — trešā Roma]]), kas pēc Krievijas impēriskās ideoloģijas tika uzskatīta par [[Romas impērija]]s un [[Austrumromas impērija|Bizantijas impērijas]] mantinieci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dwight David Eisenhower 1952 crop.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1952. gada]]''' un '''[[1956. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1956. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] ievēlēja [[Dvaits Eizenhauers|Dvaitu Eizenhaueru]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un par [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], abās vēlēšanās pārliecinoši uzvarot [[Edlejs Stīvensons|Edleju Stīvensonu]]?
* ... [[Spānija]]s ''[[La Liga]]'' komandas ''[[RCD Mallorca|Mallorca]]'' [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Omars Maskareljs]]''' [[Ekvatoriālās Gvinejas futbola izlase]]s rindās debitēja 2024. gadā, lai gan ir dzimis [[Santakrusa de Tenerife|Santakrusā de Tenerifē]] un spēlējis Spānijas jaunatnes izlasēs?
* ... '''[[Liams Peins]]''' divas reizes piedalījās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] televīzijas raidījumā &quot;X faktors&quot;; pēdējā viņu kopā ar citiem konkursantiem uzaicināja izveidot grupu ''[[One Direction]]'', kas izcīnīja trešo vietu un vēlāk guva starptautiskus panākumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Novi Sad railway station canopy collapse.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukums|Novi Sadas dzelzceļa stacijas jumta nojumes sabrukumā]]''' [[Serbija|Serbijā]], {{dat|2024|11|1||bez}} gāja bojā 16 cilvēki &lt;small&gt;(attēlā [[Novi Sada]]s galvenās dzelzceļa stacijas jumta nojume pēc sabrukšanas)&lt;/small&gt;?
* ... pēc [[Kartāga (valsts)|Kartāgas]] iznīcināšanas '''[[Trešais pūniešu karš|Trešajā pūniešu karā]]''' [[Romas Republika]] ieguva pilnīgu kontroli pār [[Ziemeļāfrika]]s rietumu daļu, izveidojot [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provinci]]?
* ... kopumā '''[[Austrālijas latvieši]]''' ir ap 35 000 [[Latvija]]s valstspiederīgo un austrāliešu ar latvisku izcelsmi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MoroccanCouscous.jpg|border|right|200px]]
* ... no [[Ziemeļāfrika]]s nākošais pamatēdiens '''[[kuskuss]]''' sastāv no tvaicētām [[manna]]s granulām &lt;small&gt;(attēlā kuskuss ar [[dārzeņi]]em [[Maroka|Marokā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Losandželosas &quot;Clippers&quot;]] mājvieta '''''[[Intuit Dome]]''''' kalpos kā [[Basketbols|basketbola]] sacensību norises vieta [[2028. gada vasaras olimpiskās spēles|2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu]] laikā?
* ... [[Itālija]]s pilsētas '''[[Ortona]]s''' patrons ir [[apustulis]] [[Svētais Toms]], kura pīšļus 13. gadsimtā uz Ortonu atveda jūrnieki un kuri glabājas Svētā Toma katedrālē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Patrizio Torlonia.jpg|border|right|150px]]
* ... [[romieši|romiešu]] politiķis, karavadonis un [[orators]] '''[[Katons Vecākais]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzskatīja, ka [[Senā Roma|Romas]] panākumi un spēks ir saistīti ar vienkāršību, pieticību un stingriem tikumiem, un pretojās [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmei Romā?
* ... eiropieši '''[[Jaunīrija|Jaunīriju]]''' atklāja 17. gadsimtā, un vēlāk tā kļuva par daļu no [[Vācija]]s Jaungvinejas kolonijas ar nosaukumu Jaunmēklenburga, tad nonāca [[Austrālija]]s kontrolē pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], bet mūsdienās ir [[Papua-Jaungvineja]]s sastāvdaļa?
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] un [[televīzija]]s raidījumu vadītājs '''[[Terijs Krūzs]]''' ir bijušais profesionālais [[Amerikāņu futbols|amerikāņu futbola]] spēlētājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dagdas ala, Dagda, Dagdas novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Dagdas ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidojusies dabiski sacementētos [[grants]] iežos — [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātā]], un ir vienīgā šāda veida [[ala]] [[Latvija|Latvijā]], kā arī ievērojamākā ala [[Latgale|Latgalē]]?
* ... '''[[litija hidroksīds]]''' tiek plaši izmantots [[Baterija|bateriju]] ražošanā, īpaši litija jonu baterijās?
* ... [[Latvija]]s [[ornitologs|ornitologa]] '''[[Māris Strazds|Māra Strazda]]''' pētījumu lokā visvairāk bijušas meža putnu sugas; viņš ir viens no starptautiski ievērojamākajiem [[melnais stārķis|melno stārķu]] pētniekiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George Mallory 1915.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1924. gads|1924. gada]] [[Everests|Everesta]] ekspedīcijas laikā angļu [[alpīnists]] '''[[Džordžs Melorijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar savu partneri Endrū Ērvinu gāja bojā virsotnes sasniegšanas laikā, bet pastāv viedoklis, ka viņi varētu būt pirmie, kas sasnieguši kalna virsotni un gājuši bojā jau atpakaļceļā?
* ... '''[[gallu-ibēriešu valodas]]''' bija sastopamas [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] pirms [[Senā Roma|Senās Romas]] izplešanās?
* ... [[Somijas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Severi Kaukiainens]]''' kopš 2023. gada spēlē Igaunijas Basketbola līgas un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubā [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], divreiz kļūdams par [[Igaunija]]s čempionu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:BCEAOFranc.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumāfrikas franks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kopīga valūta astoņām [[Rietumāfrika]]s valstīm: [[Benina]]i, [[Burkinafaso]], [[Kotdivuāra]]i, [[Gvineja-Bisava|Gvinejai-Bisavai]], [[Mali]], [[Nigēra]]i, [[Senegāla]]i un [[Togo]]?
* ... '''[[Skanstes virsotnes|Skanstes virsotņu]]''' dzīvojamo [[Augstceltne|augstceltņu]] kompleksa [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstē]], [[Rīga|Rīgā]] augstums ir 76 m?
* ... [[Dienvidsudāna]]s separātistu līderis, kurš vadīja Dienvidsudānas spēkus [[Otrais Sudānas pilsoņu karš|Otrā Sudānas pilsoņu kara]] laikā, '''[[Džons Garangs]]''' pēc kara bija [[Sudāna]]s viceprezidents un Dienvidsudānas autonomijas prezidents, bet 2005. gadā viņš gāja bojā [[Helikopters|helikoptera]] katastrofā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South facade of the Rijksmuseum Amsterdam (DSCF0528).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Nīderlande]]s nacionālais mākslas [[muzejs]] '''''[[Rijksmuseum]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Amsterdama]]s Muzeju laukumā, kurā bez ''Rijksmuseum'' atrodas arī '''[[Van Goga muzejs]]''' (visvairāk apmeklētais muzejs valstī), Amsterdamas Pilsētas muzejs un koncertzāle ''Concertgebouw''?
* ... 2024. gadā [[pludmales volejbolists]] '''[[Kristians  Fokerots]]''', spēlējot pārī ar savu 20 gadus vecāko treneri [[Mārtiņš Pļaviņš|Mārtiņu Pļaviņu]], sagādāja sensāciju un izcīnīja zelta medaļu Eiropas čempionātā?
* ... '''[[īru izcelsmes amerikāņi]]''' ir aptuveni 32 miljoni jeb aptuveni 10% no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] iedzīvotāju kopskaita?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mohamed Ould Abdel Aziz August 2014 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Mohameds Ulds Abdelazīzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Mauritānija]]s prezidents no 2009. līdz 2019. gadam, ieguva varu [[valsts apvērsums|valsts apvērsumā]] 2005. gadā, bet pēc tam tika ievēlēts par prezidentu vairākās vēlēšanās; 2021. gadā arestēts, apsūdzēts [[korupcija|korupcijā]] un vēlāk notiesāts, piespriežot [[ieslodzījums|ieslodzījumu]]?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaroņu filma]]s '''&quot;[[Šezam! Dievu dusmas]]&quot;''' un '''&quot;[[Zibsnis (filma)|Zibsnis]]&quot;''' bija kases izgāšanās, ko saistīja arī ar vispārēju supervaroņu žanra filmu popularitātes kritumu?
* ... [[ASV]] [[Konservatīvisms|konservatīvais]] ziņu un politisko komentāru televīzijas kanāls '''''[[Fox News]]''''' ir visvairāk skatītais [[kabeļtelevīzija]]s ziņu tīkls valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Canary Wharf (2) - geograph.org.uk - 4676594.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Londona]]s '''[[Tauerhemletsa]]s''' rajonam raksturīgs augsts [[bengāļi|bengāļu]] izcelsmes iedzīvotāju īpatsvars — tie veido 32% no [[Iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... [[Venecuēla]]s [[telenovele|telenoveli]] '''&quot;[[Estrelita — netīrā seja]]&quot;''' [[Latvija|Latvijā]] no 1994. līdz 1996. gadam pārraidīja telekompānija TV 3?
* ... pēc '''[[1915. gada fabriku evakuācija Latvijā|1915. gada fabriku evakuācijas no Latvijas]]''' [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā strādnieku nometināšanas vietās ģimenes bija spiestas dzīvot nepiemērotās telpās, tādēļ pieauga mirstība, tomēr vēlāk viņu apstākļi uzlabojās [[Latviešu bēgļu centrālkomiteja]]s organizētās palīdzības dēļ?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of New Zealand.svg|border|right|200px]]
* ... 2016. gadā [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika veikts balsojums par karoga dizainu, un kā divas iespējas tika piedāvātas pašreizējais karogs un alternatīvs dizains, taču balsojumā ar 57% uzvarēja esošais '''[[Jaunzēlandes karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[2023. gads kino|2023. gada]] ASV [[supervaroņu filma]] '''&quot;[[Zilais Skarabejs]]&quot;''' ir pirmā supervaroņu filma ar [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] izcelsmes [[aktieri]] galvenajā lomā?
* ... 1858. gadā astoņi [[Rīga]]s [[tirgotāji]] nodibināja akciju sabiedrību &quot;Rīgas rakstāmpapīru fabriku kompānija&quot;, kas 1859. gadā uz [[Juglas muiža]]s zemes uzcēla '''[[Juglas papīrfabrika|Juglas papīrfabriku]]''', kurā uzstādīja ar tvaiku darbināmu papīrmašīnu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SacredHeartBatoni.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Vissvētākā Jēzus Sirds]]''' ir viena no visplašāk piekoptajām un pazīstamākajām [[katoļi|katoļu]] dievbijībām, kurā [[Jēzus Kristus]] [[sirds]] tiek uzskatīta par simbolu &quot;Dieva bezgalīgajai un kaislīgajai mīlestībai pret cilvēci&quot; &lt;small&gt;(attēlā Pompeo Batoni glezna baznīcā [[Roma|Romā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Londona]]s '''[[Hamersmita un Fulema|Hamersmitas un Fulemas boro]]''' bāzējas trīs profesionāli [[futbols|futbola]] klubi — [[Premjerlīga]]s klubi ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un ''[[Fulham FC|Fulham]]'', attiecīgi ''[[Stamford Bridge]]'' un ''[[Craven Cottage]]'' stadionā, kā arī [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas futbola čempionāta]] klubs ''[[Queens Park Rangers FC|Queens Park Rangers]]'' ''Loftus Road'' stadionā?
* ... '''''[[American Airlines]]''''' ir viena no lielākajām [[lidsabiedrība|lidsabiedrībām]] pasaulē un vadošais pasažieru pārvadātājs [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] aviācijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Harry S Truman, bw half-length photo portrait, facing front, 1945 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1948. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1948. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' [[Harijs Trumens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] amatā uz otro termiņu?
* ... '''[[trolejbusu satiksme Zolingenē]]''' ir vislielākā no trim [[Vācija|Vācijā]] šobrīd eksistējošām [[trolejbuss|trolejbusu]] satiksmes sistēmām?
* ... 1967. gadā mirušais '''[[Džeimss Bedfords]]''' ir pirmais [[cilvēks]], kura ķermenis tika pakļauts kriokonservācijas procesam pēc [[Bioloģiskā nāve|nāves]], un tas joprojām tiek saglabāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stalbes muižas kungu māja.png|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformas]] laikā '''[[Stalbes muiža|Stalbes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā kungu māja 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; sadalīja 71 vienībā 2193 ha kopplatībā?
* ... '''[[Ārējā Londona]]''' ir kopīgs nosaukums [[Londonas boro]] grupai, kas veido [[Lielā Londona|Lielās Londonas]] perifēro daļu, un no visām pusēm iekļauj [[Iekšējā Londona|Iekšējo Londonu]]?
* ... Taivānai piederošās '''[[Dzjiņmeņas salas]]''', kas atrodas [[Taivānas šaurums|Taivānas šauruma]] rietumu pusē, tuvu kontinentālās Ķīnas krastam, ir stratēģiski nozīmīgas un simboliskas attiecībās starp [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]] un [[Ķīnas Tautas Republika|Ķīnas Tautas Republiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1944 portrait of FDR (1)(small).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1944. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1944. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' par [[ASV prezidents|prezidentu]] atkārtoti ievēlēja [[Franklins Rūzvelts|Franklinu Delano Rūzveltu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kļuva par prezidentu jau ceturto termiņu, un [[ASV viceprezidents|viceprezidentu]] [[Harijs Trumens|Hariju Trumenu]], bet 3 mēnešus pēc [[inaugurācija]]s Rūzvelts nomira, un amatā viņa vietā stājās Trumens?
* ... '''[[Otrais Opija karš]]''' bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem, kas izraisīja [[Ķīna]]s destabilizāciju 19. gadsimtā un nostiprināja [[Rietumu pasaule|Rietumu]] [[Lielvalsts|lielvalstu]] ietekmi reģionā?
* ... [[vēja parks|vēja parku]] būvniecība ir viens no attīstības virzieniem, kas saskaras ar vietējo iedzīvotāju pretestību, ko mēdz dēvēt par '''[[nimbisms|nimbismu]]''' jeb ''NIMBY'' sindromu ([[akronīms]] no [[angļu valoda]]s frāzes ''Not In My Back Yard'')?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Acipenser sturio.jpg|border|right|250px]]
* ... vēsturiski '''[[store]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī [[Latvija|Latvijā]] ir bijusi bieži sastopama zivs, taču laika gaitā izzudusi: pēdējais stores noķeršanas gadījums bija [[1963. gads Latvijā|1963. gadā]] [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet kopš 1995. gada tā ir iekļauta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] izzudušo sugu kategorijā?
* ... konkursā '''&quot;[[Supernova 2025]]&quot;''', kas bija [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālā atlase, uzvarēja grupa &quot;[[Tautumeitas]]&quot; ar dziesmu &quot;[[Bur man laimi]]&quot;?
* ... 2024. gada jūnijā '''[[Kenijs Atkinsons]]''' kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] galveno treneri, un viņa vadībā komanda sasniedza vienu no garākajām sezonas sākuma uzvaru sērijām līgas vēsturē — 15 uzvaras pēc kārtas, bet sezonas noslēgumā Atkinsonu atzina par [[NBA sezonas labākais treneris|sezonas labāko treneri]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Assassination of President Lincoln (color) - Currier and Ives - Original.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[atentāts pret Abrahamu Linkolnu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko [[1865. gads|1865. gada]] 14. aprīlī veica aktieris un dedzīgs dienvidu atbalstītājs [[Džons Vilkss Būts]], atstāja dziļu ietekme uz [[ASV]] politiku un sabiedrību pēc [[ASV pilsoņu karš|Pilsoņu kara]]?
* ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Amīns Guirī]]''' ir dzimis [[Francija|Francijā]] un pārstāvējis visu vecumu Francijas jaunatnes izlases?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] [[rakstnieks]], [[vēsturnieks]] un [[Publicistika|publicists]] '''[[Dmitrijs Savvins]]''' 2014. gadā asi iestājās pret [[Krievija]]s veikto [[Krimas okupācija|Krimas sagrābšanu]] un [[Donbasa karš|kara sākšanu Donbasā]], 2015. gadā, lai izvairītos no aresta, emigrēja un pēc īsa laika apmetās [[Latvija|Latvijā]]; 2024. gadā ieguvis [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsonību]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Francoise hardy february 1966.jpg|border|right|150px]]
* ... [[franči|franču]] [[dziedātāja]] un dziesmu autore, [[astroloģe]], rakstniece un modele '''[[Fransuāza Ardi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija zināma ar savu kautrību, neapmierinātību ar slavenību dzīvi un sevis noniecināšanas attieksmi, kas attiecināma uz viņas mūža cīņu ar trauksmi un nedrošību?
* ... dziļūdens [[Foraminīferas|foraminīferu]] '''[[ksenofioforas|ksenofioforu]]''' [[čaula]]s var variēt no dažiem milimetriem līdz 25 centimetriem diametrā, kas dara tās par vieniem no lielākajiem zināmajiem [[vienšūņi]]em?
* ... vēlākais [[Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja]]s priekšsēdētājs '''[[Longins Avdjukevičs]]''' [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[1942. gads Latvijā|1942. gada]] maijā tika iesūtīts no [[Padomju Savienība]]s kontrolētās teritorijas [[Latgale|Latgalē]], kur viņš bija [[partizāni|partizānu]] vienības komisārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cīrava muiža ap 1900.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1920. gada Latvijas zemes reforma|1920. gada Latvijas zemes reformā]] '''[[Cīravas muiža|Cīravas muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā muižas kungu māja ap 1900. gadu)&lt;/small&gt; ar pusmuižām sadalīja 55 jaunsaimniecībās, bet muižas centru nodeva virsmežniecībai un Meža skolai, kas kungu mājās darbojas līdz 1953. gadam?
* ... [[reģionālisms|reģionāli]] [[sociālais konservatīvisms|sociālkonservatīvā]] [[politiskā partija|partija]] '''&quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot;''' [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] tika izveidota pēc [[Daugavpils dome]]s priekšsēdētāja [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] iniciatīvas?
* ... &quot;[[Spēlmaņu nakts]]&quot; balvu pasniegšanas ceremonijā par pirmajiem, kas saņēmuši balvas kā '''&quot;[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunie skatuves mākslinieki]]&quot;''' [[Spēlmaņu nakts 1993|1993. gadā]] kļuva [[Rēzija Kalniņa]] un [[Ivars Stonins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kaspars Pudāns 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 24. janvārī [[Latvijas Republikas Zemessardze]]s komandieris '''[[Kaspars Pudāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; stājās [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera amatā?
* ... [[Anglija]]s [[tiesības|tiesībās]] '''&quot;[[neatminami laiki]]&quot;''' beidzas un juridiskā atmiņa sākas [[1189. gads|1189. gadā]], kas ir karaļa [[Henrijs II Plantagenets|Henrija II]] valdīšanas beigas un [[Ričards I Lauvassirds|Ričarda I]] [[kronēšana]]s gads?
* ... trīs [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinoproducents|kinoproducenta]] '''[[Džons Landau|Džona Landau]]''' filmas &quot;[[Titāniks (filma)|Titāniks]]&quot; (1997), &quot;[[Avatars]]&quot; (2009) un &quot;[[Avatars: Ūdensceļš]]&quot; (2022) ierindojas pirmajā pieciniekā starp pasaules [[Visu laiku ienesīgākās filmas|ienesīgākajām filmām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Strazdes baznīca 2000-08-03.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Strazdes luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir celta no 1591. līdz 1596. gadam, un tajā ir saglabājušies 1612. gada koka baznīcēnu soli un [[altāris]] no 1664. gada?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 5. martā '''[[Edmunds Johansons|Edmundu Johansonu]]''' iecēla par [[Latvijas PSR Valsts drošības komiteja]]s priekšsēdētāju [[ģenerālmajors|ģenerālmajora]] dienesta pakāpē, un šo amatu viņš ieņēma arī [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā līdz [[1991. gads Latvijā|1991. gada]] augustam?
* ... '''[[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls]]''' starp [[Francija]]s [[futbols|futbola]] klubu [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] un [[Itālija]]s klubu ''[[AC Milan]]'' bija vēsturē pirmā [[UEFA Čempionu līga]]s finālspēle?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Symphoricarpos albus 003.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[strauta sniegoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļamerika]]s suga, kura kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugs]] tika ieviesta [[Latvija|Latvijā]] 19. gadsimtā un vietām ir pārgājusi savvaļā — tā ir sastopama apstādījumos un ar sakņu atvasēm izplatās apdzīvotu vietu tuvumā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] kopš [[2007. gads Latvijā|2007. gada]] '''[[karaklausība]]''' bija atcelta, aizstājot to ar profesionālo armiju, tomēr [[2022. gads Latvijā|2022. gadā]] tika pieņemts lēmums pakāpeniski ieviest [[Valsts aizsardzības dienests|valsts aizsardzības dienestu]]?
* ... '''[[sēkeji]]''' ir [[ungāri|ungāru]] etniska grupa, kuri dzīvo galvenokārt [[Transilvānija|Transilvānijā]], kas šodien ir daļa no [[Rumānija]]s, un ir saglabājuši unikālu kultūru un [[ungāru valoda]]s [[dialekts|dialektu]], kas izceļas no pārējās ungāru kopienas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rabanos2014 078.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[Redīsu nakts]]''' ir [[Meksika|meksikāņu]] [[svētki]], kas katru gadu tiek svinēti [[Oahaka (pilsēta)|Oahakas]] pilsētā 23. decembrī un ir viens no iespaidīgākajiem [[Dārzeņi|dārzeņu]] festivāliem pasaulē &lt;small&gt;(attēlā 2014. gadā izveidota svētku kompozīcija)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1994. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1994. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' ''[[AC Milan]]'' [[futbolists]] [[Marsels Desajī]], kurš panāca rezultātu 4—0, kļuva par pirmo spēlētāju, kurš divus gadus pēc kārtas ieguvis trofeju ar dažādiem klubiem, pēc uzvaras ar [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]] [[1993. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1993. gadā]]?
* ... [[Ķīnas Republika|Taivānas]] [[pusvadītājs|pusvadītāju]] produktu līgumražošanas un projektēšanas uzņēmums ''Taiwan Semiconductor Manufacturing Company Limited'' jeb '''''[[TSMC]]''''' ir pasaulē lielākais neatkarīgais (''pure-play'') pusvadītāju ražotājs un lielākais uzņēmums valstī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosslyn Chapel (Mentioned in Dan Brown's DaVinci Code).jpg|border|right|200px]]
* ... kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem [[Skotija|Skotijā]] esošā '''[[Roslinas kapela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; publiski tiek asociēta ar [[Templiešu ordenis|templiešiem]], Svēto Grālu un [[brīvmūrniecība|brīvmūrniekiem]]; to aprakstījis arī [[Dens Brauns]] savā romānā &quot;[[Da Vinči kods]]&quot;?
* ... kravas [[lidmašīna]]s '''[[Boeing 737 avārija Viļņā|''Boeing 737'' avārijā Viļņā]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. novembra rītā viens tās apkalpes loceklis gāja bojā, bet vēl trīs tika ievainoti?
* ... [[rudiments|rudimentārie]] '''[[gudrības zobs|gudrības zobi]]''' parasti izšķiļas cilvēka [[mutes dobums|mutes dobuma]] zobu rindas aizmugurē vecumā no 17 līdz 25 gadiem, un to nosaukums cēlies no pieņēmuma, ka šajā vecumā cilvēks ir jau pietiekami nobriedis un gudrs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FDR in 1933 2.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1936. gada ASV prezidenta vēlēšanas]]''' bija vienbalsīgākās [[ASV prezidenta vēlēšanas|prezidenta vēlēšanas]] [[ASV vēsture|ASV vēsturē]], jo [[Franklins Delano Rūzvelts]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 531 elektoru balsīm guva 523 balsis?
* ... lai gan pieaugušiem [[cilvēks|cilvēkiem]] '''[[žaunu loki]]''' nav redzami, kā [[embrijs|embrionālas]] struktūras tie ir nozīmīgi galvas un kakla [[anatomija]]s attīstībā?
* ... '''[[Trešā reiha ģerbonis (1935—1945)|Trešā reiha ģerbonis]]''' tika ieviests [[1935. gads|1935. gadā]], aizstājot [[Veimāras Republika]]s simbolus, lai nostiprinātu [[Nacionālsociālisms|nacionālsociālisma ideoloģiju]] [[Trešais reihs|Vācijā]] un veidotu vienotu identitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sambucus racemosa a1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[sarkanais plūškoks|sarkanā plūškoka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], bet [[Latvija|Latvijā]] suga ir pārgājusi savvaļā no stādījumiem un naturalizējusies, sastopama diezgan bieži mežos pilsētu tuvumā?
* ... '''[[aviācijas bumba]]s''' pirmo reizi tika izmantotas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, galvenokārt manuāli mestas no [[Gaisa balons|gaisa baloniem]] vai [[Lidmašīna|lidmašīnām]]?
* ... [[Kanādas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargam]] '''[[Stefens Euštakiu|Stefenam Euštakiu]]''' ir [[portugāļi|portugāļu]] izcelsme, viņš spēlējis [[Portugāle]]s jaunatnes izlasē un visu karjeru pārstāv šīs valsts [[futbola klubs|futbola klubus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maureen O Sullivan, The New Movie Magazine, 1934.jpg|border|right|150px]]
* ... 1930. gadā [[Īri|īru]] [[aktrise]] '''[[Morīna O'Salivana]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārcēlās uz [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudu]], kur viņa kļuva slavena ar lomām sešās [[Tarzāns|Tarzāna]] filmās no 1932. līdz 1942. gadam, tēlojot kopā ar [[Džonijs Veismillers|Džoniju Veismilleru]]?
* ... 19. gadsimta beigās '''[[Izraēlas zeme]]''' jeb Apolītā zeme kļuva par centrālo ideju [[Cionisms|cionisma]] kustībai, kas aicināja [[ebreji|ebrejus]] atgriezties vēsturiskajā dzimtenē, un [[1948. gads|1948. gadā]] tika izveidota [[Izraēla|Izraēlas Valsts]], kas aptver daļu no vēsturiskās Izraēlas zemes?
* ... akūtā '''[[nieru mazspēja|nieru mazspējā]]''' [[simptomi]] parasti attīstās ļoti ātri, savukārt hroniskā nieru mazspējā tie var būt pakāpeniski un saistīti ar ilgstošu [[nieres|nieru]] funkcijas samazināšanos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Luzern asv2022-10 Löwendenkmal img2.jpg|border|right|200px]]
* ... [[amerikāņi|amerikāņu]] rakstnieks [[Marks Tvens]] par godu [[Francijas revolūcija]]s laikā kritušajiem [[Vatikāna gvarde|Šveices gvardiem]] izveidoto '''[[Lucernas lauva]]s''' skulptūru &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaucis par &quot;skumjāko un aizkustinošāko akmens bluķi pasaulē&quot;?
* ... '''[[1995. gada UEFA Čempionu līgas fināls|1995. gada UEFA Čempionu līgas finālā]]''' uzvarēja [[Amsterdamas &quot;Ajax&quot;]] pēc tam, kad pēc nospēlētām 85 minūtēm spēlē tika gūti pirmie vārti, ko paveica [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Patriks Kluiverts]], 18 gadu un 327 dienu vecumā kļūstot par jaunāko [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus [[UEFA Čempionu līga]]s finālā?
* ... '''[[melase]]s''', kas rodas kā blakusprodukts [[cukurs|cukura]] ražošanā, sastāvā ir līdz 40% [[saharoze]]s, tomēr saharozes izdalīšana no melases nav ekonomiski izdevīga?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 102-10212, Gertrud Ederle.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[Peldēšana (sports)|peldētāja]] '''[[Ģertrūde Ederle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pazīstama kā pirmā [[sieviete]], kura pārpeldēja [[Lamanšs|Lamanša šaurumu]], pie tam viņas [[1926. gads|1926. gada]] 6. augusta peldējuma rezultāts bija ātrāks nekā jebkura [[vīrietis|vīrieša]] iepriekšējais rekords; viņas dzīvesstāsts [[2024. gads kino|2024. gadā]] iemūžināts filmā '''&quot;[[Meitene un jūra]]&quot;'''?
* ... 10.—12. gadsimtā '''[[ismaīlisms]]''' kļuva par lielāko [[Šiītu islāms|šiītu]] [[islāms|islāma]] [[Islāma atzari|atzaru]], kad tā bija galvenā ticība [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātā]], bet mūsdienās lielākās ismaīlītu kopienas atrodas [[Indija|Indijā]], [[Irāna|Irānā]] un [[Pakistāna|Pakistānā]], bet vislielākais ismaīlītu īpatsvars ir [[Tadžikistāna]]s [[Kalnu Badahšānas vilojats|Kalnu Badahšānas vilojatā]]?
* ... [[1157. gads|1157. gadā]] mūsdienu [[Sīrija]]s otrā lielākā pilsēta '''[[Tartūsa]]''' kļuva par [[Templiešu ordenis|Templiešu ordeņa]] lielmestra citadeli, kuru nespēja ieņemt karavadonis [[Saladīns]], tomēr [[1291. gads|1291. gadā]] templieši bija spiesti Tartūsu pamest un pārcelties uz [[Kipra|Kipras salu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Morocco.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkans|sarkanais]] fons '''[[Marokas karogs|Marokas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi, spēku un izturību, un ir saistīts ar dinastisko tradīciju, jo sarkano krāsu bieži izmantoja marokāņu valdošās dinastijas, bet zvaigzne simbolizē [[Islāms|islāma]] piecus pīlārus, kamēr tās [[zaļā krāsa]] ir tradicionāla islāma simbolika, kas apzīmē mieru, auglību un cerību?
* ... [[Lielbritānija]]s kareivi [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā '''[[Henrijs Tandijs|Henriju Tandiju]]''' visbiežāk atceras kā karavīru, kurš, iespējams, saudzējis [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] dzīvību šajā karā?
* ... pirmā zināmā publiskā projicētas '''[[skaņu filma]]s''' izrāde notika [[Parīze|Parīzē]] [[1900. gads|1900. gadā]], taču pagāja daži gadu desmiti, līdz skaņas [[kinofilma]]s kļuva komerciāli praktiskas; pirmā pilnmetrāžas filma, ko prezentēja kā pilnībā skaņu filmu, bija &quot;[[Džeza dziedātājs]]&quot;, kura pirmizrāde notika [[1927. gads|1927. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dirndl-2011.JPG|border|right|150px]]
* ... 19. gadsimta otrajā pusē '''[[dirndls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; radās kā meiteņu un sieviešu [[tērps]], kas stilistiski ietekmējies no [[Alpi|Alpu]] vācvalodīgo iedzīvotāju tautastērpa, un arī mūsdienās šī reģiona iedzīvotājas dirndlu izmanto kā svinību tērpu?
* ... '''[[alavīti]]''' veido aptuveni 20% no [[Sīrija]]s iedzīvotājiem, taču viņiem vēsturiski ir bijusi liela politiskā vara, jo alavītu kopienai piederēja daudz Sīrijas militāro un izlūkdienestu vadītāju, arī [[Asada režīms|Asadu ģimene]], kas Sīriju pārvaldīja no 1971. gada līdz 2024. gadam?
* ... '''[[romantiskā komēdija|romantiskās komēdijas]]''' noslēguma mērķis ir apliecināt [[mīla]]s attiecību primāro nozīmi galveno varoņu dzīvē, pat ja viņi beigās fiziski izšķiras?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Snowdon massif.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Velsa]]s augstākā virsotne '''[[Snoudons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī augstākā virsotne [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas salā]] ārpus [[Skotija]]s?
* ... slavenākie '''[[radisti šifrētāji]]''' ir [[navahi|navahu]] radisti, kurus īpaši savervēja un apmācīja [[ASV jūras kājnieku korpuss]], lai cīnītos pret [[Japānas Impērija|Japānu]] [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna teātrī]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... latviešu neatkarīgā [[teātris|teātra]] trupa '''&quot;[[Kvadrifrons]]&quot;''' pašlaik darbojas telpās [[Rīgas cirks|Rīgas cirka]] ēkā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mikheil Kavelashvili official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 27. novembrī [[Gruzija]]s valdošā partija &quot;Gruzijas sapnis&quot; izvirzīja bijušo [[futbolists|futbolistu]] '''[[Miheils Kavelašvili|Miheilu Kavelašvili]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kā kandidātu [[Gruzijas prezidents|Gruzijas prezidenta]] amatam, un decembrī viņu ievēlēja, lai gan opozīcija un iepriekšējā prezidente [[Salome Zurabišvili]] ievēlēšanu novērtēja kā neleģitīmu?
* ... '''[[ibādieši]]''' ir [[musulmaņi|musulmaņu]] atzars, kas nepieder nedz [[Šiītu islāms|šiītu]], nedz [[Sunnītu islāms|sunnītu]] reliģiskajai kopienai un ir galvenā reliģiskā kopiena [[Omāna]]s valstī?
* ... aptuveni 60% pasaules [[dzelzceļi|dzelzceļu]] ir '''[[normālplatuma dzelzceļš]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2024-10-29 ALBA Berlin gegen Paris Basketball (EuroLeague 2024-25) by Sandro Halank–020.jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[T. J. Šortss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš bijis sezonas labākais spēlētājs gan [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgā]], gan [[Francijas Nacionālā basketbola līga|Francijas Elites līgā]] un [[EuroCup|Eirokausā]], savu pirmo sezonu profesionālajā basketbolā aizvadīja [[Latvija]]s klubā [[BK Ventspils]]?
* ... padomju sērijveida [[slepkava]], laupītājs un izspiedējs '''[[Jurijs Kriņicins]]''', kurš [[1975. gads Latvijā|1975. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] pastrādāja trīs slepkavības, [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] bija uz tvaikoņa &quot;[[Majakovskij (tvaikonis)|Majakovskis]]&quot;, kas apgāzās, un noslīka 147 cilvēki, arī viņa vecāki; uzskata, ka slīkšanas sekas un vecāku zaudējums viņam radīja psihiskus traucējumus?
* ... '''[[Parīzes miera līgums (1783)|Parīzes miera līgums]]''', kas tika parakstīts [[1783. gads|1783. gada]] 3. septembrī, oficiāli atzina [[ASV]] neatkarību, noslēdzot [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības karu]], un noteica robežas jaunajai valstij?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2014 Rallye Deutschland by 2eight 8SC0443.jpg|border|right|150px]]
* ... 2024. gada [[Pasaules rallija čempionāts|Pasaules rallija čempionātā]] '''[[Tjerī Nevils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja savu pirmo pasaules čempiona titulu, kļūstot par [[Belģija]]s [[autorallijs|rallija]] pilotu, kas uzvarējis čempionātā?
* ... līdz [[892. gads|892. gadam]] [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] valdošie Samanīdu emīri atradās [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifu]] atkarībā, bet tad kļuva neatkarīgi, izveidojot savu '''[[Samanīdu impērija|Samanīdu impēriju]]''', kas pastāvēja līdz [[999. gads|999. gadam]]?
* ... [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. septembrī '''[[Jaunjelgavas vidusskola|Jaunjelgavas vidusskolu]]''' ir plānots reorganizēt par Jaunjelgavas pamatskolu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Antonio Costa Portrait 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Eiropadomes prezidenti|Eiropadomes prezidents]] '''[[Antoniu Košta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš bija [[Portugāles premjerministru uzskaitījums|Portugāles premjerministrs]], bet [[2023. gads|2023. gada]] 7. novembrī atkāpās no amata pēc tam, kad atklājās, ka vairāki valdības locekļi bija iesaitīti [[korupcija]]s skandālā?
* ... '''[[Šārdžas emirāts]]''' ir vienīgais no [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] septiņiem emirātiem, kas robežojas ar visiem pārējiem?
* ... '''[[manipūru valoda]]''' ir viena no astoņām klasiskajām [[indieši|indiešu]] [[valodas|valodām]], ko atzinusi [[Indija]]s valdība, tā ir iekļauta [[Indijas konstitūcija]]s 8. sarakstā, kas nodrošina tai īpašu aizsardzību un atbalstu no valsts puses?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sātu baznīca - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sātu luterāņu baznīca|Sātu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir filmēta kinofilma &quot;[[Rūdolfa mantojums]]&quot; un televīzijas seriāls &quot;[[Sarkanais mežs]]&quot;?
* ... '''[[Džozefs Beirli]]''' ir vienīgais zināmais [[ASV]] [[karavīrs]], kurš dienējis gan [[ASV Armija]]s gan [[Padomju Savienība|Padomju]] [[Sarkanā armija]]s sastāvā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
* ... '''[[Baldones kūrorts]]''' tika izveidots 18. gadsimtā, taču [[Baldone]]s [[avots|avotu]] dziednieciskās īpašības esot zināmas kopš [[viduslaiki]]em, par ko liecina tur atrastie naudas gabali?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Criccieth - geograph.org.uk - 4513705.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Guineza|Guinezā]]''' ir lielākais [[velsiešu valoda]]s runātāju īpatsvars [[Velsa|Velsā]] — 64,4%, un šī grāfiste tiek uzskatīta par šīs valodas centru &lt;small&gt;(attēlā Krikjetas pils Guinezā)&lt;/small&gt;?
* ... bijušā [[igauņi|igauņu]] [[Futbols|futbolista]] '''[[Dzintars Klavans|Dzintara Klavana]]''', kurš [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlasē]] savas karjeras laikā aizvadīja 19 spēles, dēls [[Ragnars Klavans]] ir viens no visu laiku ievērojamākajiem [[Igaunija]]s futbolistiem?
* ... '''[[1561. gads Latvijā|1561. gada]]''' 28. novembrī [[Viļņa|Viļņā]] parakstīja [[Lietuvas un Livonijas personālūnija]]s līgumu (Viļņas ūniju), saskaņā ar kuru [[Gothards Ketlers]] kļuva par [[Livonija]]s vietvaldi un gubernatoru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dzelzceļa līnijas Tukums-Kuldīga tilta būve pāri Abavai 1940.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|dzelzceļa līnijas Tukums—Kuldīga]] būvi pārtrauca [[Otrais pasaules karš]], bet '''[[Tilts uz nekurieni]]''', kuru uzcēla pāri [[Abava]]i, nenojaukts tā arī palicis pļavas vidū līdz pat mūsdienām &lt;small&gt;(attēlā celtniecības laikā 1940. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1941. gads|1941. gada]] '''[[Jūlija sacelšanās Melnkalnē]]''' pret [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas fašistiskās]] valdības okupāciju [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tiek uzskatīta par pirmo masu sacelšanos okupētajā [[Eiropa|Eiropā]] pēc [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] un tās sabiedroto agresijas sākuma?
* ... [[Somi|somu]] [[kinorežisors|kinorežisora]] '''[[Aki Kaurismeki]]''' filmas bieži veidotas minimālisma stilā un to galvenie varoņi pārstāv strādnieku šķiru?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bidet Ego Kolo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[bidē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[aizguvums]] no [[franču valoda]]s, kas nozīmē &quot;[[ponijs]]&quot;, jo sēdēšana uz tā atgādina [[jāšana]]s pozu, sēžot ar seju pret krānu?
* ... '''[[Holiheda]]''' ir viena no galvenajām [[Īrijas jūra]]s piekrastes [[osta|ostām]] satiksmei ar [[Īrija|Īriju]], un tā ir otra noslogotākā pasažieru satiksmes osta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Duvra]]s?
* ... [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāre]] '''[[Signe Grūbe]]''' tika ievēlēta [[Ropažu novada dome|Ropažu novada domē]] no partijas &quot;[[Progresīvie]]&quot; saraksta un vēlāk ievēlēta par [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Caernarfon Castle 1994.jpg|border|right|200px]]
* ... 11. gadsimtā [[Guineza|Guinezā]], [[Velsa|Velsā]] iebrukušie [[normaņi]] netālu no bijušā romiešu cietokšņa uzbūvēja cietoksni &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ap kuru izveidojās mūsdienu '''[[Kairnarvona]]s''' pilsētas centrs?
* ... '''[[1560. gads Latvijā|1560. gada]]''' 5. aprīlī [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] apspriedē [[Rīga|Rīgā]] pieņēma lēmumu ordeni likvidēt un pārvērst ordeņa valsti par mantojamu [[Livonijas hercogiste|Livonijas hercogisti]], līdzīgi [[Prūsijas hercogiste]]i?
* ... [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] mirušais [[Latvija]]s kultūras [[vēsturnieks]], [[Enciklopēdija|enciklopēdists]], [[fotogrāfs]] un sabiedriskais darbinieks, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s Goda loceklis '''[[Vitolds Mašnovskis]]''' piedzima [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Pūres pagasts|Pūres pagastā]] [[ukraiņi|ukraiņu]] karagūstekņa un [[poļi|poļu]] izcelsmes laukstrādnieces ģimenē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Belize.svg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu '''[[Belizas karogs|Belizas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pamatā ir iepriekš šajā teritorijā pastāvējušās [[Britu Hondurasa]]s karogs?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] '''[[Rimants Liepiņš]]''' [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] Āžu kalnā sarīkoja pirmās &quot;[[Stirnu buks|Stirnu buka]]&quot; taku skriešanas sacensības, un kopš tā laika &quot;Stirnu buks&quot; ir kļuvis par ikgadēju taku skriešanas sacensību seriālu un lielāko šāda veida sporta notikumu [[Latvija|Latvijā]]?
* ... '''[[pakāršana]]''' ir viena no senākajām un visplašāk izmantotajām [[nāvessods|nāvessoda]] izpildes metodēm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aconitum lasiostomum 45131052.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[dzeltenā kurpīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēmiska]] [[Austrumeiropa]]i un ir sastopama šaurā areālā galvenokārt teritorijā uz dienvidaustrumiem no [[Latvija]]s, bet Latvijā — divos izplatības apvidos [[Madona]]s un [[Krāslava]]s novadā?
* ... '''[[1559. gads Latvijā|1559. gadā]]''' turpinājās [[Livonijas karš]], un janvārī [[Krievijas cariste]]s karaspēks iebruka [[Rīgas arhibīskapija]]s &quot;[[Latvju gals|Latvju gala]]&quot; zemēs, ieņemot 11 pilsētas un pietuvojoties [[Rīgas brīvpilsēta]]i, kur [[Daugava]]s grīvā sadedzināja Rīgas kuģus, bet februārī krievu ar laupījumu un gūstekņiem atgriezās Krievijā?
* ... '''[[Azerbaijan Airlines reisa 8243 katastrofa|''Azerbaijan Airlines'' reisa 8243 katastrofa]]''' [[2024. gads|2024. gada]] 25. decembrī notika reisā no [[Baku]] uz [[Groznija|Grozniju]], kad pēc [[Krievija]]s raķetes zeme-gaiss uzbrukuma to pārvirzīja uz [[Aktau]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], tomēr avārijas nosēšanās dēļ avārijā bojā gāja 38 cilvēki?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mindaugas Kuzminskas by Augustas Didzgalvis.jpg|border|right|150px]]
* ... 2016. gadā [[Lietuva]]s [[basketbolists|baskertbolists]] '''[[Mindaugs Kuzminsks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], kur spēlēja arī latvietis [[Kristaps Porziņģis]], taču pēc vienas sezonas klubs spēlētāju atbrīvoja; debijas sezonā viņš piedalījās 68 spēlēs, taču tikai vienā otrajā sezonā?
* ... lai arī labā [[Amazone]]s satekupe [[Ukajali]] ir ievērojami garāka, hidroloģiski par Amazones galveno izteku izskata '''[[Maranjona|Maranjonu]]''' — tā dod lielāko ūdens pieplūdumu upes augštecei?
* ... '''[[Jeju Air reiss 2216|''Jeju Air'' reisa 2216]]''' katastrofa [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]], kurā gāja bojā 179 cilvēki no 181, kas bija lidmašīnā, bija nāvējošākā [[2024. gads|2024. gada]] aviācijas katastrofa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinaric columbine Aquilegia dinarica.JPG|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir izplatīta tikai viena '''[[ozolītes|ozolīšu]]''' suga — [[parastā ozolīte]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1558. gads Latvijā|1558. gadā]]''' sākās [[Livonijas karš]], kad 17. janvārī [[Krievijas cariste]] pieteica [[Livonija]]i karu, un karagājienā uz [[Tērbatas bīskapija]]s zemēm devās ap 40 000 krievu un tatāru karavīru virspavēlnieka hana [[Šigalejs|Šigaleja]] vadībā?
* ... [[Ungārija]]s [[sporta vingrošana|vingrotāja]] '''[[Āgneša Keleti]]''' [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] ieguva desmit olimpiskās medaļas, un viņu uzskata par vienu no visu laiku veiksmīgākajām [[ebreji|ebreju]] sportistēm olimpiskajās spēlēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Herbert Hoover - NARA - 532049.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1928. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1928. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ASV Tirdzniecības sekretārs [[Herberts Hūvers]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva 444 elektoru balsis, kamēr viņa oponents vien 87 balsis?
* ... [[Irāna]]s [[bēglis]] '''[[Mehrans Karimi Naseri]]''', kurš, dažādu apstākļu spiests, dzīvoja [[Šarla de Golla lidosta]]s 1. termināļa izlidošanas zālē no 1988. gada 26. augusta līdz 2006. gada jūlijam, kļuva plaši pazīstams, par viņu tapa grāmata un filmas, tostarp amerikāņu režisora [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] 2004. gada filma &quot;[[Lidosta (filma)|Lidosta]]&quot;?
* ... '''[[2025. gada laikapstākļi Latvijā]]''' bija raksturīgi ar [[gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] vidēji +8,0 °C, kas ir 1,2 °C virs klimatiskās standarta normas (1991.—2020. gads), rezultātā tas bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu, un ierindojās 4. vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cotoneaster lucidus 15-p.bot-rhamnus.sp-2.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[spožā klintene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Endēms|endēma]] [[Austrumsibīrija]]i [[Baikāls|Baikāla]] apkārtnē, taču ļoti plaši ieviesta apstādījumos [[Eiropa|Eiropā]] un vietām pārgājusi savvaļā, tāpat arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]] noslēdzās '''[[1557. gads Latvijā|1557. gada]]''' 5. septembrī, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Vilhelms fon Firstenbergs]] parakstīja [[Pasvales līgums|Pasvales līgumu]] par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] un viņa koadjutora atjaunošanu amatā, kā arī izveidoja slepenu Livonijas ordeņa militāro aliansi ar [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieku?
* ... [[Augšdaugavas novada dome]]s priekšsēdētājs no [[Latgales partija]]s '''[[Vitālijs Aizbalts]]''' ir bijis [[9. Saeima]]s deputāts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:George-Dancis-playing-basketball.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Austrālijas latvieši|Austrālijas latviešu]] [[basketbols|basketbolists]] '''[[Juris Dancis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārstāvēja [[Austrālijas basketbola izlase|Austrālijas basketbola izlasi]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas olimpiskajās spēlēs]]?
* ... '''[[Saules sistēmas planētu kolonizācija]]''' ir viena no galvenajām tēmām [[zinātniskā fantastika|zinātniskajā fantastikā]], bet arī mūsdienu zinātniskajos pētījumos un [[kosmosa izpēte]]s plānos?
* ... '''[[Biafras līcis|Biafras līča]]''' ziemeļu krastā tagadējās [[Nigērija]]s teritorijā no 1967. līdz 1970. gadam pastāvēja neatkarīga separātiska [[Biafra|Biafras valsts]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Panthera pardus orientalis Colchester Zoo (1).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Amūras leopards]]''' &lt;small&gt;(attēlā Kolčesteras zoodārzā)&lt;/small&gt; ir visretāk sastopamais no visiem [[lielie kaķi|lielajiem kaķiem]] pasaulē?
* ... '''[[1556. gads Latvijā|1556. gadā]]''' sākās [[Livonija]]s [[Koadjutoru karš]], kad [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieki uzbruka [[Rīgas arhibīskapija]]i un ieņēma visas tās pilis, bet [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|arhibīskapu]] [[Brandenburgas Vilhelms|Brandenburgas Vilhelmu]] un viņa koadjutoru sagūstīja, arhibīskapijas pārvaldi nododot [[Tērbatas bīskaps|Tērbatas]] un [[Sāmsalas bīskaps|Sāmsalas]] bīskapiem?
* ... neapdzīvotajā '''[[Annobona|Annobonas salā]]''' (mūsdienās ietilpst [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālajā Gvinejā]]) [[portugāļi]] izveidoja [[kolonija|koloniju]], kur nometināja vergus no [[Angola]]s un netālās [[Santome]]s, kas, sajaucoties ar eiropiešiem, jau 16. gadsimtā izveidoja savdabīgu kopienu ''forros'' — ‘atbrīvotie [vergi]’, kas runāja [[Kreoliskās valodas|kreoliskā]] [[portugāļu valoda]]s variantā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ropazu baznica 04 2015-02-15.jpg|border|right|150px]]
* ... kopš [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] '''[[Ropažu luterāņu baznīca|Ropažu luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Adventa laiks|Adventa]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] laikā tiek izveidots īpašs &quot;Gaismas dārzs&quot;?
* ... 55 km garš un 6—22 km plats šaurums dienvidos '''[[Venecuēlas līcis|Venecuēlas līci]]''' savieno ar [[Marakaibo ezers|Marakaibo ezeru]]?
* ... viena no '''[[Kaļķupes ielejas dabas liegums|Kaļķupes ielejas dabas lieguma]]''' izteiksmīgākajām reljefa formām ir [[Puiškalna pilskalns|Puiškalns]] (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas [[Pilsupe|Kaļķupes]] un Mazupes satekas vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-01-11 IBU World Cup Biathlon Oberhof 2025 STP 5006.jpg|border|right|200px]]
* ... 2024. gada Pasaules čempionātā [[biatlons|biatlonā]] junioriem, kas notika [[Igaunija|Igaunijā]], [[Otepē]], [[Vācija]]s biatloniste '''[[Jūlija Tanheimere]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja četras medaļas, individuālajā distancē un stafetē kļūstot par čempioni?
* ... '''[[1540. gads Latvijā|1540. gadā]]''' [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu IV fon Minhauzenu]] ievēlēja par [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]]?
* ... pirmo '''[[Labākā animācijas filma (Zelta globusa balva)|Zelta globusa balvu kā labākā animācijas filma]]''' saņēma ''[[Pixar]]'' studijas filma &quot;[[Vāģi]]&quot; 2006. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amelanchier spicata tähk-toompihlakas 01 estonia.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[vārpainā korinte|vārpainās korintes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču suga ir plaši ieviesusies un tiek kultivēta [[Eiropa|Eiropā]], kur vietām pārgājusi savvaļā; arī [[Latvija|Latvijā]] sastopama nereti, ir pārgājusi savvaļā un naturalizējusies?
* ... [[Eiropa]]s kontinentālās daļas galējais dienvidu punkts '''[[Tarifas rags]]''' atrodas [[Spānija]]s pašos dienvidos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā bijušās Palomasas salas galā, kas kopš 1808. gada ar {{nobr|300 m}} garu dambi savienota ar kontinentu?
* ... '''[[santīms]]''' ir mazākā [[nauda]]s vienība daudzās valstīs, kuras [[valūta]] vēsturiski ir bijusi saistīta ar franču vai latīņu monētu sistēmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rosaceae - Pyrus pyraster - Perastro-1.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[meža bumbiere]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu-ziemeļaustrumu robeža, tādēļ tā ir diezgan reti sastopama visā teritorijā, izņemot valsts ziemeļaustrumu daļu?
* ... [[Reformācija Livonijā|Livonijas Reformācijas]] gaitā '''[[1529. gads Latvijā|1529. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Tomass Šēnings]] [[Lībeka|Lībekā]] noslēdza līgumu uz 6 gadiem ar [[Rīga]]s pilsētu, pēc kura Rīga atkal atzina arhibīskapa virskundzību, bet tās iedzīvotājiem bija tiesības paturēt [[luterticība|Mārtiņa Lutera ticību]]?
* ... '''[[dārgmetāli]]''' parasti ir izturīgi pret [[oksidēšanās|oksidēšanos]] un [[korozija|koroziju]], kas padara tos ļoti piemērotus izmantošanai [[rotaslieta|rotās]], [[monēta|monētās]], investīcijās un dažādās rūpnieciskās nozarēs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]
* ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns?
* ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas &quot;Celtics&quot;]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā &quot;Celtics&quot; spēļu komentētājs televīzijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[dīķgliemeži]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])&lt;/small&gt; ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s?
* ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]?
* ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''&quot;[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]&quot;''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai &quot;[[Nosferatu, šausmu simfonija]]&quot;, kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns &quot;[[Drakula (romāns)|Drakula]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] &quot;par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu&quot;?
* ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā?
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola?
* ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira?
* ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu &quot;Ķemeri&quot;]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]?
* ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles?
* ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs?
* ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]?
* ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] &quot;par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem&quot;?
* ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]?
* ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja?
* ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]?
* ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] &lt;small&gt;(attēlā parka vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m?
* ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s &lt;small&gt;(attēlā tējkanna no 1909. gada)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku?
* ... [[Liepāja]]s koncertzāles &quot;[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]&quot; autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā?
* ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē?
* ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C?
* ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā?
* ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas &lt;small&gt;(attēlā dārza vīngliemezis)&lt;/small&gt;?
* ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)?
* ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[goblapu spireja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā?
* ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]?
* ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku?
* ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā?
* ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' &lt;small&gt;(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])&lt;/small&gt; galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]?
* ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]?
* ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans?
* ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s?
* ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]
* ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' &lt;small&gt;(attēlā piekraste)&lt;/small&gt; veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa?
* ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]?
* ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē &lt;small&gt;(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna &quot;Ādams un Ieva&quot;)&lt;/small&gt;?
* ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs?
* ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta?
* ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)?
* ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa &quot;Smaragda Pilsētas Burvji&quot;, kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves?
* ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana?
* ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]
* ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)&lt;/small&gt; nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]?
* ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām?
* ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[limončello]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām?
* ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē?
* ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]?
* ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]?
* ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]
* ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' &lt;small&gt;(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])&lt;/small&gt; sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru?
* ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija?
* ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu?
* ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]
* ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās?
* ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]?
* ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]?
* ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]
* ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' &lt;small&gt;(attēlā 1 rubļa banknotes averss)&lt;/small&gt; īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei?
* ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām?
* ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs?
* ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa?
* ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu?
* ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu?
* ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]?
* ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]?
* ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]
* ... '''''[[Cambozola]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija?
* ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]?
* ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] &lt;small&gt;(attēlā 18. gadsimta vidus tase)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]?
* ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[kruasāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]?
* ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem?
* ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]
* ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]?
* ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām &quot;[[Vella kalpi]]&quot; (1970), &quot;[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]&quot; (1972) un &quot;[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žurs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša?
* ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis?
* ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]
* ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]?
* ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]
* ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes?
* ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''&quot;[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]&quot;''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''?
* ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi?
* ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts?
* ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lazanja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs?
* ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā &quot;[[Marijas klusums]]&quot;, par ko saņēmusi &quot;[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]&quot; kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem?
* ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] &quot;[[Tautumeitas]]&quot; dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''&quot;[[Bur man laimi]]&quot;''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]?
* ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]
* ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami?
* ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]?
* ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]?
* ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[birjāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām?
* ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā?
* ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]]
* ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu?
* ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols?
* ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]]
* ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību?
* ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam?
* ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne?
* ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]]
* ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]?
* ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]?
* ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''&quot;[[Oranžās Brīvdienas]]&quot;''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]]
* ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir svēts kalns?
* ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu?
* ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]]
* ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes?
* ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]?
* ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; ieguva 7 no 13 deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām?
* ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi?
* ... '''&quot;[[Viena valsts, divas sistēmas]]&quot;''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]]
* ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' &lt;small&gt;(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)&lt;/small&gt; ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē?
* ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]?
* ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas &quot;[[Gods kalpot Rīgai!]]&quot; un &quot;[[Saskaņa]]&quot;, [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju &quot;[[Suverēnā vara]]&quot; un &quot;[[Apvienība Jaunlatvieši]]&quot; kopējā saraksta, bet netika ievēlēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību &lt;small&gt;([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā?
* ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas &lt;small&gt;(attēlā jēlas kakao pupiņas)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma?
* ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]]
* ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]?
* ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta &quot;[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]&quot;, kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]?
* ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]]
* ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em?
* ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]?
* ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa?
* ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''?
* ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]]
* ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %?
* ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s?
* ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[salami]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē &quot;sālīt&quot;?
* ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms?
* ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa?
* ... vārds '''&quot;[[sabotāža]]&quot;''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu?
* ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]]
* ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru?
* ... [[Anahaimas &quot;Ducks&quot;]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]?
* ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]]
* ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]?
* ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]]
* ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā?
* ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]?
* ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[meža tilbīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas?
* ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru?
* ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]]
* ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju?
* ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs?
* ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]]
* ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu?
* ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā?
* ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]]
* ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā?
* ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]?
* ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]]
* ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā?
* ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]?
* ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]]
* ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]?
* ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]?
* ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Orhona]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]?
* ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m?
* ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis?
* ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]?
* ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]]
* ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em?
* ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās?
* ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pavasara krokuss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s?
* ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva?
* ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]]
* ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' &lt;small&gt;(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)&lt;/small&gt; no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā?
* ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''&quot;[[Izlozes rītausma]]&quot;''' ir piektā grāmata sērijā &quot;[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]&quot;, un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā &quot;Bada spēļu&quot; romāna]] notikumiem?
* ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?
* ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''&quot;[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]&quot;''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats?
* ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]?
* ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]?
* ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]?
* ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā?
* ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sver aptuveni 500 tonnas?
* ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas &quot;[[Citi Zēni]]&quot; dziesmas &quot;Ramtai&quot; mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē &quot;[[Supernova 2025]]&quot; un ieguva 3. vietu?
* ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā?
* ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]?
* ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[parastā varde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa?
* ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru?
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 &quot;Roksana&quot;]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu?
* ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus?
* ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam?
* ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu?
* ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība?
* ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas?
* ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]]
* ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās?
* ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums?
* ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]?
* ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī?
* ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)?
* ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma &quot;[[Marijas klusums]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 &lt;small&gt;(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)&lt;/small&gt;?
* ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt?
* ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' &lt;small&gt;(attēlā logo)&lt;/small&gt; pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma?
* ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti?
* ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s?
* ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma?
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s (&quot;Čekas&quot;) dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}?
* ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī?
* ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas &quot;Rubenes&quot; [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas &quot;Rīga&quot; direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents?
* ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Phūketas province]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ?
* ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]?
* ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija &quot;[[Kuldīgas novadam]]&quot; ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[aramiešu raksts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]?
* ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns?
* ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]?
* ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas?
* ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī?
* ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis?
* ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]]
* ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 &quot;Festivāls&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; uz automašīnas [[GAZ M-20 &quot;Pobeda&quot;]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam?
* ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]?
* ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]]
* ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta?
* ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē?
* ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā?
* ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā?
* ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Bēzjē]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.?
* ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]?
* ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[segli]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]?
* ... [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs?
* ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu?
* ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja &quot;Sociālistiskā&quot;, bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā?
* ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē?
* ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]?
* ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim?
* ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku?
* ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību &quot;Zapad-2017&quot; scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku &quot;Veišnorijas&quot; kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad &quot;[[Valmiera/Ordo]]&quot; vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos?
* ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em &lt;small&gt;(attēlā dienvidu dinoterijs)&lt;/small&gt;?
* ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors?
* ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]]
* ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā Lūisas ainava)&lt;/small&gt; ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni?
* ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus?
* ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]]
* ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību &lt;small&gt;(attēlā Amerikas mastodonts)&lt;/small&gt;?
* ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem?
* ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu?
* ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas &quot;[[Valmierai un Vidzemei]]&quot; kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām?
* ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ &lt;small&gt;(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])&lt;/small&gt;?
* ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
* ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]]
* ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika uzņemtas filmas &quot;[[Kad lietus un vēji sitas logā]]&quot; epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna?
* ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām?
* ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''&quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]]
* ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām?
* ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em?
* ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[porteris|portera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts?
* ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]]
* ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus?
* ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]?
* ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju?
* ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais &quot;[[Sarauj, Latgale!]]&quot; saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām?
* ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]]
* ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]?
* ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tutuila]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]?
* ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju &quot;[[Latvija pirmajā vietā]]&quot; un &quot;[[Kopā Latvijai]]&quot; saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas &quot;Red Wings&quot;]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas &quot;Griffins&quot;]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz &quot;Red Wings&quot;, tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē?
* ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' &lt;small&gt;(attēlā no alpīnistu nometnes)&lt;/small&gt; uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]?
* ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā?
* ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''&quot;[[Spožajā saulē]]&quot;''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — &quot;[[Talantīgais misters Riplijs]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])&lt;/small&gt; ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu?
* ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā?
* ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]]
* ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību?
* ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]?
* ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]]
* ... '''[[domino]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu?
* ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em?
* ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls &quot;[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]&quot;?
* ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]?
* ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu?
* ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Etiopijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm?
* ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome?
* ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir &quot;ļoti slikti&quot; un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā?
* ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā?
* ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)?
* ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]]
* ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem?
* ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes?
* ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]]
* ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru?
* ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i?
* ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''?
* ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus?
* ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]]
* ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]?
* ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā?
* ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''&quot;[[Nav dūmu bez stobriem]]&quot;''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]]
* ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pievienoja [[Lietuvas Republika]]i?
* ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi?
* ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem?
* ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''?
* ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes?
* ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku?
* ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]]
* ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])&lt;/small&gt; ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā?
* ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''&quot;[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]&quot;''' 4. sezonā?
* ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''&quot;[[Egle, zalkšu karaliene]]&quot;''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle?
* ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē?
* ... teorija '''&quot;[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]&quot;''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Tansu Čillera]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā?
* ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], &quot;[[Kasu marcu]]&quot; siers no [[Sardīnija]]s, &quot;Surströmming&quot; pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese &quot;hakarli&quot; (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]?
* ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos?
* ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[tekilas agave]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā?
* ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā?
* ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]]
* ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā?
* ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu?
* ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]]
* ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]?
* ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[šitake]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]?
* ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā?
* ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto &quot;Kosmosa sacensību&quot;; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]]
* ... no '''[[sizala agave]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā?
* ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska?
* ... termins '''&quot;[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]&quot;''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[žadeīts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]?
* ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls?
* ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē?
* ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī?
* ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā &quot;[[Odiseja]]&quot;?
* ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes?
* ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]]
* ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' &lt;small&gt;(attēlā augštecē)&lt;/small&gt; kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]?
* ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā?
* ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kefalonija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]?
* ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]?
* ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā?
* ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus?
* ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]]
* ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu?
* ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem?
* ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]]
* ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas?
* ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''?
* ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb &quot;Stiflera mammu&quot; filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs]]&quot;, kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā &quot;[[Amerikāņu pīrāgs 2]]&quot;, bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā &quot;Gudrā blondīne&quot;?
* ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]?
* ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Čadas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]?
* ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā?
* ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' &lt;small&gt;(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)&lt;/small&gt;?
* ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti?
* ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]?
* ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus?
* ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras?
* ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē?
* ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām?
* ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam?
* ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]]
* ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā?
* ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā?
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem?
* ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]?
* ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]]
* ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.?
* ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām?
* ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]]
* ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku &lt;small&gt;(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi?
* ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]]
* ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par &quot;ekstrēmistisku grupu organizēšanu&quot;?
* ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam?
* ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā?
* ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai?
* ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā?
* ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu?
* ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]]
* ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)&lt;/small&gt; bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam?
* ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta?
* ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]]
* ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai?
* ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas?
* ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]?
* ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]?
* ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses?
* ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss?
* ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]]
* ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Villendorfas Venera]])&lt;/small&gt; ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[krūts|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas?
* ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos?
* ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā &lt;small&gt;(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta?
* ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām?
* ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā?
* ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]]
* ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]?
* ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]?
* ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]]
* ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ?
* ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos?
* ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]]
* ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 &quot;Stils&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai?
* ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions?
* ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]]
* ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam &lt;small&gt;(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])&lt;/small&gt;, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā?
* ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas?
* ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]]
* ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]?
* ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²?
* ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā &quot;[[Emilija Peresa]]&quot;, un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]]
* ... '''[[zaļā duglāzija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā?
* ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]?
* ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]]
* ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)?
* ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]?
* ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē?
* ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā &lt;small&gt;(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta?
* ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam &quot;[[Ķengarags]]&quot; [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā?
* ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]?
* ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] &lt;small&gt;(attēlā kapa plāksne)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]?
* ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]]
* ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē?
* ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]?
* ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Malaizijas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību?
* ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā?
* ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam?
* ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]?
* ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu?
* ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s &quot;[[Tvaikonis Villijs]]&quot;?
* ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Vatikāna lira]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s?
* ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus?
* ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')?
* ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' (&quot;Lai Ceturtais ir ar tevi&quot;), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' (&quot;Lai Spēks ir ar tevi&quot;)?
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem?
* ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu?
* ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]]
* ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību?
* ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu?
* ... [[Albānija]]s bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne?
* ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī?
* ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti?
* ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio &quot;Spurs&quot;]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas &quot;Knicks&quot;]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]?
* ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] &lt;small&gt;(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)&lt;/small&gt; nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā?
* ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai?
* ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu?
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs?
* ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot; kopš 2008. gada?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca?
* ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]?
* ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]]
* ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' &lt;small&gt;(attēlā ''Reteporella grimaldii'')&lt;/small&gt; ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]?
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes?
* ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]]
* ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s?
* ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas?
* ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]]
* ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam?
* ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s?
* ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]]
* ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā &quot;atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]&quot;?
* ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem?
* ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]]
* ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]?
* ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona?
* ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]?
* ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains &quot;Sojombo&quot; simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]]
* ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vairāk &quot;zobu&quot;, bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]]
* ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kambodžas karogs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]]
* ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu &quot;Pūķa zeme&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]]
* ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', &lt;small&gt;(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])&lt;/small&gt; kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]]
* ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]]
* ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' &lt;small&gt;(attēlā &quot;[[Titāniks]]&quot;, kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)&lt;/small&gt; bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā &quot;galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku&quot; un &quot;cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma&quot; veicinātājus?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]]
* ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]]
* ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas &quot;[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]&quot; (mūsdienās &quot;Nacionālā apvienība&quot;) dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izslēdza no partijas?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' &lt;small&gt;(attēlā 2016. gadā)&lt;/small&gt; dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]]
* ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] &lt;small&gt;(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]]
* ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Atēnu &quot;Panathinaikos&quot; (basketbols)|Atēnu &quot;Panathinaikos&quot;]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]]
* ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā izsūtījumā)&lt;/small&gt; viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par &quot;Baigo gadu&quot;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]]
* ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar dziesmu ''Bangaranga''?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]]
* ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā &quot;maratona tēvs&quot; — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[pļavas salvija]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>36t50b8a0gwfav7g1yv5usrv03c8722</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>UNESCO Pasaules mantojuma vietas Apvienotajā Karalistē</title>
    <ns>0</ns>
    <id>15871</id>
    <revision>
      <id>4485750</id>
      <parentid>4459410</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T10:27:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;Blenheim_Palace_2006_cropped.jpg&quot; aizvietots ar &quot;Blenheim_Palace_2004_cropped.jpg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · Based on EXIF data&quot;).</comment>
      <origin>4485750</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34678" sha1="f4tkecmgv90qt49u5w9yrwaxqp2a74y" xml:space="preserve">Sarakstā apkopotas tās '''vietas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (Lielbritānijā), kas iekļautas [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]'''. Kopā [[UNESCO]] sarakstā ir iekļautas oficiāli '''30 vietas''', no tām 4 dabas objekti, 25 kultūras objekti un 1 jaukta tipa objekts. Savukārt 13 vietas Apvienotajā Karalistē ir iekļautas kā potenciālās, kuras nākotnē varētu iekļaut oficiālajā sarakstā.&lt;ref&gt;[http://whc.unesco.org/en/statesparties/gb Apvienotā Karaliste]&lt;/ref&gt;

== Sarakstā iekļautie objekti ==
{{Uzraksts|#FFE6BD|{{dagger|alt=Apdraudētie objekti}} Apdraudētie objekti|outline=silver}}
{{Uzraksts|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Paskaidrojums !! Aizsardzības nr.
|- 
| [[Attēls:Beaumaris, circular towers and moat, 2006.jpg|140px]] || '''[[Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Guinezā]]''' || [[Konuja (grāfistes boro)|Konuja]], [[Englsi]], [[Guineza]] {{karogs|Velsa}}&lt;br /&gt;{{Coord|53|8|20|N|4|16|33|W}} || 1986 || Kultūra || i, iii, iv || [[Edvards I Plantagenets|Edvarda I]] (1272 — 1307) valdīšanas laikā Velsā tika uzbūvētas vairākas pilis ar mērķi palielināt iedzīvotāju skaitu un izveidot angļu teritorijas Velsā. Pasaules mantojuma objektā iekļautas vairākas pilis, tostarp [[Bomarisas pils|Bomarisas]], [[Karnarvonas pils|Karnarvona]], [[Konvi pils|Konvi]] un [[Harlehas pils|Harlehas]] pilis. Edvarda I pilis tiek uzskatītas par vienas no militārās arhitektūras grandiozākajiem piemēriem&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/374 |title=Castles and Town Walls of King Edward in Gwynedd |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/374 374]
|-
| [[Attēls:Durham Cathedral and Castle.jpg|140px]] || '''[[Daremas pils]] un [[Daremas katedrāle|katedrāle]]''' || [[Darema (Anglija)|Darema]], [[Darema (grāfiste)|Daremas grāfiste]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|54|46|26|N|1|34|30|W}} || 1986 || Kultūra || ii, iv, vi || Daremas katedrāle ir &quot;lielākais un labākais&quot; [[normaņu arhitektūra]]s piemērs Anglijā un katedrāles velves ir būvētas [[gotika]]s stilā. Katedrāle atrodas [[Svētais Kurtberts|Svētā Kurtberta]] un [[Beda Cienījamais|Beda Cienījamā]] relikvijas. Daremas pils bija Daremas bīskapa rezidence.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/370 |title=Durham Castle and Cathedral |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/370 370]
|-
| [[Attēls:Causeway-code poet-4.jpg|140px]] || '''[[Milža dambis|Milža dambis un dambja krasts]]''' || [[Antrimas apgabals]], {{karogs|Ziemeļīrija}}&lt;br /&gt;{{Coord|55|14|27|N|6|30|42|W}} || 1986 || Daba || vii, viii || 6&amp;nbsp;km garš [[bazalts|bazalta]] kolonnu zemesrags, kas atrodas Ziemeļīrijas krastā tās ziemeļos apmēram 40&amp;nbsp;km uz ziemeļaustrumiem no [[Deri]]. Izveidojies sena [[vulkāns|vulkāna izvirduma]] rezultātā [[paleogēns|paleogēna perioda]] laikā pirms 50—60 miljoniem gadu. Milža dambis sastāv no aptuveni 40 tūkstošus bazalta kolonnu lielas sistēmas.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/369 |title=Giant's Causeway and Causeway Coast |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/369 369]
|-
| [[Attēls:Ironbridge002.JPG|140px]] || '''[[Aironbridžas aiza]]''' || [[Aironbridža]], [[Šropšīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|52|37|33|N|2|29|9|W}} || 1986 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Aironbridžas aizas teritorijā ir redzamas rūpnīcu, raktuvju, strādnieku mājokļu un transporta infrastruktūra, kas tika izmantota aizas teritorijā [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcija]]s laikā, kad šeit tika iegūt [[kokss]]. Aizā atrodas dzelzs tilts, kas ir tāda, tika pirmais tilts pasaulē.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/371 |title=Ironbridge Gorge |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/371 371]
|-
| [[Attēls:St Kilda Village Bay.jpg|140px]] || '''[[Sentkilda salas|Sentkilda]]''' || [[Sentkilda salas|Sentkilda]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|57|49|0|N|8|35|0|W}} || 1986 || Jaukti || ii, iii, iv || Sentkilda bija apdzīvota vairāk nekā 2000 gadu, taču kopš 1930. gada tā vairs nav apdzīvota. Salā atrodas unikālas cilvēka arhitektūras iezīmes no aizvēsturiskajiem periodiem. Sala ir arī svarīga jūras putnu ligzdošanas vieta, tostarp šeit dzīvo pasaulē lielākā [[jūras krauklis|jūras kraukļu]] kolonija ar vairāk nekā 136 000 pāru&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/387 |title=St Kilda |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/387 387]
|-
| [[Attēls:Stonehenge back wide.jpg|140px]] || '''[[Stonhendža]], [[Eivberija]] un apkārtējie pieminekļi''' || [[Viltšīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|10|43|N|1|49|30|W}} || 1986 (papildināts 2008. gadā) || Kultūra || i, ii, iii || [[neolīts|Neolīta]] laika būves [[Stonhendža]]s, [[Eivberija]]s apkārtnē ir lielākās un slavenākās [[megalīts|megalītu]] pieminekļi pasaulē. Tie ir saistīti ar cilvēka un dabas mijiedarbību. Šīs vietas, kādreiz ir kalpojušas kā rituāla un kulta vietas, iespējams saziņai ar [[kosmiskā telpa|kosmosu]]. Apkārtnes pieminekļi ietver [[Silbērijas pakalns|Silbērijas pakalnu]], [[Bekhemptonas avēnija|Bekhemptonas avēniju]] un [[Kenetas avēnija|Kenetas avēniju]].&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/373 |title=Stonehenge, Avebury and Associated Sites |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/373 373]
|-
| [[Attēls:Fountains Abbey, Yorkshire, UK - Diliff.jpg|140px]] || '''[[Stadlijas Karaliskais parks]] un [[Fauntinsas abatija]]s drupas''' || [[Ziemeļjorkšīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|54|6|57|N|1|34|22|W}}|| 1986 || Kultūra || i, iv || Pirms [[klosteris|klostera]] likvidēšanas [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū Fauntinsas abatija bija viena no lielākajām un bagātākajām [[cisterciešu ordenis|cisterciešu]] abatijām [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] un viena no retajām, kura pastāvēja pēc [[12. gadsimts|12. gadsimta]]. Stadlijas Karaliskais parks, kas ietver arī abatiju lielā mērā, ir redzams sākotnējais tā noformējums un [[Eiropa]]s dārzu dizainu ietekme.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/372 |title=Studley Royal Park including the Ruins of Fountains Abbey |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/372 372]
|-
| [[Attēls:Blenheim Palace 2004 cropped.jpg|140px]] || '''[[Blenemas pils]]''' || [[Vudstoka (Oksfordšīra)|Vudstoka]], [[Oksfordšīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|50|31|N|1|21|41|W}} || 1987 || Kultūra || ii, iv || Galvenā Marlboro hercogu rezidence. Viena no lielākajām mājām Anglijā. Uzcelta laikā no 1705. līdz apmēram 1722. gadam netālu no [[Anglijas pilsoņu karš|Anglijas pilsoņu karā]] nopostītās Vudstokas pils. Sākotnēji paredzēta kā atlīdzība Džonam Čērčilam (1. Marlboro hercogam), tomēr celtniecības sākumā tā kļuva par politisko cīņu objektu. Pati pils celta angļu [[baroks|baroka]] stilā.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/425 |title=Blenheim Palace |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/425 425]
|-
| [[Attēls:Royal.crescent.aerial.bath.arp.jpg|140px]] || '''[[Bāta (Somerseta)|Bātas pilsēta]]''' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]], [[Somerseta]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|22|48|N|2|21|36|W}} || 1987 || Kultūra || i, ii, iv || Šo pilsētu dibinājuši romieši, kā spa vietu. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] Bāta bija nozīmīgs [[vilna]]s ieguves centrs. Kopš [[18. gadsimts|18. gadsimta]] tā ir kļuvusi par kūrortpilsētu. Pilsētā ir saglabājušās vairākas romiešu būvju paliekas un [[neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras ēkas.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/428 |title=City of Bath |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/428 428]
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Hadrianswall2007.jpg|140px]] || '''[[Romiešu pierobežas nocietinājumi]]''' || {{flaga|Anglija}} [[Anglija|Ziemeļanglija]] un {{flaga|Skotija}} [[Skotija|Dienvidskotija]]&lt;br /&gt; {{Coord|54|59|24|N|2|36|0|W}} &lt;br /&gt;(kopā ar {{flaga|Vācija}} [[Vācija|Vāciju]]) || 1987 (papildināts 2005. un 2008. gadā); || Kultūra || ii, iii, iv || [[Adriāna valnis]] tika uzcelts 122. gadā m.ē., savukārt [[Antonija valnis]] tika celts 142. gadā m.ē., lai aizstāvētu [[Romas impērija|Romas impēriju]] no [[barbari]]em. Sākumā Pasaules mantojumu sarakstā bija iekļauts tikai Adriāna valnis, bet vēlāk tika paplašināts ar Antonija valni, Skotijā un atsevišķiem nocietinājumiem un fortiem mūsdienu [[Vācija]]s teritorijā.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Frontiers of the Roman Empire |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/430 430]
|-
| [[Attēls:Palace of Westminster.jpg|140px]] || '''[[Vestminsteras pils]], [[Vestminsteras abatija|abatija]] un [[Svētās Margaretes baznīca]]''' || [[Vestminstera]], [[Lielā Londona]]&lt;br /&gt;{{Coord|51|29|58|N|0|7|42|W}} || 1987 (papildināts 2008. gadā) || Kultūra || i, ii, iv || Kopš [[11. gadsimts|11. gadsimta]] Anglijas pārvaldes centrālā vieta. Kopš [[Viljams I Iekarotājs|Viljama Iekarotāja]] laika visi [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] monarhi ir kronēti Vestminsteras abatijā. Vestminsteras pils atrodas Apvienotās Karalistes [[parlaments]]. Pils ir izcila [[neogotika|neogotiskās arhitektūra]]s piemērs. Svētās Margaretes baznīca ir pils draudzes baznīca, kas celta pirms pašas pils būvniecības [[11. gadsimts|11. gadsimta]], taču vairākas reizes ir tikusi pārbūvēta&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Westminster Palace, Westminster Abbey and Saint Margaret's Church |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-15}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/426 426]
|-
| [[Attēls:Canterbury Cathedral - Portal Nave Cross-spire.jpeg|140px]] || '''[[Kenterberijas katedrāle]], [[Svētā Augustīna abatija]] un [[Kenterberijas Svētā Mārtiņa baznīca|Svētā Mārtiņa baznīca]]''' || [[Kenterberija]], [[Kenta]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|16|48|N|1|4|48|E}} || 1988 || Kultūra || i, ii, vi || Svētā Mārtiņa baznīca ir vecākā [[baznīca (celtne)|baznīca]] Anglijā. Baznīca un Svētā Augustība abatija tika dibinātas kristietības ieviešanas sākumposmos, lai to pieņemtu [[anglosakši]]. Kenteberijas katedrālē ir atrodami. gan [[romānika]]s, gan [[gotika]]s stila arhitektūras iezīmes. Katedrāle ir centrālā [[Anglijas Baznīca|Anglijas Baznīcu]] mītnes vieta.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://www.imagesofengland.org.uk/Details/Default.aspx?id=441523 |title=Church of St Martin |publisher=[[Images of England]] |accessdate=2009-08-16 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111124042604/http://www.imagesofengland.org.uk/Details/Default.aspx?id=441523 |archivedate=2011-11-24 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://www.pastscape.org.uk/hob.aspx?hob_id=464466 |title=St Augustine's Abbey |publisher=Pastscape |accessdate=2009-08-16}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/496 496]
|-
| [[Attēls:Henderson.JPG|140px]] || '''[[Hendersona sala]]''' || {{karogs|Pitkērna}}, [[Klusais okeāns]]&lt;br /&gt;{{Coord|24|21|0|S|128|18|36|W}} || 1988 || Daba || vii, x || Neapdzīvots koraļļu atols Klusā okeāna dienvidos. Šī ir viena no nedaudzajām salām, kuras tikpat kā nav skārusi cilvēka darbība. Uz salas dzīvo vairāk nekā desmit [[endēms|endēmisku]] augu un dzīvnieku sugas&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/487 |title=Henderson Island |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/487 487]
|-
| [[Attēls:Tower of London, Traitors Gate.jpg|140px]] || '''[[Tauers|Londonas Tauers]]''' || [[Tauerhamleta]], [[Londona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|30|29|N|0|4|34|W}} || 1988 || Kultūra || ii, iv || [[Viduslaiki|viduslaiku]] cietoksnis Londonā, [[Temza]]s kreisajā (ziemeļu) krastā. Tā ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Lielbritānija]]s ēkām, Londonas vēsturiskais centrs un simbols. Ilgu laiku Tauers bija Anglijas monarhu dzīvesvieta. Par Tauera izveidotāju uzskata [[Anglijas karaļu uzskaitījums|Anglijas]] karali [[Viljams I Iekarotājs|Viljamu Iekarotāju]], kas pirmo cietoksni, vēlāko Balto torni (''White Tower''), šeit uzbūvēja 1078. gadā. Tas bija ne vien cietoksnis un karaļu pils, bet arī cietums (kopš 1190. gada), karalisko dārgumu glabātuve un zvērnīca.  Tauerā vai tā tuvumā ar nāvessodu sodīti daudzi noziedznieki, tostarp Anglijas karalienes [[Anna Boleina]] un [[Džeina Greja]].&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Tower of London |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/488 488]
|-
| [[Attēls:Gough island top view.png|140px]] || '''[[Gofa sala un Ineksesibla]]''' || {{karogs|Tristana da Kuņas salas}}, [[Svētās Helēnas sala, Debesbraukšanas sala un Tristana da Kuņas salas]], [[Atlantijas okeāns]]&lt;br /&gt;{{Coord|40|19|5|S|9|56|7|W|}} || 1995 (papildināts 2004. gadā) || Daba || vii, x || Uz [[Gofa sala|Gola]] un [[Ineksesiblas sala|Ineksesibla]] ir saglabājusies cilvēku neskarta [[ekosistēma]], ar daudzām [[endēms|endēmiskās]] [[dzīvnieki|dzīvnieku]] un [[augi|augu]] sugām&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/740 |title=Gough and Inaccessible Island |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/740 740]
|-
| [[Attēls:Looking down Royal Mile, Edinburgh.jpg|140px]] || '''[[Edinburgas Jaunā pilsēta|Edinburgas Jaunā]] un [[Edinburgas Vecā pilsēta|Vecā pilsēta]]''' || [[Edinburga]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|55|56|49|N|3|11|27|W}} || 1995 || Kultūra || ii, iv || Edinburgas Vecā pilsēta ir veidojusies [[viduslaiki|viduslaikos]], savukārt Jaunā pilsēta tika iztrādāta laika posmā no 1767. līdz 1890. gadam. Abas pilsētas kontrastē ar viduslaiku un mūsdienu perioda ēkām. Jauno pilsētu projektējuši un veidojuši [[Viljams Čamberss]] un [[Viljams Pleifairs]], ietekmējoties no [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] [[Eiropa]]s pilsētvides būvniecības un plānošanas tendencēm&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/728 |title=Old and New Towns of Edinburgh |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/728 728]
|-
| [[Attēls:Royal Naval College 2008.jpg|140px]] || '''[[Griniča|Jūras Griniča]]''' || [[Griniča]], [[Londona]], [[Lielā Londona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|28|44|N|0|0|0|E}} || 1997 || Kultūra || i, ii, iv, vi || Šajā vietā redzamas pirmās [[neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras piemēri Anglijā. Griničas teritorijā atrodas [[Karaliskā Griničas observatorija|Karaliskā observatorija]], kas ir svarīga [[astronomija]]s un [[navigācija]]s attīstības posmā&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/795 |title=Maritime Greenwich |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}&lt;/ref&gt;|| [http://whc.unesco.org/en/list/795 795]
|-
| [[Attēls:Orkney Skara Brae.jpg|140px]] || '''[[Orkneju salu neolītiskie pieminekļi]]''' || [[Orkneju salas]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|58|59|45|N|3|11|16|W}} || 1999 || Kultūra || i, ii, iii, iv || Šie pieminekļi veidoti neolīta laikmetā. Pieminekļu ansamblī ietilpst vairāki [[akmens]] krāvumi, upuru un ceremonijas vietas.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/514 |title=Heart of Neolithic Orkney |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/514 514]
|-
| [[Attēls:Big Pit Mining Museum.jpg|140px]] || '''[[Blenavona|Blenavonas kalnrūpnieciskā ainava]]''' || [[Blenavona]], {{karogs|Velsa}} &lt;br /&gt;{{Coord|51|46|48|N|3|4|48|W}} || 2000 || Kultūra || iii, iv || [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Velsa]] bija viena no galvenajām [[akmeņogles|ogļu]] un [[dzelzsrūda]]s ieguves vietām [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Blaenavona ir ainavas piemērs, ko rada [[kalnrūpniecība]]s procesi, kas saistīti ar ražošanu un ieguvi. Apkārtnē ir redzami karjeri, sabiedriskās ēkas, darbinieku mājokli, un [[dzelzceļš]], kas viss bija domāts priekš rūpniecības un apkārtnē dzīvojošo strādnieku infrastruktūras.&lt;ref name=&quot;Blaenavon Industrial Landscape&quot;&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/984 |title=Blaenavon Industrial Landscape |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/984 984]
|-
| [[Attēls:John Smith 1624 map of Bermuda with Forts 01.jpg|140px]] || '''[[Sentdžordžas vēsturiskā pilsēta un nocietinājumi]]''' || [[Sentdžordža]], {{karogs|Bermuda}}&lt;br /&gt;{{Coord|32|22|46|N|64|40|40|W}} || 2000 || Kultūra || iv || Sentdžordža ir dibināta 1612. gadā un tā ir vecākā angļu kolonija Jaunajā Pasaulē. Izcils 17. gadsimta Britu koloniālās varas piemērs. Nocietinājumos ir redzamas [[17. gadsimts|17.]] līdz [[20. gadsimts|20. gadsimta]] nocietinājumu veidošanas principi&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/983 |title=Historic Town of St George and Related Fortifications, Bermuda |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-02}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/983 983]
|-
| [[Attēls:Arkwright Masson Mills.jpg|140px]] || '''[[Dērventas ielejas fabrikas]]''' || [[Dērventa]], [[Dārbišīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|53|1|12|N|1|29|56|W}} || 2001 || Kultūra || ii, iv || Dērventas ielejas fabrikas ir rūpniecības &quot;dzimtene&quot;. Ielejas apkārtnē ir izveidoti tā laika vairāki jaunievedumi, dzīvojamās ēkas strādniekiem, rūpniecības iekārtas un ūdensapgādes sistēmas, kas ievērojami attīstīja [[kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]]. Dērventas ielejas fabrikas ietekmēja [[Ziemeļamerika]]s un [[Eiropa]]s kalnrūpniecības jomu.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1030 |title=Derwent Valley Mills |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-27}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1030 1030]
|-
| [[Attēls:Gad cliff dorset.jpg|140px]] || '''[[Juras perioda piekraste|Dorsetas un Austrumdevonas krasts]]''' || [[Dorseta]] un [[Devona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|50|42|0|N|2|58|48|W}} || 2001 || Daba || viii || Klintis, kas veidojušās [[Dorseta]]s un [[Devona]]s piekrastē. Nozīmīga [[flosilija|fosiliju]] vieta gan [[jūra]]s, gan [[sauzeme]]s [[fauna]]i. Klintis veidojušās vairāk kā pirms 185 miljoniem gadu.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1029 |title=Dorset and East Devon Coast |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-29}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1029 1029]
|-
| [[Attēls:New Lanark buildings 2009.jpg|140px]] || '''[[Ņulanarka]]''' || [[Ņulanarka]], [[Dienvidlanarkšīra]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|55|39|36|N|3|46|48|W}}|| 2001 || Kultūra || ii, iv, vi || Pēc [[Ričards Ārkvraits|Ričarda Ārkvraita]] iniciatīvas tika izstrādāta [[Dērventas ielejas fabrika]]s sistēma, kas iekļāva strādnieku nodrošināšanu ar mājokļiem pie [[dzirnavas|dzirnavām]]. Vēlāk filantrops Robets Ovens nopirka šo vietu un pārveidoja to pieejami sabiedrībai, nodrošinot sabiedriskās iespējas un izglītību, kā arī atbalstot rūpnīcas reformas&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/429 |title=New Lanark |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/429 429]
|-
| [[Attēls:Saltaire from Leeds and Liverpool Canal.jpg|140px]] || '''[[Solteira]]''' || [[Solteira]], [[Bredforda (pilsēta)|Bredforda]], [[Rietumjorkšīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|53|50|13|N|1|47|24|W}} || 2001 || Kultūra || ii, iv || Solteiru dibināja [[dzirnavas|dzirnavu]] īpašnieks, kā ciematu darbiniekiem. Solteirā atrodas sabiedriskās un dzīvojamās ēkas strādniekiem, kas celtas [[19. gadsimts|19. gadsimtā]].&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1028 |title=Saltaire |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1028 1028] 
|-
| [[Attēls:Flowers in front of the Palm House, Kew Gardens.jpg|140px]] || '''[[Kjū dārzs|Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]''' || [[Kjū]], [[Lielā Londona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|28|26|N|0|17|42|W}} || 2003 || Kultūra || ii, iii, iv || Šeit atrodas pasaulē lielākā augu kolekcija (apmēram 30 000 dažādu augu), te atrodas arī viens no pasaulē lielākajiem [[herbārijs|herbārijiem]]. Botāniskais dārzs izveidots 1759. gadā.&lt;ref name=&quot;Kew&quot;&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1084 |title=Royal Botanical Gardens, Kew |publisher=UNESCO |accessdate=2009-07-28}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1084 1084]
|- style=&quot;background-color:#FFE6BD&quot;
| [[Attēls:Albert dock at night.jpg|140px]] || '''[[Liverpūle|Liverpūle — Jūras tirdzniecības pilsēta]]†''' || [[Liverpūle]], [[Mērzisaida]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|53|24|0|N|2|59|24|W}} || 2004 || Kultūra || ii, iii, iv || [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] Liverpūle bija lielākā [[osta]] pasaulē. Nozīmīga [[Britu impērija]]s tirdzniecības osta, kas galvenokārt saistīta ar [[vergi|vergu]] tirdzniecību, līdz tās atcelšanai 1807. gadā. Liverpūle bija viens izejas punktiem imigrantiem uz [[Ziemeļamerika|Ziemeļameriku]]. Dokos bija redzamas tā laika gan būvniecības, gan pārvaldības inovācijas&lt;ref name=&quot;Blaenavon Industrial Landscape&quot;/&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/984 984]
|-
| [[Attēls:Crowns peh.jpg|140px]] || '''[[Kornvolas un Rietumdevonas kalnrūpniecības ainava]]''' || [[Kornvola]] un [[Devona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|50|7|48|N|5|22|48|W}} || 2006 || Kultūra || ii, iii, iv || [[Alva]]s un [[varš|vara]] ieguve šajā apkārtnē uzplauka [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]]. Šī rūpniecība attīstība apkārtējo reģionu. Devonā un Kornvolā tika izmantotas dziļās raktuves, kas vēlāk tika praktizētas visā pasaulē.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/488 |title=Cornwall and West Devon Mining Landscape |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1215 1215]
|-
| [[Attēls:WalesC0047.jpg|140px]] || '''[[Pontkisilltes akvedukts un kanāls]]''' || [[Trevora (Velsa)|Trevora]], {{karogs|Velsa}} un [[Šropšīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|29|58|N|0|7|42|W}} || 2009 || Kultūra || i, ii, iv || [[Akvedukts]] tika izbūvēts, lai pārvadītu [[Elsmīra kanāls|Elsmīra kanālu]] pār [[Dī ieleka|Dī ieleju]]. Akvedukts pabeigts [[rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā un to projektēja [[Tomass Telfords]]. Akvedukta būvniecībā izmantotas novatoriskas lējuma un kaltā [[dzelzs]] konstrukcijas, ietekmējoties no inženiertehniskajām būvēm visā pasaulē&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1303 |title=Pontcysyllte Aqueduct and Canal |publisher=UNESCO |accessdate=2009-08-12}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1303 1303]
|-
| [[Attēls:Forth Bridge (6858076258).jpg|140px]] || '''[[Fortas tilts]]''' || [[Edinburga]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|56|0|1|N|3|23|19|W}}|| 2015 || Kultūra || i, iv || Fortas tilts ir līkumots [[dzelzceļš|dzelzceļa]] tilts pār [[Forta līcis|Forta līci]] 14 kilometrus uz rietumiem no Edinburgas. Tilts tiek uzskatīts par vienu no Skotijas simboliem. Tilta konstruktori ir sers Džons Fovlers un sers Bendžamins Beikers.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1485 |title=Forth Bridge |publisher=UNESCO |accessdate=2015-07-05}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1485 1485]
|-
| [[Attēls:View from Gorham's Cave, Gibraltar.JPG|140px]] || '''[[Gorhemas alas|Gorhemas alu komplekss]]''' || {{karogs|Gibraltārs}}&lt;br /&gt;{{Coord|36|7|13|N|5|20|31|W}} || 2016 || Kultūra || iii || Gorhemas alu komplekss atrodas Gibraltāra klints austrumu pusē. Kopumā komplesu veido četras [[kaļķakmens]] alas ar arheoloģikiem un paleontoloģiskiem depozītiem, kas sniedz pierādījumu par [[neandertālietis|neandertāliešu]] dzīvi pirms 125 000 gadu. Zinātniskie pētījumi par šīm vietām sniedz būtisku ieskatu neandertāliešu un cilvēku evolūcijā.&lt;ref&gt;{{Atsauce |url=http://whc.unesco.org/en/list/1500 |title=Gorham's Cave Complex |publisher=UNESCO}}&lt;/ref&gt; || [http://whc.unesco.org/en/list/1500 1500]
|}

== Sarakstā iekļautie objektu izvietojums ==
=== Lielbritānija ===
{{VietasKarte+
 |Apvienotā Karaliste
 |relief=1
 |caption = Vietas Lielbritānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: &lt;br&gt; [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts
 |float = center
 |width = 700
 |places = 
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.138889 |long=-4.275833 |position=left|label=[[Karaļa Edvarda pilis un aizsardzības mūri Gvinedā]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.773889 |long=-1.575 |position=top|label=[[Daremas pils]] un [[Daremas katedrāle|katedrāle]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.240833 |long=-6.511667 |position=bottom|label=[[Milžu Dambis|Milža dambis un dambja krasts]]|mark=Green pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.625833 |long=-2.485833 |position=right|label=[[Aironbridžas aiza]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=57.816667 |long=-8.583333 |position=top|label=[[Sentkilda salas|Sentkilda]]|mark=Blue pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.178611 |long=-1.825 |position=bottom|label=[[Stonhendža]], [[Eivberija]] un apkārtējie pieminekļi|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.115833 |long=-1.572778 |position=right|label=[[Stadlijas Karaliskais parks]] un [[Fauntinsas abatija]]s drupas|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.841944 |long=-1.361389 |position=top|label=[[Blenemas pils]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.38 |long=-2.36 |position=top|label=[[Bāta (Somerseta)|Bātas pilsēta]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=54.99 |long=-2.6 |position=bottom|label=[[Romiešu pierobežas nocietinājumi]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.28 |long=1.08 |position=left|label=[[Kenterberijas katedrāle]], [[Svētā Augustīna abatija]] un [[Kenterberijas Svētā Mārtiņa baznīca|Svētā Mārtiņa baznīca]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.946944|long=-3.190833|position=right|label=[[Edinburgas Jaunā pilsēta|Edinburgas Jaunā]] un [[Edinburgas Vecā pilsēta|Vecā pilsēta]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=58.995833|long=-3.187778|position=bottom|label=[[Orkneju salu neolītiskie pieminekļi]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=51.78|long=-3.08|position=top|label=[[Blenavona|Blenavonas kalnrūpnieciskā ainava]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.02|long=-1.498889|position=right|label=[[Dērventas ielejas fabrikas]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.7|long=-2.98|position=left|label=[[Juras perioda piekraste|Dorsetšīras un Austrumdevonas krasts]]|mark=Green pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=55.66|long=-3.78|position=top|label=[[Ņulanarka]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.836944|long=-1.79|position=left|label=[[Solteira]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=53.4|long=-2.99|position=right|label=[[Liverpūle|Liverpūle — Jūras tirdzniecības pilsēta]]|mark=Red pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=50.13|long=-5.38|position=bottom|label=[[Kornvolas un Rietumdevonas kalnrūpniecības ainava]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=52.97|long=-3.087|position=left|label=[[Pontkisilltes akvedukts un kanāls]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Apvienotā Karaliste|lat=56.000278|long=-3.388611|position=top|label=[[Fortas tilts]]|mark=Yellow pog.svg}}
}}

=== Londona ===
{{VietasKarte+
 |Lielā Londona
 |caption = Vietas Londonā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: &lt;br&gt; [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts
 |float = center
 |width = 500
 |places = 
 {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.478889|long=0|position=top|label=[[Griniča|Jūras Griniča]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.499444 |long=-0.128333 |position=bottom|label=[[Vestminsteras pils]], [[Vestminsteras abatija|abatija]] un [[Svētās Margaretes baznīca]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.473889|long=-0.295|position=top|label=[[Kjū dārzs|Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Lielā Londona|lat=51.508056|long=-0.076111|position= top|label=[[Tauers|Tauerhamletas ciems]]|mark=Yellow pog.svg}}
}}

=== Aizjūras teritorijas ===
{{VietasKarte+
 |Pasaule
 |caption = Vietas Apvienotās Karalistes aizjūras kolonijās UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā: &lt;br&gt; [[Attēls:Yellow pog.svg|9px]] — kultūras objekts; [[Attēls:Green pog.svg|9px]] — dabas objekts; [[Attēls:Blue pog.svg|9px]] — jauktais objekts; [[Attēls:Red pog.svg|9px]] — apdraudēts objekts
 |float = center
 |width = 650
 |places = 
 {{VietasKarte~|Pasaule|lat=-40.318056|long=-9.935278|position=top|label=[[Gofa sala un Ineksesibla]]|mark=Green pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Pasaule|lat=32.379444|long=-64.677778|position=top|label=[[Sentdžordžas vēsturiskā pilsēta un nocietinājumi]]|mark=Yellow pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Pasaule|lat=-24.35|long=-128.31|position=top|label=[[Hendersona sala]]|mark=Green pog.svg}}
 {{VietasKarte~|Pasaule|lat=36.120278|long=-5.341944|position=top|label=[[Gorhemas alas|Gorhemas alu komplekss]]|mark=Yellow pog.svg}}
}}

== Kandidātu sarakstā esošie objekti ==
{{Uzraksts|#D0E7FF| — Pārrobežu objekts|outline=silver}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Attēls !! Nosaukums !! Atrašanās vieta !! Datums !! Tips !! Kritēriji !! Aizsardzības nr.
|- 
| [[Attēls:Chatham Clock Tower Building from HMS Cavalier.jpg|140px]] || '''[[Četmenas kūģu būvētava]] un tā aizsardzības mūri''' || [[Četmena]], [[Kenta]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|23|50|N|0|31|40|E}} || 2012 || Kultūra || ii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5670/ 5670] 
|-
| [[Attēls:Caves Creswell Crags - geograph.org.uk - 90873.jpg|140px]] || '''[[Kresvelas klintis]]''' || [[Kresvela]], [[Dārbišīra]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|53|15|40|N|1|11|52|W}} || 2012 || Kultūra || iii || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5671/ 5671]
|-
| [[Attēls:Down House.jpg|140px]] || '''Darvina ainavas laboratorija''' || [[Douna]], [[Lielā Londona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|51|19|53|N|0|3|12|E}} || 2012 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5672/ 5672]
|-
| [[Attēls:Sutherland Flow Country.jpg|140px]] || '''[[Straumju teritorija]]''' || [[Keitnesa]] un [[Seterlande]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|58|22|17|N|3|39|30|W}} || 2012 || Daba || ix, x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5679/ 5679]
|-
| [[Attēls:View from Gorham's Cave, Gibraltar.JPG|140px]] || '''[[Gorhemas alas|Gorhemas alu komplekss]]''' || {{karogs|Gibraltārs}}&lt;br /&gt;{{Coord|36|7|13|N|5|20|31|W}} || 2012 || Kultūra || iii || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5674/ 5674]
|-
| [[Attēls:Saint Helena Island.jpg|140px]] || '''[[Svētās Helēnas Sala]]''' || {{karogs|Svētās Helēnas Sala}}, [[Atlantijas okeāns]]&lt;br /&gt;{{Coord|15|57|0|S|5|43|0|W}} || 2012 || Daba || x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5675/ 5675]
|-
| [[Attēls:Lovell Telescope.jpg|140px]] || '''[[Džodrela krasta observatorija]]''' || [[Lejas Vaitingtona]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|53|14|10|N|2|18|25|W}} || 2012 || Kultūra || i, ii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5676/ 5676]
|-
| [[Attēls:Keswick Panorama - Oct 2009.jpg|140px]] || '''[[Anglijas ezeru distrikts]]''' || {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|54|30|0|N|3|10|0|W}} || 2012 || Kultūra || ii, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5673/ 5673]
|-
| [[Attēls:Jarrow.jpg|140px]] || '''[[Monkvītmotas—Džerovas dvīņu klosteris]]''' || {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;{{Coord|54|54|47|N|1|22|29|W}} || 2012 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5681/ 5681]
|-
| [[Attēls:Mousa Broch 20080821 02.jpg|140px]] || '''[[Dzelzs laikmeta vietas Šetlendā|Mūsa, Vecais Skatness un Džerlshofa: Dzelzs laikmeta zenīts Šetlendās]]''' || [[Šetlendas salas]], {{karogs|Skotija}}&lt;br /&gt;{{Coord|59|52|44|N|01|18|19|W}} || 2012 || Kultūra || iii, iv || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5677/ 5677]
|-
| [[Attēls:CilgwynQuarry.JPG|140px]] || '''[[Šifera industrija Ziemeļvelsā]]''' || {{karogs|Velsa}} || 2012 || Kultūra || ii, v || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5678/ 5678]
|-
| [[Attēls:Turks and Caicos Islands sunset.jpg|140px]] || '''[[Tērksas un Kaikosas]]''' || {{karogs|Tērksas un Kaikosas}}, [[Karību jūra]]&lt;br /&gt;{{Coord|21|45|0|N|71|35|0|W}} || 2012 || Daba || x || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5682/ 5682] 
|- style=&quot;background-color:#D0E7FF&quot;
| [[Attēls:Thermae Spa at Bath main entrance.jpg|140px]] || '''[[Eiropas lielais Spa]]''' || [[Bāta (Somerseta)|Bāta]], {{karogs|Anglija}}&lt;br /&gt;(kopā ar {{flaga|Austrija}} [[Austrija|Austriju]], {{flaga|Beļģija}} [[Beļģija|Beļģiju]], {{flaga|Čehija}} [[Čehija|Čehiju]], {{flaga|Francija}} [[Francija|Franciju]], {{flaga|Itālija}} [[Itālija|Itāliju]] un {{flaga|Vācija}} [[Vācija|Vāciju]]) || 2014 || Kultūra || ii, iii, iv, vi || [http://whc.unesco.org/en/tentativelists/5935/ 5935]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{Lielbritānija UNESCO}}
{{UNESCO Pasaules mantojuma vietu saraksti}}

[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Lielbritānijā|*]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma saraksti|Lielbritānija]]
[[Kategorija:Pasaules mantojuma vietas Eiropā|Apvienotā Karaliste]]</text>
      <sha1>f4tkecmgv90qt49u5w9yrwaxqp2a74y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vojvodina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16169</id>
    <revision>
      <id>4485699</id>
      <parentid>4317687</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:36:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485699</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3877" sha1="0o34d8afrr2hamv8fi7d2fm2ynkald7" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
|name = Vojvodinas autonomais apgabals
|official_name=''Аутономна Покрајина Војводина''{{efn|group=table|{{val|hu|Vajdaság Autonóm Tartomány}}, {{val|sk|Autonómna Pokrajina Vojvodina}}, {{val|ro|Provincia Autonomă Voivodina}}, {{val|hr|Autonomna Pokrajina Vojvodina}}, {{val|rsk|Автономна Покраїна Войводина}}}}
|settlement_type=autonoms apgabals
|image_skyline = Bač fortress (Bačka tvrđava).JPG
|imagesize = 
|image_caption = Bačas cietoksnis
| image_flag = {{#property:P41}}
| image_shield = {{#property:P94}}
| flag_size = 120px
| flag_link = 
| shield_link = 
| shield_size = 85px
|image_map = Vojvodina in Serbia.svg
|map_caption = Vojvodinas novietojums Serbijā
|image_map1 = 
|map_caption1 = 
|subdivision_type=Valsts
|subdivision_name={{SRB}}
|subdivision_type1=
|subdivision_name1=
|seat_type=Centrs
|seat = [[Novisada]]
|official_language = [[serbu valoda|serbu]], [[ungāru valoda|ungāru]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[rumāņu valoda|rumāņu]], [[horvātu valoda|horvātu]], [[Panonijas rusīnu valoda|Panonijas rusīnu]]
|parts_type = Administratīvais iedalījums
|parts=45
|p1=[[Novisada]]
|p2=[[Subotica]]
|p3=[[Pančevo]]
|p4=[[Zreņanina]]
|p5=[[Sombora]]
|p6=[[Sremska Mitrovica]]
|p7=[[Kikinda]]
|p8=[[Vršaca]]
|p9=37 municipalitātes
|area_total_km2 = 21614
|total_type=Kopā
|population_total = 1740230
|population_as_of = 2025
|population_density_km2 = auto
|population_blank02_title = Etniskais sastāvs
|population_blank02 = [[serbi]] (68,4 %)&lt;br /&gt;[[ungāri]] (10,5 %)&lt;br /&gt;[[romi]] (2,3 %)&lt;br /&gt;[[slovāki]] (2,3  %)&lt;br /&gt;[[rumāņi]] (1,1 %)&lt;br /&gt;[[rusīni]] (0,6 %)
|website={{URL|http://www.vojvodina.gov.rs/}}
| blank_name    = [[ISO 3166]] kods
| blank_info    = RS-VO
|footnotes = {{notelist|group=table}}
}}
'''Vojvodina''' ({{val|sr|Војводина}}, {{val|hu|Vajdaság}}, {{val|sk|Vojvodina}}, {{val|ro|Voivodina}}, {{val|hr|Vojvodina}}, rusīnu: ''Войводина'') ir autonoms apgabals [[Serbija]]s ziemeļos. Tā galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir [[Novi Sada]]. Vojvodinā ir 6 oficiālās valodas — [[serbu valoda|serbu]], [[ungāru valoda|ungāru]], [[slovāku valoda|slovāku]], [[rumāņu valoda|rumāņu]], [[horvātu valoda|horvātu]] un [[rusīnu valoda]].

== Nosaukums ==
Vojvodinas nosaukums cēlies vārda &quot;vaivadija&quot; jeb &quot;vojevodiste&quot; ({{val|sr|vojvodstvo}}), kas savukārt ir vārda &quot;vaivads&quot; vai &quot;[[vojevoda]]&quot; atvasinājums. Līdzīga cilme ir arī ungāru nosaukumam ''Vajdaság'' ({{val|hu|vajda}} - vaivads). [[Austroungārija]]s pastāvēšanas laikā tā bija divu provinču — Bačkas un Rietumbanatas sastāvā.

== Pilsētas ==
Lielākās Vojvodinas pilsētas (pēc iedzīvotāju skaita): 
* [[Novi Sada]] (215 659), 
* [[Subotica]] (99 471), 
* [[Zrenjanina]] (79 545), 
* [[Pančevo]] (76 110), 
* [[Sombora]] (50 950), 
* [[Kikinda]] (41 825), 
* [[Sremska Mitrovica]] (39 041), 
* [[Vršaca]] (36 001), 
* [[Ruma]] (32 125), 
* [[Bačka Palanka]] (29 431), 
* [[Indija (pilsēta)|Indija]] (26 244), 
* [[Vrbasa]] (25 887), 
* [[Bečeja (Serbija)|Bečeja]] (25 703), 
* [[Senta]] (20 363), 
* [[Kula]] (19 293), 
* [[Apatina]] (19 289), 
* [[Temerina]] (19 143).

== Skatīt arī ==
* [[Kosova]]
* [[Serbija]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20060423045040/http://www.vojvodina.sr.gov.yu/ Vojvodinas parlamenta oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20130525053911/http://www.world-gazetteer.com/wg.php?x=&amp;men=gcis&amp;lng=en&amp;dat=32&amp;geo=-244&amp;srt=npan&amp;col=aohdq&amp;pt=c&amp;va=&amp;geo=-3987 Lielāko Vojvodinas pilsētu saraksts]
* [http://commons.wikimedia.org/wiki/Atlas_of_Vojvodina Atlas of Vojvodina (Wikimedia Commons)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]]</text>
      <sha1>0o34d8afrr2hamv8fi7d2fm2ynkald7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kušānu valsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24228</id>
    <revision>
      <id>4485511</id>
      <parentid>3385335</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:29:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485511</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3176" sha1="rphxwzketb24z6tl89wue84nwxu73oh" xml:space="preserve">[[Attēls:Kushanmap.jpg|thumb|200px|Kušānu valsts teritorija (ap 100.—250. m.ē.).]]
'''Kušānu valsts''' jeb '''Kušānu impērija''' ([[baktriešu valoda|baktriešu]]: ''Κυϸανο'', {{val|sa|कुषाण राजवंश}} ''Kuṣāṇ Rājavaṃśa''; ap [[1. gadsimts|1.]]—[[3. gadsimts|3. gadsimtu]]) bija lielvalsts, kas savas varenības zenītā ([[105]]—[[250]]) aptvēra mūsdienu [[Tadžikistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija|Ziemeļindijas]] teritoriju. Valstij bija sakari ar [[Senā Roma|Romas impēriju]], [[Senā Indija|Indiju]], [[Senā Persija|Seno Persiju]] ([[Sasanīdu impērija|Sasanīdu impēriju]]) un [[Senā Ķīna|Seno Ķīnu]]. Kušānu valdīšanas laikā tika atvērti iepriekš [[parta|partiešu]] bloķētie jūras un sauszemes tirdzniecības ceļi starp Romu un [[Āzija|Āziju]]. Šajā laikā sāka veidoties [[Zīda ceļš]] no Ķīnas cauri kušānu teritorijai uz ziemeļiem no [[Hindukušs|Hindukuša]].&lt;ref name=&quot;85. lpp&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |page=85}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:KushanMan.JPG|thumb|200px|left|Kušānu vīrieša skulptūra 2. gs. [[Gandhara]] (tagad atrodas [[Parīze]]s ''Musée Guimet'').]]
Tautu, kas nodibināja šo valsti ķīnieši sauca par „juečži” (''貴霜''), bet rietumos tie kļuva pazīstami kā kušāni.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Afganistāna. Karu vēsture no Aleksandra Lielā līdz talibu krišanai |author=Stīvens Taners |year=2008 |publisher=''Subjektiv Filma'' |location=Rīga |isbn=9984-394-01-8 |page=180}}&lt;/ref&gt; Precīza kušānu etniskā izcelsme nav zināma, iespējams, viņi runāja kādā no [[indoirāņu valodas|indoirāņu valodām]].&lt;ref name=&quot;85. lpp&quot;/&gt;
Kušāni no ziemeļiem iebruka [[Grieķu Baktrijas valsts|Grieķu Baktrijas valstī]] mūsdienu [[Afganistāna]]s ziemeļos ([[Baktrija|Baktrijā]] un [[Sogdiāna|Sogdiānā]]), bet nākamajā gadsimtā [[Kučula Kadfiss|Kučulas Kadfisa]] vadībā ieņēma [[Gandhara|Gandharu]] un nodibināja Kušānu valsti. Par valsts galvaspilsētām kalpoja Kapisa (pie mūsdienu [[Kabula]]s) un Pušklavati (pie mūsdienu [[Pešāvara]]s). Paši kušāni savas valodas pierakstam pieņēma [[grieķu alfabēts|grieķu alfabētu]] un sāka kalt [[grieķi|grieķu]] parauga [[monēta]]s. Vairums kušānu bija [[zoroastrisms|zoroastrieši]], tomēr laika gaitā pamazām pieņēma [[budisms|budismu]].

== Sabrukums ==
Sākot no 3. gadsimta Kušānu valsts sadalījās sīkākās daļās. Kušānu valsts beigas tiek uzskatītas par [[hellēnisms|hellēnisma]] ietekmes beigām [[Indija|Indijā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indija-aizmetnis}}

{{Impērijas Vidusāzijā}}
{{Seno laiku lielvalstis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bijušās valstis]]
[[Kategorija:Indijas vēsture]]
[[Kategorija:Bijušās valstis Centrālāzijā]]
[[Kategorija:Afganistānas vēsture]]
[[Kategorija:Pakistānas vēsture]]</text>
      <sha1>rphxwzketb24z6tl89wue84nwxu73oh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parta</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24351</id>
    <revision>
      <id>4485448</id>
      <parentid>4464405</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:41:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485448</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9618" sha1="k6bbsnpyftzlv0fmrdy0xnclckjio1c" xml:space="preserve">
[[Attēls:LocationParthia.PNG|thumb|Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.|250px]]
'''Parta''' ({{val-fa|اشکانیان}}, ''Ashkâniân'') bija valsts no 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu [[Turkmenistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s, [[Kuveita]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Irāka]]s, [[Sīrija]]s, [[Turcija]]s, [[Gruzija]]s, [[Armēnija]]s un [[Azerbaidžāna]]s teritorijā.

Valsts radās, kad [[parni|parnu]] nomadu cilts valdnieks [[Aršaks]] [[Seleikīdu valsts|Seleikīdu valstij]] atkaroja [[Partija (apgabals)|Partiju]]. Partā valdīja [[Aršakīdi|Aršakīdu]] valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija [[Mitridats I]] (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta [[satrapija|satrapijās]]. Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja [[grieķi|grieķu]] un [[Babilonija|babiloniešu]] kulti, austrumos — [[zoroastrisms]], bet [[Margiāna|Margiānā]] — [[budisms]]. Valsts bija galvenais [[Romas impērija]]s sāncensis [[Vidusjūra]]s austrumdaļā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 

Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226. gadā pēdējais Partas valdnieks [[Artabans]] krita kaujā un Partas vietā nodibinājās [[Sasanīdu valsts]].

== Vēsture ==
Partas valsts izveidošanās bija saistīta ar [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijas]] vājināšanos 3. gadsimtā p.m.ē. Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves viņa iekarotās austrumu teritorijas nonāca Seleikīdu varā, taču plašo impēriju bija grūti kontrolēt no tās galvenajiem centriem Sīrijā un Mezopotāmijā. Austrumu satrapijās pieauga vietējo valdnieku patstāvība, bet stepju un pusstepju apgabalos pastiprinājās klejotāju cilšu spiediens.

Par Partas valsts dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts [[Aršaks I]], parnu cilts valdnieks. Parnu cilts piederēja pie [[Daji|daju]] cilšu savienības un dzīvoja apgabalos uz ziemeļaustrumiem no Irānas plato. Ap 247. gadu p.m.ē. Aršaks sacēlās pret Seleikīdu varu un ieguva kontroli pār [[Partija|Partijas]] apgabalu. No viņa vārda cēlies [[Aršakīdu dinastija|Aršakīdu dinastijas]] nosaukums, kas valdīja Partā līdz valsts sabrukumam.

Sākotnēji Parta bija salīdzinoši neliela valsts Irānas ziemeļaustrumos. Tās valdniekiem bija jācīnās gan pret Seleikīdiem, gan pret citām vietējām un klejotāju grupām. Agrīnie Aršakīdi pakāpeniski nostiprināja varu Partijā un blakus esošajos reģionos, vienlaikus pārņemot daļu hellēnistiskās pārvaldes un monētu kalšanas tradīciju. Lai gan Partas valdnieki cēlās no irāņu klejotāju vides, viņi savā valdnieku titulātūrā un propagandā izmantoja arī grieķu politiskās kultūras elementus.

Lielākais pavērsiens Partas izaugsmē notika [[Mitridats I|Mitridata I]] valdīšanas laikā. Viņš valdīja no 171. līdz 132. gadam p.m.ē. un būtiski paplašināja valsts teritoriju. Mitridats I pakļāva [[Mēdija|Mēdiju]], ieguva kontroli pār Irānas rietumu apgabaliem un ap 141. gadu p.m.ē. ieņēma [[Seleikija pie Tigras|Seleikiju pie Tigras]], vienu no svarīgākajām Mezopotāmijas pilsētām. Ar šo iekarojumu Parta kļuva par nozīmīgu lielvaru Tuvajos Austrumos.

Pēc Mezopotāmijas iegūšanas Parta pārņēma teritorijas, kurās dzīvoja dažādas tautas un pastāvēja senas pilsētu, tempļu un tirdzniecības tradīcijas. Valsts nebija centralizēta impērija mūsdienu izpratnē. Tā balstījās uz valdnieka autoritāti, vietējo dinastiju lojalitāti, satrapiju pārvaldi un aristokrātijas militāro spēku. Dažās teritorijās vietējie valdnieki saglabāja plašu autonomiju, ja vien atzina Aršakīdu virsvaru un maksāja nodevas.

Partas valdnieku vara īpaši nostiprinājās 1. gadsimtā p.m.ē. Šajā laikā valsts kļuva par galveno [[Romas Republika|Romas Republikas]] un vēlāk [[Romas impērija|Romas impērijas]] sāncensi Tuvajos Austrumos. Strīda centrā bija [[Armēnija]], [[Mezopotāmija]] un Sīrijas pierobeža. Partas stratēģisko nozīmi pastiprināja tās atrašanās starp Vidusjūras pasauli, Irānas plato, Vidusāziju un Indiju, kā arī kontrole pār nozīmīgiem sauszemes tirdzniecības ceļiem.

Viens no pazīstamākajiem Romas un Partas konflikta notikumiem bija [[Karras kauja]] 53. gadā p.m.ē. Romas karavadonis [[Marks Licīnijs Krass]] iebruka Partas teritorijā, cerot iegūt militāru slavu un bagātības. Partas karaspēku vadīja karavadonis [[Surena]]. Partas jātnieku armija, īpaši bruņotie jātnieki un lokšāvēji uz zirgiem, sakāva romiešu leģionus. Krass tika nogalināts, bet romieši zaudēja vairākus karogu standartus. Šī sakāve kļuva par vienu no smagākajiem Romas Republikas militārajiem zaudējumiem.

Pēc Karras kaujas Parta ieguva lielu prestižu, tomēr tai neizdevās ilgstoši iekarot Romas kontrolētās Sīrijas zemes. 40. gados p.m.ē. partiešu spēki kopā ar romiešu ģenerāli [[Kvints Labjēns|Kvintu Labjēnu]] (''Quintus Labienus'') īslaicīgi iebruka Sīrijā un Mazāzijā, taču romieši šīs teritorijas atguva. Konflikts starp abām lielvarām turpinājās ar mainīgiem panākumiem.

1. gadsimtā m.ē. Partas un Romas attiecībās centrālo vietu ieņēma Armēnijas jautājums. Armēnija atradās starp abām lielvarām un bija stratēģiski svarīga gan Romai, gan Partai. Pēc vairākiem konfliktiem tika panākts kompromiss, ka Armēnijas valdnieks varēja būt Aršakīdu dinastijas pārstāvis, bet viņa varu formāli apstiprināja Romas imperators. Šāda kārtība atspoguļoja spēku līdzsvaru starp abām impērijām.

Partas iekšpolitiku bieži ietekmēja dinastiskās cīņas. Aršakīdu dzimtā vara tika nodota dinastijas ietvaros, taču pēctecība ne vienmēr bija skaidra. Tronī pretendēja vairāki valdnieka radinieki, un dažkārt dažādas impērijas daļas atbalstīja atšķirīgus kandidātus. Vietējās aristokrātijas dzimtas un reģionālie valdnieki izmantoja šīs cīņas savas ietekmes palielināšanai.

Valsts saimniecībā liela nozīme bija tirdzniecībai. Parta kontrolēja svarīgus posmus tirdzniecības ceļos starp [[Ķīna|Ķīnu]], [[Vidusāzija|Vidusāziju]], [[Indija|Indiju]], Irānu un Vidusjūras reģionu. Vēlāk šos ceļus sāka apzīmēt kā [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Partieši nebija vienīgie šo ceļu kontrolētāji, tomēr viņu teritorija bija starpniekzona starp austrumu un rietumu tirgiem. Tas deva ienākumus no nodevām, tirdzniecības un starpniecības.

Reliģiskā ziņā Parta bija daudzveidīga. Irānas austrumu un centrālajos apgabalos bija izplatīts [[zoroastrisms]], savukārt Mezopotāmijā un rietumu pilsētās pastāvēja babiloniešu, grieķu un vietējie semītiskie kulti. Dažos austrumu reģionos bija sastopams arī [[budisms]], īpaši teritorijās, kas bija saistītas ar Vidusāzijas un Indijas kultūras sakariem. Aršakīdu valdnieki parasti pieļāva dažādu reliģisko tradīciju pastāvēšanu, ja tās neapdraudēja politisko kārtību.

2. gadsimtā m.ē. Parta sāka pakāpeniski vājināties. To veicināja iekšējās dinastiskās cīņas, aristokrātijas pieaugošā patstāvība, reģionālo valdnieku ambīcijas un atkārtoti kari ar Romu. [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas laikā Roma 114.–117. gadā īslaicīgi ieņēma Armēniju un Mezopotāmiju, pat sasniedzot [[Persijas līcis|Persijas līci]]. Lai gan pēc Trajāna nāves Roma atteicās no lielākās daļas šo iekarojumu, iebrukums parādīja Partas militāro ievainojamību.

Vēl viens smags trieciens bija Romas imperatora [[Lūcijs Vērs|Lūcija Vēra]] karagājiens 161.–166. gadā. Romieši ieņēma Armēniju, iebruka Mezopotāmijā un izlaupīja Seleikiju un [[Ktēsifona|Ktēsifonu]], kas bija viens no nozīmīgākajiem Partas politiskajiem centriem. Pēc šiem kariem Parta saglabāja neatkarību, taču tās centrālā vara kļuva arvien vājāka.

3. gadsimta sākumā Partas iekšējā nestabilitāte pastiprinājās. Dažādi Aršakīdu pretendenti cīnījās par troni, bet atsevišķas provinces faktiski rīkojās patstāvīgi. Vienlaikus Fārsas apgabalā Irānas dienvidos nostiprinājās jauna vietējā dinastija, kuru vadīja [[Ardašīrs I]]. Viņš sākotnēji bija Persijas reģiona valdnieks, bet pakāpeniski paplašināja savu varu un izaicināja Aršakīdu valdnieku autoritāti.

Izšķirošā sadursme notika 224. gadā, kad Ardašīrs I sakāva Partas valdnieku [[Artabans IV|Artabanu IV]] [[Hormozdgānas kauja|Hormozdgānas kaujā]]. Artabans IV kaujā krita, un Aršakīdu vara Irānā sabruka. Pēc uzvaras Ardašīrs I nostiprināja jaunu dinastiju — [[Sasanīdu impērija|Sasanīdus]]. 226. gadā viņš tika kronēts kā jaunās Persijas impērijas valdnieks, un Partas valsts beidza pastāvēt.

Partas mantojums saglabājās arī pēc tās politiskā sabrukuma. Daļa Aršakīdu dzimtas atzaru turpināja valdīt citos reģionos, īpaši Armēnijā, kur Aršakīdu dinastija saglabāja nozīmi vēl vairākus gadsimtus. Sasanīdi pārņēma daļu Partas administratīvo un militāro tradīciju, taču veidoja centralizētāku valsti ar spēcīgāku persiešu valdnieka ideoloģiju. Parta palika nozīmīgs posms Irānas vēsturē starp hellēnistisko laikmetu un Sasanīdu impēriju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slstub}}

{{Impērijas Vidusāzijā}}
[[Kategorija:Irānas vēsture]]</text>
      <sha1>k6bbsnpyftzlv0fmrdy0xnclckjio1c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485513</id>
      <parentid>4485448</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:35:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485513</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9606" sha1="hg1uv1vwioofawxuquyldra6o32a4gi" xml:space="preserve">
[[Attēls:LocationParthia.PNG|thumb|Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.|250px]]
'''Parta''' ({{val-fa|اشکانیان}}, ''Ashkâniân'') bija valsts no 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu [[Turkmenistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s, [[Kuveita]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Irāka]]s, [[Sīrija]]s, [[Turcija]]s, [[Gruzija]]s, [[Armēnija]]s un [[Azerbaidžāna]]s teritorijā.

Valsts radās, kad [[parni|parnu]] nomadu cilts valdnieks [[Aršaks]] [[Seleikīdu valsts|Seleikīdu valstij]] atkaroja [[Partija (apgabals)|Partiju]]. Partā valdīja [[Aršakīdi|Aršakīdu]] valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija [[Mitridats I]] (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta [[satrapija|satrapijās]]. Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja [[grieķi|grieķu]] un [[Babilonija|babiloniešu]] kulti, austrumos — [[zoroastrisms]], bet [[Margiāna|Margiānā]] — [[budisms]]. Valsts bija galvenais [[Romas impērija]]s sāncensis [[Vidusjūra]]s austrumdaļā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 

Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226. gadā pēdējais Partas valdnieks [[Artabans]] krita kaujā un Partas vietā nodibinājās [[Sasanīdu valsts]].

== Vēsture ==
Partas valsts izveidošanās bija saistīta ar [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijas]] vājināšanos 3. gadsimtā p.m.ē. Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves viņa iekarotās austrumu teritorijas nonāca Seleikīdu varā, taču plašo impēriju bija grūti kontrolēt no tās galvenajiem centriem Sīrijā un Mezopotāmijā. Austrumu satrapijās pieauga vietējo valdnieku patstāvība, bet stepju un pusstepju apgabalos pastiprinājās klejotāju cilšu spiediens.

Par Partas valsts dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts [[Aršaks I]], parnu cilts valdnieks. Parnu cilts piederēja pie [[Daji|daju]] cilšu savienības un dzīvoja apgabalos uz ziemeļaustrumiem no Irānas plato. Ap 247. gadu p.m.ē. Aršaks sacēlās pret Seleikīdu varu un ieguva kontroli pār Partijas apgabalu. No viņa vārda cēlies [[Aršakīdu dinastija|Aršakīdu dinastijas]] nosaukums, kas valdīja Partā līdz valsts sabrukumam.

Sākotnēji Parta bija salīdzinoši neliela valsts Irānas ziemeļaustrumos. Tās valdniekiem bija jācīnās gan pret Seleikīdiem, gan pret citām vietējām un klejotāju grupām. Agrīnie Aršakīdi pakāpeniski nostiprināja varu Partijā un blakus esošajos reģionos, vienlaikus pārņemot daļu hellēnistiskās pārvaldes un monētu kalšanas tradīciju. Lai gan Partas valdnieki cēlās no irāņu klejotāju vides, viņi savā valdnieku titulātūrā un propagandā izmantoja arī grieķu politiskās kultūras elementus.

Lielākais pavērsiens Partas izaugsmē notika [[Mitridats I|Mitridata I]] valdīšanas laikā. Viņš valdīja no 171. līdz 132. gadam p.m.ē. un būtiski paplašināja valsts teritoriju. Mitridats I pakļāva [[Mēdija|Mēdiju]], ieguva kontroli pār Irānas rietumu apgabaliem un ap 141. gadu p.m.ē. ieņēma [[Seleikija pie Tigras|Seleikiju pie Tigras]], vienu no svarīgākajām Mezopotāmijas pilsētām. Ar šo iekarojumu Parta kļuva par nozīmīgu lielvaru Tuvajos Austrumos.

Pēc Mezopotāmijas iegūšanas Parta pārņēma teritorijas, kurās dzīvoja dažādas tautas un pastāvēja senas pilsētu, tempļu un tirdzniecības tradīcijas. Valsts nebija centralizēta impērija mūsdienu izpratnē. Tā balstījās uz valdnieka autoritāti, vietējo dinastiju lojalitāti, satrapiju pārvaldi un aristokrātijas militāro spēku. Dažās teritorijās vietējie valdnieki saglabāja plašu autonomiju, ja vien atzina Aršakīdu virsvaru un maksāja nodevas.

Partas valdnieku vara īpaši nostiprinājās 1. gadsimtā p.m.ē. Šajā laikā valsts kļuva par galveno [[Romas Republika|Romas Republikas]] un vēlāk [[Romas impērija|Romas impērijas]] sāncensi Tuvajos Austrumos. Strīda centrā bija [[Armēnija]], [[Mezopotāmija]] un Sīrijas pierobeža. Partas stratēģisko nozīmi pastiprināja tās atrašanās starp Vidusjūras pasauli, Irānas plato, Vidusāziju un Indiju, kā arī kontrole pār nozīmīgiem sauszemes tirdzniecības ceļiem.

Viens no pazīstamākajiem Romas un Partas konflikta notikumiem bija [[Karras kauja]] 53. gadā p.m.ē. Romas karavadonis [[Marks Licīnijs Krass]] iebruka Partas teritorijā, cerot iegūt militāru slavu un bagātības. Partas karaspēku vadīja karavadonis [[Surena]]. Partas jātnieku armija, īpaši bruņotie jātnieki un lokšāvēji uz zirgiem, sakāva romiešu leģionus. Krass tika nogalināts, bet romieši zaudēja vairākus karogu standartus. Šī sakāve kļuva par vienu no smagākajiem Romas Republikas militārajiem zaudējumiem.

Pēc Karras kaujas Parta ieguva lielu prestižu, tomēr tai neizdevās ilgstoši iekarot Romas kontrolētās Sīrijas zemes. 40. gados p.m.ē. partiešu spēki kopā ar romiešu ģenerāli [[Kvints Labjēns|Kvintu Labjēnu]] (''Quintus Labienus'') īslaicīgi iebruka Sīrijā un Mazāzijā, taču romieši šīs teritorijas atguva. Konflikts starp abām lielvarām turpinājās ar mainīgiem panākumiem.

1. gadsimtā m.ē. Partas un Romas attiecībās centrālo vietu ieņēma Armēnijas jautājums. Armēnija atradās starp abām lielvarām un bija stratēģiski svarīga gan Romai, gan Partai. Pēc vairākiem konfliktiem tika panākts kompromiss, ka Armēnijas valdnieks varēja būt Aršakīdu dinastijas pārstāvis, bet viņa varu formāli apstiprināja Romas imperators. Šāda kārtība atspoguļoja spēku līdzsvaru starp abām impērijām.

Partas iekšpolitiku bieži ietekmēja dinastiskās cīņas. Aršakīdu dzimtā vara tika nodota dinastijas ietvaros, taču pēctecība ne vienmēr bija skaidra. Tronī pretendēja vairāki valdnieka radinieki, un dažkārt dažādas impērijas daļas atbalstīja atšķirīgus kandidātus. Vietējās aristokrātijas dzimtas un reģionālie valdnieki izmantoja šīs cīņas savas ietekmes palielināšanai.

Valsts saimniecībā liela nozīme bija tirdzniecībai. Parta kontrolēja svarīgus posmus tirdzniecības ceļos starp [[Ķīna|Ķīnu]], [[Vidusāzija|Vidusāziju]], [[Indija|Indiju]], Irānu un Vidusjūras reģionu. Vēlāk šos ceļus sāka apzīmēt kā [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Partieši nebija vienīgie šo ceļu kontrolētāji, tomēr viņu teritorija bija starpniekzona starp austrumu un rietumu tirgiem. Tas deva ienākumus no nodevām, tirdzniecības un starpniecības.

Reliģiskā ziņā Parta bija daudzveidīga. Irānas austrumu un centrālajos apgabalos bija izplatīts [[zoroastrisms]], savukārt Mezopotāmijā un rietumu pilsētās pastāvēja babiloniešu, grieķu un vietējie semītiskie kulti. Dažos austrumu reģionos bija sastopams arī [[budisms]], īpaši teritorijās, kas bija saistītas ar Vidusāzijas un Indijas kultūras sakariem. Aršakīdu valdnieki parasti pieļāva dažādu reliģisko tradīciju pastāvēšanu, ja tās neapdraudēja politisko kārtību.

2. gadsimtā m.ē. Parta sāka pakāpeniski vājināties. To veicināja iekšējās dinastiskās cīņas, aristokrātijas pieaugošā patstāvība, reģionālo valdnieku ambīcijas un atkārtoti kari ar Romu. [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas laikā Roma 114.–117. gadā īslaicīgi ieņēma Armēniju un Mezopotāmiju, pat sasniedzot [[Persijas līcis|Persijas līci]]. Lai gan pēc Trajāna nāves Roma atteicās no lielākās daļas šo iekarojumu, iebrukums parādīja Partas militāro ievainojamību.

Vēl viens smags trieciens bija Romas imperatora [[Lūcijs Vērs|Lūcija Vēra]] karagājiens 161.–166. gadā. Romieši ieņēma Armēniju, iebruka Mezopotāmijā un izlaupīja Seleikiju un [[Ktēsifona|Ktēsifonu]], kas bija viens no nozīmīgākajiem Partas politiskajiem centriem. Pēc šiem kariem Parta saglabāja neatkarību, taču tās centrālā vara kļuva arvien vājāka.

3. gadsimta sākumā Partas iekšējā nestabilitāte pastiprinājās. Dažādi Aršakīdu pretendenti cīnījās par troni, bet atsevišķas provinces faktiski rīkojās patstāvīgi. Vienlaikus Fārsas apgabalā Irānas dienvidos nostiprinājās jauna vietējā dinastija, kuru vadīja [[Ardašīrs I]]. Viņš sākotnēji bija Persijas reģiona valdnieks, bet pakāpeniski paplašināja savu varu un izaicināja Aršakīdu valdnieku autoritāti.

Izšķirošā sadursme notika 224. gadā, kad Ardašīrs I sakāva Partas valdnieku [[Artabans IV|Artabanu IV]] [[Hormozdgānas kauja|Hormozdgānas kaujā]]. Artabans IV kaujā krita, un Aršakīdu vara Irānā sabruka. Pēc uzvaras Ardašīrs I nostiprināja jaunu dinastiju — [[Sasanīdu impērija|Sasanīdus]]. 226. gadā viņš tika kronēts kā jaunās Persijas impērijas valdnieks, un Partas valsts beidza pastāvēt.

Partas mantojums saglabājās arī pēc tās politiskā sabrukuma. Daļa Aršakīdu dzimtas atzaru turpināja valdīt citos reģionos, īpaši Armēnijā, kur Aršakīdu dinastija saglabāja nozīmi vēl vairākus gadsimtus. Sasanīdi pārņēma daļu Partas administratīvo un militāro tradīciju, taču veidoja centralizētāku valsti ar spēcīgāku persiešu valdnieka ideoloģiju. Parta palika nozīmīgs posms Irānas vēsturē starp hellēnistisko laikmetu un Sasanīdu impēriju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slstub}}

{{Impērijas Vidusāzijā}}
[[Kategorija:Irānas vēsture]]</text>
      <sha1>hg1uv1vwioofawxuquyldra6o32a4gi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485515</id>
      <parentid>4485513</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:37:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485515</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9606" sha1="klrnz7wwiu9pebsa9cm1sep6ox3gl0i" xml:space="preserve">
[[Attēls:LocationParthia.PNG|thumb|Partas valsts lielākā uzplaukuma laikā ap 60. gadu p. m. ē.|250px]]
'''Parta''' ({{val-fa|اشکانیان}}, ''Ashkâniân'') bija valsts no 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā. Uzplaukuma laikā (1. gadsimts p.m.ē.) valsts izpletās arī mūsdienu [[Turkmenistāna]]s, [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s, [[Kuveita]]s, [[Saūda Arābija]]s, [[Irāka]]s, [[Sīrija]]s, [[Turcija]]s, [[Gruzija]]s, [[Armēnija]]s un [[Azerbaidžāna]]s teritorijā.

Valsts radās, kad [[parni|parnu]] nomadu cilts valdnieks [[Aršaks]] [[Seleikīdu valsts|Seleikīdu valstij]] atkaroja [[Partija (apgabals)|Partiju]]. Partā valdīja [[Aršakīdi|Aršakīdu]] valdnieku dinastija. Viens no ievērojamākajiem valdniekiem bija [[Mitridats I]] (195 p.m.ē.—138 p.m.ē.). Valsts bija sadalīta [[satrapija|satrapijās]]. Reliģiskā zinā tā nebija viendabīga — rietumos dominēja [[grieķi|grieķu]] un [[Babilonija|babiloniešu]] kulti, austrumos — [[zoroastrisms]], bet [[Margiāna|Margiānā]] — [[budisms]]. Valsts bija galvenais [[Romas impērija]]s sāncensis [[Vidusjūra]]s austrumdaļā un [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. 

Mūsu ēras 2. gadsimtā Parta novājinājās, daudzi apgabali ieguva faktisku neatkarību. 226. gadā pēdējais Partas valdnieks [[Artabans]] krita kaujā un Partas vietā nodibinājās [[Sasanīdu valsts]].

== Vēsture ==
Partas valsts izveidošanās bija saistīta ar [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impērijas]] vājināšanos 3. gadsimtā p.m.ē. Pēc [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] nāves viņa iekarotās austrumu teritorijas nonāca Seleikīdu varā, taču plašo impēriju bija grūti kontrolēt no tās galvenajiem centriem Sīrijā un Mezopotāmijā. Austrumu satrapijās pieauga vietējo valdnieku patstāvība, bet stepju un pusstepju apgabalos pastiprinājās klejotāju cilšu spiediens.

Par Partas valsts dibinātāju tradicionāli tiek uzskatīts [[Aršaks I]], parnu cilts valdnieks. Parnu cilts piederēja pie [[Daji|daju]] cilšu savienības un dzīvoja apgabalos uz ziemeļaustrumiem no Irānas plato. Ap 247. gadu p.m.ē. Aršaks sacēlās pret Seleikīdu varu un ieguva kontroli pār Partijas apgabalu. No viņa vārda cēlies [[Aršakīdu dinastija|Aršakīdu dinastijas]] nosaukums, kas valdīja Partā līdz valsts sabrukumam.

Sākotnēji Parta bija salīdzinoši neliela valsts Irānas ziemeļaustrumos. Tās valdniekiem bija jācīnās gan pret Seleikīdiem, gan pret citām vietējām un klejotāju grupām. Agrīnie Aršakīdi pakāpeniski nostiprināja varu Partijā un blakus esošajos reģionos, vienlaikus pārņemot daļu hellēnistiskās pārvaldes un monētu kalšanas tradīciju. Lai gan Partas valdnieki cēlās no irāņu klejotāju vides, viņi savā valdnieku titulātūrā un propagandā izmantoja arī grieķu politiskās kultūras elementus.

Lielākais pavērsiens Partas izaugsmē notika [[Mitridats I|Mitridata I]] valdīšanas laikā. Viņš valdīja no 171. līdz 132. gadam p.m.ē. un būtiski paplašināja valsts teritoriju. Mitridats I pakļāva [[Mēdija|Mēdiju]], ieguva kontroli pār Irānas rietumu apgabaliem un ap 141. gadu p.m.ē. ieņēma [[Seleikija pie Tigras|Seleikiju pie Tigras]], vienu no svarīgākajām Mezopotāmijas pilsētām. Ar šo iekarojumu Parta kļuva par nozīmīgu lielvaru Tuvajos Austrumos.

Pēc Mezopotāmijas iegūšanas Parta pārņēma teritorijas, kurās dzīvoja dažādas tautas un pastāvēja senas pilsētu, tempļu un tirdzniecības tradīcijas. Valsts nebija centralizēta impērija mūsdienu izpratnē. Tā balstījās uz valdnieka autoritāti, vietējo dinastiju lojalitāti, satrapiju pārvaldi un aristokrātijas militāro spēku. Dažās teritorijās vietējie valdnieki saglabāja plašu autonomiju, ja vien atzina Aršakīdu virsvaru un maksāja nodevas.

Partas valdnieku vara īpaši nostiprinājās 1. gadsimtā p.m.ē. Šajā laikā valsts kļuva par galveno [[Romas Republika|Romas Republikas]] un vēlāk [[Romas impērija|Romas impērijas]] sāncensi Tuvajos Austrumos. Strīda centrā bija [[Armēnija]], [[Mezopotāmija]] un Sīrijas pierobeža. Partas stratēģisko nozīmi pastiprināja tās atrašanās starp Vidusjūras pasauli, Irānas plato, Vidusāziju un Indiju, kā arī kontrole pār nozīmīgiem sauszemes tirdzniecības ceļiem.

Viens no pazīstamākajiem Romas un Partas konflikta notikumiem bija [[Karras kauja]] 53. gadā p.m.ē. Romas karavadonis [[Marks Licīnijs Krass]] iebruka Partas teritorijā, cerot iegūt militāru slavu un bagātības. Partas karaspēku vadīja karavadonis [[Surena]]. Partas jātnieku armija, īpaši bruņotie jātnieki un lokšāvēji uz zirgiem, sakāva romiešu leģionus. Krass tika nogalināts, bet romieši zaudēja vairākus karogu standartus. Šī sakāve kļuva par vienu no smagākajiem Romas Republikas militārajiem zaudējumiem.

Pēc Karras kaujas Parta ieguva lielu prestižu, tomēr tai neizdevās ilgstoši iekarot Romas kontrolētās Sīrijas zemes. 40. gados p.m.ē. partiešu spēki kopā ar romiešu ģenerāli [[Kvints Labjēns|Kvintu Labjēnu]] (''Quintus Labienus'') īslaicīgi iebruka Sīrijā un Mazāzijā, taču romieši šīs teritorijas atguva. Konflikts starp abām lielvarām turpinājās ar mainīgiem panākumiem.

1. gadsimtā m.ē. Partas un Romas attiecībās centrālo vietu ieņēma Armēnijas piederība. Armēnija atradās starp abām lielvarām un bija stratēģiski svarīga gan Romai, gan Partai. Pēc vairākiem konfliktiem tika panākts kompromiss, ka Armēnijas valdnieks varēja būt Aršakīdu dinastijas pārstāvis, bet viņa varu formāli apstiprināja Romas imperators. Šāda kārtība atspoguļoja spēku līdzsvaru starp abām impērijām.

Partas iekšpolitiku bieži ietekmēja dinastiskās cīņas. Aršakīdu dzimtā vara tika nodota dinastijas ietvaros, taču pēctecība ne vienmēr bija skaidra. Tronī pretendēja vairāki valdnieka radinieki, un dažkārt dažādas impērijas daļas atbalstīja atšķirīgus kandidātus. Vietējās aristokrātijas dzimtas un reģionālie valdnieki izmantoja šīs cīņas savas ietekmes palielināšanai.

Valsts saimniecībā liela nozīme bija tirdzniecībai. Parta kontrolēja svarīgus posmus tirdzniecības ceļos starp [[Ķīna|Ķīnu]], [[Vidusāzija|Vidusāziju]], [[Indija|Indiju]], Irānu un Vidusjūras reģionu. Vēlāk šos ceļus sāka apzīmēt kā [[Zīda ceļš|Zīda ceļu]]. Partieši nebija vienīgie šo ceļu kontrolētāji, tomēr viņu teritorija bija starpniekzona starp austrumu un rietumu tirgiem. Tas deva ienākumus no nodevām, tirdzniecības un starpniecības.

Reliģiskā ziņā Parta bija daudzveidīga. Irānas austrumu un centrālajos apgabalos bija izplatīts [[zoroastrisms]], savukārt Mezopotāmijā un rietumu pilsētās pastāvēja babiloniešu, grieķu un vietējie semītiskie kulti. Dažos austrumu reģionos bija sastopams arī [[budisms]], īpaši teritorijās, kas bija saistītas ar Vidusāzijas un Indijas kultūras sakariem. Aršakīdu valdnieki parasti pieļāva dažādu reliģisko tradīciju pastāvēšanu, ja tās neapdraudēja politisko kārtību.

2. gadsimtā m.ē. Parta sāka pakāpeniski vājināties. To veicināja iekšējās dinastiskās cīņas, aristokrātijas pieaugošā patstāvība, reģionālo valdnieku ambīcijas un atkārtoti kari ar Romu. [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas laikā Roma 114.–117. gadā īslaicīgi ieņēma Armēniju un Mezopotāmiju, pat sasniedzot [[Persijas līcis|Persijas līci]]. Lai gan pēc Trajāna nāves Roma atteicās no lielākās daļas šo iekarojumu, iebrukums parādīja Partas militāro ievainojamību.

Vēl viens smags trieciens bija Romas imperatora [[Lūcijs Vērs|Lūcija Vēra]] karagājiens 161.–166. gadā. Romieši ieņēma Armēniju, iebruka Mezopotāmijā un izlaupīja Seleikiju un [[Ktēsifona|Ktēsifonu]], kas bija viens no nozīmīgākajiem Partas politiskajiem centriem. Pēc šiem kariem Parta saglabāja neatkarību, taču tās centrālā vara kļuva arvien vājāka.

3. gadsimta sākumā Partas iekšējā nestabilitāte pastiprinājās. Dažādi Aršakīdu pretendenti cīnījās par troni, bet atsevišķas provinces faktiski rīkojās patstāvīgi. Vienlaikus Fārsas apgabalā Irānas dienvidos nostiprinājās jauna vietējā dinastija, kuru vadīja [[Ardašīrs I]]. Viņš sākotnēji bija Persijas reģiona valdnieks, bet pakāpeniski paplašināja savu varu un izaicināja Aršakīdu valdnieku autoritāti.

Izšķirošā sadursme notika 224. gadā, kad Ardašīrs I sakāva Partas valdnieku [[Artabans IV|Artabanu IV]] [[Hormozdgānas kauja|Hormozdgānas kaujā]]. Artabans IV kaujā krita, un Aršakīdu vara Irānā sabruka. Pēc uzvaras Ardašīrs I nostiprināja jaunu dinastiju — [[Sasanīdu impērija|Sasanīdus]]. 226. gadā viņš tika kronēts kā jaunās Persijas impērijas valdnieks, un Partas valsts beidza pastāvēt.

Partas mantojums saglabājās arī pēc tās politiskā sabrukuma. Daļa Aršakīdu dzimtas atzaru turpināja valdīt citos reģionos, īpaši Armēnijā, kur Aršakīdu dinastija saglabāja nozīmi vēl vairākus gadsimtus. Sasanīdi pārņēma daļu Partas administratīvo un militāro tradīciju, taču veidoja centralizētāku valsti ar spēcīgāku persiešu valdnieka ideoloģiju. Parta palika nozīmīgs posms Irānas vēsturē starp hellēnistisko laikmetu un Sasanīdu impēriju.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slstub}}

{{Impērijas Vidusāzijā}}
[[Kategorija:Irānas vēsture]]</text>
      <sha1>klrnz7wwiu9pebsa9cm1sep6ox3gl0i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luiss Bunjuels</title>
    <ns>0</ns>
    <id>24869</id>
    <revision>
      <id>4485556</id>
      <parentid>4484365</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:20:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ + bilde.......</comment>
      <origin>4485556</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4425" sha1="efenyplnzziyv132dwzmkyctvjhj46s" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|             platums = 
|               vārds = Luiss Bunjuels
|          vārds_orig = ''Luis Buñuel''
|              attēls = Luis Buñuel.JPG
|          att_izmērs = 
|       att_nosaukums = Luiss Bunjuels 1968. gadā
|          dz_dat_alt =
|             dz_gads = 1900
|          dz_mēnesis = 2
|            dz_diena = 22
|            dz_vieta = {{vieta|Spānija|Kalanda}}
|           m_dat_alt = 
|              m_gads = 1983
|           m_mēnesis = 7
|             m_diena = 29
|             m_vieta = {{vieta|Meksika|Mehiko}}
|        dzīves_vieta = 
|           pilsonība = 
|             tautība = 
|        nodarbošanās = [[kinorežisors]], [[scenārists]]
|       darbības_gadi = 1929—1977
|            paraksts = 
|            piezīmes = 
|         kategorijas =   
}}

'''Luiss Bunjuels Portoless''' ({{val|es|Luis Buñuel Portolés}}, dzimis {{dat|1900|2|22}} Kalandā, [[Aragona|Aragonā]], miris {{dat|1983|7|29}} [[Mehiko]]) bija [[spāņi|spāņu]] [[kinorežisors]], kurš darbojies galvenokārt [[Francija|Francijā]] un [[Meksika|Meksikā]], tomēr arī savā dzimtenē [[Spānija|Spānijā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Tiek uzskatīts par vienu no redzamākajiem [[sirreālisms|sirreālisma]] pārstāvjiem [[kino]]. Filmām bieži raksturīga [[antiklerikālisms|antiklerikāla]] un [[vidusšķira]]s morāli atmaskojoša noskaņa.

Dzimis mazā ciematā Kalandā, [[Andalūzija]]s [[Teruelas province|Teruelas provincē]]. Studējis [[Madride|Madridē]], kur iedraudzējies ar [[Salvadors Dalī|Salvadoru Dalī]] un [[Federiko Garsija Lorka|Federiko Garsiju Lorku]]. 1925. gadā devās uz [[Parīze|Parīzi]], kur atrada darbu par režisora asistentu.

1929. gadā kopā ar Salvadoru Dalī uzņēma 16 minūšu ilgu filmu &quot;[[Andalūzijas suns]]&quot; (1929), kuru ar entuziasmu uzņēma tā laika Parīzes sirreālisti. 1930. gadu sākumā Bunjuels atgriezās Spānijā, tomēr pēc [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] Bunjuels devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur strādāja [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs|MOMA]] un [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]].

1946. gadā Bunjuels devās uz Meksiku, kur uzņēma 21 filmu. Mūža nogalē vairākas izcilas filmas uzņēma Francijā.

== Apbalvojumi ==
Par filmu &quot;[[Aizmirstie]]&quot; (1950) Bunjuels ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākais režisors. Bunjuela filma &quot;[[Viridiāna]]&quot; ar [[Silvija Pinala|Silviju Pinalu]] galvenajā lomā bija viena no divām filmām, kas 1961. gadā ieguva Kannu kinofestivāla galveno balvu &quot;[[Zelta palmas zars]]&quot;. Ieguvis vairākas [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balvas, tai skaitā galveno balvu &quot;Zelta lauva&quot; par filmu &quot;[[Dienas skaistule]]&quot; (1967).

Bunjuels kopā ar savu ilgstošo sadarbības partneri [[Žans Klods Karjērs|Žanu Klodu Karjēru]] divas reizes tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i — par scenāriju filmām &quot;[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]&quot; (1972) un &quot;[[Šis slepenais iekāres objekts]]&quot; (1977). Par scenāriju &quot;Buržuāzijas diskrētais šarms&quot; abi ieguva [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]].

== Ievērojamākie darbi ==
* &quot;[[Andalūzijas suns]]&quot; (''Un chien andalou'', 1929), kopā ar [[Salvadors Dalī|Dalī]]
* &quot;[[Zelta laikmets]]&quot; (''L'Âge d'Or'', 1930), kopā ar Salvadors Dalī
* &quot;[[Aizmirstie]]&quot; (''Los olvidados'', 1950)
* &quot;[[Viridiāna]]&quot; (''Viridiana'', 1961)
* &quot;[[Dienas skaistule]]&quot; (''Belle de jour'', 1967)
* &quot;[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]&quot; (''Le charme discret de la bourgeoisie'', 1972)
* &quot;[[Brīvības rēgs]]&quot; (''Le Fantôme de la liberté'', 1974)
* &quot;[[Šis slepenais iekāres objekts]]&quot; (''Cet obscur objet du désir'', 1977)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{režisors-aizmetnis}}
{{Luiss Bunjuels}}
{{Labākā filma svešvalodā (Oskars)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Bunjuels, Luiss}}
[[Kategorija:1900. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Aragonā dzimušie]]
[[Kategorija:Meksikas kinorežisori]]
[[Kategorija:Spānijas kinorežisori]]
[[Kategorija:Spāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:Sirreālisma mākslinieki]]
[[Kategorija:Ateisti]]
[[Kategorija:Mēmā kino režisori]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]]
[[Kategorija:Zelta lauvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>efenyplnzziyv132dwzmkyctvjhj46s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>17. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28645</id>
    <revision>
      <id>4485527</id>
      <parentid>4453039</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:08:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4485527</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5789" sha1="le7zuukrvpjt26bgzf3k2dquub5wb78" xml:space="preserve">'''17. jūnijs''' ir gada 168. diena (169. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 197 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Artis]], [[Artūrs (personvārds)|Artūrs]]

== Notikumi ==
* [[1397. gads]] — izveidota [[Kalmāras ūnija]].
* [[1789. gads]] — [[Franču revolūcija]]: trešās kārtas pārstāvji pasludināja sevi par Nacionālo sapulci.
* [[1934. gads]] — [[Vācija]]s vicekanclers [[Francis fon Pāpens]] [[Marburga|Marburgā]] uzstājās ar t.s. [[Marburgas runa|Marburgas runu]], kura bija pēdējā publiskā, oficiālā runa pret [[nacisms|nacismu]] Vācijā līdz nacisma sagrāvei.
* [[1940. gads]] — [[PSRS Bruņotie spēki]] šķērsoja [[Igaunija]]s un [[Latvija]]s robežas un ieņēma stratēģiskos objektus; abu valstu [[Latvijas Republikas okupācijas diena|valdības atkāpās]].
* [[1944. gads]] — [[Islande]] pasludināja neatkarību no [[Dānija]]s un kļuva par [[republika|republiku]].
* [[1954. gads]] — notika militārais apvērsums [[Gvatemala|Gvatemalā]].
* [[1972. gads]] — [[Votergeitas skandāls]]: pieci cilvēki tika aizturēti [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]] birojā, mēģinot nozagt dokumentus un uzstādīt telefona noklausīšanās ierīces.
* [[1992. gads]] — [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs H. V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par ''[[START II]]'').
* [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Vaira Vīķe-Freiberga]] tika ievēlēta par [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenti]].

== Dzimuši ==
* [[1239. gads]] — [[Edvards I Plantagenets|Edvards I]] (''Edward I''), Anglijas karalis (miris 1307. gadā)
* [[1604. gads]] — [[Nasavas-Zīgenes Johans Morics]] (''Johan Maurits van Nassau-Siegen''), Nīderlandes valsts darbinieks (miris 1679. gadā)
* [[1682. gads]] — [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārlis XII]] (''Karl XII''), Zviedrijas karalis (miris 1718. gadā)
* [[1818. gads]] — [[Šarls Guno]] (''Charles Gounod''), franču komponists (miris 1893. gadā)
* [[1876. gads]]:
** [[Robērs d'Ellijs]] (''Robert d'Heilly''), franču airētājs, divkārtējs Eiropas čempions (miris 1953. gadā)
** [[Viljams Karrs]] (''William Carr''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1942. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Viktors Kadē]] (''Victor Cadet''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1911. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Igors Stravinskis]] (''Игорь Стравинский''), krievu komponists (miris 1971. gadā)
* [[1888. gads]] — [[Heincs Guderians]] (''Heinz Guderian''), vācu ģenerālis (miris 1954. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Martins Bormanis]] (''Martin Bormann''), vācu politiķis (miris 1945. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Kenans Evrens]] (''Kenan Evren''), Turcijas 7. prezidents (miris 2015. gadā)
* [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Edgars Andersons]], trimdas latviešu/ASV vēsturnieks (miris 1989. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Tigrans Petrosjans (1929—1984)|Tigrans Petrosjans]] (''Տիգրան Պետրոսյան''), armēņu (pārstāvēja PSRS) šahists (miris 1984. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Kens Loučs]] (''Ken Loach''), angļu kinorežisors
* [[1938. gads]] — [[Vladimirs Karasjovs]] (''Владимир Карасёв''), Krievijas šahists (miris 2021. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists
* [[1942. gads]] — [[Mohameds El Barādeī]] (''محمد البرادعي, Mohamed ElBaradei''), ANO Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras ģenerāldirektors
* [[1945. gads]] — [[Edijs Merkss]] (''Edouard Merckx''), Beļģijas riteņbraucējs
* [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Uģis Prauliņš]], latviešu komponists, mūziķis
* [[1960. gads]] — [[Tomass Heidens Čērčs]] (''Thomas Haden Church''), amerikāņu aktieris
* [[1976. gads]] — [[Skots Edkinss]] (''Scott Adkins''), angļu aktieris
* [[1979. gads]] — [[Mika Noronens]] (''Mika Noronen''), somu hokejists
* [[1980. gads]] — [[Venusa Viljamsa]] (''Venus Williams''), ASV tenisiste

== Miruši ==
* [[1025. gads]] — [[Boļeslavs I Drosmīgais]] (''Bolesław I Chrobry''), Polijas karalis (dzimis 966. vai 967. gadā)
* [[1501. gads]] — [[Jans I Olbrahts]] (''Jan I Olbracht''), Polijas karalis (dzimis 1459. gadā)
* [[1696. gads]] — [[Jans III Sobeskis]] (''Jan III Sobieski''), Polijas karalis (dzimis 1629. gadā)
* [[1838. gads]] — [[Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors|Taleirāns]] (''Talleyrand''), Francijas politiķis (dzimis 1754. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Edvards Bērns-Džonss]] (''Edward Burne-Jones''), britu gleznotājs (dzimis 1833. gadā)
* [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Jēkabs Grots]], latviešu jurists (dzimis 1888. gadā)
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Aleksandrs Leimanis]], latviešu kinorežisors (dzimis 1913. gadā)
* [[1996. gads]] — [[Tomass Kūns]] (''Thomas Kuhn''), ASV filozofs (dzimis 1922. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Muhammads Mursī]] (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), franču aktieris (dzimis 1930. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==

* [[Latvijas Republikas okupācijas diena]]
* [[Neatkarības diena]] ([[Islande]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>le7zuukrvpjt26bgzf3k2dquub5wb78</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tjerī Anrī</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32843</id>
    <revision>
      <id>4485505</id>
      <parentid>4251101</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:16:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485505</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18171" sha1="ryuzs61g0eub4v8liojhtsmy564p55m" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Tjerī Anrī
| image = Thierry Henry (51649035951) (cropped).jpg
| image_size = 
| caption = Tjerī Anrī 2021. gadā
| fullname = Tjerī Daniels Anrī&lt;ref name=fifa&gt;{{tīmekļa atsauce|title=FIFA World Cup South Africa 2010 — List of Players|url=http://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf|publisher=Fédération Internationale de Football Association (FIFA)|accessdate=5 June 2013|format=PDF|archive-date={{dat|2020|05|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200517205300/https://www.fifa.com/mm/document/tournament/competition/01/22/85/78/fwc_2010_squadlists.pdf}}&lt;/ref&gt;
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|17|df=y}}&lt;ref name=goal&gt;[https://web.archive.org/web/20070627160105/http://www.goal.com/en/Articolo.aspx?ContenutoId=336314 &quot;Goal.com Profile: Thierry Henry&quot; (web archive)]. Goal.com. 25 June 2007. Retrieved 23 September 2007.&lt;/ref&gt;
| birth_place = {{vieta|Francija|Esona|Lesulisa}}
| height = 188
| position = [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1983—1989
| youthclubs1 = {{flaga|Francija}} [[CO Les Ulis]]
| youthyears2 = 1989—1990
| youthclubs2 = {{flaga|Francija}} US Palaiseau
| youthyears3 = 1990—1992
| youthclubs3 = {{flaga|Francija}} [[ES Viry-Châtillon|Viry-Châtillon]]
| youthyears4 = 1992
| youthclubs4 = {{flaga|Francija}} [[Clairefontaine]]
| youthyears5 = 1992—1994
| youthclubs5 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| years1 = 1994—1999
| clubs1 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| caps1 = 105
| goals1 = 20
| years2 = 1999
| clubs2 = {{flaga|Itālija}} [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]]
| caps2 = 16
| goals2 = 3
| years3 = 1999—2007
| clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]]
| caps3 = 254
| goals3 = 174
| years4 = 2007—2010
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps4 = 80
| goals4 = 35
| years5 = 2010—2014
| clubs5 = {{flaga|ASV}} [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;]]
| caps5 = 122
| goals5 = 51
| years6 = 2012
| clubs6 = {{flaga|Anglija}} {{īre}} [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]]
| caps6 = 4 &lt;!-- League Appearances and goals ONLY --&gt;
| goals6 = 1
| totalcaps = 581
| totalgoals = 284
| nationalyears1 = 1997
| nationalteam1 = {{flaga|Francija}} Francija U-20
| nationalyears2 = 1997—2010
| nationalcaps1 = 5
| nationalgoals1 = 3
| nationalteam2 = {{fb|France}}
| nationalcaps2 = 123
| nationalgoals2 = 51
| manageryears1 = 2016—2018
| managerclubs1 = {{fb|BEL}} (asistents)
| manageryears2 = 2018—2019
| managerclubs2 = {{flaga|Francija}} [[AS Monaco FC|Monaco]]
| manageryears3 = 2019—2021
| managerclubs3 = {{flaga|Kanāda}} [[Monreālas &quot;Impact&quot;]]
| manageryears4 = 2021—2022
| managerclubs4 = {{fb|BEL}} (asistents)
| manageryears5 = 2023—2024
| managerclubs5 = {{flaga|Francija}} Francija U21
| managerclubs6 = {{flaga|Francija}} Francijas olimpiskā izlase
| manageryears6 = 2024
}}
'''Tjerī Daniels Anrī''' ({{val|fr|Thierry Daniel Henry}}, {{izrunā|tjɛʁi ɑ̃ʁi}}; dzimis {{dat|1977|8|17}} [[Lesulisa|Lesulisā]], [[Francija|Francijā]]) ir franču [[futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists, spēlēja [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucēja]] un [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijās, bijis [[Francijas futbola izlase]]s dalībnieks.

Anrī piedzima un uzauga huligānu apkārtnē [[Lesulisa|Lesulisā]], [[Esona|Esonā]] ([[Parīze]]s priekšpilsētā), kur viņš spēlēja vietējā komandā kā jauniņais un radīja lielisku iespaidu kā vārtu guvējs. Viņu ievēroja &quot;[[AS Monaco|Monaco]]&quot; 1990. gadā un nekavējoties parakstīja ar viņu līgumu, 1994. gadā debitēja profesionālajā futbolā. Pēc lieliskas dalības izlasē 1998. gadā [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] parakstīja ar viņu līgumu. Viņam bija slikta sezona, spēlējot kā [[pussargs (futbols)|malējam pussargam]], pirms viņš pievienojās [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]] par 10,5 miljoniem [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņām]] 1999. gadā.

Spēlējot &quot;Arsenal&quot; komandā, viņš izpelnījās pausaules klases futbolista slavu. Neskatoties uz sākotnējiem cīniņiem [[Anglijas Premjerlīga|Premjerlīgā]], viņš sevi parādīja kā &quot;Arsenal&quot; labāko vārtu guvēju gandrīz katrā sezonā. Pateicoties trenera un padomdevēja [[Arsēns Vengers|Arsēna Vengera]] vadībai, Anrī kļuva par produktīvu uzbrucēju un visu laiku labāko &quot;Arsenal&quot; vārtu guvēju visās sacencībās ar 226 gūtiem vārtiem. Francūzis arī ieguva divus [[FA kauss|FA kausa]] titulus; viņš divreiz tika nominēts kā [[FIFA Pasaules gada labākais spēlētājs]], divreiz tika atzīts par [[PFA gada labākais spēlētājs|PFA gada labāko spēlētāju]] un divas reizes par [[FWA gada labākais futbolists|FWA gada labāko futbolistu]]. Savas pēdējās divas sezonas Londonas &quot;Arsenal&quot; viņš pavadīja kā kluba kapteinis, aizvedot tos līdz 2006. gada UEFA Čempionu līgas finālam. 2007. gada jūnijā, pēc astoņiem gadiem ar Londonas &quot;Arsenal&quot;, viņu pārgāja uz &quot;FC Barcelona&quot; par 24 miljoniem [[eiro]]. 2010. gadā franču futbolists pievienojās [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;]].

Anrī līdzīgi panākumi ir arī valsts izlasē, kuras rindās viņš ir ieguvis [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998. gada FIFA Pasaules kausu]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempiona titulu]]. 2007. gada oktobrī viņš pārspēja [[Mišels Platinī|Mišela Platinī]] rekordu, kļūstot par Francijas visu laiku labāko vārtu guvēju. Ārpus laukuma, kā rezultāts viņa paša pieredzei, Anrī ir aktīvs runātājs pret [[rasisms|rasismu]]. Viņa futbola stils un personība ir pārliecinājusi, ka viņš ir viens no komerciāli visveiksmīgākajiem futbolistiem visā pasaulē; viņš ir reklāmas seja [[Nike]], [[Reebok]], [[Renault]], [[Pepsi]] un [[Gillette]].

== Agrīnā karjera ==
Anrī ir [[Antiļu salas|Antiļu salu]] izcelsme:&lt;ref name=jock&gt;[http://www.jockbio.com/Bios/Henry/Henry_bio.html Thierry Henry Bio] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120510024545/http://www.jockbio.com/Bios/Henry/Henry_bio.html |date={{dat|2012|05|10||bez}} }}, jockbio.com, accessed 5 May 2008.&lt;/ref&gt; viņa tēvs, Antuāns, ir no [[Gvadelupa]]s ([[Ladesirade]]s salas) un viņa māte, Marise, ir no [[Martinika]]s. Viņš piedzima un uzauga huligānu apkārtnē smagi urbanizētajā [[Parīze]]s rajonā, [[Lesulise|Lesulisē]], kurā, neraugoties uz tās grūtībām, bija labi futbola laukumi.&lt;ref name=&quot;tea&quot;&gt;Anthony, Andrew, &quot;[http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,6903,1315428,00.html Thierry Henry, you're having a laugh]&quot;, ''[[The Observer]]'', 3 October 2004, accessed 18 May 2008.&lt;/ref&gt; Septiņu gadu vecumā Anrī parādīja lielu potenciālu un [[Klods Čezellē]] mudināja viņu pievienoties vietējajam klubam ''CO Les Ulis''. Viņa tēvs piespieda viņam apmeklēt treniņus, lai gan jauneklis sevišķi nebija sajūsmā par futbolu.&lt;ref name=goal /&gt; 1989. gadā viņš pievienojās US Palaiseau, bet pēc gada viņa tēvs pārtrauca sadarbību ar klubu, tāpēc Anrī pārcēlās uz [[ES Viry-Châtillon]] uz diviem gadiem.&lt;ref name=jock/&gt; Arī US Palaiseau treneris Žans-Marija Panza, Anrī nākotnes padomdevējs, pārgāja uz turieni.&lt;ref name=tea/&gt;

== Futbolista karjera ==
=== Karjeras sākums ===
1983. gadā mazais Tjerī parādīja lielisku potenciālu un [[Klodu Čezellē]] iekļāva viņu vietējā klubā &quot;[[Co Les Ulis]]&quot;. Piecus gadus vēlāk Anrī aizvadīja pirmo spēli kluba sastāvā. Futbolista tēvs izdarīja lielu spiedienu uz dēlu. 1989. gadā Anrī pievienojās &quot;[[US Palaiseau]]&quot;, bet pēc gada pievienojās &quot;[[Viry-Châtillon]]&quot;. &quot;US Palaiseau&quot; treneris [[Žans Marija—Panza]] sekoja Anrī uz &quot;Viry-Châtillon&quot;.

1990. gadā &quot;[[AS Monaco]]&quot; skauts [[Arnolds Katalano]] noskatījās spēli, kurā 13 gadus vecais Anrī guva visus sešus savas komandas vārtus. Katalano piedāvāja Anrī pārcelties uz Monako bez jebkādiem pārbaudījumiem. Katalano pieprasīja, lai Anrī pabeidz Klairefontānas elitārās skolas kursu, bet skolas direktors bija nepiekāpīgs Anrī slikto rezultātu dēļ. Tomēr Anrī ļāva pabeigt kursu, vienlaikus viņš spēlēja Monako kluba jauniešu komandā. Monako pirmajā komandā Anrī debitēja 1995. gadā. Laika posmā no 1995. līdz 1998. gadam viņš ”[[AS Monaco]]” aizvadīja 125 spēles, gūstot 21 vārtus. 1998. gadā Anrī piedalījās Pasaules Kausa izcīņā, kas notika viņa dzimtenē [[Francija|Francijā]]. Tik augstā līmenī viņš vēl nebija spēlējis, bet tas netraucēja viņam sešās spēlēs gūt trīs vārtus. [[Francijas futbola izlase|Francija]] finālā pieveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīliju]] ar 3:0 un Anrī ieguva Pasaules kausu.

Anrī bija lielisks 1998./99. gada sezonā, palīdzot klubam sasniegt [[UEFA Čempionu Līga]]s pusfinālu. Pēc šīs sezonas viņš atstāja Monako un devās uz Itālijas A sēriju — uz Turīnas ”[[Turīnas &quot;Juventus&quot;|Juventus]]”. Tomēr viņš nespēja iejusties Itālijas futbolā, 16 spēlēs gūstot vien 3 vārtus.

=== Londonas &quot;Arsenal&quot; ===
Pēc neveiksmīgās sezonas Turīnā Anrī pārcēlās uz Londonas &quot;[[Arsenal FC|Arsenal]]&quot; Anglijas premjerlīgā. Londonas klubs par francūzi samaksāja 10,5 miljonus eiro. Pirmajās desmit spēlēs Anrī neguva ne vienus vārtus, bet sezonas otrajā pusē iespēlējās un pabeidza sezonu ar 26 gūtiem vārtiem. [[2000. gads|2000]]. gada vasarā Anrī piedalījās savā pirmajā Eiropas čempionātā. Viņš atkal guva trīs vārtus, atkal kļūstot par komandas labāko snaiperi. Francija aizkļuva līdz finālam, tur pateicoties Viltora un Trezegē vārtiem ar 2:1 smagā cīņā uzvarēja Itāliju un Anrī ieguva savu otro lielo titulu valstsvienību līmenī. 2001./02. gada sezonā Anrī kopumā guva 32 vārtus ”Arsenal” labā, kas ļāva cerēt Francijas izlases līdzjutējiem, ka 2002. gada Pasaules kausā Francija atkal cīnīsies par titulu. Tomēr Francija izgāzās — tā palika pēdējā vietā grupā, negūstot nevienus vārtus. Pirmajā mačā Francija zaudēja. Mačā pret Urugvaju Anrī saņēma sarkano kartīti. Bez Anrī trešajā spēlē Francija zaudēja ar 0-2. Nākamajā sezona Tjerī Anrī bija fantastiska — kopumā 42 gūti vārti. Tas palīdzēja ”Arsenal” iegūt FA kausu. Konfederāciju kauss arī ierakstāms Anrī aktīvā — FIFA nosauca Anrī par mača labāko trīs spēlēs no piecām. Viņš guva arī uzvaras vārtus finālā pret [[Kamerūnas futbola izlase|Kamerūnu]].

[[2004. gads|2004]]. gadā kluba spēlēs Anrī guva 31 vārtus, bet ne tik veiksmīgs bija [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāts]] — Francija ceturtdaļfinālā ar 0-1 zaudēja nākamajiem čempioniem grieķiem, bet Anrī četrās spēlēs guva tikai divus vārtus pret pastarīti Šveici. 2005. gada 17. oktobrī francūzis kļuva par &quot;Arsenal&quot; visu laiku labāko vārtu guvēju — divi vārti Čempionu līgā pret Prāgas &quot;Sparta&quot; ļāva pārsniegt Janam Raitam piederošo 185 vārtu robežu. 2006. gada 1. februārī Anrī guva savus 151. vārtus premjerlīgā, atņemot &quot;Arsenal&quot; rekordu Klifam Bastinam. Viņš guva arī 100. vārtus ”Arsenal” nu jau bijušajā mājvietā &quot;Highbury&quot;. Londonas klubs aizkļuva līdz Čempionu Līgas finālam, kur ar 1-2 piekāpās &quot;Barcelona&quot;. Par šīs spēles grēkāzi var nosaukt londoniešu vārtsargu Lēmanu, kurš par pēdējās cerības sodu tikai noraidīts jau 18. minūtē. 2006. gada Pasaules kausā Francija, uzveicot Spāniju, Brazīliju, Portugāli, aizkļuva līdz finālam. Anrī guva trīs vārtus, bet finālā izcelties nespēja un Francija zaudēja Itālijai 11 metru sitienu sērijā. Nākamā klubu sezona Anrī bija neveiksmīga traumu dēļ.

=== Barcelona ===
[[2007. gads|2007]]. gada 25. jūnijā Anrī pārcēlās uz Spāniju — uz vicečempioniem &quot;[[FC Barcelona|Barcelona]]&quot;. Viņš spēlēja ar 14. numuru, ar ko spēlēja arī Londonā. Jāpiebilst, ka &quot;Barcelona&quot; sastāvā ar to spēlējis ir arī [[Johans Kruifs]]. ''Barcelona'' sastāvā [[2008.—2009. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2008.—2009. gada sezonā]] uzvarēja [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]], divreiz kļuva par ''[[La Liga]]'' uzvarētāju un vienreiz  (2009. gadā) uzvarēja [[Spānijas Karaļa kauss|Spānijas Karaļa kausā]]. 2009. gadā kļuva par [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausa]], Spānijas superkausa, kā arī [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausa]] ieguvēju.

=== Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot; un karjeras noslēgums ===
2010. gada jūlijā Anrī parakstīja līgumu ar [[ASV augstākā futbola līga|MLS]] klubu [[Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot;]]. 2012. gadā, kad MLS bija starpsezona, uz neilgu laiku atgriezās ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' uz īres līguma pamata. Vēlāk atgriezās ''Red Bulls'' un 2013. gadā uzvarēja regulārajā sezonā, izcīnot ''Supporters' Shield''. 2014. gada 16. decembrī paziņoja par karjeras beigām.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/francija/16122014-legendarais_francu_uzbrucejs_tjeri_anri_b |title=Leģendārais franču uzbrucējs Tjerī Anrī beidz karjeru |date={{dat|2014|12|16|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|10|13||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Trenera karjera ==
Trenera karjeru sāka 2015. gadā, strādājot ar ''[[Arsenal FC|Arsenal]]'' jauniešu komandu. 2016. gada augustā kļuva par vienu no [[Beļģijas futbola izlase]]s trenera [[Roberto Martiness|Roberto Martinesa]] asistentiem. [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā bija Beļģijas izlases treneru korpusā, palīdzot izcīnīt 3. vietu.

2018. gada oktobrī tika iecelts par ''[[AS Monaco FC|AS Monaco]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/francija/13102018-oficiali_par_monaco_galveno_treneri_klust |title=Oficiāli: par &quot;Monaco&quot; galveno treneri kļūst Anrī |date={{dat|2018|10|13|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|10|13||bez}}}}&lt;/ref&gt; Anrī šajā klubā nostrādāja tikai trīs mēnešus, 2019. gada janvārī ''Monaco'' atbrīvoja viņu no galvenā trenera amata.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/football/46995436 |title=Thierry Henry: Monaco sack manager after three months in charge |language=en |date={{dat|2019|1|24|N|bez}} |website=bbc.com|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2019|11|14||bez}} kļuva par [[Major League Soccer|MLS]] kluba ''[[Montreal Impact]]'' galveno treneri, parakstot līgumu uz diviem gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/14112019-tjeri_anri_kluvis_par_mls_kluba_galveno_t |title=Tjerī Anrī kļuvis par MLS kluba galveno treneri |language=en |date={{dat|2019|11|14|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|11|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021. gada februārī, ģimenes apstākļu dēļ, Anrī atkāpās no amata.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edition.cnn.com/2021/02/25/football/thierry-henry-steps-down-as-coach-montreal-fc-spt-intl/index.html|title=Thierry Henry steps down as coach of CF Montreal due to family reasons|last=CNN|first=Homero De la Fuente|website=CNN|access-date=2021-02-27}}&lt;/ref&gt;

2023. gada augustā kļuva par Francijas U-21 izlases galveno treneri, kā arī olimpiskās izlases galveno treneri {{oss|V=2024|L=L}}.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/futbols/izlases/22082023-tjeri_anri_kluvis_par_francijas_u21_izlas |title=Anrī kļuvis par Francijas U21 izlases galveno treneri un vadīs arī olimpiskajās spēlēs |date={{dat|2023|8|22|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2023|8|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Monaco'''

* [[Ligue 1|Francijas 1. divīzija]]: 1996—97

'''Arsenal'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: 2001—02, 2003—04
* [[FA kauss]]: 2001—02, 2002—03
* [[FA Community Shield]]: 2002, 2004

'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2008—09, 2009—10
* [[Copa del Rey]]: 2008—09
* [[Spānijas Superkauss]]: 2009
* [[UEFA Čempionu līga]]: 2008—09
* [[UEFA Superkauss]]: 2009
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2009

'''Francija'''

* [[FIFA Pasaules kauss]]: [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]
* [[Eiropas čempionāts futbolā]]: [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000]]
* [[FIFA Konfederāciju kauss]]: [[2003. gada FIFA Konfederāciju kauss|2003]]

'''Individuālie sasniegumi'''

* Anglijas Premjerlīgas sezonas labākais spēlētājs: 2003—04, 2005—06
* Anglijas Premjerlīgas labākais vārtu guvējs: 2001—02, 2003—04, 2004—05, 2005—06
* [[Eiropas Zelta zābaks]]: 2003—04, 2004—05

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Thierry Henry|Tjerī Anrī}}
{{Vikicitāts|Thierry Henry|Tjerī Anrī}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20111027094218/http://www.fcbarcelona.cat/web/english/futbol/temporada_07-08/plantilla/jugadors/henry.html Tjerī Anrī profils] fcbarcelona.cat
* [http://www.jockbio.com/Bios/Henry/Henry_bio.html Tjerī Anrī biogrāfija]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120510024545/http://www.jockbio.com/Bios/Henry/Henry_bio.html |date={{dat|2012|05|10||bez}} }} jockbio.com

{{FIFA 100}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Anri, Tjeri}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas futbolisti]]
[[Kategorija:Francijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:1998. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2006. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2010. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2004. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2008. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:FIFA 100]]
[[Kategorija:Francijas futbola treneri]]
[[Kategorija:AS Monaco FC spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arsenal FC spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]
[[Kategorija:Ņujorkas &quot;Red Bulls&quot; spēlētāji]]</text>
      <sha1>ryuzs61g0eub4v8liojhtsmy564p55m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A2 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>33296</id>
    <revision>
      <id>4485467</id>
      <parentid>4483587</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:35:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4485467</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41153" sha1="ndwfbj8ll9tk0opjl5ztyb9on9ol733" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Vidzemes šoseja|Par citām jēdziena '''Vidzemes šoseja''' nozīmēm|Vidzemes šoseja (nozīmju atdalīšana)}}
{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 2
| nosaukums      = Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)
| karte          = Road A2 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 195,6
| ārpus_pilsētas = 179,6
| ceļš_pilsētā   = 16,0
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|77}}
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = A2-Berģi-LV.jpg
| paraksts       = Autoceļš A2 Garkalnes pagasta teritorijā
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|6}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] {{P ceļš|1}} 0,5 km}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Brīvības bulvāris (Rīga)|Brīvības bulvāris]], [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]], [[Brīvības gatve (Rīga)|Brīvības gatve]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Juglas iela (Rīga)|Juglas iela]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Jaunciema gatve]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|1}} {{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Krievupe]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]] {{P ceļš|3}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|50}}}}; uz [[Alderi]]em
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Vangaži]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Griķi (Inčukalna pagasts)|Griķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|75}}}} {{Latvijas V ceļa piktogramma|95}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||[[Krustiņi]] {{Pa kreisi}} {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} {{Pa labi}} [[Inčukalns]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Indrāni (Inčukalna pagasts)|Indrāni]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|93}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Lorupe|Lorupes grava]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|96}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lorupe]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Sigulda]] (Vidzemes šoseja) {{P ceļš|8}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Līgatne (stacija)|Līgatnes stacija]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|282}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Augšlīgatne]] {{P ceļš|32}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|284}}}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ieriķi]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kumada]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Ieriķi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|315}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Meldrupīte]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|291}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Melturi]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|317}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Amata]]}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|20}}; uz [[Cēsis|Cēsīm]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|31}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|293}}}}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Dzelzceļš Rīga—Valka]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||[[Vaive (ciems)|Vaive]] {{Latvijas V ceļa piktogramma|294}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]] {{P ceļš|30}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|28}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{Latvijas V ceļa piktogramma|299}}; uz [[Dzērbene|Dzērbeni]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{Latvijas V ceļa piktogramma|355}}; uz [[Rauna|Raunu]]; {{P ceļš|29}}; uz [[Drusti]]em, [[Jaunpiebalga|Jaunpiebalgu]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|267}}}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|251}}}}; uz [[Launkalne|Launkalni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|235}}}}; uz [[Vecpiebalga|Vecpiebalgu]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|252}}}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|27}}; uz [[Smiltene|Smilteni]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|243}}}}; uz [[Palsmane|Palsmani]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|248}}}}; uz [[Ūdrupe (ciems)|Ūdrupi]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|411}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|368}}}}; uz [[Vireši]]em
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|371}}}}; uz [[Lejasciems|Lejasciemu]]
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Vireši]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|23}}}}; uz [[Valka|Valku]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|373}}}}; uz [[Gaujiena|Gaujienu]]
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Līzespasts]] {{P ceļš|44}}}}; uz [[Trapene|Trapeni]], [[Zeltiņi]]em
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|376}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|19}}}}; uz [[Ape|Api]]
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|39}}}}; uz [[Ape|Api]], [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/upe||[[Vaidava (upe)|Vaidava]]}}
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|383}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/nobrauktuve||{{Latvijas V ceļa piktogramma|386}}}}; uz [[Alūksne|Alūksni]]
{{Maršruta tabula/ES robeža||{{EST}} {{EST P ceļš|7}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
'''A2''' autoceļš '''Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)''' jeb '''Vidzemes''' (Pleskavas) '''šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Latvija]]s galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Latvijas—Igaunijas robeža|Igaunijas robežu]] [[Veclaicenes pagasts|Veclaicenes pagastā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; Autoceļš turpinās [[Igaunija|Igaunijā]] kā 7. šoseja, pēc tam [[Krievija|Krievijā]] kā autoceļš [[A212]] līdz [[Pleskava]]i. Autoceļš klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu un tā garums Latvijā ir 195,6 km. No Rīgas gandrīz līdz [[Lorupe]]s tiltam autoceļš ir ar atdalītām braukšanas joslām. No [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] autoceļš A2 ietilpst starptautiskajā autoceļā [[Eiropas autoceļš E77|E77]].

Uz autoceļa posmā no Rīgas līdz Cēsu pagriezienam 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lorupei maksimālais atļautais ātrums ir 110 km/h (tiek regulēts ar mainīgās informācijas ceļa zīmēm), bet ziemā — 90 km/h. Pēc &quot;Sēnītes&quot; atļautais ātrums ārpus apdzīvotajām zonām ir 90 km/h visu gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-sodienas-siguldas-sosejas-posma-atlauto-brauksanas-atrumu-pielagos-laikapstakliem-pareja-valsts-celu-tikla-nedrikst-braukt-atrak-par-90-km-h/|title=No šodienas Siguldas šosejas posmā atļauto braukšanas ātrumu pielāgos laikapstākļiem; pārējā valsts ceļu tīklā nedrīkst braukt ātrāk par 90 km/h|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2023-10-16|date=2023-10-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš ir viens no noslogotākajiem autoceļiem Latvijā. Autoceļš no Lorupes (Siguldas) līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) pamatā izmanto NP10,5 vienas brauktuves normālprofilu - ar vienu 3,5 m platu braukšanas joslu katrā virzienā, 0,25 m platām asfaltētām nomalēm un 1,5m platām nostiprinātām (grants) nomalēm. Satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā (salīdzinājumam - maksimālā tehniski pieļaujamā divjoslu NP10,5 ceļa profila satiksmes intensitātes noslodze ir 13 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, optimālā noslodze - 10 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī):&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2023/11/Ieteikumi-celu-projektesanai.-Normalprofili.pdf|title=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;

* no sākuma pie Berģiem līdz A1/A4 satiksmes mezglam (12,4. - 14,1. km): 41 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
* no satiksmes mezgla līdz Garkalnes divlīmeņu satiksmes krustojumam ar P3 reģionālo autoceļu (14,1. - 21,5. km): 28 tūkstoši tr.l. diennaktī, 16% kravas transports
* no Garkalnes līdz &quot;[[Krustiņi|Sēnītei]]&quot; (satiksmes mezglam ar A3 autoceļu) (21,5. - 37,7. km): 21 tūkstoši tr.l. diennaktī, 14% kravas transports
* no &quot;Sēnītes&quot; līdz Siguldai (37,7. - 51,5. km): 13 tūkstoši tr.l., 12% kravas transports
* no Siguldas līdz Augšlīgatnei (51,5. - 63,3. km): 10,6. tūkstoši tr.l., 17% kravas transports
* no Augšlīgatnes līdz Cēsu pagriezienam (satiksmes mezglam ar P20 reģionālo autoceļu) (61,3. - 77,7. km): 7,6 tūkstoši tr.l., 16% kravas transports
* no Cēsu pagrieziena līdz Bērzkrogam (77,5. - 94,2. km): 4,2 tūkstoši tr.l. diennaktī, 25% kravas transports
* no Bērzkroga līdz Smiltenes aplim (94,2. - 126,5. km): 3,6 tūkstoši tr.l.,  25% kravas transports
* no Smiltenes apļa līdz Alūksnes pagriezienam (P39 autoceļam) (126,5. - 176,4. km): 1,5 tūkstoši tr.l., 24% kravas transports
* no Alūksnes pagrieziena līdz Veclaicenei (Igaunijas robežai) (176,4. - 195,6 km): 610 tr.l. diennaktī, 29% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīti 12 stacionārie fotoradari (ieskaitot fotoradarus uz abām braukšanas joslām) un 3 vidējā ātruma kontroles posmi:&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/pec-cetriem-menesiem-saks-darboties-pirmais-videja-atruma-kontroles-posms/|title=Pēc četriem mēnešiem sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/355704-saks-darboties-jauni-videja-atruma-kontroles-radari-2023|title=Sāks darboties jauni vidējā ātruma kontroles radari - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2025-02-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no [[Sigulda]]s līdz [[Augšlīgatne]]i (54,5. — 62,3. km) — viens no pirmajiem vidējā ātruma kontroles radara posmiem Latvijā, ieviests 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* no [[Ieriķi]]em līdz autoceļam [[Autoceļš P20|P20]] (pagriezienam uz [[Cēsis|Cēsīm]]) (72,25. — 77,15. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi/|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2026-03-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkroga]] līdz [[Smiltene]]s aplim (94,8. — 125,7. km) — ieviests 2026. gadā&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[attēls:Vidzemes šoseja Lorupes gravā 1917.jpg|thumb|left|Pleskavas šoseja Lorupes gravā (1917)]]
Rīgas—Siɡuldas—Cēsu ceļš ir Latvijas vēsturē viens no vissenāk pieminētajiem kara ceļiem, kas kalpojis arī tirdznieciskajiem sakariem ar [[Ugaunija|uɡauņu]] zemi, kā arī ar [[Pleskavas Republika|Pleskavas]] un [[Novgorodas Republika|Novgorodas]] krievu zemēm. Ceļa posms līdz [[Inčukalns|Inčukalnam]] bija daļa no ''via magna'' (latviski — ‘lielais ceļš’). 1688. gadā iespiestajā [[Zviedru Vidzeme]]s kartē redzams, ka šis pasta ceļa posms lielākoties atbilda tagadējam autoceļam A2.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

1826. gadā lielā Rīgas—Valmieras—Tērbatas—Pēterburgas pasta ceļa trase veda cauri [[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukultu]] (''Neuermühlen'') pasta stacijai līdz [[Iļķene]]s pārceltuvei (''Hilchensfähr''), kur no tās atzarojās mazāks pasta ceļš uz Cēsīm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&amp;hl=en&amp;pg=PA176#v=onepage&amp;q&amp;f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}&lt;/ref&gt;
1837. gadā uzsāka Rīgas—Pleskavas šosejas būvi, kurai Rīgas pilsētā bija laukakmeņu bruģa segums, bet ārpus tās — grants un šķembu segums. Zemnieku sētām 20 km apkārtnē no darbu vietas šķūtīs bija jādod vīrs ar zirga pajūgu, kam bija jābūt pilnam ar akmeņiem. Ceļu sāka būvēt no Rīgas un 1858. gadā to pabeidza, pievienojot Pēterpils—Pleskavas—Varšavas šosejai. Noteiktos attālumos ceļa malās uzcēla [[zirgu pasta stacija]]s, kurās ziņneši mainīja zirgus (piem. [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]], [[Līzespasts]], u.c.).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/pabeigti-vidzemes-sosejas-posma-atjaunosanas-darbi/|title=Pabeigti Vidzemes šosejas posma atjaunošanas darbi : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1919. gadā tika atjaunots Pirmā pasaules kara laikā nopostītais tilts pār Juglu pie Strazdumuižas. Tilts izbūvēts no koka, lai atjaunošanas darbus veiktu ātrāk un lētāk. 92,5 m garā tilta brauktuve bija 6 m plata ar divām 1,25 m platām ietvēm. Tilts izmaksāja 750 tūkstošus Latvijas rubļu. Tajā pašā laikā tika atjaunots arī tilts pār Gauju pie Tīderiem ar 5 m platu brauktuvi un divām 0,75 m platām ietvēm, kas izmaksāja 490 tūkstošus Latvijas rubļu.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=115}}&lt;/ref&gt;

1936. gadā tika uzsākta tilta pār Juglu pie Strazdumuižas pārbūve. Bijušā pagaidu koku tilta vietā tika izbūvēts dzelzsbetona tilts, ar tolaik lielāko laidumu 27,5 m garumā. Lai netraucētu kustību pa šoseju būves laikā, tiltu pārbūvēja divos paņēmienos, sadalot to uz pusēm gareniskā virzienā. Viena garenpuse uzbūvēta 1936. gadā, otra — 1937. gadā. Jaunā tilta brauktuves kopīgais platums bija 10 m, ar divām ietvēm 1,5 m platumā. Tilta virsbūves sistēma — konsoļu sija uz 4 balstiem, ar laidumiem 26, 27,5 un 26 m garumā. Tilta balstos tika iebūvēti 360 pāļi, izmantoti 1150 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; betona un 1100 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona. Tilta kopizmaksa sasniedza 520 tūkstošus latu.&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Latvijas brīvvalsts laikā 1926. gadā ceļa segumu bituminizēja. Visa šoseja stingrāku asfalta segumu ieguva vien pēc Otrā pasaules kara.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Lorupes caurtece zem Vidzemes šosejas ap 1930. gadu.jpg|[[Lorupe]]s caurtece zem Vidzemes šosejas (ap 1930)
Vidzemes šoseja pie Āraišiem 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie dzelzceļa pārbrauktuves [[Āraiši|Āraišu]] apkaimē (1940)
Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga pirms 1940.jpg|Vidzemes šoseja pie Vāveres kroga [[Vaives pagasts|Vaives pagastā]] (pirms 1940. gada)
Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes (ap 1938. gadu)
Vidzemes šoseja pie Opekalna ap 1930.jpg|Vidzemes šoseja pie [[Opekalns (ciems)|Opekalna]] (1930)
&lt;/gallery&gt;

1950. gados izbūvēja dzelzceļa pārvadu pie [[Līgatne]]s, kas bija pirmais pēc Otrā pasaules kara uzbūvētais ceļa pārvads Latvijā.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;
1953. gadā uzbūvēja lokveida dzelzsbetona tiltu pār Amatu pie Melturiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

1968. gadā izstrādāja autoceļa Rīga—Pleskava autoceļa pirmās tehniskās kategorijas posma Rīga—Sigulda rekonstrukciju, no Rīgas robežas līdz Tallinas ceļa krustojumam uzbūvēja autoceļu ar trīs braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Rīgas &quot;4. CBR&quot; V. Veidemaņa vadībā. Šajā kūdrainās zemienes posmā darbus apgrūtināja elektrības un sakaru līnijas, tomēr ɡalvenais traucēklis bija zem ceļa esošais 1910. gadā būvētais Rīgas pilsētas ūdensvads, kas nodrošināja ūdensapgādi no Baltezera. Tādēļ pie Berģiem pazemes gājēju tuneļa vietā nācās izveidot virszemes gājēju pāreju.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:171314&amp;#124;article:DIVL175&amp;#124;query:brauktuves%20atdal%C4%ABtas%20|title=periodika}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis}}&lt;/ref&gt;
Sekojošā posmā aiz Tallinas krustojuma, kur satiksmes intensitāte krasi samazinājās, izveidoja automaģistrāli ar divām braukšanas joslām katrā virzienā. Būvdarbus šajā posmā veica Saulkrastu &quot;2. CBR&quot; A. Štāles vadībā. Pie Garkalnes uzbūvēja apvedceļu ɡar tās dienvidu pusi. Posmā starp Garkalni un &quot;Sēnīti&quot; automaģistrāles brauktuves vietām atdalīja līdz 300 m attālumam — autoceļš sekoja meža stigai, lai iespējami mazāk būtu jāizcērt mežs.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Lai radītu maksimāli drošus un ērtus kustības apstākļus, autoceļu Rīga—Pleskava un Inčukalns—Valmiera krustojumā pie restorāna &quot;Sēnīte&quot; izstrādāja transporta mezgla projektu, kurā ietvēra septiņus kustības pārvadus un rotācijas apli, šķērsojumā ietilpa arī četri auto stāvlaukumi un divi gājēju tuneļi, kurus izvietoja tā, lai pasažieri no visiem stāvlaukumiem un autobusu pieturas vietām ērti un droši varētu nokļūt sabiedriskās ēdināšanas kompleksā &quot;Sēnīte&quot;.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
&lt;gallery&gt;
Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves. 1960.-70. gadi.png|Vidzemes šoseja Rīgas pievārtē, pirms ceļa pārbūves (1960.—1970. gadi)
Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju, 1980. gads.png|Berģu divlīmeņu krustojums ar Vidzemes šoseju (1980)
Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem, 1980. gads.png|Ceļa pārvads pār Vidzemes šoseju pie Berģiem (1980)
Vidzemes šosejas &quot;Sēnītes&quot; satiksmes mezgls - 1979. gads.png|Vidzemes šosejas satiksmes mezgls pie &quot;Sēnītes&quot; (1979)
&lt;/gallery&gt;
1975. gada rudenī pabeidza Rīgas—Lorupes ceļa posma otrās joslas izbūvi, 1977. gadā tā kļuva par augstākās tehniskās kategorijas automaģistrāli. Divlīmeņu A2 un A3 autoceļu krustojums pie &quot;Sēnītes&quot; bija viens no lielākajiem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]]. Kompleksa autori bija Latvijas Autoceļu un transporta uzņēmumu projektēšanas institūta inženieri A. Gulbis un R. Maslovskis. Šajā ceļu krustojumā pirmo reizi Padomju Savienībā izmantoja virs [[brauktuve]]s izvietotas [[ceļa zīme]]s.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;
Visa ātrgaitas autoceļa izbūves izmaksa no Rīgas līdz Lorupei bija ap 67 miljoniem rubļu, kas bija salīdzinoši zema. Turklāt pēc satiksmes ceļu inženiera Viļņa Andrejsona 1980. gada aprēķiniem investīcijām bija jāatmaksājas jau pēc 6 gadiem (normas pieļāva 8,33 gadus), pēc tam dodot pienesi ekonomikai 9,57 rubļu apjomā ik gadu. Pēc tālaika aplēsēm Vidzemes šosejai bija jānodrošina ērtu satiksmi līdz 2000. gadam, kad būtu nepieciešams veikt to paplašināšanu un atjaunošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:1016218%7Carticle:DIVL110%7Cquery:Pleskavas%20%C5%A1oseja|title=Latvijas autoceļu tīkla attīstības problēmas|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;
1980. gados plānoja turpināt četrjoslu ātrgaitas autoceļa izbūvi no Lorupes līdz Siguldai, Lorupes pārvadam izbūvējot paralēlu pārvadu. Lorupes gravas ieplakā plānoja ierīkot kempingu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:617470%7Carticle:DIVL157%7Cquery:Talsi%20Ventspils|title=TĀLĀKVIRZĪBAS KILOMETRI|website=periodika.lv|access-date=2026-04-25}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Gauju autoceļa 150. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 461 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}&lt;/ref&gt;

2004. gadā pabeidza 65 metrus gara un 14 metrus plata Amatas tilta būvi pie Melturiem, aizstājot iepriekšējo 1953. gadā būvēto tiltu. Būvdarbus veica AS &quot;8. CBR&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/tilts-par-amatu/|title=celuprojekts.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6209033/var-braukt-par-amatas-tiltu|title=tvnet}}&lt;/ref&gt;

Pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008. gada finanšu krīzes]] bija plānots no Rīgas līdz Siguldai izveidot ātrgaitas šoseju ar atļauto braukšanas ātrumu 130 km/h. No Siguldas līdz pagriezienam uz Cēsīm plānoja izveidot četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu ar atļauto braukšanas ātrumu 110 km/h, izvērtējot apvedceļu izbūvi Siguldā un Ieriķos, bet no pagrieziena uz Cēsīm līdz [[Rīdzene]]i plānoja esošās šosejas pārbūvi. Projektu virzīja VAS &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot;, izpēti veica SIA &quot;Eirokonsultants&quot;. Autoceļu A2 projektēja pārbūvēt 49,4 km garumā, no tiem 28 km pārveidojot par četrjoslu ātrsatiksmes autoceļu. Tomēr finanšu krīzes dēļ, šo vērienīgo projektu neturpināja.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels|title=Būs ātrsatiksmes autoceļš|work=TVNET|access-date=2026-04-24|date=2007-05-27|language=lv|archive-date=2016-04-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20160429150536/http://www.tvnet.lv/auto/notikumi/89062-bus_atrsatiksmes_autocels}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa četrās vietās — stāvlaukuma/svēršanas laukuma (18. km), Lorupes gravas stāvlaukuma (48. km), &quot;Pie Bucefāla&quot; stāvlaukuma (54,3. km), un pie Amatas upes tilta stāvlaukuma (76,3. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

2015. gadā veica autoceļa pārbūvi gar Garkalni (15,4. — 25,5. km). Projekta ietvaros abās brauktuvēs atjaunoja ceļa segumu un pārvadu pār dzelzceļu, pārbūvēja reģionālā autoceļa Garkalne — Alauksts (P3) pārvadu Garkalnē, kā arī atjaunoja gājēju tuneli aiz pagrieziena uz [[Langstiņi]]em. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par kopējo līgumcenu 16,4 miljoni eiro, no kā 85% jeb 13,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/projects/valsts-galvena-ac-a2-riga-sigulda-igaunijas-robeza-veclaicene-segas-rekonstrukcija-posma-no-1540-2550-km/|title=Valsts galvenā a/c A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža (Veclaicene) segas rekonstrukcija posmā no 15,40.-25,50. km - Binders.lv|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2018. gada maijā izsludināja iepirkumu autoceļa pārbūvei no Garkalnes līdz &quot;Sēnītei&quot; — darbus sāka 2019. gada aprīlī un pabeidza 2020. gada augustā. Projekta ietvaros pārbūvēja autoceļa segumu autoceļa A2 posmā (25,5. — 39,4. km), atjaunoja vai pārbūvēja deviņus ceļu pārvadus &quot;Sēnītes&quot; mezglā un vienu pie Vangažiem, kā arī atjaunoja Straujupītes caurteku Vangažos un gājēju tuneli pie &quot;Sēnītes&quot;, pārbūvēja arī Valmieras šosejas (A3) sākumposmu (0. — 1,65. km) un atjaunoja ceļa segumu uz tilta pār Gauju. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība &quot;Binders un ACB', projekta kopējās izmaksas bija 43,96 miljoni eiro, no kā 72% jeb 31,8 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;[https://lvceli.lv/uncategorized/finansejums-bus-jamekle-radosak/ Finansējums būs jāmeklē radošāk] lvceli.lv 2019. gada 18. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/projekti/projekti-ar-es-lidzfinansejumu/kf-lidzfinansetie-valsts-galveno-autocelu-parbuves-objekti-2014-2020-gada-planosanas-perioda/|title=KF līdzfinansētie valsts galveno autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. gada oktobra līdz 2022. gada beigām veica [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Ceļa pārvads|pārvada]] pirms [[Sigulda]]s pārbūvi, izbūvējot arī gājēju un velobraucēju ceļu blakus autoceļam. Būvdarbus veica SIA &quot;Viadukts&quot; par līgumcenu 3,1 miljoni eiro, ko pilnībā finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/fotoreportaza-uz-vidzemes-sosejas-sigulda-parbuve-dzelzcela-parvadu/|title=Fotoreportāža: Uz Vidzemes šosejas Siguldā pārbūvē dzelzceļa pārvadu|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-02-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada augusta līdz 2023. gada septembrim notika autoceļa pārbūve posmā ar atdalītām brauktuvēm posmā no &quot;Sēnītes&quot; līdz Lorupei (Siguldai) (39,4. — 46,3. km) Projekta ietvaros atjaunoja ceļa segumu abās brauktuvēs, pārbūvēja Inčupītes un Egļupes caurtekas, atjaunoja gājēju un velobraucēju tuneli Gaujas ciemā. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot;, projekta līgumcena bija 12,3 miljoni eiro, no kā 85% jeb 10,5 miljoni eiro bija Kohēzijas fonda līdzfinansējums.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sak-parbuvet-vidzemes-sosejas-posmu-no-senites-lidz-siguldai-no-augusta-vidus-lidz-novembrim-satiksme-pa-vienu-brauktuvi/|title=Sāk pārbūvēt Vidzemes šosejas posmu no Sēnītes līdz Siguldai; no augusta vidus līdz novembrim satiksme pa vienu brauktuvi|website=Latvijas Valsts Ceļi|access-date=2022-11-13|date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2022. gada decembrī projekta &quot;SMART E263/E77&quot; ietvaros sāka darboties mainīgās elektroniskās ceļazīmes. Ceļa zīmes ir aprīkotas ar dažādiem sensoriem, informācija tajās mainās atkarībā no faktiskajiem braukšanas apstākļiem (slidens ceļš, stiprs vējš, migla, u.c.). Projekta kopējās izmaksas Latvijā bija 1,26 miljoni eiro, no kā 8% līdzfinansēja no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/uz-vidzemes-sosejas-sak-darboties-elektroniskas-celazimes/|title=Uz Vidzemes šosejas sāk darboties elektroniskās ceļazīmes|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-12-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī pabeidza A2 rekonstrukciju posmā no [[Melturi]]em līdz [[Rīdzene]]i (77,24.—88,10. km), pārbūvējot trīs vēsturiskās caurtekas, kas 1850.-1859. gados bija veidotas kā [[ķieģelis|ķieģeļu]] mūra [[velve]]s ar kaltu [[granīts|granīta]] bloku balstiem, un pārbūvējot visām saglabāts vēsturiskais veidols. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība (PA) &quot;ACBR-SB&quot; par līgumcenu 15,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.11.2024-foto-cesu-novada-parbuvets-vidzemes-sosejas-posms-no-melturiem-lidz-ridzenei.a575104/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=interesanti FOTO: Cēsu novadā pārbūvēts Vidzemes šosejas posms no Melturiem līdz Rīdzenei] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gadā ceļa posmā no Rīgas līdz Garkalnei notika satiksmes drošības uzlabošanas darbi — slēdza divas apgriešanās vietas, mainīja satiksmes organizāciju, atjaunoja ceļa zīmes, kā arī pārbūvēja barjeras uz autoceļa [[Autoceļš P3|P3]] pārvada. No Rīgas līdz ceļa mezglam ar A4/A1, ietverot arī pašu mezglu, izbūvēja apgaismojumu. Darbus veica SIA &quot;Pamatceļš&quot; par līgumcenu 1,9 miljoni eiro; projekta autors — SIA &quot;Vertex projekti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/sonedel-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-slegs-divas-apgriesanas-vietas/|title=Šonedēļ uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lvceli.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/31.05.2024-uz-vidzemes-sosejas-no-rigas-robezas-lidz-garkalnei-uzlabos-satiksmes-drosibu-slegs-divas-apgriesanas-vietas.a556155/|title=Uz Vidzemes šosejas no Rīgas robežas līdz Garkalnei uzlabos satiksmes drošību; slēgs divas apgriešanās vietas|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā atjaunoja autoceļa segumu no [[Grundzāle]]s līdz [[Jaunlaicene]]i (142,7. — 182. km). Atjaunoja grāvjus un caurtekas, nomainīja bojātās ceļa zīmes, ieklāja jaunu ceļa horizontālo apzīmējumu. Grundzālē, [[Vireši|Virešos]] un pie pieturvietām atjaunotas [[ietve]]s, veica tiltu remontu pāri [[Vecpalsa]]i, [[Gauja]]i, [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupei]] un [[Vaidava (upe)|Vaidavai]]. Grundzālē ap 150 metru garā posmā, kur konstatēja vājas nestspējas gruntis, uzlaboja ceļa konstrukciju un asfaltu ieklāja divās kārtās. Darbus veica SIA &quot;Vianova&quot;, par līgumcenu 6,6 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/377024-uz-vidzemes-sosejas-smiltenes-novada-atjaunos-asfalta-segumu-40-km-garuma-2025|title=Uz Vidzemes šosejas Smiltenes novadā atjaunos asfalta segumu 40 km garumā - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā uzsāka Lorupes gravas viadukta pārbūvi, Lorupes caurtekas atjaunošanu un autoceļa seguma atjaunošanu un pārbūvi 6 km garumā. Siguldā pie Kalna ielas izbūvēja rotācijas apli, posmā no dzelzceļa pārvada līdz Jūdažu un Rūdolfa Blaumaņa ielas krustojumam noasfaltēja gājēju ietves, veica caurteku un grāvju tīrīšanu, autobusu pieturvietu, [[ceļa zīme|ceļa zīmju]] un nobrauktuvju atjaunošanu un horizontālo apzīmējumu ieklāšanu, iekārtoja [[gaismas diode|LED]] apgaismojumu. Būvdarbus veica CBF &quot;Binders&quot; par līgumcenu 6,9 miljoni eiro no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktualitates/buvdarbi-turpinas-75-valsts-autocelu-posmos/|title=Būvdarbi turpinās 75 valsts autoceļu posmos|last=inna.markovska@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2025-07-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Lorupes gravas šķērsojuma izbūve ===
Sākotnēji ceļš caur Lorupes gravu bija ļoti līkumains un stāvs. Attīstoties autotransporta satiksmei 20. gadsimtā, līkumainā ceļa posma izbraukšana, īpaši ziemā, radīja grūtības un bija saistīta ar daudziem satiksmes negadījumiem. Ceļam bija raksturīgi asi, nepārredzami līkumi ar 70 metru rādiusu, un pat 5-6% kāpumi un kritumi. Vācu okupācijas laikā, 1942. gadā, veica trases izpētes darbus, lai uzlabotu satiksmi šajā posmā — politisku apstākļu dēļ darbs netika turpināts. Izpētes darbi atsākās 1959. gadā, 1960. gadā uzsākās šķērsojuma izveides projektēšanas darbi.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Bija divas šķērsojuma tehniskā risinājuma iespējas — ceļu pāri gravai izveidot kā augstu uzbērumu, vai izbūvēt [[viadukts|viaduktu]]. Ņemot vērā padomju režīma centienus pretoties rietumvalstīm raksturīgajai pārmērībai celtniecībā, politiskā vara centās panākt uzbēruma izbūvi. Tomēr, tāds risinājums — 28 metru augsta uzbēruma izbūve ar 140 metru garu caurteku — ievērojami bojātu vidi, jo lai iegūtu ap 200 tūkstošus m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; nepieciešamās grunts būtu nepieciešama karjera izveide, kas izpostītu plašu apkārtni Gaujas Nacionālajā parkā. Arī ekonomiski tāds variants ne sevišķi attaisnotos — tādēļ, kā ekonomiski izdevīgākā un vērtīgākā tika izvēlēta viadukta izbūve.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Projekts bija ļoti unikāls, ar būvdarbos izmantotajiem jaunajiem materiāliem un tehnoloģijām tālu apsteidzot tolaik Padomju Savienībā pastāvošo tiltu būves teoriju un praksi. 194,7 metrus garā dzelzsbetona viadukta būvniecība notika no 1965. gada 10. septembra līdz 1968. gada 20. jūlijam, tā izmaksāja {{sk|400000}} rubļu. Estakādes laiduma konstrukciju veido divas nemainīga augstuma nepārtrauktas dzelzsbetona kastveida sijas, kuras pēc uzbīdīšanas laidumā savstarpēji apvienotas. Būvniecībā pirmo reizi PSRS teritorijā tika izmantota unikālā tilta laidumu garenuzbīdīšanas metode, iepriekš pasaulē tāda metode tika izmantota tikai divas reizes — Venecuēlā un Austrijā. Bīdīšanas metode nozīmē, ka tilta konstrukcijas tiek sagatavotas būvniecības vietā pie tilta, un tad tiek uzbīdītas tām nepieciešamajā vietā, padarot šāda tipa augstu un garu viaduktu izbūvi drošāku un efektīvāku. Darbu organizācija nodrošināja minimālus Lorupes gravas dabas postījumus; tika nocirsti tikai projektā paredzētie nedaudzie koki un krūmi, kas traucēja balstu būvdarbus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/|title=Viadukts pār Lorupes gravu - celmlauzis tiltu būvniecībā|last=Ilze.Cerbule@lvceli.lv|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-09|date=2022-08-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Projekta izstrādi vadīja institūta &quot;Ceļuprojekts&quot; Tiltu daļas vadītājs Ziedonis Vecvagars, projekta galvenais inženieris Jānis Zavickis un arhitekte Velta Reinfelde. Estakādi izbūvēja Rīģas &quot;4. CBR&quot;, darbus objektā vadīja inženieri Edgars Grunte, Uldis Matīss un Juris Binde. Ņemot vērā unikālo šķērsojuma viadukta projekta izstrādi un ieviešanu — pirmo reizi Padomju Savienībā tilta izbūvē pielietojot progresīvo nedalītu dzelzbetona siju pārbīdīšanas metodi no viena krasta uz otru, daudzus Lorupes estakādes būves vadītājus un līdzstrādniekus PSRS Tautsaimniecības sasniegumu izstrādes komisija apbalvoja ar diplomiem, medaļām un goda zīmēm.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Tomēr, tolaik — 1960. gados pastāvošajos vissavienības noteikumos nebija paredzēta automobilizācijas attīstība, taču tie bija obligāti ievērojami un nemaināmi. Tie noteica, ka divjoslu tilta brauktuves platumam bija jābūt 7 metri, jau tilta būvniecības laikā sabiedrībā izskanēja viedoklis un pat kritika par tilta brauktuves šaurumu. Laika gaitā viadukta brauktuve vairākas reizes ir atjaunota un pārbūvēta, brauktuvi paplašinot. No 2000. gada maija līdz oktobrim notika viadukta ceļa segas pārbūve, paplašinot brauktuvi līdz 8 metru platumam un radot drošākus apstākļus gājējiem.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas autoceļi|last=Hamilkārs|first=Sviķis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

== Nākotnes plāni ==
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Stratēģijas pirmajā posmā līdz 2030. gadam posmu no Rīgas līdz Lorupes gravai (pašreizējo divbrauktuvju posmu) bija jāpārbūvē ātrgaitas satiksmei. Otrajā posmā, līdz 2035. gadam, ceļš jāpārbūvē līdz Cēsu pagriezienam (P20), kamēr trešajā posmā, līdz 2040. gadam, ātrgaitas autoceļu jāuzbūvē līdz [[Smiltene]]s mezglam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karte-20-gados-latvija-cer-izbuvet-1055-kilometrus-atrgaitas-autocelu.a410831/|title=KARTE: 20 gados Latvijā cer izbūvēt 1055 kilometrus ātrgaitas autoceļu|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt; 
2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par autoceļu attīstības stratēģijas pārskatīšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam|publisher=lente.lv|access-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-date={{dat|2024|12|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.press.lv/post/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|publisher=lat.press.lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā izsludināja iepirkumu satiksmes drošības izpētei par jauna gājēju šķērsojuma ierīkošanas iespējām uz autoceļa pie Garkalnes (22,1. km), [[Vangaži|Vangažos]] (31,6. km), un [[Sorbas|Sorbās]] (Gauja) (36,9. km). Līdz 2029. gadam plāno izbūvēt Garkalnes satiksmes mezgla rampu virzienā uz Rīgu, piesaistot [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|Kohēzijas fonda]] līdzekļus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vieteja-iedzivotaja-sasutusi-par-satiksmes-organizaciju-uz-vidzemes-sosejas-pie-garkalnes-sis-posms-ir-nenormali-bistams|title=Vietējā iedzīvotāja sašutusi par satiksmes organizāciju uz Vidzemes šosejas pie Garkalnes: “Šis posms ir nenormāli bīstams!”|publisher=la.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mercell.com/lv-lv/iepirkums/158481564/iepirkuma-plani-satiksmes-drosibas-izpetes-projektu-izstrade-gajeju-tilta-ierikosanas-iespejas-uz-autocela-a2-km-2210-garkalne-km-3160-vangazi-km-3690-sorbas-3-ligumi-2021-3-ceturk-iepirkums.aspx|title=Iepirkuma plāni: Satiksmes drošības izpētes projektu izstrāde|publisher=mercell.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/118130|title=Elektronisko iepirkumu sistēma}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skyscrapercity.com/posts/190779837/|title=Galvenie, reģionālie un vietējie autoceļi|publisher=skyscrapercity.com}}&lt;/ref&gt;

== Krustojošie autoceļi ==
{{div col|2}}
* [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1]]
* [[Autoceļš A4 (Latvija)|A4]]
* [[Autoceļš P3|P3]] ([[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]])
* [[Autoceļš A3 (Latvija)|A3]] ([[Krustiņi|Sēnīte]], [[Inčukalna pagasts]])
* [[Autoceļš P10|P10]] (Sēnīte, Inčukalna pagasts)
* [[Autoceļš P8|P8]] ([[Sigulda]])
* [[Autoceļš P32|P32]] ([[Augšlīgatne]])
* [[Autoceļš P20|P20]] ([[Drabeši]])
* [[Autoceļš P31|P31]] (Drabeši)
* [[Autoceļš P30|P30]] ([[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]])
* [[Autoceļš P29|P29]] ([[Rauna]])
* [[Autoceļš P27|P27]] ([[Silva (ciems)|Silva]])
* [[Autoceļš P23|P23]] ([[Vireši]])
* [[Autoceļš P44|P44]] ([[Līzespasts]])
* [[Autoceļš P39|P39]] ([[Ape]])
{{div col end}}

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
{{div col|2}}
* [[Rīga]]
* [[Garkalne (Garkalnes pagasts)|Garkalne]]
* [[Vangaži]]
* [[Gauja (Inčukalna pagasts)|Gauja]]
* [[Sigulda]]
* [[Augšlīgatne]]
* [[Ieriķi]]
* [[Drabeši]]
* [[Bērzkrogs (Veselavas pagasts)|Bērzkrogs]]
* [[Grundzāle]]
* [[Vireši]]
* [[Līzespasts]]
{{div col end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.zudusilatvija.lv/lv/objects/search/6f787ba817c73a8a69ecb7bf44932550/ Vidzemes šoseja]
{{Latvijas galvenie autoceļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:A02}}
[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ropažu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Smiltenes novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Alūksnes novadā]]</text>
      <sha1>ndwfbj8ll9tk0opjl5ztyb9on9ol733</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikroskops</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34277</id>
    <revision>
      <id>4485759</id>
      <parentid>4472144</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:30:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485759</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6577" sha1="m5uy087ex5nowbjna6uf3055hftqgjy" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|instrumentu|Mikroskops (nozīmju atdalīšana)|Mikroskops}}
[[Attēls:Microscope_Zeiss_1879.jpg|thumb|200px|Mikroskops ''Carl Zeiss'' ([[1879]])]]
'''Mikroskops''' (no {{Val|grc|μικρός}} – ‘mazs’ un ''σκοπέω'' – ‘skatos’) ir ierīce, kuru lieto, lai aplūkotu objektus, kas ir pārāk mazi, lai tos varētu saskatīt ar [[Neapbruņota acs|neapbruņotu aci]]. Zinātni, kas pēta mazus objektus, izmantojot šādu ierīci, sauc par mikroskopiju. Jēdziens ''mikroskopisks'' apzīmē kaut ko ļoti mazu, tik mazu, ka bez mikroskopa to saskatīt nav iespējams. Pirmo mikroskopu izgudroja Nīderlandē 17. gadsimta sākumā.

Izplatītākais un arī pirmais izgudrotais mikroskops ir [[optiskais mikroskops]]. Parasti ar jēdzienu &quot;mikroskops&quot; saprot tieši [[Optika|optisko]] mikroskopu. Tas ir optisks instruments, kas satur vienu vai vairākas lēcas, kuras veido vienas lēcas fokālajā plaknē izvietotu objektu palielinātu attēlu. Eksistē arī citi mikroskopu veidi.

== Mikroskopu iedalījums ==
Eksistē vairākas iedalīšanas metodes. Var iedalīt pēc darbības principa (galvenās grupas ir optiskie un skenējošie mikroskopi). Var iedalīt pēc lietotā starojuma veida (optiskie mikroskopi, elektronmikroskopi, rentgenmikroskops). Pēc darbības principa mikroskopus var iedalīt divās grupās:
* optiskie mikroskopi (tas ir plašāks jēdziens, un ietver visus mikroskopus, kas balstās uz optikas teoriju; pazīstamākie ir gaismas optiskie mikroskopi, bet šajā grupā ietilpst arī elektronmikroskopi (TEM));
* skenējošie mikroskopi (pazīstamākie ir skenējošie elektronmikroskopi (SEM), bet šajā grupā ietilpst arī visi SPM paveidi).

Vēl viens plaši lietots (taču relatīvi mazāk konsekvents) iedalījuma veids ir:
* [[optiskais mikroskops|Optiskie mikroskopi]] (visi mikroskopi, kas lieto gaismu (vai tai tuvu [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētisko starojumu]]) un attēlu iegūst vienā paņēmienā.
* [[elektronmikroskops|Elektronmikroskopi]] (visi mikroskopi, kas lieto [[Elektrons|elektronu]] kūļus, ietver gan TEM, gan arī SEM).
* Skenējošās zondes mikroskopi (SPM (''Scanning probe microscope'')) (visi mikroskopi, kas attēlu iegūst pa punktiem, pa parauga virsmu pārvietojot zondi, kas nosaka parauga īpašības attiecīgajā punktā – AFM, STM, NSOM, utt.).
* Citi mikroskopi ([[Jons|jonu]] mikroskops, rentgenmikroskops, [[Akustika|akustiskais]] mikroskops un citi eksotiskāki mikroskopi).

=== Optiskie mikroskopi ===
Šie mikroskopi visu attēlu iegūst vienlaicīgi, atšķirībā no skenējošajiem mikroskopiem. Nozīmīgākie no šiem ir gaismas optiskie mikroskopi. Vēl pie šīs grupas pieder caurstarojošie elektronmikroskopi (TEM), kas gaismas vietā lieto elektronus un stikla lēcu vietā lieto magnētiskās lēcas. TEM ir dārgākie elektronmikroskopi, to paraugu sagatavošana ir ķēpīga (tiem jābūt dažus desmitus nanometru plāniem vai plānākiem) taču ar tiem var sasniegt visaugstākās izšķirtspējas. Rentgenmikroskopi ir bijuši visai problemātiski, jo [[rentgenstari]] iet cauri gandrīz visiem materiāliem. Rentgenstaru optikai lieto [[Spogulis|spoguļus]] ar ļoti lieliem atstarošanās leņķiem. Teorētiski ar rentgenmikroskopu varētu sasniegt ļoti augstu izšķirtspēju, jo rentgenstariem ir ļoti mazs [[viļņa garums]], taču to nav izdevies sasniegt. Mūsdienās pieejamie rentgenmikroskopi pārsvarā ir skenējošie caurstarojošie mikroskopi (tur lieto tievu rentgenstaru kūli, kuram cauri rastra veidā pārvieto paraugu). Te izšķirtspēja ir atkarīga no staru kūļa diametra un skenēšanas sistēmas precizitātes.

=== Skenējošie mikroskopi ===
Atšķirībā no optiskajiem mikroskopiem, šie mikroskopi attēlu iegūst pa punktiem, vienā laika momentā iegūstot tikai vienu attēla punktu. Tas var būt lēni. Pazīstamākie šāda veida mikroskopi ir skenējošie elektronmikroskopi (SEM). Iekārta konstruktīvi ir līdzīga [[kineskops|kineskopam]], kur ekrāna vietā novieto paraugu un mēra tā atstaroto elektronu daudzumu. Šie ir lētākie un plašāk pielietojamie elektronmikroskopi.

Vēl pie skenējošajiem mikroskopiem pieder visi SPM (''scanning probe microscope'' — skenējošās zondes mikroskops) paveidi. Šajos mikroskopos ir cieta zonde, ar kuru skenē parauga virsmu, secīgi novietojot visos apskatāmā attēla punktos. No zondes signāla iegūst attēlu. Šīs metodes ir relatīvi lēnas. Pirmais šāda veida mikroskops bija STM (skenējošais tuneļmikroskops). Tam ir augsta izšķirtspēja (var saskatīt atomus), taču paraugam ir jāvada elektrību. Pēc tam parādījās [[atomspēku mikroskops|AFM]], tam ir mazāka izšķirtspēja, taču var lietot paraugus, kas nevada elektrību. Pēc tam parādījās NSOM (''near field scanning optical microscope'') tam ir vēl mazāka izšķirtspēja, taču tas var noteikt parauga optiskās īpašības un tā maksimālā izšķirtspēja ir augstāka nekā optiskajam mikroskopam.

=== Jonu mikroskops ===
{{main|jonu mikroskops}}
Atsevišķa grupa ar specifisku pielietojumu ir jonu mikroskopi. Tie ir līdzīgi kineskopam, kur katoda vietā ir nosmailinātas adatas veida paraugs. Pieliekot pietiekoši lielu spriegumu, uz ekrāna var iegūt adatas gala attēlu ar ļoti augstu izšķirtspēju. Ar šādiem mikroskopiem bija iespējams saskatīt atomus jau 20. gs. 50. gados. Paraugam ir jāvada elektrību un apskatāmā vieta var būt tikai nosmailināts adatas gals. Šie ir ievērojami pielietojuma ierobežojumi.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:LaborMik2.jpg|Laboratorijas mikroskops
Attēls:LaborMik1.jpg|Binokulārais laboratorijas mikroskops
Attēls:SidJen.jpg|Mikroskopu binokulāri
Attēls:SztereoMik.jpg|Stereomikroskops
Attēls:Objektiv2.jpg|Mikroskopa objektīvi
Attēls:Objektiv1.jpg|Mikroskopa objektīvi
Attēls:Objektiv4.jpg|Mikroskopa objektīvi
Attēls:Huygens.JPG|Mikroskopa okulāri
Attēls:Merook.JPG|Mikroskopa mērokulārs
Attēls:Zeissok.JPG|Stereomikroskopa okulāri
Attēls:Okular02.jpg|Mikroskopa okulārs
Attēls:Okular01.jpg|Mikroskopa okulārs
&lt;/gallery&gt;

== Mikroskopa sastāvdaļas ==
 &lt;gallery&gt;
File:Korasztal.jpg| 
File:Revolver02.jpg| 
File:Tubustarto.jpg| 
File:MikTub.jpg| 
File:Talpazat.jpg| 
File:Rekesz.jpg| 
File:Kondenzor01.jpg|
File:Kondenzor.jpg| 
File:Foglec.jpg| 
File:Elesseg.jpg|
File:Asztal.jpg|
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Tehnika]]
[[Kategorija:Optika]]</text>
      <sha1>m5uy087ex5nowbjna6uf3055hftqgjy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Floridas &quot;Panthers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>34426</id>
    <revision>
      <id>4485703</id>
      <parentid>4422991</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:55:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzbrucēji */</comment>
      <origin>4485703</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10788" sha1="bt3o7aba0frod0pejdpagxio1gww9z0" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #FFFFFF
| bg_color           = #041E42
| team               = Florida Panthers
| logo               = Florida_Panthers_logo_2016.png
| logosize           = 
| city               = {{Vieta|ASV|Florida|Sanraisa}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1993
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[BB&amp;T Center|Amerant Bank Arena]]''
| ietilpība          = 19 250
| colors             = Sarkana, zila, zelta, balta&lt;br /&gt;{{color box|#C8102E}} {{color box|#041E42}} {{color box|#B9975B}} {{color box|#FFFFFF}}
| owner              = 
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Toms Rovs]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Pols Moriss]]
| coach2             = 
| captain            = {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]]
| media              = 
| affiliates         = [[Sanantonio &quot;Rampage&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])&lt;br /&gt;[[Sinsinati &quot;Cyclones&quot;]] ([[ECHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 2 (2024, 2025)
}}
'''Floridas &quot;Panthers&quot;''' ({{val|en|Florida Panthers}}) ir profesionāls [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] klubs, kas bāzēts [[Sanraisa|Sanraisā]], [[Florida|Floridas štatā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1993. gadā un kopš dibināšanas brīža spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Panthers&quot; divas reizi ir uzvarējis NHL, tas notika [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24. gada sezonā]] un otru reizi pēc gada 2025. gadā, 4 reizes ir kļuvis par konferences uzvarētājiem, un četras reizes uzvarējis divīzijā. 1995./96. gada sezonas Stenlija kausa izcīņas finālsērijā viņi zaudēja [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]]. Mājas spēles komanda aizvada ''[[BB&amp;T Center|Amerant Bank Arena]]'' hallē. Komandas kapteinis ir [[Somi|soms]] [[Aleksandrs Barkovs]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 2
** [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25062024-balinska_parstaveta_panthers_pirmo_reizi_&lt;/ref&gt;, [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/18062025-balinskis_un_panthers_otro_gadu_pec_karta |title=Balinskis un &quot;Panthers&quot; otro gadu pēc kārtas izcīna Stenlija kausu |accessdate=2025-06-18 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* '''Konferences čempioni''': 4
** 1995.—96., 2022.—23.,&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/25052023-serijas_varonis_tkacaks_pedejas_sekundes_&lt;/ref&gt; [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]],&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/02062024-balinska_parstaveta_panthers_otro_gadu_pe&lt;/ref&gt; [[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—25.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url= https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/29052025-balinska_parstaveta_panthers_treso_gadu_p|title=Balinska pārstāvētā &quot;Panthers&quot; trešo gadu pēc kārtas spēlēs Stenlija kausa finālā |accessdate=2025-05-29 |website= sportacentrs.com|publisher= |date= }}&lt;/ref&gt;
* '''Divīzijas čempioni''': 4
** 2011.—12., 2015.—16., 2021.—22., [[2023.—2024. gada NHL sezona|2023.—24.]]
* '''[[Prezidenta balva|Prezidenta kauss]]''': 1
** 2021.—22.

== Vēsture ==
Hokeja klubs &quot;Panthers&quot; tika izveidots [[1993]]. gadā, un jau 1993.—94. gada sezonā tas uzsāka spēlēt [[NHL]]. Par komandas pirmajām zvaigznēm kļuva vārtsargs [[Džons Vanbīsbruā]], kā arī [[Robs Nīdermaijers]] un [[Skots Melanbijs]]. &quot;Panthers&quot; sezonu noslēdza, vien par punktu atpaliekot no vietas Austrumu konferences izslēgšanas kārtā.

1995.—96. gada sezonā &quot;Panthers&quot; regulāro sezonu noslēdza ceturtajā vietā Austrumu konferencē. Komandai izdevās sasniegt [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] izcīņas finālu, uzvarot gan [[Bostonas &quot;Bruins&quot;]], gan arī [[Filadelfijas &quot;Flyers&quot;]] un [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]]. Finālsērijā &quot;Panthers&quot; ar 0—4 atzina [[Kolorādo &quot;Avalanche&quot;]] pārākumu.

Nākamo sezonu komanda uzsāka ar 17 nezaudētu spēļu sēriju, taču sezonas otrajā pusē komandas panākumi nopluka. 1997.—98. gada sezonā &quot;Panthers&quot; jau vairs neizdevās iekļūt līgas izslēgšanas kārtā. 1998.—99. gada sezonā komandai pievienojās krievu uzbrucējs [[Pāvels Burē]]. 1999.—2000. gada sezonā Florida iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču jau pirmajā kārtā piekāpās vēlākajai čempionei [[Ņūdžersijas &quot;Devils&quot;]].

Turpmākajos gados komandas sniegums ievērojami kritās. 2001.—02. gada sezonu &quot;Panthers&quot; noslēdza ar 60 punktiem. Vien 2011.—12. gada sezonā &quot;Panthers&quot; izdevās kvalificēties Stenlija kausa izcīņai. 2011.—12. gada sezona arī bija pirmā, kurā komandai izdevās izcīnīt uzvaru Atlantijas okeāna divīzijā. Jau pirmajā kārtā &quot;Panthers&quot; septiņās spēlēs piekāpās &quot;Devils&quot;, izstājoties no cīņas par Stenlija kausu.

== Spēlētāji ==
Savulaik komandā spēlējuši tādi spēlētāji kā [[Skots Melanbijs]], [[Pāvels Burē]], [[Eds Jovanovskis]], [[Rejs Vitnijs]] un [[Viktors Kozlovs]].

=== Pašreizējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2025. gada 18. oktobrī.''

==== Vārtsargi ====
* 40 {{flaga|Krievija}} [[Daniils Tarasovs]]
* 72 {{flaga|Krievija}} [[Sergejs Bobrovskis]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}2 {{flaga|USA}} [[Džefs Petri]]
* {{0}}3 {{flaga|USA}} [[Sets Džonss]]
* {{0}}5 {{flaga|Kanāda}} [[Ārons Ekblads]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* {{0}}6 {{flaga|Kanāda}} [[Donovans Sebrango]]
* {{0}}7 {{Flaga|RUS}} [[Dmitrijs Kuļikovs]]
* 22 {{flaga|Zviedrija}} [[Tobiass Bjērnfuts]]
* 26 {{flaga|LAT}} [[Uvis Jānis Balinskis]]
* 42 {{flaga|Zviedrija}} [[Gustavs Forslings]]
* 77 {{flaga|Somija}} [[Niko Mikola]]

==== Uzbrucēji ====
* 8 {{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]]
* {{0}}9 {{flaga|Kanāda}} [[Sems Benets (hokejists)|Sems Benets]]
* 10 {{flaga|Kanāda}} [[Eidžejs Grīrs]]
* 12 {{flaga|Kanāda}} [[Džona Gadžovičs]]
* 13 {{flaga|Kanāda}} [[Sems Reinharts]]
* 15 {{flaga|Somija}} [[Antons Lundels]]
* 16 {{flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 17 {{flaga|Kanāda}} [[Evans Rodrigess]]
* 19 {{Flaga|ASV}} [[Metjū Tkačuks]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 23 {{flaga|Kanāda}} [[Kārters Verheigī]]
* 27 {{Flaga|Somija}} [[Ētu Luostarinens]]
* 63 {{flaga|Kanāda}} [[Breds Maršāns]]
* 70 {{Flaga|Zviedrija}} [[Jespers Bokvists]]
* 71 {{Flaga|ASV}} [[Lūks Kanins]]
* 63 {{flaga|Kanāda}} [[Kols Švints]]
* 92 {{flaga|Čehija}} [[Tomāšs Noseks]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Panthers&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Kārlis Skrastiņš]]||97||5||14||19||2007—2009
|-
|align=left| [[Sandis Ozoliņš]]||88||17||38||55||2001—2003
|-
|align=left| [[Jānis Sprukts]]||14||1||2||3||2006—2009
|-
|align=left| [[Herberts Vasiļjevs]]||5||0||0||0||1998—1999
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||14||2||2||4||2022
|-
|align=left| [[Uvis Jānis Balinskis]]||139||7&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/hokejs/nhl/11112023-balinskis_gust_pirmos_vartus_nhl_un_palid&lt;/ref&gt;||23||30||2023—
|-
|align=left| [[Sandis Vilmanis]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/10.01.2026-hokeja-uzbruceju-vilmani-izsauc-uz-nhl-vienibu-floridas-panthers.a629410/ |title=Hokeja uzbrucēju Vilmani izsauc uz NHL vienību Floridas «Panthers»|date={{dat|2026|1|10|N|bez}} |website=lsm.lv |access-date={{dat|2026|1|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;||17||3||2||5||2026—
|}

== Līderi ==
=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Pāvels Burē]], 59 (2000.—01.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Viktors Kozlovs]], 53 (1999.—00.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Pāvels Burē]], 94 (1999.—00.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Pīters Vorels]], 354 (2001.—02.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Roberts Švēla]], 57 (1995.—96.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Jese Belanžē]], 50 (1993.—94.)

=== Galvenie treneri ===
*[[Rodžers Nilsons]] (1993—1995)
*[[Dags Maklīns]] (1995—1997)
*[[Braiens Marejs]] (1997—1998)
*[[Terijs Marejs]] (1998—2000)
*[[Dīns Saters]] (2000—2001)
*[[Maiks Kīnans]] (2001—2003)
*[[Riks Dadlijs]] (2003—2004)
*[[Džons Torčeti]] (2004)
*[[Žaks Martins]] (2005—2008)
*[[Pīters Debors]] (2008—2011)
*[[Kevins Dinīns]] (2011—2013)
*[[Pīters Horačeks]] (2013—2014)
*[[Žerārs Galants]] (2014—2016)
*[[Tims Rovs]] (2016—2017)
*[[Bobs Būgners]] (2017—2019)
*[[Džoels Kvenvils]] (2019—2021)
*[[Endrū Brunets]] (2021—2022)
*[[Pols Moriss]] (2022—''pašlaik'')
=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Skradlends]] (1993—1997)
*{{flaga|Kanāda}} [[Skots Melanbijs]] (1997—2001)
*''Rotējošie kapteiņi 2001.—02. gada sezonā''
**{{flaga|Krievija}} [[Pāvels Burē]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Pols Lauss]]
*{{flaga|Somija}} [[Olli Jokinens]] (2003—2008)
*{{flaga|Kanāda}} [[Braiens Makkeibs]] (2009—2011)
*{{flaga|Kanāda}} [[Eds Jovanovskis]] (2013—2014)
*{{flaga|Kanāda}} [[Villijs Mičels]] (2014—2016)
*{{flaga|Kanāda}} [[Dereks Makenzijs]] (2016—2018)
*{{Flaga|Somija}} [[Aleksandrs Barkovs]] (2018—''pašlaik'')

== Audiovizuālās norādes ==
* [https://www.youtube.com/watch?v=WA_Cg5B4wjM&amp;t=148s ФЛОРИДА ПАНТЕРС - ОБЛАДАТЕЛЬ КУБКА СТЭНЛИ | Как они собирали чемпионский состав 2024?] {{ru ikona}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.floridapanthers.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021000958/http://www.hockey-reference.com/teams/FLA/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}}
* [http://www.flpbc.com/ Kluba fanu oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230601224234/https://flpbc.com/ |date={{dat|2023|06|01||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{ASV-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot;| ]]</text>
      <sha1>bt3o7aba0frod0pejdpagxio1gww9z0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1926. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>37657</id>
    <revision>
      <id>4485708</id>
      <parentid>4361604</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:01:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4485708</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9764" sha1="rv7wmbcpnr717fzfd4yu81a4cjiihlu" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1926. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1926. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1926}}
{{Gada citi notikumi|1926}}
{{Gads citos kalendāros|1926}}

'''1926. gads''' ({{Rom sk gadam|1926}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — [[Teodoros Pangalos]] sevi pasludina par [[Grieķija]]s imperatoru.
* [[8. janvāris]] — par [[Vjetnama]]s imperatoru kļuva [[Bao Dajs]].
* [[21. janvāris]] — [[Beļģija]]s [[parlaments]] akceptēja [[Lokarno līgums|Lokarno līgumu]].
* [[23. janvāris]] — [[Džons Logijs Bērds]] nodemonstrēja pirmo publisko [[televīzija]]s pārraidi.
* [[31. janvāris]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Beļģija]]s karaspēks pamet [[Ķelne|Ķelni]].

=== Marts ===
* [[1. marts]] — [[Turcija|Turcijā]] pieņem jaunu Krimināllikumu.

=== Aprīlis ===
* [[4. aprīlis]] — [[Teodoros Pangalos]] tika ievēlēts par [[Grieķija]]s prezidentu.

=== Maijs ===
* [[9. maijs]] — pēc islāmistu sektas nemieriem [[Francija]]s flote bombardēja [[Damaska|Damasku]].
* [[12. maijs|12.]]—[[14. maijs]] — [[Maija apvērsums (Polija)|Maija apvērsums Polijā]] [[Juzefs Pilsudskis|Juzefa Pilsudska]] vadībā.
* [[12. maijs]] — [[Roalds Amundsens]] pārlidoja [[Ziemeļpols|Ziemeļpolu]].
* [[23. maijs]] — pieņemta pirmā [[Libāna]]s [[konstitūcija]].
* [[28. maijs]] — [[Manuels Gomess da Kosta]] nodibināja autoritāro režīmu [[Portugāle|Portugālē]].

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] — par [[Polija]]s prezidentu kļuva [[Ignacijs Moscickis]].
* [[9. jūnijs]] — izveidota [[Afganistānas Karaliste]].
* [[29. jūnijs]] — [[Arturs Mīens]] tika pārvēlēts par [[Kanāda]]s premjerministru.

=== Jūlijs ===
* [[9. jūlijs]] — jauns militārs apvērsums [[Portugāle|Portugālē]].

=== Septembris ===
* [[8. septembris]] — [[Veimāras Republika]] pievienojas [[Tautu Savienība]]i.
* [[11. septembris]] — [[Spānija]] izstājas no Tautu Savienības.
* [[25. septembris]] — Tautu Savienība pieņēma konvenciju, kas aizliedz verdzību.

=== Oktobris ===
* [[2. oktobris]] — [[Juzefs Pilsudskis]] kļuva par [[Polija]]s premjerministru.
* [[12. oktobris]] — britu kalnrači piekrita izbeigt savu streiku.
* [[14. oktobris]] — izdota [[Alans Aleksandrs Milns|Alana Milna]] grāmata &quot;[[Vinnijs Pūks]]&quot;.
* [[20. oktobris]] — [[viesuļvētra|viesuļvētrā]] [[Kuba|Kubā]] gāja bojā 650 iedzīvotāju.

=== Novembris ===
* [[25. novembris]] — [[Itālija|Itālijā]] tika atjaunots nāvessods.
* [[26. novembris]] — arestēti visi Itālijas komunistu deputāti.

=== Nezināms datums ===
* Japāņu zinātnieks Eiči Kurosava pētot ''bakane'' jeb &quot;trako dzinumu slimību&quot; rīsos atklāja [[Giberelīni|giberelīnu]].

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[27. janvāris]] — [[Ingrīda Tulina]] (''Ingrid Thulin''), zviedru aktrise (mirusi 2004. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Abduss Salams]] (عبد السلام), pakistāniešu fiziķis (miris 1996. gadā)
;Februāris
* [[2. februāris]] — [[Valerī Žiskārs d'Estēns]] (''Valéry Giscard d'Estaing''), Francijas politiķis, valsts prezidents (miris 2020. gadā)
* [[7. februāris]] — [[Konstantīns Feoktistovs]] (''Константин Феоктистов''), PSRS kosmonauts, konstruktors (miris 2009. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Leslijs Nīlsens]] (''Leslie Nielsen''), kanādiešu/ASV aktieris (miris 2010. gadā)
* [[16. februāris]] — [[Džons Šlesindžers]] (''John Schlesinger''), angļu kinorežisors (miris 2003. gadā)
;Marts
* [[6. marts]]:
** [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV finansists (miris 2026. gadā)
** [[Andžejs Vajda]] (''Andrzej Wajda''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[17. marts]] — [[Zigfrīds Lencs]] (''Siegfried Lenz''), vācu rakstnieks (miris 2014. gadā)
;Aprīlis
* [[2. aprīlis]] — [[Džeks Brebems]] (''Jack Brabham''), austrāliešu autosportists (miris 2014. gadā)
* [[3. aprīlis]] — [[Virdžils Grisoms]] (''Virgil Grissom''), ASV kosmonauts (miris 1967. gadā)
* [[5. aprīlis]] — [[Rodžers Kormans]] (''Roger Corman''), ASV kinorežisors un producents
* [[21. aprīlis]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] (''Elisabeth II''), Apvienotās Karalistes karaliene (mirusi 2022. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Hārpera Lī]] (''Harper Lee''), ASV rakstniece (mirusi 2016. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Pols Berans]] (''Paul Baran''), ASV inženieris (miris 2011. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Klorisa Līčmena]] (''Cloris Leachman''), ASV aktrise (mirusi 2021. gadā)
;Maijs
* [[8. maijs]]:
** [[Dons Riklss]] (''Don Rickles''), ASV komediants (miris 2017. gadā)
** [[Deivids Atenboro]] (''David Attenborough''), angļu dabaszinātnieks un televīzijas pārraižu veidotājs
* [[10. maijs]] — [[Alfreda Markovska]] (''Alfreda Markowska''), Polijas čigānu izcelsmes cilvēku glābēja no Holokausta un Porajmosa Otrā pasaules kara laikā (dzimusi 1926. gadā)
;Jūnijs
* [[1. jūnijs]] — [[Merilina Monro]] (''Marilyn Monroe''), ASV aktrise (mirusi 1962. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Alens Ginsbergs]] (''Allen Ginsberg''), ASV dzejnieks (miris 1997. gadā)
* [[25. jūnijs]] — [[Ingeborga Bahmane]] (''Ingeborg Bachmann''), austriešu dzejniece (mirusi 1973. gadā)
;Jūlijs
* [[4. jūlijs]] — [[Alfredo di Stefano]] (''Alfredo di Stéfano''), Argentīnas, Kolumbijas un Spānijas futbolists un futbola treneris (miris 2014. gadā)
* [[14. jūlijs]] — [[Harijs Dīns Stentons]] (''Harry Dean Stanton''), ASV aktieris, mūziķis un dziedātājs (miris 2017. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Normans Džuisons]] (''Norman Jewison''), Kanādas kinorežisors, scenārists un kinoproducents (miris 2024. gadā)
* [[31. jūlijs]] — [[Hilarijs Patnams]] (''Hilary Putnam''), ASV filozofs (miris 2016. gadā)
;Augusts
* [[3. augusts]] — [[Tonijs Benets]] (''Tony Bennett''), amerikāņu dziedātājs (miris 2023. gadā)
* [[13. augusts]] — [[Fidels Kastro]] (''Fidel Castro''), Kubas revolucionārs, valsts vadītājs (miris 2016. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Konstantins Stefanopuls]] (''Κωνσταντίνος Στεφανόπουλος''), Grieķijas prezidents (miris 2016. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Dzjans Dzemiņs]] (江泽民), Ķīnas Komunistiskās partijas priekšsēdētājs un Ķīnas prezidents (miris 2022. gadā)
;Septembris
* [[17. septembris]] — [[Žans Marī Listižē]] (''Jean-Marie Lustiger''), franču katoļu garīdznieks (miris 2007. gadā)
* [[19. septembris]] — [[Masatosi Kosiba]] (小柴 昌俊), Japānas fiziķis (miris 2020. gadā)
* [[23. septembris]]:
** [[Džons Koltreins]] (''John Coltrane''), ASV mūziķis (miris 1967. gadā)
** [[Henrijs Silva]] (''Henry Silva''), amerikāņu aktieris (miris 2022. gadā)
;Oktobris
* [[11. oktobris]] — [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (miris 2022. gadā)
* [[15. oktobris]] — [[Mišels Fuko]] (''Michel Foucault''), franču filozofs (miris 1984. gadā)
* [[18. oktobris]] — [[Klauss Kinskis]] (''Klaus Kinski''), vācu kinoaktieris (miris 1991. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Gaļina Višņevska]] (''Галина Вишневская''), krievu operdziedātāja (mirusi 2012. gadā)
;Novembris
* [[3. novembris]] — [[Valds Adamkus]] (''Valdas Adamkus''), lietuviešu politiķis
* [[23. novembris]] — [[Satja Sai Baba]] (''Sathya Sai Baba''), indiešu garīgais skolotājs (miris 2011. gadā)
* [[24. novembris]] — [[Li Džendao]] (李政道, ''Tsung-Dao Lee''), Ķīnas un ASV fiziķis (miris 2024. gadā)
* [[30. novembris]]:
** [[Ričards Krenna]] (''Richard Crenna''), amerikāņu aktieris (miris 2003. gadā)
** [[Endrū Šallijs]] (''Andrew Schally''), ASV endokrinologs (miris 2024. gadā)
;Decembris
* [[25. decembris]] — [[Mels Brukss]] (''Mel Brooks''), ASV komediants

== Miruši ==
* [[4. janvāris]] — [[Savojas Margarita]] (''Margherita di Savoia''), Itālijas karaliene (dzimusi 1851. gadā)
* [[17. marts]] — [[Aleksejs Brusilovs]] (''Алексе́й Бруси́лов''), krievu ģenerālis (dzimis 1853. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Simons Petļura]] (''Симон Петлюра''), ukraiņu politiskais un militārais darbinieks (dzimis 1879. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Lorns Karijs]] (''Lorne Currie''), britu burātājs (dzimis 1871. gadā)
* [[20. jūlijs]] — [[Felikss Dzeržinskis]] (''Феликс Дзержинский''), čekists (dzimis 1877. gadā)
* [[28. augusts]] — [[Karls Rēderers]] (''Karl Röderer''), šveiciešu sporta šāvējs (dzimis 1868. gadā)
* [[7. oktobris]] — [[Emīls Krēpelins]] (''Emil Kraepelin''), vācu psihiatrs (dzimis 1856. gadā)
* [[15. oktobris]] — [[Kriss Hoijkāss]] (''Chris Hooijkaas''), nīderlandiešu burātājs (dzimis 1861. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Sesils Kventins]] (''Cecil Quentin''), britu burātājs (dzimis 1852. gadā)
* [[5. decembris]] — [[Klods Monē]] (''Claude Monet''), franču mākslinieks (dzimis 1840. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Imperators Taišo]] (''大正天皇''), Japānas imperators (dzimis 1879. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Žans Perēns]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Johanness Fibigers]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Teodors Svedbergs]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Gracija Deleda]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Aristids Briāns]] un [[Gustavs Štrēzemanis]]

{{commons}}

[[Kategorija:1926. gads]]</text>
      <sha1>rv7wmbcpnr717fzfd4yu81a4cjiihlu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>10. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>40348</id>
    <revision>
      <id>4485620</id>
      <parentid>4384038</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:20:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4485620</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7346" sha1="h9sz3g6nu8dzm643z0magb7ktysvn5y" xml:space="preserve">'''10. novembris''' ir gada 314. diena (315. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikusi 51 diena.

== Vārda dienas ==
[[Mārcis]], [[Markuss (personvārds)|Markuss]], [[Mārtiņš (personvārds)|Mārtiņš]]

== Notikumi ==
* [[1444. gads]] — norisinājās [[Varnas kauja]], kurā [[Osmaņu impērija]]s karaspēks pieveica kristiešu armiju; kaujā krita Polijas un Ungārijas karalis [[Vladislavs III Varnietis]]. Pēc tam izjuka [[Polija]]s un [[Ungārija]]s savienība.
* [[1864. gads]] — [[Austrija]]s erchercogs [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] kļuva par [[Meksika]]s imperatoru.
* [[1871. gads]] — [[žurnālists]] [[Henrijs Mortons Stenlijs]] atrada [[Centrālā Āfrika|Centrālajā Āfrikā]] nomaldījušos slimo [[skoti|skotu]] pētnieku un ceļotāju [[Deivids Livingstons|Deividu Livingstonu]].
* [[1918. gads]] — dibināta [[Elzasas padomju republika]].
* [[1933. gads]] — krievu literāts [[Ivans Buņins]] saņēma [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]].
* [[1938. gads]] (nakts no {{dat||11|9|Ģ}}) — [[Kristāla nakts]]: pirmie nacistu rīkotie masveida ebreju grautiņi [[Vācija|Vācijā]].
* [[1951. gads]] — [[Francija]], [[Apvienotā Karaliste]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Turcija]] pieņēma [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] drošības programmu.
* [[1958. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Gvinejas karogs]].
* [[1970. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaida kosmisko aparātu ''[[Luna-17]]'' ar [[Mēness]] visurgājēju ''[[Lunohod-1]]''.
* [[1971. gads]] — [[Kambodža|Kambodžā]] [[Sarkanie khmeri]] uzbruka [[Pnompeņa]]i un tās lidostai, nogalinot 44 cilvēkus, ievainojot vismaz 30 un sabojājot 9 lidmašīnas.
* [[1979. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Mikronēzijas karogs]].
* [[1982. gads]] — dibināta krievu rokgrupa ''[[Nautilus Pompilius]]''.
* [[1994. gads]] — [[Irāka]] paziņoja par [[Kuveita]]s suverenitātes atzīšanu.

== Dzimuši ==
* [[1483. gads]] — [[Mārtiņš Luters]] (''Martin Luther''), vācu teologs, luterānisma dibinātājs (miris 1546. gadā)
* [[1654. gads]] — [[Ernsts Gliks]] (''Ernst Glück''), luterāņu mācītājs (miris 1705. gadā)
* [[1759. gads]] — [[Frīdrihs Šillers]] (''Friedrich Schiller''), vācu rakstnieks (miris 1805. gadā)
* [[1766. gads]] — [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (''Georg Friedrich von Fölkersahm''), valsts darbinieks Kurzemē, Vidzemē (miris 1848. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Kārlis Ducmanis]], latviešu publicists, diplomāts (miris 1943. gadā)
* [[1887. gads]] — [[Arnolds Cveigs]] (''Arnold Zweig''), vācu rakstnieks (miris 1968. gadā)
* [[1888. gads]] — [[Andrejs Tupoļevs]] (''Андрей Туполев''), PSRS lidmašīnu konstruktors (miris 1972. gadā)
* [[1889. gads]] — [[Klods Reinss]] (''Claude Rains''), angļu aktieris (miris 1967. gadā)
* [[1918. gads]] — [[Ernsts Fišers]] (''Ernst Fischer''), vācu ķīmiķis (miris 2007. gadā)
* [[1919. gads]]:
** [[Mihails Kalašņikovs]] (''Михаил Калашников''), PSRS / Krievijas ieroču konstruktors (miris 2013. gadā)
** [[Moise Čombe]] (''Moise Tshombe''), Kongo Demokrātiskās Republikas politiķis (miris 1969. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Ričards Bērtons]] (''Richard Burton''), velsiešu aktieris (miris 1984. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Ennio Morrikone]] (''Ennio Morricone''), itāļu komponists un diriģents (miris 2020. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Rojs Šaiders]] (''Roy Scheider''), ASV aktieris (miris 2008. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Ronalds Evanss]] (''Ronald Evans''), ASV kosmonauts (miris 1990. gadā)
* [[1941. gads Latvijā|1941. gads]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], latviešu aktrise un politiķe (mirusi 2022. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Roberts Ingls]] (''Robert Engle''), ASV ekonomists
* [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — [[Baiba Puzinas]], latviešu kostīmu māksliniece (mirusi 1999. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Thongluns Sisulits]] (''ທອງລຸນ ສີສຸລິດ''), Laosas prezidents
* [[1951. gads]] — [[Viktors Suhorukovs]] (''Виктор Сухоруков''), krievu aktieris
* [[1955. gads]] — [[Rolands Emerihs]] (''Roland Emmerich''), vācu kinorežisors
* [[1960. gads]] — [[Nīls Geimens]] (''Neil Gaiman''), britu rakstnieks
* [[1963. gads]] — [[Hjū Bonevils]] (''Hugh Bonneville''), angļu aktieris
* [[1965. gads]] — [[Edijs Ērvains]] (''Eddie Irvine''), britu autosportists
* [[1966. gads]] — [[Marks Vande Hei]] (''Mark Vande Hei''), ASV kosmonauts
* [[1969. gads]] — [[Jenss Lēmans]] (''Jens Lehmann''), Vācijas futbolists
* [[1973. gads]] — [[Patriks Bergers]] (''Patrik Berger''), čehu futbolists
* [[1984. gads]] — [[Kendriks Pērkinss]] (''Kendrick Perkins''), ASV basketbolists
* [[1985. gads]] — [[Aleksandars Kolarovs]] (''Александар Коларов''), serbu futbolists
* [[1999. gads]]:
** [[Armands Duplantiss]] (''Armand Duplantis''), Zviedrijas vieglatlēts
** [[Žuau Felikss]] (''João Félix''), portugāļu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Eduardo Kamavinga]] (''Eduardo Camavinga''), franču futbolists

== Miruši ==
* [[1241. gads]] — [[Leons I]] (''Leo I''), Romas pāvests (dzimis 391. vai 400. gadā)
* [[1241. gads]] — [[Celestīns IV]] (''Caelestinus IV''), Romas pāvests (dzimšanas gads nezināms)
* [[1444. gads]] — [[Vladislavs III Varnietis]] (''Władysław III Warneńczyk''; '' I. Ulászló''), Polijas un Ungārijas karalis (dzimis 1424. gadā)
* [[1549. gads]] — [[Pāvils III]] (''Paulus III''), Romas pāvests (dzimis 1468. gadā)
* [[1728. gads]] — [[Fjodors Apraksins]] (''Фёдор Апраксин''), Krievijas politiķis (dzimis 1661. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Hanss Langsets]] (''Hans Langseth''), norvēģu izcelsmes amerikāņu Ginesa rekordists (dzimis 1846. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Mustafa Kemals Ataturks]] (''Mustafa Kemal Atatürk''), Turcijas 1. prezidents (dzimis 1881. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Stasis Jasjunsks]] (''Stasys Jasiunskas''), lietuviešu kara lidotājs (dzimis 1907. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Luijs Cuters]] (''Louis Zutter''), šveiciešu vingrotājs, olimpiskais čempions vingrošanā (dzimis 1865. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Ādolfs Mellers]] (''Adolf Möller''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1877. gadā)
* [[1982. gads]] — [[Leonīds Brežņevs]] (''Леонид Брежнев''), PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs (dzimis 1906. gadā)
* [[2000. gads]] — [[Adamantis Andrucopuls]] (''Αδαμάντιος Ανδρουτσόπουλος''), grieķu jurists un profesors (dzimis 1919. gadā)
* [[2010. gads]] — [[Dino De Laurentiss]] (''Dino De Laurentiis''), itāļu kinoproducents un aktieris (dzimis 1919. gadā)
* [[2015. gads]] — [[Helmūts Šmits]] (''Helmut Schmidt''), Vācijas kanclers (dzimis 1918. gadā)
* [[2017. gads]] — [[Mihails Zadornovs]] (''Михаил Задорнов''), krievu satīriķis (dzimis 1948. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Kevins Konrojs]] (''Kevin Conroy''), amerikāņu aktieris (dzimis 1955. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Mārtiņi]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>h9sz3g6nu8dzm643z0magb7ktysvn5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Pirags</title>
    <ns>3</ns>
    <id>42260</id>
    <revision>
      <id>4485483</id>
      <parentid>4461453</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:09:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bot: Notice of potential markup breaking</comment>
      <origin>4485483</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="278556" sha1="4ygc2rtfbz4gjory21fo6agv0yhz4ni" xml:space="preserve">== Laipni lūdzam ==
Laipni lūdzam. Paldies par ieguldījumu vikipēdijā. Cik saprotu, ja man kaut kas būs neskaidrs (jautājams) par ebrejiem, drīkstēšu jautāt :) Pats nejūtos īpaši spēcīgs šajā jautājumā, kaut esmu uzrakstījis par vairākiem ebrejiem. Iespējams, varētu &quot;iemest aci&quot; un palabot?. Skat. [[Mordehajs Anilevičs]], [[Abrahams Šterns]], [[Abrahams Abulafija]], [[Teodors Hercls]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:27, 3 decembrī, 2007 (UTC)
:Nevajag ielādēt vairākus vienādus mazformāta attēlus; ja nepieciešams ielādēt attēlu no citas Vikipēdijas, [[:he:Image:KOOK.JPG|attēla  lapā]] jānoklikšķina uz attēla, lai iegūtu [http://upload.wikimedia.org/wikipedia/he/c/c4/KOOK.JPG pilnformāta attēlu], ko tad arī saglabā un augšuplādē, norādot precīzu adresi un autortiesību statusu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:10, 5 decembrī, 2007 (UTC)
:Kabalas portāla veidņu iekopēšana no angļu vikipēdijas mūsējā nav lietderīga - mums taču vēl nav šāda portāla (un vispār neviena portāla), tāpēc saite nestrādās. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 07:39, 9 decembrī, 2007 (UTC)
::Tas vai attēlam priekšā raksta Attēls: vai Image: neko nemaina, izskatās, ka Vikipēdijā nav tā pieminekļa attēla --~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 18:01, 25 decembrī, 2007 (UTC)
:::Lūdzu, neaizmirsti norādīt ielādēto attēlu izcelsmi un autortiesību statusu! Citādi pēc tam jāizskata visas vikipēdijas, no kurām tie varētu būt ņemti - labāk taču iekopēt saiti uzreiz, tas prasa tikai dažas liekas sekundes. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:58, 25 janvārī, 2008 (UTC)
::::Baidos, ka tos Asotes pilskalna un Varakļānu pils attēlus nevarēs izmantot, ja vien autori nav devuši atļauju attēlu brīvai izmantošanai jebkuriem mērķiem (ar izcelsmes norādi vien šeit nepietiek, jo attiecīgie objekti ir brīvi pieejami - katrs var pats tos nofotografēt un neizmantot aizsargātus attēlus). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:22, 27 janvārī, 2008 (UTC)
::::Tas pats attiecas uz tām ievērojamu cilvēku fotogrāfijām. Ja par šo personu ir daudz rakstu citās lielās vikipēdijās, bet attēla nekur nav - tas nozīmē, ka brīva attēla pagaidām nav. Iespējams, ka var pielietot [[Wikipedia:Godprātīga lietošana|fair use]], bet to vajadzētu praktizēt pēc iespējas mazāk. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:45, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Laudons vai Ļaudons ?==
Sveiks, lūdzu paskaties [[Diskusija:Ernests Gideons fon Ļaudons]] būtu labi, ja tu izklāstītu savu viedokli par to kā šis uzvārds rakstāms un kāpēc ~~[[Lietotājs:Xil|&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;]]...&lt;small&gt;[[Lietotāja diskusija:Xil|&lt;font color=&quot;#020087&quot;&gt;sist!&lt;/font&gt;]]&lt;/small&gt; 19:25, 27 janvārī, 2008 (UTC)

==Hāpsala==

*Pirmkārt, raksts [[Hāpsalu]] jau bija.
*Otrkārt, pierādi, lūdzu, ka Hāpsala, nevis Hāpsalu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:05, 29 janvārī, 2008 (UTC)

** Piedodiet, ja aizvainoju, bet manuprāt senās Baltijas pilsētas būtu labāk saukt latvešu valodā vēsturiski iegājušos vārdos. Līdz 1940. gadam Haapsalu tika konsekventi saukta par Hāpsalu (piem. sk. &quot;Latviešu konversācijas vārdnīcu&quot;). Mēs taču nesakām Tallinna, Pērnu, Kaunas, Viļņus. Rīgā ir HĀPSALAS nevis Hāpsalu iela, VĪLANDES nevis Viljandi iela utt. Protams, Jums ir taisnība, ka Tērbatu tagad sauc vienīgi par Tartu, bet tas šķiet ir vienīgais izņēmums. Pīrāgs.
***Es varbūt kādreiz esmu pārāk ass, atvainojiet, toties gandrīz nekad neapvainojos. Protams, arī arī šajā gadījumā ne. :) Nu vikipēdijā sen (jau angļu versijā) pieņemts standarts, ka lieto nevis kā būtu labāk (ko var dažādi traktēt un iegrimt nebeidzamos strīdos), bet vispārpieņemtākās (populārākās) normas. Iespējams, Hāpsala arī šodien ir Hāpsala, vienīgi es &quot;savu&quot; Hāpsalu ņēmu no brošūras par igauņu valodas īpašvārdu atveidošanu (tiesa pavecu, LPSR laikā izdotu). Varbūt esmu kļūdījies, iespējams, ka Hāpsala ir eksonīms kā Pleskava kāda. Tomēr varbūt varam sarunāt, ka citkārt var izdiskutēt, pirms mainīt nosaukumu, jo kādam kāds pamats allaž ir bijis to saukt tajā &quot;pirmatnējā&quot; nosaukumā. Piemērs, Laudons/Ļaudons, es nemainīju uzreiz, bet liku uz diskusiju. Šoreiz Hāpsalas gadījumā aizrakstīju [[User:Kikos]], kurš ir profesionālis šajā jautājumā, kā viņš teiks pie tā palikšu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:29, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Mums ir arī Tērbatas, Abrenes, utt. un vēl nesen bija Kazarm'''j'''u iela. Ielām sava dzīve. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:32, 29 janvārī, 2008 (UTC)
***Neturēsim jau abas, nolemsim kā labāk un tad jau pāradresēsim. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:39, 29 janvārī, 2008 (UTC)
*** Tas ir OK, vienīgi dīvaini, ka konsekventas oriģinālrakstības ieviešanas gadījumā (kā angļiem) būtu jāraksta nevis Hāpsalu, bet Haapsalu. Nosaukums &quot;Hāpsalu&quot; manuprāt ir viens no PSRS laika hibrīdiem. Pīrāgs
*** Tā nav, tajā brošūrā bija vesela sistēma, un aa pārveidojās par ā, kas viņš faktiski arī ir, tikai pieraksta citādi. Hāpsala (bez u) varētu &quot;iet cauri&quot;, ja tas ir tā saucamais [[eksonīms]] t.i., ja tas ir atzīts par tradicionālu latvisku pilsētas nosaukumu kā Maskava, nevis Moskva. Ļoti iespējams, ka tā arī ir. Pats personīgi tomēr esmu par &quot;igauniskošanu&quot; (piemēram Sāremā man liekas dabiskāka nekā Sāmsala, jo tā nav &quot;mūsu sala&quot;), bet pakļaušos, ja piemēram valodas centrs apgalvos, ka lūk tos - neaiztikt, jo tāda ir latviešu valoda. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 00:08, 30 janvārī, 2008 (UTC)

== Attēlu autortiesības ==

Vajadzētu nopietnāk pieiet tiem vecajiem attēliem - ne vienmēr var tā rakstīt &quot;bez autortiesībām&quot;. Piemēram, [[:Attēls:Bruecke bei Goldingen 1939.jpg]] nav uzskatāms par tādu, kam beigušās autortiesības, jo tā izcelsmes lapā skaidrā vācu valodā rakstīts, ka gleznas autors miris 1991. gadā, tātad līdz 70 gadu noilgumam ir vēl ļoti tālu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:00, 26 martā, 2008 (UTC)


== [[de:Abraham_Isaak_Kook]] ==
Paldies für Deine Verbesserung auf de. Freundliche Grüsse, -- [[de:Lietotājs:gf1961|gf1961]]

== Tania Russof ==

Hello Pirags,

I hope you speak English. I'm German and do not understand Latvian, so I'll try it in English. I suppose it was you who added the name ''Taņa Rusova'' to the articles about ''Tania Russof'' in several Wikipedias, for example the German article [http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Tania_Russof&amp;diff=40788751&amp;oldid=31132519]. Unfortunately you did not mention any source for the name. Is that name supposed to be her &quot;real&quot; name, birth name or something like that? How do you know? Was it published somewhere? I'll look for a possible answer from you here, but the quickest way to reach me is my talk page in the German wikipedia ([[:de:Benutzer Diskussion:Rosenzweig]]). Regards --[[Lietotājs:Rosenzweig|Rosenzweig]] 08:47, 22 maijā, 2008 (UTC)

== Brīvmūrnieki ==

Varbūt Tu pats varētu visiem tiem ložu biedriem salikt kategorijas (vai nu pēc ložām, vai kā). Savādāk viņus bieži ir grūti salikt pēc nodarbes vai piederības. Arī interwiki būtu vēlamas. --&lt;small&gt;&lt;span style=&quot;border: 1px solid&quot;&gt;[[Lietotājs:Kikos|'''&lt;span style=&quot;background-color:White; color:#003333&quot;&gt; &amp;nbsp;Kikos&amp;nbsp;&lt;/span&gt;''']][[Lietotāja diskusija:Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Vārdi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;/&lt;/span&gt;[[Special:Contributions/Kikos|&lt;span style=&quot;background-color:#003333; color:White&quot;&gt;&amp;nbsp;Darbi&amp;nbsp;&lt;/span&gt;]]&lt;/span&gt;&lt;/small&gt; 09:52, 6 jūlijā, 2008 (UTC)
:Tev ir iespēja izteikt [[Vikipēdija:Balsošana/Daudzie brīvmūrnieku raksti|savu viedokli par/pret daudzu brīvmūrnieku rakstu dzēšanu]]. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 08:27, 5 oktobrī, 2008 (UTC)

==Raksts Zemgale==
Skat. [[Diskusija:Zemgale]]

==Ieteikums==
Pēc iespējas centies izvairīties no '''bold''' lietošanas un virsrakstus raksti lūdzu pēc iespējas kodolīgākus, jo virsraksts ''&quot;Indriķa hronika par bīskapa Alberta aizliegumu apmeklēt Zemgales ostu 1200. gadā&quot;'' ir par garu. Centies tekstu pasniegt vairāk kā stāstu nevis kā uzskaitījumu. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 21:22, 4 oktobrī, 2008 (UTC)

==Ložas==
Gribētu piebilst, ka vāciski trīs ir '''drei''', nevis &quot;drey&quot;, kā bija rakstīts rakstā par Jelgavas ložu &quot;Pie trīs kronētiem zobeniem&quot;‎ un vācu valodā tas skan nevis &quot;Zu den drey gekrönten Schwerdtern&quot;, bet gan &quot;Zu den drei gekrönten Schwerdtern&quot; (vismaz man tā skolā mācīja). Vajadzētu pārdēvēt pareizi tās pāradresācijas. --[[Lietotājs:Romanskolduns|Romāns Kolduns]] 18:39, 14 oktobrī, 2008 (UTC)
:Es to arī biju pamanījis, Romān, tomēr neņēmos labot, jo nav teikts, ka loža izmantoja klasisko vācu valodu. Varbūt kāds lejasvācu dialekts. Bet, lai jau Pirags pats atbild. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:55, 2 novembrī, 2008 (UTC)

==CAPS LOCK==
Sveiks. Paldies par lielo veikumu latviešu valodas Vikipēdijā. Lūgums virsrakstos un rakstos kopumā neizmantot CAPS LOCK (visus lielos burtus). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:49, 2 novembrī, 2008 (UTC)

== Pāradresācijas ==

Lūdzu netaisi pāradresācijas uz neesošiem rakstiem (tipa Jūrkalnes pagasts -&gt; Jūrkalne). Tas ir uzreiz dzēšams pasākums. Tāpat ir nekorekti taisīt maldinošas pāradresācijas (Ādažu novads -&gt; Ādaži). Novads tomēr nav tas pats, kas tā centrālā apdzīvotā vieta. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 08:23, 23 decembrī, 2008 (UTC)


== Jaunie novadi rakstos ==

Sveiks! Vai tiešām lietderīgi ir visos rakstos ievietot jauno novadu dalījumu? Kāpēc līdz šim pagastu sarakstu nebija? Turklāt, rakstot &quot;bijušās ietilpstošās administratīvās vienības&quot;, jāpievieno arī likvidētās ciema padomes un Latvijas laika, cara laika pagasti. Varbūt vienkārši uzraksti rakstu par jauno teritoriālo iedalījumu!? Tā vairs neliekas neitrāla attieksme, bet tiešas simpātijas jaunajai administratīvi teritoriālajai reformai. [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:52, 7 janvārī, 2009 (UTC)

==tipa Pareizrakstība==
Sveiks. Paldies par ieguldījumu rakstā [[Talsi]] un citos. Lūgums rakstot gadus rakstīt tos pareizi piem. &lt;nowiki&gt;[[1950]]. gads&lt;/nowiki&gt; (ar atstarpi un bez nevajadzīgiem saīsinājumiem), nevis 1950.g. Tas pats attiecās uz gadsimtiem. Nevis 13.-14.gs., bet &lt;nowiki&gt;[[13. gadsimts|13.]]-[[14. gadsimts]]&lt;/nowiki&gt;. Aizrādījums tādēļ, lai citiem nav lieki tas jālabo. Ja jau rakstam, tad pareizi. Paldies par sapratni un veiksmi darbā. :)  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:43, 25 janvārī, 2009 (UTC)

== Kategorijas ==

Lūgums rakstiem pievienot kategorijas. --'''[[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;color:black&quot;&gt;Speed&lt;/span&gt;]][[Lietotājs:SpeedKing|&lt;span style=&quot;background-color:black;color:white&quot;&gt;King&lt;/span&gt;]]''' ''([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]])'' 17:48, 31 janvārī, 2009 (UTC)

==Ignore==
Kāds vispār ir ievērojis, ka šis tips nevienam neatbild NEKAD? Te ir teksts no aizpagājušā gada decembra, bet no Pirags'a ne ziņas. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:05, 31 janvārī, 2009 (UTC)
:Vienkārši cilvēks dod priekšroku rakstu veidošanai, ne pļāpāšanai. Tomēr gribētu vērst viņa uzmanību uz diskusiju [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Kŗoniķis?|kopienas portālā]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 21:23, 31 janvārī, 2009 (UTC)
::Bet šeit jau ir viens lietotāts, kurš neprot tā īsti latviešu valodu. Iespējams, ka arī šis ne bū, ne mē in letttische. Var jau neatbildēt, bet vismaz būtu ņēmis vērā to, ko raksta viņam --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 21:26, 31 janvārī, 2009 (UTC)

== Dear friend! ==

PAts vismaz paskaties uz savām pāradresācijām? Turpat blakus Nītaures pagasta topikā ir infokaste, kur ir minēts, ka Nītaures pagastā ir tāda apdzīvota vieta vārdā Nītaure un ja tu tagad esi veicis savu pāradresāciju, tad es spiedīšu uz to un neko neuzzināšu par apdzīvotu vietu Nītaure, bet atkal ieraudzīšu to pašu lapu par Nītaures pagastu... --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 20:35, 5 februārī, 2009 (UTC)

Man ir ideja kā varētu nodibināt &quot;pirmo kontaktu&quot; ar šo visnotaļ īpatnējo lietotāju, kurš absolūti nekomunicējas ar pārējiem - sāksim vienkārši atcelt visas viņa izmaiņas, līdz viņš nenokāps no sava Ziloņkaula torņa un nepaskaidros savu rīcību. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 09:00, 6 februārī, 2009 (UTC)
:Tas nenostrādā. Ir jau mēģināts. Varbūt biškuci nobanot, lai pievērstu uzmanību (ķipa viegls mājiens ar zarainu mietu ;) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 09:02, 6 februārī, 2009 (UTC)
::Laba doma! Mani arī sāk kaitināt dažādi Pīrāga uzlabojumi. Neesmu te ļoti aktīvs, bet Pīrāgu pamanīt ir viegli. Mūsdienu tēmu raksti tiek pārpludināti ar vēsturi, visur jauno novadu saraksti (vietā un nevietā), vārdu salīdzinājumi (kaut tie ir svešvārdi). [[Lietotājs:Roalds|Roalds]] 23:15, 6 februārī, 2009 (UTC)
Paskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rusova Livonijas hronika|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 16:10, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::Nu nezinu. Ja cilvēks negrib tusēt, tad tās ir viņa tiesības. Ieguldījums viņam ir ne mazais. Reakcija uz piezīmēm it kā ir.  Nu ko vēl?? Vēl varētu izvirzīt prasību pēc obligātas dalība draugos un čau - wiiki- draugiem - lol!!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 17:05, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::Baigais jau nu ieguldījums- nonstopā automātiski pārkopēt fragmentus no attiecīgās hronikas bez elementāriem labojumiem. Rezultātā lasi par to, ka kādu sita kā suni, par mistisko mestri nevis mestru utt. Bet varbūt tas ir liberālisms:D --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 17:13, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::Sliecos atbalstīt Gaujmalnieka nostāju. Lai plosās cilvēks, galu galu jebkurš drīkst labot viņa ralstus (neesmu novērojis, ka Pirags iesaistos rediģēšanas karos) + tam, ko viņš pievieno, informatīva vērtība ir, jo sevišķi, labi, ka viņš iesaistās visādu mazākzināmu Latvijas vēstures personu aprakstīšanā. Cita lieta gramatika un vēsturiskā ticamība, jo vēstures atziņas arī ir mainās. Tā, ka esmu neitrāls, jo par nekomunicēšanu jau nu gan nevajadzētu kaut kādus banus lietot. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 17:35, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::Čatot vai čomoties neviens no Lietotāja:Pirags neprasa (vismaz es ne). Lai arī šeit ir pilnīga (noteikumu robežās) izteiksmes brīvība, mēs tomēr darām vienu kopēju darbu. Nenoliedzams ir šī lietotāja ieguldījums (sk. Feens'a tēzi), bet nevajadzētu aizmirst par kvalitāti. Rakstam ir jābūt enciklopēdiskam. Nedrīkst būt ''perekoss'' ne uz vienu pusi, jo tas uzreiz atainojas uz kopējo uztveri un ticamību. Nav taisnība Lietotājam:Gaujmalnieks. Autors Pirags nereaģē uz piezīmēm tā, kā visi pārējie. Pirags vienkārši pamet šo tēmu (sk. rakstus par masoņiem). Ļoti reti atgriežas, bet nekad nelabo ''enciklopēdiskā'' ziņā paša uzrakstīto. Ja mums būtu autoru komanda (bars/pūlis), kas ņemtos ar vēstures tēmu, tad tā nebūtu problēma, gan jau kāds sariktētu tā kā pienākas. Bet Pirags ņemas viens un neviens cits vai nu nejūtas spēcīgs un zinošs (kā es), vai arī tēma neinteresē, un visi ''tizli'' iekopētie citāti no hronikām paliek kur ir. Paskatieties rakstu [[Salaspils]]. 5 rindiņas par pilsētu un desmiti kilobaitu ar šo pilsētu tieši nesaistītas vēsturiskās informācijas. Vismaz būtu uzrakstījis, kur tā pils bija un kur tā kauja notika. Lasītājs tik un tā gudrāks nekļūst to visu lasot. Pirags arī uz šo brīdi laikam ir vienīgais, kurš apakšvirsrakstos liek wikisaites. It kā nav atbalstāma lieta. Tā kā gribētos tomēr uzzināt viņa viedokli par to ko viņš dara tieši tā kā viņš to dara un kāpēc ne tā kā vajadzētu. Nekādu čaw-čaw :) ''Aļo, garaž!'' --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::Palabot jau varētu, tika ir viens BET, Pīrāga rakstu gadījumā tas nozīmētu rakstu taisīt gandrīz vai no nulles, respektīvi, praktiski viss ir jāpārveido, lai tas nebūtu vienkārši ielīmēts citāts no hronikas. Varbūt kādu veidni tiem rakstiem vajadzētu piekabināt? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 18:23, 7 februārī, 2009 (UTC)
::::::::Vispār es piekrītu Feena un Gaujmalnieka nostājai, bet nupat jau paliek par traku - pēdējais raksts [[Stefans Grūbe]] sastāv no viena neliela teikuma ievadā un kārtējā hronikas megacitāta, kur tas Stefans Grūbe ir bezmaz vai garāmejot pieminēts - nu tas taču nav nekāds raksts! Likt uz dzēšanu? Mums jau stāv uz dzēšanu kaudze masoņu :( --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 18:56, 7 februārī, 2009 (UTC)
:::::::::Nu re, jau krietni labāk! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:21, 7 februārī, 2009 (UTC)
Man šķiet, visi tagad ir šokā par jaunizceptajiem ''Valdniekiem Latvijas teritorijā'' :))) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 09:20, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs
::[[Jānis Čakste]] bija Latvijas Valsts prezidents, [[Jurijs Andropovs]] bija padomju politiķis, [[Ņikita Hruščovs]] bija PSKP CK pirmais sekretārs, '''bet nekādā gadījumā viņi nav bijuši Valdnieki Latvijas teritorijā!'''  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:21, 8 februārī, 2009 (UTC)
:Es ieraudzīju un man labā acs sāka raustīties :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 11:04, 8 februārī, 2009 (UTC)

''Tad lūdzu nosauc viņus labāk. Pīrāgs''&lt;br /&gt;
Viņš runā!!! Aleluja! --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 12:00, 8 februārī, 2009 (UTC)
::Lai slavēts tas Kungs!!!--[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] 13:08, 8 februārī, 2009 (UTC)
:::Viņš runā, bet vienu un to pašu ... Jūs tiešām zinat, ka Pirags nav BOTs? :D  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#2c3e4b&quot;&gt;'''Digital1'''&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#385569&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 13:11, 8 februārī, 2009 (UTC)

==raksts par Rīgu==
Eu, davai vismaz [[Rīga|rakstā]], kas atzīts par vērtīgu, pacenties un veic kvalitatīvas izmaiņas. Un lūdzu bez linkiem virsrakstos un gariem citātiem no hronikām. Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;Digital1&lt;/font&gt;]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;font color=&quot;#39597A&quot;&gt;&lt;small&gt;(uzrunāt)&lt;/small&gt;&lt;/font&gt;]] 20:06, 14 februārī, 2009 (UTC)

== Sveiks! ==

Krievu valodā atradu šādu rakstu [http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D0%B5%D1%80%D0%BC%D0%B0%D0%BD_%D0%92%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%B3%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Герман Вартбергский], kurš esot bijis viens no Livonijas hroniku tulkotājiem [http://lv.wikipedia.org/wiki/Vartbergas_Herma%C5%86a_Livonijas_hronika Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]. Nezinu gan kā tev ir ar krievu valodu, ja proti, tad varbūt būtu interese izveidot rakstu kaut ar šādu bāzi? --[[Lietotājs:Kurlandlegionar|Kurlandlegionar]] 23:58, 21 februārī, 2009 (UTC)

== Lietuvas valdnieki ==

Pie Polijas karaļiem esmu uztaisijis šādu, varbūt palīdz - [[Veidne:Polijas monarhi]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 20:56, 4 martā, 2009 (UTC)

== Par kņaziem ==

Es nedēļu atpakaļ Tavus veidotos kņazu rakstus saliku kategorijā [[:Kategorija:Krievzemes kņazi]]. Vai nosaukums apmierina? Izmainīt to var jebkurā laikā. Kad būs vairāk varēs atsevišķi izdalīt novgorodiešus, kieviešus u.t.t. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 20:42, 8 maijā, 2009 (UTC)

==Vēsture==
Sveiks [[Lietotājs:Pirags|Pirags]]. Vai tu lūdzu nevarētu pacensties vēstures sadaļu rakstīt stāstošā teksta, nevis saraksta formā? Kā pēdējais piemērs ir raksts [[Ļaudonas pagasts]], kur tāda veida faktu pieraksta forma nebūtu vēlama. Tavs teksta rakstīšanas veids ir piemērots tikai gadu un datumu rakstos. '''Ļoti ceru no tevis sagaidīt atbildi.''' Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 20:46, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

:Nu tā jau ir daudz labāk. Vēl tikai vajadzētu lielākos vēstures posmus atdalīt ar atstarpēm (tukšām rindiņām) lai teksts ir viegli uztverams, salikt linkus gadiem un gadsimtiem un tad jau būtu pavisam labi. Paldies, ka uzklausīji. Veiksmi darbā.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 21:54, 14 jūlijā, 2009 (UTC)
::Vēl viena maza piezīmīte. Lūdzu pievērs uzmanību pareizrakstībā: aiz tektuma punkts, aiz gadiem un gadsimtiem liec atstarpi un pašus gadus/gadsimtus kā saites ([[1955]]. gads ''nevis'' 1955.g., [[12. gadsimts]] ''nevis'' 12.gs). Paldies.  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 22:04, 14 jūlijā, 2009 (UTC)

== Engures novads? ==

Nav Engures novads Kurzemē... Tā ir Zemgale. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:36, 23 jūlijā, 2009 (UTC)

== Attēls ==

Nav vajadzības ielādēt to Celestīna III portretu, ja Vikikrātuvē ir [[:File:Celestin III.jpg|tieši tas pats attēls]]. Jāatceras, ka paplašinājumi .jpg un .JPG tiek uzskatīti par dažādiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:56, 3 augustā, 2009 (UTC)

== Džedajs ==

Tu laikam esi kaut kāds 13. līmeņa džedajs - ne tu lasi ko raksti, ne lasi diskusijas, ne vispār reaģe - tik mauc. Tev pašam neliekas, ka tu uzvedies jocīgi un taisi patizlus rakstus? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:32, 6 augustā, 2009 (UTC)

== Indriķa hronika ==

Vai nebūtu labāk pilnu [[Indriķa hronika]]s tekstu ievietot [http://wikisource.org/wiki/Main_Page Wikisource] [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian latviskajā versijā]? Tad varētu vienkārši ievietot norādes uz attiecīgajām vietām un nebūtu rakstos jākopē lieli teksta blāķi. Lasītāji, kas vēlētos iegūt vairāk informācijas, sekotu šīm norādēm un nokļūtu pie pilnā teksta (nebūtu jāpaļaujas uz ārējiem avotiem, piemēram, http://www.historia.lv/, jo visa informācija būtu Vikipēdijas ietvaros). Tur jau esošos darbus latviešu valodā vari apskatīt, piemēram, [http://wikisource.org/wiki/Category:Darbi šeit]. Vienīgi nezinu gan kā ir ar hronikas latviskā tulkojuma autortiesībām. --[[Lietotājs:Marozols|Marozols]] 13:30, 9 augustā, 2009 (UTC)
: Šķiet, problēmām nevajadzētu būt - cietīts Pīrāga k-gs pārraksta tikai XIX-XX gs. mijas populāro literatūru un tulkojumus, kas daudzviet pat bibliotēkās ir retums, nemaz nerunājot, ka vēstures zinātnē sen vairs netiek lietota. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 04:35, 16 augustā, 2009 (UTC)
::Citādi jau OK, bet tomēr derētu tos hroniku fragmentus kaut kā vairāk izcelt, jo pašlaik tie pārāk saplūst ar autora paša tekstu. Kaut vai kursīvu pielietot. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:52, 16 augustā, 2009 (UTC)
:::Man šai ziņā ir savs viedoklis - kam jābūt enciklopēdijā un kā jāveido raksta struktūru un saturu, - kas ir diametrāli pretējs Pīrāga pozīcijai, līdz ar to viņa darbā nejaukšos. Ja grib Merķeli, Švābi, Lautenbahu-Jūsmiņu un Veco Stenderu pārrakstīt, lai raksta. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 07:11, 16 augustā, 2009 (UTC)

==Translation of a short story==

Hi my friend!

I would like to request something from you. Yes, translation. I hope, it's not a bad thing for you. Some years ago I wrote a (really) short story about a lonely man (actually symbolized the Saami nation). I translated into some languages and I thought, it would be great to have it more, like also in Latviesu :) I made [[:hu:Szerkesztő:Eino81/Novellám számiul|this page]], the English (or Russian) translation is somewhere there. You can put the Latviesu translation there.  Thank you again! Sorry for my disturb... :( - [[:hu:User:Eino81]]

::Thank you for the translation!! :) --[[Lietotājs:Eino81|Eino81]] 20:32, 16 augustā, 2009 (UTC)

== Upes ==

Kārtojot informāciju par upēm, lietderīgi būtu kategorijas &quot;Xxxx rajona upes&quot; nomainīt pret attiecīgajām &quot;Yyyyy novada upes&quot; kategorijām. Tad gan jāskatās kartēs, jo piņķeris ne pa jokam :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:21, 7 septembrī, 2009 (UTC)

== Par amatniekiem ==

Saliku pa plauktiem masonu lietas - [[:Kategorija:Brīvmūrniecība]]. Maza piezīme - nevajag dublēt kategorijas. Šī augstākā kategorija jau ietilpst pie &quot;Brālībām&quot; un nav vajadzības to brālību likt klāt pie katras ložas. Tas pats ar &quot;Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā&quot;, jo &quot;Brīvmūrnieku ložas Latvijā&quot; tur ietilpst un pietiek. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 09:09, 15 oktobrī, 2009 (UTC)

== [[:lt:Lenkijos Karalystės ir kitų slavų kraštų geografinis žodynas|Geographical Dictionary of the Kingdom of Poland]] ==

Dear Pirags, I think that this article would deserve translation, as this dictionary contains lots of information about the history of Latvia and bordering areas. With best regards, [[Lietotājs:Rembecki|Rembecki]]

== Pāradresācijas ==

Sveiks! Paldies par informatīviem rakstiem. Par cik Tu veido rakstus ar gadu skaitļiem nosaukumā, vai nevajadzētu padomāt par pāradresācijām un nozīmju atdalīšanas lapām, jo daļu kauju nosaukumi ir vienādi un cilvēki diez vai meklēs tos kopā ar gadiem. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:33, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:Ar šo &quot;botu&quot; nav iespējams sazināties. Viņš mūs vienkārši ignorē. No vienas puses, visi viņa raksti būtu jāizrevidē. Ja stingri pieietu, tad liela daļa būtu jādzēš, jo neatbilst Vikipēdijas prasībām. Ļoti daudz iebildumu būtu pret virsrakstiem. Pārāk lieli citātu blāķi. No otras puses, viņš lielu darbu ielicis, cits neviens no mūsu lietotājiem laikam nav tik zinošs Latvijas senvēsturē. Varbūt salikt tiem rakstiem kādas veidnes &quot;jāuzlabo&quot; vai varbūt kādu &quot;spešl&quot; veidni piekš viņa uztaisīt? Man pašam ar to negribētos ņemties.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] 10:32, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
:::Veidni vajag par novecojošu valodu. Ne par visu rakstu, bet &quot;Šīs nodaļas valoda ... &quot;. Krieviem ir kas tamlīdzīgs, jāpaskatās. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 11:51, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
::Novecojušas literatūras nesakarīga un nestrukturizēta pārrakstīšana liecina tikai par lielu uzcītību, nevis zināšanām konkrētajā jomā (par zināšanām drīzāk gan pretēji). Neviens vēsturnieks tak ar to nekrāmēsies - nav iespējams uztaisīt zinātniski korektu enciklopēdisku rakstu a la &quot;kari ar igauņiem&quot; un neviens, kas vēstures zinātnē orientējas, to nedarīs. Tāpēc jau tas ir brīvs lauks, ko aizpildīt stāstu pārrakstītājiem. --[[Lietotājs:Anonīms|anonīms]] 10:44, 23 oktobrī, 2009 (UTC)
Jaunizveidotās nozīmju atdalīšanas lapas ir smukas un pareizas, bet vai tām nav jābūt vienskaitlī? [[Karagājieni uz Ugauniju]] vietā &quot;Karagājiens uz Ugauniju&quot;? Pēc manas saprašanas esošos variantus var atstāt, kā pāradresāciju uz vienskaitļa formu. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 07:39, 25 oktobrī, 2009 (UTC)

== Tas ir nopietni ==

Skatīt - [[:Vikipēdija:Kopienas portāls]]. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 16:46, 26 oktobrī, 2009 (UTC)

== Citāti ==

Lūgums citātus noformēt kā šeit: [[Georgs fon Eihštets]]. Avotu vikipēdijā pieņemts norādīt citāta beigās. Paldies. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:54, 6 novembrī, 2009 (UTC)
:Avots ir veidnē &quot;quotation&quot; kā otrs mainīgais (pirmais ir pats citāts), respektīvi, jāraksta pēc vertikālās svītras: &lt;nowiki&gt;{{citāts|bla-bla-bla|avots}}&lt;/nowiki&gt;. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 19:03, 6 novembrī, 2009 (UTC)
::Sīkāk: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Veidne:Citāts Veidnes paskaidrojumā].  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] [[Lietotāja diskusija:Digital1|&lt;small&gt;[uzrunāt]&lt;/small&gt;]] 19:45, 6 novembrī, 2009 (UTC)
Ja liek &lt;nowiki&gt;&lt;blockquote&gt;&lt;/blockquote&gt;&lt;/nowiki&gt;, kā rakstā [[Mindaugs]] citāta sākumā un beigās, tad rindkopas saplūst kopā. Nezinu, vai ir veids tādu ierobežojumu apiet, bet es lieku tos katrai rindkopai atsevišķi. --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 22:15, 7 novembrī, 2009 (UTC)
:Jautājums visiem - vai vajag izmantot citātu &quot;dubultformatēšanu&quot; ar ''Veidne:Citāts'' un ''blockquote''? Varbūt papildus likt ''blockquote'' tikai īpaši lieliem fragmentiem? --[[Lietotājs:Varg|Varg]] 23:27, 7 novembrī, 2009 (UTC)
== [[Bārta (upe)|Bārta]] ==
Please, place the image(s) to commons. Thank You. Pozhalujsta, dobavtje foto do commons tak, što by i inostrancy mogli poljzovatjsja kartinkoj reki [[Bārta (upe)|Bārta]]. Spasibo. --[[Lietotājs:Kusurija|Kusurija]] 19:04, 9 novembrī, 2009 (UTC)

== Attēli ==

Derētu uzreiz pie ielādēšanas ielikt pareizu saiti uz avotu un licenci, kā [[:Attēls:Valmieras plans 17.gs.jpg|šeit]]. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:15, 12 decembrī, 2009 (UTC)

Paldies, tagad ir OK. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 23:57, 12 decembrī, 2009 (UTC)


== Veselības jautājums ==

Tu mēdz arī skatīties kā tavi &quot;raksti&quot; izskatās, jeb tik mauc visu iekšā vienā pļurzā? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:45, 1 martā, 2010 (UTC)

== Uztveres problēmas ==

Cik noprotu, tad tu spītīgi turpini cūkoties un tagad izcūko rakstus līdz galam. Es tagad katru dienu atstāšu tev ziņojumu, līdz tu beidzot apjēgsi, ka podziņa &quot;Parādīt pirmskatu&quot; nav joka pēc. Par to, kāpēc pie izkopētu hroniku gabaliem jāliek izplūduša klekša bilde es pat nediskutēšu. izskatā ska visiem pārējiem uz to ir poher - man nē. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 06:55, 3 martā, 2010 (UTC)


== Dzēsanas veidnes ==
{{aizrādījums}}
Lūdzu tīši nelieciet dzēšanas veidnes raksta beigās, tā vikipēdijā nav pieņemts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 15:26, 18 martā, 2010 (UTC)

===Vispārīgie noteikumi===
* 1.1. Lietotāja pienākums ir Vikipēdijā uzvesties korekti, objektīvi un ar vēsu prātu.
* 1.2. Aizliegts apzināti vai ar nolūku jebkādā veidā izraisīt konfliktus starp lietotājiem.
* 1.3. Aizliegts jebkādā veidā personiski aizskart citus lietotājus.

===Esoša raksta rediģēšana===

Par esošu rakstu rediģēšanu tiek uzskatīta darbība, kurā jebkurš lietotājs rediģē esošu rakstu, veidni, sarakstu un citu rakstu.

* 3.2.1. Rediģējot esošu rakstu, tā autors ir pilnībā atbildīgs par rakstā ievietoto informāciju.
* 3.2.2. Aizliegts rediģēt un dzēst esošus rakstus veidā, kas klasificējas kā vandālisms.

* 3.2.4. Aizliegts rediģēt esošu rakstu, ievietojot tajā rupjības un/vai pielietot necenzētu leksiku

===Diskusijas===
Par diskusiju lapām tiek uzskatītas rakstu, veidņu, attēlu un citu rakstu diskusiju lapas, kā arī Kopienas portāls un Lietotāju diskusiju lapas.

* 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
* 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:17, 18 martā, 2010 (UTC)
:To, ka tu kopēt māki, šķiet, zina visi, kas tavus &quot;kvalitatīvos&quot; rakstus ir redzējuši. Pašam laikam vairāk par Ctrl+c/Ctrl+v nesanāk nospiest. Nekādu viedokli vai komentārus no tevis laikam mums - vienkāršajiem mirstīgajiem - nesagaidīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 21:37, 18 martā, 2010 (UTC)
::(Subjektīvs viedoklis) Paklau, ko piesienies cilvēkam? Pie tam visai nedžentlmeniski It kā nezinātu, ka Pirags nelabprāt iesaistās diskusijās. Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic. Ja kas nepatīk, maini. Viss, manuprāt, vienkārši.  --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 21:43, 18 martā, 2010 (UTC)
:::Kas ir, Krišiņ, nevari izturēt, ka kāds visus tavus asprātīgos tekstus vienkārši ņem un ignorē? :D --[[Lietotājs:Geimeris|Geimeris]] 21:57, 18 martā, 2010 (UTC)
::::Lūdzu bez kašķiem. :) --[[Lietotājs:Feens|Feens]] 22:24, 18 martā, 2010 (UTC)

== Autortiesības ==

Vai Jūs būtu tik labs un norādītu autortiesību licenci šiem attēliem: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Kaupo_uzkalnins_ainava.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Zenta_Mauri%C5%86a.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Isaiah_Berlin.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Nikl%C4%81vs_Hartmanis.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Pauls_Valdens_Latvijas_Augstskolas_rektors_1919.gad%C4%81_%28K%C4%81r%C4%BCa_Dor%C4%81ja_glezna%29.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Marcienas_muizas_kungu_maja.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Varaklanu_pils.jpg] [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Asotes_pilskalna_zime.png]. Paldies! --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#006600&quot;&gt;GreenZeb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 20:41, 18 maijā, 2010 (UTC)
:JGreenZeb - ja tu netaisies rakstīt par Pīrāga tēmām Pīrāga vietā, tad nepiesienies. Viņš drīkst uzvesties ''neordināri''. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:48, 18 maijā, 2010 (UTC)
::Izdarīju korekcijas. Tās pilis tomēr būtu dzēšamas, jo neatbilst ''fair use'' nosacījumiem. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:43, 19 maijā, 2010 (UTC)

== Tulkojuma autortiesības ==

Cienītais, ''Atskaņu hronikas'' tulkojumu, kuru tu izmanto, aizsargā autortiesības. Lūdzams, pārraksti rakstos nozīmīgos faktus, ieliec atsauci uz tiem un izvāc citātus (tie teksti patlaban ir daudz par gariem, lai tas skaitītos ''fair use'') vai arī es tos izvākšu, protams, nepapildinot attiecīgos rakstus - tava izvēle ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:52, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tas pats attiecas arī uz ''Indriķa hroniku'' ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:57, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::Tev ir laiks sakārtot rakstus līdz Jāņiem, pēc tam sākšu dzēst visus pārāk garos citātus no taviem rakstiem, kuru autori nebūs miruši pirms Otrā pasaules kara ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::Ko tu piesienies? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:04, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::Kas &lt;u&gt;tev&lt;/u&gt; atkal nepatīk ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:13, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::Man nepatīk kā tu uzbrūc cilvēkam, kas dara vērtīgu darbu
:::::''Viņam arī nav pienākums to darīt. Neko pārāk ļaunu viņš nedara. Pie hronikām esmu pieradis. :) Daudz vērtīga arī veic --Feens 21:43, 18 martā, 2010 (UTC) ''
:::::Tas ir ļoti uzbrūkoši un kaitē vikipēdijas tēlam. Vispār jūs kā adminstratori varētu piesēsties kopistiski un vienoties par kopējām vadlīnījam - kad var dzīt Naruto-veidīgu sviestu, kad nē, kad var tulkot, kopēt, ķēpat bezjēgā, kad nē - būs vieglāk cilvēkus piesaistīt. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:16, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Un to saka persona, kas izvieto šajos rakstos draudīgas uzlabošanas veidnes ar ultimātiem, kurus neizpilda. Man nav jāvienojas ar pārējiem admistratoriem, ja es skaidri redzu, ka cilvēks pārkāpj autortiesību likumu, citāti ir pieņemami, ja tie ir īsi, nevis, ja tiek pārkopētas veselas nodaļas ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:22, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::Tavs dārgais kolēģis kas te jau sen nerādās [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Krishjaanis#Uzlabo.C5.A1anas_veidne_un_termi.C5.86i šeit man parādīja] adminstrācijas viedokli. Pie tam es neko nevaru te izdarīt ''galīgi'', peitiek piespiest atcelt un viss. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:25, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::Un pareizi darīja, jo tavs piegājiens tiešām bija prasta piesiešanās bez kāda pamata ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:32, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::Oj, oj, jūs varētu sākt ko reāli darīt - tīrīt un adminstrēt - citādi sanāk ka kādam adminstratoram kādā piektdienas vakarā kas kašājās vienā vietā un tad sanāk epizodiska uzlekšana uz ecēšām, kas nekur tālāk arī netiek. Adminstratora tiesības tas nav tikai bonuss lai aizvērtu mani vai kādu &quot;edijs no 7c ir pimpis&quot; - neviens no tiem pāris adminiem kas te vēl šad tad rādās to vēl nav tā līdz galam apjēdzis. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 22:42, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::Nabadziņš, ja te kāds sāktu administrēt, tu no šejienes izlidotu kā korķis. Un `tīrīt` var jebkurš lietotājs, protams, ja to nedara civilizēti, tad adminiem rodas jautājums kāpēc tu apbižo citus lietotājus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:53, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Tad pēc tevis teiktā es pieņemu ka mana (vēl) būšana te ir visas adminstrācijas impotences piemineklis? p.S. Es piemēram, nevaru izdzēst bildes kurām nav norādītas autortiesības. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 23:23, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Nē, jo dzēšanai ir `administrēšana`, toties tu vari sameklēt šīs bildes, pielikt tām tagu un informēt cilvēkus, kas tās ielādējuši par to, ka jānorāda autortiesības ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:38, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Nu tas jau adminiņu darbs - savākt aiz visiem tiem kas nemāk darboties ar vikipediju - dzēst bildes kuram 2 gadus nav norādīti tagi un tiesības. Tā kā ķeries pie darba. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:13, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::Arī lietotāju darbs ir uzlabot Vikipēdiju, nevis tukši muldēt, tā kā ķeries pats pie darba un satago tos attēlus dzēšanai - dzēšanas kategorijas tiek iztīrītas pietiekoši regulāri, nevis reizi divos gados ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 00:26, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Kāda jēga [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:DSC09422.JPG tagot]? --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 00:37, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ja runa ir par 1998. gadā izdoto Valda Bisenieka hronikas tulkojumu - viennozīmīgi jādzēš, var palikt tikai īsi citāti. Bildes iespēju robežās tiek sakārtotas, diemžēl brīvā laika ir tik, cik ir. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 05:38, 12 jūnijā, 2010 (UTC)
::::::::::Pašus adminus arī kādreiz derētu patīrīt... --[[Special:Contributions/217.24.78.128|217.24.78.128]] 23:08, 11 jūnijā, 2010 (UTC)
:Man patīk šī lietotāja sniegtie paskaidrojumi un plāns kļūdas novēršanai. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:47, 13 jūnijā, 2010 (UTC)
::Labs darbs ar tām autortiesībām. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 20:46, 16 jūnijā, 2010 (UTC)
Vai tev ir [[Trešais karagājiens uz Jersiku (1215)|uztveres grūtības]] ? Es tos tekstus ko tu kopē no Historia.lv dzēsīšu, ja tu pats nevari sakārtot savus rakstus un būtu patīkami, ja tu vismaz nesarežģītu manu dzīvi liekot iekšā jaunus autortiesīu pārkāpumus ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:25, 20 jūnijā, 2010 (UTC)
:Tā kā tu neko neesi sakārtojis un neesi arī neko mēģinājis apstrīdēt es tūlīt sākšu dzēst. Es pieņemu ka tu esi izmantojis tekstus no historia.lv un vadīšos pēc tulkojumiem tur, ja gadījumā kādam būs notecējis termiņš tas tiks atstāts, tomēr svētīgāk būtu tad to ielikt wikisource un ielikt linku uz to, nevis citēt visu tekstu ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:32, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== [[Mindaugs]] ==

Kāpēc [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mindaugs&amp;curid=9382&amp;diff=943696&amp;oldid=943655 šī izmaiņa] ir angliski? --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:50, 12 jūnijā, 2010 (UTC)

== Pāvestu lēmumi par Livoniju ==

Nav labi tos aprakstīt pāvestu biogrāfijās (tā nav tā nozīmīgāka informācija par attiecīgo subjektu) var būt tos var minēt citā rakstā, piemēram uzrakstīt rakstu [[Livonijas vēsture]], kur pieminēt tos vai tamlīdzīgi ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 08:45, 23 jūnijā, 2010 (UTC)

== Brīvmūrnieku saraksti ==

Vai tu nevēlies beidzot sakārtot savus rakstus ? (no B līdz F) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:55, 29 jūnijā, 2010 (UTC)

== Latviešu vārdi ==

Здравствуйте, Pirags. Прошу прощения, что пишу на русском и знаю, что это может быть для вас сложным, но я латышского к сожалению не знаю, а на английском это было бы намного дольше. Насколько я понял, вы полностью написали статью о латышских фамилиях здесь в Википедии.

Вы слышали о таком человеке как Велта Эрнестовна Сталтмане? Она опубликовала большое количество работ по латышской антропонимии (и ономастике). Дело в том, что я являюсь её внуком, она недавно скончалась... а у нас есть большое количество её статей на эту тему, двух монографий &quot;Латышская антропонимия: Фамилии&quot; (1981) и &quot;Ономастическая лексикография&quot; (1989) и даже неопубликованный 1000-страничный Словарь латышских фамилий (!).

Напишите пожалуйста, если вас это заинтересовало или если у вас какие-либо идеи, каким образом можно это использовать и принести пользу науке/людям, чтобы её труды не пропали зазря. Если у вас возникли проблемы с пониманием того? что я написал -- могу написать на английском. Спасибо вам! [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 19:52, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:Ļoti interesē. Kā ar Jums sazināties? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 20:00, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Для начала, очень прошу писать на знакомых мне языках -- к сожалению, бабушка латышскому меня не обучила :( [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC) 
:Если Вы являетесь единственным наследником Велты Сталтмане и согласны передать ее труды в свободное общественное пользование (то есть отказаться от части имущественных авторских прав), тогда это может быть очень даже полезно для Википедии. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:04, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::Одной из моих интенций было опубликовать её работы под свободной лицензией (склоняюсь к Creative Commons), однако большинство её работ -- на русском, поэтому не пока, каким образом это может помочь именно латвийской части Википедии. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 20:23, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::Тексты на русском языке для начала можно пробовать опубликовать в русской Викитеке (читайте [http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%92%D0%B8%D0%BA%D0%B8%D1%82%D0%B5%D0%BA%D0%B0:%D0%90%D0%B2%D1%82%D0%BE%D1%80%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5_%D0%BF%D1%80%D0%B0%D0%B2%D0%B0 здесь]). --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 20:33, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::Dear Soshial, most probably the best way how to use the heritage of your granmother is to publish her Dictionary of the Latvian Names in parallel translations e.g. Russian-Latvian-English. I can halp you by translation and by finding the most appropriate publisher if it is your intention. With best regards from Jūramala, --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:08, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::It would be so great if you really do that! But there is 1 and the most hard problem -- this dictionary/monograph is about 1000 pages and it is not in computer-readable format like word .doc/.rtf: it's just a scanned collection of non-OCR'ed pictures. By the way, what is your relation to this field of science? Thanks in advance. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:31, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::I'm not a linguist or historian, but I was allways extremely interested in historical curiosities and spiritual impulses moving through the centuries in most unpredictable pathways.  Wikipedia is my leisure time hobby to train my brain and to open the mind after the intensive job. Regarding the format of the Velta Staltmane's monograph I can do some inquires about the price of manual printing as well. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:49, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::Thank you, I would be very grateful if do that -- i will be waiting for your respond on this issue. But even more I may be in need of gathering such people (maybe even forming an initiative group?), that are interested in this research. Is it possible? Thx [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:12, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::Think big but start small - could you send me just one page of the Manuscript? Or simple description of the contents?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:34, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::We also have a test Wikisource in Latvian [http://wikisource.org/wiki/Main_Page:Latvian here], if any of your materials are in Latvian. Also chech help pages on Russian or English Wikisources - they may have some information that could help you to deal with OCR issue. What format exactly is this work (I don't speak Russian, used Google Translate, perhaps I am missing something) ?
:::::::::P.S. BTW [[User:Kikos]] expresed great interest and asked how to contact you. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:35, 4 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::Okay, in 1-2 days i will upload some materials: list of her publications ans excerpts from here unpublished dictionary. Thank everybody who's trying to help. [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:04, 5 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::I have scanned and uploaded some info about the book. It's russian&amp;latvian annotation plus manual about &quot;how to use the monography and what it is about&quot; written by the author. http://ifolder.ru/18460889 [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 21:56, 7 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::Great. Please teach me how to reach the mentioned file on the site http://ifolder.ru/18460889--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 19:51, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::Ha ha, I also decided to take a look to see if it would be good for Latvian Wikisouce and couldn't get anything either, but I expected people speaking Russian would. I suggest you try uploading http://rapidshare.com/ that site is pretty straight forward (and dosen't require torrent software) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 20:08, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::Yep, sorry, my fault. It does not need any torrent software, just need to enter the number code. Anyway, here's the link to rapidshare :) http://rapidshare.com/files/405806273/monography.zip [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 22:00, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::I dunno all I ended up with was .torrent file. Anyway I still don't grasp what format this work has (the Latvian text is forword, it's not uncommon to have foreword in two languages and everything else in one), but as texts are mainly monolingual and don't appear to be wordlists they should go to wikisources in respective languages. Then we could link to them on respective articles, which would still mean that you get Latvian attention an your text is available for everyone ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 23:32, 8 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::Except for the forewords, the monograph is actually a wordlist of surnames. :) [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 10:18, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::Why didn't you put sample of those ? I don't quite see how list of surnames can be in several languages (translations of meaning ?) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 11:07, 9 jūlijā, 2010 (UTC)
::::::::::::::::::Sorry, didn't thought about that. Here's the one page: http://img180.imageshack.us/img180/6757/p1010036x.jpg [[Lietotājs:Soshial|Soshial]] 17:47, 13 jūlijā, 2010 (UTC)
:::::::::::::::::I think ru.wikisource would be more approporiate for this, as there seem to be more content in Russian tha in Latvian (i.e. in this list Russian text seems to explain meaning of Latvian surnames, but nothing other than the surnames themselves is Latvian) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 18:04, 13 jūlijā, 2010 (UTC) 
::Good news, everyone! ([[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]) With the help of our friend we managed to put this dictionary into electronic format (initially we had only scanned images), soon we will try to find a corrector, editor and publisher here in Riga (and maybe win a grant in KKF). I hope that we will eventually succeed in this endeavour. Sveiki visiem. [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2017. gada 27. decembris, plkst. 23.49 (EET)
:::Congratulations and a Happy New Year! Laimīgu Jauno gadu!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 28. decembris, plkst. 07.53 (EET)
:: Cienījāmie [[User:Kikos]], [[User:Xil]] and [[User:Pirags]]. Kopš 2017. gada man izdevās iemācīties latviešu valodu, bet diemžēl neizdevās atrast izdevniecību (un arī vajag krievvalodīgo korektoru/redaktoru), kas ar to nodarbosies. Es joprojām taisos izdot vārdnīcu sabiedrības labā zem [[Creative Commons]] licences. Man paveicās, ka mums ir maketētājs, kurš to darīs, bet bez izdevniecības [[VKKF]] neņems šo projektu konkursā. Varbūt jums ir kādi padomi man? Kā citā veidā es varu saņemt naudas vai labāk palīdzību no cilvēkiem? [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 17.12 (EET)
:::Paldies par labo ziņu, es priecātos palīdzēt ar grāmatas izdošanu. Lūdzu aizrakstiet Natālijai Abrolai, atsaucoties uz mani un Veltas Staltmanes manuskriptu. Pēc tam informējit, kā Jums veicas!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 13. februāris, plkst. 19.45 (EET)
::::Liels paldies, es viņai uzrakstīšu. Man jāpiemin jūsu vārds (es to nezinu) vai atsaukties uz Pirādziņu? :) [[Dalībnieks:Soshial|Soshial]] ([[Dalībnieka diskusija:Soshial|diskusija]]) 2019. gada 15. februāris, plkst. 10.01 (EET)

== Jānis Ruberts ==

Puse no tā raksta izskatās kopēta no darba, kas norādīts pie ārējām saitēm. Lūdzams pārraksti to, citādi nāksies tekstu dzēst kā autortiesību pārkāpumu. Turklāt avotus vajadzētu norādīt kā atsauces, nevis ārējās saites ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 14:02, 19 augustā, 2010 (UTC)
:Raksta pārtaisīšana par sarakstu nav pārrakstīšana. Teksts joprojām ir tieši tāds kā avotā. Turklāt taisīt rakstos šādus hronoloģiskos sarakstus nav labs stils - vajadzētu rakstīt saistītā tekstā ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:34, 20 augustā, 2010 (UTC)

== Pilsētvalsts ==

Kāpēc tu domā, ka 3. ģimnāzija saucās tā ? ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 19:08, 19 septembrī, 2010 (UTC)

== Raksti par vēsturi ==

{| class=&quot;messagebox plainlinks&quot; style=&quot;padding:2px;&quot;
| [[Attēls:3D Team Leadership Arrow Concept.jpg|100px]]
| &lt;font size=&quot;5px&quot;&gt;'''Pateicība'''&lt;/font&gt;&lt;br /&gt;&lt;br /&gt;&lt;font size=&quot;2px&quot;&gt;Paldies par apjomīgu un ilglaicīgu rakstu veidošanu, kas saistīti ar Latvijas, latviešu tautas un pasaules vēsturi!&lt;/font&gt;
|}
Es gribēju Tev piešķirt pateicību, man liekas, ka neviens Tavu darbu neievēro un tas nav pietiekoši novērtēts. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; 08:31, 26 septembrī, 2010 (UTC)

Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 10:23, 26 septembrī, 2010 (UTC)
:Pīrāga mēslošanos ievēro visi - tik neviens neko nedara. --[[Lietotājs:Krishjaanis|Krishjaanis]] 16:52, 26 septembrī, 2010 (UTC)
::'''Diskusijas'''
:: 4.3. Aizliegta necenzēta leksika (rupjības, rupja lamāšanās).
:: 4.4. Aizliegts jebkādā veidā apzināti morāli aizskart citus lietotājus. Šis aizskārums var izpausties kā rupju, necieņas pilnu komentāru adresēšana, apmelošana, tendencioza attieksme u.c.
:::--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:51, 27 septembrī, 2010 (UTC)

== Sloboda ==

Vai varu tev paprasīt izveidot izveidot rakstu [[Sloboda]] ([[:ru:Слобода|ru]])? Cik saprotu tas ir pa tavu tēmu ;) &lt;br /&gt; Ja nebūs grūti, tad ļoti lūdzu, paldies! --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:05, 12 oktobrī, 2010 (UTC)
:Paldies!..) --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:58, 13 oktobrī, 2010 (UTC)

== Latvijas apriņķi ==

Varbūt nevajadzētu veidot atsevišķus rakstus tiem apriņķiem, kuri tika pārdēvēti 1920. gadā? Un vēl liec lūdzu saites uz rajoniem, jo par tiem ar ir vajadzīgi raksti, pie tam daudziem tie jau ir. --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 10:37, 24 oktobrī, 2010 (UTC)
:Vai Jūs nevarētu uzrādīt avotus, kurus izmantojāt rakstos par apriņķiem. Man arī būtu ļoti interesanti tajos ielūkoties (ļoti maz ir man zināmo). --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:40, 26 oktobrī, 2010 (UTC)
::Paldies par uzrādīto avotu par Kurzemes guberņas ģeogrāfiju, ļoti interesants. Man ir viens jautājums un viena iebilde: &lt;small&gt;(jautājums)&lt;/small&gt; kādu ortogrāfiju lietot vietvārdu krieviskajiem nosaukumiem (pirms vai pēcreformas), ņemot vērā, ka pēcreformas nosaukumi Latvijas teritorijā apriņķiem un pagastiem netika piemēroti; &lt;small&gt;(iebilde) &lt;/small&gt;boldi (treknraksti) lietojami tikai raksta subj. sinonīmiem vai līdzvērtīgiem nosaukumiem, bet ne hierarhiskajiem objektiem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:22, 31 oktobrī, 2010 (UTC)

Vai Jums ir informācija, no kura gada Rīgas pilsēta neietilpa Rīgas apriņķī (pēc maniem avotiem tā sanāk, vismaz uz 1935. gadu) un kāds bija tās formālais statuss? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 21:39, 27 decembrī, 2010 (UTC)
: Pēc Saeimas 1931. gada 3.februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” Rīga bija Latvijas Republikas galvas pilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. Pirms tam vēl jāpapēta. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 06:58, 28 decembrī, 2010 (UTC)
::Cik var noprast, tad arī pirms 1918. gada Rīga kā &quot;guberņas pilsēta&quot; neietilpa apriņķī. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 07:14, 28 decembrī, 2010 (UTC)
'''īpaša pateicība Pīrāgam par iesaistīšanos diskusijās!''' --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 07:59, 28 decembrī, 2010 (UTC)

== Numerācija ==

Sveiks. Vai rakstā [[Andrejs Krustiņš]] nav sajukusi divīziju numerācija? Te var paskatīties - [[Veidne:Latvijas Bruņotie spēki]]. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] 22:19, 8 janvārī, 2011 (UTC)

== Sarakstu noformējums ==

Vai Jūs nevēlaties izmantot sarakstiem opciju &lt;nowiki&gt;{{columns}}&lt;/nowiki&gt;? Tas neradīs saraksta nobīdi attiecībā pret fotogrāfiju. Es jau to mēģināju ieviest Madonas sarakstā, bet Jus nez kapēc atcēlāt. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:42, 1 aprīlī, 2011 (UTC)

== Ēdoles pils ==

Neesmu par visiem 100% drošs, bet man liekas, ka [[Ēdoles pils|Ēdoles pilij]] nav nekāda sakara ar muižām. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 20:54, 11 aprīlī, 2011 (UTC)

:Kurzemes bīskapa pilis tika pārveidotas par vasaļu muižām. Skat. Latviešu konversācijas vārdnīca. IV sējums, 8015 sleja. Rīga, 1929.-1930.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 21:53, 11 aprīlī, 2011 (UTC)
::Paldies par paskaidrojumu. Bērnībā 7 gadus dzīvoju Ēdolē un nebiju dzirdējis par muižām. Tagad būs zināt :) --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 04:19, 12 aprīlī, 2011 (UTC)

== Saites no muižām uz pagastiem ==
Vai ir jēga likt saites no muižu nosaukumiem uz pagastu rakstiem, ja tajos par šo muižu nav ne pušplēsta vārda (un tik drīz droši vien nebūs)? Tā iznāk tāda lasītāja maldināšana. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 06:32, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:Savādāk ir grūti lokalizēt muižu atrašanās vietu. Tas ir arī kā pamudinājums citiem vikipēdistiem papildināt informāciju par muižām pagastu lapās. Sākumā kā uzskaitījumu, kas jau tagad ir atrodams vairākās novadu/pagastu mājas lapā, vēlāk to izvēršot. Ir diezgan labi muižu apraksti vairākos portālos, ko varētu standartizēt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 07:19, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
::uzskatu ka tad daudz vērtīgākas un pamudinošākas būtu sarkanas saites uz pašu muižu rakstiem. neesošajiem. jo faktiski ne jau pagastu lapās būtu jābūt aprakstiem par muižām (tur būtu pieņemams maksimums uzskaitījums), bet vairums no tām būtu pelnījušas savus rakstus. par dažām jau tādi ir, vietumis tīri pieklājīgi. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:27, 15 aprīlī, 2011 (UTC)
:::vai arī uz ciemiem (esošiem un neesošiem rakstiem), jo tie daudzviet ir veidojušies tieši ap muižām. bet ne uz pagastiem. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:44, 15 aprīlī, 2011 (UTC)

== Baldones Baltā pils ==

Skatīt [http://www.muzikasbaltapils.lv/par-skolu šeit] par Balto pili. Nekāda sakara ar muižām vispār. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 17:31, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
:Nu, ok, gribas Jums par visu varu ielikt to mežmuižas bildi pie tā saraksta :) Bet tad ir jābūt konsekventam - arī sarakstā ir jāliek visas mežmuižas, kroņa muižas, mācītājmuižas un droši vien arī pusmuižas. Līdz šim, pēc manas saprašanas, Jūs sarakstā apskatījāt tikai &quot;pilnvērtīgās&quot; muižas. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:26, 20 aprīlī, 2011 (UTC)
::OK. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:55, 20 aprīlī, 2011 (UTC)

== [[Jūlijs Madernieks]] ==

Kopš Madernieka nāves nav pagājuši 70 gadi — tās licences attēliem neder. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 06:56, 25 aprīlī, 2011 (UTC)

== Zudusī Latvija ==

Sveiki! Jūs augšuplādējāt vairākas fotogrāfijas no vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot;. Vai Jūs pie viņiem painteresējāties par autortiesību statusu vecajām fotogrāfijām? Visām ir virsū ūdenszīme, bet vai tā ir tikai piesaiste projektam, vai arī viņi ir šo bilžu turētāji (oriģinālpublicētāji)? Man arī lieti dažas bildes noderētu un ja kāds jau ir ar viņiem par to diskutējis, negribētos atkārtoties. Pašā mājaslapā diemžēl nekāda sakarīga informācija nav atrodama. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] 18:35, 3 maijā, 2011 (UTC)
:Gandrīz visi manis izmantotie vietnes &quot;Zudusī Latvija&quot; attēli klasificējami kā &quot;bāreņu fotogrāfijas&quot; (''Orphan works''), tomēr es aizsūtīšu epastu LNB  digitālās biblitēkas vadītājam. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 18:14, 5 maijā, 2011 (UTC)
::Atbilde no Latvijas Nacionālās biliotēkas: &quot;[..] lielākā daļa kolekcijā iekļauto darbu nav aizsargāti ar autortiesībām, vai arī to autortiesību statuss nav zināms; katrā ziņā satura piegādātājiem pilnīgi noteikt nepieder autortiesības uz šiem objektiem (atskaitot uzņēmumus, kas izdarīti mūsdienās). Ūdenszīme attēliem pievienota, lai attēlu pārizmantošanas gadījumā saglabātos atsauce uz to izcelsmes avotu. Katrā ziņā kolekcijas attēlu izmantošana Wikipedia ierakstu ir ļoti apsveicama, un mums ir prieks, ka varam to atbalstīt ar savu veikumu. Uldis Zariņš c/o Andris Vilks
--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 13:17, 9 maijā, 2011 (UTC)

== Aktuāls balsojums ==
Sveiki. Ja Tev ir brīvs brīdis, tad būtu priecīgs, ja Tu iepazītos ar Lietotāju uzvedības noteikumu [[Lietotājs:Digital1/LUN v2.0|uzlaboto versiju]] un '''[[Vikipēdija:Balsošana/Lietotāju uzvedības noteikumi 2.0|atdot savu balsi]]''' — atbalstot vai noraidot tos. Svarīgākie uzlabojumi ir uzskaitīti [[Vikipēdija:Kopienas portāls#LUN v2.0|šīs diskusijas ievadā]]. Paldies un veiksmīgu dienu.  --[[Lietotājs:Digital1|&lt;font color=&quot;144b66&quot;&gt;D&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;175473&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1a5e80&quot;&gt;g&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1c678c&quot;&gt;i&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;1f7099&quot;&gt;t&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;217aa6&quot;&gt;a&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;2483b3&quot;&gt;l&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;268cbf&quot;&gt;1&lt;/font&gt;]] 09:53, 9 maijā, 2011 (UTC)

== SUL ==

Sveiki! Esmu ''Benutzer:Karlis'' interesēju par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā. Vai tu varētu palidzēt kam japras vai vispār ir iespējamība kamēr cits Lietotājs:Karlis eksistē?

Es tagad kā sarunāt ari rakstija sadaļa par &quot;Bermontiāde&quot;: [http://de.wikipedia.org/wiki/Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg Lettischer_Unabh%C3%A4ngigkeitskrieg]. Laipni ludzu pārskatīt novērtēt un varbūt papildināt. Sveicieni:--[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 19:49, 12 jūlijā, 2011 (UTC)

:Sveiks, Latvijas Brīvības cīņas vācu Vikipēdijā ir aprakstītas ļoti labi, izmainīju tikai dažas nianses. Par &quot;Single user login&quot; latviešu vikipēdijā neko nezinu. Varbūt aizraksti administratoram [[Lietotājs:Feens]]? --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:10, 12 jūlijā, 2011 (UTC)
::Latviešu Vikipēdijā neeksistē tāds lietotājs ''Karlis'', nevajadzētu būt problēmām ar globālo kontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 04:54, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

:: Sveiki. Man rāda ja Kārlis reģistrēja: 12:38, 09. Mai 2006 un viņam ir [[Special:Contributions/Karlis|8 devumi]]. --[[Special:Contributions/91.49.175.236|91.49.175.236]] 19:14, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Jā, pavirši biju skatījies; tad laikam nekā — ir bijis devums četru gadu garumā, kontu uzurpēt varētu būt problemātiski. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:24, 13 jūlijā, 2011 (UTC)
:::Mums, šķiet, nav noteikumu, kā rīkoties šādos gadījumos (pārāk reti ir nepieciešamība), angļu noteikumi laikam ir [[:en:Wikipedia:Changing_username/Guidelines#When_usurping_is_probably_appropriate|šeit]]. Tiesa gan, vairāk kā gadu nav bijis neviena labojuma, tomēr uzurpējamā konta devums, lai arī ļoti neliels, nav pavisam nebūtisks. Varētu mēģināt sazināties pa e-pastu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] 19:49, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

: Sapratu! Rakstišu LV-Karlim e-pastu. Varbūt ari mainišu pavisam uz &quot;Jarlis&quot;. Paldies par informācija un tevi Pirags par artikla uzlabošana. --[[Lietotājs:Jarlis|Jarlis]] 21:48, 13 jūlijā, 2011 (UTC)

== http://dziesmusvetki.lndb.lv/objekti/08-08.jpg ==

Iespējams Pēkšēna projekts, bet pilnīgi noteikti ne 1880. gads! Fōnā redzams tagadējais Valsts Mākslas muzejs, kas būvēts XX gs. sākumā.

== Rūrika dzimtas valdnieki ==

Sveiks! Ieskaties, lūdzu, [[Diskusija:Rūrika dzimtas valdnieki|šajā diskusijā]].--'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 10:15, 8 augustā, 2011 (UTC)

== 13. janvāra Vecrīgas nemieri‎ ==
Atcēlu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486084&amp;oldid=1472136 tevis veiktās izmaiņas] rakstā [[13. janvāra Vecrīgas nemieri‎]] — pēc tam tu rakstu [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=13._janv%C4%81ra_Vecr%C4%ABgas_nemieri&amp;action=historysubmit&amp;diff=1486085&amp;oldid=1486084 vispār dzēsi] — man tās vairāk izskatās pēc vandalisma, jo rezultātā raksts palika mazāk informatīvs un daudz sliktāks. Vari pastāstīt, kas tas tāds bija?  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 11:57, 13 novembrī, 2011 (UTC)
:Tas notika pret manu gribu. Domāju, ka vīrusa dēļ, kas man šorīt sagādā problēmas. Mēģināšu tikt galā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 12:06, 13 novembrī, 2011 (UTC)
::Es jau visu atgriezu kā bija iepriekš. Centies nelaist vīrusu pie Vikipēdijas un veiksmīgi tikt no viņa vaļā :)  --[[Lietotājs:Digital1|Digital1]] 12:19, 13 novembrī, 2011 (UTC)

== senā Sēlpils: novads un vieta ==
sveiks! iespējams pamanīji, ka raksts Sēlpils tika pārvietots uz [[Vecsēlpils]], jo eksistē diemžēl cits ciems [[Sēlpils (Sēlpils pagasts)|Sēlpils]]. situācija ir nepatīkama, ir lērums saišu: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Special:WhatLinksHere/Vecs%C4%93lpils uz rakstu]. lielākā problēma ir tā, ka virkne no tiem aizlaiku gabaliem stāsta patiesībā par Sēleni/Sēlpili kā vēsturisku novadu. domāju, ka par to kā novadu būtu jātaisa atsevišķs raksts, pieņemot ka šis tomēr ir tieši par vietu. es diemžēl to seno vēsturi saprotu tā ne visai... kāds ir tavs viedoklis par šo? vai esi gatavs iesaistīties risināšanā? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 11:15, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:Sveiks. Patiesi, vēsturiski Sēlijas vārds ir cēlies no Sēlpils pilskalna nosaukuma, kas 13. gs. latīņu tekstos saukts par ''castrum Selen'' (&quot;Sēlenes pils&quot;) vai vēlāk - ''castrum Selonum'' (&quot;Sēļu pils&quot;). Jādomā, ka toreiz viss Daugavas kreisais krasts līdz pat Doles salai varēja tikt saukts par Sēleni. Tā kā Sēlpils bija visu kreisā krasta iekaroto un kristīto zemju pārvaldes centrs, tad ar laiku šis apzīmējums izpletās tālāk uz dienvidiem. Labi, ja 800 gadus vecā Sēlpils būtu kā pamata pāradresācija no [[Sēlpils]] nevis nesen radies ciems pie bijušās dzelzceļa stacijas. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 16:21, 14 decembrī, 2011 (UTC)
::nu tas ciems gan arī nav gluži tik nesen radies. es nezinu vai tas būs pareizi. šķiet ka mūsdienās esošam ciemam tomēr būtu jābūt pamatnozīmei. vai arī '''Sēlpils''' tad būtu nozīmju atdalīšana uz apdzīvoto vietu rakstiem, no kuriem, nešaubīgi, vecā Sēlpils ir svarīgāka. paskatīsimies, varbūt vēl kāds viedoklis uzradīsies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:00, 14 decembrī, 2011 (UTC)
:::viens moments - esošajā rakstā [[Sēlpils]] tomēr ir gandrīz tikai par pilskalnu - viduslaiku pili - pilsētu - ciemu. par novadu pavisam maz. un tas arī loģiski - par novadu ļoti plaši ir rakstā [[Sēlija]]. papētīšu šitajā virzienā vēl. starp citu - ir divi raksti [[Sēlija]] un [[Sēlija (zeme)]]. taču pirmajā par to vecveco laiku vēsturi izskatās ka ir pat vēl garāk nekā tai otrā, lai gan otrais ir itkā pamatraksts un pirmajā būtu jābūt konspektīvi... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 22:06, 14 decembrī, 2011 (UTC)
ir raksti [[Aizkraukles komtureja]], [[Daugavpils komturi]], [[Sēlpils fogti]]. viens par teritoriju, divi par amatpersonām. nevajadzētu vienādu pieeju? --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 13:17, 15 decembrī, 2011 (UTC)

== 1208. gada Sēlpils aplenkums ==

Lūdzu apskati šo [[Diskusija:1208. gada Sēlpils aplenkums|diskusiju par 1208. gada Sēlpils aplenkumu]]! --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:02, 12 janvārī, 2012 (UTC)

== Ēdoles pils vai tomēr Ēdoles muiža ==

Esmu nodzīvojis Ēdolē septiņus gadus, bet nekad nebiju dzirdējis par Ēdoles muižu. Tā kā īpaši par to neesmu interesējies, tad var jau būt ka tāda patiešām ir bijusi, bet katram gadījumā vēlējos pajautāt vai rakstā [[Fon Bēri]] tā nav sajaukta ar [[Ēdoles pils|Ēdoles pili]]? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 22:39, 14 janvārī, 2012 (UTC)
:Par pili dēvē [[muiža]]s kungu māju, tātad korekti jāsaka Ēdoles muižas pils. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 22:43, 14 janvārī, 2012 (UTC)

== Gadu skaitļi raksta nosaukumos ==
Kāpēc lieci gadu skaitļus rakstu nosaukumos? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] 17:23, 10 februārī, 2012 (UTC)
:Lai atšķirtu dažādus notikumus, piemēram, skaties [[Rīgas aplenkums]].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 23:22, 10 februārī, 2012 (UTC)
::Un šādi notikumi: [[Diskusija:Mindauga karagājiens uz Cēsīm (1262)]]? --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;small&gt;''([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|runas]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|darbi]])''&lt;/small&gt; 07:04, 11 februārī, 2012 (UTC)
:::Kaujas pie Cēsīm ir daudzu rakstu nosaukumos: skati [[Cēsu kauja]]. Vispār lūdzu dodiet man ticamu pamatojumu, jo citu valodu vikipēdisti nav tik noraidoši pret gadaskaitļu izmantošanu rakstu nosaukumos, jo tas labāk palīdz saprast līdzīgu notikumu secību. --[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] 11:29, 11 februārī, 2012 (UTC)
::::es teiktu ka tā ir piekasīšanās. nevienam tie gadi netraucē un patiesi vēsture ir gana gara, karu ir bijis daudz, kāpēc gan nevarētu palikt, lai uzreiz skaidrs vai ir runa par 13-to vai par 18-to gadsimtu. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] 21:25, 11 februārī, 2012 (UTC)
:Vienīgais varu pateikt, ka &quot;Mindauga karagājiens uz Cēsīm&quot; ir oriģināls nosaukums, ja, protams, viņš vēl negāja uz Cēsīm... tad varētu tādiem nosaukumiem gadus nelikt, bet izveidot redirektu &quot;Cēsu kauja (1262)&quot; --[[Lietotājs:Dark Eagle|Dark Eagle]] 13:41, 12 februārī, 2012 (UTC)

== atvainojos ==
atvainojos, ka atkal iejaucos tevis veidotajā rakstā, kamēr tu pats vēl darbojies. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:59, 22 martā, 2012 (UTC)
:Nekas, es pat nepamanīju. Priecājos, ka Tevi interesē mani raksti.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:14, 22 martā, 2012 (UTC)
::un kā vēl! vieni no tiem, kas interesē visvairāk. protams, ir arī lietas pie kā es piesietos. es būtu priecīgs, ja tu vairāk pieturētos pie vienveidīgas terminoloģijas viscaur un nerakstītu teiksim ''Lietuvas ķēniņvalsts'', ''Lietuvas dižkunigaitija'' (ar lielo vai mazo burtu un vēl vnk kunigaitija ar), ''Lietuvas lielkņaziste'' - utt - respektīvi vienu un to pašu lietu mēģinātu saukt vienādi visos rakstos un arī vairāk salinkot savā starpā. tāpat arī attiecībā uz personvārdiem. lasītājam būtu vieglāk saprast, jo ne jau visi ir tik zinoši, kā raksta autors. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 15:00, 22 martā, 2012 (UTC)

== Militārā misija ==

Uzdūros šādam attēlam - [http://commons.wikimedia.org/wiki/File:Entente_in_Tilsit_(1919).JPG?uselang=de Entente in Tilsit (1919).JPG] varbūt to var kur izmantot? --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 23:50, 14 aprīlī, 2012 (UTC)
:Pievienoju [[Bermontiāde]]s lapai.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:16, 15 aprīlī, 2012 (UTC)

== R1.VĢ ==

Tu negribi tiem senākajiem absolventiem pierakstīt klāt kuru skolas variantu/kad viņi absolvējuši? Citādi, ja kāds iesprings rakstu sadalīt (kas iespējams būtu veselīgi, jo šķiet iepriekšējās skolas dažbrīd dalīja, nevis tikai mainīja nosaukumu) būs diezgan lies sviests saprast, kas kam pieder, turklāt tā arī būtu noderīga vēsturiska atziņa. ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 22:16, 20 aprīlī, 2012 (UTC)
==Jānis Kalniņš.jpg==
Ačiū! Prašome nukreipti -&gt;commons.wikimedia.org/, todėl visi gali naudoti. [[Lietotājs:In ictu oculi|In ictu oculi]] ([[Lietotāja diskusija:In ictu oculi|diskusija]]) 02:48, 21 aprīlī, 2012 (UTC)

== Vietu pieraksts ==
Vēl taču nekas netika nolemts, tāpēc nevajag steigties ar nomaiņu uz &quot;tagadējo vietu&quot;.--[[Lietotājs:Dainis|Dainis]] ([[Lietotāja diskusija:Dainis|diskusija]]) 06:31, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Es izlaboju aplamības to personu infokastēs, kuru dzimšanas laikā norādītā ģeogrāfiskā vieta nemaz vēl neeksistēja. Turklāt es ceru, ka tas pārliecina par izmaiņu nepieciešamību svārstīgos balsotājus?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:47, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:Esmu kaut ko palaidis garām, bet bija taču [[Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_dzim%C5%A1anas_vietas_pierakstu|balsojums]], ka pirmajai jābūt toreizējai vietai, kas manuprāt pareizi, lai Kants nedzimtu Krievijā, bet Ataturks - Grieķijā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 06:43, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::Par infokatēm [[Kants]] vai [[Ataturks]] man nekad nav bijuši iebildumi. Es iebilstu, piemēram, pret patreizējo karodziņu lietošanu [[Valdis Dombrovskis]], [[Einars Repše]] u.c., kur tiek nevajadzīgi uztiepta {{USSR}} simbolika, toties citur nekonsekventi tiek lietoti tagadējās valsts karogi - [[Džonatans Svifts]]. Turklāt Latvijā dzimušo gadījumā ir daudz vēsturisko aplamību, kas neļauj personu saistīt ar noteiktu vietu mūsdienās. Tie ir mani argumenti pirms atkārtotā balsojuma.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:59, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet nemaz tik traki manuprāt izskatītos arī dzimšanas vieta: {{Tagadēja vieta|Grieķija|Saloniki|tr=Osmaņu impērija}}?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Bet {{Tagadēja vieta|Krievija|Kaļiņingrada|tr=Prūsijas karaliste}} pie Kanta? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:18, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::Piekrītu, ka tas neizskatās tik jauki, ja ņem vērā Otrā pasaules kara notikumus. Tomēr tas nostiprina piesaisti Kanta dzimšanas vietai [[Kēnigsberga]]i mūsdienās, ko es tikko centos izdarīt.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:46, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::Kāpēc nevajadzīgi uzstiepta PSRS? Neredzu problēmu, ka Repše dzimis [[Image:Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1953–1990).svg|25px]] sevišķi ja tā ir patiesība un, ja iekavās norāda pašreizējo statusu. Sviftam vienkārši ir jālabo uz Īrijas Karalisti [[en:Kingdom_of_Ireland]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:13, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::Īstenībā ne tikai pēc precizitātes, bet arī loģikas izskatās, ka labāks variants ir likt kā galveno tobrīdējo valsti. Es domāju, ka tās pieminēšana ir svarīgāka un atspoguļo apstākļus, kurā persona ir dzimusi, un arī personas vēlāko dzīvesgājumu. Skaidrs, ka PSRS un Latvijas gadījums ir diezgan neveikls, bet varbūt mēs varam uzskatīt, ka PSRS okupācija bija pretlikumīga un ka tāda valsts Latvija juridiski turpināja pastāvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 10.19 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
:::::Piekrītu, man liekas patriotiskāk un neitrālāk, ja uzliek uzsvaru uz to, ka Repše dzimis {{Tagadēja vieta|Latvija|Jelgava|tr=Latvijas PSR}}. Galvenais arguments - Latvijas leģitīmais statuss, par ko viņš 1980. gadu beigās pats arī cīnījās.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:21, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::Patriotiskums un enciklopēdiskums ir divas savstarpēji grūti savienojamas lietas. Kants nav dzimis Kaļiņingradā, tapat kā Mārtiņa Hartmaņa dzimšanas laikā Latvija bija tikai visekscentriskāk noskaņoto jaunlatviešu prātos. Atsakāmies no karodziņiem vispār, jo tie rada tikai problēmas un asumus - cik nav jau bijis iebildumu no subjektiem par LPSR norādi! Nafig visu saasināt?! --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:39, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Kāds dzimšanas vietai sakars ar Repšas &quot;cīņu&quot;? Tad Kalnietei, kas arī cīnījās, nepaveicies, jo dzimusi {{Tagadēja vieta|Krievija|tr=PSRS}}? Un Rubiks cīnījas tieši pretēji, tad kā viņam rakstīt? Esmu par to, lai rakstītu tā kā reāli bija, nevis tā kā mums gribētos, lai būtu. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Un [[Gorbunovs]], dzimis [[Pildas pagasts]], [[Ostlande]] {{flaga|Vācija|Nazi}}? Tā nav tikai {{USSR}} simbolikas problēma!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:08, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::Atsacīšanās no karodziņiem neko nedos, jo iebildumi ir pret [[Latvijas PSR]] (kautrīgie padomju latvieši, joh., liela daļa tajā LPSR dzimusi un pionieros gājusi un tagad tēlo, ka nekas nav bijis :) ). --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:45, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::Domāju, ka tās ir Tavas personiskās atmiņas par savu &quot;saulaino bērnību&quot;, kas efektīvas tā laika PSRS [[patriotisms|patriotiskās]] audzināšanas dēļ cieši saistīta ar LPSR vai {{USSR}}. Tādēļ Tev piekrītu, ka var iztikt bez karodziņiem, jo pirms 1990. gada [[Alfrēds Rubiks]] taču rakstīja: dzimšanas vieta 1935. gadā - {{Tagadēja vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils}} .--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::Kāpēc likt ''saulaino bērnību'' pēdiņās? Jebkuram normālam bērnam bērnība ir saulaina un jauka. Pat no augušajiem Sibīrijā neesmu dzirdējis nemitīgu gaušanos par &quot;nesaulainu bērnību&quot;. Ja tikai tā nav pavadīta dīķa otrajā pusē klausoties onkuļu un tantu pļurkstēšanā par &quot;čekistu zvērībām Dievzemītē&quot;. Nevajag tēlot patriotismu nevietā! Un kādēļ vispār Latvijā dzimušajiem rakstīt to valsti klāt (pārāk bieži es atkārtojos, bet nu nesaprotu es to &quot;karodziņu slimību&quot;)? Rakstām vienkārši vietu, bet tā lai ir saprotami. Nevar rakstīt, ka dzimis Pelču pagastā, jo tāda pagasta vēl nebija (un citos avotos tā nebūs norādīts). Rakstīt tikai Kurzemes guberņu arī muļķīgi, jo tas neko nepasaka. Bet uzrakstot &quot;Kuldīgas apriņķa «Dapatās»&quot; daudz skaidrāk tiek pateikts, kur tad mazais Mārtiņš ir nācis pasaulē. Un viņam tobrīd bija pilnīgs pofigs, vai tas ir kādā Krievijas guberņā, Ostlandē vai PSRS. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:27, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::&quot;Saulainā bērnība&quot; ir pēdiņās, jo ir [[alegorija]] jeb metaforisks jēdziens. Es negribu aizskart Tavas jūtas, vienīgi mani izbrīnīja &quot;dzimis {{USSR}}&quot; [[patriotisms]] latviešu Vikipēdijas infokastēs, ko tagad sāku labāk izprast - paldies par šo mācību!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
:::::::::::Ja aiz &quot;saulainās bērnības&quot; uzreiz tiek klāstīts par PSRS patriotisko audzināšanu, tad nevar nesaprast, ka tajā laikā bērnība nu nekādi nedrīkstēja būt saulaina. Manas jūtas ir diezgan pagrūti aizskart (pat ja mēģina atklāti norādīt uz manu komunistisko pagātni (vai pat tagadni)), ja nu vienīgi kāds grib enciklopēdijā spītīgi rakstīt klajas blēņas, pamatojot to ar patriotismu.--[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 08:52, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
::::::::::::Piedod, lūdzu, es to nekādā gadījumā nebiju tā domājis. Būtībā es to diskusiju uzsāku mazā [[Mārtiņš Hartmanis|Mārtiņa]] un daudzu citu turpmākā likteņa dēļ, kādēļ nevajadzētu lieki uzsvērt, ka dzimis PSRS vai Trešajā reihā, nevis Latvijā vai &quot;Kurzemītē, Dievzemītē&quot;. Tas ir gana enciklopēdiski un patriotiski, ko nevarētu teikt par šīm izmaiņām: [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Einars_Rep%C5%A1e&amp;diff=1295188&amp;oldid=1293288] - tas arī pamats manam būtībā &quot;antipatriotiskajam viedoklim&quot; PRET bērnībā ieaudzināto PSRS patriotisma kultivēšanu latviešu Vikipēdijā, pēc būtības pat vēršoties pret LPSR simboliku, kā šajā piemērā:[http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1295254&amp;oldid=1293165], iepriekš [http://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=J%C4%81nis_Poz%C5%86aks&amp;diff=1293165&amp;oldid=1215011].--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:05, 12 jūlijā, 2012 (UTC) 
::::::::::Paga, paga, ja rītdien Latviju okupēs Krievija (tfu tfu), tad mēs infokastē rakstīsim, ka visi ir dzimuši Krievijā? Es ļoti cienu Piraga teikto un viņa nostāju, tomēr Kikosam ir taisnība — patriotisms un enciklopēdisks stils šādā veidā nav savienojumi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]''' — 2012. gada 12. jūlijā, plkst. 11.31 &lt;small&gt;(UTC +3)&lt;/small&gt;
::::::::::Nepiekrītu, jo manā izpratnē Latvijas patriotisms saistīts ar zemi, nevis politisko struktūru.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 08:41, 12 jūlijā, 2012 (UTC)
Diskusija pāraugusi [http://lv.wikipedia.org/wiki/Lietot%C4%81ja_diskusija:Reinis_Ivanovs/Arh%C4%ABvs_1#Duncīši Traģifarsa] otrajā cēlienā - galvenajās lomās - karodziņi. [[Lietotājs:ĒteriskāFejiņa|ĒteriskāFejiņa]] ([[Lietotāja diskusija:ĒteriskāFejiņa|diskusija]]) 12:36, 12 jūlijā, 2012 (UTC)

== Article translation/collaboration request ==

Hi Pirags, how are you? Mate, I am trying to find an editor/s who can help by translating [[User:Russavia/Polandball]] into Latvian. I noticed that you have created/edited articles on [[Latavio]] and [[Air Baltic]] and I was wondering if we could make a trade?

If you could translate that article into Latvian for me, I would be happy to upload approximately 50 Latvian aviation photos to Commons from amongst the 200,000 I have permission to upload. I have uploaded a number of photos relating to Latvian aviation to give you a brief idea of what I can upload, and I am keeping a gallery at [[User:Russavia]] of photos uploaded.

Would you be interested in such a &quot;trade&quot;? Do let me know, either by responding here, or on [[User_talk:Russavia|my talk page]], or by [[Special:Emailuser/Russavia|emailing me]]. Cheers, [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 06:19, 27 jūlijā, 2012 (UTC)
:It looks likes you are THE aviation editor here on lvwp. I have uploaded some pics of [[Baltic International Airlines]] which you can use on that article. I will also touch base with a couple of aviation contacts I have in Riga who might be able to help me to source older Latvian aviation photos from the early 20th century. If there any photos you think would be useful for articles here on lvwp please let me know some details, and I can see what I can find through my contacts. [[Lietotājs:Russavia|Russavia]] ([[Lietotāja diskusija:Russavia|diskusija]]) 08:28, 27 jūlijā, 2012 (UTC)

== 3. Saeima ==
Pēc kāda principa izvēlēti deputāti, uz kuriem sarakstā ir ieliktas saites? --[[Lietotājs:SpeedKing|SpeedKing]] &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:SpeedKing|runāt]] &amp;nbsp;&lt;span style=&quot;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;middot;&lt;/span&gt;&amp;#32; [[Special:Contributions/SpeedKing|devums]])&lt;/small&gt; 15:40, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Tīri nejauši.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:42, 1 augustā, 2012 (UTC)

== Kā cilvēkam, kurš aktīvi raksta par tiem laikiem ==

Kā mēs vikipēdijā sauksim šo ([[en:Cuman people]]) tautu. Divi varianti ir - kumāni (pašnosaukums un Eiropas rietumu tradīcija) un polovcieši (vairāk dzirdēts un slāvu tautu tradīcija)? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:46, 1 augustā, 2012 (UTC)
:Domāju, ka raksta pamatnosaukumam jābūt: '''Kumāni''' ({{val-tr|kuman}}, {{val-bg|Кумани}}), saukti arī par '''polovciešiem''' ({{val-ru|Половцы}}, {{val-pl|Połowcy}}). Rakstā vajadzētu ietvert arī nodaļu par '''Kipčaku-kumānu konfederāciju''', jo krievi par polovciešiem dēvēja arī tiem tuvu radniecīgos kipčakus.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:58, 2 augustā, 2012 (UTC)

== Virsnieki  ==

:Par Robertu Kļaviņu un R.Dambīti, kā arī O.Ūdentiņu, ir šķirkļi Latvijas Padomju enciklopēdijā (varbūt noder). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 16:45, 1 oktobrī, 2012 (UTC)

== [[Lasenbekas muiža]] ==

Jāsaprot, ka [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_088-Daugavpils.jpg šajā kartē] Liellašu un Lasenbergas muižas sajauktas vietām? [http://www.panoramio.com/photo/50909678 Šajā foto] arī izskatās, ka nobildēta muižas ēka. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 07:31, 2 novembrī, 2012 (UTC)
: Domāju, ka sākotnēji bija viena Lašu muiža (''Lassen'') ar zemi gar Daugavas krastu, no kuras vēlāk izdalīja Lasenbekas muižu, ko sauca arī par Jaunlašu muižu (''Neu-Lassen'').  Liekas, ka sajukums radies no Lasenbergas - &quot;Lašu muižas kalns&quot;  un Lasenbekas - &quot;Lašu muižas leja&quot; sajaukšanas, kas ir divas atšķirīgas vietas. Vienīgi pagaidām vēl nesaprotu, vai visos attēlos redzamā ēka ir Lasenbekas vai tomēr Lašu muižas kungu māja Lasenbergā?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 01:58, 3 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Ādaži]] un brāļi Bergmaņi ==

Brāļu biogrāfijās rakstīts, ka viņi dzimuši Ādažu mācītājmuižā, kas, protams, obligāti nenozīmē mūsdienu Ādažus (kā zināms, Ādažu baznīca atrodas mūsdienu [[Baltezers (Ādažu novads)|Baltezerā]]). Vai ir zināma Ādažu mācītājmuižas vieta? Pašam meklējumi internetā pagaidām beigušies neveiksmīgi. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 07:19, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:Arī es nezinu atbildi. Viena mācītājmuiža 19./20. gs. mijā bija pie Lielā Baltezera - skat. [http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_038-Daugavgriva2.jpg Daugavgriva2.jpg], bet tā nav redzama šeit: [http://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Shubert_map_-_R08L04.jpg Shubert_map_-_R08L04.jpg]. Tādēļ pārnesu uz NOVADA lapu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:25, 12 novembrī, 2012 (UTC)
::Pameklēšu atbildi. Ja kartē attēlotā ir &quot;tā&quot; mācītājmuiža, tad mūsdienās tas ir [[Garkalnes novads]]. Vispār ticami, jo turpat netālu bijusi arī  t.s. Ādažu ordeņa pils [http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Bukulti/Adazu_vid_pils.htm]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 15:34, 12 novembrī, 2012 (UTC)
:::Vai ir vērts to atzīmēt rakstots par vietām, ja nav skaidri zināms vai informācijas ir patiesa? Nav taču tas nozīmīgākais fakts. Bet, lai gan laikam runa ir par cilvēkiem, kas ir mācītāja dēli, tā vispār varētu būt administratīvā iedalījuma vienība, nevis konkrēta muiža (kas ir mūsdienu Bukultos). Anyways, to jūs tāpat drošvien zināt, es gribēju atzīmēt, ka šādu informāciju var atrast [http://www.lvva-raduraksti.lv/lv.html šite baznīcu grāmatās] zinot aptuveni vietu un dzimšanas datus; ja es pareizi sapratu par ko jūs runājat [http://img1.lvva-raduraksti.lv/001427-0001-000011/LVVA-001427-0001-000011-0036-M1.jpg šite] 41. pa labi ir ieraksts par viena no viņiem nāvi, varbūt tur ir šī informācija (man gan šķiet, ka nav, bet cik saprotu vācu valodu zini labāk par mani) ~~{{purge|page=Lietotājs:Xil|1=&lt;span style=&quot;color:#FFBA13&quot;&gt;'''''Xil'''''&lt;/span&gt;}} &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:Xil|saruna]])&lt;/small&gt; 21:09, 12 novembrī, 2012 (UTC)

== [[Aleksandrs Vēbers]] ==

Liels paldies par papildinājumiem. Neapstrīdot Jūsu rakstīto.

''Jau kopš bērnības auga latviskā vidē'' - prasītos pēc atsauksmes, jo [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/8avizh.htm#G1 šeit] Teodors Zeiferts raksta - ''Vēbers tikpat no tēva, kā no mātes puses ir vācietis.'', kā arī par Jelgavas ģimnāzijas posmu - ''Viņš rosīgi sāka mācīties latviešu valodu un dzīvi piedalījās latviešu ģimnāzistu pulciņā''

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 22:19, 1 decembrī, 2012 (UTC)

::Mans pamatavots ir [http://books.google.lv/books?id=9CyK9mtUvisC&amp;pg=PA126&amp;lpg=PA126&amp;dq=Grenzen+der+Gemeinsamkeit:+Deutsche,+Letten+vebers&amp;source=bl&amp;ots=BOd9Dxs9sI&amp;sig=iQdJrOycMH-M8iHNoGi-sdWK31Q&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=JfG6UODcLI_T4QTXm4HAAg&amp;sqi=2&amp;ved=0CDgQ6AEwAg#v=onepage&amp;q=Grenzen%20der%20Gemeinsamkeit%3A%20Deutsche%2C%20Letten%20vebers&amp;f=false Die Grenzen Der Gemeinsamkeit: Deutsche, Letten,..], kurā Ulrike fon Hiršheida rakstīja: ''Der 1878 in Kurland geborene Vēbers war der Sohn eines deutschen Landvermessers und hatte sich aus Mangel an deutschem Spielgefaehrten bereits als Schueler primaer in lettischen Kreisen bewaegt.'', tātad mazajam Aleksandram bērnībā ir bijuši vienīgi latviešu rotaļu biedri un viņš kā skolnieks turpinājis arvien vairāk iesaistīties latviešu sabiedrībā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 06:28, 2 decembrī, 2012 (UTC)

== Rakstu apvienošana ==

Sveiks! Vai vari apskatīt, vai no raksta [[Nikolauss Mollīns]] ir kaut kas vērtīgs, ko pievienot tavam veidotajam rakstam [[Nikolajs Mollīns]]? --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:15, 11 decembrī, 2012 (UTC)

Mēģināju.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:09, 11 decembrī, 2012 (UTC)

== [[Valters fon Eberharts]] ==

Kas [[Valters fon Eberharts|tas]] par sviestu? --[[Lietotājs:DJ EV|Wikipēdijas Dīdžejs]] &lt;small&gt; ([[Lietotāja diskusija:DJ EV|diskusija]]|[[Special:Contributions/DJ EV|devums]]) &lt;/small&gt; 13:06, 15 decembrī, 2012 (UTC)
: Nedaudz pacietības.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:54, 15 decembrī, 2012 (UTC)

== Zālīši ==
Ierastā prakse ir personām ar vienādu vārdu likt iekavās to profesijas (ne gadaskaitļus). --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:28, 17 februārī, 2013 (EET)
: Jānis Zālītis (1884 — 1943) bija pazīstams gan kā komponists, gan kā mūzikas kritiķis. {{unsigned|Pirags}}
::Un? Gadaskaitļus liktu, ja būtu divi komponisti. --[[Lietotājs:Zemgalietis|Zemgalietis]] ([[Lietotāja diskusija:Zemgalietis|diskusija]]) 13:42, 17 februārī, 2013 (EET)

== dublējošas kategorijas ==
ja liekam kategoriju 'Ventspils pašvaldības vadītāji', tad kategoriju 'Latvijas pašvaldību vadītāji' jāņem ārā. vismaz parati tā tiek praktizēts, jo tā pirmā tāpat ir zem otrās pakārtota. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 13:14, 28 februārī, 2013 (EET)

== Kārķu muiža ==
Valkas apriņķa muižu nosaukumos parādās trīs atsevišķas muižas - Kārķu muiža ''(Alexanderhof)'', Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)''. Kura ir tā Kārķu muiža? Citos avotos tādu neatrodu. Citā pagastā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 17:53, 4 martā, 2013 (EET)

:''Jaunkārķu muiža ''(Neu-Karkel)'' un Veckārķu muiža ''(Alt-Karkel)'' bija Valkas apriņķa muižas pēc Kārķu muižas sadalīšanas divās daļās, skat. http://books.google.lv/books?id=vadBAAAAcAAJ&amp;pg=PA373&amp;dq=karkel+Hagemeister&amp;hl=lv&amp;sa=X&amp;ei=Ys80UfY4qu7SBbGugLgO&amp;sqi=2&amp;ved=0CCoQ6AEwAA#v=onepage&amp;q=karkel%20Hagemeister&amp;f=false

Par Aleksandra muižu neesmu drošs, vai tas nav Kārķu muižas alternatīvs nosaukums, kas parādās Latviešu konversācijas vārdnīcā, bet ne citur.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:48, 4 martā, 2013 (EET)

== [[Kārlis Bergs]] ==
šis ir vēl viens interesants dabaspētnieks. latvietis/vācbaltietis/vācietis? no tā laika vīriem, droši vien, pasaules mērogā nozīmīgākais. nozīmīgāks kā [[Loudons]]. ja sanāk laiks un vēlēšanās - būšu priecīgs, ja atradīsi vēl kādu informāciju un papildināsi. lai veicas! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 11:09, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
::Pagaidām neko vairāk par nelieliem tulkojumiem no spāņu valodas nepaveicu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:49, 2 aprīlī, 2013 (EEST)
:::nu neko jau baigi arī nevajag. interesanti vienīgi par to izcelsmi būtu varbūt. Slaucītāja raksts varbūt ir dabūjams, bet gan jau tur vairāk nebūs, kā te jau nocitēts. --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:59, 2 aprīlī, 2013 (EEST)

== [[Nereta]] ==
iespējams nepamanīji, bet tagad rakstā par Neretu ir divas vēstures sadaļas   :)  --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 12:27, 9 maijā, 2013 (EEST)
:Paldies, aizrāvos.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:06, 9 maijā, 2013 (EEST)

== Dzēšana ==

Es tikai vēlējos atgādināt, ka ja gadījies kāds misēklis (kā ar Senlatvijas valdniekiem), tad vajadzētu izvirzīt uz dzēšanu (t.i., ielikt &lt;nowiki&gt;{{dzēst}}&lt;/nowiki&gt;), citādi ir iespēja, ka neviens nepamanīs. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 18:47, 20 maijā, 2013 (EEST)

== [[:Attēls:Raiņa māja.jpg]] ==
Panoramio ir rakstīts — ''© All Rights Reserved by Felix-V''. Tādu bildi nedrīkst likt Vikipēdijā. Vai nu jālūdz autoram nomainīt licenci, vai jāfotografē pašam. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 17:44, 3 jūlijā, 2013 (EEST)

[[:Attēls:Lielupes krasts Druvciemā Jūrmalā.jpg]] — diemžēl arī neder. ''No Derivative'' un ''NonCommercial'' licenču varianti nav savietojami ar Vikipēdijas principiem (katrs var lietot, kā grib un brīvi izmainīt). Turklāt konkrētā bilde ir briesmīgas kvalitātes, ar šķību horizontu. --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 21:05, 5 jūlijā, 2013 (EEST)

:1) lūgums tomēr arī augšupielādēt attēlu pilnās versijas, nevis samazinātās (to izdara uzklikšķinot uz attēla, tad nospiežot uz pogas &quot;view the original image&quot; - otrā no beigām) 2) iemet bildes linku [http://wikipedia.ramselehof.de/flinfo.php?id=&amp;repo=panoramio&amp;user_lang=lv šeit], viņš tev pateiks, vai attiecīgais attēls der Vikipēdijai (tur arī izmetīs labu informāciju par attēlu, ko var ielikt attēla apraksta lapā). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:25, 6 jūlijā, 2013 (EEST)

== Nošu pieraksts ==

Sveiks! Ja ir vēlme un saprašana, tad dziesmu notis un tekstus var pierakstīt [[:en:LilyPond|šādi]] (spiežot uz attēla var dabūt midi failu). 
&lt;source lang=&quot;XML&quot;&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;
&lt;/source&gt;
&lt;score midi=&quot;1&quot;&gt;\relative c'' { \time 4/4 \key c \major 
c4 g8 g a4 g r b^&gt; c^&gt; r \bar &quot;|.&quot; } 
\addlyrics { Shave and a hair -- cut: two bits. }&lt;/score&gt;

--[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 12:09, 26 augustā, 2013 (EEST)
::Paldies, bet man būs vajadzīga palīdzība daudz dziesmu nošu rakstu atrašanā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:07, 26 augustā, 2013 (EEST)

== Latvian and Notifications ==

Greetings!

Thank you for helping with translations.  It is invaluable work!  I was wondering if you could help out with a small translation project.

We are releasing [[mw:Echo|Notifications]] to the Latvian Wikipedia next week. There are still three priorities to double check for translations to make sure they are complete and accurate so that the Wikipedia gets the best experience possible:
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-echo&amp;action=proofread&amp;filter= Echo on translatewiki for user interface]
*[https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&amp;language=lv&amp;group=ext-thanks&amp;action=proofread&amp;filter= Thanks on translatewiki for user interface] 
*[[mw:Help:Notifications|Notifications help on mediawiki.org]].  This page can be hosted after translation on mediawiki.org or we can localize it to this Wikipedia.
:*[[mw:Echo/Release Plan 2013#Checklist|Checklist]]

If you have any questions you can email me, kpeterzell [AT] wikimedia [DOT] org or you can contact me on my [[m:User talk:Keegan (WMF)|meta talk page]]. [[Lietotājs:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Lietotāja diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 07:02, 2 oktobrī, 2013 (EEST)

== Attēls ==

Aizmirsies ielikt licenci: [[:Attēls:Bauņu muiža 18. gs. Broce.jpg]]. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 16:32, 22 decembrī, 2013 (EET)

== 2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2013. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas lietotājs'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Par 2013. gada latviešu valodas Vikipēdijas vērtīgāko lietotāju|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2013. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas lietotāju 
|}
:Apsveicu ar pelnītu panākumu! Tavs devums ar katru gadu kļūst arvien kvalitatīvāks - lai izdodas.. --[[Lietotājs:Gaujmalnieks|Gaujmalnieks]] ([[Lietotāja diskusija:Gaujmalnieks|diskusija]]) 11:55, 1 februārī, 2014 (EET)
::Izdodas jau arī. Paldies par devumu! --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 12:10, 1 februārī, 2014 (EET)
:::Paldies par atzinību, ko es augstu vērtēju, un par kritiku, kas man palīdz labāk saprast Vikipēdijas jēgu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 12:34, 1 februārī, 2014 (EET)
::::Apsveicu ar novērtējumu! Lai labi strādājas arī šajā gadā!--[[Lietotājs:Ingii|Ingii]] ([[Lietotāja diskusija:Ingii|diskusija]]) 13:02, 1 februārī, 2014 (EET)

== Kļūda rakstā Aleksandrs Kaljostro ==

Skatīt [[Diskusija:Aleksandrs Kaljostro]]. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:59, 5 februārī, 2014 (EET)

== Defaultsort ==

Lūgums tomēr DEFAULTSORT'ā mīkstos līdzskaņus aizvietot ar ''burts+z'', nevis vienkārši ''burts'' (piem., Čārlzs -&gt; Czarlzs, nevis Carlzs). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 15:39, 10 februārī, 2014 (EET)
:Tagad tas vairs nav nepieciešams, [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rom%C4%81ns_Me%C5%BEulis&amp;curid=252027&amp;diff=2173751&amp;oldid=2173746 var rakstīt] ar normāliem latviešu alfabēta burtiem. --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 14:02, 13 maijā, 2014 (EEST)

== Krima ==
Sveiks! Es te padomāju, pats ar sevi ''posovetovalsja'', un atdalīju atsevišķu rakstu par [[Krimas Autonomā Republika|Krimas Autonomo Republiku]] (lielākajā daļā valodu ir divi raksti un tas ir loģiski), uz to pārceļot infokasti un daļu no vēstures, kas tieši saistīta ar autonomijas peripetijām padomju gados. Pie tam visu, kas bija, atstāju arī pussalas rakstā. Varbūt ir vērts pussalas rakstā šo vēstures daļu noīsināt, pāradresējot uz rakstu par autonomiju? Tu tur esi iedziļinājies, varbūt izravēsi? :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:27, 7 martā, 2014 (EET)

== valstis vs. valdnieki ==
sveiks! man jau kādu laiku urda jautājums. kādēļ esi izvēlējies rakstīt rakstu [[Astrahaņas hani]] pāradresējot uz to [[Astrahaņas haniste]] vai, piemēram, [[Kuldīgas komturi]] nevis [[Kuldīgas komtureja]]? tie ir tikai pāris piemēri, bet tādu, protams, ir daudz. nesaku, ka tā ir nepareizi, tomēr pa laikam aizdomājos. ja vien nav tālejošāks plāns rakstīt par hanisti vai komtureju kā valstisku/administratīvu veidojumu atsevišķu rakstu, tad loģiskāk itkā būtu veidot tomēr rakstu par teritoriju. pakārtojot tajā kā nodaļu informāciju par valdniekiem/pārvadniekiem un to uzskaitījumu. tomēr visdrīzāk jau tev ir savi argumenti, labprāt tos uzzinātu! --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 17:45, 28 martā, 2014 (EET)
: Es domāju, ka nākotnē katra no šīm radniecīgajām lapām sadalīsies divās vai vairākās, bet man pašam nav interese to darīt tagad.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:54, 28 martā, 2014 (EET)

== Kategorijas ==

Varētu palūgt, ja rakstā neplāno likt infokasti, kas ģenerē dzimšanas/miršanas gada kategorijas, tad ielikt tās manuāli pašam. Paldies! --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 09:04, 30 martā, 2014 (EEST)

== Request ==

Hi, Pirags! Could you please correct [[Lietotājs:Chen10k2/Ulama spirāle]] so that it can be moved to be an article? :D [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 07:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

Liels paldies! [[Lietotājs:Chen10k2|Chen10k2]] ([[Lietotāja diskusija:Chen10k2|diskusija]]) 08:32, 13 aprīlī, 2014 (EEST)

== Par Vitebskas apgabalu ==

Esmu pieķēries [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] pilsētām un redzu, ka nav aprakstīta apgabala vēsture. Apzināti nerakstīšu un rezervēju to Tev, jo:

a) Tev ir vairāk zināšanu par tematu
b) esi par Vitebskas reģionu jau rakstījis, tāpēc būs vieglāk savākt no atsevišķām daļām jau uzrakstīto.

Tas viss, protams, ja ir vēlēšanās.

--[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 23:42, 23 aprīlī, 2014 (EEST)

== LKV ==

Sveiks! Es te izveidoju {{tl|LKV}} vārdnīcas atsauču noformēšanai. Lietojums: {{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|&lt;&lt;sējuma numurs&gt;&gt;|&lt;&lt;sleju numuri&gt;&gt;}}&lt;/nowiki&gt;}} ({{code|&lt;nowiki&gt;{{lkv|20|41 529.—41 530}}&lt;/nowiki&gt;}}). --'''[[Lietotājs:Edgars2007|&lt;font color=&quot;FF6600&quot;&gt;FRK&lt;/font&gt;]]''' &lt;sup&gt;([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]]/[[Special:Contributions/Edgars2007|devums]])&lt;/sup&gt; 23:33, 30 aprīlī, 2014 (EEST)

== Odesas karte ==

Es pamazām visiem Ukrainas apgabaliem mainu kartes uz to dzeltenpelēko. Tādas ir visiem identiskās krāsās, bet tās zilpelēkās atšķiras dažādiem apgabaliem. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 22:53, 4 maijā, 2014 (EEST)
:Atvaino, nebiju ievērojis, ka kautkāds ''āzis'' commonos pārtaisījis tās kartes bez Krimas. Kaut ko izdomāšu, lai pilsētu un apgabalu kartēs kartes būtu vienā krāsu gammā. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:04, 4 maijā, 2014 (EEST)
:: Kas vainas šai kartei - [[:Attēls:Odessa in Ukraine.svg]]? Tāda veida kartes izmanto manuprāt visplašāk. --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 23:08, 4 maijā, 2014 (EEST)
:::Uz sarkanā fona pilsētas marķieris slikti izskatīsies. Bet apgabalu rakstos būs labs. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 23:32, 4 maijā, 2014 (EEST)

== Kārlis Reinholds Zariņš ==

Kāpēc neatstāji rakstu ar nosaukumu &quot;Kārlis Reinholds Zariņš&quot;, bet pārdēvēji par &quot;[[Kārlis Zariņš (diplomāts)]]''? --[[Lietotājs:Treisijs|Treisijs]] ([[Lietotāja diskusija:Treisijs|diskusija]]) 13:31, 16 maijā, 2014 (EEST)
:Man pieejamos avotos tas ir biežāk lietotais viņa vārds.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 23:26, 16 maijā, 2014 (EEST)

== Daugavpils ==

Vai rakstus [[Daugavpils komturi]] un [[Daugavpils draudzes novads]] korektāk nebūtu saukt par Dinaburgas...? Daugavpils, cik saprotu, tomēr ir 20. gadsimta izgudrojums, un Daugavpils nav tā laika pilsētas nosaukuma latviskā forma. Iznāk tāds &quot;Kants dzimis Kaļiņingradā&quot;. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 14:39, 18 maijā, 2014 (EEST)
:Daugavpils un Dinaburga ir seni sinonīmi, jo latviešu Daugavpils nav vis 20. gs. jaunvārds, bet gan tiešs tulkojums no vācu ''Dünaburg''. Lietots jau krietni pirms 1918. gada un noteikti pirms Dvinskas vārda, apmēram tad pat, kad latviski teica Pēterpils (nevis St.Petersburga vai Petrograda). Turpretī [[Kaļiņingrada]]s nosaukums ir tīrs jaunvārds, kam nav nekāda sakara ar Kēnigsbergu vai [[Karaļauči]]em.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 15:01, 18 maijā, 2014 (EEST)
::Ja tas nav 20. gadsimta jaunvārds, tad viss kārtībā. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 20:15, 18 maijā, 2014 (EEST)

== Neliela neskaidrība ==

Vajadzētu precizēt. Rakstā [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome]] teikts, ka ''bija dibināta cita latviešu organizācija Demokrātiskais bloks, kurā ietilpa sociāldemokrāti'', tomēr pašā [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskā bloka]] rakstā, kur uzskaitītas blokā ietilpstošās partijas, sociāldemokrātu nav. Kā tur īsti bija? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 16:50, 19 maijā, 2014 (EEST)
:Paldies par pamanīto!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:47, 19 maijā, 2014 (EEST)

== Перевод ==

Добрый вечер. Могли бы Вы перевести на русский язык следующее:
: Līdz skriešanai nonācu tikai vēlākos gados, jo par savu sporta veidu uzskatīju slēpošanu. Pēc institūta pabeigšanas nosūtīju vēstuli uz Rīgu, lai mani nozīmē strādāt uz kādu no Latvijas pilsētām. Tiku uz Kalnciema ķieģelu rūpnību, bet vēlāk – uz Daugavpils silikātķieģeļu rūpnīcu. Biju priecīga atgriezties, jo tepat vēl dzīvoja māte, māsa un citi radinieki. Pirmajā ziemā arī atsāku slēpot un 1960. gadā startēju pirmajās sacensībās, vēlāk tiekot arī Latvijas PSR izlases sastāvā. Nekādu lielo sasniegumu gan nebija. Daugavpilī gan nostrādāju tikai deviņus mēnešus, jo pārcēlos uz Rīgu, kur sāku strādāt Bolderājas rūpnīcā par meistaru. Slēpot turpināju, jo bijām jau domubiedru grupa, kas startējām dažādās sacensībās, bet tad satiku puisi, iemīlējos, un 1961.
Я не знаю латвийского, а кое-кто на польской Википедии нуждается в переводе этого фрагмента на польский. Ответьте, пожалуйста, [https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=Dyskusja_wikipedysty:Farary&amp;action=edit&amp;section=90 здесь]. Заранее спасибо. [[Lietotājs:Farary|Farary]] ([[Lietotāja diskusija:Farary|diskusija]]) 23:58, 7 jūnijā, 2014 (EEST)
:To drīkst tulkot tikai ar [http://www.delfi.lv/sports/news/tautassports/news/nadezda-kavtaskina-75-gadi-un-100-noskrieti-maratoni.d?id=39407331 Delfi] atļauju :) --[[Lietotājs:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Lietotāja diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 00:14, 8 jūnijā, 2014 (EEST)

== Дикое Поле ==
Sveiks! Vai ir kāda tradīcija [[:ru:Дикое Поле|šī termina]] latviskošanā? --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:09, 9 augustā, 2014 (EEST)
:Diemžēl es nevaru piekļūt savām latviešu gramatām, jo esmu Indijā. Domāju, ka to krievu tradīcijas ietekmē arī agrāk dēvēja par Mežonīgo lauku.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 14:57, 9 augustā, 2014 (EEST)

== kategorijas ==
sveiks! būt Indijā un pievienot tam apzīmējumu 'diemžēl' - tā ir zaimošana! :) par kategorijām: šķiet, ka ja kategorija 'latviešu uzvārdi' ir zem kategorijas 'uzvārdi', tad to otru rakstā nav jāatstāj, pietiek ar vienu. forši, ka tu šo dari, es par to domāju jau vismaz gadu, bet neko neesmu izdarījis... --[[Lietotājs:Biafra|Biafra]] ([[Lietotāja diskusija:Biafra|diskusija]]) 00:57, 14 augustā, 2014 (EEST)

== Heinrihs fon Heimburgs ==

Prasītos pēc precizējuma. Rakstā [[Heinrihs fon Heimburgs]] (de:Heinrich von Heimburg) rakstīts - ''Vācu Ordeņa lielmestrs 1244.-1249. gadā'', savukārt vācu [[de:Liste der Hochmeister des Deutschen Ordens]] rakstīts, ka lielmestrs tajā laikā bija [[de:Heinrich von Hohenlohe]]. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 03:26, 18 augustā, 2014 (EEST)
:Paldies, kļūdu izlabošu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 17:00, 18 augustā, 2014 (EEST)

== [[:en:Do not buy Russian goods!]]  ==

Hello! Could you translate an article about boycott of Russian goods in Ukraine for the Latvian Wikipedia? Thanks for the help.--[[Lietotājs:Trydence|Trydence]] ([[Lietotāja diskusija:Trydence|diskusija]]) 22:20, 10 oktobrī, 2014 (EEST)

== Konsultācija ==

Vai nav zināms, kas latviski vai kādas funcijas Kurzemē veica ''Hauptmann der Hauptmannschaft Bauske'' jeb arī, piemēram, ''Oberhauptmann der Oberhauptmannschaft Mitau''? Paldies. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 17:17, 21 janvārī, 2015 (EET)
: Bauskas pilskungs savā iecirknī veica vietējās pārvaldības funkcijas. Bauskas pilskunga tiesā bija četri draudzes novadi (''Kirchspiele''), kas reizi trīs gados sūtīja savus delegātus uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu. Bauskas un Dobeles pilskungu iecirkņi bija apvienoti Jelgavas virspilskunga iecirknī, Jelgavā atradās galma tiesai pakļautā virspilskunga tiesa un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirknis.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:41, 21 janvārī, 2015 (EET)
::Liels paldies! --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 08:28, 22 janvārī, 2015 (EET)

== Dzimums ==

Lai nerastos kaut kādi pārpratumi, iesaku nomainīt [[Special:Preferences|izvēlēs]] sadaļā &quot;Internacionalizācija&quot; ķeksi pie &quot;Viņa labo viki lapas&quot; uz 1. vai 3. ķeksi :) --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 12:48, 18 martā, 2015 (EET)

== Vikimaratons ==

Sveiks! Vari ar mani sazināties caur meilu? Vajadzētu parunāties telefoniski. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 11:02, 26 martā, 2015 (EET)
:Precizēju: ir paredzēts propagandas pasākums radio un man gribētos ar Jums apspriest dažus aspektus. Jūsu telefona numurs diemžēl nav nevienam saglabājies un caur meilu es varētu Jums paziņot savējo. --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 10:27, 27 martā, 2015 (EET)
::Tehniski neinteresantā informācija. Tā kā kolēģis Pirags nav norādījis savu e-pastu [[Special:Preferences|izvēlēs]], tad arī viņam nav iespējams nosūtīt e-pastu kolēģim Kikos. --[[Lietotājs:Edgars2007|{{font|text=FRK|color=#FF6600|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Edgars2007|diskusija]])}} 10:33, 27 martā, 2015 (EET)
:::Kolēģis Pirags varētu vēlreiz piezvanīt kolēģim Feens, lai viņš (Feens) varētu piefiksēt šo numuru sava tālruņa katalogā, kur tas vienreiz jau veiksmīgi nozaudēts :) --[[Lietotājs:Kikos|Kikos]] ([[Lietotāja diskusija:Kikos|diskusija]]) 12:24, 27 martā, 2015 (EET)

== Digamels ==

Rakstos par [[Osips Digamels|Osipu Digamelu]] citās valodās (igauņu, krievu) rakstīts, ka viņš no 1811. līdz 1827. gadam bija Vidzemes gubernators. [[Vidzemes guberņa]]s rakstā pie gubernatoru uzskaitījuma tādas personas nav. Man ir aizdomas, ka tur kaut kas nav kārtībā ar Baltijas ģenerālgubernatoriem un Vidzemes gubernatoriem. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 10:20, 24 aprīlī, 2015 (EEST)

== Translating the interface in your language, we need your help ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;Hello Pirags, thanks for working on this wiki in your language. [http://laxstrom.name/blag/2015/02/19/prioritizing-mediawikis-translation-strings/ We updated the list of priority translations] and I write you to let you know. The language used by this wiki (or by you in your preferences) needs [[translatewiki:Translating:Group_statistics|about 100 translations or less]] in the priority list. You're almost done!
[[Image:Translatewiki.net logo.svg|frame|link=translatewiki:|{{int:translateinterface}}]]
Please [[translatewiki:Special:MainPage|register on translatewiki.net]] if you didn't yet and then '''[[translatewiki:Special:Translate/core-0-mostused|help complete priority translations]]''' (make sure to select your language in the language selector). With a couple hours' work or less, you can make sure that nearly all visitors see the wiki interface fully translated. [[User:Nemo_bis|Nemo]] 17:07, 26 aprīlī, 2015 (EEST)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Nemo bis@metawiki using the list at http://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Meta:Sandbox&amp;oldid=12031713 --&gt;

== Bildes no Igaunijas arhīviem ==

[https://www.flickr.com/photos/national_archives_of_estonia/ Šeit redzēju] bildes arī no Latvijas stacijām. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 18:04, 3 maijā, 2015 (EEST)
:Paldies!--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 18:17, 3 maijā, 2015 (EEST)

== Varbūt ir idejas? ==

Pēc kāda laika rakstīšu par Alūksnes stārastu [[pl::Olbracht Łaski]]. Poļu versijā rakstīts ''W roku 1588 Łaski doczekał się wreszcie nagrody. Otrzymał zasobne starostwo marienburskie w Inflantach, wraz z trzema położonymi na jego terenie zamkami: Marienburgiem, Schwanenburgiem i Kirempe oraz dwiema warzelniami soli'' jeb krievu versijā ''В 1588 году Альбрехт Лаский получил в награду от нового польского короля Сигизмунда III Вазы мариенбургское староство вместе с тремя замками: Мариенбургом, Шваненбурга и Киремпе.'' 

Ja par Marienburgu un Švānenburgu viss skaidrs, tad kas ir ''Kirempe''? Mazāk - kādas vēl 2 sāls vārītavas Vidzemē? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:05, 8 maijā, 2015 (EEST)
: [[:et:Kirumpää piiskopilinnus|Kirumpää]]. См. раздел &quot;Linnuse häving&quot;
: &quot;Во время осады Нейгауза Магистр Фирстенберг, Коммандоры и сам Епископ Дерптский с 8 000 воинов неподвижно стояли в тридцати верстах оттуда, за Двиною и вязкими болотами, в месте неприступном, и не сделали ничего для спасения крепости; узнав же, что она сдалася, зажгли стан свой и городок Киремпе, где находилось множество всяких припасов; спешили удалиться, бежали день и ночь.&quot; - если отвлечься от Двины, то действительно от Нейгаузена до Kirumpää примерно 30 километров.
: Нейгаузен (Neuhausen) — бывшая крепость (орденский замок) епископа Ливонского ордена. Развалины крепости находятся в 3 км к востоку от населённого пункта Вастселийна в уезде Вырумаа в Эстонии. --[[Lietotājs:Voll|Voll]] ([[Lietotāja diskusija:Voll|diskusija]]) 11:54, 8 maijā, 2015 (EEST)
:: Liels paldies, tātad [[et::Kirumpää piiskopilinnus]], neienāca prātā Igaunijā pameklēt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 12:30, 8 maijā, 2015 (EEST)

== Par Iskolatu ==

Labdien! Veidojot rakstu par Valsts valodas centru, es paņēmu no tava raksta par Iskolatu sadaļu &quot;Oficiālā valoda.&quot; Es ceru, ka neiebilsti! Ja nu tomēr, droši raksti un es pārveidošu! Ar cienu, karlisb [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 10:23, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Vikipēdijas ietvaros tekstus droši var kopēt. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 11:20, 5 jūnijā, 2015 (EEST)
:{{ping|Karlisb}} Iebildumu nevar un nedrīkst būt, jo vikipēdijai ir juridiska īpašība, ka autors jau ar sava teksta ievietošanas faktu nodod to vispārējai lietošanai. Tas nozīmē, ka jebkura persona pasaulē ar to drīkst darīt jebko, kas ienāk prātā - uzlabot, izmantot savos darbos komerciāli un nekomerciāli utt. --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 11:21, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

Skaidrs! Liels jums paldies! [[Lietotājs:Karlisb|Karlisb]] ([[Lietotāja diskusija:Karlisb|diskusija]]) 12:08, 5 jūnijā, 2015 (EEST)

== Lībiešu valoda ==

Čau, paldies par izvērstāko Bīlenšteina kartes aprakstu! Man interesēja pāris lietas.
*Kas ir domāts statusa &quot;izmirusi&quot; nomaiņu uz &quot;gandrīz izzudusi&quot;? (Manuprāt, ir konsenss, ka ar Kristiņas nāvi viņa ir tiešām izmirusi, protams, izmiršana nenozīmē, ka nevar būt tekoši runātāji tajā val. (sk. latīņu val.), vienīgi to, ka viņa nav nevienam dzimtā valoda.)
*Vai tā ir kļūda, ka auklas kultūrai tika noņemta piebilde, ka to pārstāvējuši pirmbalti. (Manuprāt, diezgan kritiska piebilde, bet pieņemu, ka tābija kļūda.) [[Lietotājs:Neitrāls vārds|Neitrāls vārds]] ([[Lietotāja diskusija:Neitrāls vārds|diskusija]]) 19:24, 16 jūnijā, 2015 (EEST)
:Domāju, ka par līvu valodu var teikt gan ka tā ir &quot;mirusi valoda&quot; (miris pēdējais cilvēks, kam tā bija dzimtā valoda),  gan arī &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot; (neliels skaits runātāju). Tomēr tālākais teksts ir par līvu valodu kā otru Latvijas ne-svešvalodu, tādēļ piemērotāks ir termins ir &quot;gandrīz izzudusi valoda&quot;. Teikums &quot;auklas keramikas kultūru pārstāvējuši pirmbalti&quot; ir slikts stils, jo [[auklas keramikas kultūra]] bija raksturīga daudz plašākam reģionam, ne tikai [[baltu valodas|baltu valodās]] runājošajiem, bez tam kā gan var &quot;pārstāvēt kultūru&quot;?--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 22:45, 16 jūnijā, 2015 (EEST)

== Terminoloģija ==

Vai latviešu valodā ir iegājies stabils termins ideju kopumam, ko krieviski sauc par ''Евразийство''? --[[Lietotājs:Feens|Feens]] ([[Lietotāja diskusija:Feens|diskusija]]) 13:10, 19 jūnijā, 2015 (EEST)
: Šo Krievijas ideoloģiju varētu dēvēt par '''eirāzismu''', līdzīgi kā [[sarmatisms]] bija [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] ideoloģija 17.-18. gadsimtā.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 13:24, 23 jūnijā, 2015 (EEST)

== Kokles ==

Sveiks, pirms kāda laika tiku pie Muktupāvela grāmatas par koklēm un koklēšanu Latvijā un pamazītiņām sāku knibināties gar rakstu par [[kokle|koklēm]]. Grāmatā ieintriģēja teikums &quot;Senākā rakstveida liecība par koklēm Latvijā ir no 17. gadsimta sākuma [..]&quot;, taču diemžēl nav minēts, kur un ko tieši rakstīja. Varbūt vari nākt talkā? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 29. jūnijā plkst. 13.35 (EEST)
:Man grūti pateikt, bet varētu būt [[Pauls Einhorns]] savā &quot;[[Historia Lettica]]&quot;.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 07:52, 30 jūnijā, 2015 (EEST)
::Paldies! Vai šī grāmata ir kaut kur pieejama arī latviski? --[[Lietotājs:Turaids|Turaids]] {{small|([[Lietotāja diskusija:Turaids|diskusija]])}} 2015. gada 7. jūlijā plkst. 19.10 (EEST)
::: Neesmu dzirdējis, bet [[Jānis Stradiņš]] kādu laiku atpakaļ ieteica veikt tās tulkošanu.--[[Lietotājs:Pirags|Pirags]] ([[Lietotāja diskusija:Pirags|diskusija]]) 19:58, 7 jūlijā, 2015 (EEST)

== ''Sissegal'' vs ''Sisselgal'' ==

Sveiks! Kā tad īsti ir ar to Madlienas vācisko nosaukumu? Tu konsekventi lieto ''Sissegal'' (arī drukātajos avotos tā ir manīts), bet [http://kartes.lndb.lv/ vecajās kartēs] visur ir ''Sisselgal''. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 8. septembris, plkst. 20.45 (EEST)
:Biežāk lietots tomēr ir ''Sissegal'' (skat. Vidzemes guberņas karti [https://upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/9/9b/%D0%9A%D0%B0%D1%80%D1%82%D0%B0_%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%B9_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D0%B8.jpg]) nosaukums, arī krieviski agrāk ''Зиссегаль'' ([https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%93%D1%83%D0%BD,_%D0%9A%D0%B0%D1%80%D0%BB_%D0%A4%D1%91%D0%B4%D0%BE%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87]). Korekti būtu noskaidrot [[līvu valoda]]s sākotnējo vietvārdu, ja gribi to apšaubīt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 00.00 (EEST)
::Biežāk lietots tomēr beigu periodā (19-20 gs). Laikam vienkārši jāmin abi un miers :) --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 09.18 (EEST)
:::Piekrītu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 9. septembris, plkst. 11.16 (EEST)

== Pārvietošana ==

Nākamreiz lūgums izlasīt, kas rakstīts tā paziņojuma pēdējā rindiņā! Ir jāpalūdz raksta diskusijā pārvietot lapu. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 10.15 (EEST)
:Paldies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2015. gada 11. septembris, plkst. 21.14 (EEST)

== Vecās topenes ==

Sveiks! Visas pirmskara 1:50k topenes ir [[:commons:Category:Old topographic maps of Latvia|Commons]] - iespējams ielikt rakstā kā galeriju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2015. gada 2. novembris, plkst. 09.47 (EET)

== [[Pietālava]] ==

Tavas domas par [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Piet%C4%81lava&amp;action=history pēdējām izmaiņām]? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 14. novembris, plkst. 20.35 (EET)

== TZO Vilim Biļkinam ==
Vai veidojot rakstu Vilis Biļkins informācija par TZO nav iekopējusies nejauši no kāda šablona. Esmu pārbaudījis grāmatas &quot;Triju Zvaigžņu gaismā&quot; alfabētisko sarakstu, rakstā izmantotas enciklopēdijas, Belokoņa LE un citus avotus, bet nekur neesmu atradis nevienu atsauci uz TZO. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2015. gada 29. novembris, plkst. 19.56 (EET)

== Tartu Universitātes konkurss ==

Sveiks!  Ņemot vērā tavu rakstu vēsturi, [[Vikipēdija:Tartu Universitātes konkurss|šis konkurss]] tev varētu būt visai interesants. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2015. gada 3. decembris, plkst. 12.47 (EET)

== Zasas muižas pagasts ==

Pēc kartēm spriežot, tas atradās Ilūkstes apriņķī, taču saskaņā ar šiem 20. gs. sākuma avotiem[http://www.prlib.ru/Lib/pages/item.aspx?itemid=391][http://www.jewishgen.org/courland/verkehrsbuch_1912/p00000490.htm], tas atradās Jaunjelgavas apriņķī. Un ko lai iesāk ar [[:file:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b30 510-0.jpg|karti]] no Brokhauza un Efrona vārdnīcas, kur tas iekļauts Kauņas guberņā? --[[Special:Contributions/84.237.154.142|84.237.154.142]] 2016. gada 14. janvāris, plkst. 15.53 (EET)
:Liekas, ka kartogrāfiskā kļūda par Zasas pagasta piederību Kauņas guberņai radusies tieši Brokhauza un Efrona vārdnīcas (1890—1907) Kurzemes un Kauņas guberņu kartē. Piederība Kurzemes guberņas Ilūkstes aprinķim skaidri redzama Bīlenšteina 1884. gada kartē:   https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/7/7e/Lettisches_Sprachgebiet_1884_nach_Bielenstein.jpg  Kaut kad līdz 1912. gadam Zasas pagasts tika pievienots Jaunjelgavas apriņķim. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 15. janvāris, plkst. 08.59 (EET)

== Eiro ieviešana Latvijā ==

Par [[Eiro ieviešana Latvijā]]. Vai tu pārveidosi [[Latvijas eiro monētas#Eiro ieviešanas vēsture]]? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 21. janvāris, plkst. 21.17 (EET)

== Ķeizars pret imperators ==

Nedomāju, ka kāds no šiem vārdiem būtu latviskāks vai mazāk latvisks. Ja vācu kaiser kā ķeizars būtu korekti, tad imperator tulkot tā vācu analogā, nezinu vai būtu pareizi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.01 (EET)
:Krievijas imperatora nosaukums latviešu valodā ieviesies tikai 20. gadsimtā. Padomju laikos latviski plašāk lietoja rusifikācijas laikā ieviesto nosaukumu Krievijas [[cars]], bet tagad (droši vien sakarā ar angļu valodas pieaugošo ietekmi un krievu monarhisma atdzimšanu) sākts lietot 1721. gadā Pētera I ieviestais tituls ''Император и Самодержец Всероссийский''. Tomēr vēsturiski kopš 18. gadsimta latviskajos tekstos Tu vienmēr atradīsi vārdu ķeizars, nevis imperators. Protams, tas ir viduslaiku aizguvums no vācu ''Kaiser'', kas savukārt patapināts no no grieķu ''Κάιζερ'', tomēr šim vārdam latviešu valodā ir daudz senāka lietošanas tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 12.32 (EET)
::Tradīcija ir viens, bet mums jāskatās no šodienas valodas lietojuma, resp. kā šo titulu sauc mūsdienu latviešu vēsturnieki (neesmu pētījis). --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 16.52 (EET)
::: Bet kas tad ir peļams titulā '''Krievijas impērijas ķeizars'''? Tieši tā senatnīgums un precizitāte ir vietā. Man nepatīk '''Krievijas imperators''', jo tāda nosaukuma oficiālajā krieviskajā titulā nemaz nekad nav bijis, jo tad būtu jāraksta &quot;Viskrievijas imperators un patvaldnieks&quot;.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 11. februāris, plkst. 19.21 (EET)

== Pilskunga tiesa vs Apriņķis ==

Sveiks! Vari man palīdzēt tikt skaidrībā ar terminoloģiju vai hronoloģiju? Cenšos noskaidrot, kad īsti tika izveidota Talsu pilskunga tiesa. Reizēm norādīts, ka 1818/1819 gada administratīvajā reformā jau Kurzemes guberņā, reizēm - ka pilskunga tiesa (domājams, jau eksistējoša) pārdēvēta par apriņķi. Kā tur īsti ir un kur pasmelties? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 09.46 (EEST)
:Kurzemes un Zemgales sadalījums virspilskunga un pilskunga tiesās pastāvēja jau hercogistes laikā, pēc Livonijas ordeņa valsts likvidēšanas un KZH satversmes jeb Valdības formulas (''Formula Regiminis'', 1617) iedibināšanas. Skat. [http://www.letonika.lv/groups/?title=Vald%C4%ABbas%20formula/32362 letonika.lv]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.25 (EEST)
::Tas tiesa, bet kurā brīdī tika reorganizēta Tukuma virspilskunga tiesa, pārceļot pilskunga tiesas centru no Kandavas uz Talsiem? Pirms vai pēc 1818. gada? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 15.40 (EEST)
:::Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz [[Talsi]]em. Skat. {{LKV|XXI.|42 146}}--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 24. maijs, plkst. 16.17 (EEST)

== Kurzemes guberņa ==

Rakstīšu rakstu par Kostjuško sacelšanās atbalsi Kurzemā un uzreiz saskāros ar neskaidrību. Rakstā [[Kurzemes guberņa]] - ''tika izveidota 1795. gadā pēc tam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste un Piltenes apgabals tika inkorporēti Krievijas impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas''. Trešā Polijas dalīšana notika 1795. gada 24. oktobrī. Bet rakstā [[Liepāja]] rakstīts - ''27. maijā Kurzemes un Zemgales hercogiste tika inkorporēta Krievijas impērijā kā Kurzemes guberņa.''. Tas pats rakstā [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]. Jautājums - 24. oktobris vai 27. maijs? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 16.29 (EEST)
:Jau 1795. gada 3. janvārī [[Krievijas Impērija|Krievijas impērijas]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizari parakstīja vienošanos par atlikušās Polijas-Lietuvas kopvalsts sadali. Krievijas ķeizarienei Katrīnai II simpatizējošo muižnieku ietekmē 1795. gada [[Kurzemes landtāgs|Kurzemes landtāga]] sēdē tika pieprasīta hercoga Pētera Bīrona atteikšanās no troņa un hercogistes pievienošana Krievijas impērijai. 1795. gada 18. martā hercogs Pēteris atteicās no troņa un titula un pārcēlās uz dzīvi savos īpašumos Silēzijā. Prūsijas karalis to parakstīja tikai 1795. gadea 24. oktobrī, ko uzskata par Polijas dalīšanas beigām.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 22. jūnijs, plkst. 18.13 (EEST)

== Tautas Saeimas deputāti ==

Sveiks! Paldies par rakstiem par Tautas Saeimas deputātiem. Lūdzu, turpmāk pievieno kategoriju [[:Kategorija:Tautas Saeimas deputāti]]. --[[Dalībnieks:SpeedKing|SpeedKing]] ([[Dalībnieka diskusija:SpeedKing|diskusija]]) 2016. gada 5. augusts, plkst. 17.42 (EEST)

== Miršanas gada kategorijas ==

Kāpēc tiek ignorētas miršanas gadu kategorijas {{c|Tautas Saeimas deputāti}} rakstiem? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2016. gada 7. septembris, plkst. 23.19 (EEST)

== CEE Spring 2016 Survey ==

[[File:Logo CEE-t.png|right|170px]] Sveiks, '''CEE Spring 2016''' dalībniek!  Starptautiskie konkursa organizatori lūdz tev aizpildīt aptauju par konkursu. Tā ir ļoti īsa. Tā dos mums statistikas datus un ļaus uzlabot nākamo konkursu.  '''Lūdzu aizpildi šo aptauju: https://wikimedia.qualtrics.com/jfe/form/SV_eLP1PKZWjSpIi45'''  Ar laba vēlējumiem, &lt;br /&gt;-- [[:m:user:Ата|Ата]], izmantojot [[m:Special:MyLanguage/User:MediaWiki message delivery|masu paziņojumus]] 2016. gada 10. septembris, plkst. 16.28 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Base@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Base/MassMessage/CEE_Spring-2016-participants&amp;oldid=15897871 --&gt;

== Kolēģis no Igaunijas... ==

...man atsūtīja grāmatu pdf skanus, kuri, iespējams, varētu interesēt (ja tā ir, varu izsūtīt uz e-pastu). Trīs mūsdienās izdoti biogrāfiski leksikoni par vācbaltiešu mācītājiem un teologiem. To skaitā ''Erik Amburger - Die Pastoren der evangelischen Kirhen Russlands'', biogrāfiskais leksikons no 16. gadsimta beigām līdz 1937. gadam, izdots 1997. gadā. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2016. gada 21. septembris, plkst. 01.18 (EEST)

==The picture in the Commons==
Could you help here: [[:commons:Commons:Deletion requests/File:Kandavas pilsdrupas ar pulvertorni 18. gs..jpg]]?--[[Dalībnieks:Estopedist1|Estopedist1]] ([[Dalībnieka diskusija:Estopedist1|diskusija]]) 2016. gada 6. decembris, plkst. 09.45 (EET)
::I tried my best to protect this historic picture for the mankind from deletionists. The picture comes from the collection of [[Johann Christoph Brotze]] who passed away in 1823. No copyrights applicable... Please add the necessary details if necessary.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 10. decembris, plkst. 13.15 (EET)

== Rietumeiropas vēsture ==

[[Rietumeiropas vēsture]] ir tikai mūsu Vikipēdijā, citās valodās tāda temata nav. Atstāsim? --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 26. decembris, plkst. 20.05 (EET)
:Kādam jau ir jābūt pirmajam...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 01.41 (EET)
:: OK, izveidoju. {{Q|Q28060026}}. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2016. gada 27. decembris, plkst. 12.32 (EET)

== Kāpēc Māris (personvārds) ir precīzāks par Māris? ==

Jūs esat vairākus personvārdus pārvietojis no &quot;vārds&quot; uz &quot;vārds (personvārds)&quot;, piemēram, &quot;Māris&quot; uz &quot;Māris (personvārds)&quot;. Pamatojumā ir teikts, ka tā ir precīzāk... Nesaprotu, kas šajā gadījumā slēpjas zem pamatojuma, ka tas ir precīzāk. Manuprāt visas pārvietošanas ir jāatceļ, jo precīzāk tomēr ir bez šī paskaidrojuma. Paskaidrojums ir nepieciešams '''tikai tad''', ja ir vēl kāda cita nozīme. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 17.56 (EET)
:Man vēlēšanās bija unificēt visus personvārdus pēc viena parauga. Personvārda &quot;[[Māris (personvārds)|Māris]]&quot; gadījumā tas jāatšķir no atšķirīgas lapas par cilvēkiem ar vārdu vai uzvārdu [[Māris]]. Paraugam skatīt lapu [[Olivers]] un [[Evita]]. Bez tam neskaidrības rada vārda &quot;Māris&quot; rakstības forma &quot;Maris&quot;, kas arī lietota angļu Vikipēdijā: [[Māris Martinsons]] (director) vs. Maris Martinsons (professor of management). Personvārda Maris gadījumā šis vārds jānošķir no citiem vārdiem ''Maris'' ar atšķirīgu nozīmi, piemēram, [[Maris (uzvārds)]], [[Maris (etrusku dievs)]] vai [[Maris (nunataks)]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 19.09 (EET)
::Jebkurā gadījumā personvārds būs pamatnozīme (nevis nozīmju atdalīšanas lapa). Stingri atbalstu Treisija pozīciju. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.03 (EET)
:::Un ko darīt vārda [[Madara]], [[Liesma]], [[Ausma]], [[Sofija]] vai [[Sniedze]] gadījumos? Tomēr vajadzētu unificēt visas personvārdu lapas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 20.07 (EET)
:::: Slavenākos Mārus un Kārļus noteikti var pieminēt rakstā par personvārdu, bet atsevišķu nozīmju atdalīšanas lapu veidot gan nevajadzētu. Tā vismaz līdz šim, cik biju pamanījis, netika darīts, kā arī neredzu vajadzību. Respektīvi, piedāvāju pašreizējās lapas [[Māris]] un [[Māris (personvārds)]] apvienot un izveidot vienu lapu. Runājot par neskaidrībām (par Māris un Maris), tās noteikti arī var pieminēt rakstā par Māri, kas pašlaik saucās &quot;Māris (personvārds)&quot;. Joprojām uzskatu, ka vajadzētu pārvieto precīzāk, tas ir, no &quot;Māris (personvārds)&quot; uz &quot;Māris&quot;. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.41 (EET)
::::: Kāds tad īsti ir ieguvums no šīs atcelšanas? Kā tad unificēt personvārdu lapas, lai arī sieviešu vārdi pakļautos tiem pašiem principiem?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.47 (EET)
::::::Laikam nebūs iespējams pilnīgi unificēt un tas arī nav vajadzīgs. Piemēram, 'liesma' kā uguns liesma ir nepārprotami pamatnozīme, tādēļ raksta nosaukums bez iekavām. Personvārds 'Liesma' cēlies no šīs liesmas, tādēļ tādā gadījumā iederēsies raksta nosaukums &quot;Liesma (personvārds)&quot;. Attiecīgajai nozīmju atdalīšanas lapai, kur būs gan personvārds, gan uguns liesma, gan izdevniecība — nosaukums &quot;Liesma (nozīmju atdalīšana)&quot;. Ar Sofiju būs jau sarežģītāk, te grūti noteikt pamatnozīmi, tomēr pilsētas nosaukums būs daudz biežāk izmantots, tādēļ loģiskāk to atstāt bez iekavām, bet personvārdam likt iekavas. Apmēram pēc tāda principa mēs savulaik vienojāmies dēvēt zinātnieku vārdos nosaukto mērvienību rakstus, jo vikisaites uz [[oms|omu]] vai [[ampērs|ampēru]] ir ļoti bieži lietotas, kaut arī zinātnieku uzvārdi, protams, ir pamatnozīmes. Savukārt vārdiem 'Valdis' vai 'Zenta' personvārds ir nepārprotama pamatnozīme un iekavas atstājamas nozīmju atdalīšanas lapām, ja tādas vispār ir vajadzīgas, jo cilvēkus ar tādiem vārdiem var uzskaitīt turpat, kā tas daudzviet ir jau izdarīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 22.48 (EET)
:::::::Kāds ir sagaidāmais ieguvums? Pamanīju, ka lielā daļā citu valodu vikipēdiju personvārda aprakstam (etimoloģija, vēsture, varianti, rakstība citās valodās) ir izveidota atsevišķa lapa no cilvēku uzskaitījuma ar konkrēto vārdu vai uzvārdu, kas mēdz būt garš.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.03 (EET)
::::::::Protams, ja uzskaitījums ir stipri garš, rakstu var sadalīt divos. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 21. janvāris, plkst. 23.07 (EET)
::::::::: Mums līdz šim nebija pieņemts veidot nozīmju atdalīšanas lapas vārdiem. Tāpēc ir mazliet dīvaini, ka tas pēkšņi tiek darīts. Tieši tāds ir arī jautājums Piragam: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas šādas nozīmju atdalīšanas lapas? Neredzu tam jēgu... PS: Bija minēti, ka lielā daļa citu valodu vikipēdiju personvārdu aprakstam ir izveidota atsevišķa lapa no uzskaitījuma. Prasās piemērus saukt šādiem apgalvojumiem. Vai šeit netiek jaukts ar uzvārdu? Cilvēku uzskaitījumi pēc viņu vārdiem nav izplatīti. Izņemot aristokrātus, tur citi mirstīgie neparādās... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.22 (EET)
:::::::::: Meklējot kašķi, es novērsu tavas izmaiņas. Lūdzu pabeidzam diskusiju! Atkārtoju: kāds ir sagaidāmais ieguvums, ka tiek veidotas vārdiem nozīmju atdalīšanas lapas? Aicinu nepārvietot vairs lapas, kamēr nav izdiskutēts līdz galam. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.00 (EET)
:::::::::: Ja nebūtu šīs diskusijas, es jau būtu pieķēries pie Jūsu izmaiņu novēršanas... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 01.01 (EET)
::::::::::: Pārsvarā interneta lietotāji aktivēs lapu [[Māris]], lai atrastu kādu konkrētu cilvēku ar vārdu &quot;Maris&quot;, nevis izpētītu šī personvārda ģenealoģiju. Skat. [https://www.google.lv/search?q=Maris&amp;rlz=1C1NHXL_lvLV683LV684&amp;espv=2&amp;biw=1396&amp;bih=669&amp;source=lnms&amp;tbm=isch&amp;sa=X&amp;ved=0ahUKEwj2ru3dzNfRAhVCiSwKHYa8AjcQ_AUIBigB&amp;dpr=1.38#imgrc=2vkrCdDw583HzM%3A google.lv/search]... Bez tam daudzi latviešu personvārdi mēdz būt arī uzvārdi. Ja uzraksta bez garumzīmes, tad tiem var būt arī cita nozīme, kā jau iepriekš minēju, piemēram, [[en:Jacob Maris]], [[en:Maris (mythology)|Maris (etrusku dievs)]] vai [[en:Stella Maris]]. Turpretī, ja kāds specifiski gribēs saprast personvārda izcelsmi un lietojumu ctās valodās, viņš/viņa no šīs labas tālāk ies uz lapu [[Māris (personvārds)]]. Ieguvums būtu, ja mēs uztaisītu kopīgu projektu un 2017. gada laikā uzrakstītu līdzīgi par visiem latviešu personvārdiem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 08.16 (EET)
Pievienojos Treisija viedoklim, jo par šīm lapām pirms tam padomāju tieši tāpat. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2017. gada 23. janvāris, plkst. 10.34 &lt;small&gt;(EEST)&lt;/small&gt;
: Ja meklēju cilvēku, tad galvenais tomēr ir viņa uzvārds... Māri, Kārļi, Jāņi ir tik daudz, ka galu galā vienalga varu neatrast to, ko vēlos. Katrā ziņā, abos gadījumos stāsts tomēr ir viens un tas pats, abos tas ir par personvārdu (gan nozīmju atdalīšanas lapās, gan lasot par tā ģenealoģiju). Atsevišķu nozīmi veidojam, ja Māris ir vēl kaut kas, kas nav cilvēka vārds, piemēram, Māris (krāteris uz Mēness virsmas), Māris (augs kaut kādā tur zemē), Māris (priekšmets, ar kuru kaut ko dara) un tamlīdzīgi. Slavenākos Mārus, Kārļus, Jāņus noteikti var iekļaut pie personvārda apraksta, kā tas ir izdarīts pašreizējā rakstā [[Jānis]] (lai gan arī tas varētu būt traki, ja zinām, ka Latvijā ir aptuveni 52 tūkstoši Jāņi, un pieņemot, ka 1% no tiem ir pelnījuši rakstu Vikipēdijā, slavenāko Jāņu uzskaitījums varētu sasniegt aptuveni piecus simtus). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.20 (EET)
: Etrusku dievs ir Māris, vai tomēr Maris? Tāpat arī ar zvaigznēm un to gleznotāju... Manuprāt viņi nav Māri (uzsvars uz garumzīmi). Un ja arī būtu, tā nav pamatnozīme, vismaz latviešiem. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 23. janvāris, plkst. 12.25 (EET)

== Sofija un citi sieviešu personvārdi ==
Izveidoju paraugam lapas [[Sofija (personvārds)]] un [[Sofija (nozīmju atdalīšana)]] apspriešanai pirms darbojos tālāk.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 10.52 (EET)
: Sofija nav tas labākais piemērs. Šis ir tieši tas gadījums, kad nav izteikta pamatnozīme. Tāpēc ir vajadzīgs šis papildus teksts raksta nosaukumā (personvārds). Māriem, Kārļiem tādas vajadzības nav, tāpēc paskaidrojums, ka tas ir personvārds ir jālikvidē. Tāpat arī ar sieviešu vārdiem. Ja nav citas nozīmes, tad rosinu pamatraksu veidot par personvārdu. Nākamais jautājums: vai vajag nozīmju atdalīšanas lapās uzskaitīt cilvēkus pēc vārdiem? Tas netiek piekopts lielākajās vikipēdijās, un līdz šim arī pie mums netika darīts. Manuprāt slavenākās Sofijas mierīgi var pārcelt uz Sofija (personvārds) un nozīmju atdalīšanas lapu samazināt tikai uz divām nozīmēm (šajā brīdī), tas ir, Bulgārijas galvaspilsēta un Sofija (personvārds). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 24. janvāris, plkst. 23.28 (EET)
:: Iebilstu. Daudzi personvārdu raksti ir līdzīgā situācijā, piemēram uztaisīju vārda dienu sadaļu lapā [[Janvāris]]. Vairums personvārdu, īpaši sieviešu, ir ar citu pamatnozīmi. Par cilvēku uzskaitījumiem arī var padiskutēt, citu valodu vikipēdijās ir liela dažādība.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
::: Tieši to arī saku... Ja pamatnozīme ir cita, tad liekam to raksta nosaukumā šo paskaidrojumu (personvārds), bet, ja nav, tad tāds nav vajadzīgs, piemēram, [[Anna (personvārds)]] ir jāpārdēvē par [[Anna]], jo tā ir pamatnozīme. Diskusiju esmu pārnesis uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls#Personvārdi|Kopienas portālu]]. Turpinājums ir tur... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.36 (EET)

== [[Vikipēdija:Delecionisms|Delecionisma]] dusmas ==
Treisija dusmas hronoloģiski sākās pēc šī mana labojuma atcelšanas: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Filozofija&amp;diff=2642567&amp;oldid=2642491], es vairs rakstam [[Filosofija]] neesmu pieskāries, jo tiešām respektēju otra dalībnieka atšķirīgo filosofiju. Tomēr  Treisija neatlaidība Latvijas prezidenta un personvārdu lapu virzienā mani uztrauc. Diez vai administratoriem vajadzētu kultivēt delecionisma potitiku latviešu vikipēdijā. Mums taču nav tik daudz rakstu, lai nodarbotos ar sakarīgu labu dzēšanu. Ir pietiekami daudz citu rakstu, ko uzlabot.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 08.26 (EET)
: Treisija dusmas nesākās pēc šī labojuma. Treisija nepatika pret Piraga darbībās ir sākusies daudz, daudz, daudz agrāk. Cik ilgi cilvēks nesapratīs (negribēs saprast), kā īsti Vikipēdija darbojas. Pat šis ieraksts nav īstajā vietā.. (piemērotāka vieta ir [[Vikipēdija:Kopienas portāls]], vai arī manā diskusijas lapā). Varu nosaukt vairākus piemērus, kas ir radījusi neizpratni par Pirags darbībām. Piemēri: Krievijas pārdēvēšana par Krievijas Federācija bez diskusijas pirms tam, regulārā rakstu veidošana ar paskaidrojumiem, piemēram, personvārdi, informācijas dzēšana (tā pati [[filozofija]], kur pieminēja, ka tie ir stila uzlabojumi, lai gan patiesībā bija info dzēšana), informācijas pievienošana ne tajās vietās (skatīt [[Kārlis]], kāpēc tur ir kaut kāds skaidrojums par karaļiem un vēl svešvalodas?). Treisijs arī Vikipasākumos ir pacēlis šo jautājumu (ja atmiņa neviļ, tad jau 2014. gadā). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 11.59 (EET)
:: Vienkārši vajag mācīties respektēt citu viedokli, vikipēdija taču nav privāts pasākums. Piemēram, pieminētā [[Krievija]] un [[Krievijas Federācija]] mūsdienās ir savstarpēji ekvivalenti vienas valsts nosaukumi, bet vēsturiski gan nav, ko centos paskaidrot, taču necīnījos arī pret Jūsu delēcijas tieksmēm. Es to respektēju ...--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 19.40 (EET)
::: Wo, wo, wo... tieši to es esmu iemācījies, es respektēju Tavu viedokli, bet kad Jūs to iemācīsities? Tāpēc ka es to esmu apguvis, es vēl neesmu sācis atcelt Jūsu izmaiņas saistībā ar personvārdiem... Man ir aizdomas, ka Jūs nerespektējat Vikipēdijas kopienas viedokli... Kopienā jau kopš pirmsākumiem pieņemts izdiskutēt šaubīgus jautājumus pirms kāds '''vienpersoniski''' Krieviju pārdēvē par Krievijas Federāciju... Vikipēdija nav privāts pasākums, kur Krievijas raksts sauksies Krievijas Federācija tikai tāpēc, ka Pirags tā vēlas. Skatīt [[Diskusija:Krievija|diskusiju par Krieviju]]... Tur skaidri redzams, ka kopiena pieņēma lēmumu, nevis es... --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 25. janvāris, plkst. 20.43 (EET)

== Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums ==

Jopcik rozā... Nu jau laikam izskatīsies, ka esmu uzēdies... Kas tas pie velna tagad ir? Kāda velna pēc &quot;Latvijas Valsts prezidentu uzskaitījums&quot; ir precīzāks par &quot;Latvijas prezidentu uzskaitījumu&quot;. Ko tu te māžojies? Piedāvāju šo pārdēvēt par Latvijas valsts prezidentu uzskaitījumu (valsts ar mazo burtu, jo ir arī citi prezidenti, piemēram, uzņēmuma prezidenti un tā tālāk). --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.35 (EET)
: Njā, izskatās, ka arī iegūglējot ir ļoti daudz rezultāti ar Latvijas Valsts prezidentu... Man jāatvainojas par iepriekšējā rindkopā izteiktajām dusmām, tomēr... Lielais V burts? Bet mēs tak dzīvojam Latvijas Republikā, nevis Latvijas Valstī (vēršu uzmanību uz oficiālajiem nosaukumiem). Tādēļ piedāvāju pārdēvēt atpakaļ uz Latvijas prezidentu uzskaitījums, jo arī Latvijas Republikas prezidentu uzskaitījums ir pietiekoši ''precīzs'', un galu galā, mums ir raksts ar nosaukumu Latvija, nevis Latvijas Valsts. PS: Šis jau sāk izskatīties pēc Krievijas varianta (skatīt [[Diskusija:Krievija#Raksta nosaukums — Krievija un Krievijas Federācija?]]) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 17.45 (EET)
::Mums ir arī raksts ar nosaukumu [[Latvijas Valsts prezidents]], kurā šis vārds &quot;valsts&quot; tiek rakstīts ar lielo burtu. Ja pareizi saprotu, lielais burts šai vārdu salikumā tiek lietots ne Latvijas dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amata nosaukums — cilvēks var būt &quot;Valsts prezidents”. Ja jau eksistē manis minētais raksts par Valsts prezidentu kā tādu, kādēļ gan lai raksta nosaukumā par daudziem šāda amata ieņēmējiem — Valsts prezidentiem — netiktu lietots šis vārds Valsts ar lielo burtu? --[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.00 (EET)
::: Laikam jau tik tiešām ir ar lielo burtu jāraksta tā Valsts (paldies Edgaram2007, kas man to apgaismoja Skype diskusijā!), bet vai obligāti tas ir nepieciešams raksta nosaukumā. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2017. gada 22. janvāris, plkst. 18.20 (EET)

== Pārvietošana ==

Pārvietojot rakstu, vajadzētu salabot arī  saites, kas ved uz šo rakstu. Kreisajā pusē ir tāds rīks &quot;Norādes uz šo lapu&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 2. februāris, plkst. 13.16 (EET)

== Hermanis Šells ==

Piedāvāju rakstā [[Hermanis Šells]] pirmo teikumu rakstīt šādi: '''''Hermanis Šells''' (vācu: Jakob Herman Schell, dzimis {{dat|1850|2|28}}, miris {{dat|1906|5|31}}) ir ...''. Lūdzu pieturamies pie Vikipēdijā pieņemtā stila! --[[Dalībnieks:Vīruss|Vīruss]] ([[Dalībnieka diskusija:Vīruss|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.36 (EET)
:Katras valodas vikipēdijā ir savs stils, piemēram, '''Jakob Herman Schell''' (28 February 1850 – 31 May 1906) was a German philosopher and theologian. He was ordained Roman Catholic priest in 1873, became Professor of theology in 1888.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 9. februāris, plkst. 00.42 (EET)

== Emīls Dārziņš ==

Nevajag izplatīt kļūdainu informāciju pamatojoties uz vienu žurnāla Universitas rakstu no 1958. gada. E. Dārziņš pat teorētiski nevarētu būt Talavijas biedrs, jo nakad nav studējis Rīgas politehniskajā institūtā (vēlāk LU) pie kura darbojās Talavija. Talavija neuzņēma citu augstskolu studentus. Man ko, tagad biedru sarakstu būs jāpublicē lai apgāztu vienu senu rakstu?{{unsigned|Zmejs}}
: Sveiks, Tev vajadzētu papildināt sarakstu ar atsauci uz Talavijas sarakstiem. Pašos pirmsākumos pirms 1900. gada reģistrēšanas PRI bija visādi izņēmumi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 22. februāris, plkst. 22.41 (EET)

== Viļāni ==

Atsevišķais Viļānu vēstures raksts vēl būs, cik saprotu? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 25. marts, plkst. 15.30 (EET)

== Pirag, arī tavs viedoklis ir svarīgs nākotnes kopienas diskusijā ==

Es aicinu tevi pievienoties diskusijai par Wikimedia kustības nākotni. Jau vairākas nedēļas daudzās valodās notiek diskusija par nākamo 15 gadu prioritātēm: Kas būs tas, kas paātrinās mūsu progresu? Kas ir pats svarīgākais, ko mēs varam kopīgi paveikt nākamo 15 gadu laikā? Kas mūs vienos un iedvesmos? Šie ir tie svarīgākie jautājumi.

Arī tavs viedoklis ir svarīgs, neatkarīgi no tā, vai esi administrators vai tikai labo drukas kļūdas. Pievienojies '''[[Vikipēdijas diskusija:Wikimedia kustības stratēģija|diskusijai latviešu valodā]]''', iesniedzot savas idejas, vei komentējot citas.

Papildu informācijai vari apskatīt šīs saites:
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process/Briefing|Vispārīgs pārskats]] (angliski), lai uzzinātu par mērķiem un apkopoto statistiku un pētījumiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia movement/2017/Process|Kalendārs un process]] (angliski), informācija par laika grafiku un soļiem.
* [[M:Strategy/Wikimedia_movement/2017/Frequently_asked_questions|Biežāk uzdotie jautājumi]] (angliski).

Ja ir neskaidrības, droši jautā. 

--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 11. aprīlis, plkst. 10.56 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Brīvie attēli ==

Sveiks! Būtu ieteicams brīvi licencētos attēlus augšupielādēt Vikikrātuvē, lai nākotnē nevajadzētu ķerties pie lokālo failu pārvietošanas uz turieni. Tur ievietotie attēli lieti noderētu arī citu valodu Vikipēdijās. Veiksmi vikidarbībā! --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 15.48 (EEST)
:Mani traucē citu valodu Vikipēdijās aktīvie attēlu [[delecionisti]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2017. gada 4. jūlijs, plkst. 22.36 (EEST)

== Par muižām ==

Es te mazliet padarbojos ar muižu ģeogrāfiju, iesākumā rakstā [[Jelgavas apriņķa muižu nosaukumi]]. Jautājums - no kurienes ir ņemts šis saraksts? Vai no agrārār reformas sarakstiem?

Problēmas būtība - skatoties avotos, piemēram, 1900. gada ''Karte des weslichen Russlands'' daudzas no šī saraksta muižām ir apzīmētas nevis kā muižas (''Gut''), bet pusmuižas (''Vorwerk''). Dažas ''Gut'' un daudzas ''Vw'' toties sarakstā nav. Protams, līdz 1920. gadam to statuss varētu būt arī mainījies. Nevaru saprast, kā rīkoties, lai būtu precīzi. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.21 (EET)
:Saraksts ņemts no Latviešu Konversācijas vārdnīcas XIV. sējuma šķirkļa &quot;Muižu nosaukumi&quot;, norādīti to pagastu nosaukumi, kuros bjušās muižas atradās 1935. gadā. Muižu un pusmuižu klasifikācija nav ievērota.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 00.37 (EET)
::Liels paldies. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2018. gada 25. marts, plkst. 01.01 (EET)
== [[:Attēls:Ostrovas apriņķis 1820.jpg|Ostrovas apriņķis 1820.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ostrovas apriņķis 1820.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)
== [[:Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 23. maijs, plkst. 20.58 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Livonijas ordenis ==

Lūdzu apskati [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Livonijas_ordenis&amp;curid=2138&amp;diff=2876347&amp;oldid=2825929 šo izmaiņu]. Manuprāt raksta sākumā ir jau pateikts, ka Livonijas ordenis ir atzars. Vai vajag arī tālāk to mainīt? Ja tā ir tomēr labāk, tad varbūt pat raksts ir jāpārdēvē, piemēram, par Livonijas atzars?! --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 22.35 (EEST)
:Tas ir marigāls viedoklis, jo historiogrāfijā ir stabili izveidojies [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] kā atsevišķa bruņinieku ordeņa jēdziens. Tas pamatots ar šī ordeņa izcelsmi no [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]], autonomo pārvaldes struktūru un neatkarīgo eksistenci pēc [[Prūsijas hercogiste]]s izveides 1525. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.15 (EEST)
== Iekavas (20.08.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=جمهوری شوروی سوسیالیستی ایران šis labojums] lapā [[Padomju republikas]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Padomju republikas|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;komūnu apvienība (''Союз коммун Северной области'') 1918. gada maijā - 1919. gada februārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, kas pastāvēja Petrogradas, [[Pleskava]]s, [[Novgoroda]]s, [[Oloņeca]]s, [[Vologda]]s, [[&lt;p&gt;Советская Социалистическая Республика Тавриды}}, [[Ukraina]]s teritorijā, 1918. gada martā - aprīlī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Sociālistiskā Padomju Republika]] [[Latvija]]s teritorijā, 1918. gada decembrī - 1920. gada janvārī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;fa
|}
Paldies! &lt;!-- (-5, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 20. augusts, plkst. 18.02 (EEST), [[Irāna]]s teritorijā, 1920. gada jūnijā - 1921. gada septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Радянська Республіка}}, tagadējās [[Ukraina]]s teritorijā, 1920. gada jūlijā - septembrī&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;|lines=0}}

== [[:Attēls:Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vītols, Relanders un Čakste VI. Dziesmu svētku atklāšanā 1926.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 21.00 (EEST)
:Ir taču minēts: No https://visc.gov.lv/vispizglitiba/saturs/dokumenti/metmat/vesture_6_9/bildes23.shtml 1926. gads. Fotogrāfs nezināms. LNVM krājums.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 14. septembris, plkst. 23.58 (EEST)

== BBLD ==

Please use [[Template:BBLD]]. ruwiki and dewiki also use it. The IDs sometimes change and by using Wikidata one only needs to edit the ID in one place. [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Georgs_Ludvigs_Kolinss&amp;diff=2955190&amp;oldid=2609800] [[Special:Contributions/85.180.53.248|85.180.53.248]] 2018. gada 17. oktobris, plkst. 16.43 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas ebreju miestu un pilsētu vārdi.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.01 (EEST)
:uzrādīju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.10 (EEST)
::Jā, bet tajā kartē skaidri rakstīts — © Dovid Katz 2009. Nevar izgriezt no tās gabalu un publicēt ar brīvo licenci. Var ielikt rakstā atsauci uz šo karti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 21.47 (EEST)
:::Sakarā ar oriģināla licenci &quot;Jūs drīkstat bez ierobežojumiem izplatīt šo darbu, izmainīt to un lietot jebkuriem (tajā skaitā arī komerciāliem) mērķiem, ar noteikumu, ka tiks norādīts sākotnējais autors un saglabāta šī licence.&quot;--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2018. gada 22. oktobris, plkst. 23.30 (EEST)
::::Ā, tā karte ir šādā paskatā ielādēta arī Vikikrātuvē un neviens šo joku nav pamanījis :) Kad pamanīs, baidos, ka dzēsīs bez ierunām, tam dalībniekam, kas to tur ielādējis, jau ir papilnam dzēstu bilžu... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 23. oktobris, plkst. 00.27 (EEST)

== E-pasts ==

Sveiks! Sakarā ar pozitīvām ziņām EST-LAT konkursa sakarā lūdzu atļaut e-pastu nosūtīšanu (vai arī ir jāapstiprina esošā e-pasta adrese), to var izdarīt sadaļā [[Special:Preferences]]. Vai arī atmet e-pastu uz jaka19@inbox.lv --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 10. decembris, plkst. 19.26 (EET)
== Iekavas (24.12.2018) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986117 šis labojums] lapā [[Portrets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Portrets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt; grupas portrets, [[eļlas glezniecība|eļla]], audekls, 169,5 x 216,5 cm, [[Hāga]], [[Mauritsheisa]]&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 10.02 (EET)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=2986229 šis labojums] lapā [[Mirbahi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Mirbahi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pilskunga iecirknis
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2018. gada 24. decembris, plkst. 19.02 (EET)

== [[:Attēls:1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. februāris, plkst. 20.00 (EET)

== [[Diskusija:Spilves lidosta]] ==

Could you once again look here?--[[Dalībnieks:Antemister|Antemister]] ([[Dalībnieka diskusija:Antemister|diskusija]]) 2019. gada 24. februāris, plkst. 18.54 (EET)

== [[:Attēls:Indriķis Jurko.png|Indriķis Jurko.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Indriķis Jurko.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 2. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Katoļu iela Jelgavā 1917.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 4. aprīlis, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (20.04.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=Koka ēka uz [[Vecpilsētas iela (Jelgava)|Vecpilsētas ielas]] stūra šis labojums] lapā [[Krišjāņa Barona iela (Jelgava)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Krišjāņa Barona iela (Jelgava)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Wooden house in Jelgava - panoramio - Laima Gūtmane &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;simka….jpg
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 21. aprīlis, plkst. 01.02 (EEST)

== Simeons Bekbulatovičs ==

На картине из летописи нарисована не свадьба Симеона Бекбулатовича, а свадьба Симеона Касаевича (в русскоязычной Википедии о нём статья Ядыгар-Мухаммед). --[[Dalībnieks:So categorical|So categorical]] ([[Dalībnieka diskusija:So categorical|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.40 (EEST)
:Laikam tiešām ne tas Simeons, sk. [https://commons.wikimedia.org/wiki/File_talk:Facial_Chronicle_-_b.22,_p._17_-_Wedding_of_Simeon_Bekbulatovich.jpg komentāru] Vikikrātuvē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 7. maijs, plkst. 19.46 (EEST)
== Iekavas (10.06.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3077054 šis labojums] lapā [[Livonijas krusta kari]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas krusta kari|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;grēku atlaišanai uzlikto krustnešu braucienu uz Līvzemi pielīdzinājis ceļojumam uz Jeruzalemi.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/003_latv.htm [[Indriķa hronika]] 3.2.&amp;lt;&lt;p&gt;krustnešus, kas dotos ar viņiem uz Līvzemi, lai sargātu jauno baznīcu no pagānu uzbrukumiem.&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/019_latv.htm [[Indriķa hronika]] 19.7.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 11.02 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas Republikas Satversmes sapulces prezidijs S. Kambala, A. Petrevics J. Čakste, M. Antons, E. Bite, R. Ivanovs.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

==Photos into the WikiCommons==
Could you upload some manor photos directly into the Commons? Then they will be usable in other language wikis as well.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 6. augusts, plkst. 19.57 (EEST)
:do you mean the old photos?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 8. augusts, plkst. 14.38 (EEST)
::Yes.--[[Dalībnieks:The Prince of Tartu|The Prince of Tartu]] ([[Dalībnieka diskusija:The Prince of Tartu|diskusija]]) 2019. gada 10. augusts, plkst. 13.42 (EEST)

== [[:Attēls:Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Grobiņas pamatskolas ēka 1936.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Konsultācija ==

Vikipēdijā par [[en::Teofila Radziwiłł]] rakstīts ''was a Polish noblewoman and Freemason''. Vai tad tolaik sievietes uzņēma brīvmūrniekos? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 00.21 (EEST)
:[[Aleksandrs Kaljostro]] Jelgavā, vēlāk Varšavā 1781. gadā nodibināja tā sauktās brīvmūrnieku ēģiptiešu rituāla adopcijas ložas vīriešiem un sievietēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2019. gada 9. septembris, plkst. 02.50 (EEST)
== Iekavas (05.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3131430 šis labojums] lapā [[Vivjēns Bosenkets]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vivjēns Bosenkets|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;preses biroja preses relīze] citēta no grāmatas &quot;Padomju varas atjaunošana Latvijā&quot;. 49., 50. lpp.&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; &amp;lt;/ref&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 5. novembris, plkst. 09.02 (EET)

== Ieteikums ==

[[Attēls:NAL rīka piemērs.png|thumb|Piemērs]]
Iesaku [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|iestatījumos]] ieslēgt rīku &quot;highlightDisambig&quot;. Tas ļauj viegli redzēt, kuras saites ved uz nozīmju atdalīšanas lapām. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 28. novembris, plkst. 15.18 (EET)
== Iekavas (01.03.2020) ==

{{subst:Iekavu paziņojums|diff=3183153|page=Tartu apriņķis|debug=(1, 0, 0, 0)|list=yes|remaining=[[Attēls:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und|lines=0}}
== Iekavas (02.03.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3183578 šis labojums] lapā [[COVID-19 izplatīšanās Latvijā]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:COVID-19 izplatīšanās Latvijā|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;francija Latvijas pilsone no Uhaņas provinces nonākusi Francijā] LETA 2020. gada 3. februārī&amp;lt;/ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt; kas iespējamās SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas inkubācijas periodu pavadīja ārpus Latvijas.
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. marts, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vēsturiskā Līvzeme novadu kartē 2009.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 5. marts, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Valmieras slimnīca pēc 1930.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 6. marts, plkst. 20.00 (EET)

== Vandal on [[COVID-19 epidēmija]] ==

Hi, I cannot revert to [[special:permalink/3186281|this version]] due to the abuse filter. Could you please help revert the vandalism? --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.42 (EET)
: Resolved. Sorry to disturb you. --[[Dalībnieks:WhitePhosphorus|WhitePhosphorus]] ([[Dalībnieka diskusija:WhitePhosphorus|diskusija]]) 2020. gada 9. marts, plkst. 10.58 (EET)

== Uploading files ==
Hi! You have uploaded some files. For example [[:Attēls:Rīgas rātes 1591. gadā izdotie aizgādnības noteikumi.jpg]].

I would like to suggest that you upload to Commons so the files can be used on other language versions of Wikipedia. 

When you upload files you should add as many informations as possible about the file. Including:
* A description so we know what it is
* A source so we know where the file is from (you added a link to a website and that is great!)
* An author so we know who created the file
* A date so we know how old it is

I added {{tl|Information}} on the file so you can see how it should be.

The reason we need information about author and date is because of copyright. If it is a book from 1591 it is clearly out of copyright. But if it is from 1891 for example the the authour could have been alive after 1950 (copyright if author died in 1950 = 1950+70 = 2020 -&gt; copyright expire January 1, 2021). --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 15. jūnijs, plkst. 11.48 (EEST)

== &quot;..novads (2021)&quot; - vai ir jēga? ==

Vai ir Jēga veidot rakstus pēc principa &quot;..novads (2021)&quot;? Mēs taču parasti papildināsim esošus novadu rakstus. Tas pats ar &quot;Republikas pilsētām&quot;, to statuss paliek tāds pats, tikai mainās statusa nosaukums - &quot;Valstspilsētas&quot; --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.24 (EEST)
:Tie vairs nebūs šībrīža novadi, bet drīzāk agrākie rajoni, tādēļ informācija būtiski atšķirsies.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 16.56 (EEST)
::Rakstā [[Ādažu novads]] &quot;Vēstures&quot; sadaļā ir aprakstīta pagasta un novada vēsture. Diez vai jāveido jauns raksts ar 2021.gadu. {{ping|Kikos|Papuass|Edgars2007}} varbūt [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti|vikiprojekta]] dalībniekiem arī būs kaut kādas domas par pieņemto reformu? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.11 (EEST)
::Dabiski, ka raksti [[Alūksnes novads]], [[Gulbenes novads]], [[Līvānu novads]], [[Olaines novads]], [[Ventspils novads]] (teritorija nemainīsies) paliks nemainīgi.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.20 (EEST)
:::Ādažu novadam pievieno [[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] teritoriju kā pagastu, vēl papildus no 2022. gada Ādažus izdalīs no Ādažu pagasta kā pilsētu. Bet es nesaprotu, piem., veidot rakstu [[Rēzeknes novads (2021)]], ja tam parasti pievieno ''nākotnē'' likvidēto Varakļānu un Viļānu novadu 5 pagastus un 2 pilsētas? --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 18.53 (EEST)
::::Tieši tā, tie būs raksti ar būtiski atšķirigi informāciju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 22. jūnijs, plkst. 19.00 (EEST)
== Iekavas (23.06.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3242295 šis labojums] lapā [[Kalnciema iela (Rīga)]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Kalnciema iela (Rīga)|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Jug91.jpg&amp;#124;Kalnciema iela 1A (arh. &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Jānis Alksnis&amp;#93;, 1910)
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 23. jūnijs, plkst. 17.02 (EEST)

== [[:Attēls:Viktors Lunskis.jpg|Viktors Lunskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Viktors Lunskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 25. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona karogs Ansis Cīrulis 1915.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)
== Iekavas (14.07.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3278017 šis labojums] lapā [[Gustavs Šķilters]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Šķilters|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Maroku&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Nīderlande&amp;#124;Nīderlandi&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Šveice&amp;#124;Šveici&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vācija&amp;#124;Vāciju&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Itālija&amp;#124;Itāliju&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;. Studijas Rodēna darbnīcā palielināja Šķiltera interesi par ekspresīvo simboliku un &amp;#91;&amp;#91;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 14. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== [[:Attēls:Alberts Romans.png|Alberts Romans.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Alberts Romans.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 7. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Ārlietu dienesta darbinieki ==
Varbūt noder - uzliku biogrāfisko vārdnīcu uz failiem.lv https://failiem.lv/u/q8syh77p
[[Dalībnieks:Kasp2008|Kasp2008]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasp2008|diskusija]]) 2020. gada 29. augusts, plkst. 16.37 (EEST)

== [[Voldemārs Bastjānis]] ==
Pardon my English.  I was reading the wiki entry on my grandfather, Voldemars Bastjanis, (to the extent I could, given my now-limited Latvian) and I noticed your repeated entries over the years.  A bit of minor corrective information if you're interested: he married Alma July 15, 1915, and they were still living in Moscow July 19, 1917, the day my mother (Mirdza) was born.  Also, according to my mother, it was Senator Paul Douglas of Illinois who was the moving force in the early 1950s in getting my grandparents clearance to emigrate from Germany to the US despite my grandfather's socialist affiliations.  (My parents had come to the US in July 1946, shortly before I was born, able to do so despite little room on the US's Latvian immigration quota because by historical accidents both had been born in Russia and that quota had ample room.) {{unsigned|174.196.213.224}}

== [[:Attēls:Friedrich Wilhelm von Raison.jpg|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Friedrich Wilhelm von Raison.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 20. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

==Email ==

Hi.Request you to plz check the email I sent to you. Thank you. Muzammil.
== Iekavas (03.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3308622 šis labojums] lapā [[Pilskalnes muiža]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pilskalnes muiža|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Grāfs Fēlikss Konstantīns Plāters-Zībergs ar viņam piederošo auto ''Lauraine-Dietrich'' (ap 1910).&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 3. oktobris, plkst. 10.02 (EEST)
== Iekavas (26.10.2020) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3317267 šis labojums] lapā [[Livonijas karš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Livonijas karš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Sainbulats&amp;#124;Sainbulata&amp;#93;&amp;#93; vadībā ieņēma &amp;#91;&amp;#91;Veisenšteinas pils&amp;#124;Veisenšteinas&amp;#93;&amp;#93; (&amp;#91;&amp;#91;Paide&amp;#93;&amp;#93;s) cietoksni&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;, bet cieta zaudējumu zviedriem kaujā pie &amp;#91;&amp;#91;Lodes pils&amp;#93;&amp;#93;.&amp;lt;ref&amp;gt;&amp;#91;http://rusk.ru/st.php?idar=800138 Б.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 27. oktobris, plkst. 00.02 (EET)

== [[:Attēls:Dobeles draudzes novads 1859.jpg|Dobeles draudzes novads 1859.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dobeles draudzes novads 1859.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2020. gada 17. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām ==

Kāpēc liekam ārējās saites uz citu valodu Vikipēdijām? Skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Everests&amp;diff=prev&amp;oldid=3336290 šo izmaiņu]. Vai esmu kaut ko palaidis garām? Manuprāt tā nevajadzētu darīt, praktizēt. PS: Ja tā tomēr ir jādara, tad labāk liekam uz ķīniešu valodu, jo to es labāk saprotu. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 14.44 (EET)
: Tas ir izņēmuma gadījums, bet vai tiešām vajadzēja saiti uz mandarīnu valodu?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 13. decembris, plkst. 15.31 (EET)
::..un kāpēc šis būtu &quot;izņēmuma gadījums&quot;? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.22 (EET)
:::Lai ierosinātu diskusiju un stimulētu kādu no kritiķiem pārtulkot šo biogrāfiju no angļu valodas.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2020. gada 14. decembris, plkst. 00.33 (EET)

== Dzelzceļa muzeja fotogrāfijas ==

Manuprāt, tās Dzelzceļa muzeja krājuma fotogrāfijas nevar tā pārpublicēt (un vēl nogriežot nost logo), vismaz viņi paši uzskata, ka pārpublicēšana ar atsauci pieļaujama tikai nekomerciāliem mērķiem. Mums pirms desmit gadiem jau bija [[Dal%C4%ABbnieka_diskusija:Aleksandrs_Timofejevs#Vecie_att%C4%93li|līdzīgas problēmas]] ar Dzelzceļa muzeju. Iesaku tās bildes likt kā ārējās saites. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.36 (EET)
:Sapratu, pārtraukšu.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 4. janvāris, plkst. 19.58 (EET)

== [[:Attēls:Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Krievijas impērijas 12. armijas virsnieki pie Cēsu stacijas 1915. gada 18. oktobrī.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. janvāris, plkst. 20.00 (EET)

== 2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2020. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2020|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2020. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 15.30 (EET)
|}

:Paldies par labo vēsti!--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.26 (EET)
::Apsveicu! Tas bija liels darbs, un žēl, ka mēs pārējie nepietiekami turējām līdzi.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 22. janvāris, plkst. 16.33 (EET)

== [[:Attēls:Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latgales augstienes satelītattēls 2003. gada martā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 23. janvāris, plkst. 20.00 (EET)
== Iekavas (28.01.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3359362 šis labojums] lapā [[Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas delegācija Parīzes Miera konferencē|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Marģers Skujenieks bija padomnieks politiskajos, ar zinātni un kultūru saistītos jautājumos&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, Arvīds Brēmers bija padomnieks ekonomikas un lauksaimniecības jautājumos, delegācijas kases
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 28. janvāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (26.03.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3388102 šis labojums] lapā [[Pēteris Kūla]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pēteris Kūla|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc Latvijas okupācija (1940)&amp;#124;Latvijas okupācijas&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt; 1940. gadā Kūla uzņēmās &amp;#91;&amp;#91;Latvijas PSR&amp;#93;&amp;#93; skolotāju savienības vadītāja pienākumus. Nacistu
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 26. marts, plkst. 12.02 (EET)
== [[Johans Karls Brušvits]] ==
[[Attēls:Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879.jpg|thumb|250px|Johann Karl Bruschwit 5 Mai 1879]]
Добрый день! Извините, что пишу по-русски. Я обращаюсь к Вам, потому что обнаружил Вашу правку в статье [[Sociālistu revolucionāru partija]]. Я сейчас пишу для русской википедии о латыше-эсере [[:ru:Брушвит, Иван Михайлович|Иване Брушвите]], который был министром финансов в правительстве [[:ru:КОМУЧ|Комуча]], позднее играл важную и положительную роль в русской эмиграции в Праге, погиб во Владимирском централе в 1946-м. Я нашел запись о его рождении, но не могу ее расшифровать. Надеюсь, что там содержится дата и точное место рождения? Не могли бы Вы мне помочь, или указать на каком латвийском форуме в Википедии следует задать этот вопрос. (4-я запись под номером 27 [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], [https://soshial.net/raduraksti/raduraksti1922.html]) Заранее спасибо [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 10. aprīlis, plkst. 20.27 (EEST)
:Добрый день! Дата его рождения 5 мая 1879, место рождения [[Ventspils]].[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:2536:27002#&amp;gid=1&amp;pid=2]--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 02.58 (EEST)
::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 11. aprīlis, plkst. 07.43 (EEST)
:::Добрый день, еще раз, уважаемый коллега!  Еще раз спасибо за дополнение  и уточнение. Но возникли некоторые вопросы. Первый - ясно ли из текста записи, что речь идет именно о дате и месте рождения, а не крещения (обратил внимание, что в официальных источниках, год рождения все-таки другой 1878)?  Второй - В книге  имя записано как '''Johann Karl''' [http://img1.lvva-raduraksti.lv/000235-0002-002423/LVVA-000235-0002-002423-0009-M1.jpg], в списке зарегистрировано под номером 1921164, как '''Johans Karls''', Вы записали как '''Johans Kārlis'''. Есть ли какие-либо аргументы, что именно Ваш, как я понимаю, современный вариант - правильный?? [[У:Hunu|Hunu]] ([[ОУ:Hunu|обс.]]) 05:16, 11 апреля 2021 (UTC)
:::Johann Karl Bruschwit по-немецки =  Jānis Kārlis Brušvits по-латышски.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 17.30 (EEST)
:::: Я вижу размещенный Вами документ, спасибо. Но где сказано, что это день рождения, а не день крещения. Это ведь церковная запись, не так ли?  [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 15.31 (EEST)
::::: Это церковная запись, но ''Zeit und Stunde der Geburt'' день рождения, а не день крещения.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 13. aprīlis, plkst. 19.10 (EEST)
::::::Liels paldies!! [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 09.39 (EEST)
:::::::Кстати, в русской ВП можно не использовать Шаблон:Дата рождения. Тогда шаблон Персона автоматически считает возраст, но и проставляет даты в категории [[Dalībnieks:Hunu|Hunu]] ([[Dalībnieka diskusija:Hunu|diskusija]]) 2021. gada 16. aprīlis, plkst. 12.08 (EEST)

== Latvijas Nacionālo partizānu grupa foto ==

Sveiki! I just wanted to ask: is it possible to transfer the [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:Latvijas_Nacion%C4%81lo_partiz%C4%81nu_grupa.jpg] photo to Wikimedia, so we could use it in the English Wikipedia? Thanks. --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 26. maijs, plkst. 20.30 (EEST)

{{ping|Pirags}} Sorry to bother you again. I am trying to find some non-copyrighted pictures of the Latvian partisans, which could be uploaded to Wikimedia Commons. Since you touched these topics, I just wonder if you had a chance to look into my question above? --[[Dalībnieks:Mindaur|Mindaur]] ([[Dalībnieka diskusija:Mindaur|diskusija]]) 2021. gada 2. jūnijs, plkst. 16.18 (EEST)

== [[:Attēls:Pēteris Elferts 1993.jpg|Pēteris Elferts 1993.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pēteris Elferts 1993.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. maijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Pārdaugavas Livonijas hercogiste 1619.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Dzelzavas stacija 1.jpg|Dzelzavas stacija 1.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Dzelzavas stacija 1.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Rūdolfs Blaus.jpg|Rūdolfs Blaus.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rūdolfs Blaus.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Andrejs Jablonskis.jpg|Andrejs Jablonskis.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Andrejs Jablonskis.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Zviedru uzbukums Rīgai 1621.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 6. jūnijs, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (29.06.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3437457 šis labojums] lapā [[Latviešu vēsturisko zemju likums]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latviešu vēsturisko zemju likums|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;vēsturiskās zemes. Latviešu nācija veidojusies uz &amp;#91;&amp;#91;kurši&amp;#124;kuršu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;latgaļi&amp;#124;latgaļu&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;sēļi&amp;#124;sēļu&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; un &amp;#91;&amp;#91;zemgaļi&amp;#124;zemgaļu&amp;#93;&amp;#93; sentautu, kā arī &amp;#91;&amp;#91;lībieši&amp;#124;lībiešu&amp;#93;&amp;#93; kultūras un valodas bāzes, bet tās
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 29. jūnijs, plkst. 09.02 (EEST)
== Iekavas (18.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445657 šis labojums] lapā [[Septiņi pasaules brīnumi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Septiņi pasaules brīnumi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Artemīda&amp;#93;&amp;#93;s templis atradās &amp;#91;Efesa&amp;#124;Efesa&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; mūsdienu &amp;#91;&amp;#91;Turcija&amp;#93;&amp;#93;s teritorijā.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 00.02 (EEST)
== Iekavas (19.07.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3445780 šis labojums] lapā [[Grieķijas Karaliste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Grieķijas Karaliste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Viņu kronēja kā &quot;grieķu karali&quot; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Georgs I (Grieķija)&amp;#124;Georgu I&amp;#93;. Kā balvu grieķiem par britiem draudzīga karaļa izvēli,
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 19. jūlijs, plkst. 10.02 (EEST)

== Ahemenīdu dinastijas valdnieki ==
Vai [[Ahemenīdu dinastija]]s valdnieki bija [[karalis|karaļi]] (‘[[ķēniņš]]’ latviešu valodā ir novecojušā forma vārdam ‘karalis’, skatīt [https://tezaurs.lv/%C4%B7%C4%93ni%C5%86%C5%A1 tezaurs.lv])? Ja pareizi atceros, tad pats iebildi, ka terminu ‘karalis’ nevar lietot visos gadījumos. Manuprāt vārdu ‘ķēniņš’ nevajadzētu lietot, jo latviešu valodā ir novecojis vārds (šis vārds lai paliek pasakām, kā poētiskā forma). Kāpēc nevar atstāt vienkārši ‘valdnieks’, ja vēl precīzāks tituls nav zināms?--[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 25. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:domāju, ka cīņa pret ķēniņa vārda lietošanu Vikipēdijā nav pamatojama ar atsauci uz tezaurs.lv. Ķēniņa pārveide par &quot;karali&quot; latviešu valodā ir notikusi relatīvi nesen rusifikācijas ietekmē 19. gadsimta beigās, tāpat kā ķeizara pārveide par &quot;caru&quot;. ''Persijas ķēniņš Kīrs'' taču minēts pat Vecās derības  latviskajā versijā [https://www.bibelesbiedriba.lv/latviesu-bibele/ezras/Ezragr01.htm skatīt šeit] kopš 17. gadsimta, tāpēc šajā rakstā tas nav anahronisks poētisms, bet gan autentiska tradīcija.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 26. jūlijs, plkst. 00.03 (EEST)
== Iekavas (04.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3453441 šis labojums] lapā [[Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Volejbols 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#125;&amp;#125;&lt;/span&gt;&amp;lt;section end=bracket /&amp;gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, -2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 4. augusts, plkst. 21.02 (EEST)

== [[:Attēls:Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Rīgas Dabaspētnieku biedrības Ziņas.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (25.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3464140 šis labojums] lapā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Pārdaugavas Livonijas hercogiste|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Vīlandes viduslaiku pils&amp;#124;Vilian&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Tarvastas pils&amp;#124;Iarvas&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Pērnava&amp;#124;Pernava antiqua, &amp;amp; nova&amp;#93;&amp;#93;''&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 15.02 (EEST)
== Iekavas (31.08.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468381 šis labojums] lapā [[Zommerpāles pils]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Zommerpāles pils|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&amp;#91;&amp;#91;Jamas Zapoļskas miera līgums&amp;#124;Jamas Zapoļskas miera līgumā&amp;#93;&amp;#93; tā dēvēta par pilsnovada citadeli &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;&amp;#123;&amp;#123;val-la&amp;#124;arx Kurslovia&amp;#125;&amp;#125;, krieviski gan kā ''Зоммерпаль'', gan kā ''Курслов'' vai ''Карслав''.
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 09.02 (EEST)

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3468957 šis labojums] lapā [[Valkas vēsture]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Valkas vēsture|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas hronika&amp;#93;&amp;#93;s sadaļā par Livonijas ģeogrāfiju 1577. gadā Valka pieminēta kā ''Fiķele''&amp;lt;ref&amp;gt;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;https://web.archive.org/web/20130219050417/http://www.historia.lv/alfabets/R/ru/rusovs_baltasars/
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 31. augusts, plkst. 19.02 (EEST)
== Iekavas (15.10.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3488956 šis labojums] lapā [[Ojārs Ēriks Kalniņš]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Ojārs Ēriks Kalniņš|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;pasaules karš&amp;#124;Otrā pasaules kara&amp;#93;&amp;#93; bēgļu gaitās. Tēvs Eižens Kalniņš bija mūziķis no &amp;#91;&amp;#91;Rīga&amp;#93;&amp;#93;s &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;miris 1968. gadā &amp;#91;&amp;#91;Čikāga&amp;#124;Čikāgā&amp;#93;&amp;#93;, māte Matilde Marija Silkalns no &amp;#91;&amp;#91;Majori&amp;#93;&amp;#93;em (mirusi 1975. gadā
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 15. oktobris, plkst. 23.02 (EEST)
== Iekavas (11.12.2021) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3517704 šis labojums] lapā [[Vaiņodes pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Vaiņodes pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;1905. gada revolūcija Latvijā&amp;#124;1905. gada revolūcijas&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt; laikā pagastā darbojās rīcības komiteja, tuvākās apkaimes muižās notika kalpu streiks, tika
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2021. gada 11. decembris, plkst. 09.02 (EET)
== Iekavas (09.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3535782 šis labojums] lapā [[Čerņigovas kņazi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Čerņigovas kņazi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Livonijas—Lietuvas karš&amp;#124;Krievijas—Livonijas—Lietuvas kara&amp;#93;&amp;#93; tās pakļāva &amp;#91;&amp;#91;Maskavas lielkņazs&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;&amp;#91;Joans III&amp;#93;&amp;#93;.* Boriss Vjačeslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Борис Вячеславич, (&amp;#91;&amp;#91;1077&amp;#93;&amp;#93;)* Oļegs Svjatoslavičs &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;Олег Святославич, (&amp;#91;&amp;#91;1078&amp;#93;&amp;#93;) - Kijevas lielkņaza Svjatoslava Jaroslaviča dēls.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 03.02 (EET)
== Iekavas (10.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3536729 šis labojums] lapā [[RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:RSU Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas institūts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Pēc &amp;#91;Latvijas neatkarības atgūšana&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&lt;/span&gt;s institūtu 1993. gadā pārdēvēja par LZA  Augusta Kirhenšteina Mikrobioloģijas un virusoloģijas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 22.02 (EET)
== Iekavas (22.01.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3542139 šis labojums] lapā [[Udmurti]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Udmurti|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#91;&amp;#91;Kategorija:Pievolgas tautas&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 22. janvāris, plkst. 19.02 (EET)

== 2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2021. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2021|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2021. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.35 (EET)

:Paldies, Edgar! Prieks kalpot Vikipēdijai. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 20.50 (EET)

== Stefania Turkewich ==

Hello Pirags, When you have time, could you take a look at this article: [[en: Stefania Turkewich]]?  Stefania was the first woman composer of classical music in Ukraine. You contributed to the [[Lesja Ukrainka]] article, and Stefania used Lesja's poem ''Mavka'' for the libretto of her opera.  If the article interests you, could you give it a start in the Latvian Wikipedia with an introductory paragraph, for ''Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022''? Thank you. [[Dalībnieks:Nicola Mitchell|Nicola Mitchell]] ([[Dalībnieka diskusija:Nicola Mitchell|diskusija]]) 2022. gada 24. februāris, plkst. 23.01 (EET)
== Iekavas (18.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3655766 šis labojums] lapā [[Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* &amp;#91;&amp;#91;Rolands Rikards&amp;#93;&amp;#93; (mehānika, 1942—2022), LZA&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;, RTU
|}
Paldies! &lt;!-- (-1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 07.03 (EEST)

== Mohiļeva ==

Vai būtu iespējams uzzināt, no kurienes radusies atveidojuma forma [[Mohiļeva]]? Tā nav ne no baltkrievu, ne krievu, ne poļu valodas. -[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.08 (EEST)
: Paldies par aizrādījumu, protams, ka [[Mahiļova]].--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 25. jūlijs, plkst. 11.27 (EEST)
== Iekavas (17.02.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3788447 šis labojums] lapā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dzelzceļa līnija Rīga—Mīlgrāvis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
* Mīlgrāvis, galastacija &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;''Мюльграбен'', tagad senā &amp;#91;&amp;#91;Mangaļi (stacija)&amp;#124;Mangaļu stacijas&amp;#93;&amp;#93; ēka atrodas slēgtā ostas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 17. februāris, plkst. 10.02 (EET)
== Iekavas (19.03.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3808809 šis labojums] lapā [[Jānis Blaus]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Jānis Blaus|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&amp;#124;      dz_vieta = &amp;#91;&amp;#91;Taurupes pagasts&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Vidzemes guberņa&amp;#93;&amp;#93; &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;tagad &amp;#123;&amp;#123;LAT&amp;#125;&amp;#125;
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 19. marts, plkst. 15.02 (EET)

== Adding info when uploading files ==
Hello! 

You should add {{tl|Information}} when you upload files like [[:Attēls:Emigrantu nams Liepājā 1912.jpg]] and fill out the information. As mentioned on [[Dalībnieka_diskusija:Pirags#Uploading_files]].

You claim that the author died more than 70 years ago and therefore the file is PD. Can you tell who the author is and when (s)he died? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 11.57 (EEST)
:This is an old postcard from 1912 without any information about the photographer.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 12.04 (EEST)
:: Thank you. In that case {{tl|PD-nezināms}} is better but it would be even better if lv.wiki made a template like [[:c:Template:PD-anon-70-EU]]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2023. gada 1. aprīlis, plkst. 17.25 (EEST)

== Mainīt vārdu ==
Sveiki!
Atvainojos par jautājumu, bet varbūt Jūs varētu pateikt kā mainīt vārdu Vikipēdijā? Paldies! --[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST)
: Diemžēl neesmu to mēģinājis, varbūt var mēģināt ar lapas pārvietošanas funkciju. Vislabāk to jautāt Vikipēdijas administratoriem.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 16. aprīlis, plkst. 23.09 (EEST)

== Skaits ==

Sveiks! Vai informācija ir precīza? Diez vai krieviem +30 000 cilvēku par diviem gadiem (2021. gadā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi) {{bar box|width=400px|float=left|title=Latvijas lielākās mazākumtautības 2023. gadā pēc Latvijas iedzīvotāju reģistra datiem&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/9741/download?attachment Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.01.2023.]&lt;/ref&gt;|titlebar=#ddd|bars={{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (497 403)        |red|24.1}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] '''(67 856)''' |blue|3.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (60 445) |violet|2.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (39 939)                           |black|1.9}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (23 658)                     |yellow|1.1}}
{{bar percent|Cita tautība (67 112)                       |purple|3.3}}
{{bar percent|Nav izvēlēta (52 042)                       |pink|2.5}}}}[[Dalībnieks:Kubanchikssa|Kubanchikssa]] ([[Dalībnieka diskusija:Kubanchikssa|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 14.50 (EEST)
: tā ir atšķirība statistisko datu uzskaitē starp CSB un PMLP.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 30. aprīlis, plkst. 22.07 (EEST)

== Литературный перевод статьи ==

Здравствуйте. По возможности помогите исправить грамматику [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ševčenkove&amp;oldid=3849973 статьи]. [[Special:Contributions/31.128.240.49|31.128.240.49]] 2023. gada 18. maijs, plkst. 15.44 (EEST)

== [[:Attēls:Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kārlis Ulmanis Lielajā ielā Jelgavā 1919.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 21. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST)
== Iekavas (01.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3877398 šis labojums] lapā [[XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;Svētā Mārtiņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Lutera baznīca&amp;#124;Rīgas Lutera baznīcā&amp;#93;&amp;#93;, &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;&amp;#91;Rīgas Jēzus baznīca&amp;#124;Rīgas Jēzus baznīcā&amp;#93; un &amp;#91;&amp;#91;Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca&amp;#124;Rīgas Jaunajā
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 2. jūlijs, plkst. 02.02 (EEST)
== Iekavas (03.07.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3878227 šis labojums] lapā [[Gustavs Klucis]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Gustavs Klucis|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
Mācījās &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&amp;#91;&lt;/span&gt;Vidzemes skolotāju seminārs&amp;#124;Valmieras skolotāju seminārā (1911—1913), tad Rīgas pilsētas mākslas
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. jūlijs, plkst. 12.02 (EEST)
== Iekavas (08.08.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3897112 šis labojums] lapā [[Raimonds Pauls]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Raimonds Pauls|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#123;&amp;#123;&lt;/span&gt;* &quot;Gan jau atvērsies sirds…:&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#41;&lt;/span&gt;&quot; (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 0, 2, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 8. augusts, plkst. 07.02 (EEST)

== Kannst Du vielleicht helfen? ==

Guten Tag @[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]],

an Deinen Babel-Bausteinen habe ich gesehen, dass Du gut Deutsch verstehst, das macht es einfacher, meine Bitte vorzutragen... :-)

Ich schreibe seit 8 Jahren in der deutschen WIkipedia, unter anderem interessiere ich mich für Orgeln. Im Rahmen von Recherchen über eine lettische Schachspielerin habe ich alte Zeitungen durchgeschaut und dabei gestern ganz zufällig einen [https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:126063|page:5 Artikel über eine riesige Orgel] der berühmten Firma Walcker in der Aula der Universität Riga entdeckt. Im Artikel über die Universtität steht nichts über eine Aula, auch nichts über diese Orgel. Sie soll 1937 eingebaut worden sein. 

Kannst Du vielleicht helfen, herauszufinden, ob diese Orgel noch existiert? Ein zweiter Schritt wäre, zu überlegen, ob Du jemanden kennst, der ein Foto machen könnte. Bin sehr gespannt auf Deine Antwort! Viele Grüße aus Ulm an der Donau! --[[Dalībnieks:Maimaid|Maimaid]] ([[Dalībnieka diskusija:Maimaid|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.20 (EEST)
: Es gibt ein Artikel [[Latvijas Universitātes Lielā aula]] auf Lettisch mit einem Foto.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2023. gada 14. augusts, plkst. 11.33 (EEST)
== Iekavas (03.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3909623 šis labojums] lapā [[Drabešu pagasts]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Drabešu pagasts|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;sadalīja 37 vienībās 301 ha kopplatībā, &amp;#91;&amp;#91;Intu muiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 5 vienībās 102 ha kopplatībā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt;muižas centru piešķīra Cēsu pareizticīgo draudzei, &amp;#91;&amp;#91;Āraišu mācītājmuiža&amp;#93;&amp;#93;s zemi sadalīja 13
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 3. septembris, plkst. 11.02 (EEST)
== Iekavas (18.09.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3917944 šis labojums] lapā [[Rīgas vēsturiskais centrs]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Rīgas vēsturiskais centrs|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;04&amp;#124;&amp;#124;bez&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;#125;&amp;lt;/ref&amp;gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#40;&lt;/span&gt; Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī &amp;#91;&amp;#91;Kuldīgas
|}
Paldies! &lt;!-- (1, 0, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 18. septembris, plkst. 21.02 (EEST)
== Iekavas (22.10.2023) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3939461 šis labojums] lapā [[Latgales atbrīvošana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Latgales atbrīvošana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;&quot; (1920). Kā Sarkanās armijas pretinieki parādīta Somija, Igaunija, Latvija, Polija un Rumānija.&amp;#93;&amp;#93;&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 22. oktobris, plkst. 22.02 (EEST)

== [[:Attēls:Marks Kremans 1903.jpg|Marks Kremans 1903.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Marks Kremans 1903.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2023. gada 20. novembris, plkst. 20.01 (EET)

== 2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2023. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray; padding: 10px;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2023|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2023. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā
|} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 22.34 (EET)

:Paldies, tas gan ir pārsteigums. [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 14. februāris, plkst. 23.21 (EET)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Labojumi ==

Atvaino, neesmu redzējis, ka lapa nesen tika izveidota.  [[Dalībnieks:Votre Provocateur|Votre Provocateur]] ([[Dalībnieka diskusija:Votre Provocateur|diskusija]]) 2024. gada 15. februāris, plkst. 12.31 (EET)

== GFDL with disclaimers ==
Hi! You have uploaded some files licensed {{tl|GFDL}} and the template had disclaimers. Disclaimers should be avoided per [[:en:Wikipedia:GFDL standardization]]. So I change the license to {{tl|GFDL-with-disclaimers}}. If you are the copyright holder please consider to remove the disclaimers by reverting the edits or ask for a bot to help. You can see the files [https://usualsuspects.toolforge.org/?language=lv&amp;project=wikipedia&amp;category=P%C4%93c%20GNU%20FDL%20licenc%C4%93ti%20att%C4%93li-with-disclaimers&amp;min_days=14&amp;badboys=Bad+Boys clicking this link]. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2024. gada 17. jūnijs, plkst. 20.25 (EEST)

== Research about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone, 

We would like to invite you to submit your responses to the survey dedicated to the tools that are used currently across the Wikimedia projects and the tools that you want to have.

This survey was made by the working group of the [[:m:Wikimedia CEE Hub|CEE Hub]], and your responses will be reviewed afterwards, as we want to continue supporting the communities. That support can be documentation for certain most used tools by other communities across the region per specific topics, finding solutions for new tools to be created in the future, creating most needed tools in the region (so called &quot;regional wishlist list&quot;), and many other options.

''Deadline to fill in the survey is '''20th of August, 2024'''.''

Submit your answers [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSeIwzCDKs6jXPG7EpZe-JH2Mm1odU0_MAv1bO-z-nLOq9dlug/viewform?usp=sf_link '''here''']

Thank you in advance for your time that you will dedicate in filling in this survey --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 26. jūlijs, plkst. 16.07 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Hermanis fon Bētihers (1866–1933).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Johans Kristofs Bētihers (1734-1807).jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Teodors Filips fon Bētihers ap 1870.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 29. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== Results from the survey about the tools on Wikimedia projects by the CEE Hub ==

Hi everyone,

During August 2024, we sent you a survey about the tools, so now we would like to bring to your attention the conclusions and results from the survey, which you can explore on this '''[[:m:Wikimedia CEE Hub/Tools|Meta page]]'''.

I hope you will enjoy exploring the mentioned tools on the page, along with other conclusions from the survey. Thanks for your time, and we will continue working on this important topic. --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2024. gada 7. oktobris, plkst. 15.10 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:TRistovski-CEEhub@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Tools&amp;oldid=27177596 --&gt;

== [[:Attēls:Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vidzemes šosejas krustojums pie Smiltenes ap 1938.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 6. novembris, plkst. 20.00 (EET)

== Čeļabinskas apgabals ==

Labdien! Puse avotu saka, ka Čeļabinskas apgabals ir Sibīrijā, puse saka, ka otrādi. It kā jau Sibīrija ir viss, kas ir aiz Urāliem, taču 90% Čeļabinskas apgabala ir šaipus Urāliem.. kā darām? Es varbūt pārsteidzos ar kategorijas Sibīrijā dzimušie noņemšanu no kategorijas Čeļabinskas apgabalā dzimušie. Kā Tu domā?

'''&lt;span style=&quot;color:blue;&quot;&gt;Neit&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:yellow;&quot;&gt;rons&lt;/span&gt; ([[Dalībnieka diskusija:Neitrons|diskutēt]])''' 2024. gada 8. decembris, plkst. 20.13 (EET)

== Translation request ==

Hello, Pirags.

Can you translate and upload the article about the prominent Turkish economist [[:en:Dani Rodrik]] in Latvian Wikipedia?

Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 18. decembris, plkst. 11.22 (EET)

:Hello, Pirags.

:I withdraw the request because the article [[Deni Rodriks]] has been created by another user, to whom I did not send a request.

:Kindest regards, [[Dalībnieks:Moroike|Moroike]] ([[Dalībnieka diskusija:Moroike|diskusija]]) 2024. gada 20. decembris, plkst. 09.40 (EET)

== [[:Attēls:Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Lielupe pie Bornsmindes ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== [[:Attēls:Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Kurzemes bruņniecības nams ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2024. gada 21. decembris, plkst. 20.00 (EET)

== {skaitlis} (nozīmju atdalīšana) ==
{{Gada citi notikumi|1699}}
Man ir divi jautājumi:
# Kāpēc neliec starpviki saites šīm nozīmju atdalīšanas lapām &quot;{skaitlis}} (nozīmju atdalīšana)&quot;, piemēram, [[1699 (nozīmju atdalīšana)]]?
# Cik jēgpilnas ir šīs nozīmju atdalīšanas lapas? Vai viņas vajag, kamēr vēl nav paša raksta par konkrēto skaitli vai vēl kāda cita nozīme bez gada? Pašlaik uzrakstot kādu skaitli, nonākam attiecīgā rakstā par gadu, piemēram, meklējot &quot;1699&quot;, nokļūst rakstā [[1699. gads]], bet tur tad ļoti skaisti jau pašā augšā, infokastē, var ievieto veidni &lt;nowiki&gt;{{Gada citi notikumi|1699}}&lt;/nowiki&gt; (skatīt pievienoto veidni), kur būtu pieejama saite uz [[1699. gads Latvijā]], ja nu kāds tomēr vēlas uzzināti ko vairāk tieši par mūsdienu Latvijas teritorijā notikušajiem notikumiem.
Post Sciptum: Nelielas pārdomas — Latvija tika dibināta 1918. gada 18. novembrī, tāpēc pirms šī konkrētā gada nav īsti korekti lietot nosaukumā terminu Latvija, bet vispārīgi es piekrītu jau iestrādātajai struktūrai, nekas labāks nenāk prātā (nosaukums &quot;1699. gads mūsdienu Latvijas teritorijā&quot; būtu vēl trakāk) [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 20.18 (EET)

Paldies par aizrādījumu, ielikšu arī šo veidni. [[Latvijas valsts dibināšana]] gan notika 1918. gada 18. novembrī, bet Latvijas jeb [[Letija]]s jēdziens ir daudz senāks. Tikpat aplami būtu labot &quot;18. gadsimta notikumi Vācijā&quot; uz &quot;18. gadsimta notikumi Vācijas teritorijā&quot; vai  &quot;notikumi Itālijā&quot; uz &quot;notikumi Itālijas teritorijā&quot;, jo Vācijas teritoriālā identitāte taču nav radusies 1871. gadā un Itālija nav radusies 1861. gadā.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2024. gada 30. decembris, plkst. 21.18 (EET)

== Thank you for being a medical contributors! ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
{| style=&quot;background-color: #fdffe7; border: 1px solid #fceb92;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;vertical-align: middle; padding: 5px;&quot; | [[File:Wiki Project Med Foundation logo.svg|130px]]
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 3px 3px 0 3px; height: 1.5em;&quot; |'''The 2024 Cure Award''' 
|-
| style=&quot;vertical-align: middle; padding: 3px;&quot; |In 2024 you '''[[mdwiki:WikiProjectMed:WikiProject_Medicine/Stats/Top_medical_editors_2024_(all)|were one of the top medical editors in your language]]'''. Thank you from [[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med]] for helping bring free, complete, accurate, up-to-date health information to the public. We really appreciate you and the vital work you do! 

Wiki Project Med Foundation is a [[meta:Wikimedia_thematic_organizations|thematic organization]] whose mission is to improve our health content. '''[[meta:Wiki_Project_Med#People_interested|Consider joining for 2025]]''', there are no associated costs.

Additionally one of our primary efforts revolves around translating health content. We invite you to '''[https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/index.php try our new workflow]''' if you have not already. Our dashboard automatically [https://mdwiki.toolforge.org/Translation_Dashboard/leaderboard.php collects statistics] of your efforts and we are working on [https://mdwiki.toolforge.org/fixwikirefs.php tools to automatically improve formating].
|}

Thanks again :-)  -- [[mdwiki:User:Doc_James|&lt;span style=&quot;color:#0000f1&quot;&gt;'''Doc James'''&lt;/span&gt;]] along with the rest of the team at '''[[m:WikiProject_Med|Wiki Project Med Foundation]]''' 2025. gada 26. janvāris, plkst. 08.24 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Doc James@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Top_Other_Language_Editors_2024&amp;oldid=28172893 --&gt;

== Sarkanā terora un Baigā gada Latvijas upuru fotogrāfijas ==

Sveiks! Atradu [https://www.latvietis.lv/BaigaisGads/BG/lat/Lapas71_73.htm grāmatu], kurā iekļautas daudzas fotogrāfijas ar Sarkanā terora un Baigā gada upuriem Latvijā, viena no kurām Vikipēdijā jau ir [https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:1941._gad%C4%81_%C4%8Dekistu_no%C5%A1auto_Latvijas_pilso%C5%86u_ekshum%C4%81cija.jpg augšupielādēta]. Varbūt vari palīdzēt ar to autorību, lai fotogrāfijas varētu augšupielādēt Vikikrātuvē un izmantot attiecīgo rakstu ilustrēšanai? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 21.49 (EEST)
: Domāju, ka autorība nav atrodama, līdzīgi kā daudzām Otrā pasaules kara fotogrāfijām. Varētu gan meklēt ar izdevniecības &quot;Zelta ābele&quot; grāmatas atsaucēm.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 6. maijs, plkst. 22.43 (EEST)

== Par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025'' ==
Šobrīd ir '''[[Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2025|aktuāla balsošana]]''' par Latvijas pārstāvjiem ''CEE Meeting 2025''. Latviešu valodas Vikipēdijas kopiena ir lūgta apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti izdevumi (lidojums, viesnīca un ēdināšana). Konference ir lieliska vieta, kur iepazīt līdzīgi domājošus kolēģus no citām reģiona valstīm, iemācīties jaunas lietas un daudz labāk saprast, kā strādā Vikipēdija un cik jaudīga ir tās globālā kopiena. Tas pavērs plašāku skatu uz to, ko mēs visi šeit ikdienā darām. Vairāk par konferenci uzzināsi '''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2025|šeit]]'''. Aicinām izvērtēt iespēju būt mūsu kopienas pārstāvim šajā lieliskajā pasākumā un pieteikt savu kandidatūru, lai dotos uz Salonikiem 26.—28. septembrī. Uz jebkuriem jautājumiem par konferenci atbildēs mūsu kopienas pārstāvji iepriekšējā CEE reģiona forumā {{u|Papuass}} un {{u|Biafra}} jebkurā no pieejamajiem saziņas kanāliem. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2025. gada 20. maijs, plkst. 16.25 (EEST)

== upright=1.0  ==

Esmu ievērojis, ka esi lielo bilžu cienītājs, bet man atkal tik lielas bildes traucē. Tāpēc aicinu, ievietojot bildes, nelikt pikseļus, bet izmantot ''upright=1.0''. Katrs lietotājs savās izvēlēs var uzlikt, cik lielas bildes lai rāda un tieši šis ''upright'' pielāgo. Ja vēlos lielākas bildes, tad ar upright rādīs lielākas bildes (ja būšu tā iestatījis), bet, ja vēlos mazākas, tad pie attiecīgajiem iestatījumiem rādīs mazākas. Kā piemēru varu minēt rakstu par [[ismaīlīti]]em. Tur biji ievadījis &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|400px|Fātimiju kalifāta teritorija.]]&lt;/nowiki&gt;, bet, ievadot &lt;nowiki&gt;[[Attēls:Fatimid Caliphate.PNG|thumb|upright=1.2|[[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifāta]] teritorija]]&lt;/nowiki&gt;, bilde pielāgojas katra lietotāja uzstādījumiem (skatīt [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Isma%C4%ABl%C4%ABti&amp;curid=585552&amp;diff=4296639&amp;oldid=4183758 šo izmaiņu]). Es ievadīju upright=1.2, kas ir 120% no lietotāja uzstādījumiem, jo karte prasās detalizētāka. PS: Pie attēlu paraksta neliek punktu teikuma beigās [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 19. jūnijs, plkst. 13.37 (EEST)

== [[:Attēls:Vijciema medību pils 1909.png|Vijciema medību pils 1909.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Vijciema medību pils 1909.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. jūnijs, plkst. 21.01 (EEST)

== Citāti ==

Lai ieliktu citātus, lūdzu izmanto citātu veidnes. Mums ir divas: [[:Veidne:Citāts]] (ap citātu ir rāmis) un [[:Veidne:Quote]] (citāts bez rāmja).
{{citāts|Paldies jau iepriekš!|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}}
{{quote|Paldies jau iepriekš|Treisijs|2025. gada 28. jūnijs}} [[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16 (EEST)
:Man, starp citu, viņi abi bez rāmjiem rādās, tikai vienam datums kursīvā (telefonā vispār identiski). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2025. gada 28. jūnijs, plkst. 19.27 (EEST)

== [[:Attēls:Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Latvijas Karaskolas vasaras nometne 1935.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 18. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Cēsu skolas ap 1910.jpg|Cēsu skolas ap 1910.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Cēsu skolas ap 1910.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Millera privātskola Cēsīs ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 26. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Francijas basketbola izlases vadība ar sudraba kausu 1937.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Itālijas basketbola izlase 1937.jpg|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Itālijas basketbola izlase 1937.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. augusts, plkst. 21.00 (EEST)

== Saljut -&gt; Saļut ==

Neapspriežoties esi pārdēvējis Saljut par Saļut. Gribētu zināt, pēc kādiem noteikumiem vai standartiem vadījies, izvēloties šo nosaukumu. Es neesmu atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus), tādēļ izmantoju ANO GOST 1983 transliterāciju, kas ir vistuvākā latviešu valodai (skatīt [[Krievu alfabēta transliterācija]]).

Pagaidām es atcelšu šīs izmaiņas. Ja ir pamatoti argumenti, apspriedīsim.

Starp citu, Latvijas padomju presē šo orbitālo staciju dēvēja par &quot;Salūts&quot;. [[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.10 (EEST)

:Liekas, ka noderīgi palūkoties [[Dalībnieks:Apekribo/Ukraiņu īpašvārdu atveides uzmetums|šeit]] — ukraiņu (šajā gadījumā arī krievu) īpašvārdu atveide un atjaunot izdzēstoː--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.30 (EEST)
{| class=&quot;wikitable&quot;
|Burti
|IPA
|Atveide latviski
|Piemēri
|-
|''' лю'''
|[l], [lʲ]
|'''ļu'''
|'''''Лю'''ботин'' — '''Ļu'''botina
|}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|'''''Лю'''бовь'' —  '''Ļu'''bova
|}
:Pie kam [[Krievu alfabēta transliterācija]] ir par [[kirilica]]s transliterāciju latīņu, nevis latviešu valodā, tādēļ arī iznācis '''Saljut'''.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.36 (EEST)

::Šajā gadījumā mēs neapspriežam personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus, bet gan specifiskus nosaukumus, ko transliterē nevis fonētiski atveido. Ja ir kāda krievu -&gt; latviešu valodas transliterācijas tabula, izmantosim to. Vienīgā man zināmā, kas ir tuvākā latviešu valodai, ir ANO GOST 1983. --[[Dalībnieks:Edis|Edis]] ([[Dalībnieka diskusija:Edis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.40 (EEST)
::: Vai tad tiešām vārds &quot;salūts&quot; ir specifisks nosaukums, kuru no krievu valodas transliterē nevis fonētiski atveido?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 21.45 (EEST)
:::: ''Салют'' ir kosmiskais aparāts, tātad specifisks nosaukums. Piemēram, ''Мир'' būs &quot;Miers&quot; vai &quot;Pasaule&quot;? 
:::: Vikipēdijā svešvārdu atveidošanā ir jābalstās uz skaidri definētiem noteikumiem, kas ir oficiāli publicēti, nevis uz izjūtām. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.03 (EEST)
:::: Tādu skaidri definētu noteikumu šajā gadījumā nav, pats taču atzini, ka neesi atradis noteikumus, kā latviski jāatveido nosaukumi (kosmiskie aparātu, iekārtu, zīmolu, uzņēmumu un tamlīdzīgi nosaukumi) no krievu valodas (izņemot personvārdus un ģeogrāfiskos nosaukumus). Aizrādījums par izjūtām šeit nav vietā. Tev jāpārkāpj savām izjūtām un jāatzīst, ka ANO GOST 1983 transliterācijas arguments nav pareizi pielietots.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.14 (EEST)

Pārcēlos uz [[Saļut-1]] lapas diskusiju.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2025. gada 31. augusts, plkst. 22.16 (EEST)

== [[:Attēls:Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Slamstu stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā 1926.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Jēču stacija Liepājas-Rucavas dzelzceļa līnijā pēc 1920.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 7. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ieriķu dzelzceļa stacija 1918.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Paplakas stacijas projekts.png|Paplakas stacijas projekts.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Paplakas stacijas projekts.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 8. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Radvilu dzimtas valdījumi 16. un 17. gadsimta mijā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 21. septembris, plkst. 21.00 (EEST)

== [[:Attēls:Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Ventspils ordeņa pils ap 1900.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 30. septembris, plkst. 21.01 (EEST)

== [[:Attēls:Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg]] ==
{{Informācija-autortiesības|Valmiera 20. gadsimta sākumā.jpg}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2025. gada 1. oktobris, plkst. 21.00 (EEST)

== UNESCO Memory of the World ==

Hi Pirags, I've sent you emails about this but I don't know if you've seen them. You were one of the prize winners in the Memory of the World wiki challenge. If you want your prize, please get in touch with me at m.l.poulter@bris.ac.uk to give address/email/phone details. Alternatively, there is someone with a lower score who doesn't want your prize (the book '''[https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000377412/ Let’s Explore the Memory of the World]''' ); if you're not interested, would you be happy for them to have it? [[Dalībnieks:MartinPoulter|MartinPoulter]] ([[Dalībnieka diskusija:MartinPoulter|diskusija]]) 2025. gada 11. novembris, plkst. 13.43 (EET)

== Varbūt varam vienoties? ==

Varbūt varētu vienoties, ka, ja jau esam aicināti uz diskusiju par kādu jautājumu (kā lasu raksta diskusijā), tad uzreiz nemainīt daudzus rakstus, katrā izvirzot vienu un to pašu jautājumu. Var taču izdiskutēt pie viena raksta, atrast konsensu (nu, vai neatrast) un tad iet uz priekšu. [[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2026. gada 30. Janvāris, plkst. 00.55 (EET)

== [[:Attēls:Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png]] ==
{{Informācija-autortiesības|Nirzas 6-klasīgā pamatskola 1937.png}}
--[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2026. gada 26. marts, plkst. 20.01 (EET)

== Balsošana un divas konferences ==
sveiks!
: rakstu tev kā vienam no aktīvākajiem latviešu valodas vikipēdijas veidotājiem !
* šobrīd ir '''aktuāls balsojums''' tēmā, par ko daudz diskutēts un kam būs zināma ietekme uz to, kā daļa mūsu rakstu izskatīsies turpmāk. ja ir interese — apskati un nobalso, vai izsaki viedokli diskusijā: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Balso%C5%A1ana/Par_valst%C4%ABm_personu_infokast%C4%93s Balsošana/Par valstīm personu infokastēs].
* tāpat gribu vērst uzmanību, ka mēs tiekam aicināti piedalīties Vikipēdijas Ziemeļeiropas sanākšanā Oulu jau jūnija sākumā: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_Northern_Europe_Meeting_2026 Wikimedia Northern Europe Meeting 2026]. šobrīd tā īsti neviens nav pieteicies, bet būtu lieliski, ja kāds vēlētos turp doties un mūs pārstāvēt. esam bijuši klāt iepriekšējās tikšanās reizēs Stokholmā 2018. gadā un Tartu 2019. gadā. vari pieteikties vai iesaistīties diskusijā šeit: [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls#Wikimedia_Northern_Europe_Meeting Wikimedia Northern Europe Meeting]. mums būtu jāpieņem lēmums līdz aptuveni 10. maijam.
* un būs vēl viena konference, par ko var sākt domāt jau laikus: ikgadējā Centrālās un Austrumu Eiropas Vikipēdijas sanākšana. tā šogad notiks Rumānijā septembrī, vairāk šeit: [https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikimedia_CEE_Meeting_2026 Wikimedia CEE Meeting 2026]. var jau sākt domāt par to un gatavoties pieteikties, jo noteikti būs iespēja katrai Vikipēdijas kopienai nosūtīt uz konferenci dalībniekus ar pilnībā apmaksātu ceļazīmi. par to, kādas ir šīs konferences, var palasīt par iepriekšējām konferencēm: [[Vikipēdija:Konferences]]
: --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2026. gada 30. aprīlis, plkst. 15.45 (EEST)

== Iekavas (22.06.2026) ==
[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=4485390 šis labojums] lapā [[Maurju impērija]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Maurju impērija|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
nodibināja [[Indo-grieķu valsts{{!}}Indo-grieķu valsti]].

&amp;lt;gallery&amp;gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg{{!}}Austrumu &lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#91;&lt;/span&gt;[Satraps{{!}}satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png{{!}}
|}
Paldies! &lt;!-- (0, 2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2026. gada 22. jūnijs, plkst. 18.09 (EEST)</text>
      <sha1>4ygc2rtfbz4gjory21fo6agv0yhz4ni</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42698</id>
    <revision>
      <id>4485723</id>
      <parentid>4334371</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:05:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Katakombas</username>
        <id>126309</id>
      </contributor>
      <comment>/* Loģika */ Strādāts pie satura, loģikas zinātne</comment>
      <origin>4485723</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9737" sha1="j8ybxq98fg447huoe8i9ynmm1b6upa1" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
|          vārds_orig = Georg Wilhelm Friedrich Hegel 
|              attēls = Hegel portrait by Schlesinger 1831.jpg
|          att_izmērs = 170px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1770
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 17
|            dz_vieta = [[Štutgarte]], [[Virtemberga]]
|              m_gads = 1831
|           m_mēnesis = 11 
|             m_diena = 14
|             m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]
|           pilsonība =
|             tautība = [[vācieši|vācietis]]
|            paraksts = 
|               skola = 
|           intereses = [[Epistemoloģija]], [[loģika]], [[reliģija]], [[estētika]], [[metafizika]]
|              idejas = 
|          alma_mater = 
|           skolotājs = 
|           skolnieks = 
|          ietekme_no =
|          ietekmējis =
|               darbi = 
|              valoda = [[vācu valoda]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis''' ({{val|de|Georg Wilhelm Friedrich Hegel}}; dzimis {{Dat|1770|8|27}}, miris {{Dat|1831|11|14}}) bija vācu [[filozofs]] un [[ideālisms|ideālists]], pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Hēgelis saka, ka mūsdienu [[sabiedrība]] ir kaut kas vairāk par [[politika|politiku]]. Kā arī viņš uzsver, ka [[valsts]] ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēgeļa uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra [[indivīds|indivīda]] [[autonoms|autonomā]] darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā [[Tiesību zinātnes|&quot;Tiesību zinātnes&quot;]] viņš sabiedrību sauc par [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]]. Pirmais pasaulē izstrādājis vispusīgi pamatotu dialektikas teoriju, ka arī dialektisko pētniecības metodi. Dabas un sabiedrības attīstības pamatā Hēgelis lika garīgu pirmcēloni - absolūto ideju. Uzskatīja, ka cilvēks pateicoties savām loģiskajām spējām, izziņas procesā pakāpeniski virzās atpakaļ uz visa esošā pirmsākumu, kurš tagad izpaužas kā klasiskās filozofijas likumu un kategoriju sistēma. Šīs sistēmas t.i. Hēgeļa dialekts loģikas izejpunkts ir esamības jēdziens, no kura loģiski izriet kvalitāte un kvantitāte, būtība un parādība atklājot arī pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepieciešamību un nejaušību, iespējamību un īstenību u.c. kategorijas. Cilvēces vēsturi Hēgelis izprata kā brīvības idejas izplatīšanos.

== Uzskati un darbi ==

Hēgelis bija viens no pirmajiem dižajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēgeļa darbu atšķirības. Var izšķirt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicēšanai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir viņa lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem.
Hēgeļa slavenākais jaunības gadu darbs ir &quot;Gara fenomenoloģija&quot;. Brieduma gadu darbs ir &quot;Loģikas zinātne&quot;. Svarīgs darbs ir &quot;Tiesību filozofija&quot;, kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi. Darbos par sabiedrību un kultūru ir analizējis tiesības, morāli un tikumību, ko saistīja ar īpašumu, ģimeni un valsti.

=== Gara Fenomenoloģija ===
[[Gara fenomenoloģija|Gara fenomenoloģijā]] (''Phänomenologie des Geistes'', 1807) Hēgelis pievēršas pirmajai savas sistēmas daļai, proti, apraksta gara (''Geist'') evolūciju vēsturiskā, cilvēces pieredzē balstītā aspektā. Tas nozīmē, ka Hēgelis, aplūkojot dažādus vēstures, kultūras un reliģijas posmus, meklē apziņas pašizpausmes un attīstības nosacījumus, likumsakarības un rezultātus. Aprakstot dažādus gara izpausmes aspektus dažādās cilvēces attīstības stadijās, Hēgelis norāda uz gara likumsakarīgo virzību uz absolūtām zināšanām.

=== Loģika ===
Darbs &quot;[[Loģikas zinātne]]&quot; (''Wissenschaft der logik'' divās daļās- objektīvā loģika un subjektīvā loģika; objektīvajā loģikā ietilpst - ''Das Sein'' (1812), ''Die Lehre vom Wesen'' (1813), subjektīvajā loģikā: ''Die Lehre vom Begriff'' (1816)) ir Hēgeļa sistēmas vainagojums. Tajā Hēgelis meklē &quot;Gara fenomenoloģija&quot; aprakstītās gara attīstības likumsakarību saprātīgo pamatu. Hēgeļa darbā paustās idejas ievērojami atšķiras no loģikas izpratnes, kādu to māca [[Aristotelis]]. Hēgelis uzskata, ka loģikas uzbūve sevī ietver trīs līmeņus: esamības līmeni (''Sein''), patiesības līmeni (''Wesen'') un jēdziena līmeni (''Begriff''). Līdzīgi, kā Gara fenomenoloģijā, Hēgelis izseko šo līmeņu uzbūvi, sākot no abstrakta esamības nojēguma loģikas sadaļā par esamību, turpinot par būtisko esamībā (patiesība- ''Wahreit'') loģikas sadaļā par būtību, un beidzot ar absolūtu zināšanu nojēgumu loģikas sadaļā par jēdzienu.

Objektīvās loģikas sadaļā par esamību Hēgelis dialektiskā procesa ietvaros no abstrakta esamības nojēguma caur esamības kā noteiksmes (''Bestimmung'') (kvalitatīva nojēguma) un, pēcāk, atceltas (''aufgehobenes'') kvalitātes, proti, kvanitatīva aspekta, tos apvienojot nonāk līdz esamības mēra- masas (''Maß'') nojēgumam. Hēgelis apgalvo, ka esamības nojēgums ir tukšs- tas nekādā veidā neatšķiras no neesamības nojēguma. tikai tapšanas, izmaiņas ietvaros mēs nošķiram esamību no neesamības.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Das Sein (1812)|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=3-7873-1437-7|location=Hamburg|pages=86-87}}&lt;/ref&gt; Tādējādi no viena, proti, esamības (''Sein''), caur noliegumu (''Negation'') Hēgelis iegūst pretstatu, proti, neesamību (''Nichts'') taču tās apvienojot, nonāk pie rezultāta, proti, tapšanas (''Werden''). Šāda veida apiešanos ar jēdzieniem pēc formulas &quot;tēze-antitēze-sintēze&quot; uzskata par vienu no Hēgeļa dialiektikas metodēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Maybee, Julie E., &quot;Hegel’s Dialectics&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/win2020/entries/hegel-dialectics/&gt;|title=&quot;Hegel’s Dialectics&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy|last=Maybee|first=Julie E.|access-date=23.06.2026.}}&lt;/ref&gt;

Nojēgums &quot;noteiksme&quot; (''Bestimmung'') ir ļoti svarīgs Hēgeļa filosofijai kopumā un lielā mērā ir aizgūts no holandiešu domātāja Benedikta Spinozas darbiem. Spinozam pieder slavens izteikums, ka &quot;noteiksme ir noliegums&quot; (''Determinatio est negatio''), kuru Hēgelis lieto savā filosofija saistot jēdzienu atšķirības ar noliegumu jeb negāciju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Jēdzienu saistība vienam ar otru neļauj vienai un tai pašai lietai tikt izprastai caur vairākiem no visiem saistītajiem jēdzieniem, piemēram, ja auglis ir oranžs, tas nav nedz sarkans, nedz dzeltens, nedz zaļš, nedz kādas citas krāsas. Tā no viena apgalvojuma, ka auglis ir sarkans, mēs iegūstam pozitīvu zināšanu, proti, par to, ka augļa krāsa ir oranža, un negatīvu zināšanu, proti, ka tas nav sarkans, dzeltens, utt. Hēgelis un līdzīgas ievirzes domātāji redz šajos raksturojumos to, ka priekšmets vispār, proti, zināšanas par atsevišķo priekšmetu (zināšanas par augļiem kopumā) neizslēdz nevienu no iespējām (visas iespējamās augļa krāsas), taču pozitīvi dota ir tikai oranžā krāsa. Tātad jāsecina, ka atskārsme par pozitīvi doto nav zināšanu par priekšmetu vispār nopelns un zināšanas nav faktu kopums.

Jau objektīvās loģikas pirmajā sadaļā Hēgelis pauž, ka būtībai ir pamatīgas saiknes ar kvantificēto esamību, proti, matemātisku izpratni par esošo.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tomēr objektīvās loģikas otrajā sadaļā Hēgelis nosaka refleksiju par metodi, kurai pieejams esamības lauks, kurš saucas būtība (''Wesen''), jeb tas, kas ir patiess par esošo&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Die Lehre vom Wesen|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=978-3-7873-1438-6|location=Hamburg|pages=265}}&lt;/ref&gt;. Refleksija ir saistīta ar pagājušo, jo tikai par pagājušo mēs varam izsacīt drošticamus spriedumus un to lietot savas izpratnes attīstīšanai mācoties. Tādēļ Hēgelim bieži piedēvē uzskatu, ka &quot;būtība ir tas, kas ir noticis&quot; (''Wesen ist was gewesen ist''), jo no pagājušā par priekšmetu var secināt tā īpašības, tā likumsakarības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Redding, Paul, &quot;Georg Wilhelm Friedrich Hegel&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entries/hegel/&gt;|title=&quot;Georg Wilhelm Friedrich Hegel&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.)|last=Redding|first=Paul|access-date=23.06.2026.}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Filo-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hegelis, Georgs Vilhelms Fridrihs}}
[[Kategorija:1770. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1831. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas filozofi]]
[[Kategorija:Vācijas loģiķi]]
[[Kategorija:Politikas filozofi]]
[[Kategorija:19. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Metafizika]]
[[Kategorija:Romantisms]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Štutgartē dzimušie]]</text>
      <sha1>j8ybxq98fg447huoe8i9ynmm1b6upa1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485772</id>
      <parentid>4485723</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:49:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskati un darbi */ Izvairīsimies no tādiem terminiem kā &quot;slavens&quot;, īpaši ja slavens tas ir ļoti šaurā lokā.</comment>
      <origin>4485772</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9758" sha1="8s9wyx8d3ur6d13i2g91elbse5ae0fw" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
|          vārds_orig = Georg Wilhelm Friedrich Hegel 
|              attēls = Hegel portrait by Schlesinger 1831.jpg
|          att_izmērs = 170px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1770
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 17
|            dz_vieta = [[Štutgarte]], [[Virtemberga]]
|              m_gads = 1831
|           m_mēnesis = 11 
|             m_diena = 14
|             m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]
|           pilsonība =
|             tautība = [[vācieši|vācietis]]
|            paraksts = 
|               skola = 
|           intereses = [[Epistemoloģija]], [[loģika]], [[reliģija]], [[estētika]], [[metafizika]]
|              idejas = 
|          alma_mater = 
|           skolotājs = 
|           skolnieks = 
|          ietekme_no =
|          ietekmējis =
|               darbi = 
|              valoda = [[vācu valoda]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis''' ({{val|de|Georg Wilhelm Friedrich Hegel}}; dzimis {{Dat|1770|8|27}}, miris {{Dat|1831|11|14}}) bija vācu [[filozofs]] un [[ideālisms|ideālists]], pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Hēgelis saka, ka mūsdienu [[sabiedrība]] ir kaut kas vairāk par [[politika|politiku]]. Kā arī viņš uzsver, ka [[valsts]] ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēgeļa uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra [[indivīds|indivīda]] [[autonoms|autonomā]] darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā [[Tiesību zinātnes|&quot;Tiesību zinātnes&quot;]] viņš sabiedrību sauc par [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]]. Pirmais pasaulē izstrādājis vispusīgi pamatotu dialektikas teoriju, ka arī dialektisko pētniecības metodi. Dabas un sabiedrības attīstības pamatā Hēgelis lika garīgu pirmcēloni - absolūto ideju. Uzskatīja, ka cilvēks pateicoties savām loģiskajām spējām, izziņas procesā pakāpeniski virzās atpakaļ uz visa esošā pirmsākumu, kurš tagad izpaužas kā klasiskās filozofijas likumu un kategoriju sistēma. Šīs sistēmas t.i. Hēgeļa dialekts loģikas izejpunkts ir esamības jēdziens, no kura loģiski izriet kvalitāte un kvantitāte, būtība un parādība atklājot arī pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepieciešamību un nejaušību, iespējamību un īstenību u.c. kategorijas. Cilvēces vēsturi Hēgelis izprata kā brīvības idejas izplatīšanos.

== Uzskati un darbi ==

Hēgelis bija viens no pirmajiem dižajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēgeļa darbu atšķirības. Var izšķirt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicēšanai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir viņa lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem.
Hēgeļa slavenākais jaunības gadu darbs ir &quot;Gara fenomenoloģija&quot;. Brieduma gadu darbs ir &quot;Loģikas zinātne&quot;. Svarīgs darbs ir &quot;Tiesību filozofija&quot;, kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi. Darbos par sabiedrību un kultūru ir analizējis tiesības, morāli un tikumību, ko saistīja ar īpašumu, ģimeni un valsti.

=== Gara Fenomenoloģija ===
[[Gara fenomenoloģija|Gara fenomenoloģijā]] (''Phänomenologie des Geistes'', 1807) Hēgelis pievēršas pirmajai savas sistēmas daļai, proti, apraksta gara (''Geist'') evolūciju vēsturiskā, cilvēces pieredzē balstītā aspektā. Tas nozīmē, ka Hēgelis, aplūkojot dažādus vēstures, kultūras un reliģijas posmus, meklē apziņas pašizpausmes un attīstības nosacījumus, likumsakarības un rezultātus. Aprakstot dažādus gara izpausmes aspektus dažādās cilvēces attīstības stadijās, Hēgelis norāda uz gara likumsakarīgo virzību uz absolūtām zināšanām.

=== Loģika ===
Darbs &quot;[[Loģikas zinātne]]&quot; (''Wissenschaft der logik'' divās daļās- objektīvā loģika un subjektīvā loģika; objektīvajā loģikā ietilpst - ''Das Sein'' (1812), ''Die Lehre vom Wesen'' (1813), subjektīvajā loģikā: ''Die Lehre vom Begriff'' (1816)) ir Hēgeļa sistēmas vainagojums. Tajā Hēgelis meklē &quot;Gara fenomenoloģija&quot; aprakstītās gara attīstības likumsakarību saprātīgo pamatu. Hēgeļa darbā paustās idejas ievērojami atšķiras no loģikas izpratnes, kādu to māca [[Aristotelis]]. Hēgelis uzskata, ka loģikas uzbūve sevī ietver trīs līmeņus: esamības līmeni (''Sein''), patiesības līmeni (''Wesen'') un jēdziena līmeni (''Begriff''). Līdzīgi, kā Gara fenomenoloģijā, Hēgelis izseko šo līmeņu uzbūvi, sākot no abstrakta esamības nojēguma loģikas sadaļā par esamību, turpinot par būtisko esamībā (patiesība- ''Wahreit'') loģikas sadaļā par būtību, un beidzot ar absolūtu zināšanu nojēgumu loģikas sadaļā par jēdzienu.

Objektīvās loģikas sadaļā par esamību Hēgelis dialektiskā procesa ietvaros no abstrakta esamības nojēguma caur esamības kā noteiksmes (''Bestimmung'') (kvalitatīva nojēguma) un, pēcāk, atceltas (''aufgehobenes'') kvalitātes, proti, kvanitatīva aspekta, tos apvienojot nonāk līdz esamības mēra- masas (''Maß'') nojēgumam. Hēgelis apgalvo, ka esamības nojēgums ir tukšs- tas nekādā veidā neatšķiras no neesamības nojēguma. tikai tapšanas, izmaiņas ietvaros mēs nošķiram esamību no neesamības.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Das Sein (1812)|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=3-7873-1437-7|location=Hamburg|pages=86-87}}&lt;/ref&gt; Tādējādi no viena, proti, esamības (''Sein''), caur noliegumu (''Negation'') Hēgelis iegūst pretstatu, proti, neesamību (''Nichts'') taču tās apvienojot, nonāk pie rezultāta, proti, tapšanas (''Werden''). Šāda veida apiešanos ar jēdzieniem pēc formulas &quot;tēze-antitēze-sintēze&quot; uzskata par vienu no Hēgeļa dialiektikas metodēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Maybee, Julie E., &quot;Hegel’s Dialectics&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/win2020/entries/hegel-dialectics/&gt;|title=&quot;Hegel’s Dialectics&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy|last=Maybee|first=Julie E.|access-date=23.06.2026.}}&lt;/ref&gt;

Nojēgums &quot;noteiksme&quot; (''Bestimmung'') ir ļoti svarīgs Hēgeļa filosofijai kopumā un lielā mērā ir aizgūts no holandiešu domātāja Benedikta Spinozas darbiem. Spinozam pieder izteikums, ka &quot;noteiksme ir noliegums&quot; (''Determinatio est negatio''), kuru Hēgelis lieto savā filosofija saistot jēdzienu atšķirības ar noliegumu jeb negāciju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Jēdzienu saistība vienam ar otru neļauj vienai un tai pašai lietai tikt izprastai caur vairākiem no visiem saistītajiem jēdzieniem, piemēram, ja auglis ir oranžs, tas nav nedz sarkans, nedz dzeltens, nedz zaļš, nedz kādas citas krāsas. Tā no viena apgalvojuma, ka auglis ir sarkans, mēs iegūstam pozitīvu zināšanu, proti, par to, ka augļa krāsa ir oranža, un negatīvu zināšanu, proti, ka tas nav sarkans, dzeltens, utt. Hēgelis un līdzīgas ievirzes domātāji redz šajos raksturojumos to, ka priekšmets vispār, proti, zināšanas par atsevišķo priekšmetu (zināšanas par augļiem kopumā) neizslēdz nevienu no iespējām (visas iespējamās augļa krāsas), taču pozitīvi dota ir tikai oranžā krāsa. Tātad jāsecina, ka atskārsme par pozitīvi doto nav zināšanu par priekšmetu vispār nopelns un zināšanas nav faktu kopums.

Jau objektīvās loģikas pirmajā sadaļā Hēgelis pauž, ka būtībai ir pamatīgas saiknes ar kvantificēto esamību, proti, matemātisku izpratni par esošo.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tomēr objektīvās loģikas otrajā sadaļā Hēgelis nosaka refleksiju par metodi, kurai pieejams esamības lauks, kurš saucas būtība (''Wesen''), jeb tas, kas ir patiess par esošo&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Die Lehre vom Wesen|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=978-3-7873-1438-6|location=Hamburg|pages=265}}&lt;/ref&gt;. Refleksija ir saistīta ar pagājušo, jo tikai par pagājušo mēs varam izsacīt drošticamus spriedumus un to lietot savas izpratnes attīstīšanai mācoties. Tādēļ Hēgelim bieži piedēvē uzskatu, ka &quot;būtība ir tas, kas ir noticis&quot; (''Wesen ist was gewesen ist''), jo no pagājušā par priekšmetu var secināt tā īpašības, tā likumsakarības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Redding, Paul, &quot;Georg Wilhelm Friedrich Hegel&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entries/hegel/&gt;|title=&quot;Georg Wilhelm Friedrich Hegel&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.)|last=Redding|first=Paul|access-date=23.06.2026.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Filo-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hegelis, Georgs Vilhelms Fridrihs}}
[[Kategorija:1770. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1831. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas filozofi]]
[[Kategorija:Vācijas loģiķi]]
[[Kategorija:Politikas filozofi]]
[[Kategorija:19. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Metafizika]]
[[Kategorija:Romantisms]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Štutgartē dzimušie]]</text>
      <sha1>8s9wyx8d3ur6d13i2g91elbse5ae0fw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485773</id>
      <parentid>4485772</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:50:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Gara Fenomenoloģija */</comment>
      <origin>4485773</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9763" sha1="rhnb4y8yc0q86md06dmzthmqurxvyvd" xml:space="preserve">{{Filozofa infokaste
|             platums = 
|               vārds = Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis
|          vārds_orig = Georg Wilhelm Friedrich Hegel 
|              attēls = Hegel portrait by Schlesinger 1831.jpg
|          att_izmērs = 170px
|       att_nosaukums = 
|             dz_gads = 1770
|          dz_mēnesis = 8
|            dz_diena = 17
|            dz_vieta = [[Štutgarte]], [[Virtemberga]]
|              m_gads = 1831
|           m_mēnesis = 11 
|             m_diena = 14
|             m_vieta = [[Berlīne]], [[Prūsijas Karaliste]]
|           pilsonība =
|             tautība = [[vācieši|vācietis]]
|            paraksts = 
|               skola = 
|           intereses = [[Epistemoloģija]], [[loģika]], [[reliģija]], [[estētika]], [[metafizika]]
|              idejas = 
|          alma_mater = 
|           skolotājs = 
|           skolnieks = 
|          ietekme_no =
|          ietekmējis =
|               darbi = 
|              valoda = [[vācu valoda]]
|            piezīmes = 
|         kategorijas =  
}}

'''Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis''' ({{val|de|Georg Wilhelm Friedrich Hegel}}; dzimis {{Dat|1770|8|27}}, miris {{Dat|1831|11|14}}) bija vācu [[filozofs]] un [[ideālisms|ideālists]], pirmais sistemātiski fundamentālais domātājs, kurš iezīmēja jaunu pieeju sociālajai filozofijai.

Hēgelis saka, ka mūsdienu [[sabiedrība]] ir kaut kas vairāk par [[politika|politiku]]. Kā arī viņš uzsver, ka [[valsts]] ir vispārīgais, kopīgais, tomēr tā nav identificējama ar sabiedrību. Sabiedrība, pēc Hēgeļa uzskatiem, pati nosaka kā rīkojas (katra [[indivīds|indivīda]] [[autonoms|autonomā]] darbība). Uzsver, ka valsti nedrīkst identificēt ar indivīdu. Savā darbā &quot;[[Tiesību zinātnes]]&quot; viņš sabiedrību sauc par [[pilsoniska sabiedrība|pilsonisko sabiedrību]]. Pirmais pasaulē izstrādājis vispusīgi pamatotu dialektikas teoriju, ka arī dialektisko pētniecības metodi. Dabas un sabiedrības attīstības pamatā Hēgelis lika garīgu pirmcēloni — absolūto ideju. Uzskatīja, ka cilvēks pateicoties savām loģiskajām spējām, izziņas procesā pakāpeniski virzās atpakaļ uz visa esošā pirmsākumu, kurš tagad izpaužas kā klasiskās filozofijas likumu un kategoriju sistēma. Šīs sistēmas t.i. Hēgeļa dialekts loģikas izejpunkts ir esamības jēdziens, no kura loģiski izriet kvalitāte un kvantitāte, būtība un parādība atklājot arī pretrunas un pretstatus, dialektisko noliegumu, nepieciešamību un nejaušību, iespējamību un īstenību u.c. kategorijas. Cilvēces vēsturi Hēgelis izprata kā brīvības idejas izplatīšanos.

== Uzskati un darbi ==

Hēgelis bija viens no pirmajiem dižajiem filozofiem, kas bija universitātes profesors. Hēgelis savu sistēmu mācīja studentiem, no tā izriet Hēgeļa darbu atšķirības. Var izšķirt trīs veidu darbus. Pirmkārt, darbi, kurus publicēšanai sagatavoja pats Hēgelis, otrkārt, teksti, kuru pamats ir viņa lekciju piezīmes un visbeidzot veseli darbi, kas apkopoti no studentu lekciju konspektiem.
Hēgeļa slavenākais jaunības gadu darbs ir &quot;Gara fenomenoloģija&quot;. Brieduma gadu darbs ir &quot;Loģikas zinātne&quot;. Svarīgs darbs ir &quot;Tiesību filozofija&quot;, kurā Hēgelis pētī valsts būtību un uzbūvi. Darbos par sabiedrību un kultūru ir analizējis tiesības, morāli un tikumību, ko saistīja ar īpašumu, ģimeni un valsti.

=== &quot;Gara fenomenoloģija&quot; ===
[[Gara fenomenoloģija|Gara fenomenoloģijā]] (''Phänomenologie des Geistes'', 1807) Hēgelis pievēršas pirmajai savas sistēmas daļai, proti, apraksta gara (''Geist'') evolūciju vēsturiskā, cilvēces pieredzē balstītā aspektā. Tas nozīmē, ka Hēgelis, aplūkojot dažādus vēstures, kultūras un reliģijas posmus, meklē apziņas pašizpausmes un attīstības nosacījumus, likumsakarības un rezultātus. Aprakstot dažādus gara izpausmes aspektus dažādās cilvēces attīstības stadijās, Hēgelis norāda uz gara likumsakarīgo virzību uz absolūtām zināšanām.

=== &quot;Loģikas zinātne&quot; ===
Darbs &quot;[[Loģikas zinātne]]&quot; (''Wissenschaft der logik'' divās daļās — objektīvā loģika un subjektīvā loģika; objektīvajā loģikā ietilpst — ''Das Sein'' (1812), ''Die Lehre vom Wesen'' (1813), subjektīvajā loģikā: ''Die Lehre vom Begriff'' (1816)) ir Hēgeļa sistēmas vainagojums. Tajā Hēgelis meklē &quot;Gara fenomenoloģija&quot; aprakstītās gara attīstības likumsakarību saprātīgo pamatu. Hēgeļa darbā paustās idejas ievērojami atšķiras no loģikas izpratnes, kādu to māca [[Aristotelis]]. Hēgelis uzskata, ka loģikas uzbūve sevī ietver trīs līmeņus: esamības līmeni (''Sein''), patiesības līmeni (''Wesen'') un jēdziena līmeni (''Begriff''). Līdzīgi, kā Gara fenomenoloģijā, Hēgelis izseko šo līmeņu uzbūvi, sākot no abstrakta esamības nojēguma loģikas sadaļā par esamību, turpinot par būtisko esamībā (patiesība- ''Wahreit'') loģikas sadaļā par būtību, un beidzot ar absolūtu zināšanu nojēgumu loģikas sadaļā par jēdzienu.

Objektīvās loģikas sadaļā par esamību Hēgelis dialektiskā procesa ietvaros no abstrakta esamības nojēguma caur esamības kā noteiksmes (''Bestimmung'') (kvalitatīva nojēguma) un, pēcāk, atceltas (''aufgehobenes'') kvalitātes, proti, kvanitatīva aspekta, tos apvienojot nonāk līdz esamības mēra- masas (''Maß'') nojēgumam. Hēgelis apgalvo, ka esamības nojēgums ir tukšs- tas nekādā veidā neatšķiras no neesamības nojēguma. tikai tapšanas, izmaiņas ietvaros mēs nošķiram esamību no neesamības.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Das Sein (1812)|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=3-7873-1437-7|location=Hamburg|pages=86-87}}&lt;/ref&gt; Tādējādi no viena, proti, esamības (''Sein''), caur noliegumu (''Negation'') Hēgelis iegūst pretstatu, proti, neesamību (''Nichts'') taču tās apvienojot, nonāk pie rezultāta, proti, tapšanas (''Werden''). Šāda veida apiešanos ar jēdzieniem pēc formulas &quot;tēze-antitēze-sintēze&quot; uzskata par vienu no Hēgeļa dialiektikas metodēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Maybee, Julie E., &quot;Hegel’s Dialectics&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/win2020/entries/hegel-dialectics/&gt;|title=&quot;Hegel’s Dialectics&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy|last=Maybee|first=Julie E.|access-date=23.06.2026.}}&lt;/ref&gt;

Nojēgums &quot;noteiksme&quot; (''Bestimmung'') ir ļoti svarīgs Hēgeļa filosofijai kopumā un lielā mērā ir aizgūts no holandiešu domātāja Benedikta Spinozas darbiem. Spinozam pieder izteikums, ka &quot;noteiksme ir noliegums&quot; (''Determinatio est negatio''), kuru Hēgelis lieto savā filosofija saistot jēdzienu atšķirības ar noliegumu jeb negāciju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Jēdzienu saistība vienam ar otru neļauj vienai un tai pašai lietai tikt izprastai caur vairākiem no visiem saistītajiem jēdzieniem, piemēram, ja auglis ir oranžs, tas nav nedz sarkans, nedz dzeltens, nedz zaļš, nedz kādas citas krāsas. Tā no viena apgalvojuma, ka auglis ir sarkans, mēs iegūstam pozitīvu zināšanu, proti, par to, ka augļa krāsa ir oranža, un negatīvu zināšanu, proti, ka tas nav sarkans, dzeltens, utt. Hēgelis un līdzīgas ievirzes domātāji redz šajos raksturojumos to, ka priekšmets vispār, proti, zināšanas par atsevišķo priekšmetu (zināšanas par augļiem kopumā) neizslēdz nevienu no iespējām (visas iespējamās augļa krāsas), taču pozitīvi dota ir tikai oranžā krāsa. Tātad jāsecina, ka atskārsme par pozitīvi doto nav zināšanu par priekšmetu vispār nopelns un zināšanas nav faktu kopums.

Jau objektīvās loģikas pirmajā sadaļā Hēgelis pauž, ka būtībai ir pamatīgas saiknes ar kvantificēto esamību, proti, matemātisku izpratni par esošo.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tomēr objektīvās loģikas otrajā sadaļā Hēgelis nosaka refleksiju par metodi, kurai pieejams esamības lauks, kurš saucas būtība (''Wesen''), jeb tas, kas ir patiess par esošo&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Wissenschaft der Logik, Die Lehre vom Wesen|last=Hegel|first=Georg Wilhelm Friedrich|publisher=Felix Meiner|year=1999|isbn=978-3-7873-1438-6|location=Hamburg|pages=265}}&lt;/ref&gt;. Refleksija ir saistīta ar pagājušo, jo tikai par pagājušo mēs varam izsacīt drošticamus spriedumus un to lietot savas izpratnes attīstīšanai mācoties. Tādēļ Hēgelim bieži piedēvē uzskatu, ka &quot;būtība ir tas, kas ir noticis&quot; (''Wesen ist was gewesen ist''), jo no pagājušā par priekšmetu var secināt tā īpašības, tā likumsakarības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Redding, Paul, &quot;Georg Wilhelm Friedrich Hegel&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/fall2025/entries/hegel/&gt;|title=&quot;Georg Wilhelm Friedrich Hegel&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2025 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.)|last=Redding|first=Paul|access-date=23.06.2026.}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Filo-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hegelis, Georgs Vilhelms Fridrihs}}
[[Kategorija:1770. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1831. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācijas filozofi]]
[[Kategorija:Vācijas loģiķi]]
[[Kategorija:Politikas filozofi]]
[[Kategorija:19. gadsimta filozofi]]
[[Kategorija:Metafizika]]
[[Kategorija:Romantisms]]
[[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Štutgartē dzimušie]]</text>
      <sha1>rhnb4y8yc0q86md06dmzthmqurxvyvd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ātrums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44423</id>
    <revision>
      <id>4485763</id>
      <parentid>3912190</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:35:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485763</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5131" sha1="13o3e1yjm453b2066nbpg3lve2qbl5y" xml:space="preserve">{{cita nozīme|vektoriālu lielumu|ķermeņa pārvietojuma izmaiņu ilgākā laika periodā|kustības ātrums}}
{{citas nozīmes|ķermeņu veikto ceļu noteiktā laika intervālā|ātrums (nozīmju atdalīšana)|ātrums}}
[[Attēls:Vector snelheid-Plain.svg|thumbnail|upright=1.2|Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot pārvietojumu (Δr) pēc laika (Δt)]]
'''Ātrums''', zinātnē arī '''momentānais ātrums''', ir [[vektors|vektoriāls]] [[fizikāls lielums]], kas raksturo [[pārvietojums|pārvietojuma]] izmaiņu pret noteiktu atskaites sistēmu pēc iespējas mazākā laika vienībā. [[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskajā mērvienību sistēmā]] ātruma mērvienība ir [[metrs|metri]] [[sekunde|sekundē]] (m/s), bet ikdienā plaši izmanto arī citas mērvienības, piemēram, [[kilometrs|kilometri]] [[stunda|stundā]] (km/h) vai [[jūdze]]s stundā (mph, galvenokārt [[uzskaitījums ar valstīm, kur angļu valoda ir valsts valoda|angliski runājošās zemēs]]). Formulās ātrumu visbiežāk apzīmē ar &lt;math&gt;\vec v&lt;/math&gt; ({{val|la|velocitas}}).

Momentāno ātrumu var aprēķināt, atvasinot [[pārvietojums|pārvietojumu]] (Δr) pēc [[laiks|laika]] (Δt):
: &lt;math&gt;\vec{v}=\lim\limits_{\Delta t\to 0}\frac{\Delta\vec{r}}{\Delta t}=\frac{d\vec{r}}{dt}&lt;/math&gt;.

Formulas skaitītājā ir ķermeņa [[pārvietojums]] ļoti īsā [[laiks|laika]] intervālā, kas norādīts formulas saucējā. Momentāno ātrumu ikdienā var noteikt ar [[spidometrs|spidometra]] palīdzību.

Momentānā ātruma maiņu laika intervālā raksturo [[paātrinājums]].

== Ātruma mērvienības ==
[[Starptautiskā mērvienību sistēma|Starptautiskajā mērvienību sistēmā]] ātruma mērvienība ir [[metrs|metri]] [[sekunde|sekundē]] (m/s), bet ikdienā plaši izmanto arī citas mērvienības, piemēram, [[kilometrs|kilometri]] [[stunda|stundā]] (km/h) vai [[jūdze]]s stundā (mph, angliski runājošās zemēs). Lai pārietu no kilometriem stundā uz metriem sekundē, dotā vērtība ir jādala ar 3,6. Savukārt, ja ir nepieciešams pāriet no metriem sekundē uz kilometriem stundā, tad doto vērtību reizina ar 3,6.

Piemēram,
: &lt;math&gt;72\ km/h = \frac{72}{3,6}\ m/s = 20\ m/s &lt;/math&gt;
: &lt;math&gt;5\ m/s = 5 * 3,6\ km/h = 18\ km/h&lt;/math&gt;

== Kustības ātrums ==
{{pamatraksts|kustības ātrums}}
[[Attēls:King of Europe Round 3 Lydden Hill 2014 (14356011899).jpg|thumbnail|upright=1.0|Ātrums raksturo ķermeņa veikto ceļu noteiktā laika intervālā]]
Kustības ātrums raksturo ķermeņa veikto ceļu noteiktā laika intervālā. Šajā gadījumā nav svarīgi, kurā virzienā ķermenis kustās, kā arī šādai kustībai [[momentānais ātrums]] dažādos laika brīžos var būt atšķirīgs, piemēram, kustības sākumā, kad ķermenis palielina ātrumu, vai beigās, kad tas apstājas. Lai aprēķinātu vidējo ātrumu, visu ķermeņa veikto ceļu (&lt;math&gt;l&lt;/math&gt;) izdala ar ceļā pavadīto laiku (&lt;math&gt;t&lt;/math&gt;).

: &lt;math&gt;v_{vid}=\frac{l}{t}.&lt;/math&gt;

=== Vienmērīga taisnlīnijas kustība ===
Var apskatīt arī situāciju, kad kustība noris ar nemainīgu ātrumu (&lt;math&gt;v = const&lt;/math&gt;). Šajā gadījumā noris vienmērīga taisnlīnijas kustība un koordinātas izmaiņa atkarībā no laika ir šāda:

: &lt;math&gt;x(t) = {x_0} + \vec{v}t&lt;/math&gt;, kur

: &lt;math&gt;x(t)&lt;/math&gt; ir koordināta noteikta laika brīdī,
: &lt;math&gt;{x_0} &lt;/math&gt; ir sākuma koordināta,
: &lt;math&gt;\vec{v} &lt;/math&gt; ir kustības ātrums,
: &lt;math&gt;t &lt;/math&gt; ir laiks.

== Paātrinājums ==
{{pamatraksts|paātrinājums}}
Paātrinājums raksturo ātruma izmaiņas straujumu, tas ir, cik ātri mainās ātrums. Paātrinājumu fizikā apzīmē ar burtu ''a''. Tas var būt gan negatīvs (ātrums samazinās), gan pozitīvs (ātrums palielinās). Paātrinājums ir [[vektors|vektoriāls]] lielums. Paātrinājums ir arī ātruma [[atvasinājums]] pēc [[laiks|laika]].

: &lt;math&gt;\vec{a}=\frac{d\vec{v}}{dt}&lt;/math&gt;.

No šī vienādojuma izriet, ka ātrums ir [[integrālis]] no paātrinājuma pēc laika.

: &lt;math&gt;\boldsymbol{v} = \int \boldsymbol{a} \  d\mathit{t}&lt;/math&gt;.

=== Vienmērīgi paātrināta taisnlīnijas kustība ===
Ja paātrinājums laikā ir nemainīgs (&lt;math&gt;a = const&lt;/math&gt;) un kustība notiek pa taisnu līniju, tad ātrums atkarībā no laika (ātruma vienādojums pēc laika) no augstāk dotā integrāļa ir šāds:

: &lt;math&gt;\vec{v}=\vec{a}t + \vec{v_0}&lt;/math&gt;, kur

: &lt;math&gt;\vec{a}&lt;/math&gt; ir paātrinājums,
: &lt;math&gt;t&lt;/math&gt; ir laiks,
: &lt;math&gt;\vec{v_0}&lt;/math&gt; ir sākuma ātrums.

Savukārt, ja ir nepieciešams zināt ķermeņa koordinātu, tad koordinātas vienādojums ir šāds:

: &lt;math&gt;x(t) = {x_0} + \vec{v_0}t + \frac{\vec{a}t^2}{2}&lt;/math&gt;, kur

: &lt;math&gt;x(t)&lt;/math&gt; ir koordināta noteikta laika brīdī,
: &lt;math&gt;{x_0} &lt;/math&gt; ir sākuma koordināta,
: &lt;math&gt;\vec{v_0} &lt;/math&gt; ir kustības sākuma ātrums,
: &lt;math&gt;t &lt;/math&gt; ir laiks,
: &lt;math&gt;\vec{a} &lt;/math&gt; ir paātrinājums.

== Atsauces ==
{{atsauces+}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ātrums| ]]</text>
      <sha1>13o3e1yjm453b2066nbpg3lve2qbl5y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cipars</title>
    <ns>0</ns>
    <id>45872</id>
    <revision>
      <id>4485768</id>
      <parentid>4462746</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:38:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485768</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6484" sha1="lczn8iq1d0wpq3sbku79sxbnytos074" xml:space="preserve">[[File:Arabic Numerals.svg|thumb|[[Arābu cipari]]]]

'''Cipars''' (no {{val|ar|صفر‎}}, ''ṣifr'' - tukšums, nulle) ir viens no [[simbols|simboliem]], ko lieto [[skaitlis|skaitļu]] pierakstīšanai. [[decimālā skaitīšanas sistēma|Decimālajā skaitīšanas sistēmā]] ir desmit cipari 0, 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8 un 9 ([[arābu cipari]]). Izmantojot tos, ir iespējams pierakstīt jebkuru veselu nenegatīvu skaitli. Piemēram, 53, 721, 4, 0, utt. Tomēr sarakstot jebkādā secībā ciparus, ne vienmēr radīsies kāda skaitļa pieraksts. Piemēram, 021, 0404, 007, utt. nav [[skaitlis|skaitļu]] pieraksti. Vispār, jebkura naturāla skaitļa pieraksts nesākas ar ciparu 0.

[[Binārā skaitīšanas sistēma|Binārajā skaitīšanas sistēmā]] izmanto tikai divus ciparus: 0 un 1.

Ciparus lieto arī kaut kā apzīmēšanai, piemēram, [[telefona numurs|telefona numuri]], [[seriālais numurs|seriālie numuri]] un tā tālāk.

== Vēsture ==
Ciparu vēsture ir cieši saistīta ar skaitīšanas, tirdzniecības, nodokļu uzskaites un rakstības attīstību. Senākajās sabiedrībās daudzumu sākotnēji atzīmēja ar vienkāršām zīmēm — iegriezumiem kaulā, kokā vai mālā. Šādas atzīmes vēl nebija cipari mūsdienu izpratnē, jo tās nepārstāvēja abstraktus skaitļu simbolus, bet gan konkrētu priekšmetu vai vienību skaitu.

Senajās civilizācijās pakāpeniski izveidojās dažādas skaitļu pieraksta sistēmas. [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] skaitļus pierakstīja ar hieroglifiem, kuros atsevišķas zīmes apzīmēja vienus, desmitus, simtus un lielākas pakāpes. [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]] šumeri un babilonieši lietoja ķīļraksta zīmes un sešdesmitnieku skaitīšanas sistēmu, kuras ietekme saglabājusies arī mūsdienās laika un leņķu mērīšanā — 60 sekundēs, 60 minūtēs un 360 grādos.

Antīkajā pasaulē plaši tika izmantotas arī nepozicionālas skaitļu sistēmas. [[Romiešu skaitļi]] bija viena no pazīstamākajām šādām sistēmām Eiropā. Tajā atsevišķi burti apzīmēja noteiktas vērtības, piemēram, I, V, X, L, C, D un M. Šāda sistēma bija piemērota uzrakstiem, datumiem un oficiālai lietošanai, taču sarežģītākiem aprēķiniem tā bija neērta, jo tajā nebija nulles un pozicionāla pieraksta.

Mūsdienu cipara jēdziena attīstībā izšķiroša nozīme bija [[Indija|Indijas]] matemātikai. Indijā 1. gadu tūkstotī mūsu ērā izveidojās decimālā pozicionālā skaitļu sistēma, kurā skaitļa vērtību nosaka ne tikai pats simbols, bet arī tā vieta skaitļa pierakstā. Šajā sistēmā īpaši svarīgs kļuva simbols nullei, kas sākumā kalpoja kā tukšas vietas apzīmējums, bet vēlāk tika uztverts arī kā patstāvīgs skaitlis.

Vārds &quot;cipars&quot; Eiropas valodās saistīts ar arābu vārdu ''ṣifr'', kas nozīmēja &quot;tukšums&quot; vai &quot;nulle&quot;. Šis vārds tika lietots, lai apzīmētu indiešu skaitļu sistēmas nulli, bet vēlāk daudzās valodās tā nozīme paplašinājās un sāka apzīmēt arī jebkuru skaitļu pieraksta simbolu. No tās pašas saknes cēlies arī vārds &quot;šifrs&quot;, jo ciparu pieraksts viduslaiku Eiropā sākotnēji šķita neparasts un grūti saprotams.

No Indijas decimālā ciparu sistēma nonāca islāma pasaulē. 8. un 9. gadsimtā arābu un persiešu matemātiķi to pārņēma, aprakstīja un izplatīja tālāk. Īpaša nozīme bija [[Muhameds ibn Mūsa al-Horezmī|Muhamedam ibn Mūsam al-Horezmī]], kura darbi par indiešu skaitļiem un aprēķinu metodēm vēlāk tika tulkoti latīņu valodā. Tie būtiski ietekmēja Eiropas matemātiku un veicināja hindu-arābu ciparu izplatību.

Eiropā hindu-arābu cipari ienāca viduslaikos caur [[Al-Andalusa|islāmisko Spāniju]], [[Sicīlija|Sicīliju]], Ziemeļāfriku un Vidusjūras tirdzniecības sakariem. Sākotnēji tos lietoja galvenokārt matemātiķi, astronomi, tulkotāji un tirgotāji. Plašāka sabiedrība vēl ilgi turpināja izmantot romiešu skaitļus, īpaši oficiālos dokumentos un uzrakstos.

Svarīga loma hindu-arābu ciparu ieviešanā Eiropā bija [[Fibonači|Leonardo Fibonači]], kurš 1202. gadā darbā ''Liber Abaci'' aprakstīja jaunās skaitļu sistēmas priekšrocības. Viņš parādīja, ka ar desmit cipariem un pozicionālo pierakstu ir iespējams daudz vienkāršāk veikt saskaitīšanu, atņemšanu, reizināšanu, dalīšanu, procentu aprēķinus, valūtas maiņu un tirdzniecības uzskaiti.

Tomēr ciparu izplatība Eiropā nebija tūlītēja. Dažviet hindu-arābu ciparus uztvēra ar aizdomām, jo to pierakstu bija vieglāk labot vai viltot nekā romiešu skaitļus vai vārdisku skaitļu pierakstu. Neraugoties uz to, tirgotāji, bankas, universitātes un zinātnieki arvien biežāk izmantoja jauno sistēmu tās praktisko priekšrocību dēļ.

Vēlajos viduslaikos un renesansē ciparu lietojumu būtiski veicināja grāmatu iespiešana, tirdzniecības paplašināšanās un matemātikas attīstība. Decimālie cipari kļuva par Eiropas zinātnes, grāmatvedības, kartogrāfijas, astronomijas un inženierzinātņu standartu. Līdz ar to cipars nostiprinājās kā pamatvienība skaitļu rakstiskajā attēlošanā.

Jaunajos laikos ciparu nozīme paplašinājās ārpus matemātikas. Tos sāka plaši izmantot datumu, adresu, dokumentu numuru, militāro vienību, preču kodu, vilcienu maršrutu, banku kontu un citu identifikatoru apzīmēšanai. Šādos gadījumos cipari ne vienmēr apzīmē skaitlisku daudzumu, bet kalpo kā simboli kārtības, identifikācijas vai klasifikācijas vajadzībām.

20. gadsimtā ciparu lietojums būtiski mainījās līdz ar elektronikas un datoru attīstību. [[Binārā skaitīšanas sistēma]], kurā izmanto tikai ciparus 0 un 1, kļuva par digitālās informācijas apstrādes pamatu. Datoros, sakaru tehnoloģijās un digitālajās ierīcēs šie divi cipari tiek izmantoti datu kodēšanai, glabāšanai un pārraidīšanai.

Mūsdienās cipari ir viena no universālākajām rakstiskās saziņas zīmju grupām. Tos izmanto matemātikā, zinātnē, ekonomikā, tehnoloģijās, [[Statistika|statistikā]], programmēšanā, dokumentācijā un ikdienas dzīvē. Lai gan dažādās kultūrās pastāv atšķirīgi ciparu grafiskie varianti, decimālā sistēma ar desmit cipariem ir kļuvusi par starptautisku standartu.

== Skatīt arī ==

* [[Naturāls skaitlis]]

{{Matemātika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Skaitīšanas sistēmas]]</text>
      <sha1>lczn8iq1d0wpq3sbku79sxbnytos074</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P8</title>
    <ns>0</ns>
    <id>47829</id>
    <revision>
      <id>4485473</id>
      <parentid>4483595</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4485473</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11056" sha1="ctru54gar51bf7gbm897ksdc50y758n" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 8
| nosaukums      = Inciems—Sigulda—Ķegums
| karte          = Road P8 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 74,4
| ārpus_pilsētas = 64,1
| ceļš_pilsētā   = 9,7
| sakrīt         = 0,6
| segums         = [[asfalts]], [[bruģis]]
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Gauja valley in Sigulda.jpg
| paraksts       = Tilts pār [[Gauja|Gauju]] [[Sigulda|Siguldā]] uz autoceļa P8
}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Inciems]] {{A ceļš|3}} {{E ceļš|264}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{pilsētas zīme}} [[Turaida (ciems)|Turaida]] {{P ceļš|7}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Sigulda]] (Turaidas iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Gaujas iela, Raiņa iela, Ausekļa iela }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rīga—Valka]] }}
{{Maršruta tabula/ielas||Stacijas iela, Gāles iela }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Sigulda]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jūdaži]]}}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|3}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Mālpils]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Upmalas]]}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Sidgunda]]}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Lielā Jugla]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Suntaži]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Mazā Jugla]] }}
{{Maršruta tabula/aplis|| {{P ceļš|4}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Suntaži]] }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{P ceļš|80}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Glāžšķūnis]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Glāžšķūnis]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Mototrase &quot;Zelta Zirgs&quot;]]}}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ķegums]] (Uzvaras iela, Celtnieku iela)}}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|6}} (Rīgas iela; 0,6 km) }}
{{Maršruta tabula/krustojums|| {{A ceļš|6}} {{E ceļš|22}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Daugava]] ([[Ķeguma HES]]; Ķeguma prospekts)}}
{{Maršruta tabula/krustojums||[[Ķegums]] {{P ceļš|85}} }}
|}
|}
'''P8''' autoceļš '''Inciems—Sigulda—Ķegums''' ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais Latvijas autoceļš]], kas savieno autoceļu {{A ceļš|3}} [[Inciems|Inciemā]], {{A ceļš|2}} [[Sigulda|Siguldā]] un {{A ceļš|6}} [[Ķegums|Ķegumā]].&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 74,4 km un tas ir klāts ar [[asfaltbetons|asfaltbetona]], bet [[Turaidas muzejrezervāts|Turaidas muzejrezervāta]] teritorijā ar bruģa segumu.
[[Attēls:Jaunizbūvētais Siguldas - Turaidas ceļš pie Siguldas, 1930. gadi.png|thumb|Jaunizbūvētais Siguldas—Turaidas ceļš pie Siguldas, 1930. gadi]]

== Satiksme ==
Autoceļam ir samērā neliela noslodze. Satiksmes intensitātes dati 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Satiksmes intensitāte|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Inciema līdz Turaidai (0.—8,82. km): 1,7 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* starp Turaidu un Siguldu, un Siguldā (8,82.—15,09. km): 5,8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* no Siguldas līdz Mālpilij (15,09.—35,98. km): 2,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* no Mālpils līdz Suntažiem (35,98.—59,71. km): 1,6 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī
* no Suntažiem līdz Ķegumam (59,71.—74,41. km): 2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī

== Vēsture ==
Lai šķērsotu Gauju, pārvietojoties starp Siguldu un Turaidu, līdz pat 1937. gadam bija jāizmanto pārceltuve. Pārceltuve, īpaši vasarā, tūrisma sezonā, nespēja pietiekami apkalpot visus ceļotājus, turklāt tā lietošanai bija slēgta ziemā un pavasaros, ledus iešanas laikā. 1862. gadā, kad Siguldā viesojās Krievijas cars Aleksandrs II, pāri Gaujai tika uzcelts koka vasaras tilts. Tilta celtniecība bija iecerēta jau 20. gadsimta 20. gados, taču tā vairākkārt aizkavējās.

1930. gados uzsākās autoceļa posma pārbūve starp Siguldu un Turaidu. Autoceļa izbūve bija ļoti izaicinoša, stāvo Gaujas krastu, dziļās ielejas, klinšaino iežu, neskaitāmo avotu un slikto grunts apstākļu dēļ. Vecajam ceļam bija 22% liels garenkritums, nolaižoties Gaujas ielejā, turpretim jaunajam ceļam lielākais kritums atsevišķās vietās bija 8%. Ceļa tūrisma nozīmes dēļ, tika pievērsta īpaša uzmanība arī estētiskajam izveidojumam. Kopumā tika izbūvēts 3 km garš ceļš ar 0,5 km garu atzarojumu uz Krimuldu. Būvdarbu ietvaros tika izpildīti 90 tūkstoši m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; zemes darbu, segas izbūvei izlietoti 8 tūkstoši plienakmeņu un laukakmeņu, par kopizmaksu 350 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=94}}&lt;/ref&gt;

1934. gadā uzsākās, un 1937. gadā tika pabeigta tilts pār Gauju izbūve, starp Turaidu un Siguldu. Tilts tam laikam bija īpaši sarežģīta tehniska būve — Latvijā unikāla risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus gariem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, savukārt augstums virs upes sasniedz 16 metrus. Tilta projektēšanu uzsāka inženieris Tomels, līdz savai nāvei 1936. gadā viņš pabeidza tilta pamatu un balstu projektēšanu. Tālāko tilta virsbūves projektēšanu veica profesors Kārlis Gailis un profesors Pāvils Pāvulāns. Tilts tika atklāts 1937. gada 23. jūlijā, klātesot Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim. Tilta brauktuve tika izbūvēta 6 m platumā, ar divām 1,5 m platām ietvēm. Tilta pamatos iesisti 463 pāļi, balstos iebūvēti 264 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; mūra, 1443 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; betona un 200 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona. Virsbūvē iebūvēti 1090 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; dzelzsbetona, 750 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; oļu, 1650 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; grants, 910 t cementa, 3930 m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt; kokmateriālu, 250 t dzelzs stiegrojuma, 47 t tērauda rievpāļu, 15 t tērauda lējuma locīklu un 36 t dažādu dzelzs materiālu. Tilta būve izmaksāja 520 tūkstošus latu. Tilts bija Latvijas ceļinieku un valsts lepnums — tas tika attēlots uz pirmās Latvijas brīvvalsts piecu latu naudaszīmes banknotes.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=94}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tourism.sigulda.lv/objects/tilts-par-gauju/|title=Tilts pār Gauju|website=Sigulda aizrauj!|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

1941. gadā, Otrā pasaules kara laikā padomju armijai atkāpjoties, tilts tika saspridzināts un daļēji sagrauts. Līdz tilta atjaunošanai deviņus gadus satiksmi pār Gaujai atkal nodrošināja pārceltuve. Pats tilts bija ļoti smagi cietis, taču bija saglabājušies tā pamati un krasta balsti. 1948. gadā uzsākās tilta atjaunošanas darbi — tika lemts atstāt iepriekšējā tilta statisko loku tilta shēmas veidu, kas labi iekļāvās Gaujas senlejā. Vecā tilta saspridzinātās atliekas lielākoties tika attīrītas, taču atsevišķi balsti joprojām ir palikuši Gaujas gultnē. 1949. gada aprīlī tika uzcelts pagaidu darba tilts, un uzsākās atjaunojamā tilta laiduma izbūve. Būvdarbus ļoti apgrūtināja mehanizācijas trūkums. Tilta stiegrojumu pārvietošanai no sagatavošanas vietas 200 m attālumā līdz tiltam tika ierīkots trošu ceļš un pagaidu šaursliežu dzelzceļa darba trase. Objektā pastāvīgi strādāja 150-200 cilvēki, bet betonēšanas laikā, nodrošinot darbu trijās maiņās, strādāja līdz pat 500 cilvēku. 1949. gada 21. decembrī tika atklāta pagaidu kustība pāri tiltam. Tilts tika nodots ekspluatācijā 1950. gada 1. maija. Liela daļa tilta atjaunošanā iesaistītā kolektīva tika apbalvoti ar Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija Goda rakstiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Ogri autoceļa 60. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;Tilts&quot; par līgumcenu 867 tūkstoši lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 20. februārī izsludināja konkursu par autoceļa P8 posma [[Rembate]]-[[Ķegums]] (68,0-71,1 km) seguma periodiskās uzturēšanas darbiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pvs.iub.gov.lv/show/394904 |title=Valsts galveno autoceļu būvdarbi |access-date={{dat|2015|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160315203702/https://pvs.iub.gov.lv/show/394904 }}&lt;/ref&gt;

2017. gadā tika veikta tilta pār Gauju atjaunošana autoceļa posmā starp Turaidu un Siguldu. Tiltam tika atjaunota hidroizolācija un brauktuves segums, kā arī paplašinātas tilta ietves. Būvdarbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot; par līgumcenu 778 tūkstoši eiro. Līdz šim pēdējo reizi tilta uzlabojumi bija veikti 1998. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/sigulda-atjaunos-tiltu-par-gauju-32193|title=Siguldā atjaunos tiltu pār Gauju - Kodols - Rīgas apriņķa portāls|website=kodols.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2021. līdz 2022. gadam tika veikta autoceļa posma pārbūve starp Turaidu un Siguldu. Visā posmā, izņemot 2017. gadā atjaunoto tiltu pār Gauju, tika pārbūvēta ceļa sega. Turaidas un Siguldas nogāzēs izbūvēta apgaismota ietve, zem ceļa izbūvēta drenāžas un lietusūdeņu kanalizācijas sistēmas. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot;, par līgumcenu 4 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kodols.lv/zinas/pasvaldibas/turaida-saks-parbuvet-celu-jarekinas-ar-satiksmes-organizacijas-izmainam-124393|title=Turaidā sāks pārbūvēt ceļu; jārēķinās ar satiksmes organizācijas izmaiņām - Kodols - Rīgas apriņķa portāls|website=kodols.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://binders.lv/news/noslegusies-autocela-p8-posma-parbuve-no-turaidas-lidz-siguldai/|title=Noslēgusies autoceļa P8 posma pārbūve no Turaidas līdz Siguldai - Binders.lv|access-date=2026-05-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
* [[Inciems]]
* [[Sigulda]]
* [[Mālpils]]
* [[Upmalas]]
* [[Sidgunda]]
* [[Suntaži]]
* [[Glāžšķūnis]]
* [[Ķegums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P008]]
[[Kategorija:Autoceļi Siguldas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]</text>
      <sha1>ctru54gar51bf7gbm897ksdc50y758n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Turki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>48049</id>
    <revision>
      <id>4485555</id>
      <parentid>4441738</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:18:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485555</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5087" sha1="41k0gfqra9ny5tjey4er8b221jafl6e" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|tautu|Turki (nozīmju atdalīšana)|turki}}
{{Tautas infokaste
|attēls=[[Attēls:Turks collage.png|300px]]
|tauta=Turki&lt;br /&gt;''Türkler''
|skaits=~75 miljoni&lt;br /&gt;(40% no visiem [[tjurki]]em)
|vieta={{TUR}} 62.000.000&lt;br /&gt;{{DEU}} 2.700.000&lt;br /&gt;{{IRQ}} 300.000&lt;br /&gt;{{IRN}} 1.500.000&lt;br /&gt;{{BGR}} 800.000&lt;br /&gt;{{FRA}} 550.000&lt;br /&gt;{{USA}} 500.000&lt;br /&gt;{{NED}} 420.000&lt;br /&gt;{{BEL}} 300.000&lt;br /&gt;{{GBR}} 300.000&lt;br /&gt;{{ZKTR}} 250.000&lt;br /&gt;{{AUT}} 250.000&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Greece.svg|25px]] [[Grieķija]] 250.000&lt;br /&gt;{{UZB}} 228.000&lt;br /&gt;{{AUS}} 200.000&lt;br /&gt;{{MKD}} 200.000&lt;br /&gt;{{TJK}} 200.000&lt;br /&gt;{{SAU}} 150.000&lt;br /&gt;{{ROU}} 120.000&lt;br /&gt;{{AZE}} 100.000&lt;br /&gt;{{CHE}} 100.000&lt;br /&gt;{{RUS}} 100.000&lt;br /&gt;{{SRB}} 75.000&lt;br /&gt;{{SWE}} 60.000&lt;br /&gt;{{CAN}} 50.000&lt;br /&gt;{{DEN}} 50.000&lt;br /&gt;{{ISR}} 50.000&lt;br /&gt;{{EGY}} 40.000&lt;br /&gt;{{VEN}} 30.000&lt;br /&gt;{{MDA}} 15.000&lt;br /&gt;{{NOR}} 15.000&lt;br /&gt;{{ITA}} 11.077&lt;br /&gt;{{JPN}} 10.000&lt;br /&gt;{{CYP}} 2.200&lt;br /&gt;{{LIE}} 884
|valoda=[[turku valoda]]
|reliģija=Vairums [[musulmaņi]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html#People |title=Turkey - The Factbook |access-date={{dat|2008|02|15||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170920072149/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tu.html#People }}&lt;/ref&gt; 
|grupas=
|radi=[[Tjurku valodas|Tjurku valodās]] runājošie: [[turkmēņi]], [[azerbaidžāņi]], [[uzbeki]], [[kazahi]], [[kirgīzi]], [[tatāri]], [[jakuti]], [[čuvaši]], [[baškīri]], [[karakalpaki]], [[tivieši]], [[altajieši]], [[hakasi]], [[karačaji]], [[nogaji]], [[kumiki]], [[gagauzi]] un [[uiguri]].
}}

'''Turki''' ({{val|tr|Türkler}}), arī '''Turcijas tjurki''' ({{val|tr|Türkiye Türkleri}}) ir [[Turku valoda|turku valodā]] runājoša tauta, [[Turcija]]s un [[Ziemeļkipra]]s pamatnācija.

Lielākā daļa ticīgo ir [[Islāms|musulmaņi]] ([[Sunnītu islāms|sunnīti]]).

Saskaņā ar dažādiem avotiem kopējais skaits ir no 65 līdz 81 miljonam cilvēku.

[[Turcija|Turcijas Republikas]] pirmsākumos par turku tika definēta „jebkura [[persona]], kas dzīvo Turcijas Republikā, neatkarīgi no ticības; runā turku valodā; tiek audzināta saskaņā ar turku kultūru un atzīst turku ideālus.” Turku ideālu pamatā ir [[Mustafa Kemals Ataturks|Ataturka]] idejas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=van Schendel|first=Willem|author2=Erik Jan Zürcher|title=Identity Politics in Central Asia and the Muslim World|publisher=I.B. Tauris|year=2001}}&lt;/ref&gt; Vēsturiskā nozīme vārdam „turks” ir daudz plašāka, bet mūsdienās ar šo vārdu apzīmē galvenokārt Turcijas pamatiedzīvotājus, bet var arī apzīmēt [[tjurki|tjurku]] izcelsmes iedzīvotājus šādās valstīs: [[Ziemeļkipra]], [[Ziemeļmaķedonija]], [[Grieķija]], [[Kosova]], [[Rumānija]], [[Bulgārija]], [[Kipra]] un citas bijušās [[Osmaņu impērija]]s teritorijā esošās valstis.

Ievērojamas turku kopienas dzīvo arī [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] (visvairāk [[Vācija|Vācijā]] — sk. [[Turki Vācijā]]), [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]].

== Saites ==
* [[Turki Apvienotajā Karalistē]]
* [[Latvijas turki]]
* [[Turki Vācijā]]

== Atsauces ==
{{Atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Portāls2|Turcija}}
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.milliyet.com.tr/2007/03/22/guncel/agun.html 55 milyon kişi 'etnik olarak' Türk]
* [http://www.ethnologue.com/show_language.asp?code=tur Ethnologue report for the Turkish language]
* [https://web.archive.org/web/20080227020529/http://web.unife.it/progetti/genetica/Giorgio/PDFfiles/ajpa2001.pdf DNA Diversity in Turkey]
* [http://hnn.us/articles/12640.html Germany's Second Doubts Abouts its Turkish population]
* [http://www.ias.ac.in/jgenet/Vol83No1/039.pdf Mitochondrial DNA sequence variation in the Anatolian Peninsula (Turkey)]
* [https://web.archive.org/web/20060619105314/http://hpgl.stanford.edu/publications/HG_2004_v114_p127-148.pdf Excavating Y-chromosome haplotype strata in Anatolia]
* [http://phoenicia.org/genetics.html The NGM Study &quot;Who were the Phoenicians&quot; and the Return of the Phoenicians (includes links of modern Turks and some ties to the Ancient Phoenicians)]
* [http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/trtoc.html Turkey: Country Studies from the US Library of Congress]
* [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/country_profiles/1022222.stm BBC News Country Profile for Turkey]
* [https://web.archive.org/web/20161025191034/http://www.icep.org.tr/ Cultural Exchange Programs in Turkey]
* [https://web.archive.org/web/20120419083446/http://www.coe.int/t/e/social_cohesion/population/demographic_year_book/2003_edition/04%20country%20data/member%20states/turkey/turkey%20general%20page.asp Council of Europe's Turkey Page]

{{Turcijas tēmas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{Turcija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Turki| ]]
[[Kategorija:Tjurki]]
[[Kategorija:Turcijas sabiedrība]]
[[Kategorija:Osmaņu impērija]]
[[Kategorija:Eiropas tautas]]
[[Kategorija:Āzijas tautas]]</text>
      <sha1>41k0gfqra9ny5tjey4er8b221jafl6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jāņi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>49648</id>
    <revision>
      <id>4485373</id>
      <parentid>4485304</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:05:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Karlisuspulposus</username>
        <id>128781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labota pareizrakstības kļūda</comment>
      <origin>4485373</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26453" sha1="60l6zsu38mb29l0j1y81483dfwuw5ea" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = #107000
| nosaukums             = Jāņi
| apakšvirsraksts       =
| attēls                = Pūdeles iedegšana.jpg
| attēla_izmērs         = 250px
| alt                   =
| attēla_paraksts       = Pūdeles iedegšana
| oficiālais_nosaukums  = 
| citi_nosaukumi        = 
| brīvs_nosaukums1      = 
| brīvs_lauks1          = 
| brīvs_nosaukums2      =
| brīvs_lauks2          =
| brīvs_nosaukums3      =
| brīvs_lauks3          =
| datums                = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] 
| svinību_laiks         =
| biežums               = gadskārta
| saistīts_ar           =
}}
[[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|upright=1.0|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]]
'''Jāņi''' ir [[Latvieši|latviešu]] gadskārtas [[svētki]], ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā [[nakts]] un visgarākā [[diena]]. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums&lt;/ref&gt; kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras [[Saulgrieži|saulgriežiem]]. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.&lt;ref&gt;Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.&lt;/ref&gt;

Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai.

Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. Datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, taču nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka.

Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no [[Ozoli|ozola]] lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied [[Tautasdziesmas|tautas dziesmas]] vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu &quot;Līgo&quot;. Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==

=== Jāņi ===
Jāņa dienas nosaukums ir ņemts no [[Bībele|Bībeles]] tēla [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]] vārda. Latviski viņa vārds šo veidolu ir ieguvis pakāpeniski, attīstoties no ebreju vārda יוֹחָנָן (''Yōḥānān''), kas nozīmē &quot;Dievs ir žēlīgs&quot;, caur grieķu ''Ἰωάννης (Iōánnēs)'' un latīņu ''Ioannes'' nonāca vācu valodā kā ''Johannes/Johan''. Igauņu valodā ir vārds ''Jaan,'' kas arī ir līdzīgs latviešu vārdam ''Jānis.'' 

=== Saulgrieži ===
[[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; apzīmējumu &quot;Saulgriežu pasaka&quot;. Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā.

=== Līgo svētki ===
[[Matīss Ārons]] citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.”

Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku.

Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu &quot;Līgosvētki&quot; viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par &quot;nepiedienīgo&quot; Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums.
== Vēsture ==
[[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|upright=1.0|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]]
[[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|upright=1.0|Jāņu svinēšana 1910. gadā]]
Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', &lt;small&gt;izrunā&lt;/small&gt; [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā.

Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju.

[[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte.

[[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]]
[[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]]
1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai.

Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu:

{{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}}

Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.&lt;ref&gt;Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:28413&amp;#124;article:DIVL12&amp;#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}&lt;/ref&gt; Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:19965&amp;#124;article:DIVL74&amp;#124;page:1&amp;#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}&lt;/ref&gt; Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:91696&amp;#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}&lt;/ref&gt; No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota.

1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām.

== Tradīcijas ==

=== Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana ===
[[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|upright=1.0|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]]
Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.&lt;ref name=&quot;B. Riekstiņš 1932&quot;&gt;B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.&lt;/ref&gt; Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā:

{{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”&lt;ref&gt;Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.&lt;/ref&gt;}}

Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.

=== Jāņu vainagu vīšana ===
[[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|upright=0.8|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]]
Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus.

=== Jāņuguns dedzināšana ===
Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt.

=== Dziesmu dziedāšana ===
Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.&lt;ref&gt;D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.&lt;/ref&gt; Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti.

=== Alus un siers ===
[[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|upright=0.9|[[Jāņu siers]]]]
Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu.

=== Jāņu nakts burvestības ===
Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: &quot;Viss uz mani, viss uz mani!&quot; Ja kāds to dzird, tad lai saka: &quot;Man kaut pusīti!&quot; Tad arī tam piena netrūks.&lt;ref&gt;A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.&lt;/ref&gt; Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai.

=== Jāņu nakts vaļības ===
Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku.

=== Peldēšanās ===
Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē.

=== Papardes zieda meklēšana ===
To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.&lt;ref name=&quot;B. Riekstiņš 1932&quot;/&gt; &quot;Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam&quot;.&lt;ref&gt;L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.&lt;/ref&gt;

=== Lēkšana pār ugunskuru ===
Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot.

== Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē ==

Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem.

=== Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs ===

* [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans''
* [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev''
* [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris''
* [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse''
* [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus''
* [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht''
* [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag''

=== Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs ===

Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds:
* [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле''
* [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден''
* [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi''
* [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы''
* [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały''
* [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала''

=== Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs ===

* [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan''
* [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan''
* [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean''
* [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan''
* [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina''
* [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan''

=== Basku zemē ===
* [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia''

&lt;gallery&gt;

Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā.
Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā.
Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā.
Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā.
Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.)
Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897).
Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā.
1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) 
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zāļu diena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940.
* [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940.
* „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj.
* Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}}
* Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds)
* Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991.
* Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}}
* Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989.
* Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991.

== Ārējās saites ==
* [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}}
* [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&amp;div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&amp;div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}}
* [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}}
* Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}}
* [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}}
* [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}}
* [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}}

{{Latviešu gadskārtu svētki}}
{{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}}

[[Kategorija:Jāņi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>60l6zsu38mb29l0j1y81483dfwuw5ea</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485374</id>
      <parentid>4485373</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Karlisuspulposus</username>
        <id>128781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Labota gramatikas kļūda</comment>
      <origin>4485374</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26454" sha1="alicvv7gwv7tjpjpkm54kcbtq0w2fia" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = #107000
| nosaukums             = Jāņi
| apakšvirsraksts       =
| attēls                = Pūdeles iedegšana.jpg
| attēla_izmērs         = 250px
| alt                   =
| attēla_paraksts       = Pūdeles iedegšana
| oficiālais_nosaukums  = 
| citi_nosaukumi        = 
| brīvs_nosaukums1      = 
| brīvs_lauks1          = 
| brīvs_nosaukums2      =
| brīvs_lauks2          =
| brīvs_nosaukums3      =
| brīvs_lauks3          =
| datums                = [[23. jūnijs|23.]] un [[24. jūnijs]] 
| svinību_laiks         =
| biežums               = gadskārta
| saistīts_ar           =
}}
[[Attēls:Jāņu vakars Muižeļa namā 1793.jpg|thumb|upright=1.0|[[Jāņu vakars]] [[Muižeļa nams|Muižeļa namā]] 1793. gadā ([[Broce]])]]
'''Jāņi''' ir [[Latvieši|latviešu]] gadskārtas [[svētki]], ko svin [[vasara]]s [[saulgrieži|saulgriežu]] laikā, kad ir visīsākā [[nakts]] un visgarākā [[diena]]. Dienu pirms Jāņiem sauc par [[Zāļu diena|Zāļu dienu]], tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir [[24. jūnijs|24. jūnijā]],&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/doc.php?id=72608 Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām] Latvijas Republikas likums&lt;/ref&gt; kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras [[Saulgrieži|saulgriežiem]]. Daļa latviešu diasporas [[Sibīrija|Sibīrijā]] — 19. gadsimta latviešu kolonistu pēcteči Jāņus svin pēc [[Jūlija kalendārs|vecā stila]] 6. un 7. jūlijā.&lt;ref&gt;Anda Buševica [http://www.lmic.lv/core.php/kultura.lv/www.music.lv/skandarbs.php?id=4780 „Svētki suitos”]{{Novecojusi saite}} — [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] 08.07.2004.&lt;/ref&gt;

Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas. Latvijā mūsdienās galvenokārt tiek svinēta Zāļu diena un tai sekojošais Jāņu vakars, kā arī Jāņu nakts, kas saistās ar saulgriežu rituāliem (zāļu vākšana, ugunskuri), pašu Jāņu dienu atstājot atpūtai.

Vēsturiski Zāļu diena saistās ar vasaras saulgriežiem, vēlākos laikos saulgriežu svinēšana integrējās Jāņu svinībās. Datumu nesakritības dēļ, īpaši mūsdienu neopagānismā, saulgriežu svinēšana dažkārt tiek nodalīta no Jāņu dienas, taču nav dokumentētu pierādījumu par organizētiem saulgriežu svinēšanas pasākumiem atsevišķi no Jāņu tradīcijām līdz pat 20. gadsimta beigām.{{nepieciešama atsauce}} Šāda tradīcija ir atsākusies 21. gadsimta pirmajā desmitgadē, savukārt 21. gadsimta otrajā desmitgadē saulgriežu svinēšana 20.-21. jūnijā kļuva arvien populārāka.

Viena no būtiskākajām Jāņu tradīcijām ir pīt vainagus. Sievietēm vainagi tiek pīti no puķēm, bet vīriešiem vainagi parasti ir no [[Ozoli|ozola]] lapām vai dažādu pļavas zāļu pušķiem (piemēram, Vidzemes vīru vainagu pīšanas tradīcija). Būtiska Jāņu tradīcija ir arī dziedāšana. Latvieši parasti dzied [[Tautasdziesmas|tautas dziesmas]] vai citas populāras dziesmas, un tradicionālais Jāņu dziesmu veids ir līgotnes, t.i. īpašas dziesmas ar piedziedājumu &quot;Līgo&quot;. Šo dziesmu dziedāšana jeb līgošana bieži tiek saistīta ar auglības kultu un nelaimju novēršanu.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20160425054104/http://www.ligatne.lv/jaunumi/janu-tradicijas Ziedonis Kārkliņš „Jāņi, Jāņu tradīcijas, Vasaras Saulgrieži”]&lt;/ref&gt;

== Nosaukums ==

=== Jāņi ===
Jāņa dienas nosaukums ir ņemts no [[Bībele|Bībeles]] tēla [[Jānis Kristītājs|Jāņa Kristītāja]] vārda. Latviski viņa vārds šo veidolu ir ieguvis pakāpeniski, attīstoties no ebreju vārda יוֹחָנָן (''Yōḥānān''), kas nozīmē &quot;Dievs ir žēlīgs&quot;, caur grieķu ''Ἰωάννης (Iōánnēs)'' un latīņu ''Ioannes'' nonāca vācu valodā kā ''Johannes/Johan''. Igauņu valodā ir vārds ''Jaan,'' kas arī ir līdzīgs latviešu vārdam ''Jānis.'' 

=== Saulgrieži ===
[[Rainis]] 1909. gadā piešķīra savai lugai &quot;[[Zelta zirgs]]&quot; apzīmējumu &quot;Saulgriežu pasaka&quot;. Savukārt kā oficiāls astronomisks termins saulstāvjiem šis vārds parādījās latviešu zinātniskajā literatūrā 19. gadsimta otrajā pusē. Nekur folkloras materiālos šāds vārds nav atrodams. Tādēļ šis apzīmējums, domājams, ir jaundarinājums, visticamāk, no vācu valodas vārda ''Sonnenwende''. Līdzīgs vārds ir dots puķēm [[Saulgriezes|saulgriezēm]] (''Helianthus''), kuru ziedkopas saulainās dienās parasti griežas Saules virzienā.

=== Līgo svētki ===
[[Matīss Ārons]], citēdams [[Garlībs Merķelis|Garlību Merķeli]], rakstīja: „Tagadējā Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos ''Līgā'' svētkus, līgodama, diedama, priecādamās.”

Arī uz 1873. gada Dziesmu svētku karoga ir vārds „Līgo” un šie svētki vienmēr vēsturiski ir svinēti ap vasaras saulstāvju laiku.

Nosaukumu ''Līgosvētki'' 1903. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laikraksts.com/raksti/7289|title=Redakcijā|website=laikraksts.com|access-date=2025-04-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; savā Jāņu dziesmu krājumā lietojis arī folklorists [[Emilis Melngailis]], kurš gan pēc tam 1928. gadā laikrakstā „[[Jaunākās Ziņas]]” apgalvoja, ka vārdu &quot;Līgosvētki&quot; viņš izgudrojis pats. Tomēr jau Melngaiļa bērnībā Līgosvētku nosaukumu lietoja latviešu presē, tā ka to var uzskatīt par komponista izdomātu leģendu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/609878-ne-ligosvetkiem-latviesi-jau-vairak-neka-gadsimtu-stridas-par-nepiedienigo-janu-nosaukumu|title=Nē - Līgosvētkiem! Latvieši jau vairāk nekā gadsimtu strīdas par &quot;nepiedienīgo&quot; Jāņu nosaukumu|website=https://jauns.lv|access-date=2025-04-09|date=2024-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Līdz pat šodienai ar nosaukumu Līgosvētki daļa svinētāju apzīmē Zāļu dienu, Jāņu nakti un Jāņu dienu. Tomēr arvien biežāk to vietu ieņem Jāņu nosaukums.
== Vēsture ==
[[Attēls:Zāļu vakars Rīgā 18. gadsimtā.jpg|thumb|upright=1.0|[[Zāļu vakars]] Daugavmalā 18. gadsimtā]]
[[Attēls:Jāņu svinēšana 1910. gadā.jpg|thumb|upright=1.0|Jāņu svinēšana 1910. gadā]]
Vasaras [[Saulgrieži|saulgriežu]] laikā līdz Zemei nonāk visvairāk Saules gaismas. Šī enerģija dabā veicina dzīvības vairošanos un augšanu, tāpēc ļoti daudzās pirmatnējās kultūrās šīs dienas tiek svinētas. Tā ir arī viena no vissenākajām [[Eiropa]]s tautu tradīcijām, kas iezīmē laika cikliskumu un kalpo par atskaites punktu kalendāram. Pēc savas nozīmes tie bija vissvarīgākie gada svētki. Visu nakti jākurina ugunskurs, lai nodrošinātu gaismas pāreju no viena saules gada otrā. Ugunskurā tika dedzināti pērnie vainagi un mesti ziedokļi — lai nākamais cikls būtu auglīgs druvām, cilvēkiem un zvēriem. Tāpēc tika veiktas arī erotiskas darbības, bet par to visu atbildīgs bija Jāņa tēvs. Arī romiešu mitoloģijā dievs [[Jānuss]] (''Ianus'', &lt;small&gt;izrunā&lt;/small&gt; [ˈjaː.nus]) atbild par galu un sākumu. Jaunais cikls (gads) bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija jāmazgājas rasā, ezerā vai upē. Tāpat arī lēkšana pāri ugunskuram nodrošina attīrīšanos. Visi ciemiņi bija kārtīgi jāpacienā.

Jāņu paražas ir ļoti senas un atrodamas tautas folklorā, bet pirmie svinību apraksti zināmi kopš [[viduslaiki]]em. Vēsturnieks [[Leonīds Arbuzovs]] pētījumā par latviešu literatūras pieminekļiem pieminējis dažus ievērības cienīgus faktus par Rīgas alus un vīna nesēju amata biedrību. Alus nesēji ir viens no četriem senākajiem amatiem Rīgā. Šī ģilde, saukta par Jāņa ģildi, pastāvēja no 1396. gada līdz pat 1870. gadiem. Tajā lielākoties bija latvieši un jau no 1517. gada arī amata vecākie šajā brālībā bija latvieši. Ierakstus biedrības grāmatās parasti veica garīdznieki. Tieši tajās atrodami vecākie ieraksti latviešu valodā — jau no 15. gadsimta. Jāņa ģildei [[Rīgas Jēkaba baznīca|Jēkaba baznīcā]] bija pat savs altāris par godu tās aizbildnim [[Jānis Kristītājs|Jānim Kristītājam]]. Būtiska vieta šīs ģildes tradīcijās bija kopīgai svētku svinēšanai, īpašu godu izrādot Jānim Kristītājam, par kura dzimšanas dienu kristīgā baznīca pieņēmusi 24. jūniju.

[[Mazā ģilde|Jāņa ģilde]] bija brālība ar gadsimtiem senu vēsturi un pēc L. Arbuzova domām svētki tieši alus un vīna nesēju [[Cunfte|amata biedrības]] iespaidā pieņēma dažas tradīcijas. Piemēram, palielinātu alus lietošanu salīdzinot ar citiem svētkiem un ieražu dedzināt mucu, kura tiek uzlikta staba galā. Nav grūti šādu tradīciju sasaistīt ar biedrības aroda specifiku — alus un vīna transportēšanu. Muca staba galā kalpo arī par praktisku līdzekli labākai svētku laukuma izgaismošanai. Tautas tradīcijās uguni kārts galā sauc par pūni (pūnis) un tas dod rituālu saules gaismu, kas tālāk apspīd laukus, dodot tiem svētību, bet [[Jāņu siers|Jāņu sieram]] ir speciāla recepte.

[[Attēls:Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū 1920. gados.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu un vainagu tirgotāji Daugavmalas tirgū [[1920. gadi|1920. gados]]]]
[[Attēls:Zāļu diena Kurzemē.jpg|thumb|upright=1.0|Zāļu diena Kurzemē ([[1930. gadi]])]]
1584. gadā [[Baltazars Rusovs]] [[Rusova Livonijas hronika|savā Livonijas hronikā]] rakstīja, ka „Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā”. Zināms, ka tajā laikā Rīgas zvejnieki, mastu brāķētāji un pārcēlāji katru gadu pēc saulgriežiem laivās brauca uz [[Pārdaugava|Pārdaugavu]] vai arī uz kādu Daugavas salu, kur, kopā ar ģimenēm un viesiem dedzinot sārtus, līksmoja līdz pat rīta ausmai.

Kad 1759. gadā bagātais latviešu mastu brāķētājs [[Jānis Šteinhauers]] nopirka daļu [[Zasumuiža]]s, kur aizsākās Zāļu vakara svinēšanas tradīcija. Vēlāk svinēšanu pārcēla uz viņam piederošo [[Hermeliņa muiža|Hermeliņa muižu]] Daugavas labajā krastā. Ap 1790. gadu ieviesās tradīcija arī rīkot svētku uguņošanu uz Daugavas. 1820. gados [[Rīgas rāte]] lika pārcelt Daugavmalas Zāļu tirgu pie Šāļu vārtiem Svērtuves ielas galā. 1832. gadā latviešu nedēļas avīze „[[Tas Latviešu Ļaužu Draugs]]” sniedza šādu svētku aprakstu:

{{citāts|Tās divi dienas priekš Jāņiem mums, pilsētniekiem, ik gadus īstas prieka dienas. Pirmās dienas vakarā liels puķu tirgus Daugavas malā sākas. Tad zemnieki, kas tuvumā dzīvo, atnes puķes, kroņus un dažādas zāles, dārznieki atved atkal savas visjaukākās un dārgākās preces, un pilsētnieki nāk un pērk – vai nu kroņus bērniem par prieku, vai puķes kādiem mīļiem par dāvanu, vai kumeles, vai mētras un citādas tādas zāles, kas pret dažādām slimībām palīdz. Citi nāk, gribēdami tik skatīties to lielo ļaužu un, spēlmaņiem spēlējot, staigalē līdz pat tumšumam.|„Tas Latviešu Ļaužu Draugs” 1832.}}

Vēl 18. gadsimta beigās pie kādas nopostītas baznīcas Vīlandes apkārtnē Jāņu vakarā sapulcējušies tūkstošiem cilvēku. Uz drupām dedzināta Jāņuguns, kurā ļaudis metuši ziedojumus. Šķīstīšanās nolūkos sievietes kailas dejojušas ap drupām, citi turpat sēdējuši, ēduši un dzēruši.&lt;ref&gt;Elza Siliņa „Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība” — Avots, Rīga 1982.&lt;/ref&gt;

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gadā, Zāļu dienas svinēšana izvērtās par tautas svētkiem. Tika izteikts priekšlikums, ka 22., 23. un 24. jūniju vajadzētu atzīt par nacionālo svētku dienām, 22. jūnijā svinot Varoņu dienu (atceroties uzvaru [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]]), 23. jūnijā Zāļu dienu, bet 24. jūnijā Jāņa dienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= Pirmais „līgo” sauciens atskan Rīgā! |author= Anita Bormane |date= 2012. gada 22. jūnijs |work= [[Latvijas Avīze]] | url= http://www.la.lv/pirmais-ligo-sauciens-atskan-riga%E2%80%A9-2/ | accessdate= 2015. gada 26. jūnijs | language= latviski}}&lt;/ref&gt; Daļa svinētāju tolaik atzīmēja tos divreiz — pēc [[Jūlija kalendārs|vecā]] un [[Gregora kalendārs|jaunā]] kalendāra stila.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skrivanek.lv/kas-ir-saulgriezi/|title=Kas ir Saulgrieži?|last=Baltic|first=Skrivanek|website=Skrivanek Baltic|access-date=2025-04-09|date=2022-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Padomju laikā sākotnēji svētki tika atzīmēti ļoti krāšņi. Avīzes publicēja pilnus atvērumus ar apdziedāšanās dziesmām, tiesa, padomju un kolhozu tematikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:28413&amp;#124;article:DIVL12&amp;#124;query:L%C4%AAGO%20L%C4%ABgo%20J%C4%81%C5%86iem%20J%C4%81%C5%86u%20|title=Līgo - Padomju Jaunatne 23.06.1957}}&lt;/ref&gt; Brīvdiena no tuvākās svētdienas tika pārcelta uz 24. jūniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:19965&amp;#124;article:DIVL74&amp;#124;page:1&amp;#124;query:diena%20p%C4%81rcelt%20Izejamo%20dienu%20|title=Latvijas PSR Ministru Padomē - Cīņa 16.06.1955}}&lt;/ref&gt; Oficiāla svinēšana tika aprauta pēc [[nacionālkomunisti|nacionālkomunistu]] sagrāves ar [[Arvīds Pelše|Arvīda Pelšes]] norādījumu 1961. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:91696&amp;#124;page:1|title=Mūsu tradīcijas - Cīņa 24.03.1961}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/peteris-apinis-janu-svinesanas-aizliegumam-sesdesmita-gadskarta-un-lidzibas-ar-musdienam|title=Jāņu svinēšanas aizliegumam sešdesmitā gadskārta un līdzības ar mūsdienām - LA 21.06.2021|last=Apinis|first=Pēteris}}&lt;/ref&gt; No pavārgrāmatām izņēma Jāņu siera receptes un jāņtārpiņi bija jāsauc par spīdekļiem. Pēc [[Hruščova gāšana]]s liegumi tika atcelti, 1965. gada Dziesmu svētkos atkal parādījās Melngaiļa [[Jāņuvakars (dziesma)|Jāņuvakars]]. Oficiāla svinēšana tomēr netika atjaunota.

1990. gada 3. oktobrī likumā „Par svētku un atceres dienām” Jāņi atkal tika atzīti par valsts svētku dienām.

== Tradīcijas ==

=== Jāņuzāļu plūkšana, mājas un sētas rotāšana ===
[[Attēls:Latvian girls in midsummer eve.jpg|upright=1.0|thumb|right|Meitenes dodas pļavā vākt Jāņuzāles]]
Par jāņuzālēm tiek uzskatīti gandrīz visi [[lakstaugi]], bet īpaši [[madaras]], ņerbules (nārbuļi jeb zilgalvītes), dedestiņas, [[āboliņš]] u.c. Ar tām izpušķoja istabas, sētu, pagalmu, tās vija arī vainagos. No kokiem pušķošanai noderīgas bija bērza meijas un ozola zari. Nekad māju nepušķoja ar apses un alkšņa zariem: tos uzskatīja par ļaunā kokiem.&lt;ref name=&quot;B. Riekstiņš 1932&quot;&gt;B. Riekstiņš, — Atpūta Nr. 17., 22.04.1932.&lt;/ref&gt; Dažas Jāņuzāles bija jāplūc pusdienā, citas Jāņu vakarā, citas rasas laikā Jāņu rītā. Pēc [[Pauls Einhorns|Paula Einhorna]] [[1627]]. gadā rakstītā:

{{citāts|Jāņa dienai tiek piešķirts tāds spēks un svētums, ka zālēm, kas tai dienā lasītas, esot lielas un brīnišķīgas īpašības pret ugunsgrēkiem, cilvēku un lopu ļaunām sērgām un slimībām|Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”&lt;ref&gt;Pauls Einhorns „Elkdievības un māņticības atspēkojums”. — 1627.&lt;/ref&gt;}}

Pie vārtiem un visām durvīm piesēja [[pīlādzis|pīlādža]] vai [[bērzi|bērza]] meijas. Gan istabā, gan [[klēts|klētī]] un kūtī tika liktas meijas un aiz griestu sijām aizbāzti nolauzti ozolu, pīlādžu un [[Parastā liepa|liepu]] zari. Ļauno garu un raganu atvairīšanai izmantoja ērkšķus, dadžus un nātres. Jāņu zāles pēc tam izžāvēja un ziemā vai pavasarī deva govīm tūliņ pēc atnešanās. No Zāļu dienā plūktajām zālēm plaucēta [[zāļu tēja|tēja]] tika dota slimiem cilvēkiem un lopiem. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobaidījies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.

=== Jāņu vainagu vīšana ===
[[Attēls:Ieva creating a crown from flowers, Midsummer festival, Latvia.jpg|upright=0.8|thumb|right|Meitene pin Jāņu ziedu vainagu]]
Vainaga aplis, tāpat kā Jāņu siers un Jāņuguns simbolizēja sauli. Vainagu vīšanai izmantoja dažādus ziedus. Ticēja, ka no trejdeviņām puķēm un zālēm pīts vainags pasargā no nelaimēm un slimībām, atvaira skauģus un nelabvēļus. Tā kā ozoli bija svēti koki, pēc senākajām tradīcijām ozolu vainagu valkāt varēja tikai vīrs vārdā Jānis, viņš arī bija Jāņa tēvs un galvenā svētku persona. Neviena sieviete viņam nedrīkstēja atteikt dejot. Tāpēc arī tik daudz bērniem ir vārds Jānis. Ar ozola vainagiem svētīja zirgus, bites. Arī govīm gani vija vainagus.

=== Jāņuguns dedzināšana ===
Jāņuguns (arī pūdeļa, pundeļa, Jāņu sveces, raganas dedzināšana) dedzināšana no saules rieta līdz lēktam ir saistīta ar ticējumu par gaismas pārnešanu uz nākamo saules gadu. Uguns dedzināšanas vietai jābūt apkārtnes augstākajā vietā, var izmantot arī darvas mucu vai darvotu riteni kārts galā. Tiek sadedzināti pērnie vainagi. Jāņuguns apspīdētie lauki un cilvēki iegūst spēku un auglību. Tāpēc visu nakti nedrīkst gulēt.

=== Dziesmu dziedāšana ===
Līgošana ir Jāņu dziesmu dziedāšana, kas saistīta ar auglības veicināšanu un nelaimju novēršanu. Zemkopjiem ir ļoti svarīgi, lai druvas un pļavas vējā līgotos, jo ja labība nav padevusies — tā vēl nelīgojas. Līgojamais laiks iesākās divas nedēļas priekš Jāņiem, savu augstāko stāvokli sasniedza Jāņu priekšvakarā un pastāvēja līdz Pētera jeb Māras dienai. Pēc tās vairs nedrīkstēja līgot.&lt;ref&gt;D. Ozoliņš, Jaunroze. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1940. I d.&lt;/ref&gt; Līgošanu Jāņu naktī iesāka pēc vakariņām un turpināja visu nakti gandrīz līdz saules lēktam pie Jāņuguns un arī ejot no mājas uz māju. Apdziedāšanu Jāņos sauc par aplīgošanu — kalpi aplīgoja kungus un saimniekus, meitas puišus un otrādi. Kad vienā mājā visi bija aplīgoti, tad līgotāji devās uz nākamo, pa ceļam līgojot un noskatoties, vai nākamajām mājām piederošie lauki ir sakopti.

=== Alus un siers ===
[[Attēls:Caraway cheese.jpg|thumb|upright=0.9|[[Jāņu siers]]]]
Jāņa dienā dzēra [[alus|alu]] un ēda [[Jāņu siers|Jāņu sieru]], lai nākamajā vasarā augtu [[mieži]] un govis dotu vairāk piena. Arī aplīgotājus no kaimiņu mājām pacienāja gan ar sieru, gan ar alu.

=== Jāņu nakts burvestības ===
Jāņu rītā piena raganas skrej rasu traukdamas un saka: &quot;Viss uz mani, viss uz mani!&quot; Ja kāds to dzird, tad lai saka: &quot;Man kaut pusīti!&quot; Tad arī tam piena netrūks.&lt;ref&gt;A. Zālīte, Bērzpils. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuve, Rīga 1941. II d.&lt;/ref&gt; Raganas tērpušās baltās drānās un izlaidušas vaļējus matus, par raganām Jāņos uzskatīja arī sievas, kuras savas burvestības veica kaimiņu tīrumos un lopu [[Laidars|laidaros]], tiem kaitējot un atņemot svētību. Ugunī tiek mesti ziedojumi auglībai.

=== Jāņu nakts vaļības ===
Sievas un jaunas meitas galvā lika vainagus un visas kopā dziedāja, dejoja apkārt ugunskuram, gāja rotaļās. Ticēja, ka ar erotiskām darbībām var labvēlīgi ietekmēt radīšanas spēku.

=== Peldēšanās ===
Jaunais cikls bija jāsagaida tīram — pēc pusnakts bija plikam jāmazgājas rasā, ezerā vai upē.

=== Papardes zieda meklēšana ===
To atrodot, varēja iegūt bagātību un laimi, izzināt pagātnes un nākotnes noslēpumus. „Kas iegūst [[papardes zieds|papardes ziedu]], tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas. Zieda iegūšanu kavē ļauni gari un tikai drošs cilvēks var to iegūt”.&lt;ref name=&quot;B. Riekstiņš 1932&quot;/&gt; &quot;Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam&quot;.&lt;ref&gt;L. Aizupe, Irlava. Citēts no: Pēteris Šmits „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apg., Rīga 1940.&lt;/ref&gt;

=== Lēkšana pār ugunskuru ===
Kad uguns jau mazāka, drosmīgākie lec pāri ugunskuram pa vienam vai pāros, tādā veidā sevi attīrot.

== Līdzīgu svētku svinēšanas tradīcijas pasaulē ==

Vasaras saulgriežu svinēšana ir sena Eiropas tautu tradīcija, kas īpaši saglabājusies [[Ziemeļeiropa]]s zemēs — Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, kā arī Kanādā (sevišķi [[Kvebeka|Kvebekā]]), Īrijā un atsevišķās Apvienotās Karalistes daļās ([[Kornvola|Kornvolā]]) un ASV. Seno saulgriežu svētku paliekas atrodamas arī dažās Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Francijas, Itālijas, Maltas, Grieķijas, Spānijas un Portugāles tautu tradīcijās. Tāpat Ibicas salā šajā laikā lec pāri 9 ugunskuriem.

=== Nosaukumi citās Baltijas jūras zemēs ===

* [[Dānija|Dānijā]] — ''Sankthans''
* [[Igaunija|Igaunijā]] — ''Jaanipäev''
* [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris''
* [[Norvēģija|Norvēģijā]] — ''Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse''
* [[Somija|Somijā]] — ''Juhannus''
* [[Vācija|Vācijā]] — ''Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht''
* [[Zviedrija|Zviedrijā]] — ''Midsommar'', arī ''Den helige Johannes Döparens dag''

=== Nosaukumi slāvu valodās runājošas zemēs ===

Dažās slāvu valodās saulgriežu svētku svinēšanas tradīcijās saglabājies [[pagāni|pagānu]] dieva Kupalas (''Купало, Купа́йло'') vārds:
* [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] — ''Купальле''
* [[Bulgārija|Bulgārijā]] — ''Еньовден''
* [[Horvātija|Horvātijā]] — ''Ivanjski krijesovi''
* [[Krievija|Krievijā]] — ''ночь Ивана Купалы''
* [[Polija|Polijā]] — ''Noc Kupały''
* [[Ukraina|Ukrainā]] — ''Іван Купала''

=== Nosaukumi romāņu valodās runājošas zemēs ===

* [[Astūrija|Astūrijā]] — ''Foguera de San Xuan''
* [[Galīsija (Spānija)|Galīsijā]] — ''Hogueras de San Juan''
* [[Francija|Francijā]] — ''Fête de la Saint-Jean''
* [[Katalonija|Katalonijā]] — ''Nit de Sant Joan''
* [[Portugāle|Portugālē]] — ''Festa junina''
* [[Spānija|Spānijā]] — ''Fiesta de San Juan''

=== Basku zemē ===
* [[Basku zeme (reģions)|Basku zemē]] — ''Donibane jaia''

&lt;gallery&gt;

Midsummer bonfire in Pielavasi, Finland.JPG|Jāņu ugunskurs Somijā.
Fogueira na Praça.jpg|Jāņu ugunskura instalācija Brazīlijā.
Noc Kupały 2010 - Rodzimy Kościół Polski - Skok przez ogień.jpg|Lēkšana pār Jāņuguni Polijā.
Skt. Hans bål+heks.jpg|Raganas izbāžņa dedzināšana Dānijā.
Ligo_post_USSR.png|Latvijas Līgo svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.)
Midsommardans av Anders Zorn 1897.jpg|Dejošana Jāņu vakarā Zviedrijā (A.Corna glezna, 1897).
Midsommar på Årsnäs.png|Iešana ap saulgriežu koku Zviedrijā.
1991 CPA 6354.jpg|Baltkrievu Ivana Kupalas svētkiem par godu izdota pastmarka (PSRS, 1991.) 
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Zāļu diena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Osvalds Līdeks „Latviešu svētki”. — Rīga 1940.
* [[Pēteris Šmits]] „Latviešu tautas ticējumi”. — Latviešu Folkloras Krātuves apgāds, Rīga 1940.
* „Latviešu tautas dziesmas”. — Rīga 1982. IV sēj.
* Edīte Olupe „Latviešu gadskārtu ieražas”. — Avots, Rīga 1992. {{ISBN|5401006470}}
* Kārlis Skalbe „Pasakas”. — Apgāds Sējējs, Augsburg 1946. (Papardes zieds)
* Diāna Karaša „Latviskās sadzīves tradīcijas un godi”. — Zinātne, Rīga 1991.
* Māra Šterna „Senā gadskārta”. — Zinātne, Rīga 1998. {{ISBN|5796612042}}
* Helmi Stalte „Gadskārtu ieražas — Līgo”. — E. Melngaila Tautas mākslas centrs, Rīga 1989.
* Silvija Silava „Visi gaida Jān̦u dienu — Līgo dziesmas”. — Liesma, Rīga 1991.

== Ārējās saites ==
* [http://ligo.ucoz.lv/publ/dainas/janu_svinesanas_apraksti_latvju_dainas_dazados_apvidos_vidzeme_un_kurzeme/4-1-0-11 Jāņu svinēšanas apraksti „Latvju Dainās”] {{lv ikona}}
* [http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&amp;div_id=latv11_s1ss4 Latviešu dainas par Jāņu svinēšanu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303224634/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv11.xml?lang=lav&amp;div_id=latv11_s1ss4 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20150511161545/http://dainuskapis.lv/katalogs/130/10. nerātnās dziesmas] {{lv ikona}}
* [http://www.folklorasbiedriba.lv/tradicijas/ Tradīcijas] LFB {{lv ikona}}
* Austris Grasis [http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 „Pārdomas par Jāņiem”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150402152907/http://apollo.tvnet.lv/zinas/pardomas-par-janiem/383329 |date={{dat|2015|04|02||bez}} }} — 14.06.2008. {{lv ikona}}
* [http://www.eurika.lv/lv/cont/6/19/16.html Līgo svētki / Jāņi] {{lv ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20170929012658/http://epadomi.lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/07062014-ka_radas_ligo_jani_un_svetku_tradicijas Kā radās Līgo, Jāņi un svētku tradīcijas] {{lv ikona}}
* [http://spoki.tvnet.lv/mistika/Latviesu-gadskartu-svetki-to-tradicijas/572269 Latviešu gadskārtu svētki, to tradīcijas] {{lv ikona}}
* [http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv Tradicionālais Saulgriežu rituāls Turaidā — 360° virtuāla tūre] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706195444/http://www.virtuallatvia.lv/saulgriezi-turaida/?lang=lv |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} Virtuālā Latvija {{lv ikona}}

{{Latviešu gadskārtu svētki}}
{{Latvijas kultūras kanons|state=collapsed}}

[[Kategorija:Jāņi]]
[[Kategorija:Latvijas kultūras kanonā ietvertās vērtības]]</text>
      <sha1>alicvv7gwv7tjpjpkm54kcbtq0w2fia</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gaismas laušana</title>
    <ns>0</ns>
    <id>53499</id>
    <revision>
      <id>4485764</id>
      <parentid>3773278</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:35:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4485764</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7704" sha1="ct0s6w5dbn8djasi5rgh26p5os24qp5" xml:space="preserve">{{cita nozīme|gaismas laušanu|viļņu apliekšanos|Difrakcija}}
[[Attēls:Refraction.jpg|thumb|200px|Zīmulis izskatās salauzts, jo, gaismai pārejot no ūdens gaisā, mainās tās virziens]]

'''Gaismas laušana''' jeb '''refrakcija''' ir parādība, kad [[gaisma]]i pārejot no vienas vides citā vidē, kurā ir atšķirīgs gaismas izplatīšanās ātrums, tā maina [[Gaismas stars|gaismas staru]] izplatīšanās virzienu. Gaismai lūstot var novērot priekšmetu formu, novietojumu un izmēru izmaiņas. Gaismas atstarošana un gaismas laušana vienlaicīgi notiek, ja uz robežvirsmu starp divām caurspīdīgām vidēm krīt gaismas staru kūlis. Savukārt, viendabīgā vidē gaisma izplatās taisnā virzienā, bet ja tās ceļā ir šķēršļi, tad vietās, kur gaismas stari nenonāk, rodas [[ēna]]. [[Astronomija|Astronomijā]] par refrakciju dēvē gaismas stara noliekšanos, kas notiek, tam ejot cauri [[Zemes atmosfēra]]i. Refrakcijas cēlonis ir Zemes atmosfēras nehomogenitāte. Refrakcijas dēļ visi redzamie debess spīdekļi ir nedaudz novirzīti uz [[zenīts|zenīta]] pusi no savas īstās atrašanās vietas.

== Gaismas laušanas likums ==
{{main|Snelliusa likums}}
[[Attēls:Snells law-lv.svg|thumb|220px|Gaismas staru laušanas shēma]]

Gaismas laušanas likums:
: &lt;math&gt;\frac{\sin\alpha}{\sin\gamma} = \frac{v_1}{v_2} = \frac{n_2}{n_1},&lt;/math&gt;

kur {{math|''&amp;alpha;''}} ir krišanas leņķis, {{math|''&amp;gamma;''}} — laušanas leņķis, {{math|''v''}} — [[gaismas ātrums]] attiecīgajā vidē, {{math|''n''}} — gaismas laušanas koeficients attiecīgajā vidē.

Gaismai ir lielāks izplatīšanās ātrums optiski mazāk blīvā vidē. Gaismas krišanas leņķis ir lielāks kā gaismas laušanas leņķis, kad gaisma pāriet no optiski mazāk blīvas vides uz optiski blīvāku vidi. Savukārt, gaismas laušanas leņķis ir lielāks kā gaismas krišanas leņķis, kad gaisma pāriet no optiski blīvākas vides uz optiski mazāk blīvu vidi. Tātad, jo lielāks ir gaismas ātrums, jo gaismas laušanas koeficients, kas raksturo katru caurspīdīgu vielu, ir mazāks un gaismas stari mazāk lūst.

V. Snelliuss daudzu eksperimentu rezultātā 1660. gadā pierādīja, ka vienā plaknē atrodas krītošais stars, lauztais stars un arī perpendikuls, kas ir vilkts stara krišanas punktā pret robežvirsmu. Gaismas stars netiek lauzts, ja gaisma krīt perpendikulāri pret robežvirsmu starp divām caurspīdīgām vidēm.

Gaisma visātrāk izplatās [[vakuums|vakuumā]], bet pārējās caurspīdīgās vidēs gaisma izplatās ar mazākiem ātrumiem. Par optiski homogēnu vidi sauc tādu vidi, kuras visos punktos gaismas izplatīšanās ātrums ir vienāds.

'''Absolūtais gaismas laušanas koeficients''' rāda, cik reizes gaismas ātrums konkrētā vidē ir mazāks nekā gaismas ātrums vakuumā. Vakuumā gaismas absolūtais laušanas koeficients ir 1.
Gaismai pārejot no optiski blīvākas uz optiski mazāk blīvu vidi, krišanas leņķis ir mazāks nekā laušanas leņķis. Ja krišanas leņķis ir tik liels (šo leņķi sauc par krišanas robežleņķi), lai gaismas laušanas leņķis būtu 90&lt;sup&gt;0&lt;/sup&gt;, tad lauztais stars neieiet otrajā vidē un lauztais stars slīd pa robežvirsmu starp abām vidēm. Savukārt, ja gaismas krišanas leņķis ir lielāks par gaismas krišanas robežleņķi, tad notiek process, ko sauc par pilnīgo gaismas atstarošanos, tas ir, gaisma pilnīgi atstarojas pirmajā vidē.
[[Attēls:Glass is Liquide.jpg|270px|right|thumb|Gaismas laušana stiklā un šķidrumos]]

Absolūtais gaismas laušanas koeficients (n) sarkanai gaismai:
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Viela
! Laušanas koeficients
|-
| [[Dimants]]
| 2,40
|-
| [[Dzintars]]
| 1,55
|-
| [[Etilspirts]]
| 1,36
|-
| [[Rubīns]]
| 1,76
|-
| [[Ūdens]]
| 1,33
|-
| [[Ledus]]
| 1,31
|-
| [[Stikls]]
| 1,46 — 1,74
|}

== Gaismas difūza atstarošana ==

Par gaismas difūzu atstarošanu sauc parādību, kad gaismu atstarojošā virsma ir matēta, nevis spoguļgluda, un no tās gaisma atstarojas visos iespējamajos virzienos.

=== Gaismas staru gaita plakanparalēlā plāksnē ===

Par plakanparalēlu plāksni sauc caurspīdīgu ķermeni, kuram divas pretējās virsmas ir paralēlas.
Ja gaismas stars krīt uz plakanparalēlu plāksni, kuras abās pusēs ir vienāda vide, tas ir, vidē ir vienāds gaismas [[laušanas koeficients]], tad izejošais stars tiek nobīdīts no ieejošā stara par noteiktu attālumu, ko sauc par stara nobīdi. Stara nobīde ir atkarīga no gaismas laušanas koeficientiem, krišanas leņķa un plāksnes biezuma.

=== Lēca ===

[[lēca|'''Lēca''']] ir dzidrs caurspīdīgs ķermenis (visbiežāk stikla), kuru ierobežo divas liektas virsmas vai viena liekta un viena plakana virsma.

Par plānu lēcu sauc tādu lēcu, kuras biezums ir mazs, salīdzinot ar lēcas liekuma rādiusiem.

Lēcas optiskais centrs ir punkts, kas atrodas galvenās optiskās ass un lēcas vidējā šķēluma krustpunktā.

Par optisko blakusasi sauc [[taisne|taisni]], kura novilkta caur lēcas optisko centru un veido leņķi ar galveno optisko asi.

Par lēcas galveno optisko asi sauc taisni, kura iet caur lēcu sfērisko virsmu centriem.

'''Izliekta lēca''' ir lēca, kura gaismas starus sakopo, tāpēc to sauc arī par savācējlēcu. Ja uz izliektu lēcu, kura atrodas gaisā, krīt gaismas stari paralēli galvenajai optiskajai asij, tad, izejot no lēcas, šie stari saiet kopā vienā punktā, kuru sauc par lēcas galveno fokusu, uz galvenās optiskās ass. Savukārt, attālumu no lēcas līdz galvenajam fokusam, kurā krustojas gaismas stari, sauc par lēcas fokusa attālumu ( to parasti apzīmē ar burtu F). Fokusa attālums ir atkarīgs no lēcas virsmas izliekuma lieluma. Fokusa attālums ir lielāks, ja lēca ir mazāk izliekta. Lēcas optiskais stiprums ir lēcas fokusa attāluma apgrieztais lielums.

[[Attēls:savacejleca.png|thumb|300px|Savācējlēca. F- lēcas galvenais fokuss.]]

Viena dioptrija ir tāds lēcas optiskais stiprums, kuras fokusa attālums ir viens metrs.

'''Ieliekta lēca''' ir tāda lēca, kura gaismas starus izkliedē un tāpēc to sauc par izkliedētājlēcu. Ieliekta lēca noliec gaismas starus nost no galvenās optiskās ass.

[[Attēls:izkliedetajleca.png|thumb|300px| Izkliedētājlēca. ]]

Izkliedētājlēcas optiskais stiprums ir negatīvs.

[[Tomass Jangs]] ir izskaidrojis acs akomodāciju ar acs lēcas liekuma maiņu.

== Gaismas absorbcija ==

Daļēja '''gaismas absorbcija''' notiek gaismas staram ejot caur kādu vielu, jo notiek elektromagnētiskās enerģijas pārvēršanās [[siltums|siltumā]] un daudzos citos [[enerģija]]s veidos.
Caurspīdīgas vielas vāji absorbē gaismu, savukārt, necaurspīdīgas vielas stipri absorbē gaismu. Vielas caurspīdību nosaka ņemot vērā gan vielas dabu, gan vielas slāņa biezumu.
[[Gaismas intensitāte]] ir gaismas enerģijas plūsmas blīvums, kas ir enerģijas daudzums, ko 1 s pārnes gaisma caur 1 m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;, kas ir perpendikulārs gaismas staram.
Katrai vielai piemīt selektīva absorbcija, tas ir, absorbcijas koeficienta vērtība ir atkarīga no gaismas viļņa garuma. Piemēram, stikls laiž cauri redzamo gaismo, bet būtiski pavājina infrasarkano starojumu un gandrīz pilnīgi absorbē ultravioleto starojumu.
Gaismas filtru darbības pamatā ir selektīvā absorbcija. Gaismas filtrs laiž cauri tikai konkrētas spektra daļas gaismas, bet absorbē visu pārējo starojumu.

[[Attēls:Uniformity.jpg|270px|right|thumb|Gaismas laušana, tai izejot caur stiklu]]

{{fizika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Optika]]
[[Kategorija:Gaisma]]
[[Kategorija:Astronomija]]</text>
      <sha1>ct0s6w5dbn8djasi5rgh26p5os24qp5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tamga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>54140</id>
    <revision>
      <id>4485445</id>
      <parentid>4329143</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:34:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485445</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7354" sha1="7vgzr2x8v63yftusg7bifrizy7zhha7" xml:space="preserve">[[Attēls:Sarmatian_tamgas.jpg|thumb|200px|Sarmatu tamgas (pēc Solomonik E., 1959.)]]
'''Tamga''' (''tamga, tamgha, тамга'') ir [[Tjurki|tjurku]], [[mongoļi|mongoļu]] u.c. [[Eirāzija]]s [[stepe]]s [[klejotāji|klejotāju]] tautu ([[Kušani|kušanu]], [[Sarmati|sarmatu]], [[Skiti|skitu]], [[Hazāri|hazāru]], [[Alāni|alānu]], [[Tatāri|tatāru]]), [[Kaukāzs|Kaukāza]] tautu ([[Abhāzi|abhāzu]]), [[Krievi|senkrievu]], [[Kumāni|kumānu]], [[Ungāri|ungāru]], [[lietuvieši|lietuviešu]], [[Irāņi|irāņu]] u.c. kultūrās indivīda, dzimtas, klana radniecīgās vai mantiskās piederības zīme, emblēma, kas bieži kalpoja kā [[ģerbonis]]. Tamgu pamatā ir ģeometriskas figūras (aplis, kvadrāts, trijstūris, leņķis u.c.), sakrālās [[piktogramma]]s, dzīvnieku, sadzīves priekšmetu, ieroču stilizēti attēli, [[Rūnu raksts|rūnas]], arī [[alfabēts|alfabētu]] burti.

Pats apzīmējums &quot;tamga&quot; ir tjurku-mongoļu izcelsmes, un burtiski nozīmē &quot;zīme&quot;, &quot;zīmogs&quot;. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] [[Mongoļu impērija|Mongoļu impērijā]], pēc tam [[Juaņu impērija|Juaņu impērijā]] (un tās vasaļzemēs) ar šo jēdzienu apzīmēja arī &quot;dokumentu ar [[hans|hana]] zīmogu&quot; (t.i. caurlaides, pilnvaras, statusa diplomus utt.).

== Funkcijas ==
[[Attēls:Mongolian_tamgas_COA.jpg|thumb|200px|Dažu zināmāko mongoļu hānu tamgas-ģerboņi]]
[[Attēls:Ruriks_crests1.png|thumb|200px|senkrievu Rurikoviču dinastijas kņazu tamgas-ģerboņi]]
* '''Tamga kā ģerbonis''' — ļoti izplatīta tamgas funkcija bija būt par radniecīgas, etniskas vai citādi saistītas grupas vienojošu simbolu, kas ļāva vizuāli paust piederību &quot;savējiem&quot; (ģimenei, dzimtai, klanam, ciltij, cilšu grupai), atpazīt savējos starp &quot;svešiem&quot;. Attiecīgi ar grupas tamgu tika apzīmēti tās [[Karogs|karogi]], svētvietas utt. Vai katrs grupas loceklis varēja lietot kopējo tamgu, jeb tikai līderi, nav zināms. Indivīds, kurš izmantoja tamgu kā savu ģerboni, kā likums vai nu lietoja nemainītu savas dzimtas tamgu, vai tai pievienoja kādu nenozīmīgu pamatelementu, nemainot zīmes pamatattēlu.
* '''Tamga kā īpašumzīme''' — visai bieži tamgas kalpoja kā &quot;savas&quot; teritorijas (pat [[valsts]]), sava kustamā un nekustamā īpašuma zīme.
* '''Tamga kā autora zīme''' — iespējams, lai gan ne visai izplatīti, ka amatnieki kādreiz izmantoja savu tamgu, lai &quot;parakstītu&quot; īpaši izdevušos darbu, iemūžinātu savu autorību.
* '''Tamga kā tiesību pieteikums''' — visai bieži tamgas sastopamas vietās, kuras nekādi nevarēja piederēt to nesējiem (piemēram, iecirstas klintīs vai arhitektūras elementos visai tālu no tamgas grupas apdzīvotās teritorijas). Visticamāk, te parādās viena no tamgas sakrālajām nozīmēm, ar to apzīmējot sasniegto, uz ko nākotnē varētu pretendēt (kā klasiskais &quot;es te biju&quot;).
* '''Tamga kā personas apliecība''' — kad tamga tika lietota kā zīmogs, paraksts. [[Monarhs|monarha]] tamgas attēlošana uz monētām, iekļaušana valdnieka parakstītos aktos, apliecināja tā personīgu iesaistīšanos un varu.
* '''Tamga kā vasalitātes vai pavalstniecības apliecinājums''' — aristokrātu vai pat valdnieku tamgu esamība uz tik nesvarīgiem sadzīves priekšmetiem, kur skaidrs, tamgas īpašnieka klātbūtne nav bijusi, liecina par priekšmeta īpašnieka vēlmi uzsvērt savu piederību tamgas nēsātājam. Svešas tamgas izmantošana norāda uz izmantotāja vasalitāti, attiecībā pret tamgas īpašnieku (tāpat kā Rietumeiropas [[Heraldika|heraldikā]], kur vasalis bieži savā ģerbonī iekļāva kādu sava kunga ģerboņa elementu).
* '''Tamga kā sargājoša zīme''' — daudzu tamgu visai sarežģītā semantika un to atvasinājums no kulta vai totēmu zīmēm, pieļauj iespēju, ka tās kalpojušas arī kā sargājošas zīmes, grafiski amuleti, konkrētās grupas sakrālā spēka simbols.

== Līdzība ar citām zīmēm ==
Vizuāli un pēc lietojuma tamgas ir līdzīgas arī [[Latviešu piederības zīmes|latviešu piederības zīmēm]].

== Literatūra ==

* Brook, Kevin Alan. The Jews of Khazaria. 2d ed. Rowman and Littlefield, 2006
* Christian, David. A History of Russia, Mongolia and Central Asia. Blackwell, 1999
* Franklin, Simon and Jonathan Shepard. The Emergence of Rus 750-1200. London: Longman, 1996
* Pritsak, Omeljan. The Origins of the Old Rus' Weights and Monetary Systems. Cambridge, MA: Harvard Ukrainian Research Institute, 1998
* Dziadulewicz S., Herbarz rodzin tatarskich w Polsce. Wilno 1929
* Dudziński P., Alfabet heraldyczny. Warszawa 1997
* Sulimirski T., Sarmaci. Warszawa 1979
* Драчук В.С. Дорогами тысячелетий. Киев. 1982
* Ольховский В.С., Тамга (к функции знака). / Историко-археологический альманах, No 7, Армавир, 2001
* Ґречило А. Українська міська геральдика. — Київ; Львів, 1998.
* Лебединський Я. Тамги, або степова «геральдика» // Знак. Вісник Українського геральдичного товариства. — 2000. № 22
* Тынышпаев М. Материалы к истории киргиз-казакского народа. — Ташкент, 1925
* Арсеньев Ю.В. О геральдических знаменах в связи с вопросом о государственных цветах древней России // ЖМЮ, 1911, № 3
* Драчук В.С. Системы знаков Северного Причерноморья. Киев, 1975
* Драчук В.С. Основные геральдические системы на территории СССР. Диссертация на соискание ученой степени доктора наук в форме научного доклада. Киев, 1981
* Рыбаков Б.А. Знаки собственности в княжеском хозяйстве Киевской Руси X — XII вв. // Советская археология. 1940, т. VI
* Мещанинов И.И. Загадочные знаки Причерноморья // ИГАИМК, 1932

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20120516092629/http://www.apsny.ru/history/history.php?page=content%2Ftamgi.htm Abhāzu tamgas (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20071128024802/http://www.history.kz/ru.php Kazahu tamgas (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20081023190923/http://info.charm.ru/library/tamgha.htm Mongoļu hānu tamgas (krievu val.)]
* [http://www.kroraina.com/alan/olhovskij.html#1/ Ольховский В.С., Тамга, к функции знака (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20080516214440/http://tatarzy.tkb.pl/ Herby tatarskie w Wielkim Księstwie Litewskim (poļu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20080305064846/http://www.szlachta.org/tatarzy.htm Szlachta tatarska (poļu val.)]
* [http://travel.kyiv.org/crimea/feodosiia/museum/museum_8.phtml Tatāru ģerboņi Teodosijas muzeja materiālos (krievu val.)]
* [https://web.archive.org/web/20100316142446/http://turkolog.narod.ru/info/nog-9.htm Naimanu loma nogaju etnoģenēzē un to tamgas (krievu val.)]

[[Kategorija:Āzijas vēsture]]</text>
      <sha1>7vgzr2x8v63yftusg7bifrizy7zhha7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kārlis Zariņš (diplomāts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>55976</id>
    <revision>
      <id>4485416</id>
      <parentid>4485351</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:58:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pogaed</username>
        <id>12367</id>
      </contributor>
      <origin>4485416</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13580" sha1="mxoac6hf7dnbve6r3go8y3k39rr3rtj" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|latviešu diplomātu|Kārlis Zariņš|Kārlis Zariņš}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Kārlis Reinholds Zariņš
|     vārds_orig = 
|         attēls = K.Zarins.jpg‎
|     att_izmērs = 200px
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1879
|     dz_mēnesis = 12
|       dz_diena = 4
|       dz_vieta = [[Ipiķu pagasts|Ipiķu pagastā]]
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1963
|      m_mēnesis = 4
|        m_diena = 29
|        m_vieta = [[Londona|Londonā]] {{GBR}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = [[latvieši|latvietis]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Henriete Zariņa (dz. Houperts)
|          bērni = [[Marija Anna Zariņa]]
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =   
}}
[[Attēls:Karalis Gustavs V, prezidents Zemgals un sūtnis Zariņš 1927.jpg|thumb|270px|Zviedrijas karalis [[Gustavs V]], Valsts prezidents [[Gustavs Zemgals]] un sūtnis Zariņš (1927).]]
[[Attēls:83-102 Eaton Square (geograph 4751932).jpg|thumb|200px|Ēka 83-102 Eaton Square, kurā agrāk atradās Latvijas sūtniecība Apvienotajā Karalistē (1925-1963).]]

'''Kārlis Reinholds Zariņš''' ({{dat|1879|12|4|N}} — {{dat|1963|4|29|N}}) bija [[Latvijas Republika]]s [[diplomāts]], no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī [[Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē|Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Apvienotajā Karalistē]], Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc {{dat|1940|6|17}} notikušās [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] un [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1879. gada 4. decembrī [[Ipiķu pagasts|Ipiķu pagastā]]. Mācījās [[Sanktpēterburga]]s Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos, pēc tam jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādāja Pēterburgas biržā par notāra palīgu.

[[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā no 1915. gada augusta bija [[Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomiteja]]s [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījās [[Latviešu pagaidu nacionālā padome|Latviešu pagaidu nacionālās padomes]] (LPNP) darbā.

1918. gada septembrī atgriezās Latvijā. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada decembrī kļuva par [[Tautas padome]]s locekli no [[Latvijas Radikāldemokrātiskā partija|Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas]], bija [[Rīga]]s pilsētas valdes sekretārs.

== Darbs LR Ārlietu ministrijā ==
No 1919. gada janvāra K. Zariņš Latvijas delegācijas atašejs [[1919. gada Parīzes miera konference|Parīzes miera konferencē]]. 
1919. gada aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis [[Zviedrija|Zviedrijā]], no 1919. gada oktobra rezidējošais ministrs. 
No 1921. gada februāra sūtnis [[Somija|Somijā]], no 1923. gada aprīļa - arī [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]] ar rezidenci [[Helsinki|Helsinkos]]. 1925.-1930. gadā Latvijas sūtnis [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]] ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]. 
1930.-1931. gadā Latvijas sūtnis [[Igaunija|Igaunijā]].

No 1931. gada decembra līdz 1933. gada martam [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]]. No 1933. gada jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]

1940. gada 23. jūlijā K. Zariņš iesniedza notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (''Halifax''), protestējot pret [[Latvija]]s [[Okupācija|okupāciju]] un gaidāmo aneksiju. 1940. gada jūlija beigās [[Padomju Savienība|PSRS]] pārstāvja [[Andrejs Višinskis|A. Višinska]] izveidotā t.s. [[Kirhenšteina Ministru kabinets|Latvijas &quot;Tautas valdība&quot;]] K. Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Šāds lēmums bija rupjš starptautisko paražu tiesību, t.sk. 1907. gada 18. oktobra Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un tradīcijām un Hāgas noteikumu 43. un 45.pantu noteikumu pārkāpums, kā arī Latvijas konstitucionālo tiesību pārkāpums un tas nav spēkā kopš tā izdošanas brīža, kādēļ K. Zariņa Latvijas Republikas pavalstniecība palika neskarta.

== Latvijas Republikas ''de iure'' pārstāvis un pārstāvniecību vadītājs ==
Ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Latvijas Republikas Ministru kabineta]] 1940. gada 17. maija lēmumu Latvijas sūtnim [[Londona|Londonā]] kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt [[Latvija]]s intereses ārzemēs, izņemot [[Igaunija|Igauniju]], [[Lietuva|Lietuvu]], [[Somija|Somiju]], [[Zviedrija|Zviedriju]], [[Trešais reihs|Vāciju]] un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām [[Latvija]]s pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas [[valdība]]s piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;1387 |title=avots |access-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140705091633/http://www.arhivi.lv/index.php?&amp;1387 }}&lt;/ref&gt;

Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi [[Spānija|Spānijā]], diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās [[Ženēva|Ženēvā]], pārstāvi [[Vācija|Vācijā]]. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un [[Britu Sadraudzība]]s valstīs, karjeras konsulu [[Kanāda|Kanādā]].

Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. gada maijā [[Ženēva|Ženēvā]], 1947. gada augustā Londonā un 1953. gada maijā [[Parīze|Parīzē]] (kopā no 1946. gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības ''de iure'' saglabāšanu). 1946. gada maijā un 1950. gada oktobrī notika Latvijas sūtņu un [[Trimdas latvieši|latviešu trimdas]] organizāciju pārstāvju apspriedes.

Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves [[Latvija]]s diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma [[Arnolds Spekke]], Latvijas sūtniecības vadītājs [[Vašingtona|Vašingtonā]]).
&lt;gallery&gt;
File:Letter from the State Chancellery of Latvia on granting emergency powers to Ambassador Kārlis Zariņš.jpg‎|LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras.
Kārļa Zariņa apliecinājums Latvijas pārstāvim Spānijā 1954.jpg|Kārļa Zariņa parakstītais apliecinājums Latvijas pārstāvim Spānijā
File:Grave of ambassador Karlis Zarins.jpg|Kārļa Zariņa kaps Brūkvudas kapsētā
&lt;/gallery&gt;

== Apbalvojumi ==
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] III šķira (1926)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:3821{{!}}article:DIVL496{{!}}page:3 |title=Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 3. lpp. |access-date=04.10.2021 |archive-date=29.06.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:3821{{!}}article:DIVL496{{!}}page:3 }}&lt;/ref&gt; 
* [[Triju Zvaigžņu ordenis]] II šķira (1928)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:4409{{!}}article:DIVL192{{!}}page:2 |title=Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 2. lpp. |access-date=04.10.2021 |archive-date=29.06.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:4409{{!}}article:DIVL192{{!}}page:2 }}&lt;/ref&gt; 
* I šķiras [[Atzinības krusts]] Nr. 16 (1938. gada 16. novembrī)&lt;ref&gt;[https://www.vestnesis.lv/ta/id/13114 Ar Atzinības Krustu apbalvotie] Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000&lt;/ref&gt;
* [[Dānija]]s, [[Igaunija]]s, [[Ķīna]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Norvēģija]]s, [[Somija]]s, [[Zviedrija]]s ordeņi

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Bibliogrāfija ==
&quot;Par Latvijas tapšanu. Īsas atmiņas.&quot; (Londona, 1945).

== Literatūra ==

* Svilāne T., Zariņa M. Bezpavalstniece ar diplomāta pasi. Rīga: Pētergailis, 2004. {{ISBN|9984-33-096-6}}
* Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2006. {{ISBN|9984-601-33-1}}
* [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa|issue:/p_003_loav1963n0876|article:DIVL10 „Lielam valstsvīram un latvietim aizejot“] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190208164856/http://periodika.lndb.lv/#panel:pa{{!}}issue:/p_003_loav1963n0876{{!}}article:DIVL10 |date={{dat|2019|02|08||bez}} }}. [[Pēteris Aigars|Pētera Aigara]] nekrologs ''[[Londonas Avīze|Londonas Avīzē]]'', 03.05.1963, 1. lpp.
* Bērziņš A. Kārlis Zariņš dzīvē un darbā, Londona: Rūja, 1959.

== Ārējās saites ==
* [http://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/zarina-salons Zariņa salons Ārlietu ministrijā]
* [http://www.stockholm.am.gov.lv/data/file/e-izstade/Content/Data/Zarins/Biography.html Zariņa K. biogrāfijas īss apraksts]
* [https://web.archive.org/web/20071013123238/http://www.am.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4493/ Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki okupācijas gados trimdā]
* [https://web.archive.org/web/20160305103952/http://www.dpalbums.lv/lat/index.php?action=displaycat&amp;catid=76&amp;page=6&amp;perpage=15 K.Zariņš viesojoties latviešu bēgļu nometnēs Rietumeiropā]
* [http://www.latvia.ie/lv/london/attiecibas/diplomatisko-attiecibu-vesture/?print=on Īss ieskats Latvijas-Apvienotās Karalistes attiecību vēsturē] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241221091729/http://www.latvia.ie/lv/london/attiecibas/diplomatisko-attiecibu-vesture/?print=on |date={{dat|2024|12|21||bez}} }}
* [http://www.lvarhivs.gov.lv/index.php?id=9009&amp;kods=500225119&amp;vien=1 K.Zariņa fonds Latvijas Valsts arhīvā]
* [http://www.latvijasarhivi.lv/index.php?&amp;1387 Latvijas sūtniecība Londonā - Latvijas Valsts vēstures arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305191019/http://www.latvijasarhivi.lv/index.php?&amp;1387 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}
* [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Latvijas%20Valstij80-Somija.pdf Latvijas ārpolitika XX gs. (.pdf)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909164606/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Latvijas%20Valstij80-Somija.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }}
* [http://mod.la.lv/pg_contents2.php?id=3379799&amp;PHPSESSID=c94cce94e998b3254a1528b9cf278744 «Londonas Avīze» lielās politikas virpuļos]
* [http://www.pbla.lv/vesture/1nodala/zarins.htm Sūtņa K.Zariņa 1955. gada 7. oktobra vēstule K.Gulbim]{{Novecojusi saite}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas sūtnis Somijā]]| periods = 1921—1925 | pēc =  [[Oļģerds Grosvalds]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Grosvalds]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Zviedrijā]], Norvēģijā un Dānijā| periods = 1923—1930 | pēc =  [[Mārtiņš Nukša]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Jānis Seskis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Igaunijā]]| periods = 1930—1931 | pēc =  [[Roberts Liepiņš]] }}
{{Amatu secība | pirms = [[Kārlis Ulmanis]] | virsraksts = [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] | periods = {{dat|1931|12|6|N|bez}} — {{dat|1933|3|23|N|bez}} | pēc = [[Voldemārs Salnais]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Frīdrihs Vesmanis]]| virsraksts = [[Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē]]| periods = 1933—1963 | pēc =  [[Teodots Ozoliņš]] }}
{{Amatu secība | pirms = | virsraksts = [[Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā]]| periods = 1940—1963 | pēc =  [[Arnolds Spekke]] }}
{{kastes beigas}}

{{Skujenieka 2. Ministru kabinets}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Zariņš, Kārlis Reinholds}}
[[Kategorija:Valmieras novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas ārlietu ministri]]
[[Kategorija:Tautas padomes locekļi]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Somijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Igaunijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Zviedrijā]]
[[Kategorija:Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]
[[Kategorija:Atzinības krusta lielkrusta komandieri]]
[[Kategorija:Anglijas latvieši]]</text>
      <sha1>mxoac6hf7dnbve6r3go8y3k39rr3rtj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56162</id>
    <revision>
      <id>4485627</id>
      <parentid>4435561</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:41:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4485627</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5555" sha1="h0ezzt0r255oxdyw4dyqycge6cxo12n" xml:space="preserve">{{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Līčupe (Daugavas pieteka)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tome
| settlement_type = Vidējciems
| image_skyline = Bijušais Tomes tautas nams.jpg
| image_caption = Tomes tautas nams
| pushpin_map = Latvia#Ogres novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ogres novads]]
| subdivision_name2 = [[Tomes pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 2,64
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2022
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34869 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 149
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 45
| lats = 13
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 38
| longs = 30
| longEW = E
| elevation_m = 28
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = &lt;!-- Pasta nodaļa --&gt;
| postal_code = &lt;!-- pasta indekss un nosaukums, ja atšķiras no apdz. v. (LV-1234 Kaktumiests) --&gt;
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Tome''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] rietumos [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] 6 km no [[Ķegums|Ķeguma]]. Ciems izvietojies [[Daugava]]s pietekas [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupes]] kreisajā krastā pie [[Rīga]]s — [[Jaunjelgava]]s ([[Autoceļš P85|P85]]) autoceļa. Viena no ciema daļām ir bijušais ciems [[Ķieģeļceplis (Tomes pagasts)|Ķieģeļceplis]].

== Vēsture ==
Tomes apkaime ir apdzīvota jau no seniem laikiem. Nariņu senkapos veiktie arheoloģiskie atradumi liecina par 11.—12. gadsimta [[lībieši|lībiešu]] apmetnes pastāvēšanu. Paši [[senkapi]] aizņem 240 m garu joslu gar Daugavas kreiso krastu. Šeit bijuši arī ugunskapi. Joprojām daudziem apkaimes māju nosaukumiem ir lībiska izcelsme. Par Tomes nosaukumu nav precīzu ziņu. Tikai kāds nostāsts vēstī, ka mēra laikos visi apkaimes iedzīvotāji apmiruši un esot palicis dzīvs tikai kāds vīrs vārdā Toms. Tā arī šo vietu it kā sākuši saukt par Toma ciemu ({{val|de|Thomsdorf}}).

Daugavas krastā pie &quot;Mazpantarsīļiem&quot; atrodas Tomes [[skanste]] — 17. gadsimta nocietinājums ar vaļņiem, grāvjiem un bastionu atliekām. {{nobr|3 km}} augšpus Tomes skanstes pie &quot;Jaunbaušiem&quot; atradusies arī norobežota pilskalnveida senvieta — t.s. Upurkalns ([[Ķeguma ūdenskrātuve]] to izskalojusi).

Saimnieciskā dzīve Tomes apkaimē agrāk ir bijusi daudz rosīgāka. Ievērojami apvidus uzplaucis Kurzemes hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] valdīšanas laikā. Ap 1640. gadu, līdz ar manufaktūru un amatniecības rašanos, Tomē pie vēlākās Annas pusmuižas izveidojās apdzīvota vieta, kurā apmetās arī tirgotāji. Izmantojot tranzītceļu no [[Lietuva]]s caur [[Vecumnieki|Vecmuižu]] (tagadējiem Vecumniekiem) un Tomi, uz Rīgu tika transportēts liels kravu daudzums. Ļoti liela nozīme tajā laikā bijusi liellaivu ostai pie Grīvām (pie Tomes muižas) un tuvumā esošajai baznīcai. Tomē pie Daugavas bija [[salpetris|salpetra]] vārītava (par ko vēl liecina Sārmuļu māju nosaukums), kaļķu cepļi, darvas cepļi, papīrdzirnavas (1650—1710). Vietu, kur bijušas pulverdzirnavas, joprojām sauc par Pulverķi. Tomē bijušas arī mucenieku darbnīcas u.c. uzņēmumi, kam lielu postu nodarīja milzīgie 1709. gada Daugavas plūdi. Pēdējie uzņēmumi tika likvidēti 18. gadsimta beigās.
[[Attēls:Tomes baznīca pēc sagraušanas 1916. gadā.jpg|thumb|220px|left|Tomes baznīca pēc sagraušanas 1916. gadā.]]
No jaunāko laiku objektiem minama [[Tomes luteriskā baznīca]], kas pēc arhitekta [[Hermanis Hilbigs|Hermaņa Hilbiga]] projekta tika uzcelta 1907. gadā iepriekšējās nodegušās koka baznīcas vietā (koka baznīca bijusi celta 1730. gadā). Patlaban no vecās baznīcas saglabājies tikai apsūnojis uzkalns, taču 1999.—2003. gadā uzcelta jauna baznīcas ēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kegumanovads.lv/lv/dzivessituacijas/turisms/apskates-objekti/694-tomes-ev-luteriska-baznica|title=Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca - Ķegums.lv|website=www.kegumanovads.lv|access-date=2019-09-04|archive-date=2019-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190904084356/https://www.kegumanovads.lv/lv/dzivessituacijas/turisms/apskates-objekti/694-tomes-ev-luteriska-baznica}}&lt;/ref&gt;

1930. gadā bijušā kroga vietā tika uzcelts Tomes tautas nams. 1924. gadā atjaunota Tomes skola, kas cieta Pirmajā pasaules kara 1916. gada kaujās. [[Tomes pamatskola]] slēgta pēc [[Latvijas skolu reforma]]s un tagad šeit ir novada muzejs un bibliotēka. [[Tomes zivjaudzētava|Tomes zivju audzētavā]] atrodas arī māja, kurā savulaik atpūties Latvijas Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] — viņam patikusi klusā, paugurainā Tomes apkārtne un aukstie, dzidrie foreļavoti.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1970|64
|1979|105
|1989|95
|2000|138
|2011|139
|2021|135
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Tomes pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas vidējciemi]]</text>
      <sha1>h0ezzt0r255oxdyw4dyqycge6cxo12n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485628</id>
      <parentid>4485627</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:45:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4485628</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5554" sha1="3pn4803uu6qckfm2ifhmk58hyyt5ho0" xml:space="preserve">{{cita nozīme|apdzīvotu vietu|upi|Līčupe (Daugavas pieteka)}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Tome
| settlement_type = Vidējciems
| image_skyline = Bijušais Tomes tautas nams.jpg
| image_caption = Tomes tautas nams
| pushpin_map = Latvia#Ogres novads
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_type1 = Novads
| subdivision_type2 = Pagasts
| subdivision_name = {{LAT}}
| subdivision_name1 = [[Ogres novads]]
| subdivision_name2 = [[Tomes pagasts]]
| established_title = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| established_title2 = 
| established_date2 = 
| area_total_km2 = 2,64
| area_land_km2 = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of = 2022
| population_footnotes = &lt;ref&gt;[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=34869 LĢIA vietvārdu datubāze]&lt;/ref&gt;
| population_total = 149
| population_density_km2 = auto
| latd = 56
| latm = 45
| lats = 13
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 38
| longs = 30
| longEW = E
| elevation_m = 28
| website = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type = &lt;!-- Pasta nodaļa --&gt;
| postal_code = &lt;!-- pasta indekss un nosaukums, ja atšķiras no apdz. v. (LV-1234 Kaktumiests) --&gt;
| footnotes = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Tome''' ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] rietumos [[Tomes pagasts|Tomes pagastā]] 6 km no [[Ķegums|Ķeguma]]. Ciems izvietojies [[Daugava]]s pietekas [[Līčupe (Daugavas pieteka)|Līčupes]] kreisajā krastā pie [[Rīga]]s — [[Jaunjelgava]]s ([[Autoceļš P85|P85]]) autoceļa. Ciemam ir arī divas daļas - Muiža un  [[Ķieģeļceplis (Tomes pagasts)|Ķieģeļceplis]].

== Vēsture ==
Tomes apkaime ir apdzīvota jau no seniem laikiem. Nariņu senkapos veiktie arheoloģiskie atradumi liecina par 11.—12. gadsimta [[lībieši|lībiešu]] apmetnes pastāvēšanu. Paši [[senkapi]] aizņem 240 m garu joslu gar Daugavas kreiso krastu. Šeit bijuši arī ugunskapi. Joprojām daudziem apkaimes māju nosaukumiem ir lībiska izcelsme. Par Tomes nosaukumu nav precīzu ziņu. Tikai kāds nostāsts vēstī, ka mēra laikos visi apkaimes iedzīvotāji apmiruši un esot palicis dzīvs tikai kāds vīrs vārdā Toms. Tā arī šo vietu it kā sākuši saukt par Toma ciemu ({{val|de|Thomsdorf}}).

Daugavas krastā pie &quot;Mazpantarsīļiem&quot; atrodas Tomes [[skanste]] — 17. gadsimta nocietinājums ar vaļņiem, grāvjiem un bastionu atliekām. {{nobr|3 km}} augšpus Tomes skanstes pie &quot;Jaunbaušiem&quot; atradusies arī norobežota pilskalnveida senvieta — t.s. Upurkalns ([[Ķeguma ūdenskrātuve]] to izskalojusi).

Saimnieciskā dzīve Tomes apkaimē agrāk ir bijusi daudz rosīgāka. Ievērojami apvidus uzplaucis Kurzemes hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] valdīšanas laikā. Ap 1640. gadu, līdz ar manufaktūru un amatniecības rašanos, Tomē pie vēlākās Annas pusmuižas izveidojās apdzīvota vieta, kurā apmetās arī tirgotāji. Izmantojot tranzītceļu no [[Lietuva]]s caur [[Vecumnieki|Vecmuižu]] (tagadējiem Vecumniekiem) un Tomi, uz Rīgu tika transportēts liels kravu daudzums. Ļoti liela nozīme tajā laikā bijusi liellaivu ostai pie Grīvām (pie Tomes muižas) un tuvumā esošajai baznīcai. Tomē pie Daugavas bija [[salpetris|salpetra]] vārītava (par ko vēl liecina Sārmuļu māju nosaukums), kaļķu cepļi, darvas cepļi, papīrdzirnavas (1650—1710). Vietu, kur bijušas pulverdzirnavas, joprojām sauc par Pulverķi. Tomē bijušas arī mucenieku darbnīcas u.c. uzņēmumi, kam lielu postu nodarīja milzīgie 1709. gada Daugavas plūdi. Pēdējie uzņēmumi tika likvidēti 18. gadsimta beigās.
[[Attēls:Tomes baznīca pēc sagraušanas 1916. gadā.jpg|thumb|220px|left|Tomes baznīca pēc sagraušanas 1916. gadā.]]
No jaunāko laiku objektiem minama [[Tomes luteriskā baznīca]], kas pēc arhitekta [[Hermanis Hilbigs|Hermaņa Hilbiga]] projekta tika uzcelta 1907. gadā iepriekšējās nodegušās koka baznīcas vietā (koka baznīca bijusi celta 1730. gadā). Patlaban no vecās baznīcas saglabājies tikai apsūnojis uzkalns, taču 1999.—2003. gadā uzcelta jauna baznīcas ēka.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kegumanovads.lv/lv/dzivessituacijas/turisms/apskates-objekti/694-tomes-ev-luteriska-baznica|title=Tomes evaņģēliski luteriskā baznīca - Ķegums.lv|website=www.kegumanovads.lv|access-date=2019-09-04|archive-date=2019-09-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20190904084356/https://www.kegumanovads.lv/lv/dzivessituacijas/turisms/apskates-objekti/694-tomes-ev-luteriska-baznica}}&lt;/ref&gt;

1930. gadā bijušā kroga vietā tika uzcelts Tomes tautas nams. 1924. gadā atjaunota Tomes skola, kas cieta Pirmajā pasaules kara 1916. gada kaujās. [[Tomes pamatskola]] slēgta pēc [[Latvijas skolu reforma]]s un tagad šeit ir novada muzejs un bibliotēka. [[Tomes zivjaudzētava|Tomes zivju audzētavā]] atrodas arī māja, kurā savulaik atpūties Latvijas Valsts prezidents [[Kārlis Ulmanis]] — viņam patikusi klusā, paugurainā Tomes apkārtne un aukstie, dzidrie foreļavoti.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]&lt;/ref&gt;
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1970|64
|1979|105
|1989|95
|2000|138
|2011|139
|2021|135
}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Tomes pagasta ciemi}}

[[Kategorija:Latvijas vidējciemi]]</text>
      <sha1>3pn4803uu6qckfm2ifhmk58hyyt5ho0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>22. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>57340</id>
    <revision>
      <id>4485709</id>
      <parentid>4415441</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:02:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4485709</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5774" sha1="bhvrivasgq4afzad1yszwuz6astz4vu" xml:space="preserve">'''22. jūnijs''' ir gada 173. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (174. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 192 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Laimdots]], [[Laimiņš (personvārds)|Laimiņš]], [[Ludmila]]

== Notikumi ==
* [[1906. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Zviedrijas karogs]].
* [[1919. gads]] — [[Latvijas brīvības cīņas]]: [[Igaunija]]s armija kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi [[Cēsu kaujas|Cēsu kaujās]] sakāva vācu spēkus.
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Francija]] [[Kompjēna|Kompjēnā]] parakstīja kapitulāciju [[Vācija]]i.
* [[1941. gads]] — Otrais pasaules karš: Vācijas karaspēks iebruka [[Padomju Savienība|PSRS]], sākot [[Barbarosa (plāns)|operāciju &quot;Barbarosa&quot;]].
* [[1957. gads]] — PSRS pirmoreiz palaida [[vidējas darbības rādiusa ballistiskā raķete|raķeti]] [[R-12 (raķete)|R-12]].

== Dzimuši ==
* [[1767. gads]] — [[Vilhelms fon Humbolts]] (''Wilhelm von Humboldt''), vācu filozofs (miris 1835. gadā)
* [[1805. gads]] — [[Džuzepe Madzīni]] (''Giuseppe Mazzini''), itāļu politiķis (miris 1872. gadā)
* [[1837. gads]] — [[Pols Morfijs]] (''Paul Morphy''), ASV šahists (miris 1884. gadā)
* [[1847. gads]] — [[Vigo Jensens]] (''Viggo Jensen''), dāņu svarcēlājs, sporta šāvējs, vingrotājs un vieglatlēts, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1930. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Raiders Hegards]] (''Rider Haggard''), angļu rakstnieks (miris 1925. gadā)
* [[1864. gads]] — [[Hermanis Minkovskis]] (''Hermann Minkowski''), vācu matemātiķis (miris 1909. gadā)
* [[1880. gads]] — [[Johanness Drosts]] (''Johannes Drost''), nīderlandiešu peldētājs (miris 1954. gadā)
* [[1886. gads]] — [[Marģers Skujenieks]], Latvijas politiķis (miris 1941. gadā)
* [[1897. gads]] — [[Norberts Eliass]] (''Norbert Elias''), vācu/britu sociologs (miris 1990. gadā)
* [[1898. gads]] — [[Ērihs Marija Remarks]] (''Erich Maria Remarque''), vācu rakstnieks (miris 1970. gadā)
* [[1903. gads]] — [[Džons Dilindžers]] (''John Dillinger''), amerikāņu banku aplaupītājs (miris 1934. gadā)
* [[1906. gads]] — [[Billijs Vailders]] (''Billy Wilder''), ASV kinorežisors (miris 2002. gadā)
* [[1907. gads Latvijā|1907. gads]] — [[Eriks Ādamsons]], latviešu rakstnieks, dzejnieks (miris 1946. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse''), vācu inženieris, datorkonstruktors (miris 1995. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Kriss Kristofersons]] (''Kris Kristofferson''), amerikāņu mūziķis un aktieris (miris 2024. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Abāss Kijārostamī]] (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors (miris 2016. gadā)
* [[1947. gads]]:
** [[Bruno Latūrs]] (''Bruno Latour''), franču sociologs un antropologs (miris 2022. gadā)
** [[Pīts Maravičs]] (''Pete Maravich''), ASV profesionāls basketbolists (miris 1988. gadā)
** [[Gina Viegliņa-Valliete]], latviešu skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (mirusi 2022. gadā)
* [[1949. gads]] — [[Merila Strīpa]] (''Meryl Streep''), amerikāņu aktrise
* [[1953. gads]] — [[Sindija Lopere]] (''Cyndi Lauper''), amerikāņu dziedātāja
* [[1954. gads]] — [[Volfgangs Bekers]] (''Wolfgang Becker''), vācu kinorežisors un scenārists (miris 2024. gadā)
* [[1958. gads]] — [[Brūss Kempbels]] (''Bruce Campbell''), amerikāņu aktieris
* [[1959. gads]] — [[Eds Viesturs]] (''Ed Viesturs''), ASV alpīnists
* [[1964. gads]]:
** [[Dens Brauns]] (''Dan Brown''), ASV rakstnieks
** [[Kurts Šallers]] (''Curt Schaller''), vācu kinooperators un fotogrāfs
* [[1966. gads]] — [[Emanuela Seiņē]] (''Emmanuelle Seigner''), franču aktrise
* [[1996. gads]] — [[Mikels Merino]] (''Mikel Merino''), spāņu futbolists

== Miruši ==
* [[1101. gads]] — [[Rožērs I]] (''Ruggero I''), Sicīlijas lielgrāfs (dzimis ap 1031. gadu)
* [[1925. gads]] — [[Fēlikss Kleins]] (''Felix Klein''), vācu matemātiķis (dzimis 1849. gadā)
* [[1931. gads]] — [[Armāns Faljērs]] (''Armand Fallières''), franču politiķis (dzimis 1841. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Morics Šliks]] (''Moritz Schlick''), austriešu filozofs (dzimis 1882. gadā)
* [[1938. gads]] — [[Herberts Džemisons]] (''Herbert Jamison''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Vladimirs Kepens]] (''Wladimir Köppen''), vācu dabas zinātnieks (dzimis 1846. gadā)
* [[1965. gads]] — [[Deivids Selzniks]] (''David O. Selznick''), ASV producents (dzimis 1902. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Džūdija Gārlenda]] (''Judy Garland''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1922. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Freds Astērs]] (''Fred Astaire''), amerikāņu dejotājs, aktieris (dzimis 1899. gadā)
* [[1990. gads]] — [[Iļja Franks]] (''Илья Франк''), padomju fiziķis (dzimis 1908. gadā)
* [[2003. gads]] — [[Vasiļs Bikavs]] (''Васіль Быкаў''), baltkrievu rakstnieks (dzimis 1924. gadā)
* [[2008. gads]] — [[Džordžs Karlins]] (''George Carlin''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1937. gadā)
* [[2015. gads]] — [[Džeimss Horners]] (''James Horner''), amerikāņu komponists un diriģents (dzimis 1953. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Voldemārs Krustiņš]], latviešu žurnālists, redaktors, izdevējs (dzimis 1932. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Uldis Zemzaris]], latviešu gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
* [[2026. gads]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV finansists (dzimis 1926. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Varoņu piemiņas diena, [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] atceres diena ([[Latvija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>bhvrivasgq4afzad1yszwuz6astz4vu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>59955</id>
    <revision>
      <id>4485491</id>
      <parentid>4421584</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:35:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4485491</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5736" sha1="k5r9bvakqtmmhoisbxycerzcv4qzjx4" xml:space="preserve">'''14. jūnijs''' ir gada 165. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (166. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 200 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Saiva]], [[Saivis]], [[Santis]], [[Sentis]], [[Tija]]

== Notikumi ==
* [[1846. gads]] — [[Meksika]]s provinces [[Kalifornija]]s pilsētā [[Sonoma|Sonomā]] angļu kolonisti dibināja [[Kalifornijas Republika|Kalifornijas Republiku]].
* [[1866. gads]] — sākās [[Austrijas—Prūsijas karš]].
* [[1900. gads]] — [[Havajas]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] teritoriju.
* [[1907. gads]] — [[Norvēģija|Norvēģijā]] piešķīra balsošanas tiesības sievietēm.
* [[1940. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Vācija]]s karaspēks ieņēma [[Parīze|Parīzi]].
* [[1941. gads]] — [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]] tika veikta iedzīvotāju deportācija uz [[Padomju Savienība|PSRS]] austrumu rajoniem.
* [[1963. gads]] — PSRS palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Vostok-5]]''.
* [[1967. gads]] — [[Mariner programma]]: uz [[Venera (planēta)|Veneru]] palaista zonde ''[[Mariner 5]]''.
* [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — sabiedriskā kustība “[[Helsinki-86]]” organizēja ziedu nolikšanu pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] [[Rīga|Rīgā]] [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportāciju]] upuru piemiņai.

== Dzimuši ==
* [[1736. gads]] — [[Šarls Ogistēns Kulons]] (''Charles-Augustin de Coulomb''), franču fiziķis un inženieris (miris 1806. gadā)
* [[1798. gads]] — [[Františeks Palackis]] (''František Palacký''), čehu sabiedrisks darbinieks (miris 1876. gadā)
* [[1811. gads]] — [[Harieta Bīčere-Stova]] (''Harriet Beecher Stowe''), amerikāņu rakstniece un abolicioniste (mirusi 1896. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Andrejs Markovs]] (''Андрей Марков''), krievu matemātiķis (miris 1922. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Frederiks Kristiāns]] (''Frederick Christian''), britu kriketa spēlētājs (miris 1934. gadā)
* [[1868. gads]] — [[Kārlis Landšteiners]] (''Karl Landsteiner''), austriešu biologs un ārsts (miris 1943. gadā)
* [[1878. gads]] — [[Gistavs Pelgrimss]] (''Gustave Pelgrims''), beļģu futbolists (miris 1960. gadā)
* [[1879. gads]] — [[Artūrs Dafijs]] (''Arthur Duffey''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1955. gadā)
* [[1899. gads]] — [[Jasunari Kavabata]] (''川端 康成''), japāņu rakstnieks (miris 1972. gadā)
* [[1893. gads Latvijā|1893. gads]] — [[Teodors Celms]], latviešu filozofs (miris 1989. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Če Gevara]] (''Che Guevara''), Latīņamerikas marksistu revolucionārs (miris 1967. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Pīts Keizers|Pīts]] (''Piet''), Nīderlandes futbolists (miris 2017. gadā)
* [[1946. gads]] — [[Donalds Tramps]] (''Donald Trump''), ASV 45. prezidents
* [[1966. gads]] — [[Metjū Fokss]] (''Matthew Fox''), ASV aktieris
* [[1969. gads]] — [[Štefija Grāfa]] (''Steffi Graf''), Vācijas tenisiste
* [[1979. gads]]:
** [[Edvīns van Kalkers]] (''Edwin van Calker''), nīderlandiešu bobslejists
** ''[[Roosh V]]'' — amerikāņu blogeris un rakstnieks
* [[1983. gads]] — [[Luijs Garels]] (''Louis Garrel''), franču aktieris, kinorežisors un scenārists
* [[1987. gads Latvijā|1987. gads]] — [[Sergejs Pečura]], latviešu hokejists
* [[1989. gads]] — [[Lūsija Heila]] (''Lucy Hale''), amerikāņu aktrise un dziedātāja
* [[1992. gads]] — [[Derils Sabara]] (''Daryl Sabara''), amerikāņu aktieris

== Miruši ==
* [[1837. gads]] — [[Džakomo Leopardi]] (''Giacomo Leopardi''), itāļu dzejnieks (dzimis 1798. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Makss Vēbers]] (''Max Weber''), vācu sociologs un politekonomists (dzimis 1864. gadā)
* [[1927. gads]] — [[Džeroms K. Džeroms]] (''Jerome K. Jerome''), angļu humorists (dzimis 1859. gadā)
* [[1933. gads]] — [[Žistinjēns de Klarī]] (''Justinien de Clary''), franču sporta šāvējs un funkcionārs (dzimis 1860. gadā)
* [[1936. gads]] — [[Gilberts Kīts Čestertons]] (''Gilbert Keith Chesterton''), angļu rakstnieks (dzimis 1874. gadā)
* [[1962. gads Latvijā|1962. gads]] — [[Teodors Grīnbergs]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1870. gadā)
* [[1968. gads]] — [[Salvatore Kvazimodo]] (''Salvatore Quasimodo''), itāliešu dzejnieks (dzimis 1901. gadā)
* [[1986. gads]] — [[Horhe Luiss Borhess]] (''Jorge Luis Borges''), Argentīnas rakstnieks un dzejnieks (dzimis 1899. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Pegija Eškrofta]] (''Peggy Ashcroft''), angļu aktrise (dzimusi 1907. gadā)
* [[1994. gads]] — [[Henrijs Mansīni]] (''Henry Mancini''), amerikāņu komponists (dzimis 1924. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Rodžers Zelaznijs]] (''Roger Zelazny''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1937. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Kurts Valdheims]] (''Kurt Waldheim''), Austrijas prezidents un ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1918. gadā)
* [[2010. gads Latvijā|2010. gads]] — [[Lūcija Šķēris]], latviešu agronome (dzimusi 1913. gadā)
* [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Vaira Paegle]], latviešu politiķe (dzimusi 1942. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Horsts Ritners]] (''Horst Rittner''), Vācijas šahists (dzimis 1930. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Enriko Avots]], latviešu aktieris (dzimis 1952. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Baltijas brīvības diena]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]])
* [[Karoga diena]] (ASV)
* [[Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena]] ([[Latvija]])
* [[Pasaules asins donoru diena]]
* [[Sēru un cerību diena]] ([[Lietuva]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>k5r9bvakqtmmhoisbxycerzcv4qzjx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>19. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60331</id>
    <revision>
      <id>4485560</id>
      <parentid>4485035</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:38:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4485560</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4846" sha1="ia3xmdy7u8brdf1jfwqtgm8muqoiiym" xml:space="preserve">'''19. jūnijs''' ir gada 170. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (171. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 195 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Nils]], [[Viktors (personvārds)|Viktors]]

== Notikumi ==
* [[1269. gads]] — karalis [[Luijs IX]] izdeva rīkojumu visus [[ebreji|ebrejus]], kuri pieķerti sabiedrībā bez identificējošās [[dzeltenā piespraude|dzeltenās piespraudes]], sodīt ar desmit [[sudrabs|sudraba]] [[Francijas livra|livrām]].
* [[1846. gads]] — [[Hobokena|Hobokenā]] tika izspēlēta pirmā oficiāli reģistrētā un organizētā [[beisbols|beisbola]] spēle pēc Aleksandra Kārtraita noteikumiem. Ņujorkas beisbola klubs uzvarēja ''Knickerbockers'' ar 23-1. Spēli tiesāja Kārtraits.
* [[1862. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizliegta [[verdzība]].
* [[1867. gads]] — [[Meksika]]s imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] sodīts ar nāves sodu nošaujot, varu valstī pārņemot revolucionārajiem spēkiem [[Benito Huaress|Benito Huarsesa]] vadībā.
* [[1925. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Igaunijas ģerbonis]].
* [[1961. gads]] — [[Kuveita]] deklarēja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1978. gads]] — tika publicēts pirmais komikss &quot;[[Gārfīlds]]&quot;, kuram pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] kā pasaulē plašāk publicētajai [[komikss|komiksu slejai]].
* [[1987. gads]] — basku separātistu grupa [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] veica vienu no saviem [[1987. gada Hipercor spridzināšana|vardarbīgākajiem uzbrukumiem]], uzspridzinot bumbu [[Barselona]]s lielveikalā ''Hipercor'', nogalinot 21 un ievainojot 45 cilvēkus.

== Dzimuši ==

* [[1566. gads]] — [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] (''James VI and I''), Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis (miris 1625. gadā)
* [[1623. gads]] — [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), franču rakstnieks, filozofs, matemātiķis un fiziķis (miris 1662. gadā)
* [[1858. gads]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (miris 1950. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (miris 1952. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Fricis Hofmanis]] (''Fritz Hofmann''), vācu vieglatlēts un sporta vingrotājs (miris 1927. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Džons Hārtfīlds]] (''John Heartfield''), vācu mākslinieks (miris 1968. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Vasiļs Bikavs]] (''Васіль Быкаў''), baltkrievu rakstnieks (miris 2003. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Džīna Roulendsa]] (''Gena Rowlands''), ASV aktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Andris Plotnieks]], latviešu jurists un politiķis
* [[1941. gads]] — [[Vāclavs Klauss]] (''Václav Klaus''), čehu politiķis
* [[1947. gads]] — [[Salmans Rušdi]] (''Salman Rushdie''), Indijā dzimis britu rakstnieks
* [[1948. gads]] — [[Niks Dreiks]] (''Nick Drake''), angļu dziedātājs un komponists (miris 1974. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (miris 2022. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Ketlīna Tērnere]] (''Kathleen Turner''), amerikāņu aktrise
* [[1961. gads]] — [[Bidhja Devi Bhandari]] (विद्या देवी भण्डारी), Nepālas prezidente
* [[1964. gads]] — [[Boriss Džonsons]] (''Boris Johnson''), britu politiķis
* [[1978. gads]]:
** [[Dirks Novickis]] (''Dirk Nowitzki''), vācu basketbolists
** [[Arstarulsmirus]], latviešu mūziķis
* [[1984. gads]] — [[Pols Deino]] (''Paul Dano''), amerikāņu aktieris
* [[1990. gads]] — [[Jūka Kado]] (加戸 由佳), japāņu futboliste
* [[1991. gads]] — [[Andrejs Kramaričs]] (''Andrej Kramarić''), horvātu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Nunu Mendešs]] (''Nuno Mendes''), portugāļu futbolists
* [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Beate Jansone]], latviešu triatloniste

== Miruši ==
* [[1867. gads]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''), Meksikas imperators (dzimis 1832. gadā)
* [[1893. gads]] — [[Aleksandrs Buhholcs]] (''Alexander Buchholtz''), vācbaltiešu vēsturnieks (dzimis 1851. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Frenks Borzeigijs]] (''Frank Borzage''), ASV kinorežisors un aktieris (dzimis 1894. gadā)
* [[2013. gads]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Viktors Kalnbērzs]], latviešu ķirurgs un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Ludmila Ikere]], latviešu režisore (dzimusi 1929. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Kuveita]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>ia3xmdy7u8brdf1jfwqtgm8muqoiiym</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485617</id>
      <parentid>4485560</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:02:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4485617</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4970" sha1="r7e1tkhvjchfpqt05ks60dzo7fkpgtu" xml:space="preserve">'''19. jūnijs''' ir gada 170. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (171. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 195 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Nils]], [[Viktors (personvārds)|Viktors]]

== Notikumi ==
* [[1269. gads]] — karalis [[Luijs IX]] izdeva rīkojumu visus [[ebreji|ebrejus]], kuri pieķerti sabiedrībā bez identificējošās [[dzeltenā piespraude|dzeltenās piespraudes]], sodīt ar desmit [[sudrabs|sudraba]] [[Francijas livra|livrām]].
* [[1846. gads]] — [[Hobokena|Hobokenā]] tika izspēlēta pirmā oficiāli reģistrētā un organizētā [[beisbols|beisbola]] spēle pēc Aleksandra Kārtraita noteikumiem. Ņujorkas beisbola klubs uzvarēja ''Knickerbockers'' ar 23-1. Spēli tiesāja Kārtraits.
* [[1862. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] aizliegta [[verdzība]].
* [[1867. gads]] — [[Meksika]]s imperators [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] sodīts ar nāves sodu nošaujot, varu valstī pārņemot revolucionārajiem spēkiem [[Benito Huaress|Benito Huarsesa]] vadībā.
* [[1925. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Igaunijas ģerbonis]].
* [[1961. gads]] — [[Kuveita]] deklarēja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1978. gads]] — tika publicēts pirmais komikss &quot;[[Gārfīlds]]&quot;, kuram pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekords]] kā pasaulē plašāk publicētajai [[komikss|komiksu slejai]].
* [[1987. gads]] — basku separātistu grupa [[Euskadi Ta Askatasuna|ETA]] veica vienu no saviem [[1987. gada Hipercor spridzināšana|vardarbīgākajiem uzbrukumiem]], uzspridzinot bumbu [[Barselona]]s lielveikalā ''Hipercor'', nogalinot 21 un ievainojot 45 cilvēkus.

== Dzimuši ==

* [[1566. gads]] — [[Džeimss I Stjuarts|Džeimss I]] (''James VI and I''), Anglijas, Īrijas un Skotijas karalis (miris 1625. gadā)
* [[1623. gads]] — [[Blēzs Paskāls]] (''Blaise Pascal''), franču rakstnieks, filozofs, matemātiķis un fiziķis (miris 1662. gadā)
* [[1858. gads]] — [[Gustavs V]] (''Gustaf V''), Zviedrijas karalis (miris 1950. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Viljams Goslings]] (''William Gosling''), angļu futbolists (miris 1952. gadā)
* [[1871. gads]] — [[Fricis Hofmanis]] (''Fritz Hofmann''), vācu vieglatlēts un sporta vingrotājs (miris 1927. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Džons Hārtfīlds]] (''John Heartfield''), vācu mākslinieks (miris 1968. gadā)
* [[1924. gads]] — [[Vasiļs Bikavs]] (''Васіль Быкаў''), baltkrievu rakstnieks (miris 2003. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Džīna Roulendsa]] (''Gena Rowlands''), ASV aktrise (mirusi 2024. gadā)
* [[1938. gads Latvijā|1938. gads]] — [[Andris Plotnieks]], latviešu jurists un politiķis
* [[1941. gads]] — [[Vāclavs Klauss]] (''Václav Klaus''), čehu politiķis
* [[1947. gads]] — [[Salmans Rušdi]] (''Salman Rushdie''), Indijā dzimis britu rakstnieks
* [[1948. gads]] — [[Niks Dreiks]] (''Nick Drake''), angļu dziedātājs un komponists (miris 1974. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Aimans az Zavāhirī]] (''أيمن محمد ربيع الظواهري''), Ēģiptes teologs, ''Al-Qaeda'' līderis (miris 2022. gadā)
* [[1954. gads]] — [[Ketlīna Tērnere]] (''Kathleen Turner''), amerikāņu aktrise
* [[1961. gads]] — [[Bidhja Devi Bhandari]] (विद्या देवी भण्डारी), Nepālas prezidente
* [[1964. gads]] — [[Boriss Džonsons]] (''Boris Johnson''), britu politiķis
* [[1978. gads]]:
** [[Dirks Novickis]] (''Dirk Nowitzki''), vācu basketbolists
** [[Arstarulsmirus]], latviešu mūziķis
* [[1984. gads]] — [[Pols Deino]] (''Paul Dano''), amerikāņu aktieris
* [[1990. gads]] — [[Jūka Kado]] (加戸 由佳), japāņu futboliste
* [[1991. gads]] — [[Andrejs Kramaričs]] (''Andrej Kramarić''), horvātu futbolists
* [[2002. gads]] — [[Nunu Mendešs]] (''Nuno Mendes''), portugāļu futbolists
* [[2008. gads Latvijā|2008. gads]] — [[Beate Jansone]], latviešu triatloniste

== Miruši ==
* [[1867. gads]] — [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|Maksimiliāns I]] (''Maximiliano I''), Meksikas imperators (dzimis 1832. gadā)
* [[1893. gads]] — [[Aleksandrs Buhholcs]] (''Alexander Buchholtz''), vācbaltiešu vēsturnieks (dzimis 1851. gadā)
* [[1962. gads]] — [[Frenks Borzeigijs]] (''Frank Borzage''), ASV kinorežisors un aktieris (dzimis 1894. gadā)
* [[2013. gads]] — [[Ģula Horns]] (''Horn Gyula''), ungāru politiķis (dzimis 1932. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Viktors Kalnbērzs]], latviešu ķirurgs un politiķis (dzimis 1928. gadā)
* [[2026. gads]]:
** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann Biron''), vācu fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā)
** [[Ludmila Ikere]], latviešu režisore (dzimusi 1929. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Kuveita]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>r7e1tkhvjchfpqt05ks60dzo7fkpgtu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>21. jūnijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>60337</id>
    <revision>
      <id>4485697</id>
      <parentid>4485313</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:29:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Notikumi */</comment>
      <origin>4485697</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5760" sha1="qnk3ku7wrxcammolx9015k1d06g4bpx" xml:space="preserve">'''21. jūnijs''' ir gada 172. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (173. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 193 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Egita]], [[Emīls]], [[Monvīds]]

== Notikumi ==
* [[1788. gads]] — [[Ņūhempšīra]] kļuva par 9. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu.
* [[1791. gads]] — [[Franču revolūcija]]: karalis [[Luijs XVI]] kopā ar ģimeni slepeni pameta [[Parīze|Parīzi]], bet tika notverts, sagraujot sabiedrības uzticību, kas noveda pie [[Francijas karalis|Francijas karaļa]] nāvessoda 1793. gadā.
* [[1933. gads]] — [[Vācija|Vācijā]] aizliegtas politiskās partijas, izņemot [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|nacistu partiju]].
* [[1934. gads]] — [[Turcija|Turcijā]] atcēla [[Osmaņu impērija]]s titulus un goda vārdus, ieviešot uzvārdus.
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ar [[ASV]] uzvaru pār [[Japānas Impērija|Japānas]] spēkiem noslēdzās [[Okinavas kauja]].
* [[1963. gads]] — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pāvils VI]].
* [[1985. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Grenlandes karogs]].
* [[2004. gads]] — ''[[SpaceShipOne]]'' kļuva par pirmo privāto pilotēto kosmisko lidaparātu, kas veicis [[kosmiskais lidojums|kosmisko lidojumu]].

== Dzimuši ==
* [[1002. gads]] — [[Leons IX]] (''Leo IX''), Romas pāvests (miris 1054. gadā)
* [[1226. gads]] — [[Boļeslavs V Kautrīgais]] (''Bolesław V Wstydliwy''), Polijas kņazs (miris 1279. gadā)
* [[1732. gads]] — [[Johans Kristofs Frīdrihs Bahs]] ('' Johann Christoph Friedrich Bach''), vācu komponists (miris 1795. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Žaks de Prinelē]] (''Jacques de Prunelé''), franču jātnieks (miris 1957. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Nataļja Gončarova]] (''Наталья Гончарова''), krievu māksliniece (mirusi 1962. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Žans Pols Sartrs]] (''Jean-Paul Sartre''), franču filozofs un rakstnieks (miris 1980. gadā)
* [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Harijs Misiņš]], latviešu aktieris un režisors (miris 1984. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Džūdija Holideja]] (''Judy Holliday''), amerikāņu aktrise (mirusi 1965. gadā)
* [[1939. gads]] — [[Salome (dziedātāja)|Salome]] (''Salomé''), spāņu dziedātāja
* [[1941. gads]] — [[Džo Flahertijs]] (''Joe Flaherty''), amerikāņu komiķis, scenārists un aktieris (miris 2024. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Fernando Savaters]] (''Fernando Savater''), spāņu filozofs
* [[1950. gads]] — [[Viktors Alksnis]] (''Виктор Алкснис''), PSRS un Krievijas politiķis (miris 2025. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Bēnazīra Bhuto]] (''Benazir Bhutto''), Pakistānas politiķe (mirusi 2007. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Mišels Platinī]] (''Michel Platini''), franču futbolists un treneris, UEFA prezidents
* [[1958. gads]] — [[Genādijs Padalka]] (''Гeннадий Падалка'') Krievijas kosmonauts
* [[1960. gads Latvijā|1960. gads]]:
** [[Ingrīda Priedniece]], Latvijas kamaniņu braucēja
** [[Anatolijs Kreipāns]], Latvijas sporta žurnālists
*[[1961. gads]] — [[Džoko Vidodo]] (''Joko Widodo''), Indonēzijas prezidents
* [[1962. gads]] — [[Viktors Cojs]] (''Виктор Цой''), PSRS mūziķis (miris 1990. gadā)
* [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Vīts Rimkus]], Latvijas futbolists
* [[1982. gads]] — [[Viljams, Velsas princis|princis Viljams]] (''Prince William''), Velsas princis
* [[1993. gads]] — [[Eriks Janža]] (''Erik Janža''), slovēņu futbolists
* [[1996. gads]] — [[Klēra Makonela]] (''Clare McConnell''),  kanādiešu aktrise
* [[2006. gads]] — [[Bardija Danešvars]] (بردیا دانشور), Irānas šahists

== Miruši ==
* [[1208. gads]] — [[Švābijas Filips]] (''Philipp von Schwaben''), vācu karalis (dzimis 1177. gadā)
* [[1305. gads]] — [[Vāclavs II Pšemisls|Vāclavs II]] (''Václav II; Wacław II''), Bohēmijas karalis, Krakovas kņazs, Polijas karalis (dzimis 1271. gadā)
* [[1377. gads]] — [[Edvards III Plantagenets|Edvards III]] (''Edward III''), Anglijas karalis (dzimis 1312. gadā)
* [[1527. gads]] — [[Nikolo Makjavelli]] (''Niccolò Machiavelli''), itāliešu filozofs (dzimis 1469. gadā)
* [[1591. gads]] — [[Aloīzijs Gonzaga]] (''Luigi Gonzaga''), katoļu svētais (miris 1591. gadā)
* [[1652. gads]] — [[Inigo Džonss]] (''Inigo Jones''), angļu arhitekts (dzimis 1573. gadā)
* [[1788. gads]] — [[Johans Georgs Hāmanis]] (''Johann Georg Hamann''), vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis (dzimis 1730. gadā)
* [[1901. gads]] — [[Anrī Ells]] (''Henri Helle''), franču loka šāvējs (dzimis 1873. gadā)
* [[1908. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||6|8}}) — [[Nikolajs Rimskis-Korsakovs]] (''Николай Римский-Корсаков''), krievu komponists (dzimis 1844. gadā)
* [[1914. gads]] — [[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner''), austriešu pacifiste (dzimusi 1843. gadā)
* [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]], latviešu politiķis (dzimis 1865. gadā)
* [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ludvigs Bolšteins]], Latvijas armijas ģenerālis, Robežsargu brigādes komandieris (dzimis 1888. gadā)
* [[1951. gads]] — [[Gistavs Sandrā]] (''Gustave Sandras''), franču vingrotājs (dzimis 1872. gadā)
* [[1995. gads]] — [[Emīls Čorans]] (''Emil Cioran''), rumāņu/franču esejists (dzimis 1911. gadā)
* [[2004. gads Latvijā|2004. gads]] — [[Hardijs Lediņš]], latviešu mūziķis (dzimis 1955. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Starptautiskā jogas diena]]

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Jūnijs]]</text>
      <sha1>qnk3ku7wrxcammolx9015k1d06g4bpx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. augusts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>61147</id>
    <revision>
      <id>4485616</id>
      <parentid>4423179</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:01:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4485616</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7445" sha1="70r1yykbjhjkge6csympk2eiqxwtadi" xml:space="preserve">'''6. augusts''' ir gada 218. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (219. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 147 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Aisma]], [[Askolds]]

== Notikumi ==
* [[1536. gads]] — dibināta [[Bogota]], [[Kolumbija]]s galvaspilsēta.
* [[1806. gads]] — [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas]] pēdējais imperators [[Francis II Hābsburgs|Francis II]] dibināja [[Austrijas Impērija|Austrijas Impēriju]], likvidējot Svētās Romas impēriju.
* [[1825. gads]] — [[Bolīvija]] ieguva neatkarību no [[Spānija]]s.
* [[1890. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]] pirmo reizi tika izpildīts [[nāvessods]] uz [[elektriskais krēsls|elektriskā krēsla]].
* [[1915. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: [[Serbijas Karaliste|Serbija]] pieteica karu [[Vācijas Impērija|Vācijai]]; [[Austroungārija]] pieteica karu [[Krievijas Impērija|Krievijai]].
* [[1919. gads]] — beidza pastāvēt [[Ungārijas Padomju Republika]].
* [[1926. gads]] — [[Ģertrūde Ederle]] kļuva par pirmo sievieti, kas pārpeldējusi [[Lamanšs|Lamanša]] šaurumu.
* [[1932. gads]] — notika pirmais [[Venēcijas kinofestivāls]].
* [[1940. gads]] — [[Igaunija]] tika iekļauta [[Padomju Savienība|PSRS]] kā [[Igaunijas PSR|Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika]].
* [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: pēc prezidenta [[Harijs Trumens|Harija Trumena]] pavēles Savienotās Valstis nometa [[atombumba|atombumbu]] uz [[Japāna]]s pilsētu [[Hirosima|Hirosimu]]; 70 000 cilvēku gāja bojā uzreiz, vairāki desmiti tūkstošu mira vēlāk no apdegumiem un radiācijas apstarojuma.
* [[1961. gads]] — PSRS palaists otrais pilotējamais kosmosa kuģis ''[[Vostok-2]]'' ar kosmonautu [[Germans Titovs|Germanu Titovu]].
* [[1962. gads]]:
** [[Jamaika]] ieguva neatkarību no [[Vestindijas Federācija]]s;
** pieņemts pašreizējais [[Jamaikas karogs]].
* [[1990. gads]] — [[Līča karš]]: [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības komiteja [[Irāka]]i uzlika tirdzniecības embargo par tās iebrukumu [[Kuveita|Kuveitā]].
* [[1996. gads]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] paziņoja, ka [[meteorīts|meteorītā]] [[ALH 84001]], kas ir nācis no [[Marss (planēta)|Marsa]], atklātas pazīmes, kas liecina, ka uz tā varētu būt bijušas primitīvas [[dzīvība]]s formas.
* [[2005. gads]] — [[Somija]]s galvaspilsētā [[Helsinki|Helsinkos]] sākās desmitais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]].

== Dzimuši ==
* [[1766. gads]] — [[Viljams Volastons]] (''William Wollaston''), angļu ķīmiķis (miris 1828. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Edīte Rūzvelta]] (''Edith Roosevelt''), ASV pirmā lēdija (mirusi 1948. gadā)
* [[1869. gads]] — [[Alfrēds Hetners]] (''Alfred Hettner''), vācu ģeogrāfs (miris 1941. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Kristiāns Kristensens]] (''Christian Christensen''), dāņu vieglatlēts (miris 1956. gadā)
* [[1881. gads]] — [[Aleksandrs Flemings]] (''Alexander Fleming''), skotu biologs un farmakologs (miris 1955. gadā)
* [[1899. gads Latvijā|1899. gads]] — [[Pēteris Valeskalns]], latviešu filozofs un sabiedriskais darbinieks (miris 1987. gadā)
* [[1911. gads]] — [[Lūsīla Bola]] (''Lucille Ball''), amerikāņu komiķe un aktrise (mirusi 1989. gadā)
* [[1917. gads]] — [[Roberts Mičums]] (''Robert Mitchum''), amerikāņu aktieris (miris 1997. gadā)
* [[1928. gads]] — [[Endijs Vorhols]] (''Andy Warhol''), rusīnu izcelsmes ASV mākslinieks (miris 1987. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Emīls Braunbergs]], Latvijas mākslinieks un ķirurgs (miris 2018. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Ernsts Johans Bīrons]] (''Ernst Johann Biron''), vācu fiziķis un mecenāts (miris 2026. gadā)
* [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Zita Errs]], latviešu baleta māksliniece un horeogrāfe
* [[1962. gads]]:
** [[Mišela Jeo]] (''Michelle Yeoh'', 杨紫琼), Malaizijā dzimusi ķīniešu aktrise
** [[Gregorijs Šamitofs]] (''Gregory Chamitoff''), ASV kosmonauts
* [[1963. gads]] — [[Kevins Mitniks]] (''Kevin Mitnick''), amerikāņu hakeris (miris 2023. gadā)
* [[1969. gads]] — [[Eliots Smits]] (''Elliott Smith''), ASV mūziķis (miris 2003. gadā)
* [[1973. gads]] — [[Vera Fārmiga]] (''Vera Farmiga''), ASV aktrise un kinorežisore
* [[1975. gads Latvijā|1975. gads]] — [[Juris Jurašs]], latviešu jurists un politiķis
* [[1980. gads]] — [[Romāns Veidenfellers]] (''Roman Weidenfeller''), vācu futbolists
* [[1981. gads]]:
** [[Linda Marija Barosa]] (''Linda Maria Baros''), franču un rumāņu dzejniece
** [[Vitantonio Liuci]] (''Vitantonio Liuzzi''), Itālijas autosportists
* [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Dmitrijs Korņilovs]], Latvijas hokejists
* [[1983. gads]] — [[Robins van Persijs]] (''Robin van Persie''), nīderlandiešu futbolists un treneris
* [[1990. gads Latvijā|1990. gads]] — [[Liene Sebre]], latviešu aktrise
* [[1997. gads]] — [[Markuss Tirāms]] (''Marcus Thuram''), franču futbolists

== Miruši ==
* [[258. gads]] — [[Siksts II]] (''Sixtus II''), Romas bīskaps (dzimšanas laiks nezināms)
* [[1195. gads]] — [[Heinrihs Lauva]] (''Heinrich der Löwe''), Saksijas un Bavārijas hercogs (dzimis 1129. gadā)
* [[1221. gads]] — [[Svētais Dominiks]] (''Santo Domingo''), katoļu svētais (dzimis 1170. gadā)
* [[1272. gads]] — [[Ištvāns V]] (''V. István''), Ungārijas karalis (miris 1272. gadā)
* [[1458. gads]] — [[Kaliksts III]] (''Callistus III''), Romas pāvests (dzimis 1378. gadā)
* [[1637. gads]] — [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] (''Ben Jonson''), angļu dramaturgs (dzimis 1572. gadā)
* [[1657. gads]] — [[Bohdans Hmeļnickis]] (''Богдан Хмельницький''), Ukrainas hetmanis (dzimis 1595. gadā)
* [[1660. gads]] — [[Djego Velaskess]] (''Diego Velázquez''), spāņu gleznotājs (dzimis 1599. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Žans Batists Mimjagē]] (''Jean-Baptiste Mimiague''), franču paukotājs (dzimis 1871. gadā)
* [[1941. gads]] — [[Žils Valtons]] (''Jules Valton''), franču burātājs (dzimis 1867. gadā)
* [[1942. gads]] — [[Janušs Korčaks]] (''Janusz Korczak''), ebreju izcelsmes poļu rakstnieks un pedagogs (dzimis 1878. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Prestons Stērdžiss]] (''Preston Sturges''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1898. gadā)
* [[1973. gads]] — [[Fulhensio Batista]] (''Fulgencio Batista''), Kubas prezidents (dzimis 1901. gadā)
* [[1978. gads]] — [[Pāvils VI]] (''Paulus PP VI''), Romas pāvests (dzimis 1897. gadā)
* [[2002. gads]] — [[Edsgers Deikstra]] (''Edsger Dijkstra''), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930. gadā)
* [[2005. gads Latvijā|2005. gads]] — [[Vizma Belševica]], latviešu dzejniece (dzimusi 1931. gadā)
* [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Didzis Sedlenieks]], latviešu žurnālists un rakstnieks (dzimis 1963. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Gvido Zemrībo]], Latvijas jurists un diplomāts (dzimis 1932. gadā)
* [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Juris Rapa]], latviešu tēlnieks (dzimis 1946. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Neatkarības diena ([[Bolīvija]])
* Neatkarības diena ([[Jamaika]])
* Lībiešu svētki ([[Mazirbe]], [[Latvija]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Augusts]]</text>
      <sha1>70r1yykbjhjkge6csympk2eiqxwtadi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Verdzība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62199</id>
    <revision>
      <id>4485664</id>
      <parentid>4407217</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T01:14:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485664</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21291" sha1="665er51wvhekb9fnn07altxi5npe6dp" xml:space="preserve">[[Attēls:Jean-Léon Gérôme - Le Marché d'esclaves.jpg|250px|thumb|Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884)]]
'''Verdzība''' ir sociāli un juridiski beztiesisku [[cilvēks|cilvēku]] ('''vergu''') atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā [[kustamais īpašums]]), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai. Kā jebkuru īpašumu, vergus varēja pirkt un pārdot. Mūsdienās verdzība juridiski vairs nepastāv, bet ja sastopama, tad ir nelegāla.

Vēsturiski pastāvējusi virkne verdzības tipu:
* patriarhālā verdzība — kad cilvēks nav brīvs savā izvēlē, taču dzīvo īpašnieka ģimenē kā melnstrādnieks;
* klasiskā verdzība — kur cilvēks ir absolūti beztiesisks, viņu var pirkt, pārdot, nogalināt;
* [[dzimtbūšana]] — no zemes īpašnieka atkarīgais zemnieks, kurš pilda [[klaušas]] un daļu savas ražas bez maksas atdod zemes īpašniekam, kuru nevar pamest;
* seksuālā verdzība — cilvēks ir beztiesisks, un viņa vienīgā funkcija ir apmierināt sava īpašnieka vai tā klientu seksuālās vēlmes.

Pirmā starptautiskā konvencija, kas bija vērsta pret verdzību, tika noslēgta [[Tautu Savienība]]s ietvaros 1926. gadā. 1756. gadā aptuveni 450 litrus ruma varēja apmainīt pret spēka gados esošu vīriešu kārtas vergu.{{nepieciešama atsauce}}

Mūsdienās cilvēku turēšana verdzībā un [[piespiedu darbs]] ir aizliegts lielākajā daļā valstu, kā arī saskaņā ar [[starptautiskās tiesības|starptautiskajām tiesībām]]. Tā kā reāli verdzība nelegāli joprojām pastāv (tiek uzskatīts, ka visā pasaulē verdzībā tiek turēti 27 miljoni cilvēku),&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100412155246/http://www.un.org/Pubs/chronicle/2005/issue3/0305p28.html &quot;Slavery in the Twenty-First Century&quot;], ''UN Chronicle'', 2005, Issue 3. (angliski)&lt;/ref&gt; pēdējā laikā izveidojusies aktīva starptautiska [[Abolicionisms|abolicionisma]] kustība par verdzības likvidēšanu.

== Verdzības atcelšanas hronoloģija ==
Verdzības institūcijas tika atceltas šādās valstīs šādos gados:
* [[Ungārija|Ungārijas Karalistē]] - ap 1000. gadu pirmais [[Kristietība|kristīgais]] Ungārijas [[karalis]] [[Stefans I]] paša veidotajos likumos pavēlēja, ka ikviens [[Kristietība|kristīgais]] vergs, kas dzīvo vai nonāk [[Ungārijas Karaliste]]s teritorijā, nekavējoties kļūst par brīvu cilvēku.
* [[Zviedrija|Zviedrijas Karalistē]] - 1335. gadā [[karalis]] [[Magnuss IV]] pasludināja verdzības atcelšanu, ja vergs ir kristīts: &quot;ikvienam, drellim (no {{val|sv|träl}}), kas dzimis kristīgiem vecākiem Vestergotlandes (''Västergötland'') un Vērendas (''Värend'') [[tings|tingu]] pārvaldītajos apgabalos&quot;.&lt;ref&gt;[http://runeberg.org/nfcj/0106.html Träldom]. Nordisk familjebok / Uggleupplagan. 30. Tromsdalstind - Urakami /159-160, 1920. (zviedriski)&lt;/ref&gt;
* [[Japāna|Japānas Impērijā]] - 1587. gadā sjoguns [[Tojotomi Hidejosi]] pavēlēja pārtraukt jebkādu vergu tirdzniecību.
* [[Portugāle|Portugāles Karalistē]] - 1761. gadā Portugālē un Portugāļu Indijā ([[Āfrika]]s kolonijas - 1836. gadā) tika aizliegta vergu tirdzniecība.
* [[Lielbritānijas Karaliste|Lielbritānijas Karalistē]] - 1772. gadā pavalstnieku atrašanās verdzībā karalistē tika atzīta par nelegālu (sekas pazīstamajai Somersetsas prāvai (''Somersett's case'')).
* [[Skotija|Skotijā]] - 1776. gadā pavalstnieku atrašanās verdzībā tika atzīta par nelegālu (kā sekas Vederbērnsas prāvai (''Wedderburne's case'')).&lt;ref&gt;[http://www.scotland.gov.uk/News/News-Extras/159 No Slavery in Scotland - CS235/K/2/2] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081012195607/http://www.scotland.gov.uk/News/News-Extras/159 |date={{dat|2008|10|12||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.ltscotland.org.uk/abolition/ Scotland and the Abolition of the Slave Trade] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120103172434/http://www.ltscotland.org.uk/abolition/ |date={{dat|2012|01|03||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Vērmontas Republika]] - 1777. gadā tika aizliegta verdzība (neatkarīgā Vērmontas republika, kas tika izveidota pēc [[ASV vēsture|Neatkarības kara]] 1777. gada 8. jūlijā, un 1791. gadā pievienojās [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]]).
* [[Čerņivcu apgabals|Bukovīna]]: 1783. gadā [[Čerņivci|Černovicā]] [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperators [[Jozefs II]] izsludināja verdzības atcelšanu.&lt;ref&gt;Viorel Achim, The Roma in Romanian History, Central European University Press, Budapest, 2004. {{ISBN|963-9241-84-9}}, p.128. (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] Lielo ezeru apgabalā - 1787. gadā tika pieņemts t.s. ''Ziemeļrietumu dekrēts'' (''Northwest Ordinance''), kas pasludināja verdzības aizliegumu, taču 1789. gadā to atcēla.
* [[Haiti]] - 1794. gadā Francijas pilnvarotais kolonijā atcēla verdzību.
* [[Kanāda|Augškanāda]] (''Upper Canada'') - 1793. gadā tika izdots rīkojums par verdzības atcelšanu (tas neatbrīvoja vergus, bet pasludināja, ka esošo vergu pēcnācēji kļūs brīvi 25 gadu vecumā).
* [[Francija]] (pirmo reizi) -1794. gadā verdzība tika atcelta gan Republikā, gan kolonijās (kaut arī atsevišķās kolonijās vietējās varas pretošanās dēļ vai tāpēc, ka briti bija okupējuši šīs kolonijas, verdzības atcelšana tomēr nenotika).
* [[Kanāda|Apakškanāda]] (''Lower Canada'') - 1803. gadā. Viljams Osguds (''William Osgoode'') un pēc tam Apakškanādas augstākais tiesnesis paziņoja, ka verdzība nav saderīga ar britu likumiem; tā rezultātā tika atbrīvoti daudzi vergi, tomēr daži palika verdzībā līdz pat tās likvidēšanai visā Britu impērijā 1833. gadā.
* [[Čīle]] - sākot ar 1811. gadu, tika likvidēta verdzība kā tāda, un beidzot ar 1823. gadu visi atlikušie vergi kā arī tie, kuri &quot;spēra kāju uz Čīles zemes&quot;, tika atbrīvoti.
* [[Argentīna]] - 1813. gadā atcelta verdzība
* [[Zviedrija|Zviedrijas Karalistē]] - 1847. gadā verdzība tika likvidēta pēc lēmuma, kas tika pieņemts 1846. gadā.&lt;ref&gt;Cobb, Thomas Read Rootes. [http://books.google.com/books?id=wCiUryDEqU0C&amp;pg=RA1-PR149&amp;dq=%27%27Law+of+Negro+Slavery%22+Sweden#PRA1-PR192,M1 ''An Inquiry Into the Law of Negro Slavery in the United States of America: To which is Prefixed An Historical Sketch of Slavery''], 1858. Page cxcii. (angliski)&lt;/ref&gt; (pēdējos likumīgi turētos vergus Zviedrijas kolonijā [[Senbartelmī|Senbartelmī salā]] atpirka valsts un atbrīvoja 1847. gada 9. oktobrī.)&lt;ref&gt;[http://www.sjohistoriska.se/sitecore/content/Sjohistoriska%20museet/Utstallningar/avslutade_utstallningar/endunkelhistoria/stbarthelemey.aspx St. Barthelemy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007020303/http://www.sjohistoriska.se/sitecore/content/Sjohistoriska%20museet/Utstallningar/avslutade_utstallningar/endunkelhistoria/stbarthelemey.aspx |date={{dat|2008|10|07||bez}} }}. Maritime Museum, Stockholm. (zviedriski).&lt;/ref&gt;
* [[Lielkolumbija]] (oficiālais nosaukums ''Kolumbijas Republika'') - 1821. gadā pieņēma likumu par pakāpenisku verdzības atcelšanu (Kolumbijā 1853. gadā, Venecuēlā 1854. gadā).
* [[Centrālamerikas Federatīvā Republika]] (tagadējās [[Gvatemala]], [[Salvadora]], [[Hondurasa]], [[Nikaragva]] un [[Kostarika]]) - 1824. gadā atcelta verdzība.
* [[Meksika]] - 1829. gadā atcelta verdzība.
* [[Lielbritānijas impērija]]: 1807. gadā tika aizliegta vergu tirdzniecība. 1833. gadā verdzība atcelta visās kolonijās un domīnijās (stājās spēkā 1834. gada 1. augustā; Austrumindijā no 1838. gada 1. augusta).
* [[Maurīcija]] - 1835. gada 1. februārī atcelta verdzība.
* [[Spānija|Spānijas Karalistē]] - 1837. gadā atcelta verdzība karalistē, bet ne kolonijās.
* [[Dānija|Dānijas Karaliste]] - 1848. gadā atcelta verdzība, ieskaitot visas kolonijas (Dāņu Vestindijā - 3. jūlijā).
* [[Francija|Francijas Republikā]] 1848. gadā atcelta verdzība (otro reizi), ieskaitot visas kolonijas.
* [[Peru]] - 1821. gadā pēc ģenerāļa Sanmārtina (''San Martin'') rīkojuma tika atbrīvoti [[Āfrika]]s izcelsmes vergi, taču juridisks akts bija Ramona Kastiljas (''Ramon Castilla'') izdotais dekrēts 1851. gadā. Kopš tā laika afrikāņu vergus aizvietoja ķīniešu strādnieki, strādājot daļējas verdzības apstākļos, līdz tos atbrīvoja čīliešu militāristi 1880. gadā [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna karā]]. Peru pamatiedzīvotāji atsevišķās valsts daļās strādāja verdzības tipa režimā, līdz tos 1969. gadā atbrīvoja ģenerālis [[Huans Velasko]], kad beidzot verdzība Peru tika pārtraukta.
* [[Moldāvija]] - 1855. gadā atcelta verdzība.
* [[Valahijas kņaziste|Valahijas kņazistē]] - 1856. gadā atcelta verdzība.
* [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] - 1861. gadā cara [[Aleksandrs II Romanovs|Aleksandra II]] valdīšanās laikā zemnieku brīvlaišana, likvidējot [[Dzimtbūšana|dzimtbūšanu]].
* [[Nīderlande]] - 1863. gadā atcēla verdzību, ieskaitot visas kolonijas.
* [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotās Valstis]] - 1865. gadā atcēla verdzību pēc [[ASV pilsoņu karš|ASV pilsoņu kara]] (dažādos štatos verdzība tika atcelta dažādos laikos no 1777. līdz 1864. gadam).
* [[Puertoriko]] - 1873. gadā atcēla verdzību; [[Kuba]] - 1886. gadā atcēla verdzību (abas tolaik bija Spānijas kolonijas).
[[Attēls:FriendsOfNegroEmancipation.jpg|thumb|right|200px|&quot;Negro atbrīvošanas draugiem&quot; (gravīra, kura slavināta verdzības likvidēšana Britu impērijā).]]
* [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] - 1876. gadā atcēla verdzību.
* [[Brazīlija|Brazīlijā]] - 1888. gadā atcēla verdzību (pēdējā [[Amerika]]s valsts, kas atcēla verdzību).&lt;ref&gt;[http://forests.org/articles/reader.asp?linkid=9263 &quot;Brazil's Prized Exports Rely on Slaves and Scorched Land&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071213013640/http://forests.org/articles/reader.asp?linkid=9263 |date={{dat|2007|12|13||bez}} }} Larry Rohter (2002) New York ''Times'', March 25. (angliski)&lt;/ref&gt; [[Princese Izabella]] likvidēja visa veida verdzību [[Brazīlijas impērija|Brazīlijas impērijā]].
* [[Koreja|Korejā]] - 1894. gadā atcēla verdzību (mantošanas tipa verdzība tika pārtraukta 1886. gadā).
* [[Madagaskara|Madagaskarā]] - 1896. gadā atcēla verdzību.
* [[Zanzibāra|Zanzibārā]] - 1897. gadā atcēla verdzību (vergu tirdzniecība atcelta 1873. gadā)
* [[Taizeme|Siāmā]] - 1905. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://www.thailandsworld.com/index.cfm?p=213 The Tai Kingdom of Ayutthaya] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080721192404/http://www.thailandsworld.com/index.cfm?p=213 |date={{dat|2008|07|21||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Ķīna|Ķīnā]]: 1910. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/blackhistory/article-24160 Historical survey &gt; Ways of ending slavery] (angliski)&lt;/ref&gt; (Tomēr līdz pat 1930. gadam Ķīnā kā pret vergiem izturējās pret aptuveni 4 miljoniem bērnu.&lt;ref&gt;[http://www.faqs.org/faqs/tibet-faq/ talk.politics.tibet: FAQ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007103120/http://www.faqs.org/faqs/tibet-faq/ |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;)
* [[Somālija|Somālijā]] - 1920. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://countrystudies.us/somalia/39.htm Digil and Rahanwayn] (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Afganistāna|Afganistānā]]: 1923. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://www.afghangovernment.com/Constitution1923.htm Afghan Constitution: 1923]&lt;/ref&gt;
* [[Sudāna|Sudānā]] - Oficiāli atcēla 1924. gadā, taču praktiski verdzība joprojām pastāv.&lt;ref&gt;John Eibner [http://www.meforum.org/article/449 My Career Redeeming Slaves] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080705155607/http://www.meforum.org/article/449 |date={{dat|2008|07|05||bez}} }}, Middle East Quarterly
December 1999. (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Irāka|Irākā]]: 1924. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://links.jstor.org/sici?sici=0275-0392(198605)8%3A2%3C306%3AUNAASA%3E2.0.CO%3B2-C United Nations Action against Slavery: A Critical Evaluation] (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Nepāla|Nepālā]] - 1926. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://www.msnepal.org/partners/base/tharuculture.htm Backward Society Education] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080720145822/http://www.msnepal.org/partners/base/tharuculture.htm |date={{dat|2008|07|20||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://dart.columbia.edu/haimendorf/glossary.html Garti-Khamendeu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110719175119/http://dart.columbia.edu/haimendorf/glossary.html |date={{dat|2011|07|19||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Irāna|Irānā]] - 1928. gadā atcēla verdzību.
* [[Birma]] - 1929. gadā atcēla verdzību.
* [[Maroka]] - verdzība tika pasludināta par nelikumīgu 1930. gados.&lt;ref&gt;[http://www.utexas.edu/utpress/excerpts/exbecama.html Amazigh Arts in Morocco] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081007051400/http://www.utexas.edu/utpress/excerpts/exbecama.html |date={{dat|2008|10|07||bez}} }} (angliski)&lt;/ref&gt; 
* [[Nigērija|Ziemeļnigērija]] - 1936. gadā atcēla verdzību.&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/worldservice/africa/features/storyofafrica/9chapter8.shtml The End of Slavery] (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[Etiopija|Etiopijā]] - 1936. gadā atcēla verdzību pēc Itālijas okupācijas varas pavēles (skatīt [[Otrais itāļu-abesīniešu karš]]). Pēc neatkarības atgūšanas 1942. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā imperators [[Haile Selasije I]] neatjaunoja verdzību.
* [[Katara|Katarā]] - 1952. gadā atcēla verdzību.
* [[Tibeta|Tibetā]] - 1959. gadā atcēla verdzību (pēc [[Ķīna]]s valdības rīkojuma).
* [[Saūda Arābija]] - 1962. gadā atcēla verdzību.
* [[Jemena|Jemenā]] - 1962. gadā atcēla verdzību.
* [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu emirātos]] - 1963. gadā atcēla verdzību.
* [[Omāna|Omānā]] - 1970. gadā atcēla verdzību.
* [[Mauritānija|Mauritānijā]] - 1980. gada jūlijā atcēla verdzību, sākotnēji verdzību formāli atcēla Francijas valdība 1905. gadā, pēc tam 1961. gadā tas tika iekļauts jaunajā konstitūcijā un pastiprināti tā paša gada oktobrī, kad valsts pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]i, tomēr tā joprojām pastāv. Verdzība Mauritānijā tika pasludināta par kriminālnoziegumu 2007. gada augustā. 
* [[Nigēra|Nigērijā]] - 2003. gadā atcēla verdzību. Vergu tirgi Nigērā tika slēgti franču kolonizācijas laikā, tomēr verdzība par nelegālu tika pasludināta tikai 2003. gadā (lēmums stājās spēkā gadu vēlāk).&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/programmes/from_our_own_correspondent/4250709.stm Born to be a slave in Niger], [[BBC]] (angliski)&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Cilvēktiesības]]
* [[Abolicionisms (kustība par verdzības atcelšanu)]]
* [[Verdzība ASV]]
* [[Verdzība Romas impērijā]]
* [[Mameluks]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==

* Valsts un tiesību vēsture jēdzienos un terminos. / Sast. P.Valters. / - Rīga: Divergens, 2001., 29. lpp.
* [http://ec-dejavu.ru/s-2/Slavery.html Говард Зинн. Создание межрасовых барьеров (история рабства в Америке)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080711071045/http://ec-dejavu.ru/s-2/Slavery.html |date={{dat|2008|07|11||bez}} }} // Зинн Говард. Народная история США: с 1492 года до наших дней. — М., 2006, с. 37-55
* Fernand Braudel, ''Civilization and Capitalism'', vol. III: ''The Perspective of the World'' (1984, originally published in French, 1979.)
* Davis, David Brion. ''The Problem of Slavery in the Age of Revolution, 1770-1823'' (1999)
* Davis, David Brion. ''The Problem of Slavery in Western Culture'' (1988)
* Finkelman, Paul. ''Encyclopedia of Slavery'' (1999)
* Lal, K. S. ''Muslim Slave System in Medieval India'' (1994) [https://web.archive.org/web/20080512073030/http://voi.org/books/mssmi/] {{ISBN|81-85689-67-9}}
* Gordon, M. ''Slavery in the Arab World'' (1989)
* Jacqueline Dembar Greene, ''Slavery in Ancient Egypt and Mesopotamia'', (2001), {{ISBN|0-531-16538-8}}
* Nieboer, H. J. [http://www.ditext.com/nieboer/title.html Slavery as an Industrial System (1910)]
* Postma, Johannes. ''The Atlantic Slave Trade'', (2003)
* Rodriguez, Junius P., ed., ''The Historical Encyclopedia of World Slavery'' (1997)
* Rodriguez, Junius P., ed. ''Slavery in the United States: A Social, Political, and Historical Encyclopedia'' (2007)
* Shell, Robert Carl-Heinz. ''Children Of Bondage: A Social History Of The Slave Society At The Cape Of Good Hope, 1652-1813'' (1994)
* William Linn Westermann, ''The Slave Systems of Greek and Roman Antiquity'' (1955), {{ISBN|0-87169-040-3}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Slavery}}
'''Latviski'''
* [https://web.archive.org/web/20080607093406/http://www.cilvektirdznieciba.lv/index.php Cilvektirdznieciba.lv]
* [https://web.archive.org/web/20090729144103/http://www.patverums-dm.lv/ patverums-dm.lv] Biedrība &quot;Patvērums &quot;Drošā māja&quot;&quot;
* [https://web.archive.org/web/20120107233831/http://www.coe.int/t/dg2/trafficking/campaign/Source/PDF_Conv_197_Latvian.pdf Eiropas Padomes Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību].
* [https://web.archive.org/web/20111116212026/http://www.likumi.lv/doc.php?id=87670 Likums &quot;Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to&quot;.]
* [https://web.archive.org/web/20160305114056/http://marta.lv/new.php?id=75&amp;lang=lv Cilvēku tirdzniecība: cilvēka cieņas un cilvēktiesību pārkāpums.]
* Artis Buks [https://web.archive.org/web/20080427070238/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&amp;task=view&amp;id=1891&amp;Itemid=7 Verdzība Apenīnu pussalā II gs. p.m.ē. - I gs.] (Vesture.sauc.lv)
* Liesma Ose [http://www.dialogi.lv/article.php?id=497&amp;t=0&amp;rub=1&amp;print=1 Cilvēkus nepiedāvājam! Arī jauna pieveduma nebūs.]{{Novecojusi saite}} (Dialogi.lv).
* [https://web.archive.org/web/20150329005018/http://www.pieraksti.id.lv/2015/01/mes-esam-vergi-verdziba-musdienas.html Verdzība mūsdienās]
'''Krieviski:'''
* [https://web.archive.org/web/20120629150807/http://moskva.aif.ru/issues/683/17_02 Статья на сайте АиФ о сексуальном рабстве]
* [https://web.archive.org/web/20080511215333/http://www.volgasib.ru/print.php?id=97_0_1_0 Оценочные данные по современной работорговле]
* [https://web.archive.org/web/20080511154126/http://www.iimes.ru/rus/stat/2004/13-08-04.htm К гуманитарной ситуации в Судане]
* [https://web.archive.org/web/20080607121959/http://www.dni.ru/news/world/2003/7/30/24696.html Данные ООН по торговле детьми на сайте dni.ru]
* [https://web.archive.org/web/20091011213856/http://www.wek.ru/news/obsh/29111/index.shtml Израиль — на первом месте по работорговле]
'''Angliski:'''
* [http://www.loc.gov/rr/program/bib/slavery/ Slavery Resource Guide, from the Library of Congress]
* [https://web.archive.org/web/20081013202559/http://www.jamestown.org/getman_paintings.php?painting_id=35 Nikolai Getman: The Gulag Collection]
* [http://www.britannica.com/blackhistory/article-24157 Welcome to Encyclopædia Britannica's Guide to Black History]
* [http://www.bbc.co.uk/history/british/empire_seapower/white_slaves_01.shtml British Slaves on the Barbary Coast]
* [http://www.parliament.uk/slavetrade Parliament &amp; The British Slave Trade 1600 - 1807]
* [https://web.archive.org/web/20140209215003/http://www.digitalhistory.uh.edu/historyonline/slav_fact.cfm Digital History - Slavery Fact Sheets]
* [http://www.pdavis.nl/Background.htm#WAS The West African Squadron and slave trade]
* [http://www.africanholocaust.net African Holocaust]
* [https://web.archive.org/web/20081121191705/http://www.liverpoolmuseums.org.uk/maritime/slavery/index.asp Transatlantic Slavery Gallery, Merseyside Maritime Museum]
* [https://web.archive.org/web/20161010155752/http://www.internationalslaverymuseum.org.uk/ International Slavery Museum]
* [https://web.archive.org/web/20080924122625/http://teacher.scholastic.com/activities/bhistory/underground_railroad/index.htm The Underground Railroad: Escape from Slavery | Scholastic.com]
* [http://fax.libs.uga.edu/HT857xA1/ British documents on slave holding and the slave trade, 1788-1793 (a searchable facsimile at the University of Georgia Libraries)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080521154429/http://fax.libs.uga.edu/HT857xA1 |date={{dat|2008|05|21||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20110721201821/http://www.africultures.com/anglais/Edito%20anglais/Edito6.htm The slave trade: myths and preconceptions]
* [https://web.archive.org/web/20070703222035/http://www.realnews-online.com/rn0112.htm The slavery debate]

{{sabiedrība-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Verdzība| ]]
[[Kategorija:Sabiedrība]]</text>
      <sha1>665er51wvhekb9fnn07altxi5npe6dp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1601. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62346</id>
    <revision>
      <id>4485710</id>
      <parentid>4388238</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:27:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485710</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3005" sha1="fkdczjp8532q09fli6x37a1nh21q8jf" xml:space="preserve">
{{Citas nozīmes|1601. gadu|1601 (nozīmju atdalīšana)|1601}}
{{Gadu navigācija|1601}}
{{Gada citi notikumi|1601}}
{{Gads citos kalendāros|1601}}

'''1601'''. ([[romiešu cipari|MDCI]]) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]] (pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]). 1601. gads bija pirmais [[XVII gadsimts|XVII gadsimta]] gads.

== Notikumi ==
* [[1. janvāris]] — pirmā diena [[17. gadsimts|17. gadsimtā]].
* [[10. janvāris]] — [[Anglija]]s Ost-Indijas kompānija ieguva monopoltiesības [[tirdzniecība]]i Indostānas pussalā, Indoķīnā un Dienvidaustrumāzijas salās.
* [[8. februāris]] — grāfs Esekss un viņa sabiedrotie izgāja [[Londona]]s ielās, lai organizētu sacelšanos, taču viņa spēki tika viegli izklīdināti. Slepenā padome piesprieda Eseksam nāvessodu, kas februāra beigās tika arī izpildīts.

=== Nezināmi datumi ===
* [[Anglija]]s parlaments noprotestēja karalienes praksi tirgot patentus uz monopoltiesībām tirdzniecībā.
* Lerma nosūtīja uz [[Anglija]]s krastiem 50 kuģu lielu floti, taču tā cieta vētrā. Spāņu militārā vienība izsēdās Īrijas krastā pie Kinsales, taču tika sakauta. Mauntdžojs pie Kinsales sakāva īrus.
* [[Spāņi]] sāka Ostendes (Flandrijā) aplenkumu.
* Francijā dibināta tirdzniecības komisija.
* [[Francija]] zaudēja Salucco apriņķi un ieguva Dienvidburgundiju. [[Francija]]i no Pjemontas tika pievienotas Bressa un Bjužeja.
* Transilvānijas magnāti, kas bija sazvērestībā ar moldāvu bajāriem, iebruka Valahijā un kaujā sakāva Mihaju. Mihajs bēga, bet drīz vien tika nogalināts.
* Baltkrievu [[zemnieki]] sāka sacelšanos [[Vitebska]]s un [[Polocka]]s apgabalos un pievienojās kazaku nodaļām.
* Nurhaci pabeidza čžurčžeņu cilšu apvienošanu un izveidoja karaspēku («astoņkarogu karaspēks»).
* Učane pilsētnieku sacelšanās pret Čeņ Finu.
* Sučžou audēju sacelšanās Ge Sjaņa vadībā.
* [[Ķīna]] izlēma izvest savu karaspēku no [[Koreja]]s, bet Korejas valdnieks lūdza to nedarīt, norādot uz saspīlēto iekšējo stāvokli.

== Dzimuši ==

* [[8. janvāris]] — Baltasars Grasiāns, spāņu rakstnieks (miris [[1658]].)
* [[17. augusts]] — [[Pjērs Fermā]] (''Pierre de Fermat''), franču matemātiķis (miris [[1665]].)
* [[22. septembris]] — [[Austrijas Anna]] (''Anne d'Autriche''), Francijas karaliene (mirusi [[1666]].)
* [[27. septembris]] — [[Luijs XIII]] (''Louis XIII''), Francijas karalis (miris [[1643]].)

== Miruši ==

* [[17. februāris]] — Varlaāms, Rjazaņas un Muromas arhibīskaps
* [[12. augusts]] — [[Mihajs Drosmīgais]] (''Mihai Viteazul''), Valahijas un Moldāvijas hospodars (dzimis 1558. gadā)
* [[24. oktobris]] — [[Tiho Brahe]], dāņu astronoms (dzimis 1546. gadā)
* nezināms datums — [[Semjons Papins-Saburovs]] (''Семён Папин-Сабуров''), Krievijas caristes valsts darbinieks un karavīrs

{{pg1}}
{{Commons category|1601}}

[[Kategorija:1601. gads| ]]</text>
      <sha1>fkdczjp8532q09fli6x37a1nh21q8jf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1970. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>63050</id>
    <revision>
      <id>4485528</id>
      <parentid>4447584</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:09:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4485528</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12737" sha1="jvtg1andeyplon5tb2rogkjknc0nwv7" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1970. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1970. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1970}}
{{Gada citi notikumi|1970}}
{{Gads citos kalendāros|1970}}

'''1970. gads''' ({{Rom sk gadam|1970}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[5. janvāris]]&amp;nbsp;— vismaz 15 621 cilvēki gāja bojā 7,7 balles stiprā zemestrīcē [[Juņnaņa]]s provincē [[Ķīna|Ķīnā]].
* [[15. janvāris]]&amp;nbsp;— beidza pastāvēt [[Biafra|Biafras republika]].
* [[26. janvāris]]&amp;nbsp;— [[Miks Džegers|Mikam Džegeram]] tika piespriesta 200 [[Sterliņu mārciņa|£]] liela soda nauda par marihuānas glabāšanu.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]&amp;nbsp;— vilciena katastrofā netālu no [[Buenosairesa]]s [[Argentīna|Argentīnā]] bojā gāja 236 cilvēki.
* [[11. februāris]]&amp;nbsp;— [[Japāna]] [[visums|visumā]] palaida savu pirmo [[mākslīgais pavadonis|mākslīgo pavadoni]] ''Osumi''.
* [[22. februāris]]&amp;nbsp;— [[Gajāna]], kā [[Nāciju Sadraudzība]]s dalībvalsts, kļuva par republiku.

&lt;!-- === Marts ===
 --&gt;
=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]]&amp;nbsp;— ''American Motors Corporation'' jeb ''AMC'' prezentēja ''Gremlin''.
* [[8. aprīlis]]&amp;nbsp;— milzīgā gāzes eksplozijā [[metro]] būvniecības laukumā [[Japāna]]s pilsētā [[Osaka|Osakā]] bojā gāja 79 un ievainoti tika vairāk kā 400 cilvēku.
* [[11. aprīlis]]&amp;nbsp;— [[Apollo programma]]s ietvaros startēja ''[[Apollo 13]]'' misija uz [[Mēness|Mēnesi]].
* [[17. aprīlis]]&amp;nbsp;— Apollo 13 veiksmīgi nolaidās uz [[Zeme]]s.
* [[22. aprīlis]]&amp;nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atzīmēta pirmā Zemes diena.

=== Maijs ===
* [[9. maijs]]&amp;nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]] aptuveni 100 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karu]].

=== Jūnijs ===
* [[2. jūnijs]]&amp;nbsp;— [[Norvēģija]] paziņoja, ka [[Ziemeļjūra]]s piekrastē tika atklātas lielas [[nafta]]s atradnes.
* [[4. jūnijs]]&amp;nbsp;— [[Tonga]] pasludināja neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[19. jūnijs]]&amp;nbsp;— par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]] tika iecelts [[Edvards Hīts]].
* [[28. jūnijs]]&amp;nbsp;— [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atvilka savus kājniekus no [[Kambodža]]s.

=== Jūlijs ===
* [[6. jūlijs]]&amp;nbsp;— uzreiz pēc nolaišanās [[Toronto]] starptautiskajā lidostā [[Kanāda|Kanādā]], aizdegās aviokompānijas ''Air Canada'' lidmašīna ar reisa numuru 621. Visi 100 pasažieri un 9 apkalpes locekļi gāja bojā.
* [[25. jūlijs]]&amp;nbsp;— par [[Omāna]]s [[sultāns|sultānu]] kļuva [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]].

=== Augusts ===
* [[12. augusts]]&amp;nbsp;— dibināts futbola klubs [[Parīzes &quot;Saint-Germain&quot;]].

&lt;!-- === Septembris ===
 --&gt;
=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]]&amp;nbsp;— dibināta [[Nacionālā okeānu un atmosfēras administrācija]].

=== Novembris ===
* [[17. novembris]] — uz Mēness virsmas nosēdās PSRS zonde ''[[Luna-17]]'', nogādājot automātisko mēness mobili ''[[Lunohod-1]]''. 
* [[26. novembris]]&amp;nbsp;— [[Romas pāvests]] [[Pāvils VI]] sāka tūri pa [[Āzija|Āziju]].

=== Decembris ===
* [[2. decembris]]&amp;nbsp;— dibināta [[ASV Vides aizsardzības aģentūra]].
* [[12. decembris]]&amp;nbsp;— zemes nogruvumā ASV [[Kolumbija]]s rietumu daļā bojā gāja aptuveni 200 cilvēku.
* [[15. decembris]]&amp;nbsp;— PSRS starpplanētu zonde ''[[Venera-7]]'' kļuva par pirmo, kas veiksmīgi nosēdās uz [[Venera (planēta)|Veneras]] un pārraidīja uz Zemi datus.
* [[23. decembris]]&amp;nbsp;— [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] ziemeļu tornis sasniedza pilnu augstumu, kļūstot par pasaules augstāko ēku.

== Kultūra ==
* [[8. maijs]]&amp;nbsp;— grupa ''[[The Beatles]]'' izdeva savu 12. un pēdējo studijas albumu ''[[Let It Be (albums)|Let It Be]]''.

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[4. janvāris]] — [[Kristofers Kesidijs]] (''Christopher John Cassidy''), ASV kosmonauts
* [[6. janvāris]] — [[Davids Senžaks]] (''David Saint-Jacques''), Kanādas kosmonauts
* [[13. janvāris]] — [[Marko Pantāni]] (''Marco Pantani''), Itālijas riteņbraucējs (miris 2004. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Kimija Jui]] (油井 亀美也, ''Yui Kimiya''), Japānas kosmonauts
;Februāris
* [[2. februāris]] — [[Eriks ten Hags]] (''Erik ten Hag''), nīderlandiešu futbolists un treneris
* [[14. februāris]] — [[Saimons Pegs]] (''Simon Pegg''), angļu aktieris un scenārists
* [[22. februāris]] — [[Ivans Karasjovs]] (''Иван Владимирович Карасёв''), krievu rakstnieks un žurnālists
;Marts
* [[5. marts]] — [[Džons Frušante]] (''John Frusciante''), ASV mūziķis
* [[7. marts]] — [[Reičela Vaisa]] (''Rachel Weisz''), angļu aktrise
* [[13. marts]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts (miris 2026. gadā)
* [[18. marts]]:
** [[Matiass Maurers]] (''Matthias Maurer''), Vācijas kosmonauts
** [[Kvīna Latifa]] (''Queen Latifah''), ASV aktrise un repere
* [[26. marts]] — [[Mārtins Makdona]] (''Martin McDonagh''), angļu dramaturgs un kinorežisors
;Aprīlis
* [[8. aprīlis]] — [[Andrejs Plēnkovičs]] (''Andrej Plenković''), Horvātijas premjerministrs
* [[11. aprīlis]] — [[Trevors Lindens]] (''Trevor Linden''), Kanādas hokejists
* [[20. aprīlis]] — [[Ķēstutis Kemzūra]] (''Kęstutis Kemzūra''), lietuviešu basketbolists, treneris
* [[29. aprīlis]]:
** [[Andrē Agasi]] (''Andre Kirk Agassi''), ASV tenisists
** [[Uma Tūrmane]] (''Uma Karuna Thurman''), ASV kinoaktrise
;Maijs
* [[3. maijs]] — [[Bobijs Kanevāls]] (''Bobby Cannavale''), amerikāņu aktieris
* [[5. maijs]] — [[Aleksandars Vučičs]] (''Александар Вучић''), Serbijas premjerministrs
* [[8. maijs]] — [[Luiss Enrike]] (''Luis Enrique''), spāņu futbolists un treneris
* [[15. maijs]]:
** [[Franks de Būrs]] (''Frank de Boer''), Nīderlandes futbolists, treneris
** [[Ronalds de Būrs]] (''Ronald de Boer''), Nīderlandes futbolists
* [[26. maijs]] — [[Alekss Gārlends]] (''Alex Garland''), angļu kinorežisors
* [[31. maijs]] — [[Paolo Sorrentīno]] (''Paolo Sorrentino''), itāļu kinorežisors
;Jūnijs
* [[8. jūnijs]] — [[Gabriela Gifordsa]] (''Gabrielle Giffords''), ASV politiķe
* [[25. jūnijs]] — [[Erki Nols]] (''Erki Nool''), igauņu vieglatlēts, politiķis
* [[26. jūnijs]] — [[Pols Tomass Andersons]] (''Paul Thomas Anderson''), ASV kinorežisors
;Jūlijs
* [[3. jūlijs]] — [[Tēmu Selenne]] (''Teemu Selänne''), somu hokejists
* [[16. jūlijs]] — [[Apičhatpons Vīrasethakuls]] (''Apichatpong Weerasethakul''), Taizemes kinorežisors
* [[28. jūlijs]] — [[Roberts Bēnkens]] (''Robert Louis Behnken''), ASV kosmonauts
* [[30. jūlijs]] — [[Kristofers Nolans]] (''Christopher Nolan''), Lielbritānijas / ASV režisors
;Augusts
* [[2. augusts]] — [[Kevins Smits]] (''Kevin Smith''), ASV filmu veidotājs un aktieris
* [[13. augusts]] — [[Alans Šīrers]] (''Alan Shearer''), Anglijas futbolists
* [[20. augusts]] — [[Freds Dērsts]] (''Fred Durst''), ASV dziedātājs
* [[23. augusts]] — [[Rivers Fīnikss]] (''River Phoenix''), ASV aktieris un mūziķis (miris 1993. gadā)
* [[25. augusts]] — [[Klaudija Šifere]] (''Claudia Schiffer''), vācu modele, aktrise
* [[30. augusts]] — [[Paulu Souza]] (''Paulo Manuel Carvalho Sousa''), Portugāles futbolists
;Septembris
* [[26. septembris]] — [[Pjērs Lidērs]] (''Pierre Fritz Lueders''), Kanādas bobslejists
* [[29. septembris]] — [[Nikolass Vindings Refns]] (''Nicolas Winding Refn''), Dānijas kinorežisors
;Oktobris
* [[22. oktobris]] — [[Havjers Milejs]] (''Javier Milei''), Argentīnas prezidents
* [[29. oktobris]]:
** [[Filips Koku]] (''Phillip Cocu''), Nīderlandes futbolists
** [[Edvīns van der Sars]] (''Edwin van der Sar''), Nīderlandes futbolists
;Novembris
* [[3. novembris]] — [[Dženeta Epsa]] (''Jeanette Epps''), ASV kosmonaute, inženiere
* [[21. novembris]] — [[Torstens Hass]] (''Torsten Haß''), vācu rakstnieks
;Decembris
* [[18. decembris]] — [[DMX]], ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (miris 2021. gadā)
* [[20. decembris]] — [[Tods Filipss]] (''Todd Phillips''), ASV kinorežisors
* [[21. decembris]] — [[Barts de Vēvers]] (''Bart De Wever''), beļģu politiķis
* [[27. decembris]] — [[Naoko Jamadzaki]] (山崎 直子 ''Yamazaki Naoko''), Japānas kosmonaute
* [[28. decembris]] — [[Oļegs Artemjevs]] (''Олег Германович Артемьев''), Krievijas kosmonauts

== Miruši ==
* [[5. janvāris]] — [[Makss Borns]] (''Max Born''), Vācijas/Lielbritānijas fiziķis un matemātiķis (dzimis 1882. gadā)
* [[10. janvāris]] — [[Pāvels Beļajevs]] (''Павел Беляев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1925. gadā)
* [[27. janvāris]] — [[Ērihs Hekels]] (''Erich Heckel''), vācu mākslinieks (dzimis 1883. gadā)
* [[2. februāris]] — [[Bērtrands Rasels]] (''Bertrand Arthur William Russell''), angļu matemātiķis (dzimis 1872. gadā)
* [[4. februāris]] — [[Luijs Lofrē]] (''Louis Laufray'') — franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1881. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Dimitrijs Lundrs]] (''Δημήτριος Λούνδρας''), grieķu vingrotājs, jūras spēku virsnieks un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1885. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Šmuels Josefs Agnons]] (שמואל יוסף עגנון), ebreju rakstnieks (dzimis 1888. gadā)
* [[30. marts]] — [[Heinrihs Brīnings]] (''Heinrich Brüning''), vācu politiķis (dzimis 1885. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Pauls Cēlans]] (''Paul Celan''), vācu dzejnieks (dzimis 1920. gadā)
* [[28. aprīlis]] — [[Eds Beglijs]] (''Ed Begley''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Vladislavs Anderss]] (''Władysław Anders''), Polijas ģenerālis un politiķis (dzimis 1892. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Nellija Zaksa]] (''Nelly Sachs''), vācu rakstniece (dzimusi 1891. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Hjalmars Šahts]] (''Hjalmar Schacht''), vācu ekonomists (dzimis 1877. gadā)
* [[7. jūnijs]] — [[Eduards Morgans Forsters]] (''Edward Morgan Forster''), angļu rakstnieks (dzimis 1879. gadā)
* [[11. jūnijs]] — [[Aleksandrs Kerenskis]] (''Александр Керенский''), Krievijas politiķis (dzimis 1881. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Vladimirs Props]] (''Владимир Пропп''), krievu folklorists (dzimis 1895. gadā)
* [[1. septembris]] — [[Fransuā Moriaks]] (''François Mauriac''), franču rakstnieks (dzimis 1885. gadā)
* [[18. septembris]]:
** [[Džimijs Hendrikss]] (''Jimi Hendrix''), amerikāņu rokmūziķis (dzimis 1942. gadā)
** [[Pedro Sea]] (''Pedro Cea''), Urugvajas futbolists (dzimis 1900. gadā)
* [[23. septembris]] — [[Burvils]] (''Bourvil''), franču kinoaktieris (dzimis 1917. gadā)
* [[25. septembris]] — [[Ērihs Marija Remarks]] (''Erich Maria Remarque''), vācu rakstnieks (dzimis 1942. gadā)
* [[28. septembris]] — [[Gamāls Abdels Nāsers]] (جمال عبد الناصر), Ēģiptes politiķis (dzimis 1918. gadā)
* [[4. oktobris]] — [[Dženisa Džoplina]] (''Janis Joplin''), amerikāņu dziedātāja (dzimusi 1943. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Eduārs Daladjē]] (''Édouard Daladier''), franču politiķis (dzimis 1884. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Rūdolfs Karnaps]] (''Rudolf Carnap''), Vācijas, ASV filozofs (dzimis 1891. gadā)
* [[8. novembris]] — [[Napoleons Hills]] (''Napoleon Hill''), amerikāņu grāmatu autors (dzimis 1883. gadā)
* [[9. novembris]] — [[Šarls de Golls]] (''Charles de Gaulle''), Francijas politiķis un militārais darbinieks (dzimis 1890. gadā)
* [[19. novembris]] — [[Andrejs Jerjomenko]] (''Андрей Иванович Ерёменко''), PSRS maršals (dzimis 1892. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
&lt;!-- 
== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
 --&gt;

{{pg4}}
{{commonscat|1970|1970. gads}}
{{Laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1970. gads|*]]</text>
      <sha1>jvtg1andeyplon5tb2rogkjknc0nwv7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasilijs Kononovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64748</id>
    <revision>
      <id>4485660</id>
      <parentid>4370241</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:49:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485660</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21424" sha1="f9cchl0reu4qsyd7d3dr3dzsbz8jf46" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Vasiliju Kononovu|Kononovs|Kononovs}}
{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Vasilijs Kononovs
| vārds_orig = ''Василий Макарович Кононов''
| attēls = Vasiliy Kononov.png
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| dz_gads = 1923
| dz_mēnesis = 1
| dz_diena = 1
| dz_vieta = {{vieta|Latvija|Ludzas apriņķis|Mērdzenes pagasts|Strauja}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2011
| m_mēnesis = 3
| m_diena = 31
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}&lt;ref name=&quot;tvc.ru&quot;/&gt;
| pilsonība = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Republika]] (līdz 2000. gadam)&lt;br&gt;{{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]]&lt;ref name=&quot;ECHR&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;LA&quot;&gt;[http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-03-01&amp;id=3400905&amp;type=la Nekaunība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304190111/http://mod.la.lv/main1.php?dat=2008-03-01&amp;id=3400905&amp;type=la |date=2016-03-04 }}, Māris Antonevičs, raksts laikrakstā Latvijas Avīze ({{dat|2008|03|01|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}&lt;/ref&gt; (2000—2011)
| tautība = [[krievs]]
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = 
| citas daļas = 
}}
'''Vasilijs Kononovs''' ({{val|ru|Василий Макарович Кононов}}, dzimis {{dat|1923|01|01}} [[Strauja (Goliševas pagasts)|Straujas sādžā]], tagadējā [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Goliševas pagasts|Goliševas pagastā]], miris {{dat|2011|03|31}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Padomju kaujinieki Latvijā|padomju partizāns]], pensionēts [[Latvijas PSR|LPSR]] [[Padomju milicija|milicijas]] virsnieks. Par noziegumiem, ko viņa vadītā partizānu vienība 1944. gada maijā pastrādāja Mazo Batu sādžā, ilgstošā tiesvedībā Latvijas tiesās atzīts par vainīgu [[kara noziegumi|kara noziegumu]] izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā un notiesāts ar cietumsodu. [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa]] ar balsu vairākumu nesaskatīja Kononova notiesāšanā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumus.

== Biogrāfija ==
[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, [[1941]]. gada jūnijā, kad [[Vērmahts]] [[Vācijas—PSRS karš|uzbruka]] [[Padomju Savienība]], ieņemot arī tās agrāk [[Latvijas okupācija (1940)|okupēto Latviju]], [[Sarkanā armija]] atkāpās no Latvijas teritorijas uz [[Krievijas PFSR]]. Līdz ar to arī Kononovs pārvācās uz Krievijas PFSR, kur sākotnēji strādāja [[kolhozs|kolhozā]], vēlāk — par strādnieku militārā rūpnīcā.&lt;ref name=&quot;ECHR&quot;&gt;Kononov v. Latvia, no. 36376/04, Judgment of 24 July 2008., spriedums pieejams ECT mājaslapā [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&amp;documentId=838477&amp;portal=hbkm&amp;source=externalbydocnumber&amp;table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{en ikona}}], [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&amp;documentId=838475&amp;portal=hbkm&amp;source=externalbydocnumber&amp;table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{fr ikona}}]; [http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=302 izvilkumi Ārlietu ministrijas mājaslapā{{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091004173200/http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/@id=302 |date={{dat|2009|10|04||bez}} }}; pārskatīts {{dat|2010|05|05|SK}}&lt;/ref&gt;

[[1942]]. gadā Kononovs tika mobilizēts Sarkanās armijas rindās un nozīmēts rezerves dienestā Latvijas divīzijā. No [[1942]]. līdz [[1943]]. gadam Kononovs izgāja īpašu apmācību diversijas veikšanā ({{val|ru|подрывники}}), kur viņš iemācījās, kā organizēt un vadīt [[desants|desanta]] vienību aiz ienaidnieka līnijas. Pēc apmācības iziešanas viņš tika pie seržanta pakāpes un pēc tam, {{dat|1943|06|23|Ģ}} naktī, kopā ar apm. 20 citiem karavīriem tika nogādāts [[Trešais reihs|Vācijas]] okupētajā [[Baltkrievija]]s teritorijā, tuvu Latvijas robežai. Tur Kononovs pievienojās padomju partizānu vienībai (Viļa Laiviņa specgrupa) un [[1944]]. gada martā viņu nozīmēja par diversantu grupas vadītāju.&lt;ref name=&quot;ECHR&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;MK_parstavis&quot;&gt;[http://www.mkparstavis.am.gov.lv/lv/?id=296 Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina spriedumu lietā &quot;Kononovs pret Latviju&quot;]{{Novecojusi saite}}, raksts MK pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|01|02|SK}}&lt;/ref&gt;

== Mazo Batu traģēdija ==
Notikumi, par kuriem Kononovs tiesāts, t. s. '''Mazo Batu traģēdija''', risinājās [[1944]]. gadā [[Mazie Bati|Mazajos Batos]] ([[Goliševas pagasts]]), sādžā, kas atradās tikai puskilometru no Vasilija Kononova dzimtās Straujas sādžas.&lt;ref name=&quot;NRA&quot;&gt;[http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm Mazajos Batos apstājies laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915072635/http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}, Agnese Margēviča, raksts laikrakstā NRA ({{dat|2008|07|31|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}&lt;/ref&gt; {{dat||02|29}} sādžā ieradās 12 padomju partizāni, kurus savās mājās uzņēma Krupniku ģimene. Naktī ieradās vācieši un cīņā nogalināja visus partizānus, tai skaitā partizānu brigādes komandiera majora Čugunova sievu Antoņinu un viņas 7 mēnešus veco dēlu.

Atriebjoties par nodevību, [[Vasarsvētki|Vasarsvētku]] dienā, {{dat|1944|05|27}}, pārģērbušies vācu armijas uniformās, sādžā ieradās Vasilija Kononova vadītā partizānu brigāde, un, nošaujot vai sadedzinot dzīvus, nogalināja deviņus sādžas iedzīvotājus, tostarp Teklu Krupniku, kura bija pēdējā grūtniecības mēnesī.&lt;ref name=&quot;kasacijas_spriedums&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NRA&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/partizans-vai-kara-noziedznieks Partizāns vai kara noziedznieks?], Gunita Nagle, raksts laikrakstā Diena ({{dat|2008|07|26|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}&lt;/ref&gt;

Pēc Otrā pasaules kara Mazo Batu sādža ir pamesta un mūsdienās vairs neeksistē.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm Mazajos Batos apstājies laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080915072635/http://www.nra.lv/zinas/5227-mazajos-batos-apstajies-laiks.htm |date={{dat|2008|09|15||bez}} }}, Agnese Margēviča, raksts laikrakstā NRA ({{dat|2008|07|31|SK}}), informācija iegūta {{dat|2010|05|19|SK}}&lt;/ref&gt;

== Pēckara periods ==
Pēc kara Vasilijs Kononovs palika Latvijas PSR. [[1946]]. gada novembrī viņš kļuva par [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] biedru, [[1957]]. gadā absolvēja [[PSRS Iekšlietu ministrija]]s akadēmiju un vēlākos gados strādāja dažādos amatos milicijā. Kononovs bija milicijas pulkvedis, vadījis kriminālizmeklēšanas nodaļu, LPSR transporta milicijas nodaļu, līdz aiziešanai pensijā [[1988]]. gadā.&lt;ref name=&quot;MK_parstavis&quot;/&gt;

Kononovs saņēmis vairākus apbalvojumus, tai skaitā [[Ļeņina ordenis|Ļeņina ordeni]], Tēvijas kara pirmās pakāpes ordeni, Darba Sarkanā karoga ordeni, Goda zīmi, u.c. Savukārt [[Krievija]]s prezidents [[Vladimirs Putins]] savulaik apsveicis Kononovu, uzdāvinot viņam rokaspulksteni.&lt;ref name=&quot;LA&quot;/&gt; Arī Krievijas vēstnieks Latvijā [[Aleksandrs Vešņakovs]] [[2008. gads|2008]]. gadā sveica Kononovu dzimšanas dienā, uzsverot Kononova lomu Eiropas atbrīvošanā no [[fašisms|fašisma]].&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=22784030 Vešņakovs sveic par kara noziegumiem notiesāto Kononovu dzimšanas dienā], LETA, raksts portālā DELFI {{dat|2009|01|02|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|03|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tvc.ru&quot;&gt;[http://beta.tvc.ru/ShowNews.aspx?top=5&amp;id=96d1ca98-5107-4dec-b325-c158069bd5ce Ветерану Василию Кононову исполнилось 86 лет {{ru ikona}}]{{Novecojusi saite}}, raksts un TV sižets organizācijas ТВ Центр-Москва mājaslapā ({{dat|2009|02|01|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|01|02|SK}}&lt;/ref&gt;

== Tiesvedība ==
[[1998]]. gada janvārī [[Satversmes aizsardzības birojs|Satversmes aizsardzības biroja]] [[Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs]] (TSDC) ierosināja krimināllietu pret Kononovu aizdomās par iespējamu [[kara noziegums|kara noziegumu]]. TSDC bija uzgājis dokumentus, &quot;kas pierādīja, ka viņš kā partizānu grupas vadītājs bijis Maskavas [[NKVD]] 4. pārvaldes algu sarakstos. Šīs pārvaldes, ko vadījis Pāvels Sudoplatovs, uzdevums bijis [[diversija|diversiju]] organizācija un darbs ienaidnieka aizmugurē, un [[partizāns|partizānu]] darbības uzdevums bijusi arī mierīgo iedzīvotāju terorizēšana, lai viņos radītu nepatiku pret vietējo varu. Ar to varētu izskaidrot, kādēļ V. Kononova vienība Mazajos Batos ieradās, pārģērbusies vācu armijas formās.&quot;&lt;ref name=&quot;NRA_29.07.08&quot;&gt;[http://www.nra.lv/zinas/5119-iejaju-sadza-uz-balta-zirga-lielijies-vasilijs-kononovs.htm «Iejāju sādžā uz balta zirga» — lielījies Vasilijs Kononovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080920085012/http://www.nra.lv/zinas/5119-iejaju-sadza-uz-balta-zirga-lielijies-vasilijs-kononovs.htm |date={{dat|2008|09|20||bez}} }}, Agnese Margēviča, raksts laikrakstā NRA ({{dat|2008|07|29|SK}}), pārskatīts {{dat|2009|01|02|SK}}&lt;/ref&gt; Izmeklēšanas laikā tika noskaidrotas arī pārējo {{dat|1944|05|27|Ģ}} notikumos piedalījušos partizānu personības — izņemot Kononovu, visi bija miruši.&lt;ref name=&quot;kasacijas_spriedums&quot;/&gt;

{{dat|2000|01|21}} [[Rīgas apgabaltiesa]] atzina Vasiliju Kononovu par vainīgu viņam izvirzītajā apsūdzībā kara noziegumos un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu.&lt;ref name=&quot;MK_parstavis&quot;/&gt; Plašu rezonansi ārpus Latvijas&lt;ref&gt;[http://www.guardian.co.uk/theguardian/2000/mar/13/features11.g23 Where Nazis are heroes {{en ikona}}], Ian Traynor, raksts laikrakstā The Guardian un portālā guardian.co.uk {{dat|2000|03|13|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|03|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lenta.ru/world/2000/01/21/kononov/ Рижский суд приговорил советского партизана к 6 годам {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080228223640/http://lenta.ru/world/2000/01/21/kononov/ |date={{dat|2008|02|28||bez}} }}, lenta.ru {{dat|2000|01|21|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|03|SK}}&lt;/ref&gt; izsaukušo spriedumu gan Kononovs, gan LR Ģenerālprokuratūra pārsūdzēja šo spriedumu apelācijas kārtībā AT Krimināllietu Tiesu palātai.&lt;ref name=&quot;MK_parstavis&quot;/&gt; Lietā iesaistījās Krievija augstākajā līmenī.&lt;ref&gt;[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=603&amp;art_id=1990 Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga nosūtīja atbildes vēstuli Krievijas prezidenta vietas izpildītājam Vladimiram Putinam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160313203413/http://president.lv/pk/content?art_id=1990&amp;cat_id=603 |date={{dat|2016|03|13||bez}} }}, preses relīze Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā {{dat|2000|02|23|SK}}, pārskatīta {{dat|2009|01|03|SK}}&lt;/ref&gt; Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar īpašu rīkojumu piešķīra Krievijas pilsonību Vasilijam Kononovam, kurš pirms tam bija Latvijas pilsonis.&lt;ref name=&quot;ECHR&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lenta.ru/russia/2000/04/12/kononov/index.htm Путин предоставил российское гражданство партизану Кононову {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060228014723/http://lenta.ru/russia/2000/04/12/kononov/index.htm |date={{dat|2006|02|28||bez}} }}, raksts portālā lenta.ru {{dat|2000|04|12|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.lenta.ru/world/2000/05/25/kononov/ Партизан Кононов отказался от гражданства Латвии {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080228223645/http://lenta.ru/world/2000/05/25/kononov/ |date={{dat|2008|02|28||bez}} }}, raksts portālā lenta.ru {{dat|2000|05|25|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2000|04|25}} AT Krimināllietu Tiesu palāta nosūtīja Kononova krimināllietu Ģenerālprokuratūrai papildu izmeklēšanai, uzskatot, ka lietas materiālos nav atbildes uz vairākiem jautājumiem, kuriem ir būtiska nozīme lietā. Lietas papildizmeklēšanas laikā, AT Senāts grozīja krimināllietas teritoriālo piekritību, nozīmējot Latgales apgabaltiesu kā atbildīgo tiesu. {{dat|2002|06|27}} Latgales apgabaltiesa nozīmēja Kononovam medicīnisko, psihiatrisko un psiholoģisko ekspertīzi, kuras laikā tika noskaidrots, ka iesniedzēja vispārējais veselības stāvoklis pasliktinās, un ka viņam nekādā ziņā nav ieteicams piemērot ar [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]] saistītu sodu.&lt;ref name=&quot;MK_parstavis&quot;/&gt;

{{dat|2003|10|03}} Latgales apgabaltiesa notiesāja Vasiliju Kononovu par [[bandītisms|bandītismu]], ne kara noziegumiem,&lt;ref name=&quot;NRA_29.07.08&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;kasacijas_spriedums&quot;/&gt; atbrīvojot Kononovu no kriminālatbildības noilguma dēļ. Gan Kononovs, gan Ģenerālprokuratūra iesniedza apelāciju.&lt;ref name=&quot;MK_parstavis&quot;/&gt;

{{dat|2004|04|30}} [[Latvijas Augstākā tiesa|Latvijas Augstākās tiesas]] Krimināllietu tiesu palāta atcēla pirmās instances spriedumu un, taisot jaunu spriedumu, atzina Kononovu par vainīgu [[kara noziegums|kara noziegumu]] izdarīšanā Otrā pasaules kara laikā&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20090204190215/http://at.gov.lv/lv/information/about-notable-events/2007/september/20070924/ Pieci Augstākās tiesas pārstāvji Strasbūrā gūst ieskatu cilvēktiesību aizsardzībā], Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa ({{dat|2007|09|24|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}&lt;/ref&gt; un piesprieda cietumsodu, ko Kononovs bija izcietis, esot apcietinājumā laikā no {{dat|1998|08|14|Ģ}} līdz {{dat|2000|04|25|D}}. {{dat|2004|09|28}} Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments izskatīja kasācijas sūdzību un atstāja negrozītu {{dat|2004|04|30|Ģ}} spriedumu.&lt;ref name=&quot;kasacijas_spriedums&quot;&gt;[http://vip.latnet.lv/lpra/konon28sept.htm 2004. gada 28. septembra Senāta Krimināllietu departamenta lēmums Par kara noziegumā apsūdzēto Vasīliju Kononovu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100223021759/http://vip.latnet.lv/lpra/konon28sept.htm |date=2010. gada 23. Februāris }}, pārpublicēts Latvijas Politiski represēto apvienības mājaslapā, pārskatīts {{dat|2009|02|01|sk}}&lt;/ref&gt;

=== Eiropas Cilvēktiesību tiesa ===
{{dat|2004|08|27}} Kononovs iesniedza prasību [[Eiropas Cilvēktiesību tiesa|Eiropas Cilvēktiesību tiesā]] (ECT), kura {{dat|2008|07|24|Ģ}} spriedumā atzina, ka attiecībā pret Kononovu pārkāpts [[Eiropas Cilvēktiesību konvencija]]s 7.pants,&lt;ref&gt;&quot;1. Nevienu nedrīkst atzīt par vainīgu noziegumā tādas darbības vai bezdarbības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā esošajiem valsts iekšējiem tiesību aktiem vai starptautiskajām tiesībām, nebija noziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro nozieguma izdarīšanas brīdī.&lt;br /&gt;2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru darbību vai bezdarbību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par noziegumu saskaņā ar vispārējiem civilizēto nāciju atzītajiem tiesību principiem.&quot;[http://www.humanrights.lv/doc/regional/eck.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228012259/http://www.humanrights.lv/doc/regional/eck.htm|date={{dat|2008|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;, kā arī Kononovam pienākas kompensācija 30 tūkstošu eiro apmērā par morālo kaitējumu.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/dienas_komentari/kononovs-pret-latviju Askolds Rodins: Kononovs pret Latviju], Askolds Rodins, komentārs laikrakstā Diena ({{dat|2008|07|29|SK}}), informācija iegūta {{dat|2008|09|18|SK}}&lt;/ref&gt; Kononovs piepriestās summas apmēru nosauca par ņirgāšanos — prasījis viņš bija 5 187 000 EUR,&lt;ref&gt;[http://www.nra.lv/zinas/5155-vasilijs-kononovs-nav-apmierinats-ar-kompensaciju-un-rakstis-gramatu.htm Vasilijs Kononovs nav apmierināts ar kompensāciju un rakstīs grāmatu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305031408/http://nra.lv/zinas/5155-vasilijs-kononovs-nav-apmierinats-ar-kompensaciju-un-rakstis-gramatu.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Aivis Biķernieks, raksts laikraksta NRA portālā {{dat|2008|07|29|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://newsru.ru/world/28jul2008/kononov.html &quot;Издевательскую&quot; компенсацию ветеран Кононов потратит на написание книги о войне с бандитами в Латвии {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241211175827/http://newsru.ru/world/28jul2008/kononov.html |date={{dat|2024|12|11||bez}} }}, raksts portālā NEWSRU.com {{dat|2008|07|28|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt; apsveikumus par šo uzvaru viņš saņēma gan no [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]],&lt;ref&gt;[http://lenta.ru/news/2008/07/25/cononov/ МИД РФ порадовался за партизана Кононова {{ru ikona}}], raksts portālā lenta.ru {{dat|2008|07|28|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.mid.ru/brp_4.nsf/sps/ADD8AA0D505E8503C3257491002B5DB4 Комментарий Департамента информации и печати МИД России в связи с решением ЕСПЧ об удовлетворении иска ветерана Великой Отечественной войны В.М.Кононова к властям Латвии {{ru ikona}}], komentārs Krievijas Ārlietu ministrijas mājaslapā {{dat|2008|07|28|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt; gan no [[Maskava]]s mēra [[Jurijs Lužkovs|Jurija Lužkova]], kurš norādīja uz Maskavas nozīmīgo lomu Kononova interešu aizsardzībā.&lt;ref&gt;[http://www.rian.ru/society/20080725/114938028.html Победа Кононова вернула ему доброе имя партизана и патриота — Лужков {{ru ikona}}], raksts portālā РИА Новости {{dat|2008|07|25|SK}}, pārskatīts {{dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt; Šī Krievijas iesaistīšanās procesā tiek vērtēta pretrunīgi.&lt;ref&gt;[http://www.politika.lv/index.php?id=16750 Kononovs pret Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080924184029/http://www.politika.lv/index.php?id=16750 |date={{dat|2008|09|24||bez}} }}, Mārtiņš Paparinskis, raksts portālā politika.lv {{dat|2008|09|16|SK}}, pārskatīts {{Dat|2009|01|04|SK}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2008|10|14}} Latvijas Republikas Ministru kabinets pieņēma lēmumu iesniegt apelācijas sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā&lt;ref&gt;[http://www.lv.lv/?menu=doc&amp;sub=466&amp;id=182397&amp;lv_dala=29 MK iesniegs apelācijas sūdzību lietā ,,Kononovs pret Latviju,, Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielajā palātā]{{Novecojusi saite}}, preses relīze, publicēta portālā LV.LV {{dat|2008|10|15|SK}}, pārskatīta {{dat|2009|01|02|SK}}&lt;/ref&gt; saskaņā ar [[ECK|Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas]] 43.pantu.&lt;ref&gt;&quot;43. pants.&lt;br /&gt;
Lietu nodošana Lielajai palātai&lt;br /&gt;
1. Trīs mēnešu laikā no dienas, kad palāta ir taisījusi spriedumu attiecīgajā lietā, jebkura no šajā lietā iesaistītajām pusēm izņēmuma gadījumos var lūgt nodot šo lietu izskatīšanai Lielajā palātā.&lt;br /&gt;
2. Tiesnešu kolēģija piecu Lielās palātas tiesnešu sastāvā šo lūgumu pieņem, ja attiecīgā lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju vai piemērošanu, vai tā skar svarīgu jautājumu, kam ir vispārēja nozīme.&lt;br /&gt;
3. Ja minētā tiesnešu kolēģija lūgumu pieņem, Lielā palāta izlemj šo lietu, taisot spriedumu.&quot;[http://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228012305/http://www.humanrights.lv/doc/regional/eckkons.htm|date={{dat|2008|12|28||bez}}}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|05|17}} Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta ar 14 balsīm pret 3 nosprieda, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pants Kononova lietā tomēr nav ticis pārkāpts.&lt;ref&gt;[http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&amp;documentId=867803&amp;portal=hbkm&amp;source=externalbydocnumber&amp;table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 ECT LP spriedums lietā ''Kononov v. Latvia'']{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
== Skatīt arī ==
* [[Alfons Noviks]]
== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kononovs, Vasilijs}}
[[Kategorija:Ludzas novadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas krievi]]
[[Kategorija:LKP biedri]]
[[Kategorija:Latvijas PSR milicijas darbinieki]]
[[Kategorija:Latvijas noziedznieki]]
[[Kategorija:Kara noziedznieki]]
[[Kategorija:Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietas pret Latviju]]
[[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanās Zvaigznes ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Matīsa kapos apbedītie]]</text>
      <sha1>f9cchl0reu4qsyd7d3dr3dzsbz8jf46</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>30. septembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>65546</id>
    <revision>
      <id>4485621</id>
      <parentid>4362889</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:21:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */ +1.......</comment>
      <origin>4485621</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5296" sha1="douuuxmnqxqy8fimm79x5ll7pbcjk1f" xml:space="preserve">'''30. septembris''' ir gada 273. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (274. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 92 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Elma]], [[Elna]], [[Menarda]]

== Notikumi ==
* [[1399. gads]] — [[Henrijs IV Lankasters]] tika kronēts par [[Anglijas Karaliste|Anglijas]] karali.
* [[1895. gads]] — [[Madagaskara]] kļuva par [[Francija]]s protektorātu.
* [[1938. gads]] — [[Apvienotā Karaliste]], Francija, [[Vācija]] un [[Itālija]] parakstīja [[Minhenes vienošanās|Minhenes vienošanos]], kas ļāva Vācijai [[Sudetu aneksija|anektēt]] [[Čehoslovākija]]s [[Sudetu apgabals|Sudetu apgabalu]].
* [[1966. gads]]:
** [[Bečuanalenda]]s protektorāts ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un tika pārdēvēts par [[Botsvāna|Botsvānu]].
** pieņemts pašreizējais [[Botsvānas karogs]].
* [[1980. gads]] — publicēta pirmā ''[[Ethernet]]'' specifikācija.
* [[2007. gads]] — [[Ukraina|Ukrainā]] norisinājās parlamenta ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad prezidents [[Viktors Juščenko]] atlaida parlamentu.
* [[2020. gads]] — [[Kuveita]]s emīra tronī kāpa kroņprincis [[Navafs al Ahmeds as Sabahs]], dienu pēc viņa brāļa emīra [[Sabahs al Ahmeds as Sabahs|Sabaha al Ahmeda as Sabaha]] nāves.

== Dzimuši ==
* [[1700. gads]] — [[Staņislavs Konarskis]] (''Stanisław Konarski''), poļu mūks un izglītības reformators (miris 1774. gadā)
* [[1732. gads]] — [[Žaks Nekērs]] (''Jacques Necker''), Francijas politiķis (miris 1804. gadā)
* [[1856. gads]] — [[Andrejs Jurjāns]], latviešu komponists un folklorists (miris 1922. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Hanss Geigers]] (''Hans Geiger''), vācu fiziķis (miris 1945. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Aleksandrs Vasiļevskis]] (''Александр Василевский''), PSRS maršals (miris 1977. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Maikls Pauels]] (''Michael Powell''), angļu kinorežisors (miris 1990. gadā)
* [[1908. gads]] — [[Dāvids Oistrahs]] (''Давид Ойстрах''), PSRS vijolnieks (miris 1974. gadā)
* [[1916. gads]] — [[Ričards Kenets Gajs]] (''Richard Kenneth Guy''), britu matemātiķis (miris 2020. gadā)
* [[1918. gads Latvijā|1918. gads]] — [[Elmārs Bauris]], latviešu hokejists (miris 2019. gadā)
* [[1921. gads]] — [[Debora Kāra]] (''Deborah Kerr''), skotu aktrise (mirusi 2007. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Bernds Meinungers]] (''Bernd Meinunger''), vācu dziesmu autors (miris 2025. gadā)
* [[1959. gads]] — [[Sjomara Kastro]] (''Xiomara Castro''), Hondurasas prezidente
* [[1962. gads]] — [[Franks Reikārds]] (''Franklin Rijkaard''), Nīderlandes futbolists un treneris
* [[1964. gads]] — [[Monika Belluči]] (''Monica Bellucci''), itāliešu aktrise
* [[1964. gads]] — [[Stīvens Friks]] (''Stephen Frick''), ASV kosmonauts
* [[1975. gads]] — [[Mariona Kotijāra]] (''Marion Cotillard''), franču aktrise un dziedātāja
* [[1979. gads]] — [[Primožs Kozmuss]] (''Primož Kozmus''), slovēņu vieglatlēts
* [[1980. gads]]:
** [[Martina Hingisa]] (''Martina Hingis'', ''Martina Hingisová''), slovāku izcelsmes Šveices tenisiste
** [[Kristians Kentvels]] (''Christian Cantwell''), ASV vieglatlēts
* [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Kristīne Kārkliņa]], latviešu basketboliste
* [[1986. gads]] — [[Olivjē Žirū]] (''Olivier Giroud''), franču futbolists
* [[1987. gads]] — [[Aida Garifullina]] (''Аида Гарифуллина''), tatāru tautības Krievijas operdziedātāja

== Miruši ==
* [[1288. gads]] — [[Lešeks II Melnais]] (''Leszek II Czarny''), Polijas kņazs (dzimis 1241. gadā)
* [[1672. gads]] — [[Georgs Elgers]] (''Georg Elger''), latviešu izcelsmes katoļu priesteris (dzimis 1585. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Žoržs Bulanžē]] (''Georges Boulanger''), franču ģenerālis un politiķis (dzimis 1837. gadā)
* [[1937. gads]] — [[Antoni Sveiss]] (''Anthony Sweijs''), nīderlandiešu sporta šāvējs (dzimis 1852. gadā)
* [[1943. gads Latvijā|1943. gads]] — [[Naums Āronsons]], Latvijas ebreju tēlnieks un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1872. gadā)
* [[1948. gads]] — [[Edīte Rūzvelta]] (''Edith Roosevelt''), ASV pirmā lēdija (dzimusi 1861. gadā)
* [[1955. gads]] — [[Džeimss Dīns]] (''James Dean''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[1985. gads]]:
** [[Čārlzs Rihters]] (''Charles Richter''), ASV seismologs (dzimis 1900. gadā)
** [[Simona Sinjorē]] (''Simone Signoret''), franču aktrise (dzimusi 1921. gadā)
* [[1987. gads]] — [[Alfreds Besters]] (''Alfred Bester''), ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1913. gadā)
* [[1990. gads]] — [[Patriks Vaits]] (''Patrick White''), Austrālijas rakstnieks (dzimis 1912. gadā)
* [[1999. gads Latvijā|1999. gads]] — [[Baiba Puzinas]], latviešu kostīmu māksliniece (dzimusi 1944. gadā)
* [[2024. gads]]:
** [[Dikembe Mutombo]] (''Dikembe Mutombo''), baluba tautības Kongo basketbolists (dzimis 1966. gadā)
** [[Kens Peidžs]] (''Ken Page''), amerikāņu aktieris un kabarē dziedātājs (dzimis 1954. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Neatkarības diena]] ([[Botsvāna]])
* Starptautiskā tulku diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Septembris]]</text>
      <sha1>douuuxmnqxqy8fimm79x5ll7pbcjk1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēdošais Bizons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>67173</id>
    <revision>
      <id>4485384</id>
      <parentid>4305844</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:28:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485384</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2749" sha1="lvtx26vnqpcofk0a2325rrzxdjxsycf" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Sēdošais Bizons
|     vārds_orig = ''Tȟatȟáŋka Íyotake''
|         attēls = Sitting Bull - edit2.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Sēdošais Bizons 1885. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1831
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = [[Grandrivera]]s baseins, [[Dakotas teritorija]], {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1890
|      m_mēnesis = 12
|        m_diena = 15
|        m_vieta = [[Standingrokas rezervācija]], [[Dienviddakota]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = mūziķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = Sitting Bull Signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}

'''Sēdošais Bizons''' ([[lakotu valoda|lakotu]]: Tȟatȟáŋka Íyotake, arī ''Slon-he'' - &quot;Lēnais&quot;; dzimis ap [[1831]]. gadu, miris {{dat|1890|12|15}}) bija [[hunkpapa]] [[siu (tauta)|lakotu]] cilts virsaitis. Dzimis netālu no [[Grandrivera]]s, [[Dakota]]s dienvidos un nogalināts [[Standing Rock Indian rezervāts|''Standing Rock Indian'' rezervātā]] aresta laikā.

Viņš [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] vēsturē ir visplašāk pazīstams ar uzvaru [[Mazās Bighornas kauja|Mazās Bighornas kaujā]] pret pulkvedi [[Džordžs Ārmstrongs Kasters|Džordžu Ārmstrongu Kasteru]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 7. Jātnieku vienību {{dat|1876|6|25}}, kad piepildījās Sēdošā Bizona pareģojums par uzvaru. Vairākus mēnešus pēc kaujas Sēdošais Bizons aizbēga uz [[Vūdmauntaina|Vūdmauntainu]], [[Saskačevana|Saskačevanu]]. Kanādā viņš palika līdz 1881. gadam, kad pārtikas trūkums piespieda padoties amerikāņu spēkiem. Taču neliela daļa hunkapapa lakotu ar [[Virsaitis Vambli Gči|virsaiti Vambli Gči]] priekšgalā palika Vūdmauntainā. Pēc atgriešanās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], Sēdošais Bizons īsu brīdi piedalījās [[Bufalo Bills|Bufalo Billa]] [[Mežonīgo Rietumu šovs|Mežonīgo Rietumu šovā]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.pbs.org/weta/thewest/people/s_z/sittingbull.htm The West raksts par Sēdošo Bizonu]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081018221938/http://www.pbs.org/weta/thewest/people/s_z/sittingbull.htm |date={{dat|2008|10|18||bez}} }} {{en ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ziemeļamerikas indiāņi]]
[[Kategorija:Indiāņu virsaiši]]
[[Kategorija:Siu]]
[[Kategorija:1831. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1890. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>lvtx26vnqpcofk0a2325rrzxdjxsycf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Davis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69580</id>
    <revision>
      <id>4485499</id>
      <parentid>4485230</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:58:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <origin>4485499</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="582" sha1="6c2g93rr0ydcp3ov02b4un3w7p0ilup" xml:space="preserve">'''''Davis''''' var attiekties uz:
* [[Deiviss]] (''Davis'') — velsiešu cilmes uzvārds vīriešu dzimtē;
* [[Deivisa (uzvārds)|Deivisa]] (''Davis'') — velsiešu cilmes uzvārds sieviešu dzimtē;
* [[Deivisa jūra]] (''Davis Sea'') — Antarktīdas piekrastes jūra;
* [[Deivisa krasts]] (''Davis Coast'') — piekrastes apgabals Antarktīdā;
&lt;!-- * [[Deivisa (pilsēta)|Deivisa]] — pilsēta Kalifornijas štatā, Yolo apgabalā;
 --&gt;* [[Deivisa (polārstacija)|Deivisa]] — polārstacija.

{{uzvārds}}
{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Velsiešu uzvārdi]]</text>
      <sha1>6c2g93rr0ydcp3ov02b4un3w7p0ilup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tristana da Kuņas salas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70031</id>
    <revision>
      <id>4485537</id>
      <parentid>4459239</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:31:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485537</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7368" sha1="19zfytf0cxl6tkpc9bszwm13bnbs96t" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste
|         vietējais_nosaukums = Tristan da Cunha Islands
|    pilnais_valsts_nosaukums = 
|            valsts_nosaukums = Tristan da Cunha Islands
|               karoga_attēls = Flag_of_Tristan da Cunha.svg
|            karoga_nosaukums = Tristana da Kuņas salu karogs
|              ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Tristan_da_Cunha.svg
|           ģerboņa_nosaukums = Tristana da Kuņas salu ģerbonis
|             ģerboņa_platums = 80px
|                 valsts_moto = &quot;Our faith is our strength&quot;
|                valsts_himna = 
|               kartes_attēls = Tristan_da_Cunha_location.JPG
|             kartes_paraksts = 
|               galvaspilsēta = [[Edinburga (Tristana da Kuņas salas)|Edinburga]]
| latd=37 | latm=04 | latNS=S | longd=12 | longm=19 | longEW=W &lt;!-- kordinātas galvaspilsētai --&gt;
| largest_settlement_type = lielākā pilsēta
|             lielākā_pilsēta = galvaspilsēta
|              valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]]
|             etniskās_grupas = 
|        etniskās_grupas_gads = 
|              valsts_iekārta = [[Svētās Helēnas Sala]]s teritorija
|        valsts_galvas_tituls = Monarhs
|                valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]]
|       valsts_galvas_tituls2 = Administrators
|               valsts_galva2 = Fiona Kilpatrika un Stīvens Taunsends (amata dalīšana)
|       valsts_galvas_tituls3 = Gubernators
|               valsts_galva3 = Filips Rašbruks
|        neatkarības_iegūšana = [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] ārējā teritorija
|         neatkarības_piezīme = 
|                    dibināta = 1810.
|        neatkarības_notikums = Apdzīvota
|          neatkarības_datums = [[1815]]. 
|                 platība_km2 = 207
|               platība_rangs = 
|              procenti_ūdens = 
|     iedzīvotāju_skaita_gads = 2019.
|          iedzīvotāju_skaits = 260
|    iedzīvotāju_skaits_rangs = 
|    apdzīvotības_blīvums_km2 = 1.4
|                     IKP_PPP = 
|                IKP_PPP_gads = 
|               IKP_PPP_rangs = 
|          IKP_PPP_per_capita = 
|    IKP_PPP_per_capita_rangs = 
|                         HDI = 
|                    HDI_gads = 
|              HDI_kategorija = 
|                   HDI_rangs = 
|                        Gini = 
|                   Gini_gads = 
|             Gini_kategorija = 
|                  Gini_rangs = 
|                      valūta = [[Sterliņu mārciņa|Britu sterliņu mārciņa]]
|                valūtas_kods = GBP
|                  laika_zona = GMT
|                  utc_offset = +0
|              laika_zona_DST = 
|              utc_offset_DST = 
|                      domēns = .sh
|              tālsarunu_kods = 290
|                iso_kods_num = 
|              iso_kods_alfa2 = 
|              iso_kods_alfa3 = 
}}
'''Tristana da Kuņas salas''' ({{val|en|Tristan da Cunha Islands}}) ir [[vulkāns|vulkānisku]] salu grupa [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienviddaļā. [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] aizjūras teritorija, ietilpst [[Svētās Helēnas Sala]]s aizjūras teritorijā. Tiek uzskatīta par nošķirtāko cilvēku pastāvīgi apdzīvoto vietu pasaulē. Tuvākais kontinents ([[Āfrika]]) atrodas 3360 km attālumā, tuvākā cilvēku apdzīvotā teritorija ([[Svētās Helēnas sala]]) - 2430 km attālumā.

[[Arhipelāgs|Arhipelāgā]] ietilpst galvenā [[Tristana da Kuņas sala]] (platība: 98 km²) un vairākas neapdzīvotas salas: [[Ineksesibla]] un [[Naitingeila salas]]. Augstākā virsotne ir 2062 m augstais vulkāns [[Karalienes Mērijas smaile]] Tristana da Kuņas salā. Administratīvi Tristana da Kuņas salām ir pakļauta arī 395 km attālā [[Gofa sala]].

== Vēsture ==
Arhipelāgu atklāja [[1506]]. gadā [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucējs [[Tristans da Kuņa]], kurš, krastā neizkāpjot, tās nosauca savā vārdā ({{val|pt|Ilha de Tristão da Cunha}}). [[1767]]. gadā [[franči|franču]] jūrasbraucēji no [[fregate]]s ''L'Heure du Berger'' pirmie izkāpa krastā.

Pirmais salu patstāvīgais iedzīvotājs bija [[amerikāņi|amerikānis]] [[Džonatans Lamberts]] no [[Seilema (Masačūsetsa)|Seilemas]] [[Masačūsetsa|Masačūsetsā]], kurš salās ieradās 1810. gada decembrī, nosauca tās par Refrešmenta salām ({{val|en|Islands of Refreshment}}) un pasludināja par savu īpašumu. 1812. gadā viņš gāja bojā negadījumā.

[[Apvienotā Karaliste]] formāli anektēja salas 1816. gadā un pārvaldīja tās no [[Kāpas kolonija]]s [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]]. Saistībā ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleona I]] trimdu [[Svētās Helēnas sala|Svētās Helēnas salā]] galvenajā salā tika izvietots britu [[garnizons]] un pakāpeniski izveidojās arī kolonistu apmetne.&lt;ref name=Roberts1&gt;{{grāmatas atsauce|last=Roberts|first=Edmund|title=Embassy to the Eastern Courts of Cochin-China, Siam, and Muscat|year=1837|publisher=Harper &amp;  Brothers|location=New York|page=33|url=http://www.wdl.org/en/item/7317/view/1/33/|access-date={{dat|2013|10|13||bez}}|archive-date={{dat|2013|10|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20131012040501/http://www.wdl.org/en/item/7317/view/1/33/}}&lt;/ref&gt; Salu kā bāzi Atlantijas okeāna dienviddaļas rūpaliem izmantoja arī [[vaļi|vaļu]] mednieki. Salu nozīme samazinājās līdz ar [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] atklāšanu, kā arī [[burukuģis|burukuģu]] aizstāšanu ar [[tvaikonis|tvaikoņiem]], jo vairs nebija nepieciešama apstāšanās vieta ceļojumos no [[Eiropa]]s uz [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]].

1938. gadā arhipelāgu administratīvi pievienoja [[Svētās Helēnas Sala]]s aizjūras teritorijai. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā arhipelāgu izmantoja kā britu jūras spēku bāzi, lai kontrolētu vācu kuģu pārvietošanos Atlantijas okeāna dienviddaļā. Šajā laikā iecēla pirmo salu administratoru.

1958. gadā 115 km dienvidaustrumos no salām 200 km augstumā [[atmosfēra]]s augšējos slāņos operācijas ''[[Operation Argus|Argus]]'' ietvaros [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] jūras spēki uzspridzināja [[atombumba|atombumbu]].

1961. gadā [[vulkāns|vulkāna]] izvirduma dēļ visus salas iedzīvotājus evakuēja uz [[Anglija|Angliju]]. Lielākā daļa ģimeņu atgriezās 1963. gadā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.tristandc.com/ Tristana da Kuņas salu oficiālā mājaslapa]
* [https://web.archive.org/web/20081019082552/http://www.tristantimes.com/index.html ''Tristan Times'']
* [https://web.archive.org/web/20100814025134/http://www.btinternet.com/~sa_sa/tristan_da_cunha/tristan_history.html Vēsture]
* [https://web.archive.org/web/20081019201359/http://www.sthelena.se/tristan/500/tdc500.htm Fotogrāfijas]
* [http://www.travel-images.com/tristan-da-cunha.html Attēlu galerijas]
* [https://web.archive.org/web/20190616090012/http://www.tristandacunha.co.uk/ TristanDaCunha.co.uk]

{{UK-aizmetnis}}
{{Āfrika-aizmetnis}}

{{Lielbritānijas teritorijas}}
{{Āfrika}}
{{Antarktika}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Subantarktiskās salas]]
[[Kategorija:Āfrikas ģeogrāfija]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes atkarīgās teritorijas]]
[[Kategorija:Tristana da Kuņas salas]]</text>
      <sha1>19zfytf0cxl6tkpc9bszwm13bnbs96t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alans Grīnspens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71464</id>
    <revision>
      <id>4485706</id>
      <parentid>3555505</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:59:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>R.I.P.</comment>
      <origin>4485706</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3161" sha1="rutgq0x3trfua7k6fhdez4nlzs3mzde" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds       = Alans Grīnspens
| vārds_orģ   = ''Alan Greenspan''
| attēls      = Alan Greenspan color photo portrait.jpg
| amats       = 13. [[ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs]]
| term_sākums = {{Dat|1987|08|11|N}}
| term_beigas = {{Dat|2006|01|31|N}}
| priekštecis = [[Pols Volkers (ekonomists)|Pols Volkers]]
| pēctecis    = [[Bens Bernanke]]
| prezidents  = [[Ronalds Reigans]]&lt;br /&gt;[[Džordžs Herberts Volkers Bušs]]&lt;br /&gt;[[Bills Klintons]]&lt;br /&gt;[[Džordžs V. Bušs]]
| dzim_dati   = {{dat|1926|3|6}}
| dzim_vieta  = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| mir_dati    = {{miršanas datums un vecums|2026|6|22|1926|3|6}}
| mir_vieta   = {{vieta|ASV|Vašingtona}}
| tautība     = [[ebreji|ebrejs]]
| partija     = 
| dzīvesb     = Andrea Mičela
| profesija   = ekonomists
| alma_mater  = [[Ņujorkas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Kolumbijas Universitāte]]
| reliģija    = 
| paraksts    = 
| piezīmes    = 
}}
'''Alans Grīnspens''' ({{val|en|Alan Greenspan}}; dzimis {{dat|1926|03|06}}, miris {{dat|2026|6|22}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomists un finansists. Ilggadīgais (no 1987. līdz 2006. gadam, pie četriem ASV prezidentiem) [[ASV Federālā rezervju sistēma|ASV Federālās rezervju sistēmas]] (ASV [[Centrālā banka]]) priekšsēdētājs.

Dzimis [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Ungārija]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes ģimenē. Studēja [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas]] un [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātēs]]. 20. gadsimta piecdesmitajos gados ietilpa rakstnieces un filozofes [[Aina Renda|Ainas Rendas]] domubiedru grupā. Konsultējis ASV prezidentus [[Džeralds Fords|Džeraldu Fordu]] un [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], kā arī darbojās vairākās lielās ASV korporācijās un nevalstiskajās organizācijās.

1987. gada 2. jūnijā ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] nominēja Grīnspenu par Federālo rezervju sistēmas vadītāju un [[ASV Senāts]] to apstiprināja 22. augustā. 2006. gada 31. janvārī, kad Grīnspens bija nostrādājis četrus termiņus amatā, viņu nomainīja [[Bens Bernanke]]. Alanam Grīnspenam amatā esot, tika piedzīvota gan [[Melnā pirmdiena]], kad [[DJIA indekss]] nokrita par 22,6 %, gan [[dot-com burbuļa plīšana]].

Ticot [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] [[pašregulācija]]i, Grīnspens parasti bija pret finanšu iestāžu [[valsts regulēšana|valsts regulēšanu]] un [[finanšu derivatīvs|finanšu derivatīvu]] ierobežošanu. Pēc vairāku ekonomistu (tajā skaitā [[Nobela prēmija]]s laureātu [[Džozefs Stiglics|Džozefa Štilglica]] un [[Pols Krugmans|Pola Krugmana]]) domām, Grīnspena finanšu politika ir lielā mērā atbildīga par [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] smagumu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grinspens, Alans}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:ASV ekonomisti]]</text>
      <sha1>rutgq0x3trfua7k6fhdez4nlzs3mzde</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485730</id>
      <parentid>4485706</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:57:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4485730</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3189" sha1="du1sthlbn5bg1us26vrpwe4qiasfb4i" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds       = Alans Grīnspens
| vārds_orģ   = ''Alan Greenspan''
| attēls      = Alan Greenspan color photo portrait.jpg
| amats       = 13. [[ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājs]]
| term_sākums = {{Dat|1987|08|11|N}}
| term_beigas = {{Dat|2006|01|31|N}}
| priekštecis = [[Pols Volkers (ekonomists)|Pols Volkers]]
| pēctecis    = [[Bens Bernanke]]
| prezidents  = [[Ronalds Reigans]]&lt;br /&gt;[[Džordžs Herberts Volkers Bušs]]&lt;br /&gt;[[Bills Klintons]]&lt;br /&gt;[[Džordžs V. Bušs]]
| dzim_dati   = {{dat|1926|3|6}}
| dzim_vieta  = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| mir_dati    = {{miršanas datums un vecums|2026|6|22|1926|3|6}}
| mir_vieta   = {{vieta|ASV|Vašingtona}}
| tautība     = [[ebreji|ebrejs]]
| partija     = 
| dzīvesb     = Andrea Mičela
| profesija   = ekonomists
| alma_mater  = [[Ņujorkas Universitāte]]&lt;br /&gt;[[Kolumbijas Universitāte]]
| reliģija    = 
| paraksts    = 
| piezīmes    = 
}}
'''Alans Grīnspens''' ({{val|en|Alan Greenspan}}; dzimis {{dat|1926|03|06}}, miris {{dat|2026|6|22}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ekonomists un finansists. Ilggadīgais (no 1987. līdz 2006. gadam, pie četriem ASV prezidentiem) [[ASV Federālā rezervju sistēma|ASV Federālās rezervju sistēmas]] (ASV [[Centrālā banka]]) priekšsēdētājs.

Dzimis [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Ungārija]]s [[ebreji|ebreju]] izcelsmes ģimenē. Studēja [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas]] un [[Kolumbijas Universitāte|Kolumbijas Universitātēs]]. 20. gadsimta piecdesmitajos gados ietilpa rakstnieces un filozofes [[Aina Renda|Ainas Rendas]] domubiedru grupā. Konsultējis ASV prezidentus [[Džeralds Fords|Džeraldu Fordu]] un [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], kā arī darbojās vairākās lielās ASV korporācijās un nevalstiskajās organizācijās.

1987. gada 2. jūnijā ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] nominēja Grīnspenu par Federālo rezervju sistēmas vadītāju un [[ASV Senāts]] to apstiprināja 22. augustā. 2006. gada 31. janvārī, kad Grīnspens bija nostrādājis četrus termiņus amatā, viņu nomainīja [[Bens Bernanke]]. Alanam Grīnspenam amatā esot, tika piedzīvota gan [[Melnā pirmdiena]], kad [[DJIA indekss]] nokrita par 22,6 %, gan [[dot-com burbuļa plīšana]].

Ticot [[brīvā tirgus ekonomika|brīvā tirgus]] [[pašregulācija]]i, Grīnspens parasti bija pret finanšu iestāžu [[valsts regulēšana|valsts regulēšanu]] un [[finanšu derivatīvs|finanšu derivatīvu]] ierobežošanu. Pēc vairāku ekonomistu (tajā skaitā [[Nobela prēmija]]s laureātu [[Džozefs Stiglics|Džozefa Štilglica]] un [[Pols Krugmans|Pola Krugmana]]) domām, Grīnspena finanšu politika ir lielā mērā atbildīga par [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] smagumu.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Grinspens, Alans}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2026. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV politiķi]]
[[Kategorija:ASV ekonomisti]]
[[Kategorija:Simtgadnieki]]</text>
      <sha1>du1sthlbn5bg1us26vrpwe4qiasfb4i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>13. decembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>71505</id>
    <revision>
      <id>4485559</id>
      <parentid>4468865</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:37:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4485559</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6680" sha1="nkcgkt4a26vam6jv8wm8idyzjoaogou" xml:space="preserve">'''13. decembris''' ir gada 347. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (348. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 18 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Lūcija (priekšvārds)|Lūcija]], [[Veldze (priekšvārds)|Veldze]]

== Notikumi ==
* [[1577. gads]] — [[Frānsiss Dreiks]] uzsāka savu ceturto pasaules apceļošanu no [[Plimuta]]s, [[Anglija|Anglijā]].
* [[1642. gads]] — [[Ābels Tasmans]] sasniedza [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]].
* [[1922. gads]] — Aizkaukāza Padomju Sociālistisko Republiku Federatīvā Savienība tika pārveidota par [[Aizkaukāza PFSR|Aizkaukāza Sociālistisko Federatīvo Padomju Republiku]].
* [[1949. gads]] — [[Knesets]] nobalsoja par [[Izraēla]]s galvaspilsētas pārcelšanu uz [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]].
* [[1974. gads]] — [[Malta]] kļuva par [[republika|republiku]] [[Nāciju Sadraudzība|Nāciju Sadraudzībā]].
* [[1981. gads]] — [[Vojcehs Jaruzelskis]] [[Polija|Polijā]] pasludināja [[karastāvoklis|karastāvokli]].
* [[2002. gads]] — [[Eiropas Savienības paplašināšanās]]: [[Eiropas Savienība]] paziņoja, ka no 2004. gada 1. maija par dalībvalstīm kļūs [[Čehija]], [[Igaunija]], [[Kipra]], [[Latvija]], [[Lietuva]], Malta, Polija, [[Slovākija]], [[Slovēnija]] un [[Ungārija]].
* [[2003. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] militārie spēki sagūstīja bijušo [[Irāka]]s prezidentu [[Sadams Huseins|Sadamu Huseinu]].
* [[2007. gads]] — Eiropas Savienības dalībvalstu līderi [[Lisabona|Lisabonā]] noslēdza [[Lisabonas līgums|Lisabonas līgumu]].

== Dzimuši ==
* [[1520. gads]] — [[Siksts V]] (''Sixtus V''), Romas pāvests (miris 1590. gadā)
* [[1553. gads]] — [[Anrī IV]] (''Henri IV''), Francijas un Navarras karalis (miris 1610. gadā)
* [[1797. gads]] — [[Heinrihs Heine]] (''Heinrich Heine''), vācu dzejnieks (miris 1856. gadā)
* [[1861. gads]] — [[Lisjēns Bodrjē]] (''Lucien Baudrier''), franču burātājs (miris 1930. gadā)
* [[1873. gads]] — [[Valērijs Brjusovs]] (''Валерий Брюсов''), krievu dzejnieks (miris 1924. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Viljams Šoklijs]] (''William Shockley''), ASV fiziķis (miris 1989. gadā)
* [[1920. gads]] — [[Džordžs Šulcs]] (''George Shultz''), ASV politiķis (miris 2021. gadā)
* [[1929. gads]]:
** [[Ludmila Ikere]], latviešu režisore (mirusi 2026. gadā)
** [[Kristofers Plamers]] (''Christopher Plummer''), Kanādas aktieris (miris 2021. gadā)
* [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Hermanis Branovers]] (ירמיהו ברנובר), Latvijas ebreju izcelsmes fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (miris 2026. gadā)
* [[1945. gads]] — [[Hermans Keins]] (''Herman Cain''), ASV uzņēmējs un politiķis (miris 2020. gadā)
* [[1953. gads]] — [[Bens Bernanke]] (''Ben Bernanke''), ASV finansists
* [[1954. gads Latvijā|1954. gads]] — [[Mārtiņš Vilsons]], latviešu aktieris
* [[1957. gads]] — [[Stīvs Bušemi]] (''Steve Buscemi''), ASV aktieris, komiķis un kinorežisors
* [[1964. gads Latvijā|1964. gads]] — [[Arturs Krišjānis Kariņš]], latviešu politiķis
* [[1967. gads]] — [[Džeimijs Fokss]] (''Jamie Foxx''), ASV aktieris
* [[1969. gads]] — [[Sergejs Fjodorovs]] (''Сергей Фёдоров''), krievu hokejists
* [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Kaspars Kambala]], latviešu basketbolists un bokseris
* [[1980. gads Latvijā|1980. gads]] — [[Kristaps Grebis]], latviešu futbolists
* [[1982. gads Latvijā|1982. gads]] — [[Maksims Širokovs]], Latvijas hokejists
* [[1983. gads]] — [[Haza El Mansūrī]] (هَزَّاع ٱلْمَنْصُوْرِي, ''Hazā al-Mansūrī''), Apvienoto Arābu Emirātu kosmonauts
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]]:
** [[Santi Kasorla]] (''Santi Cazorla''), spāņu futbolists
** [[Salvis Mētra]], latviešu basketbolists
* [[1988. gads]] — [[Nikola Eiersa]] (''Nichole Ayers''), ASV kosmonaute
* [[1989. gads]] — [[Teilora Svifta]] (''Taylor Swift''), ASV dziedātāja un dziesmu autore
* [[1995. gads]] — [[Emma Korina]] (''Emma Corrin''), angļu aktrise
* [[1997. gads]] — [[Amparo Pinjero]] (''Amparo Piñero''), spāņu aktrise, dziedātāja, modele un dejotāja
* [[2003. gads]] — [[Džons Durans]] (''Jhon Durán''), Kolumbijas futbolists

== Miruši ==
* [[1048. gads]] — [[Abū Raihāns Bīrūnī]] (''ابوریحان بیرونی''), persiešu zinātnieks (dzimis 973. gadā)
* [[1124. gads]] — [[Kaliksts II]] (''Callistus II''), Romas pāvests (dzimis ap 1060. gadu)
* [[1204. gads]] — [[Maimonids]], ebreju rabīns, ārsts un filozofs (dzimis 1135. gadā)
* [[1250. gads]] — [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Frīdrihs II]] (''Fridericus II''), Sicīlijas karalis, Svētās Romas impērijas imperators (dzimis 1194. gadā)
* [[1466. gads]] — [[Donatello]] (''Donatello''), itāliešu mākslinieks (dzimis ap 1386. gadu)
* [[1521. gads]] — [[Manuels I]] (''Manuel I''), Portugāles karalis (dzimis 1469. gadā)
* [[1565. gads]] — [[Konrāds Gesners]] (''Conrad Gessner''), Šveices biologs (dzimis 1516. gadā)
* [[1754. gads]] — [[Mahmuds I]] (''محمود اول''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1696. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Semjuels Džonsons]] (''Samuel Johnson''), angļu rakstnieks (dzimis 1709. gadā)
* [[1863. gads]] — [[Frīdrihs Hebels]] (''Friedrich Hebbel''), vācu dramaturgs (dzimis 1813. gadā)
* [[1930. gads]] — [[Frics Pregls]] (''Fritz Pregl''), Austrijas ķīmiķis (dzimis 1869. gadā)
* [[1940. gads]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs (dzimis 1857. gadā)
* [[1944. gads]] — [[Vasilijs Kandinskis]] (''Васи́лий Канди́нский''), krievu mākslinieks (dzimis 1866. gadā)
* [[1947. gads]] — [[Nikolajs Rērihs]] (''Николай Рёрих''), Krievijas mākslinieks, filozofs (dzimis 1874. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Abrahams Valds]] (''Abraham Wald''), Ungārijas un ASV matemātiķis (dzimis 1902. gadā)
* [[1971. gads]] — [[Gothards Heinrici]] (''Gotthard Heinrici''), vācu karavīrs (dzimis 1886. gadā)
* [[2003. gads Latvijā|2003. gads]] — [[Māris Čaklais]], latviešu dzejnieks un publicists (dzimis 1940. gadā)
* [[2009. gads]] — [[Pols Semjuelsons]] (''Paul Samuelson''), ASV ekonomists (dzimis 1915. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], būvinženieris (dzimis 1930. gadā)
* [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Vivija Slītere]], latviešu pedagoģe (dzimusi 1931. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Lūcijas diena]]
* Republikas diena ([[Malta]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Decembris]]</text>
      <sha1>nkcgkt4a26vam6jv8wm8idyzjoaogou</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āfrikas lapsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>74835</id>
    <revision>
      <id>4485752</id>
      <parentid>4021326</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:00:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485752</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3420" sha1="0jella2ag6hxr0hmzasmbky6jti3nuz" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Pale fox niger.jpg
| binomial = Vulpes pallida
| autors = [[Cretzschmar]], 1827)
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Canidae
| dzimta_lv = Suņu dzimta
| ģints = Vulpes
| ģints_lv = Lapsas
| suga = Vulpes pallida
| suga_lv = Āfrikas lapsa
| izplatība=
[[Attēls:Pale Fox area.png|center|240px]]
}}
'''Āfrikas lapsa''' (''Vulpes pallida'') ir [[suņu dzimta]]s (''Canidae'') [[lapsas|lapsu ģints]] (''Vulpes'') [[plēsēji|plēsējs]].

Tā dzīvo [[Sahela josla|Sahela joslā]] [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]]; [[Senegāla|Senegālā]], [[Somālija|Somālijā]] un [[Sudāna|Sudānā]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/details/23052 |title=Vulpes pallida (Pale Fox, African Sand Fox, Pallid Fox)&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archive-date={{dat|2008|11|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081101075917/http://www.iucnredlist.org/details/23052 }}&lt;/ref&gt;. 

== Izskats un ieradumi ==
Āfrikas lapsas ķermeņa garums 40—45 cm, astes garums 25—30 cm, augstums skaustā 25 cm, svars 2—3 kg&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/141.shtml |title=BBC - Science &amp; Nature - Wildfacts - Pale fox&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2012|07|19||bez}} |archive-date={{dat|2012|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120818204641/http://www.bbc.co.uk/nature/wildfacts/factfiles/141.shtml }}&lt;/ref&gt;. Salīdzinot ar citām [[tuksnesis|tuksnešu]] lapsām, Āfrikas lapsai ir īsas kājas un smails purns. Ausis lielas un noapaļotas. [[Aste]] kupla, ar melnu galu. Kažoks ir bālā smilšu krāsā, vēders balts, tādēļ dzīvnieku mēdz saukt arī par '''bālo lapsu'''. Acis it kā ierāmētas ar melnu līniju.

Āfrikas lapsa rok garus alu labirintus, kas var sasniegt 10—15 m. Midzenis ir izklāts ar sausiem tuksnešu augiem.&lt;ref name=&quot;apr&quot;&gt;[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Vulpes_pallida.html ADW: Vulpes pallida: Information&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt;]&lt;/ref&gt; Mātītei [[grūsnība]] ilgst 51—53 dienas, parasti piedzimst 3—6 kucēni. Tos baro ar pienu 6—8 nedēļas. Āfrikas lapsas mūžs nav ilgāks par 10 gadiem.

Āfrikas lapsas medī naktī. Tās medī [[grauzēji|grauzējus]], [[ķirzakas]], [[putni|putnus]], [[kukaiņi|kukaiņus]], ēd [[ola]]s un [[augļi|augļus]]&lt;ref name=&quot;apr&quot;/&gt;.

== Sistemātika ==
Sugai izšķir piecas pasugas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000879 |title=Mammal Species of the World - Browse: pallida&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2009|01|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100604173201/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14000879 |archivedate={{dat|2010|06|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;:
* ''Vulpes pallida pallida'' 
* ''Vulpes pallida cyrenaica'' 
* ''Vulpes pallida edwardsi'' 
* ''Vulpes pallida harterti'' 
* ''Vulpes pallida oertzeni''

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20081024131858/http://www.arkive.org/pale-fox/vulpes-pallida/ Pale fox (Vulpes pallida)]

{{DEFAULTSORT:Azfrikas lapsa}}

[[Kategorija:Lapsas]]
[[Kategorija:Āfrikas fauna]]</text>
      <sha1>0jella2ag6hxr0hmzasmbky6jti3nuz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1610. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75148</id>
    <revision>
      <id>4485715</id>
      <parentid>4203757</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:32:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485715</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1061" sha1="k786eoov61ta9jsp8obh5pawj7qemk6" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1610. gadu|1610 (nozīmju atdalīšana)|1610}}
{{Gadu navigācija|1610}}
{{Gada citi notikumi|1610}}
{{Gads citos kalendāros|1610}}

'''1610'''. ({{Rom sk gadam|1610}}) bija parastais gads, kas sākās [[piektdiena|piektdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[7. janvāris]] — [[Galileo Galilejs]] atklāja [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņus [[Jo]], [[Kallisto (pavadonis)|Kallisto]], [[Eiropa (pavadonis)|Eiropu]] un [[Ganimēds (pavadonis)|Ganimēdu]].

=== Maijs ===
* [[14. maijs]] — par [[Francija]]s un [[Navarras Karaliste]]s karali kļuva [[Luijs XIII]].

== Dzimuši ==

* [[22. aprīlis]] - [[Aleksandrs VIII]] (''Alexander VIII''), Romas pāvests (miris [[1691]].)
* [[28. oktobris]] - [[Jēkabs Ketlers]], [[Kurzeme]]s hercogs (miris [[1682]].)

== Miruši ==
* [[14. maijs]] — [[Anrī IV]] Francijas un Navarras karalis (dzimis [[1553]].)
* [[18. jūlijs]] - [[Karavadžo]] (''Michelangelo Merisi da Caravaggio''), itāliešu mākslinieks (dzimis [[1571]].)

{{commonscat|1610}}

[[Kategorija:1610. gads| ]]</text>
      <sha1>k786eoov61ta9jsp8obh5pawj7qemk6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1605. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75151</id>
    <revision>
      <id>4485711</id>
      <parentid>4368324</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:29:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485711</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1640" sha1="rm79r5j3uxixi7z1e11otxyid1cpwas" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1605. gadu|1605 (nozīmju atdalīšana)|1605}}
{{Gadu navigācija|1605}}
{{Gada citi notikumi|1605}}
{{Gads citos kalendāros|1605}}

'''1605. gads''' ({{Rom sk gadam|1605}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
* [[1. aprīlis]] — [[Leons XI]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].
* [[16. maijs]] — [[Pāvils V]] kļuva par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]].

=== Nezināms datums ===
* Spāņu jūrasbraucējs [[Sebastjans Viskaino]] atklāja [[Gvadalupe]]s salu [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļaustrumos ap 240 km no [[Meksika]]s piekrastes.

== Dzimuši ==
* [[8. aprīlis]] — [[Felipe IV]] (''Felipe IV''), Spānijas karalis (miris 1665. gadā)
* [[18. aprīlis]] — [[Džakomo Karisimi]] (''Giacomo Carissimi''), itāļu komponists (miris 1674. gadā)

== Miruši ==
* [[3. marts]] — [[Klements VIII]] (''Clemens VIII''), Romas pāvests (dzimis 1536. gadā)
* [[23. aprīlis]] — [[Boriss Godunovs]] (''Борис Годунов''), Krievijas cars (dzimis ap 1551. gadu)
* [[27. aprīlis]] — [[Leons XI]] (''Leo XI''), Romas pāvests (dzimis 1535. gadā)
* [[20. jūnijs]] — [[Fjodors II Godunovs|Fjodors II]] (''Фёдор II''), Krievijas cars (dzimis 1589. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Andešs Lenardsons]] (''Anders Lennartsson''), zviedru valsts darbinieks un karavadonis (dzimis 1561. gadā)
* [[17. oktobris]] vai [[27. oktobris]] — [[Akbars Lielais]], varenākais mogolu valdnieks Indijā (dzimis 1542. gadā)

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:1605. gads| ]]</text>
      <sha1>rm79r5j3uxixi7z1e11otxyid1cpwas</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Jaunumi</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80595</id>
    <revision>
      <id>4485518</id>
      <parentid>4483748</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:42:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4485518</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2018" sha1="b2y9b1o7aczgr9jhswnqq3rqpfbd9la" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
: ''Piezīme jaunumu ievietotājam. Jaunus ierakstus likt augšā, vecos dzēst no lejas. Šeit ir vieta '''septiņu''' dienu jaunumiem.''
: ''Izdzēstos obligāti ievietot gada pārskatā [[{{CURRENTYEAR}}. gads kosmonautikā]].''

&lt;/noinclude&gt;
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms;
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.</text>
      <sha1>b2y9b1o7aczgr9jhswnqq3rqpfbd9la</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Portāls:Kosmonautika/Nākamie starti</title>
    <ns>100</ns>
    <id>80630</id>
    <revision>
      <id>4485539</id>
      <parentid>4484052</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:45:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4485539</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4417" sha1="kuo86cczehg34djw5srh3wbmh0erbe2" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;
:''Piezīme informācijas ievietotājam. Tuvākie notikumi ir augšā, tālākie — lejā. Šeit ievietot informāciju par nākamajos divos mēnešos plānotajiem startiem.''
:''Izdzēstos (startējuši) obligāti ievietot [[Portāls:Kosmonautika/Jaunumi]]''.
&lt;/noinclude&gt;
* [[23. jūnijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Starfall Demo]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. jūnijs]] — 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[27. jūnijs]] — orbitālais velkonis ''[[Swift Rescue Mission]]'', nesējraķete ''[[Pegasus XL]]''.
* Jūnijs — pavadoņi ''[[CyBEEsat]]'', ''[[FramSat-1]]'', ''[[Platform 6]]'', ''[[SpaceTeamSat1]]'', ''[[TriSat-S]]'', nesējraķete ''[[Spectrum]]''.
* Jūnijs — 9 sakaru pavadoņi ''[[Globalstar-2R]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Jūnijs — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[EOS-05]]'' (''GISAT-1A''), nesējraķete ''[[GSLV Mk II]]''.
* [[3. jūlijs]] — 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'', nesējraķete ''[[Atlas V 551]]''.
* [[14. jūlijs]] — kosmosa kuģis ''[[Sojuz MS-29]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* [[17. jūlijs]] — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[LOXSAT-1]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[6. augusts]] — navigācijas pavadonis ''[[Michibiki-7]]'' (''QZS-7''), nesējraķete ''[[H3-22S]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālā observaatorija ''[[Aspera]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
&lt;!--

* [[17. jūnijs]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[16. jūnijs]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-35]]'', nesējraķete ''[[Sojuz-2.1a]]''.
* Marts — 21 militāro sakaru pavadonis ''[[T1TL-A]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* Oktobris — sakaru pavadonis ''[[DIER-5]]'', nesējraķete ''[[Kuaizhou 11]]''.
* [[11. oktobris]] — sakaru pavadonis ''[[Xingshidai-24]], nesējraķete ''[[Yinli 1]]'' (''Gravity-1''). —
* Septembris — pavadonis  ''[[CX-6]]'', nesējraķetes ''[[Vikram 1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[9. oktobris]] — 4 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[PIESAT-2]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* [[15. augusts]] — orbitālais velkonis ''[[Elytra-I]]'' (''FANTM-RiDE''), pavadoņi ''[[DARLA]]'', ''[[AEPEX]]'', ''[[R5-S3]]'', ''[[R5-S5]]'', ''[[Odyssey (pavadonis)|Odyssey]]'', ''[[IGOR (pavadonis)|IGOR]]'', ''[[Orca 2]]'', ''[[TechEdSat 16]]'', ''[[CANVAS]]'', ''[[SM 2]]'', ''[[SeaLion]]'', ''[[Ut-ProSat 1]]'', nesējraķete ''[[New Glenn]]''.
* Decembris — kosmiskais velkonis ''[[Elytra]]'' ar pavadoņiem, nesējraķete ''[[Firefly Alpha]]''.
* [[30. decembris]] — Veneras pārlidojuma aparāts ''[[Photon relay satellite]]'' un Veneras atmosfēras zonde ''[[Venus Life Finder]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[25. novembris]] — nesējraķetes ''[[Pallas-1]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* [[25. oktobris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Nongye 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 3B/E]]''.
* [[25. septembris]] — 11 navigācijas un sakaru pavadoņi ''[[GeeSAT]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2C]]''.
* [[9. oktobris]] — pavadonis ''[[Haishang Shaobing 1]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 2D]]''.
* Jūnijs — tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[VariSat-1B(2)]]'', nesējraķete ''[[RS1]]''.
* [[4. decembris]] — Zemes tālizpētes pavadonis ''[[LOTUSat-1]]'', nesējraķete ''[[Epsilon S]]''.
* Februāris — militārie pavadoņi ''[[SARah-2]]'', ''[[SARah-3]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
* [[25. novembris]] — navigācijas pavadoņi ''[[Centispace 1-S7]]'', ''[[Centispace 1-S8]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng 11]]''.
* Decembris — nanopavadoņi ''[[AuroraSat-1]]'', ''[[WISA Woodsat]]'', ''[[MyRadar-1]]'', ''[[TRSI-2]]'', ''[[TRSI-3]]'', ''[[Unicorn 2]]'', nesējraķete ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]''.
* [[8. oktobris]] — nesējraķetes ''[[EcoRocket]]'' pirmais izmēģinājumu lidojums.
* Janvāris — pavadonis ''[[Ark-2]]'' (''Fangzhou-2''), nesējraķete ''[[Shuang Quxian 1]]'' (''Hyperbola-1'').
* Septembris — radioamatieru  pavadoņi ''[[CAS-5B]]'', ''[[CAS-7A]]'', ''[[CAS-7C]]'', nesējraķete ''[[Chang Zheng]]''.
* [[4. novembris]] — 53 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'', nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]''.
--&gt;</text>
      <sha1>kuo86cczehg34djw5srh3wbmh0erbe2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1606. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84221</id>
    <revision>
      <id>4485712</id>
      <parentid>4203761</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:29:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485712</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="927" sha1="a9uzflq5arg0qtvkswvz0v991myyk53" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1606. gadu|1606 (nozīmju atdalīšana)|1606}}
{{Gadu navigācija|1606}}
{{Gada citi notikumi|1606}}
{{Gads citos kalendāros|1606}}

'''1606'''. ({{Rom sk gadam|1606}}) bija parastais gads, kas sākās [[svētdiena|svētdienā]].

== Notikumi ==
* [[1. jūnijs]] - par [[Krievija]]s caru tika kronēts [[Vasilijs IV Šuiskis]].

== Dzimuši ==

* [[6. jūnijs]] - [[Pjērs Korneijs]] (''Pierre Corneille''), franču dramaturgs (miris [[1684]].)
* [[15. jūlijs]] - [[Rembrants van Reins]], holandiešu gleznotājs (miris [[1669]].)
* [[18. augusts]] - [[Spānijas Marija Anna]] (''Maria Anna von Spanien''), Svētās Romas impērijas ķeizariene (mirusi [[1646]].)

== Miruši ==
* [[17. maijs]] - [[Viltusdmitrijs I]], [[Krievijas cars]] 
* [[29. decembris]] — [[Ištvāns Bočkai]] (''Bocskai István''), Transilvānijas princis (dzimis [[1557]].)

{{pg7}}
{{commonscat|1606}}

[[Kategorija:1606. gads| ]]</text>
      <sha1>a9uzflq5arg0qtvkswvz0v991myyk53</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1607. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84223</id>
    <revision>
      <id>4485713</id>
      <parentid>4203759</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:30:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485713</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="725" sha1="sf965voh1xii1wwqgvcujnqlh4y8imc" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1607. gadu|1607 (nozīmju atdalīšana)|1607}}
{{Gadu navigācija|1607}}
{{Gada citi notikumi|1607}}
{{Gads citos kalendāros|1607}}

'''1607'''. ({{Rom sk gadam|1607}}) bija parastais gads, kas sākās [[pirmdiena|pirmdienā]].

== Notikumi ==
* [[25. aprīlis]] - [[kauja pie Gibraltāra|Kaujā pie Gibraltāra]] holandiešu flote sakāva spāņu floti.

== Dzimuši ==
* [[12. marts]] — [[Jans Līvens]], holandiešu gleznotājs (miris 1674.)
* [[24. oktobris]] — [[Pauls Gerharts]] (''Paul Gerhardt''), vācu baznīcas dziesmu autors (miris [[1676]].)

== Miruši ==
* [[28. jūnijs]] - [[Domeniko Fontana]], itāļu arhitekts. (dzimis 1543.)

{{pg1}}
{{commonscat|1607}}

[[Kategorija:1607. gads| ]]</text>
      <sha1>sf965voh1xii1wwqgvcujnqlh4y8imc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1608. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>84226</id>
    <revision>
      <id>4485714</id>
      <parentid>2708773</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:31:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485714</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="987" sha1="let1tih5ftjtdchx21abobyv9ac14ax" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1608. gadu|1608 (nozīmju atdalīšana)|1608}}
{{Gadu navigācija|1608}}
{{Gada citi notikumi|1608}}
{{Gads citos kalendāros|1608}}

'''1608'''. ({{Rom sk gadam|1608}}) bija garais gads, kas sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[3. jūlijs]] - Franču ceļotājs [[Semuels de Šamplēns]] [[Sentlorensa]]s upes grīvā dibināja [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekas]] pilsētu. 

== Dzimuši ==
* [[24. aprīlis]] — [[Orleānas hercogs Gastons]] (''Gaston d'Orléans''), franču augstmanis (miris [[1660]].)
* [[13. jūlijs]] — [[Ferdinands III]], Svētās Romas imperators (miris [[1657]].)
* [[15. oktobris]] — [[Evandželista Toričelli]] (''Evangelista Torricelli''), itāļu fiziķis (miris [[1647]].)
* [[9. decembris]] — [[Džons Miltons]] (''John Milton''), angļu dzejnieks (miris [[1657]].)

== Miruši ==
* [[17. maijs]] - [[Džovanni Figino]], itāļu gleznotājs. (dzimis 1548/1551.)

{{gg2}}
{{commonscat|1608}}

[[Kategorija:1608. gads| ]]</text>
      <sha1>let1tih5ftjtdchx21abobyv9ac14ax</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Impērijas Vidusāzijā</title>
    <ns>10</ns>
    <id>84623</id>
    <revision>
      <id>4485529</id>
      <parentid>3071351</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:09:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4485529</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1088" sha1="69tnwuwmt3pdq1sjb7yb599uh8dm8di" xml:space="preserve">{{Navbox
|name=Impērijas Vidusāzijā
|title=Senās [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] impērijas
|list1=[[Mīdieši]] → [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdi]] → [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra lielvalsts]] → [[Grieķu Baktrijas valsts|Baktrija]] → [[Maurju impērija|Maurji]] → [[Seleikīdu impērija|Seleikīdi]] → [[Parta]] → [[Kušānu valsts|Kušāni]] → [[Sasanīdu impērija |Sasanīdi]] → [[Umajādu kalifāts|Umajādi]] → [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdi]] → [[Tahirīdu impērija|Tahirīdi]] →  [[Safarīdu impērija|Safarīdi]] →  [[Samanīdu impērija|Samanīdi]] → [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdi]] → [[Gūrīdu impērija|Gūrīdi]] → [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuki]] → [[Horezmas valsts|Horezma]]{{→}} [[Mongoļu impērija|Mongoļi]]{{→}} [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdi]]{{→}} [[Sefevīdi|Sefevīdi]]{{→}} [[Afšarīdu impērija|Afšarīdi]]{{→}} [[Mogulu impērija|Moguli]]{{→}} [[Durrānī impērija|Durrānī]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]]
[[Kategorija:Dienvidrietumāzija]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>69tnwuwmt3pdq1sjb7yb599uh8dm8di</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485533</id>
      <parentid>4485529</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:11:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485533</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1072" sha1="4sqrusial2alq1whg9gyeae04b5zjsy" xml:space="preserve">{{Navbox
|name=Impērijas Vidusāzijā
|title=Senās [[Vidējie Austrumi|Vidējo Austrumu]] impērijas
|list1=[[Mīdieši]] → [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdi]] → [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra lielvalsts]] → [[Grieķu Baktrijas valsts|Baktrija]] → [[Maurju impērija|Maurji]] → [[Seleikīdu impērija|Seleikīdi]] → [[Parta]] → [[Kušānu valsts|Kušāni]] → [[Sasanīdu impērija |Sasanīdi]] → [[Umajādu kalifāts|Umajādi]] → [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdi]] → [[Tahirīdu impērija|Tahirīdi]] →  [[Safarīdu impērija|Safarīdi]] →  [[Samanīdu impērija|Samanīdi]] → [[Gaznevīdu impērija|Gaznevīdi]] → [[Gūrīdu impērija|Gūrīdi]] → [[Lielā Seldžuku impērija|Seldžuki]] → [[Horezma]]{{→}} [[Mongoļu impērija|Mongoļi]]{{→}} [[Timurīdu lielvalsts|Timurīdi]]{{→}} [[Sefevīdi|Sefevīdi]]{{→}} [[Afšarīdu impērija|Afšarīdi]]{{→}} [[Mogulu impērija|Moguli]]{{→}} [[Durrānī impērija|Durrānī]]
}}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]]
[[Kategorija:Dienvidrietumāzija]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>4sqrusial2alq1whg9gyeae04b5zjsy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Indijas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87367</id>
    <revision>
      <id>4485428</id>
      <parentid>4472381</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:08:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485428</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52902" sha1="ffn2vsiunf5wxhetnbhmko6lvzizanq" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}
'''Indijas vēsture''' sākas ar [[Indas ielejas civilizācija|Indas ielejas civilizāciju]], kas izplatījās un uzplauka [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] ziemeļrietumu daļā no 3300. līdz 1300. gadam [[pirms mūsu ēras]]. Tās brieduma periods jeb, tā sauktais, [[Harapas periods]] ilga no 2600. līdz 1900. gadam pirms mūsu ēras. Šī [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] civilizācija sabruka otrā gadu tūkstoša p.m.ē. sākumā un tai sekoja [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] [[Vēdiskā civilizācija]], kas izplatījās plašajos [[Ingas-Gangas līdzenums|Indas-Gangas līdzenumos]] un kurā tika nodibināta lielākā daļa valstu, kas pazīstamas kā [[Mahadžanapadas]]. 7.—6. gadsimtā p.m.ē. [[Mahavīra]] un [[Sidhārta Gautama]] izplatīja savu filozofiju, radot pamatu [[džainisms|džainismam]] un [[budisms|budismam]].

Vēlāk ziemeļrietumu Indiju iekaroja tās rietumu kaimiņvalstis, sākot ar persiešu [[Ahemenīdu impērija|Ahemenīdu impēriju]]&lt;ref name=&quot;achaemenid&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.livius.org/aa-ac/achaemenians/achaemenians.html| title=Achaemenians| publisher=Jona Lendering, Livius.org| accessdate=2008-01-09}}&lt;/ref&gt; ap 543. gadā p.m.ē. līdz [[Aleksandrs Lielais|Aleksandram Lielajam]]&lt;ref name=&quot;plutarch60&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Plutarchus| first=Mestrius | coauthors=Bernadotte Perrin (trans.)| title=Plutarch's Lives| publisher=William Heinemann| year=1919| location=London| pages=Ch. LX| url=http://www.perseus.tufts.edu/cgi-bin/ptext?lookup=Plut.+Caes.+60.1| isbn=0674991109| accessdate=2008-01-09}}&lt;/ref&gt; 326. gadā pirms mūsu ēras, aizsākot intensīvu vairāku kultūru mijiedarbību. Vēlāk izveidojās [[Indo-grieķu valsts]], ko 184. gadā pirms mūsu ēras izveidoja [[Demetrijs no Baktrijas]], kas ietvēra [[Gandara|Gandaru]] un [[Pendžāba|Pendžābu]]; tā savu lielāko uzplaukumu sasniedza [[Menanders|Menandera]] laikā, liekot pamatus grieķu-budistu periodam. Attīstījās tirdzniecības sakari ar [[Romas impērija|Romas impēriju]].

Ceturtajā un trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras Indijas subkontinenta lielāko daļu pakļāva [[Maurju impērija]], pēc kuras sabrukuma nākamo desmit gadsimtu laikā valdīja daudzskaitlīgas viduslaiku valstis. [[Guptas impērija]] mūsu ēras [[4. gadsimts|4. gadsimtā]] vēlreiz apvienoja ziemeļu apgabalus un tie tādi palika nākamos divus gadsimtus. Šis [[hinduisms|hindu]] reliģiskās un kulturālās atdzimšanas periods ir pazīstams arī kā &quot;Indijas Zelta laikmets&quot;.
Dienvidindija piedzīvoja uzplaukuma laikmetu [[Čalukja]]s, [[Čola]]s, [[Pallava]]s un [[Pandja]]s valdīšanas laikā, kad indiešu civilizācija, pārvalde, kultūra un reliģija ([[hinduisms]] un budisms) izplatījās daudzās [[Āzija]]s vietās.
[[Kerala]]i bija jūras tirdzniecības saiknes ar Romas impēriju no apmēram 77. gada.

[[Musulmaņi|Musulmaņu]] valdīšana subkontinentā sākās [[712]]. gadā, kad arābu karavadonis [[Muhameds bin Kasims]] iekaroja [[Sinda|Sindu]] un Pendžābu.&lt;ref name=&quot;infopak&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.infopak.gov.pk/History.aspx| title=History in Chronological Order| publisher=Government of Pakistan| accessdate=2008-01-09| archive-date=2010-07-23| archive-url=https://web.archive.org/web/20100723113602/http://infopak.gov.pk/History.aspx}}&lt;/ref&gt; 10.—15. gadsimtā Indijas ziemeļrietumu daļu iekaroja [[Gaznevīdu impērija]], uzsākot vairāku sekmīgu iebrukumu posmu no Centrālās Āzijas un musulmaņu impēriju, tai skaitā [[Gurīdu dinastija|Gurīdu]], [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]] un [[Mogulu impērija]]s izveidošanos Indijas subkontinentā. Mogulu valdnieki Indijā ieviesa musulmaņu mākslu un arhitektūru. Bez moguliem tajā pašā laikā uzplauka atsevišķas neatkarīgas hindu valstis, tādas kā [[Vidžajanagaras impērija]], [[Maratas impērija]] un dažādas [[radžputi|radžputu]] valstis Rietumindijā un Dienvidindijā. Mogulu impērija piedzīvoja pakāpenisku panīkumu astoņpadsmitā gadsimta sākumā, kas ļāva [[afgāņi]]em, [[beludži]]em un [[sikhi]]em kontrolēt lielus apgabalus Indijas ziemeļrietumos.&lt;ref name=&quot;east_india&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce| url=http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/pktoc.html| title=Pakistan| publisher=Library of Congress| accessdate=2008-01-09}}&lt;/ref&gt;
Sākot no [[18. gadsimts|18. gadsimta]] vidus un visā nākamajā gadsimtā Indiju pakāpeniski anektēja [[Britu Austrumindijas kompānija]]. Neapmierinātība ar kompānijas valdīšanu noveda pie [[Sipaju sacelšanās]] 1857. gadā, pēc kuras izveidojās [[Britu Indija]].

[[20. gadsimts|20. gadsimta]] pirmajā pusē [[Indijas Nacionālais kongress]] uzsāka visu valsti aptverošu cīņu par neatkarību, kam vēlāk pievienojās [[Musulmaņu līga]]. 1937. gada no Britu Indijas atdalīja [[Birma|Birmu]], bet [[1947]]. gadā tika proklamēta Indijas neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]]. Tajā pašā gadā Britu Indiju sadalīja divās domīnijās: [[Indijas Savienība|Indijas Savienībā]] (''Union of India'') un [[Pakistāna|Pakistānā]].

== Pirmsvēsturiskā ēra ==

=== Akmens laikmets ===
[[Attēls:Bhimbetka rock paintng1.jpg|thumb|200px|[[Bhimbetka]]s alu zīmējumi.]]
Atsevišķas ''[[Homo erectus]]'' atliekas [[Narmada]]s ielejā [[Hatnorā]] Centrālajā Indijā norāda, ka Indija bijusi apdzīvota jau vismaz kopš [[Pleistocēns|pleistocēna]] ēras vidus (pirms 200 000 līdz 500 000 gadiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=G.S |last= Mudur |title=Still a mystery |url=http://www.telegraphindia.com/1050321/asp/knowhow/story_4481256.asp |work=KnowHow|publisher=[[The Telegraph (Kolkata)|The Telegraph]] |date=March 21, 2005 |accessdate=2007-05-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gsi.gov.in/homonag.htm |title=The Hathnora Skull Fossil from Madhya Pradesh, India |accessdate=2007-05-07 |date=20 September 2005 |work=Multi Disciplinary Geoscientific Studies |publisher=Geological Survey of India |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070619031729/http://www.gsi.gov.in/homonag.htm |archivedate=2007-06-19 }}&lt;/ref&gt; Pēdējie atradumi [[Tamilnāda|Tamilnādā]] norāda uz pirmo anatomiski mūsdienīgo cilvēku klātbūtni apmēram pirms 75 000 gadu.

Senākā arheoloģiskā apmetne Dienvidāzijā ir [[paleolīts|paleolīta]] hominīdu apmetne [[Soana]]s upes ielejā mūsdienu [[Pakistāna]]s teritorijā.&lt;ref name=&quot;ppisv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Rendell| first=H. R.| coauthors=Dennell, R. W. and Halim, M.| title=Pleistocene and Palaeolithic Investigations in the Soan Valley, Northern Pakistan| url=https://archive.org/details/pleistocenepalae0000rend| year=1989| pages=364| series=British Archaeological Reports International Series| publisher=[[Cambridge University Press]]| isbn=0860546918| oclc=29222688}}&lt;/ref&gt;
[[Mezolīts|Mezolīta]] periods Indijas subkontinentā sākās apmēram pirms 30 000 gadu un aptvēra 25 000 gadu laikaposmu. Pēc [[Ledus laikmets|pēdējā ledus laikmeta]] beigām pirms apmēram 12 000 gadu iedzīvotāju skaits strauji pieauga. Pirmās pastāvīgās apmetnes izveidojās pirms 9 000 gadiem [[Bhimbetka]]s klinšu mājokļos mūsdienu [[Madhja Pradēša|Madhja Pradēšā]].
Senākās [[neolīts|neolīta]] kultūras pēdas ir atrastas zem ūdens [[Kambatas līcis|Kambatas līcī]] Indijā un ar [[radioaktīvais ogleklis|radioaktīvā oglekļa]] metodi tās ir datētas ar 7500. gadu p.m.ē.&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Gaur | first = A. S. | coauthors = K. H. Vora | date = July 10, 1999 | title = Ancient shorelines of Gujarat, India, during the Indus civilization (Late Mid-Holocene): A study based on archaeological evidences | journal = Current India  Science | volume = 77 | issue = 1 | pages = 180—185 | issn = 0011-3891 | url = http://www.ias.ac.in/currsci/jul10/articles29.htm  | accessdate = 2007-05-06}}&lt;/ref&gt; Pirmā norāde par dzīvi ciematos ir [[Mehrgarha]]s neolīta apmetnē (pēc 7000. gada p.m.ē.) mūsdienu [[Beludžistāna|Beludžistānā]],&lt;ref name=&quot;mfr&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Jarrige| first=C.| coauthors=J.-F. Jarrige, R. H. Meadow and G. Quivron| title=Mehrgarh Field Reports 1975 to 1985 - from the Neolithic to the Indus Civilization| publisher=Dept. of Culture and Tourism, Govt. of Sindh, and the Ministry of Foreign Affairs, France| year=1995}}&lt;/ref&gt; starp 6000. un 2000. gadu p.m.ē. neolīta kultūra parādījās [[Inda]]s ielejas reģionā un starp 2800. un 1200. gadu p.m.ē. arī Dienvidindijā.

=== Bronzas laikmets ===
[[Attēls:Mohenjodaro Sindh.jpeg|thumbnail|200px|Arheoloģisko izrakumu vieta Mohendžodaro.]]
[[Indijas subkontinents|Indijas subkontinenta]] pirmā [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]] urbānā civilizācija bija [[Indas ielejas civilizācija]], kuras pimsākumi izsekojami līdz pat 3300. gadam p.m.ē.&lt;ref name=&quot;feuerstein&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Feuerstein| first=Georg| coauthors=Subhash Kak; David Frawley| title=In search of the cradle of civilization: New light on ancient India| publisher=Quest Books| location=Wheaton, Illinois| year=1995| pages=147| url=http://books.google.com/books?id=kbx7q0gxyTcC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=In+Search+of+the+Cradle+of+Civilization&amp;sig=ie6cTRBBjV2enHRPO6cBXNbd0qE| isbn=0835607208}}&lt;/ref&gt; ar galvenajām apmetnēm [[Mohendžo Daro]], [[Lotala|Lotalā]] un [[Harapa|Harapā]].&lt;ref name=&quot;acivc&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| last=Kenoyer| first=J. Mark| title=The Ancient Cities of the Indus Valley Civilization| url=https://archive.org/details/ancientcitiesofi0000keno| publisher=Oxford University Press| year=1998| isbn=0195779401| oclc=231832104 38469514}}&lt;/ref&gt;

Civilizācija sākotnēji atradās mūsdienu Indijā (Gudžaratas, Harjānas, Pendžābas un Radžastānas provincēs) un mūsdienu Pakistānā (Sindas, Pendžābas un Beludžistānas provincēs). Tā centrējās ap [[Inda]]s upi un tās pietekām un paplašinājās [[Gagaras-Hakras upe]]s ielejā,&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Possehl | first = G. L. | authorlink=Gregory Possehl | year = 1990 | month = October | title = Revolution in the Urban Revolution: The Emergence of Indus Urbanization | journal = Annual Review of Anthropology | volume = 19 | pages = 261—282 | doi = 10.1146/annurev.an.19.100190.001401 | url = http://arjournals.annualreviews.org/toc/anthro/19/1?cookieSet=1 | accessdate = 2007-05-06}}See map on page 263&lt;/ref&gt; [[Gangas-Jamunas Doabs|Gangas-Jamunas Doabā]],&lt;ref&gt;''Indian Archaeology, A Review.'' 1958-1959. Excavations at Alamgirpur. Delhi: Archaeol. Surv. India, pp. 51—52.&lt;/ref&gt; [[Gudžarāta|Gudžarātā]]&lt;ref name=&quot;Leshnik&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce | last = Leshnik | first = Lawrence S. | year = 1968 | month = October | title = The Harappan &quot;Port&quot; at Lothal: Another View  | journal = American Anthropologist, New Series, | volume = 70 | issue = 5 | pages = 911—922 | doi = 10.1525/aa.1968.70.5.02a00070 | url = http://links.jstor.org/sici?sici=0002-7294(196810)2%3A70%3A5%3C911%3ATH%22ALA%3E2.0.CO%3B2-2 | accessdate = 2007-05-06}}&lt;/ref&gt; un [[Afganistāna]]s ziemeļos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | last = Kenoyer | first = Jonathan | authorlink = Jonathan Mark Kenoyer | title = Ancient Cities of the Indus Valley Civilization | url = https://archive.org/details/ancientcitiesofi0000keno | date = [[15 September]] [[1998]] | publisher = Oxford University Press | location = USA | isbn = 0195779401 | pages = p96}}&lt;/ref&gt; Vēsturiski [[Senā Indija|Senās Indijas]] daļa ir viena no agrākajām urbānajām civilizācijām, līdztekus [[Mezopotāmija]]i un [[Senā Ēģipte|Senajai Ēģiptei]]. Senās Indas ielejas iedzīvotāji, [[harapieši]], izstrādāja jaunas [[metalurģija]]s tehnikas un ieguva [[varš|varu]], [[bronza|bronzu]], [[svins|svinu]] un [[alva|alvu]].

Indas ielejas civilizācija, kas pastāvēja no apmēram 2600. līdz 1900. gadam p.m.ē., iezīmēja urbānās civilizācijas sākumu subkontinentā. Senās civilizācijas ietvēra tādus urbānos centrus kā [[Dolavira]], [[Kalibangana]], [[Rupara]], [[Rakigarhi]], Lotala mūsdienu Indijā un Harapa, [[Ganerivala]], [[Mohendžo-daro]] mūsdienu Pakistānā. Civilizācija ir ievērojama ar tās pilsētām, kas būvētas no ķieģeļiem, ceļmalu drenāžas sistēmām un daudzstāvu namiem.

==== Vēdiskais periods ====
[[Attēls:Map of Vedic India.png|thumb|200px|Ziemeļindijas karte Vēdiskajā periodā.]]
[[Vēdiskais periods|Vēdisko periodu]] raksturo [[indoāriešu valodas|indoāriešu]] kultūra, kas saistīta ar svētajiem [[Vēdas|Vēdu]] tekstiem, kas tikuši mutiski sacerēti [[vēdiskais sanskrits|vēdiskajā sanskritā]]. Vēdas, līdztekus [[Senā Ēģipte|Ēģiptes]] un [[Mezopotāmija]]s tekstiem, ir viens no vecākajiem tekstiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Vēdiskais periods turpinājās no apmēram 1500. līdz 500. gadam p.m.ē., liekot pamatus [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] attīstībai. Vēdiskā civilizācijā pakāpeniski izplatījās arī [[Gangas līdzenums|Gangas līdzenumā]].

Šis periods sākās [[indoāriešu valodas|indoāriešu valodās]] runājošo cilšu, kas sevi sauca par [[ārieši]]em (''ārya''), migrācijas rezultātā. Viņi pakļāva vietējās tautas, ko sauca par [[dāsi]]em. Āriešu izcelsme ir strīdīga, viens no viedokļiem ir, ka tie nākuši no [[Centrālāzija]]s, kamēr cits uzskats ir, ka tie ir dzīvojuši Indijā jau kopš laikiem pirms [[Indas ielejas civilizācija]]s, kā tas ir minēts dažos no [[Rigvēda]]s tekstiem.

Agrīnā vēdiskā sabiedrība sastāvēja galvenokārt no [[lopkopība|lopkopju]] grupām.&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/eb/article-46838/India India: Reemergence of Urbanization]. Retrieved on [[May 12]], [[2007. gads|2007]].&lt;/ref&gt; Vēlāk Rigvēdas āriešu sabiedrība kļuva aizvien [[lauksaimniecība|zemkopiskāka]] un sociāli tika organizēta ap četrām [[Varnas|varnām]]. Papildus hinduisma pamattekstiem vēdām, šajā periodā sākotnējo izcelsmi ieguva [[sanskrits|sanskrita]] eposu [[Rāmājana]]s un [[Mahābhārata]]s galvenās tēmas.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | author=Valmiki | editor = Goldman, Robert P | title = The Ramayana of Valmiki: An Epic of Ancient India, Volume 1: Balakanda  | url=https://archive.org/details/ramayanaofva01valm | series = Ramayana of Valmiki | month = March | year = 1990 | publisher = [[Princeton University Press]] | location = [[Princeton, New Jersey]] | isbn = 069101485X | pages = [https://archive.org/details/ramayanaofva01valm/page/23 23]}}&lt;/ref&gt; Agrīnā indo-āriešu klātbūtne, iespējams, daļēji atbilst [[okera keramika]]s arheoloģiskajiem atradumiem.&lt;ref name = &quot;tqlgsv&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce | author= Krishna Reddy | title = Indian History | year = 2003 | publisher = Tata McGraw Hill | location = New Delhi | isbn = 0070483698 | pages = A11}}&lt;/ref&gt;

[[Kuru valsts]] laikā ap 1000. gadu p.m.ē.&lt;ref&gt;M. WItzel, Early Sanskritization. Origins and development of the Kuru State. B. Kölver (ed.), Recht, Staat und Verwaltung im klassischen Indien. The state, the Law, and Administration in Classical India. München: R. Oldenbourg 1997, 27-52 = Electronic Journal of Vedic Studies, vol. 1,4, December 1995, [http://ejvs.laurasianacademy.com] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201026013206/http://ejvs.laurasianacademy.com/|date={{dat|2020|10|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; ziemeļrietumu Indijā sākās [[dzelzs laikmets]], kad tika sacerētas [[Atarvavēdas]] — pirmais Indijas teksts ar [[dzelzs]] pieminēšanu (''śyāma ayas''): burtiski &quot;melnais metāls&quot;. Pelēkās krāsas izstrādājumu kultūra, kas aptvēra lielāko daļu Indijas ziemeļu, bija izplatīta apmēram no 1100. līdz 600. gadam p.m.ē.&lt;ref name = &quot;tqlgsv&quot;/&gt; Šī perioda vēlāka daļa atbilst pieaugošajai pārejai no dominējošās cilšu sistēmas uz ķēniņvalstu, sauktu par ''Mahadžanapadām'', veidošanos.

=== Mahadžanapadas ===
[[Attēls:Ascetic Bodhisatta Gotama with the Group of Five.jpg|thumb|200px|[[Sidhārta Gautama]].]]
Vēlīnajā Vēdiskajā laikmetā Indijā izveidojās daudzas nelielas [[monarhija|ķēniņvalstis]] vai [[pilsētvalsts|pilsētvalstis]], kas pieminētas vēdiskajā, agrīnajā budistu un [[džainisms|džainu]] literatūrā. Ap 500. gadu p.m.ē. sešpadsmit valstis, kas pazīstamas kā [[mahadžanapadas]] — [[Kaši]], [[Kosala]], [[Anga]], [[Magadha]], [[Vridži]] (vai Vadži), [[Malla]], [[Čedi]], [[Vatsa]] (vai Vamsa), [[Kūru]], [[Pančala]], [[Mača]] (vai Matsja), [[Surasena]], [[Assaka]], [[Avanti]], [[Gandhara]], [[Kambodža (vēsturiska valsts)|Kambodža]] — aizņēma Indas-Gangas līdzenumus no mūsdienu [[Afganistāna]]s līdz [[Bengālija]]i un [[Mahārāštra]]i. Šis periods Indijas urbanizācijā bija otrs nozīmīgākais pēc Indas ielejas civilizācijas. Pārējā subkontinentā bija daudzi nelieli klani, kas pieminēti agrīnajā literatūrā. Dažu valstu valdnieki varu pārņēma mantojumā, citās valstis savus valdniekus ievēlēja. Izglītoto iedzīvotāju valoda šajā laikā bija [[sanskrits]], lai gan ziemeļu Indijā vairākuma iedzīvotāju dialekti bija prakrita. Ap 500.—400. gadu p.m.ē. [[Sidhārta Gautama|Sidhārtas Gautamas]] laikā daudzas no šīm sešpadsmit ķēniņvalstīm apvienojās četrās lielākās. Šīs četras bija Vatsa, Avanti, Kosala un Magadha.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce | author= Krishna Reddy | title = Indian History | year = 2003 | publisher = Tata McGraw Hill | location = New Delhi | isbn = 0070483698 | pages = A107}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Ancient india.png|thumb|left|200px|16 Indijas ķēniņvalstis (mahadžanapadas).]]
Hindu rituāli šajā laikā bija sarežģīti un tos veica priesteru kasta. Domāams, ka [[Upanišādas]], vēlīnie vēdiskie teksti, kas nodarbojās galvenokārt ar sākotnējo [[filozofija|filozofiju]], sacerēti vēdiskā laikmeta beigās un Mahadžanapadu perioda sākumā (sākot ar apmēram 600. — 400. gadu p.m.ē.). Upanišādām bija nozīmīga ietekme uz indiešu filozofiju un tās ir viena vecuma ar [[budisms|budisma]] un džainisma attīstīšanos, apzīmējot šī perioda domāšanas zelta laikmetu. Uzskata, ka 537. gadā p.m.ē. Sidhārta Gautama sasniedza [[apgaismība]]s stāvokli un kļuva pazīstams kā Buda — apgaismotais. Apmēram tajā pašā laikā [[Mahavīra]] (24. Džainu [[Tirtankara]] saskaņā ar Džainām) izplatīja līdzīgu teoloģiju, kas vēlāk kļuva par džainismu.&lt;ref&gt;Mary Pat Fisher (1997) In: Living Religions: An Encyclopedia of the World's Faiths I.B.Tauris : London {{ISBN|1-86064-148-2}} — '' Jainism's major teacher is the Mahavira, a contemporary of the Buddha, and who died approximately 526 BCE. Page 114 ''&lt;/ref&gt; Tomēr ortodoksālie džainisti uzskata, ka tas radies agrāk. Vēdās ir ticami dokumentēti daži džainu Tirtankari un askētiskā kārtība, kas līdzīga šamaņu kustībai.&lt;ref&gt;Mary Pat Fisher (1997) In: Living Religions: An Encyclopedia of the World's Faiths I.B.Tauris : London {{ISBN|1-86064-148-2}} — '' “The extreme antiquity of Jainism as a non-vedic, indigenous Indian religion is well documented. Ancient Hindu and Buddhist scriptures refer to Jainism as an existing tradition which began long before [[Mahavira]].” Page 115 ''&lt;/ref&gt; Budisms un džainisms sludināja askētismu un dziļi ietekmēja hinduisma un indiešu garīgumu, proti — [[veģetārisms|veģetārismu]], aizliegumu nogalināt dzīvniekus un [[Ahimsa|ahimsu]] (nevardarbību).

Budistu mūki izplatīja Budas mācības arī [[Birma|Birmā]], [[Šrilanka|Šrilankā]], [[Tibeta|Tibetā]], [[Centrālāzija]]s, [[Austrumāzija]]s  un [[Dienvidaustrumāzija]]s valstīs.

=== Persiešu un grieķu iebrukumi ===

Liela daļa no Indijas subkontinenta (mūsdienu Austrumafganistāna un Pakistāna) nokļuva persiešu [[Ahamenīdu impērija]]s valdījumā ap 520. gadu p.m.ē. [[Dārijs Lielais|Dārija Lielā]] valdīšanas laikā un palika tur divus gadsimtus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metmuseum.org/TOAH/hd/acha/hd_acha.htm |title=The Achaemenid Persian Empire (550—330 B.C.E) |accessdate=2007-05-19 |author=Department of Ancient Near Eastern Art |month=October | year=2004 |work=Timeline of Art History |publisher=  New York: [[Metropoles mākslas muzejs|The Metropolitan Museum of Art]]}}&lt;/ref&gt; 326. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] iekaroja [[Anatolija|Mazāziju]] un Ahemenīdu impēriju, sasniedzot Indijas subkontinenta ziemeļrietumu robežas. Tur viņš Hidaspas (mūsdienu Dželumas, Pakistānā tuvumā) kaujā sakāva Pūru ķēniņu un  iekaroja [[Pendžāba]]s lielāko daļu.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |last=Fuller |first=J.F.C.|authorlink=J. F. C. Fuller |title= The Generalship of Alexander the Great|url=https://archive.org/details/generalshipofale0000jfcf_c0k2 |edition=Reprint|date=[[February 3]], [[2004]]|publisher=Da Capo Press |location=New York|isbn=0306813300 |pages= [https://archive.org/details/generalshipofale0000jfcf_c0k2/page/188 188]—199|chapter=Alexander's Great Battles}}&lt;/ref&gt; Aleksandra pārgājiens uz Austrumiem noveda viņu pie konfrontācijas ar Magadas Nandu impēriju un Bengālijas Gangaridaju impēriju. Viņa armija, novārdzināta un nobiedēta no paredzamās stāšanās pretī lielākajām Gangas upes indiešu armijām, Hifāzas (mūsdienu [[Beasa]]) tuvumā sadumpojās un atteicās doties tālāk uz austrumiem. Aleksandrs, pēc tikšanās ar savu virsnieku Koenusu, tika pārliecināts, ka labāk ir atgriezties.

Persiešu un grieķu iebrukumi atstāja svarīgas atbalsis indiešu civilizācijā. Persiešu politiskā sistēma ietekmēja nākamos subkontinenta pārvaldīšanas veidus, ieskaitot Maurju dinastijas pārvaldi. Bez tam, Gandaras reģions, vai mūsdienu Austrumafganistāna un Ziemeļrietumu Pakistāna, kļuva par Indijas, Persijas, Centrālāzijas un Grieķijas kultūru kausējamo katlu un radīja hibrīdu kultūru — grieķu budismu, kas pastāvēja līdz m.ē. 5. gadsimtam un ietekmēja Mahajānas budisma mākslas attīstību.

== Maurju periods ==
[[Attēls:Mauryan Empire Map.gif|thumb|200px|Maurju impērija.]]
[[Maurju impērija]] (322.—185. gadā p.m.ē.), kurā valdīja Maurju dinastija, bija ģeogrāfiski plaša, spēcīga un politiski militāra impērija senajā Indijā. Lielo Maurju impēriju izveidoja [[Čandragupta Maurja]] un viņa impērija uzplauka [[Ašoka|Ašoka Lielā]] laikā. Savā lielākajā izplatībā impērija izpletās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem tagadējā [[Asama|Asamā]]. Uz rietumiem tā aizsniedzās aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s, pievienoja [[Beludžistāna|Beludžistānu]] un lielu daļu no tā, kas tagad pazīstams kā [[Afganistāna]], ieskaitot mūsdienu [[Herata]]s un [[Kandagara]]s provinces. Impērija izplētās Indijas centrālajos un dienvidu apgabalos imperatoru [[Čandragupta]]s un [[Bindusara]]s laikā, un tajā tika iekļauta arī liela daļa no neizpētītajiem cilšu un mežainajiem apvidiem [[Kalinga]]s tuvumā, kuru ieguva Ašoka Lielais.

== Zelta laikmets ==
[[Attēls:Kushanmap.jpg|thumb|150px|[[Kušānu impērija]].]]
Indijas subkontinenta ziemeļu daļu pakļāva [[Kušānu valsts]] (ap 100.—300. gadā m.ē.), kas izpletās no [[Pešāvara]]s līdz [[Ganga]]s vidienei un, iespējams, līdz pat [[Bengālijas līcis|Bengālijas līcim]].
Tajā bija iekļauta arī senā [[Baktrija]] (mūsdienu Afganistānas ziemeļos) un dienvidu [[Tadžikistāna]]. Rietumu [[satrapi]] (pārvaldnieki) (m.ē. 35. — 405. gadā) bija Sakas valdnieki un indo-skitu pēcteči no Indijas rietumu un dienvidu daļām.

[[Satavahanas dinastija|Satavahanas]], tāpat pazīstami kā Andras, bija dinastija, kas valdīja dienvidu un centrālajā Indijā, sākot ar apmēram 230. gadu pirms mūsu ēras. [[Satakarni]], Satavahanu dinastijas sestais valdnieks, sakāva Ziemeļindijas [[Sungu impērija|Sungu dinastiju]]. [[Gautamiputra Satakarni]] bija cits ievērojams dinastijas valdnieks. Kunindas karaļvalsts bija maza Himalaju valsts, kas izdzīvoja apmēram no 2. gadsimta p.m.ē. līdz apmēram m.ē. 3. gadsimtam.
[[Attēls:Rajendra map new.svg|thumb|left|200px|Čolas impērija.]]
Indijas pussalas dienvidu daļā dominēja dažādas impērijas — [[Pandjanas karaļvalsts]], [[Čolas impērija]], [[Čeras dinastija]], [[Kadambas dinastija]], [[Rietumu Gangas dinastija]], [[Pallavu dinastija|Pallavu]] un [[Čalukju dinastija]]s, dažas no tām pletās pa visu [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāziju]]. Karaļvalstis karoja viena ar otru un ar Dekānas valstīm par valdošo lomu dienvidu [[Kalabhara|Kalabharā]], budistu karaļvalstī, kas uz īsu brīdi pārtrauca Čolas, Čeras un Pandjas dinastiju dominēšanu dienvidos.

=== Ziemeļrietumu hibrīdās kultūras ===
[[Attēls:Demetrius I of Bactria.jpg|thumb|150px|Monēta no Indo-grieķu valsts laikiem.]]
Par subkontinenta ziemeļrietumu hibrīdajām kultūrām uzskata indo-grieķus, indo-skitus, indo-partiešus un indo-sasanīdus. Pirmā no tām, Indo-grieķu valsts, tika izveidota, kad grieķu-baktriešu ķēniņš Demetrijs 180. gadā p.m.ē. iebruka šajā reģionā, izveidojot valsti mūsdienu Afganistānas un Pakistānas daļās. Gandrīz divus gadsimtus ilgajā pastāvēšanas laikā, to pārvaldīja vairāk kā 30 grieķu ķēniņu pēcteču, kas bieži konfliktēja savā starpā. Indo-skiti bija indoeiropiešu saku (skitu) atzars, kas migrēja no Dienvidsibīrijas vispirms uz [[Baktrija|Baktriju]], tālāk uz [[Sogdiāna|Sogdiānu]], Kašmiru, [[Arahozija|Arahoziju]], [[Gandara|Gandaru]] un beidzot uz Indiju. Viņu ķēniņvalsts pastāvēja no 2. gadsimta p.m.ē. vidus līdz 1. gadsimta p.m.ē. vidum. Mūsu ēras 1. gadsimtā mūsdienu Pakistānas teritorijā izveidojās Indo-partiešu valsts, pēc tam to iekaroja pakļāva [[Kušānu valsts]], bet 3. gadsimtā to iekaroja [[Sasanīdu impērija]].

=== Romiešu tirdzniecība ar Indiju ===
[[Attēls:AugustusCoinPudukottaiHoardIndia.jpg|thumb|150px|Romiešu monēta, kura atrasta Indijā.]]
[[Romas impērija]]s tirdzniecība ar Indiju aizsākās ap m.ē. 1. gadsimtu imperatora [[Oktaviāns|Augusta]] valdīšanas laikā, kad tika iekarota [[Senā Ēģipte]], tā laika Indijas lielākais tirdzniecības partneris rietumos.
Tirdzniecība, ko uzsāka Eidoksijs no Kizikas 130. gadā p.m.ē., turpināja palielināties un, saskaņā ar [[Strabons|Strabonu]] (II.5.12.&lt;ref&gt;&quot;At any rate, when [[Cornelius Gallus|Gallus]] was prefect of Egypt, I accompanied him and ascended the [[Nile]] as far as [[Aswan|Syene]] and the frontiers of [[Kingdom of Aksum|Ethiopia]], and I learned that as many as one hundred and twenty vessels were sailing from [[Myos Hormos]] to India, whereas formerly, under the [[Ptolemaic Egypt|Ptolemies]], only a very few ventured to undertake the voyage and to carry on traffic in Indian merchandise.&quot; Strabo II.5.12. [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Strabo/2E1*.html Source] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120527041100/http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Strabo/2E1*.html|date={{dat|2012|05|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;), Augusta laikā līdz pat 120 kuģu katru gadu devās no Miosas Hormosas uz Indiju. Šajā tirdzniecībā tika izmantots un, acīmredzot, tika pārstrādāts kušiešu monētās daudz zelta, tā ka [[Plīnijs Vecākais]] (HN VI.101) žēlojās par metāla naudas izsīkumu Indijai:

„''Indija, Ķīna un Arābijas pussala pēc piesardzīga novērtējuma ik gadu saņem no mūsu impērijas simts miljonus sesterciju: tās ir mūsu izmaksas par greznību un sievietēm. Kāda daļa no šiem importiem paredzēta [[upurēšana]]i dieviem vai mirušo gariem?''” Plīnijs — ''Historia Naturae'' 12.41.84.&lt;ref&gt;{{val|la|minimaque computatione miliens centena milia sestertium annis omnibus India et Seres et paeninsula illa imperio nostro adimunt: tanti nobis deliciae et feminae constant. quota enim portio ex illis ad deos, quaeso, iam vel ad inferos pertinet?}} Pliny, Historia Naturae 12.41.84.&lt;/ref&gt;

=== Guptas dinastija ===
[[Attēls:South Asia historical AD375 EN.svg|thumb|Guptu impērija (375).]]
4. un 5. gadsimtā Ziemeļindiju apvienoja [[Guptas impērija|Guptas dinastija]]. Šajā laikā, kas pazīstams kā Indijas renesances zelta laikmets, hindu kultūra, zinātne un politiskā pārvalde sasniedza jaunus augstumus. Čandragupta I, Samudragupta un Čandragupta II bija visievērojamākie Guptas dinastijas valdnieki. Agrākās pieejamās Puranas arī, domājams, ir uzrakstītas ap šo laiku. Impērijai pienāca gals līdz ar huņņu uzbrukumu [[Centrālāzija]]i. Pēc Guptas impērijas sabrukuma 6. gadsimtā, Indijā atkal valdīja daudzas reģionālas karaļvalstis. Guptas klana jaunākais atzars pēc atvienošanās no impērijas turpināja valdīt Magadā.

5. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu Afganistānas teritorijā nostiprinājās [[Eftalītu impērija]] (baltie [[huņņi]]), ar galvaspilsētu Bamijanu. Viņi pārtrauca Guptas dinastijas valdīšanu Ziemeļindijā, kas tomēr neiespaidoja lielu daļu Dekānas un Dienvidindijas valstu uzplaukumu.

== Klasiskais laikmets ==
[[Attēls:South Asia historical AD625 EN.svg|thumb|Haršas impērija (625).]]
[[Attēls:Indian Kanauj triangle map.svg|thumb|Palas impērija Devapalas valdīšanas laikā (ap 750-900).]]

Klasiskais laikmets Indijā sākās Haršas iekarojumu laikā [[7. gadsimts|7. gadsimtā]] un Ziemeļindijā beidzās 13. gadsimtā [[Deli sultanāts|Deli sultanāta]] ekspansiju, bet Dienvidindijā ar [[Vidžajanagaras impērija]]s sagrāvi 17. gadsimtā. Šajā laika posmā tika radīti vairāki Indijas lieliskākie mākslas un arhitektūras pieminekļi, kā arī attīstītas galvenās garīgās un filozofiskās sistēmas hinduismā, budismā un džainismā.

7. gadsimtā valdnieks [[Harša]] no [[Kannaudža]]s atkalapvienoja Ziemeļindiju, tomēr viņa valsts sabruka pēc viņa nāves. Šajā laikā strauji izpletās [[Tibetas impērija]], iekarojot Nepālu un daļu mūsdienu Indijas [[Bihāra]]s štata. No 7. līdz 9. gadsimtam trīs dinastijas sacentās par Ziemeļindijas kontroli: [[Gurdžaras-Pratiharas]] no [[Malva]]s un vēlāk Kannaudžas, [[Palas impērija|Palas]] no Bengālijas un [[Raštrakutas]] no [[Dekāna]]s.

Palas valstī vēlāk valdīja Senas dinastija un Pratiharas valsts sadalījās atsevišķās valstīs. Tās bija pirmās [[radžputi|radžputu]] valstis, kas dažādā veidā pastāvēja gandrīz veselu tūkstošgadi līdz pat Indijas Republikas nodibināšanai. Pirmā pieminētā radžputu valsts parādījās Radžastānā 6. gadsimtā un nelielas radžputu dinastijas vēlāk valdīja lielākajā daļā Ziemeļindijas. Viens no Čauhanu klana radžputiem Prithvi Radža Čauhans bija pazīstams ar asiņainiem konfliktiem pret iebrūkošajiem islāma karotājiem. Austrumu Afganistānas apgabalos, ziemeļu Pakistānā un Kašmirā no septītā gadsimta vidus līdz vienpadsmitā gadsimta sākumam valdīja Šahi dinastija.
[[Attēls:Hinduism Expansion in Asia.svg|thumb|Hinduisma un budisma izplatīšanās Dienvidaustrumāzijā.]]
[[Attēls:Borobudur-Nothwest-view.jpg|thumb|right|[[Borobudura]], [[9. gadsimts|9. gadsimtā]] celts [[budisti|budistu]] templis [[Centrālā Java|Centrālajā Javā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]].]]
[[Attēls:Angkor Wat W-Seite.jpg|thumb|[[Khmeru impērija]]s hindu templis [[Ankorvats]] [[Kambodža]]s ziemeļrietumos (12. gadsimta sākums).]]
[[Čalukja impērija]] pārvaldīja dienvidu un centrālās Indijas daļas no 550. līdz 750. gadam no Badami Karnātakā un atkal no 970. līdz 1190. gadam no Kaljani Karnātakā. Kanči Palavas bija viņu laikabiedri tālāk uz dienvidiem. Ar Čalukjas impērijas pagrimumu, apmēram 12. gadsimta vidū, tās vasaļi Hojsalas no Halebidu, Kakatija no Varangalas, Seuna Jadavas no Devagiri un Kalačuri dienvidu atzars sadalīja milzīgo Čalukjas impēriju savā starpā. Vēlāk, viduslaiku periodā ziemeļu Tamilnadā parādījās [[Čolas dinastija|Čolas karaļvalsts]] un Keralā [[Čeras dinastija|Čeras karaļvalsts]]. Dienvidindijas karaļvalstis tajā laikā paplašināja savu ietekmi līdz pat Indonēzijai, kontrolējot plašas ārējās impērijas Dienvidaustrumāzijā. Dienvidindijas ostas bija iesaistītas Indijas okeāna tirdzniecībā ar Romas impēriju, galvenokārt ar garšvielām, uz rietumiem un ar Dievidaustrumāziju uz austrumiem.&lt;ref&gt;Miller, J. Innes. (1969). The Spice Trade of The Roman Empire: 29 B.C. to A.D. 641. Oxford University Press. Special edition for Sandpiper Books. 1998. {{ISBN|0-19-814264-1}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/4970452.stm Search for India's ancient city]. BBC News. Retrieved on June 22, 2007.&lt;/ref&gt; Literatūra vietējos dialektos un iespaidīga arhitektūra plauka līdz apmēram 14. gadsimta sākumam, kad Deli sultāna dienvidu ekspedīcijas uzlika savas nodevas šīm karaļvalstīm.

Vairāk kā 55% no epigrāfiskajiem uzrakstiem — apmēram 55 000, ko Indijā atraduši arheologi, ir tamilu valodā un 60% no tiem ir no vienas pašas Tamilnadas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Students get glimpse of heritage |url= http://www.hindu.com/2005/11/22/stories/2005112215970400.htm |author= Staff Reporter |publisher= The Hindu |date= November 22, 2005 |accessdate= 2007-04-26 |archive-date= 2014-06-18 |archive-url= https://web.archive.org/web/20140618165752/http://www.hindu.com/2005/11/22/stories/2005112215970400.htm }}&lt;/ref&gt;

No 1343. gada visas daudzās Dienvidindijas valstis beidza pastāvēt, izveidojoties Vidžajanagaras impērijai (1336—1646), ko radīja vietējās un svešās kultūras sakausējums, kas atstājis paliekošas savstarpējās kulturālas ietekmes. Vidžajanagaras impērija panīka, karojot ar musulmaņu valstīm, kas bija izveidojušās pēc Bahmani sultanāta sairšanas.

== Islāma sultanāti ==
[[Attēls:GolGumbaz2.jpg|thumb|200px|Golɡumbaza mauzolejs Vidžajapurā.]]
Pēc arābu invāzijas Indijas senajā rietumu kaimiņzemē [[Persija|Persijā]], lai paplašinātu ietekmi šajā reģionā, tie vēlējās iebrukt Indijā, kas bija bagātākā klasiskā civilizācija ar plaukstošu starptautisko tirdzniecību un vienīgajām zināmajām [[dimants|dimantu]] raktuvēm pasaulē. Pēc atsevišķu Indijas valstu dažus gadsimtus ilgas pretošanās, ziemeļu subkontinentā dažu gadsimtu laikā izveidojās islāma sultanāti. Bet pirms turku invāzijas viscaur Dienvidindijas piekrastē, it sevišķi [[Kerala|Keralā]], plauka musulmaņu tirgotāju kopienas, kuras ieradās nelielā skaitā pa Indijas okeāna tirdzniecības ceļiem, galvenokārt no [[Arābijas pussala]]s. Tomēr tas iezīmēja Vidējo Austrumu [[Ābrama reliģijas|Ābrama reliģiju]] ieviešanos, bieži vien puritāniskos veidos, iepriekš pastāvošajā Dienvidindijas hinduistu kultūrā. Vēlāk dienvidos uzplauka [[Bahmani sultanāts]], kas 16. gadsimta sākumā sadalījās piecos mazākos sultanātos.

=== Deli sultanāts ===
[[Attēls:Qutub minar.JPG|thumb|150px|left|Кutuba minarets Deli]]
12. un 13. gadsimtā [[tjurki]] un [[puštuni]] sagrāba Ziemeļindijas daļas un 13. gadsimta beigās bijušajos radžputu īpašumos izveidoja [[Deli sultanāts|Deli sultanātu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Ibn_Battuta/Battuta's_Trip_Seven.html |title=Battuta's Travels: Delhi, capital of Muslim India |access-date={{dat|2009|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080423014415/http://www.sfusd.k12.ca.us/schwww/sch618/Ibn_Battuta/Battuta%27s_Trip_Seven.html |archivedate={{dat|2008|04|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Sekojošā Deli sultanāta Mamluku dinastija pārvaldīja lielu Ziemeļindijas apgabalu, apmēram Guptu seno zemju apjomā, bet [[Kaldži dinastija]], lai gan spēja iekarot Centrālās Indijas lielāko daļu, tomēr nespēja iekarot un apvienot visu subkontinentu. Sultanāti bija sākums Indijas kultūras [[renesanse]]s periodam. Rezultātā iegūtais indo-musulmaņu kultūras sakausējums ir atstājis paliekošus sinkrētiskos arhitektūras, mūzikas, literatūras, reliģijas un apģērba pieminekļus. Ir domājams, ka [[urdu valoda]] (dažādos turku dialektos &quot;''urdu''&quot; nozīmē &quot;orda&quot; vai &quot;nometne&quot;) radās Deli sultanāta musulmaņu valdnieku laikā vietējo iedzīvotāju sanskrita, [[prakrits|prakrita]] un ienācēju persiešu, tjurku un arābu valodu savstarpējā sajaukuma rezultātā. Deli sultanāta tronī īslaicīgi valdīja arī princese Razija (1236—1240).

Emīrs [[Timurs]] 1398. gadā uzbruka sultāna Nasir-u Din Mehmuda no Tuglaku dinastijas pārvaldītajai [[Deli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gardenvisit.com/travel/clavijo/timurconquestofindia.htm |title=Timur - conquest of India |access-date={{dat|2007|09|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071012090047/http://www.gardenvisit.com/travel/clavijo/timurconquestofindia.htm |archivedate={{dat|2007|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt; Sultāna armiju sakāva 1398. gada 17. decembrī, Deli tika izlaupīta, sagrauta un atstāta drupās.

=== Mogulu ēra ===
[[Attēls:Mughal1700.png|thumb|200px|[[Mogulu impērija]] 17. gadsimtā.]]
1526. gadā [[Bāburs]], sakaujot Deli sultānu Ibrahimu Lodi Pānipatas kaujā, izveidoja [[Mogulu impērija|Mogulu impēriju]], kas pastāvēja vairāk kā 200 gadu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ucalgary.ca/applied_history/tutor/islam/empires/mughals/ |title=The Islamic World to 1600: Rise of the Great Islamic Empires (The Mughal Empire) |access-date={{dat|2011|07|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130927170951/http://www.ucalgary.ca/applied_history/tutor/islam/empires/mughals/ |archivedate={{dat|2013|09|27||bez}} }}&lt;/ref&gt; Mogulu dinastija valdīja Indijas subkontinenta lielākajā daļā no 1600. gada, sāka panīkt pēc 1707. gada un, visbeidzot, tika sakauta 1857. gada [[Sipaju sacelšanās]] laikā. Mogulu impērija savā augstākajā punktā aizņēma apgabalu, kas līdzīgs senajai Maurju impērijai. Mogulu dinastijas valdīšanas laikā notika plašas sociālās izmaiņas, pār hindu vairākumu valdīja musulmaņu imperatori, daudzi no kuriem izrādīja reliģisku toleranci pret hindu kultūru. Imperators [[Akbars Lielais|Akbars]] — Bābura mazdēls, centās izveidot labas attiecības ar hinduistiem. Akbars ieviesa ''amari'' jeb dzīvnieku nenogalināšanu [[džainisms|džainisma]] svētajās dienās un atcēla džizijas nodokli nemusulmaņiem. Mogulu imperatori precēja vietējo valdnieku ģimeņu locekļus, noslēdza savienības ar vietējiem maharadžām, savienojot savu turku-persiešu kultūru ar hinduistu kultūru, kā arī radot unikālu mogulu arhitektūru. Tomēr vēlākie imperatori, kā [[Aurangzebs]], centās nodibināt pilnīgu musulmaņu kundzību, nemusulmaņus aplikot ar nodokļiem un sagraujot hindu tempļus. Mogulu impērijas norietā, aizpildot varas vakuumu, parādījās atsevišķas mazākas impērijas vai arī tās pašas bija norietu veicinošs faktors. 1739. gadā šahs Nadīrs sakāva Mogulu armiju Karnalas kaujā. Pēc šīs uzvaras Nadīrs ieņēma un izlaupīja Deli, aizvedot daudzas bagātības, tai skaitā Pāvu troni.&lt;ref&gt;[http://www.avalanchepress.com/Soldier_Shah.php Iran in the Age of the Raj]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Taj_Mahal_(south_view,_2006).jpg|thumb|200px|[[Tadžmahals]], kuru uzcēla Mogulu dinastijas valdnieks [[Šahs Džahāns]].]]
Mogulu ērā Indijas subkontinetā pastāvēja Mogulu impērija un tās vasaļvalstis, bet vēlāk parādījās pēcteču valstis — ieskaitot Marathu konfederāciju, kas arvien vairāk karoja ar novājināto Mogulu dinastiju.

== Pēcmogulu reģionālās karaļvalstis ==
[[Attēls:Marathas.GIF|thumb|200px|Marathu impērija ap 1730. gadu.]]
Pēcmogulu ērā valdīja Marathu impērija, parādījās arī citas reģionālās valstis un pieauga arī Eiropas valstu aktivitātes. Marathu valsti nodibināja un nostiprināja Šivadži. 18. gadsimtā Pešvu valdīšanas laikā tā pārveidojās par Marathu impēriju. Uz 1760. gadu impērija izpletās praktiski pār visu subkontinentu. Šo paplašināšanos izbeidza afgāņu armija šaha Ahmada Abdali vadībā Trešajā Panipatas kaujā 1761. gadā. Pēdējo Pešvu Badži Rao II sakāva briti Trešajā angļu-marathu karā.

[[Maisūra]] bija valsts dienvidu Indijā, ko ap 1400. gadu nodibināja [[Vodejāru dinastija]]. Vodejāru valdīšanu pārtrauca Haiders Ali un viņa dēls Sultāns Tipu. Viņu vadībā Maisūra piedalījās virknē karu, dažreiz pret apvienotajiem britu un marathu spēkiem, bet galvenokārt pret britiem ar nelielu franču palīdzību vai palīdzības solījumiem.

[[Haidarābādu]] nodibināja Kutubas šahu dinastija no Golkondas 1591. gadā. Pēc neilgas Mogulu valdīšanas, Mogulu ierēdnis Asifs Džāhs, pārņēma kontroli pār Haidarābādu, 1724. gadā pasludinot sevi par Haidarābādu Nizāmu-al-Mulku. To pārvaldīja Nizāmu mantinieki no 1724. līdz 1948. gadam. Gan Maisūra, gan Haidarābādu kļuva par Britu Indijas vietējām pavalstīm.

Pendžābas valsts, ko pārvaldīja [[sikhisms|sikhi]], bija politiska vienība, kas pārvaldīja mūsdienu Pendžābas reģionu. Tā bija starp pēdējiem subkontinenta apgabaliem, ko iekaroja briti. Angļu-sikhu kari iezīmēja Sikhu impērijas krišanu.
Ap 18. gadsimtu gurku valdnieki izveidoja mūsdienu Nepālu un šahi un radžas ļoti stingri uzturēja savu [[Nacionālā identitāte|nacionālo identitāti]] un integritāti.

== Koloniālā ēra ==
[[Vasko da Gama]]s veiksmīgie jūrasbraucieni, kas eiropiešiem atklāja jūras ceļu uz Indiju 1498. gadā, bruģēja ceļu tiešai eiropiešu tirdzniecībai ar Indiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.fordham.edu/halsall/mod/1497degama.html| title = Vasco da Gama: Round Africa to India, 1497-1498 CE| accessdate = 2007-05-07| month = June| year = 1998| work = Internet Modern History Sourcebook| publisher = Paul Halsall| archive-date = 2011-08-28| archive-url = https://web.archive.org/web/20110828160915/http://www.fordham.edu/halsall/mod/1497degama.html}} From: Oliver J. Thatcher, ed., The Library of Original Sources (Milwaukee: University Research Extension Co., 1907), Vol. V: 9th to 16th Centuries, pp. 26-40.&lt;/ref&gt; Portugāļi drīzumā izveidoja tirdzniecības punktus [[Goa]], [[Damāna|Damānā]], [[Diu]] un [[Bombeja|Bombejā]]. Portugāļiem sekoja holandieši un briti, kas 1619. gadā izveidoja tirdzniecības punktus rietumkrasta ostā [[Sūrata|Sūratā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.indianchild.com/history_of_india.htm| title = Indian History - Important events: History of India. An overview| accessdate = 2007-05-07| work = History of India| publisher = Indianchild.com| archive-date = 2011-08-21| archive-url = https://www.webcitation.org/6174KPD1I?url=http://www.indianchild.com/history_of_india.htm}}&lt;/ref&gt; un franči. Iekšējie konflikti starp indiešu karaļvalstīm deva iespēju Eiropas tirgotājiem pakāpeniski pastiprināt politisko ietekmi un piesavināties zemes. Lai gan nākamajā gadsimtā kontinentālās Eiropas valstis kontrolēja atsevišķus dienvidu un austrumu Indijas apgabalus, tās galu galā zaudēja visas savas Indijas teritorijas britiem, izņemot franču priekšposteņus Pondičerijā un Čandernagorā, holandiešu Travankoras ostu un portugāļu kolonijas Goa, Damānā un Diu.

=== Britu Indija ===
[[Attēls:British India.png|thumb|200px|Britu Indija.]]
{{Pamatraksts|Britu Indija}}
Mogulu imperators [[Džahangirs]] 1617. gadā deva atļauju Britu Austrumindijas kompānijai tirgoties Indijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fordham.edu/halsall/india/1617englandindies.html|title=The Great Moghul Jahangir: Letter to James I, King of England, 1617 A.D.|publisher=Internet Indian History Sourcebook, Paul Halsall|work=Indian History Sourcebook: England, India, and The East Indies, 1617 CE|accessdate=2007-05-07|month=June|year=1998|archive-date=2014-08-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20140818010509/http://www.fordham.edu/halsall/india/1617englandindies.html}} From: [[James Harvey Robinson]], ed., Readings in European History, 2 Vols. (Boston: Ginn and Co., 1904-1906), Vol. II: From the opening of the Protestant Revolt to the Present Day, pp. 333—335.&lt;/ref&gt; Pakāpeniski kompānija palielināja savu ietekmi 1717. gadā, uzspiežot Mogulu imperatoram Farukam Sijāram dāvāt tiem atļauju beznodokļu tirdzniecībai Bengālijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.calcuttaweb.com/history.shtml| title = KOLKATA (CALCUTTA) : HISTORY| accessdate = 2007-05-07| publisher = Calcuttaweb.com| archiveurl = https://web.archive.org/web/20070510193408/http://www.calcuttaweb.com/history.shtml| archivedate = 2007-05-10}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070510193408/http://www.calcuttaweb.com/history.shtml |date=2007-05-10 }}&lt;/ref&gt; Bengālijas nabobs Siradžs ud Daulahs, Bengālijas provinces faktiskais pārvaldītājs, pretojās britu centieniem izmantot šīs atļaujas. Tas noveda pie Plasijas kaujas 1757. gadā, kurā Austrumindijas kompānijas armija, Roberta Klaiva vadībā, sakāva naboba spēkus. Tas bija pirmais politiskais atbalsta punkts ar teritoriālu iejaukšanos, ko briti ieguva Indijā. 1757. gadā kompānija iecēla Klaivu par pirmo Bengālijas gubernatoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.historyofwar.org/articles/people_cliveofindia.html| title = Robert Clive, Baron Clive, 'Clive of India', 1725-1774| accessdate = 2007-05-07| last = Rickard| first = J.| date = [[1 November]] [[2000. gads|2000]]| work = Military History Encyclopedia on the Web| publisher = historyofwar.org}}&lt;/ref&gt; Pēc Buksaras kaujas 1764. gadā no Mogulu imperatora šaha Alama II kompānija ieguva civilās pārvaldes tiesības Bengālijā, kas iezīmēja sākumu kompānijas oficiālajai valdīšanai, kas gadsimta laikā galu galā ļāva tiem sagrābt lielāko daļu Indijas un iznīdēt Mogulu valdīšanu un pašu dinastiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.lse.ac.uk/collections/economicHistory/GEHN/GEHN%20PDF/Transformation%20from%20a%20Pre-Colonial%20-%20Om%20Prakash.pdf | title = The Transformation from a Pre-Colonial to a Colonial Order: The Case of India | accessdate = 2007-05-07| last = Prakash| first = Om| format = PDF| work = Global Economic History Network | publisher = Economic History Department, London School of Economics| pages = 3—40}}&lt;/ref&gt; Austrumindijas kompānija monopolizēja Bengālijas tirdzniecību. Viņi ieviesa zemes aplikšanas ar nodokļiem sistēmu, ko sauca par &quot;ilgstošo nometināšanu&quot;, radot Bengālijā feodāla veida struktūru, kas balstījās uz vietējo aristokrātiju - zamindāriem. Uz 1850. gadu Austrumindijas kompānija kontrolēja lielāko daļu Indijas subkontinenta, ieskaitot mūsdienu Pakistānu un Bangladešu. Viņu politika dažkārt varēja vispārināt kā „[[skaldi un valdi]]”, kad tika izmanototas naidīgās attiecības starp atsevišķām vietējām valstīm, sociālajām un reliģiskajām grupām. Britu Indijas laikā bads Indijā bieži saistāms ar kļūdainu pārvaldes politiku, jo tad tika reģistrēti daži no lielākajiem, ieskaitot Lielo badu no 1876. līdz 1878. gadam, kurā nomira no 6 līdz 10 miljoni cilvēku&lt;ref name=mikedavis&gt;Davis, Mike. Late Victorian Holocausts. 1. Verso, 2000. {{ISBN|1-85984-739-0}} pg 7&lt;/ref&gt; un Indijas badu no 1899. līdz 1900. gadam, kurā nomira 1 līdz 10 miljoni cilvēku. Trešā mēra pandēmija sākās Ķīnā 19. gadsimta vidū, izplatot mēri visos apdzīvotajos kontinentos un vienā pašā Indijā nogalinot 10 miljonus cilvēku.&lt;ref&gt;[http://www.who.int/vaccine_research/diseases/zoonotic/en/index4.html Plague] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090217172854/http://www.who.int/vaccine_research/diseases/zoonotic/en/index4.html |date={{dat|2009|02|17||bez}} }}. World Health Organization.&lt;/ref&gt; Par spīti pastāvīgajām slimībām un bada sērgām, Indijas subkontinenta iedzīvotāju skaits, kas 1750. gadā bija apmēram 125 miljoni, 1941. gadā sasniedza 389 miljonus.&lt;ref&gt;[http://www.petersoninstitute.org/publications/chapters_preview/98/1iie2806.pdf Reintegrating India with the World Economy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120304085740/http://www.petersoninstitute.org/publications/chapters_preview/98/1iie2806.pdf |date={{dat|2012|03|04||bez}} }}. ''Peterson Institute for International Economics.''&lt;/ref&gt;

Pirmā galvenā kustība pret Britu kompānijas patvaļīgo valdīšanu izvērsās par 1857. gada Sipaju sacelšanos, kas pazīstama arī kā Pirmais neatkarības karš. Pēc gada nemieru un Austrumindijas kompānijas karaspēka pastiprināšanas ar britu karavīriem, briti sakāva dumpiniekus. Sacelšanās nominālais līderis, pēdējais Mogulu imperators šahs [[Bahadurs Šahs Zafars|Bahadurs Zafars]] tika izsūtīts trimdā uz Birmu, viņa bērniem nocirsta galvas. Kā sekas Austrumindijas kompānija visu varu nodeva Britu karaļnamam, kas sāka pārvaldīt lielāko Indijas daļu kā koloniju; kompānijas zemes tika kontrolētas tieši, bet pārējās ar pārvaldītājiem vietējās pavalstīs. Kad 1947. gada augustā Indijas subkontinents ieguva neatkarību no Lielbritānijas, tajā bija 565 pavalstis.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/1762146.stm Kashmir: The origins of the dispute], BBC News, January 16, 2002&lt;/ref&gt;

== Indiešu neatkarības kustība ==
[[Attēls:Nehru Gandhi 1937 touchup.jpg|thumb|200px|[[Mohandāss Karamčands Gandijs]] un [[Džavāharlāls Nehru]] 1937. gadā.]]
1920. gados [[Mohandāss Karamčands Gandijs]] iesāka masveida kustību, lai cīnītos pret britu pārvaldi Indijā. [[Subašs Čandra Bose]] bija brīvības cīnītājs, kas izveidoja armijas spēkus cīņai pret britu pārvaldi un vēlāk izveidoja savas indiešu daļas arī pret britiem vērstajās vācu un japāņu armijās. [[Bagats Sings]] arī bija indiešu brīvības cīnītājs, kas uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem indiešu neatkarības kustības revolucionāriem. Viņš bieži tiek saukts par Šahīdu Bagatu Singu (vārds „šahīds” nozīmē moceklis). [[Verapandija Katabomans]] arī bija brīvības cīnītājs, kas sāka savu brīvības kustību pret britu valdīšanu, atsakoties maksāt nodokļus britu valdībai. Revolucionārās aktivitātes pret britu valdīšanu notika visā Indijas subkontinentā un šīs kustības veiksmīgi atnesa Indijas subkontinentam neatkarību 1947. gadā.

== Neatkarība un sadalīšana ==
{{Pamatraksts|Indijas Domīnija}}
[[Attēls:Rabindranath Tagore in 1909.jpg|thumb|150px|[[Rabindranats Tagore]] — pirmais [[Nobela prēmija]]s laureāts no Āzijas un Indijas himnas autors.]]
Līdz ar neatkarības vēlmi gadiem attīstījās arī spriedze starp indusiem un musulmaņiem. Musulmaņi vienmēr bija bijuši mazākumā un iespējamā valsts pārvalde tikai ar indusiem lika tiem būt piesardzīgiem attiecībā uz neatkarību; viņi sliecās gan neuzticēties indusu valdīšanai, gan arī pretoties pastāvošajai britu valdīšanai. 1915. gadā Mohandass Karamčands Gandijs parādījās uz skatuves, aicinot uz vienotību šo divu grupu vidū, pārsteidzoši nodemonstrējot vadību, kas galu galā varētu novest pie valsts neatkarības. Pamatīgu grūdienu Gandijs Indijai un tās iespējai iegūt neatkarību deva ar absolūti nevardarbīgu masveida kustību, kas padarīja viņu par vienu no ievērojamākajiem zināmajiem pasaules līderiem. Viņš pārliecināja, piemēram, valkāt pašaustas drēbes, lai vājinātu britu tekstila rūpniecību un noorganizēja maršu uz jūru, kur demonstranti ieguva paši savu sāli, protestējot pret britu monopolu. Indieši iesauca viņu par [[Mahatma|Mahatmu]] vai Lielo dvēseli, un pirmais to ierosināja bengāļu dzejnieks Rabindranats Tagore. Briti apsolīja, ka viņi atstās Indiju 1947. gadā.

1947. gadā izveidojās divās domīnijas — Indijas Savienība un Pakistānas Domīnija. Pandžābas un Bengālijas provinču sekojošā sadalīšana, radīja sadursmes starp sikhiem, hindiem un musulmaņiem Pandžābā, Bengālijā un Deli, kurās gāja bojā ap 500 000 cilvēku.&lt;ref name=symonds&gt;{{Grāmatas atsauce | last =  Symonds | first = Richard | title = The Making of Pakistan | url =  https://archive.org/details/makingofpakistan0000unse | year = 1950 | publisher = [[Faber and Faber]] | location = London | oclc = 1462689 | id = ASIN B0000CHMB1 | pages = [https://archive.org/details/makingofpakistan0000unse/page/74 74]
 | quote = at the lowest estimate, half a million people perished and twelve million became homeless}}&lt;/ref&gt; Tāpat šajā periodā notika viena no lielākajām masveida migrācijām, apmēram 12 miljoni cilvēku pārvietojās starp jaunizveidotajām Indijas un Pakistānas valstīm.&lt;ref name=symonds/&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}
{{Āzijas vēsture}}
[[Kategorija:Indijas vēsture| ]]</text>
      <sha1>ffn2vsiunf5wxhetnbhmko6lvzizanq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1944. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89031</id>
    <revision>
      <id>4485619</id>
      <parentid>4245898</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:19:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4485619</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11198" sha1="ltjtvmybui9bsem3o8f340cb3fv0x01" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1944|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas ģenerālapgabals 1942. gadā.jpg|thumb|315px|Latvijas ģenerālapgabala karte (1942)]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1944. gads|1944. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. Šajā laikā notika [[Otrais pasaules karš]] un Latvijas teritorija atradās [[Vācija]]s un [[Padomju Savienība]]s karadarbības zonā.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[7. janvāris]] — [[Heinrihs Himlers]] izdeva pavēli 2. latviešu SS brīvprātīgo brigādi pārformēt par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju.

=== Februāris ===
* [[26. februāris]] — [[Latvijas Centrālā padome|Latvijas Centrālās padomes]] priekšsēdētājs [[Konstantīns Čakste]] par plānotās LCP ārzemju delegācijas sekretāru iecēla Leonīdu Siliņu.

=== Marts ===
* [[3. marts]] — iznāca Latvijas Centrālās padomes nelegālā izdevuma &quot;Jaunā Latvija&quot; pirmais numurs.
* [[14. marts]] — [[Gestapo]] apcietināja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]] par nelegāla laikraksta &quot;Brīvā Latvija. Latvju raksti&quot; izdošanu.

=== Aprīlis ===
* [[17. aprīlis]] — [[Maskava|Maskavā]] pieņem lēmumu par [[LETA]] pievienošanu TASS.

=== Jūlijs ===
* [[2. jūlijs]] — Gestapo arestēja Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieku [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņu]].
* [[15. jūlijs]] — [[Stokholma|Stokholmā]] nodibināja Latvijas pilsoņu evakuācijas fonda pārvaldi.
* [[17. jūlijs]] — Latviešu leģiona 15. un 19. ieroču SS grenadieru divīzijas atkāpjoties šķērsoja [[Latvijas—PSRS robeža|Latvijas—PSRS robežu]].
* [[26. jūlijs]] — izveidoja [[Bauska]]s brīvprātīgo aizstāvju bataljonu, kas bija militāra vienība Vācu armijā. Tā saformēta no Bauskas apriņķa [[Aizsargi (organizācija)|aizsargiem]] un policistiem. Pēc pāris dienām šī vienība jau piedalījās kaujās ar [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]] pie Bauskas, tā sedzot Vācu karaspēka atkāpšanos. 1944. gada beigās vienību pievienoja citām latviešu vienībām.
* [[27. jūlijs]] — Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes vienības ieņēma [[Rēzekne|Rēzekni]], bet 5. tanku korpuss no ziemeļiem un 1. Baltijas frontes 6. gvardes armija no dienvidiem 27. jūlijā ieņēma [[Daugavpils|Daugavpili]].
* [[28. jūlijs]] — tika uzsākta Kureļa grupas formēšana.
* [[29. jūlijs]] — 1. Baltijas frontes 43. un 51. armijas, kā arī piekomandētā 2. gvardes armija un 3. gvardes mehanizētais korpuss šķērsoja [[Latvijas—Lietuvas robeža|Latvijas—Lietuvas robežu]] un veica pēkšņu uzbrukumu [[Jelgava]]s un [[Tukums|Tukuma]] virzienā, lai sasniegtu [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastu un ielenktu [[Karaspēka grupa &quot;Ziemeļi&quot; (Vērmahts)|Vērmahta karaspēka grupu &quot;Ziemeļi&quot;]]. 
* [[30. jūlijs]] — sākās tanku uzbrukums Jelgavai.

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — sākās Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes (kopā ap 390 000 karavīru) uzbrukums Vērmahta aizsardzības līnijai [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]], kas stiepās no Balviem un Gulbenes līdz Līvāniem (&quot;[[Madonas operācija]]&quot;).
* [[7. augusts]] — pēc nedēļu ilgām ielu kaujām Sarkanā armija ieņēma [[Jelgava]]s centru.
* [[13. augusts]] — pēc trīs dienu kaujām Sarkanā armija ieņēma [[Madona|Madonu]].
* [[14. augusts]] — 2. Baltijas frontes armijām tika pavēlēts sākt jaunu uzbrukumu Rīgas virzienā.
* [[16. augusts]] — sākās &quot;[[Dubultgalvas operācija]]&quot;, kuras laikā [[Vērmahts]] līdz 20. augustam atguva 30 km platu koridoru gar jūru no [[Ķemeri]]em līdz Tukumam.
* [[19. augusts]] — [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] sākās [[Vietalvas-Ērgļu kaujas|kaujas pie Vietalvas un Ērgļiem]], [[Vērmahta 18. armija]] apturēja Sarkanās armijas uzbrukumu, kurā smagus zaudējumus cieta arī [[130. latviešu strēlnieku korpuss]].
* [[22. augusts]] — [[Latvijas PSR Augstākā Padome|LPSR Augstākās Padomes]] prezidijs iesniedza PSRS Augstākās Padomes prezidijam lūgumu atdalīt no Latvijas teritorijas [[Abrenes apriņķis|Abrenes apvidu]], kā iemeslu minot to, ka tajā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievvalodīgie.
* [[28. augusts]] — smago zaudējumu dēļ Sarkanās armijas 2. Baltijas fronte pārtrauca uzbrukumu Rīgai uz mēnesi.

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — Gestapo pabeidza izmeklēšanu Latvijas Centrālās padomes lietā un LCP vadošos darbinieku [[Konstantīns Čakste|Konstantīnu Čaksti]], [[Bruno Kalniņš|Bruno Kalniņu]] un [[Ludvigs Sēja|Ludvigu Sēju]] no Rīgas centrālcietuma pārveda uz [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometni]].
* [[8. septembris]] — notiek Latvijas Centrālās Padomes pēdējā sēde Latvijā, kurā Dr. [[Pauls Kalniņš (politiķis)|Pauls Kalniņš]] parakstīja deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
* [[14. septembris]] — Sarkanā armija pēc sešu nedēļu kaujām ieņēma [[Bauska|Bausku]] un izvērsa uzbrukuma operāciju [[Vidzeme]]s un [[Zemgale]]s teritorijā (&quot;[[Uzbrukums Rīgai (1944)|Rīgas operāciju]]&quot;).
* [[23. septembris]] — naktī uz 23. septembri [[Kureļa grupa]] sāka atiešanu no [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagasta]] caur Rīgu uz Kurzemi.
* [[25. septembris]] — sākās [[Mores kaujas]], kurās [[Latviešu leģions|Latviešu leģiona]] [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzija]] pie Siguldas aizsardzības līnijas atvairīja [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] otro mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai.

=== Oktobris === 
* [[6. oktobris]] — Vērmahta vienības atstāja Siguldas aizsardzības pozīcijas un atkāpās Rīgas virzienā.
* [[8. oktobris]] — nacistiskās Vācijas okupācijas režīma noslēguma posmā, lai sagādātu [[Deportācija uz Vāciju, 1944. gads|darbaspēku Vācijas kara rūpniecībai]], no 8. līdz 11. oktobrim Rīgas ielās ķēra cilvēkus ceļā uz darbu, izrāva tos no pārtikas rindām un aizveda uz ostu. Šajās dienās aptuveni 6000 saķerto cilvēku sadzina kuģos un aizveda uz Vāciju.
* [[10. oktobris]] — Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija forsēja Daugavu un atkāpās uz Kurzemi.
* [[13. oktobris]] — Sarkanā armija ieņēma [[Centrs (Rīga)|Rīgas centru]].
* [[15. oktobris]] — Sarkanā armija ieņēma [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]. 
* [[16. oktobris]] — sākās [[Pirmā Kurzemes cietokšņa lielkauja]], kurā Sarkanā armija gar jūras krastu 16.—18. oktobrī ieņēma [[Rīgas Jūrmala|Rīgas Jūrmalu]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloku]] un [[Ķemeri|Ķemerus]], taču cieta neveiksmi uzbrukumā no Dobeles uz Džūksti.
* [[28. oktobris]] — sākās [[Otrā Kurzemes cietokšņa lielkauja]], kuras laikā Sarkanā armija ieņēma [[Auce|Auci]] un ar lieliem zaudējumiem ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu [[Priekule]]s—[[Vaiņode]]s sektorā.

=== Novembris ===
* [[2. novembris]] — [[Talsi|Talsos]] notika pārrunas starp SS un policijas vadītāju Ostlandē [[Frīdrihs Jekelns|Frīdrihu Jekelnu]] un Kureļa grupas (latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā ģenerāļa Kureļa vadībā) vadību.
* [[14. novembris]] — vācieši ģenerāļa Jekelna vadībā veica [[Kureļa grupa]]s atbruņošanas akciju. [[Roberts Rubenis|Rubeņa bataljons]] atteicās nolikt ieročus un atstāja savu novietojumu.
* [[17. novembris]] — Rīgā pēc kara atsāka [[Tramvaju satiksme Rīgā|kursēt tramvaji]].
* [[18. novembris]] — notika pirmā kauja starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
* [[19. novembris]] — kara tiesa Kureļa grupas virsniekiem piesprieda nāvessodu. Naktī astoņus no notiesātajiem nošāva.

=== Decembris ===
* [[3. decembris]] — tika dibināta Rīgas mākslas vidusskola apdāvinātiem bērniem pie Mākslas akadēmijas, kurai 1946. gadā piešķīra [[Jaņa Rozentāla Mākslas skola|Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas]] nosaukumu un tā atradās [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s paspārnē. 
* [[6. decembris|6.]]—[[10. decembris]] — notika SD soda akcija pret [[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]] iedzīvotājiem par palīdzību kureliešiem, 8 mājas nodedzinātas, 160 iedzīvotājus nošāva.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/aprit-70-gadi-kops-zleku-tragedijas-tas-vieta-latvijas-vesture-joprojam-neskaidra.d?id=45325986|title=Aprit 70 gadi kopš Zlēku traģēdijas; tās vieta Latvijas vēsturē joprojām neskaidra|last=Juhņevičs|first=Eduards|website=delfi.lv|access-date=2019-12-03|date=2014-12-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* [[18. decembris]] — notika pēdējā sadursme starp Kureļa grupas Rubeņa bataljonu un vāciešiem.
* [[21. decembris]] — sākās [[Trešā Kurzemes cietokšņa lielkauja]] jeb Ziemassvētku kaujas [[Saldus]] apvidū, vēlāk arī Vaiņodes un Dobeles sektoros.

== Dzimuši ==
* [[17. janvāris]] — [[Biruta Delle]], gleznotāja (mirusi 2025. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Juris Jurjāns (gleznotājs)|Juris Jurjāns]], gleznotājs (miris 2023. gadā)
* [[1. marts]] — [[Jānis Zirnis]], diriģents un pedagogs (miris 2023. gadā)
* [[30. marts]] — [[Ivars Jānis Ķezbers]], politiķis (miris 1997. gadā)
* [[1. aprīlis]] — [[Romualds Ancāns]], aktieris (miris 2011. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Māra Vaičunas]], māksliniece (mirusi 2019. gadā)
* [[14. maijs]] — [[Raimonds Bitenieks]], sabiedrisks darbinieks, cilvēktiesību aktīvists (miris 2019. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Uldis Bērziņš]], dzejnieks un tulkotājs (miris 2021. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Ingrīda Andriņa]], aktrise (mirusi 2015. gadā)
* [[4. jūlijs]] — [[Ringolds Kalnenieks]], riteņbraucējs (miris 2025. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Dzintra Grundmane]], basketboliste (mirusi 2024. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Pēteris Cimdiņš]], biologs, pasniedzējs un politiķis (miris 2024. gadā)
* [[26. augusts]] — [[Arvīds Krievs]], kinorežisors
* [[14. oktobris]] — [[Jānis Sproģis]], dziedātājs (miris 2022. gadā)
* [[10. novembris]] — [[Baiba Puzinas]], kostīmu māksliniece (mirusi 1999. gadā)
* [[10. decembris]] — [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]], politiķis (Latvijas prezidents) un baņķieris

== Miruši ==
* [[17. aprīlis]] — [[Voldemārs Veiss]], Latviešu leģiona virsnieks (dzimis 1892. gadā)
* [[13. jūlijs]] — [[Jānis Fogelis]], Sarkanās armijas virsnieks (dzimis 1898. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Kārlis Aperāts]], Latviešu leģiona virsnieks (dzimis 1891. gadā)
* [[9. augusts]] — [[Alberts Kviesis]], Latvijas prezidents (dzimis 1881. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Voldemārs Irbe]], latviešu gleznotājs (dzimis 1893. gadā)
* [[5. novembris]] — [[Kristaps Valters (jurists)|Kristaps Valters]], jurists (dzimis 1861. gadā)
* [[20. novembris]] — [[Jānis Gregors]], [[Kureļa grupa]]s virsnieks, skolotājs (dzimis 1893. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:1944. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1944. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>ltjtvmybui9bsem3o8f340cb3fv0x01</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1929. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>89347</id>
    <revision>
      <id>4485558</id>
      <parentid>4424917</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:36:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4485558</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4106" sha1="80oisera8d5av0box848v3z4vw225uo" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1929|Latvijā|Latvija}}
[[Attēls:Latvijas apriņķi 1924-1945.png|thumb|315px|Latvijas pašvaldību karte (1924—1945)&lt;ref&gt;P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.&lt;/ref&gt;]]
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1929. gads|1929. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''.

== Notikumi ==
[[Latvija|Latvijā]] bija 1 381 personīgie auto, 183 pasažieru autobusi un 728 kravas mašīnas.

* Meža kapos tika atklāts granītā kalts piemineklis bijušajam ārlietu ministram [[Zigfrīds Anna Meierovics|Zigfrīdam Anna Meierovicam]]. Naudu piemineklim saziedoja tauta.
* [[Rēzekne|Rēzeknē]] tika izveidota Latviešu tautas universitāte.
* [[Rīga|Rīgā]] notika pirmā oficiālā [[Hokejs|hokeja]] spēle starp [[Latvija]]s un [[Lietuva]]s komandām, kurā uzvaru ar 3:0 izcīnīja Latvija.
* Latvijā strauji popularitāti ieguva skaistumkonkursi.
* Tiek pabeigta arhitekta Pētera Federa projektētās [[Dobele (stacija)|Dobeles dzelzceļa stacijas]] ēkas būvniecība.

=== Aprīlis ===
* [[18. aprīlis]] - Rīgā dibināta krievu studentu korporācija ''[[Ruthenia]]''.

=== Maijs ===
* [[27. maijs|27.]]—[[28. maijs]] — Valsts vizītē [[Zviedrija|Zviedrijā]] viesojās valsts prezidents [[Gustavs Zemgals]] un ārlietu ministrs [[Antons Balodis]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.historia.lv/ Hronoloģija / Latvijas vēsture internetā], historia.lv&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
[[Attēls:Rīgas stacija Zviedrijas karaļa vizītes laikā 1929.jpg|thumb|200px|Izgaismotā Rīgas stacija Zviedrijas karaļa vizītes laikā 1929. gada jūnijā.]]
* [[29. jūnijs]] — ar atbildes vizīti [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs V]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts|4.]]—[[25. augusts]] — notika parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par likumprojektu &quot;Agrārās reformas likuma papildinājums&quot;, kas paredzēja atcelt landesvēristu priekšrocības zemes iegūšanā. Likumprojekts guva plašu vēlētāju atbalstu, tāpēc Saeima to pieņēma un tautas nobalsošana nenotika.&lt;ref&gt;[http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html Vēstures fakti: vēlēšanas un tautas nobalsošanas 1920. - 1934. gads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111018015023/http://web.cvk.lv/pub/public/28349.html |date={{dat|2011|10|18||bez}} }}, web.cvk.lv&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[4. janvāris]] — [[Tālis Millers]], ķīmiķis (miris 2022. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Leonards Stašs]], lauksaimnieks un politiķis (miris 2000. gadā)
* [[18. aprīlis]] — [[Vitālijs Fjodorovs]], arhitekts (miris 2019. gadā)
* [[24. aprīlis]] — [[Vladimirs Mihailovs]] (''Владимир Михайлов''), krievu rakstnieks (miris 2008. gadā)
* [[23. jūnijs]] — [[Jānis Klētnieks]], inženieris un ģeodēzists (miris 2021. gadā)
* [[2. jūlijs]] — [[Uldis Lasmanis]], publicists un novadpētnieks (miris 2023. gadā)
* [[7. jūlijs]] — [[Eduards Pāvuls]], aktieris (miris 2006. gadā)
* [[21. augusts]] — [[Vija Artmane]], aktrise (mirusi 2008. gadā)
* [[25. oktobris]] — [[Ērika Meškovska]], kinematogrāfiste, montāžas režisore
* [[9. novembris]] — [[Uldis Mārtiņš Klauss]], ekonomists un politiķis (miris 2012. gadā)
* [[12. novembris]] — [[Gunārs Skriba]], mežzinātnieks, Gaujas Nacionālā parka pirmais direktors (miris 2020. gadā)
* [[13. decembris]] — [[Ludmila Ikere]], režisore (mirusi 2026. gadā)
* [[17. decembris]] — [[Edgars Liepiņš]], aktieris un dziedātājs (miris 1995. gadā)
* [[31. decembris]] — [[Vera Vāvere]], literatūrzinātniece (mirusi 2025. gadā)

== Miruši ==
* [[10. jūnijs]] — [[Apsīšu Jēkabs]], rakstnieks (dzimis 1858. gadā)
* [[12. septembris]] — [[Rainis]] (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns) dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs (dzimis 1865. gadā)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1929. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1929. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>80oisera8d5av0box848v3z4vw225uo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varakļānu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90856</id>
    <revision>
      <id>4485657</id>
      <parentid>4461407</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:30:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485657</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13954" sha1="477l1v835szofm8769iai1vljazpraz" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Varakļānu novads
| karte             = Varakļānu municipality map 2021.png
| karte2            = Varakļānu novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Varakļānu novads
| ģerboņa_attēls    = Varakļānu novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Varakļānu novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  =
| centrs            = Varakļāni
| platība           = 279
| iedzīvotāji       = 3 506&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 3506 / 279 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         = 2025
| mērs              = 
| mērs_partija      = 
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Murmastienes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļānu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]]
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.varaklani.lv
}}

'''Varakļānu novads''' ({{val|ltg|Varakļuonu nūvods}}) bija pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienoja bijušā [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Varakļānu pilsēta|Varakļānu pilsētu]] un [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagastus. Robežojās ziemeļos un rietumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]] un dienvidos ar [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadiem. Novada centrs atradās [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta. Lai gan Varakļānu novads atradās [[Latgale]]s [[Latvijas vēsturiskās zemes|vēsturiskajā zemē]], tas ietilpa [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/latgaliskie-varaklani-administrativi-ieklauti-vidzeme%E2%80%A9-2/ Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē] Renāte Lazdiņa, la.lv 2012. gada 7. decembrī&lt;/ref&gt; 2025. gadā iekļauts [[Madonas novads|Madonas novadā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpa [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta un 2 pagasti: [[Murmastienes pagasts]] un [[Varakļānu pagasts]].

== Daba ==
Novads atradās [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Rietumdaļā stiepās Varakļānu [[oss|osu]] grēda.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|634}}&lt;/ref&gt; Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un [[Purva augsne|purvu]]. Novada rietumdaļu aizņēma [[Teiču purvs]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominēja [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

=== Upes ===

Lielu upju novadā nebija, lielākās — [[Malmuta]], [[Kažova]], [[Lisiņa]], [[Teicija]].

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri atradās Teiču purvā — [[Mindaugas ezers]] (0,4 km²), [[Lisiņš]] (0,3 km²), [[Lielais Murmasts]] (0,3 km²).

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}13. gadsimta sākumā novads bija seno [[Latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijas]] daļā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}&lt;/ref&gt; Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistes]] sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija|Polijas]] pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], ar 1819. gadu tās [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|286}}&lt;/ref&gt; 1949. gadā tika izveidots [[Varakļānu rajons]]. 1956. gadā tā teritoriju iekļāva [[Madonas rajons|Madonas]] un [[Viļānu rajons|Viļānu]] rajonā. 1962. gadā Viļānu rajonu pievienoja Rēzeknes rajonam, bet jau 1963. gadā [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsētu pievienoja Madonas rajonam.

2009. gadā tika izveidots atsevišķais Varakļānu novads. 2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadam]]. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski [[Latgale]]i piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. [[Satversmes tiesa]] lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu,&lt;ref&gt;[https://lvportals.lv/tiesas/328783-varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-ko-verteja-tiesa-2021 LvPortāls. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ko vērtēja tiesa]&lt;/ref&gt; jo Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilstot Satversmei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/|title=Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei, bet Inčukalna pagasta iekļaušana Siguldas novadā, Garkalnes pagasta un Vangažu pilsētas iekļaušana Ropažu novadā atbilst Satversmei|website=www.satv.tiesa.gov.lv|access-date=2022-12-16|language=lv|archive-date=2022-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20221216033600/https://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-bet-incukalna-pagasta-ieklausana-siguldas-novada-garkalnes-pagasta-un-vangazu-pilsetas-ieklausana-ropazu-novada-atbilst-satversmei/}}&lt;/ref&gt; 2024. gadā Saeima atbalstīja likumprojektu par Varakļānu novada pievienošanu [[Madonas novads|Madonas novadam]] un 2024. g. 30. jūnijā stājās spēkā likums par novadu apvienošanu, kas notika līdz ar [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlētās Madonas novada domes pirmo sēdi 2025. gada 1. jūlijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120030831/saeima-lemj-neparzimet-novadu-karti-varaklanus-pievienos-madonai|title=Saeima lemj nepārzīmēt novadu karti; Varakļānus pievienos Madonai|website=www.delfi.lv|access-date=2024-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/156/national/120032785/varaklanu-novads-pievienots-madonas-novadam|title=Varakļānu novads pievienots Madonas novadam|website=www.delfi.lv|access-date=2025-06-11|date=2024-06-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada sākumā 20 Saeimas deputāti iesniedza pieteikumu Satversmes tiesai, apšaubot Varakļānu novada iekļaušanas Madonas novadā atbilstību labas likumdošanas principam. Satversmes tiesa 2026. ɡada 30. aprīlī secināja, ka likumdevējs, pieņemot apstrīdētās normas, ir izsvēris vietējās kopienas intereses, administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumus un priekšrocības, kā arī ievērojis vietējās kopienas demokrātiskās līdzdalības tiesības, un likumdevējs nav rīkojies patvaļīgi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30.04.2026-murmastienes-un-varaklanu-ieklausana-madonas-novada-atbilst-satversmei.a645184/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Murmastienes un Varakļānu iekļaušana Madonas novadā atbilst Satversmei] lsm.lv 30.04.2026&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
Pēc CSP datiem.&lt;ref&gt;[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]&lt;/ref&gt;
{{iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| width = 80%
| align = none
|percentages = pagr
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1897|8000
|1935|7660
|1959|6700
|1967|5772
|1979|5095
|1989|4970
|2000|4434
|2011|3560
|2021|2900
}}
* 1897. gadā starp iedzīvotājiem bija 1365 ebreji.

=== Apdzīvotās vietas ===
{{galvenais|Varakļānu novada ciemu uzskaitījums}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2025)&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 16.01.2025&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || '''[[Varakļāni]]''' || Pilsēta || — || 1757
|-
| 2. || [[Murmastiene]] || Ciems || Murmastienes || 296
|-
| 3. || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || Ciems || Varakļānu || 85
|-
| 4. || [[Silagals (Murmastienes pagasts)|Silagals]] || Ciems || Murmastienes || 67&lt;ref name=&quot;2009;&quot;&gt;2009. gadā.&lt;/ref&gt;
|-
| 5. || [[Grozas (Varakļānu pagasts)|Grozas]] || Ciems || Varakļānu ||61&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 6. || [[Lielie Leimaņi]] || Ciems || Varakļānu || 61&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 7. || [[Stirnienes muiža]] || Ciems || Varakļānu || 59&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 8. || [[Inčārnieki]] || Ciems || Murmastienes || 57&lt;ref&gt;2008. gadā.&lt;/ref&gt;
|-
| 9. || [[Aizkalnieši (Varakļānu pagasts)|Aizkalnieši]] || Ciems || Varakļānu || 55&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|-
| 10. || [[Puntuži]] || Ciems || Varakļānu || 52&lt;ref name=&quot;2009;&quot; /&gt;
|}

=== Etniskais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/ |title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023 |access-date=23.11.2023 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (2695)   |green|90.3}}
{{bar percent|[[Latvijas krievi|Krievi]] (131)      |red|4.4}}
{{bar percent|[[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] (64)      |blue|2.1}}
{{bar percent|[[Latvijas poļi|Poļi]] (10)         |pink|0.3}}
{{bar percent|[[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] (9)   |black|0.3}}
{{bar percent|[[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] (9)    |yellow|0.3}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (68)     |grey|2.3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Varakļānu novada domes augstākā pašpārvaldes institūcija bija [[Varakļānu novada dome]]. 2009. gadā domes sastāvā bija trīspadsmit deputātu, no 2013. gada – deviņi, bet no 2021. gada – piecpadsmit.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pv2013.cvk.lv/ResNovPart-7018.html|title=:: CVK « 2013. gada 1. jūnija pašvaldību vēlēšanas » - Varakļānu novads|website=www.pv2013.cvk.lv|access-date=2025-12-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/velesanas-varaklanu-novada-uzvaru-gust-vienoti-novadam.a238786/|title=Vēlēšanās Varakļānu novadā uzvaru gūst «Vienoti novadam»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-29|date=2017-06-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

 
Domi vadīja [[Varakļānu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Varakļānu novada domes priekšsēdētājs]], kuru izraudzījās no deputātu vidus jaunā domes sasaukuma pirmajā domes sēdē pēc pašvaldību vēlēšanām.{{pamatraksts|2021. gada Varakļānu novada domes vēlēšanas}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Latvijas attīstībai]]
|978
|64,73
|10
|-
|[[Latvijas Zemnieku savienība]]
|307
|20,32
|3
|-
|[[Latvijas Reģionu apvienība]], [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|149
|9,86
|2
|}

Varakļānu novada pašvaldības administrācijas sastāvā bija šādas struktūrvienības:
* Varakļānu pagasta pārvalde;
* Murmastienes pagasta pārvalde;
* Centralizētā grāmatvedība;
* Saimnieciskā daļa;
* Varakļānu novada Būvvalde;
* Varakļānu novada valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC) - sniedza vairāku valstu pārvaldes pakalpojumu turētāju valsts pārvaldes pakalpojumus.

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
Novadā atradās:
* Varakļānu vidusskola;
* Varakļānu pirmsskolas izglītības iestāde “Sprīdītis”;
* Varakļānu mūzikas un mākslas skola.

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Novadā atradās:

* Varakļānu novada muzejs;
* Varakļānu kultūras nams;
* Varakļānu bibliotēka;
* Murmastienes bibliotēka;
* Murmastienes kultūras centrs;
* Stirnienes bibliotēka;
* Stirnienes kultūras nams.

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Varakļānu novadā dzimuši:
* [[Antons Justs]] (1931—2019) katoļu bīskaps,
* [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) katoļu bīskaps,
* [[Edgars Eriņš]] (1986), vieglatlēts,
* [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis,
* [[Konstantīns Počs]] (1912—1994), fiziķis un konstruktors,
* [[Konstantīns Strods-Plencinīks]] (1908—1999), latviešu rakstnieks, rakstīja latviešu un latgaliešu valodā,
* [[Osvalds Zvejsalnieks]] (1944–2022), gleznotājs,
* [[Pēteris Strods]] (1892—1960) katoļu bīskaps,
* [[Rita Strode]] (1955), politiķe,
* [[Sandis Ģirģens]] (1980), politiķis.
* [[Ieva Kalderauska]] (1977), žurnāliste

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muižas pils
Teiči bog, Latvia.jpg|Teiču purvs
Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg|Stirnienes baznīca
Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22 - panoramio.jpg|Varakļānu novada dome
Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28.jpg|Varakļānu luterāņu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Varakļānu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]]</text>
      <sha1>477l1v835szofm8769iai1vljazpraz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Usūrijas brūnais lācis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91007</id>
    <revision>
      <id>4485605</id>
      <parentid>4208330</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:25:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485605</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4953" sha1="6ptorghxo4s10ctbz64xvs4qec341vf" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Ursus arctos lasiotus - Beijing Zoo 2.JPG
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Carnivora
| kārta_lv = Plēsēji
| dzimta = Ursidae
| dzimta_lv = Lāču dzimta
| ģints = Ursus
| ģints_lv = Lāči
| suga = Ursus arctos
| suga_lv = Brūnais lācis
| pasuga = Ursus arctos lasiotus
| pasuga_lv = Usūrijas brūnais lācis
| binomial = Ursus arctos lasiotus
| autors = [[Džons Edvards Grejs|Gray]], 1867
| izplatība =
| kategorijas = nē
| sinonīmi =
*''U. a. baikalensis''
*''U. a. cavifrons''
*''U. a. ferox''
*''U. a. macneilli''
*''U. a. melanarctos''
*''U. a. yesoensis''
}}
'''Usūrijas brūnais lācis''' (''Ursus arctos lasiotus'') ir viena no [[Lāču dzimta|lāču dzimtas]] (''Ursidae'') [[brūnais lācis|brūno lāču]] (''Ursus arctos'') [[pasuga|pasugām]]. Tas dzīvo [[Sibīrija]]s austrumos [[Usūrija|Usūrijā]], [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]], [[Ķīna]]s ziemeļaustrumos, [[Sahalīna|Sahalīnā]], [[Korejas pussala|Korejas pussalā]] un vairākās [[Japāna]]s salās — [[Hokaido]], [[Kunašira]]s un [[Iturupa]]s salās.&lt;ref name=mamm&gt;Mammals of the Soviet Union Vol.II Part 1a, SIRENIA AND CARNIVORA (Sea cows; Wolves and Bears), V.G Heptner and N.P Naumov editors, Science Publishers, Inc. USA. 1998. {{ISBN|1-886106-81-9}}&lt;/ref&gt; Šo lāci mēdz saukt arī par '''melno grizlilāci'''.&lt;ref&gt;California Grizzly by Tracy Irwin Storer, Lloyd Pacheco Tevis. Publisher University of California Press, 1996 {{ISBN|0-520-20520-0}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka Usūrijas brūnais lācis ir [[Ziemeļamerika|Amerika]]s [[grizlilācis|grizlilāča]] priekštecis. Tas apmēram pirms 100 000 gadu ieradās [[Aļaska|Aļaskā]] un iedzīvojās [[Ziemeļamerika]]s kontinentā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bearbiology.com/fileadmin/tpl/Downloads/URSUS/Vol_9/McLellan_Reiner_Vol_9.pdf |title=A Review of Bear Evalution |access-date={{dat|2013|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|09||bez}} |archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20221009/http://www.bearbiology.com/fileadmin/tpl/Downloads/URSUS/Vol_9/McLellan_Reiner_Vol_9.pdf }}&lt;/ref&gt; Japānā Usūrijas lāci sauc par '''Hokaido brūno lāci''' jeb '''Ezo brūno lāci'''. Šobrīd vienā Hokaido [[sala|salā]] dzīvo apmēram 3000 lāču.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yamasa.org/japan/english/destinations/hokkaido/hokkaido_brown_bears.html |title=Hokaido lāči |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090802173925/http://www.yamasa.org/japan/english/destinations/hokkaido/hokkaido_brown_bears.html |archivedate={{dat|2009|08|02||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
Usūrijas brūnais lācis ir ļoti līdzīgs [[Kamčatkas brūnais lācis|Kamčatkas brūnajam lācim]], tomēr pirmajam ir slaidāks un garāks [[galvaskauss]], zemāka pieres daļa un garākas nāsu ejas. Tā kažoks, salīdzinot ar Kamčatkas lāci, ir tumšāks, turklāt daži indivīdi ir pilnīgi melni. Kādreiz valdīja maldīgs uzskats, ka Usūrijas lāči ar melnu apmatojumu ir [[brūnais lācis|brūnā lāča]] un [[Āzijas melnais lācis|Āzijas melnā lāča]] [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīdi]]. Tēviņi var sasniegt ievērojamu izmēru. Lielākie indivīdi var būt pat lielāki par Kamčatkas lāčiem, kas vidēji ir lielāki nekā Usūrijas lāči.&lt;ref name=mamm/&gt; 

== Barība ==
Usūrijas brūnais lācis ir [[visēdājs]], un liela daļa tā barības ir [[augi]]. Tas ēd dažādus [[augļi|augļus]], pumpurus,&lt;ref&gt;[http://www.jstor.org/pss/3872627 Food Habits of Brown Bears in Hokkaido, Japan]&lt;/ref&gt; kā arī barojas ar [[grauzēji]]em, [[zivis|zivīm]], [[putni]]em un [[kukaiņi]]em, īpaši daudz patērējot [[skudras]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://ir.obihiro.ac.jp/dspace/bitstream/10322/1543/1/8.onoyamaVol15_No4.pdf |title=Yezo brown bear |access-date={{dat|2009|08|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110722073928/http://ir.obihiro.ac.jp/dspace/bitstream/10322/1543/1/8.onoyamaVol15_No4.pdf |archivedate={{dat|2011|07|22||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20091107073956/http://www.yamasa.org/japan/english/destinations/hokkaido/hokkaido_brown_bears1_600.html Hokaido brūnā lāča foto1]
* [http://www.flickr.com/photos/tokyo_robert/3163017296/ Hokaido brūnā lāča foto2]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20160322140950/http://gallery.adventurefotos.com/p/wildlife/ezoheavy41 Hokaido brūnā lāča foto3]
* [https://web.archive.org/web/20090621070629/http://www.welcome.city.sapporo.jp/english/feature/bear.html Brown bears live in the mountains of a big city]

[[Kategorija:Lāču dzimta]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Austrumāzijas fauna]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]
[[Kategorija:Japānas fauna]]
[[Kategorija:Ķīnas fauna]]</text>
      <sha1>6ptorghxo4s10ctbz64xvs4qec341vf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uldis Augulis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93354</id>
    <revision>
      <id>4485687</id>
      <parentid>4475188</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:44:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485687</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13606" sha1="kamqrbb3u69v3acoasj3xfker2ddc16" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Uldis Augulis
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731104512).jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Uldis Augulis 2018. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]]
| term_sākums = {{Dat|2026|05|28|N}}
| term_beigas = 
| prezidents = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Armands Krauze]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas labklājības ministrs]]
| term_sākums2 = {{Dat|2014|01|22|N}}
| term_beigas2 = {{dat|2016|2|11|N}}
| prezidents2 = 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
* [[Raimonds Vējonis]]
| premjers2 = [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis2 = [[Ilze Viņķele]]
| pēctecis2 = [[Jānis Reirs]]
| term_sākums3 = {{Dat|2009|03|12|N}}
| term_beigas3 = {{dat|2010|11|03|N}}
| prezidents3 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers3 = [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis3 = [[Iveta Purne]]
| pēctecis3 = [[Ilona Jurševska]]
| term_sākums4 = {{Dat|2023|09|15|N}}
| term_beigas4 = {{Dat|2025|02|26|N}}
| prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4 = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis4 = [[Evika Siliņa]]
| pēctecis4 = [[Reinis Uzulnieks]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats5 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| viceprezidents5 = 
| vicepremjers5 = 
| prezidents5 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers5 = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis5 = 
| pēctecis5 = 
| term_sākums6 = {{dat|2025|02|27|N|bez}}
| term_beigas6 = 
| prezidents6 = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers6 = 
* [[Evika Siliņa]]
| priekštecis6 = 
| pēctecis6 = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats7 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums7 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas7 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| viceprezidents7 = 
| vicepremjers7 = 
| prezidents7 = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers7 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis7 = 
| pēctecis7 = 
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats8 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums8 = {{dat|2014|11|4|N|bez}}
| term_beigas8 = {{dat|2014|11|5|N|bez}}
| viceprezidents8 = 
| vicepremjers8 = 
| prezidents8 =
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers8 = 
* [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
| priekštecis8 = 
| pēctecis8 = 
&lt;!------ Sestais amats ------&gt;
| amats9 = [[11. Saeima]]s deputāts
| term_sākums9 = {{dat|2011|10|17|N|bez}}
| term_beigas9 = {{dat|2014|1|23|N|bez}}
| viceprezidents9 = 
| vicepremjers9 = 
| prezidents9 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers9 = 
* [[Laimdota Straujuma]]
* [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis9 = 
| pēctecis9 = 
&lt;!------ Septītais amats ------&gt;
| amats10 = [[10. Saeima]]s deputāts
| term_sākums10 = {{dat|2010|11|2|N|bez}}
| term_beigas10 = {{dat|2010|11|4|N|bez}}
| viceprezidents10 = 
| vicepremjers10 = 
| prezidents10 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers10 = [[Valdis Dombrovskis]] 
| priekštecis10 = 
| pēctecis10 = 
&lt;!------ Astotais amats ------&gt;
| amats11 = [[9. Saeima]]s deputāts
| term_sākums11 = {{dat|2006|11|16|N}}
| term_beigas11 = {{dat|2007|12|20|N}}
| viceprezidents11 = 
| vicepremjers11 = 
| vietnieks11 = 
| prezidents11 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers11 = 
* [[Aigars Kalvītis]]
* [[Ivars Godmanis]] 
* [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis11 =
&lt;!------ Devītais amats ------&gt; 
| amats12 = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]
| term_sākums12 = {{dat|2016|2|11|N}}
| term_beigas12 = {{dat|2019|1|23|N}}
| viceprezidents12 = 
| vicepremjers12 = 
| vietnieks12 = 
| prezidents12 = [[Raimonds Vējonis]]
| premjers12 = [[Māris Kučinskis]]
| priekštecis12 = [[Anrijs Matīss]]
| pēctecis12 = [[Tālis Linkaits]]
| term_sākums13 = {{dat|2010|11|03|N}}
| term_beigas13 = {{dat|2011|10|25|N}}
| prezidents13 = [[Valdis Zatlers]]
| premjers13 = [[Valdis Dombrovskis]]
| priekštecis13 = [[Kaspars Gerhards]]
| pēctecis13 = [[Aivis Ronis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1972|3|16}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Dobele|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Dobeles novads|Bērzes pagasts}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| partija = [[Latvijas Zemnieku savienība]]
| dzīvesb = 
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| profesija = [[lauksaimnieks]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
}}

'''Uldis Augulis''' (dzimis {{dat|1972|03|16}} [[Dobele|Dobelē]]) ir [[latvieši|latviešu]] politiķis. Bijis [[Latvija]]s [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes]] un [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts. Pārstāv [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] un [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]]. Ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]]. Šobrīd [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]].

== Biogrāfija ==

=== Izglītība un darba gaitas ===
U. Augulis ir dzimis {{dat|1972|03|16}} [[Dobele|Dobelē]]. No 1978. līdz 1990. gadam mācījies [[Jaunpils vidusskola|Jaunpils vidusskolā]].&lt;ref name=&quot;mk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Uldis Augulis | publisher = Latvijas Republikas Ministru kabinets | url = http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/augulis/ | access-date = {{dat|2009|08|31||bez}} | archiveurl = https://web.archive.org/web/20140201192237/http://www.mk.gov.lv/lv/mk/sastavs/augulis/ | archivedate = {{dat|2014|02|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pēc skolas beigām nodarbojies ar [[zemkopība|zemkopību]]: no 1990. līdz 1996. gadam bija [[zemnieku saimniecība]]s &quot;Īves&quot; līdzīpašnieks, bet 1996. gadā kļuvis par zemnieku saimniecības &quot;Auguļi&quot; īpašnieku. 1999. gadā sācis studēt [[Latvijas Universitāte]]s Ekonomikas un vadības fakultātē, to beidzis 2003. gadā.&lt;ref name=&quot;mk&quot; /&gt;

No 2003. līdz 2006. gadam U. Augulis bijis arī SIA &quot;Dobeles autobusu parks&quot; padomes priekšsēdētājs un Latvijas pārstāvis [[Eiropas Savienība]]s Reģionu komitejā.&lt;ref name=&quot;mk&quot; /&gt; No 2005. līdz 2006. gadam bijis [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] piemiņas muzeja &quot;Pikšas&quot; konsultatīvās padomes priekšsēdētājs.&lt;ref name=&quot;mk&quot; /&gt;

=== Politiskā darbība ===
1997. gadā U. Augulis pirmo reizi piedalījās [[1997. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]], kad kandidēja uz vietu [[Bērzes pagasts|Bērzes pagasta]] padomē no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s (LZS) saraksta, taču netika ievēlēts. 2000. gadā iekļuva pagasta padomē un uzreiz arī tika ievēlēts par padomes priekšsēdētāju. Togad kļuvis arī par LZS Dobeles nodaļas valdes priekšsēdētāju. [[2001. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2001. gadā pašvaldību vēlēšanās]] atkal ievēlēts Bērzes pagasta padomē un saglabājis priekšsēdētāja vietu, tāpat U. Augulis kļuva arī par [[Latvijas Pašvaldību savienība]]s domes locekli un Pagastu apvienības valdes locekli. Šajos amatos bijis līdz 2006. gadam (ievēlēts arī [[2005. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2005. gada pašvaldību vēlēšanās]]).&lt;ref name=&quot;mk&quot; /&gt;

2006. gadā U. Augulis pirmo reizi parādījās nacionālā mēroga politikā, kad kandidēja [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta [[Zemgale]]s apgabalā, bet netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Zaļo un Zemnieku savienība | publisher = CVK | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=7 | access-date = {{dat|2009|08|31||bez}} | archive-date = {{dat|2010|12|29||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20101229062932/http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/saeima9.GalRez9.kand?NR1=7 }}&lt;/ref&gt; Taču uzreiz pēc valdības apstiprināšanas U. Augulis iekļuva Saeimā aizvietojot no Zemgales apgabala saraksta ievēlēto [[Dagnija Staķe|Dagniju Staķi]], kas pildīja [[Latvijas labklājības ministrs|labklājības ministres]] pienākumus un uz laiku nolika mandātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | title = Uldis Augulis | publisher = 9. Saeima | url = http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=38248322199 | access-date = {{dat|2009|08|31||bez}} | archive-date = {{dat|2019|06|08||bez}} | archive-url = https://web.archive.org/web/20190608030805/http://www.saeima.lv/saeima9/dep_kart_9.mand_nol_100?pk2=38248322199 }}&lt;/ref&gt; Vietu Saeimā zaudēja, kad D. Staķe atgriezās Saeimā {{dat|2007|12|20}}. Šajā laikā U. Augulis bija arī [[Latvijas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrija]]s [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]].&lt;ref name=&quot;mk&quot; /&gt;

2008. gada janvārī U. Augulis tika iecelts par [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrija]]s parlamentāro sekretāru. Amatā bija līdz 2009. gada 12. martam, kad tika apstiprināts par [[Latvijas Labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Dombrovska 1. Ministru kabinets|Valda Dombrovska valdībā]].&lt;ref name=&quot;mk&quot; /&gt; 2010. gadā tika [[10. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[10. Saeima|10. Saeimā]], taču darbu turpināja valdībā — kā [[Latvijas Satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]] [[Dombrovska 2. Ministru kabinets|Valda Dombrovska otrajā Ministru kabinetā]]. Ārkārtas [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] U. Augulis ar trešo numuru kandidēja no ZZS saraksta Zemgales apgabalā un atkal tika ievēlēts [[11. Saeima|Saeimā]], kur frakcija darbojās opozīcijā.

2014. gada janvārī kļuva par [[Latvijas Labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Straujumas 1. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas valdībā]]. Amatu saglabāja arī [[Straujumas 2. Ministru kabinets|Laimdotas Straujumas otrajā valdībā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.diena.lv/latvija/politika/apstiprina-jauno-valdibu-laimdotas-straujumas-vadiba-14076109|title=Apstiprina jauno valdību Laimdotas Straujumas vadībā|last=Kincis|first=Jānis|date={{dat|2014|11|5||bez}}|publisher=Diena.lv|accessdate={{dat|2014|11|5||bez}}}}&lt;/ref&gt; pirms darba sākuma tajā [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[12. Saeima|12. Saeimā]]. 2016. gada februārī kļuva par satiksmes ministru [[Kučinska valdība|Māra Kučinska valdībā]]. 2018. gadā [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] ievēlēts [[13. Saeima|Saeimā]] no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, līdzīgu panākumu atkārtojot [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. Saeimas vēlēšanās]], kad tika ievēlēts [[14. Saeima|14. Saeimā]].

2023. gada 15. septembrī kļuva par [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministru]] [[Siliņas Ministru kabinets|Evikas Siliņas Ministru kabinetā]]. Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], bet netika ievēlēts. 2025. gada 21. februārī E. Siliņa lūdza atkāpties trīs ministrus, ieskaitot labklājības ministru U. Auguli, skaidrojot, ka viņu jomās nepieciešams svaigs skatījums, tai skaitā labklājības jomā ir jābūt plānam par valsts [[Demogrāfija|demogrāfijas]] politiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.02.2025-premjere-ludz-atkapties-ministrus-briskenu-caksu-un-auguli.a588791/|title=Premjere lūdz atkāpties ministrus Briškenu, Čakšu un Auguli|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

2026. gada 28. maijā U. Augulis tika apstiprināts par [[Latvijas Zemkopības ministrs|zemkopības ministru]] [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].

== Atsauces ==
{{Commons category|Uldis Augulis}}
{{atsauces}}

{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Iveta Purne]]&lt;br /&gt;[[Ilze Viņķele]]&lt;br /&gt;[[Evika Siliņa]]
| virsraksts = [[Latvijas labklājības ministrs]] 
| periods = {{dat|2009|03|12|N}} — {{dat|2010|11|03|N}}&lt;br /&gt;{{Dat|2014|01|22|N}} — {{Dat|2016|2|11|N}}&lt;br /&gt;{{dat|2023|09|15|N}} — {{dat|2025|2|26|N}}
| pēc = [[Ilona Jurševska]]&lt;br /&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;br /&gt;[[Reinis Uzulnieks]]
}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Kaspars Gerhards]]&lt;br /&gt;[[Anrijs Matīss]]  
| virsraksts = [[Latvijas satiksmes ministrs]] 
| periods = {{dat|2010|11|03|N}} — {{dat|2011|10|25|N}}&lt;br /&gt;{{Dat|2016|2|11|N}} — {{dat|2019|1|23|N}}
| pēc = [[Aivis Ronis]]&lt;br&gt;[[Tālis Linkaits]]
}}
{{kastes beigas}}

{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list=
{{Siliņas Ministru kabinets}}
{{Kučinska Ministru kabinets}}
{{Straujumas 2. Ministru kabinets}}
{{Straujumas Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 2. Ministru kabinets}}
{{Dombrovska 1. Ministru kabinets}}
}}
{{14. Saeima}}
{{navboxes
|title=Latvijas Republikas Saeima
|list=
{{13. Saeima}}
{{12. Saeima}}
{{11. Saeima}}
{{10. Saeima}}
{{9. Saeima}}
}}

{{DEFAULTSORT:Augulis, Uldis}}
[[Kategorija:1972. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dobelē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas labklājības ministri]]
[[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]]
[[Kategorija:Latvijas zemkopības ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:9. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:10. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:11. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas parlamentārie sekretāri]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]</text>
      <sha1>kamqrbb3u69v3acoasj3xfker2ddc16</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Big Machine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>93491</id>
    <revision>
      <id>4485490</id>
      <parentid>3917060</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:27:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485490</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6898" sha1="ip5low9sqf6wm3oqes58rn7lqrwrg00" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = The Big Machine
| Izpildītājs           = [[Emīlija Simona|Emīlijas Simonas]] studijas albums
| Vāks                  = The_Big_Machine.jpg
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{Dat|2009|9|14}}&lt;br /&gt;(digitālā lejupielāde)&lt;br /&gt;{{Dat|2009|9|21}}
| Ierakstīts            = 2008—2009&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} ''Electric Lady Studios'', [[Ņujorka]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kanāda}} ''Wildsky Studios'', [[Monreāla]]
| Žanrs                 = [[elektroniskā popmūzika]]
| Garums                = 47:11
| Valoda                = [[angļu valoda|angļu]]
| Ierakstu kompānija    = ''[[Barclay Records|Barclay]]''
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = [[Emīlija Simona|Emīlijas Simonas]] albumu
| Iepriekšējais albums  = [[Attēls:ÉmilieSimon-Olympia.jpg|67px]]&lt;br /&gt;''[[Émilie Simon À L'Olympia|L'Olympia]]''&lt;br /&gt;([[2007. gads|2007]])
| Šis albums            = [[Attēls:The_Big_Machine.jpg|67px]]&lt;br /&gt;'''''The Big Machine'''''&lt;br /&gt;([[2009. gads|2009]])
| Nākamais albums       = 
| Singls1               = ''[[Dreamland (dziesma)|Dreamland]]''
| Singls1 datums        = {{dat|2009|8|7}}
| Singls2               = ''Rainbow''
| Singls2 datums        = {{dat|2009|11|23}}
}}

'''''The Big Machine''''' ir ceturtais franču dziedātājas, komponistes un producentes [[Emīlija Simona|Emīlijas Simonas]] studijas albums. Šis ir pirmais Emīlijas Simonas albums, kurā visas dziesmas ir iedziedātas [[angļu valoda|angļu valodā]].

== Prezentēšana ==

Trīs videoklipi ir ievietoti Emīlijas Simonas oficiālajā ''[[MySpace]]'' lapā. Videoklipos ir izmantots tāds pats mākslinieciskais noformējums kā dziedātājas oficiālajā tīmekļa vietnē. Pirmais videoklips iekļauj pilnu dziesmas ''[[Dreamland (dziesma)|Dreamland]]'' albuma versiju,&lt;ref name=viral1&gt;[http://www.emiliesimon.com/dreamland.html ''Émilie Simon présente &quot;Dreamland&quot;'']{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; otrais — 36 sekunžu garu instrumentālu dziesmas ''Chinatown'' paraugmateriālu,&lt;ref name=viral2&gt;[http://www.emiliesimon.com/chinatown.html ''Émilie Simon présente &quot;Chinatown&quot;'']{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; bet trešais — fragmentus no ''Rocket to the Moon'' ar 50 sekunžu kopgarumu.&lt;ref name=viral3&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.emiliesimon.com/rockettothemoon.html |title=''Émilie Simon présente &quot;Rocket to the Moon&quot;'' |access-date={{dat|2009|09|02||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120101042314/http://www.emiliesimon.com/rockettothemoon.html |archivedate={{dat|2012|01|01||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šie trīs videoklipi vēlāk tika ievietoti arī Emīlijas Simonas mājas lapā, kur tos var arī bezmaksas lejupielādēt.

Daudzas albuma dziesmas pirms izdošanas tika jau iepriekš izpildītas Emīlijas Simonas 2009. gada vasaras koncertos.

== Dziesmu saraksts ==

Albums tika izdots digitāli [[2009. gads|2009]]. gada [[14. septembris|14. septembrī]].&lt;ref&gt;[http://www.amazon.fr/dp/B002MO7TBA ''The Big Machine: Emilie Simon'']&lt;/ref&gt; Visu albuma mūziku un lielāko daļu dziesmu vārdu ir sarakstījusi Emīlija Simona, bet dažām dziesmām dziesmu vārdus ir rakstījuši arī [[Greiems Džoiss]]&lt;ref&gt;[http://www.grahamjoyce.net/blog/2009/06/football-and-fairies.html 'Futbols un fejas' — Greiema Džoisa oficiālais emuārs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100221030912/http://www.grahamjoyce.net/blog/2009/06/football-and-fairies.html |date={{dat|2010|02|21||bez}} }}.&lt;/ref&gt; un [[Teitūrs]].

{{Skaņdarbu saraksts
| collapsed       = 
| headline        = CD
| extra_column    = Dziesmu autori

| all_writing     = 
| all_lyrics      = 
| all_music       =

| title1          = Rainbow
| extra1          = Emīlija Simona, [[Greiems Džoiss]]
| length1         = 4:19

| title2          = [[Dreamland (dziesma)|Dreamland]]
| extra2          = Emīlija Simona
| length2         = 4:15

| title3          = Nothing to Do with You
| extra3          = Emīlija Simona, [[Greiems Džoiss]]
| length3         = 2:54

| title4          = Chinatown
| extra4          = Emīlija Simona
| length4         = 3:13

| title5          = Ballad of the Big Machine
| extra5          = Emīlija Simona
| length5         = 5:46

| title6          = The Cycle
| extra6          = Emīlija Simona
| length6         = 4:12

| title7          = Closer
| extra7          = Emīlija Simona
| length7         = 3:55

| title8          = The Devil at My Door
| extra8          = Emīlija Simona
| length8         = 5:02

| title9          = Rocket to the Moon
| extra9          = Emīlija Simona, [[Tetūrs]]
| length9         = 3:25

| title10         = Fools Like Us
| extra10         = Emīlija Simona, [[Greiems Džoiss]]
| length10        = 3:22

| title11         = The Way I See You
| extra11         = Emīlija Simona, [[Greiems Džoiss]]
| length11        = 3:29

| title12         = This Is Your World
| extra12         = Emīlija Simona, [[Greiems Džoiss]]
| length12        = 3:19
}}

{{Skaņdarbu saraksts
| collapsed       = yes
| headline        = [[iTunes|iTunes Store]] papildu dziesma
| total_length    = 
| all_writing     = 
| all_lyrics      = 
| all_music       = 
| writing_credits = 
| lyrics_credits  = 
| music_credits   = 
| title13         = Can You Keep a Secret
| extra13         = 
| length13        = 3:46
}}

{{Skaņdarbu saraksts
| collapsed       = yes
| headline        = Opendisc papildu dziesma
| total_length    = 
| all_writing     = 
| all_lyrics      = 
| all_music       = 
| writing_credits = 
| lyrics_credits  = 
| music_credits   = 
| title13         = Closer (acoustique)
| extra13         = 
| length13        = 4:11
}}

{{Skaņdarbu saraksts
| collapsed       = yes
| headline        = Fnac lejupielādes papildu dziesma
| total_length    = 
| all_writing     = 
| all_lyrics      = 
| all_music       = 
| writing_credits = 
| lyrics_credits  = 
| music_credits   = 
| title13         = &quot;Dreamland (acoustique)&quot;
| extra13         = 
| length13        = 4:04
}}

== Citas dziesmas ==

* &quot;Mercy Street&quot; ([[Pīters Geibriels|Pītera Geibriela]] kaverversija, izpildīta koncertos)

== Personāls ==

* [[Emīlija Simona]]: [[balss]], [[klavieres]], [[elektriskā ģitāra]]
* Adams Čilenskis: [[basģitāra]]
* Darens Bakets: [[bungas]]
* Džeremijs Gara: [[taustiņinstrumenti]] un bungas
* Džons Načezs un Kellija Preta: [[pūšaminstrumenti]]

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20121214112705/http://www.emiliesimon.com/ Emīlijas Simonas oficiālā tīmekļa vietne]
* [http://www.myspace.com/emiliesimonmusic Emīlijas Simonas MySpace profils]
* [http://www.facebook.com/pages/Emilie-Simon/6950904442 Emīlijas Simonas Facebook profils]
{{Emīlija Simona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2009. gada albumi]]
[[Kategorija:Emīlijas Simonas albumi]]</text>
      <sha1>ip5low9sqf6wm3oqes58rn7lqrwrg00</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Émilie Simon (albums)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>97835</id>
    <revision>
      <id>4485748</id>
      <parentid>4433710</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T10:24:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485748</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3229" sha1="kafjt4u8d3bhetoptcatsr4y9zf0glo" xml:space="preserve">{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = Émilie Simon
| Izpildītājs           = [[Emīlija Simona|Emīlijas Simonas]] 1. studijas albums
| Vāks                  = EMILIESIMON.jpg
| Background            = #83ADC0
| Izdots                = {{dat|2003|5|27}}
| Ierakstīts            = [[2002]]-[[2003. gads|2003]]
| Žanrs                 = [[Popmūzika]]&lt;br /&gt;[[Triphops]]
| Garums                = 39:28
| Skaits                = 12+4
| Valoda                = [[Angļu valoda|angļu]]&lt;br /&gt;[[Franču valoda|franču]]
| Kataloga Nr.          = 
| Ierakstu kompānija    = [[Barclay Records|Barclay]]/[[Universal Records|Universal]]
| Producents            = [[Emīlija Simona]]
| Izpildītājsģen        = [[Emīlija Simona|Emīlijas Simonas]] albumu
| Iepriekšējais albums  = 
| Šis albums            = '''''Émilie Simon'''''&lt;br /&gt;([[2003. gads|2003]])
| Nākamais albums       = ''[[La Marche de l'Empereur]]''&lt;br /&gt;([[2005. gads|2005]])
}}
'''''Émilie Simon''''' ir [[Francija|franču]] dziedātājas [[Emīlija Simona|Emīlijas Simonas]] debijas studijas albums, kas tika izdots {{dat|2003|5|27}}. Albums komerciāli bija ļoti veiksmīgs, [[2004]]. gadā tas  saņēma balvu ''Victoires de la musique'' &lt;!--angļu valodā: Music's Victories--&gt; kā labākais Francijas elektroniskās mūzikas albums.

== Dziesmu saraksts ==

# &quot;[[Désert]]&quot; - 3:04
# &quot;Lise&quot; - 3:56
# &quot;Secret&quot; - 3:56
# &quot;Il Pleut&quot; - 3:31
# &quot;I Wanna Be Your Dog&quot; - 2:42
# &quot;To The Dancers In The Rain&quot; - 2:42
# &quot;Dernier Lit&quot; - 3:06
# &quot;Graines D’Étoiles&quot; - 3:00 (pied. [[Perijs Bleiks]])
# &quot;[[Flowers]]&quot; - 2:33
# &quot;Vu D’Ici&quot; - 3:48
# &quot;Blue Light&quot; - 3:06
# &quot;Chanson De Toile&quot; - 4:02

=== Ierobežotais izdevums ===
Ierobežotais izdevums ({{val|en|Limited Edition}}) sastāv no 2 diskiem.

2. diska dziesmu saraksts:
# &quot;[[Desert]]&quot; (version anglaise) - 3:07
# &quot;Solène&quot; - 3:26
# &quot;[[Femme Fatale (dziesma)|Femme Fatale]]&quot; - 3:57 (pied. [[Tims Kegans]])
# &quot;Desert&quot; (Avril puzzle mix) - 5:06

=== Ziemassvētku ierobežotais izdevums ===
2003. gada Ziemassvētku ierobežotais izdevums ({{val|en|Limited Edition}}) sastāv no 2 diskiem.

2. diska dziesmu saraksts:

# &quot;[[Desert]]&quot; (live)
# &quot;Solène&quot; (live)

== Singli ==
No albuma tika izdoti 2 singli.

=== Desert ===
Singls izdots [[2003. gads|2003]]. gadā. [[2006. gads|2006]]. gadā tika izdots ASV izdevums ar tādu pašu dziesmu sarakstu.

# &quot;Desert&quot; (Version anglaise)
# &quot;Desert&quot; (Avril Puzzle Mix)
# &quot;Desert&quot; (Leila Mix)
# &quot;Désert&quot; (Version française)
# &quot;Désert&quot; (Thievery Corporation Mix)

=== Flowers ===
Singls izdots [[2003. gads|2003]]. gadā.

# &quot;Flowers&quot; (Version originale)
# &quot;Flowers never die&quot; (Fred Pallem &amp; Jean-Marc Pelatan Mix)
# &quot;Graines d'étoiles&quot; (JeanJean Mix)
# &quot;Flowers&quot; (Version live acoustique)
# &quot;Flowers&quot; (Lo-Fi Flowers par Dionysos)
# &quot;Flowers&quot; (David Trescos Mix)
# &quot;Nous voulions des fleur&quot; (David Trescos Mix)

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20121214112705/http://www.emiliesimon.com/ Emīlijas Simonas oficiālā tīmekļa vietne]
* [http://www.myspace.com/emiliesimonmusic Emīlijas Simonas MySpace profils]
{{Emīlija Simona}}

[[Kategorija:2003. gada albumi]]
[[Kategorija:Debijas albumi]]
[[Kategorija:Emīlijas Simonas albumi]]</text>
      <sha1>kafjt4u8d3bhetoptcatsr4y9zf0glo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parlamentārais sekretārs (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>99373</id>
    <revision>
      <id>4485673</id>
      <parentid>4485180</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:47:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Finanšu ministrijas parlamentārie sekretāri */ atj.</comment>
      <origin>4485673</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21916" sha1="5zvk24b4abap7igcdgvds54t8p5fgo1" xml:space="preserve">'''Parlamentārais sekretārs''' [[Latvija|Latvijā]] ir politiska valsts amatpersona, kas uztur [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļa (ministra) saikni ar [[Saeima|Saeimu]] un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/jl-ministri-atteiksies-no-parlamentarajiem-sekretariem Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem] Diena.lv&lt;/ref&gt; Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/otra-augstaka-amatpersona-uzticama-ministram-14077097|title=Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram|last=Egle|first=Ināra|website=www.diena.lv|access-date=2020-09-01|date=2014-11-13}}&lt;/ref&gt;

Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2008-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=63545|title=Valsts pārvaldes iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2002-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; (spēkā no 01.01.2003).&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13553-parlamentara-sekretara-funkcijas-2018|title=Parlamentārā sekretāra funkcijas|last=Brikmane|first=Edīte|website=lvportals.lv|access-date=2020-09-01|date=2018-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Saeimas kārtības ruļļis|Saeimas kārtības ruļļa]] 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Parlamentārie sekretāri ==

=== [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Karina Ploka]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Kļaviņa]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Vienotība]], 2022—2024)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2019—2022)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2015)
* [[Jānis Bordāns]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2010).

=== [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Liene Gātere]]''' ([[Progresīvie]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Atis Švinka]] ([[Progresīvie]], 2023—2025)
* [[Jānis Eglīts]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]],&lt;/small&gt; 2022—2023)
* [[Baiba Bļodniece]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas Attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2020—2022)
* [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Viesturs Silenieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2017—2019)
* [[Andrejs Panteļējevs]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2017)
* [[Veiko Spolītis]] ([[Vienotība]], 2010—2014)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2009—2010)
* [[Jānis Porietis]] ([[Tautas partija]], 2008—?)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 2000—2001)
* [[Paulis Kļaviņš]] ([[KDS]], 1997—?)

=== [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Artjoms Uršuļskis]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Melbārde]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Reinis Brusbārdis]] ([[Vienotība]], 2023—2024)
* [[Gunda Reire]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] ([[Vienotība]], 2016—2022)
* [[Viktors Makarovs]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Ēriks Zunda]] ([[Tautas partija]], 2006—2010)
* [[Silva Golde]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—2002)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998, 2002—2004)
* [[Olafs Brūvers]] ([[DP Saimnieks]], 1997)
* [[Mārtiņš Virsis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1995)

=== [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Jurģis Miezainis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Andris Čuda]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Ilze Indriksone]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Vitenbergs]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021)
* [[Jurģis Miezainis]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Krists Bergans-Berģis]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2017—2019)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Ilona Platonova]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2014)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]]
* [[Dzintars Zaķis]] ([[Jaunais laiks]], 2004—2006)
* [[Krišjānis Peters]] ([[LPP/LC|LPP]], 2002—2004)
* [[Aivars Tiesnesis]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Valdis Nagobads]] ([[DP Saimnieks]], 1997—?)
* [[Inese Vaidere]] ([[TB/LNNK]], 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edgars Putra]]''' ([[Apvienotais Saraksts|AS]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija]])&lt;/small&gt;, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2022—2025)
* [[Atis Zakatistovs]] ([[KPV LV]], 2019—2022)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Lolita Čigāne]] ([[Vienotība]], 2013—2014)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2011—2013)
* [[Ilze Viņķele]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2003—?)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]]), 2000)
* [[Pēteris Apinis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Andris Piebalgs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)
* [[Aija Poča]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Igors Rajevs]]''' (bez partijas &lt;small&gt;(sākotnēji [[Apvienotais saraksts]])&lt;/small&gt;, kopš 2022)

Bijušie:
* [[Mārtiņš Šteins]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Signe Bole]] (2019—2021)
* [[Aldis Blumbergs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2013—2019)
* [[Edmunds Demiters]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Ivars Bandonis]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ziedonis Rubezis]] ([[Tautas partija]], 2007—2009)&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 Par Z.Rubezi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111112032315/http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 |date={{dat|2011|11|12||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189245 Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221103120432/http://likumi.lv/doc.php?id=189245 |date={{dat|2022|11|03||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Dainis Turlais]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2007)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2002—2004)
* [[Aleksandrs Kiršteins]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Mārtiņš Bičevskis]] ([[Tautas partija]], 1999—2000)
* [[Oskars Grīgs]] ([[TB/LNNK]], 1998—1999)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998)
* [[Linards Muciņš]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Ieva Siliņa]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Silvija Amatniece]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Sandis Riekstiņš]] ([[JKP]], 2021—2022)
* [[Reinis Znotiņš]] ([[JKP]], 2020—2021)
* [[Anita Muižniece]] ([[JKP]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Andis Geižāns]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Kārlis Eņģelis]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2013—2014)
* [[Inga Vanaga]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Daiga Reča]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Rolands Broks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—2010)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2008gads/01/02012008-01/ Iecelti parlamentārie sekretāri]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Tatjana Koķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/04/18042006/ Iecelta parlamentārā sekretāre]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Didzis Šēnbergs]] (2004—2006)
* [[Anita Kalniņa]] (2003—2004)
* [[Jānis Esta]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 1999—2000)
* [[Andris Tomašūns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—1999)
* [[Dzintars Ābiķis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Einārs Cilinskis]]''' ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], kopš 2026)

Bijuše
* [[Jānis Irbe]] (bez partijas, 2023—2026)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)

=== [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd:  '''[[Ivars Āboliņš]]''' (—, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Aleksandrs Kalējs (politiķis)|Aleksandrs Kalējs]] ([[Progresīvie]], 2025—2026)
* [[Signe Grūbe]] ([[Progresīvie]], 2024—2025)
* [[Agnese Lāce]] ([[Progresīvie]], 2023—2024)
* [[Ritvars Jansons]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2020—2023)
* [[Eva Juhņēviča]] (2019—2020)
* [[Marika Zeimule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2018—2019)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2018)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Inese Laizāne]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2014)
* [[Māris Bērziņš]] (2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2003—2005)
* [[Guntis Dambergs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Anta Rugāte]] ([[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]], 1996—1998){{nepieciešama atsauce}}
* [[Irēna Folkmane]] (1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Krists Bergans-Berģis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LSDSP]])&lt;/small&gt;, kopš 2025)

Bijušie:
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2023—2025)
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Evita Zālīte-Grosa]] ([[Jaunā konservatīvā partija]], 2021—2022)
* [[Krišs Lipšāns]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Roberts Spručs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Hosams Abu Meri]] ([[Vienotība]], 2016—2019)
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Andrejs Staķis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, ?—2011)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2008—2009)
* [[Iveta Purne]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007)
* [[Gundars Daudze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Dita Lūka]] (2004—2006)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Roberts Jurdžs]] ([[TB/LNNK]], 1997—1998, 2000—2001)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?, 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Kristaps Zaļais]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Ģirts Dubkēvičs]] ([[Progresīvie]], 2023—2026)
* [[Kaspars Gerhards]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Linda Resine|Linda Medne]] ([[JKP]], 2022)
* [[Jānis Butāns]] ([[JKP]], 2019—2022)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Viktors Valainis]] (2013—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] (2012—2013)
* [[Dana Reizniece-Ozola]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]] (2009—?)
* [[Vitālijs Aizbalts]] ([[LPP/LC]], 2006—2009)
* [[Krišjānis Peters]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2006)
* [[Inga Piterniece]]
* [[Vladimirs Makarovs]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—?)
* [[Ilma Čepāne]] (1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 

Bijušie:
* [[Lauma Paegļkalna]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2022—2026)
* [[Andris Vītols]] ([[JKP]], 2020—2022)
* [[Juris Jurašs]] ([[JKP]], 2019—2020)
* [[Jānis Iesalnieks]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2019)
* [[Gaidis Bērziņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2013—2014)
* [[Aigars Lūsis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Visu Latvijai!|VL]])&lt;/small&gt;, 2012—2013)
* [[Jānis Bordāns]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2012)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[SCP]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* Reinis Bērziņš ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] ([[TB/LNNK]], 2006—2009)
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2006)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Vjačeslavs Stepaņeko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004)
* [[Didzis Šēnbergs]] (2003—2004)
* [[Inese Birzniece]] (2002—2003)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998)
* [[Romāns Apsītis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 

Bijušie:
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Ilmārs Dūrītis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2022)
* [[Renārs Putniņš]] ([[Vienotība]], 2014—2019)
* [[Liene Cipule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2014)
* [[Dagnija Staķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Jānis Reirs]] ([[Jaunais laiks]], 2010)
* [[Žanete Vasaraudze]] ([[Tautas partija]], 2007—?)
* [[Ilze Stobova]] ([[Tautas partija]], 2006—2007)

=== [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''—''' &lt;!-- (kopš 2026) --&gt;

Bijušie:
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2025—2026)
* [[Ilze Dambīte-Damberga]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Kuldīgas novadam|KN]])&lt;/small&gt;, 2024—2025)
* [[Agnese Geduševa]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Gatis Zamurs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Dace Bluķe]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Par!]])&lt;/small&gt;, 2020—2021)
* [[Artūrs Toms Plešs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Jānis Eglīts]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2016—2019)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Romāns Naudiņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2013)
* [[Mārtiņš Martinsons]] ([[ZZS]], 2011)
* [[Jānis Gailis (politiķis)|Jānis Gailis]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 2000—?)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Aivars Priedītis]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Normunds Šmits]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Edgars Putra]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija|LP]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Edgars Kronbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Grasbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2019—2021)
* [[Ringolds Arnītis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ligita Silaraupa]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—?)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Atis Slakteris]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 1999—2000)
* [[Māris Sprindžuks]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 2000—2002)
* [[Jevģenijs Zaščerinskis]] ([[LZS]], 1994—1998)
* [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] ([[LZS]], 1993—1994)

== Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri ==
'''[[Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija|Bērnu un ģimenes lietu ministrija]]'''
* [[Pēteris Simsons]] ([[LPP/LC]], 2006—2008)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/03/17032006/ Iecelts parlamentārais sekretārs]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Almers Ludviks]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—?)

'''[[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]'''
* [[Guntis Gūtmanis]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Māris Krastiņš]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2005—2006)

'''[[Latvijas Republikas Valsts reformu ministrija|Valsts reformu ministrija]]'''
* [[Kārlis Leiškalns]] (1994—1995)
* [[Jānis Bunkšs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)

'''[[Latvijas Republikas Vides ministrija|Vides ministrija]]'''
* [[Žaneta Mikosa]] (?—2010)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts]]'''
* [[Romāns Naudiņš]] ([[TB/LNNK]], 2008)
* [[Ilze Viņķele]] ([[TB/LNNK]], 2006—2008)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts]]'''
* [[Indra Grapmane]] (2006-?)
* [[Anita Kalniņa]] (2006)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2005)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts]]'''
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[LPP/LC]], 2008)
* [[Didzis Šenbergs]] (?—2006)
* [[Anna Ozola]]
* [[Aleksandrs Brandavs]]
* [[Ingrīda Labucka]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2003—2004)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Valsts sekretārs (Latvija)]]

[[Kategorija:Latvijas politika|*]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>5zvk24b4abap7igcdgvds54t8p5fgo1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485675</id>
      <parentid>4485673</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:50:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Finanšu ministrijas parlamentārie sekretāri */</comment>
      <origin>4485675</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21916" sha1="6ry9zggyu8gq8n9acmegptulond90gb" xml:space="preserve">'''Parlamentārais sekretārs''' [[Latvija|Latvijā]] ir politiska valsts amatpersona, kas uztur [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] locekļa (ministra) saikni ar [[Saeima|Saeimu]] un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/jl-ministri-atteiksies-no-parlamentarajiem-sekretariem Jaunā laika ministri atteiksies no parlamentārajiem sekretāriem] Diena.lv&lt;/ref&gt; Parlamentāro sekretāru izrauga ministrs, tam ir tiesības pārstāvēt ministru, dot rīkojumus ministrijas un to pakļautībās esošu iestāžu amatpersonām. Tas ir otra augstākā politiskā amatpersona katrā ministrijā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/otra-augstaka-amatpersona-uzticama-ministram-14077097|title=Otra augstākā amatpersona, uzticama ministram|last=Egle|first=Ināra|website=www.diena.lv|access-date=2020-09-01|date=2014-11-13}}&lt;/ref&gt;

Pēc Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. un 25. pantā, ministrs uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru no Saeimas deputātu vai sava biroja amatpersonu vidus. Šis postenis tiek parasti uzticēts partijas vadībai uzticīgam, aktīvam cilvēkam, kuram vēlēšanās nav paveicies.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Ja parlamentāro sekretāru izvēlē no deputātiem, viņam ir atļauts saņemt tikai vienam amatam paredzēto atalgojumu pēc savas izvēles.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=175919|title=Ministru kabineta iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2008-05-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Parlamentārā sekretāra funkcijas ir noteiktas Ministru kabineta  iekārtas likuma 24. pantā&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; (spēkā no 01.07.2008.) un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 22. pantā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=63545|title=Valsts pārvaldes iekārtas likums|last=|first=|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-09-01|date=2002-06-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; (spēkā no 01.01.2003).&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13553-parlamentara-sekretara-funkcijas-2018|title=Parlamentārā sekretāra funkcijas|last=Brikmane|first=Edīte|website=lvportals.lv|access-date=2020-09-01|date=2018-01-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Saeimas kārtības ruļļis|Saeimas kārtības ruļļa]] 95. panta pirmās daļas 6. punkta ministra pilnvarojumā ministrijas parlamentārais sekretārs var iesniegt priekšlikumus par grozījumiem likumprojektā vai Saeimas lēmuma projektā. Priekšlikumu, kuru iesniedzis ministrijas parlamentārais sekretārs, var atsaukt tikai attiecīgais ministrs.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Parlamentārajam sekretāram ir būtiska loma valsts budžeta izskatīšanas laikā, jo Saeimas komisijās jāaizstāv nozares budžets.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Parlamentārie sekretāri ==

=== [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Karina Ploka]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Kļaviņa]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Vienotība]], 2022—2024)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2019—2022)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2015)
* [[Jānis Bordāns]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2010).

=== [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Liene Gātere]]''' ([[Progresīvie]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Atis Švinka]] ([[Progresīvie]], 2023—2025)
* [[Jānis Eglīts]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]],&lt;/small&gt; 2022—2023)
* [[Baiba Bļodniece]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas Attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2020—2022)
* [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Viesturs Silenieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2017—2019)
* [[Andrejs Panteļējevs]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2017)
* [[Veiko Spolītis]] ([[Vienotība]], 2010—2014)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Pilsoniskā savienība]], 2009—2010)
* [[Jānis Porietis]] ([[Tautas partija]], 2008—?)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 2000—2001)
* [[Paulis Kļaviņš]] ([[KDS]], 1997—?)

=== [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Artjoms Uršuļskis]]''' ([[Vienotība]], kopš 2025)

Bijušie:
* [[Dace Melbārde]] ([[Vienotība]], 2024—2025)
* [[Reinis Brusbārdis]] ([[Vienotība]], 2023—2024)
* [[Gunda Reire]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Zanda Kalniņa-Lukaševica]] ([[Vienotība]], 2016—2022)
* [[Viktors Makarovs]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Ēriks Zunda]] ([[Tautas partija]], 2006—2010)
* [[Silva Golde]] ([[Tautas partija]], 2004—2005)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—2002)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998, 2002—2004)
* [[Olafs Brūvers]] ([[DP Saimnieks]], 1997)
* [[Mārtiņš Virsis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1995)

=== [[Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Jurģis Miezainis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Andris Čuda]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Ilze Indriksone]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Vitenbergs]] ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], 2021)
* [[Jurģis Miezainis]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Krists Bergans-Berģis]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2017—2019)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Ilona Platonova]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2014)
* [[Vilnis Ķirsis]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]]
* [[Dzintars Zaķis]] ([[Jaunais laiks]], 2004—2006)
* [[Krišjānis Peters]] ([[LPP/LC|LPP]], 2002—2004)
* [[Aivars Tiesnesis]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Valdis Nagobads]] ([[DP Saimnieks]], 1997—?)
* [[Inese Vaidere]] ([[TB/LNNK]], 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Edgars Putra]]''' ([[Apvienotais saraksts|AS]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija]])&lt;/small&gt;, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Karina Ploka]] ([[Vienotība]], 2022—2025)
* [[Atis Zakatistovs]] ([[KPV LV]], 2019—2022)
* [[Edgars Putra]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Lolita Čigāne]] ([[Vienotība]], 2013—2014)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2011—2013)
* [[Ilze Viņķele]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2003—?)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Edgars Zalāns]] ([[Tautas partija]]), 2000)
* [[Pēteris Apinis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Andris Piebalgs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)
* [[Aija Poča]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Igors Rajevs]]''' (bez partijas &lt;small&gt;(sākotnēji [[Apvienotais saraksts]])&lt;/small&gt;, kopš 2022)

Bijušie:
* [[Mārtiņš Šteins]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Signe Bole]] (2019—2021)
* [[Aldis Blumbergs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Evika Siliņa]] ([[Vienotība]], 2013—2019)
* [[Edmunds Demiters]] ([[Zatlera Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Ivars Bandonis]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[Jaunais laiks]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ziedonis Rubezis]] ([[Tautas partija]], 2007—2009)&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 Par Z.Rubezi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111112032315/http://www.likumi.lv/doc.php?id=168688 |date={{dat|2011|11|12||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.likumi.lv/doc.php?id=189245 Par parlamentāro sekretāru atbrīvošanu no amata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221103120432/http://likumi.lv/doc.php?id=189245 |date={{dat|2022|11|03||bez}} }} Likumi.lv&lt;/ref&gt;
* [[Dainis Turlais]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2007)
* [[Linda Mūrniece]] ([[Jaunais laiks]], 2002—2004)
* [[Aleksandrs Kiršteins]] ([[Tautas partija]], 2001—2002)
* [[Juris Dalbiņš]] ([[Tautas partija]], 2000—2001)
* [[Mārtiņš Bičevskis]] ([[Tautas partija]], 1999—2000)
* [[Oskars Grīgs]] ([[TB/LNNK]], 1998—1999)
* [[Kārlis Leiškalns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998)
* [[Linards Muciņš]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Ieva Siliņa]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Dāvis Mārtiņš Daugavietis]] ([[Vienotība]], 2025—2026)
* [[Silvija Amatniece]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Sandis Riekstiņš]] ([[JKP]], 2021—2022)
* [[Reinis Znotiņš]] ([[JKP]], 2020—2021)
* [[Anita Muižniece]] ([[JKP]], 2019)
* [[Jānis Upenieks (politiķis)|Jānis Upenieks]] ([[Vienotība]], 2016—2017)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Andis Geižāns]] ([[Vienotība]], 2014)
* [[Kārlis Eņģelis]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2013—2014)
* [[Inga Vanaga]] ([[Zatlera Reformu partija|Reformu partija]], 2011—2013)
* [[Daiga Reča]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Rolands Broks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—2010)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2008gads/01/02012008-01/ Iecelti parlamentārie sekretāri]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Tatjana Koķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/04/18042006/ Iecelta parlamentārā sekretāre]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Didzis Šēnbergs]] (2004—2006)
* [[Anita Kalniņa]] (2003—2004)
* [[Jānis Esta]] ([[Tautas partija]]), 2000—2002)
* [[Oskars Spurdziņš]] ([[Tautas partija]]), 1999—2000)
* [[Andris Tomašūns]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—1999)
* [[Dzintars Ābiķis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Einārs Cilinskis]]''' ([[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]], kopš 2026)

Bijuše
* [[Jānis Irbe]] (bez partijas, 2023—2026)
* [[Kārlis Šadurskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)

=== [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd:  '''[[Ivars Āboliņš]]''' (—, kopš 2026)

Bijušie:
* [[Aleksandrs Kalējs (politiķis)|Aleksandrs Kalējs]] ([[Progresīvie]], 2025—2026)
* [[Signe Grūbe]] ([[Progresīvie]], 2024—2025)
* [[Agnese Lāce]] ([[Progresīvie]], 2023—2024)
* [[Ritvars Jansons]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2020—2023)
* [[Eva Juhņēviča]] (2019—2020)
* [[Marika Zeimule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2018—2019)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2018)
* [[Rihards Kols]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Inese Laizāne]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2014)
* [[Māris Bērziņš]] (2010—2011)
* [[Elita Šņepste]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2003—2005)
* [[Guntis Dambergs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1998—?)
* [[Anta Rugāte]] ([[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]], 1996—1998){{nepieciešama atsauce}}
* [[Irēna Folkmane]] (1993—?)

=== [[Latvijas Republikas Labklājības ministrija|Labklājības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Krists Bergans-Berģis]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LSDSP]])&lt;/small&gt;, kopš 2025)

Bijušie:
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2023—2025)
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2022—2023)
* [[Evita Zālīte-Grosa]] ([[Jaunā konservatīvā partija]], 2021—2022)
* [[Krišs Lipšāns]] ([[KPV LV]], 2019—2021)
* [[Roberts Spručs]] ([[KPV LV]], 2019)
* [[Hosams Abu Meri]] ([[Vienotība]], 2016—2019)
* [[Reinis Uzulnieks]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Arvils Ašeradens]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Andrejs Staķis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, ?—2011)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2008—2009)
* [[Iveta Purne]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007)
* [[Gundars Daudze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Dita Lūka]] (2004—2006)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Roberts Jurdžs]] ([[TB/LNNK]], 1997—1998, 2000—2001)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—?, 1996—1997)

=== [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Kristaps Zaļais]]''' (kopš 2026)

Bijušie:
* [[Ģirts Dubkēvičs]] ([[Progresīvie]], 2023—2026)
* [[Kaspars Gerhards]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2022—2023)
* [[Linda Resine|Linda Medne]] ([[JKP]], 2022)
* [[Jānis Butāns]] ([[JKP]], 2019—2022)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]], 2014—2016)
* [[Viktors Valainis]] (2013—2014)
* [[Klāvs Olšteins]] (2012—2013)
* [[Dana Reizniece-Ozola]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LV]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Artūrs Bergholcs]] (2009—?)
* [[Vitālijs Aizbalts]] ([[LPP/LC]], 2006—2009)
* [[Krišjānis Peters]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—2006)
* [[Inga Piterniece]]
* [[Vladimirs Makarovs]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Pēteris Kārlis Elferts]] ([[Latvijas Ceļš]], 1997—?)
* [[Ilma Čepāne]] (1993—1996)

=== [[Latvijas Republikas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 

Bijušie:
* [[Lauma Paegļkalna]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2022—2026)
* [[Andris Vītols]] ([[JKP]], 2020—2022)
* [[Juris Jurašs]] ([[JKP]], 2019—2020)
* [[Jānis Iesalnieks]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014—2019)
* [[Gaidis Bērziņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2013—2014)
* [[Aigars Lūsis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Visu Latvijai!|VL]])&lt;/small&gt;, 2012—2013)
* [[Jānis Bordāns]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2012)
* [[Karina Ploka|Karina Korna]] ([[Vienotība]] &lt;small&gt;([[SCP]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* Reinis Bērziņš ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Baiba Broka (politiķe)|Baiba Broka]] ([[TB/LNNK]], 2006—2009)
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2006)
* [[Edgars Jaunups]] ([[Jaunais laiks]], 2005—2006)
* [[Vjačeslavs Stepaņeko]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004)
* [[Didzis Šēnbergs]] (2003—2004)
* [[Inese Birzniece]] (2002—2003)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 1998)
* [[Romāns Apsītis]] ([[Latvijas Ceļš]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: 

Bijušie:
* [[Artjoms Uršuļskis]] ([[Vienotība]], 2023—2025)
* [[Ilmārs Dūrītis]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Kustība Par]])&lt;/small&gt;, 2019—2022)
* [[Renārs Putniņš]] ([[Vienotība]], 2014—2019)
* [[Liene Cipule]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;([[Demokrātiskie patrioti|DP]])&lt;/small&gt;, 2011—2014)
* [[Dagnija Staķe]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Jānis Reirs]] ([[Jaunais laiks]], 2010)
* [[Žanete Vasaraudze]] ([[Tautas partija]], 2007—?)
* [[Ilze Stobova]] ([[Tautas partija]], 2006—2007)

=== [[Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija|Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (iepriekš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības) ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''—''' &lt;!-- (kopš 2026) --&gt;

Bijušie:
* [[Jānis Patmalnieks]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Vienotība]])&lt;/small&gt;, 2025—2026)
* [[Ilze Dambīte-Damberga]] ([[Jaunā Vienotība]] &lt;small&gt;([[Kuldīgas novadam|KN]])&lt;/small&gt;, 2024—2025)
* [[Agnese Geduševa]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Gatis Zamurs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2021—2022)
* [[Dace Bluķe]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Par!]])&lt;/small&gt;, 2020—2021)
* [[Artūrs Toms Plešs]] ([[Attīstībai/Par]] &lt;small&gt;([[Latvijas attīstībai|LA]])&lt;/small&gt;, 2019—2020)
* [[Jānis Eglīts]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2016—2019)
* [[Edgars Tavars]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[Latvijas Zaļā partija|LZP]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Romāns Naudiņš]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2014)
* [[Einārs Cilinskis]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2011—2013)
* [[Mārtiņš Martinsons]] ([[ZZS]], 2011)
* [[Jānis Gailis (politiķis)|Jānis Gailis]] ([[TB/LNNK]], 2002—?)
* [[Aigars Jirgens]] ([[TB/LNNK]], 2000—?)
* [[Normunds Pēterkops]] ([[TB/LNNK]], 1998—2000)
* [[Aivars Priedītis]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]], 1993—1994)

=== [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] parlamentārie sekretāri ===
Šobrīd: '''[[Normunds Šmits]]''' ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, kopš 2023)

Bijušie:
* [[Edgars Putra]] ([[Apvienotais saraksts]] &lt;small&gt;([[Liepājas partija|LP]])&lt;/small&gt;, 2022—2023)
* [[Edgars Kronbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2021—2022)
* [[Jānis Grasbergs]] ([[VL-TB/LNNK|Nacionālā apvienība]], 2019—2021)
* [[Ringolds Arnītis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2016—2019)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2014—2016)
* [[Edvards Smiltēns]] ([[Vienotība]], 2011—2014)
* [[Armands Krauze]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2010—2011)
* [[Ligita Silaraupa]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2007—?)
* [[Uldis Augulis]] ([[ZZS]] &lt;small&gt;([[LZS]])&lt;/small&gt;, 2006—2007)
* [[Atis Slakteris]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 1999—2000)
* [[Māris Sprindžuks]] ([[Tautas partija]])&lt;/small&gt;, 2000—2002)
* [[Jevģenijs Zaščerinskis]] ([[LZS]], 1994—1998)
* [[Gundars Bērziņš (politiķis)|Gundars Bērziņš]] ([[LZS]], 1993—1994)

== Likvidēto un reorganizēto ministriju parlamentārie sekretāri ==
'''[[Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija|Bērnu un ģimenes lietu ministrija]]'''
* [[Pēteris Simsons]] ([[LPP/LC]], 2006—2008)&lt;ref&gt;[http://www.mk.gov.lv/lv/aktuali/zinas/2006gads/03/17032006/ Iecelts parlamentārais sekretārs]{{Novecojusi saite}} Ministru Kabinets&lt;/ref&gt;
* [[Almers Ludviks]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2004—?)

'''[[Latvijas Republikas Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija|Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]]'''
* [[Guntis Gūtmanis]] ([[Tautas partija]], 2009—2010)
* [[Māris Krastiņš]] ([[Tautas partija]], 2006—2009)
* [[Andrejs Radzevičs]] ([[Tautas partija]], 2005—2006)

'''[[Latvijas Republikas Valsts reformu ministrija|Valsts reformu ministrija]]'''
* [[Kārlis Leiškalns]] (1994—1995)
* [[Jānis Bunkšs]] ([[Latvijas Ceļš]], 1994)

'''[[Latvijas Republikas Vides ministrija|Vides ministrija]]'''
* [[Žaneta Mikosa]] (?—2010)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās|Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās sekretariāts]]'''
* [[Romāns Naudiņš]] ([[TB/LNNK]], 2008)
* [[Ilze Viņķele]] ([[TB/LNNK]], 2006—2008)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās|Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts]]'''
* [[Indra Grapmane]] (2006-?)
* [[Anita Kalniņa]] (2006)
* [[Ēriks Škapars]] ([[Jaunais laiks]], 2005)

'''[[Latvijas Republikas īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās|Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts]]'''
* [[Vjačeslavs Stepaņenko]] ([[LPP/LC]], 2008)
* [[Didzis Šenbergs]] (?—2006)
* [[Anna Ozola]]
* [[Aleksandrs Brandavs]]
* [[Ingrīda Labucka]] ([[Latvijas Pirmā partija|LPP]], 2003—2004)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Valsts sekretārs (Latvija)]]

[[Kategorija:Latvijas politika|*]]
[[Kategorija:Valsts pārvalde]]</text>
      <sha1>6ry9zggyu8gq8n9acmegptulond90gb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>9. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>105870</id>
    <revision>
      <id>4485740</id>
      <parentid>4474536</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:53:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485740</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17602" sha1="13q8vcfba22d85ecjahmhpc5mg2pxjm" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' ir 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>13q8vcfba22d85ecjahmhpc5mg2pxjm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485741</id>
      <parentid>4485740</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:54:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maršruts */</comment>
      <origin>4485741</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17604" sha1="h2xusyge16cdvf2x5ufp07ou5403brs" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' ir 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>h2xusyge16cdvf2x5ufp07ou5403brs</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485742</id>
      <parentid>4485741</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:55:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* Pieturvietas */</comment>
      <origin>4485742</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17610" sha1="3acd96oq3228b4mjmsv9q6o4e66quyk" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' bija 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>3acd96oq3228b4mjmsv9q6o4e66quyk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485743</id>
      <parentid>4485742</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:55:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maršruts ar mainītu virzienu */</comment>
      <origin>4485743</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17613" sha1="0wuobkxfos6qv2i8upeaq74fdvc62mn" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' bija 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' ir 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>0wuobkxfos6qv2i8upeaq74fdvc62mn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485744</id>
      <parentid>4485743</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:56:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas */</comment>
      <origin>4485744</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17619" sha1="flsikjd2jst2sb00oumo2m7i62a7xi9" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums ir 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums ir 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums ir 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursē tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursē neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts ir vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' bija 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>flsikjd2jst2sb00oumo2m7i62a7xi9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485745</id>
      <parentid>4485744</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:58:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4485745</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17635" sha1="hbe6hbrwimw4sktu2ickdh537h3ccv9" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpoja)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums bija 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums bija 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums bija 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursēja tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursēja neviens tramvajs (09.2014). Šobrīd 9. tramvaju maršruts bija vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' bija 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>hbe6hbrwimw4sktu2ickdh537h3ccv9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485747</id>
      <parentid>4485745</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T10:16:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4485747</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17626" sha1="padyx78gpmrg16p0e9kpfvdpabqokxo" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpoja)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums bija 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums bija 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums bija 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursēja tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursēja neviens tramvajs (09.2014). 9. tramvaju maršruts bija vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darba dienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' bija 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>padyx78gpmrg16p0e9kpfvdpabqokxo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485749</id>
      <parentid>4485747</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T10:25:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MusRevol</username>
        <id>119956</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485749</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17624" sha1="sejn37x3sdredydwfgy3b189lgks090" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 9. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|uz                = [[Ķengarags]]
|karte             = File:9tramv n.png
|valsts            = {{karogs|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 1966 (1947)
|slēgts            =2021. gada 3. novembra.
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 30,296 km&lt;br /&gt;(15,076 km / 15,220 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts]{{Novecojusi saite}}, riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 36
|transporta vienīb = 2 (darbdienās)
brīvdienās - nekursē
|depo              = № 3 (apkalpoja)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 298 301 (2014) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014. gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200919024315/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ |date={{dat|2020|09|19||bez}} }}, rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}&lt;/ref&gt;
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.frameset&amp;schedule_id=2817&amp;t=xhtml&amp;l=lv saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''9. tramvaju maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursēja no [[Aldaris (uzņēmums)|Aldara]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē līdz [[Ķengarags|Ķengaragam]] [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]].

9. tramvaju maršruta kopējais garums bija 30,296 km. Virziena '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' kopējais garums bija 15,076 km, bet virziena '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' kopējais garums bija 15,220 km.

Darbdienās pa 9. tramvaju maršrutu kursēja tikai 2 tramvaji, kuri pavisam veic tikai 21 reisu, bet brīvdienās nekursēja neviens tramvajs (09.2014). 9. tramvaju maršruts bija vismazāk noslogotais tramvaju maršruts Rīgā. Maršruts nekursē kopš 2021. gada 3. novembra.

9. tramvaju maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

[[Attēls:9. tramvajs Meierovica bulvārī.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[Attēls:9. tramvajs pie Laimas pulksteņa.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pie Laimas pulksteņa]]
[[Attēls:9. tramvajs Kronvalda bulvārī.JPG|thumb|200px|9. maršruta tramvajs pieturā &quot;Ausekļa iela&quot;]]
[[Attēls:9. tramvajs Maskavas ielā.jpg|thumb|200px|9. maršruta tramvajs Latgales ielā]]

== Vēsture ==
9. tramvaju maršruts pirmssākumos bija Pārdaugavā. 1905. gadā tika ierīkota 8. tramvaju līnija no Rīgas centra gar Āgenskalnu līdz Kalnciema un Slokas ielu krustojumam. 1908. gadā līniju pagarināja līdz Iļģuciemam. Pēc Pirmā pasaules kara 8. maršrutu novirzīja uz Zasulauka staciju, bet pa Slokas ielu izveidoja 9. maršrutu. 1951. gada 1. janvārī apvienoja 1. un 9. maršrutu un izveidoja jaunu maršrutu Nr.1 “VEF-Iļģuciems”. 1966. gadā izveidoja 7. maršrutu “Sarkanais Kvadrāts-Drāmas teātris”. Divus gadus vēlāk izveidoja pagarinātu maršrutu Nr.9 “Sarkanais Kvadrāts-Aldaris”.

Pēc 1990. gada 9. tramvaja maršrutu pakāpeniski samazināja savu reisu skaitu, un tas kursēja tikai darbdienās no rīta un vakarā.

Maršrutā pēdejos gados nav bijušas lielas pārmaiņas un tas bija vismazāk izmantotais un arī visretāk kursējošais tramvaja maršruts Rīgā.

Saistībā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] izraisīto reisu samazināšanu, maršruts nekursēja no 2020. gada 21. marta līdz 1. septembrim un no 2021. gada 16. janvāra līdz 31. augustam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/|title=No 21. marta tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-date={{dat|2020|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200321221459/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-21-marta-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-kustibas-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/52837817|title='Rīgas satiksme' uz laiku slēdz vairākus transporta maršrutus|date=2021. gada 14. janv.|website=delfi.lv}}&lt;/ref&gt; Pēdējoreiz tas uz laiku tika slēgts 2021. gada 3. novembrī un joprojām neuzsāka kustību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/|title=Transporta līdzekļu vadītāju saslimšanas dēļ, no 3. novembra tiks veiktas izmaiņas sabiedriskā transporta sarakstos : Aktualitātes : Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2021-11-01|archive-date=2021-11-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20211101105438/https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/transporta-lidzeklu-vaditaju-saslimsanas-del-no-3-novembra-tiks-veiktas-izmainas-sabiedriska-transporta-sarakstos/}}&lt;/ref&gt;

== Maršruts ==
Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Lastādijas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] un [[Sarkandaugavas iela]].

== Pieturvietas ==
9. tramvaju maršrutā pavisam kopā bija 72 pieturas. Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' bija 36 pieturas. Tagad pēc līnijas rekonstrukcijas Maskavas ielā arī šajā maršrutā, ja tas vēl eksistētu, pieturvietu skaits būtu cits.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

Virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauca pa šādām ielām: [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela (Rīga)|13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Lastādijas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Ķengarags]]''' bija 10 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Ķengarags]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 10 pieturas.

Bet virzienā '''[[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' bija 27 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
|  [[Eglaines iela (Rīga)|Eglaines iela]] /[[Dole (tirdzniecības centrs)|Dole]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Malnavas iela (Rīga)|Malnavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Rušonu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aglonas iela (Rīga)|Aglonas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Prūšu iela (Rīga)|Prūšu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Ķengaraga iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Dienvidu tilts]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| Krasta masīvs
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Lido|Atpūtas centrs &quot;Lido&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Latvijas Nacionālā opera|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Vilhelma Purvīša iela (Rīga)|Vilhelma Purvīša iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Elijas iela (Rīga)|Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|IN-Y1bLkYy0|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|gu4h6GrwpNo|Pilnā 9. tramvaju maršruta video versija, virzienā Ķengarags - Aldaris}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|09]]</text>
      <sha1>sejn37x3sdredydwfgy3b189lgks090</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daudzdimensiju analīze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106598</id>
    <revision>
      <id>4485755</id>
      <parentid>4407097</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4485755</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15031" sha1="g89kbdb1nb3l0x48c0ong8331gpdvew" xml:space="preserve">'''Daudzdimensiju analīze''' ir [[datu analīze]]s process [[statistika|statistikā]] un [[ekonometrija|ekonometrijā]], kas sagrupē [[dati|datus]] divās vai vairāk kategorijās: datu [[dimensija|dimensijās]] un novērojumos. Piemēram, datu krājums par Latvijas iedzīvotāju skaitu reģionos konkrētā gadā ir uzskatāms par vienas dimensijas datiem. Savukārt Latvijas reģionu iedzīvotāju skaita izmaiņas pa gadiem ir divdimensiju datu krājums. Viens no daudzdimensiju analīzes piemēriem ir [[klasteru analīze]].

Daudzās [[zinātne]]s jomās divdimensiju datu krājumus dēvē arī par [[paneļdati]]em.&lt;ref&gt;Madalla, G.S., 2001. ''Introduction to Econometrics'', New York: Wiley.&lt;/ref&gt; Praksē par daudzdimensiju datiem bieži uzskata tikai tādus, kuros ir trīs vai vairāk dimensiju,&lt;ref&gt;Davies, A. and K. Lahiri, 1995. &quot;A new framework for testing rationality and measuring aggregate shocks using panel data.&quot; ''Journal of Econometrics'', 68(1), 205-227.&lt;/ref&gt; kaut gan teorētiski pietiek ar divām vai vairāk dimensijām.

== Daudzdimensiju statistiskā analīze ==
'''Daudzdimensiju statistiskā analīze''' (''multivariate statistical analysis'') aplūko [[statistiskā metode|statistiskās metodes]], kas apraksta un analizē visdažādākā veida [[dati|datus]]. Pamatā šīs metodes ir balstītas uz varbūtības modeli, kas pazīstams kā [[daudzdimensiju normālais sadalījums]] (''multivariate normal distribution'').&lt;ref&gt;Johnson R.A., Wichern D.W. ''Applied Multivariate Statistical Analysis'', 6th ed. USA: Pearson Education, Inc., 2007. 773 lpp.&lt;/ref&gt;

=== Daudzdimensiju statistiskā analīzes būtība un mērķi ===
Daudzi statistiskie pētījumi konfrontē analītiķi ar dažādu [[mainīgais|mainīgo]] lielumu datiem katram no [[indivīds|indivīdiem]]. Dažreiz vērtību kopums vienam mainīgajam var gadīties, ka ir tuvu saistīts ar kādu citu vai citiem mainīgo vērtību kopumiem, kādreiz tāda saistība var vispār nemaz nebūt. Tāda veida variāciju saistību pētījumi (vai tieši šo saistību trūkums) ir viens no daudzdimensiju analīzes aspektiem. Otrs aspekts ir saistīts vairāk ar attiecībām starp indivīdiem nevis mainīgajiem. Var tikt uzdots jautājumi:
&lt;li&gt; kādi indivīdi ir līdzīgi ņemot vērā mainīgo vērtības?&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; līdz kādai robežai eksistē līdzīgu indivīdu grupas un kā tādu grupu definēt?&lt;/li&gt;
&lt;li&gt; kuri no indivīdiem neiederas grupā?&lt;/li&gt;
Tādējādi daudzdimensiju analīzes metodes var vispusīgi iedalīt divās grupās — vienas ar fokusu uz indivīdiem (vai indivīdu grupām) un otras ar fokusu uz mainīgajiem lielumiem.
Piemēram, [[galveno komponentu analīze]] pēta, kuri mainīgie ir cieši saistīti (korelē) un kuri nav. No otras puses, piemēram, [[diskriminantu analīze]] pēta, cik tālu indivīdu grupas datu matricē atšķiras viena no otras tieši mainīgo lielumu vērtību kontekstā.
Daudzdimensiju analīze sastāv no [[metode|metožu krājuma]], kas var tikt izmantotas, kad vairāki mērījumi tiek veikti uz katru objektu vai indivīdu ar vienu vai vairākām pārbaudēm. Praksē [[daudzdimensiju dati|daudzdimensiju datu]] kopumi ir bieži sastopami, kaut arī tie varbūt netiek tieši kā tādi analizēti. Bet kādreiz ekskluzīvā [[viendimensiju]] procedūru izmantošana mūsdienās vairs nav attaisnojama, ņemot vērā plašo un lēto skaitļošanas tehnikas iespējas, lai apstrādātu dažādo datu apjomus.
Tas tad arī var būt minēts par iemeslu, kādēļ daudzdimensiju analīze ir tik populāra un bieži izmantota mūsdienās, jo plaši ir pieejamas dažādas datora programmu paketes, lai veiktu nepieciešamās kalkulācijas. Ka daži piemēri no [[datorprogramma|datoru programmu]] paketēm var tikt minēti — [[SPSS]] (''Statistical Package for Social Sciences''), [[GENSTAT]], SAS, [[BMDP]].&lt;ref&gt;Ron A. Cooper, Weekes T. J. Data, Models&lt;/ref&gt;

=== Daudzdimensiju statistiskās analīzes metožu veidi ===
Parimals Muhopadhjajs savā grāmatā „Multivariate Statistical Analysis” visas daudzdimensiju analīzes metodes ir iedalījis divos veidos:

''''' 1. [[Pakļautības metode]]s''''' (''dependence methods'') tiek pielietotas gadījumā, ja interesē saistību meklēšana starp reaģējošo mainīgo (''response variables'') vai pakļauto mainīgo (''dependent variables'') kopumu vai kritēriju mērījumiem (''criteria measures'') un izskaidrojošo mainīgo (''explanatory variables'') vai paredzamo mainīgo (''predictor variables'') kopumu. Pakļautības metodes cenšas paredzēt reaģējošo mainīgo vai kritēriju mērījumu vērtības balstoties uz paskaidrojošiem mainīgajiem.

''''' 2. [[Savstarpējās atkarības metode]]s''''' (''interdependence methods'') izmanto gadījumos, kad interesē savstarpējās saistības starp mainīgo kopumu, kuri ir bez jebkādas mainīgo klasifikācijas. Savstarpējās atkarības metodes to būtībā ir mazāk izskaidrojošas, jo parādību vai struktūru pamatdatus paskaidrošanā tās bieži vien izmanto datu reducēšanas apstrādi.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;Mukhopadhyay P. ''Multivariate Statistical Analysis.'' Singapore: Worlds Scientific Publishing Co., Pte. Ltd, 2009. 549 lpp.&lt;/ref&gt;

==== Pakļautības metodes (dependence methods) ====
'''1. [[Regresijas analīze|Daudzkārtējā regresija]]''' (''multiple/multivariate regression'')

Daudzdimensiju regresija ir piemērota, kad mēs esam ieinteresēti pētīt reaģējošo mainīgo kopumu atkarību no paredzamo mainīgo kopuma, lai novērtētu vai paredzētu [[Aritmētiskais vidējais|vidējās vērtības]] pakļautajiem mainīgajiem, balstoties uz paredzamo mainīgo zināmajām vērtībām.

'''2. [[Diskriminantu analīze]]''' (''discriminant analysis'')

Šī ir diskriminācijas problēma starp 2 un vairāk grupām. Pieņemot, ka mums ir novēroto mērījumu [[vektors]] p, kas ir apzīmēts kā X=(X1,...,Xp)’, un kas, kā ir zināms, pieder vienai no divām grupām (jeb ir nācis no vienas no divām [[Populācija|populācijām]]) G1 un G2. Un mēs vēlamies noskaidrot optimālo lineāro kombināciju X1,...,Xp tā, lai X būtu novietots vienā no 2 grupām attaisnojamā veidā.

'''3. [[Logit analīze]]''' (''logit analysis'')'''

Tā ir piemērota, kad vienīgais kritērija mainīgais (''single criterion variable'') ir nošķirts un visi paredzamie mainīgie ir kategoriski.

'''4. [[Daudzdimensiju pretrunu analīze|Daudzdimensiju pretrunu]]''' jeb [[dispersijas analīze]] un [[kovariances analīze]] ''(multivariate dispersion analysis/multivariate analysis of variance ([[MANOVA]]) and [[Covariance]] ([[MANCOV]]))''

Daudzdimensiju pretrunu analīze ir piemērota tehnika tad, kad vairāki reaģējošie mainīgie ir pieejami un mūs interesē pētīt dažāda līmeņa veidu mainīgo (''design variables'') (paskaidrojošo mainīgo) ietekmi uz kritēriju mērījumiem. Kad viens no eksperimentālajiem mainīgajiem ir vienlaicīgi notiekošs mainīgais (''concomitant variable''), kas tiek mērīts pēc proporcijas skalas (''ratio scale''), tad tehnika tiek saukta par daudzdimensiju koverācijas analīzi.

'''5. [[Kanoniskā korelācijas analīze]]''' (''canonical correliation analysis'')'''

Šinī gadījumā mēģina noteikt lineāro saistību starp paredzamo mainīgo kopumu un kritēriju mērījumu kopumu. Tiek mēģināts atrast divas [[lineāra funkcija|lineāras funkcijas]], kur viena ir no pakļauto mainīgo kopuma un otra ir no paredzamo mainīgo kopuma, tā lai produktu-momenta (''product-moment'') [[korelācija]] ar šīm divām funkcijām būtu maksimāla. Līdzīgi mēs varam atrast citus lineāro funkciju pārus, kas ir taisnleņķa iepriekšējām funkcijām, tā lai to produktu-momenta korelācija būtu maksimāla.

==== Savstarpējās atkarības metodes (''interdependence analysis'') ====
Ja vismaz viens no mainīgajiem ir mērīts ar proporcijas skalas palīdzību, tad sekojošas daudzdimensiju analīzes tehnikas var tikt piemērotas:

'''6. [[Galveno komponentu analīze]]''' (''principal component analysis'')

Šī ir datu reducēšanas tehnika, kurā galvenais mērķis ir atrast mainīgo lineāro kombināciju, kas uzskaita, cik vien iespējams daudz, kopējās neatbilstības. Tā ir pirmā galvenā komponente. Otrā galvenā komponente ir lineārā mainīgo kombinācija, kas ir taisnleņķa attiecībā pret pirmo un kam ir maksimālā neatbilstība starp visām šāda veida kombinācijām. Šinī gadījumā ir nepieciešams apstāties pēc dažiem soļiem, kad vairākums (80 — 85% vai vairāk) no kopējām neatbilstībām ir uzskaitītas.

'''7. [[Faktoru analīze|Kopējā faktoru analīze]]''' (''common factor analysis'')

Tā arī ir [[datu reducēšanas tehnika]], kas cenšas noteikt iespējami daudz kopējos faktorus, t.i., kopējās neatbilstības. Tomēr atšķirībā no galveno komponentu metodes, šie faktori ir iepriekš nenovēroti nejauši mainīgie.

'''8. [[Klasteru analīze|Klastera analīze]]''' (''cluster analysis'')

Tā ir datu reducēšanas tehnika, kas cenšas noteikt neliela apjoma grupas tā, lai elementi, kas ir novietoti vienā un tajā pašā [[grupa (matemātika)|grupā]] būtu vairāk līdzīgi viens otram nekā tiem [[elements|elementiem]], kas ir piederoši citai grupai.

'''9. [[Metriskā daudzdimensiju skalēšana]]''' (''metric multidimensional scaling'')

Šī tehnika risina sekojošu problēmu — ja mēs novēroto līdzību (vai distanču) kopumam starp katru N(N-1)/2 N objektu pāri vēlamies uzzīmēt šo objektu karti reducētā telpā tā, lai objekta pozīcija kartē atspoguļotu, cik tuvu vien iespējams, tā novērotās līdzības vai atšķirības ar citiem objektiem.

Ja mainīgajiem ir tikai nomināla vai kārtas līmeņa iespējas, tad sekojošas tehnikas ir piemērotas:

'''10. [[Loglineārais modelis]]''' (''loglinear model'')

Šī tehnika pēta savstarpējās saistības starp kategoriskajiem mainīgajiem (''categorical variables''), kas veido nosacītu tabulu. Šūnas-varbūtības (''cell-probabilities'') ir izteiktas galveno efektu attiecības un kategorisko mainīgo savstarpējā mijiedarbībā.

'''11. [[Ne-metriskā daudzdimensiju skalēšana]]''' (''nonmetrical multidimensional scaling'')

Arī šī tehnika atļauj pētniekam pārveidot distanču veidā saprastās līdzības vai atšķirības starp objektu kopumu un novietot šos objektus daudzdimensiju telpā. Tomēr šeit salīdzinoši ar iepriekšējo metodi ir viena atšķirība. Šeit ir iespējams sakārtot N objektus zemas-[[dimensija]]s (''low-dimension'') koordinātu sistēmā, izmantojot tikai rangu kārtības N(N-1)/2 oriģinālās līdzības (distances) un nevis to svarīgumu. Kad šī kārtas informācija ir izmantota tikai priekš tā, lai attēlotu objektus reducētā telpā ar tādu pašu mērķi kā 9. punkta metodē, tad šī tehnika tiek saukta par ne-metrisko daudzdimensiju skalēšanu.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

==== Citi metožu veidi ====
&lt;li&gt;Tomēr šīs nav vienīgās iespējamās daudzdimensiju analīžu metodes. Ir autori, kas uzskaita vēl citas metodes.
Piemēram, Alvina K. Renčera grāmatā „Methods of multivariate analysis” tiek izdalīta papildus  [[klasifikācijas analīze]] (''classification analysis''). Tā ir novērojumu iedalīšana grupās, kas ir diskriminantu analīzes iepriekš nosakošais aspekts, taču tā tiek dēvēta par klasifikācijas analīzi, lai to skaidri nodalītu no aprakstošā aspekta. Uz šo klasifikācijas analīzes metodi bieži vien atsaucas kā uz diskriminantu analīzi, savukārt inženierzinātnē un datorzinātnē šo metodi dēvē par ''zīmējuma atpazīšanu (pattern recognition)''. Ir vēl arī citi autori, kas izmanto klasifikācijas analīzes metodes terminu, lai aprakstītu klastera analīzi, kurās novērojumi tiek sakopoti drīzāk pēc mainīgo vērtībām, nevis iepriekšdefinētām grupām.&lt;ref&gt;Rencher A. C. ''Methods of Multivariate Analysis'', 2nd ed. Canada: John Wiley &amp; Sons, Inc., 2002. 627 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;/li&gt;

&lt;li&gt;Deivids Dž. Bartolomjū savā grāmatā „The analysis and interpretation of multivariate data for social sciences” uzsver, ka papildus ir nepieciešams izdalīt arī:
# [[atbilstību analīze|atbilstību analīzi]] (''correspondence analysis'') un
# [[latenta klases analīze|latenta klases analīzi]] priekš binārajiem datiem (''latent class analysis for binary data'').

'''Atbilstību analīze''' (jeb [[CORA]] saīsinājumā no angļu valodas) ir izpētes tehnika, lai analizētu daudz-veidu (''multi-way'') [[frekvence|frekvenču]] tabulas, kas ir divu vai vairāk kategorisko mainīgo krustiskā-klasifikācija (''cross-classification''). Atbilstību analīze cenšas konvertēt skaitļu tabulu neliela skaita dimensiju (parasti divu) punktu laukā.

'''Latenta klases analīzi priekš binārajiem datiem''' izmanto situācijās, kas ir minētas saistībā ar klastera analīzi. Tomēr šinī metodē ir vairāk skaidrs, cik daudz grupas ir iespējamas un ko tieši tās var attēlot. Šo metodi izmanto izglītības novērtējumam, diagnosticēšanai [[medicīna|medicīnā]], kā arī atlases nepieciešamībai, piemēram, izvērtējot iespējamo darbinieku kandidatūras.&lt;ref&gt;Bartholomew D.J., Steele F. ''The Analysis and Interpretation of Multivariate Data for Social Scientists.'' USA: Chapman &amp; Hall/CRC, 2002. 263 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;/li&gt;

&lt;li&gt;Braijens F.Dž. Menliss savā grāmatā „Multivariate statistical methods” piemin arī [[galveno koordinātu analīze|galveno koordinātu analīzi]] (''principal coordinate analysis''). Šī metode ir līdzīga metriskajai daudzdimensiju skalēšanai, jo abas metodes sāk ar līdzību vai distanču matricu starp noteikta skaita objektiem un tiecas atrast klasifikācijas [[ass|asis]]. Tomēr atšķirība starp tām ir izmantotajā skaitliskajā pieejā. Galveno koordinātu analīzes metodē tiek izmantota īpašvērtību (''eigenvalue'') pieeja, kas var tikt uzskatīta, savā ziņā, par galvenās komponentu analīzes vispārināšanu. Savukārt daudzdimensiju skalēšana, kā definē grāmatas, mēģina tieši pretējo, tas ir, minimizēt uzsvaru, kur tas ir tādas pakāpes mērījums, kurā objektu pozīcija t-dimensijas konfigurācijā nesaskan ar oriģinālo distanci vai līdzībām pēc piemērotās skalēšanas.&lt;ref&gt;Manly B. F. ''Multivariate Statistical Methods'', 3rd ed. USA: Chapman &amp; Hall/CRC, 2005. 214 lpp.&lt;/ref&gt;&lt;/li&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20100409004927/http://www.geekinterview.com/kb/Multi-Dimensional-Analysis.html ''GeekInterview'' mājaslapa]
* [http://www.scitopics.com/The_Input_Output_Multi_Dimensional_Analysis_Theoretical_Framework.html ''SciTopics'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100123100703/http://www.scitopics.com/The_Input_Output_Multi_Dimensional_Analysis_Theoretical_Framework.html |date={{dat|2010|01|23||bez}} }}

[[Kategorija:Ekonomika]]
[[Kategorija:Analīze]]
[[Kategorija:Statistika]]</text>
      <sha1>g89kbdb1nb3l0x48c0ong8331gpdvew</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klasteru analīze</title>
    <ns>0</ns>
    <id>106605</id>
    <revision>
      <id>4485760</id>
      <parentid>3344185</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:30:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4485760</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4855" sha1="2uz6bjxcfv9h067ehfj81sabwg99onn" xml:space="preserve">[[Attēls:Cluster-2.svg|thumb| Skice - Klasteru analīzes sakopojums un pazīmju noteikšana]]
'''Klasteru analīzes''' galvenais mērķis ir sagrupēt novērojumus, balstoties uz to īpašībām, lai beigu objektu klasteri būtu ļoti homogēni klastera ietvaros, bet starp klasteriem heterogēni.&lt;ref&gt;Mark S. Aldenderfer, Roger K. Blashfield ''Cluster analysis'', 1985&lt;/ref&gt; Nosaukums klasteru analīzei cēlies no angļu vārda cluster — sakopojums, [[grupa]]. Termins klasteru analīze pirmo reizi lietots [[1939]]. gadā, taču, ņemot vērā veiksmīga rezultāta iegūšanai veicamo loģisko un aritmētisko operāciju skaitu, tās plaša pielietošana kļuva iespējama tikai [[1980]]. gados, attīstoties datortehnikai. No pārējām [[daudzdimensiju analīze|daudzdimensiju]] klasifikācijas metodēm tā atšķiras ar faktu, ka iepriekš nepastāv informācija par ģenerālās kopas sadalījumu, t.i., nav tā saucamo apmācības izlašu. Klasteru analīzi var uzskatīt kā aprakstošu un neteorētisku [[daudzdimensiju analīze]]s metodi, kas pārsvarā tiek izmantota kā palīglīdzeklis.

== Analīzes soļi ==

Visiem pētījumiem, kas veikti izmantojot klasteru analīzi, ir raksturīgi sekojoši galvenie soļi:
# [[dati|datu]] atlase;
# vairāku pazīmju noteikšana, pēc kurām tiks vērtēta pētāmā pazīme;
# [[līdzības un attāluma mēri|līdzības un attāluma mēra]] izvēle un aprēķināšana starp izlases objektiem;
# klasteru analīzes izmantošana [[grupa|grupu]] izveidošanai (tā lai grupas būtu pēc iespējas homogēnākas);
# iegūto rezultātu ticamības pārbaude.

== Pielietojums ==

Klasteru analīzes metodoloģija ir plaši pielietojama [[medicīna|medicīnā]], [[arheoloģija|arheoloģijā]], [[psiholoģija|psiholoģijā]], kā arī [[Tirgzinība|mārketinga]] pētījumos. Šī metode ir vērtīgs datu analīzes rīks liela apjoma informācijas klasifikācijā tās tālākās apstrādāšanas nolūkos. Ar klasteru analīzi saprot nevis kādu noteiktu metodi, bet dažādu klasifikācijas [[Algoritms|algoritmu]] kopu, kas palīdz atrast atbildi uz kopējo pamatjautājumu — kā organizēt datus nozīmīgās struktūrās.

== Klasteru pazīmes ==

Jebkuru '''klasteri''' var raksturot ar dažādām pazīmēm, kas sniedz labāku ieskatu klastera būtībā un paskaidro tā nozīmi. Jebkurš klasteris ir raksturojams ar šādiem pamata rādītājiem:

; [[Blīvums]]
: Šo rādītāju var izskaidrot, ja pētāmos datus attēlo kā punktus telpā. Klastera blīvums ļauj raksturot klasteri kā punktu sakopojumu datu telpā, blīvāku salīdzinājumā ar citiem telpas apgabaliem, kuros atrodas samērā maz punktu, vai arī nav vispār. Šis rādītājs sniedz acīmredzamu klastera jēdzienu, kaut arī viennozīmīga blīvuma mēra nav.

; [[Dispersija (statistika)|Dispersija]]
: Dispersija raksturo datu izkliedi telpā attiecība pret klastera centru. Dispersija parāda, cik tuvu viens pie otra atrodas klastera punkti.

; Izmērs
: Ja ir iespējams identificēt klasteri, tad ir iespējams izmērīt arī tā [[rādiuss|rādiusu]], taču tikai gadījumos, ja klasteris ir [[hipersfēra]] daudzdimensiju telpā, kuru apraksta objektu pazīmes.

; Forma
: Forma apraksta punktu izvietojumu telpā. Neskatoties uz to, ka parasti klasteri tiek attēloti kā hipersfēras jeb [[elipsoīds|elipsoīdi]], klasteriem mēdz būt arī citas formas.

; Atdalīšanas pakāpe
: Tā raksturo klasteru pārklāšanās pakāpi un to, cik tālu tie atrodas viens no otra. Saskaņā ar Everitta&lt;ref&gt;Everitt B.S., ''Cluster Analysis, 3th edition'', Edward Arnold, 1993.&lt;/ref&gt; izvirzīto definīciju &quot;klasteri ir noteiktās telpas nepārtraukti apgabali, ar salīdzinoši lielu punktu blīvumu, pie kam atdalīti viens no otra ar tādiem telpas apgabaliem, kur punktu [[blīvums]] ir salīdzinoši zems&quot;.

== Nepilnības ==

Lai gan klasteru analīzes metode sniedz ļoti vienkāršu iespēju sagrupēt dotos datus, tādējādi ļaujot tālāk operēt ar homogēnām grupām, tomēr literatūrā tiek uzsvērtas arī šīs metodes nepilnības:
# atkarībā no pielietojamās jomas, būtiski atšķiras arī dažādas klasteru analīzes metodes, līdz ar to viena metode nav universāla visām pētāmajām nozarēm;
# dažādu klasteru metožu pielietošana var sniegt atšķirīgus rezultātus par vieniem un tiem pašiem datiem; 
# pārsvarā klasteru analīzes metodes ir vienkārši algoritmi, kuriem bieži ir nepietiekošs teorētiskais un statistiskais pamatojums.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.statsoft.com/textbook/cluster-analysis/ ''StatSoft'' mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150501194344/http://www.statsoft.com/Textbook/Cluster-Analysis |date={{dat|2015|05|01||bez}} }}

[[Kategorija:Ekonomika]]
[[Kategorija:Statistika]]</text>
      <sha1>2uz6bjxcfv9h067ehfj81sabwg99onn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tīnūžu pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108072</id>
    <revision>
      <id>4485566</id>
      <parentid>4476556</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:56:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485566</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5216" sha1="sxvt71wm2frgj91b0ukn8wippf37zom" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Tīnūžu pagasts
| karte             = Tīnūžu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Latvijas pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Tīnūžu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 80px
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ogres novads
| centrs            = Tīnūži
| mērs              = Aiva Ormane
| platība           = 129,9
| iedzīvotāji       = 4712&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4712 / 129.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = 
}}

'''Tīnūžu pagasts''' ir viena no administratīvajām teritorijām [[Ogres novads|Ogres novadā]] [[Daugava]]s un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] krastā. Robežojas ar [[Ikšķile]]s un [[Ogre]]s pilsētām un, kā arī robežojas arī ar [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]] un [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]] (pa Daugavu) pagastiem. Tāpat robežojas arī ar [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastu]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], un pa Daugavu ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
Tīnūžu pagastā ir problēmas ar dzeramā ūdens trūkumu, jo akas un dīķi pārmērīgi izžūst. Daļa iedzīvotāji par to vaino daudzos apkaimes derīgo izrakteņu ieguves karjerus, tomēr pazemes ūdeņu monitorings neuzrāda lielas gruntsūdeņu svārstības to dēļ.&lt;ref&gt;[https://retv.lv/sabiedriba/tinuznieki-paliek-bez-dzerama-udens-pagasta-izzust-diki-un-akas/ ReTV. Tīnūžnieki paliek bez dzeramā ūdens. Pagastā izžūst dīķi un akas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

==== Upes ====
{{Nepilnīga nodaļa}}

==== Ezeri ====
[[Selēku ezers]], [[Velnezers]].

== Vēsture ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1638. gadā tika izveidota Tīnūžu [[muiža]] (''Lindenberg''), kas 1648. gadā kļuva par [[Fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu]] īpašumu. No Tīzenhauzeniem arī, domājams, cēlies vietas latviskais nosaukums.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;
Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Tīnūžu muižu  sadalīja 84 vienībās 1214 ha kopplatībā, bet tās kungu māju iznomāja Ikšķiles lauksaimniecības biedrībai. Ikšķiles mācītājmuižu sadalīja 93 vienībās 380 ha kopplatībā. Nelielās Ikšķiles (''Uexküll''), Sprēstiņu (''Pröbstingshof''), Berkavas (''Borkowitz'') un Turkalnes (''Turkaln'') muižas piederēja Rīgas pilsētai.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.|12 537}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] (no 1947. gada - [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķa]]) '''Ikšķiles pagasta''' platība bija 190&amp;nbsp;km² un tajā dzīvoja 2442 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;/&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ikšķiles ciems|Ikšķiles]], Tīnūžu un [[Turkalnes ciems|Turkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Ogres rajons|Ogres rajona]] Tīnūžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Turkalnes ciemu. 1962. gadā [[padomju saimniecība]]s «Budeskalni» Tīnūžu nodaļas teritoriju pievienoja [[Salaspils ciems|Salaspils ciemam]], 1963. gadā kolhoza «Ikšķile» teritoriju pievienoja Ikšķiles ciemam. 1977. gadā Tīnūžu ciemam pievienoja daļu [[Ikšķiles pilsētciemata lauku teritorija]]s un daļu [[Suntažu ciems|Suntažu ciema]] teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1997. gadā Tīnūžu pagastu pievienoja Ikšķilei kā '''Ikšķiles lauku teritoriju'''. 2004. gadā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju reorganizējās par [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadu]]. 2010. gadā Ikšķiles lauku teritoriju pārdēvēja par Tīnūžu pagastu.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2442
|1959|3523
|1967|2829
|1979|2299
|1989|2457
|2000|1801
|2011|2287
|2021|2742
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Tīnūži]]''' (pagasta centrs), [[Turkalne]], [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]], [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]], [[Dobelnieki]], [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Jānis Kuga]] (1878-1969), latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ogres novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Ikšķiles novads}}
{{Ogres rajons}}
{{Ogres apriņķis}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ogres novada pagasti]]
[[Kategorija:Tīnūžu pagasts| ]]
[[Kategorija:Ikšķile]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]]</text>
      <sha1>sxvt71wm2frgj91b0ukn8wippf37zom</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485701</id>
      <parentid>4485566</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:47:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36421-91</username>
        <id>147185</id>
      </contributor>
      <comment>https://www.ogrenet.lv/aktuali/ogres-novada-ikskiles-pilsetas-un-tinuzu-pagasta-apvienibas-parvaldi-vadis-indulis-trapins-20406</comment>
      <origin>4485701</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5222" sha1="obkmbyvnno51z81kqiott0bu8xvnpd3" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Tīnūžu pagasts
| karte             = Tīnūžu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Latvijas pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Tīnūžu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 80px
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ogres novads
| centrs            = Tīnūži
| mērs              = Indulis Trapiņš
| platība           = 129,9
| iedzīvotāji       = 4712&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4712 / 129.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = 
}}

'''Tīnūžu pagasts''' ir viena no administratīvajām teritorijām [[Ogres novads|Ogres novadā]] [[Daugava]]s un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] krastā. Robežojas ar [[Ikšķile]]s un [[Ogre]]s pilsētām un, kā arī robežojas arī ar [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]] un [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]] (pa Daugavu) pagastiem. Tāpat robežojas arī ar [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastu]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], un pa Daugavu ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
Tīnūžu pagastā ir problēmas ar dzeramā ūdens trūkumu, jo akas un dīķi pārmērīgi izžūst. Daļa iedzīvotāji par to vaino daudzos apkaimes derīgo izrakteņu ieguves karjerus, tomēr pazemes ūdeņu monitorings neuzrāda lielas gruntsūdeņu svārstības to dēļ.&lt;ref&gt;[https://retv.lv/sabiedriba/tinuznieki-paliek-bez-dzerama-udens-pagasta-izzust-diki-un-akas/ ReTV. Tīnūžnieki paliek bez dzeramā ūdens. Pagastā izžūst dīķi un akas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

==== Upes ====
{{Nepilnīga nodaļa}}

==== Ezeri ====
[[Selēku ezers]], [[Velnezers]].

== Vēsture ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1638. gadā tika izveidota Tīnūžu [[muiža]] (''Lindenberg''), kas 1648. gadā kļuva par [[Fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu]] īpašumu. No Tīzenhauzeniem arī, domājams, cēlies vietas latviskais nosaukums.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;
Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Tīnūžu muižu  sadalīja 84 vienībās 1214 ha kopplatībā, bet tās kungu māju iznomāja Ikšķiles lauksaimniecības biedrībai. Ikšķiles mācītājmuižu sadalīja 93 vienībās 380 ha kopplatībā. Nelielās Ikšķiles (''Uexküll''), Sprēstiņu (''Pröbstingshof''), Berkavas (''Borkowitz'') un Turkalnes (''Turkaln'') muižas piederēja Rīgas pilsētai.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.|12 537}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] (no 1947. gada - [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķa]]) '''Ikšķiles pagasta''' platība bija 190&amp;nbsp;km² un tajā dzīvoja 2442 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;/&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ikšķiles ciems|Ikšķiles]], Tīnūžu un [[Turkalnes ciems|Turkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Ogres rajons|Ogres rajona]] Tīnūžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Turkalnes ciemu. 1962. gadā [[padomju saimniecība]]s «Budeskalni» Tīnūžu nodaļas teritoriju pievienoja [[Salaspils ciems|Salaspils ciemam]], 1963. gadā kolhoza «Ikšķile» teritoriju pievienoja Ikšķiles ciemam. 1977. gadā Tīnūžu ciemam pievienoja daļu [[Ikšķiles pilsētciemata lauku teritorija]]s un daļu [[Suntažu ciems|Suntažu ciema]] teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1997. gadā Tīnūžu pagastu pievienoja Ikšķilei kā '''Ikšķiles lauku teritoriju'''. 2004. gadā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju reorganizējās par [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadu]]. 2010. gadā Ikšķiles lauku teritoriju pārdēvēja par Tīnūžu pagastu.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2442
|1959|3523
|1967|2829
|1979|2299
|1989|2457
|2000|1801
|2011|2287
|2021|2742
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Tīnūži]]''' (pagasta centrs), [[Turkalne]], [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]], [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]], [[Dobelnieki]], [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Jānis Kuga]] (1878-1969), latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ogres novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Ikšķiles novads}}
{{Ogres rajons}}
{{Ogres apriņķis}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ogres novada pagasti]]
[[Kategorija:Tīnūžu pagasts| ]]
[[Kategorija:Ikšķile]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]]</text>
      <sha1>obkmbyvnno51z81kqiott0bu8xvnpd3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485717</id>
      <parentid>4485701</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:42:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4485717</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5464" sha1="65n2gmn0m2ymiahqsi5dek4r7m26xyd" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Tīnūžu pagasts
| karte             = Tīnūžu pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = Latvijas pagasta ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Tīnūžu pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = 80px
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Ogres novads
| centrs            = Tīnūži
| mērs              = Indulis Trapiņš&lt;ref&gt;[https://www.ogrenet.lv/aktuali/ogres-novada-ikskiles-pilsetas-un-tinuzu-pagasta-apvienibas-parvaldi-vadis-indulis-trapins-20406 Ogres novada Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta apvienības pārvaldi vadīs Indulis Trapiņš]&lt;/ref&gt;
| platība           = 129,9
| iedzīvotāji       = 4712&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 4712 / 129.9 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = 
}}

'''Tīnūžu pagasts''' ir viena no administratīvajām teritorijām [[Ogres novads|Ogres novadā]] [[Daugava]]s un [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] krastā. Robežojas ar [[Ikšķile]]s un [[Ogre]]s pilsētām un, kā arī robežojas arī ar [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Ogresgala pagasts|Ogresgala]] un [[Tomes pagasts|Tomes pagastu]] (pa Daugavu) pagastiem. Tāpat robežojas arī ar [[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils pagasts|Salaspils pagastu]], [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu pagasts|Ropažu pagastu]], un pa Daugavu ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]].

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
Tīnūžu pagastā ir problēmas ar dzeramā ūdens trūkumu, jo akas un dīķi pārmērīgi izžūst. Daļa iedzīvotāji par to vaino daudzos apkaimes derīgo izrakteņu ieguves karjerus, tomēr pazemes ūdeņu monitorings neuzrāda lielas gruntsūdeņu svārstības to dēļ.&lt;ref&gt;[https://retv.lv/sabiedriba/tinuznieki-paliek-bez-dzerama-udens-pagasta-izzust-diki-un-akas/ ReTV. Tīnūžnieki paliek bez dzeramā ūdens. Pagastā izžūst dīķi un akas]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

==== Upes ====
{{Nepilnīga nodaļa}}

==== Ezeri ====
[[Selēku ezers]], [[Velnezers]].

== Vēsture ==
[[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1638. gadā tika izveidota Tīnūžu [[muiža]] (''Lindenberg''), kas 1648. gadā kļuva par [[Fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu]] īpašumu. No Tīzenhauzeniem arī, domājams, cēlies vietas latviskais nosaukums.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt;
Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Tīnūžu muižu  sadalīja 84 vienībās 1214 ha kopplatībā, bet tās kungu māju iznomāja Ikšķiles lauksaimniecības biedrībai. Ikšķiles mācītājmuižu sadalīja 93 vienībās 380 ha kopplatībā. Nelielās Ikšķiles (''Uexküll''), Sprēstiņu (''Pröbstingshof''), Berkavas (''Borkowitz'') un Turkalnes (''Turkaln'') muižas piederēja Rīgas pilsētai.&lt;ref&gt;{{LKV|VII.|12 537}}&lt;/ref&gt;

1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] (no 1947. gada - [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķa]]) '''Ikšķiles pagasta''' platība bija 190&amp;nbsp;km² un tajā dzīvoja 2442 iedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;EncLP&quot;/&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ikšķiles ciems|Ikšķiles]], Tīnūžu un [[Turkalnes ciems|Turkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Ogres rajons|Ogres rajona]] Tīnūžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Turkalnes ciemu. 1962. gadā [[padomju saimniecība]]s «Budeskalni» Tīnūžu nodaļas teritoriju pievienoja [[Salaspils ciems|Salaspils ciemam]], 1963. gadā kolhoza «Ikšķile» teritoriju pievienoja Ikšķiles ciemam. 1977. gadā Tīnūžu ciemam pievienoja daļu [[Ikšķiles pilsētciemata lauku teritorija]]s un daļu [[Suntažu ciems|Suntažu ciema]] teritorijas.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1997. gadā Tīnūžu pagastu pievienoja Ikšķilei kā '''Ikšķiles lauku teritoriju'''. 2004. gadā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju reorganizējās par [[Ikšķiles novads|Ikšķiles novadu]]. 2010. gadā Ikšķiles lauku teritoriju pārdēvēja par Tīnūžu pagastu.

== Iedzīvotāji ==
=== Iedzīvotāju skaita izmaiņas ===
{{Historical populations
| title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| align = none
| cols = 3
| graph-pos = bottom
|1935|2442
|1959|3523
|1967|2829
|1979|2299
|1989|2457
|2000|1801
|2011|2287
|2021|2742
}}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Tīnūži]]''' (pagasta centrs), [[Turkalne]], [[Aizupes (Tīnūžu pagasts)|Aizupes]], [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]], [[Dobelnieki]], [[Kalnāji (Tīnūžu pagasts)|Kalnāji]].

=== Ievērojamas personības ===
* [[Jānis Kuga]] (1878-1969), latviešu zīmēšanas skolotājs, scenogrāfs un gleznotājs.

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Ogres novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Ikšķiles novads}}
{{Ogres rajons}}
{{Ogres apriņķis}}
{{Rīgas apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Vidzeme]]
[[Kategorija:Ogres novada pagasti]]
[[Kategorija:Tīnūžu pagasts| ]]
[[Kategorija:Ikšķile]]
[[Kategorija:Latvijas pilsētu lauku teritorijas]]</text>
      <sha1>65n2gmn0m2ymiahqsi5dek4r7m26xyd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108647</id>
    <revision>
      <id>4485601</id>
      <parentid>838647</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>uzvārds......</comment>
      <origin>4485601</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="212" sha1="pn2hashcgj92a41gqw3e9uomm87g98n" xml:space="preserve">'''Greiss''' var būt:

* [[Tofers Greiss]] (''Topher Grace''; 1978) — amerikāņu aktieris;
* [[Tomass Greiss]] (''Thomas Greiss''; 1986) — Vācijas hokeja vārtsargs.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>pn2hashcgj92a41gqw3e9uomm87g98n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Parabola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>110958</id>
    <revision>
      <id>4485762</id>
      <parentid>4334088</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:32:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|1|0 */</comment>
      <origin>4485762</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7904" sha1="gdflaaflsyyiuy7x4dwbtywn2li4vfp" xml:space="preserve">[[Attēls:Parabel-def-p-v.svg|thumb|300x300px|Parabolas īpašība — attālums starp direktrises līniju &lt;math&gt;l&lt;/math&gt; un fokusa punktu &lt;math&gt;F&lt;/math&gt; ir vienāds visiem parabolas punktiem]]
'''Parabola''' ir visu to [[plakne]]s punktu [[kopa]], kas atrodas vienādā [[Attālums|attālumā]] no kāda fiksēta plaknes punkta un kādas fiksētas plaknes [[taisne]]s (kas neiet caur fiksēto punktu). Šo punktu sauc par parabolas fokusu, bet taisni - par [[parabolas direktrise|parabolas direktrisi]]. Parabola ir viena no otrās kārtas līknēm.&lt;br /&gt;
Parabolu var iegūt arī,  šķeļot [[konuss|konusu]] ar plakni, kas paralēla kādai no tā veidulēm. Dažas parabolas var būt [[Funkcija|funkcijas]] formā (kad vienai x vērtībai atbilst viena y vērtība), tad tās vienādojums ir pierakstāms formā &lt;math&gt;y = a x^2 + b x + c&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt;a, b, c&lt;/math&gt; ir [[Reāls skaitlis|reāli]] koeficienti.

Parabola reālajā pasaule ir sastopama slīpi pret [[Horizonts|horizontu]] sviesta ķermeņa [[trajektorija|trajektorijā]]. Fizikā pierāda, ka šādā gadījumā ķermeņa trajektorija ir parabola, ja neņem vērā gaisa pretestību. Pie noteiktiem nosacījumiem paraboliska trajektorija var būt kosmosā lidojošam ķermenim, tomēr visbiežāk to trajektorijas ir [[Elipse|eliptiskas]]. Parabolai ir arī optiska īpašība, ka visiem direktrisei perpendikulāriem [[Stars|stariem]] atstarojoties, tie krustosies parabolas fokusā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://arxiv.org/pdf/2301.03695#page=5|title=[..]Reflective properties of conic
sections[..]|last=Raizada|first=Rajeev D. S.|date=17.02.2023|pages=5}}&lt;/ref&gt; Šo īpašību izmanto satelītu antenu formā, lukturu formā u.c. situācijās, kur nepieciešams fokusēt gaismu vai citu starojumu.

== Vienādojums ==
[[Attēls:Parabel med styrlinje.jpg|thumb|300x300px|Ilustrācija apskatītajai situācijai, kur iegūst kanonisko vienādojumu ]]
[[Parabolas kanoniskais vienādojums]] ir
:&lt;math&gt;y^2 = 2px&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;p &gt; 0&lt;/math&gt;.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:696594{{!}}page:19|title=Augstākā matemātika II|last=Šteiners|first=Kārlis|date=1998.gads|pages=17|access-date={{dat|2025|09|01||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:696594{{!}}page:19}}&lt;/ref&gt;
Parametrs &lt;math&gt;p&lt;/math&gt; ir attālums starp direktrisi un parabolas fokusu. Parabolai ar šādu vienādojumu tās [[simetrijas ass]] sakrīt ar ''X'' asi.

Ja [[koeficients]] pie x ir negatīvs, tad parabolas zari būs vērsti uz leju, savukārt, ja pozitīvs — uz augšu.

==== Izvedums ====
Lai iegūtu kanonisko vienādojumu, izvēlamies, lai x ass iet caur fokusu [[Perpendikuls|perpendikulāri]] direktrisei un y ass būtu vienādā attālumā no fokusa un direktrises pie &lt;math&gt;y = 0&lt;/math&gt;. Līdz ar to direktrises vienādojumu var ņemt kā &lt;math&gt;x = -\frac{p}{2}&lt;/math&gt; un fokusa koordinātes ņemt par &lt;math&gt;F = \left( \frac{p}{2}, 0 \right)&lt;/math&gt;. Ar &lt;math&gt;P(x,y)&lt;/math&gt; apzīmēsim brīvi izraudzītu parabolas punktu. No šī iegūst, ka direktrises punkta [[Koordinātu sistēma|koordinātas]] ir &lt;math&gt;M \left(- \frac{p}{2}, y \right)&lt;/math&gt;. Tad apskatot šo punktu veidotos [[Vektors|vektorus]], to [[Vektors#Vektora modulis|garumiem]] ir jāsakrīt &lt;math&gt;|\vec{FP}| = |\vec{MP}| \longrightarrow \sqrt{\left( x - \frac{p}{2}\right)^2 + \left( y - 0\right)^2} = \sqrt{\left( x + \frac{p}{2}\right)^2 + \left( y - y\right)^2}&lt;/math&gt;, kāpinot abas puses kvadrātā un atverot iekavas, iegūst &lt;math&gt;x^2 - px + \frac{p^2}{4} + y^2 = x^2 + px + \frac{p^2}{4}&lt;/math&gt;, vienkāršojot iegūst &lt;math&gt;y^2 = 2px&lt;/math&gt;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Optiskā īpašība ==
[[Attēls:Parabel 2.svg|thumb|300x300px|Aptuvena ilustrācija, ka leņķi sakrīt starp pienākošo staru-pieskari un fokusu-pieskari.]]
Parabolai piemīt īpašība, ka stari, kas nāk no fokusa atstarosies pret parabolu un būs paralēli (arī otrādi- direktrisei perpendikulāri stari atstarosies un krustosies fokusā). Ja staru kūlis ir paralēls, bet nav paralēls optiskajai asij, stari vairs nekrustosies fokusā, tie krustosies citā punktā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Arguijo|first=Pedro|last2=Scholl|first2=Marija Strojnik|date=2003-06-01|title=Exact ray-trace beam for an off-axis paraboloid surface|url=https://opg.optica.org/abstract.cfm?URI=ao-42-16-3284|journal=Applied Optics|language=en|volume=42|issue=16|pages=3284|doi=10.1364/AO.42.003284|issn=0003-6935}}&lt;/ref&gt;

==== Speciālgadījuma izvedums ====
Apskatīsim situāciju, kad ienākošie stari ir perpendikulāri direktrisei. Lai pierādītu šo optisko īpašību, pietiek pierādīt vienu ģeometrisku īpašību- ienākošais stars atstarojas no parabolas kādā punktā, sauksim šo punktu par &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;. Līnija, kas savieno fokusu &lt;math&gt;F&lt;/math&gt; ar punktu &lt;math&gt;P&lt;/math&gt; veido tādu pašu [[Leņķis|leņķi]] ar parabolas [[Pieskare|pieskari]] punktā &lt;math&gt;P&lt;/math&gt; kādu veido stars ar punktu &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;.

No sākuma var iegūt pieskares vienādojumu caur kanoniskā vienādojuma [[Atvasinājums|atvasināšanu]]:

&lt;math&gt;y^2 = 2px \longrightarrow 2y y' = 2p \longrightarrow y' = \frac{p}{y}&lt;/math&gt;, kas atbilst slīpuma koeficientam. Apskatām šo punktu &lt;math&gt;P = (x_p, y_p)&lt;/math&gt;, ievietojot pieskares vienādojumā iegūst: &lt;math&gt;y' = \frac{p}{y_p}&lt;/math&gt;. Izmantojot to, ka pieskares taisne iet caur punktu &lt;math&gt;P&lt;/math&gt; iegūst vienādojumu: &lt;math&gt;y = \frac{p}{y_p}x + (y_p - \frac{p}{y_p}x_p)&lt;/math&gt; (no slīpuma koeficienta iegūst taisnes slīpumu, tad loceklis &lt;math&gt;y_p - \frac{p}{y_p}x_p &lt;/math&gt; piekoriģē augstumu, lai vienādojums izpildītos pie vērtību pāra &lt;math&gt;x = x_p, \ y = y_p&lt;/math&gt;). Tagad var definēt punktu &lt;math&gt;B&lt;/math&gt;, kas atbilst vietai, kur pieskares taisne krusto x asi, tas ir &lt;math&gt;B = (b, 0)&lt;/math&gt;. Ievietojot pieskares taisnes vienādojumā, iegūst: &lt;math&gt;0 = \frac{p}{y_p}b + (y_p - \frac{p}{y_p}x_p)&lt;/math&gt;, izsakot &lt;math&gt;b&lt;/math&gt; iegūst &lt;math&gt;b = x_p - \frac{y_p ^2}{p}&lt;/math&gt;. Tā kā &lt;math&gt;y_p&lt;/math&gt; atrodas uz parabolas, var pielietot parabolas vienādojumu un aizstāt &lt;math&gt;y_p ^2 = 2p x_p&lt;/math&gt;. Ievietojot &lt;math&gt;b&lt;/math&gt; izteiksmē iegūst: &lt;math&gt;b = x_p - \frac{2p x_p}{p} = - x_p&lt;/math&gt;. Papildus var definēt punktu &lt;math&gt;M&lt;/math&gt;, kas atbilst tuvākajam punktam, no direktrises līdz patvaļīgajam parabolas punktam &lt;math&gt;P&lt;/math&gt;, tas ir &lt;math&gt;M = \left(-\frac{p}{2}, y_p \right)&lt;/math&gt;. Apskatot dažādus līniju garumus iegūst: &lt;math&gt;|BF| = \sqrt{(p- (-x_p))^2 + (0-0)^2} = \frac{p}{2} + x_p&lt;/math&gt;, &lt;math&gt;|FP| = \sqrt{\left(x_p - \frac{p}{2}\right)^2 + (y_p - 0)^2} = \sqrt{x_p ^2 - p x_p + \frac{p^2}{4} + 2p x_p} = \sqrt{\left(x_p + \frac{p}{2}\right)^2} = x_p + \frac{p}{2}&lt;/math&gt; 

&lt;math&gt;|PM| = |FP| = x_p + \frac{p}{2}&lt;/math&gt; (direktrise un fokuss ir vienādā attālumā no punktiem uz parabolas), &lt;math&gt;|MB| = \sqrt{\left(-x_p + \frac{p}{2}\right)^2  + (0 - y_p)^2} = x_p + \frac{p}{2}&lt;/math&gt; (tā pati forma, kas &lt;math&gt;|FP|&lt;/math&gt;). Līdz ar to &lt;math&gt;BFPM&lt;/math&gt; ir [[rombs]] un parabolas pieskares punkts iet caur punktiem &lt;math&gt;BP&lt;/math&gt; un ir kā romba [[diagonāle]]. Tā kā romba diagonāle ir kā [[bisektrise]], caur [[Krustleņķi|krustleņķiem]] iegūst, ka meklētie leņķi ir vienādi. [[Q.E.D.]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.math.utah.edu/~bertram/1220/Chapter12/Parabola.pdf|title=The Parabola {{!}} Math 1220|date=2003}}&lt;/ref&gt; 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Elipse]]
* [[Hiperbola]]
* [[Ķēdes līnija]]
* [[Paraboloīds]]
* [[Riņķa līnija]]

== Ārējās saites ==
* Eric W. Weisstein, [http://mathworld.wolfram.com/Parabola.html Parabola], MathWorld.


{{Matemātika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ģeometrija]]
[[Kategorija:Konusa šķēlumi]]</text>
      <sha1>gdflaaflsyyiuy7x4dwbtywn2li4vfp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1952. gads Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>111109</id>
    <revision>
      <id>4485492</id>
      <parentid>4392796</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */ +1......</comment>
      <origin>4485492</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4458" sha1="ho18b4mrq3gq8mzvknkmqwt8tyiwewl" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi|1952|Latvijā|Latvija}}
Šajā lapā ir apkopoti '''[[1952]]. gada notikumi [[Latvija]]s''' teritorijā. Tā atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā kā [[Latvijas PSR]].

== Notikumi ==
* [[Latvijas zirgs]] starptautiski tika atzīta kā patstāvīga šķirne.
* [[Rīgas Centrāltirgus|Rīgas Centrāltirgū]] pēc pārbūves tika atklāts Gaļas paviljons.&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Tajā laikā Gaļas paviljons tika dēvēts par Kolhozu paviljonu, jo tajā savu produkciju piedāvāja tikai kolhoznieki.&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* Līdz ar [[1942]]. gada martu, bija visaukstākais [[Marta klimats Latvijā|marta mēnesis]] meteoroloģisko novērojumu vēsturē [[Latvija|Latvijā]].

=== Maijs ===
* [[25. maijs]] — [[Dzidra Uztupe]], spēlējot [[PSRS sieviešu basketbola izlase|PSRS izlases]], sastāvā kļuva par [[Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|Eiropas čempioni basketbolā]]. Finālā ar rezultātu 52:29 tika pārspēta [[Čehoslovākijas sieviešu basketbola izlase|Čehoslovākijas izlase]].&lt;ref&gt;[http://www.fiba.com/pages/eng/fa/game/p/gid/2/grid/1/rid/345/sid/2272/tid/2792/_/1952_European_Championship_for_Women/statistic.html 1952 European Championship for Women] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160315091855/http://www.fiba.com/pages/eng/fa/game/p/gid/2/grid/1/rid/345/sid/2272/tid/2792/_/1952_European_Championship_for_Women/statistic.html |date={{dat|2016|03|15||bez}} }}, fiba.com&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[29. augusts]] — par pasaules čempioni volejbolā [[PSRS sieviešu volejbola izlase|PSRS izlases]] sastāvā kļuva [[Minjona Sakse]]. Finālā ar rezultātu 3:0 (15—8, 15—4, 15—8) tika pārspēta [[Polijas sieviešu volejbola izlase|Polijas izlase]].

=== Septembris ===
* [[20. septembris|20.]]—[[22. septembris]] — notika [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas]] (LK(b)P) 12. kongress.&lt;ref&gt;Enciklopēdija &quot;Rīga&quot;, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Rīga, 1988. gads, 766. lpp.&lt;/ref&gt;

=== Visa gada garumā ===
* [[Latvijas PSR]] pilsētās no visas [[Padomju Savienība]]s uz dzīvi pārcēlās 27 929 cilvēki.&lt;ref&gt;[http://www.lvarhivs.gov.lv/skolam/kopa4_3.html Iedzīvotāju mehāniskās kustības ziņojums 1952. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081019193931/http://www.lvarhivs.gov.lv/skolam/kopa4_3.html |date={{dat|2008|10|19||bez}} }}, lvarhivs.gov.lv&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[2. janvāris]] — [[Indulis Emsis]], politiķis un biologs
* [[30. janvāris]] — [[Lelde Stumbre]], dramaturģe
* [[8. februāris]] — [[Linards Skuja]], fiziķis, habilitētais fizikas zinātņu doktors
* [[18. februāris]] — [[Māra Zālīte]], dzejniece un dramaturģe 
* [[23. februāris]] — [[Juris Rītiņš]], jurists un politiķis (miris 2010. gadā)
* [[9. marts]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (mirusi 2026. gadā)
* [[20. aprīlis]] — [[Ilze Avotiņa]], gleznotāja
* [[23. aprīlis]] — [[Imants Platais]], astrofiziķis
* [[8. maijs]] — [[Raimonds Gerkens]], uzņēmējs un mecenāts
* [[3. jūnijs]] — [[Dzintars Ābiķis]], politiķis
* [[15. jūnijs]] — [[Jānis Lagzdiņš]], jurists un politiķis
* [[5. jūlijs]] — [[Ilga Kreituse]], politiķe un vēsturniece
* [[19. jūlijs]] — [[Augusts Brigmanis]], politiķis
* [[23. jūlijs]] — [[Pāvels Seļivanovs]], volejbolists
* [[26. jūlijs]] — [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]], aktieris
* [[31. jūlijs]] — [[Helmuts Balderis]], hokejists un treneris 
* [[3. septembris]] — [[Inese Vaidere]], politiķe, ekonomiste 
* [[14. oktobris]] — [[Zigmars Liepiņš]], komponists
* [[18. oktobris]] — [[Jānis Kinna]], politiķis un lauksaimnieks
* [[2. novembris]] — [[Enriko Avots]], aktieris (miris 2026. gadā)
* [[24. novembris]] — [[Jānis Dūklavs]], politiķis un lauksaimnieks
* [[22. decembris]] — [[Sandra Kalniete]], politiķe, rakstniece un diplomāte

== Miruši ==
* [[11. septembris]] — [[Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)|Alfrēds Riekstiņš]], latviešu virsnieks (dzimis 1913.)
* [[31. decembris]] — [[Jānis Plaudis]], latviešu rakstnieks (dzimis 1903.)

== Skatīt arī ==
* [[Latvija]]
* [[Latvijas vēsture]]
* [[Latvijas klimats]]

== Piezīmes un atsauces ==
=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}

{{vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1952. gads|Latvija]]
[[Kategorija:1952. gads Latvijā| ]]
[[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]]</text>
      <sha1>ho18b4mrq3gq8mzvknkmqwt8tyiwewl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vidzemes maiznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114738</id>
    <revision>
      <id>4485667</id>
      <parentid>4350894</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T02:05:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485667</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5417" sha1="cumpaxy61ndbsazm5ch1431goblqqtm" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste
| Nosaukums = a/s Vidzemes maiznīca
| Logo = [[Attēls:Vm_logo.png|200px]]
| Sauklis = 
| Uzņēmuma_veids = Akciju sabiedrība
| Dibināšanas_datums = 1991. gads
| Sēdeklis = [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu iela]] 16, Rīga
| Birža = 
| Indekss = 
| Vadība = Ligita Liepiņa-Eglīte, direktore
| Darbinieku_skaits = 
| Apgrozījums = 
| Aktīvi = 
| Bilance = 
| Peļņa = 
| Nozare = Pārtikas rūpniecība
| Produkti = 
| Mājaslapa = http://www.vidzemesmaiznica.lv
| Likvidēšanas_datums = 2021. gads
}}

'''Vidzemes maiznīca''' bija akciju sabiedrība [[Ropažu iela (Rīga)|Ropažu ielā]] 16, [[Rīga|Rīgā]], kas pastāvēja līdz 2021. gadam. Uzņēmums nodarbojās ar [[maize]]s, sausiņu, cepumu, [[Piparkūkas|piparkūku]] un citu konditorejas izstrādājumu ražošanu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/73877-ziemas-perioda-arvien-pieprasitaki-klust-dazadi-sausini-cepumi-un-barankas.html|title=Ziemas periodā arvien pieprasītāki kļūst dažādi sausiņi, cepumi un barankas - Tirgus vēstis - Latvijas reitingi|last=Liepiņa-Eglīte|first=Ligita|website=www.reitingi.lv|access-date=2023-04-06|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145206/https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/73877-ziemas-perioda-arvien-pieprasitaki-klust-dazadi-sausini-cepumi-un-barankas.html}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[1960]]. gadā tika uzcelta fabrika ar diviem cehiem. Sākotnējais maiznīcas nosaukums bija ''3. maizes kombināts''. [[1970]]. gadā 3. maizes kombināts tika iekļauts [[Rīga]]s maizes apvienības &quot;Druva&quot; sastāvā kā ''7. maizes fabrika''. [[1982]]. gadā maizes kombināts atkal kļūst patstāvīgs un iegūst nosaukumu ''Proletāriešu rajona maizes kombināts''. Bet [[1991]]. gadā tas iegūst nosaukumu SIA &quot;Vidzemes maiznīca&quot;. [[1994]]. gada 4. jūlijā privatizācijas rezultātā tika nodibināta a/s &quot;Vidzemes maiznīca&quot;.

Viens no uzņēmuma pazīstamākajiem produktiem bija sausbaranciņas un barankas. Tās eksportēja arī uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] un [[Īrija|Īriju]] un nodrošināja tā stabilitāti [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada finanšu krīzes]] laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2017/12/05/turoties-pie-barankas/|title=Turoties pie barankas • IR.lv|last=Puķe|first=Ieva|website=[[Ir (žurnāls)|Ir]]|access-date=2023-04-06|date=2017-12-05}}&lt;/ref&gt; Kopumā uzņēmums uz 2013. gadu eksportēja ražojumus uz Vāciju, ASV, Lietuvu, Igauniju, Īriju un Spāniju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/as-vidzemes-maiznica-turpina-stradat-ar-zaudejumiem-393096|title=AS Vidzemes maiznīca turpina strādāt ar zaudējumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2023-04-06|date=2011-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Lai gan 2014. gadā uzņēmums audzēja savu peļņu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pēc tam tā apgrozījums ar katru gadu kritās un 2020. gadā tas pātrauca saimniecisko darbību. Tā gada 15. decembrī tā akcionāru sapulce pieņēma lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3660/vidzemes-maiznicai-2014-gada-ieverojams-pelnas-pieaugums|title=Vidzemes maiznīcai 2014.gadā ievērojams peļņas pieaugums|last=|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2023-04-06|date=2015-04-15|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145203/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3660/vidzemes-maiznicai-2014-gada-ieverojams-pelnas-pieaugums}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/8522/no-pvn-registra-izslegta-likvidejama-vidzemes-maiznica|title=No PVN reģistra izslēgta likvidējamā Vidzemes maiznīca|last=|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2023-04-06|date=2021-02-23|language=lv|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406145208/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/8522/no-pvn-registra-izslegta-likvidejama-vidzemes-maiznica}}&lt;/ref&gt; Akciju sabiedrību likvidēja 2021. gada 28. aprīlī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/vidzemes-maiznica/40003204631|title=VIDZEMES MAIZNĪCA, Akciju sabiedrība, 40003204631 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2023-04-06|date=2023-04-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Produkcija ==

* [[baltmaize]], [[rupjmaize]]
* barankas
* sausbaranciņas — &quot;Laiviņa&quot;, Mazās&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://arn.lv/?tp=1485&amp;prodsid=23687&amp;lang=en|title=SAUSBARANCIŅAS VIDZEMES MAIZNĪCA LAIVIŅA (312594) - Internet store|website=arn.lv|access-date=2023-04-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* kūkas u.c. produkti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vidzemesmaiznica.lv/par-mums/|title=Par mums - Vidzemes maiznīcaVidzemes maiznīca|website=web.archive.org|access-date=2023-04-06|date=2019-09-08|archive-date=2019-09-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190908065749/http://www.vidzemesmaiznica.lv/par-mums/}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Vidzemes maiznīca.JPG|thumb|250px|Bijusī Vidzemes maiznīcas ēka]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20190910004307/http://www.vidzemesmaiznica.lv/ A/s &quot;Vidzemes maiznīca&quot; mājaslapa]


{{Rīga-aizmetnis}}
[[Kategorija:Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Latvijas bijušie uzņēmumi]]</text>
      <sha1>cumpaxy61ndbsazm5ch1431goblqqtm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vaivari (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116204</id>
    <revision>
      <id>4485625</id>
      <parentid>4218341</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:32:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485625</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7077" sha1="4h3mruewfyxomecf1n4u1sy5giuqx1j" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa pieturu|Jūrmalas pilsētas daļu|Vaivari}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Vaivari
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Vaivaru stacija 2021 (2).jpg
| attēla_apraksts     = Vaivaru stacijas ēka 2021. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]]
| atvērta             = 1927
| slēgta              = 
| citi_nosaukumi      = ''Sanatorijas stacija''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vaivari.lv/vesture-stacija.html |title=Vaivaru (otro Asaru) dzelzceļa stacija |access-date={{dat|2010|06|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080611153859/http://www.vaivari.lv/vesture-stacija.html |archivedate={{dat|2008|06|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; &lt;br /&gt; ''Otrie Asari'' &lt;br /&gt; ''Asari II'' &lt;small&gt;(līdz [[1938]]. g.)&lt;/small&gt;
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips    =  Paaugstinātas( 55cm virs sliedes)
| platformu_novietojums = Paralēli
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = Vaivaru, [[Jūrmala]], LV-2011&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://meklesana.mama.lv/?p=5&amp;QProdukts=dzelzce%C4%BCa+stacija&amp;SaktQ_x=0&amp;SaktQ_y=0 |title=mama.lv |access-date={{dat|2011|03|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110630181101/http://meklesana.mama.lv/?p=5 |archivedate={{dat|2011|06|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| latd  = 56 | latm  = 57 | lats  = 18 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 40 | longs = 08 | longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Sloka (stacija)|Sloka]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Dubulti (stacija)|Dubulti]] (7 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Asari (stacija)|Asari]] (1 km) &lt;br /&gt; [[Melluži (stacija)|Melluži]] (3 km) &lt;br /&gt; [[Pumpuri (stacija)|Pumpuri]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Kūdra (stacija)|Kūdra]] (8 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 32
}}

'''Vaivari''' ir [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Torņakalns—Tukums II]] (Rīga—Tukums). Vaivaros pietur visi maršrutu Rīga—Sloka, Rīga—Ķemeri un Rīga—Tukums elektrovilcieni, izņemot rīta un vakara ekspresreisus uz un no Tukuma. 

Vaivari ir B biļešu zonas gala stacija. Stacijā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Jau 1911. gadā tagadējās Vaivaru pieturas vietā neilgu laiku pieturēja vilcieni.{{fact}} Taču pēc neilga laika tā tikusi likvidēta mazā pieprasījuma dēļ. Oficiāli Vaivaru pietura atklāta [[1927]]. gadā, bet [[1928]]. gadā uzbūvēta stacijas ēka no koka (netiek izmantota kopš 2016. gada), kā arī nojume un bagāžas šķūnis (nojaukts). [[1938]]. gadā pietura no Asariem II pārdēvēta par Vaivariem.&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 74. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2015|10|28}} uzsākta stacijas modernizācija, kuras laikā stacijas ēka tika pārvietota.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-vaivaru-stacij%C4%81-saglab%C4%81s-un-p%C4%81rvietos-v%C4%93sturisko |title=Latvijas dzelzceļš sāk platformu modernizāciju Vaivaru stacijā; saglabās un pārvietos vēsturisko Vaivaru stacijas ēku |access-date={{dat|2015|11|01||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160310210044/http://www.ldz.lv/lv/latvijas-dzelzce%C4%BC%C5%A1-s%C4%81k-platformu-moderniz%C4%81ciju-vaivaru-stacij%C4%81-saglab%C4%81s-un-p%C4%81rvietos-v%C4%93sturisko }}&lt;/ref&gt; {{dat|2016|01|13}} peronu modernizācija tika pabeigta, rekonstruētos peronus sāka izmantot pasažieri. Modernizācijas laikā Tukuma virziena perons tika pārvietots tuvāk Slokai (novietots paralēli Rīgas virziena peronam). Modernizācijas laikā tika uzbūvēta jauna moduļtipa, ar koku apšūta ēka, kurā notiks biļešu tirdzniecība, pieejama arī tualete.  Modernizācijas laikā tika nojaukta saimniecības ēka, pārvietota stacijas ēka un senā āra tualete (2016. gada aprīlī pilnīgi nojaukta vecajā vietā; uzbūvēti pamati pārvietošanai pie [[Skautu iela (Jūrmala)|Skautu ielas]]). Senās stacijas ēkas nojaukšana un aizvietošana ar metāla konteineriem izraisīja lielu sašutumu sabiedrībā un medijos; tika pat ierosināts veco stacijas ēku pārvietot atpakaļ vēsturiskajā vietā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vai Vaivaros konteineru vietā uz perona atgriezīsies vēsturiskā stacija? |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/vai-vaivaros-konteineru-vieta-uz-perona-atgriezisies-vesturiska-stacija.a340186/ |website=lsm.lv |accessdate={{dat|2024|2|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerijas ==
=== Stacija pirms rekonstrukcijas ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Vaivaru dzelzceļa stacija.JPG|Vecā stacijas ēka (mūsdienās nojaukta)
Attēls:Vaivaru stacija 11.JPG|Vecā Vaivaru stacijas ēka
Attēls:Vaivaru stacija 15.JPG|Vaivaru stacijas sliežu ceļi (skats Tukuma virzienā)
Attēls:Vaivaru stacija 2.JPG|Stacijas tualete (modernizācijas laikā nojaukta)
Attēls:Vaivaru stacija 10.JPG|Saimniecības ēka (modernizācijas laikā nojaukta)
Attēls:ER2-8029 Vaivaru stacijā.JPG|Elektrovilciens ER2-8029 Vaivaru stacijā
Attēls:Vaivaru stacija 3.JPG|Sliedes Vaivaru stacijā Rīgas virzienā
Attēls:Vaivaru stacija 7.JPG|Stacijas sliežu ceļi un peroni
&lt;/gallery&gt;

=== Stacija rekonstrukcijas laikā ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Vaivaru stacija 27.JPG|Pusnojauktā vecā stacijas ēka
Attēls: Vaivaru stacija 21.JPG|Pamati, uz kuriem tiks pārvietota vecā stacijas ēka
Attēls: Vaivaru stacija 32.JPG|Stacija rekonstrukcijas laikā 2015. gada novembrī
Attēls: Vaivaru stacija 30.JPG|Stacija rekonstrukcijas laikā, skats Slokas virzienā
&lt;/gallery&gt;

=== Stacija pēc rekonstrukcijas ===
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;4&quot;&gt;
Attēls:Vaivaru stacija 19.JPG|Vaivaru stacijas ēka 2016. gadā
File:Sliežu ceļi Vaivaros.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Vaivaros (2).jpg|Sliežu ceļi Tukuma virzienā
Attēls:Vaivaru stacijas ēka.jpeg|Vaivaru stacijas ēka
Attēls: Vaivaru Rīgas virziena perons.jpeg|Vaivaru Rīgas virziena perons
Attēls: Vaivaru stacijas norāde.jpeg|Vaivaru stacijas norāde
Attēls: Vaivaru stacija 16.JPG|Vilciens pienāk Vaivaru stacijā
File:Vaivaru stacijas vecā ēka.jpg|Vaivaru stacijas vecā ēka
File:Vaivaru vecā stacija.jpg|Vaivaru stacijas vecā ēka
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{commonscat|Vaivari railway station|Vaivaru stacija}}
{{atsauces}}

{{Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II}}

[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Torņakalns—Tukums II stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Transports Jūrmalā]]
[[Kategorija:Vaivari]]</text>
      <sha1>4h3mruewfyxomecf1n4u1sy5giuqx1j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fibonači</title>
    <ns>0</ns>
    <id>116418</id>
    <revision>
      <id>4485761</id>
      <parentid>4408394</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:31:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4485761</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19014" sha1="d98j1tyc6qlg0n38sq4wwognbi7c67g" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds = Leonardo Fibonači
| attēls = Fibonacci.jpg
| dz_dat_alt = ap 1170

| dz_vieta = [[File:Flag of the Republic of Pisa.svg|21px]] [[Pizas Republika]], [[Piza]]&lt;br/&gt;(tagad {{ITA}})
| m_dat_alt = ap [[1250]]
| nodarbošanās = matemātiķis
 |   kategorijas = 
}}
'''Leonardo Pisano''' ({{val|it|Leonardo Pisano}}, dzimis ap [[1170]]. gadu, miris ap [[1250]]. gadu) bija [[viduslaiki|viduslaiku]] itāļu [[matemātiķis]]. Viņam vēlāk tika dots vārds '''Fibonači'''. Viņš vislabāk ir zināms kā [[arābu skaitļi|arābu skaitļu]] ieviesējs Eiropas zinātnē un kā [[Fibonači skaitļi|Fibonači skaitļu]] izveidotājs. Fibonači 1202. gadā sarakstīja ''[[Liber Abaci]]''. Tas bija pirmais eiropiešu darbs saistībā ar indiešu un arābu matemātiku. Viņš tiek uzskatīts par &quot;izcilāko eiropiešu matemātiķi viduslaikos&quot;.&lt;ref&gt;{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.maths.surrey.ac.uk/hosted-sites/R.Knott/Fibonacci/fibBio.html | title= Who was Fibonacci? | publisher= www.maths.surrey.ac.uk | accessdate= 2010-06-12 | archive-date= 2018-02-20 | archive-url= https://web.archive.org/web/20180220115928/http://www.maths.surrey.ac.uk/hosted-sites/R.Knott/Fibonacci/fibBio.html }}&lt;/ref&gt;

Fibonači tēvs sakarā ar biznesu bieži ir bijis [[Alžīrija|Alžīrijā]] un Leonardo tur mācījās matemātiku pie arābu skolotāja. Vēlāk Fibonači apmeklēja [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Sīrija|Sīriju]], [[Austrumromas impērija|Bizantiju]], [[Sicīlija|Sicīliju]]. Viņš ir iepazinies ar antīko un Indijas matemātiķu sasniegumiem arābu tulkojumā. Pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, Fibonači sarakstījis virkni matemātisku traktātu, kas ir izcila parādība viduslaiku Rietumeiropas zinātnē. Leonardo Fibonači darbs &quot;Abaka grāmata&quot; palīdzēja izplatīt Eiropā [[Pozicionāls skaitļu pieraksts|pozicionālo skaitīšanas sistēmu]], lai skaitļošanas būtu ērtāka nekā ar [[romiešu skaitļi]]em; šajā grāmatā ir detalizēti izpētītas iespējas pielietot Indijas ciparus, kas iepriekš ieviesa neskaidrību un doti piemēri praktisku uzdevumu risināšanai, īpaši, kas saistīti ar tirdzniecību.&lt;ref name=&quot;Ambrosetti&quot;&gt;''N. Ambrosetti.''&amp;#x20;L'eredità arabo-islamica nelle scienze e nelle arti del calcolo dell'Europa.&amp;nbsp;— LED Edizioni Universitarie, 2008.&amp;nbsp;— С.&amp;nbsp;220—221.&lt;/ref&gt; Šī sistēma ieguva popularitāti Eiropā [[Renesanse]]s laikā.&lt;ref name=&quot;example&quot;&gt;''Карпушина Н.'' [http://n-t.ru/tp/in/la.htm «Liber abaci» Леонардо Фибоначчи] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140701165829/http://n-t.ru/tp/in/la.htm |date={{dat|2014|07|01||bez}} }}, [//ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9C%D0%B0%D1%82%D0%B5%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B8%D0%BA%D0%B0_%D0%B2_%D1%88%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D0%B5_(%D0%B6%D1%83%D1%80%D0%BD%D0%B0%D0%BB) Математика в школе], № 4, 2008.&lt;/ref&gt;

Leonardo Pisano nekad nav sevi dēvējis par Fibonači, šis pseidonīms tika dots viņam vēlāk, iespējams, to deva G. Librai (''Guglielmo Libri Carucci dalla Sommaja'') 1838. gadā. Vārds ''Fibonači'' — saīsinājums no diviem vārdiem &quot;filius Bonacci&quot;, kas parādījās uz vāka &quot;Grāmatas аbака&quot;. Tas  varēja nozīmēt vai nu &quot;dēls Bonačo&quot;, vai, ja vārdu Bonači interpretē kā uzvārdu, &quot;dēls Bonači&quot;. Saskaņā ar trešo versiju, pašu vārdu Bonači varētu saprast arī kā iesauku, kas nozīmē &quot;laimīgais&quot;. Pats parasti parakstījās kā Bonači, dažreiz viņš lietoja arī vārdu Leonardo Bigollo— vārds ''bigollo'' Toskānas dialektā nozīmē &quot;ceļinieks&quot;, kā arī &quot;sliņķis&quot;.&lt;ref name=&quot;surrey&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maths.surrey.ac.uk/hosted-sites/R.Knott/Fibonacci/fibBio.html |title=A brief biographical sketch of Fibonacci, his life, times and mathematical achievements. |access-date={{dat|2010|06|12||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180220115928/http://www.maths.surrey.ac.uk/hosted-sites/R.Knott/Fibonacci/fibBio.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tutor&quot;&gt;[http://www-history.mcs.st-andrews.ac.uk/Biographies/Fibonacci.html Leonardo Pisano Fibonacci]&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Fibonači dzimis Itālijas pilsētā [[Piza|Pizā]], iespējams, 12. gadsimta 70. gados (dažos avotos minēts 1180. gads). Viņa tēvs Giljermo bija tirgotājs. 1192. gadā viņš tika iecelts pārstāvēt Pizas tirdzniecības koloniju Ziemeļāfrikā un bieži viesojās Bendžajā, [[Alžīrija|Alžīrijā]]. Pēc tēva vēlēšanās, kas gribēja, lai Leonardo kļūtu par labu pārdevēju, viņš pārcēlās uz Alžīriju un sāka mācīties tur matemātiku (skaitļošanas mākslu) pie arābu skolotājiem. Vēlāk Fibonači apmeklēja Ēģipti, Sīriju, Bizantiju, Sicīliju.&lt;ref name=&quot;plus&quot;&gt;''R.Knott, D.A.Quinney and PASS Maths'' [http://plus.maths.org/content/life-and-numbers-fibonacci The life and numbers of Fibonacci]&lt;/ref&gt;

1200. gadā Leonardo atgriezās Pizā un ķērā pie sava pirmā darba &quot;Grāmata аbaka&quot;.&lt;ref name=&quot;plus&quot; /&gt; Tajā laikā Eiropā par pozicionālo skaitļošanas sistēmu un arābu cipariem zināja ļoti maz. Savā grāmatā Fibonači visādi atbalstīja Indijas aprēķinu paņēmienus un metodes.&lt;ref name=&quot;hist&quot;&gt;История математики: в 3 т.&amp;#x20;&amp;#x2F;&amp;#x20;под редакцией [//ru.wikipedia.org/wiki/%D0%AE%D1%88%D0%BA%D0%B5%D0%B2%D0%B8%D1%87,_%D0%90%D0%B4%D0%BE%D0%BB%D1%8C%D1%84_%D0%9F%D0%B0%D0%B2%D0%BB%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87 А. П. Юшкевича].&amp;nbsp;— &lt;abbr title=&quot;Москва&quot;&gt;М.&lt;/abbr&gt;: Наука, 1970.&amp;nbsp;— Т.&amp;nbsp;[http://ilib.mccme.ru/djvu/istoria/istmat1.htm I: С древнейших времён до начала Нового времени] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181125105114/http://ilib.mccme.ru/djvu/istoria/istmat1.htm |date={{dat|2018|11|25||bez}} }}.&amp;nbsp;— С.&amp;nbsp;260—267.&lt;/ref&gt; Saskaņā ar matemātikas vēsturnieku A. P. Juškeviču, &quot;''&quot;Abaka grāmata&quot; augstu paceļas virs Eiropas aritmētiskās-algebriskās literatūras XII—XIV gadsimtu daudzveidību un metožu spēku, uzdevumu bagātību, utt. Turpmākie matemātiķi plaši smēla no tā, kā uzdevumus, kā arī to risināšanas paņēmienus''&quot;. Pēc pirmās grāmatas Eiropā daudzas paaudzes matemātiķi sāka mācīties indiešu [[Pozicionāls skaitļu pieraksts|pozicionālo skaitļu sistēmas]].&lt;ref name=&quot;hist&quot; /&gt;

Grāmata ieinteresēja imperatoru [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Fridrihu II]] un viņa galmu, kuru vidū bija astrologs Mikaels Skots (Michael Scotus), filozofs Teodors Fiziks (Theodorus Physicus) un Dominiks Hispanus (Dominicus Hispanus). Pēdējais ierosināja, ka Leonardo ir jāaicina uz galmu vienā no vizītēm pie imperatora Pizas aptuveni 1225. gadā, kur viņam uzdevumus uzdeva Johans Palermo, vēl viens no Fridriha II galma filozofiem. Daži no šiem uzdevumiem parādījās turpmākajos Fibonači darbos.&lt;ref name=&quot;tutor&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;brit&quot;&gt;''Frances Carney Gies'' [http://www.britannica.com/EBchecked/topic/336467/Leonardo-Pisano Leonardo Pisano]//Энциклопедия Британника&lt;/ref&gt; Pateicoties labai izglītībai, Leonardo izdevās pievērst sev uzmanību imperatora [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Fridriha II]] laikā matemātikas turnīros. Vēlāk Leonardo bija patronāžu imperators.&lt;ref name=&quot;kvant&quot;&gt;''Яглом И. М.'' [http://kvant.info/k/1984/198407.djvu Итальянский купец Леонардо Фибоначчи и его кролики.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304203434/http://www.kvant.info/k/1984/198407.djvu |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} // Квант, 1984. № 7. С. 15-17&lt;/ref&gt;

Vairākus gadus Fibonači dzīvoja imperatora galmā. Šajā laikā tapa darbs &quot;Kvadrātu grāmata&quot;, kas sarakstīta 1225. gadā. Grāmata veltīta otrās pakāpes diferencētajiem vienādojumiem un ievietoja Fibonači vienā rindā ar tādiem zinātniekiem kā [[Diofants]] un [[Pjērs Fermā|Ferma]].&lt;ref name=&quot;brit&quot; /&gt; Vienīgā norāde par Fibonači pēc 1228. gada attiecas uz 1240. gadu, kad viņam Pizas republikā ir piešķirta pensija par nopelniem pilsētas labā.&lt;ref name=&quot;tutor&quot; /&gt;

== Zinātniskā darbība ==
Ievērojamu daļu no savām zināšanām, viņš ielika savā &quot;Grāmata аbaka&quot; (''Liber abaci'', [[1202. gads|1202. gadā]]; līdz mūsu dienām saglabājies tikai papildinātais manuskripts 1228. gadā).&lt;ref name=&quot;example&quot; /&gt; Šī grāmata sastāv no 15 nodaļām un satur tā laika gandrīz visas aritmētiskās darbības un algebrisko informāciju, kas izklāstīti ar izņēmumu pilnību un dziļumu. Pirmās piecas nodaļas veltītas grāmatā [[Vesels skaitlis|veselo skaitļu]] aritmētikai, kas balstīta uz decimālo numerāciju. VI un VII nodaļā Leonardo izklāsta darbības ar parastām frakcijām. VIII—X nodaļās izklāstīti paņēmieni atrisinātu problēmas komerciālajā aritmētikā, pamatojoties uz proporcijām. XI nodaļā apskatīti uzdevumi par sajaukšanos. XII nodaļā ir apkopoti uzdevumi summēšanā — aritmētiskā un ģeometriskā progresija, vairāku kvadrātu, un, pirmo reizi matemātikas vēsturē, atgriešanās virkni, nodrošinot konsekvenci tā sauktajiem [[Fibonači skaitļi]]em. XIII nodaļā izklāstīti noteikumi diviem aplamiem vienādojumiem un dažādi citi uzdevumi, kuri darbināmi ar lineāro vienādojumu. XIV nodaļā Leonardo uz skaitliskiem piemēriem skaidro veidus kā aptuveni iegūt kvadrātiskās un kubiskās saknes. Visbeidzot, XV nodaļā komplektēti vairāki uzdevumi, piemēram, [[Pitagora teorēma]] un liels skaits piemēru uz kvadrātveida vienādojumiem. Leonardo pirmo reizi Eiropā, izmantoja negatīvos skaitļus, ko uztvēra, kā parādus.&lt;ref name=&quot;hist&quot; /&gt; Grāmata veltīta Мikaelam Skotam.&lt;ref name=&quot;tutor&quot; /&gt;

Cita grāmata Fibonači, &quot;Praktiskā ģeometrija&quot; (''Practica geometriae'', [[1220. gads|1220 gads]]), sastāv no septiņām daļām un satur daudzveidīgus teorēmu pierādījumus, kas attiecas uz mērīšanas metodēm. Kopā ar klasiskajiem rezultātiem Fibonači izved to pašu — piemēram, pirmais pierādījums, ka trīs trijstūra [[Mediāna (ģeometrija)|mediānas]] krustojas vienā punktā (Arhimēdam šis fakts bija zināms, bet viņa pierādījums, ja pastāvējis, līdz mums nav nonācis). Attāluma mērniecības metodes, kurām veltīta pēdējā grāmata sadaļa — izmantot noteiktā veidā izmērāmu kvadrātu, lai noteiktu attālumu un augstumu. Lai noteiktu skaitli π Fibonači izmanto perimetru ierakstot un aprakstot ar 96 locekļiem, kas noved viņu pie vērtības '''3,1418'''.&lt;ref name=&quot;hist&quot; /&gt; Grāmata bija veltīta Domenikas Hispanusam.&lt;ref name=&quot;tutor&quot; /&gt; 1915. gadā R. S. Arčibalds nodarbojās ar Eiklīda pazudušā darba atjaunošanu par dalījumu formās, balstoties uz Fibonači &quot;Praktisko ģeometriju&quot; un franču tulkojumu no arābu versijas. Traktātā &quot;Zieds&quot; (''Flos'', [[1225. gads|1225 gads]]) Fibonači izpētīja kubisko vienādojumu &lt;math&gt;x^3+2x^2+10x=20&lt;/math&gt;, ko viņam piedāvāja Jonass Palermo matemātikas konkursā imperatora [[Frīdrihs II Hoenštaufens|Fridriha II]] galmā. Pats Jonass Palermo gandrīz noteikti ir aizņēmies vienādojumus no [[Omars Haijāms|Omara]] Haijma [[Omars Haijāms|traktāta]] &quot;Par pierādījumu uzdevumiem algebrā&quot;, kur tas ir dots kā piemērs, viens no veidiem, kubisko vienādojumu klasifikācijā. Leonardo pētot šo vienādojumu, parādīja, ka to saknes nevar būt [[racionāls skaitlis]] vai arī būt līdzīgs kvadrātiskai iracionalitātei, kas radušās X grāmatā [[Elementi|Eiklīda Elementi]], bet pēc tam atrod aptuveno saknes vērtību.&lt;ref name=&quot;tutor&quot; /&gt;

== Fibonači uzdevumi ==
[[Attēls:Liber_abbaci_magliab_f124r.jpg|thumb|Lapa Fibonacci ir ''Liber Abaci'' no Biblioteca Nazionale di Firenze rāda (lodziņā pa labi) Fibonači secība ar pozīciju sērijas, kas apzīmēta ar latīņu numurus un Romiešu cipariem, un vērtību, Indiešu-arābu cipariem.]]
Paliekot uzticīgs matemātikas turnīriem, galveno lomu savās grāmatās Fibonači velta problēmām, to risinājumiem un komentāriem. Uzdevumus turnīrā Fibonači piedāvāja saviem pretiniekiem. Fibonači uzdevumus, kā to analogus, turpināja izmantot dažādās matemātikas mācību grāmatās vairākus gadsimtus. Tos var sastapt &quot;Summu aritmētiskais&quot; Pacioli (1494), &quot;Aritmētika&quot; Маginskova (1703), &quot;Algebra&quot; Eilera (1768).

==''Liber Abaci'' (1202) ==
Grāmatā ''Liber Abaci'' (1202) Fibonači ieviesa tā saukto ''modus Indorum'' (Indiāņu metode), kas šodien pazīstama kā Indiešu–arābu ciparu sistēma.&lt;ref name=&quot;Sigler2002&quot;&gt;{{Atsauce|last=Sigler|first=Laurence E. (trans.)|title=Fibonacci's Liber Abaci|year=2002|publisher=Springer-Verlag|isbn=0-387-95419-8|ISBN=0-387-95419-8}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Grimm 1973&lt;/ref&gt; Šī grāmata atbalstīja numerāciju ar cipariem 0-9 un [[Pozicionālais skaitļu pieraksts|vietu vērtību]]. Grāmatā parādīja praktisko pielietojumu un vērtības jaunajā Indiešu-arābu [[Skaitīšanas sistēma|ciparu sistēmā]], izmantojot ciparus tirdzniecībā, pārveidojot tos svariem un mēriem, procentu aprēķināšanai, naudas maiņai, gan citām programmām. Grāmata bija labi pieņemta visā izglītotajā Eiropā un dziļi ietekmēja eiropiešu domas. Nekādas kopijas 1202 izdevumiem nav zināmas, ka pastāv.

1228. gada izdevums pirmajā daļā iepazīstina ar Indiešu-arābu ciparu sistēmu un salīdzina sistēmu ar citām sistēmām, piemēram, ar Romiešu cipariem, un metodes, lai pārvērstu citu ciparu sistēmas uz Indiešu-arābu cipariem. Aizstāt Romiešu ciparu sistēmu, tās seno Ēģiptiešu reizināšanas metodi.&lt;ref name=&quot;Fibonacci: The Man Behind The Math&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Fibonacci: The Man Behind The Math|url=https://www.npr.org/2011/07/16/137845241/fibonaccis-numbers-the-man-behind-the-math|website=NPR.org|accessdate=2015-08-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=The Man of Numbers: Fibonacci's Arithmetic Revolution [Excerpt]|url=http://www.scientificamerican.com/article/the-man-of-numbers-fibona/|accessdate=2015-08-29|first=Keith|last=Devlin}}&lt;/ref&gt;

Otrajā sadaļā tiek paskaidrota Indiešu-arābu ciparu lietošana, biznesā, piemēram, pārveidojot dažādās valūtās, un aprēķinot peļņu un procentus, kas radīja būtisku pieaugumu banku nozarē. Grāmatā arī aplūkoti [[Iracionāls skaitlis|iracionāli skaitļi]] un [[Pirmskaitlis|pirmskaitļi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=The Man Behind Modern Math|url=http://www.barrons.com/articles/the-man-behind-modern-math-1440227497|accessdate=2015-08-28|first=John Steele|last=Gordon|authorlink=John Steele Gordon}}&lt;/ref&gt;

== Fibonači virkne ==
''Liber Abaci'' formulēja un atrisināja problēmu par trušu populācijas pieaugumu, izmantojot idealizētus pieņēmumus. Risinājums, paaudze pēc paaudzes, bija skaitļu virkne, vēlāk pazīstama kā [[Fibonači skaitļi]]. Fibonači grāmata Liber Abaci satur senākos aprēķinu aprakstus ārpus Indijas. Indijā šī virkne bijusi pazīstama jau kopš sestā gadsimta.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|first=Pamanand|last=Singh|title=The so-called fibonacci numbers in ancient and medieval India|journal=Historia Mathematica|volume=12|year=1985|pages=229–244|doi=10.1016/0315-0860(85)90021-7}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Toward a Global Science|last=Goonatilake|first=Susantha|publisher=Indiana University Press|year=1998|isbn=978-0-253-33388-9|url=https://books.google.com/?id=SI5ip95BbgEC&amp;pg=PA126&amp;dq=Virahanka+Fibonacci|page=126}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Art of Computer Programming: Generating All Trees – History of Combinatorial Generation; Volume 4|last=Knuth|first=Donald|publisher=Addison-Wesley|year=2006|isbn=978-0-321-33570-8|url=https://books.google.com/?id=56LNfE2QGtYC&amp;pg=PA50&amp;dq=rhythms|page=50}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Hall, Rachel W. [http://www.sju.edu/~rhall/mathforpoets.pdf Math for poets and drummers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120212145748/http://www.sju.edu/~rhall/mathforpoets.pdf |date={{dat|2012|02|12||bez}} }}. ''Math Horizons'' '''15''' (2008) 10–11.&lt;/ref&gt;

Fibonači virknē katrs nākamais skaitlis ir divu iepriekšējo skaitļu summa. Fibonači nesāka secību ar 0, 1, kā mūsdienu matemātiķi to darītu, bet gan ar 1, 1. Viņš veica aprēķinus līdz trīspadsmitajam skaitlim (četrpadsmitajam pēc mūsdienu skaitīšanas): 1, 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55, 89, 144, 233. Citā avotā viņš aprēķinājis ar četrpadsmito skaitli 377.&lt;ref&gt;{{Cite OEIS|A000045|Fibonacci Numbers}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Scritti: Il Liber Abbaci|last=Pisanus|first=Leonardus|last2=Boncompagni|first2=Baldassarre|publisher=Tip. delle Scienze Fisiche e Matematiche|url=https://books.google.com/books?id=gvRFAAAAcAAJ&amp;printsec=frontcover&amp;dq=liber+abbaci&amp;hl=en&amp;sa=X&amp;ei=MrGzUfC8LYS-0AG2pYCwDg&amp;ved=0CDAQ6AEwAA#v=snippet&amp;q=3+5+8+13+21+34&amp;f=false|date=1 January 1857|page=231}}&lt;/ref&gt; Fibonači nerunāja par [[Zelta griezums|zelta griezumu]] kā secīgu skaitļu attiecības robežu..
[[Attēls:Leonardo_da_Pisa.jpg|right|thumb|301x301px|Piemineklis Fibonači Pisa]]

== Fibonači darbi ==
Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas:

* &quot;Grāmata аbaka&quot; (''Liber abaci''), 1202. gads, papildināts ar 1228.;
* &quot;Praktiskā ģeometrija&quot; (''Practica geometriae''), 1220. gadā;
* &quot;Puķe&quot; (''Flos'') [[1225. gads|1225 gadā]];
* &quot;Grāmata kvadrātu&quot; (''Liber quadratorum''), 1225. gadā;
* ''Di mazās guisa'', nozaudēta;
* Komentāri grāmatā X &quot;Sāka&quot; Eiklidu, nozaudēta;
* Vēstule Теоdoram, 1225. gadā.

== Skatīt arī ==
* [[Fibonači skaitļi]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Literatūra ==

* ''Щетников A. I.'' rekonstrukcija iteratīvu metodi, kā risināt kubisko vienādojumu viduslaiku matemātiku. Proc trešo Колмогоровских lasījumu. Jaroslavļu: Ed-ЯГПУ, 2005, s. 332-340.
* ''Glushkov S.'' On approximation methods of Leonardo Fibonači. Historia Mathematica, 3, 1976, p. 291-296.
* ''Sigler, L. E.'' Fibonacci's Liber Abaci, Leonardo Pisano's Book of Calculations&quot; Springer. New York, 2002, {{ISBN|0-387-40737-5}}.
== Ārējās saites ==
{{refbegin}}
* {{en ikona}} [http://www.maths.surrey.ac.uk/hosted-sites/R.Knott/Fibonacci/fibBio.html Who was Fibonacci?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180220115928/http://www.maths.surrey.ac.uk/hosted-sites/R.Knott/Fibonacci/fibBio.html |date={{dat|2018|02|20||bez}} }} www.maths.surrey.ac.uk
* {{en ikona}} [http://www2.stetson.edu/~efriedma/periodictable/html/F.html Leonardo Pisano (Fibonacci)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100607140931/http://www2.stetson.edu/~efriedma/periodictable/html/F.html |date={{dat|2010|06|07||bez}} }} www2.stetson.edu
{{refend}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{matemātika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1170. gados dzimušie]]
[[Kategorija:1250. gados mirušie]]
[[Kategorija:Itālijas matemātiķi]]
[[Kategorija:Skaitļu teorija]]</text>
      <sha1>d98j1tyc6qlg0n38sq4wwognbi7c67g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ašoka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121269</id>
    <revision>
      <id>4485387</id>
      <parentid>4390408</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>stila uzlabojumi</comment>
      <origin>4485387</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7209" sha1="o39rqak7vs98t7l7nermq3hzhwghh32" xml:space="preserve">{{Karaliskas personas infokaste
 |         name = Ašoka&lt;br /&gt;अशोक
 |        title = Maurju impērijas valdnieks ([[čakravartins]])&lt;ref name=&quot;Fogelin2015&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Kleiner2015&quot;/&gt;
 |        image = Indian_relief_from_Amaravati,_Guntur._Preserved_in_Guimet_Museum.jpg
 |      caption = 1. gadsimtā p.m.ē. vai 1. gadsimtā izgatavots cilnis, kura centrā atrodas figūra, kas attēlo Ašoku
 |   succession = [[Maurju impērija|Maurju imperators]]
 |        reign = aptuveni no 268. līdz 232. gadam p.m.ē.&lt;ref name=&quot;Singh&quot;/&gt;
 |   coronation = 268. gadā p.m.ē.&lt;ref name=&quot;Singh&quot;/&gt;
 |  predecessor = [[Bindusara]]
 |    successor = [[Dašaratha]]
 |  othertitles = ''Devanampriya'', ''Priyadarshin''
 |   birth_date = 304. gadā p.m.ē.
 |  birth_place = [[Pataliputra]], [[Patna]]
 |     religion = 
 |   death_date = 232. gadā p.m.ē (72 gadu vecumā)
 |  death_place = [[Pataliputra]], [[Patna]]
 |       spouse = [[Asandhimitra]]
 |  spouse-type = Konsorte
 |      spouses = [[Maharani Devi|Devi]]&lt;br /&gt;[[Karuvaki]]&lt;br /&gt;[[Rani Padmavati|Padmavati]]&lt;br /&gt;[[Tišjarakša]]
 |        issue = {{unbulleted list|[[Mahinda]]
| [[Sanghamitra]]
| [[Tivala]]
| [[Kunala]]
| [[Čarumati]]}}
 | spouses-type = Sievas
 |        house = [[Maurju impērija|Maurju dinastija]]
 |       father = [[Bindusara]]
 |       mother = [[Šubhadrangi]]
}}

'''Ašoka''' ([[hindi]] un {{val|sa|अशोक}}, ''Aśoka'', {{izrunā|aˈɕoːkə}}, dzimis ap [[304. gads p.m.ē.|304]]. gadā p.m.ē., miris [[232. gads p.m.ē.|232]]. gadā p.m.ē.), zināms arī kā '''Ašoka Lielais''', bija trešais [[Maurju impērija|Maurju dinastija]]s [[imperators]], kas valdīja gandrīz visā [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]] no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei. Viņš tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem valdniekiem [[Indijas vēsture|Indijas vēsturē]]. 

Pēc [[Kalinga]]s iekarošanas, kuras laikā gāja bojā tūkstošiem cilvēku, Ašoka kā savu reliģiju pieņēma [[budisms|budismu]]. Nav zināms, vai to izdarīja personisku motīvu vadīts vai politisku apsvērumu dēļ. Pēc tam sākās straujš budisma uzplaukums. Pateicoties viņam budisms izplatījās arī [[Šrilanka|Šrilankā]], kur tā joprojām ir dominējošā reliģija.

== Dzīvesgājums ==
Ašoka bija Maurju impērijas dibinātāja [[Čandragupta Maurja|Čandraguptas Maurjas]] mazdēls un otrā valdnieka [[Bindusara]]s dēls. Ašokas priekšteči jau izveidoja lielu valsti, bet viņa valdīšanas laikā Maurju impērija bija vislielākā tās pastāvēšanas vēsturē. 

Informācija par Ašoku galvenokārt iegūstama budistu tekstos un hronikās. Tomēr ir grūti noteikt, vai tajos rakstītais atbilst patiesībai. Leģenda vēsta, ka Ašokas māte bija [[Šubhadrangi]]. Viņa bija no [[bramini|braminu]] kastas. Pētnieki nav vienisprātis par to, kurā gadā Ašoka ir dzimis. Tiek uzskatīts, ka viņš piedzima [[304. gads p.m.ē.|304. gadā p.m.ē.]] vai dažus gadus ap to. Leģenda vēsta, ka Ašokam bija 99 vai 98 brāļi. Par savu troņmantnieku tēvs Bindusara bija izvēlējies Susimu, bet Ašoka esot viņu nogalinājis, kā arī atbrīvojies no citiem konkurentiem uz troni. Tiek pieļauts, ka šī leģenda ir izdomāta, lai parādītu Ašokas nežēlību pirms viņš pieņēma budismu.

[[Attēls:Ashoka Empire.png|thumbnail|left|200px|Maurju impērija Ašokas valdīšanas laikā ap 250. gadu p.m.ē.]]

Pirmais patiesi dokumentētais notikums no Ašokas dzīves ir Maurju impērijas uzbrukumus [[Kalinga]]i. Kalinga atradās Indostānas pussalas austrumos, mūsdienās [[Orisa]]s štatā. Ašoka ap 268. gadu p.m.ē. no sava tēva mantojuma ieguva lielu impēriju. Kalinga bija viena no teritorijām, kas neatradās impērijas pakļautībā. Aptuveni astotajā valdīšanas gadā (ap 260. gadu p.m.ē.) Ašoka nolēma iekarot Kalingu. Šajā karā dzīvību zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku, tas bija ļoti asiņains karš. Pēc kara Ašoka pieņēma [[budisms|budismu]] un kļuva par vienu no &quot;nevardarbības&quot; atbalstītājiem. Par viņa iepriekšējo reliģiju ir maz zināms. Tiek pieļauts, ka tā varētu būt [[hinduisms]] vai [[džainisms]].

Pēc kara valstī kā dominējošā reliģija kļuva budisms. Ašoka dažādās impērijas pilsētās lika uzcelt budistu tempļus, nosūtīja budistu mūkus uz [[Šrilanka|Šrilanku]], [[Baktrija|Baktriju]], [[Indoķīnas pussala|Indoķīnas pussalu]], [[Antioha|Antiohu]], [[Aleksandrija|Aleksandriju]] un pat uz [[Atēnas|Atēnām]], lai izplatītu [[darma|darmu]].

Ašoka daudzviet pavēlēja uzcelt kolonnas, kas joprojām ir atrodamas daudzviet Indijā. Viena no ievērojamākajām ir atrodas [[Sarnata|Sarnatā]], kur [[Sidhārta Gautama]] (Buda) pirmoreiz vēstīja [[darma|darmu]]. Tur Ašoka lika izveidot kolonnas [[kapitelis|kapiteli]] četru ar mugurām kopā sēdošu [[lauva|lauvu]] veidolā. Šis kapitelis mūsdienās ir redzams [[Indijas emblēma|Indijas emblēmā]]. Savukārt kapiteļa apakšā redzamais [[Ašokačakra]] (Ašokas ritenis) ir redzams [[Indijas karogs|Indijas karogā]]. Citas nozīmīgas celtnes bija tā sauktie [[Ašokas pīlārs|Ašokas pīlāri]], uz kuriem uzrakstīja 33 [[Ašokas edikti|Ašokas ediktus]]. Šie pīlāri vēsturniekiem ļāva apjaust Maurju impērijas lielumu. Vēl tika uzceltas daudzas [[stupa]]s un budistu klosteri.

Ašokas valdīšanas pēdējie gadi nav plaši atspoguļoti budistu tekstos. Tajos tiek minēts, ka Ašokas vara samazinājās, un, saskaņā ar dažiem tekstiem, pat atteicies no troņa un kļuvis par budistu mūku. Ašoka nomira [[232. gads p.m.ē.|232. gadā p.m.ē.]] aptuveni 72 gadu vecumā.
&lt;gallery&gt;
Ashoka's visit to the Ramagrama stupa Sanchi Stupa 1 Southern gateway.jpg|Ašoka attēla vidū
Ashoka Edicts (19375561623).jpg|Ašokas edikti
Stupas around the Dhamekh Stupa, Sarnath.jpg|Nepabeigtā [[Sarnata]]s lielā stūpa, kuras pamati ielikti Ašokas laikā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Fogelin2015&quot;&gt;{{cite book|author=Lars Fogelin|title=An Archaeological History of Indian Buddhism|url=https://books.google.com/books?id=yPZzBgAAQBAJ&amp;pg=PA81|date=1 April 2015|publisher=Oxford University Press|isbn=978-0-19-994823-9|pages=81–}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Kleiner2015&quot;&gt;{{cite book|author=Fred Kleiner|title=Gardner’s Art through the Ages: A Global History|url=https://books.google.com/books?id=q4bCBAAAQBAJ&amp;pg=PT474|date=1 January 2015|publisher=Cengage Learning|isbn=978-1-305-54484-0|pages=474–}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Singh&quot;&gt;{{citation|last=Singh|first=Upinder|authorlink=Upinder Singh|title=A history of ancient and early medieval India : from the Stone Age to the 12th century|date=2008|publisher=Pearson Longman|location=New Delhi|isbn=978-81-317-1120-0|url=https://books.google.co.in/books?id=GW5Gx0HSXKUC|ref={{sfnref|Upinder Singh|2008}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{cilvēks-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:4. gadsimtā p.m.ē. dzimušie]]
[[Kategorija:3. gadsimtā p.m.ē. mirušie]]
[[Kategorija:Bihārā dzimušie]]
[[Kategorija:Indijas monarhi]]
[[Kategorija:Imperatori]]</text>
      <sha1>o39rqak7vs98t7l7nermq3hzhwghh32</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vudijs Allens</title>
    <ns>0</ns>
    <id>121607</id>
    <revision>
      <id>4485705</id>
      <parentid>4459652</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:58:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485705</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23071" sha1="c0bj2xhvl6ex7ywcdkgpmyijuzagpo4" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
 | vārds                   = Vudijs Allens
 |vārds_orig               = ''Woody Allen''
 | attēls                  = Woody Allen Cannes 2016.jpg
 | attēla izmērs           = 
 | komentārs               = Vudijs Allens 2016. gadā
 | dz. vārds               = 
 | dz. datums              = {{dzimšanas datums un vecums|1935|12|1}}
 | dz. vieta               = [[Bruklina]], [[Ņujorka]], {{USA}}
 | miršanas datums         = 
 | miršanas vieta          = 
 | citi vārdi              = 
 | nodarbošanās            = kinorežisors, scenārists, aktieris, komiķis, dramaturgs, džeza izpildītājs
 | darbības gadi           = 1950—pašlaik
 | dzīvesbiedrs            = Hārlina Sūzana Rozena {{small|(1956–1962)}}&lt;br /&gt;[[Luīza Lesere]] {{small|(1966–1970)}}&lt;br /&gt;[[Sun-Ji Previna]] {{small|(1997–pašlaik)}}
 | bērni                   = [[Ronans Ferovs]] {{small|(dēls)}}&lt;br /&gt;Bečeta Dameina Allena {{small|(meita)}}&lt;br /&gt;Menzija Šio Allena {{small|(meita)}}
 | mājaslapa               = 
 | akadēmijasbalva         = 
 | afibalva                = 
 | arielabalva             = 
 | BFTMAbalva              = 
 | cēzarabalva             = 
 | emibalva                = 
 | filmfarebalva           = 
 | geminibalva             = 
 | zeltateļabalva          = 
 | zeltaglobusabalva       = 
 | zeltaavenesbalva        = 
 | gojasbalva              = 
 | gremībalva              = 
 | iftbalva                = 
 | lorensaolivjēbalva      = 
 | NAACPbalva              = 
 | nacionālāsfilmasbalva   = 
 | SAGbalva                = 
 | tonijasbalva            = 
 | apbalvojumi             = 
 | dzimums                 = V
 | paraksts                = Woody Allen signature.svg
}}
'''Vudijs Allens''' ({{val|en|Woody Allen}}; dzimis '''Elens Stjuarts Konigsbergs''' (''Allen Stewart Konigsberg'') {{dat|1935|12|1}} [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]) ir amerikāņu režisors, scenārists, aktieris, komiķis un dramaturgs.

Vudijs Allens ir viens no slavenākajiem ASV kinorežisoriem. Viņu uzskata par [[Jaunā Holivuda|Jaunās Holivudas]] (''New Hollywood'') jeb &quot;amerikāņu jaunā viļņa&quot; pārstāvi.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.guardian.co.uk/film/2012/jan/13/woody-allen-michael-newton |title=Woody Allen: cinema's great experimentalist |author=Newton, Michael |date=January 13, 2012 |work=''The Guardian'' |publisher=''Guardian News and Media'' |accessdate=April 9, 2012}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā savu filmu viņš ir arī aktieris. Par saviem darbiem ir saņēmis nozīmīgas balvas, tai skaitā četras [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, divas [[Zelta globusa balva]]s un deviņas [[BAFTA kino balva]]s. Par mūža ieguldījumu Vudijs Allens saņēmis BAFTA kino balvu ''[[BAFTA Fellowship]]'' (1997) un Zelta globusa [[Sesila Demilla balva|Sesila Demilla balvu]] (2014).

2004. gada amerikāņu TV kanāls ''[[Comedy Central]]'' ierindoja Vudiju Allenu ceturtajā vietā 100 dižāko komiķu sarakstā.&lt;ref&gt;[http://everything2.com/title/Comedy+Central%2527s+100+Greatest+Stand-Ups+of+all+Time Comedy Central's 100 Greatest Stand-Ups of all Time] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131016043900/http://everything2.com/title/Comedy%20Central%27s%20100%20Greatest%20Stand-Ups%20of%20all%20Time |date={{dat|2013|10|16||bez}} }}. Everything2.com (April 18, 2004). Retrieved 2012-05-04.&lt;/ref&gt;

Vudijs Allens nopietni nodarbojas arī ar mūziku. Kā klarnetists viņš bieži piedalās koncertos džeza mūziķu grupas sastāvā.&lt;ref name=&quot;An evening with Woody&quot;&gt;{{ziņu atsauce | url=http://www.smh.com.au/travel/an-evening-with-woody-20090617-ch8w.html | title=An evening with Woody | work=''Sydney Morning Herald'' | date=June 20, 2009 | accessdate=October 23, 2012 | author=Kelly, Nathan | archive-date={{dat|2014|05|22||bez}} | archive-url=https://web.archive.org/web/20140522031710/http://www.smh.com.au/travel/an-evening-with-woody-20090617-ch8w.html }}&lt;/ref&gt; Kopā ar šo grupu viņš ir viesojies arī Eiropā.

2025. gadā viņš piekrita būt par galveno viesi Maskavas Starptautiskajā kino nedēļā, piedaloties attālināti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/52862727/screen/120084698/vudijs-alens-attalinati-piedalisies-kino-festivala-maskava|title=Vudijs Alens attālināti piedalīsies kino festivālā Maskavā|website=www.delfi.lv|access-date=2025-08-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
Vudijs Allens (dzimis Elens Stjuarts Konigsbergs) uzaudzis [[Bruklina|Bruklinā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Viņa māte Netija (''Nettie'') (dzim. ''Cherrie''; 1906. gada 8. novembris — 2002. gada 27. janvāris) bija grāmatvede ģimenes delikatešu veikalā, bet tēvs Mârtins Konigsbergs (''Martin Konigsberg'') (1900. gada 25. decembris — 2001. gada 13. janvāris) bija rotaslietu gravieris un arī oficiants.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.filmreference.com/film/33/Woody-Allen.html |title=Woody Allen Biography (1935–) |publisher= Filmreference.com |accessdate=March 9, 2010}}&lt;/ref&gt; Allena ģimene bija [[aškenazi]] [[ebreji]]. Vecvecāki bija imigranti no [[Krievija]]s un [[Austrija]]s.&lt;ref name=&quot;info&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url= http://www.adherents.com/people/pa/Woody_Allen.html |title= The religion of Woody Allen, director and actor |accessdate= January 16, 2008 |archive-date= {{dat|2019|01|07||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190107091851/http://www.adherents.com/people/pa/Woody_Allen.html%20 }}&lt;/ref&gt;

Vidusskolas laikā, lai piepelnītos, Vudijs Allens sāka rakstīt jokus un pārdot tos laikrakstiem. 17 gadu vecumā viņš oficiāli nomainīja savu vārdu no Elena Stjuarta Konigsberga uz Heivudu Allenu (''Heywood Allen'').&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/16217/Woody-Allen Woody Allen] at ''Encyclopædia Britannica''.&lt;/ref&gt; Pēc vidusskolas Allens [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]] studēja komunikācijas zinātni un kino. Viņš studēja arī pie dramaturģijas un rakstniecības skolotāja [[Lajošs Egri|Lajoša Egri]] (''Lajos Egri'').

== Karjera ==
Vudijs Allens uzsāka savu karjeru, strādājot par rakstnieku pie humorista [[Hērbs Šrainers|Hērba Šrainera]] (''Herb Shriner''). 19 gadu vecumā viņš jau rakstīja scenārijus TV šoviem, kā arī skečus komiķim [[Sids Sīzars|Sidam Sīzaram]] (''Sid Caesar''). Šajā periodā Allens daudz mācījās no TV un komēdiju rakstnieka [[Denijs Saimons|Denija Saimona]] (''Danny Simon'').&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2005/07/27/AR2005072702568_pf.html |title=TV Comedy Writer Danny Simon Dies |work=[[The Washington Post]] |first=Adam |last=Bernstein |accessdate=January 17, 2008}}&lt;/ref&gt;

1961. gadā Vudijs Allens sāka pats uzstāties publikas priekšā kā komiķis. Vēlāk viņš sāka uzstāties arī TV šovos. 1966. gada viņš uzrakstīja lugu [[Brodvejas teātris|Brodvejas teātrim]] ''[[Don't Drink the Water]]''.

Pirmā filma pēc Allena scenārija tapa 1965. gadā &quot;[[Kas jauns, kaķīt?]]&quot;. Šī filma Allenu neapmierināja, tādēļ turpmāk viņš vienmēr savus scenārijus pats arī realizēja kā režisors. Allena 1969. gada filma ''[[Take the Money and Run]]'' guva labas atsauksmes, kas deva iespēju noslēgt līgumu ar studiju ''[[United Artists]]'' par vairāku filmu iznākšanu.

Par filmu &quot;[[Enija Hola]]&quot; (1977) Vudijs Allens saņēma divas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s kā labākais režisors un labākais scenārists (kopā ar otru scenārija autoru [[Māršals Brikmans|Māršalu Brikmanu]] (''Marshall Brickman'')), kā arī nomināciju kā labākais aktieris galvenajā lomā. Šī filma ir iekļauta [[Amerikas Kinoinstitūts|Amerikas Kinoinstitūta]] 100 labāko filmu sarakstā ar 35. kārtas numuru, bet 100 labāko komēdiju sarakstā ar 4. kārtas numuru.

Citas Vudija Allena filmas, kas guva ievērību ir &quot;[[Manhatana (filma)|Manhatana]]&quot; (1979), &quot;[[Zvaigžņu atmiņas]]&quot; (1980), &quot;[[Zēligs]]&quot; (1983), &quot;[[Kairas purpura roze]]&quot; (1985) un &quot;[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]&quot; (1989). Par scenāriju filmai &quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot; (1986) Allens saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]]. No 90. gadu filmām vairākas balvas un nominācijas ieguva &quot;[[Vīri un sievas]]&quot; (''Husbands and Wives'', 1992), &quot;[[Lodes pār Brodveju]]&quot; (1994), &quot;[[Varenā Afrodīte]]&quot; (1995), &quot;[[Harija dekonstrukcija]]&quot; (1997).

No pēdējo gadu filmām visaugstāk novērtētas ir &quot;[[Uzvaras punkts]]&quot; (2005), &quot;[[Vikija, Kristīna, Barselona]]&quot; (2008), &quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot; (2011). Par oriģinālo scenāriju filmai &quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot; Vudijs Allens saņēma savu ceturto [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], kā arī nomināciju par režisora darbu.

== Filmogrāfija ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
! width=33 | Gads
! Nosaukums
! width=65 | Režisors
! width=65 | Scenārists
! width=65 | Aktieris
! Piezīmes
|-
| 1965
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Kas jauns, kaķīt?]]&quot;
|
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1966
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[What's Up, Tiger Lily?]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1967
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Kazino Royale (1967. gada filma)|Kazino Royale]]&quot;
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 1969
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Take the Money and Run]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1971
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Bananas (filma)|Bananas]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1972
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Play It Again, Sam]]''
|
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Everything You Always Wanted to Know About Sex* (*But Were Afraid to Ask)]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1973
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Sleeper (1973. gada filma)|Sleeper]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1975
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Mīla un nāve]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1976
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[The Front]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 1977
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Enija Hola]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|[[Amerikas Kinoakadēmijas balva]] labākajam režisoram&lt;br /&gt;Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}&lt;br /&gt;[[BAFTA kino balva]] labākajam režisoram&lt;br /&gt;BAFTA kino balva par labāko scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais aktieris&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā&lt;br /&gt;Nominēts — [[Zelta globusa balva]]i kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris muzikālā filmā vai komēdijā
|-
| 1978
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Interiors]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju
|-
| 1979
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Manhatana (filma)|Manhatana]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|BAFTA kino balva par labāko scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Brikmans|[P 1]}}&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1980
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Zvaigžņu atmiņas]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[To Woody Allen, From Europe with Love]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 1982
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[A Midsummer Night's Sex Comedy]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1983
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Zēligs]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais aktieris muzikālā filmā vai komēdijā
|-
| 1984
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Broadway Danny Rose]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| 1985
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Kairas purpura roze]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|BAFTA kino balva par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;Zelta globusa balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 1986
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[50 Years of Action!]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Meetin' WA]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Hanna un viņas māsas]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;BAFTA kino balva labākajam režisoram&lt;br /&gt;BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt; Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais aktieris galvenajā lomā&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 1987
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Radio Days]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt; Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Grīnhats|[P 2]}}
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[September (1987. gada filma)|September]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[King Lear (1987, gada filma)|King Lear]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 1988
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Another Woman]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1989
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Ņujorkas stāsti]]&quot; (trešā epizode ''Oedipus Wrecks'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Noziegumi un likumpārkāpumi]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko filmu {{ref|Grīnhats|[P 2]}}&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai kā labākais režisors &lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| 1990
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Alice (1990. gada filma)|Alice]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1991
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Scenes from a Mall]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Shadows and Fog]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 1992
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Vīri un sievas]]&quot; (''Husbands and Wives'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|BAFTA kino balva par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| 1993
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Manhatanas slepkavības noslēpums]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1994
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Don't Drink the Water (1994. gada filma)|Don't Drink the Water]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Lodes pār Brodveju]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Makgrats|[P 3]}}&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju {{ref|Makgrats|[P 3]}}
|-
| 1995
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Varenā Afrodīte]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| 1996
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Visi teic, ka es tevi mīlot]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 1997
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Harija dekonstrukcija]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Wild Man Blues]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| 1998
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[AFI's 100 Years...100 Movies]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Slavenība (filma)|Slavenība]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[The Impostors]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Skudra Z]]&quot;
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 1999
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Sweet and Lowdown]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;4&quot;| 2000
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Company Man (filma)|Company Man]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Sīkie blēži]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Gaisma ir mans sabiedrotais]]&quot;
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Picking Up the Pieces (filma)|Picking Up the Pieces]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2001
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[The Curse of the Jade Scorpion]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Stenlijs Kubriks: Dzīve bildēs]]&quot;
|
|
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 2002
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Woody Allen: A Life in Film]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[The Magic of Fellini]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Hollywood Ending]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 2003
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[100 Years of Hope &amp; Humor]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Kaut kas vēl]]''
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Charlie: The Life and Art of Charles Chaplin]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2004
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[François Truffaut, une Autobiographie]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Melinda un Melinda]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| rowspan=&quot;3&quot;| 2005
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[The Ballad of Greenwich Village]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[The Outsider]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Uzvaras punkts]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai par labāko scenāriju
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2006
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Sensācija (2006. gada filma)|Sensācija]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Home (2006. gada filma)|Home]]''
|
|
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|pats savā lomā, titros nav minēts
|-
| 2007
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Kasandras sapnis]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| 2008
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Vikija, Kristīna, Barselona]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| 2009
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Lai notiek kas notikdams]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| 2010
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Tu satiksi slaidu, nepazīstamu tumšmati]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| 2011
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Pusnakts Parīzē]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|Amerikas Kinoakadēmijas balva par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Zelta globusa balva par labāko scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākais režisors&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — Zelta globusa balvai kā labākais režisors
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| 2012
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Paris Manhattan]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Romai - ar mīlestību]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| 2013
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Zem žigolo maskas]]&quot;
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 2013
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Jasmīnas stāsts]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|Nominēts — Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko oriģinālo scenāriju&lt;br /&gt;Nominēts — BAFTA kino balvai par labāko oriģinālo scenāriju
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2014
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Mēness gaismas maģija]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Barcelona 3D]]''
|
|
| {{jā}}
|
|-
| 2015
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Nesaprātīgs cilvēks]]&quot;
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| 2016
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Smalkās aprindas]]&quot; (''Café Society'')
| {{jā}}
| {{jā}}
| {{jā}}
| style=&quot;text-align:left&quot;|teicējs (balss, titros nav minēts)
|-
| 2017
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Brīnumu rats]]&quot; (''Wonder Wheel'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| 2019
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Lietaina diena Ņujorkā]]&quot; (''A Rainy Day in New York'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|-
| rowspan=&quot;2&quot;|2020
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Rifkina festivāls]]&quot; (''Rifkin's Festival'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|-
| style=&quot;text-align:left&quot;|''[[Ju chang]]''
|
| {{jā}}
|
| style=&quot;text-align:left&quot;|īsfilma
|-
| 2023
| style=&quot;text-align:left&quot;|&quot;[[Īsta veiksme]]&quot; (''Coup de chance'')
| {{jā}}
| {{jā}}
|
|
|}

;Piezīmes:
{{refbegin}}
{{note|Brikmans|}} '''P 1''' Kopā ar [[Māršals Brikmans|Māršalu Brikmanu]]&lt;br /&gt;
{{note|Grīnhats|}} '''P 2''' Kopā ar [[Roberts Grīnhats|Robertu Grīnhatu]]&lt;br /&gt;
{{note|Makgrats|}} '''P 3''' Kopā ar [[Daglass Makgrats|Daglasu Makgratu]]&lt;br /&gt;
{{refend}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{aktieru ārējās saites}}
* [http://www.woodyallen.com/ Oficiālā mājas lapa] {{en ikona}}

{{Vudijs Allens}}
{{Labākais režisors (Oskars)}}
{{Labākais oriģinālscenārijs (Oskars)}}
{{Labākais režisors (BAFTA kino balva)}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Allens, Vudijs}}
[[Kategorija:1935. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinorežisori]]
[[Kategorija:ASV scenāristi]]
[[Kategorija:ASV dramaturgi]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji režisori]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvēji scenāristi]]
[[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]]
[[Kategorija:BAFTA Fellowship balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Cēzara balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>c0bj2xhvl6ex7ywcdkgpmyijuzagpo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Otavas &quot;Senators&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126332</id>
    <revision>
      <id>4485704</id>
      <parentid>4461530</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:57:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4485704</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8404" sha1="cxu9gi9o16ix2m713ou4k8dtucq60u5" xml:space="preserve">{{Hokeja kluba infokaste
| text_color         = #231F20
| bg_color           = #E13A3E
| team               = Ottawa Senators
| logo               = Ottawa Senators.svg
| logosize           = 220px
| city               = {{Vieta|Kanāda|Ontārio|Otava}}
| league             = {{flaga|ASV}}/{{flaga|Kanāda}} [[Nacionālā hokeja līga]]
| conference         = [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konference]]
| division           = [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzija]]
| founded            = 1990
| dissolved          = 
| operated           = 
| arena              = ''[[Canadian Tire Centre]]''
| ietilpība          = 18 652
| colors             = Sarkana, melna, zelta, balta&lt;br /&gt;{{color box|#c60c30}} {{color box|black}} {{color box|#c59217}} {{color box|white}}
| owner              = {{flaga|Kanāda}} [[Eižens Meļņiks]]
| prezidents         = 
| GM                 = {{flaga|Kanāda}} [[Pjērs Dorions]]
| coach              = {{flaga|Kanāda}} [[Treviss Grīns]]
| coach2             = 
| captain            = nav
| media              = [http://senators.nhl.com/ senators.nhl.com]
| affiliates         = [[Belvillas &quot;Senators&quot;]] ([[Amerikas hokeja līga|AHL]])
&lt;!---Čempiontituli---&gt;
| stanley_cups       = 0
}}
'''Otavas &quot;Senators&quot;''' ({{val|en|Ottawa Senators}}, {{val|fr|Les Sénateurs d'Ottawa}}) ir profesionāls [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] klubs, kas ir bāzēts [[Otava|Otavā]], [[Ontārio]] provincē, [[Kanāda|Kanādā]]. Klubs spēlē [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Austrumu konference (NHL)|Austrumu konferences]] [[Atlantijas okeāna divīzija (NHL)|Atlantijas okeāna divīzijā]]. Tas tika dibināts 1990. gadā un kopš 1992. gada spēlē NHL.

Savas pastāvēšanas vēsturē &quot;Senators&quot; ne reizi nav ieguvuši [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]], 1 reizi ir kļuvuši par konferences uzvarētājiem un 4 reizes — divīzijas čempioniem. Mājas spēles komanda aizvada ''[[Canadian Tire Centre]]'' hallē. Komandā ir spēlējuši arī latviešu hokejisti [[Sergejs Žoltoks]] un [[Kaspars Daugaviņš]].

== Sasniegumi ==
* '''[[Stenlija kauss]]''': 0
* '''Konferences čempioni''': 3
** 1974–75, 1979-80, 1998–99
* '''Divīzijas čempioni''': 4
** 1998–99, 2000–01, 2002–03, 2005–06

== Spēlētāji ==
Starp komandas visu laiku rezultatīvākajiem spēlētājiem ir [[Dāniels Alfredsons]], [[Džeisons Speca]], [[Aleksejs Jašins]], [[Veids Redens]], [[Radeks Bonks]], [[Marians Hosa]] un [[Denijs Hītlijs]].

=== Šobrīdējais sastāvs ===
''Pēdējoreiz atjaunots 2026. gada 30. aprīlī.''

==== Vārtsargi ====
* {{0}}1 {{flaga|FIN}} [[Lēvi Merileinens]]
* 35 {{flaga|SWE}} [[Līnuss Ulmarks]]
* 47 {{flaga|CAN}} [[Džeimss Reimers]]

==== Aizsargi ====
* {{0}}2 {{Flaga|RUS}} [[Artjoms Zubs]]
* {{0}}3 {{Flaga|USA}} [[Niks Džensens]]
* {{0}}5 {{Flaga|CAN}} [[Kamerons Krotijs]]
* {{0}}6 {{flaga|USA}} [[Deniss Gilberts]]
* 10 {{flaga|CAN}} [[Džordans Spenss]]
* 33 {{flaga|FIN}} [[Nikolass Matinpalo]]
* 43 {{flaga|USA}} [[Tailers Klevens]]
* 58 {{flaga|CAN}} [[Kārters Jakemčuks]]
* 60 {{flaga|FIN}} [[Lasi Tomsons]]
* 72 {{flaga|Kanāda}} [[Tomā Šabo]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 85 {{flaga|ASV}} [[Džeiks Sandersons]]

==== Uzbrucēji ====
* {{0}}7 &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteinis]])&lt;/small&gt;
* 12 {{Flaga|USA}} [[Šeins Pinto]]
* 18 {{Flaga|GER}} [[Tims Šticle]]
* 19 {{Flaga|CAN}} [[Dreiks Batersons]]
* 20 {{Flaga|SWE}} [[Fābians Seterlunds]]
* 21 {{Flaga|CAN}} [[Niks Kazinss]]
* 22 {{flaga|CAN}} [[Maikls Amadio]]
* 23 {{flaga|CAN}} [[Kērtiss Makdermids]]
* 24 {{flaga|CAN}} [[Dilans Kozenss]]
* 28 {{Flaga|CAN}} [[Klods Žirū]] &lt;small&gt;([[Kapteinis (hokejs)|Kapteiņa palīgs]])&lt;/small&gt;
* 34 {{flaga|USA}} [[Arturs Kalijevs]]
* 37 {{flaga|CAN}} [[Vorens Fogls]]
* 42 {{flaga|CAN}} [[Heidens Hodžsons]]
* 53 {{flaga|CAN}} [[Ksavjē Burgo]]
* 54 {{flaga|USA}} [[Tailers Bušers]]
* 71 {{flaga|CAN}} [[Ridlijs Greigs]]
* 83 {{Flaga|CAN}} [[Stīvens Halidejs]]
* 89 {{Flaga|DEN}} [[Larss Ellers]]
* 92 {{Flaga|CAN}} [[Greiems Klārks]]

=== Latvijas hokejisti &quot;Senators&quot; sastāvā ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
|- style=&quot;width:15em&quot; bgcolor=&quot;#efefef&quot; align=center
!Vārds !! {{piezīme|SP|spēles}} !! {{piezīme|V|vārti}} !! {{piezīme|RP|rezultatīvas piespēles}} !! {{piezīme|P-ti|punkti}} !! Laika periods
|-
|align=left| [[Sergejs Žoltoks]]||135||22||29||51||1996—1998
|-
|align=left| [[Kaspars Daugaviņš]]||85||6||8||14||2009—2013
|-
|align=left| [[Rūdolfs Balcers]]||51||6||11||17||2019—2021
|-
|align=left| [[Kristiāns Rubīns]]||0||0||0||0||2022
|}

== Līderi ==
=== Komandas visu laiku rezultatīvākie spēlētāji ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|- style=&quot;text-align:center; font-weight:bold; background:#ddd;&quot;|
| style=&quot;text-align:left;&quot;| Spēlētājs || Poz. || SP || V || RP || P-ti || P-ti/SP
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Dāniels Alfredsons]] || LM || 1178  || 426 || 682 || '''1108''' || 0,94
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Džeisons Speca]] || C || 686 || 251 || 436 || '''687''' || 1,00
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Ēriks Kārlsons]] || A || 627 || 126 || 392 || '''518''' || 0,83
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Aleksejs Jašins]] || C || 504 || 218 || 273 || '''491''' || 0,98
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Veids Redens]] || A || 838 || 101 || 309 || '''410''' || 0,49
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Radeks Bonks]] || C || 689 || 152 || 247 || '''399''' || 0,58
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marians Hosa]]|| LM || 467 || 188 || 202 || '''390''' || 0,84
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Denijs Hītlijs]] || KM || 317 || 180 || 182 || '''362''' || 1,14
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Maiks Fišers]] || C || 675 || 167 || 181 || '''348''' || 0,51
|- style=&quot;text-align:center;&quot;
| style=&quot;text-align:left;&quot;| [[Marks Stouns]] || LM || 366 || 123 || 188 || '''311''' || 0,85
|}

=== Kluba spēlētāju rekordi ===
* Visvairāk gūto vārtu sezonā: [[Denijs Hītlijs]], 50 (2005.—06. un 2006.—07.)
* Visvairāk rezultatīvo piespēļu sezonā: [[Džeisons Speca]], 71 (2005.—06.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā: [[Denijs Hītlijs]], 105 (2006.—07.)
* Visvairāk soda minūšu sezonā: [[Maiks Peluzo]], 318 (1992.—93.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp aizsargiem: [[Ēriks Kārlsons]], 82 (2015.—16.)
* Visvairāk gūto punktu sezonā, starp debitantiem: [[Aleksejs Jašins]], 79 (1993.—94.)

=== Galvenie treneri ===
*[[Rick Bowness|Riks Bouness]] (1992—1996)
*[[Deivs Elisons]] (1996)
*[[Žaks Martins]] (1996—2004)
*[[Rodžers Nilsons]] (2002)
*[[Braiens Marejs]] (2005—2008)
*[[Džons Pedoks]] (2007—2008)
*[[Kreigs Hartsburgs]] (2008—2009)
*[[Korijs Klustons]] (2009—2011)
*[[Pols Maklīns]] (2011—2014)
*[[Deivs Kamerons]] (2014—2016)
*[[Gijs Bušē]] (2016—2019)
*[[Marks Krofords]] (2019)
*[[Dīdžejs Smits]] (2019—2023)
*[[Žaks Mārtins]] (2023—2024)
*[[Treviss Grīns]]&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/bijusais-kenina-treneris-klust-par-senators-sturmani/&lt;/ref&gt; (2024—pašlaik)
=== Kapteiņi ===
*{{flaga|Kanāda}} [[Lorijs Bošmens]] (1992—1993)
*''Vairāki rotējoši kapteiņi 1993.—94. gada sezonas laikā''
**{{flaga|Kanāda}} [[Marks Lembs]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Breds Šovs]]
**{{flaga|Kanāda}} [[Gords Dinīns]]
*{{flaga|Kanāda}} [[Rendijs Kanijvorts]] (1995—1998)
*{{flaga|Krievija}} [[Aleksejs Jašins]] (1998—1999)
*{{flaga|Zviedrija}} [[Dāniels Alfredsons]] (1999—2013)
*{{flaga|Kanāda}} [[Džeisons Speca]] (2013—2014)
*{{flaga|Zviedrija}} [[Ēriks Kārlsons]] (2014—2018)
*{{flaga|ASV}} [[Breidijs Tkačuks]] (2021—2026)

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://senators.nhl.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.hockey-reference.com/teams/OTT/ Hockey-Reference profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111021004256/http://www.hockey-reference.com/teams/OTT/ |date={{dat|2011|10|21||bez}} }} {{en ikona}}

{{Hokejs-aizmetnis}}
{{Kanāda-aizmetnis}}
{{NHL komandas}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Otavas &quot;Senators&quot;| ]]</text>
      <sha1>cxu9gi9o16ix2m713ou4k8dtucq60u5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Petrovs (diplomāts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>128071</id>
    <revision>
      <id>4485695</id>
      <parentid>4349653</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:18:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485695</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6116" sha1="5g9od3m1q7ppa1jtujq1muwxi0jerzb" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{{Personas infokaste
|          vārds = Vladimirs Petrovs
|     vārds_orig = ''Владимир Миха́йлович Петров''
|         attēls = Vladimi Petrov 1954.jpg
|     att_izmērs = 220px
|  att_nosaukums = Petrovs 1954. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1907
|     dz_mēnesis = 2
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Toboļskas guberņa|Lariha|td=Krievija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1991
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 14
|        m_vieta = {{vieta|Austrālija|Melburna}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{AUS}}
|   nodarbošanās =  Padomju Savienības slepenā dienesta virsnieks
}}
'''Vladimirs Petrovs''' ({{val|ru|Владимир Михайлович Петров}}; dzimis {{dat|1907|2|15}}, miris {{dat|1991|6|14}}) bija [[Padomju Savienība]]s slepenā dienesta virsnieks, kurš ievērību guva 1954. gadā [[Austrālija]]s varas iestādēm pieprasot politisko patvērumu.

== Biogrāfija ==
Dzimis kā '''Afanasijs Šorohovs''', [[Zemnieks|zemnieka]] ģimenē Centrālajā [[Sibīrija|Sibīrijā]].

1923. gadā iestājās komjaunatnē. Piederība [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Komunistu partijas]] aprindām, palīdzēja viņa turpmākai izglītībai un karjeras izaugsmei. Iestājoties PSRS [[Kara flote|karaflotē]], viņš tika atlasīts šifrētāju kursiem. Pēc divu gadu apmācības, viņu norīkoja par šifrētāju uz karakuģa [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]].

== Pievienošanās Valsts Politpārvaldei ==
Dienesta laikā 1933. gada maijā viņš nolēma pievienoties padomju izlūkdienestam. Petrovu pieņēma dienestā &quot;šifrēšanas nodaļā&quot;, kas darbojās [[Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde|politpārvaldes]] ārvalstu departamenta paspārnē. Viņa amats ļāva iepazīties ar ārkārtīgi slepeniem izlūkdienesta dokumentiem.

Neskatoties uz to, ka daudzi Petrova dienesta biedri, draugi un priekšnieki tika arestēti, tiesāti un sodīti, viņam izdevās izvairīties no [[Josifs Staļins|Staļina]] represijām.

== Austrālija un politiskais patvērums ==
No šifrētāja kļūstot par pilntiesīgu aģentu, Petrovs tika nosūtīts uz PSRS vēstniecību [[Stokholma|Stokholmā]], kur pavadīja [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]]. 1951. gadā viņu iecēla par trešo sekretāru PSRS vēstniecībā [[Kanbera|Kanberā]]. Būdams samērā zemā diplomātiskajā rangā, tomēr 1954. gadā tika paaugstināts [[VDK]] [[pulkvedis|pulkveža]] pakāpē (viņa sieva Jevdokija bija [[PSRS Iekšlietu ministrija]]s kapteine). Viņa pienākumos ietilpa spiegu rekrutēšana un padomju pilsoņu uzraudzīšana, lai neviens nepārbēgtu pretējā pusē. Ironiski, bet pats Petrovs pieprasīja politisko patvērumu.

Vladimirs Petrovs politisko patvērumu pieprasīja 1954. gada 3. aprīlī, pretī sniedzot informāciju par vēstniecības organizēto un uzturēto padomju spiegu tīklu Austrālijā. Par informācijas sniegšanu, viņš saņēma politisko patvērumu un 5000 [[sterliņu mārciņa]]s. Šis bija ārkārtīgi nepatīkams gadījums PSRS ārlietu un izlūkdienestiem. Pēc spiegošanas skandāla parādīšanās atklātībā, PSRS pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Austrāliju, un izraidīja Austrālijas diplomātus no PSRS. Diplomātiskās attiecības tika atjaunotas pēc 1959. gada.

Arī iekšpolitiski, šis notikums satricināja Austrālijas sabiedrību, jo atklājās, ka Austrālijas Darba partijas līderis H.V.Evatts (bijušais Austrālijas Augstākās tiesas tiesnesis un trešais [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] [[ANO Ģenerālā asambleja|Ģenerālās asamblejas]] prezidents) un viņa vietnieks, ir PSRS vēstniecības izveidotā spiegu tīkla locekļi. Austrālijas parlamentārā izmeklēšanas komisija Petrova sniegtās ziņas atzina par ticamām. Šis atgadījums pielika punktu Evatta politiskai karjerai, Austrālijas Darba partija zaudēja [[Parlaments|parlamenta]] vēlēšanās (kurās tiem bija paredzēta uzvara un Evattam premjerministra postenis). Vēlāk Evatta haotiskā rīcība sašķēla Darba partiju.

Savos memuāros Petrovs norāda, ka bēgt no PSRS viņu mudinājuša nevis bailes, bet vilšanās padomju iekārtā, redzot padomju cilvēku ciešanas, ko tiem radījusi pašu [[valdība]]. Viņš bijis liecinieks piespiedu kolektivizācijai - sava dzimtā [[Ciems|ciema]] iznīcināšanai, un tam sekojošajam badam. Dienot šifrēšanas nodaļā, saņemtajā informācijā viņam bijis iespējams redzēt īstos Staļina terora apmērus.

== Dzīve pēc patvēruma saņemšanas ==
1956. gadā Petrovs ar sievu Jevdokiju (arī pārbēdzēju), kļuva par Austrālijas pilsoņiem. Tie nomainīja identitāti un kļuva par Svenu un Annu Elisoniem. Viņi dzīvoja klusā [[Melburna]]s priekšpilsētā. Vladimirs Petrovs nomira 1991. gadā, bet viņa sieva 11 gadus vēlāk.
[[Attēls:Vladimir Petrov and Evdokia Petrov inside the safe house.jpg|thumb|Jevdokija un Vladimirs Petrovi]]
Petrovu dzīvesvieta vēl 1982. gadā bija neatklājams noslēpums.

== Atsauces ==
* {{Grāmatas atsauce|author=Petrov, Vladimir &amp; Evdokia|title=Empire of Fear|location=New York|publisher=Frederick A. Praeger|year=1956|id=Bez ISBN}}
* [http://www.naa.gov.au/images/conflicts-defections_tcm2-4682.pdf/Conflicts and resolutions arising from the Petrov defections]{{Novecojusi saite}} - Notikumu apraksts {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20100903164225/http://www.izvestia.ru/russia/article21666/ Умерла знаменитая перебежчица] — Raksts par Jevdokiju Petrovu {{ru ikona}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://archive.today/20130416231553/www.izvestia.ru/russia/article21666/ Умерла знаменитая перебежчица] — raksts par Petrova sievu.

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Petrovs, Vladimirs}}
[[Kategorija:1907. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1991. gadā mirušie]]
[[Kategorija:PSRS izlūkdienesti]]
[[Kategorija:Pārbēdzēji]]</text>
      <sha1>5g9od3m1q7ppa1jtujq1muwxi0jerzb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļā vārna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>131497</id>
    <revision>
      <id>4485724</id>
      <parentid>4404064</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:07:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485724</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16431" sha1="9vt3gl6m1qk5mqj4vkg2ugv0d1fuyy9" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Coracias_garrulus_-Kruger_National_Park,_South_Africa-8.jpg
 | att_nosaukums = 
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Coraciiformes
 |      kārta_lv = Zaļvārnveidīgie
 |        dzimta = Coraciidae
 |     dzimta_lv = Zaļvārnu dzimta 
 |         ģints = Coracias
 |      ģints_lv = Zaļās vārnas
 |          suga = Coracias garrulus
 |       suga_lv = Zaļā vārna
 |      binomial = Coracias garrulus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
 |     izplatība = [[Attēls:Coracias garrulus distr.png|240px]]&lt;br /&gt;
&lt;br /&gt;
{{legend|#FFA500|Ligzdošanas areāls}}
{{legend|#4169E1|Ziemošanas areāls}}
 |   kategorijas = nē
}}

'''Zaļā vārna''' (''Coracias garrulus'') ir vidēja auguma [[zaļvārnu dzimta]]s (''Coraciidae'') [[putns]]. Tai ir divas pasugas.&lt;ref name=world&gt;[http://www.worldbirdnames.org/bow/rollers/ World Bird List: Rollers, ground rollers, kingfishers, 2020]&lt;/ref&gt; Zaļās vārnas ligzdo [[Eirāzija]]s rietumu daļā un [[Āfrika]]s ziemeļos, ziemo Āfrikā, reti sastopamas arī [[Latvija|Latvijā]]. Lai arī [[latviešu valoda|latviski]] šo putnu sauc par [[vārna|vārnu]], tas nav radniecīgs [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') putniem.

[[1998. gads Latvijā|1998. gadā]] zaļā vārna tika izvēlēta par Latvijas dabas simbolu — [[Gada putns Latvijā|Gada putns 1998]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=338 |title=Latvijas Ornitologu biedrība. Gada putns |access-date={{dat|2019|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110207063903/http://www.lob.lv/lv/aktualitates.php?id=338 |archivedate={{dat|2011|02|07||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
Zaļā vārna ir vienīgā suga no zaļvārnu dzimtas, kas ligzdo Eiropā. Tās ligzdošanas izplatības areāls aptver [[Austrumeiropa|Austrumeiropu]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Eiropa]]s dienvidu reģionus ap [[Vidusjūra|Vidusjūru]], tāpat arī [[Anatolija|Mazāziju]], [[Ziemeļāfrika]]s Vidusjūras piekrasti un [[Centrālāzija|Centrālāziju]]. Zaļā vārna veic ļoti garu [[dzīvnieku migrācija|migrācijas]] ceļu uz ziemošanas vietām [[Āfrika|Āfrikā]] uz dienvidiem no [[Sahāra]]s. Viens no migrācijas ceļiem ved cauri [[Indija]]i.&lt;ref&gt;Satheesan, S. M. (1990) Bird-aircraft collision at an altitude of 2424 m over the sea. J. Bombay Nat. Hist. Soc. 87(1):145-146&lt;/ref&gt; Āfrikā tā ziemo divos nošķirtos reģionos: rietumu no [[Senegāla]]s līdz [[Kamerūna]]i un austrumu no [[Etiopija]]s līdz [[Dienvidāfrika]]i.&lt;ref name=iun&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/142080/0 |title=Coracias garrulus |access-date={{dat|2010|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110921033503/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/142080/0 }}&lt;/ref&gt;

Zaļajai vārnai patīk silts, sauss un atklāts [[biotops]] ar reti augošiem kokiem. Eiropā tā priekšroku dod zemieņu [[mežs|mežiem]], kuros aug [[ozols|ozoli]] un [[priedes]], kā arī [[stepe|stepju]] un [[mežastepe|mežastepju]] ainavai. Ziemo sausajā Āfrikas [[savanna|savannā]] un [[krūmājs|krūmājos]].

Kopumā zaļajai vārnai ir liela populācija: 100 000—220 000 putnu Eiropā, kas sastāda 50—74% no visām zaļām vārnām.&lt;ref name=&quot;iun&quot; /&gt; Tomēr pēdējo 15 gadu laikā tās [[populācija]] ir samazinājusies par 30%. Eiropas ziemeļu populācijas ir izzudušas visstraujāk, piemēram, [[Igaunija|Igaunijā]] 1998. gadā dzīvoja 50—100 pāri, bet 2011. gadā vairs netika konstatēta sugas ligzdošana.&lt;ref name=&quot;ER&quot;&gt;[http://dabasdati.lv/lv/article/zalo-varnu-2011-gada-ligzdosanas-sezonas-kopsavilkums/2011/ Zaļo vārnu 2011. gada ligzdošanas sezonas kopsavilkums Račinskis E., Mārdega I.] Dabasdati.lv&lt;/ref&gt; [[Lietuva|Lietuvā]] un Latvijā no dažiem tūkstošiem pāru populācija ir samazinājusies līdz nepilniem 40 pāriem pa abām valstīm 2011. gadā.&lt;ref name=&quot;ER&quot; /&gt; [[Krievija]]s ziemeļos zaļā vārna vairs neligzdo, arī [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] un [[Polija|Polijā]] to skaits samazinās. Tomēr Centrālāzijā tās populācijai samazinājums netiek novērots.&lt;ref name=&quot;iun&quot; /&gt;

== Latvijā ==
[[Attēls:Coracias garrulus am.jpg|thumb|left|240px|Zaļā vārna Latvijā ligzdo tikai Pierīgas sausajos priežu mežos]]
[[Latvija|Latvijā]] zaļā vārna mūsdienās ir viens no retākajiem ligzdojošajiem putniem, lai gan pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] šeit ligzdoja vairāk nekā 1000 pāru. 2011. gadā Latvija konstatēti 25 ligzdojoši pāri, kas ir augstākais skaits pēdējos 20 gados.&lt;ref name=ER/&gt; Visas trīs sugas ligzdošanas teritorijas atrodas [[Rīga]]s apkārtnē un visas trīs teritorijas agrāk bijušas Padomju armijas daļas, kas nosaka īpatnēju biotopu: skraju priežu mežu, ar klajumiem, daudzviet arī ēkām vai to paliekām. Šobrīd Latvijā zaļā vārna ligzdo [[Garkalne]]s apkārtnes mežos, [[Ādažu poligons|Ādažu poligonā]] un [[Silakrogs (Ropažu novads)|Silakroga]] apkārtnes mežos. Ārpus ligzdošanas sezonas zaļā vārna dažkārt tiek novērota arī citviet Latvijā, tomēr ļoti reti.&lt;ref name=zal&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/zalasvarnas/ |title=Zaļās vārnas Latvijā |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120523200752/http://sites.google.com/site/zalasvarnas/ }}&lt;/ref&gt; Latvija ir viena no vistālāk uz ziemeļiem esošajām šīs sugas ligzdošanas vietām.&lt;ref name=ER/&gt;&lt;ref name=pap&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lob.lv/download/ZaljaasVaarnas.pdf |title=Latvijas papagailis |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305001116/http://www.lob.lv/download/ZaljaasVaarnas.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tuvākās ligzdošanas vietas mūsu reģionā ir [[Lietuva]]s dienvidos (vairāk nekā 300 km attālumā), [[Polija]]s ziemeļaustrumos (vairāk nekā 400 km attālumā) un [[Baltkrievija]]s austrumos (vairāk nekā 500 km attālumā). Lai gan Latvijas zaļo vārnu populācija ir stabila, tomēr tā ir ļoti neliela, bet sugas retā un nevienmērīgā izplatība Eiropas ziemeļos ir priekšnoteikums, lai Latvijā zaļo vārnu uzskatītu par ļoti apdraudētu sugu.

Līdz 19. gadsimta beigām zaļo vārnu Latvijā dēvēja par '''zilo vārnu'''. Tikai 20. gadsimta 30. gados to sāka saukt arī par zaļo vārnu. Kādu laiku valodā lietoja abus nosaukumus, tomēr nosaukums &quot;zaļā vārna&quot; izkonkurēja nosaukumu &quot;zilā vārna&quot;. Nosaukuma maiņai nav saprotama pamatojuma, jo putna apspalvojums izskatās gaiši [[Zilā krāsa|zils]], nevis [[Zaļā krāsa|zaļš]].&lt;ref name=pap/&gt; Baltvācu dabas pētnieki jau 18. gadsimtā ir aprakstījuši zaļo vārnu, pieminot, ka tās ir bieži sastopamas [[Vidzeme|Vidzemē]] un [[Kurzeme|Kurzemē]], bet visvairāk Pierīgas sausajos priežu mežos. 18. gadsimtā zaļo vārnu sauca ne tikai par zilo vārnu, bet arī par '''Kurzemes papagaili'''.&lt;ref name=pap/&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Coracias garrulus -Kruger National Park-8.jpg|thumb|200px|left|Zaļā vārna nav nedz zaļa, nedz tā ir vārna]]
[[Attēls:Duerer wing of a blue roller.jpg|thumb|left|200px|Zaļās vārnas spārns]]
Zaļā vārna ir spēcīgs putns. To augumā var salīdzināt ar [[kovārnis|kovārni]]. Tās ķermeņa garums ir 29—32 [[Centimetrs|cm]], [[spārnu plētums]] 52—58 cm, svars [[tēviņš|tēviņam]] 127—160 [[grams|g]], [[mātīte]]i 130—154 g.&lt;ref&gt;[http://birds.poland.pl/directory/gallery,European_Roller_(Coracias_garrulus)_,gid,204197,cid,1560.htm?body=desc Polish Birds Directory: European Roller (Coracias garrulus)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arkive.org/european-roller/coracias-garrulus/ |title=ARKive: European roller (Coracias garrulus) |access-date={{dat|2018|01|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180428133103/http://www.arkive.org/european-roller/coracias-garrulus/ |archivedate={{dat|2018|04|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tās apspalvojums pamatā ir gaiši [[Zilā krāsa|zils]] ar [[Oranžā krāsa|oranži]] [[Brūnā krāsa|brūnu]] muguru. Kad tās [[spārns]] ir izplests, tad var redzēt putna košo spārnu ar melnajām lidspalvām. Arī uz [[acis|acīm]] ir šaura, [[Melnā krāsa|melna]] maska, bet aste ir tumšākā zaļganzilā tonī.&lt;ref name=ark/&gt; Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni nav tik koši. Nominālpasuga ''C.g. garrulus'' ir košāka kā Āzijas pasuga ''C.g. semenowi''.&lt;ref name=ark&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/european-roller/coracias-garrulus/#text=Description |title=European roller (Coracias garrulus) |access-date={{dat|2010|11|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110130062511/http://www.arkive.org/european-roller/coracias-garrulus/#text=Description#text=Description |archivedate={{dat|2011|01|30||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
Zaļā vārna pēc uzbūves un uzvedības ir visai primitīvs putns, kas miljoniem gadu laikā ir maz mainījies. Zaļajai vārnai ir grūti piemēroties jauniem un mainīgiem vides apstākļiem. Uz [[zeme]]s tās ir diezgan neveiklas un pārvietojas pa zemi tikai dažus [[metrs|metrus]]. Pēc būtības zaļā vārna ir savannas putns, kas dzīvo sausā un atklātā ainavā ar dažiem [[koks|kokiem]] vai koku puduriem. Lieli klaji lauki vai biezi meži tām nav piemēroti.&lt;ref name=pap/&gt; Tai tāpat kā [[čakstes|čakstēm]] patīk apmesties uz kāda zara vai elektības staba vai kāda cita paaugstinājuma, no kura var labi pārredzēt apkārtni. Zaļā vārna vēro, vai garām nelidos kāds kukainis vai cits piemērots medījums.

Zaļās vārnas lidojums ir taisns un spēcīgs, lidojumā spēcīgi kontrastē melnās lidspalvas ar spārna gaiši zilajām spalvām. Zaļā vārna spēj lidojumā strauji mainīt virzienu vai apgriezties vairākkārtīgi ap savu asi. Pateicoties šai spējai tā ir ieguvusi savu vārdu [[angļu valoda|angļu valodā]] — ''roller'', kas [[latviešu valoda|latviski]] nozīmē veltnītis.

== Barība ==
[[Attēls:European roller.jpg|thumb|220px|Zaļā vārna pārtiek tikai no lieliem kukaiņiem]]
Barības ziņā zaļā vārna ir ļoti izvēlīga. Tā pārtiek tikai no lielajiem [[kukaiņi]]em, kurus noķer uz [[zeme]]s vai lidojumā. Tā pamatā barojas ar [[sienāži]]em un [[vaboles|vabolēm]],&lt;ref name=pap/&gt; bet tā ēd arī [[slieka]]s, [[spāres]] un kukaiņu [[kāpuri|kāpurus]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ZIN-P_Zalo_varnu_izpete.pdf |title=Zaļo vārnu izpēte un populācijas atjaunošanas pasākumi |access-date={{dat|2010|11|08||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110429122910/http://www.daba.gov.lv/upload/File/Publikacijas/ZIN-P_Zalo_varnu_izpete.pdf }}&lt;/ref&gt;

[[Āfrika|Āfrikā]] zaļās vārnas veido nelielus barus, kas kopīgi barojas. Tās medī ne tikai kukaiņus, bet arī [[skorpions|skorpionus]], [[varde]]s, [[ķirzakas]] un mazus putniņus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kenyabirds.org.uk/euroller.htm |title=Kenya Birds: Eurasian Roller |access-date={{dat|2010|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110610222234/http://www.kenyabirds.org.uk/euroller.htm }}&lt;/ref&gt;

== Ligzdošana ==
[[Attēls:Coracias garrulus MHNT ZOO 2010 11 161 Seville HdB.jpg|thumb|Zaļās vārnas olas]]
Zaļā vārna ligzdošanas sezonas laikā ir teritoriāla. Pāris teritoriju aizsargā kopīgi. Ligzdo koku dobumā, klinšu vai ēku konstrukciju iedobēs. Pati tā dobumu izkalt nevar, tādēļ ir atkarīga no [[melnā dzilna|melno dzilnu]] (''Dryocopus martius'') un [[zaļā dzilna|zaļo dzilnu]] (''Picus viridis'') pamestajām ligzdām vai no [[cilvēks|cilvēku]] palīdzības, kas uzstāda zaļajām vārnām putnu būrus.&lt;ref name=pap/&gt; [[riests|Riesta]] laiks zaļajām vārnām Eiropā ir [[maijs]]. Kamēr mātīte nav beigusi dēt olas, tā ligzdu nepamet, bet tēviņš to ik pa 20 [[minūte|minūtēm]] baro gan ar [[posmkāji]]em, gan kukaiņiem, vardēm, ķirzakām un [[grauzēji]]em, un pārojas.&lt;ref name=hu/&gt; Dējumā ir 1—7 [[Baltā krāsa|baltas]] olas, visbiežāk 4—5 olas.&lt;ref name=eol&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://eol.org/pages/1050025/overview |title=EOL: Coracias garrulus |access-date={{dat|2018|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180207023852/http://eol.org/pages/1050025/overview }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sites.google.com/site/zalasvarnas/zinas/zalajamvarnampirmiemazuli |title=Zaļajām vārnām pirmie mazuļi |access-date={{dat|2010|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160624211332/https://sites.google.com/site/zalasvarnas/zinas/zalajamvarnampirmiemazuli }}&lt;/ref&gt; Kad pēdējā [[ola]] ir izdēta, abi vecāki pārmaiņus tās perē (galvenokārt mātīte). Inkubācijas periods ilgst 17—22 dienas.&lt;ref name=hu&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hidephotography.com/getpage.php?pg=search&amp;sr=Coracias%20garrulus |title=Roller (Coracias garrulus) |access-date={{dat|2010|11|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120512170735/http://www.hidephotography.com/getpage.php?pg=search&amp;sr=Coracias%20garrulus |archivedate={{dat|2012|05|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=eol/&gt; Mazuļi izšķiļas kaili, akli un nevarīgi, bet tie ātri attīstās. Jaunie putni lidot sāk 25—30 dienu vecumā. Vecāki turpina par tiem rūpēties papildu 3 nedēļas vai vairāk.&lt;ref name=eol/&gt;

== Klasifikācija ==
Zaļajai vārnai ir 2 pasugas:&lt;ref name=world/&gt;&lt;ref name=iun/&gt;
* ''Coracias garrulus garrulus'' — tā ligzdo Ziemeļāfrikā: [[Maroka|Marokā]], [[Alžīrija|Alžīrijā]] un [[Tunisija|Tunisijā]], Eiropā, [[Anatolija|Mazāzijā]] un [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], sākot ar [[Irāna]]s ziemeļrietumiem un beidzot ar [[Sibīrija]]s dienvidrietumiem;
* ''Coracias garrulus semenowi'' — ligzdo [[Irāka|Irākā]], Irānā, izņemot ziemeļrietumu reģionu, teritorijas līdz [[Kašmira]]s austrumiem un [[Turkmenistāna]]s ziemeļiem, [[Kazahstāna]]s dienvidiem un [[Ķīna]]s ziemeļrietumiem.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Coracias garrulus|Zaļā vārna}}
* [https://web.archive.org/web/20100722162339/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corgar.htm Latvijas putni: Zaļā vārna] Putni.lv
* [https://web.archive.org/web/20101208235130/http://www.lob.lv/lv/z_varnas/index.php Latvijas Ornitoloģijas biedrības programma Zaļās vārnas] LOB.lv
* [http://www.latvijasdaba.lv/putni/coracias-garrulus-l/ Coracias garrulus (L.)] Latvijasdaba.lv
* [https://sites.google.com/site/zalasvarnas/ Zaļās vārnas Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523200752/http://sites.google.com/site/zalasvarnas/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }} E. Račinska vietne zaļo vārnu izpētei un saglabāšanai
* [http://diena.lv/lat/politics/hot/izdod-pastmarku-ar-zalo-varnu-un-upi Izdod pastmarku ar zaļo vārnu un ūpi] Diena.lv
* [https://web.archive.org/web/20120531103821/http://putni.wordpress.com/putni/zala-varna/ Zaļās vārnas foto galerija] (Putni)
* [http://www.poga.lv/photos/gedis/sets/set:33595/ Zaļās vārnas foto galerija]{{Novecojusi saite}} (poga.lv)
* [http://www.birding.in/birds/Coraciiformes/Coraciidae/european_roller.htm Zaļās vārnas foto] (birding)
* [http://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=7451A628C39538C5 Avibase: Zaļā vārna (Coracias garrulus) Linnaeus, 1758]
* [https://web.archive.org/web/20110621221719/http://www.birdguides.com/species/species.asp?sp=088001 Bird Goides: European Roller Coracias garrulus]
* [http://ibc.lynxeds.com/species/european-roller-coracias-garrulus European Roller (Coracias garrulus)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131121033924/http://ibc.lynxeds.com/species/european-roller-coracias-garrulus |date={{dat|2013|11|21||bez}} }}

[[Kategorija:Zaļās vārnas]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]</text>
      <sha1>9vt3gl6m1qk5mqj4vkg2ugv0d1fuyy9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tenerife</title>
    <ns>0</ns>
    <id>133687</id>
    <revision>
      <id>4485469</id>
      <parentid>4436657</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:39:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485469</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4368" sha1="9j54i5awuck9u8bmff4c24t4g8d6s0j" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|name                   = Tenerife
|other_name             =
|native_name            = 
|nickname               =
|settlement_type        = sala
|motto                  =
&lt;!-- images and maps  -----------&gt;
|image_skyline          = Tenerifenorth.jpg
|imagesize              = 300px
|image_caption          = 
|image_flag             = Flag of Tenerife.svg
|flag_size              =
|image_seal             =
|seal_size              =
|image_shield           =
|shield_size            =
|image_map              = Tenerife locator.png
|mapsize                = 300px
|map_caption            = Tenerifes atrašanās vieta
|image_map1             =  
|mapsize1               = 
|map_caption1           = 
|image_dot_map          =
|dot_mapsize            =
|dot_map_caption        =
|dot_x =  |dot_y =
|pushpin_map            = 
|pushpin_label_position = bottom
|pushpin_mapsize        = 360
|pushpin_map_caption    =
&lt;!-- Location ------------------&gt;
|coordinates_display    = inline,title
|coordinates_region     = ES
|subdivision_type       = Valsts
|subdivision_name       = {{ESP}}
|subdivision_type1      = [[Spānijas autonomās kopienas|Autonomā kopiena]]
|subdivision_name1      = [[Kanāriju Salas]]
|subdivision_type2      = 
|subdivision_name2      = 
|subdivision_type3      = 
|subdivision_name3      = 
|subdivision_type4      =
|subdivision_name4      =
|area_total_km2           = 2034
|population_as_of               = 2008
|population_footnotes           =
|population_note                =
|population_total               = 899833
|population_density_km2         = auto
|population_density_sq_mi       =
|timezone               = UTC
|utc_offset             = 0
|timezone_DST           = UTC+1
|utc_offset_DST         = +1
|latd=28 |latm=16|lats= 7|latNS=N
|longd=16|longm=36|longs=20|longEW=W
|website                = http://www.tenerife.es
|footnotes              =
}}
'''Tenerife''' ({{val|es|Tenerife}}; izrunā: {{IPA|[[Starptautiskais fonētiskais alfabēts|[teneˈɾife]]]}}) ir lielākā no septiņām [[Spānija]]i piederošajām [[Kanāriju salas|Kanāriju salām]], [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānā]], netālu no [[Āfrika]]s [[piekraste]]s. Sala ir 2034,38 [[kvadrātkilometrs|km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;]] liela&lt;ref&gt;{{Cite web |date=2023-08-23 |title=Tenerife |url=https://www.britannica.com/place/Tenerife |access-date=2023-08-24 |website=[[Britannica]]}}&lt;/ref&gt; un tajā dzīvo 931 646 iedzīvotāji.&lt;ref name=ab&gt;https://www.boe.es/eli/es/rd/2022/12/20/1037/dof/spa/pdf&lt;/ref&gt; Tā ir apdzīvotākā sala Kanāriju salās un apdzīvotākā Spānijai piederošā sala. Augstākā virsotne — darbīgs vulkāns [[Teide]] (''Pico de Teide'') (3718 m) Tenerifes salā. Teide ir arī augstākā virsotne visā Spānijā.

Tenerife ir Kanāriju salu ekonomiskais centrs un viens no ievērojamākajiem tūrisma mērķiem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://noticias.terra.es/local/2009/0812/actualidad/canarias-recibe-593604-turistas-extranjeros-durante-el-mes-de-julio-un-16-menos-que-los-registrados-en-2008.aspx |title=Canarias recibe 593.604 turistas extranjeros durante el mes de julio, un 16% menos que los registrados en 2008&lt;!-- Bota izveidots nosaukums --&gt; |access-date={{dat|2012|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120309092345/http://noticias.terra.es/local/2009/0812/actualidad/canarias-recibe-593604-turistas-extranjeros-durante-el-mes-de-julio-un-16-menos-que-los-registrados-en-2008.aspx }}&lt;/ref&gt; salu ik gadu apmeklē apmēram 5 miljoni tūristu.

Tenerifē notiek arī viens no pasaules lielākajiem [[karnevāls|karnevāliem]] ''Carnival of Santa Cruz de Tenerife'', kas ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]].&lt;ref&gt;http://www.santacruzmas.com/SantaCruzMas09.asp?IdMenu=10&amp;IdSeccion=41&amp;IdSubseccion=238{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tāpat Tenerife ir vienīgā Spānijai piederošā sala, kurā ir divas lidostas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{wikivoyage}}
* [http://www.cabtfe.es/ Tenerifes valdība] {{en ikona}}
* [http://www.dmoz.org/Regional/Europe/Spain/Autonomous_Communities/Canary_Islands/Tenerife/ Open Directory Project profils] {{en ikona}}

{{Spānija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Spānija]]
[[Kategorija:Kanāriju salas]]</text>
      <sha1>9j54i5awuck9u8bmff4c24t4g8d6s0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Černomirdins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>134627</id>
    <revision>
      <id>4485672</id>
      <parentid>4455875</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:18:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485672</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="32648" sha1="eomg48q52wgelpi803hm9uzeng3h0lx" xml:space="preserve">{{labs raksts}}
{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Viktors Černomirdins
|     vārds_orig = ''Виктор Черномырдин''
|         attēls = ЧЕРНОМЫРДИН Виктор Степанович.jpg
|     att_izmērs = 181px
|  att_nosaukums = Krievijas sūtnis Ukrainā 2003. gadā
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1938
|     dz_mēnesis = 4
|       dz_diena = 9
|       dz_vieta = Čornijotroga, Čkalovas apgabals, [[KPFSR]], {{USSR}} (tagad [[Orenburgas apgabals]])
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 2010
|      m_mēnesis = 11
|        m_diena = 3
|        m_vieta = [[Maskava]], {{RUS}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|        dzimums = V
|         vecāki = Stepans Černomirdins&lt;br&gt;Marfa Černomirdina
|          brāļi = Nikolajs, Aleksandrs
|          māsas = Nataļja, Jekaterina
|   dzīvesbiedrs = Valentīna Černomirdina
|          bērni = Vitālijs Černomirdins&lt;br&gt;Andrejs Černomirdins
|       paraksts = Viktor Chernomyrdin’s signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr = 
|       amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja vietas izpildītājs 
| term_sākums = {{dat|1998|8|23|N}}
| term_beigas = {{dat|1998|9|11|N}}
| apbalvojumi = 
|    piezīmes =   
}}
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr =
|       amats = Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs
| term_sākums = {{dat|1992|12|14|N}}
| term_beigas = {{dat|1998|3|23|N}}
| apbalvojumi = [[Attēls:Orden for Service I.png|border|75px|link=I šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Orden for Service II.png|border|53px|link=II šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service III.png|border|53px|link=III šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]] [[Attēls:Orden for Service IV.png|border|42px|link=IV šķiras Ordenis par Kalpošanu Tēvijai (Krievija)]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Orden of Friendship.png|border|40px|link=Draudzības ordenis (Krievija)]]&lt;br&gt;
[[Attēls:RUS Medal 300 Years of the Russian Navy ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Krievijas flotes 300 gadu jubilejai]] [[Attēls:Ribbon Medal 850 Moscow.png|border|40px|link=Medaļa par godu Maskavas 850 gadu jubilejai]] [[Attēls:RUS Medal In Commemoration of the 1000th Anniversary of Kazan ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa par godu Kazaņas 1000 gadu jubilejai]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Ukraine-republic007.png|border|60px|link=V šķiras Kņaza Jaroslava Gudrā ordenis (Ukraina)]] [[Attēls:Order of Merit 3rd Class of Ukraine.png|border|60px|link=III šķiras Ordenis &quot;Par Nopelniem&quot; (Ukraina)]]&lt;br&gt;
[[Attēls:OrdenParasat.png|40px|link=Cildenības ordenis (Kazahstāna)]] [[Attēls:Ribbon bar of Gosh medal.png|border|40px|link=Mhitara Goša medaļa (Armēnija)]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Sergiy_Radonejskiy_-_2.svg|28px|link=Sirdsskaidrā Radoņežas Sergija II šķiras ordenis]]&lt;br&gt;
[[Attēls:Diploma_of_the_President_of_Russia.png|25px|Krievijas Federācijas Prezidenta Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]] [[Attēls: Нагрудный знак к Почетной грамоте Правительства РФ.png|20px|Krievijas Federācijas Valdības Atzinības raksts]]
|    piezīmes =   
}}
{{Amatpersonas infodaļa
| amatp_virsr =
|       amats = PSRS gāzes rūpniecības ministrs
| term_sākums = {{dat|1985|2|12|N}}
| term_beigas = {{dat|1989|6|27|N}}
| apbalvojumi =  [[Attēls:SU Order of the October Revolution ribbon.svg|border|40px|link=Oktobra Revolūcijas ordenis]] {{Sarkanā Karoga ordenis}} [[Attēls:Order badge of honor rib.png|border|40px|link=Ordenis &quot;Goda zīme&quot;]]&lt;br&gt;
[[Attēls:SU Medal Forty Years of Victory in the Great Patriotic War 1941-1945 ribbon.svg|border|40px|link=Jubilejas medaļa, godinot Uzvaras 1941.–1945. gada Lielajā Tēvijas karā 40. gadadienu]]
|    piezīmes =   
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = Partijas piederība līdz 1990. gadam
|         amats = 
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]]
|      piezīmes = '''Apbalvojumi''' [[Attēls:SU Medal In Commemoration of the 100th Anniversary of the Birth of Vladimir Ilyich Lenin ribbon.svg|border|40px|link=Medaļa, atceroties 100 gadus kopš Ļeņina dzimšanas]]
}}
{{Politiķa infodaļa
| sadaļas_virsr = Partijas piederība no 1990. līdz 2006. gadam
|         amats = partijas priekšsēdētājs (līdz 2000. gadam)
|   term_sākums = 
|   term_beigas = 
|       partija = [[Mūsu mājas – Krievija]]
|      piezīmes = 
}}
{{Inženiera infodaļa
|     inž_nosauk = Inženiertehnologa un inženierekonomista
|         nozare = 
|   darba_vietas =
|      izglītība = [[Samāras Valsts Tehniskā universitāte|Kuibiševas Politehniskais institūts]] (1966)&lt;br&gt;[[V. Černomirdina vārdā nosauktais Maskavas Valsts Atklātā universitāte|Vissavienības Neklātienes politehniskais institūts]] (1972)
|       projekti =
|    izgudrojumi =
|     sasniegumi = Tehnisko zinātņu kandidāts (1981)&lt;br&gt;(disertācija &quot;Sērūdeņraža gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus&quot;)
|    apbalvojumi = 
|       piezīmes =   
}}
}}
'''Viktors Černomirdins''' ({{val|ru|Виктор Степанович Черномырдин}}; dzimis {{dat|1938|4|9}}, miris {{dat|2010|11|3|}}) bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievijas Federācija]]s politiķis. PSRS Gāzes rūpniecības ministrs (1985–1989), tad valsts koncerna [[Gazprom]] vadītājs (1989–1992).

Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs (1992–1998), Krievijas Federācijas sūtnis Ukrainā (2001–2009).&lt;ref name=&quot;nekr&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/articles/2010/11/03/chernomyrdin/|title=Умер Черномырдин|publisher=lenta.ru}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums == 
Dzimis 1938. gada 9. aprīlī [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabala]] Čornijotrogas ciemā piecu bērnu ģimenē. Tēvs Stepans bija cēlies no [[kazaki|kazaku]] dzimtas, strādāja par šoferi. 1957. gadā Viktors pabeidza [[Orska]]s 1. Tehnisko arodvidusskolu un sāka strādāt [[Valērijs Čkalovs|Valērija Čkalova]] vārdā nosauktajā Orskas Naftas pārstrādes rūpnīcā kā [[atslēdznieks]], kā arī kompresoru un sūkņu mašīnists. 1957.-1960. gados dienējis armijā kā lidlauka tehniķis Spaskā-Daļņijā ([[Piejūras novads]]), pēc tam atgriezies strādāt uz to pašu rūpnīcu kā iekārtas mašīnists un operators, tad kā tehnoloģiskās iekārtas vadītājs.
No 1962. līdz 1966. gadam studēja [[Samara|Kuibiševas]] Politehniskajā institūtā, iegūstot inženiertehnologa kvalifikāciju.&lt;ref&gt;[http://www.panorama.ru/gov/gov20008.shtml Russian Governement] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 1967.-1973. gadā strādājis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] Orskas pilsētas komitejā par instruktoru, pārziņa vietnieku, arī par nodaļas pārzini. Paralēli 1968.-1972. gados mācās Vissavienības Neklātienes Politehniskajā institūtā, pēc kā iegūst [[inženierekonomika|inženierekonomista]] specialitāti.&lt;ref name=&quot;nekr&quot; /&gt;

No 1973. līdz 1978. gadam Černomirdins vadīja Orskas gāzes pārstrādes rūpnīcu, tad strādāja Maskavā kā [[PSKP Centrālā komiteja|PSKP Centrālās komitejas]] Smagās rūpniecības nodaļas instruktors. 1981. gadā aizstāvēja tehnisko [[zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāta]] disertāciju &quot;[[Sērūdeņradis|Sērūdeņraža]] gāzes padziļināta pārstrāde, pielietojot jaunus komponentus&quot;.
1982. gadā Viktoru Černomirdinu iecēla par PSRS [[PSRS Gāzes rūpniecības ministrija|Gāzes rūpniecības ministra]] vietnieku. Nākamajā gadā viņš kļuva par Vissavienīvas ražošanas apvienības &quot;Tjumeņgazprom&quot; vadītāju. No 1985. līdz 1989. gadam Viktors Černomirdins bija PSRS Gāzes rūpniecības ministrs. Pēc tam viņš līdz 1992. gadam vadīja valsts gāzes koncernu &quot;[[Gazprom]]&quot;.

=== Politiskā karjera ===
1980. gados Viktors Černomirdins kļuva par [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] deputātu (1984—1989) un arī par [[KPFSR]] Augstākās Padomes deputātu (1985—1990). No 1986. līdz 1990. gadam V. Černomirdins bija [[PSKP CK]] loceklis. Tolaik Černomirdins iepazinās ar [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]], kurš bija PSKP [[Sverdlovskas apgabals|Sverdlovskas apgabala]] komitejas pirmais sekretārs.
1992. gada 30. maijā Viktors Černomirdins kļuva par Krievijas Valdības Priekšsēdētāja vietnieku kurināmā un enerģētikas kompleksa sfērā.&lt;ref name=&quot;nekr&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=092391 Указ президента РСФСР от 30.05.1992 N 535]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Tā paša gada 14. decembrī Krievijas prezidents B. Jeļcins VII Krievijas Federācijas Tautas deputātu sanāksmē, sakarā ar vairuma deputātu izteikto neapmierinātību ar [[Jegors Gaidars|Jegoru Gaidaru]] kā valdības priekšsēdētāja kandidātu (amats toreiz bija neaizņemts kopš 1991. gada septembra), piedāvāja deputātiem nobalsot par vienu no 5 citām kandidatūrām, kuras tika izvēlētas no pašu deputātu frakciju piedāvātajām.&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 Указ Президента РСФСР от 26.09.1991 N 132] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103045/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=089983 |date=19.10.2013 }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Rezultātā par Ministru Padomes — Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāju kļuva Viktors Černomirdins.&lt;ref&gt;[http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?searchres=&amp;collection=1&amp;sort=-1&amp;div=209000010&amp;edition=209000001 Постановление Съезда народных депутатов Российской Федерации от 14.12.1992 № 4088-I Об утверждении Председателя Совета Министров Российской Федерации] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 Указ президента Российской Федерации от 14 декабря 1992 года № 1567 &quot;О Председателе Совета Министров—Правительства Российской Федерации&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090619083230/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=093394 |date={{dat|2009|06|19||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

1993. gada 25. decembrī Černomirdina ieņemtais amats tika oficiāli pārdēvēts īsāk — par [[Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētājs|Krievijas Federācijas Valdības priekšsēdētāja]] amatu.
Visu savu premjerministra pilnvaru laiku un vēl līdz 1998. gada 26. maijam bija Krievijas Federācijas Drošības Padomes pastāvīgais loceklis.&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 Указ Президента Российской Федерации от 26 мая 1998 года № 592 &quot;О членах Совета Безопасности Российской Федерации&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814042540/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=068320 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
1993. gada 18. februārī kā valdības priekšsēdētājs parakstīja &quot;Vienošanos par augsti bagātinātā [[Urāns (elements)|urāna]] izmantošanu, kurš ir iegūts no [[kodolieroči]]em&quot;.

1995. gada maijā kļuva par Viskrievijas sabiedriski politiskās kustības &quot;Mūsu mājas — Krievija&quot; ({{val|ru|&quot;Наш дом – Россия&quot;}}, saīsināti NDR) priekšsēdi. Decembra vēlēšanās šī kustība ieguva 10.1 % balsu un iekļuva [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas Valsts Domē]]. Pēc B. Jeļcina atkārtotās ievēlēšanas prezidenta amatā 1996. gada jūlijā V. Černomirdina valdība, atbilstoši Krievijas [[konstitūcija]]i, demisionēja. No jauna Viktors Černomirdins tika apstiprināts savā amatā ar Valsts Domes balsojumu 10. augustā.

[[Attēls:VI съезд НДР.jpg|thumb|left|300 px|1999. gada 24. aprīlī NDR VI kongresā V. Černomirdinu atkārtoti ievēlēja par kustības priekšsēdi.&lt;ref&gt;[http://www.panorama.ru/works/vybory/party/ndr.html Наш дом — Россия (НДР)] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;]]

1995. gada jūnijā pēc teroristiskā akta [[Budjonnovska|Budjonnovskā]] [[Stavropoles novads|Stavropoles novadā]] Viktors Černomirdins vadīja sarunas ar [[Šamils Basajevs|Šamilu Basajevu]], kura vadītā [[Čečeni|čečenu]] kaujinieku vienība bija sagrābusi slimnīcu, nogalinot ap 180&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20081224070809/http://lifeinschool.narod.ru/project/004/budenovsk.htm Терроризм в России] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; un paturot gūstā līdz 2000 civiliedzīvotāju, kurus turēja slimnīcā, pieprasot pārtraukt [[Pirmais Čečenijas karš|karadarbību]] [[Čečenija|Čečenijas Republikā]]. Pēc Krievijas specvienību neveiksmīga triecienuzbrukuma (atbrīvots 61 cilvēks) V. Černomirdins sarunās ar Š. Basajevu pa tālruni panāca, ka lielāko daļu ķīlnieku atbrīvoja, bet vēl 123 cilvēki kalpoja kā garants teroristu drošai izceļošanai uz Čečenijas kalnu rajonu (pēc tam ķīlnieki tika atlaisti). Tika izsludināts karadarbības pārtraukums uz neierobežotu laiku. Vēlāk Viktors Černomirdins kļuva par Budjonovskas goda pilsoni.&lt;ref&gt;[http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html Почётный гражданин Будённовска] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618164333/http://www.businesspress.ru/newspaper/article_mId_187_aId_4774.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

1995. gada 7. janvārī, Kristus Piedzimšanas svētkos ([[Ziemassvētki|Ziemsvētkos]]), [[patriarhs]] [[Aleksijs II]] un Krievijas Valdības priekšsēdētājs Viktors Černomirdins piedalījās pirmā akmens un piemiņas plāksnes ielikšanas ceremonijā atjaunojamās [[Kristus Glābēja katedrāle]]s pamatos.&lt;ref&gt;[http://www.xxc.ru/reconst/stage/ Этапы воссоздания Храма Христа Спасителя] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131017215434/http://www.xxc.ru/reconst/stage/ |date={{dat|2013|10|17||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas Federācijas Aizsardzības Padomes izveidošanas un līdz tās likvidēšanai V. Černomirdins kā Valdības priekšsēdētājs pildīja šīs padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (1996. gada 25. jūlijs — 1998. gada 3. marts).

1996. gada 7. septembrī patriarhs Aleksijs II iesvētīja Sv. Apustuļa un Evaņģēlista [[Svētais Evaņģēlists Jānis|Jāņa]] dievnamu Černomirdina dzimtenē Čornijotrogas ciemā. Dievnams tapis ar Černomirdinu ģimenes atbalstu.&lt;ref&gt;[http://www.orenburg-gov.ru/cda/ContentServer?pagename=Spark/InformationPage&amp;sectionid=1186063260280&amp;articleid=1186063260588 Чёрный Отрог]{{Dead link|date=August 2015}} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Svinībās piedalījās [[Orenburga]]s un Buzulukas metropolīts Valentīns (Miščuks), [[Odesa]]s un Izmailas metropolīts Agafangels (Savins), Svētā Daniela stavropigiālā vīriešu klostera priekšnieka vietnieks arhimandrīts Aleksijs, Orenburgas apgabala gubernators Aleksejs Černišovs un arī pats Viktors Černomirdins.&lt;ref&gt;[http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm Мощи в Чёрном Отроге] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150330073850/http://www.stobitel.ru/ru/jurn2/3.htm |date={{dat|2015|03|30||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

Borisa Jeļcina [[Sirds slimības|sirds operācijas]] laikā (1996. gada 5.-6. novembrī) Viktors Černomirdins pildīja Krievijas Prezidenta pienākumus.&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&amp;PSC=1&amp;PT=3&amp;Page=1 Указ президента Российской Федерации от 19 сентября 1996 года № 1378 &quot;О временном исполнении обязанностей президента Российской Федерации&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103001/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=78268&amp;PSC=1&amp;PT=3&amp;Page=1 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 Указ президента РФ № 1534 от 5 ноября 1996 года &quot;О возложении на Председателя Правительства Российской Федерации Черномырдина В. С. временного исполнения обязанностей президента Российской Федерации&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103048/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079724 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 Указ президента Российской Федерации от 6 ноября 1996 года № 1535 &quot;О прекращении временного исполнения Председателем Правительства Российской Федерации обязанностей президента Российской Федерации&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103042/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=079723 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

1998. gada 23. martā Boriss Jeļcins atlaida Viktora Černomirdina valdību un uzdeva pildīt Valdības priekšsēdētāja pienākumus [[Sergejs Kirijenko|Sergejam Kirijenko]]. Černomirdina valdība ilga 5 gadus, 3 mēnešus un 9 dienas.
Īslaicīgi V. Černomirdins atgriezās pie varas kā premjera amata pienākumu izpildītājs kopš 1998. gada 24. augusta, bet, tā kā viņa kandidatūru divreiz noraidīja Valsts Dome, par Valdības priekšsēdētāju tika nominēts (un apstiprināts) [[Jevgēnijs Primakovs]].

1999. gada 14. aprīlī viņu iecēla par īpašo Krievijas prezidenta pārstāvi situācijas noregulēšanas jautājumos [[Dienvidslāvija]]s Savienotajā Republikā.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20120114062958/http://www.pravoteka.ru/pst/1042/520837.html Указ президента Российской Федерации от 14 апреля 1999 года № 467 &quot;О специальном представителе президента Российской Федерации по урегулированию ситуации вокруг Союзной Республики Югославии&quot;] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Atbrīvots no šī amata kā &quot;pienākumus izpildījis&quot; 7. oktobrī.&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 Указ президента Российской Федерации от 7 октября 1999 года № 1351 &quot;О Черномырдине В. С.&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019103039/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=060838 |date={{dat|2013|10|19||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 1999. gadā par miera sekmēšanas pūliņiem [[Kosovas krīze]]s risināšanā un ārpolitisko darbību nominēts [[Nobela miera prēmija]]i. 2003. gadā iznāca V. Černomirdina grāmata &quot;Izaicinājums&quot; (''Вызов''), kurā viņš izklāsta savu skatījumu uz Balkānu krīzes notikumiem.

1999.-2001. gadā Krievijas Valsts Domes deputāts no [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]]. No 1999. līdz 2000. gadam atkal vadīja &quot;Gazpromu&quot;.
2000.-2001. gadā Viktors Černomirdins piedalījās [[UNESCO]] rīkotās ekspedīcijas organizēšanā apkārt pasaulei &quot;Lielā Ziemeļu Taka&quot; kā organizācijas komitejas galva, kā arī piedalījās starta pasākumā Zapoļarnijas pilsētā.&lt;ref&gt;[http://kp.ru/daily/22511/8208/ Виктор Степанович возглавил оргкомитет Всемирной кругосветной экспедиции ЮНЕСКО &quot;Великая Северная Тропа&quot;] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Diplomātiskā karjera ===
No 2001. gada 21. maija līdz 2009. gada 11. jūnijam Viktors Černomirdins bija Krievijas Federācijas Ārkārtas un Pilnvarotais sūtnis [[Ukraina|Ukrainā]]&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 Указ президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 573 &quot;О назначении Черномырдина В. С. Чрезвычайным и Полномочным Послом Российской Федерации в Украине&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814043010/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007145 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; un Krievijas prezidenta īpašais pārstāvis tirdzniecības un ekonomisko saišu ar Ukrainu attīstības jautājumos.&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 Распоряжение президента Российской Федерации от 21 мая 2001 года № 273-рп &quot;О специальном представителе президента Российской Федерации по развитию торгово-экономических отношений с Украиной&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110814052710/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=007142 |date={{dat|2011|08|14||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 Указ президента Российской Федерации от 10 апреля 2003 года № 415 &quot;О присвоении Черномырдину В. С. дипломатического ранга Чрезвычайного и Полномочного Посла&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625151546/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=016888 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Kopš 2007. gada 23. novembra — Ukrainā akreditētā diplomātiskā korpusa [[duajiens]].&lt;ref&gt;[http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&amp;name=News&amp;file=article&amp;sid=723&amp;POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 Черномырдин — дуайен дипкорпуса в Украине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131227005724/http://www.embrus.org.ua/modules.php?op=modload&amp;name=News&amp;file=article&amp;sid=723&amp;POSTNUKESID=171beb42d497a8a0 |date={{dat|2013|12|27||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Sūtņa amatā Černomirdins pavadīja astoņus gadus.&lt;ref name=&quot;nekr&quot; /&gt;

[[Attēls:Виктор Черномырдин в &quot;Московском Комсомольце&quot;.jpg|thumb|right|Viktors Černomirdins atklāj piemiņas plāksni rakstniekam [[Mihails Šolohovs|M. Šolohovam]].&lt;ref&gt;[http://www.mk.ru/editions/daily/article/2009/09/23/355784-pervoe-ispyitanie-mihaila-sholohova.html Первое &quot;Испытание&quot; Михаила Шолохова — Свежий МК МК&lt;!-- Заголовок добавлен ботом --&gt;]{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;]]
2008. gada 4. februārī Viktors Černomirdins kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs nodeva [[Krievijas Valsts Bibliotēka]]i simts eksemplārus M. Šolohova romāna &quot;[[Klusā Dona (romāns)|Klusā Dona]]&quot; manuskripta [[faksimils|faksimila]] izdevuma. Šis manuskripts ilgstoši tika uzskatīts par nozaudētu, taču tad Krievijas valstij radās iespēja nopirkt to no M. Šolohova karadrauga Vasilija Kudašova mantiniekiem. Izdevuma prezentācijā piedalījās [[Francija|franču]] rakstnieks [[Moriss Drions]].&lt;ref&gt;[http://www.newsru.com/cinema/05feb2008/sholohov.html Рукопись романа Шолохова &quot;Тихий Дон&quot; передана Российской государственной библиотеке]{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.pravda.ru/news/culture/08-11-2006/202960-ran-0/ Морис Дрюон приезжает в Москву для участия в презентации издания рукописи &quot;Тихого дона&quot;]{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=iYA1abpWHTQ Виктор Черномырдин и &quot;Тихий Дон&quot; Михаила Шолохова]{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 17. februārī Ukrainas Ārlietu ministrija un ministrs V. Ogrizko brīdināja V. Černomirdinu par viņa iespējamo pasludināšanu par [[persona non grata]] &quot;sakarā ar viņa nediplomātiskajiem novērtējumiem, komentāriem un izteikumiem par Ukrainu un tās vadītājiem&quot;.&lt;ref&gt;[http://news.mail.ru/politics/2377474 Политика: За рубежом: Черномырдин может быть объявлен персона нон грата на Украине. 17.02.2009, 19:52 &quot;Вести. Ru&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131019082402/http://news.mail.ru/politics/2377474/ |date=19.10.2013 }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Ukrainas valdības priekšsēdētāja [[Jūlija Timošenko|J. Timošenko]] noliedza, ka viņai būtu kāda saistība ar V. Ogrizko izteikumiem.&lt;ref&gt;[http://news.mail.ru/politics/2380072/ Украинский МИД удивил российских дипломатов. 18 февраля 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131018002519/http://news.mail.ru/politics/2380072/ |date={{dat|2013|10|18||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 3. martā sekoja V. Ogrizko atstādināšana no amata.&lt;ref&gt;[http://www.polit.ru/news/2009/03/03/mid_print.html Новости ''Полит.ру'', 3 марта 2009 г]{{Novecojusi saite}}. — 03.03.2009{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

2009. gada 11. jūnijā Krievijas prezidents [[Dmitrijs Medvedevs]] atcēla Černomirdinu no Krievijas sūtņa Ukrainā pienākumiem un iecēla viņu par savu vietnieku, kā arī par Krievijas īpašo pārstāvi ekonomiskās sadarbības jautājumos ar NVS valstīm.&lt;ref&gt;[http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 Указ президента Российской Федерации от 11 июня 2009 года № 654 &quot;О специальном представителе президента Российской Федерации по вопросам экономического сотрудничества с государствами — участниками Содружества Независимых Государств&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090625144552/http://document.kremlin.ru/doc.asp?ID=52817 |date={{dat|2009|06|25||bez}} }}{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|title=Chernomyrdin dismissed as Russian ambassador to Ukraine|publisher=sputniknews.com|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20151019112150/http://sputniknews.com/world/20090611/155230948.html|archivedate={{dat|2015|10|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Miris 2010. gada 3. novembrī [[Maskava]]s Centrālajā Klīniskajā slimnīcā no [[Miokarda infarkts|miokarda infarkta]], ciešot no smagas [[Vēzis (slimība)|onkoloģiskas]] slimības un [[nieru mazspēja]]s. Pēc piemiņas dievkalpojuma notika nelaiķa apstāvēšana Uspenskas katedrālē Maskavas Dievmātes-Smoļenskas  [[Novodevičjes klosteris (Maskava)|Novodevičjes klosterī]]. To vadīja patriarha vietnieks Maskavas eparhijā, Kruticu un Kolomnas metropolīts Juvenālijs (Pojarkovs). Grēku atlaišanas lūgšanu nolasīja Maskavas un visas Krievzemes patriarhs [[Kirils (Maskavas Patriarhs)|Kirils]]. Viktors Černomirdins un viņa sieva Valentīna ir apglabāti [[Novodevičjes kapsēta]]s 3. iecirknī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lenta.ru/news/2010/11/05/burial/|title=В Москве похоронили Черномырдина|publisher=lenta.ru}}&lt;/ref&gt;

{{center|
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot;&gt;
Attēls:Памятник В. С. Черномырдину и его супруге В. Ф. Черномырдиной. 5 ноября 2012 г..jpg|Viktora Černomirdina un viņa sievas Valentīnas kaps Novodevičjes kapsētā Maskavā
Attēls:Похороны Виктора Черномырдина 2.jpg|Vladimirs Putins un Dmitrijs Medvedevs Viktora Černomirdina bērēs
&lt;/gallery&gt;
}}

== Grāmata par Černomirdinu ==
{{pamatraksts|Viktora Černomirdina spārnotie izteikumi}}
2008. gadā žurnālists Aleksandrs Gamovs publicēja grāmatu &quot;Gribējām kā labāk…&quot; ar politiķa aforistiskiem izteikumiem un intervijām. Černomirdinam piedēvē pazīstamo izteicienu: &quot;Gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/|title=Виктор Степанович Черномырдин|publisher=genialnee.net|access-date={{dat|2015|08|14||bez}}|archive-date={{dat|2010|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101110000759/http://www.genialnee.net/authors/Viktor_Stepanovich_Chernomyrdin/}}&lt;/ref&gt;

== Ģimene ==
1961. gadā  apprecējās, viņa laulībā ar sievu Valentīnu piedzimuši divi dēli — Vitālijs un Andrejs. Vecākais dēls Vitālijs kopš 1989. gada strādā &quot;Gazprom&quot; kompānijā un kopš 2000. gada vada Černomirdina Reģionālo sabiedrisko fondu &quot;Vidusšķiras atbalsts un attīstība&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&amp;root=1&amp;tvd=2562000340488&amp;vrn=2562000340488&amp;region=56&amp;global=&amp;sub_region=56&amp;prver=0&amp;pronetvd=0&amp;type=341&amp;vibid=4564034108171 Выборы в Оренбуржье] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121130131203/http://www.orenburg.vybory.izbirkom.ru/region/region/orenburg?action=show&amp;root=1&amp;tvd=2562000340488&amp;vrn=2562000340488&amp;region=56&amp;global=&amp;sub_region=56&amp;prver=0&amp;pronetvd=0&amp;type=341&amp;vibid=4564034108171 |date={{dat|2012|11|30||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; Jaunākais dēls Andrejs arī strādājis &quot;Gazprom&quot;,&lt;ref&gt;''Козырев М.'' [http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB Черномырдин и сыновья] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100524114242/http://www.forbesrussia.ru/forbes/issue/2007-12/11213-%C2%ABchernomyrdin-i-synovya%C2%BB |date={{dat|2010|05|24||bez}} }}. // [[Forbes]]. 12/2007. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; 2011. gadā ievēlēts par Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;[http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&amp;y=2011&amp;n=2 Черномырдин, А. В. &quot;Тихий Дон&quot; XXI века. Наш Современник, 2011, 2, с. 191—193] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305095901/http://www.nash-sovremennik.ru/main.php?m=num&amp;y=2011&amp;n=2 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rospisatel.ru/prezentazija%20td1.htm В Москве состоялась презентация исходной редакции романа Михаила Шолохова &quot;Тихий Дон&quot;&lt;!-- Заголовок добавлен ботом --&gt;] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html В Москве представлен воссозданный роман Шолохова &quot;Тихий Дон&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130220042705/http://rus.ruvr.ru/2011/04/08/48673457.html |date={{dat|2013|02|20||bez}} }} {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.youtube.com/watch?v=B6QBdigjH0Q Шолоховский &quot;Тихий Дон&quot; — ПЛАЩАНИЦА РУССКОГО ЯЗЫКА — YouTube&lt;!-- Заголовок добавлен ботом --&gt;] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt; V. Černomirdinam ir četri mazbērni. 
{{center|
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;100px&quot;&gt;
Attēls:Виктор Степанович и Валентина Федоровна.jpg|Viktors un Valentīna Černomirdini 2003. gada decembrī
Attēls:Виталий и Виктор Степанович Черномырдины.jpg|Viktors Čenomirdins ar vecāko dēlu Vitāliju 2003. gadā
Attēls:Председатель Международного Шолоховского комитета Андрей Черномырдин.jpg|Jaunākais dēls Andrejs kā Starptautiskās Šolohova komitejas priekšsēdētājs
&lt;/gallery&gt;
}}
== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Černomirdins, Viktors}}
[[Kategorija:Krievijas valdības vadītāji]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas diplomāti]]
[[Kategorija:PSKP CK locekļi]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Goda Zīme&quot; apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]]
[[Kategorija:Orenburgas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Oktobra Revolūcijas ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Ar ordeni &quot;Par nopelniem&quot; apbalvotie (Ukraina)]]</text>
      <sha1>eomg48q52wgelpi803hm9uzeng3h0lx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ziemeļbriedis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>136521</id>
    <revision>
      <id>4485729</id>
      <parentid>4151526</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485729</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19774" sha1="cjeglm5i20o17bwjq1hwdgu0q33y73p" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| attēls = Caribou.jpg
| att_nosaukums =
| valsts = Animalia
| valsts_lv = Dzīvnieki
| valsts_r = Dzīvnieki
| tips = Chordata
| tips_lv = Hordaiņi
| klase = Mammalia
| klase_lv = Zīdītāji
| kārta = Artiodactyla
| kārta_lv = Pārnadži
| apakškārta = Ruminantia
| apakškārta_lv = Atgremotāju apakškārta  
| dzimta = Cervidae
| dzimta_lv = Briežu dzimta 
| apakšdzimta = Capreolinae
| apakšdzimta_lv = Stirnu apakšdzimta
| ģints = Rangifer
| ģints_lv = Ziemeļbrieži
| ģints_r = Ziemeļbriedis
| suga = Rangifer tarandus
| suga_lv = Ziemeļbriedis
| binomial = Rangifer tarandus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt;
| izplatība =
[[Attēls:Rangifer tarandus map.png|center|250px]]&lt;br /&gt;Ar zaļu atzīmēta ziemeļbriežu izplatība Ziemeļamerikā, ar sarkanu - Eirāzijā
| kategorijas = nē
}}
'''Ziemeļbriedis''' (''Rangifer tarandus'') ir liela auguma [[briežu dzimta]]s (''Cervidae'') [[zīdītājs]], kas pieder '''ziemeļbriežu ģintij''' (''Rangifer''). Tā ir vienīgā [[suga]] ziemeļbriežu ģintī. Ziemeļbrieži dalās 2 lielās grupās: tundras ziemeļbrieži, kuriem ir 8 [[pasuga]]s, un meža ziemeļbrieži, kuriem ir 5 pasugas.

Ziemeļbriedis ir izplatīts [[ziemeļu puslode]]s [[Arktika|arktiskajā]] un subarktiskajā [[bioma|biomā]]. Ir sastopamas [[dzīvnieku migrācija|migrējošas]] [[populācija]]s un populācijas, kas ir nometnieces. Kopumā suga ir plaši izplatīta, tomēr dažu pasugu izdzīvošana ir apdraudēta, un dažas no tām ir jau izmirušas.&lt;ref&gt;[http://rparticle.web-p.cisti.nrc.ca/rparticle/AbstractTemplateServlet?journal=cjz&amp;volume=80&amp;year=&amp;issue=&amp;msno=z02-062&amp;calyLang=eng Evolution of the Dawson caribou (Rangifer tarandus dawsoni)]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Ziemeļbriežu [[medības]] un to audzēšana daļējos mājas apstākļos, lai iegūtu gaļu, kažokādu, ragus, pienu un tos izmantotu kā transporta līdzekli, ir viena no svarīgākajām nodarbēm daudzām [[ziemeļi|ziemeļu]] [[tauta|tautām]].&lt;ref&gt;[http://www.jstor.org/pss/278435 The Caribou Wild Reindeer as a Human Resource]&lt;/ref&gt; Pateicoties mītam par [[Ziemassvētku vecītis|Ziemassvētku vecīša]] lidojošajiem ziemeļbriežiem, tos labi pazīst visā [[pasaule|pasaulē]], kur svin [[Ziemassvētki|Ziemassvētkus]].&lt;ref&gt;[http://icr.arcticportal.org/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=142:flying-reindeer-and-santa-claus-&amp;catid=2:feature-archive&amp;Itemid=7 Flying Reindeer and Santa Claus: Fact, Fiction and Myth]&lt;/ref&gt;

'''Ziemeļbriežu ganīšana'''​

* Ziemeļbriežu ganīšana nodrošina ienākumus vairāk nekā 20 dažādām Arktikas pamatiedzīvotāju kopienām.​
* Kopumā deviņās valstīs aptuveni 100 000 cilvēku nodarbojas ar aptuveni 2,5 miljonu pieradinātu ziemeļbriežu ganīšanu.

== Izplatība ==
[[Attēls:Archangel reindeer3.jpg|thumb|240px|left|Daudzām ziemeļu tautām ziemeļbriežu aizjūgs ziemas sezonā ir galvenais pārvietošanās veids]]
Ziemeļbrieža [[izplatības areāls]] aptver ziemeļu puslodes [[holarktika|holarktisko]] reģionu. Tas mājo gan [[tundra|tundrā]], gan [[taiga|taigā]].&lt;ref name=nov&gt;Novak, R. M. (editor) (1999). Walker's Mammals of the World. Vol. 2. 6th edition. Johns Hopkins University Press, Baltimore. Pp. 1128-1130. {{ISBN|0-8018-5789-9}}&lt;/ref&gt; Ziemeļbriedis ir sastopams [[skandināvija|Skandināvijā]], [[Grenlande|Grenlandē]], [[Krievija|Krievijā]], [[Mongolija|Mongolijā]], [[Ķīna]]s ziemeļos (uz ziemeļiem no 50 paralēles) un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], gan [[Kanāda|Kanādā]], gan [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ([[Aļaska|Aļaskā]] un Kanādas pierobežas štatos).

Līdz 19. gadsimta vidum tas bija sastopams pat [[Aidaho]] dienvidos. Tas kādreiz dzīvoja [[Sahalīna|Sahalīnā]] un, iespējams, arī [[Īrija|Īrijā]]. [[pleistocēns|Pleistocēna]] laikā ziemeļbriedis [[Eiropa|Eiropā]] bija sastopams līdz [[Spānija]]i.&lt;ref name=nov/&gt; Mūsdienās dienvidu reģionu populācijas ir izmirušas, un tas vairs nav sastopamas daudzās sava izplatības areāla vēsturiskajās zemēs. Vislielākās populācijas mūsdienās ir [[Norvēģija|Norvēģijā]], [[Somija|Somijā]], [[Sibīrija|Sibīrijā]], Grenlandē, Aļaskā un Kanādā.

Mājas ziemeļbrieži ir sastopami Skandināvijā un Krievijā. Tie tiek turēti lielos baros, kuros ir 150—170 dzīvnieki. Eiropā savvaļas ziemeļbrieži ir palikuši tikai Norvēģijā.&lt;ref&gt;[http://www.newscientist.com/article/dn4491 Europe's last wild reindeer herds in peril]&lt;/ref&gt; Daži ziemeļbrieži no Norvēģijas  20. gadsimta sākumā tika [[introdukcija|introducēti]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos [[Dienviddžordžija]]s salā, kur ziemeļbrieži ir sastopami joprojām. Apmēram 4000 dzīvnieki tika ievesti Francijai piederošajās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēna arhipelāga]] salās [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] dienviddaļā. Arī [[Islande|Islandē]] ir ievesti ziemeļbrieži, un to skaits ir apmēram 2000—4000.&lt;ref&gt;[http://www.internationaladventure.com/iceland/reindeer.html Reindeer Hunting in Iceland]&lt;/ref&gt;

== Izskats un īpašības ==
[[Attēls:Spitsbergen reindeer01.jpg|thumb|220px|[[Svalbāra]]s ziemeļbriežu pasuga (''R. t. platyrhynchus'') ir vismazākā no visām pasugām, lielākie tēviņi sver 90 kg, attēlā Svalbāras ziemeļbrieža mātīte]]
[[Attēls:Rentier fws 1.jpg|thumb|left|180px|Liels ziemeļbriežu tēviņš var sasniegt 318 kg masu]]
[[Attēls:Caribou using antlers.jpg|thumb|220px|Ragiem ir milzīga nozīme, lai nostiprinātu augstāku vietu bara hierarhijā]]
[[Attēls:20070818-0001-strolling reindeer cropped.jpg|thumb|220px|Vasarā pēdas kļūst mīkstas un izplešas, tādējādi atbalsta virsma kļūst lielāka, nodrošinot stabilāku iešanu pa mitro un mīksto tundras zemi]]
[[Attēls:Wapiti from Wagon Trails.jpg|thumb|220px|Ziemeļbrieži ir ļoti labi peldētāji un, ja nepieciešams, var pārpeldēt ezeru vai platu upi]]

Ziemeļbriežu pasugas viena no otras atšķiras gan augumā, gan ar [[apmatojums|apmatojuma]] krāsu. Abiem dzimumiem aug [[ragi]], tikai tēviņiem tie ir lielāki nekā mātītēm. Dažu pasugu mātītēm ragu nav vispār. Mātītes ķermeņa garums parasti ir 162—205 cm, to svars 79—120 kg.&lt;ref name=ad&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adfg.state.ak.us/pubs/notebook/biggame/caribou.php |title=Caribou |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100102233709/http://www.adfg.state.ak.us/pubs/notebook/biggame/caribou.php |archivedate={{dat|2010|01|02||bez}} }}&lt;/ref&gt; Tēviņu ķermeņa garums ir 180—214 cm, svars 92—210 kg. Reizēm ļoti lieli tēviņi var sasniegt 318 kg.&lt;ref name=ad/&gt; Augstums skaustā ziemeļbriežiem ir 85—150 cm, [[aste]]s garums 14—20 cm. Vismazākā pasuga ir [[Svalbāra]]s salu ziemeļbriedis (''R. t. platyrhynchus''), šīs pasugas mātītes garums ir apmēram 150 cm un svars 53 kg pavasarī, bet 70 kg rudenī. Tēviņu ķermeņa garums ir 160 cm, svars 65 kg pavasarī un 90 kg rudenī.&lt;ref name=pol&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://npweb.npolar.no/english/arter/svalbardrein |title=Svalbard reindeer |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180216000640/http://www.npolar.no/en/species/svalbard-reindeer.html |archivedate={{dat|2018|02|16||bez}} }}&lt;/ref&gt; Salīdzinoši ar pārējām pasugām, Svalbāras ziemeļbriedim ir arī īsas [[kājas]], tā augstums skaustā ir 80 cm.&lt;ref name=pol/&gt; Kopumā ziemeļu pasugas ir mazākas nekā dienvidu pasugas. Arī mājas ziemeļbriežiem, salīdzinot ar savvaļas īpatņiem, ir īsākas kājas un lielāka masa.

Kažoka krāsa ir atkarīga no vairākiem faktoriem: individualitātes, sezonas un pasugas veida. Dienvidu pasugas ir tumšākas nekā ziemeļu pasugas. Bet pamatā kažoki ir brūnpelēki ar gaišāku, gandrīz baltu kaklu. Kažokam ir dubults apmatojums. Tam ir bieza un silta pavilna un garāki akotmati, kas nosedz pavilnu, sargājot to no nokrišņiem, turklāt akotmata iekšpuse ir tukša un pildīta ar [[gaiss|gaisu]].&lt;ref name=reid&gt;Reid, F. (2006). Mammals of North America. Peterson Field Guides. {{ISBN|978-0-395-93596-5}}&lt;/ref&gt;

=== Ragi ===
Lielākajai daļai pasugu abiem dzimumiem aug ragi.&lt;ref&gt;[http://www.answers.com/topic/reindeer Reindeer]&lt;/ref&gt; Tēviņu ragi ir lielāki, žuburaināki un iespaidīgāki nekā mātīšu ragi. [[Skandināvija]]s populācijām vecākiem tēviņiem ragi nokrīt decembrī, bet jaunajiem — pavasarī, toties mātītēm ragi nokrīt vasarā. Ragiem var izšķirt 2 žuburu grupas, vienu zemāku un otru augstāku. Salīdzinot pasugas, ragu lielums ir atšķirīgs. Ziemeļu pasugām ragi ir mazāki, smailāki, un raga kaulam veidojas apaļāka forma.&lt;ref name=reid/&gt; Toties dažām pasugām ragi ir ļoti lieli un krāšņi, kļūstot par otriem lielākajiem ragiem visā [[briežu dzimta|briežu dzimtā]] pēc [[alnis|aļņa]] ragiem. Tie var sasniegt 100 cm platumu un 135 cm augstumu. Bet, salīdzinot ar ķermeņa lielumu, tie ir vislielākie ragi briežu dzimtā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.largeherbivore.org/reindeer/ |title=Factsheet: Rangifer tarandus - Reindeer |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110504023943/http://www.largeherbivore.org/reindeer/ |archivedate={{dat|2011|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Elpošana ===
Ziemeļbriežiem ir īpaši veidotas nāsis, kas var izplesties un nozīmīgi palielināt savu virsmu. Aukstā laikā tam ir ļoti liela nozīme gaisa sasildīšanai, pirms tas nokļūst [[plaušas|plaušās]]. Nāsis uztver izelpotā gaisa kondensātu un samitrina ieelpoto, sauso gaisu, un iespējama kondensāta daļēja absorbcija asins sistēmā.

=== Nagi ===
Ziemeļbrieža nagi piemērojas sezonai. Vasarā, kad tundra ir mitra un mīksta, pēdas apakša kļūst līdzīga sūklim un izplešas, veidojot lielāku atbalsta virsmu. Ziemā pēdas saraujas, kļūst cietākas, nags izveido kaut ko līdzīgu cietam gredzenam, kas iecērtas ledū un sniegā, nodrošinot ziemeļbrieža gaitu pret slīdēšanu. Šāds nags ir arī piemērots sniega rakšanai, lai ziemeļbriedis izraktos cauri sniegam līdz [[ķērpji]]em un [[sūnas|sūnām]], kuras ir ziemeļbriežu barība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.taiga.net/projectcaribou/pdf/allaboutcaribou.PDF |title=All About Caribou |access-date={{dat|2014|01|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130706171742/http://taiga.net/projectcaribou/pdf/allaboutcaribou.PDF |archivedate={{dat|2013|07|06||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arcticphoto.co.uk/stories/avkas/ry0246-32.htm |title=A reindeer uses its hooves to clear away snow to reach lichen |access-date={{dat|2011|01|08||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130516185920/http://www.arcticphoto.co.uk/stories/avkas/ry0246-32.htm }}&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Caribou Thelon River 1978.jpg|thumb|left|240px|Migrējošs bars Ziemeļamerikā]]
Dažas [[Ziemeļamerika]]s ziemeļbriežu [[populācija]]s veic garāko migrācijas ceļu no visiem pasaules [[sauszeme]]s [[dzīvnieki]]em. Tie katru gadu noiet apmēram 5000 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mrnf.gouv.qc.ca/english/wildlife/maps-caribou/ |title=Caribou Migration Monitoring by Satellite Telemetry |access-date={{dat|2011|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120514111934/http://www.mrnf.gouv.qc.ca/english/wildlife/maps-caribou/ }}&lt;/ref&gt; [[Eiropa]]s populācijām migrācijas ceļi ir īsāki, bet dažas [[sala|salu]] populācijas kā ''R. t. pearsoni'' un ''R. t. platyrhynchus'' ir nometnieces un pamatā uzturas vienā un tajā pašā vietā. Migrācijas laikā ziemeļbrieži dienas laikā veic 19—55 km. Tas notiek lēnām un bez steigas, jo skrienot ziemeļbrieža ātrums ir 60—80 km/h.&lt;ref name=iucn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/29742/0 |title=IUCN: Rangifer tarandus |access-date={{dat|2011|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|05|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110531210338/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/29742/0 }}&lt;/ref&gt; Pavasara migrācijas laikā mazākie ģimeņu bari apvienojas lielos baros, kuros ir 50 000—500 000 ziemeļbriežu. Rudeņos migrēšana notiek nelielos baros, jo tās laikā ir ziemeļbriežu [[riests]]. Ziemas laikā ziemeļbrieži uzturas [[mežs|meža]] zonā, pavasarī tie pamet ziemas barošanās vietas un dodas uz vasaras ganībām un mazuļu dzimšanas vietām [[tundra|tundrā]]. Ziemeļbrieži ne tikai ātri skrien, tie arī ļoti labi peld, apmēram ar ātrumu 6,5 km/h, bet, ja nepieciešams, ātrums var būt 10 km/h. Migrējošs bars neapjūk [[ezers|ezera]] vai platas [[upe]]s krastā, tas bez kavēšanās to šķērso.&lt;ref name=iucn/&gt;

== Barība ==
[[Attēls:Reindeer licking salt from roadway.jpg|thumb|right|220px|Ziemeļbrieži uz autoceļa laiza sāli, attēls uzņemts [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]]]]
Ziemeļbriežiem tāpat kā pārējiem [[atgremotāji]]em ir četru kambaru [[kuņģis]]. Pamatā tie barojas ar [[ķērpji]]em un [[sūnas|sūnām]]. Vasarā tie barojas arī ar [[vītoli|vītolu]] un [[bērzi|bērzu]] [[lapas|lapām]], kā arī ar [[grīšļi]]em un [[zālaugi|zāli]]. Reizēm ir novērots, ka ziemeļbrieži barojas ar [[lemingi]]em,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hww.ca/hww2.asp?id=91 |title=Lemmings |access-date={{dat|2011|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111107145338/http://www.hww.ca/hww2.asp?id=91 |archivedate={{dat|2011|11|07||bez}} }}&lt;/ref&gt; [[arktikas palija|arktikas palijām]] un [[putni|putnu]] [[ola|olām]].&lt;ref&gt;Terrestrial Mammals of Nunavut by Ingrid Anand-Wheeler. {{ISBN|1-55325-035-4}}.&lt;/ref&gt; Rudenī tie ēd arī [[sēnes]].&lt;ref&gt;[http://www.folklore.ee/folklore/vol32/siimets.pdf ^ The Sun, the Moon and Firmament in Chukchi Mythology and on the Relations of Celestial Bodies and Sacrifice by Ülo Siimets at 140]&lt;/ref&gt;

== Reprodukcija ==
Riests ziemeļbriežiem sākas vēlu septembrī un beidzas novembrī. Tēviņi savā starpā cīnās par tiesībām pāroties. Tie uzbrūk viens otram ar ragiem, un saāķējušies kopā cenšas viens otru pastumt atpakaļ. Dominants tēviņš izveido sev harēmu no 15—20 mātītēm, ar kurām pārojas. Šajā laikā tēviņš pārtrauc baroties un novājē. Jaunie briedēni dzimst nākamajā gadā laikā no maija līdz jūnijam. Pēc 45 dienām tie jau barojas kā pieaugušie ziemeļbrieži.

=== Dabīgie ienaidnieki ===
Ir vairāki [[plēsēji]], kas aktīvi medī ziemeļbriežus. Jaunos briedēnus medī [[klinšu ērglis]] (''Aquila chrysaetos''), un tas ir galvenais briedēnu bieds.&lt;ref&gt;[http://news.bbc.co.uk/earth/hi/earth_news/newsid_8314000/8314558.stm Eagles filmed hunting reindeer]&lt;/ref&gt; Bet tikko dzimušus briedēnus, mātītes, kas dzemdē, un slimos dzīvniekus medī arī [[āmrija]]s, [[brūnais lācis|brūnie lāči]] un [[polārlācis|polārlāči]]. Polārlācis var uzbrukt arī pieaugušam un veselam briedim. Galvenais veco un slimo ziemeļbriežu vajātājs ir [[pelēkais vilks]], īpaši ziemā. Mirušu ziemeļbriežu kaulus skrubina arī [[lapsas]], [[krauklis|kraukļi]] un [[vanagi]]. Vasarā ziemeļbriežus nomoka arī [[dzēlējodi|odu]] un [[knišļi|knišļu]] bari.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.learner.org/jnorth/tm/caribou/Predators.html |title=Caribou Foes: Natural Predators in the Wilderness |access-date={{dat|2011|01|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824104908/http://www.learner.org/jnorth/tm/caribou/Predators.html |archivedate={{dat|2011|08|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Klasifikācija ==
Ziemeļbriežiem ir 13 pasugas, kas iedalās 2 lielās grupās: tundras ziemeļbriežos un meža ziemeļbriežos.&lt;ref&gt;[http://books.google.com/books?id=JgAMbNSt8ikC&amp;pg=PA660&amp;lpg=PA660&amp;dq=R.+tarandus+buskensis&amp;source=bl&amp;ots=QbhX6WnZ0c&amp;sig=XSnPm46wQGo2Eq9OGjAqr3AnhsI&amp;hl=lv&amp;ei=zqopTaDTF8H-4AbYvpjgDQ&amp;sa=X&amp;oi=book_result&amp;ct=result&amp;resnum=6&amp;ved=0CDAQ6AEwBQ#v=onepage&amp;q=R.%20tarandus%20buskensis&amp;f=false Mammal species of the world: a taxonomic and geographic reference]&lt;/ref&gt;

===Tundras ziemeļbrieži&lt;ref name=buc&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14200328 |title=Mammal Species of the World: Rangifer tarandus |access-date={{dat|2013|05|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120913001209/http://www.bucknell.edu/msw3/browse.asp?id=14200328 |archivedate={{dat|2012|09|13||bez}} }}&lt;/ref&gt;===
* †(''R. tarandus eogroenlandicus'') — dzīvoja [[Grenlande]]s austrumu krastā;
* (''R. tarandus granti'') — dzīvo [[Aļaska|Aļaskā]], [[Jukona|Jukonā]] un Kanādas ziemeļrietumos;
* (''R. tarandus groenlandicus'') — dzīvo Kanādas ziemeļrietumos, Nunavutā un Grenlandes rietumos;
* (''R. tarandus pearsoni'') — dzīvo [[Novaja Zemļa]] [[Krievija|Krievijā]];
* (''R. tarandus pearyi'') — dzīvo [[Kanāda]]s ziemeļrietumos un [[Nunavuta|Nunavutā]];
* (''R. tarandus platyrhynchus'') — dzīvo [[Svalbāra]]s salā [[Norvēģija|Norvēģijā]];
* (''R. tarandus sibiricus'') — dzīvo Sibīrijas tundras daļā;
* (''R. tarandus tarandus'') — dzīvo [[Eirāzija]]s tundrā, [[Skandināvija|Skandināviju]] ieskaitot;

===Meža ziemeļbrieži&lt;ref name=buc/&gt;===
* Eiropas meža ziemeļbriedis&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/campus/56036786/vide/120005162/daudzus-rigas-zoodarza-iemitniekus-turpmak-sauks-pavisam-citadi Daudzus Rīgas zoodārza iemītniekus turpmāk sauks pavisam citādi]&lt;/ref&gt; (''R. tarandus fennicus'') — dzīvo [[Somija]]s mežos;
* (''R. tarandus buskensis'') — dzīvo [[Sibīrija]]s mežu daļā;
* (''R. tarandus caribou'') — dzīvo sākot ar Aļasku un beidzot ar [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendu]], [[Labradora (reģions)|Labradoru]] un [[Jaunanglija|Jaunangliju]];
* †(''R. tarandus dawsoni'') — dzīvo [[Haida Gvaī]] Kanādā;
* (''R. tarandus phylarchus'') — dzīvo [[Kamčatka|Kamčatkā]] un [[Ohotska|Ohotskā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.viraltales.com/9-facts-reindeer-will-blow-mind/ 9 Facts About Reindeer That Will Blow Your Mind]
* [http://icr.arcticportal.org/ The Reindeer Portal, Source of Information About Reindeer Husbandry Worldwide]
* [http://www.pwnhc.ca/timeline/index_winIFix.asp?forward=http%3A//www.pwnhc.ca/timeline/1925/Reindeer_1935.htm#Scene_1 1935 Reindeer Herding in the Northwest Territories] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130605052633/http://www.pwnhc.ca/timeline/index_winIFix.asp?forward=http%3A%2F%2Fwww.pwnhc.ca%2Ftimeline%2F1925%2FReindeer_1935.htm#Scene_1 |date={{dat|2013|06|05||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20051023182634/http://www.rangifer.net/rangifer/index.cfm Human Role in Reindeer/Caribou Systems]
* [https://web.archive.org/web/20120207032636/http://www.villreinfangst.no/eng/index.php Reindeer hunting as World Heritage - a ten thousand year-long tradition]
* [http://reindeer.salrm.uaf.edu/about_reindeer/adaptations/index.php#Adaptations%20To%20Life%20In%20The%20Arctic Adaptations To Life In The Arctic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101212060456/http://reindeer.salrm.uaf.edu/about_reindeer/adaptations/index.php#Adaptations%20To%20Life%20In%20The%20Arctic |date={{dat|2010|12|12||bez}} }}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Briežu dzimta]]
[[Kategorija:Eiropas fauna]]
[[Kategorija:Islandes fauna]]
[[Kategorija:Āzijas fauna]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]]
[[Kategorija:ASV fauna]]
[[Kategorija:Kanādas fauna]]
[[Kategorija:Grenlandes fauna]]
[[Kategorija:Krievijas fauna]]</text>
      <sha1>cjeglm5i20o17bwjq1hwdgu0q33y73p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haralds Sīmanis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>140920</id>
    <revision>
      <id>4485623</id>
      <parentid>4336168</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:28:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <origin>4485623</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6287" sha1="n31nc8leob88wdkvg6mog57srk4nfgy" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Haralds Sīmanis
| Attēls = H Simanis 2006 alb.jpg
| Att_izm = 200px
| Apraksts = 
| Dzimis = {{dat|1951|6|12}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Cēsis|td=Latvija}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2022|12|1|1951|6|12}}
| Vieta_mr = 
| Žanrs = [[tautas mūzika]], [[rokmūzika]]
| Nodarbošanās = dziedātājs&lt;br /&gt;ērģelnieks&lt;br /&gt;jumiķis
| Instrumenti = [[vokāls]], [[ērģeles]], [[ģitāra]]
| Gadi = 1976 — 2022
| Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]]
| Darbojies_arī = {{ubl|[[Arvīds Ulme|Arvīdu Ulmi]]|[[Ieva Akuratere|Ievu Akurateri]]|[[Ilze Grunte|Ilzi Grunti]]|''[[Tip Top]]''}}
| Mlapa = 
| Dzimums = V
}}
'''Haralds Sīmanis''' (dzimis {{dat|1951|6|12}} [[Cēsis|Cēsīs]], miris {{dat|2022|12|1}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-dziesminieks-haralds-simanis.a484982/|title=Mūžībā devies dziesminieks Haralds Sīmanis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-12-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; bija [[latvieši|latviešu]] jumiķis, baznīcu atjaunotājs un dziesminieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/32636-dziesminieks-haralds-simanis-par-jumtiem-un-brivibas-garu|title=Dziesminieks Haralds Sīmanis – par jumtiem un brīvības garu|website=Jauns.lv|access-date=2021-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;  

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1951. gadā Cēsīs jauktā [[čigāni|čigānu]]-latviešu ģimenē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/44232|title= Haralds Sīmanis — kas tas par putnu?|accessdate= {{dat|2011|2|3}}|author= [[Lelde Stumbre]]|date= {{dat|2005|3|31}}|publisher= apollo.lv|archive-date= {{dat|2012|07|18||bez}}|archive-url= https://archive.today/20120718134218/http://www.apollo.lv/portal/fun/articles/44232}}&lt;/ref&gt; [[Ģitāra]]s un [[ērģeles|ērģeļu]] spēli apguva pašmācības ceļā, [[1970. gadi|1970. gados]] Sīmanis uzsāka sadarbību ar [[Arvīds Ulme|Arvīdu Ulmi]], kura dzeju izmantoja savās dziesmās. 1976. gadā sacerēja poēmu ērģelēm &quot;Mīlestība nekad nebeidzas&quot;, divus gadus vēlāk dziesmu ciklu &quot;Likteņa lietavas&quot;, bet 1979. gadā — ciklu &quot;Par zāli, sāli un Tevi&quot;.

Plašāku atpazīstamību H. Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad &quot;[[Mikrofona aptauja|Mikrofona dziesmu aptaujas]]&quot; noslēguma koncertā izpildīja savu balādi &quot;Ezers&quot;, kas ar savu skanējumu krasi atšķīrās no visa, kas līdz tam ir ticis pārraidīts [[Latvijas Televīzija|Latvijas televīzijā]]. 1980. gadu sākumā viņš darbojās profesionālajā Filharmonijas kolektīvā &quot;Tip Top&quot; un kolhoza &quot;Lāčplēsis&quot; ansamblī, tomēr pēc dažiem gadiem izvēlējās muzicēt individuāli.
1981. gadā [[Valmieras teātris]] iestudēja izrādi &quot;Sieviete ārpus mīlestības un nāves&quot;, kurā skanēja Haralda Sīmaņa dziesmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/atvadisanas-no-haralda-simana-notiks-8-decembri-vac-ziedojumus-izvadisanai.a485198/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Atvadīšanās no Haralda Sīmaņa notiks 8. decembrī; vāc ziedojumus izvadīšanai] lsm.lv 2022. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
1984. gadā Sīmanis iesaistījās [[Arvīds Ulme|Arvīda Ulmes]] organizētajā &quot;[[Vides Aizsardzības klubs|Vides Aizsardzības kluba]]&quot; priekštecī &quot;Pieminekļu aizsardzības centrs&quot;, kura darbība Latvijā, iespējams, ievadīja [[Trešā atmoda|Trešās atmodas]] sākumu. &quot;Pieminekļu aizsardzības centrs&quot; organizēja jumtu nomaiņu vairākām Latvijas baznīcām un mūziķis tam palīdzēja ar savu jumiķa prasmi.

Arī turpmākajos gados H. Sīmanis visbiežāk muzicēja viens, uzstājoties baznīcās, kur bija iespēja izmantot [[ērģeles]]. Pēdējos gados viņam izveidojās sadarbība arī ar [[Ieva Akuratere|Ievu Akurateri]], [[Ilze Grunte|Ilzi Grunti]] un citiem mūziķiem.

2012. gadā LNT šovā &quot;Latvijas Zelta talanti&quot; Haralda Sīmaņa dziesmu &quot;Ezers&quot; izpildīja Agita Gabranova, izpelnoties žūrijas un skatītāju atzinību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.youtube.com/watch?v=VGBFfOGeuQY |title=Agita Gabranova izpilda dziesmu &quot;Ezers&quot; konkursā &quot;Latvijas zelta talanti 2012&quot;|accessdate= {{dat|2012|7|24}}|publisher=YouTube}}&lt;/ref&gt;

Pēc nāves 2022. gadā [[Kremācija|kremēts]] un [[pelni]] izkaisīti Gaujā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/personibas/simana-pelni-izkaisiti-gauja.-atraitne-atklaj-par-ko-vienojusies-pirms-milota-naves-76897/|title=Sīmaņa pelni izkaisīti Gaujā. Atraitne atklāj, par ko vienojusies pirms mīļotā nāves|website=www.santa.lv|access-date=2025-09-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
* ''Es strauta malā slāpēs eju bojā'' (Balss, MC, 1994)
* ''Starp divām gaismām'' (MC, 1996)
* ''Tavā vārdā'' (autorizdevums, CD, 2000)
* ''Starp divām gaismām'' (izlase) (Mikrofona ieraksti, CD, 2006)
* ''Es esmu rīts'' (Melo Records, CD, 2012)
* ''Par zāli, par sāli un Tevi'' (Upe tuviem un tāliem, CD, 2013)
* ''Pasaka par atslēdziņu'' (digitāls, 2014)
* ''Pa apli'' (Lauska, LP, 2021)

== Piemiņa ==
2025. gadā iznāca režisores [[Dzintra Geka-Vaska|Dzintras Gekas-Vaskas]] dokumentālā filma &quot;[[Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis]]&quot;. Filmā iekļautas intervijas ar Haraldu Sīmani, kā arī izmantoti ģimenes un draugu video un foto arhīvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/31.07.2025-haralds-simanis-dziesminieks-un-jumikis-pirmizrades-gaidas-iznak-filmas-treileris.a608702/|title=«Haralds Sīmanis. Dziesminieks un jumiķis». Pirmizrādes gaidās iznāk filmas treileris|publisher=LSM}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://naba.lsm.lv/lv/raksts/disociativa-fuga/haralds-simanis-dzintras-gekas-skatiena.a211590/|title=Haralds Sīmanis Dzintras Gekas skatienā|website=naba.lsm.lv|access-date=2025-09-15|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20080915164439/http://www.micrec.lv/artists/latvian/?id=181648 Micrec.lv mūziķa profils]


{{Latvija-aizmetnis}}
{{mūziķis-aizmetnis}}


{{DEFAULTSORT:Sīmanis, Haralds}}

[[Kategorija:1951. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latviešu dziedātāji]]
[[Kategorija:Cēsīs dzimušie]]</text>
      <sha1>n31nc8leob88wdkvg6mog57srk4nfgy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kolumbijas prezidenti</title>
    <ns>0</ns>
    <id>142563</id>
    <revision>
      <id>4485563</id>
      <parentid>3667932</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:44:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36402-87</username>
        <id>147170</id>
      </contributor>
      <origin>4485563</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4126" sha1="gyuvytg1ka1l0b6vf28w1decwzie1ck" xml:space="preserve">Šis ir [[Kolumbija]]s prezidentu uzskaitījums no 1886. gada, kad valsts kļuva par Kolumbijas Republiku.
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Vārds, Uzvārds
! Pilnvaru termiņš
|-
|[[Hosē Marija Kampo Serrano]]
|1886. gada 4. augusts - 1887. gada 5. janvāris
|-
|[[Eliseo Pajans Urtado]]	
|1887. gada 5. janvāris - 1887. gada 4. jūnijs
|-
|[[Rafaels Nunjess Moledo]]
|1887. gada 4. jūnijs - 1888. gada 7. augusts
|-
|[[Karloss Holgins Maljarino]]		
| 1888. gada 7. augusts -  1892. gada 7. augusts
|-
|[[Migels Antonio Karo Tovars]]
|1892. gada 7. augusts - [[1898]]. gada [[7. augusts]]
|-
| [[Manuels Antonio Sanklemente]]
| [[1898]]. gada [[7. augusts]] — [[1900]]. gada [[31. jūlijs]]
|-
| [[Hosē Manuels Marokins Rikaurte]]
| [[1900]]. gads [[31. jūlijs]] — [[1904]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Rafaels Rejess Prjeto]]
| [[1904]]. gads [[7. augusts]] — [[1909]]. gads [[27. jūlijs]]
|-
| [[Horhe Olgins Maljarino]]
| [[1909]]. gads [[27. jūlijs]] — [[4. augusts]]
|-
| [[Ramons Gonsaless Vanlensija]]
| [[1909]]. gads [[4. augusts]] — [[1910]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Karloss Euhenio Restrepo]]
| [[1910]]. gads [[7. augusts]] — [[1914]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Hosē Visents Konča Fereira]]
| [[1914]]. gads [[7. augusts]] — [[1918]]. gads [[10. augusts]]
|-
| [[Marko Fildeks Suaress]]
| [[1918]]. gads [[10. augusts]] — [[1921]]. gads [[11. novembris]]
|-
| [[Horhe Olgins Maljarino]]
| [[1921]]. gads [[11. novembris]] — [[1922]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Pedro Nels Ospina Vaskess]]
| [[1922]]. gads [[7. augusts]] — [[1926]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Migels Avadija Mendess]]
| [[1926]]. gads [[7. augusts]] — [[1930]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Enrike Olaja Erera]]
| [[1930]]. gads [[7. augusts]] — [[1934]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Alfonso Lopess Pumareho]]
| [[1934]]. gads [[7. augusts]] — [[1938]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Eduardo Santoss Monteho]]
| [[1938]]. gads [[7. augusts]] — [[1942]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Alfonso Lopess Pumareho]]
| [[1942]]. gads [[7. augusts]] — [[1945]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Alberto Ljerass Kamargo]]
| [[1945]]. gads [[7. augusts]] — [[1946]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Mariano Ospina Peress]]
| [[1946]]. gads [[7. augusts]] — [[1950]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Laureano Gomess Kastro]]
| [[1950]]. gads [[7. augusts]] — [[1951]]. gads [[5. novembris]]
|-
| [[Roberto Urdaneta Arbelaess]]
| [[1951]]. gads [[5. novembris]] — [[1953]]. gads [[13. jūnijs]]
|-
| [[Gustavo Rohass Pinilja]]
| [[1953]]. gads [[13. jūnijs]] — [[1957]]. gads [[10. maijs]] 
|-
|collspan=2| Militārā hunta ([[1957]]. gads [[10. maijs]] — [[1958]]. gads [[7. augusts]])
|-
| [[Alberto Ljerass Kamargo]]
| [[1958]]. gads [[7. augusts]] — [[1962]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Giljermo Leons Valensija Munjoss]]
| [[1962]]. gads [[7. augusts]] — [[1966]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Karloss Ljerass Restrepo]]
| [[1966]]. gads [[7. augusts]] — [[1970]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Misaels Pastrana Borrero]]
| [[1970]]. gads [[7. augusts]] — [[1974]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Alfonso Lopess Mičelsens]]
| [[1974]]. gads [[7. augusts]] — [[1978]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Hulio Sezars Turvajs Ajala]]
| [[1978]]. gads [[7. augusts]]  — [[1982.g. 7. augusts]]
|-
| [[Belisarjo Betankurs Kvartass]]
| [[1982.g. 7. augusts]] — [[1986]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Virhiljo Barko Vargass]]
| [[1986]]. gads [[7. augusts]] — [[1990]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Sezars Gavirja Truhiljo]]
| [[1990]]. gads [[7. augusts]] — [[1994]]. gads [[7. augusts]]
|-
| [[Ernesto Sampers Pisano]]
| [[1994]]. gada [[7. augusts]] — [[1998]]. gada 7. augusts
|-
| [[Andress Pastrana Arango]]
| [[1998]]. gada 7. augusts — [[2002]]. gada [[7. augusts]]
|-
|[[Alvaro Uribe Veless]]
| [[2002]]. gada [[7. augusts]] — [[2010. gads|2010]]. gada [[7. augusts]]
|-
|[[Huans Manuels Santoss]]
|2010. gada 7. augusts — 2018. gada 7. augusts
|-
|[[Ivans Duke]]
|2018. gada 7. augusts — 2022. gada 7. augusts
|-
|[[Gustavo Petro]]
|2022. gada 7. augusta - 2026. gada 7. augusta
|}

[[Kategorija:Kolumbijas prezidenti]]</text>
      <sha1>gyuvytg1ka1l0b6vf28w1decwzie1ck</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Samokutjajevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146616</id>
    <revision>
      <id>4485538</id>
      <parentid>3653782</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:40:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4485538</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3930" sha1="bjr3vg5o9wqjb1xaz5vzuc6fpvo9l8a" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Aleksandrs Samokutjajevs
|     vārds_orig = ''Александр Михайлович Самокутяев''
|         attēls = Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = A. Samokutjajevs 2011. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1970
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 13
|       dz_vieta = [[Penza]], {{USSR}} (tagad {{RUS}})
|         m_gads = 2026
|      m_mēnesis = 6
|        m_diena = 17
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{RUS}}
|        tautība = [[Krievi|krievs]]
|        dzimums = V
|         vecāki = Mihails Samokutjajevs
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = Oksana Samokutjajeva
|          bērni = Anastasija
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas =  
|    citas daļas =
{{Kosmonauta infodaļa  
| kos_veids = [[Krievijas Federālā kosmiskā aģentūra|Krievijas]] [[kosmonauts]]
| kos_koplaiks = 331 d 11 h 25 min
| kos_iesaukums = 2003. gads
| kos_misija = 1. [[SKS 27. ekspedīcija|SKS-27]], [[SKS 28. ekspedīcija|SKS-28]]&lt;br /&gt;2. [[SKS 41. ekspedīcija|SKS-41]], [[SKS 42. ekspedīcija|SKS-42]]
| kos_kuģi = ''[[Sojuz TMA-21]]'', ''[[Sojuz TMA-14M]]''
}}
{{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 1992 — 2012
|          valsts = {{RUS}}
|       struktūra = [[Gaisa spēki]]
|         vienība =
|    nodarbošanās = [[lidotājs]]
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = Čerņigovas augstākā kara aviācijas skola, Jurija Gagarina Gaisa spēku akadēmija
|     apbalvojumi = 
|      cits_darbs =  
}}
}}
'''Aleksandrs Samokutjajevs''' (''Александр Михайлович Самокутяев'', dzimis {{dat|1970|3|13}}, miris {{dat|2026|6|17}}) bija [[Krievija]]s [[kosmonauts]], militārais lidotājs, [[pulkvedis]] rezervē. 

Samokutjajeva pirmais kosmiskais lidojums [[SKS 27. ekspedīcija]]s sastāvā kā lidojuma inženierim sākās {{dat|2011|4|4||bez}}, startējot ar kosmosa kuģī ''[[Sojuz TMA-21]]'' (viņš arī ''Sojuz'' komandieris). Maijā viņš kļuva par [[SKS 28. ekspedīcija|28. ekspedīcijas]] komandieri. Uz zemes atgriezās {{dat|2011|9|16||bez}}.

2012. gadā Samokutjajevs atvaļinājās no bruņotajiem spēkiem.

Otro lidojumu Samokutjajevs sāka 2014. gada septembrī kā kosmosa kuģa ''[[Sojuz TMA-14M]]'' komandieris. Viņš bija [[SKS 41. ekspedīcija]]s un [[SKS 42. ekspedīcija|42. ekspedīcijas]] lidojuma inženieris. 2015. gada martā atgriezās uz zemes.

2016. gada jūlijā Samokutjajevs tika apstiprināts par ''[[Sojuz MS-09]]'' pamatapkalpes komandieri. 2016. gada oktobrī Samokutjajevu ''Sojuz MS-09'' apkalpē nomainīja [[Antons Škapļerovs]].
2017. gada 22. maijā Aleksandrs Samokutjajevs atstāja kosmonautu grupu.

2019. gadā Samokutjajevs absolvēja Krievijas Federācijas Valsts pārvaldes un tautsaimniecības akadēmiju specialitātē &quot;valsts un pašvaldību pārvalde&quot;.

2020. gada 13. septembrī [[Krievijas Valsts Dome]]s papildu vēlēšanās Aleksandru Samokutjajevu ievelēja par deputātu no partijas &quot;[[Taisnīgā Krievija]]&quot;.

2022. gada 23. februārī Aleksandrs Samokutjajevs tika iekļauts [[Eiropas Savienība|ES]] sankciju sarakstā &quot;par darbībām un politiku, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību un vēl vairāk destabilizē Ukrainu&quot;. Vēlāk viņam piemērojas sankcijas arī Kanāda, ASV, Apvienotā Karaliste un citas valstis.

2026. gada 17. jūnijā Aleksandrs Samokutjajevs nomira.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.astronaut.ru/index/in_pers/14_011.htm Biogrāfiskie dati astronaut.ru lapā] {{ru ikona}}


{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{DEFAULTSORT:Samokutjajevs, Aleksandrs}}

[[Kategorija:Krievijas kosmonauti]]
[[Kategorija:Penzas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Krievijas Federācijas Varoņi]]</text>
      <sha1>bjr3vg5o9wqjb1xaz5vzuc6fpvo9l8a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>146631</id>
    <revision>
      <id>4485526</id>
      <parentid>4485258</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:07:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4485526</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26577" sha1="krhu52gvbrth0npcx40lxviipp4vz6v" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>krhu52gvbrth0npcx40lxviipp4vz6v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485692</id>
      <parentid>4485526</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:06:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */ Karlo Ginzburgs</comment>
      <origin>4485692</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26704" sha1="hb6z826li5eh63puyk3h2f1zrcdbir7" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]]
Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>hb6z826li5eh63puyk3h2f1zrcdbir7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485693</id>
      <parentid>4485692</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:09:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */ Alans Grīnspens</comment>
      <origin>4485693</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26843" sha1="76qe8rs96s3b0d7izojsellpxuve9nl" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Gads|2026}}
{{Gada citi notikumi|2026}}
{{Gads citos kalendāros|2026}}
'''2026. gads''' ({{Rom sk gadam|2026}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[ceturtdiena|ceturtdienā]].

Šajā gadā turpinājās [[2022. gads|2022. gadā]] aizsāktais [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas iebrukums Ukrainā]]. Turpinājās kari arī [[Mali karš|Mali]], [[Mjanmas pilsoņu karš|Mjanmā]] un [[Trešais Sudānas pilsoņu karš|Sudānā]]. Janvārī ASV specoperācijā saņēma gūstā [[Venecuēla|Venecuēlas]] prezidentu [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu Siliju Floresu. Februārī sākās [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|Afganistānas—Pakistānas karš]] un [[Izraēla]]s, [[ASV]] un [[Irāna]]s [[Irānas karš (2026)|konflikts]], radot ɡlobālu naftas un dabasgāzes cenu pieauɡumu.

Janvārī publicēja [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas papildus materiālus.

Aprīlī notika [[NASA]] ''[[Artemis II]]'' Mēness misija, kas bija pirmā cilvēku misija ārpus [[Zemā Zemes orbīta|zemās Zemes orbītas]] kopš [[1972. gads kosmonautikā|1972. gada]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]]:
** [[Latvija]] uz diviem gadiem kļuva par [[ANO Drošības padome]]s locekli.
** Par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļuva [[Kipra]], nomainot [[Dānija|Dāniju]].
** [[Bulgārija]] ieviesa [[eiro]] un kļuva par 21. [[Eirozona]]s dalībvalsti.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | url=https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_25_1386 | title=Bulgaria meets criteria to join the euro area on 1 January 2026 }}&lt;/ref&gt;
** Kalnu slēpošanas kūrortā [[Šveice|Šveicē]] ugunsgrēkā bārā jaungada svinību laikā gāja bojā 40 un ievainoti 115 cilvēki.
* [[2. janvāris]] — par jauno [[Ekvatoriālā Gvineja|Ekvatoriālās Gvinejas]] galvaspilsētu kļuva [[Sjudada de la Pasa]], aizvietojot [[Malabo]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lemonde.fr/en/international/article/2026/01/04/equatorial-guinea-relocates-capital-to-ciudad-de-la-paz_6749064_4.html|title=Equatorial Guinea relocates capital to Ciudad de la Paz|access-date=2026-01-15|date=2026-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] veica vairākus gaisa uzbrukumus [[Venecuēla]]s galvaspilsētai [[Karakasa]]i un saņēma gūstā [[Venecuēlas prezidents|Venecuēlas prezidentu]] [[Nikolass Maduro|Nikolasu Maduro]] un viņa sievu [[Silija Floresa|Siliju Floresu]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/live/2026/01/03/world/trump-united-states-strikes-venezuela|website=www.nytimes.com|access-date=3 January 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Trump says Venezuela's Maduro captured after strikes|url=https://www.reuters.com/world/americas/loud-noises-heard-venezuela-capital-southern-area-without-electricity-2026-01-03/|access-date=2026-01-03|publisher=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[22. janvāris]] — ASV oficiāli izstājās no [[Pasaules Veselības organizācija]]s.
* [[23. janvāris]] — [[Bulgārijas prezidents]] [[Rumens Radevs]] atkāpās no amata.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/world/bulgarian-court-approves-president-radevs-resignation-2026-01-23/ Bulgaria's Radev steps down as president, expected to launch own party]&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — publicēti [[Džefrijs Epstīns|Džefrija Epstīna]] lietas materiāli, kuros pieminētas daudzas sabiedrībā pazīstamas personības, piemēram, [[Donalds Tramps]], [[Endrū Mountbatens-Vindzors]], [[Bills Klintons]], [[Bills Geitss]], [[Īlons Masks]], [[Vladimirs Putins]], [[Norvēģija]]s kroņprincese [[Mete Mārita]].&lt;ref&gt;https://www.bbc.co.uk/news/articles/cevnmxyy4wjo&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — beidzās termiņš jaunajam START līgumam par stratēģisko ieroču samazināšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.armscontrol.org/blog/2024-02/nuclear-disarmament-monitor|title=New START to Expire in Two Years as Russia Refuses Talks|publisher=Arms Control Association}}&lt;/ref&gt;
* [[6. februāris|6.]]—[[22. februāris]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[7. februāris]]—[[8. marts]] — [[Indija|Indijā]] un [[Šrilanka|Šrilankā]] notika [[2026. gada vīriešu T20 Pasaules kauss|vīriešu T20 Pasaules kauss]] [[krikets|kriketā]].
* [[8. februāris]] — Par [[Portugāle]]s prezidentu ievēlēja [[Sociālistiskā partija (Portugāle)|Sociālistiskās partijas]] pārstāvi [[Antoniu Zužē Seguru]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.02.2026-portugales-prezidenta-velesanas-uzvar-socialists-seguru.a633682/|title=Portugāles prezidenta vēlēšanās uzvar sociālists Seguru|publisher=lsm.lv}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Peru kongress no amata atcēla [[Peru]] prezidentu [[Hosē Heri]]. Par prezidentu kļuva [[Hosē Marija Balkasars]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2026-02-17 |title=Peru's leader José Jerí ousted over 'Chifa-gate' scandal, as presidential 'curse' strikes again |url=https://www.cnn.com/2026/02/17/americas/peru-president-jose-jeri-ousted-intl-latam |access-date=2026-02-17 |website=CNN |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Elliott |first1=Lucinda |last2=Siniawski |first2=Natalia |title=Peru installs Jose Balcazar as interim president after Jeri ousted in political upheaval |url=https://www.reuters.com/world/americas/peru-congress-elects-jose-balcazar-new-interim-president-2026-02-19/ |access-date=19 February 2026 |work=Reuters |date=19 February 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[26. februāris]] — [[Pakistāna]] pieteica [[2026. gada Afganistānas—Pakistānas karš|karu]] ''[[Taliban]]'' režīmam [[Afganistāna|Afganistānā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | last=Sprothen | first=Vera | title=Angriffe in Kabul: Pakistan erklärt Taliban-Regierung &quot;offenen Krieg&quot; | website=DIE ZEIT | date=2026-02-27 | url=https://www.zeit.de/politik/ausland/2026-02/afghanistan-pakistan-konflikt-angriffe-grenzregion-taliban-gxe | language=de | access-date=2026-02-27}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — [[ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu (2026)|ASV un Izraēlas triecieni pa Irānu]]: [[Izraēla]] un [[ASV]] veica triecienus pa [[Irāna]]s pilsētām, nogalinot vairākus Irānas augsta ranga militārās un amatpersonas, tai skaitā valsts augstāko līderi [[Alī Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.bbc.co.uk/news/live/cn5ge95q6y7t|title=US and Israel carry out joint attack on Iran as Tehran launches retaliatory strikes |date=28 February 2026 |publisher=BBC News |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt; Atbildot uz šiem triecieniem, Irāna veica triecienus pa ASV militārajiem objektiem [[Bahreina|Bahreinā]], [[Kuveita|Kuveitā]], [[Katara|Katarā]] un [[AAE]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/live/2026/feb/28/israel-attacks-iran-as-blasts-heard-in-tehran-live-updates?page=with:block-69a2c4c98f08e575db5bd4de#block-69a2c4c98f08e575db5bd4de|title=US and Israel attack Iran as Trump says ‘major combat operations’ under way – live |date=28 February 2026 |publisher=The Guardian |access-date=28 February 2026}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[6. marts|6.]]—[[15. marts]] — [[Milāna|Milānā]] un [[Kortīna d'Ampeco|Kortīnā d'Ampeco]], Itālijā notika [[2026. gada ziemas paralimpiskās spēles|ziemas paralimpiskās spēles]].
* [[8. marts]] — Par [[Irāna]]s augstāko vadītāju iecelts bijušā augstākā līdera [[Alī Hāmenejī]] dēls [[Modžtaba Hāmenejī]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=2 March 2026 |title=Hezbollah Claims Rocket, Drone Strike On Israeli Missile Defence Site Near Haifa|url=https://www.bernama.com/en/news.php/?id=2529362|access-date=3 March 2026 |agency=Bernama}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=3 March 2026 |title=Hezbollah says targeted 3 Israeli bases after strikes on Lebanon |url=https://www.france24.com/en/live-news/20260303-hezbollah-says-targeted-3-israeli-bases-after-strikes-on-lebanon|access-date=3 March 2026 |agency=Agence France-Presse|publisher=France 24}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] palaida ''[[Artemis II]]'' [[Mēness]] misiju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Artemis II: Nasa plans crewed Moon mission for February |url=https://www.bbc.com/news/articles/cy7pegvz17yo |accessdate={{dat|2026|4|13||bez}} |work=[[BBC]] |date={{dat|2025|9|23||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — notika [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas|Ungārijas parlamenta vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Pēters Maģars|Pētera Maģara]] vadītā partija ''[[Tisza (partija)|Tisza]]'', izbeidzot [[Viktors Orbāns|Viktora Orbāna]] 16 gadus ilgo valdīšanu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |url=https://www.theguardian.com/world/2026/apr/12/viktor-orban-concedes-defeat-as-opposition-wins-hungarian-election|title=Hungarian opposition ousts Viktor Orbán after 16 years in power|first1=Ashifa|last1=Kassam|first2=Flora|last2=Garamvolgyi|publisher=The Guardian|date=12 April 2026|accessdate=13 April 2026}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — [[Irānas karš (2026)|Irānas karš]]: Irāna paziņoja par pilnīgu [[Hormuzas šaurums|Hormuzas šauruma]] atvēršanu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|date=17 April 2026 |title=Iran's foreign minister says passage of vessels via Hormuz Strait is open during ceasefire|url=https://www.reuters.com/world/middle-east/irans-foreign-minister-says-passage-vessels-via-hormuz-strait-is-open-during-2026-04-17/ |access-date=17 April 2026 |website=Reuters}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[12. maijs|12.]]—[[16. maijs]] — [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] notika [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]; konkursā uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] ar dziesmu ''[[Bangaranga]]''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Schumacher|first=Elizabeth|title=Eurovision: Vienna to host European Song Contest 2026|url=https://www.dw.com/en/eurovision-vienna-to-host-european-song-contest-2026/a-73697370|work=Deutsche Welle|access-date=22 August 2025}}&lt;/ref&gt;

== Paredzētie notikumi ==

=== Jūnijs ===
* [[22. jūnijs|22.]]—[[24. jūnijs]] — [[Čikāga|Čikāgā]] notiks [[Amerikas Intelektuālās un attīstības traucējumu asociācija]]s 150. gadadienas ikgadējā sanāksme.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=AAIDD announces 150th conference location |url=https://www.aaidd.org/education/annual-conference |publisher=AAIDD |access-date=16 July 2025 |date=2025}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]]—[[19. jūlijs]] — [[Kanāda|Kanādā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notiks [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Eiropas Savienība]]s [[Prezidentūra Eiropas Savienības Padomē|prezidējošo]] valsti kļūs [[Īrija]], nomainot [[Kipra|Kipru]].
* [[4. jūlijs]] — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas 250. gadadiena.

=== Augusts ===
* [[12. augusts]] — [[Mēness]] dilstošā orbītas mezglā Ziemeļamerikā un Eiropā notiks pilns Saules aptumsums. Pilns aptumsums šķērsos Arktiku, Grenlandi, Islandi, Atlantijas okeānu un Spānijas ziemeļus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Tara |first=Serena |date=2023-11-17 |title=Forget 2024, It's Time to Start Planning for the 2026 Solar Eclipse |url=https://www.thrillist.com/news/nation/total-solar-eclipse-2026-travel-tours-spain-iceland |access-date=2024-01-05 |website=Thrillist |language=en}}&lt;/ref&gt;
* [[30. augusts]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notiks prezidenta vēlēšanas.

=== Septembris ===
* [[4. septembris|4.]]—[[13. septembris]] — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Vācija|Vācijā]], notiks [[2026. gada FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm|FIBA Pasaules kausa izcīņa basketbolā sievietēm]].
* [[13. septembris]] — notiks [[2026. gada Zviedrijas vispārējās vēlēšanas|Zviedrijas vispārējās vēlēšanas]].
* [[19. septembris]] — ''[[Rockstar Games]]'' plāno izdot spēli ''[[Grand Theft Auto VI]]''.&lt;ref name=&quot;Eurogamer Delay&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |title=''GTA 6'' delayed to 2026 |last=Phillips |first=Tom |work=[[Eurogamer]] |publisher=[[Gamer Network]] |date=2 May 2025 |accessdate=2 May 2025 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502114751/https://www.eurogamer.net/gta-6-delayed-to-2026 |archivedate=2 May 2025}}&lt;/ref&gt;
* [[19. septembris]]—[[4. oktobris]] — [[Aiči prefektūra|Aiči prefektūrā]], Japānā notiks [[2026. gada Āzijas spēles|Āzijas spēles]].

=== Oktobris ===
* [[3. oktobris]] — [[Latvija|Latvijā]] notiks [[15. Saeimas vēlēšanas]].

=== Novembris ===
* [[3. novembris]] — notiks [[ASV vidustermiņa vēlēšanas]].
* [[15. novembris]] — ''[[Voyager 1]]'' sasniegs vienas gaismas dienas attālumu no [[Zeme]]s, 49 gadus pēc tā palaišanas [[1977. gads|1977. gadā]].

=== Nezināms datums ===
* Paredzams, ka aviokompānijai ''[[Lufthansa]]'' piegādās ''[[Boeing 777X]]'' lidmašīnas pēc piegāžu atlikšanas 2021. gadā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |date=January 16, 2025 |title=Boeing resumes 777X test flights after groundings in August |url=https://www.reuters.com/business/aerospace-defense/boeing-resumes-777x-test-flights-after-grounding-august-2025-01-17/ |access-date=February 18, 2025 |publisher=Reuters}}&lt;/ref&gt;

== Miruši ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Nedžats Daci]] (''Nexhat Daci''), Kosovas politiķis (dzimis 1944. gadā)
* [[3. janvāris]] — [[Dimitrs Penevs]] (''Димитър Пенев''), Bulgārijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], latviešu rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. janvāris]] — [[Oldričs Eimss]] (''Aldrich Ames''), ASV slepenais aģents, Padomju Savienības dubultaģents (dzimis 1941. gadā)
* [[6. janvāris]] — [[Bēla Tars]] (''Tarr Béla''), ungāru kinorežisors un scenārists (dzimis 1955. gadā)
* [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], Latvijas basketboliste (dzimusi 1952. gadā)
* [[10. janvāris]]:
** [[Ērihs fon Dēnikens]] (''Erich von Däniken''), Šveices pseidozinātnisko grāmatu autors (dzimis 1935. gadā)
** [[Bobs Veirs]] (''Bob Weir''), ASV mūziķis (dzimis 1947. gadā)
* [[13. janvāris]] — [[Georgioss Vasiliu]] (''Γιώργος Βασιλείου''), Kipras politiķis un uzņēmējs (dzimis 1931. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Grieķijas un Dānijas princese Irēne|princese Irēne]] (''Πριγκίπισσα Ειρήνη''), Grieķijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1942. gadā)
* [[17. janvāris]] — [[Gledisa Vesta]] (''Gladys West''), ASV matemātiķe (dzimusi 1930. gadā)
* [[19. janvāris]] — [[Valentino]] (''Valentino''), Itālijas modes dizainers (dzimis 1932. gadā)
* [[21. janvāris]] — [[princese Dezirē]] (''Prinsessan Désirée''), Zviedrijas karaliskās ģimenes pārstāve (dzimusi 1938. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Francis Buhholcs]] (''Francis Buchholz''), Vācijas mūziķis (dzimis 1954. gadā)
* [[30. janvāris]] — [[Ketrina O'Hāra]] (''Catherine O'Hara''), Kanādas un ASV aktrise (dzimusi 1954. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]]
Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]]
Erich von Daniken.jpg|[[Ērihs fon Dēnikens]]
Prinsessan Désirée (cropped).jpg|[[princese Dezirē]]
CATHERINE OHARA.jpg|[[Ketrina O'Hāra]]
&lt;/gallery&gt;

=== Februāris ===
* [[3. februāris]] — [[Saifs al Islāms Kadāfi]] (سيف الإسلام القذافي), Lībijas politiķis, Muammara Kadāfi dēls (dzimis 1972. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Džeimss van der Bīks]] (''James Van Der Beek''), ASV aktieris (dzimis 1977. gadā)
* [[15. februāris]] — [[Roberts Dūvols]] (''Robert Duvall''), ASV aktieris un režisors (dzimis 1931. gadā)
* [[17. februāris]] — [[Džesijs Džeksons]] (''Jesse Jackson''), ASV cilvēktiesību aktīvists un politiķis (dzimis 1941. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Jans Timmans]] (''Jan Timman''), Nīderlandes šahists (dzimis 1951. gadā)
* [[19. februāris]] — [[Ēriks Deins]] (''Eric Dane''), ASV aktieris (dzimis 1972. gadā)
* [[22. februāris]] — [[Nemesio Osegera-Servantess]] (''Nemesio Oseguera Cervantes'') jeb ''El Mencho'', Meksikas noziedznieks, narkokarteļa līderis (dzimis 1966. gadā)
* [[28. februāris]]:
** [[Alī Hāmenejī]] (علی حسینی خامنه ای), Irānas garīdznieks un valsts augstākais līderis (dzimis 1939. gadā)
** [[Amirs Hatami]] (امیر حاتمی), Irānas virsnieks, armijas virspavēlnieks (dzimis 1966. gadā)
** [[Abdolrahims Mosavi]] (عبدالرحیم موسوی), Irānas virsnieks (dzimis 1961. gadā)
** [[Azizs Nasirzadehs]] (عزیز نصیرزاده), Irānas virsnieks un politiķis, aizsardzības ministrs (dzimis 1964. gadā)
** [[Mohammads Pakpurs]] (محمد پاکپور), Irānas virsnieks (dzimis 1960. gadā)
** [[Ali Šamhani]] (علی شمخانی), Irānas virsnieks un politiķis (dzimis 1955. gadā)
** [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), Itālijas autosportists (dzimis 1940. gadā)
&lt;gallery&gt;
James Van Der Beek Photo Op GalaxyCon Oklahoma City 2025.jpg|[[Džeimss van der Bīks]]
Robert Duvall (actor, at home, New York City apartment, 1984) (cropped).jpg|[[Roberts Dūvols]]
Jesse Jackson, half-length portrait of Jackson seated at a table, July 1, 1983 edit.jpg|[[Džesijs Džeksons]]
Eric Dane (35445096813) (cropped).jpg|[[Ēriks Deins]]
Ali Khamenei 14031102 (cropped).jpg|[[Alī Hāmenejī]]
&lt;/gallery&gt;

=== Marts ===
* [[2. marts]] — [[Umars Džabrailovs]] (''Умар Джабраилов''), čečenu izcelsmes Krievijas uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
* [[5. marts]]:
** [[Jānis Streičs]], latviešu kinorežisors (dzimis 1936. gadā)
** [[Tonijs Hoars]] (''Tony Hoare''), britu datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[8. marts]] — [[Entonijs Legets]] (''Anthony Leggett''), Apvienotās Karalistes un ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (dzimis 1938. gadā)
* [[11. marts]] — [[Rons Deleini]] (''Ron Delany''), īru vieglatlēts (dzimis 1935. gadā)
* [[13. marts]] — [[Fils Kempbels]] (''Phil Campbell''), velsiešu rokmūziķis (dzimis 1961. gadā)
* [[14. marts]] — [[Jirgens Hābermāss]] (''Jürgen Habermas''), Vācijas sociologs un filozofs (dzimis 1929. gadā)
* [[15. marts]] — [[Lens Deitons]] (''Len Deighton''), britu rakstnieks (dzimis 1929. gadā)
* [[17. marts]]:
** [[Ali Laridžani]] (علی لاریجانی), Irānas politiķis un virsnieks (dzimis 1958. gadā)
** [[Golamreza Soleimani]] (غلامرضا سلیمانی), Irānas virsnieks (dzimis 1964. gadā)
** [[Ilija II]] (ილია II), gruzīnu garīdznieks, Gruzijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1933. gadā)
* [[19. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
* [[20. marts]]:
** [[Džons Maikls Bišops]] (''John Michael Bishop''), ASV imunologs un mikrobiologs (dzimis 1936. gadā)
** [[Filarets Denisenko|Filarets]] (''Філарет ''), ukraiņu garīdznieks, Ukrainas Pareizticīgās baznīcas patriarhs (dzimis 1929. gadā)
** [[Nikolass Brendons]] (''Nicholas Brendon''), ASV aktieris (dzimis 1971. gadā)
** [[Roberts Millers]] (''Robert Mueller''), ASV jurists, virsnieks un FIB direktors (dzimis 1944. gadā)
* [[22. marts]] — [[Lionels Žospēns]] (''Lionel Jospin''), Francijas politiķis, premjerministrs (dzimis 1937. gadā)
* [[24. marts]] — [[Biruta Galdika]] (''Birutė Galdikas''), lietuviešu izcelsmes Kanādas un Indonēzijas bioloģe, primatoloģe un antropolģe (dzimusi 1940. gadā)
* [[25. marts]] — [[Aleksandrs Klūge]] (''Alexander Kluge''), vācu režisors, rakstnieks un producents (dzimis 1932. gadā)
* [[26. marts]] — [[Džeimss Tolkans]] (''James Tolkan''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
* [[27. marts]] — [[Mērija Renda]] (''Mary Rand''), britu vieglatlēte (dzimusi 1940. gadā)
* [[30. marts]] — [[Čans Santohi]] (''Chan Santokhi''), Surinamas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1959. gadā)
&lt;gallery&gt;
Nobel Laureate Sir Anthony James Leggett in 2007.jpg|[[Entonijs Legets]]
JuergenHabermas crop1.jpg|[[Jirgens Hābermāss]]
Ali Larijani, 2021-01-12 (cropped).jpg|[[Ali Laridžani]]
Chuck Norris May 2015.jpg|[[Čaks Noriss]]
Director Robert S. Mueller- III.jpg|[[Roberts Millers]]
&lt;/gallery&gt;

=== Aprīlis ===
* [[7. aprīlis]] — [[Mirča Lučesku]] (''Mircea Lucescu''), Rumānijas futbolists un treneris (dzimis 1945. gadā)
* [[8. aprīlis]] — [[Imrihs Bugārs]] (''Imrich Bugár''), Čehijas vieglatlēts (dzimis 1955. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Kamals Harazi]] (کمال خرازی), Irānas politiķis un diplomāts (dzimis 1944. gadā)
* [[14. aprīlis]] — [[Mihaels Rabins]] (''Michae Rabin''), Izraēlas matemātiķis un datorzinātnieks (dzimis 1931. gadā)
* [[15. aprīlis]]:
** [[Osvalds Balakausks]] (''Osvaldas Balakauskas''), lietuviešu komponists (dzimis 1937. gadā)
** [[Hosē Santamarija]] (''José Santamaría''), Urugvajas un Spānijas futbolists un treneris (dzimis 1929. gadā)
* [[16. aprīlis]] — [[Alekss Manningers]] (''Alexander Manninger''), Austrijas futbolists (dzimis 1977. gadā)
* [[17. aprīlis]]:
** [[Oskars Šmits]] (''Oscar Schmidt''), Brazīlijas basketbolists (dzimis 1958. gadā)
** [[Natālija Beja]] (''Nathalie Baye''), Francijas aktrise (dzimusi 1948. gadā)
** [[Nadja Faresa]] (''Nadia Farès''), Marokas un Francijas aktrise un dziedātāja (dzimusi 1968. gadā)
* [[22. aprīlis]] — [[Deivids Malufs]] (''David Malouf''), Austrālijas dzejnieks un rakstnieks (dzimis 1934. gadā)
* [[25. aprīlis]] — [[Sadio Kamara]] (''Sadio Camara''), Mali virsnieks un politiķis (dzimis 1979. gadā)
* [[29. aprīlis]] — [[Kreigs Venters]] (''Craig Venter''), ASV ģenētiķis, biotehnologs un uzņēmējs (dzimis 1946. gadā)
* [[30. aprīlis]] — [[Georgs Bazelics]] (''Georg Baselitz''), vācu-austriešu gleznotājs (dzimis 1938. gadā)
&lt;gallery&gt;
Mircea Lucescu 2017.jpg|[[Mirča Lučesku]]
José Santamaría 1976.jpg|[[Hosē Santamarija]]
BAYE Nathalie-24x30-1994b.jpg|[[Natālija Beja]]
Craigventer2.jpg|[[Kreigs Venters]]
&lt;/gallery&gt;

===  Maijs ===
* [[1. maijs]] — [[Alesandro Dzanardi]] (''Alessandro Zanardi''), Itālijas autosportists (dzimis 1966. gadā)
* [[6. maijs]]:
** [[Teds Tērners]] (''Ted Turner''), ASV  mediju magnāts un filantrops (dzimis 1938. gadā)
** [[Lāslo Fazekašs]] (''László Fazekas''), Ungārijas futbolists (dzimis 1947. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Festuss Mogae]] (''Festus Mogae''), Botsvānas ekonomists un politiķis, vaksts prezidents (dzimis 1939. gadā)
* [[12. maijs]] — [[Džeisons Kolinss]] (''Jason Collins''), ASV basketbolists (dzimis 1978. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Izedīns el Hadāds]] (عز الدين الحداد), palestīniešu terorists, ''[[Hamās]]'' līderis (dzimis 1970. gadā)
* [[16. maijs]] — [[Felisjēns Kabuga]] (''Félicien Kabuga''), Ruandas uzņēmējs, vainots [[Ruandas genocīda]] veicināšanā (dzimis 1933. gadā)
* [[19. maijs]]:
** [[Bārnijs Frenks]] (''Barney Frank''), ASV advokāts un politiķis (dzimis 1970. gadā)
** [[Pīters Hollingvorts]] (''Peter Hollingworth''), Austrālijas garīdznieks un politiķis, Austrālijas ģenerālgubernators (dzimis 1935. gadā)
* [[21. maijs]]:
** [[Kails Bušs]] (''Kyle Busch''), ASV autosportists (dzimis 1985. gadā)
** [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[25. maijs]]:
** [[Sonijs Rollinss]] (''Sonny Rollins''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1930. gadā)
** [[Onorē Traore]] (''Honoré Traoré''), Burkinafaso virsnieks un politiķis (dzimis 1957. gadā)
* [[28. maijs]] — [[Klods Lemjē]] (''Claude Lemieux''), Kanādas hokejists (dzimis 1965. gadā)
&lt;gallery&gt;
Alex Zanardi (cropped).JPG|[[Alesandro Dzanardi]]
Ted Turner April 1985 (cropped).jpg|[[Teds Tērners]]
Festus Mogae 2009-06-23.jpg|[[Festuss Mogae]]
Barney Frank (cropped)(2).jpg|[[Bārnijs Frenks]]
Sonny Rollins 1974 press photo.jpg|[[Sonijs Rollinss]]
&lt;/gallery&gt;

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — [[Entonijs Heds]] (''Anthony Head''), angļu aktieris un dziedātājs (dzimis 1954. gadā)
* [[3. jūnijs]] — [[Džeimss Hendi]] (''James Handy''), ASV aktieris (dzimis 1945. gadā)
* [[4. jūnijs]] — [[Maržāna Satrapī]] (''Marjane Satrapi'', مرجان ساتراپی), Francijas un Irānas režisore un rakstniece (dzimusi 1969. gadā)
* [[5. jūnijs]] — [[Bernadeta Širaka]] (''Bernadette Chirac''), Francijas politiķe un pirmā lēdija (dzimusi 1933. gadā)
* [[6. jūnijs]] — [[Alans Heils]] (''Alan Hale''), ASV astronoms (dzimis 1958. gadā)
* [[11. jūnijs]]:
** [[Badžrakitijabha]] (พัชรกิติยาภา), Taizemes princese (dzimusi 1978. gadā)
** [[Deivids Hoknijs]] (''David Hockney''), Anglijas gleznotājs un grafiķis (dzimis 1937. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Olivers Trī]] (''Oliver Tree''), ASV mūziķis (dzimis 1993. gadā)
* [[15. jūnijs]]:
** [[Abdulla Ibrahims]] (''Abdullah Ibrahim''), Dienvidāfrikas pianists un komponists (dzimis 1934. gadā)
** [[Semjons Skrepeckis]] (''Семён Скрепецкий''), krievu mākslinieks (dzimis 1981. gadā)
* [[17. jūnijs]]:
** [[Karlo Ginzburgs]] (''Carlo Ginzburg''), itāļu vēsturnieks (dzimis 1939. gadā)
** [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)
* [[22. jūnijs]] — [[Alans Grīnspens]] (''Alan Greenspan''), ASV ekonomists (dzimis 1926. gadā)
&lt;gallery&gt;
Marjane Satrapi Cannes 2008(Cropped).jpg|[[Maržāna Satrapī]]
Astronomer Alan Hale at the Cosmic Carnival held at Cottonwood Mall in Albuquerque on Sept. 10th, 2005 (cropped).jpg|[[Alans Heils]]
David Hockney 2017 at Flash Expo (cropped).jpg|[[Deivids Hoknijs]]
Aleksandr Samokutyayev 2011.jpg|[[Aleksandrs Samokutjajevs]]
Alan Greenspan color photo portrait.jpg|[[Alans Grīnspens]]
&lt;/gallery&gt;
&lt;!--
== Svarīgi reliģiski svētki ==

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] —
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] —
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] —
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] —
* [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] —
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] —
--&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Pg4}}
{{Commons|2026}}

[[Kategorija:2026. gads| ]]</text>
      <sha1>76qe8rs96s3b0d7izojsellpxuve9nl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vasilijs Stepanovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>147518</id>
    <revision>
      <id>4485661</id>
      <parentid>4190575</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:52:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485661</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6544" sha1="4x51vq62d28m23npc5x0oepl2nukjd5" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Vasilijs Stepanovs
 |       piktogramma_1 = Weightlifting pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Svarcelšana
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = Vasilijs Stepanovs.jpg
 |             att_izm = 240px
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1927}}
 |             dz_viet = {{Vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Ļeņingrada}}
 |             mir_dat = {{miršanas gads un vecums|2011|1927}}
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{URS}}
 |        sporta veids = [[Svarcelšana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = Jānis Spāre&lt;br /&gt;Mihails Fraifelds
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1956]])
 |          os_medaļas = 1 sudrabs
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Reģ.čemp. informācija ------&gt;
 |          reģ1_saite = 
 |          reģ2_saite = 
 |                reģ1 = 
 |          reģ_dalība = 
 |         reģ_medaļas = 
 |        reģ_lab sasn = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |                 PR1 = 
 |               PR1_d = 
 |                 PR2 = 
 |               PR2_d = 
 |                 PR3 = 
 |               PR3_d = 
 |                 PR4 = 
 |               PR4_d = 
 |                 PR5 = 
 |               PR5_d = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = 
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalSport|Vīriešu [[svarcelšana]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|PSRS}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles|Melburna 1956]]|līdz 82,5 kg}}
}}
'''Vasilijs Stepanovs''' (dzimis {{dat|1927|3|3}}&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Latvijas olimpiskā vēsture|last= |first= |authorlink= |year= 2003|publisher= [[Latvijas Olimpiskā komiteja]]|isbn= 9984-10-175-4|page= 323|pages= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/408/ |title=LOV profils |access-date={{dat|2011|04|11||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|05||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120905083124/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/408/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;SA&quot;&gt;{{laikraksta atsauce|first= Andris|last= Staģis|author= |authorlink= |coauthors= |date= {{dat|2012|2|28||bez}}|title= Šī nedēļa vēsturē|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 9|issue= 835|page= |pages= 27. lpp|publisher= SIA &quot;Mediju nams&quot;|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= }}&lt;/ref&gt; vai pēc citiem avotiem {{dat|1927|12|12}},&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title= Latvijas olimpiskais zelts, sudrabs, bronza|last= Ošiņš|first= Ivars|authorlink= |year= 2008|publisher= Lauku avīze|isbn= 978-9984-827-07-0|page= 215|pages= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LAT e&quot;&gt;{{LAT e|5|323}}&lt;/ref&gt; miris {{dat|2011|4|8}}) bija [[krievi|krievu tautības]] [[Padomju Savienība|PSRS]] [[svarcelšana|svarcēlājs]], kas pārstāvēja [[Latvijas PSR]], PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars (1956).&lt;ref name=&quot;LAT e&quot; /&gt; [[1956. gada Vasaras Olimpiskās spēles|1956. gada Melburnas Olimpiskajās spēlēs]] V. Stepanovs izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 82,5 kg.&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/speka_sports/11042011-muziba_aizgajis_olimpiskais_vicecempions_ Mūžībā aizgājis olimpiskais vicečempions Stepanovs], sportacentrs.com&lt;/ref&gt;

== Karjera ==
Dzimis Ļeņingradā. Ar svarcelšanu sācis nodarboties 1948. gadā.&lt;ref name=&quot;LAT e&quot; /&gt; Taču nopietni sportam pievērsies [[1950. gadi|1950. gadu]] sākumā, kad bija [[Sarkanā Armija|Sarkanās Armijas]] Baltijas flotes matrozis [[Liepāja|Liepājā]]. Trenējās ASK sporta biedrībā. 1955. gadā V. Stepanovs izcīnīja sudraba medaļu Pasaules čempionātā, tajā pašā gadā kļuva par Eiropas čempionu vidējā svarā. 1956. gadā uzvarēja PSRS čempionātā vidējā svarā. Svarcēlājs vairākas reizes laboja dažāda mēroga rekordus, tai skaitā pasaules rekordus. Laikā no 1953. līdz 1963. gadam V. Stepanovs bija PSRS komandas dalībnieks.&lt;ref name=&quot;LAT e&quot; /&gt;

{{oss|V=1956|L=L|Pils=Melburnā}} viņš izcīnīja sudrabu svara kategorijā līdz 82,5 kg ar rezultātu 427,5 kg, sacensības tolaik notika trīscīņā.

Pēc sportista karjeras beigām līdz 2007. gadam viņš strādāja par treneri.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/408/ LOV profils]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120523070259/http://www.olimpiade.lv/lat/lok/olimpiesi/olimpietis/408/ |date={{dat|2012|05|23||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20121105121051/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/st/vasilijs-stepanovs-1.html Sports-Reference profils] {{en ikona}}
* [http://www.chidlovski.net/liftup/l_athleteResult.asp?a_id=255 Chidlovski.net profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110923081144/http://www.chidlovski.net/liftup/l_athleteResult.asp?a_id=255 |date={{dat|2011|09|23||bez}} }} {{en ikona}}


{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}
{{Latvijas sportists-aizmetnis}}
{{Latvija 1956 VOS}}

{{DEFAULTSORT:Stepanovs, Vasilijs}}

[[Kategorija:1927. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2011. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Latvijas svarcēlāji]]
[[Kategorija:1956. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Latvijas olimpiskie medaļnieki]]
[[Kategorija:PSRS Nopelniem bagātie sporta meistari]]
[[Kategorija:PSRS svarcēlāji]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki svarcelšanā]]
[[Kategorija:Padomju Savienības olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>4x51vq62d28m23npc5x0oepl2nukjd5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Barikāžu laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>148488</id>
    <revision>
      <id>4485464</id>
      <parentid>4483570</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:32:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4485464</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30210" sha1="4mw9r6lko21ymsv5ee6h409ixz0ob1s" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Barikāžu laiks
| partof            = [[Dziesmotā revolūcija|Dziesmotās revolūcijas]] un  [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]]
| image             = Riga barricade 1991.jpg
| caption           = Barikādes Jēkaba ielā pie Latvijas Republikas Augstākās Padomes (tagadējās [[Saeima]]s) ēkas 1991. gada jūlijā
| date              = 1991. gada 13.–27. janvāris
| place             = [[Latvija]], pārsvarā [[Rīga]]
| coordinates       = 
| map_type          = 
| map_relief        = 
| latitude          = 
| longitude         = 
| map_size          = 
| map_marksize      = 
| map_caption       = 
| map_label         = 
| territory         = 
| result            = Latviešu uzvara
| status            = 
| combatant1        = {{flaga|Latvija}} [[Latvija]]
*[[Latvijas Tautas fronte]]
*[[Latvijas Republikas Augstākā Padome]]
| combatant2        = {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība]]
*[[Latvijas Komunistiskā partija]]
*[[PSRS Iekšlietu ministrija]]
*[[Rīgas OMON]]
*[[Internacionālā Darbaļaužu fronte|Latvijas interfronte]]
| commander1        = {{flaga|Latvija}} '''[[Anatolijs Gorbunovs]]'''&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} '''[[Ivars Godmanis]]'''&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} '''[[Andrejs Krastiņš]]'''&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} [[Aloizs Vaznis]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} [[Dainis Īvāns]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} [[Romualds Ražuks]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} [[Odisejs Kostanda]]&lt;br /&gt;{{flaga|Latvija}} [[Tālavs Jundzis]]
| commander2        = {{flaga|PSRS}} '''[[Mihails Gorbačovs]]'''&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} '''[[Boriss Pugo]]'''&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} '''[[Vladimirs Antjufejevs]]'''&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} [[Fjodors Kuzmins]]&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} [[Dmitrijs Jazovs]]&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} [[Viktors Alksnis]]&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} [[Česlavs Mļiņņiks]]&lt;br /&gt;{{flaga|PSRS}} [[Alfrēds Rubiks]]
| units1            = 
| units2            = 
| strength1         = 
| strength2         = 
| casualties1       = {{nowrap|2 miliči nogalināti&lt;br /&gt;4 civilisti nogalināti&lt;br /&gt;4 miliči ievainoti&lt;br /&gt;10 civilisti ievainoti{{#tag:ref|Ieskaitot ārzemju žurnālistus|group=nb}}}}
| casualties2       = vismaz 1 [[Rīgas OMON|OMON]] karavīrs nogalināts&lt;ref&gt;{{Harvnb|Mirlins|2016|p=249}}&lt;/ref&gt;
| notes             = {{Atsauces|group=&quot;nb&quot;}}
| campaignbox       = 
| image_size        = 240
}}

[[Attēls:Part of barricades.jpg|thumb|Barikāžu betona bluķi Vecrīgā]]
'''Barikāžu laiks''' ir vēsturisks apzīmējums {{dat|1990|5|4}} atjaunotās [[Latvijas Republika]]s aizsardzības pasākumiem, kas tika organizēti [[Rīga|Rīgā]] un citās Latvijas pilsētās no [[1991. gads|1991]]. gada [[13. janvāris|13.]] līdz [[27. janvāris|27. janvārim]]. Plašākā nozīmē šis apzīmējums var tikt attiecināts uz laika periodu līdz 1991. gada 21. augustam, kad notika pēdējais [[Rīgas OMON|OMON]] specvienību uzbrukums [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielas]] barikādēm.

Barikāžu aizstāvju nevardarbīgā pretošanās ne tikai deva pretsparu OMON specvienībām, bet arī ar plaša starptautiskā atbalsta palīdzību novērsa [[Padomju Savienība|PSRS]] vadības lēmumu izsludināt ārkārtas stāvokli Latvijā un no Krievijas ievest PSRS regulāro karaspēku.&lt;ref name=&quot;barikadopedija.lv&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |title=Barikāžu laika notikumu hronoloģija |access-date={{dat|2016|02|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160123215750/http://www.barikadopedija.lv/raksti/Kategorija:Hronika |archivedate={{dat|2016|01|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopš 1996. gada janvāra vairāk nekā 30 tūkstoši barikāžu aizstāvju ir apbalvoti ar [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme|Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmēm]].

Pirmais OMON upuris Latvijā bija [[Roberts Mūrnieks]], kurš gāja bojā 16. janvārī.

Pirms notikumiem Rīgā [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|līdzīgi notikumi]] norisinājās 1991. gada sākumā [[Lietuva|Lietuvā]], [[Viļņa|Viļņā]], kur 13 cilvēki tika nošauti un sabraukti ar tanku.

Latvijā, barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši, bet mītiņā — 15 tūkstoši.&lt;ref name=&quot;barikadopedija.lv&quot;/&gt;

== Stāvoklis pirms notikumiem ==
Pēc [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|Centrālās komitejas]] rīkojuma Rīgas OMON 1991. gada 1. janvārī ieņēma [[Preses nams|Preses namu]], lai pārtrauktu Latvijas neatkarību atbalstošo preses izdevumu drukāšanu. 4. janvārī Rīgā ieradās PSRS Iekšlietu ministrijas speciālistu grupa ģenerālleitnanta V. Solodkova vadībā, lai pārtrauktu pretpadomju aktivitātes Latvijā. Ar formālo iemeslu nodrošināt ikgadējo iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos PSRS aizsardzības ministrs [[Dmitrijs Jazovs]] 7. janvārī izdeva pavēli nosūtīt uz [[Baltija|Baltiju]] desanta karaspēka vienības. 8. janvārī Rīgā slepeni ieradās PSRS Aizsardzības ministrijas augstas amatpersonas.

[[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] 8. janvārī pieņēma lēmumu „Par PSRS bruņoto spēku vienību nelikumīgu ievešanu Latvijā”. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] valdība 9. janvārī sniedza paziņojumu, kurā nosodīja PSRS bruņoto spēku papildkontingenta ievešanu Baltijas valstīs. PSRS prezidents [[Mihails Gorbačovs]] 10. janvārī Lietuvas Republikas parlamentam nosūtīja ultimātu, kur pieprasa atcelt visus jaunpieņemtos konstitucionālos aktus. Rīgā notika nesankcionēts [[Interfronte]]s mītiņš, kas prasīja [[Ivars Godmanis|Ivara Godmaņa]] valdībai atkāpties, pēc mītiņa notika mēģinājums ielauzties LR Ministru Padomes ēkā. Pleskavas 76. gaisa desanta divīzijā tika izsludināts paaugstinātas gatavības stāvoklis. 11. janvārī [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] laukumā ap 6000 cilvēku piedalījās [[Latviešu sieviešu līga]]s protesta mītiņā pret Latvijas jauniešu iesaukšanu PSRS okupācijas karaspēkā. 12. janvārī [[Latvijas Tautas fronte]] izsludināja Vislatvijas manifestāciju nākamajā dienā, lai atbalstītu likumīgi ievēlēto valdību.

[[Krievijas PFSR]] Augstākās padomes prezidijs [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] vadībā aicināja PSRS valdību izvest karaspēka papildkontingenta daļas no Baltijas valstīm. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] un Ministru Padomes priekšsēdētājs I. Godmanis Maskavā tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja Rīgā nelietot bruņotu spēku.&lt;ref&gt;[http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Neatkarības deklarācijas pieņemšana, barikādes (1990—1991)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print |date={{dat|2016|04|07||bez}} }} Aizsardzības ministrija&lt;/ref&gt;

== Barikāžu celšana un OMON uzbrukumi ==
13. janvāra rītā, pēc [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēka [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|uzbrukuma]] [[Viļņas televīzijas tornis|Viļņas televīzijas torņa]] aizstāvjiem, [[Latvijas Tautas fronte]]s vadītāji [[Dainis Īvāns]] un [[Romualds Ražuks]] [[Latvijas Radio]] aicināja Latvijas iedzīvotājus pulcēties [[Doma laukums|Doma laukumā]]. Latvijas Tautas frontes sarīkotajā protesta manifestācijā [[11. novembra krastmala|Daugavmalā]] sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai izteiktu savu atbalstu lietuviešiem un paustu gatavību turpināt uzsākto valsts neatkarības atjaunošanas ceļu. Rīdzinieki sāka spontāni veidot barikādes šaurajās [[Vecrīga]]s ielās. Latvijas Republikas Augstākā Padome 1991. gada 13. janvārī pieņēma „Aicinājumu Latvijas tautai” un lēmumu „Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes aizsardzības štāba izveidošanu”. Štābu vadīja [[Andrejs Krastiņš]], viņa vietnieki bija [[Odisejs Kostanda]] un [[Tālavs Jundzis]]. [[Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētājs|Latvijas Republikas]] Lauksaimniecības ministrs [[Dainis Ģēģers|Dainis Ģēģeris]] kopā ar Autotransporta un šoseju ministru [[Jānis Janovskis|Jāni Janovski]] deva rīkojumu ievest Rīgā smago lauksaimniecības un celtniecības tehniku, lai bloķētu pieeju barikādēm. Smagās tehnikas novirzīšanu uz valstiski svarīgiem objektiem 13. janvārī no 14:00 veica IBV kadru daļas vadītājs Imants Vingolds. Jau pirmajās pāris dienās no laukiem un mazpilsētām Rīgā ieradās liels daudzums kravas automašīnu ar piekabēm, kas bija pildītas ar baļķiem, betona bluķiem, šķembām un citiem celtniecības materiāliem. Automašīnas šaurajās Vecrīgas ielās izvietoja skujiņveidā, lai tankiem padarītu neiespējamu to nostumšanu malā. Galvenie pretinieka uzbrukumi tika plānoti no Daugavmalas cauri [[Doma laukums|Doma laukumam]], no [[Bastejkalns|Bastejkalna]] gar [[Pulvertornis|Pulvertorni]] un no [[Torņa iela (Rīga)|Torņa ielas]] caur [[Jēkaba iela (Rīga)|Jēkaba ielu]] — šajos virzienos atradās vairākas smago automašīnu rindas. Šajos virzienos bija izlikti arī prettanku eži, ko atveda Vecmīlgrāvja zvejnieki, tanku slazdus metināja arī uz vietas. Visvājākā vieta bija platais Kaļķu ielas sākums no [[Laimas pulkstenis|„Laimas” pulksteņa]] puses.&lt;ref&gt;Kļaviņš Andris „Zemessardze dzima uz barikādēm”. — Latvijas Vēstnesis Plus Nr.8, 13.01.2006. 7.lpp. (par stratēģiski svarīgo objektu aizsardzības nodrošināšanu 1991.g. janv. stāsta 1991.g. barikāžu laika Zaķusalas aizsardzības štāba priekšnieks Roberts Millers un atvaļinātais pulkvedis Auseklis Pļaviņš)&lt;/ref&gt; Galvenie apsargājamie objekti bija Latvijas Republikas Augstākā Padome, LR Ministru Padome, [[Latvijas Radio]] ēka Doma laukumā, Telefona un telegrāfa centrāle [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielā]], Radio un televīzijas centrs [[Zaķusala|Zaķusalā]], kā arī tilti. Barikādes izveidoja arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Kuldīga|Kuldīgā]] un pie [[Ulbroka]]s. Krievijas PFSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs B. Jeļcins [[Tallina|Tallinā]] aicina no Krievijas Federācijas teritorijas dienestā iesauktos karavīrus nepiedalīties akcijās pret civiliedzīvotājiem. Vitebskas 103. gaisa desanta divīzija atsacījās doties uz Rīgu.

[[Attēls:Roberts Mūrnieks' funeral.jpg|thumb|200px|Roberta Mūrnieka bēres]]
14. janvārī padomju milicijas specvienība [[Rīgas OMON|OMON]] uzbruka barikāžu aizstāvjiem uz [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvja]] un [[Brasa]]s tiltiem. Tika apšaudītas un dedzinātas automašīnas, piekauti cilvēki. Rīgā notika Latvijas kompartijas Centrālās komitejas plēnums, kurā CK Pirmais sekretārs [[Alfrēds Rubiks]] brīdināja, ka Latvijas izstāšanās no PSRS novedīs pie profašistiskas totalitāra novirziena nacionālistiskas diktatūras restaurēšanas. Plēnums nolēma atbalstīt prasību par Latvijas Republikas Augstākās padomes un visu vietējo tautas deputātu padomju atlaišanu, valdības atcelšanu, pirmstermiņa vēlēšanu sarīkošanu. Tas atbalstīja arī prasību par prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijas PSR teritorijā un nolēma griezties ar šo priekšlikumu pie PSRS prezidenta M. Gorbačova.&lt;ref&gt;[http://lpra.vip.lv/vinpus_barikadem.htm Izvilkums no Latvijas kompartijas Centrālās komitejas 1991. gada 14. janvāra X plēnuma materiāliem] (tulkojums no krievu valodas)&lt;/ref&gt; [[Interfronte]]s raidītājs «Sodružestvo» (''Содружество'') vairākkārt raidīja paziņojumu, ka Rīgā notiek militārs apvērsums. Savukārt [[Pasaules brīvo latviešu apvienība]]s priekšsēdis [[Gunārs Meierovics]] publicēja paziņojumu par notikumiem Baltijā un izvirzīja mērķi ciešā sadarbībā ar Latvijas Republikas valdību ietekmēt Rietumvalstu valdības, lai tās bloķētu PSRS agresiju Baltijas valstīs.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |title=PBLA paziņojums 1991. gada 14. janvārī |access-date=2011. gada 23. Aprīlis |archive-date=2014. gada 11. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 }}&lt;/ref&gt; [[Eiropas Padome]] arī pieņem komunikē par to, ka pēdējie notikumi Lietuvā apdraud Eiropas Padomes un PSRS sadarbības pamatus. Tomēr Baltijas kara apgabala virspavēlnieks [[Fjodors Kuzmins]] izteica ultimātu LR AP, bet Igaunijas nacionālajā radio uzstājās Tartu bāzētās 326. stratēģisko bumbvedēju divīzijas komandieris [[Džohars Dudajevs]] un paziņoja, ka neļaus Padomju Armijai izmantot Baltijas gaisa telpu.&lt;ref&gt;Robert Seely &quot;Russo-Chechen Conflict, 1800-2000 : A Deadly Embrace&quot;. — Frank Cass, London 2001. {{ISBN|0714649929}}&lt;/ref&gt;

15. janvārī OMON uzbruka Augstākās milicijas skolas ēkām [[Zeļļu iela (Rīga)|Zeļļu ielā]] 8 [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Kursantus piekāva, izlaupīja skolas ieroču noliktavu. Interfrontes vadība mītiņā stadionā [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|K. Barona ielā]] sapulcināja ap 10 000 dalībnieku. Prosovjetiskās „Latvijas tautas sapulces” priekšsēdētāja [[Ojārs Potreki|Ojāra Potreki]] parakstītajā Latvijas sabiedrības glābšanas komitejas politiskajā paziņojumā tika paziņots, ka tā uzskata 1990. gada 4. maija deklarāciju par spēkā neesošu un Padomju Latvijai ir jāpaliek atjaunotās PSRS sastāvā.&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt; Barikāžu aizstāvji gaidīja Interfrontes mītiņa dalībnieku gājienu uz Rīgas centru, tas nenotika, bet no Padomju Armijas helikopteriem tika kaisītas Interfrontes skrejlapas.

16. janvārī LR Augstākā Padome uzsāka deputātu nakts dežūras. OMON uzbrukumā barikādēm pie Vecmīlgrāvja un Brasas tiltiem ievainoja barikāžu aizstāvjus A. Dreimani, A. Podnieku, I. Gudro un nogalināja Satiksmes ministrijas auto vadītāju [[Roberts Mūrnieks|Robertu Mūrnieku]]. Cilvēki neapbruņoti devās uz barikādēm no daudzām Latvijas pilsētām.

== Mēģinājums ieviest PSRS prezidenta pārvaldi ==
[[Attēls:Andris-Slapins-memorial.jpg|200px|thumb|Piemiņas akmens vietā, kur 20. janvārī [[Rīgas OMON|OMON]] specvienība uzbrukuma laikā Iekšlietu ministrijai nošāva kinooperatoru [[Andris Slapiņš|Andri Slapiņu]]]]

17. janvārī barikāžu aizstāvji izsludināja trauksmes stāvokli. Interfrontē ietilpstošā Latvijas streiku komiteja paziņoja, ka Latvijā nodibināts fašistisks režīms. Lai izmeklētu notikumus, Rīgā ieradās [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] delegācija, kas, atgriezusies [[Maskava|Maskavā]], paziņoja, ka Latvijā jāievieš PSRS prezidenta pārvalde. 20. janvārī ap 100 000 demonstrantu Maskavā protestēja pret PSRS vardarbību Baltijas valstīs un prasīja M. Gorbačova, D. Jazova, [[Boriss Pugo|Borisa Pugo]] un [[Vladimirs Krjučkovs|Vladimira Krjučkova]] atkāpšanos sakarā ar 13. janvāra upuriem Viļņā.

Vakarā OMON spēki [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana|uzbruka Latvijas Iekšlietu ministrijas ēkai]], kuras apsardze bija pastiprināta ar [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] milicijas darbiniekiem. Uzbrukumā tika nogalināti Rīgas miliči [[Uladzimirs Hamanovičs]] un [[Sergejs Konoņenko]] un ievainoti Bauskas rajona miliči Jānis Jasevičs, Aļģis Simanovičs, Renārs Zaļais, Valērijs Markūns. Pie [[Bastejkalns|Bastejkalna]] tika nogalināts arī kinooperators [[Andris Slapiņš]] un vidusskolēns [[Edijs Riekstiņš]], nāvīgi ievainots tika operators [[Gvido Zvaigzne]]. Apšaudē ievainoja arī vairākus barikāžu dalībniekus (B. Dmitrenko, J. Zelču, A. Senčenko, J. Mezaku, D. Ozolu, J. Fodoru) un Krievijas žurnālistu V. Brežņevu. 21. janvāra vakarā, veicot barikāžu nostiprināšanu, nelaimes gadījumā gāja bojā barikāžu aizstāvis [[Ilgvars Grieziņš]].

Šo notikumu laikā LR Augstākās Padomes Preses centrā reģistrējās vairāki simti ārvalstu žurnālistu, kas katru dienu sniedza informāciju lielākajiem masu medijiem visā pasaulē.

== Vienošanās Maskavā un barikāžu atstāšana ==
21. janvārī [[Čehoslovākija]]s prezidents [[Vāclavs Havels]] zvanīja prezidentam M. Gorbačovam un prasīja izbeigt militāros incidentus Rīgā.&lt;ref&gt;Pasaules Brīvo latviešu apvienības informācija 1991. gada 21. janvārī par Čehoslovākijas prezidenta Vāclava Havela reakciju uz notikumiem Rīgā — par zvanu prezidentam Mihailam Gorbačovam izbeigt šos incidentus. — Latvijas Valsts arhīvs, 2197. f., 1-v. apr., 82. l., 184. lp.&lt;/ref&gt; Arī KPFSR AP priekšsēdētājs B. Jeļcins izsūtīja valdības telegrammu par notikumiem Rīgā, kurā izteica līdzjūtību bojā gājušo ģimenēm un nosodīja ieroču lietošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1044. l., 70. lp.&lt;/ref&gt; 21. janvārī Maskavā LR Augstākās Padomes priekšsēdētājs [[Anatolijs Gorbunovs]] tikās ar PSRS prezidentu M. Gorbačovu, kas apsolīja pārtraukt militārās akcijas Rīgā. PSRS Iekšlietu ministrs B. Pugo noliedza, ka devis pavēli OMON vienībai uzbrukt LR Iekšlietu ministrijai.

22. janvārī Preses centrs izplatīja LR AP priekšsēdētāja A. Gorbunova oficiālo paziņojumu, kurā viņš noliedza baumas par to, ka Latvijas Republikas valdība esot pieļāvusi PSRS prezidenta pārvaldes ieviešanu Latvijā.&lt;ref&gt;Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 31. lp.&lt;/ref&gt; LR MP priekšsēdētāja pirmais vietnieks [[Ilmārs Bišers]] preses konferencē paziņoja, ka ar PSRS Iekšlietu ministru B. Pugo panākta vienošanās par OMON atgriešanos bāzēs un nelikumīgi saņemto ieroču atņemšanu.&lt;ref&gt;Latvijas Republikas Augstākās Padomes Preses centra informācija 1991. gada 22. janvārī par LR MP priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ilmāra Bišera un iekšlietu ministra Aloiza Važņa preses konferenci. — Latvijas Valsts arhīvs, 290. f., 8. apr., 1045. l., 33. lp.&lt;/ref&gt;

24. janvārī LKP CK Pirmais sekretārs A. Rubiks nosūtīja vēstuli PSRS prezidentam M. Gorbačovam, kurā informēja par notikumiem pēc 22. janvāra Gorbačova—Gorbunova—Rubika vienošanās un aicināja to aktīvi ieviest dzīvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |title=Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmā sekretāra Alfrēdam Rubika atbalsta vēstule PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam 1991. gada 24. janvārī |access-date=2011. gada 23. Aprīlis |archive-date=2014. gada 11. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 }}&lt;/ref&gt; Vairākums no Rīgas aizstāvjiem pēc Latvijas valdības aicinājuma sāka atstāt barikādes. Tika izveidots Sabiedriskās drošības departaments, kas koordinēja un vadīja Tautas brīvprātīgo kārtības sargu vienību darbu. 25. janvārī OMON uzbrukuma upuru bērēs pulcējās tūkstošiem pavadītāju un LR AP izsludināja Nacionālo sēru dienu.

Barikādes aizsargāja Latvijas Republikas Augstākās Padomes ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma arī 1991. gada [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā. OMON bruņutransportieru tuvošanās barikādēm 21. augustā notika vienlaicīgi ar „Latvijas Republikas Konstitucionālā likuma par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu LR Augstākajā Padomē, kas atjaunoja Latvijas Republikas Satversmes pilnu darbību un līdz ar to deklarēja neatkarības atjaunošanas pārejas perioda beigšanos.

Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, ilgi pēc tam, kad PSRS 1991. gada septembrī bija atzinusi Latvijas pilnīgu neatkarību un bija panākta vienošanās par [[Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas]].

== Barikāžu laikā bojā gājušie Latvijas civiliedzīvotāji ==
[[Attēls:Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piedalās 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienas pasākumos pie Brīvības pieminekļa (6730891717).jpg|thumb|Ziedu nolikšana Bastejkalnā 2012. gadā. No kreisās: tālaika [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Anderss Fogs Rasmusens]] un [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]]]
* [[Uladzimirs Hamanovičs]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Ilgvars Grieziņš]], gājis bojā negadījumā 21. janvārī veicot aizsargbūvju celtniecību Jēkaba ielā;
* [[Sergejs Konoņenko]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Roberts Mūrnieks]], nošauts 16. janvārī Vecmīlgrāvī;
* [[Edijs Riekstiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Raimonds Salmiņš]], nošauts 19. augustā [[Augusta pučs|Augusta puča]] laikā pie Rīgas Iekšlietu pārvaldes;
* [[Staņislavs Skroderis]], miris 20. augustā Augusta puča laikā no gūtajiem ievainojumiem, 19. augustā uz Salu tilta ar mikroautobusu ietriecoties neapgaismotā Padomju armijas bruņutransportierī;
* [[Andris Slapiņš]], nošauts 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā;
* [[Gvido Zvaigzne]], smagi ievainots 20. janvārī uzbrukuma Iekšlietu ministrijai laikā, vēlāk no ievainojumiem miris.

== Barikāžu laika piemiņa ==
[[Attēls:Barikades.png|250 px|thumb|right|[[Latvijas Banka]]s 2006. gadā izlaistās viena lata monētas Barikāžu laika piemiņai]]

1995. gadā tika izveidots 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, kā dibinātājs un prezidents kopš tā dibināšanas ir 1991. gada 20. janvāra apšaudē ievainotais Renārs Zaļais. No 1996. gada atbalsta fonds barikāžu sargiem sāka piešķirt [[1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]]s — ar [[ozollapa|ozollapām]] vainagotas vairoga veida medaļas 4 cm diametrā, uz kurām attēlots lauva, kas tur mazāku vairogu ar sakrustotām atslēgām. Virs pamatvairoga ir uzraksts «LR 1991», bet piemiņas zīmes otrajā pusē — uzraksts «Par Latviju» un piemiņas zīmes numurs. Medaļas ir piestiprinātas uz sarkanbaltsarkanas 30 mm platas lentes. Apbalvojuma komplektā ietilpst arī ikdienā nēsājamā piemiņas zīmes mazā nozīmīte (20 mm diametrā), kas vizuāli atgādina lielo medaļu. 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība kopš [[1997]]. gada atrodas [[Krāmu iela|Krāmu ielā]] Vecrīgā, kur 2001. gadā izveidoja 1991. gada barikāžu muzeju.

Tikai [[1999]]. gada 29. aprīlī [[Saeima]] pieņēma likumu „Par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”, kas regulēja par 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmju piešķiršanu un noteica, ka tā ir Latvijas Republikas valsts apbalvojums. Piemiņas zīmi piešķir un pasniedz 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valde, kuras sastāvā ir Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas priekšsēdētāja aicināti četri valdes locekļi. Saeimas priekšsēdētājs ir 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes valdes priekšsēdētājs. Valdes lēmumi par piemiņas zīmes piešķiršanu tiek publicēti LR oficiālajā laikrakstā [[Latvijas Vēstnesis|„Latvijas Vēstnesis”]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |title=1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime |archivedate={{dat|2011|05|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Nav zināms precīzs barikāžu sargu skaits, neskaitot visus daudzos simtus tūkstošus Latvijas iedzīvotāju, kas piedalījās protesta mītiņos, bet tieši nepiedalījās barikāžu aizsardzībā. Pēc Saeimas deputāta [[Juris Dobelis|Jura Dobeļa]] sniegtajām ziņām PSRS specdienestu ziņojumos minēts, ka barikāžu aizstāvībā piedalījušies aptuveni 80 tūkstoši cilvēku, pēc 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības aplēsēm to skaits bija aptuveni 40 — 50 tūkstoši. Ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi līdz 2007. gada beigām bija apbalvoti 19 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/071213/st071213.htm Latvijas Republikas [[9. Saeima]]s rudens sesijas divdesmitā sēdes protokols 2007. gada 13. decembrī]&lt;/ref&gt; 2007. gada 20. decembrī LR Saeima pieņēma „Grozījumu Valsts apbalvojumu likumā”, kas noteica, ka ierosinājumus par apbalvošanu ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi var iesniegt līdz 2008. gada 31. decembrim. Arī pēc ierosināšanas laika beigām 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes valde turpina izvērtēt saņemtos iesniegumus un piešķir tos barikāžu aizsardzības dalībniekiem.

[[Latvijas Banka]] 2006. gadā izlaida viena lata piemiņas monētas «Janvāris 1991» ar ugunskuru un barikāžu motīviem Barikāžu laika piemiņai (mākslinieki Juris Petraškevičs un Andris Vārpa). 2007. gada 20. janvārī Jēkaba ielas barikāžu vietā tā laikā Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] atklāja piramīdas veida barikāžu pieminekli ar [[Jumis|Jumja zīmi]] un latviešu tautas dziesmu fragmentiem —

Tev, Dieviņ, spēks, varīte,
Tev gudrais padomiņš.
Dod, Dieviņ, spēku prātu,
Neļauj otra vergam būt.&lt;ref&gt;[[Arveds Švābe|A. Švābe]], [[Kārlis Straubergs|K. Straubergs]], [[Edīte Hauzenberga-Šturma|E.Hauzenberga-Šturma]] „Latviešu tautas dziesmas 12 sējumos”. — Kopenhāgena 1952.-1956.&lt;/ref&gt;

[[2010. gads|2010]]. gada 20. janvārī [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] ēkā tika atklāta 1991. gada barikāžu laika piemiņas plāksne latviešu un angļu valodās, lai atzīmētu to, ka šajā ēkā darbojās [[Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrija|Lauksaimniecības ministrijas]] barikāžu izveides koordinācijas centrs.&lt;ref&gt;[http://www.reitingi.lv/lv/news/zemkopiba/37778.htm Zemkopības ministrijā atklāj barikāžu piemiņas plāksni]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Par godu Barikāžu laika divdesmitgadei 2011. gada 19. janvārī [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijā]] notika konference „Barikādes barikāžu aizstāvju acīm” un [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]] rīkoja barikāžu veterānu tikšanos.

== Galerija ==
&lt;center&gt;&lt;gallery&gt;
Izstāde par barikāžu laika notikumiem (5257773626).jpg|&lt;small&gt;Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme&lt;/small&gt;
Attēls:Piemiņas zīme Acis.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme &quot;Acis&quot; [[Zaķusala|Zaķusalā]]&lt;/small&gt;
Attēls:Sergejs Kononenko monument.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme Sergejam Konoņenko Kanālmalas apstādījumos&lt;/small&gt;
Attēls:Slapins monument Riga.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme kinooperatoram Andrim Slapiņam&lt;/small&gt;
Attēls:Edijs Riekstins monument.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme skolniekam Edijam Riekstiņam&lt;/small&gt;
Attēls:Gvido Zvaigzne monument.JPG|&lt;small&gt;Piemiņas zīme kinooperatoram Gvido Zvaigznem&lt;/small&gt;
Attēls:Barikādēm veltīta instalācija.JPG|&lt;small&gt;Barikādēm veltīta vides instalācija pie Ministru kabineta ēkas Rīgā, 2018. gada janvārī&lt;/small&gt;
&lt;/gallery&gt;&lt;/center&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Viktors Daugmalis „Barikādes — Latvijas mīlestības grāmata”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātais sabiedriskais fonds, Rīga 2001. {{ISBN|9984191966}}
* Tālavs Jundzis, Renārs Zaļais „Nevardarbīgā pretošanās — Latvijas pieredze”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, Rīga 2006. {{ISBN|9789984010434}} (Rakstu, dokumentu un atmiņu krājums, veltīts Barikāžu atceres 15. gadadienai)
* Jāzeps Ločmelis „Atmiņas par barikāžu dienām”. — Latvijas telekomunikāciju klubs, Rīga 2001. {{ISBN|998494980X}}
* Iveta Kaķīte „Barikādes — kā tas bija patiesībā”. — Redisons un partneri, Rīga 2001. {{ISBN|9984932745}} (Tautas Frontes loma barikādēs)
* Dzintars Vītols „Ceļš uz barikādēm”. — Burtnieki 2001.
* „Janvāra barikādes kā tautas forma totalitārajam režīmam un tās mācības”. — Latvijas Zinātņu akadēmija, 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonds, LR Ministru kabinets, Rīga 2001. {{ISBN|998419213X}} (Starptautiska Baltijas valstu konference sakarā ar barikāžu atceres 10. gadadienu)
* Jānis Stradiņš „1991. gads. Janvāris”. — Latvijas Kultūras fonds, Rīga 1991.
* Modris Ziemiņš „Rīgā deg ugunskuri — Maskavā brūk padomju impērija”. — Mācību apgāds, Rīga 2001. {{ISBN|9984922138}}
* Ivars Bērziņš, Renārs Zaļais, Viktors Daugmalis „Domā par Latviju, piemini barikādes”. — 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, Rīga 2006. {{ISBN|9984956822}} (1991. gada barikādēm veltīts fotoalbums)

== Ārējās saites ==
* [http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 Barikāžu laika dokumenti Latvijas Valsts arhīvā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141111093513/http://www.lvarhivs.gov.lv/index3.php?id=1147 |date={{dat|2014|11|11||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20160407113315/http://www.mod.gov.lv/lv/Ministrija/Vesture/Barikades_1991.aspx?lg=Print Barikāžu laika fotogrāfijas]
* [https://web.archive.org/web/20110512230632/http://saeima.lv/lv/par-saeimu/barikazu-dalibnieka-pieminas-zime 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme]
* [http://www.barikadopedija.lv/raksti/1991 Barikadopēdija]
* [http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ 1991. gada barikāžu muzeja mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110122233700/http://www.barikades.lv/lv/Muzejs/Par-mums/ |date={{dat|2011|01|22||bez}} }}
* [http://www.delfi.lv/news/barikadem-25/ Barikādēm — 25]
* Rūta Bierande [http://m.lvportals.lv/visi/galerijas/630-divdesmit-janvari-pec-barikadem/ „Divdesmit janvāri pēc barikādēm”]{{Novecojusi saite}} — Latvijas Vēstnesis 21.01.2011.
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=4ac4d39f-5bee-4d58-b02c-9acc02849be2 Letonika]

== Skatīt arī ==
* [[Augusta pučs]]
* [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas ēkas aizstāvēšana]]

[[Kategorija:Barikāžu laiks| ]]</text>
      <sha1>4mw9r6lko21ymsv5ee6h409ixz0ob1s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zivjērglis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>158559</id>
    <revision>
      <id>4485736</id>
      <parentid>3916915</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:35:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485736</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18836" sha1="c7k4wlz9mnqh71pn0utm534veufcln2" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
|          platums = 235px
|        nosaukums = 
|           attēls = Wild_Pandion.jpg
|       att_izmērs = 235px
|    att_nosaukums = 
|           valsts = Animalia
|        valsts_lv = Dzīvnieki
|             tips = Chordata
|          tips_lv = Hordaiņi
|            klase = Aves
|         klase_lv = Putni
|            kārta = Accipitriformes
|         kārta_lv = Vanagveidīgie
|           dzimta = Pandionidae
|        dzimta_lv = Zivjērgļu dzimta
|         dzimta_r = Zivjērglis
|            ģints = Pandion
|         ģints_lv = Zivjērgļi
|          ģints_r = Zivjērglis
|             suga = P. haliaetus
|          suga_lv = Zivjērglis
|         binomial = Pandion haliaetus &lt;small&gt;([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)&lt;/small&gt; 
|         sinonīmi =
|        izplatība = [[Attēls:Pandion_haliaetus_global_range.svg|235px]]
|  izcelsmes_vieta =
|       iedalījums = 4 pasugas:
* ''P. h. haliaetus''
* ''P. h. carolinensis''
* ''P. h. ridgwayi''
* ''P. h. cristatus''
|      kategorijas = nē
}}

'''Zivjērglis'''&lt;ref name=&quot;LD&quot;&gt;[http://www.latvijasdaba.lv/putni/sistematiskais-raditajs/pandionidae/ Zivjērgļu dzimta], Sugu enciklopēdija Latvijas daba, 2011-08-05&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;AkadTerm&quot;&gt;[http://termini.lza.lv/term.php?term=Pandion%20haliaetus&amp;list=&amp;lang= Pandion haliaetus], Akadēmiskā terminu datubāze, 2011-08-05&lt;/ref&gt; jeb '''zivju ērglis''' (''Pandion haliaetus'') ir vidēji liela auguma [[plēsīgais putns]], kas ir vienīgā suga '''zivjērgļu dzimtā''' (''Pandionidae''). Tam ir ļoti plašs izplatības areāls, aptverot [[mērenā josla|mēreno]] un [[tropi|tropu]] joslu visā pasaulē. Zivjērglis ligzdo arī [[Latvija|Latvijā]] un ir iekļauts īpaši aizsargājamo putnu sarakstā.&lt;ref name=lob/&gt; Zivjērglim ir 4 pasugas. Kā jau nosaukums norāda, šis [[putns]] pārtiek galvenokārt no [[zivis|zivīm]].

Zivjērglis no pārējiem dienas plēsīgajiem putniem atšķiras ar vairākām tikai tam piemītošām īpašībām. Visi tā pirksti ir vienādi gari, [[nagi]] paši par sevi ir apaļi, bez padziļinājuma apakšpusē. Tā pirmais [[pirksts]] tāpat kā [[pūču dzimta|pūcēm]] ir vērsts uz aizmuguri, līdz ar to medījumu zivjērglis satver ar diviem vidējiem pirkstiem, kas vērsti uz priekšu, malējiem uz aizmuguri. Šāds satvēriens ir ļoti piemērots, lai noturētu slīdīgās zivis.&lt;ref&gt;Terres, J. K. (1980). The Audubon Society Encyclopedia of North American Birds. New York, NY: Knopf. pp. 644–646. {{ISBN|0-394-46651-9}}.&lt;/ref&gt;

== Izplatība ==
[[Attēls:2 birds (5822372567) (2).jpg|thumb|left|240px|Latvijā ligzdo 110—150 zivjērgļu pāri]]
[[Attēls:OspreyNASA.jpg|thumb|left|240px|Lidojumā zivjērgļa siluets pirms pikēšanas atgādina kaiju]]
Zivjērglis ir otrā visbiežāk sastopamā plēsīgo putnu suga pasaulē uzreiz pēc [[Lielais piekūns|lielā piekūna]]. Tas sastopams gandrīz visos [[kontinents|kontinentos]], izņemot [[Antarktīda|Antarktīdu]]. [[Eirāzija|Eirāzijā]] zivjērglis ligzdo mērenajā joslā no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krasta rietumos līdz [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] austrumos. Lai arī izplatības areāls kopumā ir liels, zivjērgļu skaits [[Eiropa|Eiropā]] nepārsniedz 10 000 ligzdojošu pāru, tāpēc, saskaņā ar Eiropas apdraudēto putnu sugu sarakstu, zivjērglis atzīts par retu sugu.&lt;ref name=lob&gt;[http://www.lob.lv/lv/Putni_daba/18_1/zivjerglis.php Latvijas Ornitoloģijas biedrība: Zivjērgļa izpēte un aizsardzība Latvijā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Arī [[Latvija|Latvijā]] zivjērglis ir reti sastopams un ierakstīts īpaši aizsargājamo putnu sugu sarakstā.&lt;ref name=lob/&gt; Eiropā tā izplatības areāla ziemeļu robeža ir [[Īrija]], [[Skotija]], [[Skandināvija]] un [[Somija]]. Eiropas populācija ziemo uz dienvidiem no [[Sahāra]]s.&lt;ref&gt;Hume R (2002). RSPB Birds of Britain and Europe. London: Dorling Kindersley. p. 89. {{ISBN|0-7513-1234-7}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=orn/&gt; Lielākā daļa Eiropas populācijas ligzdo [[Zviedrija|Zviedrijā]], [[Somija|Somijā]] un [[Krievija|Krievijā]], kopā vairāk nekā 7000 pāru.&lt;ref name=vid/&gt;

[[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] šī suga sastopama, sākot ar [[Aļaska|Aļasku]] un [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendu]] ziemeļos un beidzot ar [[Florida|Floridu]] un [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] krastu dienvidos. Tas ziemo teritorijās uz dienvidiem no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] līdz [[Argentīna]]i.&lt;ref&gt;Bull J, Farrand, J Jr (1987). Audubon Society Field Guide to North American Birds:Eastern Region. New York: Alfred A. Knopf. p. 469. {{ISBN|0-394-41405-5}}.&lt;/ref&gt; Austrālijas populācija pamatā ir nometnieki un dzīvo gar krasta līniju, bet [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas štatu]] un [[Tasmanija|Tasmaniju]] apciemo tikai neligzdojošie īpatņi.&lt;ref&gt;Simpson K, Day N, Trusler P (1993). Field Guide to the Birds of Australia. Ringwood, Victoria: Viking O'Neil. p. 66. {{ISBN|0-670-90478-3}}.&lt;/ref&gt; Zivjērglis sastopams arī vairākās [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] salās: [[Bismarka arhipelāgs|Bismarka arhipelāgā]], [[Zālamana Salas|Zālamana Salās]] un [[Jaunkaledonija|Jaunkaledonijā]]. [[Fosilija]]s atrastas arī [[Tonga]]s salās un, iespējams, zivjērglis šajā reģionā izmiris līdz ar cilvēku ierašanos salās.&lt;ref&gt;Steadman D (2006). Extinction and Biogeography in Tropical Pacific Birds, University of Chicago Press. {{ISBN|978-0-226-77142-7}}&lt;/ref&gt; Iespējams, zivjērgļi kādreiz dzīvojuši arī [[Vanuatu]] un [[Fidži]] salās. [[Āzija]]s mērenās joslas populācijas zivjērgļi reizēm ieklejo [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]] un [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]].&lt;ref&gt;Strange M (2000). A Photographic Guide to the Birds of Southeast Asia including the Philippines and Borneo. Singapore: Periplus. p. 70. {{ISBN|962-593-403-0}}.&lt;/ref&gt;

=== Latvijā ===
Saskaņā ar [[Latvijas Dabas fonds|Latvijas Dabas fonda]] datiem 2007. gadā Latvijā ligzdoja apmēram 110 pāru, apdzīvojot mazāk par pusi no vēsturiski zināmajām teritorijām.&lt;ref name=lob/&gt; Zivjērgļu populācija Latvijā lēnām pieaug un 2012. gadā ligzdojošo pāru skaits bija 190—210 pāru, kopš sugas novērojumu sākuma 2007. gadā skaitam pieaugot par vairāk nekā 5%.&lt;ref name=orn&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Kalvans_2013.pdf |title=Projekta &quot;Zivjērglis&quot; atskaite par 2012. gadu |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150714003540/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Kalvans_2013.pdf |archivedate={{dat|2015|07|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; Galvenais ligzdošanas biotops Latvijā ir [[purvs]], purva mala vai purva sala. Daudzas no senāk zināmajām teritorijām, kas pašlaik ir apdzīvotas, ir tieši purvos. Domājams, ka zivjērgļi ligzdošanas sezonā purvos tie tiek traucēti vismazāk. Aizvien biežāk ligzdas tiek atrastas arī atstātajos ekoloģiskajos kokos izcirtumos vai jaunaudzēs.&lt;ref name=lob/&gt; Latvijā zivjērgļa ligzdošanas blīvums ir 3,0 – 3,3 pāri uz 1000 km². Lielāks ligzdošanas blīvums ir valsts ziemeļos un rietumu daļā, sasniedzot 4,2 pārus uz 1000 km2, bet mazākais austrumu daļā – 1,8 pāri uz 1000 km².&lt;ref name=orn/&gt;

== Izskats ==
[[Attēls:Pandion haliaetus -San Francisco Bay, California, USA -head-8.jpg|thumb|left|240px|Pār acīm zivjērglim ir tumšu spalvu josla]] 
Zivjērglis ir vidēji liels plēsīgais putns ar gariem spārniem.&lt;ref name=vid&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=131&amp;what=30 |title=Sagādāsim zivjērgļiem drošas ligzdas! |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304232552/http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=131&amp;what=30 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; To lielumā var salīdzināt ar lielākajiem [[klijāni]]em un [[piekūni]]em. Visas pasugas lielumā ir samērā līdzīgas, kā arī abi dzimumi ir apmēram vienādi. Zivjērgļa ķermeņa lielums ir 52—60 [[centimetrs|cm]], spārnu izplētums 150–180 cm, svars [[tēviņš|tēviņiem]] 1,2—2,0 [[Kilograms|kg]], [[mātīte|mātītēm]] 1,5—2,2 kg.&lt;ref name=all&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.allaboutbirds.org/guide/osprey/lifehistory%7CLife |title=All About Birds: Osprey |access-date={{dat|2014|12|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160311235626/https://www.allaboutbirds.org/guide/osprey/lifehistory%7CLife |archivedate={{dat|2016|03|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=natu&gt;[http://www.luontoportti.com/suomi/en/linnut/osprey Nature Gate: Osprey]&lt;/ref&gt;

Zivjērgļa apspalvojums ķermeņa augšpusē ir tumši [[Brūnā krāsa|brūns]], tā krūtis ir [[Baltā krāsa|baltas]], uz kurām reizēm ir tumši brūnas svītras, bet pārējais apspalvojums ķermeņa apakšdaļā ir tīri balts. [[galva]] balta, ar tumšu joslu uz acīm.&lt;ref name=ors&gt;[https://web.archive.org/web/20120610145703/http://www.ct.gov/dep/lib/dep/wildlife/pdf_files/outreach/fact_sheets/osprey.pdf Osprey], Connecticut Department of Environmental Protection. 1999. Retrieved 30 September 2007.&lt;/ref&gt; Acis zeltaini [[Dzeltenā krāsa|dzeltenas]] vai brūnas, bet caurspīdīgais acs plakstiņš gaiši [[Zilā krāsa|zils]]. [[Knābis]] melns, ar zilu vaskādiņu, kājas baltas ar melniem nagiem. [[Aste]] īsa, [[spārni]] gari un smaili, noslēdzoties ar četrām garām lidspalvām un piekto īsāku, atgādinot plaukstas pirkstus.&lt;ref name=natu/&gt;

Abi dzimumi ārēji izskatās ļoti līdzīgi, tomēr salīdzinoši tēviņš ir slaidāks, ar šaurākiem spārniem, arī krūtis tēviņam ir baltākas, gaišākas nekā mātītei. Ja pāra abi putni sēž viens otram blakus, ir viegli noteikt to dzimumu, bet, ja putns ir viens un nav ar ko to salīdzināt, dzimumu noteikt ir grūti.&lt;ref&gt;Forsman, Dick (2008). The Raptors of Europe &amp; the Middle East A Handbook of Field Identification. Princeton University Press. pp. 21–25. {{ISBN|0-85661-098-4}}.&lt;/ref&gt; Jaunajiem putniem baltais apspalvojums jaukts ar tumši brūnām spalvām, arī mugura, spārni un galva ir svītraina, jaucoties tumšākām un gaišākām spalvām.&lt;ref name=ors/&gt; Lidojumā zivjērgļa siluets atgādina [[kaija|kaiju]].&lt;ref&gt;Peterson, Roger Tory (1999). A Field Guide to the Birds. Houghton Mifflin Company. p. 136. {{ISBN|978-0-395-91176-1}}.&lt;/ref&gt;

== Uzvedība ==
[[Attēls:Osprey_with_fish.jpg|thumb|220px|Zivjērglis ir ļoti izveicīgs un veiksmīgs mednieks]]
[[Attēls:Osprey_with_its_nest.jpg|thumb|220px|Ligzda uz klints malas]]
[[Attēls:Wildlife (6129019688).jpg|thumb|220px|Pāris ligzdā]]
[[Attēls:Fischadler Nest.jpg|thumb|220px|Jaunie putni]]
Eiropas zivjērgļi ziemo [[Āfrika|Āfrikā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda]]s Dienvidamerikā, lai gan neliels skaits ziemo Ziemeļamerikas dienvidos. [[Austrālāzija]]s populācija pamatā ir nometnieki. [[Mātīte]]s migrāciju uzsāk agrāk nekā tēviņi. Eiropas populācija migrāciju sāk augusta vidū, bet vislielākais ceļojošo putnu skaits ir septembrī. Liela daļa ziemo [[Rietumāfrika|Rietumāfrikā]].&lt;ref name=natu/&gt; Pavasarī putni atgriežas aprīlī.&lt;ref name=natu/&gt; Pārlidojumi galvenokārt tiek veikti dienas laikā, lai gan reizēm zivjērgļi lido arī naktīs, īpaši šķērsojot lielas ūdenskrātuves. [[Diennakts]] laikā ar raidītāju aprīkotais Latvijas zivjērglis Ēriks vidēji nolidoja 324 [[Kilometrs|km]], bet maksimālais nolidoto kilometru skaits diennaktī sasniedza 602 km.&lt;ref name=orn/&gt; Eiropas putni var ziemot arī Āzijas dienvidos, piemēram, [[Norvēģija|Norvēģijā]] gredzenots putns tika datēts [[Indija]]s rietumos.&lt;ref&gt;Mundkur,Taej (1988). &quot;Recovery of a Norwegian ringed Osprey in Gujarat, India&quot;. J. Bombay Nat. Hist. Soc. 85 (1): 190.&lt;/ref&gt;

Jaunie putni, kas vēl neligzdo, vasaras sezonā neatgriežas ziemeļos, bet turpina baroties ziemošanas vietās. Tādējādi, kad jaunie putni uzsāk ligzdošanu, tie ir spēcīgi un veiksmīgi vecāki.&lt;ref name=adw/&gt;

== Barība ==
Zivjērglis barojas galvenokārt ar zivīm, kas sastāda 99% no visas kopējās apēstās barības.&lt;ref&gt;Evans DL (1982). &quot;Status Reports on Twelve Raptors:Special Scientific Report Wildl. No. 238&quot;. U.S. Dept. Interior, Fish and Wildl. Serv.&lt;/ref&gt; Nomedītās zivis parasti sver 150—300 [[grams|g]] un tās ir apmēram 25–35 cm garas, tomēr zivjērglis medī arī mazākas (sākot no 50 g) un lielākas (līdz 2 kg) zivis. Medītas tiek jebkuras zivis, kuras ir šajā lielumā. Zivjērglis lidojumā virs ūdenskrātuves, apmēram 10—40 metru augstumā, noskata medījumu un, sakļaujot spārnus, pikē lejup. Iemērcot kājas ūdenī, tas ar pirkstiem un nagiem cieši satver savu upuri. Ja nepieciešams, zivjērglis spēj arī ienirt. Niršanas laikā tā nāsis noslēdzas.&lt;ref&gt;Clark, W. S. and Wheeler, B. K. (1987). A field guide to Hawks of North America. Houghton Mifflin, Boston. {{ISBN|0-395-36001-3}}&lt;/ref&gt; Zivs noturēšanai piemērota ir ne tikai pirkstu anatomija, bet arī [[pēda|pēdu]] āda, kas klāta ar nelielām bārkstīm.&lt;ref name=all/&gt; Ļoti retos gadījumos zivjērglis medī arī [[grauzēji|grauzējus]], [[truši|trušus]], [[zaķi|zaķus]], [[abinieki|abiniekus]], [[rāpuļi|rāpuļus]] un citus [[putni|putnus]].&lt;ref name=adw&gt;[http://animaldiversity.org/site/accounts/information/Pandion_haliaetus.html ADW: Pandion haliaetus]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Goenka, DN (1985). &quot;The Osprey (Pandion haliaetus haliaetus) preying on a Gull&quot;. J. Bombay Nat. Hist. Soc. 82 (1): 193–194.&lt;/ref&gt; Zivjērglis ir ļoti veiksmīgs mednieks (74% veiksmīgu medību).&lt;ref name=adw/&gt;

== Ligzdošana ==
Zivjērgļi dzimumbriedumu sasniedz 3 gadu vecumā, bet ligzdot sāk 5 gadu vecumā. Pāri tie veido uz mūžu. Lai arī zivjērgļi parasti ir monogāmi, ļoti retos gadījumos var novērot [[poliandrija|poliandriju]].&lt;ref name=adw/&gt; Zivjērglis ligzdo seklu, zivīm bagātu [[saldūdens]] ūdenskrātuvju krastos.&lt;ref name=adw/&gt; Atkarībā no izplatības reģiona tas var būt pie [[ezers|ezeriem]], [[upe|upēm]], purvos un mitros mežos, retāk piekrastes viegli [[sāls|sāļo]] ūdenskrātuvju krastos.&lt;ref name=adw/&gt; Ligzda parasti atrodas 3–5 km krasta zonā. Ligzda tiek būvēta kādā augstā [[koks|kokā]], klintīs, virs stabiem, uz nelielas salas vai uz ūdens, izmantojot bojas, nelielas platformas vai koku sanesumus. Putns labprāt izmanto mākslīgi veidotās ligzdu platformas. Latvijā zivjērglis ligzdu būvē koku galotnēs, no kuras ir labi pārredzama tuvējā apkārtne, tādējādi tā ir pakļauta stipru vēju ietekmei. Ligzdošanai nepieciešams koks ar piemērotu vainagu. Visbiežāk zivjērgļi savu ligzdu būvē ļoti vecās [[priedes|priedēs]] (aptuveni 150 gadu), kurām ir noapaļota vainaga galotne, vai [[egles|eglēs]] ar nolauztu galotni. Samērā bieži putns būvē ligzdu arī nokaltušos kokos, taču tie nav sevišķi noturīgi, tādēļ stiprākā vējā var nogāzties gan ligzda, gan pats koks. Bojā aiziet ne tikai perējums, bet arī putni var pamest teritoriju, ja tuvumā vairs nav piemērota koka jaunai ligzdai.&lt;ref name=vid/&gt; Gadu gaitā ir pierādījies mākslīgo ligzdu nozīmīgums, tās ir drošākas un teritorijai piesaista ligzdojošos putnus.&lt;ref name=vid/&gt;

Eiropas zivjērgļi atgriežas aprīlī, vai retos gadījumos jau martā.&lt;ref name=orn/&gt; Pirmie atlido tēviņi (dažas dienas pirms mātītes) un aizsargā ligzdošanas vietu no konkurentiem, kā arī izpilda riesta rituālu, sagaidot mātīti. Ligzdai materiālus gādā abi kopā, bet ligzdu būvē un krauj mātīte.&lt;ref name=adw/&gt; [[Ligzda]]s būvēšanai tiek izmantoti žagari, no ūdens izskalotas koka atlūzas. No iekšpuses putns to izklāj ar [[sūnas|sūnām]], [[ķērpji]]em, ūdenszālēm un salmiem.&lt;ref name=natu/&gt; Ligzda tiek pielabota un izmantota gadu no gada. Vecākajai mākslīgajai ligzdai Latvijā ir vairāk kā 28 gadi.&lt;ref name=vid/&gt;

Līdzko ligzda ir pabeigta, tēviņš sāk barot mātīti. Jo mātīte ir labāk pabarota, jo tā ir uzticīgāka vienam tēviņam.&lt;ref name=adw/&gt; Mātīte izdēj 2—4 [[ola]]s, kuras ir baltas ar sarkanbrūniem raibumiem. Inkubācijas periods ilgst 32—43 dienas. Visu šo laiku tēviņš baro mātīti.&lt;ref name=adw/&gt; Tā kā mātīte sāk perēt uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas, putnēni izšķiļas dažādos laikos. Pirmās divas nedēļas mātīte paliek pie mazuļiem, tos sildot un apsargājot, bet tēviņš rūpējas par visu ģimeni. Kad putnēni ir paaugušies, tos barot sāk abi vecāki. Atnesto  zivi vecāki ar knābi saplēš nelielos gabaliņos un pabaro mazuļus. Arī vēlāk, ja laiks ir ļoti karsts vai auksts, mātīte paliek pie putnēniem, tos sildot vai veidojot tiem ēnu. Abi vecāki nenogurstoši aizsargā ligzdu no iespējamiem ienaidniekiem. Jaunie putni apspalvojas 48—59 dienu vecumā. Vecāki tos turpina barot vēl 2—8 nedēļas, līdz jaunie putni spēj paši sevi uzturēt.&lt;ref name=adw/&gt;

Zivjērglis dzīvo samērā ilgu mūžu. Vecākais zināmais zivjērglis savvaļā sasniedzis 25 gadu vecumu.&lt;ref name=adw/&gt; Tipiski tie dzīvo 7—10 gadus.

== Sistemātika ==
Zivjērglim izšķir 4 pasugas: 
*''Pandion haliaetus haliaetus'' — nominālpasuga, dzīvo [[Eirāzija|Eirāzijā]] un [[Āfrika|Āfrikā]];
*''Pandion haliaetus carolinensis'' — dzīvo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]];
*''Pandion haliaetus ridgwayi'' — dzīvo [[Karību reģions|Karību reģionā]] un [[Dienvidamerika]]s ziemeļos;
*''Pandion haliaetus cristatus'' — dzīvo [[Austrālija]]s piekrastē un pie upēm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
*[http://www.latvijasdaba.lv/putni/pandion-haliaetus-l/ Latvijas daba: Zivjērglis (Pandion haliaetus)]
*[http://dabasdati.lv/lv/eagles/latvijas-zivjerglis-eriks-sasniedzis-ziemosanas-vietu-afrika-gabona/2012/ Latvijas zivjērglis Ēriks sasniedzis ziemošanas vietu Āfrikā]
*[http://www.delfi.lv/news/national/politics/zivjerglis-rekordists-no-latvijas-aizlidojis-lidz-kotdivuarai.d?id=36227059 Zivjērglis-rekordists no Latvijas aizlidojis līdz Kotdivuārai]
*[https://web.archive.org/web/20160307024502/http://aluksniesiem.diena.lv/vietejas-zinas/zivjerglis-no-aluksnes-ziemo-rietumafrika-7971 Zivjērglis no Alūksnes ziemo Rietumāfrikā]
*[http://ibc.lynxeds.com/species/osprey-pandion-haliaetus IBC: Osprey (Pandion haliaetus)]
*[https://web.archive.org/web/20150217040906/http://www.arkive.org/osprey/pandion-haliaetus/ ARKive: Osprey (Pandion haliaetus)]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zivjērgļu dzimta]]
[[Kategorija:Latvijas putni]]
[[Kategorija:Eiropas putni]]
[[Kategorija:Āzijas putni]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]
[[Kategorija:Austrālijas putni]]
[[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]]
[[Kategorija:Centrālamerikas putni]]
[[Kategorija:Dienvidamerikas putni]]</text>
      <sha1>c7k4wlz9mnqh71pn0utm534veufcln2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektroniskais paraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159103</id>
    <revision>
      <id>4485769</id>
      <parentid>4473868</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:38:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485769</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12590" sha1="eqzhjyfm0drp6124knuq6cy5zl929l5" xml:space="preserve">'''Elektroniskais paraksts''' jeb '''e-paraksts''' ir elektroniski [[dati]], kas viennozīmīgi apliecina elektroniskā dokumenta (parakstāmā dokumenta) autentiskumu, apstiprina parakstītāja identitāti.

Drošs elektroniskais paraksts ir juridisks termins, kas noteikts [[Latvija]]s Elektronisko dokumentu likumā (&quot;EDL&quot;) kā kvalificēts elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr.  910/2014 (eIDAS regulas) 3. panta 12. punkta izpratnē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32014R0910|title=Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (eIDAS regula)}}&lt;/ref&gt; Kvalificēts e-paraksts var būt izsniegts jebkurā ES valstī, ja tā izdevējs ir publicēts Eiropas Komisijas kvalificētu uzticamības pakalpojumu sarakstā. eIDAS regula nosaka noteikumus par elektroniskajiem parakstiem visās ES valstīs, tai skaitā Latvijā.

Latvijas Republikas normatīvos aktos ir noteikts, ka gribas apliecinājums elektroniskā formā ir &quot;Drošs elektronisks paraksts&quot; ar laika zīmogu, tas ir pielīdzināms pašrocīgam parakstam uz papīra dokumenta un ir saistošs trešajām pusēm. ES eIDAS kvalificēta uzticamības pakalpojuma izsniegtais [[laika zīmogs]] viennozīmīgi apliecina parakstīšanās laiku, tādējādi nodrošinot tiesisko noteiktību.

== Vēsture ==
Elektroniskais paraksts vēsturiski tika izveidots 20. gadsimta beigās, bet plašāku attīstību un pielietojumu rada 21. gadsimta pirmajā desmitgadē. 
Vēsturiskā attīstībā var izdalīt šādus būtiskus Elektroniskā paraksta attīstības posmus:

1976. gada jūnijā tika publicēts amerikāņu kriptogrāfu [[Vitfīlds Difijs|Vitfīlda Difija]] (''Whitfield Diffie'') un [[Martins Helmans|Martina Helmana]] (''Martin Hellman'') darbs &quot;Vairāklietotāju kriptogrāfijas paņēmieni&quot; (''Multi-user cryptographic techniques''). Autori radīja jēdzienu «elektronisks ciparu paraksts», viņi savā rakstā &quot;Jauni kriptogrāfijas virzieni&quot; paredzēja ka tehnoloģiski varēs realizēt šādus risinājumus, kā arī rakstā formulēja Elektroniskā paraksta algoritmam svarīgākos principus.&lt;ref name=&quot;Jauni kriptogrāfijas virzieni&quot;&gt;''New Directions in Cryptography'', IEEE Transactions on Information Theory, IT-22(6):644-654, Nov. 1976.&lt;/ref&gt;

1977. gadā trīs zinātnieki [[Ronalds Rivests]] (''Ronald Linn Rivest''), [[Adi Šamirs]] (''Adi Shamir'') un [[Leonards Adlemans]] (''Leonard Max Adleman'') radīja asimetriskās atslēgas metodi, ko, saīsinot viņu uzvārdu pirmos burtus, nodēvēja par [[''RSA'' algoritms|''RSA'']] kriptogrāfisko algoritmu, ko bez papildus pilnveidošanas var izmantot kā vienkāršotu risinājumu elektroniskiem parakstiem.&lt;ref&gt;''A Method For Obtaining Digital Signatures and Public-Key Cryptosystems, '' Communications of the ACM, 21(2): 120—126, Feb. 1978.&lt;/ref&gt; Pēc [[RSA šifrēšanas algoritms|RSA]] algoritma izstrādes tika izstrādāti arī citi algoritmi, piemēram, [[Rabina elektroniskais paraksts]].
 
1984. gadā pirmo reizi tika strikti noteiktas drošības prasības elektronisko parakstu algoritmiem, identificējot uzbrukumu veidus elektronisko parakstu algoritmiem. Tika piedāvāta [[''GMR'']] shēma, kas atbilda šīm prasībām.&lt;ref name=&quot;GMR&quot;&gt;«A digital signature scheme secure against adaptive chosen-message attacks.», Shafi Goldwasser, Silvio Micali, and Ronald Rivest. SIAM Journal on Computing, 17(2):281—308, Apr. 1988.&lt;/ref&gt; ([[Shafi, Goldwasser|Shafi Goldwasser]], [[Silvio, Micali|Silvio Micali]][[Ronald, Linn Rivest|Ronald Linn Rivest]])

1999. gada 13. decembrī pieņemta Eiropas Savienības elektronisko parakstu direktīva 1999/93/EC, kas nosaka galvenos principus elektroniskā paraksta izmantošanā un konceptuāli runā par elektroniskā paraksta izmantošanas uzsākšanu visās Eiropas Savienības valstīs.

2000. gada 30. jūnijā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pieņēma likumu par elektroniskajiem parakstiem globālajā un nacionālajā komercijā. Likums ietver sevī vadlīnijas elektroniskā paraksta izmantošanai (nenosaka un neierobežo tehnoloģijas). Galvenā šī likuma būtība - līgums vai paraksts nevar tikt uzskatīts par nederīgu tikai tāpēc, ka tas eksistē tikai elektroniskā formā.

2006. gada 4. oktobrī Latvijā tika oficiāli palaists darbībā www.e-me.lv un izsniegta pirmā darboties spējīgā elektroniskā paraksta viedkarte.

2012. gada 1. aprīlī Latvijā tika ieviestas personu elektroniskās identifikācijas kartes (E-ID), kurās iekļauts elektroniskais paraksts.

2016. gada 1. jūlijā stājās spēkā eIDAS regulā paredzētie uzticamības pakalpojumu noteikumi visās ES valstīs, kas izveido jaunu sistēmu drošai elektroniskai mijiedarbībai ES starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valsts iestādēm un likvidē esošos šķēršļus e-identifikācijas rīku izmantošanai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2018. gada 28. septembrī kļuva obligāta savstarpējā e-identifikācijas rīku atzīšana starp ES valstīm, kas nozīmē, ka vienā valstī izdotam e-identifikācijas rīkam jātiek atzītam visās pārējās valstīs. Piemēram, Igaunijā izdotam e-paraksta rīkam Latvijā juridiskais spēks ir līdzvērtīgs vietējiem e-parakstīšanās rīkiem. Šis nosacījums ir spēkā vienīgi tad, ja e-identifikācijas rīks atbilst regulas prasībām, par to ir paziņots Komisijai un tā ir publicēta attiecīgā sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eur-lex.europa.eu/summary/LV/LEGISSUM:310603_1|title=Kopsavilkums par eIDAS regulu}}&lt;/ref&gt;

== Risinājumi ==
Var būt vairāki elektroniskā paraksta veidi, bet parasti lieto kriptogrāfisku elektronisko parakstu.

Kriptogrāfiskais elektroniskais paraksts ir datu bloks, kas sastāv no ar parakstītāja privāto atslēgu nošifrēta (parakstīta) parakstāmo datu jaucējvērtības ({{val|en|hash}}). To datu bloku vai nu pievieno pie parakstītajiem datiem (parasti sākumā vai beigās), vai arī ieliek atsevišķā failā. Atsevišķos gadījumos ([[DSA]]), parakstīšanas algoritmam jau ir definēts nepieciešamais [[jaucējalgoritms]]. Elektroniskajam parakstam lieto 2 algoritmus:
* jaucējalgoritmu (parasti [[kriptogrāfiska jaucējfunkcija|kriptogrāfisku jaucējfunkciju]]), kas no mainīga (un potenciāli liela) garuma parakstāmajiem datiem izveido īsu, konstanta garuma bitu virkni, un
* paraksta algoritmu, kas nošifrē iegūto īso bitu virkni ar parakstītāja privāto atslēgu.

Paraksta pārbaude notiek aprēķinot pārbaudāmā datu bloka jaucējvērtību, izmantojot to pašu algoritmu, kā parakstīšanas laikā, paralēli atšifrējot paraksta datu bloku ar parakstītāja publisko atslēgu un beigās salīdzinot vai aprēķinātā jaucējvērtība ir tāda pati kā atšifrētā. Ja jaucējvērtības ir vienādas, tad paraksts ir derīgs, ja nav, tad paraksts nav derīgs. Šāda pārbaude nosaka tikai to, vai paraksts ir izveidots ar doto privāto atslēgu. Vēl ir nepieciešams noskaidrot pašas publiskās atslēgas autentiskumu. Tam lieto dažādas metodes.

Paraksta drošību raksturo tā noturība pret viltošanu. Labas kvalitātes jaucējalgoritmiem ir grūti piemeklēt ieejas datus, kas dotu vienus un tos pašus izejas datus (tādi ieejas dati eksistē visiem jaucējalgoritmiem, jo ieejas datiem var būt vairāk variāciju kā izejas datiem). Ja tādus datus atrod un tie nav bezsakars (mazāk varbūtīgi), tad paraksts, kas bija taisīts vieniem datiem, būs derīgs arī citiem datiem, kas ģenerē to pašu jaucējvērtību. Vēl, asimetriskās šifrēšanas (parakstīšanas) algoritmam ir jābūt pietiekoši drošam, t.i., lai no publiskās atslēgas nevarētu aprēķināt privāto atslēgu. Jebkurš, kam ir pieeja privātajai atslēgai, var izveidot derīgus elektroniskos parakstus. Šī iemesla dēļ privāto atslēgu ir ļoti jāsargā no nozagšanas. Parakstīšanai lietotajām privātajām atslēgām (atšķirībā no šifrēšanai lietotajām), nav nepieciešamas rezerves kopijas, ja atslēga tiek iznīcināta, turpmākajiem parakstiem uzģenerē jaunu. Lai atslēgu būtu grūtāk nozagt (nokopēt), to bieži glabā [[viedkarte|viedkartē]]. Viedkartes procesors veic parakstīšanas operāciju izmantojot privāto atslēgu, tādējādi datoram nav nepieciešama piekļuve pie privātās atslēgas. Atkarībā no viedkartes veida atslēgu vai nu ģenerē pašā viedkartē (un tā atslēga nekad neeksistē nekur citur), vai arī ģenerē ārpus viedkartes un pēc tam ielādē iekšā. No viedkartes parasti privāto atslēgu ārā dabūt nevar (Atsevišķos gadījumos ar lielām grūtībām var, tā ir viedkartes uzlaušana).

Lai identificētu parakstītāju, publisko atslēgu parasti lieto kopā ar parakstītāju identificējošiem datiem. Tādu datu bloku saukā par kriptogrāfisko sertifikātu ({{val|en|certificate}}). Eksistē vairāki sertifikātu formāti, no kuriem populārākie ir [[PGP]] un [[X.509]]. Paraksta formāti parasti definē lietojamo sertifikāta formātu. Sertifikātā iekļauto informāciju (ieskaitot publisko atslēgu) paraksta ar elektronisko parakstu. X.509 sertifikātiem var būt tikai viens parakstītājs, kas ir vai nu pats sertifikāts (izmantojot iekļautās publiskās atslēgas privāto atslēgu) vai arī kāds cits tā paša formāta sertifikāts (izmantojot savu privāto atslēgu)(tas ir CA (''certificate authority'')). Pirmajā gadījumā ir pašparakstīts sertifikāts ({{val|en|self signed certificate}}), otrā gadījumā tas ir parasts sertifikāts. PGP sertifikātiem var būt daudzi parakstītāji. Tur arī plašāk lieto pašparakstītus sertifikātus.

[[Atvērtais pirmkods|Atvērtā pirmkoda]] programmas bieži paraksta ar PGP formāta elektronisko parakstu. [[Microsoft Windows|Windows]] programmas var parakstīt ar ''signtool.exe'', kas izmanto X.509 formāta sertifikātus. Valsts izsniegtie elektroniskā paraksta sertifikāti arī ir X.509 formāta (arī Latvijā). [[e-pasts|E-pasta]] parakstīšanai var lietot gan PGP formāta parakstus (tie ir 2 veidu: ''pgp/mime'' un ''pgp inline'') vai X.509 bāzētos S/MIME parakstus.

Izplatītākie elektroniskā paraksta algoritmi ir:
* [[RSA šifrēšanas algoritms|RSA]]
* DSA
** ECDSA

[[RSA šifrēšanas algoritms|RSA]] atslēgas var lietot gan šifrēšanai, gan parakstīšanai. Paraksta izmērs ir salīdzināms ar atslēgas lielumu. Tā kā relatīvi drošas atslēgas sākas no 2048 bit, paraksts sanāk relatīvi liels.

DSA atslēgas var lietot tikai parakstīšanai. Paraksts sanāk īsāks (320-640 biti ar 1024-2048 bitu publiskajām atslēgām). ECDSA paraksts sanāk apmēram tikpat liels kā DSA, bet ECDSA ir mazākas publiskās atslēgas. DSA definētais jaucējalgoritms (vismaz 1024 bitu atslēgām) ir [[SHA-1]]. Ģenerējot DSA (un ECDSA) parakstus, ir nepieciešami slepeni, neatkārtojami ''random'' dati. Ja tie nav pietiekoši slepeni un neatkārtojami, no paraksta (un publiskās atslēgas) var aprēķināt privāto atslēgu.

Dažreiz, parakstot dokumentus, ir nepieciešams pierādīt ne tikai to ka to dokumentu ir parakstījis parakstītājs, bet arī to ka dokuments nav ticis parakstīts vēlāk par kādu noteiktu laiku. Tam lieto [[laika zīmogs (elektroniskais paraksts)|laika zīmogu]]. Šajā gadījumā parakstāmā dokumenta jaucējvērtību vispirms aizsūta parakstīt TSA (''timestamping authority'') serverim, kas pieliek klāt saņemšanas laiku un paraksta ar savu atslēgu (un rezultātu atsūta atpakaļ). Pēc tam paraksta kā parasti.

Parasti ar jēdzienu &quot;elektroniskais paraksts&quot; saprot asimetrisko elektronisko parakstu, kas lieto asimetrisko kriptogrāfiju. Datus var autentificēt arī ar simetriskām metodēm, šajā gadījumā parakstītājam un pārbaudītājam ir viena, simetriska atslēga. Tāpat kā ar asimetrisko parastu, te parakstāmajiem datiem aprēķina ''hash'' un pēc tam, tajam ''hash'' galā pieliek simetrisko atslēgu (kas būtībā ir slepens gadījumskaitlis) un tam veidojumam aprēķina ''hash'' vēlreiz. Eksistē vairākas metodes, kā tieši to dara, populārākā ir HMAC. Tā kā simetriskā parakstīšana prasa mazāk resursu un paraksts ir mazāks, to var lietot plašāk. [[TLS]] to lieto katrai pārsūtāmajai paketei.

== Skatīt arī ==

* [[Latvijas elektroniskā identifikācijas karte]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Kriptogrāfija]]
[[Kategorija:Piekļuves kontrole]]
[[Kategorija:Elektroniskie dokumenti]]</text>
      <sha1>eqzhjyfm0drp6124knuq6cy5zl929l5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tiagu Alkantara</title>
    <ns>0</ns>
    <id>159708</id>
    <revision>
      <id>4485496</id>
      <parentid>4278081</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:41:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485496</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7724" sha1="5ww0wktsgr60nib4mo9c8wcwpkvk7ke" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername = Tiagu Alkantara
| image = UEFA EURO qualifiers Sweden vs Spain 20191015 Thiago Alcantara 13 (cropped).jpg
| fullname = Tiagu Alkantara du Nasimento
| dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1991|4|11}}
| cityofbirth = 
| countryofbirth = {{vieta|Itālija|Sanpjetro Vernotiko}}
| height = 172&lt;ref&gt;[https://www.uefa.com/uefachampionsleague/clubs/players/1906776--thiago-alcantara/ Thiago Alcântara - Liverpool - UCL]. uefa.com. Retrieved on 2023-02-23.&lt;/ref&gt;
| currentclub = 
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| youthyears1 = 1995—1996
| youthyears2 = 1996—2001
| youthyears3 = 2001—2005
| youthyears4 = 2005—2007
| youthclubs1 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]
| youthclubs2 = {{flaga|Spānija}} Ureca
| youthclubs3 = {{flaga|Brazīlija}} [[Clube de Regatas do Flamengo|Flamengo]]
| youthclubs4 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| years1 = 2008—2011
| clubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona B|Barcelona B]]
| caps1 = 59
| goals1 = 3
| years2 = 2009—2013
| clubs2 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]]
| caps2 = 68
| goals2 = 7
| years3 = 2013—2020
| clubs3 = {{flaga|Vācija}} [[FC Bayern München|Bayern München]]
| caps3 = 150
| goals3 = 17
| years4 = 2020—2024
| clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Liverpool FC]]
| caps4 = 68
| goals4 = 2|national
{{flaga|Spānija}} Spānija U16
| nationalcaps1 = 1
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2007—2008
| nationalteam2 = {{flaga|Spānija}} Spānija U17
| nationalcaps2 = 8
| nationalgoals2 = 5
| nationalyears3 = 2009
| nationalteam3 = {{flaga|Spānija}} Spānija U18
| nationalcaps3 = 1
| nationalgoals3 = 1
| nationalyears4 = 2009—2010
| nationalteam4 = {{flaga|Spānija}} Spānija U19
| nationalcaps4 = 11
| nationalgoals4 = 4
| nationalyears5 = 2010—2013
| nationalteam5 = {{flaga|Spānija}} Spānija U21
| nationalcaps5 = 21
| nationalgoals5 = 6
| nationalyears6 = 2011—2021
| nationalteam6 = {{fb|ESP}}
| nationalcaps6 = 46
| nationalgoals6 = 2
| medaltemplates = 
| name = 
| caption = Alkantara 2019. gadā
| birth_date = 
| birth_place = 
| nationalteam1 = {{flaga|Spānija}} Spānija U16
| nationalyears1 = 2007
| totalcaps = 341
| totalgoals = 28
| managerclubs1 = {{flaga|Spānija}} [[FC Barcelona|Barcelona]] (trenera asistents)
| manageryears1 = 2024
}}
'''Tiagu Alkantara du Nasimento''' ({{val|pt|Thiago Alcântara do Nascimento}}; dzimis {{dat|1991|4|11}} [[Sanpjetro Vernotiko]], [[Itālija|Itālijā]]) ir bijušais [[Spānija]]s [[futbolists]], spēlēja [[Pussargs (futbols)|pussarga]] pozīcijā, bijis [[Spānijas futbola izlase|Spānijas izlases]] dalībnieks.

Piedzimis sportiskā ģimenē. Viņa tēvs ir [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada FIFA Pasaules kausa]] ieguvējs, bijušais brazīliešu futbolists [[Maziņu]];&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fcbtransfers.blogspot.com/2008/05/youth-thiago-alcntara.html|title=Youth:Thiago Alcántara.|date=2010-02-19|work=fcbtransfers.blogspot.com|accessdate=2010-02-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101222070453/http://fcbtransfers.blogspot.com/2008/05/youth-thiago-alcntara.html|archivedate=2010-12-22}}&lt;/ref&gt; māte ir bijusī [[volejbols|volejbola]] spēlētāja;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.elmundodeportivo.es/gen/20090821/53768988596/noticia/thiago-y-jonathan-adn-futbol.html|title=Thiago y Jonathan, ADN fútbol|publisher=MundoDeportivo.com|date=2009-08-21|accessdate=2009-08-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fcbtransfers.blogspot.com/2008/05/youth-thiago-alcntara.html|title=Youth:Thiago Alcântara|date=2010-02-19|work=fcbtransfers.blogspot.com|accessdate=2010-02-19|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101222070453/http://fcbtransfers.blogspot.com/2008/05/youth-thiago-alcntara.html|archivedate=2010-12-22}}&lt;/ref&gt; viņa jaunākais brālis arī ir futbolists.&lt;ref&gt;[http://www.fcbarcelona.com/web/english/futbol/temporada_09-10/futbol_base/FCB_Juvenil_A.html FC Barcelona Youth A 2009/10] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110815215741/http://www.fcbarcelona.com/web/english/futbol/temporada_09-10/futbol_base/FCB_Juvenil_A.html |date={{dat|2011|08|15||bez}} }}. Fcbarcelona.com. Retrieved on 2011-07-03.&lt;/ref&gt;

''[[FC Barcelona]]'' sastāvā viņš divas reizes uzvarējis ''La Liga'' turnīrā (2009—10, 2010—11), tāpat divas reizes uzvarēja Spānijas Superkausa izcīņā (2010, 2011) un 2011. gadā kļuva par [[UEFA Čempionu līga]]s uzvarētāju. Minhenes &quot;Bayern&quot; pievienojās 2013. gadā. Sešas reizes kļuvis par Bundeslīgas čempionu, trīs reizes uzvarējis [[Vācijas kauss futbolā|Vācijas kausa]] izcīņā.

Spānijas jaunatnes izlašu sastāvā triumfējis 2008. gada Eiropas U-17 un 2011. gada Eiropas U-21 čempionātos. Spānijas pieaugušo izlasē debitēja 2011. gada 10. augustā pret [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]]. Piedalījies [[2016. gada Eiropas čempionāts futbolā|2016. gada Eiropas čempionātā]] un [[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018. gada FIFA Pasaules kausā]].

== Sasniegumi ==
'''Barcelona'''

* [[Spānijas La Liga]]: 2010—11, 2012—13
* [[Copa del Rey]]: 2011—12
* [[Spānijas Superkauss]]: 2010, 2011
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2010.—2011. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2010—11]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2011
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2011

'''Bayern Munich'''

* [[Vācijas Bundeslīga]]: 2013—14, 2014—15, [[2015.—2016. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2015—16]], [[2016.—2017. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2016—17]], [[2017.—2018. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2017—18]], [[2018.—2019. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2018—19]], [[2019.—2020. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2019—20]]
* [[DFB Pokal]]: 2013—14, 2015—16, 2018—19, 2019—20
* [[DFL Supercup]]: 2016, 2017, 2018
* UEFA Čempionu līga: [[2019.—2020. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2019—20]]
* FIFA Klubu Pasaules kauss: 2013

'''Liverpool'''

* [[EFL Cup]]: 2021-22
* [[FA kauss]]: 2021-22&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.sportazinas.com/liverpool-triumfe-fa-kausa-chelsea-klust-par-pirmo-komandu-kas-zaudejusi-tris-gadus-pec-kartas/|title=“Liverpool” triumfē FA kausā, “Chelsea” kļūst par pirmo komandu, kas zaudējusi trīs gadus pēc kārtas &amp;#124; Sportazinas.com|date=2022. gada 14. maijs|website=www.sportazinas.com}}&lt;/ref&gt;
* [[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]:2022
* [[UEFA Čempionu līga]] finālists: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://www.bbc.com/sport/football/61609200|title=Liverpool 0-1 Real Madrid: Reds beaten in Paris as Vinicius Jr hits winner|date=2022. gada 27. maijs|via=www.bbc.com}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.thiagoalcantara.com/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110427100404/http://www.thiagoalcantara.com/ |date={{dat|2011|04|27||bez}} }} {{en ikona}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Spānijas futbolists-aizmetnis}}
{{Liverpool FC spēlētāji}}
{{Spānijas futbola izlase - FIFA 2018}}

{{DEFAULTSORT:Alkantara, Tiagu}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Apūlijā dzimušie]]
[[Kategorija:Spānijas futbolisti]]
[[Kategorija:Spānijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Minhenes &quot;Bayern&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:FC Barcelona spēlētāji]]
[[Kategorija:Liverpool FC spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>5ww0wktsgr60nib4mo9c8wcwpkvk7ke</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tangerine Dream</title>
    <ns>0</ns>
    <id>160275</id>
    <revision>
      <id>4485446</id>
      <parentid>4214443</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:40:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485446</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2586" sha1="g1yu4o5zthol8esageaxi2nh7fu4qgt" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|           Vārds = '''''Tangerine Dream'''''
|          Attēls = Tangerine-dream-ebw-2.jpg
|         Att_izm = 220px
|        Apraksts = Grupa uzstājoties koncertā 2007. gadā
|            Fons = grupa
|           Vieta = {{Vieta|Vācija|Rietumberlīne}}
|           Žanrs = [[elektroniskā mūzika]],&lt;br /&gt;[[krautroks]], [[ambientā mūzika]]
|            Gadi = 1967—2015
|Izdevējkompānija = Ohr, Virgin, Jive Electro, Private Music, Miramar, TDI, Eastgate, Sequel/Castle
|           Mlapa = [http://www.tangerinedream-music.com/ www.tangerinedream-music.com]
|      Dalībnieki = 
|  Bij_dalībnieki = 
}}
'''''Tangerine Dream''''' ir [[elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, ko 1967. gadā izveidoja [[Edgars Frēze]]. ''Tangerine Dream'' sastāvs vairāku gadu laikā ir vairākkārt mainījies, bet Frēze ir palicis vienīgais pastāvīgais grupas dalībnieks. Grupas sastāvā ir darbojies arī [[Klauss Šulce]]. Grupas darbības veiksmīgākajā posmā (1970. gadu vidū) tās sastāvā spēlēja Frēze, [[Kristofers Franks]] un [[Peters Baumanis]].

''Tangerine Dream'' sākotnējie ieraksti (''Pink Years'') tika piedēvēti tajā laikā jaunajam [[krautroks|krautroka]] žanram, bet vēlākie ieraksti (''The Virgin Years'') — [[new age mūzika|''new age'' mūzikas]] virzienam. Grupa četrdesmit gadu laikā ir izdevusi vairāk nekā 100 studijas albumu.

Pēc Frēzes nāves 2015. gadā grupa savu darbību pārtrauca.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/544935-miris_tangerine_dream_dibinatajs_edgars_freze Miris «Tangerine Dream» dibinātājs Edgars Frēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160107225225/http://www.tvnet.lv/muzika/jaunumi/544935-miris_tangerine_dream_dibinatajs_edgars_freze |date={{dat|2016|01|07||bez}} }}, tvnet.lv. Skatīts: {{dat|2016|01|05}}.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commonscat|Tangerine Dream}}
* [http://www.tangerinedream-music.com/ Oficiālā mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}


{{mūzikas grupa-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1960. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1970. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1980. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Vācijas elektroniskās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Vācijas krautroka grupas]]
[[Kategorija:Vācijas ambientās mūzikas grupas]]
[[Kategorija:Vācijas New Age mūzikas grupas]]</text>
      <sha1>g1yu4o5zthol8esageaxi2nh7fu4qgt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1404. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>162267</id>
    <revision>
      <id>4485478</id>
      <parentid>4483717</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:55:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ typo.....</comment>
      <origin>4485478</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1690" sha1="qps04kwufffssjzpklysy5xsncjjg49" xml:space="preserve">{{Gadu navigācija|1404}}
{{Gads citos kalendāros|1404}}
'''1404. gads''' ({{Rom sk gadam|1404}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==
* [[17. oktobris]] — [[Inocents VII]] kļuva par 208. Romas pāvestu.
* [[19. novembris]] — [[Flandrija|Flandriju]], [[Zēlande (province)|Zēlandi]] un [[Holande|Holandi]] skāra postoši [[plūdi]].

=== Nezināms datums ===
* Starp [[Lietuva|Lietuvu]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]] tika noslēgts miera līgums.

== Dzimuši ==
* [[9. februāris]] — [[Konstantīns XI Paleologs|Konstantīns XI]], pēdējais Bizantijas imperators (miris 1453. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Leons Batista Alberti]] (''Leon Battista Alberti''), itāļu arhitekts, gleznotājs, dzejnieks un filozofs (miris 1472. gadā)
* [[25. marts]] — [[Džons Bjūforts]] (''John Beaufort''), angļu karavadonis (miris 1444. gadā)
* [[25. jūlijs]] — [[Filips no Sentpolas]], Brabantes hercogs (miris 1430. gadā)
* [[14. oktobris]] — [[Marija Anžū]], Francijas karaļa Šarla VII sieva (mirusi 1463. gadā)

== Miruši ==
* [[27. aprīlis]] — [[Filips Plikpaurainais]], Burgundijas hercogs (dzimis 1342. gadā)
* [[14. septembris]] — [[Alberts IV]], Austrijas hercogs (dzimis 1377. gadā)
* [[27. septembris]] — [[Viljams no Vaikhemas]] (''William of Wykeham''), angļu bīskaps un valstsvīrs (dzimis 1320. gadā)
* [[1. oktobris]] — [[Bonifācijs IX]] (''Bonifacius IX''), Romas pāvests (dzimis 1350. gadā)
* [[13. decembris]] — [[Alberts I (Bavārijas hercogs)|Alberts I]], Holandes grāfs (dzimis 1336. gadā)


{{laiks-aizmetnis}}

[[Kategorija:1404. gads| ]]</text>
      <sha1>qps04kwufffssjzpklysy5xsncjjg49</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tekvondo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167036</id>
    <revision>
      <id>4485465</id>
      <parentid>4126422</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:33:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485465</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3538" sha1="c2o1kvbaqz2m3cmi6ya8dsc4844dxgc" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Tekvondo
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Londona]], ExCeL arēna
| dates       = {{dat||8|8|N}} — {{dat||8|11|N}}
| competitors = 128
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Tekvondo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Tekvondo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}

'''[[Tekvondo]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti 8 medaļu komplekti — 4 vīriešiem un 4 sievietēm. Sacensības notika no {{dat||7|29|ģ|bez}} līdz {{dat||8|5|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/taekwondo |title=Taekwondo |access-date={{dat|2012|09|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120909125013/http://www.london2012.com/taekwondo/ }}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|Līdz 58 kg
|{{flaga|Spain}} Hoels Gonsaless &lt;!--Joel González--&gt;
|{{flaga|South Korea}} Li Tehuns &lt;!--Lee Dae-Hoon--&gt; 
|{{flaga|Russia}} Aleksejs Deņisenko &lt;!--Aleksey Denisenko--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Colombia}} Oskars Munjoss &lt;!--Óscar Muñoz--&gt;
|-
|59—68 kg
|{{flaga|Turkey}} Servets Tazegils &lt;!--Servet Tazegül--&gt;
|{{flaga|Iran}} Mohamads Bāgerī Motameds &lt;!--Mohammad Bagheri Motamed--&gt;
|{{flaga|United States}} Terenss Dženingss &lt;!--Terrence Jennings--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Afghanistan}} Rohulla Nīkpāi &lt;!--Rohullah Nikpai--&gt;
|-
|69—80 kg
|{{flaga|Argentina}} Sebastjans Krismaničs &lt;!--Sebastián Crismanich--&gt;
|{{flaga|Spain}} Nikolass Garsija &lt;!--Nicolás García--&gt;
|{{flaga|Great Britain}} Lutalo Muhamads &lt;!--Lutalo Muhammad--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Italy}} Mauro Sarmiento &lt;!--Mauro Sarmiento--&gt;
|-
|Virs 80 kg
|{{flaga|Italy}} Karlo Molfeta &lt;!--Carlo Molfetta--&gt;
|{{flaga|Gabon}} Antonī Obame &lt;!--Anthony Obame--&gt;
|{{flaga|Cuba}} Robelī Despēņs &lt;!--Robelis Despaigne--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|China}} Liu Sjaobo &lt;!--Liu Xiaobo--&gt;
|}

=== Sievietes===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Svara kategorija}}
|-
|Līdz 49 kg
|{{flaga|China}} Vu Dzjinjui &lt;!--Wu Jingyu--&gt;
|{{flaga|Spain}} Brigita Jague &lt;!--Brigitte Yagüe--&gt;
|{{flaga|Thailand}} Čanātipa Sonkhāma &lt;!--Chanatip Sonkham--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Croatia}} Lucija Zaninoviča &lt;!--Lucija Zaninović--&gt;
|-
|50—57 kg
|{{flaga|Great Britain}} Džeida Džonsa &lt;!--Jade Jones--&gt;
|{{flaga|China}} Hou Juidžuo &lt;!--Hou Yuzhuo--&gt;
|{{flaga|France}} Marlēna Arnuā &lt;!--Marlène Harnois--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Chinese Taipei}} Cena Ličena &lt;!--Tseng Li-Cheng--&gt;
|-
|58—67 kg
|{{flaga|South Korea}} Hvana Kjonsona &lt;!--Hwang Kyung-Seon--&gt;
|{{flaga|Turkey}} [[Nura Tatara]] &lt;!--Nur Tatar--&gt;
|{{flaga|United States}} Peidža Makfīrsone &lt;!--Paige McPherson--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Germany}} Helena Fromma &lt;!--Helena Fromm--&gt;
|-
|Virs 67 kg
|{{flaga|Serbia}} Milica Mandiča &lt;!--Milica Mandić--&gt;
|{{flaga|France}} Anna Kerolīna Grafa &lt;!--Anne-Caroline Graffe--&gt;
|{{flaga|Russia}} Anastasija Barišņikova &lt;!--Anastasia Baryshnikova--&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Mexico}} Marija Espinosa &lt;!--María Espinoza--&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}


{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Tekvondo olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>c2o1kvbaqz2m3cmi6ya8dsc4844dxgc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167037</id>
    <revision>
      <id>4485470</id>
      <parentid>3917435</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:40:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485470</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3061" sha1="0lv3ctfk976zu0jj2nzrlip5whi18nz" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Teniss
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Vimbldona]]
| dates       = {{dat||7|29|N}} — {{dat||8|5|N}}
| competitors = 172
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Teniss 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Teniss 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}

'''[[Teniss|Tenisā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti 5 medaļu komplekti — vīriešiem un sievietēm vienspēlēs un dubultspēlēs, kā arī jauktajās dubultspēlēs. Sacensības notika no {{dat||7|29|ģ|bez}} līdz {{dat||8|5|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/tennis |title=Tennis |access-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archive-date={{dat|2012|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120909125029/http://www.london2012.com/tennis/ }}&lt;/ref&gt;

Šī bija pirmā reize kopš [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kad sacensību programmā tika iekļautas jauktās dubultspēles.

== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīriešu vienspēles&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu vienspēles}}
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Endijs Marijs]]
|{{flaga|Switzerland}} [[Rodžers Federers]]
|{{flaga|Argentina}} [[Huans Martins del Potro]]
|-
|Vīriešu dubultspēles&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Vīriešu dubultspēles}}
|{{flaga|ASV}} [[Bobs Braiens]]&lt;br /&gt;un [[Maiks Braiens]]
|{{flaga|FRA}} [[Žo Vilfrīds Conga]]&lt;br /&gt;un [[Mikaels Lodrā]]
|{{flaga|FRA}} [[Žiljēns Beneto]]&lt;br /&gt;un [[Rišārs Gaskē]]
|-
|Sieviešu vienspēles&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu vienspēles}}
|{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]
|{{flaga|Krievija}} [[Marija Šarapova]]
|{{flaga|Belarus}} [[Viktorija Azarenka]]
|-
|Sieviešu dubultspēles&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Sieviešu dubultspēles}}
|{{flaga|ASV}} [[Serīna Viljamsa]]&lt;br /&gt;un [[Venusa Viljamsa]]
|{{flaga|CZE}} [[Andrea Hlavāčkova]]&lt;br /&gt;un [[Lucije Hradecka]]
|{{flaga|RUS}} [[Marija Kiriļenko]]&lt;br /&gt;un [[Nadežda Petrova]]
|-
|Jauktās dubultspēles&lt;br /&gt;{{DetailsLink|Teniss 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs - Jauktās dubultspēles}}
|{{flaga|BLR}} [[Viktorija Azarenka]]&lt;br /&gt;un [[Maksims Mirnijs]]
|{{flaga|GBR2}} [[Laura Robsone]]&lt;br /&gt;un [[Endijs Marijs]]
|{{flaga|USA}} [[Līza Reimonda]]&lt;br /&gt;un [[Maiks Braiens]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Teniss olimpiskajās spēlēs|2012]]</text>
      <sha1>0lv3ctfk976zu0jj2nzrlip5whi18nz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Triatlons 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167038</id>
    <revision>
      <id>4485536</id>
      <parentid>4131690</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485536</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1949" sha1="lbup12nrwghrh337yt5ok083enuqp9a" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Triatlons
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Haidparks]], [[Londona]]
| dates       = {{dat||8|4|N}} — {{dat||8|7|N}}
| competitors = 110
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Triatlons 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Triatlons 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}

'''[[Triatlons|Triatlonā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tiek sadalīti 2 medaļu komplekti — vīriešu un sieviešu sacensībās. Sacensības vīriešiem notiek {{dat||8|7||bez}}, savukārt sievietēm — {{dat||8|4||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/triathlon |title=Triathlon |access-date={{dat|2012|12|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121205115545/http://www.london2012.com/triathlon/ }}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Triathletes riding towards Wellington Arch, London (7741359168).jpg|thumb|Triatlonisti brauc garām [[Velingtona arka]]i.]]
== Medaļnieki ==
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
|Vīrieši
|{{flaga|Great Britain}} Elisteirs Braunlī &lt;!--Alistair Brownlee--&gt;
|{{flaga|Spain}} [[Havjērs Gomess]]
|{{flaga|Great Britain}} Džonatans Braunlī &lt;!--Jonathan Brownlee--&gt;
|-
|Sievietes
|{{flaga|Switzerland}} Nikola Špīriga &lt;!--Nicola Spirig--&gt;
|{{flaga|Sweden}} Līsa Nurdīna&lt;!--Lisa Nordén--&gt;
|{{flaga|Australia}} Erina Denshema &lt;!--Erin Densham--&gt;
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Triatlons olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>lbup12nrwghrh337yt5ok083enuqp9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>167040</id>
    <revision>
      <id>4485668</id>
      <parentid>4328085</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T02:11:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485668</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27128" sha1="bohvfnr6wnvi0xvo5i7wj9z64fetlcl" xml:space="preserve">{{olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Vieglatlētika
| games       = 2012. gada Vasaras
| image       = 
| caption     = 
| venue       = [[Londona]], [[Londonas olimpiskais stadions|Olimpiskais stadions]]
| dates       = {{dat||8|3|N}} — {{dat||8|12|N}}
| competitors = 2231
| nations     = 
| teams       = 
| prev        = [[Vieglatlētika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2008]]
| next        = [[Vieglatlētika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|2016]]
}}
{{Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Vieglatlētika|Vieglatlētikā]] [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika sadalīti 47 medaļu komplekti. Sacensības notika no {{dat||8|3|ģ|bez}} līdz {{dat||8|12|d|bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/athletics |title=Athletics |access-date={{dat|2012|07|03||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120702152606/http://www.london2012.com/athletics/ }}&lt;/ref&gt; Sacensības (izņemot maratonu un soļošanu) notika [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas olimpiskajā stadionā]].

Latvijas delegācijā tika iekļauti 23 vieglatlēti: [[Ronalds Arājs]] (100 m),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/23-ronalds-arajs|title=Ronalds Arājs|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011506/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/23-ronalds-arajs}}&lt;/ref&gt; [[Mareks Ārents]] (kārtslēkšana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/50-mareks-arents|title=Mareks Ārents|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719134013/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/50-mareks-arents}}&lt;/ref&gt; [[Edgars Eriņš]] (daudzcīņa),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/16-edgars-erins|title=Edgars Eriņš|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011521/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/16-edgars-erins}}&lt;/ref&gt; [[Aiga Grabuste]] (daudzcīņa),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/17-aiga-grabuste|title=Aiga Grabuste|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011528/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/17-aiga-grabuste}}&lt;/ref&gt; [[Lauma Grīva]] (tāllēkšana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/20-lauma-griva|title=Lauma Grīva|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011540/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/20-lauma-griva}}&lt;/ref&gt; [[Laura Ikauniece]] (daudzcīņa),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/19-laura-ikauniece|title=Laura Ikauniece|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011549/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/19-laura-ikauniece}}&lt;/ref&gt; [[Poļina Jeļizarova]] (3000 m šķēršļi),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/27-polina-jelizarova|title=Poļina Jeļizarova|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011557/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/27-polina-jelizarova}}&lt;/ref&gt; [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1500 metri),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/22-dmitrijs-jurkevics|title=Dmitrijs Jurkevičs|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011605/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/22-dmitrijs-jurkevics}}&lt;/ref&gt; [[Igors Kazakevičs]] (50&amp;nbsp;km soļošana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/18-igors-kazakevics|title=Igors Kazakevičs|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011613/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/18-igors-kazakevics}}&lt;/ref&gt; [[Ainārs Kovals]] (šķēpa mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/24-ainars-kovals|title=Ainārs Kovals|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011621/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/24-ainars-kovals}}&lt;/ref&gt; [[Jānis Leitis]] (400 m),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/51-janis-leitis|title=Jānis Leitis|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011631/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/51-janis-leitis}}&lt;/ref&gt; [[Dace Lina]] (maratons),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/54-dace-lina|title=Dace Lina|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011639/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/54-dace-lina}}&lt;/ref&gt; [[Līna Mūze-Sirmā|Līna Mūze]] (šķēpa mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/53-lina-muze|title=Līna Mūze|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011647/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/53-lina-muze}}&lt;/ref&gt; [[Sinta Sprudzāne|Sinta Ozoliņa-Kovala]] (šķēpa mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/52-sinta-ozolina-kovala|title=Sinta Ozoliņa-Kovala|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011655/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/52-sinta-ozolina-kovala}}&lt;/ref&gt; [[Madara Saidī-Ndure|Madara Palameika]] (šķēpa mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika|title=Madara Palameika|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719135732/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/12-madara-palameika}}&lt;/ref&gt; [[Agnese Pastare]] (20&amp;nbsp;km soļošana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/14-agnese-pastare|title=Agnese Pastare|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011711/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/14-agnese-pastare}}&lt;/ref&gt; [[Ineta Radēviča]] (tāllēkšana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/21-ineta-radevica|title=Ineta Radeviča|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011719/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/21-ineta-radevica}}&lt;/ref&gt; [[Arnis Rumbenieks]] (20&amp;nbsp;km soļošana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/15-arnis-rumbenieks|title=Arnis Rumbenieks|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011728/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/15-arnis-rumbenieks}}&lt;/ref&gt; [[Zigismunds Sirmais]] (šķēpa mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/9-zigismunds-sirmais|title=Zigismunds Sirmais|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011736/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/9-zigismunds-sirmais}}&lt;/ref&gt; [[Igors Sokolovs]] (vesera mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/13-igors-sokolovs|title=Igors Sokolovs|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011744/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/13-igors-sokolovs}}&lt;/ref&gt; [[Māris Urtāns]] (lodes grūšana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/10-maris-urtans|title=Māris Urtāns|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011753/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/10-maris-urtans}}&lt;/ref&gt; [[Vadims Vasiļevskis]] (šķēpa mešana),&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/11-vadims-vasilevskis|title=Vadims Vasiļevskis|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120727011800/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/11-vadims-vasilevskis}}&lt;/ref&gt; [[Valērijs Žolnerovičs]] (maratons).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/25-valerijs-zolnerovics|title=Valērijs Žolnerovičs|accessdate={{dat|2012|7|25||bez}}|publisher=Olimpiade.lv|archive-date={{dat|2012|07|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120719135928/http://www.olimpiade.lv/londona/olimpiska-delegacija/sportisti/vieglatletika/25-valerijs-zolnerovics}}&lt;/ref&gt;

== Medaļnieki ==
'''Treknināti''' atzīmētas disciplīnas, kurās bija pieteikti Latvijas sportisti.
=== Vīrieši ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| '''100 metri'''
|{{flaga|Jamaica}} [[Useins Bolts]]
|{{flaga|Jamaica}} [[Johans Bleiks]]
|{{flaga|ASV}} [[Džastins Getlins]]
|-
| 200 metri
|{{flaga|Jamaica}} [[Useins Bolts]]
|{{flaga|Jamaica}} [[Johans Bleiks]]
|{{flaga|Jamaica}} [[Vorens Veirs]]&lt;!-- Warren Weir --&gt;
|-
| '''400 metri'''
|{{flaga|Grenada}} [[Kirani Džeimss]]
|{{flaga|Dominican Republic}} [[Lugelins Santoss]]&lt;!-- Luguelin Santos --&gt;
|{{flaga|Trinidad and Tobago}} [[Lalonde Gordons]]&lt;!-- Lalonde Gordon --&gt;
|-
| 800 metri
|{{flaga|Kenija}} [[Deivids Rudiša]]
|{{flaga|Botsvāna}} [[Naidžels Amoss]]&lt;!-- Nigel Amos --&gt;
|{{flaga|Kenija}} [[Timotijs Kitums]]&lt;!-- Timothy Kitum --&gt;
|-
| '''1500 metri'''
|{{flaga|Algeria}} [[Taufīks Mahlūfī]]&lt;!-- Taoufik Makhloufi --&gt;
|{{flaga|United States}} [[Leonels Mansano]]&lt;!-- Leonel Manzano --&gt;
|{{flaga|Morocco}} [[Abdelātī Igīders]]&lt;!-- Abdalaati Iguider --&gt;
|-
| 5000 metri
|{{flaga|Great Britain}} [[Mohameds Farahs]]
|{{flaga|Ethiopia}} [[Dejens Gebremeskels]]&lt;!-- Dejen Gebremeskel --&gt;
|{{flaga|Kenija}} [[Tomass Longosiva]]&lt;!-- Thomas Longosiwa --&gt;
|-
| 10 000 metri
|{{flaga|Great Britain}} [[Mohameds Farahs]]
|{{flaga|United States}} [[Galens Raps]]&lt;!-- Galen Rupp --&gt;
|{{flaga|Ethiopia}} [[Tariku Bekele]]&lt;!-- Tariku Bekele --&gt;
|-
| 110 m/b
|{{flaga|United States}} [[Ariess Merits]]&lt;!-- Aries Merritt --&gt;
|{{flaga|United States}} [[Džeisons Ričardsons (vieglatlēts)|Džeisons Ričardsons]]
|{{flaga|Jamaica}} [[Hansle Pārčments]]&lt;!-- Hansle Parchment --&gt;
|-
| 400 m/b
|{{flaga|Dominican Republic}} [[Felikss Sančess]]
|{{flaga|United States}} [[Maikls Tinslijs]]&lt;!-- Michael Tinsley --&gt;
|{{flaga|Puerto Rico}} [[Havjers Kulsons]]&lt;!-- Javier Culson --&gt;
|-
| 3000 m/šķ
|{{flaga|Kenya}} [[Ezekiels Kemboi]]&lt;!-- Ezekiel Kemboi --&gt;
|{{flaga|France}} [[Mehīedīns Mehīsī-Benabāds]]&lt;!-- Mahiedine Mekhissi-Benabbad --&gt;
|{{flaga|Kenya}} [[Abels Mutai]]&lt;!-- Abel Mutai --&gt;
|-
| 4×100 metru stafete{{efn|group=v|Otro vietu ieguva ASV komanda ([[Trells Kimonss]], [[Džastins Getlins]], [[Taisons Gejs]], [[Raiens Beilijs]], [[Džefs Demps]]*, [[Darviss Patons]]*), taču pēc T. Geja diskvalifikācijas par dopinga lietošanu olimpisko medaļu īpašnieki tika mainīti.}}
| valign=top|{{karogs|Jamaika}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Nesta Kārters]]
|[[Maikls Freiters]]
|[[Johans Bleiks]]
|[[Useins Bolts]]
|[[Kemars Beilijs-Kouls]]*
}}&lt;/small&gt;
| valign=top|{{karogs|Trinidāda un Tobāgo}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Kestons Bledmens]]
|[[Marks Bārnss]]
|[[Emanuels Kalenders]]
|[[Ričards Tompsons]]
}}&lt;/small&gt;
| valign=top|{{karogs|Francija}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Jimmy Vicaut|Džimmijs Viko]]
|[[Kristofs Lemetrs]]
|[[Pierre-Alexis Pessonneaux|Pjērs-Aleksis Pesonē]]
|[[Ronald Pognon|Ronalds Poņons]]
}}&lt;/small&gt;
|-
| 4×400 metru stafete
| valign=top|{{karogs|Bahamas}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Kriss Brauns (sportists)|Kriss Brauns]]
|[[Demetriuss Pinders]]
|[[Maikls Metjū]]
|[[Ramons Millers]]
}}&lt;/small&gt;
| valign=top|{{karogs|ASV}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Brišons Nellums]]
|[[Džošua Menss]]&lt;!-- Joshua Mance --&gt;
|[[Tonijs Makvejs]]
|[[Andželo Teilors]]
|[[Manteo Mičels]]*
}}&lt;/small&gt;
| valign=top|{{karogs|Trinidāda un Tobāgo‎}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Lalonde Gordons]]
|[[Džerins Solomons]]
|[[Ade Alleine-Forte]]&lt;!-- Ade Alleyne-Forte --&gt;
|[[Deons Lendore]]
}}&lt;/small&gt;
|-
| '''Maratons'''
| {{flaga|Uganda}} [[Stīvens Kiprotičs]]
| {{flaga|Kenija}} [[Abels Kirui]]
| {{flaga|Kenija}} [[Vilsons Kipsangs Kriptovičs]]
|-
| '''20 km soļošana'''
|{{flaga|China}} [[Čeņs Dins]]&lt;!-- Chen Ding --&gt;
|{{flaga|Guatemala}} [[Ēriks Barondo]]&lt;!-- Erick Barrondo --&gt;
|{{flaga|China}} [[Vans Džeņs]]&lt;!-- Wang Zhen --&gt;
|-
| '''50 km soļošana'''{{efn|group=v|Sākotnējais sacensību uzvarētājs [[Sergejs Kirdjapkins]] (Krievija) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
| {{flaga|Austrālija}} [[Džērids Tallents]]
| {{flaga|Ķīna}} [[Si Tiaņfens]]&lt;!-- Si Tianfeng --&gt;
| {{flaga|Īrija}} [[Roberts Hefernans]]
|-
| Tāllēkšana
|{{flaga|Great Britain}} [[Gregs Raterfords]]&lt;!-- Greg Rutherford --&gt;
|{{flaga|Australia}} [[Mičels Vats]]&lt;!-- Mitchell Watt --&gt;
|{{flaga|United States}} [[Vils Klejs]]&lt;!-- Will Claye --&gt;
|-
| Trīssoļlēkšana
| {{flaga|ASV}} [[Kristians Teilors]]
| {{flaga|ASV}} [[Vilss Klejs]]
| {{flaga|Itālija}} [[Fabricio Donāto]]
|-
| Augstlēkšana{{efn|group=s|Sākotnējais uzvaretājs [[Ivans Uhovs]] (Krievija) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|United States}} [[Ēriks Kinards]]&lt;!-- Erik Kynard --&gt;
|{{flaga|Qatar}} [[Mutazs Isa Beršims]]&lt;!-- Mutaz Essa Barshim معتز عيسى برشم --&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Canada}} [[Dereks Druī]]&lt;!-- Derek Drouin --&gt;&lt;br /&gt;{{flaga|Great Britain}} [[Roberts Grabaržs]]&lt;!-- Robert Grabarz --&gt;
|''nav piešķirta''
|-
| '''Kārtslēkšana'''
| {{flaga|Francija}} [[Reno Lavilenī]]
| {{flaga|Vācija}} [[Bjerns Oto]]
| {{flaga|Vācija}} [[Rafaels Holcdepe]]
|-
| '''Lodes grūšana'''
|{{flaga|Polija}} [[Tomašs Majevskis]] &lt;!-- Tomasz Majewski --&gt;
|{{flaga|Vācija}} [[Dāvids Štorls]] &lt;!-- David Storl --&gt;
|{{flaga|ASV}} [[Rīze Hofa]] &lt;!-- Reese Hoffa --&gt;
|-
| Diska mešana
|{{flaga|Germany}} [[Roberts Hartings]]
|{{flaga|Iran}} [[Ehsāns Hadādī]] &lt;!-- Ehsan Hadadi --&gt;
|{{flaga|Estonia}} [[Gerds Kanters]]
|-
| '''Šķēpa mešana'''{{efn|group=s|Sākotnējais otrās vietas ieguvējs [[Oleksandrs Pjatnica]] (Ukraina) tika diskvalificēts par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
| {{flaga|Trinidad and Tobago}} [[Kešorns Volkots]]
| {{flaga|Somija}} [[Anti Rūskanens]]
| {{flaga|Čehija}} [[Vītezslavs Veselijs]]
|-
| '''Vesera mešana'''
|{{flaga|Hungary}} [[Kristiāns Paršs]] &lt;!-- Krisztián Pars --&gt;
|{{flaga|Slovenia}} [[Primožs Kozmuss]] &lt;!-- Primož Kozmus --&gt;
|{{flaga|Japan}} [[Kodži Murofuši]]
|-
| '''Desmitcīņa'''
| {{flaga|ASV}} [[Eštons Ītons]]
| {{flaga|ASV}} [[Trejs Hārdijs]]
| {{flaga|Kuba}} [[Leonels Svaress]]
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=7|&lt;small&gt;* Stafešu skrējienu dalībnieki, kas piedalījās tikai priekšskrējienos, arī saņēma medaļas.&lt;/small&gt;
|}

{{notelist|group=v}}

=== Sievietes ===
{| {{Medaļnieku tabula|type=Disciplīna}}
|-
| 100 metri
|{{flaga|Jamaica}} [[Šellija Anna Freizere-Praisa]]
|{{flaga|United States}} [[Karmelita Džetera]]
|{{flaga|Jamaica}} [[Veronika Kempbela-Brauna]]
|-
| 200 metri
|{{flaga|United States}} [[Elisone Fēliksa]]
|{{flaga|Jamaica}} [[Šellija Anna Freizere-Praisa]]
|{{flaga|United States}} [[Karmelita Džetera]]
|-
| 400 metri
|{{flaga|United States}} [[Sanja Ričardsa-Rosa]] 
|{{flaga|Great Britain}} [[Kristīne Ohuruogu]] &lt;!-- Christine Ohuruogu --&gt;
|{{flaga|United States}} [[Dīdī Trotere]] &lt;!-- DeeDee Trotter --&gt;
|-
| 800 metri{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Marija Savinova]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|South Africa}} [[Kastere Semeņa]]
|{{flaga|Russia}} [[Jekaterina Poistogova]] &lt;!-- Ekaterina Poistogova --&gt;
|{{flaga|Kenija}} [[Pamela Dželimo]]
|-
| 1500 metri{{efn|group=s|Piecu dopinga lietošanas gadījumu dēļ šo sauc par netīrāko skrējienu olimpiskajā vēsturē. Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Asli Čakira Alptekina]] (Turcija) un otrās vietas ieguvēja [[Gamze Buluta]] (Turcija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti. 2024. gadā anulēja arī Krievijas skrējējas [[Tatjana Tomašova|Tatjanas Tomašovas]] rezultātu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/vieglatletika/19.11.2024-netirakais-skrejiens-olimpiskaja-vesture-12-gadus-pec-londonas-spelem-velreiz-pardala-medalas.a577029/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Netīrākais skrējiens olimpiskajā vēsturē: 12 gadus pēc Londonas spēlēm vēlreiz pārdala medaļas] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;}}
|{{flaga|Bahrain}} [[Mirjama Jusufa Džamala]] &lt;!-- Maryam Yusuf Jamal --&gt;
|{{flaga|Etiopija}} [[Abeba Aregavi]]
|{{flaga|ASV}} [[Šenona Rouberija]]
|-
| 5000 metri
|{{flaga|Ethiopia}} [[Meserata Defara]]
|{{flaga|Kenya}} [[Viviana Čeruijota]] &lt;!-- Vivian Cheruiyot --&gt;
|{{flaga|Ethiopia}} [[Tiruneša Dibaba]] &lt;!-- Tirunesh Dibaba --&gt;
|-
| 10 000 metri
|{{flaga|Ethiopia}} [[Tiruneša Dibaba]] &lt;!-- Tirunesh Dibaba --&gt;
|{{flaga|Kenya}} [[Sallija Kipjego]] &lt;!-- Sally Kipyego --&gt;
|{{flaga|Kenya}} [[Viviana Čeruijota]] &lt;!-- Vivian Cheruiyot --&gt;
|-
| 100 m/b
|{{flaga|Australia}} [[Sallija Pīrsone]]
|{{flaga|United States}} [[Dona Hārpere]] &lt;!-- Dawn Harper --&gt;
|{{flaga|United States}} [[Kellija Vellsa]] &lt;!-- Kellie Wells --&gt;
|-
| 400 m/b{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Nataļja Antjuha]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|United States}} [[Lašinda Demī]] &lt;!-- Lashinda Demus --&gt;
|{{flaga|Czech Republic}} [[Zuzana Hejnova]] &lt;!-- Zuzana Hejnová --&gt;
|{{flaga|Jamaika}} [[Kalīsa Spensere]]
|-
| '''3000 m/šķ'''{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Jūlija Zaripova]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|Tunisia}} [[Habība Grībī]] &lt;!-- Habiba Ghribi --&gt;
|{{flaga|Ethiopia}} [[Sofija Asefa]] &lt;!-- Sofia Assefa --&gt;
|{{flaga|Kenija}} [[Milka Čemosa Čeiva]] &lt;!-- Milcah Chemos Cheywa --&gt;
|-
| 4×100 metru stafete
|valign=top|{{USA}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Tjana Medisone]] &lt;!-- Tianna Madison --&gt;
|[[Elisone Fēliksa]]
|[[Bjanka Naita]] &lt;!-- Bianca Knight --&gt;
|[[Karmelita Džetera]]
|[[Dženeba Tarmo]]* &lt;!-- Jeneba Tarmoh --&gt;
|[[Lorīna Viljamsa]]* &lt;!-- Lauryn Williams --&gt;
}}&lt;/small&gt;
|valign=top|{{JAM}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]
|[[Šērona Simpsone]] &lt;!-- Sherone Simpson --&gt;
|[[Veronika Kempbela-Brauna]]
|[[Kerona Stjuarte]] &lt;!-- Kerron Stewart --&gt;
|[[Samanta Henrija-Robinsone]]* &lt;!-- Samantha Henry-Robinson --&gt;
|[[Šilonija Kalverta]]* &lt;!-- Schillonie Calvert --&gt;
}}&lt;/small&gt;
|valign=top|{{UKR}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Oļesja Pova]] &lt;!-- Olesya Povh --&gt;
|[[Hristina Stuja]] &lt;!-- Hrystyna Stuy --&gt;
|[[Marija Rjemjeņa]] &lt;!-- Mariya Ryemyen --&gt;
|[[Elizaveta Brizgina]] &lt;!-- Elyzaveta Bryzgina --&gt;
}}&lt;/small&gt;
|-
| 4×400 metru stafete{{efn|group=s|Sudraba medaļus ieguvusī Krievijas komanda ([[Jūlija Guščina]], [[Antoņina Krivošapka]], [[Tatjana Firova]], [[Nataļja Antjuha]], [[Natālija Nazarova]]*, [[Anastasija Kapačinska]]*) tika diskvalificēta pēc tam, kad [[Antoņina Krivošapka]] tika pieķerta dopinga lietošanā, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|valign=top|{{USA}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Dīdī Trotere]] &lt;!-- DeeDee Trotter --&gt;
|[[Elisone Fēliksa]]
|[[Frančeska Makororija]] &lt;!-- Francena McCorory --&gt;
|[[Sanja Ričardsa-Rosa]]
|[[Kešija Beikere]]* &lt;!-- Keshia Baker --&gt;
|[[Daimonda Diksone]]* &lt;!-- Diamond Dixon --&gt;
}}&lt;/small&gt;
|valign=top|{{JAM}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Kristīna Deja]] &lt;!-- Christine Day --&gt;
|[[Rozmarija Vaita]] &lt;!-- Rosemarie Whyte --&gt;
|[[Šerika Viljamsa]] &lt;!-- Shericka Williams --&gt;
|[[Novlene Viljamsa-Milsa]] &lt;!-- Novlene Williams-Mills --&gt;
|[[Šerīfa Loida]]* &lt;!-- Shereefa Lloyd --&gt;
}}&lt;/small&gt;
|valign=top|{{UKR}}&lt;br /&gt;&lt;small&gt;{{ubl
|[[Aļina Lohvinenko]]
|[[Olha Zemļaka]]
|[[Anna Rižikova|Anna Jaroščuka]]
|[[Natālija Pihida]]
}}&lt;/small&gt;
|-
| '''Maratons'''
|{{flaga|Ethiopia}} [[Tiki Gelana]] &lt;!-- Tiki Gelana --&gt;
|{{flaga|Kenya}} [[Priskaha Jepto]] &lt;!-- Priscah Jeptoo --&gt;
|{{flaga|Russia}} [[Tatjana Petrova-Arhipova]] &lt;!-- Tatyana Petrova Arkhipova --&gt;
|-
| '''20 km soļošana'''{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Jeļena Lašmanova]] (Krievija) un otrās vietas ieguvēja [[Olga Kaņiskina]] (Krievija) tika diskvalificētas par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|Ķīna}} [[Cjejana Šeņdzje]]
|{{flaga|Ķīna}} [[Liu Huna]]
|{{flaga|Ķīna}} [[Ļui Sjudži]]
|-
| '''Tāllēkšana'''
|{{flaga|United States}} [[Britnija Rīsa]] &lt;!-- Brittney Reese --&gt;
|{{flaga|Russia}} [[Jeļena Sokolova]] &lt;!-- Elena Sokolova --&gt;
|{{flaga|United States}} [[Džaneja Deloša]] &lt;!-- Janay Deloach --&gt;
|-
| Trīssoļlēkšana
|{{flaga|Kazakhstan}} [[Olga Ripakova]] &lt;!-- Olga Rypakova --&gt;
|{{flaga|Colombia}} [[Keterīna Ivargvena]] &lt;!-- Caterine Ibargüen --&gt;
|{{flaga|Ukraine}} [[Olha Saladuha]] &lt;!-- Olha Saladukha --&gt;
|-
| Augstlēkšana{{efn|group=s|Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja [[Svetlana Škoļina]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|Russia}} [[Anna Čičerova]]{{efn|group=s|Sacensību uzvarētāja vēlāk tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, atkārtoti pārbaudot  2008. gada olimpisko spēļu pārbaužu paraugus, tomēr tas attiecās uz agrāku periodu un neskāra viņas rezultātu šajās olimpiskajās spēlēs.}}
|{{flaga|United States}} [[Bridžeta Bareta]] &lt;!-- Brigetta Barrett --&gt;
|{{flaga|Spānija}} [[Ruta Beitia]]
|-
| Kārtslēkšana
|{{flaga|United States}} [[Dženifere Zūra]]
|{{flaga|Cuba}} [[Jarisleja Silva]] &lt;!-- Yarisley Silva --&gt;
|{{flaga|Russia}} [[Jeļena Isinbajeva]]
|-
| Lodes grūšana{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Nadzeja Astapčuka]] (Baltkrievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti. Pēc tam arī otrās vietas ieguvēja [[Jevgeņija Kolodko]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki vēlreiz mainīti.}}
|{{flaga|New Zealand}} [[Valērija Adamsa]]
|{{flaga|Ķīna}} [[Guna Lidzjao]] &lt;!-- Gong Lijiao --&gt;
|{{flaga|Ķīna}} [[Li Lina]] &lt;!-- Li Ling --&gt;
|-
| Diska mešana{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību otrās vietas ieguvēja [[Darja Piščaļņikova]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|Croatia}} [[Sandra Elkaseviča|Sandra Perkoviča]] &lt;!-- Sandra Perković --&gt;
|{{flaga|China}} [[Li Jaņfena]] &lt;!-- Li Yanfeng --&gt;
|{{flaga|Cuba}} [[Jarelisa Barriosa]] &lt;!-- Yarelys Barrios --&gt;
|-
| '''Šķēpa mešana'''
|{{flaga|Czech Republic}} [[Barbora Špotākova]]
|{{flaga|Germany}} [[Kristīna Obergfella]]
|{{flaga|Germany}} [[Linda Štāla]]
|-
| Vesera mešana{{efn|group=s|Sākotnējā sacensību uzvarētāja [[Tatjana Lisenko]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|Poland}} [[Anita Vlodarčika]]
|{{flaga|Germany}} [[Betija Heidlere]]
|{{flaga|Ķīna}} [[Džana Veņsju]]
|-
| '''Septiņcīņa'''{{efn|group=s|Sākotnējā bronzas medaļas ieguvēja [[Tatjana Černova]] (Krievija) tika diskvalificēta par dopinga lietošanu, un olimpisko medaļu īpašnieki mainīti.}}
|{{flaga|Great Britain}} [[Džesika Enisa-Hilla|Džesika Enisa]]
|{{flaga|Germany}} [[Lillī Švarckopfa]] &lt;!-- Lilli Schwarzkopf --&gt;
|{{flaga|Lietuva}} [[Austra Skujīte]]
|- bgcolor= e8e8e8
|colspan=10|&lt;small&gt;* Stafešu skrējienu dalībnieki, kas piedalījās tikai priekšskrējienos, arī saņēma medaļas&lt;/small&gt;
|}

{{notelist|group=s}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/20130228114959/http://www.london2012.com/ 2012. gada vasaras olimpisko spēļu oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{OS-aizmetnis}}
{{2012. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Vieglatlētika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Vieglatlētika olimpiskajās spēlēs|2012]]</text>
      <sha1>bohvfnr6wnvi0xvo5i7wj9z64fetlcl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>USA-218</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170181</id>
    <revision>
      <id>4485572</id>
      <parentid>3917032</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:09:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485572</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4234" sha1="qe9zu9365i5yd5etezcekowvl80wc1n" xml:space="preserve">{{Kosmiskā aparāta infokaste
| Nosaukums              = RAX-1
| Nosaukums_orig         = Radio Aurora Explorer
| Attēls                 = RAX 27Jan2010 011-a.jpg
| Attēla_izmērs          = 200px
| Att_virsraksts         = 
| Programma              = ''Radio Aurora Explorer''
| KA_veids               = [[jonosfēra]]s pētījumi
| Bāzes platforma        = [[CubeSat]] 3U
| KA sērijas Nr          = 
| Īpašnieks              = [[Mičiganas Universitāte]] {{USA}}
| Lielākie_izgatavotāji  = [[Mičiganas Universitāte]], ''SRI'' {{USA}}
| Starta_gads            = 2010
| Starts                 = {{dat|2010|11|20|SK}} 01:25 [[UTC]]
| Nesējs                 = [[Minotaur IV]] {{USA}}
| Starta_vieta           = [[Kodiakas starta komplekss|Kodiaka]] {{USA}}
| Starta_laukums         = 
| Darbības_beigu_gads    = 2011
| Darbības_beigu_datums  = 
| Darbības_ilgums        = 
| Beigu_gads             = 
| Beigu_datums           = 
| Lidojuma_ilgums        = 
| NSSDC_ID               = 2010-062B
| Tīmekļa_vietne         = [http://rax.engin.umich.edu/ rax.engin.umich.edu]
| Masa                   = 2,8 kg
| Sausmasa               = 
| Pilna_masa             = 
| Zinātnisko_instr_masa  = 
| Enerģija               = 
| Raidītāji              = 
| Pārlidojums            = 
| Pārlidojuma_datums     = 
| Orbītas_elementi       = jā
| Centr_ķermenis         = Zeme
| Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]]
| Orbītas_veids          = LEO
| GEO_punkts             = 
| Lielā_pusass           = 
| Ekscentricitāte        = 
| Inklinācija            = 
| Periods                = 
| Apoapsīda              = 
| Periapsīda             = 
| Apriņķojumi            = 
| Orbītā_ieiešanas_dat   = 
| KA_iepr                = 
| KA_nāk                 = [[RAX-2]]
}}
'''USA-218''' jeb '''RAX-1''' (no {{val|en|Radio Aurora Explorer}} — &quot;Radio polārblāzmas pētnieks&quot;) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] studentu būvēts pavadonis, kas paredzēts [[jonosfēra]]s pētījumiem. Kosmiskais aparāts palaists 2010. gada novembrī un bija paredzēts viena gada darbam, bet priekšlaicīgi beidzis darbību.

Kosmisko aparātu izgatavoja [[Mičiganas Universitāte]] sadarbībā ar ''SRI International''. Projektu sponsorēja [[Nacionālais zinātnes fonds]]. Eksperimentā izmanto [[Aļaska|Aļaskā]] izvietotu radaru, kas raida radiosignālus jonosfērā. Kad ''RAX'' atrodas virs radara, tas uztver izklīdinātos signālus, kuri tiek apstrādāti borta datorā un raidīti uz zemes stacijām zinātnieku analīzei. Misijas mērķis ir jonosfēras [[plazma]]s nestabilitāšu izprašana, lai varētu izveidot neliela termiņa prognožu modeļus. Tas ļautu kosmisko aparātu operatoriem labāk plānot to misiju darbības ar paredzamiem sakaru traucējumu periodiem.

''RAX'' ir trīskāršs [[CubeSat]] 3U standarta pavadonis ar izmēriem 10 cm × 10 cm × 34 cm. Tā masa ir 2,8 kg. Elektroenerģiju nodrošina [[saules baterija]]s, kas izvietotas uz sānu malām. Konstrukcijā izmantoti daudzi komerciāli plaši pieejami komponenti.

''RAX'' palaišanu veica ASV Gaisa spēki Aizsardzības departamenta programmas ''STP-S26'' ietvaros. Pavadonis tika palaists {{dat|2010|11|20||bez}} 01:25 [[UTC]] ar nesējraķeti [[Minotaur IV]] no [[Kodiakas starta komplekss|Kodiakas starta kompleksa]]. 

Saules bateriju paneļos bija radusies degradācija, un pēc vairākiem mēnešiem ''RAX-1'' palika bez elektroenerģijas avota. Par to tika paziņots 2011. gada 10. maijā.&lt;ref name=&quot;rax 239&quot; /&gt;

Lai paveiktu ieplānoto misiju, komanda atrisināja ''RAX-1'' nepilnības jaunā modelī, un [[RAX-2]] tika palaists 2011. gada oktobrī.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;rax 239&quot;&gt;[http://rax.engin.umich.edu/?p=1239 RAX-1 Mission Completed :: RAX-2 in Preparation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317084220/http://rax.engin.umich.edu/?p=1239 |date={{dat|2012|03|17||bez}} }} James Cutler, 2011-05-10 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120601121742/http://rax.engin.umich.edu/ RAX mājaslapa] {{en ikona}}


{{USA pavadoņi 201-300}}
{{2010. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:CubeSat pavadoņi]]
[[Kategorija:Studentu pavadoņi]]</text>
      <sha1>qe9zu9365i5yd5etezcekowvl80wc1n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektrovadītspēja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>170707</id>
    <revision>
      <id>4485756</id>
      <parentid>4360711</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:27:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:3|0|0 */</comment>
      <origin>4485756</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19642" sha1="phezg85jg75wwq3p8h86jgxj5s1h1ky" xml:space="preserve">'''Elektrovadītspēja''' ir [[fizikāls lielums]], kas raksturo materiāla ķermeņa spēju vadīt [[elektriskā strāva|elektrisko strāvu]]. Elektrovadītspēja ir apgriezts lielums attiecībā pret [[elektriskā pretestība|elektrisko pretestību]]. [[SI sistēma|SI sistēmā]] elektrovadītspējas mērvienība ir [[sīmenss]] (S) jeb [[oms|Ω]]&lt;sup&gt;−1&lt;/sup&gt;. Agrāk izdotā literatūrā to sauc arī par apgriezto omu (apzīmējums Mo).&lt;ref name=Uzdevumi.lv&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Elektrovadītspēja|url=http://www.uzdevumi.lv/p/kimija/8-klase/fizikalas-ipasibas-9899/re-68b95488-717c-4bbf-87e3-eb44eaf9d846|accessdate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

==Elektronu teorijas pamatpriekšstati==
Elektronu teorija apskata elektromagnētiskos procesus un parādības no mikroskopiskā redzes viedokļa kā lādēto [[Elementārdaļiņa|elementārdaļiņu]] īpašību izpausmi vakuumā un vielā. Tāpēc elektronu teorija ne tikai padziļina mūsu priekšstatus par elektromagnētiskas dabas parādībām, bet izskaidro arī vielas elektromagnētiskās īpašības, šo īpašību atkarību no vielas sastāva un stāvokļa. Eksperimentālo faktu vispārinājumi izveido šādus teorijas pamatpriekšstatus.
# Dabā eksistē lādētas elementārdaļiņas: [[Elektrons|elektroni]], [[Protons|protoni]], [[Pozitrons|pozitroni]] u.c., kuru lādiņš pēc [[Absolūtā vērtība|absolūtās vērtības]] visām daļiņām ir vienāds un ir vismazākais pozitīvais vai negatīvais lādiņš, t.i., elementārlādiņš jeb elektriskā lādiņa kvants. Katrs makroskopiskais elektriskais lādiņš ir elementārdaļiņu daudzkārtnis. Noslēgtas sistēmas pilnais lādiņš ir nemainīgs.
# Lādiņa lielums nav atkarīgs no lādētās daļiņas kustības ātruma un visās atskaites sistēmās ir [[invariants]] lielums. 
# Ap lādētām elementārdaļiņām pastāv elektromagnētiski mikrolauki. Eksperimentā nosakāmā makroskopiskā lauka intensitāte ir elementārdaļiņu mikrolauku intensitāšu vidējā statistiskā vērtība.
# Lādētas elementārdaļiņas stāvokļa maiņai raksturīga enerģijas starpība, ko tā izstaro vai absorbē [[Elektromagnētiskais starojums|elektromagnētisko viļņu]] veidā. Tāpēc elektromagnētisko viļņu izstarotāji un absorbētāji ir lādētās elementārdaļiņas.
# Vielu atomi un molekulas ir lādētu elementārdaļiņu dinamiskas sistēmas, kuru mijiedarbību nosaka elektromagnētiskie spēki.
# Elektrisko strāvu nosaka vidējā statistiskā lādētu daļiņu kustība.
Elementārdaļiņu kustība ir pakļauta kvantu fizikas likumsakarībām. Pamatojoties uz tām, izveidota kvantu elektronu teorija. Tomēr daudzos gadījumos elektromagnētiskos procesus var izskaidrot ar klasiskās fizikas priekšstatiem. Tos izmantojot, [[Hendriks Lorencs|H. Lorencs]] 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izveidoja klasisko elektronu teoriju. Šajā teorijā elektroni un joni tiek uzskatīti par noteikta izmēra lādētām lodītēm. Katrā laika momentā lodītei ir viennozīmīgi noteikts ātrums un stāvoklis telpā, un tā kustas pa zināmu trajektoriju. Šajā priekšstatā arī izpaužas klasiskās elektronu teorijas ierobežotība, kas radīja nepieciešamību izveidot jaunu teoriju (kvantu rašanās 20. gadsimta divdesmitajos gados).&lt;ref name=Grāmata&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Platacis|first1=J.|title=ELEKTRĪBA|publisher=Izdevniecība&lt;&lt;Zvaigzne&gt;&gt;, 1974}}&lt;/ref&gt;

==Metāli==
===Lādiņnesēji metālos===
[[Attēls:Vara, alumīnija, vara cilindri strāvas avota ķēdē.jpg|alt=Vara, alumīnija, vara cilindri strāvas avota ķēdē|thumb|223x223px|Vara, alumīnija, vara cilindri strāvas avota ķēdē]]
Metālos strāvu rada brīvie elektroni. Tie metālos vienmēr ir lielā koncentrācijā. Elektriskās pretestības cēlonis ir brīvo elektronu sadursmes ar joniem. Ir tādi metāli, piemēram, dzīvsudrabs, cinks, alva, alumīnijs, svins un sakausējumi, kuru pretestība zemās temperatūrās lēcienveidā kļūst vienāda ar nulli. Šādu parādību sauc par [[Supravadītspēja|supravadītspēju]]. Šajā stāvoklī mainās vairākas metāla īpašības: izzūd [[elektriskā pretestība]], supravadošajā stāvoklī tie nesasilst.&lt;ref name=&quot;Lādiņnesēji metālos&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs|url=http://www.dzm.lu.lv/fiz/IT/F_11/default.aspx@tabid=3&amp;id=560.html|accessdate={{dat|2016|11|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;
Metālu kondensācijas procesā atomu valences elektroni kļūst kolektīvi visiem atomiem un var brīvi pārvietoties kristālrežģī visā metāla tilpumā. No enerģētiskā viedokļa šo atomu valences elektronu enerģijas zonā ir brīvie enerģijas līmeņi. Šo zonu sauc par vadītspējas zonu. Priekšstats par brīvajiem jeb vadītspējas elektroniem metālos izveidojās jau šī gadsimta sākumā klasisku eksperimentālu pētījumu rezultātā. Viens no tiem bija Rikes eksperiments (1901.g.). Šajā eksperimentā trīs metāla cilindrus- vara, alumīnija un vara- pēc rūpīgas pamatu noslīpēšanas un masu noteikšanas saspieda kopā un ieslēdza strāvas avota ķēdē. Caur tiem ilgstoši (apmēram gadu) laida strāvu, kuras rezultātā caur vadītājiem izgāja 3,5∙10&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt; C liels lādiņš. Pēc tam cilindrus atkal rūpīgi nosvēra. Izrādījās, ka vadītāju masa un ķīmiskais sastāvs (neņemot vērā nelielo savstarpējo difūziju) nebija mainījies. Tas parāda, ka: 
# strāvas procesā metālu joni vai atomi netiek pārnesti,
# dažādu metālu strāvas lādiņnesēji ir identiski vienādi. 
[[Attēls:Brīvo elektronu inerciālā kustība.jpg|alt=Brīvo elektronu inerciālā kustība|thumb|Brīvo elektronu inerciālā kustība]]
Pārliecinošu pierādījumu brīvo elektronu eksistenci metālos dod elektronu inerciālo efektu pētījumi. Inerciālos efektus paredzēja Lorencs. Būtībā tos izraisa brīvo elektronu inerciālā kustība. Pieņemsim, ka neuzlādēts metāla stienītis pārvietojas ar ātrumu ''v''. Tad, protams, arī brīvie elektroni, kas atrodas šajā metālā, pārvietosies ar ātrumu ''v''. Ja stieni strauji nobremzēs, tad brīvie elektroni, kuriem ir noteikta masa, inerces dēļ turpinās pārvietoties un viens stieņa gals uzlādēsies pozitīvi, bet otrs- negatīvi. Šādu efektu kvalitatīvi konstatēja [http://www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon/Open%20Physics%202.5.%20Part%201/content/scientist/mandelshtam.html Mandelštams]{{Novecojusi saite}} un [http://www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon2/Open%20Physics%202.6%20part%202%20Lat/content/scientist/papaleksi.html Papaleksi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190128112656/http://www.ulbrokas-vsk.lv/diski/Physicon2/Open%20Physics%202.6%20part%202%20Lat/content/scientist/papaleksi.html |date={{dat|2019|01|28||bez}} }} 1913. g. Kvantitatīvus metālu elektronu inerciālā efekta mērījumus veica Stjuarts un Tolmens 1916. g. Šim mehāniski elektriskajam efektam apgriezto, t.i., elektromehānisko efektu paredzēja jau [[Džeimss Maksvels|Maksvels]]. Ja ieslēdz un izslēdz strāvu, lādiņnesēju impulss vadītājā mainās un, tā kā pastāv [[Impulss|impulsa nezūdamības likums]], vadītājam jāsakustas. Tomēr sakarā ar elektronu mazo masu un nelielo virzes kustības ātrumu šis efekts ir ļoti mazs. Tikai 20. gadsimta 30. gados, izmantojot [[Rezonanse|rezonanses]] parādību, izdevās eksperimentāli šo efektu konstatēt. Vadītāja spole tika nostiprināta iekares sistēmā ar noteiktu pašsvārstību frekvenci. Laižot caur spoli tādas pašas frekvences [[Maiņstrāva|maiņstrāvu]], iestājās rezonanse un varēja konstatēt spoles [[Svārstības|harmoniskās svārstības]]. No eksperimentālajiem mērījumiem pat izdevās noteikt lādiņnesēju īpatnējo lādiņu.&lt;ref name=Grāmata /&gt;

===Metālu elektrovadītspējas klasiskā elektronu teorija===
Zinot, ka metālu atomu valences elektroni ir kopēji visiem atomiem, var noteikt šo kolektīvo jeb brīvo elektronu koncentrāciju, kurai ir atomu koncentrācijas lieluma kārta (10&lt;sup&gt;22&lt;/sup&gt;- 10&lt;sup&gt;23&lt;/sup&gt; cm&lt;sup&gt;-3&lt;/sup&gt;). &lt;br /&gt;
Tā 10&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt; reizes pārsniedz gāzes molekulu koncentrāciju normālos apstākļos. Ņemot vērā arī to, ka elektroni ir lādētas daļiņas, var secināt, ka šo elektronu savstarpējā mijiedarbība un mijiedarbība ar kristālrežģa joniem ir liela. Bet šīs mijiedarbības vidējais rezultējošais spēks ir vienāds ar nulli. Tāpēc pirmajā tuvinājumā var uzskatīt, ka katrs elektrons ir brīvs un mijiedarbība notiek, elektroniem saduroties ar citiem elektroniem un režģa joniem. Šāda brīvu daļiņu sistēma ir raksturojama tikai ar [[Kinētiskā enerģija|kinētisko enerģiju]], un tā ir analoga [[Ideāla gāze|ideālas gāzes]] molekulu sistēmai. Tādēļ arī metālu brīvos elektronus bieži sauc par elektronu gāzi. [[Hendriks Lorencs|Lorencs]] un Drūde, pieņemot, ka šī elektronu gāze pakļaujas klasiskajai Bolcmaņa-Maksvela statistikai un gāzu kinētiskās teorijas likumiem, izstrādāja metālu elektrovadītspējas teoriju. Tomēr izrādījās, ka šī teorija nesaskan ar eksperimentu.&lt;ref name=Grāmata /&gt;

===Metālu elektrovadītspēja===
Ja metāls neatrodas ārējā  [[Elektriskais lauks|elektriskajā laukā]], tad brīvo elektronu kustība ir haotiska. Tas izriet no elektronu [[Impulss|impulsu]] simetriskā sadalījuma impulsu telpā Fermī lodē: katram elektronam ar noteiktu impulsu '''p''' atbilst kāds cits elektrons ar pretēji vērstu impulsu '''-p'''.
[[Attēls:Fermī_lode.jpg|thumb|Fermī lode]]
Ja metālu ievieto homogēnā ārējā laukā, uz katru elektronu darbojas spēks vienā virzienā un visi Fermī lodei atbilstošie elektroni iegūst paātrinājumu, kas vērsts pretēji lauka intensitātes virzienam. Šis paātrinājums rada elektronu orientētās kustības ātruma komponenti un elektriskā lādiņa pārnesi vienā virzienā. Elektrisko spēku, elektroniem kustoties ar noteiktu vidējo translācijas ātrumu, līdzsvaro pretestības jeb bremzējošais spēks. No kvantu mehānikas izriet fundamentāls secinājums, ka ideālā kristālrežģī elektronu translācijas kustībai nav [[Elektriskā pretestība|pretestības]]. Pretestību rada tikai kristālrežģa kropļojumi jeb defekti. Defekti lokāli izmaina kristālrežģa periodisko spēka lauku. Šīs izmaiņas ir īpaša veida potenciālās barjeras elektronu translācijas kustības ceļā, un tādējādi rodas elektronu mijiedarbība ar kristālrežģa defektiem. Mijiedarbības rezultātā elektrons zaudē to kinētisko enerģiju, ko tas ieguva ārējā elektriskajā laukā, un elektrona orientētās kustības ātrums samazinās līdz nullei. Šo elektrona un defekta mijiedarbību var uzskatīt par elektronu izkliedi jeb sadursmēm. Tā kā defekti rada tikai lokālas periodiskā lauka izmaiņas, tad attālums starp divām sadursmēm ir elektrona [http://termini.lza.lv/term.php?term=br%C4%ABv%C4%81%20ce%C4%BCa%20garums&amp;list=garums&amp;lang=LV brīvā ceļa garums]. Laikā τ starp divām sadursmēm elektrona kustība elektriskajā laukā ir vienmērīgi paātrināta.&lt;ref name=&quot;Grāmata&quot; /&gt;

Tāpēc, elektrona vidējo ātrumu pirms sadursmes izsaka formula, kur  jāņem efektīvā elektrona masa m*: &lt;math display=&quot;inline&quot;&gt;\bar{v_{max}} = \frac{e\bar{\tau}E}{m^{*}}&lt;/math&gt;

Vidējais elektronu translācijas kustības ātrums:  &lt;math&gt;\bar{v} = \frac{\bar{\tau}eE}{2m^{*}}&lt;/math&gt;

Vidējais elektrona impulsa pieaugums elektriskajā laukā: &lt;math&gt;p_0 = m^{*}\bar{v} = \frac{1}{2}eE\bar{\tau}&lt;/math&gt;

Tas raksturo Fermī lodes centra nobīdi. Maksimālais elektrona orientētās kustības impulss pirms sadursmes: &lt;math&gt;p_{0max} = m^{*}\bar{v_{max}}&lt;/math&gt;

Šis impulss atbilst enerģijas līmenim virs Fermī virsmas apgabalā ''a''. Sadursmē ar kristālrežģa defektu šis elektrona impulss samazinās līdz nullei un elektrons pāriet uz zemāku enerģijas līmeni, kas atbilst Fermī virsmas apgabalam ''b''. Tā kā elektrona orientētās kustības ātrums &lt;math&gt;\bar{v_{max}}\sim&lt;/math&gt;10&lt;sup&gt;-3&lt;/sup&gt; m/s, bet Fermī kinētiskajai enerģijai atbilstošais ātrums &lt;math&gt;v_{F} \sim&lt;/math&gt; 10&lt;sup&gt;6&lt;/sup&gt; m/s, tad izkliedes enerģija ir daudz mazāka par Fermī enerģiju. Tāpēc sadursmēm pakļauti galvenokārt tie elektroni, kas atrodas Fermī virsmas tuvumā. Ievērojot, ka &lt;math&gt;v_{max} \ll v_{F}&lt;/math&gt;, laiks starp divām elektrona sadursmēm: &lt;math&gt;\bar{\tau} = \frac{\bar{l_{0}}}{v_{F}}&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;\bar{l_{0}}&lt;/math&gt; ir elektrona vidējais brīvā ceļa garums. Ievietojot vidējās elektronu translācijas kustības ātruma izteiksmi, iegūst: &lt;math&gt;\bar{v} = \frac{e\bar{l_{0}}E}{2m^{*}v_{F}}&lt;/math&gt;

Izsakot virzes kustības ātrumu uz lauka intensitātes vienību, iegūst lielumu, kuru sauc par lādiņnesēju kustīgumu: &lt;math&gt;\frac{\bar{v}}{E} = u = \frac{e\bar{l_{0}}}{2m^{*}v_{F}}&lt;/math&gt;

Ievietojot  ātruma izteiksmi formulā: &lt;math&gt;j = en_{0}\bar{v} = \frac{e^{2}n_{0}\bar{l_{0}}E}{2m^{*}v_{F}} = \gamma E&lt;/math&gt;

Kā redzam, metālu īpatnējā vadītspēja: &lt;math&gt;\gamma = \frac{e^{2}n_{0}\bar{l_{0}}}{2m^{*}v_{F}}&lt;/math&gt;

Izmantojot lādiņnesēju kustīguma definīciju, īpatnējā vadītspēja izsakāma šādi: &lt;math&gt;\gamma = en_{0} u&lt;/math&gt;,kur (elektronu skaits tilpuma vienībā &lt;math&gt; n_{0}= N/V &lt;/math&gt;&lt;ref name=Grāmata /&gt;).

==Pusvadītāji==
[[Attēls:Zonu_shēma.jpg|alt=Pusvadītāju zonu shēma|thumb|220x220px|Pusvadītāju zonu shēma]]
Pusvadītāji ir vielu grupa, kas praktiski ir izolatori,
tomēr dažādu ārēju faktoru iedarbībā (pievadot siltuma vai
gaismas enerģiju, ievietojot tos elektriskajā laukā) to
vadītspēja ievērojami palielinās. Pazīstamākie pusvadītāji ir
[[Germānijs|germānijs (Ge)]], [[Silīcijs|silīcijs (Si)]], [[Selēns|selēns (Se)]], kā arī dažādi neorganiskie un organiskie savienojumi.&lt;ref name=RTU /&gt;
===Pusvadītāju elektrovadītspēja===
Pusvadītāju elektrisko īpašību izskaidrojumam izmanto
kristāla enerģijas līmeņu (zonu) shēmu. Aizliegtās zonas platums ΔE
kristālam ar pašvadītspēju ir diezgan liels - no dažām
desmitdaļām elektronvolta līdz dažiem elektronvoltiem. Ja
elektronam aizpildītajā zonā pievada šādu enerģiju (ΔE sauc arī par aktivācijas enerģiju), tad tas var
pāriet uz vadītspējas zonu. Tādā veidā palielinās brīvo elektronu koncentrācija un pieaug
pusvadītāja elektriskā vadītspēja (vienlaikus palielinās arī caurumu koncentrācija).

Lai palielinātu pusvadītāja elektrisko vadītspēju, jāsamazina ΔE vērtība. Tas iespējams, ja ideāli tīru kristālu režģī ievada kādu citu elementu atomus. Ja piejauktais elements viegli atdod elektronus, tad palielinās pusvadītāja elektronvadītspēja. Šādu pusvadītāju ar piejaukumvadītspēju sauc par n tipa pusvadītāju. Ja piejauktā elementa atoms viegli piesaista pamatkristāla atomu elektronus, šādā kristālā palielinās caurumu (vietas, no kurām aizgājis elektrons) koncentrācija aizliegtajā zonā. Tā kā caurumam piemīt pozitīva lādiņa īpašības, tad kristālā rodas p tipa vadītspēja. Tātad, pieaugot temperatūrai, pusvadītāju vadītspēja palielinās (pretēji kā metāliem). Vadītspējas elektronu (arī caurumu) koncentrācija, un līdz ar to paša pusvadītāja elektriskā vadītspēja, ir atkarīga no temperatūras. Līdzsvara stāvoklī pusvadītāju īpatnējo elektrisko vadītspēju var izteikt šādi:&lt;math&gt;\gamma = \gamma_{0}exp(-\frac{\bigtriangleup E}{2kT})&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;\gamma_{0}&lt;/math&gt; - īpatnējā elektriskā vadītspēja, ja T → ∞ (kad visi valentie elektroni atbrīvoti). Tā dotajai vielai ir konstante; ΔE – aizliegtās zonas platums - enerģija, kas nepieciešama elektronu pārejai no saistītā stāvokļa brīvā stāvoklī; k - Bolcmaņa konstante.&lt;ref name=&quot;RTU&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Vielu elektriskā vadītspēja|url=https://estudijas.rtu.lv/pluginfile.php/708664/mod_resource/content/0/materiali_laborotorijas_darbiem/Vaditspejas%20atkariba%20no%20temperaturas.pdf|accessdate={{dat|2016|11|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Īpatnējā elektrovadītspēja ==
Īpatnējā elektrovadītspēja kvantitatīvi raksturo konkrētā materiāla spēju vadīt strāvu. SI vienībās to izsaka sīmensos uz metru (S/m),&lt;ref&gt;Fizikas rokasgrāmata. E. Šiltera red., Rīga, Zvaigzne, 1988, 183. lpp.&lt;/ref&gt; bet praksē lieto arī dažādus daudzkārtņus. Piemēram, attīrīta ūdens īpatnējo vadītspēju mēdz izteikt mikrosīmensos uz centimetru (μS/cm).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/docs/STA/Tulkojumi_no_anglju_val/Farmaacija/European_Pharmacopoeia_Aqua_purificata.doc |title=Eiropas Farmakopeja. Attīrīts ūdens. 2. lpp. |access-date={{dat|2011|11|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305000925/http://www.vvc.gov.lv/export/sites/default/docs/STA/Tulkojumi_no_anglju_val/Farmaacija/European_Pharmacopoeia_Aqua_purificata.doc |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Īpatnējās elektrovadītspējas apgrieztais lielums ir [[īpatnējā pretestība]].

Strāvas vadītāja ar garumu '''L''' un šķērsgriezuma [[laukums|laukumu]] '''S''' elektrovadītspēju '''G''' var izrēķināt, ja zināma izmantotā materiāla īpatnējā elektrovadītspēja '''σ''':
: &lt;math&gt;G = \sigma\frac{S}{L}&lt;/math&gt;

=== Dažu vielu un materiālu īpatnējā elektrovadītspēja ===
Īpatnējā elektrovadītspēja dota [[temperatūra]]i 20&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;''Кухлинг Х.'' Справочник по физике. Пер. с нем., М.: Мир, 1982, 475. lpp. {{krieviski}} (''vadītspēja izrēķināta no īpatnējās pretestības un noapaļota līdz 3 zīmīgajiem cipariem'')&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! Viela !! Vadītspēja, S/m
|-
| [[sudrabs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 62 500 000
|-
| [[varš]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 58 100 000
|-
| [[zelts]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 45 500 000
|-
| [[alumīnijs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 37 000 000
|-
| [[magnijs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 22 700 000
|-
| [[irīdijs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 21 100 000
|-
| [[molibdēns]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 18 500 000
|-
| [[volframs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 18 200 000
|-
| [[cinks]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 16 900 000
|-
| [[niķelis]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 11 500 000
|-
| tīra [[dzelzs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10 000 000
|-
| [[platīns]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 9 350 000
|-
| [[alva]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 8 330 000
|-
| [[tērauds]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 7 690 000
|-
| [[svins]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 4 810 000
|-
| [[jaunsudrabs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 3 030 000
|-
| [[konstantāns]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 2 000 000
|-
| [[manganīns]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 2 330 000
|-
| [[dzīvsudrabs]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 1 040 000
|-
| [[nihroms]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 893 000
|-
| [[grafīts]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 125 000
|-
| jūras [[ūdens]] (sālsūdens)||style=&quot;text-align: right&quot;| 3
|-
| mitra [[augsne]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−2&lt;/sup&gt;
|-
| [[destilēts ūdens]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−4&lt;/sup&gt;
|-
| [[marmors]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−8&lt;/sup&gt;
|-
| [[stikls]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−11&lt;/sup&gt;
|-
| [[porcelāns]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−14&lt;/sup&gt;
|-
| [[kvarcs|kvarca]] stikls ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−16&lt;/sup&gt;
|-
| [[dzintars]] ||style=&quot;text-align: right&quot;| 10&lt;sup&gt;−18&lt;/sup&gt;
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{fizika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Fizikāli lielumi]]</text>
      <sha1>phezg85jg75wwq3p8h86jgxj5s1h1ky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grace</title>
    <ns>0</ns>
    <id>174607</id>
    <revision>
      <id>4485606</id>
      <parentid>4452870</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:26:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>uzvārds......</comment>
      <origin>4485606</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="451" sha1="dfdw3rdzmu1uhsdj9vnlyne0wa5p5rv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
'''''Grace''''' ir [[angļu valoda|angļu]], [[skotu valoda|skotu]] un [[īru valoda|īru]] cilmes [[uzvārds]] un [[priekšvārds]]. ''Grase'' latviešu valodā atveido:

* [[Greisa (priekšvārds)|Greisa]] — sieviešu dzimtes priekšvārda atveide;
* [[Greisa (uzvārds)|Greisa]] — sieviešu dzimtes uzvārda atveide;
* [[Greiss]] — vīriešu dzimtes uzvārda atveide.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>dfdw3rdzmu1uhsdj9vnlyne0wa5p5rv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>176037</id>
    <revision>
      <id>4485635</id>
      <parentid>4473955</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485635</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="57884" sha1="jv4t0666vkiw4z67r8o5t43ljzlj1ab" xml:space="preserve">[[Image:Multilingual Countries Map.svg|thumb|300px|right|Valstis ar oficiāli un neoficiāli vairākām valodām
{{legend|#800080|Vairākas oficiālas valodas}}
{{legend|#008000|Viena oficiāla valoda, bet funkcionāli daudzvalodīgas}}
{{legend|#0000FF|Nav oficiālas valodas, funkcionāli daudzvalodīgas}}]]

Šajā '''valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām sarakstā''' ir iekļautas administratīvi teritoriālās vienības, kurās:
* vairāk kā vienai valodai ir noteikts statuss (valsts, nacionālā, oficiālā, reģionāla valoda) 
* ar likumu (piemēram, pēc 3. Eiropas hartas par reģionālajām un mazākumtautību valodām) atļauts izmantot noteiktām publiskām funkcijām (valsts pārvalde, izglītība, un citur) vairāk kā vienu konkrēti nosauktu valodu.

== [[Eiropa]] ==
* {{flag|Austrija}}
** [[Karintija]], [[Štīrija]], [[Burgenlande]] — horvātu un slovēņu valodai nostiprināta virkne funkciju&lt;ref&gt;[https://treaties.un.org/doc/Publication/UNTS/Volume%20217/v217.pdf Valstslīgums par demokrātiskās un neatkarīgās Austrijas atjaunošanu] 7. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Vīne]] — čehu, ungāru un slovāku valodai nostiprināta virkne funkciju&lt;ref name=&quot;charter&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeDeclarations.asp?NT=148&amp;CM=7&amp;DF=08/01/2012&amp;CL=ENG&amp;VL=1 |title=List of declarations made with respect to treaty No. 148{{en ikona}} |access-date={{dat|2012|01|14||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150225055801/http://www.conventions.coe.int/Treaty/Commun/ListeDeclarations.asp?CL=ENG&amp;CM=7&amp;NT=148&amp;DF=08/01/2012&amp;VL=1 }}&lt;/ref&gt; 
** Burgenlande — ungāru un romu (čigānu) valodai nostiprināta virkne funkciju&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
* {{flag|Baltkrievija}} — baltkrievu, krievu&lt;ref&gt;[http://pravo.by/main.aspx?guid=3871&amp;p0=v19402875&amp;p2={NRPA} Baltkrievijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130523170019/http://www.pravo.by/main.aspx?guid=3871&amp;p0=V19402875&amp;p2=%7BNRPA%7D |date={{dat|2013|05|23||bez}} }} 17. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Beļģija}}&lt;ref&gt;[http://www.dekamer.be/kvvcr/pdf_sections/publications/constitution/grondwetEN.pdf Beļģijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110706134014/http://www.dekamer.be/kvvcr/pdf_sections/publications/constitution/grondwetEN.pdf |date={{dat|2011|07|06||bez}} }} 4., 129. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt; 
** [[Briseles galvaspilsētas reģions]] — franču, nīderlandiešu 
** Virknē franču un nīderlandiešu valodas zonas, kā arī visās vācu valodas zonas pašvaldībās pastāv t. s. valodu ierīkojumi, kas nostiprina franču, nīderlandiešu vai vācu valodas funkcijas
* {{flag|Bosnija un Hercegovina}} — bosniešu, serbu, horvātu&lt;ref&gt;[http://www.britannica.com/EBchecked/topic/700826/Bosnia-and-Herzegovina Bosnija un Hercegovina] [[Britannika]]{{en ikona}}; [http://www.ethnologue.com/show_country.asp?name=ba Bosnijas un Hercegovinas valodas] [[Ethnologue]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* Vatikāna — latīņu (Svētā Krēsla oficiālā valoda&lt;ref&gt;[http://www.ethnologue.com/show_country.asp?name=va Languages of Vatican State] [[Ethnologue]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;), itāļu (Vatikānas pilsētvalsts likumdošanas valoda&lt;ref&gt;Saskaņā ar [http://www.vaticanstate.va/NR/rdonlyres/FBFEA0E8-B43A-452A-AAA0-1AF49590F658/3071/Leggesullefontideldiritto.pdf 2008. gada Likuma par tiesību avotiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110524041755/http://www.vaticanstate.va/NR/rdonlyres/FBFEA0E8-B43A-452A-AAA0-1AF49590F658/3071/Leggesullefontideldiritto.pdf|date={{dat|2011|05|24||bez}}}}{{it ikona}} 2. pantu, [http://www.vaticanstate.va/IT/Stato_e_Governo/LegislazioneeNormativa/Leggi_e_Decreti.htm Vatikānas pilsētvalsts likumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100412171831/http://www.vaticanstate.va/IT/Stato_e_Governo/LegislazioneeNormativa/Leggi_e_Decreti.htm|date={{dat|2010|04|12||bez}}}} tiek publicēti sevišķā [[Acta Apostolicae Sedis]] pielikumā (Supplemento per le leggi e disposizioni dello Stato della Città del Vaticano)&lt;/ref&gt;; saskaņā ar Nāciju enciklopēdiju, arī Vatikānas pilsētvalsts oficiālā valoda&lt;ref&gt;[http://www.nationsencyclopedia.com/Europe/Vatican.html Vatican] Encyclopedia of the Nations {{en ikona}}&lt;/ref&gt;), vācu (Šveices gvardes lietotā valoda&lt;ref&gt;[http://www.vds-ev.de/wussten-sie-dass Wussten Sie, dass...] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150223130844/http://www.vds-ev.de/wussten-sie-dass |date={{dat|2015|02|23||bez}} }} Verein Deutsche Sprache {{de ikona}}&lt;/ref&gt;)
* {{flag|Lielbritānija}}
** {{flag|Ziemeļīrija}} — īru un Olsteras skotu valodai nostiprinātas noteiktas funkcijas&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt; un paredzēti aizsardzības un attīstības pasākumi&lt;ref&gt;1998. gada Ziemeļīrijas akta [http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1998/47/section/28D 28.&quot;D&quot; pants]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** {{flag|Velsa}} — angļu un velsiešu valodai ir vienlīdzīgs statuss tiesās un publiskajās lietās&lt;ref&gt;[http://www.legislation.gov.uk/ukpga/1993/38/introduction 1993. g. Velsiešu valodas likuma ievads]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** {{flag|Skotija}} — angļu, skotu gēlu — oficiālās valodas ar &quot;vienlīdzīgu cieņu&quot;,&lt;ref&gt;[http://www.legislation.gov.uk/asp/2005/7/introduction 2005. g. Gēlu valodas akta (Skotija) preambula]{{en ikona}}&lt;/ref&gt; skotu —noteiktās funkcijas nostiprinātas&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
* {{flag|Vācija}}&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
** &quot;Dāņu valodas apgabals&quot; Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas dāņu valodai
** &quot;Augšsorbu valodas apgabals&quot; Saksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas augšsorbu valodai
** &quot;Lejassorbu valodas apgabals&quot; Brandenburgā — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejassorbu valodai
** &quot;Ziemeļfrīzu valodas apgabals&quot; Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas ziemeļfrīzu valodai
** &quot;Austrumfrīzu valodas apgabals&quot; Lejassaksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas austrumfrīzu valodai
** Brēmene, Hamburga, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejasvācu valodai
* {{flag|Dānija}}&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
** Dienvidu Jitlande (''South Jutland County'', pašlaik Dienvidu Dānijas reģiona daļa) — noteiktas funkcijas nostiprinātas vācu valodai
** Fēru salas — fēru, dāņu
** {{flag|Grenlande}} — grenlandiešu, dāņu
* {{flag|Francija}}
** [[Austrumpireneji]] — pastāv Katalāņu valodas atbalsta harta&lt;ref&gt;[http://www.cg66.fr/202-charte-en-faveur-du-catalan.htm Charte en faveur du Catalan] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121222154353/http://www.cg66.fr/202-charte-en-faveur-du-catalan.htm |date={{dat|2012|12|22||bez}} }}{{fr ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Īrija}} — īru (valsts un pirmā oficiālā valoda), angļu (otrā oficiālā)&lt;ref&gt;[http://www.irishstatutebook.ie/en/constitution/ Īrijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150209022428/http://www.irishstatutebook.ie/en/constitution/ |date={{dat|2015|02|09||bez}} }} 8. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Spānija}}
** Valensija — spāņu un valensiešu&lt;ref&gt;[http://www.gva.es/contenidos/publicados/multimedia/Estatuto_de_Autonomia.pdf Valensijas autonomijas statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111104025049/http://www.gva.es/contenidos/publicados/multimedia/Estatuto_de_Autonomia.pdf |date={{dat|2011|11|04||bez}} }} 6. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** Katalonija — spāņu un katalāņu (oficiālās), likums aizsargā arī arānu valodas lietošanu Arānas ielejā&lt;ref&gt;[http://www20.gencat.cat/portal/site/Llengcat/menuitem.df5fba67cac781e7a129d410b0c0e1a0/?vgnextoid=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&amp;vgnextchannel=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&amp;vgnextfmt=default Valodas politikas likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140928083558/http://www20.gencat.cat/portal/site/Llengcat/menuitem.df5fba67cac781e7a129d410b0c0e1a0/?vgnextoid=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&amp;vgnextchannel=d287f9465ff61110VgnVCM1000000b0c1e0aRCRD&amp;vgnextfmt=default |date={{dat|2014|09|28||bez}} }} 1.—7. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** Navarra — basku apdzīvotajā daļā līdzās spāņu valodai oficiālās valodas statuss ir arī basku valodai&lt;ref&gt;[http://www.navarra.es/home_en/Navarra/Asi+es+Navarra/Autogobierno/El+Amejoramiento.htm 1982. g. organiskais likums par Navarras &quot;fueros&quot; reintegrāciju un uzlabošanu] 9. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt; 
** Basku zeme — spāņu un basku&lt;ref&gt;[http://www.euskadi.net/r33-2288/es/contenidos/informacion/estatuto_guernica/es_455/estatu_c.html Basku zemes autonomijas statūti] 6. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
** Baleāru salas — spāņu un katalāņu&lt;ref&gt;[http://www.caib.es/webcaib/govern_illes/estatut_autonomia/doc/Estatuto_Autonomia.pdf Baleāru salu autonomijas statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111110113128/http://www.caib.es/webcaib/govern_illes/estatut_autonomia/doc/Estatuto_Autonomia.pdf |date={{dat|2011|11|10||bez}} }} 4. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
** Galīsija — spāņu un galīsiešu&lt;ref&gt;[http://www.xunta.es/estatuto/titulo-preliminar Galīsijas autonomijas statūti] 5. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt; 
* {{flag|Itālija}} — valsts valoda ir itāļu valoda; pastāv likums par vēsturisko valodas minoritāšu aizsardzību&lt;ref&gt;[http://www.camera.it/parlam/leggi/99482l.htm Legge 15 Dicembre 1999, n. 482 &quot;Norme in materia di tutela delle minoranze linguistiche storiche&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512051856/http://www.camera.it/parlam/leggi/99482l.htm |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}{{it ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Sardīnija]] — noteiktas funkcijas nostiprinātas sardīniešu valodai&lt;ref&gt;[https://www.regione.sardegna.it/j/v/86?v=9&amp;c=72&amp;s=1&amp;file=1997026 Legge Regionale 15 ottobre 1997, n. 26 Promozione e valorizzazione della cultura e della lingua della Sardegna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206090952/https://www.regione.sardegna.it/j/v/86?v=9&amp;c=72&amp;s=1&amp;file=1997026 |date={{dat|2012|02|06||bez}} }}{{it ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Dienvidtirole]] — itāļu un vācu; šaurākas funkcijas nostiprinātas ladīnu valodai&lt;ref&gt;[http://www.landtag-bz.org/download/Pariser-Vertrag_1946.pdf Izvilkums no Parīzes miera līguma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110821012014/http://www.landtag-bz.org/download/Pariser-Vertrag_1946.pdf |date={{dat|2011|08|21||bez}} }} — 1. p. {{de ikona}} + [http://www.provincia.bz.it/news/de/publikationen.asp?publ_action=300&amp;publ_image_id=18080 Dienvidtiroles reģiona un tajā ietilpstošo provinču autonomijas statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220020419/http://www.provincia.bz.it/news/de/publikationen.asp?publ_action=300&amp;publ_image_id=18080 |date={{dat|2015|02|20||bez}} }} — 19., 99.-102. u.c. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Valle d'Aosta]] — itāļu, franču&lt;ref&gt;[http://www.regione.vda.it/allegato.aspx?pk=34495 Valle d'Aosta statūti] — 38. p.{{fr ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Friuli-Venēcija Džūlija]] — ar sevišķiem reģionāliem likumiem tiek nostiprinātas slovēņu,&lt;ref&gt;[http://lexview-int.regione.fvg.it/fontinormative/xml/xmlLex.aspx?anno=2007&amp;legge=26&amp;ART=000&amp;AG1=00&amp;AG2=00&amp;fx=lex Legge regionale 16 novembre 2007, n. 26. Norme regionali per la tutela della minoranza linguistica slovena] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120225031003/http://lexview-int.regione.fvg.it/fontinormative/xml/xmlLex.aspx?anno=2007&amp;legge=26&amp;ART=000&amp;AG1=00&amp;AG2=00&amp;fx=lex |date={{dat|2012|02|25||bez}} }}{{it ikona}}&lt;/ref&gt; friulu&lt;ref&gt;[http://lexview-int.regione.fvg.it/fontinormative/xml/xmlLex.aspx?anno=2007&amp;legge=29&amp;ART=000&amp;AG1=00&amp;AG2=00&amp;fx=lex “Norme per la tutela, valorizzazione e promozione della lingua friulana”]{{it ikona}} &lt;!-- несколько отличающийся текст доступен на http://www.lenghe.net/read_art.php?articles_id=1280 --&gt;&lt;/ref&gt; un vācu&lt;ref&gt;[http://www.regione.fvg.it/rafvg/export/sites/default/RAFVG/AT5/ARG3/allegati/TEDESCHI_LR20_2009.pdf Norme di tutela e promozione delle minoranze di lingua tedesca del Friuli Venezia Giulia]{{Novecojusi saite}}{{it ikona}}&lt;/ref&gt; valodas funkcijas
* {{Flag|Kipra}} — grieķu, turku&lt;ref&gt;[http://www.presidency.gov.cy/presidency/presidency.nsf/all/1003AEDD83EED9C7C225756F0023C6AD/$file/CY_Constitution.pdf?openelement Kipras Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131103050430/http://www.presidency.gov.cy/presidency/presidency.nsf/all/1003AEDD83EED9C7C225756F0023C6AD/$file/CY_Constitution.pdf?openelement |date={{dat|2013|11|03||bez}} }} 3. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Latvija}}
** [[Lībiešu krasts|Lībiešu krasta]] teritorijā vietu nosaukumi, organizāciju nosaukumi, kā arī notiekošo pasākumu nosaukumi tiek veidoti un lietoti arī lībiešu valodā blakus latviešu valodai&lt;ref&gt;[http://likumi.lv/doc.php?id=14740 Valsts valodas likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140209140257/http://likumi.lv/doc.php?id=14740 |date={{dat|2014|02|09||bez}} }} 18. pants&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Luksemburga}} — luksemburgiešu — valsts valoda; franču — likumdošanas valoda; franču, vāciešu, luksemburgiešu — administratīvās valodas&lt;ref&gt;[http://www.legilux.public.lu/leg/a/archives/1984/0016/a016.pdf#page=6 Valodas režīma likums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303205613/http://www.legilux.public.lu/leg/a/archives/1984/0016/a016.pdf#page=6 |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} 1.-3. p.{{fr ikona}} &lt;!-- http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/europe/luxembourg-loi1984.htm --&gt;&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Maķedonija}}
** Virknē pašvaldību līdzās maķedoniešu valodai tiek oficiāli lietota ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju valoda (praksē - albāņu...)&lt;ref&gt;[http://www.sobranie.mk/en/default.asp?ItemID=9F7452BF44EE814B8DB897C1858B71FF Maķedonijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110928183034/http://www.sobranie.mk/en/default.asp?ItemID=9F7452BF44EE814B8DB897C1858B71FF |date={{dat|2011|09|28||bez}} }} 7. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Malta}} — maltiešu (valsts un oficiālā valoda), angļu (oficiālā)&lt;ref&gt;[http://justiceservices.gov.mt/DownloadDocument.aspx?app=lom&amp;itemid=8566 Maltas Konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Moldova}}
** Gagauzijas autonomija — rumāņu valoda, krievu, gagauzu&lt;ref&gt;Закон [http://www.cilevics.eu/minelres/NationalLegislation/Moldova/Moldova_Gagauzia_Russian.htm Oб особом правовом статусе Гагаузии (Гагауз Ери)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141024010739/http://www.cilevics.eu/minelres/NationalLegislation/Moldova/Moldova_Gagauzia_Russian.htm |date={{dat|2014|10|24||bez}} }} Nr.344-XIII от 23.12.94, ст. 3 {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Pārdņestra|Pārdņestras autonomija]] &lt;small&gt;Moldova nekontrolē reģionu&lt;/small&gt; — moldāvu, krievu, ukraiņu&lt;ref&gt;[http://lex.justice.md/viewdoc.php?action=view&amp;view=doc&amp;id=313004&amp;lang=2 Закон Nr. 173 от 22.07.2005 об основных положениях особого правового статуса населенных пунктов левобережья Днестра (Приднестровья)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130115201603/http://lex.justice.md/viewdoc.php?action=view&amp;view=doc&amp;id=313004&amp;lang=2 |date=15.01.2013 }} ст. 6 {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Nīderlande}} 
** Frīslande — virkne funkciju nostiprināta frīzu valodai&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
* {{Flag|Norvēģija}} — norvēģu (bukmola) un norvēģu (ņunorska)
** vietējā līmenī — sāmu&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
* {{Flag|Polija}}&lt;ref&gt;[http://www2.mswia.gov.pl/download.php?s=1&amp;id=1857 Polijas gminu ar mazākumvalodu lietošanas nostiprinājumu saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070327222533/http://www2.mswia.gov.pl/download.php?s=1&amp;id=1857 |date={{dat|2007|03|27||bez}} }}{{pl ikona}}, Likuma par nacionālajām un etniskajām minoritātēm un reģionālo valodu [http://www.mswia.gov.pl/download.php?s=1&amp;id=2336 {{de ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160330214338/https://mswia.gov.pl/download.php?id=2336&amp;s=1 |date={{dat|2016|03|30||bez}} }} [http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20050170141]&lt;span&gt; &lt;/span&gt;{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118150023/http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20050170141|date={{dat|2012|01|18||bez}}}}&lt;span&gt; &lt;/span&gt;{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118150023/http://isap.sejm.gov.pl/DetailsServlet?id=WDU20050170141|date={{dat|2012|01|18||bez}}}}&lt;span&gt; &lt;/span&gt;{{pl ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Podlases vojevodiste]] — 1 gmina ar lietuviešu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai, 5 gminas ar baltkrievu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
** [[Pomožes vojevodiste]] — 2 gminas ar kašūbu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
** [[Opoles vojevodiste]] — 22 gminas ar vācu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
* {{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestras Moldāvu Republika]] &lt;small&gt;(ANO dalībvalstu neatzīta valsts)&lt;/small&gt; — moldāvu, krievu, ukraiņu&lt;ref&gt;[http://justice.idknet.com/web.nsf/767eb8a58ad76a2bc22574d5002acf15/7ba08d6c06e90e9fc2257230004f24e4!OpenDocument Piedņestras konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150614092404/http://justice.idknet.com/web.nsf/767eb8a58ad76a2bc22574d5002acf15/7ba08d6c06e90e9fc2257230004f24e4!OpenDocument |date={{dat|2015|06|14||bez}} }} 12. p. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Kosova}} &lt;small&gt;(vairuma ANO dalībvalstu neatzīta valsts)&lt;/small&gt; — albāņu un serbu, vietējā līmenī nostiprināts arī bosniešu, turku un romu (čigānu) valodas statuss&lt;ref&gt;[http://www.kushtetutakosoves.info/repository/docs/Constitution.of.the.Republic.of.Kosovo.pdf Kosovas Republikas Konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Krievija}} (Eiropas daļa)
** Adigeja — krievu un adigu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_adig/chapter/1/#100 Adigejas Republikas Konstitūcija] 5. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Baškortostāna — krievu un baškīru&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_bashkor/chapter/1/#601 Baškortostānas Republikas Konstitūcija] 1. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Dagestāna — krievu un (konstitūcijā nekonkretizētās) Dagestānas tautu valodas&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_dagest/chapter/1/#100 Dagestānas Republikas Konstitūcija] 11. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Ingušija — krievu un ingušu &lt;ref&gt;[http://www.ingushetia.ru/institute/constitution.shtml Ingušijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110713040809/http://www.ingushetia.ru/institute/constitution.shtml |date={{dat|2011|07|13||bez}} }} 14. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Kabardas-Balkārijas Republika — krievu, kabardiešu un balkāru&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_kabardin/chapter/3/ Kabardas-Balkārijas Republikas Konstitūcija] 76. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Kalmikija — krievu un kalmiku&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_kalmik/#block_18 Kalmikijas Republikas Stepes Nolikums (Konstitūcija)] 17. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Karačajas-Čerkesijas Republika — krievu (valsts un lietvedības valoda), abazīnu, karačaju, nogaju un čerkesu (valsts valodas)&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_karach/chapter/1/#11000 Karačajas-Čerkesijas Republikas Konstitūcija] 11. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Karēlija — krievu (valsts valoda), karēļu, somu un vepsu (valsts atbalstītās)&lt;ref&gt;[http://www.gov.karelia.ru/Karelia/1162/15.html Par valsts atbalstu karēļu, somu un vepsu valodai Karēlijas Republikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120223130130/http://gov.karelia.ru/Karelia/1162/15.html |date={{dat|2012|02|23||bez}} }}; sk. arī [http://www.gov.karelia.ru/gov/Constitution/mlaw01_c.html Karēlijas Republikas Konstitūcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120521030539/http://gov.karelia.ru/gov/Constitution/mlaw01_c.html |date={{dat|2012|05|21||bez}} }} 11. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Mari El — krievu, kalnu mariešu, pļavu mariešu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_mariy/chapter/1/#1 Mari El Republikas Konstitūcija] 15. p. {{ru ikona}}&lt;!-- http://parlament.mari.ru/title/const.html --&gt;&lt;/ref&gt;
** Mordvija — krievu, erzu, mokšu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_mordov/chapter/1/#1 Mordvijas Republikas Konstitūcija] 12. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Komi Republika — krievu un komiešu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_komi/chapter/3/#3000 Komi Republikas Konstitūcija] 67. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Ziemeļosetija-Alānija — krievu un osetīnu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_osetiya/chapter/1/#1000 Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas Konstitūcija] 15. p. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Tatarstāna — krievu un tatāru&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_tatar/chapter/1/#1001 Tatarstānas Republikas Konstitūcija] 8. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Udmurtija — krievu un udmurtu&lt;ref&gt;[http://www.udmgossovet.ru/udmurtskaya_respublika/konstitutsiya/#1 Udmurtijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150222091741/http://udmgossovet.ru/udmurtskaya_respublika/konstitutsiya/#1 |date={{dat|2015|02|22||bez}} }} 8. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Čečenija — krievu un čečenu&lt;ref&gt;[http://chechnya.gov.ru/page.php?r=63 Čečenijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150224223840/http://chechnya.gov.ru/page.php?r=63 |date={{dat|2015|02|24||bez}} }} 10. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** Čuvašija — krievu un čuvašu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_chuvash/chapter/1/#1000 Čuvašijas Republikas Konstitūcija] 8. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
Faktiski tītulnāciju valodu lietošana ir stingri ierobežota, gandrīz vienmēr dominē krievu valoda.
* {{Flag|Rumānija}}
** Virknē pašvaldību tiek lietotas ungāru, krievu, ukraiņu, romu/čigānu, turku, bulgāru, slovāku, serbu, vācu, rusīnu valoda
* {{Flag|Serbija}}
** Vojevodina — serbu, ungāru, slovāku, rumāņu, rusīnu un horvātu&lt;ref&gt;[http://www.vojvodina.gov.rs/index.php?option=com_docman&amp;Itemid=&amp;task=doc_download&amp;gid=133 Vojevodinas autonomā apgabala statūti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120226213417/http://www.vojvodina.gov.rs/index.php?option=com_docman&amp;Itemid=&amp;task=doc_download&amp;gid=133 |date={{dat|2012|02|26||bez}} }} 26. p. {{sr ikona}}&lt;/ref&gt;
** Kosova un Metohija &lt;small&gt;Serbija nekontrolē reģionu&lt;/small&gt; — serbu, albāņu
* {{Flag|Slovākija}} 
** pašvaldībās, kur vairāk par 20 % iedzīvotāju ir pie mazākumtautībām piederošie Slovākijas pilsoņi, noteiktas funkcijas nostiprinātas ungāru, bulgāru, horvātu, vācu, čehu, poļu, čigānu, rusīnu un ukraiņu valodai&lt;ref name=&quot;charter&quot; /&gt;
*{{Flag|Slovēnija}}
**noteiktos reģionos paredzēta ungāru vai itāliešu valodas lietošana izglītībā blakus slovēņu valodai&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Slovenia_2013?lang=en Constitution of Slovenia] Art. 64{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Ukraina}}
** Krima — līdzās valsts valodai (ukraiņu) nostiprināta krievu un (šaurāk) Krimas tatāru valoda lietošana virknē sfēru&lt;ref&gt;[http://www.rada.crimea.ua/bases-of-activity/konstituciya-ARK Krimas Autonomās Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140310002548/http://www.rada.crimea.ua/bases-of-activity/konstituciya-ARK |date={{dat|2014|03|10||bez}} }} 10.-13. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Somija}} — somu un zviedru (valsts valodas), nostiprinātas noteiktas tiesības sāmu valodas lietošanai&lt;ref&gt;[http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/ru19990731.pdf Somijas konstitūcijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130410224349/http://www.finlex.fi/fi/laki/kaannokset/1999/ru19990731.pdf |date={{dat|2013|04|10||bez}} }} 17. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Melnkalne}} — melnkalniešu (valsts valoda), oficiāli tiek izmantotas arī serbu, albāņu, bosniešu un horvātu valodas
* {{Flag|Šveice}} — vācu, franču, itāļu, retoromāņu (federālajā līmenī)&lt;ref&gt;Šveices konstitūcija [http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a4.html 4. p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141023100747/http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a4.html |date={{dat|2014|10|23||bez}} }}, [http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a70.html 70. p.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141023100704/http://www.admin.ch/ch/e/rs/101/a70.html |date={{dat|2014|10|23||bez}} }}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Graubindene]] — vācu, itāļu, retoromāņu
** [[Bernes kantons|Berne]], [[Valē kantons|Valē]], [[Fribūra (kantons)|Fribūra]] — vācu, franču
* {{Flag|Zviedrija}}
** noteiktās pašvaldībās — sāmu, somu

== [[Āzija]] ==
* {{Flag|Abhāzija}} &lt;small&gt;(ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts)&lt;/small&gt; — abhāzu (valsts valoda), krievu (valsts iestāžu valoda, līdzās abhāzu valodai)&lt;ref&gt;[http://abkhazia.narod.ru/constitution.html Abhāzijas Republikas Konstitūcija] 6. p. {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Afganistāna}} — puštunu, dari (oficiālās visā valstī); reģionos, kur tajās runā vairākums, trešā oficiālā valoda ir uzbeku, turkmēņu, beludžu, nuristāniešu, pašai, alsana&lt;ref&gt;[http://www.afghan-web.com/politics/current_constitution.html#chapterone Afganistānas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131028065437/http://www.afghan-web.com/politics/current_constitution.html#chapterone |date={{dat|2013|10|28||bez}} }} 16. p.{{en ikona}} &lt;!-- http://www.embassyofafghanistan.org/constitution.html --&gt;&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Dienvidosetija}} &lt;small&gt;(ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts)&lt;/small&gt; — osetīnu, krievu; gruzīnu apmešanās vietās arī gruzīnu&lt;ref&gt;[http://080808.su/node/150?page=1 Dienvidosetijas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131817/http://www.080808.su/node/150?page=1 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 4. p. {{ru ikona}}&lt;!-- http://cominf.org/node/1127818105 --&gt;&lt;/ref&gt; 
* {{Flag|Filipīnas}} — filipīno (nacionālā), angļu (oficiālā līdzās filipīno), vietējās valodas (oficiālās reģionos). Valsts saistās nostiprināt arī arābu un spāņu valodas.&lt;ref&gt;[http://www.chanrobles.com/article14language.htm Filipīnu Konstitūcija, 6.-9. daļas 14. p.]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Gruzija}}
** Abhāzijas Autonomā Republika &lt;small&gt;Gruzija nekontrolē reģionu&lt;/small&gt; — gruzīnu, abhāzu&lt;ref&gt;[http://www.parliament.ge/files/68_1944_951190_CONSTIT_27_12.06.pdf Gruzijas Konstitūcija] 8. p. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Izraēla}} - ivrits (oficiālā), arābu (tiek oficiāli nostiprināta arābu mazākumtautības vajadzībām)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html Izraēla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181225080845/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/is.html%20 |date={{dat|2018|12|25||bez}} }} [[:en:CIA World Factbook|CIA World Factbook]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Indija}} — hindu (oficiālā), angļu (tiek lietota virknei mērķu), valodu minoritātēm tiek nostiprināta virkne izglītības tiesību - saskaņā ar federālo konstitūciju&lt;ref&gt;Indijas Konstitūcija [http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(23).pdf Daļa XVII] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120131144815/http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(23).pdf |date={{dat|2012|01|31||bez}} }} и [http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(36).pdf pielikums № 8] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120131144828/http://lawmin.nic.in/olwing/coi/coi-english/Const.Pock%202Pg.Rom8Fsss(36).pdf |date={{dat|2012|01|31||bez}} }}{{en ikona}} &lt;!-- http://lawmin.nic.in/coi/coiason29july08.pdf --&gt;&lt;/ref&gt;
** [[Āndhra Pradēša]] — telugu (pirmā oficiālā) un urdu (otrā oficiālā)&lt;ref&gt;[http://www.aponline.gov.in/quick%20links/departments/school%20education%20(ssa%20wing)/directorate%20of%20a%20p%20open%20school%20society/introduction/index.html Āndhra Pradēšas štata portāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111219194623/http://www.aponline.gov.in/quick%20links/departments/school%20education%20(ssa%20wing)/directorate%20of%20a%20p%20open%20school%20society/introduction/index.html |date={{dat|2011|12|19||bez}} }}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Andamanu un Nikobaru Salas]] — hindi un angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 165. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Asama]] — asamiešu (oficiālā), bengāļu un bodo (papildu oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 70. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Bihāra]] — hindi (оficiālā), urdu (papildu oficiālā valoda noteiktām funkcijām&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/38.doc Chapter XXI. Bihar] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141108101636/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/38.doc |date={{dat|2014|11|08||bez}} }} Valodu mazākumgrupu komisāra 42. ziņojums{{en ikona}} и [http://nclm.nic.in/shared/linkimages/36.doc Valodu mazākumgrupu komisāra 44. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120412204115/http://www.nclm.nic.in/shared/linkimages/36.doc |date={{dat|2012|04|12||bez}} }} — 96. lpp.{{en ikona}} (vēlākos ziņojumos, kas 2012. g. pieejami komisāra portālā, valodu statuss štatā nav norādīts)&lt;/ref&gt;)
** [[Goa]] — konkani un marathu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 137. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Dādra un Nagarhaveli]] — angļu (oficiālā), hindi un gudžaratu (papildu oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 129. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Damāna un Diu]] — konkani (oficiālā) un gudžaratu (lietota visām oficiālām funkcijām)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 133. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Deli]] — hindi (primāra oficiālā), pandžabu un urdu (sekundāras oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 12. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Rietumbengāle]] — bengāļu, angļu (oficiālās); trijās pašvaldībās oficiālā ir arī nepāliešu valoda&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 122. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Manipura]] — manipuru (oficiālā) un angļu (papildu oficiālā)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 78. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Meghālaja]] — hindi (oficiālā), garo un khasi (noteiktos apvidos — papildu oficiālās valodas)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 84.-85. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Mizorāma]] — mizo un angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 90. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Pudučerri]] — tamilu, malajālama, telugu, angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 187. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Sikima]] — angļu (oficiālā), desmit valodām noteikts papildu valodas statuss&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 110. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Tamilnāda]] — tamilu (oficiālā), angļu (papildu oficiālā valoda valstiskām funkcijām)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 193. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Tripura]] — bengāļu, angļu, kokboroka (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 116. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Utarakhanda]] — hindi un sanskrits&lt;ref&gt;[https://www.thehindu.com/todays-paper/tp-national/tp-otherstates/Sanskrit-second-official-language-of-Uttarakhand/article15965492.ece Sanskrit second official language of Uttarakhand] The Hindu 2010{{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.hindustantimes.com/india/sanskrit-is-second-official-language-in-uttarakhand/story-wxk51l8Re4vNxofrr7FAJK.html Sanskrit is second official language in Uttarakhand] Hindustan Times 2010{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Utarpradēša]] — hindi (oficiālā) un urdu (oficiālā noteiktām funkcijām)&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 57. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Čhatīsgarha]] — hindi (oficiālā)),&lt;ref&gt;[http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf Valodu mazākumgrupu komisāra 47. ziņojums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120513161847/http://nclm.nic.in/shared/linkimages/NCLM47thReport.pdf |date={{dat|2012|05|13||bez}} }} 2011 — 43. lpp. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; pēc cita avota arī čhatīsgrahi valoda&lt;ref&gt;[http://news.oneindia.in/2007/11/28/assembly-adopts-bill-to-make-chhattisgarhi-official-language-1196360993.html Assembly adopts bill to make Chhattisgarhi official language] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120713230508/http://news.oneindia.in/2007/11/28/assembly-adopts-bill-to-make-chhattisgarhi-official-language-1196360993.html |date={{dat|2012|07|13||bez}} }} Oneindia 2007{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Irāka}} — arābu un kurdu (oficiālās), sīriešu un dienvidazerbaidžāņu (oficiālās attiecīgajās teritorijās), armēņu (konstitūcija garantē publiskās skolas)&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Iraq_2005?lang=en Irākas Konstitūcija] 4. p.{{en ikona}} &lt;!-- http://meria.idc.ac.il/journal/2005/issue3/Iraqiconstitution/constitution.html http://www.uniraq.org/documents/iraqi_constitution.pdf --&gt;&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Kazahstāna}} — kazahu (valsts) un krievu (valsts un pašvaldību institūcijās tiek oficiāli izmantota līdzās kazahu valodai)&lt;ref&gt;[http://www.constcouncil.kz/rus/norpb/constrk/ Kazahstānas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100919224632/http://constcouncil.kz/rus/norpb/constrk/ |date={{dat|2010|09|19||bez}} }} 7. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Kirgizstāna}} — kirgīzu (valsts) un krievu (oficiālā)&lt;ref&gt;[http://www.gov.kg/?page_id=263 Kirgizstānas Republikas Konstitūcija] 10. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Ķīna}}
** [[Tibeta]] — tibetiešu un ķīniešu&lt;ref&gt;&lt;!-- [http://www.npc.cn/englishnpc/Special_NPC_Delegation/2009-03/16/content_1493427_9.htm IX. Development of Education and Culture] // Tibet — Its Ownership And Human Rights Situation [[Ķīnas Valsts padome]], 1992 --&gt; [http://en.tibet328.cn/05/01/200902/t263383.htm New Progress in Human Rights in the Tibet Autonomous Region] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110721181947/http://www.npc.cn/englishnpc/Special_NPC_Delegation/2009-03/16/content_1493427_9.htm|date={{dat|2011|07|21||bez}}}} [[Ķīnas Valsts padome]], 1998{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Siņdzjana]], [[Iekšējā Mongolija]]&lt;ref&gt;[http://en.tibet328.cn/05/01/200902/t263282_2.htm III. The Right of Self-Government of Ethnic Autonomous Areas]{{Novecojusi saite}} // Regional Autonomy for Ethnic Minorities in China [[Ķīnas Valsts padome]], 2005{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Pakistāna}} — urdu, angļu&lt;ref&gt;[http://lcweb2.loc.gov/frd/cs/profiles/Pakistan.pdf Country Profile: Pakistan] [[Kongresa bibliotēka]], 2005{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Krievija}} (Āzijas daļa)
** [[Burjatija]] — burjatu, krievu&lt;ref&gt;[http://egov-buryatia.ru/fileadmin/isbirkom/Normativnye_akty/Zakony_RB/2014/1_%D0%9A%D0%BE%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%86%D0%B8%D1%8F_%D0%A0%D0%91.docx Burjatijas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150224224808/http://egov-buryatia.ru/fileadmin/isbirkom/Normativnye_akty/Zakony_RB/2014/1_%D0%9A%D0%BE%D0%BD%D1%81%D1%82%D0%B8%D1%82%D1%83%D1%86%D0%B8%D1%8F_%D0%A0%D0%91.docx |date={{dat|2015|02|24||bez}} }} 67. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Altaja Republika]] — altajiešu, krievu&lt;ref&gt;[http://www.altai-republic.ru/const.html#121 Altaja Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131101215424/http://www.altai-republic.ru/const.html#121 |date={{dat|2013|11|01||bez}} }} 13. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Tiva|Tivas Republika]] — krievu, tuviešu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_tiva/chapter/1/#2000 Tuvas Republika Konstitūcija] 5. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Hakasija|Hakasijas Republika]] — krievu, hakasu&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_hakas/chapter/3/#block_300 Hakasijas Republikas Konstitūcija] 69. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
** [[Saha|Sahas Republika (Jakutija)]] — krievu, jakutu (valsts), Ziemeļu pamatiedzīvotāju minoritāšu valodas ir oficiālās šo iedzīvotāju kompaktās apdzīvojuma vietās.&lt;ref&gt;[http://constitution.garant.ru/region/cons_saha/chapter/3/#300 Sahas Republikas (Jakutijas) Konstitūcija (Pamatlikums)] 46. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Singapūra}} — malajiešu (nacionālā); angļu, ķīniešu, mandarīnu, tamilu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://statutes.agc.gov.sg/aol/search/display/view.w3p;query=Status%3Acurinforce%20Type%3Aact,sl%20Content%3A%22Constitution%22;rec=0;resUrl=http%3A%2F%2Fstatutes.agc.gov.sg%2Faol%2Fsearch%2Fsummary%2Fresults.w3p%3Bquery%3DStatus%253Acurinforce%2520Type%253Aact,sl%2520Content%253A%2522Constitution%2522;whole=yes Singapūras Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170407043801/http://statutes.agc.gov.sg/aol/search/display/view.w3p;query=Status%3Acurinforce%20Type%3Aact,sl%20Content%3A%22Constitution%22;rec=0;resUrl=http%3A%2F%2Fstatutes.agc.gov.sg%2Faol%2Fsearch%2Fsummary%2Fresults.w3p%3Bquery%3DStatus%253Acurinforce%2520Type%253Aact,sl%2520Content%253A%2522Constitution%2522;whole=yes |date={{dat|2017|04|07||bez}} }} 153А. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Šrilanka}} — singāļu un tamilu (nacionālās un oficiālās valodas), angļu (saziņas valoda)&lt;ref&gt;[http://www.priu.gov.lk/Cons/1978Constitution/Chapter_04_Amd.html Šrilanka Konstitūcijas IV nodaļa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20030203101808/http://www.priu.gov.lk/Cons/1978Constitution/Chapter_04_Amd.html |date={{dat|2003|02|03||bez}} }}{{en ikona}} &lt;!-- http://www.commonlii.org/lk/legis/const/2000/5.html http://www.lawnet.lk/section.php?file=http://www.lawnet.lk/docs/statutes/cons_acts_2006/indexes/1981Y1V1C.html  --&gt;&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Tadžikistāna}} — tadžiku (valsts), krievu (kā iekšējās saziņas valoda)&lt;ref&gt;[http://www.prezident.tj/ru/taxonomy/term/5/112 Tadžikistānas Republikas Konstitūcija] 2. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Uzbekistāna}} — uzbeku (valsts), krievu (paredzēta lietošana blakus valsts valodai notariālajos aktos&lt;ref&gt;[http://lex.uz/pages/GetAct.aspx?lact_id=121433 О внесении изменений и дополнений в закон «О государственном языке Республики Узбекистан»] 12. pants{{ru ikona}}&lt;/ref&gt; un civilstāvokļa aktos&lt;ref&gt;[http://www.norma.uz/novoe_v_zakonodatelstve/novye_pravila_zapolneniya_form_zags Новые правила заполнения форм ЗАГС] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;)
** {{Flag|Karakalpakstāna}} — karakalpaku, uzbeku&lt;ref&gt;[http://www.infocation.org/8/pravo/book_z1038_page_191.html Karakalpakstānas Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220011829/http://www.infocation.org/8/pravo/book_z1038_page_191.html |date={{dat|2015|02|20||bez}} }} 4. p.{{ru ikona}}&lt;/ref&gt;

== [[Āfrika]] ==

* {{flag|Alžīrija}} — arābu, berberu &lt;ref&gt;[http://aceproject.org/ero-en/regions/africa/DZ/algeria-constitution-with-the-amendments-of-15 Alžīrijas konstitūcija] 3., 3.A pants{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Burundi}} — kirundi, angļu, franču&lt;ref&gt;[http://www.iwacu-burundi.org/blogs/english/english-is-now-official-language-of-burundi/ English is now official language of Burundi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151117024558/http://www.iwacu-burundi.org/blogs/english/english-is-now-official-language-of-burundi/ |date={{dat|2015|11|17||bez}} }}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Centrālāfrikas Republika}} — sango, franču&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Central_African_Republic_2013?lang=en CĀR Konstitūcija] 19. pants {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Čada}} — arābu, franču&lt;ref&gt;[http://democratie.francophonie.org/IMG/pdf/Constitution_revisee_de_la_Republique_du_Tchad.pdf Čadas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130730115905/http://democratie.francophonie.org/IMG/pdf/Constitution_revisee_de_la_Republique_du_Tchad.pdf |date={{dat|2013|07|30||bez}} }} 9. p.{{fr ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Dienvidāfrika}} — [[angļu valoda|angļu]], [[afrikandu valoda|afrikaneru]], [[isindebele]], [[isiķhosa]], [[isizulu]], [[sisvati]], [[ziemeļsoto]], [[sesoto]], [[secvana]], [[šiconga]] un [[čivenda]]&lt;ref&gt;[http://www.gov.za/documents/constitution/chapter-1-founding-provisions DĀR konstitūcija] 6. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Džibutija}} — arābu, franču &lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100704104233/http://www.pogar.org/publications/other/constitutions/dj-constitution-92-e.pdf Džibutijas Konstitūcija] 1. p.&lt;/ref&gt;
* {{flag|Ekvatoriālā Gvineja}} — spāņu, franču&lt;ref&gt;[http://faolex.fao.org/docs/pdf/eqg128022.pdf Ekvatoriālās Gvinejas Konstitūcija] 4. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Kamerūna}} — angļu, franču&lt;ref&gt;[http://confinder.richmond.edu/admin/docs/Cameroon.pdf Kamerūnas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171215062653/http://confinder.richmond.edu/admin/docs/Cameroon.pdf |date={{dat|2017|12|15||bez}} }} 1.p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Kenija}} — angļu, svahili&lt;ref&gt;[http://www.kenyalaw.org/kl/fileadmin/pdfdownloads/Constitution_of_Kenya__2010.pdf Kenijas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140314000451/http://www.kenyalaw.org/kl/fileadmin/pdfdownloads/Constitution_of_Kenya__2010.pdf |date={{dat|2014|03|14||bez}} }} 7. p. {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Komoras}} — komoriešu valoda, franču valoda, arābu valoda&lt;ref&gt;[http://www.constitutionnet.org/files/Comoros%20Constitution.pdf Komoru Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160321062257/http://www.constitutionnet.org/files/Comoros%20Constitution.pdf |date={{dat|2016|03|21||bez}} }} 2. p.&lt;/ref&gt;
* {{flag|Kongo Demokrātiskā Republika}} — franču, svahili, kikongo, lingala, čiuba&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Democratic_Republic_of_the_Congo_2011?lang=en KDR konstitūcija] 1. pants{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Kongo Republika}} — franču, lingala, kituba&lt;ref&gt;[http://www.presidence.cg/files/my_files/constit200102.pdf Kongo Republikas Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303185020/http://www.presidence.cg/files/my_files/constit200102.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} 6.p.&lt;/ref&gt;
* {{flag|Lesoto}} — sesoto, angļu&lt;ref&gt;[http://library2.parliament.go.th/giventake/content_cons/lesotho.pdf Lesoto Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303182858/http://library2.parliament.go.th/giventake/content_cons/lesotho.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} 3. p.&lt;/ref&gt;
* {{flag|Madagaskara}} — malagasu, franču&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Madagascar_2010.pdf Madagaskaras konstitūcija] 4. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Maroka}} — arābu, berberu,&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Morocco_2011?lang=en Marokas konstitūcija] 5.p. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; likumiski paredzēta franču valodas plaša lietošana izglītībā.&lt;ref&gt;[https://www.reuters.com/article/us-morocco-education-law/moroccan-lawmakers-vote-to-bolster-french-in-education-system-idUSKCN1UI04D Moroccan lawmakers vote to bolster French in education system] [[Reuters]], 2019 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Mauritānija}} — arābu, pulāra, soninke, volofu&lt;ref&gt;[http://www.servat.unibe.ch/icl/mr00000_.html#A023_ Mauritānijas Konstitūcija] 6. p.&lt;/ref&gt;
* {{flag|Nigērija}} — angļu, joruba, hausa, ibo (parlamenta valodas)&lt;ref&gt;[http://www.nigeria-law.org/ConstitutionOfTheFederalRepublicOfNigeria.htm#Procedure_Summoning_Disolution_NatAss Nigērijas konstiitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200515002448/https://www.nigeria-law.org/ConstitutionOfTheFederalRepublicOfNigeria.htm#Procedure_Summoning_Disolution_NatAss |date={{dat|2020|05|15||bez}} }} 55. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Ruanda}} — kiņaruandas, franču, angļu&lt;ref&gt;[http://www.rwandahope.com/constitution.pdf Rvandas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170703053137/http://www.rwandahope.com/constitution.pdf |date={{dat|2017|07|03||bez}} }} 5. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Seišelas}} — Seišelu kreolu, angļu, franču&lt;ref&gt;[http://www.wipo.int/wipolex/en/text.jsp?file_id=223803#LinkTarget_4263 Seišelu Konstitūcija] 4. pkt.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Senegāla}} — volofu, franču, diola, malinke, pulāra, serere, soninke&lt;ref&gt;[http://workspace.unpan.org/sites/Internet/Documents/UNPAN048952.pdf Senegālas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150222002755/http://workspace.unpan.org/sites/Internet/Documents/UNPAN048952.pdf |date={{dat|2015|02|22||bez}} }}1. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Somālija}} — somāliešu, arābu&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130124010543/http://www.somaliweyn.com/pages/news/Aug_12/Somalia_Constitution_English_FOR_WEB.pdf Somālijas Pagaidu konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Sudāna}} — arābu, angļu&lt;ref&gt;[https://www.constituteproject.org/constitution/Sudan_2005?lang=en Sudānas konstitūcija] 8.p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Svazilenda}} — sisvati, angļu&lt;ref&gt;[http://aceproject.org/ero-en/regions/africa/SZ/CONSTITUTION%20OF%20THE%20KINGDOM%20OF%20SWAZILAND%202005.pdf Svazilendas Konstitūcija] 3.p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Tanzānija}} — angļu, svahili&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20010417124135/http://www.tanzania.go.tz/learn_kiswahili.html Kiswahili]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Uganda}} — angļu, svahili&lt;ref&gt;[http://mlgi.org.za/resources/local-government-database/by-country/uganda/constitution/The%201995%20Constitution-%20promulgated%20in%201995..pdf Ugandas konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150220143239/http://mlgi.org.za/resources/local-government-database/by-country/uganda/constitution/The%201995%20Constitution-%20promulgated%20in%201995..pdf |date={{dat|2015|02|20||bez}} }} 6.p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Zimbabve}} — sesoto, čeva, čibarve, angļu, kalanga, koisānu, nambja, ndau, isindebele, šangani, šona, zīmju valoda, sesotho, tonga, cvana, venda&lt;ref&gt;[http://www.axl.cefan.ulaval.ca/afrique/zimbabwe-cnst.htm Zimbabves konstitūcijas 6. p.]{{fr ikona}}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== [[Amerika]] ==
* {{flag|Bolīvija}} — spāņu, kečvu, aimaru un vēl 34 valodas&lt;ref&gt;[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Bolivia/bolivia09.html Bolīvija Konstitūcija] 5. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Haiti}} — franču, Haiti kreolu&lt;ref&gt;[http://pdba.georgetown.edu/constitutions/haiti/haiti1987.html Haiti Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220901061334/https://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Haiti/haiti1987.html |date={{dat|2022|09|01||bez}} }} 5. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Kanāda}} — angļu, franču (oficiālās federālajā līmenī)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot;&gt;[[Kanādas tiesību un brīvību harta]] 16.-20. p. [http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/Charter/page-2.html#l_I:s_16 {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120204034503/http://laws-lois.justice.gc.ca/eng/charter/page-2.html#l_I:s_16#l_I:s_16|date={{dat|2012|02|04||bez}}}} [http://laws-lois.justice.gc.ca/fra/charte/page-2.html#l_Is_16 {{fr ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120131140337/http://laws-lois.justice.gc.ca/fra/charte/page-2.html#l_Is_16#l_Is_16|date={{dat|2012|01|31||bez}}}}&lt;/ref&gt;
** Jukona  — angļu, franču (oficiālās), noteiktas funkcijas paredzētas Jukonas vietējām valodām&lt;ref&gt;[http://www.gov.yk.ca/legislation/acts/languages.pdf Languages Act] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160715212408/http://www.gov.yk.ca/legislation/acts/languages.pdf |date={{dat|2016|07|15||bez}} }}{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** Ņūbransvika — angļu, franču (oficiālās)&lt;ref name=&quot;nosaukums-1&quot; /&gt;
** Nunavuta — angļu, franču, inuītu&lt;ref&gt;[http://www.gov.nu.ca/sites/default/files/2015-07-28-official_language_act-conssnu2008c10.pdf Official Languages Act]{{en ikona}} 3. p.&lt;/ref&gt;
** Ziemeļrietumu Teritorijas — angļu, franču, inuītu, dene, krī u.c. (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20110809180703/http://www.nwtlanguagescommissioner.ca/pdf/Official_Languages_act.pdf Official Languages Act]{{en ikona}} 4. p.&lt;/ref&gt;
* {{flag|Meksika}} 
** vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā&lt;ref&gt;[http://www.diputados.gob.mx/LeyesBiblio/pdf/257.pdf Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080611011220/http://www.diputados.gob.mx/LeyesBiblio/pdf/257.pdf |date={{dat|2008|06|11||bez}} }} 4. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Nīderlande}}
** Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://www.atmost.nl/pdf/week_10_2007_klein.pdf Antilles allow Papiamentu as official language] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303191545/http://www.atmost.nl/pdf/week_10_2007_klein.pdf |date={{dat|2016|03|03||bez}} }} The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Nikaragva}}
** Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana&lt;ref&gt;[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Nica/nica05.html Nikaragvas Konstitūcija] 11. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Paragvaja}} — spāņu, guarani (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/paraguay/para1992.html Paragvajas Konstitūcija] 140. p. {{es ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Peru}} 
** teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečvu un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai&lt;ref&gt;[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Peru/per93reforms05.html Peru Konstitūcija] 48. p.{{es ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|ASV}}
** {{flag|Aļaska}} — angļu un 20 citas&lt;ref&gt;Likuma grozījumu par 20 vietējo valodu pieskaitīšanu pie oficiālām [http://www.legis.state.ak.us/basis/get_bill_text.asp?hsid=HB0216A&amp;session=28 teksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150222014758/http://www.legis.state.ak.us/basis/get_bill_text.asp?hsid=HB0216A&amp;session=28 |date={{dat|2015|02|22||bez}} }} un [http://www.legis.state.ak.us/basis/get_bill.asp?session=28&amp;bill=HB0216 pieņemšanas vēsture]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
** {{flag|Havajas}} — angļu un (lietošanai esot obligātai tikai likumu īpaši atrunātos gadījumos) havajiešu (oficiālās)&lt;ref&gt;[http://lrbhawaii.org/con/conart15.html Havaju štata Konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171101203129/http://lrbhawaii.org/con/conart15.html |date={{dat|2017|11|01||bez}} }} 4. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
** {{flag|Puertoriko}} — spāņu, angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |url = http://books.google.com/?id=vyQDYqz2kFsC&amp;pg=RA1-PA62&amp;lpg=RA1-PA62&amp;dq=%22puerto+rico%22+official+language+1993 |title = Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity |author=Nancy Morris |year = 1995 |publisher=Praeger/Greenwood |page = 62 |isbn = 0275952282 |postscript = &lt;!--None--&gt;}} + ''Crawford J.'' [http://www.languagepolicy.net/archives/can-pr.htm Puerto Rico and Official English] 1997 {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{flag|Ekvadora}} — spāņu (oficiālā), kečvu un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)&lt;ref&gt;[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Ecuador/english08.html Ekvadoras Konstitūcija] 2. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== [[Okeānija]] ==
* {{Flag|Vanuatu}} — bislama (nacionālā un oficiālā), angļu un franču (oficiālās un izglītības pamatvalodas)&lt;ref&gt;[http://www.paclii.org/vu/legis/consol_act/cotrov406/ Vanuatu konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171224225146/http://www.paclii.org/vu/legis/consol_act/cotrov406/ |date={{dat|2017|12|24||bez}} }} 3. p.{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Kiribati}} — kiribati, angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kr.html Kiribati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170907162305/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/kr.html|date={{dat|2017|09|07||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Māršala Salas}} — maršāliešu, angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rm.html Māršala Salas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100711170803/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/rm.html|date={{dat|2010|07|11||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Jaunzēlande}} — angļu (visplašāk lietotā), maoru (oficiālā)&lt;ref&gt;[http://www.legislation.govt.nz/act/public/1987/0176/latest/DLM124142.html Maoru valodas likums (Nr. 176, 1987. g.), 3. p.]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Palau}} — angļu (oficiālā), palauiešu (oficiālā un nacionālā)&lt;ref&gt;[http://www.palauembassy.com/Documents/ConstitutionE.pdf Palau konstitūcija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121107222024/http://www.palauembassy.com/Documents/ConstitutionE.pdf |date={{dat|2012|11|07||bez}} }} ст. XIII{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Papua Jaungvineja}} — angļu, tokpisina un hirimotu (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/pp.html#People Papua Jaungvineja] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160516013218/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook//geos/pp.html#People|date={{dat|2016|05|16||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Tonga}} — tonga, angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tn.html Tonga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131007170240/https://www.cia.gov/library//publications/the-world-factbook/geos/tn.html|date={{dat|2013|10|07||bez}}}}[[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Tuvalu}} — tuvalu, angļu (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tv.html Tuvalu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701194651/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/tv.html|date={{dat|2016|07|01||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* {{Flag|Fidži}} — angļu, fidžiešu (oficiālās)&lt;ref&gt;[https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fj.html Fidži] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107065054/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/fj.html%20|date={{dat|2019|01|07||bez}}}} [[CIP Pasaules uzziņu krājums]]{{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|colwidth=30em}}

[[Kategorija:Valodas politika]]
[[Kategorija:Valstu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>jv4t0666vkiw4z67r8o5t43ljzlj1ab</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tinkoff</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179149</id>
    <revision>
      <id>4485502</id>
      <parentid>3917295</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:05:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485502</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3059" sha1="b27jydyp2u3eewmmh7vueox9l9jejx7" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Riteņbraukšanas komandas infokaste
| teamname    = Tinkoff
| image       = 
| code        = TNK
| registered  = {{DEN}} (1998—2013)&lt;br&gt;{{RUS}} (2014—2016)
| founded     = 1998
| disbanded   = 2016
| bicycles    = [[Specialized Bicycle Components|Specialized]]
| manager     = Stefano Feltrins
| teammanager =
| discipline  = [[Šosejas riteņbraukšana|Šoseja]]
| status      = [[UCI ProTeam]]
| season = 1998–1999&lt;br&gt;2000&lt;br&gt;2001–2002&lt;br&gt;2003–2008&lt;br&gt;2008&lt;br&gt;2009–2010&lt;br&gt;2011&lt;br&gt;2012 (Jan-Jūn)&lt;br&gt;2012 (Jūn–Dec)&lt;br&gt;2013&lt;br&gt;2014-2015&lt;br&gt;2016
| oldname = Home-Jack &amp; Jones&lt;br&gt;Memory Card-Jack &amp; Jones&lt;br&gt;CSC-Tiscali&lt;br&gt;Team CSC&lt;br&gt;CSC-Saxo Bank&lt;br&gt;Saxo Bank&lt;br&gt;Saxo Bank-SunGard&lt;br&gt;Saxo Bank&lt;br&gt;Saxo Bank-Tinkoff Bank&lt;br&gt;Saxo-Tinkoff&lt;br&gt;Tinkoff-Saxo&lt;br&gt;Tinkoff
| kitimage    = 
| current     = 
}}

'''Tinkoff''' (''UCI komandas kods:'' '''TNK''') bija profesionāla [[riteņbraukšanas komanda]], kas reģistrēta [[Krievija|Krievijā]]. Tā piedalījās ''[[UCI ProTour]]'' sacensībās. Komanda pieder [[Krievija]]s uzņēmējam [[Oļegs Tinkovs|Oļegam Tinkovam]] un to no 1999. gada līdz 2015. gada martam pārvaldīja 1996. gada ''[[Tour de France]]'' uzvarētājs [[Bjarne Rīss]]. Komandas sponsors ir [[Saxo Bank|Dānijas investīciju banka]]&lt;ref&gt;[http://www.riis-cycling.com/ny_news.asp?n_id=1754 Riis Cycling to have new title sponsor in 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120221231247/http://www.riis-cycling.com/ny_news.asp?n_id=1754 |date={{dat|2012|02|21||bez}} }} at ''Team-CSC''&lt;/ref&gt; un Krievijas kompānija ''Tinkoff bank'', kura nodarbojas ar kredītsistēmām.

Komanda dibināta 1998. gadā kā ''Team h&lt;!-- mazais h, kā sponsora nosaukumā--&gt;ome – Jack &amp; Jones'', dalību sacensībās uzsāka otrajā divīzijā. 2000. gadā tā iekļuva pirmajā divīzijā, tagad zināmā kā [[UCI ProTour]]. Kopš 2000. gada ar dažādiem sponsoru nosaukumiem (''Memory Card-Jack &amp; Jones'' un ''CSC-Tiscali'') komanda piedalījās ''[[Tour de France]]''. Tās dalībnieki ir uzvarējuši posmus visās lielajās tūrēs un divās no tām kopvērtējumā. [[2008. gada Tour de France]] [[Karloss Sastre]] uzvarēja kopvērtējumā, bet [[Andi Šleks]] jauno braucēju kopvērtējumā, komandai uzvarot arī komandu kopvērtējumā. [[Ivans Baso]] uzvarēja [[2006. gada Giro d'Italia]], kā arī finišēja trešais un otrais [[2004. gada Tour de France|2004]]. un [[2005. gada Tour de France]]. Komanda uzvarējusi arī vairākās no lielajām klasiskajām sacensībām.

1998.—2003. gada sezonā komandā brauca Latvijas riteņbraucējs [[Arvis Piziks]].

== Komandas sastāvs ==

=== 2016 ===
{{Cycling race/teamroster|Q21745681}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Team CSC|Team Saxo Bank}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.tinkoffteam.com/}}

{{riteņbraukšana-aizmetnis}}

{{UCI ProTeam komandas}}

[[Kategorija:Bijušās riteņbraukšanas komandas]]
[[Kategorija:Riteņbraukšana Dānijā]]
[[Kategorija:Riteņbraukšana Krievijā]]</text>
      <sha1>b27jydyp2u3eewmmh7vueox9l9jejx7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zakopane</title>
    <ns>0</ns>
    <id>179424</id>
    <revision>
      <id>4485636</id>
      <parentid>4485315</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:54:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <origin>4485636</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="22295" sha1="4n21ci2li338z2jt097t0lrfcwvaos5" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
|                   name = Zakopane
|          official_name = ''Zakopane''
|        settlement_type = pilsēta
|          image_skyline = 
|              imagesize = 
|          image_caption = 
|           image_flag   = {{#property:P41}}
|           image_shield = {{#property:P94}}
|           shield_size  = 75px
|            pushpin_map = Polija#Mazpolijas vojevodiste
| pushpin_label_position = 
|       subdivision_type = Valsts
|       subdivision_name = {{POL}}
|      subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
|      subdivision_name1 = {{nobr|{{flagicon image|POL województwo małopolskie flag.svg}} [[Mazpolijas vojevodiste]]}}
|      subdivision_type2 = Apriņķis
|      subdivision_name2 = {{flagicon image|POL powiat tatrzański flag.svg}} [[Tatru apriņķis]]
|     established_title3 = Pilsētas tiesības
|      established_date3 = 1933. gadā
|         area_total_km2 = 84.26
|       population_as_of = 2024
|       population_total = 25100
| population_density_km2 = auto
|               timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
|             utc_offset = +1
|           timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
|         utc_offset_DST = +2
| latd = 49 | latm = 17 | lats = 42 | latNS = N 
| longd = 19 | longm = 57 | longs = 11 | longEW = E
| elevation_m            = 750–2301
| website                = {{url|http://www.zakopane.eu/}}
}}

'''Zakopane''' ({{val|pl|Zakopane}}) ir pilsēta [[Polija]]s galējos dienvidos, [[Mazpolijas vojevodiste|Mazpolijas vojevodistē]], [[Podhale]]s reģionā, [[Tatri|Tatru kalnu]] pakājē pie [[Slovākija]]s robežas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Powiat Tatrzański |url=https://powiat.tatry.pl/powiat |website=powiat.tatry.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Tā ir [[Tatru apriņķis|Tatru apriņķa]] administratīvais centrs un atrodas vairāk nekā 800 metru augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ bieži tiek dēvēta par Polijas augstāko pilsētu.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt; Zakopane ir viens no pazīstamākajiem Polijas [[kalnu kūrorts|kalnu kūrortiem]] un nozīmīgākajiem [[tūrisms|tūrisma]] centriem valstī. Pilsēta neformāli tiek saukta par “Polijas ziemas galvaspilsētu” un arī par Tatru kalnu galvaspilsētu.&lt;ref name=&quot;visitmalopolska&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane – The magic of winter |url=https://www.poland.travel/en/zakopane-the-magic-of-winter/ |website=poland.travel |publisher=Poland Travel |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tā ir nozīmīgs [[kalnu slēpošana]]s, [[snovbords|snovborda]], [[alpīnisms|alpīnisma]], [[pārgājienu tūrisms|pārgājienu]] un citu [[ziemas sports|ziemas sporta veidu]] centrs. Zakopane kalpo kā viens no izejas punktiem uz [[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru nacionālo parku]], piesaistot apmeklētājus ar kalnu ainavām, plašu taku tīklu un attīstītu tūrisma infrastruktūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tatra National Park |url=https://tpn.gov.pl/tatra-national-park |website=tpn.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tatra Mountains |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/tourism/tatra-mountains |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pilsētā un tās apkārtnē vairākkārt notikušas starptautiska līmeņa ziemas sporta sacensības, īpaši [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēkšanā]] un [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]].

Zakopane ir arī nozīmīgs [[Podhale]]s kultūras centrs un poļu kalniešu jeb [[gurali|guralu]] kultūras tradīciju centrs. Pilsēta ir pazīstama ar savdabīgo Zakopanes arhitektūras stilu, bagātajām folkloras tradīcijām, amatniecību, mūziku un reģionālo virtuvi.&lt;ref name=&quot;visitmalopolska&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane - the winter capital of Poland and the navel of the world! |url=https://visitmalopolska.pl/en_GB/-/zakopane-perla-tatr-232 |website=visitmalopolska.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=THE MUSEUM OF ZAKOPANE STYLE AT VILLA KOLIBA |url=https://muzeumtatrzanskie.pl/en/home-en/the-museum-of-zakopane-style-at-villa-koliba/ |website=muzeumtatrzanskie.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kalnu vide un kultūras mantojums ir veidojuši Zakopanes reputāciju kā vienam no ievērojamākajiem Polijas tūrisma, ziemas sporta un kultūras galamērķiem.

== Nosaukums ==
Nosaukuma ''Zakopane'' izcelsme nav pilnīgi skaidra, taču visbiežāk tā tiek saistīta ar vietējā dialektā lietoto vārdu ''kopane'', kas apzīmēja meža ciršanu un izcirstu klajumu, kur varēja ierīkot [[apmetne (arheoloģija)|apmetni]] vai saimniecisku teritoriju.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Saskaņā ar šo skaidrojumu vietvārds Za-kopane sākotnēji nozīmējis vietu “aiz izcirstajiem klajumiem”.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Tas saistīts ar [[Tatri|Tatru]] pakājes agrīno apdzīvotību, kad pirmie iedzīvotāji izcirta egļu mežus un sagatavoja zemi apdzīvošanai un saimnieciskajai darbībai.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt; Tādēļ nosaukums atspoguļo apdzīvotās vietas veidošanos kalnainā un mežainā apvidū, kur nozīmīga bija meža [[līdums|līdumu]] ierīkošana, [[ganības]] un nelielas kalniešu apmetnes.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;tatry-przewodnik&quot;/&gt;

Pastāv arī citi nosaukuma izcelsmes skaidrojumi. Poļu vēsturnieks [[Vladislavs Semkovičs]] nosaukumu saistīja ar vārdu ''zakopywanie'', ar to saprotot ceļu aizšķērsošanu ar nocirstiem kokiem un celmiem; šī interpretācija viņam kalpoja arī Zakopanes senākā zīmoga jeb ģerboņa nozīmes skaidrošanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zagadka zakopiańskiego herbu |url=https://www.zakopane.pl/strefa-turystyczna/codziennik-zakopianski/historia-jakiej-nie-znacie/zagadka-zakopianskiego-herbu |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; Nosaukuma interpretācijas saistītas arī ar vietējiem Podhales dialektiem un kalniešu saimniecisko darbību. Tāpat kā daudzi citi Podhales reģiona vietvārdi, arī Zakopanes nosaukums tiek skaidrots saistībā ar vietējās vides apgūšanas vēsturi.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tourist Area - Zakopane |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;tatry-przewodnik&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane — historia miasta pod Tatrami |url=https://www.tatry-przewodnik.com.pl/blog/?zakopane-historia= |website=tatry-przewodnik.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Rakstītajos avotos vietvārds sastopams 17. gadsimta sākumā. Par vienu no senākajiem zināmajiem pieminējumiem tiek uzskatīts 1605. gada ieraksts [[Čarnidunajeca]]s draudzes hronikā; nosaukums minēts arī 1616. gada [[Rubzdelu dzimta]]s tiesas dokumentā un 1630. gada privilēģijā, kas saistīta ar [[Jendžejs Jarombeks|Jendžeju Jarombeku]].&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; Citos kopsavilkuma avotos īpaši izcelts 1630. gada 20. aprīļa karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III Vāsas]] dokuments, kurā minēta Zakopane.&lt;ref name=&quot;sztetl&quot;/&gt; Vēsturiskajos un etimoloģiskajos skaidrojumos sastopama forma ''Za Kopane'', kas atspoguļo interpretāciju par apdzīvotu vietu “aiz izcirstā klajuma”.&lt;ref name=&quot;sztetl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane |url=https://sztetl.org.pl/pl/miejscowosci/z/662-zakopane/96-historia-miejscowosci/68095-historia-miejscowosci |website=sztetl.org.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; Vēlāk nostiprinājās forma ''Zakopane'', kas kļuva par pilsētas oficiālo un mūsdienās starptautiski lietoto nosaukumu.

== Vēsture ==
Tagadējās Zakopanes apkārtne ilgstoši bija mazapdzīvota un klāta ar plašiem [[mežs|mežiem]]. Rakstītie un vēstures avoti par [[Podhale|Podhali]] liecina, ka pastāvīgā apdzīvotība reģionā pakāpeniski virzījās no ziemeļiem uz dienvidiem, [[Tatri|Tatru]] virzienā, bet Tatru pakājes un kalnu apvidus jau pirms pastāvīgas apdzīvotības izplatīšanās tika izmantots sezonālām saimnieciskām nodarbēm, īpaši [[ganības|ganībām]], kā arī [[medības|medībām]].&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Historia |url=https://z-ne.pl/t%2Chaslo%2C1730%2Chistoria.html |website=z-ne.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; No 12./13. gadsimta Podhalē sākās pastāvīgas apdzīvotības nostiprināšanās, kas turpmākajos gadsimtos pakāpeniski virzījās tuvāk Tatriem; līdz 15. gadsimta beigām tā bija sasniegusi Podhales ziemeļu un vidusdaļas apmetnes, bet tuvāk pašiem Tatriem pastāvīgā apdzīvotība nostiprinājās vēlāk.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; Tatros īpaša nozīme bija sezonālajai [[ganīšana|ganu saimniecībai]], tas ir, ganu kustība un aitu ganīšana Tatros tiek saistīta ar 15. gadsimtu un vēlākām gadsimtu tradīcijām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Pasterstwo i szałasy |url=https://tpn.gov.pl/pasterstwo-i-szalasy |website=tpn.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; [[Polijas karaļi|Polijas karaļa]] vara šajā teritorijā tika īstenota caur [[Novi Targa]]s stārasta pārvaldi, jo Novi Targa bija nozīmīgs Podhales administratīvais un tirdzniecības centrs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Podhale |url=https://www.nowotarski.pl/informator-turystyczny/dokumenty/podhale-182.html |website=nowotarski.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Par Zakopanes kā pastāvīgas apdzīvotas vietas izveidošanās laiku parasti uzskata 17. gadsimtu. Vēlākajā tradīcijā minēta iespējama 1578. gada apmetnes privilēģija, ko esot izdevis karalis [[Stefans Batorijs]], tomēr tā tiek minēta kā zudusi un nav saglabājusies oriģinālā.&lt;ref name=&quot;mimuw.edu.pl&quot;/&gt; Rakstītajos avotos nosaukums droši sastopams 17. gadsimta sākumā, tostarp 1605. gada [[Čarnidunajeca]]s draudzes hronikā, 1616. gada [[Rubzdelu dzimta]]s tiesas dokumentā un 1630. gada privilēģijā, kas saistīta ar [[Jendžejs Jarombeks|Jendžeju Jarombeku]].&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; Sākotnēji apmetnes iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar pieticīgu [[zemkopība|zemkopību]] un [[lopkopība|lopkopību]]; vēlāk vietējās saimniecības nozīmīga daļa bija arī [[mežsainiecība|meža izmantošana]] un ar kalnu vidi saistītas nodarbes.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl&quot;/&gt; 1670. gadā agrākās tiesības un privilēģijas tika apstiprinātas karaļa [[Mihals Koributs Višņoveckis|Mihala Koributa Višņovecka]] laikā, bet 1676. gadā Zakopanē kopā ar [[Olča]]s un [[Poronina]]s iedzīvotājiem dzīvoja tikai 43 cilvēki.&lt;ref name=&quot;mimuw.edu.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Jan Kowalski |title=Zakopane |url=https://www.mimuw.edu.pl/~kszafran/TI/Materia%C5%82y%20do%20%C4%87wicze%C5%84/Writer/cwiczenie_4/Zakopane.pdf?utm_source=chatgpt.com |website=mimuw.edu.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā apdzīvotās vietas attīstību veicināja [[Tatri|Tatru kalnos]] un to pakājē esošās [[dzelzs]] rūdas atradnes. [[Kužnice|Kužnicē]] 1766. gadā sāka būvēt dzelzs kausētavu, un turpmāk [[raktuves|raktuvju]] un [[metalurģija]]s attīstība kļuva par nozīmīgu vietējās saimniecības papildinājumu.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl_2&quot;/&gt; Līdzīgi ar metālapstrādi un rūdu ieguvi saistīti uzņēmumi darbojās arī [[Koščelisko]] apkārtnē, bet 19. gadsimtā Kužnice kļuva par vienu no svarīgākajiem Zakopanes apvidus saimnieciskajiem centriem.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane - the hub of the world |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/zakopane-the-hub-of-the-world |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;z-ne.pl_2&quot;/&gt; 1770. gadā [[Austrijas erchercogiste]], izmantojot sanitārā kordona ieganstu, ieņēma Novi Targas stārastiju ar Zakopani, bet pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas—Lietuvas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā šis apvidus nonāca [[Hābsburgu monarhija]]s sastāvā.&lt;ref name=&quot;z-ne.pl_2&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Historia Zakopanego |url=https://z-ne.pl/s%2Cmenu%2C1760%2Chistoria_-_zakopane.html |website=z-ne.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; 1824. gadā Zakopane kopā ar daļu Tatru īpašumu tika pārdota [[Homolacku dzimta]]i.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane |url=https://sztetl.org.pl/en/towns/z/662-zakopane/96-local-history/68095-local-history |website=sztetl.org.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

19. gadsimta otrajā pusē Zakopane no kalniešu ciema pakāpeniski pārtapa par [[kūrorts|kūrortu]] un [[kultūra]]s centru. Īpaša nozīme šajā procesā bija ārstam, dabaszinātniekam un sabiedriskajam darbiniekam [[Titušs Haļubiņskis|Titušam Haļubiņskim]], kurš popularizēja Tatru klimata un ainavas ārstniecisko un rekreatīvo nozīmi.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; 1886. gadā Zakopane ieguva veselības kūrorta statusu.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Tās attīstību veicināja arī grāfs [[Vladislavs Zamojskis]] ar ceļu izbūvi un 1899. gadā atklāto dzelzceļa savienojumu līdz Zakopanei, kas būtiski atviegloja nokļūšanu Tatros.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Šajā laikā Zakopane kļuva par iecienītu poļu rakstnieku, mākslinieku, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku uzturēšanās vietu.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt; Izveidojās arī savdabīgais Zakopanes arhitektūras stils, kura ievērojamākais teorētiķis un attīstītājs bija [[Staņislavs Vitkevičs]].&lt;ref name=&quot;muzeumtatrzanskie&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Willa Koliba. Muzeum Stylu Zakopiańskiego |url=https://muzeumtatrzanskie.pl/filie/willa-koliba-muzeum-stylu-zakopianskiego/ |website=muzeumtatrzanskie.pl |publisher=Muzeum Tatrzańskie |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; 1888. gadā tika dibināts [[Tatru muzejs]], kas kļuva par nozīmīgu reģiona kultūras un vēstures pētniecības centru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Muzeum Tatrzańskie im. dra Tytusa Chałubińskiego |url=https://malopolska.szlaki.pttk.pl/1600-pttk-malopolska-muzeum-tatrzanskie-im-dra-tytusa-chalubinskiego |website=malopolska.szlaki.pttk.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Zakopane....jpg|thumbnail|upright=1.0|1916. gada pastkarte, kurā attēlota Zakopane]]
Pēc [[Polijas Otrā republika|Polijas]] neatkarības atjaunošanas 1918. gadā Zakopane turpināja strauji attīstīties kā tūrisma, sporta un kultūras centrs. 1918. gada nogalē pilsētā un tās apkārtnē īslaicīgi pastāvēja [[Zakopanes Republika]] — vietējās pašpārvaldes veidojums Polijas valstiskuma atjaunošanas laikā; ar to saistīts [[Stefans Žeromskis]], kurš tika saukts par Zakopanes Republikas prezidentu.&lt;ref name=&quot;red mansion&quot;/&gt; Starpkaru periodā tika attīstīta tūrisma infrastruktūra, viesu nami, sanatorijas un sporta būves.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;zakopane.cos.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Historia |url=https://zakopane.cos.pl/752/historia |website=zakopane.cos.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Grāfs [[Vladislavs Zamojskis]] savus Tatru īpašumus novēlēja Polijas tautai; vēlāk šīs teritorijas kļuva par vienu no pamatiem [[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru Nacionālā parka]] izveidei.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Drzewo (One tree) |url=https://projektdrzewo.tpn.pl/TPN_Projekt_Drzewo.pdf |website=projektdrzewo.tpn.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Zakopane nostiprinājās kā poļu kalnu kultūras simbols un ziemas sporta centrs. Pilsēta uzņēma [[Starptautiskā Slēpošanas federācija|Starptautiskās Slēpošanas federācijas]] pasaules čempionātus 1929. un 1939. gadā, bet 1933. gada 18. oktobrī ieguva pilsētas tiesības.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Alpine skiing |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/sport/winter-activities/alpine-skiing |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) World championship 1929 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/results.html?raceid=235&amp;sector=JP |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) World championship 1939 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/results.html?raceid=247&amp;sector=JP |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Trešais reihs|Trešā reiha]] iebrukuma Polijā 1939. gadā Zakopane nonāca nacistiskās Vācijas okupācijā. Pilsētas atrašanās vieta pie robežas ar Slovākiju un tālākajiem sakariem uz Ungārijas virzienu padarīja to par nozīmīgu pretošanās kustības sakaru un cilvēku pārvietošanās punktu.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Caur Tatriem darbojās kurjeru maršruti, kas uzturēja sakarus starp okupēto Poliju un ārvalstīs esošajām poļu struktūrām.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Museum of Fight and Martydom Palace |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/culture-and-art/places/museums/the-palace-museum-of-struggle-and-martyrdom |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus okupācijas vara īstenoja represijas pret vietējiem iedzīvotājiem, poļu inteliģenci un ebreju kopienu. Īpaši bēdīgu slavu ieguva viesnīca “Palace”, kur atradās [[Gestapo]] mītne un ieslodzījuma vieta; tā vēlāk tika dēvēta par Podhales “moku namu”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tajemnica willi &quot;Palace&quot; w Zakopanem |url=https://ofiary.ipn.gov.pl/ofi/z-archiwum-ipn/kartoteki-i-akta-gestap/15368%2CTajemnica-willi-quotPalacequot-w-Zakopanem.html |website=ofiary.ipn.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; 1940. gada sākumā Zakopanē notika Gestapo un [[PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts|NKVD]] pārstāvju tikšanās, kurā tika apspriesta abu totalitāro režīmu sadarbība un informācijas apmaiņa cīņā pret Polijas pretošanās kustību.&lt;ref name=&quot;sztetl.org.pl&quot;/&gt; Kara beigas pilsēta sagaidīja 1945. gada sākumā, kad reģionu ieņēma [[Sarkanā armija]].

Pēc kara [[Polijas Tautas Republika|Polijas Tautas Republikā]] Zakopane kļuva par vienu no nozīmīgākajiem tūrisma un sporta centriem. Ar Polijas Ministru padomes 1954. gada 30. oktobra rīkojumu tika izveidots [[Tatru nacionālais parks (Polija)|Tatru Nacionālais parks]], kas sāka darboties 1955. gada 1. janvārī; tā mērķis bija aizsargāt Polijas Tatru dabas vidi un bioloģisko daudzveidību.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Dz.U. 1955 nr 4 poz. 23 |url=https://isap.sejm.gov.pl/isap.nsf/DocDetails.xsp?id=WDU19550040023 |website=isap.sejm.gov.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tatrzański Park Narodowy |url=https://z-ne.pl/t%2Chaslo%2C5094%2Ctatrzanski_park_narodowy.html |website=z-ne.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt; Pēckara gados tika turpināta tūrisma, atpūtas un sporta infrastruktūras attīstība, tostarp izmantojot starpkaru periodā aizsāktās Sporta parka un ziemas sporta infrastruktūras tradīcijas.&lt;ref name=&quot;zakopane.cos.pl&quot;/&gt; 1962. gadā Zakopane rīkoja pasaules ziemeļu slēpošanas čempionātu, turpinot starpkaru periodā aizsākto ziemas sporta sacensību tradīciju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) Nordic World Ski Championships 1962 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/event-details.html?eventid=7468&amp;seasoncode=1962&amp;sectorcode=NK |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Zakopane (POL) World championship 1962 |url=https://www.fis-ski.com/DB/general/results.html?raceid=259&amp;sector=JP |website=fis-ski.com |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus tika saglabātas un popularizētas Podhales reģiona kultūras tradīcijas, tautas māksla un [[gurali|guralu]] folklora.&lt;ref name=&quot;red mansion&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=The Red Mansion |url=https://www.zakopane.pl/en/tourist-area/culture-and-art/zakopianskie-centrum-kultury/the-red-mansion |website=zakopane.pl |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;powiat.tatry.pl&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Starostwo Powiatowe w Zakopanem |url=https://powiat.tatry.pl/aktualnosci/kultura/9034.html |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[komunisms|komunistiskā]] režīma sabrukuma Polijā 1989. gadā Zakopane turpināja attīstīties kā viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem valstī. Mūsdienās tā tiek dēvēta par Tatru galvaspilsētu un Polijas “ziemas galvaspilsētu”. Pilsēta ir nozīmīgs ziemas sporta, kalnu tūrisma, alpīnisma un kultūras centrs, kas ik gadu uzņem lielu apmeklētāju skaitu no Polijas un ārvalstīm; pašvaldības tūrisma materiālos minēts aptuveni 1,5 miljonu apmeklētāju gadā vērtējums.&lt;ref name=&quot;zakopane.pl2&quot;/&gt; Tās identitāti veido gan Podhales kalniešu kultūras mantojums un Zakopanes arhitektūras tradīcijas, gan ciešā saikne ar Tatru Nacionālo parku.&lt;ref name=&quot;muzeumtatrzanskie&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=WITKIEWICZ I STYL ZAKOPIAŃSKI |url=https://muzeumtatrzanskie.pl/witkiewicz-i-styl-zakopianski/ |website=muzeumtatrzanskie.pl |publisher=Muzeum Tatrzańskie |accessdate={{dat|2026|6|22||bez}} |language=pl}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;red mansion&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;powiat.tatry.pl&quot;/&gt; Vienlaikus pilsēta saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar pieaugošu tūrisma plūsmu, infrastruktūras noslodzi un nepieciešamību saglabāt jutīgās Tatru ekosistēmas.

== Cilvēki ==
Zakopane ir tramplīnlēcēja [[Kamils Stohs|Kamila Stoha]] dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mazpolijas vojevodistes pilsētas]]
[[Kategorija:Kūrorti]]
[[Kategorija:Kalnu slēpošana Polijā]]</text>
      <sha1>4n21ci2li338z2jt097t0lrfcwvaos5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>YIT</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182529</id>
    <revision>
      <id>4485721</id>
      <parentid>4483067</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T07:33:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485721</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14890" sha1="3w71lsna2jgu55w1jgohlvvvdim1q5d" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''YIT Oyj''
| logo             = [[Attēls:YIT_Oyj_(logo).svg|175px]]
| caption          = 
| type             = [[Kapitālsabiedrība (Somija)|Publiska kapitālsabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = &lt;!-- Only used with media and publishing companies --&gt;
| fate             = 
| predecessor      = ''Allmänna Ingeniörsbyrån''&lt;br /&gt;''Perusyhtymä''
| successor        = 
| foundation       = 1987. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Helsinki]]
| location_country = {{FIN}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[Celtniecība]]
| products         = 
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = &lt;!-- Only used with financial services companies --&gt;
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 11 000
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [https://www.yitgroup.com/ yitgroup.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:Cirrus Helsinki 10-04-2007.jpg|right|180px|thumb|''YIT'' būvētā Somijas augstākā ēka ''Cirrus'' Helsinkos]]
[[Attēls:Tähtisilta.jpg|right|thumb|''Tähtiniemi'' tilts [[Heinola|Heinolā]], kur ''YIT'' bija virsuzņēmējs&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce
|url=http://en.structurae.de/structures/data/index.cfm?ID=s0000584
|title=Tähtiniemi Bridge
|last=Structurae
|accessdate=2007-08-06
|archive-date=2011-06-29
|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629120430/http://en.structurae.de/structures/data/index.cfm?ID=s0000584
}}&lt;/ref&gt;]]
'''''YIT Oyj''''' ir [[Somija]]s [[celtniecība]]s uzņēmums. Tas ir dibināts 1987. gadā, apvienojoties ''Yleinen Insinööritoimisto'' ar ''Perusyhtymä Oy''.

''YIT'' akcijas tiek kotētas biržā ''[[Nasdaq Helsinki]]''. Lielākie akcionāri (2022. gada janvārī):&lt;ref name=&quot;Major shareholders&quot; /&gt; ''Tercero Invest AB'' (12,01 %), ''Varma'' pensiju fonds (7,55 %), ''PNT Group Oy'' (7,25 %), ''Conficap Oy'' (4,21 %), ''Pentti Heikki Oskari Estate'' (3,86 %).

Uzņēmums sadalīts piecos segmentos:&lt;ref name=&quot;Group structure&quot; /&gt;
* Mājokļi Somijā un Centrālajā un Austrumeiropā — ēku celtniecība Somijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā
* Mājokļi Krievijā — ēku celtniecības un nekustamo īpašumu bizness Krievijā
* Biznesa telpas
* Infrastruktūra — [[infrastruktūra]]s projekti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā
* Īpašumu attīstīšana — atbildīgs par lielāko projektu attīstīšanas posmu finansēšanu, kā arī par zemes gabalu un īpašumu īpašumtiesībām un vēlāku pārdošanu.

2018. gada sākumā uzņēmums darbojas 11 valstīs, un tajā strādā aptuveni {{sk|11000}} darbinieku.

== Vēsture ==
''YIT'' pirmsākumi meklējami 1912. gadā, kad Zviedrijas uzņēmums ''Ab Allmänna Ingeniörsbyrån'' (''AIB'', {{val|fi|Yleinen Insinööritoimisto}} — &quot;Galvenais inženieru birojs&quot;) Somijā dibināja savu meitas uzņēmumu, ar mērķi iekļūt plašajā Krievijas tirgū. Sākotnēji tas darbojās ūdens piegādes sistēmu projektēšanā un būvē pašvaldībām. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un Somijas neatkarības iegūšanas 1919. gadā uzņēmums atstāja Somiju.

1920. gadā Somijas uzņēmēji atjaunoja ūdens apgādes būvniecību, dibinot jaunu uzņēmumu '''''Ab Allmänna Ingeniörsbyrån – Yleinen Insinööritoimisto Oy'''''. Lai gan uzņēmums bankrotēja 1924. gadā, tam izdevās izdzīvot.

1930. gadu beigās uzņēmums paplašināja darbību, būvējot ūdens apgādes sistēmas kokrūpniecībai.

1955. gadā ''YIT'' sāka paplašināt darbību arī citās celtniecības nozarēs. 1958. gadā tika noslēgts būvniecības projekts Irākā. Nākamajos gados sākās eksports arī uz Dienvidslāviju, Islandi un ASV.

1960. gados ''YIT'' ienākumi palielinājās, sākotnējā ūdens apgādes sistēmu celtniecība zaudēja centrālo lomu, uzņēmumam izpildot celtniecības darbus dažādās nozarēs. 1976. gadā ''YIT'' sadalīja savu darbību piecās nodaļās: ostu un hidrotehnisko būvju celtniecība, rūpnieciskā celtniecība, civilā inženierija, rakšanas darbi un darbi ar akmeņiem, ūdens apgādes celtniecība. ''YIT'' izpildīja darbus arī PSRS. 1960. gadu beigās trešdaļa ''YIT'' darbinieku strādāja ārpus Somijas.

1960. gados uzņēmums ''Pellonraivaus Oy'', kurš tika dibināts 1940. gadā un nodarbojās ar aramzemes attīrīšanu un meliorāciju, ieguva ''YIT'' vairākuma akciju. Bez tam ''Pellonraivaus'' nopirka arī celtniecības uzņēmumu ''Vesto Oy'', kas dibināts 1942.gadā. 1968. gadā ''Pellonraivaus Oy'' mainīja nosaukumu uz ''Perusyhtymä Oy''. ''YIT'' un ''Vesto'' turpināja darboties kā ''Perusyhtymä'' īpašums, bet bija patstāvīgi uzņēmumi.

1970. gadu vidū ''YIT'' pārauga mātes uzņēmumu ''Perusyhtymä'' un kļuva par lielāko celtniecības uzņēmumu Somijā. 1970. gados ''YIT'' sāka būvēt [[atomelektrostacija]]s, tika apgūtas [[tērauds|tērauda]] konstrukcijas. Pieauga eksports uz PSRS, Svetogorskā tika uzcelta celulozes fabrika, Kostomukšā uzcelts kalnrūpniecības kombināts. Projekti tika veikti arī Saūda Arābijā un citās valstīs. 1970. gadu beigās ienākumi no eksporta sastādīja trīs ceturtdaļas.

1984. gadā ''YIT'' sāka jaunu stratēģiju, kas balstīta uz dzīvojamo māju celtniecību, komerciālo būvju attīstību un mazo celtniecības uzņēmumu iegādi. 1980. gados ''Perusyhtymä'' ieguva gandrīz 100 % ''YIT'' akciju. Laikā no 1985. līdz 1987. gadam ''Yleinen Insinööritoimisto'', ''Vesto'' un ''Perusyhtymä'' apvienojās vienotā uzņēmumā ar nosaukumu '''''YIT-Yhtymä'''''.

1990. gadu sākumā, pēc PSRS sabrukuma un tai sekojošās ekonomiskās krīzes Somijā, ''YIT'' nācās sašaurināt darbību, lai samazinātu izdevumus. Uzņēmuma bizness tika samazināts četros sektoros: reģionālās operācijas, rūpniecība, dzīvojamo māju celtniecība, inženierija. 1990. gadu beigās dzīvojamo māju celtniecība kļuva par lielāko ''YIT'' segmentu. Augšanas statēģija tika saistīta ar internacionalizāciju. ''YIT'' primārais mērķis bija bijušās PSRS valstis. Projekti ietvēra Baltijas jūras saglabāšanas darbus, naftas un gāzes ieguves iekārtu celtniecību Sibīrijā u.c. 1997. gadā ''YIT'' ieguva Sanktpēterburgā bāzēto celtniecības uzņēmumu ''ZAO Lentek''. ''YIT'' apguva arī Ziemeļvalstis. 1995. gadā tika iegūts cauruļvadu sistēmu un gaisa kondicionēšanas risinājumu uzņēmums ''Oy Huber Ab'', kas tika pārsaukts par ''YIT Huber Oy'' un kļuva par ''YIT'' otru lielāko vienību.

1995. gadā ''YIT-Yhtymä Oyj'' kļuva publiska komercsabiedrība, sākot kotēt akcijas [[Helsinku birža|Helsinku biržā]].

2000. gadā ''YIT-Yhtymä'' tika sadalīts divos apakšuzņēmumos: ''YIT Construction Oy'' un ''YIT Installaatiot Oy'' (bijušais ''YIT Huber''). 2003. gadā no ''[[ABB]]'' tika iegādāts celtniecības sistēmu bizness ''ABB Building Systems Oy'', kuru kopā ar ''YIT'' realitātes objektu inženiersistēmu nodaļu un 2001. gadā iegādāto Zviedrijas uzņēmumu ''Calor AB'' pārveidoja par ''YIT Building Systems Oy''. Vēlāk tika iegādāts celtniecības sistēmu bizness no Vācijas uzņēmuma ''MCE AG''.
2002. gadā no ''[[TeliaSonera]]'' tika nopirkts tīkla infrastruktūras būves un uzturēšanas uzņēmums ''Primatel Oy''. 2007. gadā ''Primatel'' gan tika pārdots, ''YIT'' fokusējoties uz rūpniecisko pakalpojumu biznesu.
2007. gadā ''YIT-Yhtymä Oyj'' nosaukums tika mainīts uz '''''YIT Oyj'''''.
2008. gadā ''YIT'' kļuva par lielāko ārzemju būvniecības uzņēmumu Krievijā.

2010. gada iegādāts neliels būvniecības uzņēmums Slovākijā, kā arī Vācijas ēku sistēmu pakalpojumu uzņēmums ''Caverion GmbH''.
2013. gadā ''YIT'' tika veikta reorganizācija: atsevišķā uzņēmumā ''[[Caverion]]'' atdalīts ēku sistēmu un rūpniecisko sistēmu pakalpojumu bizness. ''YIT'' turpināja fokusēties uz celtniecības pakalpojumiem.

2017. gada 19. jūnijā paziņots, ka celtniecības uzņēmums ''[[Lemminkäinen (uzņēmums)|Lemminkäinen]]'' tiks pievienots ''YIT''.&lt;ref name=&quot;Merger of YIT and Lemminkäinen&quot; /&gt; Apvienošanās pabeigta 2018. gada 1. februārī, vienlaikus uzņēmumu reorganizējot sešos segmentos. &quot;Mājokļi Somijā un Centrālajā un Austrumeiropā&quot; segmentā apvienota agrākā ''YIT'' nodaļa un ''Lemminkäinen'' ēku celtniecības nodaļa. &quot;Mājokļi Krievijā&quot; segmentā apvienota ''YIT'' un ''Lemminkäinen'' ēku celtniecības un nekustamo īpašumu bizness Krievijā. ''YIT'' nodaļa &quot;Biznesa telpas un infrastruktūra&quot; sadalīta divos segmentos (izņemot Uzturēšanas vienību) un tiem pievienotas ''Lemminkäinen'' attiecīgās operācijas: &quot;Biznesa telpas&quot; un &quot;Infrastruktūras projekti&quot;. &quot;Bruģēšanas&quot; segments izveidots no ''Lemminkäinen'' Bruģēšanas nodaļas un ''YIT'' Uzturēšanas vienības. &quot;Partnerības īpašumu&quot; segments nodrošina projektu finansēšanu, kā arī īpašumu īpašumtiesības un pārdošanu.&lt;ref name=&quot;YIT 2018.02.01&quot; /&gt;

2019. gada 4. oktobrī tika paziņots, ka ''YIT'' izveidojis kopuzņēmumu ar Krievijas īpašumu attīstītāju ''Brusnika''.
2019. gada 15. novembrī pašu attīstītais ''Peuralinna'' vēja enerģijas projekts (7 vēja ģeneratori ar jaudu 45 MW) [[Kījervi]] pašvaldībā tika pārdots uzņēmumam ''Suomen Hyötytuuli Oy''.

2020. gada 1. aprīlī tika pabeigta ceļa seguma un šķembu biznesa Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā pārdošana uzņēmumam ''Peab''.
2021. gada 28. aprīlī tika panākta vienošanās par seguma un šķembu biznesa Igaunijā pārdošanu uzņēmumam ''KMG Inseneriehituse AS''.

Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada 1. aprīlī ''YIT'' paziņoja, ka par aptuveni 50 miljoniem eiro pārdos tā biznesu Krievijā uzņēmumam ''Etalon Group''.&lt;ref name=&quot;db 2022.04.01&quot; /&gt; Darījumu plānots pabeigt aprīlī.

== YIT Latvijā ==
1995. gada 30. martā Latvijā tika dibināts ''YIT'' meitas uzņēmums SIA ''YIT Latvia'', kas piedāvāja ēku celtniecības un remonta darbus. 1996. gada 23. janvārī tā nosaukums mainīts uz SIA ''YIT Latvija''.&lt;ref&gt;[http://www.firmas.lv/profile/yit-latvija-sia/40003251532 Sabiedrība ar ierobežotu atbildību &quot;YIT LATVIJA&quot;] firmas.lv&lt;/ref&gt;

1998. gada 30. janvārī tika dibināts celtniecības uzņēmums SIA ''FKSM''. 2004.gada 31.augustā pie SIA ''FKSM'' tika pievienoti uzņēmumi SIA ''TOP Māja'' un SIA ''YIT Latvija'' ar nosaukuma maiņu uz SIA ''YIT Celtniecība''. Uzņēmuma galvenās darbības nozares bija:
* vispārējo celtniecības darbu veikšana un vadīšana, 
* vispārējo celtniecības darbu būvuzraudzība;
* restaurācijas darbu veikšana un vadīšana;
* ēku un būvju arhitektūras un konstrukciju projektēšana;
* nekustamo īpašumu projektu attīstīšana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yit.lv/Services/18598/18648/18649 |title=YIT Celtniecība SIA |access-date={{dat|2012|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120116130716/http://www.yit.lv/Services/18598/18648/18649 |archivedate={{dat|2012|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;
Pēc 2010. gada datiem, ''YIT Celtniecība'' jau vairākus gadus darbojās ar zaudējumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.abc.lv/?article=1350041A-ECCB-4ECD-B913-3201CBB325FC |title=Slēgta Somijas uzņēmuma &quot;YIT Environment LTD&quot; filiāle Latvijā |access-date={{dat|2012|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305042717/http://www.abc.lv/?article=1350041A-ECCB-4ECD-B913-3201CBB325FC |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; 

Kad 2003. gadā ''YIT'' no ''ABB'' nopirka celtniecības sistēmu biznesu, 12. augustā Latvijā tika dibināts uzņēmums SIA ''YIT BS LATVIA''. 2005. gadā nosaukums mainīts uz SIA ''YIT Tehsistem''.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&amp;SessionId=CF530364A37B75E09AC4728BEFEFB877&amp;pscode=TLNFKIIASRVXJWWSGLTGLSNYJFFDSS YIT Tehsistem, SIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20241228144704/https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&amp;SessionId=CF530364A37B75E09AC4728BEFEFB877&amp;pscode=TLNFKIIASRVXJWWSGLTGLSNYJFFDSS |date={{dat|2024|12|28||bez}} }} Lursoft&lt;/ref&gt; ''YIT Tehsistem'' galvenās darbības nozares bija:
* Inženiersistēmas — inženiersistēmu projektu izstrāde un realizācija, projektu vadīšana, montāža;
* Ēku serviss — periodiski inženiersistēmu apkopes darbi, remonta darbi, uzlabojumi, energoefektivitātes uzlabojumi;
* BMS — ēku vadības sistēmu risinājumu izstrāde, uzstādīšana, palaišana, uzturēšana;
* GSM — sakaru iekārtu montāža, ieregulēšana un apkalpošana.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.yit.lv/Services/18598/18648/18650 |title=YIT Tehsistem SIA |access-date={{dat|2012|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120116011928/http://www.yit.lv/Services/18598/18648/18650 |archivedate={{dat|2012|01|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kad 2013. gadā mātes uzņēmuma ēku sistēmu bizness tika atdalīts atsevišķā uzņēmumā ''[[Caverion]]'', Latvijā SIA ''YIT Tehsistem'' pārgāja ''Caverion'' pārziņā, un 2013. gada 24. jūlijā tas tika pārdēvēts par SIA ''Caverion Latvija''.

Pēc ''YIT'' un ''Lemminkäinen'' apvienošanās Somijā, 2018. gada 7. februārī SIA ''YIT Celtniecība'' tika pārdēvēts par SIA ''YIT Latvija'', savukārt SIA ''Lemminkainen Latvija'' tika pārdēvēts par SIA ''YIT Infra Latvija''.

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Major shareholders&quot;&gt;[https://www.yitgroup.com/en/investors/share-and-shareholders Major shareholders and share distribution] YIT&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Group structure&quot;&gt;[https://www.yitgroup.com/en/about-yit/group-structure Group structure and businesses] YIT&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Merger of YIT and Lemminkäinen&quot;&gt;[https://www.yitgroup.com/en/investors/merger Merger of YIT and Lemminkäinen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170907214513/https://www.yitgroup.com/en/investors/merger |date={{dat|2017|09|07||bez}} }} YIT&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;YIT 2018.02.01&quot;&gt;[https://www.yitgroup.com/en/news-repository/stock-exchange-releases/yit-announces-the-groups-new-segment-structure-and-reporting-practice YIT announces the Group’s new segment structure and reporting practice] YIT, February 1, 2018&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;db 2022.04.01&quot;&gt;[https://www.db.lv/zinas/yit-pardod-savu-biznesu-krievija-507099 YIT pārdod savu biznesu Krievijā] Db.lv, 01.04.2022&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.yitgroup.com/ YIT grupas vietne] 
* [https://www.yit.lv YIT Latvijas vietne] 

{{DEFAULTSORT:Yit}}

[[Kategorija:YIT| ]]
[[Kategorija:Helsinku biržā kotētie uzņēmumi]]</text>
      <sha1>3w71lsna2jgu55w1jgohlvvvdim1q5d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Patna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>187917</id>
    <revision>
      <id>4485459</id>
      <parentid>4394264</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:11:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4485459</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3049" sha1="fnvnfh6l3ogghwckcrytmxkuqlw1u77" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Patna
 | official_name            = पटना
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
 | border           = infobox
 | total_width      = 270
 | image_style      = 
 | perrow           = 1/2/2/2
| image1          = Vidhan-sabha-bihar.jpg 
 | image2           = Patna high court1.jpg
 | image3           = Sabhyata dwar...jpg {{!}} Sabhyata Dwar
 | image4           = Buddha Smriti Park.jpg
 | image5           = View_of_Patna_city_from_the_top_of_Golghar.jpg
 | image6           = Mahavir Mandir from Buddha Smriti Park.JPG 
 | image7           = Digha panorma.jpg {{!}} Digha–Sonpur Bridge
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = India#Bihāra
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{IND}}
 | subdivision_type1        = Štats
 | subdivision_name1        = [[Bihāra]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 1683200
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 2046652
 | population_density_km2   = 
 | timezone                 = [[IST]]
 | utc_offset               = +5:30
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 25 | latm = 37 | lats =  | latNS = N
 | longd = 85 | longm = 09 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 53
 | website                  = {{url|http://patna.bih.nic.in/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Patna''' ({{val-hi|पटना}}, ''Paṭnā'') ir pilsēta [[Indija]]s ziemeļos, [[Bihāra]]s štata administratīvais centrs, atrodas [[Ganga]]s upes dienvidu krastā. Pilsētā atrodas vairāki [[budisms|budisma]], [[hinduisms|hinduisma]] un [[džainisms|džainisma]] svētceļotāju galamērķi. Vēsturiski ar nosaukumu '''Pataliputra''' tā ir bijusi [[galvaspilsēta]] vairākām Senās Indijas valstīm, arī [[Maurju impērija]]i un [[Guptu impērija]]i. 

2011. gadā Patnā dzīvoja aptuveni 1,68 miljoni iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja tā ir 19. lielākā pilsēta Indijā.

== Atsauce ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Indijas pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Indijas pilsētas]]</text>
      <sha1>fnvnfh6l3ogghwckcrytmxkuqlw1u77</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GNK Dinamo Zagreb</title>
    <ns>0</ns>
    <id>189151</id>
    <revision>
      <id>4485454</id>
      <parentid>4344332</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:45:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4485454</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4500" sha1="qo9zstmcwd78ex11wsuxc76gaycm75m" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0076bd
| nos     = ''GNK Dinamo Zagreb''
| logo    = [[Attēls:DinamoZagreb.svg|150px]]
| pilns   = ''Građanski nogometni klub &lt;br /&gt;Dinamo Zagreb''
| iesauka = ''Plavi'' (zilie)
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Zagreba}}
| dib     = 1945
| dib_mēn = 6
| dib_dat = 9 
| stad    = ''[[Stadion Maksimir]]''
| ietilp  = 35 123
| prez    = {{flaga|Horvātija}} Velimirs Zajecs
| tren    = {{flaga|Horvātija}} [[Mario Kovačevičs]]
| līga    = [[Horvātijas futbola līga]]
| sez     = 2025.—2026.
| poz     = 1. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _dzagreb2425h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _dzagreb2425hl
| leftarm1 = 0000BB
| body1 = 0000BB
| rightarm1 = 0000BB
| shorts1 = 0000BB
| socks1 = 0000BB
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _dzagreb2425a
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _dzagreb2425al
| leftarm2 = CCFF00
| body2 = CCFF00
| rightarm2 = CCFF00
| shorts2 = CCFF00
| socks2 = CCFF00
| pattern_la3 = _dzagreb2425t
| pattern_b3 = _dzagreb2425t
| pattern_ra3 = _dzagreb2425t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _dzagreb2425tl
| leftarm3 = 0A1A28
| body3 = 0A1A28
| rightarm3 = 0A1A28
| shorts3 = 0A1A28
| socks3 = 0A1A28
}}
'''''GNK Dinamo Zagreb''''' ir [[Horvātija]]s futbola klubs no [[Zagreba]]s. Klubs dibināts 1945. gadā. Kopš 1993. gada ''Dinamo Zagreb'' 25 reizes ir kļuvis par Horvātijas čempionu un 17 reizes izcīnījis Horvātijas kausu. Septiņas reizes ir piedalījies [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā, bet ne reizi nav ticis nākamajā kārtā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (25, rekords): 1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24
** Vicečempioni (5): 1946, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2016–17
* '''Horvātijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (17, rekords): 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2020–21, 2023–24
** Finālisti (7): 1992, 1992–93, 1994–95, 1999–2000, 2013–14, 2016–17, 2018–19
* '''Horvātijas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroasupcuphist.html |title=Croatia Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8, rekords): 2002, 2003, 2006, 2010, 2013, 2019, 2022, 2023
** Finālisti (2): 2004, 2014
* '''Dienvidslāvijas čempionāts'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html#yug |title=Yugoslavia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (4): 1947–48, 1953–54, 1957–58, 1981–82
** Vicečempioni (11): 1946–47, 1950–51, 1959–60, 1962–63, 1965–66, 1966–67, 1968–69, 1976–77, 1978–79, 1989–90, 1990–91
* '''Dienvidslāvijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html#yug |title=Yugoslavia - Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1951, 1959–60, 1962–63, 1964–65, 1968–69, 1979–80,1982–83
** Finālisti (8): 1950, 1963–64, 1965–66, 1971–72, 1975–76, 1981–82, 1984–85, 1985–86
* '''Starppilsētu izstāžu kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3a.html|title=Fairs' Cup |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1966–67
** Finālisti (1): 1962–63

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|NK Dinamo Zagreb|GNK Dinamo Zagreb}}
* [https://web.archive.org/web/20110703201238/http://www.gnkdinamo.hr/ Kluba oficiālā vietne] {{hr ikona}} {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Dinamo Zagreb}}
[[Kategorija:Zagrebas &quot;Dinamo&quot;]]</text>
      <sha1>qo9zstmcwd78ex11wsuxc76gaycm75m</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485455</id>
      <parentid>4485454</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:45:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4485455</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4511" sha1="piwdfsli1g3vr8ygadv5kjq5oguyj6p" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0076bd
| nos     = ''GNK Dinamo Zagreb''
| logo    = [[Attēls:DinamoZagreb.svg|150px]]
| pilns   = ''Građanski nogometni klub &lt;br /&gt;Dinamo Zagreb''
| iesauka = ''Plavi'' (zilie)
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Zagreba}}
| dib     = 1945
| dib_mēn = 6
| dib_dat = 9 
| stad    = ''[[Stadion Maksimir]]''
| ietilp  = 35 123
| prez    = {{flaga|Horvātija}} Velimirs Zajecs
| tren    = {{flaga|Horvātija}} [[Mario Kovačevičs]]
| līga    = [[Horvātijas futbola līga]]
| sez     = 2025.—2026.
| poz     = 1. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _dzagreb2425h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = _dzagreb2425hl
| leftarm1 = 0000BB
| body1 = 0000BB
| rightarm1 = 0000BB
| shorts1 = 0000BB
| socks1 = 0000BB
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _dzagreb2425a
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _dzagreb2425al
| leftarm2 = CCFF00
| body2 = CCFF00
| rightarm2 = CCFF00
| shorts2 = CCFF00
| socks2 = CCFF00
| pattern_la3 = _dzagreb2425t
| pattern_b3 = _dzagreb2425t
| pattern_ra3 = _dzagreb2425t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _dzagreb2425tl
| leftarm3 = 0A1A28
| body3 = 0A1A28
| rightarm3 = 0A1A28
| shorts3 = 0A1A28
| socks3 = 0A1A28
}}
'''''GNK Dinamo Zagreb''''' ir [[Horvātija]]s futbola klubs no [[Zagreba]]s. Klubs dibināts 1945. gadā. Kopš 1993. gada ''Dinamo Zagreb'' 25 reizes ir kļuvis par Horvātijas čempionu un 17 reizes izcīnījis Horvātijas kausu. Septiņas reizes ir piedalījies [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīrā, bet ne reizi nav ticis nākamajā kārtā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (26, rekords): 1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 1999–00, 2002–03, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2012–13, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21, 2021–22, 2022–23, 2023–24, 2025–26
** Vicečempioni (5): 1946, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2016–17
* '''Horvātijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |accessdate={{dat|2017|10|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (17, rekords): 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 2000–01, 2001–02, 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2011–12, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2020–21, 2023–24
** Finālisti (7): 1992, 1992–93, 1994–95, 1999–2000, 2013–14, 2016–17, 2018–19
* '''Horvātijas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroasupcuphist.html |title=Croatia Super Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8, rekords): 2002, 2003, 2006, 2010, 2013, 2019, 2022, 2023
** Finālisti (2): 2004, 2014
* '''Dienvidslāvijas čempionāts'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html#yug |title=Yugoslavia - List of Champions |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (4): 1947–48, 1953–54, 1957–58, 1981–82
** Vicečempioni (11): 1946–47, 1950–51, 1959–60, 1962–63, 1965–66, 1966–67, 1968–69, 1976–77, 1978–79, 1989–90, 1990–91
* '''Dienvidslāvijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html#yug |title=Yugoslavia - Cup Finals |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1951, 1959–60, 1962–63, 1964–65, 1968–69, 1979–80,1982–83
** Finālisti (8): 1950, 1963–64, 1965–66, 1971–72, 1975–76, 1981–82, 1984–85, 1985–86
* '''Starppilsētu izstāžu kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/ec3a.html|title=Fairs' Cup |accessdate={{dat|2016|2|2||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1966–67
** Finālisti (1): 1962–63

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commons category|NK Dinamo Zagreb|GNK Dinamo Zagreb}}
* [https://web.archive.org/web/20110703201238/http://www.gnkdinamo.hr/ Kluba oficiālā vietne] {{hr ikona}} {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Dinamo Zagreb}}
[[Kategorija:Zagrebas &quot;Dinamo&quot;]]</text>
      <sha1>piwdfsli1g3vr8ygadv5kjq5oguyj6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vernadska</title>
    <ns>0</ns>
    <id>190397</id>
    <revision>
      <id>4485665</id>
      <parentid>3845800</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T01:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485665</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7709" sha1="lj49vggkdws1jj0yzr5amcoumn6ssoa" xml:space="preserve">{{Polārstacijas infokaste
| nosaukums            = Vernadska
| oriģinālnosaukums    = Академік Вернадський
| oriģinālnosaukums1   =
| attēls               = Weradskyi4(js).jpg
| paraksts             =
| karte                = Antarktīda
| paraksta_izvietojums = right
| valsts               = {{UKR}}
| latd=65| latm=14| lats=44| latNS= S
| longd=64| longm= 15| longs= 28| longEW=W
| novietojums          = [[Argentīnas salas]] 
| tips                 = vissezonas
| atvērta              = 1947
| atvērta_piezīme      = &lt;!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --&gt;
| slēgta               =
| slēgta_piezīme       = &lt;!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --&gt;
| pieder               = 
| pers_vasara          =24
| pers_ziema           =10
| augstums             =
| vid_t                = 
| vas_t                =
| ziem_t               = -47
| laika_zona           = &lt;!-- formātā UTC+/-xx --&gt;
| mājaslapa            = uac.gov.ua/en/vernadsky-station-en/&lt;!-- mājaslapa; bez http:// daļas --&gt;
}}
'''Vernadska''' ({{val|uk|Академік Вернадський}}) ir vienīgā [[Ukraina]]s [[polārstacija]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Izvietojusies nelielās [[Galindesa sala]]s ziemeļrietumu galā [[Argentīnas salas|Argentīnas salu]] grupā ap 8 km no [[Antarktīdas pussala]]s [[Greiema krasts|Greiema krasta]]. Stacijas nosaukums līdz 1996. gada februārim bija '''Faradeja''' un piederēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]], kas to par simbolisku cenu (1 [[GBP|mārciņu]]) pārdeva Ukrainai.

== Vinterailendas stacija ==

Pirmā britu polārstacija Argentīnas salās '''Ardžentainailendsa''' ''(Argentine Islands)'' vai '''Bāze F''' ''(Base F)'' tika izveidota 1947. gada 7. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.antarctica.ac.uk/about_bas/our_history/stations_and_refuges/faraday.php |title=Faraday Station F — History |access-date={{dat|2012|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130518035834/http://www.antarctica.ac.uk//about_bas/our_history/stations_and_refuges/faraday.php }}&lt;/ref&gt; Būvniecībai tika izvēlēta vieta [[Vinterailenda]]s salā, kur 1935.—1936. gadā bija izvietota [[Britu Greiema Zemes ekspedīcija]]s pirmā ziemošanas nometne. Nometnes būda nebija saglabājusies — iznīcināta, iespējams, cunami rezultātā, 1946. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ukaht.org/downloads/pdfs/VisitorsWordie.pdf |title=Wordie House, Winter Island. Antartic Treaty visitors site guide |access-date={{dat|2014|02|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304033702/http://www.ukaht.org/downloads/pdfs/VisitorsWordie.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}&lt;/ref&gt; Stacijas galvenā ēka tika nosaukta par “Vordija māju” ''(Wordie House)'' par godu skotu ģeologam un polārpētniekam [[Džeimss Vordijs|Džeimsam Vordijam]], [[Ernests Šekltons|Ernesta Šekltona]] Impērijas transantarktiskās ekspedīcijas dalībniekam, kurš apmeklēja staciju tās būvniecības laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.antarctica.ac.uk/about_antarctica/environment/special_areas/wordie_house.php |title=Wordie House, Argentine Islands - Antarctic Historic Site and Monument |access-date={{dat|2012|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2007|10|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071004230759/http://www.antarctica.ac.uk/about_antarctica/environment/special_areas/wordie_house.php }}&lt;/ref&gt; Stacijas galvenā pētniecības joma bija [[meteoroloģija]] un personāls parasti bija 4—5 cilvēki. Stacija tika paplašināta 1951. gadā, bet 1954. gadā pārnesta 600 m uz ziemeļiem uz Galindesa salu. 1960. gadā Vinterailendas staciju pārziemošanai izmantoja [[Karvahala|Adelaidas]] stacijas personāls, kas ledus apstākļu dēļ nespēja sasniegt savu staciju. 1995. gadā Vordija mājai tika piešķirts [[ASPA|speciāli aizsargāta vēstures pieminekļa]] statuss un to apsaimnieko Vernadskas stacijas personāls. Ēka tika rekonstruēta 1995./1996. gada vasarā un tajā iekārtots memoriālais muzejs. Populārs antarktiskā tūrisma galamērķis.

== Faradeja ==
1954. gada februārī Galindesa salas [[Marinas rags|Marinas ragā]] tika uzbūvēta jauna Ardžentainailendsas stacijas galvenā ēka, kas spēja izmitināt 10 ziemotāju komandu. Stacijas galvenā ēka tika nosaukta par Kronēšanas māju ''(Coronation House)'' par godu karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] kronēšanai. Šajā pat gadā stacijā papildus meteoroloģiskajiem novērojumiem tika uzsākta radiozondēšanas programma; vēlākos gados stacijā tika ierīkota [[ģeofizika|ģeofiziskā]] [[observatorija]]. Stacija vairākkārt paplašināta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.antarctida.kiev.ua/english/ |title=Ukrainian Antarctic Station &quot;Akademik Vernadsky&quot;. History |access-date={{dat|2012|06|07||bez}} |archive-date={{dat|2007|11|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20071121013713/http://www.antarctida.kiev.ua/english/ }}&lt;/ref&gt; 1977. gada 15. augusta stacija tika pārdēvēta par '''Faradeju''' ''(Faraday Station)'' par godu britu ķīmiķim un fiziķim [[Maikls Faradejs|Maiklam Faradejam]].

Stacija nepārtraukti darbojās līdz 1996. gadam un joprojām ir visilgāk nepārtraukti lietota [[Lielbritānija]]s zinātniskā stacija Antarktīdā.

== Vernadska ==
1993. gada novembrī Lielbritānijas valdība pa diplomātiskiem kanāliem izplatīja piedāvājumu kādai no valstīm, kam nav zinātnisko bāzu Antarktīdā, pārņemt Faradejas polārstaciju. Ukraina, kas 1992. gadā bija pievienojusies [[Antarktikas Līgums|Antarktikas Līgumam]], 1994. gadā atsaucās uz šo piedāvājumu. Jau 1994. gada 17. decembrī Faradejā ieradās 4 ukraiņu komanda, kas līdz 1995. gada 15. februārim iepazinās ar stacijas aprīkojumu un ekspluatāciju. 1995. gada 20. jūlijā [[Londona|Londonā]] tika parakstīts līgums, pēc kura stacija tiek nodota Ukrainai ne vēlāk par 1996. gada 31. martu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.uac.gov.ua/ua/history_station/ |title=Станція АКАДЕМІК ВЕРНАДСЬКИЙ: хроніка подій |access-date={{dat|2012|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120220120000/http://www.uac.gov.ua/ua/history_station/ |archivedate={{dat|2012|02|20||bez}} }}&lt;/ref&gt; Pirmā patstāvīgā Ukrainas antarktiskā ekspedīcija ieradās stacijā 1996. gada 31. janvārī un kopš tā laika stacija funkcionē nepārtraukti. Oficiālā stacijas pārņemšana notika 1996. gada 6. februārī un tā tika pārdēvēta par '''Vernadsku''' par godu ukraiņu filosofam un dabaszinātniekam, pirmajam Ukrainas Zinātņu akadēmijas prezidentam [[Vladimirs Vernadskis|Volodimiram Vernadskim]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20120627065019/http://www.uac.gov.ua/ua/station/ Національний антарктичний науковий центр Державного агентства з питань науки, інновацій та інформатизації України. Станція Академік Вернадський]
* [https://web.archive.org/web/20120506062119/http://www.mwadui.com/Faraday/Far_2.htm Faraday Antarctica 65° 15'S: 64° 16'W]
* [http://www.newzeal.com/theme/bases/Vernadsky.htm Antarctic Philately. Vernadsky]

{{Apvienotās Karalistes polārstacijas}}

[[Kategorija:Ukrainas polārstacijas]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes polārstacijas‎]]
[[Kategorija:Antarktiskās polārstacijas]]
[[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]]
[[Kategorija:Greiema krasts]]
[[Kategorija:Argentīnas salas]]</text>
      <sha1>lj49vggkdws1jj0yzr5amcoumn6ssoa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vija Celmiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>192058</id>
    <revision>
      <id>4485669</id>
      <parentid>4350921</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T02:35:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485669</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10892" sha1="a91uyi4umjhmy3pskzh8us1zj4usw2u" xml:space="preserve">{{Mākslinieka infokaste
| name          = Vija Celmiņa
| image         = 
| imagesize     = 
| caption       = 
| birthname     = 
| birthdate     = {{dzimšanas datums un vecums|1938|10|25}}
| location      = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| deathdate     = 
| nationality   = [[latvieši|latviete]]
| field         = [[glezniecība]], [[grafika]], [[pedagoģija]]
| training      = 
| movement      = [[hiperreālisms]]
| famous works  = ''Burning Man'' (1966), ''Ocean'' (1975), ''Large Desert'' (1975), ''Web #2'' (2000). 
| patrons       = 
| awards        =  ''Roswitha Haftmann Prize''&lt;br&gt;[[Attēls:LVA Order of the Three Stars - Commander BAR.svg|100px]] [[Triju Zvaigžņu ordenis]], 3. šķira (2019)
}}
'''Vija Celmiņa''' (''Vija Celmins'', dzimusi {{dat|1938|10|25}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gleznotāja un grafiķe, arī mākslas pasniedzēja. Viena no ievērojamākajām mūsdienu amerikāņu māksliniecēm, kas strādā hiperreālisma novirzienā.

== Dzīvesgājums ==
Vija Celmiņa dzimusi [[1938]]. gada 25. oktobrī [[Rīga|Rīgā]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara beigās]] [[1945]]. gadā viņa kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet [[1948]]. gadā pārcēlās uz dzīvi [[Indianapolisa|Indianapolē]] ASV. Viņa studēja mākslu Indiānas Universitātes Herona Mākslas un dizaina skolā (''Herron School of Art and Design''), kuru beidza 1962. gadā. Gleznoja lielu dimensiju darbus tolaik valdošā abstraktā ekspresionisma manierē. No 1962. gada mita [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] krastā Venises pilsētā pie [[Losandželosa]]s Kalifornijā, kur iekārtoja savu darbnīcu. 1965. gadā ieguva mākslas maģistra grādu (MFA) un strādāja par glezniecības mācībspēku Kalifornijas Universitātē Irvainā (''UC Irvine''). Šā perioda darbos jūtama viņas interese par popārtu un hiperreālismu.

1980. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]] un 90. gadu sākumā sāka strādāt pie darbu sērijas &quot;Zirnekļa tīkls”. Izmantodama fotogrāfijas, Vija Celmiņa radīja gleznas un zīmējumus, kuros attēloja vienīgi ūdens virsmu, tuksneša smiltis un zvaigžņotās debesis.
 
Vijas Celmiņas personālizstādes un retrospektīvas sarīkotas daudzos muzejos un galerijās, tai skaitā Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejā Ņujorkā (''Whitney Museum of American Art'', 1973, 1993), Deivida Makkī galerijā Ņujorkā (''David McKee Gallery'', 1983, 1988, 1992, 1995, 1996, 2001), Mūsdienu mākslas muzejā Losandželosā (''Museum of Contemporary Art'', 1994), Kartjē fondā Parīzē (''Fondation Cartier pour l’Art Contemporain'', 1995), Mūsdienu mākslas institūtā Londonā (''Institute of Contemporary Art''), Karalienes Sofijas Nacionālajā mākslas muzejā Madridē (''Museo Nacional de Arte Reina Sofia''), Vintertūras mākslas muzejā (''Kunstmuseum Winterthur''), Modernās mākslas muzejā Frankfurtē (''Museum für Moderne Kunst'', 1996—1997), ''Anthony d'Offay Gallery'' Londonā (1999), [[Metropoles mākslas muzejs|Metropolitēna muzejā Ņujorkā]] (''The Metropolitan Museum of Art'', 2002). Viņas darbi atrodas daudzos mākslas muzejos un galerijās ASV, tai skaitā Mūsdienu mākslas muzejā, Vitnijas muzejā un Metropolitēna muzejā Ņujorkā, Vašingtonas Nacionālajā galerijā, kā arī Pompidū centrā Parīzē. 2005. gadā viņa kopā ar dzejnieku Eliotu Veinbergeru publicēja grāmatu ''The Stars'' (&quot;Zvaigznes&quot;) ar naksnīgo debesu attēliem angļu, arābu, ķīniešu, hindi, japāņu un maoru valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.artbook.com/0870707043.html |title=Vija Celmins &amp; Eliot Weinberger: The Stars |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130514013341/http://www.artbook.com/0870707043.html |archivedate={{dat|2013|05|14||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2008. gadā māksliniecei piešķīra vienu no augstākajām Eiropas mākslas balvām — Rosvitas Haftmanes balvu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kultura.lv/lv/persons/27/ |title=www.kultura.lv |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090210085137/http://www.kultura.lv/lv/persons/27/ |archivedate={{dat|2009|02|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Daiļrades raksturojums ==
V.Celmiņa savā agrīnajā daiļradē ar eļļas krāsām uz audekla un ogli uz papīra veidoja drīzāk draudīgu noskaņojumu, atkārtoti saistītu ar vardarbības tematu: šaujamierocis izstieptā rokā vai degošs vīrietis, kas izkāpj no automašīnas. Jo īpaši 1960. gados tapušie darbie atspoguļoja kara un iekšpolitisku agresiju rezultātā destabilizētu pasauli.
Pēc 1990. gada māksliniece fotogravīras tehnikā melnos un pelēkos toņos attēloja tvertas naksnīgas debesis vai zirnekļa tīklus tuvskatā. Darbi bieži vien radīti mēnešiem ilgā procesā un «izrauj vērotāju no tveramās ikdienas, atdodot viņam mieru un laiku, ko tas zaudējis uz ielas un masu mediju ietekmē».&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/vijai-celminai-pieskirta-prestiza-balva-maksla-621095 Vijai Celmiņai piešķirta prestiža balva mākslā. Ojārs J.Rozītis. [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2008. gada 12. augustā]&lt;/ref&gt;

Nikolajs Bulmanis savā recenzijā par Viju Celmiņu rakstīja. ka viņai &quot;ir raksturīga spēja saskanīgi sakausēt un būtiski sintezēt mākslas darbā it kā pilnīgi pretrunīgas koncepcijas. Emocijas noliegums ikdienišķo priekšmetu atlasē, kas pati par sevi savā vizuālā prezentācijā ietveŗ visdziļāko cilvēka emociju − vientulību. Kolorītisks minimālisms, pilnīga atteikšanās no prīmārām krāsām, visa darba radīšana vienā pelēki brūnganā tonalitātē ietveŗ sevī lirisku kolorīta noskaņu, proti maiguma emociju. Šai kolorītiskajā lirismā Celmiņai šķiet sasaukšanās ar viņas cienīto Filipu Gastonu, kas amerikāņu mākslas vēsturē it bieži apzīmēts par abstrakto impresionistu. Un pāri visam kopējā Celmiņas mākslas ievirze it kā atspoguļo šo spēju pretpolu harmoniskā saaušanā. Ja šī kopējā ievirze ir it kā tiekšanās pēc vienkāršības un skaidrības, tad daiļrades process tā īstenošanai ir reizē pilnīgi intuitīvs un apbrīnojami mērķtiecīgs. Tā Celmiņas māksla savā intuitīvā ievirzē ir emocionāla un savā mērķtiecīgā augstas koncentrētības izpildē dziļi racionāla. Koncentrētā darbā radīts sirds un prāta sakausējums.

Celmiņas mākslas pamatā ir ikdienišķu lietu un dabas redzējums. Savā vienkāršībā un savstarpējo attiecību mērogā šis lietu un it īpaši dabas redzējums ir latvisks − intims. Celmiņa apveltīta ar izcilām darba spējām, kas izpaužas īsti profesionālā koncentrācijā, savus mākslinieciskos mērķus īstenojot. Darba tikums, spēja pastāvēt un tiekšanās pēc skaidrības ir talanti, ko Celmiņa apzinās mantojusi no saviem senčiem. „Manī ir latviešu zemnieces stiprums”, ar pārliecību saka māksliniece, reizē norādot, ka viņas personīgo vērtību skālā visu ietveŗošs humānisms ir nozīmīgāks par šauru nacionālu orientāciju.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://zagarins.net/jg/jg132/JG132_Bulmanis.htm |title=Nikolajs Bulmanis. Par Viju Celmiņu un viņas mākslu. Jaunā Gaita, 1981. nr. 132. |access-date={{dat|2012|06|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920075107/http://zagarins.net/JG/jg132/JG132_Bulmanis.htm |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
* 1996. ASV Mākslas akadēmijas balva
* 1997. Makartūru stipendija
* 2008. Rosvitas Haftmanes balva
* 2009. Vizuālās mākslas balva (''Visual Arts Fellow Award'')
* 2023. Praemium Imperiale&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.praemiumimperiale.org/en/laureate-en/laureates-en/celmins-en|title=Vija Celmins, Painting 2023|website=www.praemiumimperiale.org|access-date=2023-09-14|language=en-gb|archive-date=2023-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230920022413/https://www.praemiumimperiale.org/en/laureate-en/laureates-en/celmins-en}}&lt;/ref&gt;

== Personālizstādes ==
* 1973. Vitnijas Amerikāņu mākslas muzejs [[Ņujorka]]
* 1992. Laikmetīgās mākslas institūts, [[Filadelfija]]
* 1994. Laikmetīgās mākslas institūts, [[Londona]]
* 2002. [[Metropoles mākslas muzejs]], [[Ņujorka]]
* 2002. Modernās mākslas muzejs, [[Frankfurte pie Mainas]]
* 2006. Apgabala mākslas muzejs, [[Losandželosa]]
* 2006. [[Žorža Pompidū centrs|Pompidū centrs]], [[Parīze]]
* 2010. Menilu kolekcija, [[Hjūstona]]
* 2011. Ludviga muzejs, [[Ķelne]]
* 2014. [[Rīgas birža (mākslas muzejs)|Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas birža]], [[Rīga]]
* 2023. [https://www.hamburger-kunsthalle.de/en/exhibitions/vija-celmins-gerhard-richter-0 Hamburgas mākslas muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240425152445/https://www.hamburger-kunsthalle.de/en/exhibitions/vija-celmins-gerhard-richter-0 |date={{dat|2024|04|25||bez}} }} (Hamburger Kunsthalle), Hamburga

== Literatūra ==
* Jean Christophe Ammann. ''Das Glück zu sehen'', ''Zum Werk von Vija Celmins'', S. 114 ff, Lindinger + Schmid, 1998 {{ISBN|3-929970-35-X}} (vāciski)
*Elita Ansone. Vija Celmiņa, Dubultā realitāte, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīga, 2014, {{ISBN|978-9934-8236-9-5}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20120604160825/http://www.arterritory.com/lv/teksti/raksti/1186-vijas_celminas_klatbutne/ Elīna Zuzāne. Vijas Celmiņas klātbūtnē.]
* [http://www.diena.lv/izklaide/maksla/muzeja-apsargs-atzist-sevi-par-vainigu-vertiga-vijas-celminas-darba-sabojasana-648250 Muzeja apsargs atzīst sevi par vainīgu vērtīga Vijas Celmiņas darba sabojāšanā. Ojārs J.Rozītis. Diena, 2009. gada 25. janvārī]
* [http://images.google.fr/images?sourceid=navclient&amp;ie=UTF-8&amp;rls=GGLD,GGLD:2004-38,GGLD:en&amp;q=vija+celmins Darbi]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.pbs.org/art21/artists/celmins/index.html Dokumentālā filma]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111015122320/http://www.pbs.org/art21/artists/celmins/index.html |date={{dat|2011|10|15||bez}} }}
* [http://www.pbs.org/art21/artists/celmins/index.html Biogrāfija]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111015122320/http://www.pbs.org/art21/artists/celmins/index.html |date={{dat|2011|10|15||bez}} }} (angliski)
* [https://web.archive.org/web/20121128191828/http://www.whatbirdsgiveup.com/artist-talk-vija-celmins-at-the-menil/ Artist Talk – Vija Celmins at the Menil] (angliski)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Celminza, Vija}}
[[Kategorija:1938. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu mākslinieki]]
[[Kategorija:Latvijas gleznotāji]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV latvieši]]
[[Kategorija:Trimdas latvieši]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>a91uyi4umjhmy3pskzh8us1zj4usw2u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ojārs Siliņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>193534</id>
    <revision>
      <id>4485698</id>
      <parentid>4352071</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:34:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4485698</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14097" sha1="d6ztrp1mcotmgzi73hg7yo8ywj853xx" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Ojārs Siliņš
 |       vārds_orig = 
 |           attēls = 1ojarssilins2015.jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Ojārs Siliņš 2015. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|7|20}}
 |          dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |           garums = {{mērv|cm=204}}
 |            svars = {{mērv|kg=98}}
 |              poz = [[vieglais uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 
 |         kar_beig = 
 |             alga = 
 |          iesauka = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |       vidusskola = [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija]]
 |          koledža = 
 |       augstskola = 
 |     universitāte = 
 |       izgl iest1 = 
 |   izgl iest1_nos = 
 |       izgl iest2 = 
 |   izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]]
 |           numurs = 
 |            amats = 
 |             līga = [[Polijas basketbola līga|PLK]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 
 |          dr_gads = 
 |          dr_līga = 
 |           dr_kom = 
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2009—2010
 |          klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK &quot;Ķeizarmežs&quot;]]
 |         kl_sez 2 = 2012—2016
 |          klubs 2 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Reggiana|Reggiana]]''
 |         kl_sez 3 = 2016—2017
 |          klubs 3 = {{flaga|Vācija}} [[Bonnas &quot;Telekom Baskets&quot;]]
 |         kl_sez 4 = 2017—2018
 |          klubs 4 = {{flaga|Itālija}} ''[[Aquila Basket Trento]]''
 |         kl_sez 5 = 2018
 |          klubs 5 = {{flaga|Itālija}} ''[[Alma Trieste]]''
 |         kl_sez 6 = 2018—2019
 |          klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Sidigas Avellino]]''
 |         kl_sez 7 = 2019—2020
 |          klubs 7 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Brescia|Brescia]]''
 |         kl_sez 8 = 2020
 |          klubs 8 = {{flaga|Francija}} ''[[Gravelines]]'' 
 |         kl_sez 9 = 2020—2021
 |          klubs 9 = {{flaga|Kazahstāna}} ''[[Astana BK]]''
 |         kl_sez 10= 2021—2022
 |          klubs 10= {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]]
 |         kl_sez 11= 2022—2024
 |          klubs 11= {{flaga|Polija}} [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]]
 |         kl_sez 12= 2024—pašlaik
 |          klubs 12= {{flaga|Polija}} [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 2016-pašlaik
 |           taut 1 = {{Bk|LAT}} 
&lt;!------ Trenera karjera ------&gt;
 |   tr_klubs_sez 1 = 
 |       tr_klubs 1 = 
 |   tr_klubs_sez 2 = 
 |       tr_klubs 2 = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* 2x Polijas čempions &lt;small&gt;(2025, 2026)&lt;/small&gt;
* [[ENBL]] čempions &lt;small&gt;(2023)&lt;/small&gt;
* Polijas superkauss &lt;small&gt;(2022)&lt;/small&gt;
* Kazahstānas čempions &lt;small&gt;(2021)&lt;/small&gt;
* Itālijas superkauss &lt;small&gt;(2015)&lt;/small&gt;
* [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss]] &lt;small&gt;(2014)&lt;/small&gt;
 |           aģenti = Mārtiņš Bērziņš
 |            slavz = 
 |          dzimums = 
 |        atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = jā
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}}
{{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}}
{{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}}
{{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}}
}}
'''Ojārs Siliņš''' (dzimis {{dat|1993|7|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Polija]]s klubu [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]], ar kuru divreiz pēc kārtas uzvarējis Polijas čempionātā. [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs.

== Karjera ==
Jaunatnes basketbolā O. Siliņš bija Basketbola skolas &quot;Rīga&quot; Daugavas sporta nama sistēmas audzēknis (treneris Mārtiņš Fomins), pārstāvējis tā komandu [[LJBL]]. 16 gadu vecumā debitēja pieaugušo basketbolā, pārstāvot [[BK &quot;Ķeizarmežs&quot;]], kas spēlēja [[Latvijas Basketbola līga|Latvijas Basketbola līgā]] un [[Baltijas Basketbola līga|Baltijas Basketbola līgā]].

Šajā pašā sezonā (2010. gadā) viņš [[Itālija]]s basketbola akadēmijas, [[Roma|Romā]] bāzētās ''[[Stella Azzurra]]'' sastāvā piedalījās jauniešu Eirolīgā, kļūstot par Romas posma labāko punktu guvēju. Dažus mēnešus vēlāk viņš pievienojās Itālijas klubam ''[[Reggio Emilia]]''.

== Klubu karjera ==
2012. gada pavasarī O. Siliņš noslēdza pirmo profesionālo līgumu ar ''[[Pallacanestro Reggiana|Reggiana]]'' klubu uz trim sezonām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/16052012-ojaram_silinam_tris_gadu_ligums_ar_a_seri|title=Ojāram Siliņam trīs gadu līgums ar A sērijas klubu &quot;Reggio Emilia&quot;|date=2012. gada 16. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; Debitēja pieaugušo komandā ar 13 punktu guvumu 25 minūtēs 2011. gada nogalē vēl kā jaunatnes sistēmas spēlētājs, piedaloties kausa izcīņas spēlē. Iepriekš divas sezonas pārstāvēja kluba jauniešu komandu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/27072010-ojars_silins_parcelas_uz_italiju|title=Ojārs Siliņš pārceļas uz Itāliju|date=2010. gada 27. jūl.|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt; Otrajā pilnvērtīgajā profesionāļa sezonā jau bija kļuvis par komandas pamata piecinieka spēlētāju, piedaloties gan Itālijas čempionāta, gan [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|FIBA Eiropas Izaicinājuma kausa]] izcīņā. 2014. gadā Siliņš pieteicās [[2014. gada NBA drafts|NBA draftam]], taču netika izvēlēts. 2015. gada jūnijā bija viens no komandas līderiem Itālijas čempionāta finālsērijā, tomēr septiņu spēļu sērijā zaudēja, kļūstot par Itālijas vicečempionu. tā paša gada rudenī ar komandu pirmo reizi kluba vēsturē izcīnīja Itālijas Superkausu, pārspējot Eirolīgas klubu [[Milānas &quot;Olimpia&quot;]]. 2016. gada jūnijā otro gadu pēc kārtas kļuva par Itālijas vicečempionu.

2016. gada oktobrī pievienojās Boonas &quot;Telekom Baskets&quot; komandai Vācijā, parakstot ar to līgumu uz vienu mēnesi. Parādījis labu sniegumu, Siliņš pagarināja līgumu ar klubu, lai gan esot bijuši piedāvājumi arī no citiem klubiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/sports/190667-ojars-silins-paliks-telekom-baskets-lidz-sezonas-beigam.htm|title=Ojārs Siliņš paliks &quot;Telekom Baskets&quot; līdz sezonas beigām|website=nra.lv}}&lt;/ref&gt; 2017. gada vasarā Siliņš parakstīja līgumu uz vienu sezonu ar ''[[Aquila Basket Trento]]'' klubu, pēc vienas sezonas pārtraukuma atgriežoties Itālijā un [[ULEB Eirokauss|ULEB Eirokausā]]. 2018. gada jūnijā Siliņš vēlreiz iekļuva A sērijas finālā, bet arī šoreiz piedzīvoja zaudējumu.

2018. gada oktobrī O. Siliņš parakstīja līgumu ar Itālijas klubu ''[[Alma Trieste]]'', kur spēlēja kopā ar citu latvieti [[Artūrs Strautiņš|Artūru Strautiņu]]. Pēc divu mēnešu darba Siliņš izmantoja līgumā paredzēto iespēju neturpināt līgumu ar klubu, bet janvārī uzbrucējs parakstīja līgumu ar ''[[Sidigas Avellino]]'' līdz sezonas beigām un pirmo reizi spēlēja [[FIBA Čempionu līgā]]. 2019./2020. gada sezonā basketbolists pārstāvēja Itālijas klubu ''[[Brescia]]'' un Francijas klubu ''[[Gravelines]]''. 2020. gada oktobrī Siliņš pievienojās [[Kazahstāna]]s basketbola klubam [[Astana]]s ''[[Astana BK]]'', kur spēlē kopā ar citu Latvijas basketbolistu [[Mārtiņš Meiers (basketbolists)|Mārtiņu Meieru]]. Pēc sekmīgas sezonas Nursultanā, kļūstot par Kazahstānas čempionu, 2021. gada vasarā O. Siliņš parakstīja līgumu ar [[Roberts Štelmahers|Roberta Štelmahera]] trenēto [[Igaunija]]s klubu [[Tallinas &quot;Kalev/Cramo&quot;]], kas spēlēja arī [[VTB Vienotā līga|VTB Vienotajā līgā]] un [[FIBA Čempionu līga|Čempionu līgā]].

2022. gada rudenī pievienojās [[Polija]]s klubam [[Ostrovas Velkopolskas &quot;Stal&quot;]], ar kuru sezonas noslēgumā kļuva par nesen izveidotās [[ENBL|Eiropas Ziemeļu basketbola līgas]] čempionu un Polijas līgas bronzas ieguvēju. Klubā pavadīja divas sezonas, un 2024. gada vasarā parakstīja līgumu ar citu Polijas klubu [[Varšavas &quot;Legia&quot; (basketbols)|Varšavas &quot;Legia&quot;]]. 2025. gada jūnijā Siliņš kļuva par Polijas čempionu,&lt;ref&gt;[https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/22062025-legia_uzbrucejam_silinam_8_8_septitaja_fi]&lt;/ref&gt; šo pašu panākumu kopā ar &quot;Legia&quot; atkārtojot arī 2026. gadā.

== Latvijas izlase ==
O. Siliņš Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]]. Spēlējis 2009. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-16 izlasēm|Eiropas U-16 čempionātā]], 2011. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]], 2012. un 2013. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas U-20 čempionātos]]. 2013. gadā Siliņš kļuva par [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas vicečempionu]], izslēgšanas mačos spēlējot bez maiņām un beidzot turnīru ar vidēji spēlē gūtiem 12 punktiem, 8,9 atlēkušajām bumbām un 2,1 bloķētu metienu (trešais rādītājs turnīrā). O. Siliņš laukumā pavadīja visilgāko spēles laiku (vidēji 37,9 minūtes) starp visiem čempionāta spēlētājiem.

2013. gadā pēc U-20 čempionāta savainojuma dēļ nepievienojās nacionālās valstsvienības treniņiem, bet 2014. gadā pēc pieteikšanās [[NBA drafts|NBA draftam]] O. Siliņš veltīja vasaru individuālajam darbam.

2015. gada vasarā iekļauts [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas nacionālās izlases]] pamata kandidātu sarakstā, tomēr savainojums lika atkal pārcelt debiju valstsvienībā par gadu. Debiju vīriešu valstsvienībā Siliņš beidzot piedzīvoja 2016. gada vasarā, pārstāvot Latviju [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|Riodežaneiro olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā Belgradā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://basket.lv/viriesu_izlase/28062016-bag |title=Bagatskis: Sastāva izvēle bija spēles stila, nevis spēlētāju kvalitātes jautājums |access-date={{dat|2016|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161225075420/http://basket.lv/viriesu_izlase/28062016-bag |archivedate={{dat|2016|12|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2017. gada O. Siliņš regulāri pārstāv Latvijas valstsvienību.

== Privātā dzīve ==
O. Siliņš ir [[Dailes teātris|Dailes teātra]] un kino aktiera [[Aivars Siliņš|Aivara Siliņa]] jaunākais dēls,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/110354-aivars-silins-ir-optimists-par-spiti-visam.htm |title=Aivars Siliņš ir optimists. Par spīti visam |access-date={{dat|2014|05|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150523014259/http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/110354-aivars-silins-ir-optimists-par-spiti-visam.htm |archivedate={{dat|2015|05|23||bez}} }}&lt;/ref&gt; gleznotāja [[Jānis Straumanis|Jāņa Straumaņa]] mazdēls, kā arī basketbola žurnālista un komentētāja Andreja Siliņa brālis un uzņēmējas un politiķes [[Elīna Treija|Elīnas Treijas]] pusbrālis.

== Panākumi ==

=== Klubu karjera ===
* {{flagicon|Italy}} ''[[Grissin Bon Reggio Emilia]]'' (2012—2016)
** [[Attēls:Flag of Europe.svg|20px]] [[FIBA Eiropas izaicinājuma kauss|Eiropas izaicinājuma kauss]]: (2014)
** [[Attēls:Flag of Italy.svg|20px]] [[Itālijas basketbola līgas A sērija|A sērijas]] vicečempions: (2015, 2016)
** [[Attēls:Flag of Italy.svg|20px]] Itālijas superkauss: (2015)
* {{flagicon|Italy}} ''[[Aquila Basket Trento]]'' (2017—2018)
** [[Attēls:Flag of Italy.svg|20px]] [[Itālijas basketbola līgas A sērija|A sērijas]] vicečempions: (2018)
* {{flagicon|Kazakhstan}} ''[[BC Astana]]'' (2020—2021)
** [[Attēls:Flag of Kazakhstan.svg|20px]] [[Kazahstānas basketbola čempionāts|Kazahstānas čempions]]: (2021)
* {{flagicon|Poland}} ''[[BM Stal Ostrów Wielkopolski]]'' (2022—2024)
** [[Attēls:Flag of Poland.svg|20px]] Polijas superkauss: (2022)
** [[Attēls:Flag of Poland.svg|20px]] [[Polijas basketbola čempionāts|Polijas bronza]]: (2023)
* {{flagicon|Poland}} ''[[Legia Warsaw (basketbols)|Legia Warsaw]]'' (2024—šobrīd)
** [[Attēls:Flag of Poland.svg|20px]] [[Polijas basketbola čempionāts|Polijas čempions]]: (2025)

=== Individuāli ===
* [[Itālijas basketbola līgas A sērija|A sērijas labākais aizsardzības spēlētājs]]: (2014)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/14052014-ojars_silins_labakais_aizsardzibas_spelet|title=Ojārs Siliņš – labākais aizsardzības spēlētājs Itālijā &quot;Sportando&quot; versijā|date=2014. gada 14. maijs|website=Sportacentrs.com}}&lt;/ref&gt;

=== Latvijas izlase ===
* [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Eiropas U-20 vicečempions]]: (2013)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://195.56.77.208/team/?teamid=1235 Spēlētāja profils] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121004082733/http://195.56.77.208/team/?teamid=1235 |date={{dat|2012|10|04||bez}} }} no [[Itālijas basketbola līgas A sērija]]s mājaslapas

{{Latvija vir basket 2013 U-20}}
{{Latvija vir basket 2011 U-19}}
{{Latvija vir basket 2011 U-18}}

{{DEFAULTSORT:Siliņš, Ojārs}}
[[Kategorija:1993. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]</text>
      <sha1>d6ztrp1mcotmgzi73hg7yo8ywj853xx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Volejbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vīriešiem</title>
    <ns>0</ns>
    <id>196701</id>
    <revision>
      <id>4485700</id>
      <parentid>3917325</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:42:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485700</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18238" sha1="f96oxcspif9rnpjqbwgxp6od61oucfs" xml:space="preserve">{{Volejbols 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
'''2012. gada vasaras olimpisko spēļu volejbola vīriešu turnīra''' rezultāti. 

== Priekšsacīkstes ==
*Visi spēļu sākuma laiki ir pēc Latvijas laika.
*Katras grupas četras labākās komandas iekļūst izslēgšanas turnīrā. Komandas iegūst 3 punktus, ja uzvar ar 3—0 vai 3—1, 2 punktus, ja uzvar ar 3—2, 1 punktu, ja zaudē ar 2—3, un 0 punktus, ja zaudē ar 0—3 vai 1—3.

=== A grupa ===
{|class=&quot;wikitable &quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
!colspan=3|
!colspan=2|Spēles
!colspan=3|Seti
!colspan=3|Punkti
|-
!width=40|Vieta
!width=220|Komanda
!width=33|{{Piezīme|PTS|Punkti}}
!width=33|{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=33|{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=33|{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=33|{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=50|{{Piezīme|A|Attiecība}}
!width=33|{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=33|{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=50|{{Piezīme|A|Attiecība}}
|-
|-bgcolor=#ccffcc
|1
|align=left| {{Sp|vb|BUL}}
|'''12'''
|4
|1
|13
|4
|3,250
|407
|390
|1,044
|-bgcolor=#ccffcc
|2
|align=left| {{Sp|vb|POL}}
|'''9'''
|3
|2
|11
|7
|1,571
|433
|374
|1,158
|-bgcolor=#ccffcc
|3
|align=left| {{Sp|vb|ARG}}
|'''9'''
|3
|2
|10
|7
|1,429
|382
|367
|1,041
|-bgcolor=#ccffcc
|4
|align=left| {{Sp|vb|ITA}}
|'''8'''
|3
|2
|10
|9
|1,111
|426
|413
|1,031
|-
|5
|align=left| {{Sp|vb|AUS}}
|'''7'''
|2
|3
|8
|10
|0,800
|395
|397
|0,995
|-
|6
|align=left| {{Sp|vb|GBR2}}
|'''0'''
|0
|5
|0
|15
|0,000
|274
|376
|0,729
|}

{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|29|N}}
  | laiks = 11:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-001.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|GBR2}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 18:25
  | S2 = 20:25
  | S3 = 24:26
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|BUL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|29|N}}
  | laiks = 16:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-003.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|AUS}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 21:25
  | S2 = 22:25
  | S3 = 20:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ARG}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|29|N}}
  | laiks = 22:00
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-005.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|ITA}}
  | rez1 = 1
  | rez2 = 3
  | S1 = 25:21
  | S2 = 20:25
  | S3 = 23:25
  | S4 = 14:25
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|POL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|31|N}}
  | laiks = 13:40
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-008.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|POL}}
  | rez1 = 1
  | rez2 = 3
  | S1 = 22:25
  | S2 = 27:29
  | S3 = 25:13
  | S4 = 23:25
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|BUL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|31|N}}
  | laiks = 16:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-009.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|ITA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 1
  | S1 = 25:17
  | S2 = 21:25
  | S3 = 25:17
  | S4 = 25:23
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|VEN}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|31|N}}
  | laiks = 22:00
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-011.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|GBR2}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 15:25
  | S2 = 18:25
  | S3 = 20:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|AUS}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|2|N}}
  | laiks = 14:20
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-014.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|AUS}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 23:25
  | S2 = 21:25
  | S3 = 22:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|BUL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|2|N}}
  | laiks = 18:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-016.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|POL}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:18
  | S2 = 25:20
  | S3 = 25:16
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ARG}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|2|N}}
  | laiks = 00:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-018.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|GBR2}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 19:25
  | S2 = 16:25
  | S3 = 20:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ITA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|4|N}}
  | laiks = 13:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-020.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|GBR2}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 16:25
  | S2 = 19:25
  | S3 = 18:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|POL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|4|N}}
  | laiks = 16:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-021.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|AUS}}
  | rez1 = 2
  | rez2 = 3
  | S1 = 25:21
  | S2 = 25:18
  | S3 = 21:25
  | S4 = 14:25
  | S5 = 13:15
  | komanda2 = {{Sp|vb|ITA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|4|N}}
  | laiks = 22:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-023.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|ARG}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 1
  | S1 = 25:18
  | S2 = 21:25
  | S3 = 25:19
  | S4 = 25:20
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|BUL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|6|N}}
  | laiks = 11:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-025.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|AUS}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 1
  | S1 = 25:21
  | S2 = 25:22
  | S3 = 18:25
  | S4 = 25:22
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|POL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|6|N}}
  | laiks = 16:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-027.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|ITA}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 30:32
  | S2 = 20:25
  | S3 = 19:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|BUL}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|6|N}}
  | laiks = 18:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-028.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|GBR2}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 18:25
  | S2 = 18:25
  | S3 = 15:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ARG}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}

=== B grupa ===
{|class=&quot;wikitable &quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
!colspan=3|
!colspan=2|Spēles
!colspan=3|Seti
!colspan=3|Punkti
|-
!width=40|Vieta
!width=220|Komanda
!width=33|{{Piezīme|PTS|Punkti}}
!width=33|{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=33|{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=33|{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=33|{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=50|{{Piezīme|A|Attiecība}}
!width=33|{{Piezīme|U|Uzvaras}}
!width=33|{{Piezīme|Z|Zaudējumi}}
!width=50|{{Piezīme|A|Attiecība}}
|-bgcolor=#ccffcc
|1
|align=left| {{Sp|vb|USA}}
|'''13'''
|4
|1
|14
|4
|3,500
|427
|370
|1,154
|-bgcolor=#ccffcc
|2
|align=left| {{Sp|vb|BRA}}
|'''11'''
|4
|1
|13
|5
|2,600
|418
|379
|1,103
|-bgcolor=#ccffcc
|3
|align=left| {{Sp|vb|RUS}}
|'''11'''
|4
|1
|12
|5
|2,400
|408
|352
|1,159
|-bgcolor=#ccffcc
|4
|align=left| {{Sp|vb|GER}}
|'''5'''
|2
|3
|6
|11
|0,545
|379
|388
|0,977
|-
|5
|align=left| {{Sp|vb|SRB}}
|'''5'''
|1
|4
|7
|13
|0.538
|413
|455
|0,908
|-
|6
|align=left| {{Sp|vb|TUN}}
|'''0'''
|0
|5
|1
|15
|0,067
|294
|395
|0,744
|}

{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|29|N}}
  | laiks = 13:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-002.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|RUS}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 31:29
  | S2 = 25:18
  | S3 = 25:17
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|GER}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|29|N}}
  | laiks = 9:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-004.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|USA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:17
  | S2 = 25:22
  | S3 = 25:21
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|SRB}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|29|N}}
  | laiks = 00:20
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-006.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:17
  | S2 = 25:21
  | S3 = 25:18
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|TUN}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|31|N}}
  | laiks = 11:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-007.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|SRB}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 1
  | S1 = 25:15
  | S2 = 25:21
  | S3 = 20:25
  | S4 = 25:18
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|TUN}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|31|N}}
  | laiks = 19:03
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-007.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|USA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:23
  | S2 = 25:16
  | S3 = 25:20
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|GER}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|7|31|N}}
  | laiks = 00:00
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-012.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:21
  | S2 = 25:23
  | S3 = 25:21
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|RUS}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|2|N}}
  | laiks = 11:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-013.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|SRB}}
  | rez1 = 2
  | rez2 = 3
  | S1 = 25:22
  | S2 = 29:27
  | S3 = 18:25
  | S4 = 20:25
  | S5 = 18:20
  | komanda2 = {{Sp|vb|GER}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|2|N}}
  | laiks = 16:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-015.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|RUS}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:21
  | S2 = 25:15
  | S3 = 25:23
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|TUN}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|2|N}}
  | laiks = 9:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-017.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 1
  | rez2 = 3
  | S1 = 25:23
  | S2 = 25:27
  | S3 = 19:25
  | S4 = 17:25
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|USA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|4|N}}
  | laiks = 11:30
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-019.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|GER}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:15
  | S2 = 25:16
  | S3 = 25:16
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|TUN}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|4|N}}
  | laiks = 19:10
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-022.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|RUS}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 2
  | S1 = 27:29
  | S2 = 19:25
  | S3 = 26:24
  | S4 = 25:16
  | S5 = 15:8
  | komanda2 = {{Sp|vb|USA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|4|N}}
  | laiks = 00:45
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-024.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 2
  | S1 = 22:25
  | S2 = 25:15
  | S3 = 20:25
  | S4 = 25:22
  | S5 = 15:9
  | komanda2 = {{Sp|vb|SRB}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|6|N}}
  | laiks = 13:55
  | informacija = [http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-026.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|RUS}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:15
  | S2 = 25:20
  | S3 = 25:17
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|SRB}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|6|N}}
  | laiks = 22:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-029.pdf Informācija]  
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|USA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:15
  | S2 = 25:19
  | S3 = 25:19
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|TUN}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|6|N}}
  | laiks = 00:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-030.pdf Informācija] 
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:21
  | S2 = 25:22
  | S3 = 25:19
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|GER}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{Round8-with third
&lt;!-- parameters --&gt; 
|RD1=Quarter-finals|RD2=Semi-finals|RD3=Gold medal match|Consol=Bronze medal match
&lt;!-- Date-Place|Team 1|Score 1|Team 2|Score 2 --&gt;
&lt;!-- Ceturtdaļfināli --&gt;
|8. augusts|'''{{Sp|vb|BUL}}'''|'''3'''|{{Sp|vb|GER}}|0
|8. augusts|{{Sp|vb|POL}}|0|'''{{Sp|vb|RUS}}'''|'''3'''
|8. augusts|{{Sp|vb|ARG}}|0|'''{{Sp|vb|BRA}}'''|'''3'''
|8. augusts|{{Sp|vb|USA}}|0|'''{{Sp|vb|ITA}}'''|'''3'''
&lt;!-- Pusfināli --&gt;
|10. augusts|{{Sp|vb|BUL}}|1|'''{{Sp|vb|RUS}}'''|'''3'''
|10. augusts|'''{{Sp|vb|BRA}}'''|'''3'''|{{Sp|vb|ITA}}|0
&lt;!-- Fināls --&gt;
|12. augusts|'''{{Sp|vb|RUS}}'''|'''3'''|{{Sp|vb|BRA}}|2
&lt;!-- Spēle par trešo vietu --&gt;
|12. augusts|{{Sp|vb|BUL}}|1|'''{{Sp|vb|ITA}}'''|'''3'''
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|8|N}}
  | laiks = 16:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-033.pdf Informācija] 
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:19
  | S2 = 25:17
  | S3 = 25:20
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ARG}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|8|N}}
  | laiks = 18:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-033.pdf Informācija]
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|USA}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 26:28
  | S2 = 20:25
  | S3 = 20:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ITA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|8|N}}
  | laiks = 21:30
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-032.pdf Informācija] 
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|POL}}
  | rez1 = 0
  | rez2 = 3
  | S1 = 17:25
  | S2 = 23:25
  | S3 = 21:25
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|RUS}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|8|N}}
  | laiks = 17:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-031.pdf Informācija]  
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BUL}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:20
  | S2 = 25:16
  | S3 = 25:14
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|GER}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}

=== Pusfināli ===
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|10|N}}
  | laiks = 17:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-035.pdf Informācija] 
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BUL}}
  | rez1 = 1
  | rez2 = 3
  | S1 = 21:25
  | S2 = 15:25
  | S3 = 25:23
  | S4 = 23:25
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|RUS}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}
----
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|10|N}}
  | laiks = 21:30
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-036.pdf Informācija]  
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BRA}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 0
  | S1 = 25:21
  | S2 = 25:12
  | S3 = 25:21
  | S4 = 
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ITA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}

=== Spēle par 3. vietu ===
{{Volejbola spēle
  | fons = 
  | datums = {{Dat|2012|8|12|N}}
  | laiks = 11:30
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-037.pdf Informācija]  
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|BUL}}
  | rez1 = 1
  | rez2 = 3
  | S1 = 19:25
  | S2 = 25:23
  | S3 = 22:25
  | S4 = 21:25
  | S5 = 
  | komanda2 = {{Sp|vb|ITA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}

=== Fināls ===
{{Volejbola spēle
  | fons = #ffffd0
  | datums = {{Dat|2012|8|12|N}}
  | laiks = 15:00
  | informacija =[http://www.fivb.org/vis_web/volley/MOG2012/pdf/P2-038.pdf Informācija]  
  | komanda1 = {{Sp-rt|vb|RUS}}
  | rez1 = 3
  | rez2 = 2
  | S1 = 19:25
  | S2 = 20:25
  | S3 = 29:27
  | S4 = 25:22
  | S5 = 15:9
  | komanda2 = {{Sp|vb|BRA}}
  | vieta = 
  | skatitaji = 
}}

==Vietu sadalījums==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: center;&quot;
!width=40|Vieta
!width=180|Komanda
|-
|{{Gold01}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|RUS}}
|- 
|{{Silver02}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|BRA}}
|- 
|{{Bronze03}}
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|ITA}}
|-
|4
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|BUL}}
|-
|rowspan=4|5
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|ARG}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|GER}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|POL}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|USA}}
|-
|rowspan=2|9
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|AUS}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|SRB}}
|-
|rowspan=2|11
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|GBR2}}
|-
|style=&quot;text-align:left;&quot;|{{Sp|vb|TUN}}
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20121113002835/http://www.london2012.com/volleyball/event/men/ 2012. gada olimpisko spēļu mājaslapas profils] {{en ikona}}

[[Kategorija:Sporta veidi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Volejbols olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>f96oxcspif9rnpjqbwgxp6od61oucfs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš A6 (Latvija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>200677</id>
    <revision>
      <id>4485471</id>
      <parentid>4483589</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:43:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ :</comment>
      <origin>4485471</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34852" sha1="ricoa123v0aw1u9ekgkkor5esrzvm8j" xml:space="preserve">{{Latvijas autoceļa infokaste
| numurs         = 6
| nosaukums      = Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)
| karte          = Road A6 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 306,5
| ārpus_pilsētas = 258,3
| ceļš_pilsētā   = 48,2
| segums         = asfalts
| e-ceļš         = {{E ceļa piktogramma|22}} {{E ceļa piktogramma|67}} {{E ceļa piktogramma|77}} {{E ceļa piktogramma|262}}
| reģions        = [[Vidzeme]], [[Latgale]]
| attēls         = Līksna Parish, LV-5456, Latvia - panoramio (2).jpg
| paraksts       = Autoceļu A6 un A14 sazarojums Līksnas pagastā.
}}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Rīga]] {{A ceļš|2}} {{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|1}} {{P ceļš|4}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{P ceļš|4}} (Satekles, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša iela]])}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|7}} {{A ceļš|8}} {{A ceļš|10}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|4}} (Krasta iela)}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{P ceļš|4}} (Slāvu iela), {{V ceļš|1}} ([[Dienvidu tilts]]) }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Rīga]] ([[Latgales iela (Rīga)|Latgales iela]]) }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|5}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Salaspils]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{A ceļš|4}} {{E ceļš|67}} {{E ceļš|77}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums||{{Pilsētas zīme}} [[Ikšķile]] {{P ceļš|10}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ogre]] (Rīgas iela) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|5}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ogre (upe)|Ogre]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|967}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ogre]] (Daugavpils iela) }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Ciemupe]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|982}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Ķilupe]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Ķegums]] (Rīgas iela) }}
{{Maršruta tabula/AP sakrītošs||{{P ceļš|8}} 0,6 km}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Ķegums]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Lielvārde]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Graužupīte]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|969}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rumbiņa]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|971}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Lielvārde]] }}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Kaibala]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|986}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Kaibala (upe)|Kaibala]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|985}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Dzelmes]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|974}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|32}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Dīvaja]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|918}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|87}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|958}} [[Aizkraukle]], [[Aizkraukles stacija]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Pērse]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Koknese]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|996}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|79}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|915}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Koknese]] }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|80}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/ciems zils||[[Rīteri]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|947}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|960}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|999}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|78}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|945}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|924}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|946}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|37}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Aiviekste]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|797}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Spuņģēni]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|811}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Spuņģēni]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Jēkabpils]] (Rīgas, Varoņu, Ventas iela) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|782}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{V ceļš|841}}}}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|12}} {{E ceļš|22}}}}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Jēkabpils]] (Daugavpils iela, Rīgas iela)}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Nereta (upe)|Nereta]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|770}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|795}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|754}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Līvāni]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|753}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Dubna (upe)|Dubna]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|63}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Līvāni]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|757}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|712}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|64}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|713}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|678}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Leiksna (upe)|Leiksna]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|679}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|14}} {{E ceļš|262}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|67}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|680}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|65}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|686}} [[Naujene]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|687}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|689}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|660}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|635}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Krāslava]] (Augusta iela) }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|62}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|69}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|61}} }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Krāslava]] (Rīgas iela) }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|643}} }}
{{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|627}} }}
{{Maršruta tabula/apdzīvota vieta||[[Kalnieši]] }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Indrica (upe)|Indrica]] }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|628}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|631}} }}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{V ceļš|656}} }}
{{Maršruta tabula/robeža||[[Patarnieki]] {{BLR}} — {{BLR ceļš|P20}}}}
|}
|}
'''A6''' autoceļš '''Rīga—Daugavpils—Krāslava—Baltkrievijas robeža (Pāternieki)''', arī '''Daugavpils šoseja''' ir [[Latvijas galvenie autoceļi|augstākās kategorijas]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ar [[Daugavpils|Daugavpili]] un tālāk ar [[Baltkrievija]]s robežu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |title=Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem |access-date={{dat|2012|09|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130513185309/http://www.likumi.lv/doc.php?id=198589 |archivedate={{dat|2013|05|13||bez}} }}&lt;/ref&gt; A6 līdz [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] ietilpst starptautiskajā autoceļā {{E ceļš|22}}, posmā starp [[Rīgas apvedceļš|Rīgas apvedceļa]] pieslēgumiem starp {{A ceļš|5}} un {{A ceļš|4}} ir daļa no autoceļiem {{E ceļš|67}} un {{E ceļš|77}}, bet Daugavpils apvedceļa posmā — {{E ceļš|262}}. Autoceļa kopgarums ir 307 km un tas visā garumā ir ar asfaltbetona segumu.

== Satiksme ==
Autoceļa posmā ar četrām braukšanas joslām no Salaspils līdz Ikšķilei (19,65. – 28,3. km) atļautais braukšanas ātrums 2026. gada vasaras sezonā ir 100 km/h, bet ziemā — 90 km/h. Visos pārējos autoceļa posmos atļautais braukšanas ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/aktuali/no-15-aprila-atseviskos-valsts-celu-posmos-palielinats-maksimalais-atlautais-atrums-2/|title=No 15. aprīļa atsevišķos valsts ceļu posmos palielināts maksimālais atļautais ātrums|last=Pankovska|first=Elīna|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|date=2026-04-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Autoceļš posmā no Rīgas līdz Ogrei, kā arī no Nīcgāles līdz gandrīz Daugavpilij ir izbūvēts ar nodalītām brauktuvēm un četrām braukšanas joslām. Autoceļa noslodze ir svārstīga — satiksmes intensitātes un kravas transporta īpatsvara dati 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Rīgas robežas līdz Rīgas apvedceļa (A4) krustojuma (17,4. – 19,1. km): 25 – 30 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports
* līdz Ogrei, cauri Ikšķilei (19,3. – 33,9. km): ap 18 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~15% kravas transports
* no Ogres līdz Lielvārdei (39,1. – 51,8. km): ap 8 tūkstoši tr.l. diennaktī; ~10% kravas transports
* no Lielvārdes līdz Krustpilij (Jēkabpils) (51,8. – 131,7. km): svārstās ap 4 tūkstoši tr.l. diennaktī; 15–20% kravas transports
* posmā caur Krustpil (131,7. – 143,9. km)i: 6,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 21% kravas transports
* no Krustpils līdz Daugavpils apvedceļam (143,9. – 224,6. km): 2–3 tūkstoši tr.l. diennaktī; 20% kravas transports
* uz Daugavpils apvedceļa (224,6. – 238,6. km): 1,9 tūkstoši tr.l. diennaktī; 47% kravas transports
* no Daugavpils līdz Krāslavai (238,6. – 268,7. km): 3,2 tūkstoši tr.l. diennaktī; 16% kravas transports
* no Krāslavas līdz Patarniekiem (Baltkrievijas robežai) (274,1. – 306,5. km): 1,5 tūkstoši tr.l. diennaktī; 30% kravas transports

Uz autoceļa uzstādīti 10 (tostarp 2 Rīgā) stacionārie fotoradari un četri vidējā ātruma kontroles posmi:

* no Dzelmēm līdz Uplejām (66,1. – 77,0. km) — uzstādīts 2026. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/12-marta-rita-saks-darboties-sesi-jauni-videja-atruma-kontroles-posmi|title=12. marta rītā sāks darboties seši jauni vidējā ātruma kontroles posmi {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4. – 116,0. km) — uzstādīts 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.09.2023-uz-daugavpils-sosejas-saks-darboties-vel-divi-videja-atruma-kontroles-posmi.a524372/|title=Uz Daugavpils šosejas sāks darboties vēl divi vidējā ātruma kontroles posmi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;
* no tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām &quot;Banderi&quot; (133,5. — 139,2. km) – uzstādīts 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2. – 159,7. km) — uzstādīts 2023. gadā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1930. gadā tika uzsākta ceļa iepriekšējā grants seguma pārbūve par šoseju ar bituminizētu segumu — tika sākts ar posmu no Rīgas pilsētas robežas līdz Salaspilij (8. — 18,4. km). Daugavai tuvākajos posmos ceļa klātne tika pacelta virs augstākiem Daugavas plūdu līmeņiem. Salaspils rajonā pār Daugavas pietekām ceļa uzbērumi sasniedza pat 5 metru augstumu. Ceļa klātne no 8. līdz 12,7. kilometram tika klāta ar 5m platu asfalta segu, bet tālāk līdz 18,4. kilometram — tā tika nostiprināta ar plienakmeņu segu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas Zemes Ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

No 1934. līdz 1935. gadam tika izbūvēts 40,1 m garš dzelzsbetona tilts pār Pērses upi pie Kokneses pilsdrupām. Tilta brauktuve bija 5,5 m plata, ar divām 0,75 m platām ietvēm. Tilts izbūvēts bijušā pagaidu koka tilta vietā, un izmaksājis 120 tūkstošus latu.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi|pages=133}}&lt;/ref&gt;

1936. gadā tika izbūvēts 36,6 m garš dzelzsbetona tilts pār Neretas upi, pie Trepes stacijas. Konsolsijas laidums bija 22 m, katras konsoles garums bija 7,3 m.&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;

Līdz ar Ķeguma spēkstacijas izbūvi 1930. gadu nogalē, ūdens līmenim augšpus no Ķeguma paaugstinoties par aptuveni 16 metriem, tiktu daļēji appludināti ap 19 km šosejas trases. Kaut arī ceļš netiktu pilnīgi appludināts, tā iztaisnošanas un labākas izbūves nolūkā, posmā no Aizkraukles līdz Ogrei ceļa posmi tika nosprausti dziļāk iekšzemē, gar Daugavpils dzelzceļa līniju. Ceļa būvdarbi, izbūvējot tiltus un veicot zemes darbus, tika uzsākti 1937. gadā un pabeigti 1938. gadā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:902817%7Carticle:DIVL828|title=Rīgas-Daugavpils šoseju pie Ķeguma pārbūves|website=periodika.lv|access-date=2026-05-25}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Ogrē pār Ogres upi tika izbūvēts monolītisks nepārtraukto trīslaidumu dzelzsbetona tilts. Sakarā ar Rīgas HES uzbūvēšanas ietekmē pacelto ūdens līmeni Daugavā, bija nepieciešams paaugstināt tiltu par 2,2 metriem. Sākotnēji bija plānots tiltu pilnībā nojaukt un tā vietā izbūvēt jaunu tiltu jaunā augstumā, tomēr tā vietā Rīgas &quot;4. CBR&quot; nolēma esošo 1200 tonnu smago tilta laidumu konstrukciju pacelt ar hidrauliskiem domkratiem. Pacelšana ilga trīs mēnešus, to paveica tik precīzi, ka tilta sijas ne mazākā mērā necieta. Darbus vadīja inženieri A. Silkalns un A. Zalcmanis.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas zemes ceļi un autoceļi|last=Sviķis|first=Hamilkārs|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

Autoceļa posma ar atdalītām brauktuvēm no Rīgas līdz Ogrei 30,7 km garumā projektēšana tika sākta 1962. gadā, un izbūve pabeigta 1968. gadā. Tas bija starp pirmajiem augstākās kategorijas ar četrām braukšanas joslām autoceļiem visā Padomju savienībā. Salīdzinājumam — vien 1962. gadā tika izbūvēts pirmais augstākās kategorijas ceļš Padomju Savienībā — Maskavas apvedceļš. Sākotnēji šāda ceļa posma izbūve Latvijā tika uzskatīta par pārmērību un izšķērdību, taču 70. gados šāda izvēle attaisnojās, jo uz autoceļa ievērojami pieauga satiksmes intensitāte.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Ceļi Latvijā|last=Andrejsons|first=Vilnis|publisher=Latvijas Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt;

1980. gados tika izbūvēts arī autoceļa ar atdalītām brauktuvēm posms ap 20 km garumā no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam. Būvdarbus veica Daugavpils CBR-1.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

Pļaviņu apvedceļš tika izbūvēts 1991. gadā. Sākotnēji tas tika izbūvēts dolomīta karjera vajadzībām, taču tas tika plānots arī kā daļa no plānotās [[Eiropas autoceļš E22|Maskavas šosejas]]. Autoceļa izbūve uzsākās 80. gadu beigās, un, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, autoceļa posmu izdevās pabeigt pirms ekonomiskās krīzes un inflācijas, atšķirībā no Jūrmalas un Jelgavas apvedceļu posmiem kur arī notika būvdarbi, kuros darbi finanšu trūkuma dēļ ievilkās vēl vairākus gadus.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/06/Nosleguma-zinojums_Koknese_Plavinas.pdf|title=Posma Koknese - Pļaviņas būvniecības IVN noslēguma ziņojums}}&lt;/ref&gt;

2007. gadā Pļaviņu apvedceļam tika veikta seguma atjaunošana, jo savulaik, resursu taupīšanas nolūkos, autoceļa posmam netika izbūvēts pietiekami biezs asfalts. Tika sakārtotas arī drošības saliņas krustojumos un lietusūdens novadīšanas sistēma, kā arī nomainītas divas caurtekas.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Staburags/2007/05/24/plavinu-apvedcelam-jauns-asfalts|title=Pļaviņu apvedceļam jauns asfalts|last=Burka|first=Indulis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.lv/Latvijas_Avize/2009/09/04/plavinas-grib-savu-republiku|title=Pļaviņas grib savu republiku|last=Volka|first=Aija}}&lt;/ref&gt;

Pļaviņu apvedceļu tranzītsatiksmei lietoja diezgan reti, jo, to lietojot, salīdzinot ar braukšanu cauri Pļaviņu pilsētai, sanāca 12 kilometru garš līkums. 2009. gadā Pļaviņu novada domes deputāti izteica priekšlikumu ieviest maksu par iebraukšanu pilsētā, ja nesaņemtu valsts vai Eiropas finansējumu 7 kilometru garās Pļaviņu galvenās maģistrāles Daugavas ielas remontam. Satiksmes intensitāte pilsētā tolaik darba dienās sasniedza ap 6 tūkstošiem automašīnu diennaktī, brīvdienās divreiz vairāk. Prasītā iebraukšanas maksa būtu no 50 santīmiem līdz vienam latam.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

2009. gadā tika pārbūvēts tilts pār Indricu autoceļa 209,1. kilometrā. Būvdarbus veica SIA &quot;M.A.-Taka&quot; par līgumcenu 495 tūkstoši lati. Tajā pašā gadā tika pārbūvēts arī tilts pār Dīvajas tiltu autoceļa 73,1. kilometrā, kur būvdarbus veica SIA &quot;Tilts&quot; par līgumcenu 1,695 miljoni lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=7662EC82-2A9C-4119-AB7B-7564DE21BE79|title=&quot;Latvijas Valsts ceļiem&quot; piecu tiltu rekonstrukcija izmaksās 3,9 miljonus latu|last=Cinīte|first=Rūta}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika pārbūvēts autoceļš 5,7 kilometru garumā Ogrē — pārbūvēts Rīgas un Daugavpils ielas posms. Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts arī 138 metru garais tilts pār Ogri, pārbūvēti un izbūvēti seši regulējami krustojumi un viena gājēju pāreja, izbūvēti 8,6 kilometru gari gājēju un velobraucēju koplietošanas ceļi un atjaunoti divi gājēju tuneļi. Būvdarbus veica SIA &quot;Lemminkainen Latvija&quot; par līgumcenu 12,12 miljoni lati, ko finansēja no valsts budžeta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=881889C4-2FF6-4E3A-91E3-6CF7A75A0BB5|title=Ogrē atklāts rekonstruētais Daugavpils šosejas posms|last=Dzenis|first=Kaspars}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā tika veikta autoceļa pārbūve un satiksmes drošības uzlabošanas darbi Ķegumā. Būvdarbus veica AS &quot;[[A.C.B.]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=84A60A3C-2B39-456D-B900-A9F5BCAA65BA|title=Daugavpils šosejas rekonstrukcijas dēļ pie Ķeguma noteikti satiksmes ierobežojumi|last=Dzenis|first=Kaspars}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2014. gada novembrī tika pabeigta A6 divlīmeņu šķērsojuma ar {{P ceļš|10}} rekonstrukcija Ikšķilē, autoceļa A6 29. kilometrā.

2013. gadā tika pabeigta Tīnūžu šosejas ([[Autoceļš P80|P80]]) izbūve — tika izbūvēts Daugavpils šoseju (A6) dublējošs autoceļš no Kokneses līdz Rīgai. Lai gan būvdarbi netika veikti uz šī autoceļa, starptautiskā autoceļa E22 un tranzīta satiksmes novirzīšana ievērojami atslogoja autoceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/atklaj-cetrus-gadus-buveto-sosejas-posmu-tinuzikoknese-404685|title=Atklāj četrus gadus būvēto šosejas posmu Tīnūži-Koknese|website=Dienas Bizness|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gada 27. janvārī izsludināja konkursu par autoceļa A6 posma [[Jēkabpils]]—[[Dreimaņi (Dunavas pagasts)|Dreimaņi]] (149,5—158,5 km) un [[Daugavpils]] apvedceļa seguma uzturēšanas darbiem.&lt;ref name=&quot;auto&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pvs.iub.gov.lv/users/login|title=IEPIRKUMU UZRAUDZĪBAS BIROJS -|website=pvs.iub.gov.lv|access-date={{dat|2024|08|31||bez}}|archive-date={{dat|2025|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250220080418/https://pvs.iub.gov.lv/users/login}}&lt;/ref&gt; Savukārt 29. janvārī izsludināja konkursu par seguma atjaunošanu posmā [[Jaunie Račini]]—[[Krāslava]] (255,8—268,7 km),&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt; konkursā uzvarēja SIA &quot;Binders&quot; ar līgumcenu 1 511 222 EUR&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt;
2017. gada janvārī izsludināja konkursu par autoceļa posma [[Krāslava]]—[[Indrica (upe)|Indricas]] tilts seguma atjaunošanu,&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt; tajā uzvarēja SIA &quot;Binders&quot; ar līgumcenu 1 750 039 EUR.&lt;ref name=&quot;auto&quot; /&gt;

No 2020. gada līdz 2021. gada septembrim tika veikta daļas no Pļaviņu apvedceļa pārbūve. Darbu ietvaros tika pārbūvēts A6 autoceļš starp rotācijas apļiem pie Pļaviņām (129,3. — 132,6. km), ieskaitot dzelzceļa pārvadu, kā arī P37 (Pļaviņas — Madona — Gulbene) autoceļš posmā no Daugavpils šosejas līdz Aiviekstes ciemam. Būvdarbus uz A6 autoceļa veica SIA &quot;VIA&quot; par līgumcenu 2,98 miljoni eiro (ar PVN), kas tika finansēts no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pie-plavinam-atklats-parbuvetais-daugavpils-sosejas-rotacijas-aplis-un-cela-plavinas-madona-gulbene-posms.a419858/|title=Pie Pļaviņām atklāts pārbūvētais Daugavpils šosejas rotācijas aplis un ceļa Pļaviņas-Madona-Gulbene posms|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2020|8|24||bez}} posmā no [[Līvāni]]em līdz [[Stūrišķi]]em uzsāka remontdarbus, kuros paredzēja iesēdumu remontu, ceļa profila labošanu, ūdens novades sistēmas sakārtošanu un jaunas asfalta virskārtas ieklāšanu. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 2,09 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Daugavpils šosejas posmā aiz Līvāniem atjaunos segumu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/daugavpils-sosejas-posma-aiz-livaniem-atjaunos-segumu.a371320/ |accessdate={{dat|2020|8|29||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2020|8|21||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2020. gada augustā tika sākta seguma atjaunošana posmā no Teivāniem līdz Kreipāniem (— 247,9. km). Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 1,42 miljoni eiro (ar PVN). Seguma atjaunošana tika veikta arī posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (17. — 28. km), būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN). Abi projekti tika finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-salaspils-lidz-ikskilei-atjaunots-daugavpils-sosejas-segums.a379879/|title=No Salaspils līdz Ikšķilei atjaunots Daugavpils šosejas segums|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā tika veikta Šaltupes tilta (226. km) pārbūve. Tilts bija sliktā tehniskā stāvoklī, tāpēc tā vietā tika izbūvēta jauna liela izmēra caurteka. Papildus tika veikta nogāžu un gultnes nostiprināšana, segas konstrukcijas atjaunošana un drošības barjeru uzstādīšana. Būvdarbu laikā attiecīgajā posmā tika slēgta kreisās puses brauktuve un arī izbūvēts pagaidu rotācijas aplis. Līguma ietvaros tika veikti arī dzelzceļa pārvada pār ceļu (224,78. km) remontdarbu. Abus darbus veica SIA &quot;Rīgas tilti&quot;, par līgumcenu 912 tūkstoši eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/uz-daugavpils-sosejasslegs-tiltu-par-saltupi.a414012/|title=Uz Daugavpils šosejas slēgs tiltu pār Šaltupi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

No 2022. gada līdz 2023. gada rudenim tika veikta autoceļa pārbūve Lielvārdē, līdz Kaibalai (51,3. — 56,7. km). Būvdarbu ietvaros tika veikta ceļa segas pārbūve, izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra, pārbūvētas autobusu pieturas un apgaismojums. Tika atjaunots 1938. gadā izbūvētais tilts pār Rumbiņas upi. Būvdarbus veica piegādātāju apvienība VIA un VIANOVA ar līgumcenu 9,2 miljoni eiro (ar PVN). Šī paša līguma un līgumcenas ietvaros tika veikti arī seguma atjaunošanas darbi no Ogres līdz Ķegumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/celu-buvdarbus-uz-autocela-a6-lielvarde-plano-pabeigt-lidz-oktobrim|title=Ceļu būvdarbus uz autoceļa A6 Lielvārdē plāno pabeigt līdz oktobrim {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/345604-ka-lielvarde-parbuve-daugavpils-sosejas-posmu-2022|title=Kā Lielvārdē pārbūvē Daugavpils šosejas posmu - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā tika veikta Pļaviņu apvedceļa atjaunošana — posmā no Pļaviņu dolomīta šķembu karjera līdz autoceļu A6, P37 un V772 satiksmes mezglam — rotācijas aplim (118,5. — 128,9. km) tika veikta seguma atjaunošana, savukārt pašā rotācijas aplī un dzelzceļa pārvadā (A6, 124. km) tika veikti pārbūves darbi. Rotācijas aplis vēsturiski ir bijis ļoti liels ar netipisku satiksmes organizāciju, tādēļ tajā bieži notika satiksmes negadījumi. Būvdarbus veica SIA &quot;SC grupa&quot;. Seguma atjaunošanas līgumcena bija 3,8 miljoni eiro (ar PVN), dzelzceļa pārvada pārbūves līgumcena — 1,05 miljoni eiro (ar PVN), satiksmes mezgla pārbūve — 1,3 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2023-uz-daugavpils-sosejas-pie-plavinam-divas-vietas-buvdarbi.a508037/|title=Uz Daugavpils šosejas pie Pļaviņām divās vietās būvdarbi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/uz-plavinu-apvedcela-notiek-buvdarbi-autovaditajiem-jarekinas-ar-neertibam/|title=Uz Pļaviņu apvedceļa notiek būvdarbi, autovadītājiem jārēķinās ar neērtībām|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Četrjoslu posma pirms Daugavpils pārbūve ===
Autoceļa posms no Nīcgales līdz Daugavpilij jau ilgstoši ir bijis kritiskā kvalitātē. Kopš autoceļa posma izbūves 1986. gadā, tas nebija pieredzējis kapitālo remontu. 2024. gadā 20 kilometru garais posms valsts līmenī tika atzīts par otru kritiskāko valsts ceļa posmu, kam remonts būtu nepieciešams ar steigu. Kopējā projekta izmaksas, ieskaitot gan šī autoceļa posma, gan arī Daugavpils apvedceļa (A14) posma pārbūvi, tiek lēstas ap 80 miljoniem ero. Ņemot vērā finanšu stāvokli valstī un to, ka līdzšinējais Eiropas līdzfinansējums vairs nebija pieejams autoceļu pārbūves projektiem, tika lemts palielināt autoceļu lietošanas nodevas likmi kravas automobiļiem. Ministru kabinets un Saeima atbalstīja lēmumu, kā rezultātā katru turpmāko gadu valsts kasē ienāktu aptuveni 25 miljoni eiro, kas tiktu novirzīti autoceļa pārbūvei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.10.2024-valdiba-ar-autocelu-nodevas-palielinasanu-dod-zalo-gaismu-a6-sosejas-posma-daugavpils-nicgale-remontam.a573541/|title=Valdība ar autoceļu nodevas palielināšanu dod zaļo gaismu A6 šosejas posma Daugavpils–Nīcgale remontam|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.04.2025-sak-parbuvet-otru-daugavpils-sosejas-posmu-un-apvedcelu.a596434/|title=Sāk pārbūvēt otru Daugavpils šosejas posmu un apvedceļu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Pārbūves projekts ir sadalīts trijos posmos — Daugavpils šosejas (A6) posms no Nīcgales līdz Gančauskiem (201,6. — 212,2. km), posms no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram (212,5. — 223,9. km), un Daugavpils apvedceļa (A14) posms no Sventes līdz A6 autoceļam (8,31. — 16,7. km).&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/wp-content/uploads/2025/04/Janis_Tihonovs_FIN_FIN.pdf|title=Daugavpils šosejas pārbūve no Nīcgales līdz Daugavpilij}}&lt;/ref&gt;

2025. gada aprīlī tika uzsākti pārbūves darbi posmā no Gančauskiem līdz Ļūbasta ezeram. Būvdarbus šajā posmā veic CBF SIA &quot;Binders&quot; par līgumcenu 25,14 miljoni eiro (ar PVN), darbus ir plānots pabeigt 2026. gada vasarā. Autoceļa posma no Nīcgales līdz Gančauskiem pārbūvi ir plānots veikt 2027. gadā, provizoriskās izmaksas ir 23 miljoni eiro.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/sak-parbuvet-daugavpils-sosejas-cetru-joslu-posmu|title=Sāk pārbūvēt Daugavpils šosejas četru joslu posmu {{!}} Satiksmes ministrija|website=www.sam.gov.lv|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gada aprīlī tika uzsākti pārbūves darbi arī Daugavpils apvedceļa (A14) posmā. Projekta ietvaros tiks veikta apvedceļa segas pārbūve, kā arī Daugavpils šosejas (A6) posma no pagrieziena uz Krāslavu līdz Daugavpils apvedceļam pārbūve par vienas brauktuves ceļu. Divi satiksmes mezgli — Daugavpils šosejas un Daugavpils apvedceļa krustojumi tiks pārbūvēti par rotācijas apļiem. Būvdarbus veic SIA &quot;ACBR&quot; par līgumcenu 12,5 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Daugavpils šosejas (A6) posmu plānots saglabāt par četrjoslu ceļu ar atdalītām brauktuvēm, neskatoties uz ceļa salīdzinoši nelielo noslogojumu (ap 3 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī) un pieejamo finanšu noslogojumu — šāds lēmums tika pamatots lai veicinātu Daugavpils izaugsmi un savienotību ar apkārtējiem novadiem un Rīgu. Brauktuves plānots sašaurināt — iepriekšējo 3,75 m plato braukšanas joslu vietā tiks izbūvētas 3,5 m un 3,25 m platas braukšanas joslas, bez apmales. Ceļa posmā ir 11 tuneļi cilvēku un dzīvnieku lietošanai un 8 tilti un pārvadi, kas tiek pārbūvēti. Tiks pārbūvētas arī sabiedriskā transporta pieturvietas, caurtekas un drenāžas. Veicot pārbūvi, plānots nocirst gandrīz 1000 kokus. Neskatoties uz ceļa profilu ar atdalītām brauktuvēm, atļautais braukšanas ātrums arī pēc pārbūves tiks saglabāts 90 km/h, jo pašvaldības iebildumu dēļ tiek saglabātas apgriešanās vietas.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Nākotne ==
Saskaņā ar 2021. gadā pieņemto valsts autoceļu attīstības stratēģiju Latvijā līdz 2040. gadam bija plānots izbūvēt vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar nodalītām brauktuvēm un maksimālo ātrumu 130 kilometriem stundā. Saskaņā ar projektu, tā trešajā kārtā no 2035. līdz 2040. gadam tiktu veikta jauna autoceļa trases izbūve starp Koknesi un Pļaviņām, un starp Pļaviņām un A12 autoceļu, izbūvējot arī Krustpils (Jēkabpils) apvedceļu. Izbūves procesā tiktu turpināta iesāktā starptautiskā autoceļa E22 trases pārbūve, savienojoties ar pārbūvēto P80 autoceļu un Pļaviņu apvedceļu, pilnīgi novirzot tranzīta satiksmi no Daugavas piekrastes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=342286|title=Par valsts autoceļu attīstību no 2020. līdz 2040. gadam|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-04-23|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jāņem vērā, ka stratēģijai ir tikai informatīva nozīme. Pašlaik stratēģijas realizācija ir neskaidra — tās īstenošana prasītu ievērojamus finanšu ieguldījumus, kā arī ievērojami skartu vidi. 2024. gadā Satiksmes ministrija paziņoja par plāniem pārskatīt autoceļu attīstības stratēģiju.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805|title=Plāno pārskatīt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040.gadam|work=Lente.lv - ziņu agregators|access-date=2026-04-23|date=2024-10-22|language=lv-LV|archive-date=2024-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20241208172000/https://lente.lv/raksts/plano-parskatit-latvijas-valsts-autocelu-attistibas-strategiju-lidz-2040-gadam/455805}}&lt;/ref&gt;

== Nelaimes gadījums ==
2003. gada 26. jūlijā uz autoceļa Nīcgales pagastā, 30 kilometrus no Daugavpils, autoavārijā iekļuva grupas &quot;[[Līvi (grupa)|Līvi]]&quot; ģitārista [[Ainars Virga|Ainara Virgas]] vadītā automašīna. Avārijā gāja bojā viņa brālis, &quot;Līvu&quot; bundzinieks [[Dainis Virga]] un ilggadējais grupas skaņu operators [[Jurijs Jakovļevs|Juris Jakovļevs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://leta.lv/archive/browse/?_=1&amp;s=R%C4%ABgas%E2%80%93Daugavpils+autoce%C4%BCa&amp;t%5B0%5D=news&amp;cs=0&amp;rs=01.01.1995&amp;re=24.05.2026&amp;fl=&amp;id=24F1F5CA-A8A7-11D8-B188-0010B5A3DD7F|title=papildināta - Gājis bojā &quot;Prāta vētras&quot; basģitārists Gundars Mauševics|last=Ozolnieks|first=Edmunds}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/196463-avarija_boja_iet_dainis_virga_un_grupas_livi_skanu_operators|title=TVNET :: Latvijā - Avārijā bojā iet Dainis Virga un grupas &quot;Līvi&quot; skaņu operators  .|website=www.tvnet.lv|access-date=2026-05-26|archive-date=2011-08-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20110830122011/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/196463-avarija_boja_iet_dainis_virga_un_grupas_livi_skanu_operators}}&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas pie autoceļa ==
{{div col|2}}
* [[Rīga]]
* [[Salaspils]]
* [[Ikšķile]]
* [[Ogre]]
* [[Ciemupe]]
* [[Ķegums]]
* [[Lielvārde]]
* [[Kaibala]]
* [[Dzelmes]]
* [[Koknese]]
* [[Rīteri]]
* [[Spuņģēni]]
* [[Jēkabpils]]
* [[Līvāni]]
* [[Naujene]]
* [[Krāslava]]
* [[Kalnieši]]
{{div col end}}

&lt;gallery&gt;

Dinamo instalācija 2008. gada rudenī - kikos64 - Panoramio.jpg|A6 pie [[Rīgas robežas]] (2008)
A6-Ciemupe.jpg|A6 pie [[Ciemupe]]s
Ozolsalas stacija 12.jpg|Pagrieziens uz [[Ozolsala (stacija)|Ozolsalas staciju]]
Вид на шоссе - panoramio.jpg|A6 un P64 sazarojums [[Nīcgale]]s pagastā
Шоссе - Bontrager - Panoramio.jpg|Pie [[Krāslava]]s
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{youtube|xXhijtDJ360|Autoceļš {{A ceļš|6}} (Rīga - Daugavpils)}}
* {{youtube|je2FUdgI4a4|Autoceļš {{A ceļš|6}} (Daugavpils - Rīga)}}

{{Latvijas galvenie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts galvenie autoceļi|A06]]
[[Kategorija:Autoceļi Rīgā]]
[[Kategorija:Autoceļi Salaspils novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Ogres novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Aizkraukles novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Jēkabpils novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Līvānu novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Augšdaugavas novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Krāslavas novadā]]</text>
      <sha1>ricoa123v0aw1u9ekgkkor5esrzvm8j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Autoceļš P20</title>
    <ns>0</ns>
    <id>201596</id>
    <revision>
      <id>4485472</id>
      <parentid>4483593</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:46:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4485472</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8111" sha1="ojyz22uw4t6fiy8oeah0wigj9e0txms" xml:space="preserve">{{Latvijas P ceļa infokaste
| numurs         = 20
| nosaukums      = Valmiera—Cēsis—Drabeši
| karte          = Road P20 Latvia.svg
| leģenda        =
| garums         = 39,7
| ārpus_pilsētas = 37,5
| ceļš_pilsētā   = 2,2
| sakrīt         =
| segums         = asfalts
| reģions        = [[Vidzeme]]
| attēls         = Priekule vald, maantee P20. 1.jpg
| paraksts       = 
}}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Valmiera]] {{P ceļš|16}} {{P ceļš|17}}}}
{{Maršruta tabula/upe||[[Gauja]] }}
{{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Valmiera]] (Cēsu iela)}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|18}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Miegupe]] }}
{{Maršruta tabula/dzelzceļš||{{Pilsētas zīme}} [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] ([[dzelzceļa līnija Rīga—Valka]]) }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rauna (upe)|Rauna]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/aplis||{{P ceļš|30}} }}
{{Maršruta tabula/aplis||[[Cēsis]]}}
{{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||{{P ceļš|14}} }}
{{Maršruta tabula/upe||[[Rakšupe]] }}
{{Maršruta tabula/2līmeņu krustojums|| {{A ceļš|2}} {{E ceļš|77}}}}
|}
|}
Autoceļš '''P20''' jeb '''Valmiera—Cēsis—Drabeši''', jeb Cēsu šoseja, ir [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais]] [[Latvijas autoceļi|Latvijas autoceļš]], kas savieno [[Valmiera|Valmieru]], pa apvedceļu apejot [[Cēsis]], ar autoceļu [[Autoceļš A2 (Latvija)|A2]] pie [[Amatas novada dome]]s.&lt;ref&gt;{{Valsts ceļi}}&lt;/ref&gt; Autoceļa kopgarums ir 39,7 km un tas visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu. Autoceļš šķērso [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadus]].

Uz autoceļa visā tā garumā 1989. gadā norisinājās Baltijas ceļš.&lt;ref name=&quot;:02&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/264897-uz-valsts-autoceliem-atklatas-baltijas-cela-25-gadskartas-zimes-2014|title=Uz valsts autoceļiem atklātas Baltijas ceļa 25.gadskārtas zīmes - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Satiksme ==
Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvceli.lv/celu-tikls/statistikas-dati/satiksmes-intensitate/|title=Satiksmes intensitāte|website=Latvijas Valsts ceļi|access-date=2026-05-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* no Valmieras līdz Liepai (3,1. - 17,9. km): 7 tūkstoši transportlīdzekļu dienā, 10% kravas transports
* no Liepas līdz Cēsīm (17,9. - 29,6. km): 3,5 tūkstoši tr.l. diennaktī, 10% kravas transports
* no Cēsīm līdz Liepai (29,6. - 39,7. km): 5,1 tūkstoši tr.l. diennaktī, 11% kravas transports

Uz autoceļa ir uzstādīts viens stacionārais fotoradars.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte|title=csdd.lv|access-date={{dat|2026|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2024|11|02||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20241102050807/https://www.csdd.lv/stacionarie-fotoradari/stacionaro-fotordaru-karte}}&lt;/ref&gt;

Autoceļam šķērso dzelzceļu 5 vietās - viens šķērsojums ir divlīmeņu ar pārvadu, 4 šķērsojumi ir vienlīmeņu. Visi vienlīmeņu dzelzceļa šķērsojumi atrodas autoceļa posmā starp Cēsīm un Liepu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://edruva.lv/sabiedriba/remonte-celu-kas-ved-cauri-liepai-parvietos-lodes-akmeni/|title=Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni|last=Martinsone|first=Marta Meldra|website=eDruva.lv|access-date=2026-05-12|date=2025-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Cēsu - Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi.png|thumb|Cēsu — Valmieras ceļš pie Kauguriem, 1930. gadi]]
[[Attēls:Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads.jpg|thumb|Cēsu šoseja pie Drabešiem, 1960. gads]]
2003. gadā tika pārbūvēts tilts pār Miegupi autoceļa 7. kilometrā. Būvdarbus veica AS &quot;8.CBR&quot; par līgumcenu 1,192 miljoni lati.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/6247421/septinu-tiltu-rekonstrukcijai-teres-nepilnus-5-miljonus-latu|title=Septiņu tiltu rekonstrukcijai tērēs nepilnus 5 miljonus latu|last=Hartmanis|first=Mārtiņš}}&lt;/ref&gt;

2014. gadā, saskaņā ar Baltijas ceļa 25. gadskārtu, uz autoceļa pie ceļa paplašinājuma un stāvlaukuma (10,84. km) tika uzstādītas vērienīgās akcijas atmiņas zīmes.&lt;ref name=&quot;:02&quot; /&gt;

No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada jūlijam tika veikta autoceļa pārbūve posmā no Cēsīm līdz Vidzemes šosejai (A2). Būvdarbu ietvaros tika pārbūvēts autoceļš 10 km garumā, izbūvēts jauns rotācijas aplis pie Cēsīm un atjaunoti pārvadi pār dzelzceļu un Vidzemes šoseju. Būvdarbus veica AS &quot;A.C.B.&quot; par līgumcenu 6,5 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://acb.lv/projekti/valsts-regionala-autocela-p20-parbuve/|title=Valsts reģionālā autoceļa P20 pārbūve posmā km 29,52 – 39,73 : ACB|website=acb.lv|access-date=2026-05-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā Valmierā tika veikta Dienvidu industriālās maģistrāles izbūve, kuras ietvaros tika pārbūvēts P20 autoceļa Cēsu ielas posms Valmierā no pilsētas robežas līdz Kauguru ielai. Būvdarbus veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot;, maģistrāles izbūves kopējās izmaksas bija 5 miljoni eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/valmiera-noslegusies-dienvidu-industrialas-magistrales-buvnieciba/|title=Valmierā noslēgusies Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2023-12-19|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2025. gadā tika veikta seguma atjaunošana autoceļa posmā no Līčiem līdz Liepai. Būvdarbu ietvaros tika atjaunots autoceļa segums 9 km garumā, kā arī atjaunoti grāvji un caurtekas. Būvdarbus veica SIA &quot;Binders&quot; un SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 1,93 miljoni eiro (ar PVN).&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2025. gada augustā tika uzsākta kopīga gājēju un velobraucēju ceļa izbūve gar P20 no [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuižas]] līdz Cēsīm (24,9.—28,2. km). Darbus veic SIA &quot;Valkas ceļi&quot; par līgumcenu {{sk|1787839,57}} eiro (ar PVN), no tās 85% ir [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] finansējums. Projekta autors ir SIA &quot;Projekts 3&quot;, būvuzraudzību nodrošina AS &quot;Ceļuprojekts&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;

2026. gadā tika veikta autoceļa seguma atjaunošana pie Valmieras, autoceļa divbrauktuvju posmā no Cēsu ielas rotācijas apļa Valmierā līdz P20 rotācijas aplim. Kā arī, no Valmieras līdz pašvaldības autoceļam V184 (Valmieras Industriālajam parkam) tika izbūvēts apgaismots kopīgs gājēju un velobraucēju ceļš. Autoceļa seguma atjaunošanu veica SIA &quot;Limbažu ceļi&quot; par līgumcenu 279 tūkstoši eiro (ar PVN). Velobraucēju ceļa izbūvi posmā no Valmieras līdz P20 rotācijas aplim veica PA &quot;UGR&quot; par līgumcenu 302 tūkstoši eiro (ar PVN), savukārt sekojošā posma izbūvi no P20 rotācijas apļa līdz savienojumam ar V184 autoceļu veica SIA &quot;Imberteh&quot; par līgumcenu 354 tūkstoši eiro (ar PVN). Darbi tiek finansēti no Valmieras Industriālā parka projektā veiktajiem iegūtajiem ietaupījumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/uzsaks-valmieras-industriala-parka-pievedcelu-atjaunosanu-un-parbuvi/|title=Uzsāks Valmieras Industriālā parka pievedceļu atjaunošanu un pārbūvi|last=Stērste|first=Edīte|website=Valmieras novads|access-date=2026-05-12|date=2025-12-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas reģionālie autoceļi}}

[[Kategorija:Valsts reģionālie autoceļi|P020]]
[[Kategorija:Autoceļi Valmieras novadā]]
[[Kategorija:Autoceļi Cēsu novadā]]</text>
      <sha1>ojyz22uw4t6fiy8oeah0wigj9e0txms</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārtiņš Rītiņš</title>
    <ns>0</ns>
    <id>207296</id>
    <revision>
      <id>4485544</id>
      <parentid>4082619</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:04:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gustamons</username>
        <id>90751</id>
      </contributor>
      <comment>+Bilde</comment>
      <origin>4485544</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5932" sha1="k3056hy62nc2hnp3cghtd0yzmrwfqlg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Mārtiņš Rītiņš
| vārds_orig = 
| attēls = File:Mārtinš Rītiņš 1 - Rīga Festival Restaurant 2014.jpg
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = Mārtiņš Rītiņš 2014
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1949
| dz_mēnesis = 10
| dz_diena = 19
| dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Češīra|Nentviča}}&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;/&gt;
| m_dat_alt = 
| m_gads = 2022
| m_mēnesis = 2
| m_diena = 11
| m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = latvietis
| nodarbošanās = pavārs, uzņēmējs
| ienākumi = 
| darbības_gadi = 
| dzimums = 
| vecāki = Hermīne Bikšis un Genriks Rītiņš
| brāļi = Jānis Rītiņš un Andrejs Rītiņš
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| kategorijas = nē
| citas daļas = 
}}
'''Mārtiņš Ints Rītiņš''' (dzimis {{dat|1949|10|19}}, miris {{dat|2022|02|11}}) bija [[latvieši|latviešu]] pavārs, uzņēmējs un kulinārijas TV raidījumu vadītājs. [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigzņu ordeņa]] kavalieris (2007).

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1949. gadā [[Anglija|Anglijā]] [[Trimdas latvieši|latviešu bēgļu]] ģimenē. 

1971. gadā absolvēja Vestminsteras tehnikumu (''Westminster Technical School'') [[Londona|Londonā]].

No 1970. gadu vidus līdz 1980. gadu sākumam strādāja dažādos ēdināšanas uzņēmumos viesnīcu tīklā ''Grand Metropolitan Hotels''. 

No 1984. līdz 1992. gadam bija [[Toronto]] uzņēmuma ''Martins Catering Ltd'' īpašnieks.

1993. gadā M. Rītiņš ar māti Hermīnu pārcēlās uz dzīvi [[Latvija|Latvijā]], un gadu vēlāk kļuva par tikko izveidotā restorāna &quot;[[Vincents (restorāns)|Vincents]]&quot; direktoru un šefpavāru,&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot;&gt;{{LAT e|4|1002}}&lt;/ref&gt; 1995. gadā sāka vadīt televīzijas raidījumu &quot;Kas var būt labāks par šo?&quot;, kura filmēšanu pārtrauca 2015. gadā Rītiņa, [[LTV]] un raidījuma producentu domstarpību dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Domstarpību dēļ pārtraukta Rītiņa šova filmēšana |date=2015. gada 13. janvāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/izklaide/televizija/domstarpibu-del-partraukta-ritina-sova-filmesana.d?id=45445868 |accessdate=2017. gada 22. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Mārtiņš Rītiņš domstarpību dēļ aiziet no TV un dodas atpūtā. VIDEO |date=2015. gada 13. janvāris |website=[[jauns.lv]] |url=http://jauns.lv/raksts/izklaide/62820-martins-ritins-domstarpibu-del-aiziet-no-tv-un-dodas-atputa-video |accessdate=2017. gada 22. decembrī}}&lt;/ref&gt;

2017. gadā Mārtiņš Rītiņš restorāna &quot;Vincents&quot; vadību nodeva vīnzinim [[Raimonds Tomsons|Raimondam Tomsonam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mārtiņš Rītiņš atstāj darbu restorānā 'Vincents' |date=2017. gada 27. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/martins-ritins-atstaj-darbu-restorana-vincents.d?id=48992863 |accessdate=2017. gada 22. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |title=Mārtiņš Rītiņš atstāj restorānu ''Vincents'' |date=2017. gada 27. jūnijs |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/martins-ritins-atstaj-restoranu-_vincents_-14175194 |accessdate= 2017. gada 22. decembrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mārtiņš Rītiņš pamet restorāna «Vincents» vadītāja amatu |date=2017. gada 28. jūnijs |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sejas/slavenibas/666572-martins_ritins_pamet_restorana_vincents_vaditaja_amatu |accessdate=2017. gada 22. decembrī |archive-date=2017. gada 31. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20170731172904/http://www.tvnet.lv/sejas/slavenibas/666572-martins_ritins_pamet_restorana_vincents_vaditaja_amatu }}&lt;/ref&gt;

2018. gadā viņš atgriezās televīzijā ar raidījumu &quot;Tuč, tuč Rītiņš&quot;, ko demonstrēja kanālā [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mārtiņš Rītiņš atgriežas televīzijā ar jaunu kulinārijas šovu |date=2018. gada 8. oktobris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/izklaide/televizija/martins-ritins-atgriezas-televizija-ar-jaunu-kulinarijas-sovu.d?id=50470457 |accessdate=2018. gada 8. oktobrī}}&lt;/ref&gt;

2020. gadā M. Rītiņš atgriezās kā restorāna &quot;Vincents&quot; direktors un līdzīpašnieks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mārtiņš Rītiņš atgriežas &quot;Vincentā&quot; |date=2020. gada 27. augusts |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/7048690/martins-ritins-atgriezas-vincenta |accessdate=2020. gada 6. novembrī}}&lt;/ref&gt;

Miris 2022. gada 11. februārī [[Stradiņa slimnīca|Stradiņa slimnīcā]] no [[COVID-19]] komplikācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-aizsaukts-sefpavars-martins-ritins.a443128/|title=Mūžībā aizsaukts šefpavārs Mārtiņš Rītiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
2007. gadā apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] piekto šķiru.&lt;ref name=&quot;Latvijas Enciklopēdija&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* Aivars Mackevičs. [http://baltictravelnews.com/index.php?m_id=18288&amp;i_id=5&amp;pub_id=104389 LIELĀ INTERVIJA ar Mārtiņu Rītiņu restorāna «Vincents» šefpavāru]. ''Baltic Travel News'' 2017. gada 23. martā. Skatīts: 2017. gada 22. decembrī.


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ritiņš, Martiņš}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2022. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Češīrā dzimušie]]
[[Kategorija:Latviešu pavāri]]
[[Kategorija:Latvijas uzņēmēji]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes latvieši]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Latvijas]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]]
[[Kategorija:No COVID-19 mirušie]]</text>
      <sha1>k3056hy62nc2hnp3cghtd0yzmrwfqlg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Īpašvērtības un īpašvektori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>209039</id>
    <revision>
      <id>4485754</id>
      <parentid>4360712</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:25:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485754</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18644" sha1="m96gcs9p8p3ahpxafpt63quh1jsw19k" xml:space="preserve">[[Attēls:Mona Lisa eigenvector grid.png|thumb|Šī transformācija maina sarkanās bultas virzienu, bet zilās bultas virziens paliek nemainīgs. Tāpēc zilā bulta ir viens no transformācijas īpašvektoriem. Bez tam, tā kā zilāi bultai nav mainījies arī garums, šim īpašvektoram atbilst īpašvērtība 1.]]

[[Kvadrātiska matrica|Kvadrātiskās matricas]] '''īpašvektori''' ir nenulles [[vektors|vektori]], kuri pēc reizināšanas ar matricu paliek uz iepriekšējās līnijas. Ar kvadrātisko matricu izteiktā lineārā transformācija var mainīt tikai šādu vektoru garumu. Rezultējošā un sākotnējā vektora garumu attiecības koeficients ir matricas '''īpašvērtība'''. 

Īpašvērtībām un īpašvektoriem ir daudz pielietojumu gan teorētiskajā, gan lietišķajā matemātikā. Tie raksturo lineāro transformāciju būtiskas īpašības - piemēram, vai attiecīgai [[Lineāru vienādojumu sistēma|lineāru vienādojumu sistēmai]] ir viennozīmīgs risinājums vai nē. Daudzos pielietojumos īpašvērtības un īpašvektori raksturo arī matemātiska modeļa fiziskās īpašības. Mehānikā īpašvērtības reprezentē mehānisko sistēmu [[Rezonanse|rezonanses frekvences]], piemēram, stīgu pamattoņus. Būtiska nozīme īpašvērtībām ir [[Kvantu mehānika|kvantu mehānikā]]. Piemēram, tās nosaka iespējamus enerģijas līmeņus atomos un molekulās.

== Definīcija ==
[[Attēls:Eigenvalue equation.svg|thumb|right|250px|Transformācijas matrica &lt;math&gt;\mathbf {A}&lt;/math&gt;izstiepj vektoru &lt;math&gt;\mathbf{x}&lt;/math&gt;, nemainot tā virzienu, tāpēc &lt;math&gt;\mathbf{x}&lt;/math&gt; ir matricas &lt;math&gt;\mathbf{A}&lt;/math&gt; īpašvektors. Stiepšanas koeficients ir šim vektoram atbilstoša īpašvērtība.]]

[[Attēls:eigenvectors.gif|thumb|250px|Transformāciju matrica &lt;math&gt;\bigl [ \begin{smallmatrix} 2 &amp; 1 \\ 1 &amp; 2 \end{smallmatrix} \bigr] &lt;/math&gt; saglabā visu to vektoru virzienu, kuri ir paralēli vektoriem &lt;math&gt; \bigl (\begin{smallmatrix} 1 \\ 1 \end{smallmatrix} \bigr) &lt;/math&gt; (zili) un &lt;math&gt; \bigl (\begin{smallmatrix} 1 \\ -1 \end{smallmatrix} \bigr) &lt;/math&gt; (violeti). Sarkanie vektori nav īpašvektori, jo transformācija tos sagroza.]]

Pieņemsim, &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;F&lt;/math&gt; ir lineārs [[attēlojums]] no [[vektortelpa]]s'' V'' uz to pašu vektortelpu, bet vektors &lt;math&gt;\mathbf {x}&lt;/math&gt; ir tāds nenulles vektors telpā V, ka
: &lt;math&gt; F (\mathbf{x}) = \lambda \mathbf {x} &lt;/math&gt;
kur &lt;math&gt; \lambda &lt;/math&gt; ir skaitlis. Tad &lt;math&gt;\mathbf {x}&lt;/math&gt; saucas transformācijas &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;F&lt;/math&gt; '''īpašvektors''' ar '''īpašvērtību''' &lt;math&gt; \lambda &lt;/math&gt;.

Ja transformācija &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;F&lt;/math&gt; ir izteikta [[matrica]]s veidā (piemēram, &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;\mathbf {A}&lt;/math&gt;), tad 
: &lt;math&gt;\mathbf {A} \mathbf {x} = \lambda \mathbf{x} &lt;/math&gt;.

'''Īpaštelpa''' ir kopa, kura apvieno visus īpašvektorus ar vienādu īpašvērtību, kā arī nulles vektoru.

== Risināšanas princips ==
=== Īpašvērtības ===
Vispārīgā gadījumā īpašvērtības atrod, risinot definīcijas vienādojumu
: &lt;math&gt; \mathbf {A} \mathbf{x} = \lambda \mathbf {x} &lt;/math&gt;
Šo vienādojumu var pārrakstīt sekojošā veidā:
: &lt;math&gt; (\mathbf {A} -\lambda \mathbf {I}) \mathbf {x} = \mathbf {0} &lt;/math&gt;
kur &lt;math&gt;\mathbf {I}&lt;/math&gt; ir [[vienības matrica]], bet &lt;math&gt;\mathbf {0}&lt;/math&gt; - [[nulles vektors]].

Šo izteiksmi var interpretēt tā, ka operators &lt;math&gt;(\mathbf {A} - \lambda \mathbf {I}) &lt;/math&gt; jebkuru nenulles vektoru &lt;math&gt;\mathbf {x}&lt;/math&gt; pārvērš par nulles vektoru. Šāds attēlojums nevar būt [[bijekcija|bijektīvs]], jo nulles vektoru nav iespējams ar reizināšanu transformēt atpakaļ, iegūstot nenulles vektoru. Tāpēc šāda matrica nevar būt [[apgrieztā matrica|invertējama]]. Matrica ir invertējama tad un tikai tad, ja matricas [[determinants]] nav nulle. No tā izriet, ka mūsu gadījumā matricas determinantam jābūt nullei:
: &lt;math&gt; \det (\mathbf {A} - \lambda \mathbf {I}) = 0 &lt;/math&gt;
Šī determinanta izteiksme ir &lt;math&gt;\textstyle n&lt;/math&gt;-tas pakāpes polinoms, kur &lt;math&gt;\textstyle n&lt;/math&gt; ir matricas rindu skaits. Šo polinomu sauc par [[Harakteristiskais polinoms|harakteristisko polinomu]]. Polinoma nulles &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; \lambda_1, \lambda_2, ..., \lambda_n &lt;/math&gt; ir matricas īpašvērtības.
Citiem vārdiem, īpašvērtības ir sekojoša vienādojuma saknes:
:&lt;math&gt;\alpha_n\cdot\lambda^n+\alpha_{n-1}\cdot\lambda^{n-1}+\dots+\alpha_1\cdot\lambda+\alpha_0=0.&lt;/math&gt;

Ja, risinot šo vienādojumu, &lt;math&gt; \lambda_i &lt;/math&gt; parādās &lt;math&gt;m&lt;/math&gt; reizes, tad saka, ka īpašvērtībai &lt;math&gt; \lambda_i &lt;/math&gt; ir algebriska [[daudzējādība]] &lt;math&gt;m&lt;/math&gt;.

==== Trijstūrveida matrica ====
Atrast īpašvērtības [[Matrica#Trijstūrveida matrica|trijstūrveida matricai]] ir īpaši viegli, jo tās sakrīt ar matricas galvenās diagonāles elementiem. 

Aplūkosim trijstūrveida matricu:
: &lt;math&gt; =
\begin{bmatrix}
a_ {1,1} &amp; a_{1,2} &amp; \cdots &amp; a_{1, n} \\
0 &amp; a_{2,2} &amp; \cdots &amp; a_{2, n} \\
\vdots &amp;&amp;&amp; \vdots \\
0 &amp; 0 &amp; \cdots &amp; a_{n, n}
\end{bmatrix}
&lt;/math&gt;
Šīs matricas determinants ir diagonālo elementu reizinājums:
: &lt;math&gt; \det(\mathbf {A}) = a_{1,1} \cdot a_{2,2} \cdots a_{n, n} &lt;/math&gt;

Tad trijstūrveida matricas harakteristiskais polinoms izskatās šādi:
: &lt;math&gt; \det (\mathbf {A} - \lambda \mathbf {I}) = (a_{1,1} - \lambda) \cdot (a_{2,2} - \lambda) \cdot \cdots (a_{n, n} - \lambda) = 0 &lt;/math&gt;
un tam ir acīmredzami risinājumi
: &lt;math&gt;\lambda_1 = a_{1,1}, &lt;/math&gt; &amp;nbsp; &amp;nbsp; &lt;math&gt; \lambda_2 = a_{2,2}, &lt;/math&gt; &amp;nbsp; &amp;nbsp;  &lt;math&gt; ..., &lt;/math&gt; &amp;nbsp; &amp;nbsp;  &lt;math&gt; \lambda_n = a_{n, n} &lt;/math&gt;

Jebkuru n×n matricu var pārveidot par trijstūrveida matricu ar [[Gausa metode|Gausa metodi]], neizmainot tās īpašības.

==== Īpašvērtību sakarības ====
* Īpašvērtību summa ir vienāda ar [[matricas pēda|matricas pēdu]]: &lt;math&gt;\operatorname{tr}(\mathbf {A}) = \sum \lambda_i= \lambda_1+ \lambda_2 +\cdots+ \lambda_n&lt;/math&gt;
* Īpašvērtību reizinājums ir vienāds ar determinantu: &lt;math&gt;\det(\mathbf {A}) = \prod \lambda_i=\lambda_1\lambda_2\cdots\lambda_n&lt;/math&gt;
* Kāpinātas matricas &lt;math style=&quot;margin-bottom:12px&quot;&gt;A^k &lt;/math&gt; īpašvērtības ir attiecīgas īpašvērtību pakāpes: &lt;math style=&quot;margin-bottom:6px&quot;&gt; \lambda_1^k, \dots, \lambda_n^k &lt;/math&gt;
* Reālo skaitļu matricai var arī nebūt nevienas reālas īpašvērtības, bet jebkurai kompleksai matricai īpašvērtības ir.

=== Īpašvektori ===
Pēc īpašvērtību atrašanas '''īpašvektorus''' atrod, secīgi ieliekot atrastās īpašvērtības vienādojumā &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; (\mathbf {A} -\lambda \mathbf {I}) \mathbf {x} = \mathbf {0} &lt;/math&gt; un risinot to attiecībā uz &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;\mathbf {x} &lt;/math&gt;. Tā kā &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; \det (\mathbf {A} - \lambda \mathbf {I}) = 0 &lt;/math&gt;, pastāv bezgalīgs skaits risinājumu, t. i. īpašvektoru ir bezgalīgi daudz un tos var izteikt tikai ģeneralizētā veidā, norādot vektora komponentu attiecības. 

=== Īpaštelpas ===
Papildinot īpašvektoru kopu ar nulles vektoru, iegūst '''īpaštelpu''' attiecīgajai īpašvērtībai. 


== Piemēri ==
Dota kvadrātiska matrica 
:&lt;math&gt;\mathbf{A}=\begin{pmatrix}0 &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; -1 &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 3
\end{pmatrix}.
&lt;/math&gt;

=== Īpašvērtību atrašana ===
Atņemt no šīs matricas [[vienības matrica|vienības matricu]], reizinātu ar &lt;math&gt;\lambda&lt;/math&gt;:
:&lt;math&gt;
\mathbf {A} - \lambda \mathbf{I} =
\begin{pmatrix}
0 &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; -1 &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 3
\end{pmatrix} 
- 
\begin{pmatrix}
\lambda &amp; 0 &amp; 0 \\
0 &amp; \lambda &amp; 0 \\
0 &amp; 0 &amp; \lambda
\end{pmatrix}
=
\begin{pmatrix}
0 - \lambda &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; -1 - \lambda &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 3 - \lambda
\end{pmatrix}.
&lt;/math&gt;
Izrēķināt [[Determinants|determinantu]]. Šim procesam ērti izmantot [[Sarusa metode|Sarusa metodi]]: 
:&lt;math&gt;\begin{matrix}\det(\mathbf{A}-\lambda \mathbf{I})&amp;=&amp;(0-\lambda)(-1-\lambda)(3-\lambda)+4+2-(2\lambda+2+\lambda +12- 4\lambda) \\ &amp;=&amp;-\lambda^3+2\lambda^2+4\lambda-8 \\ &amp;=&amp;-(\lambda-2)(\lambda-2)(\lambda+2) \end{matrix}.&lt;/math&gt;

Pašvērtības ir šī polinoma nulles, t. i.
:&lt;math&gt;\lambda_{1,2}=2,\ \lambda_3=-2.&lt;/math&gt;

Īpašvērtībai 2 ir algebriska [[daudzējādība]] 2, jo tā ir harakteristiskā polinoma dubulta nulle.

=== Īpašvektoru un īpaštelpu ģenerēšana ===
''Īpašvērtībai &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;\textstyle \lambda = 2&lt;/math&gt;:'' &lt;br /&gt;
Liekot šo īpašvērtību sākotnējā vienādojumā &lt;math&gt; (\mathbf {A} -\lambda \mathbf {I}) \mathbf {x} = \mathbf {0} &lt;/math&gt;, iegūst:
:&lt;math&gt; (\mathbf {A} - 2 \mathbf {I}) \cdot \mathbf {x} = 
\begin{pmatrix}
0-2 &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; -1-2 &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 3-2
\end{pmatrix} 
\cdot \mathbf {x} = 
\begin{pmatrix}
-2 &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; -3 &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 1
\end{pmatrix} 
\cdot \mathbf {x} = \begin{pmatrix}0\\ 0\\ 0 \end{pmatrix}
&lt;/math&gt;

Reducējot šo matricu līdz [[Matrica#Kvadrātiska matrica|trīsstūra formai]]:
:&lt;math&gt;
\begin{pmatrix}
1 &amp; 0 &amp; \frac{1}{2} \\
0 &amp; 1 &amp; 0 \\
0 &amp; 0 &amp; 0
\end{pmatrix} \cdot \mathbf {x} = \begin{pmatrix}0\\ 0\\ 0 \end{pmatrix}.
&lt;/math&gt;
Šai [[Lineāru vienādojumu sistēma|lineāro vienādojumu sistēmai]] ir bezgalīgi daudz risinājumu. Noteikta vērtība ir tikai otrajai koordinātai &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(y = 0)&lt;/math&gt;. Turpretī vektora komponentiem &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;x&lt;/math&gt; un &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;z&lt;/math&gt; var būt jebkuras vērtības, ievērojot proporciju &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;2x=-z&lt;/math&gt;. Līdz ar to visiem īpašvektoriem ar &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;\lambda = 2&lt;/math&gt; ir izskats &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; (-k, 0, 2k)^\top&lt;/math&gt;, kur &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; k \neq 0&lt;/math&gt;. Viens no šādu īpašvektoru piemēriem ir &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(-1, 0, 2)^\top&lt;/math&gt;. 
&lt;br /&gt;
Visi vektori ar komponentu proporcijām &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(-k, 0, 2k)&lt;/math&gt; un nulles vektors &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(0, 0, 0)&lt;/math&gt; veido '''īpaštelpu''', kura atbilst īpašvērtībai 2. Apzīmējot šo īpaštelpu, piemēram, ar &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;S(2)&lt;/math&gt;, to var pierakstīt sekojoši:
:&lt;math&gt;S(2)= \{(-k, 0, 2k) : k \in \R\} &lt;/math&gt;
Nulles vektors ir iekļauts ar to, ka mainīgajam &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;k&lt;/math&gt; šeit jau ir pieļauta vērtība 0.
Šī īpaštelpa ir viendimensijas telpa, un proti taisne, kura iet caur koordinātu sākumu. 
&lt;br /&gt; &amp;nbsp; &lt;br /&gt;
''Īpašvērtībai &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;\lambda = -2&lt;/math&gt;:'' &lt;br /&gt;
Procedūra ir līdzīga aprakstītajai augstāk:
:&lt;math&gt; (\mathbf {A} - (-2) \mathbf {I}) \cdot \mathbf {x} = 
\begin{pmatrix}
0+2 &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; -1+2 &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 3+2
\end{pmatrix} \cdot \mathbf {x} = 
\begin{pmatrix}
2 &amp; 2 &amp; -1 \\
2 &amp; 1 &amp; 1 \\
2 &amp; -1 &amp; 5
\end{pmatrix} \cdot \mathbf {x} = \begin{pmatrix}0\\ 0\\ 0 \end{pmatrix}
&lt;/math&gt;

Šīs [[Lineāru vienādojumu sistēma|lineāru vienādojumu sistēmas]] risināšana dod vektoru ar komponentu proporcijām &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(-3k, 4k, 2k)^\top&lt;/math&gt;, kur &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; k \neq 0&lt;/math&gt;. Viens no šādu īpašvektoru piemēriem ir &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(-3, 4, 2)^\top&lt;/math&gt;. 
&lt;br /&gt;
Visi šādi vektori veido īpaštelpu:
:&lt;math&gt;S(-2)= \{(-3k, 4k, 2k) : k \in \R\} &lt;/math&gt;
Arī šī īpaštelpa ir taisne caur koordinātu sākumu.
&lt;br /&gt; &amp;nbsp; &lt;br /&gt;
''Piezīme:''
Iepriekš aprakstītajā piemērā īpašvērtība &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;\lambda = 2&lt;/math&gt; ar algebrisku daudzējādību 2 deva viendimensijas īpaštelpu. Bet citos gadījumos īpašvērtība ar algebrisku daudzējādību 2 var dot arī divdimensiju īpaštelpas. Vispārējs princips: ģeometriska daudzējādība var būt mazāka vai vienāda ar algebrisko daudzējādību. 
Piemēram, lineārai transformācijai 
:&lt;math&gt; \mathbf {A} = 
\begin{pmatrix}
0 &amp; 0 &amp; 0 \\
0 &amp; 1 &amp; 0 \\
0 &amp; 0 &amp; 1
\end{pmatrix} 
&lt;/math&gt;
ir divas īpašvērtības 0 un 1 (kā jebkurai trijstūrveida matricai, īpašvērtības pārstāv galvenās diagonāles elementi). Var redzēt, ka īpašvērtībai 1 ir algebriska daudzējādība 2. Liekot šo īpašvērtību sākotnējā vektoriālajā vienādojumā, iegūst sekjošu vienādojumu sistēmu: 
:&lt;math&gt;\begin{cases}
-1x + 0 + 0 = 0 \\
0 + (1-1)y =0 \\
0 + 0 + (1-1)z =0
\end{cases}
&lt;/math&gt;
Šeit vektora komponentam &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt; x&lt;/math&gt; vienmēr ir vērtība 0, bet komponenti &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;y&lt;/math&gt; un &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;z&lt;/math&gt; ir neatkarīgi viens no otra. Tātad, īpašvektoram ir ģenerālā forma &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;(0, k, l)^\top&lt;/math&gt;, kur &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;k&lt;/math&gt; un &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;l&lt;/math&gt; nevar būt vienādi ar nulli vienlaikus. Šīs īpašvērtības īpaštelpa ir vektoru kopa
:&lt;math&gt;S(1)= \{(0, k, l) : k, l \in \R\} &lt;/math&gt;
Jebkuru vektoru šajā kopā var izteikt kā lineāri neatkarīgu vektoru superpozīciju &lt;math style=&quot;margin-bottom:4px&quot;&gt;k(0,1,0) + l(0,0,1)&lt;/math&gt;. Līdz ar to šī īpaštelpa ir divdimensiju telpa (un proti, plakne ar formulu x = 0), t. i. tās ģeometriskā daudzējādība ir 2 un vienāda ar īpašvērtības algebraisko daudzējādību.


=== Ģeometriski piemēri plaknē ===
Sekojošā tabula ir doti daži transformāciju piemēri plaknē kopā ar attiecīgām 2×2 matricām, īpašvērtībām un īpašvektoriem.
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; margin:1em auto 1em auto;&quot;
|-
|
| [[Bīdes attēlojums|Horizontāla bīde]]
| [[Mērogošana]]
| Nevienāda mērogošana
| [[Hiperboliskā rotācija]]
|-
|Ilustrācija
|| [[Attēls:Shear.svg|175px|center|Horizontālas bīdes transformācija]]
|| [[Attēls:Homothety in two dim.svg|175px|Vienāda mērogošana]]
|| [[Attēls:Unequal scaling.svg|175px|Vienības kvadrāta vertikāls sarukums (''k''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; &lt; 1) un horizontāla izstiepšana (''k''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; &gt; 1).]]
|| [[Attēls:Squeeze r=1.5.svg|175px|&lt;math&gt;e^t = \frac 3 2&lt;/math&gt;]]
|-
|Matrica
| &lt;math&gt; \begin{bmatrix}1 &amp; k\\ 0 &amp; 1\end{bmatrix} &lt;/math&gt;
| &lt;math&gt; \begin{bmatrix}k &amp; 0\\0 &amp; k\end{bmatrix}&lt;/math&gt;
| &lt;math&gt; \begin{bmatrix}k_1 &amp; 0\\0 &amp; k_2\end{bmatrix}&lt;/math&gt;
| &lt;math&gt;\begin{bmatrix} \cosh \varphi &amp; \sinh \varphi \\ \sinh \varphi &amp; \cosh \varphi \end{bmatrix}&lt;/math&gt;
|-
|Harakteristiskais polinoms
| λ&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; &amp;minus; 2λ+1 = (1 &amp;minus; λ)&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; = 0
| λ&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; &amp;minus; 2λ''k'' + ''k''&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; = (λ &amp;minus; ''k'')&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; = 0
| (λ &amp;minus; ''k''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;)(λ &amp;minus; ''k''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;) = 0
| λ&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; − 2λ cosh φ + 1 = 0
|-
|Īpašvērtības λ&lt;sub&gt;''i''&lt;/sub&gt;
|λ&lt;sub&gt;1,2&lt;/sub&gt;=1
|λ&lt;sub&gt;1,2&lt;/sub&gt;=''k''
|λ&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''k''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;, λ&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = ''k''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt;
|λ&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = exp(φ), λ&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = exp(&amp;minus;φ),

|-
|[[Algebriskā daudzējādība|Algebriskā]] un [[ģeometriskā daudzējādība]]
|''n''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = 2, ''m''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = 1
|''n''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = 2, ''m''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = 2
|''n''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''m''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = 1, ''n''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = ''m''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = 1
|''n''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = ''m''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; = 1, ''n''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = ''m''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; = 1
|-
|Īpašvektori
|&lt;math&gt;\mathbf u_1 = (1, 0)&lt;/math&gt;
|Visi nenulles vektori
|&lt;math&gt;\mathbf u_1 = (1, 0), \mathbf u_2 = (0,1)&lt;/math&gt;
|&lt;math&gt;\mathbf u_1 = \begin{bmatrix}1\\1\end{bmatrix}, \mathbf u_2 = \begin{bmatrix}1\\-1\end{bmatrix}.&lt;/math&gt;
|}

==== Bīde ====
Bīde ir transformācija, pie kuras visi punkti gar noteiktu līniju paliek savās vietās, bet citi punkti nobīdās paralēli šai līnijai par attālumu, kurš ir proporcionāls punkta perpendikulāram attālumam no līnijas. Horizontālajā bīdē, kura ir attēlota augšā, plaknes punkts ''P'' pārvietojas paralēli ''x'' asij uz punktu ''P' '', jo punkta ''y'' koordināta nemainās, bet ''x'' koordināta pieaug {{nowrap begin}}''x'' = ''x'' + ''k'' ''y'',{{nowrap end}} kur ''k'' sauc par bīdes koeficientu. Bīdes leņķi φ nosaka {{nowrap begin}} ''k'' = [[kotangenss|cot]]φ{{nowrap end}}.

Atkārtoti pielietojot bīdes transformāciju, jebkura plaknes vektora virziens mainās arvien tuvāk īpašvektora virzienam.

==== Vienmērīga mērogošana un atspoguļošana punktā ====
Katra vektora reizināšanu ar nemainīgu reālu skaitli ''k'' var izteikt ar [[Matrica#Diagonālmatrica|diagonālmatricu]], kurā visi diagonāles elementi ir vienādi ar ''k''. Mehāniski tas atbilst gumijas loksnes vienādai stiepšanai visos virzienos. Piemēram, šādai transformācijai ir pakļauts katrs gaisa balona fragments, piepušot balonu. Visi vektori, kuri iziet no centra (piemēram, kāda izvēlēta punkta uz balona virsmas), izstiepjas ar vienādu mērogošanas koeficientu ''k'', nemainot savu sākotnējo vērsumu. Tādējādi, katrs nenulles vektors ir īpašvektors ar īpašvērtību ''k''. Šīs transformācijas fizisks paveids − stiepšana (pagarināšana, paplašināšana, [[Lielais sprādziens|inflācija]]) vai sarukšana (saspiešana, deflācija) − ir atkarīgs no mērogošanas koeficienta: ''k'' &gt; 1 atbilst stiepšanai, bet {{nowrap|0 &lt; ''k'' &lt; 1}} sarukumam. Negatīvas ''k'' vērtības atbilst apvēršanai, kurai seko izstiepšanās vai sarukšana, atkarībā no ''k'' absolūtās vērtības.

==== Nevienāda mērogošana ====
Nedaudz sarežģītakam piemēram aplūkosim loksni, kura tiek nevienādi izstiepta divos perpendikulāros virzienos gar koordinātu asīm, vai arī izstiepta vienā virzienā un saspiesta citā. Šajā gadījumā ir divi dažādi mērogošanas koeficienti: ''k''&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; virzienam ''x'', un ''k''&lt;sub&gt;2&lt;/sub&gt; virzienam ''y''. Ja īpašvērtība ir lielāka par 1, vektori izstiepjas attiecīgā īpašvektora virzienā. Ja mazāka par 1, vektori sarūk. Negatīvas īpašvērtības atbilst atspoguļošanai, kurai seko izstiepšanās vai sarukšana. Vispārīgā gadījumā matricas, kuras ir [[Matrica#Diagonālmatrica|diagonalizējamas]] reālos skaitļos, atveido mērogojumus un atspoguļojumus: īpašvērtības ir mērogošanas koeficienti (tos var viegli nolasīt kā diagonāles elementus pēc matricas diagonalizēšanas), bet īpašvektori ir mērogojumu virzieni.

Attēlā ir parādīts gadījums, kur &lt;math&gt;k_1&gt;1&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;1&gt;k_2&gt;0&lt;/math&gt;. Gumijas loksne tiek izstiepta gar ''x'' asi un vienlaikus saspiesta gar ''y'' asi. 

==== Hiperboliska rotācija ====
Īpašvērtības ir apgrieztie skaitļi attiecībā viens uz otru.

{{clear}}
{{Linearā algebra|expanded}}
[[Kategorija:Lineārā algebra]]</text>
      <sha1>m96gcs9p8p3ahpxafpt63quh1jsw19k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>X-37</title>
    <ns>0</ns>
    <id>210191</id>
    <revision>
      <id>4485718</id>
      <parentid>4326526</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T07:16:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485718</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4744" sha1="arkpziabcaljj3b04338rz0wrxb69rl" xml:space="preserve">[[Attēls:X-37B prelaunch.jpg|200px|thumb|right|''X-37B'' 2008. gadā]]
[[Attēls:X37B OTV-5 Landed.jpg|240px|thumb|right|''X-37B'' ''[[USA-277|OTV-5]]'' pēc nolaišanās 2019. gada 27. oktobrī]]
'''X-37''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] bezpilota [[kosmoplāns]], ko izstrādājis uzņēmums ''[[Boeing]]''. To kosmosā nogādā [[nesējraķete]], bet uz Zemi caur atmosfēru tas atgriežas, izmantojot spārnus. ''X-37'' izmanto [[ASV Gaisa spēki]] slepenām orbitālām misijām, kuras var ilgt vairāk nekā gadu. Tam par prototipu kalpoja ''[[X-40]]''.

''X-37'' projektu sāka [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] 1999. gadā. Pēc tam, kad ''NASA'' projektu pārtrauca, tas 2004. gadā tika nodots [[ASV Aizsardzības departaments|ASV Aizsardzības departamentam]]. Pirmie atmosfēras lidojumu izmēģinājumi sākās 2006. gada aprīlī. Pirmais orbitālais lidojums ''[[USA-212]]'' sākās {{dat|2010|4|22||bez}} un ilga līdz {{dat|2010|12|3|D|bez}}. Līdz 2025. gada martam bija veikti septiņi lidojumi ar diviem ''X-37B'' eksemplāriem.

== Varianti ==
=== ''X-37A'' ===
''X-37A'' bija NASA kosmoplāna sākotnējā versija. To izmantoja nomešanas planēšanas izmēģinājumu laikā 2005. un 2006. gadā.

=== ''X-37B'' ===
''X-37B'' ir NASA ''X-37A'' modifikācija ASV Gaisa spēkiem. Tas veicis orbitālos lidojumus kopš 2010. gada.

=== ''X-37C'' ===
2011. gadā ''Boeing'' paziņoja par plāniem izveidot ''X-37B'' palielinātu modifikāciju. ''X-37C'' būtu par 165 % lielāks un par 180 % smagāks par ''X-37B'', kas ļautu transportēt līdz sešiem astronautiem kosmoplāna hermētiskā nodalījumā.

== Kosmiskie lidojumi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Misijas nosaukums
! Starta datums
! [[Nesējraķete]]
! Nolaišanās datums
! Lidojuma ilgums
! Kosmoplāns
! [[Derīgā krava]], piezīmes
|-
| ''OTV-1''{{br}}''[[USA-212]]'' || {{dat|2010|4|22|SK|bez}} || ''[[Atlas V/501]]'' || {{dat|2010|12|3|SK|bez}} || 224 d || ''X-37B'' Nr. 1 || slepena
|-
| ''OTV-2''{{br}}''[[USA-226]]'' || {{dat|2011|3|5|SK|bez}} || ''Atlas V/501'' || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || 469 d || ''X-37B'' Nr. 2 || slepena
|-
| ''OTV-3''{{br}}''[[USA-240]]'' || {{dat|2012|12|11|SK|bez}} || ''Atlas V/501'' || {{dat|2014|10|17|SK|bez}} || 675 d || ''X-37B'' Nr. 1 || slepena
|-
| ''OTV-4''{{br}}''[[USA-261]]'' || {{dat|2015|5|20|SK|bez}} || ''Atlas V/501'' || {{dat|2017|5|7|SK|bez}} || 718 d || ''X-37B'' Nr. 2 || slepena; zināms par elektriskās vilces (jonu dzinēja) izmēģinājumiem, materiālu eksponēšanu kosmiskajā vidē
|-
| ''OTV-5''{{br}}''[[USA-277]]'' || {{dat|2017|9|7|SK|bez}} || ''[[Falcon 9 Full Thrust|Falcon 9 FT]]'' || {{dat|2019|10|27|SK|bez}} || 780 d || ''X-37B'' Nr. 2 || slepena; zināms par ''ASETS-11'' eksperimentu —  elektroniku un svārstīgo siltuma cauruļu eksponēšanu kosmosa vidēelektriskās vilces (jonu dzinēja) izmēģinājumiem, materiālu eksponēšanu kosmiskajā vidē
|-
| ''OTV-6''{{br}}''[[USA-299]]'' || {{dat|2020|5|17|SK|bez}} || ''Atlas V/501'' || {{dat|2022|11|12|SK|bez}} || 908 d || ''X-37B'' Nr. 1 || slepena; pirmo reizi kosmoplāns apgādāts ar servisa moduli, kurā veikti papildu eksperimenti
|-
| ''OTV-7''{{br}}''[[USA-349]]'' || {{dat|2023|12|29|SK|bez}} || ''[[Falcon Heavy]]'' || {{dat|2025|3|7|SK|bez}} || 434 d || ''X-37B'' Nr. 1 || Slepena krava. Kosmoplāns ievadīts ļoti eliptiskā orbītā, veikti [[aerobremzēšana]]s manevri
|-
| ''OTV-8''{{br}}''[[USA-555]]''{{br}}''USSF-36'' || {{dat|2025|8|21|SK|bez}} || ''[[Falcon 9 Block 5]]'' || {{dat|2025|3|7|SK|bez}} || 434 d || ''X-37B'' Nr. 1 || Slepena krava. zināms par 2 eksperimentiem: lāzera sakaru demonstrāciju un kvantu inerciālo sensoru
|}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20120701061259/http://www.af.mil/information/factsheets/factsheet.asp?fsID=16639 X-37 Orbital Test Vehicle USAF Factsheet]
* [http://www.nasa.gov/centers/marshall/news/background/facts/x37facts2.html X-37 fact sheet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121024120833/http://www.nasa.gov/centers/marshall/news/background/facts/x37facts2.html |date={{dat|2012|10|24||bez}} }} and [https://web.archive.org/web/20120619201346/http://www.msfc.nasa.gov/news/x37news/index.html project news] on NASA.gov
* [http://www.globalsecurity.org/space/systems/x-37.htm X-37 page on GlobalSecurity.org]
* [https://web.archive.org/web/20141213042734/http://www.boeing.com/boeing/defense-space/ic/sis/x37b_otv/x37b_otv.page X-37B page on Boeing website]
* [http://spaceflightnow.com/atlas/av012/100402x37update/ &quot;Air Force spaceplane is an odd bird with a twisted past&quot;] at SpaceflightNow.com (2 April 2010)


{{X-lidmašīnas}}

[[Kategorija:X-37| ]]</text>
      <sha1>arkpziabcaljj3b04338rz0wrxb69rl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zāra Filipsa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>220227</id>
    <revision>
      <id>4485746</id>
      <parentid>4357164</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T10:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485746</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4765" sha1="9rlyof243my5l1ckfzs01mdskzv6i2y" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|        platums = 
|          vārds = Zāra Filipsa
|     vārds_orig = ''Zara Phillips''
|         attēls = Zara Phillips cropped but without a crop.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1981
|     dz_mēnesis = 5
|       dz_diena = 15
|       dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Londona}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = S
|         vecāki = [[Marks Filipss]], [[Princese Anna]]
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = [[Marks Tindals]] (2011—pašlaik)
|          bērni = 3
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}
'''Zāra Anne Elizabete Tindala''' ({{val|en|Zara Anne Elizabeth Tindall}}; dzimusi {{dat|1981|5|15}}), plašāk pazīstama kā '''Zāra Filipsa''' (''Zara Phillips'') ir Lielbritānijas karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] un [[Princis Filips|prinča Filipa]] vecākā mazmeita. Guvusi panākumus [[jāšana]]s sportā, izcīnījusi sudraba medaļu [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012. gada vasaras olimpiskās spēlēs]] [[Jāšana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]].

Viņa ir vienīgā [[Princese Anna|princeses Annas]] un viņas pirmā vīra [[Marks Filipss|Marka Filipsa]] meita un otrs bērns. Filipsa ir 22. persona [[Pēctecība uz Lielbritānijas troni|Lielbritānijas monarhijas mantošanas līnijā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce | title = The British Monarchy | url=http://www.royal.gov.uk/ThecurrentRoyalFamily/Successionandprecedence/Succession/Overview.aspx|accessdate=7 April 2012}}&lt;/ref&gt; Ir precējusies ar bijušo angļu [[regbijs|regbistu]] [[Marks Tindals|Marku Tindalu]].

2006. gada Pasaules čempionātā [[Āhene|Āhenē]], [[Vācija|Vācijā]], izcīnīja zeltu individuālajā trīscīņā, savukārt komandu sacensībās izcīnīja sudrabu. Trīs zelta medaļas izcīnījusi Eiropas čempionātos. 2012. gadā Lielbritānijas komandas sastāvā startēja {{oss|V=2012|L=L}},&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/sport/2012/jun/11/zara-phillips-compete-2012-olympics |title=Guardian &amp;#124; Olympics &amp;#124; Equestrian &amp;#124; Phillips in GB Olympic team |publisher=Guardian News |date=11 June 2012 |accessdate=12 June 2012}}&lt;/ref&gt; kur komandu trīscīņā izcīnīja sudraba medaļu (medaļu apbalvošanas ceremonijā viņai pasniedza viņas māte Anna).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.london2012.com/news/articles/women-shine-cross-country-course.html |title=Women Shine Cross Country Course |access-date={{dat|2013|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2013|06|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130602005751/http://www.london2012.com/news/articles/women-shine-cross-country-course.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/sport/london-2012-olympics-blog/2012/jul/31/zara-phillips-olympic-silver-eventing|title=Zara Phillips wins silver but champions stiff-upper lip|last=Zoe Williams|publisher=guardian.co.uk|accessdate={{dat|2013|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2006. gadā tikusi atzīta par [[BBC]] gada sporta personību (arī viņas māte 1971. gadā saņēma šo apbalvojumu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/sport/2006/dec/11/media.television|title=Phillips follows in her mother's footsteps to take BBC award|publisher=Guardian.co.uk|accessdate={{dat|2013|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/front_page/6167487.stm|title=Phillips wins top BBC Sport award|publisher=Bbc.co.uk|accessdate={{dat|2013|4|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; Arī abi viņas vecāki ir startējuši olimpiskajās spēlēs jāšanas sacensībās — māte startēja {{Oss|V=1976|teksts=1976. gadā Monreālā}}, savukārt tēvs {{Oss|V=1972|teksts=1972. gadā Minhenē}} (zelts) un {{Oss|V=1988|teksts=1988. gadā Seulā}} (sudrabs).

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20121031020906/http://www.london2012.com/athlete/phillips-zara-1116267/ 2012. gada Olimpisko spēļu profils] {{en ikona}}

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Filipsa, Zāra}}
[[Kategorija:1981. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Vindzoras dinastija]]
[[Kategorija:Lielbritānijas jātnieki]]
[[Kategorija:2012. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki jāšanā]]
[[Kategorija:Lielbritānijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>9rlyof243my5l1ckfzs01mdskzv6i2y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Baltijas Gaisa patrulēšanas misija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>225618</id>
    <revision>
      <id>4485475</id>
      <parentid>4483626</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:50:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izvietotās lidmašīnas */ atjaunota novecojusī saite....</comment>
      <origin>4485475</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="56715" sha1="r63ol5lqj5ljh8vzg4iwe3g2ei7plq8" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|image=[[Attēls:Russian SU-27 Flanker with RAF Typhoon MOD 45157730.jpg|300px|]]
|caption=Britu iznīcinātājs ''[[Eurofighter 2000 Typhoon]]'' (lejā) eskortē krievu ''[[Su-27]]'' (auɡšā) virs [[Baltijas jūra]]s 2014. gada jūnijā
|conflict=''Baltic Air Policing''
|date={{dat|2004|03|30|N}} - pašreiz
|place=[[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]]
|result=notiek
}}

'''Baltijas Gaisa patrulēšanas misija''' ({{val|en|Baltic Air Policing}}) ir [[NATO]] misija [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s gaisa telpas aizsardzībai, kurā NATO valstu gaisa spēku [[iznīcinātāji]] patrulē Baltijas valstu gaisa telpā.

== Izvietotās lidmašīnas ==

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:left; font-size:95%&quot;
|-
! class=&quot;unsortable&quot;|Sākuma datums&lt;ref&gt;[http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html NATO Air — policing mission, Lithuanian Armed Forces] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131230210726/http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html |date={{dat|2013|12|30||bez}} }} kariuomene.kam.lt&lt;/ref&gt;||Valsts ||Gaisa spēki, lidmašīnas||class=&quot;unsortable&quot;|Atsauces
|----
|2004. gada 30. marts || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponenets]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baha.be/Webpages/Navigator/News/lithuania.htm |title=Belgium Baltic Air Policing |access-date={{dat|2014|05|04||bez}} |archive-date={{dat|2010|09|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100920192357/http://www.baha.be/Webpages/Navigator/News/lithuania.htm }}&lt;/ref&gt;
|----
|2004. gada 1. jūlijs || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2004/news_archive_2004_-_06/air-police_functions_in_the_baltic_states_to_be_taken_over_by_danish_personnel.html?pbck=0 Air-police functions in the Baltic States to be taken over by Danish personnel]&lt;/ref&gt;
|----
|2004. gada 30. oktobris || {{GBR}} || [[Karaliskie Gaisa spēki]], [[Panavia Tornado ADV|Panavia Tornado F.3]] ||&lt;ref&gt;[http://www.publications.parliament.uk/pa/ld200405/ldhansrd/vo041214/text/41214w01.htm Hansard, 14/12/04]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 1. janvāris || {{NOR}} || [[Karaliskie Norvēģijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[[Norwegian Ministry of Defence]]:[http://odin.dep.no/fd/english/news/news/010051-990082/dok-bn.html Norwegian fighter aircraft on a temporary NATO mission in the baltic]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 30. marts || {{NED}} || [[Karaliskie Nīderlandes Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2005/news_archive_2005_-_03/air_policing_mission_in_the_baltic_states_to_be_taken_over_by_dutch_troops Air policing mission in the Baltic States to be taken over by Dutch troops]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 30. jūnijs || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.baltictimes.com/news/articles/12956/ Germans takes over Baltic NATO mission]&lt;/ref&gt;
|----
|2005. gada 12. oktobris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-16|F-16CJ Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;[http://www.globalsecurity.org/military/library/news/2005/11/mil-051104-afpn05.htm 23rd EFS protects Baltic skies]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. janvāris || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://www.mon.gov.pl/pl/artykul/1615 Zakończenie misji AIR POLICING przez Siły Powietrzne RP.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100218042058/http://www.mon.gov.pl/pl/artykul/1615 |date={{dat|2010|02|18||bez}} }} mon.gov.pl&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 31. marts || {{TUR}} || [[Turcijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;defenseworld.net&quot;&gt;[http://www.siyahgribeyaz.com/2006/03/turkish-military-personnel-to-take-over.html Turkish Military Personnel to Take Over Execution of NATO Air Policing Mission Over the Baltic States.]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. augusts || {{ESP}} || [[Spānijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage F1|Mirage F1M]] ||&lt;ref name=&quot;defenseworld.net&quot;/&gt;&lt;ref&gt;[http://english.people.com.cn/200607/25/eng20060725_286458.html Spain to carry out NATO patrol in Baltic countries]&lt;/ref&gt;
|----
|2006. gada 1. decembris || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponenets]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||
|----
|2007. gada 1. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;
[http://web-static.vm.ee/static/failid/377/ER_13.pdf Estonian Review, Volume 17 No 13 Mar28-Apr3, 2007, p.3: French Take over Baltic Air Policing Mission] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080227152341/http://web-static.vm.ee/static/failid/377/ER_13.pdf |date={{dat|2008|02|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 1. augusts || {{ROU}} || [[Rumānijas Gaisa spēki]], [[MiG-21|MiG-21 LanceR 'C']] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |title=Romania Performs Air Police Service In The Baltic Countries. |access-date={{dat|2013|03|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120819200742/http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |archivedate={{dat|2012|08|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120819200742/http://www.roaf.ro/en/misiuni_en.php |date={{dat|2012|08|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 1. novembris || {{POR}} || [[Portugāles Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.f-16.net/news_article2453.html Portuguese F-16s to defend Baltic skies]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |title=A participação dos Jaguares na missão Baltics Air Policing 2007 (Portuguese Air Force 301 Squadron) |access-date={{dat|2008|02|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080408145415/http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |archivedate={{dat|2008|04|08||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080408145415/http://www.esq301jaguares.net/jaguares/baltico/airpolicing.htm |date={{dat|2008|04|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2007. gada 16. decembris || {{NOR}} || [[Karaliskie Norvēģijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.alfa.lt/straipsnis/161206/?Oro.policijos.misija.Baltijos.valstybese.is.portugalu.perima.norvegai=2007-12-13_13-26 Oro policijos misiją Baltijos valstybėse iš portugalų perima norvegai]&lt;/ref&gt;
|----
|2008. gada 15. marts || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[[Gazeta.pl]]: [http://wiadomosci.gazeta.pl/Wiadomosci/1,80273,4885249.html Prezydent podpisał postanowienie o użyciu wojska w dwóch zagranicznych operacjach] {{Webarchive|url=https://archive.today/20120525173323/http://wiadomosci.gazeta.pl/Wiadomosci/1,80273,4885249.html# |date={{dat|2012|05|25||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2008. gada 30. jūnijs || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||
|----
|2008. gada 30. septembris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eucom.mil/english/FullStory.asp?art=1850 |title=U.S. Forces begin air policing mission in Baltics |access-date={{dat|2008|10|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081014211457/http://www.eucom.mil/english/FullStory.asp?art=1850 |archivedate={{dat|2008|10|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 2. janvāris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||
|----
|2009. gada 1. maijs || {{CZE}} || [[Čehijas Gaisa spēki]], [[JAS-39|JAS-39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2009/news_archive_2009_-_05/air_contingent_of_the_czech_republic_took_over_the_nato_baltic_air-policing_mission.html Air Contingent of the Czech Republic took over the NATO Baltic Air-policing mission]&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 1. septembris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;luftwaffe.de_09&quot;&gt;[http://www.luftwaffe.de/portal/a/luftwaffe/!ut/p/c4/NYvLCsIwEEX_aCYpqOhOKxY3uqvWXWyHMJAX6dRu_HiThffA2RwuvrAQzIetEY7BOHziMPLhvYJbIWWaZwLPIsRuCZYCNErt8VFvE8EYA0m1UBAuttlIzJBiFlfLknMpwBMOSp9Paqv-099d37Z91-jN9Xa5Y_L--APtCs0O/ German Air Force to conduct once more NATO Air Policing over Baltic States]&lt;/ref&gt;
|----
|2009. gada 3. novembris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||
|----
|2010. gada 4. janvāris || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.airn.nato.int/press/2010/news0210.htm |title=Air Baltic 2010 – France takes over |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120525173324/www.airn.nato.int/press/2010/news0210.htm |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2010. gada 1. maijs || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |title=Dalyvauti oro policijos misijoje atvyksta Lenkijos naikintuvai |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120111130744/http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |archivedate={{dat|2012|01|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120111130744/http://www.lrytas.lt/-12724372511270316748-dalyvauti-oro-policijos-misijoje-atvyksta-lenkijos-naikintuvai.htm |date={{dat|2012|01|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2010. gada 1. septembris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.af.mil/news/story.asp?id=123220181 |title=US Air contingent take over Baltic Air-policing mission |access-date={{dat|2012|05|25||bez}} |archiveurl=https://archive.today/20120525173335/http://www.af.mil/news/story.asp?id=123220181 |archivedate={{dat|2012|05|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 5. janvāris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.luftwaffe.de/portal/a/luftwaffe/!ut/p/c4/NYu7CgIxEEX_aCZRfGCnK4IW2ggau5hd40geyzC72_jxJoX3wGkOFx9YSHYkb4VysgHvaBxtnhOECTJ7CMNLInz8SoNl96YRZkprvNVj24HLqZNq6ZJQsWcrmaHPLKGWgbkUoBaN0vudWqr_9HfdXE-mWaj58Xy4YB_j9gdbBvcU/ Richthofengeschwader sichert baltischen Luftraum] {{de icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 28. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000C]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.kam.lt/lt/naujienos_874/aktualijos_875/siauliuose_leisis_prancuzijos_naikintuvai.html Šiauliuose leisis Prancūzijos naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2011. gada 2. septembris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.voruta.lt/nato-oro-policijos-misija-baltijos-salyse-is-danijos-perims-vokietija/ |title=NATO oro policijos misiją Baltijos šalyse perims Danijos kariai |access-date={{dat|2014|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140810191431/http://www.voruta.lt/nato-oro-policijos-misija-baltijos-salyse-is-danijos-perims-vokietija/ |archivedate={{dat|2014|08|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 4. janvāris || {{DEU}} || [[Luftwaffe]], [[F-4 Phantom II|F-4F Phantom II]] ||&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lt/news/daily/lithuania/siauliuose-nusileido-vokietijos-kariniu-oro-pajegu-naikintuvai.d?id=53650495 Šiauliuose nusileido Vokietijos karinių oro pajėgų naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 26. aprīlis || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://www.sp.mil.pl/en/news/1647-orlik-4-na-posterunku Orlik 4 na posterunku, sp.mil.pl] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121018092134/http://www.sp.mil.pl/en/news/1647-orlik-4-na-posterunku |date={{dat|2012|10|18||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|2012. gada 1. septembris || {{CZE}} || [[Čehijas Gaisa spēki]], [[JAS-39|JAS-39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;[http://www.aviationweek.com/Blogs.aspx?plckController=Blog&amp;plckScript=blogScript&amp;plckElementId=blogDest&amp;plckBlogPage=BlogViewPost&amp;plckPostId=Blog%3a27ec4a53-dcc8-42d0-bd3a-01329aef79a7Post%3adb5b992c-17dc-491b-a036-c00a5a719fd4 Czech Gripen Baltic Airspace Policing Encore]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 3. janvāris || {{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas Gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.balsas.lt/naujiena/707712/baltijos-erdveje-patruliuos-danijos-kariniu-oro-pajegu-naikintuvai Baltijos erdvėje patruliuos Danijos karinių oro pajėgų naikintuvai]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 30. aprīlis || {{FRA}} || [[Francijas Gaisa spēki]], [[Dassault Mirage F1|Mirage F1CR]] ||&lt;ref&gt;
[http://www.15min.lt/naujiena/aktualu/lietuva/nato-oro-policijos-misijoje-danus-keicia-prancuzijos-kariniu-oro-pajegu-kariai-56-330612 NATO oro policijos misijoje danus keičia Prancūzijos karinių oro pajėgų kariai]&lt;/ref&gt;
|----
|2013. gada 3. septembris || {{BEL}} || [[Beļģijas Gaisa komponents]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Belgium To Take Over Baltic Air Policing|author=Nicholas Fiorenza|url=http://www.aviationweek.com/Blogs.aspx?plckController=Blog&amp;plckScript=blogScript&amp;plckElementId=blogDest&amp;plckBlogPage=BlogViewPost&amp;plckPostId=Blog%3a27ec4a53-dcc8-42d0-bd3a-01329aef79a7Post%3a3e0b8697-ccea-47c6-a0ab-ab825bdca318|date=17 June 2013|accessdate=17 June 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Baltic Air Policing|author=Belgian Air Force|url=http://www.mil.be/aircomp/news/index.asp?LAN=nl&amp;ID=3895|date=2 July 2013|accessdate=3 August 2013}} {{nl icon}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Belgian F-16s take on Baltic Air Policing|author=AIRheads/MB|url=http://airheadsfly.com/2013/07/26/belgian-f-16s-baltic-air-policing-2013/|date=26 July 2013|accessdate=3 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20131211070247/http://airheadsfly.com/2013/07/26/belgian-f-16s-baltic-air-policing-2013/|archivedate={{dat|2013|12|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
|----
|2014. gada 3. janvāris || {{USA}} || [[ASV Gaisa spēki]], [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;[http://www.kam.lt/en/news_1098/current_issues/u.s._air_contingent_to_take_over_natos_baltic_air_policing_mission_from_belgian_troops.html  U.S. air contingent took over NATO’s Baltic Air Policing mission from Belgian troops]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.scmp.com/news/world/article/1441963/us-add-six-f-15-jet-fighters-nato-baltic-patrols-lithuania-says US to add six F-15 jet fighters to Nato Baltic patrols, Lithuania says]&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2014. gada 28. aprīlis — 1. maijs || {{POL}} || [[Polijas Gaisa spēki]], [[MiG-29]]A ||&lt;ref&gt;[http://lotniczapolska.pl/ORLIK-5-w-przyszlym-roku,29892, Lotnicza Polska] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141224050231/http://lotniczapolska.pl/ORLIK-5-w-przyszlym-roku,29892, |date={{dat|2014|12|24||bez}} }} {{pl icon}}&lt;/ref&gt;
|----
|{{DEN}} || [[Karaliskie Dānijas gaisa spēki]], [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.fmn.dk/nyheder/Pages/Wammen-Danske-F-16-klar-til-Baltic-Air-Policing.aspx Wammen: Danske F-16 klar til Baltic Air Policing]&lt;/ref&gt;
|----
|{{GBR}} || [[Karaliskie Gaisa spēki]], [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;[http://www.ibtimes.com/uk-sends-typhoon-fighters-baltic-states-guard-against-russia-1561859 UK Sends Typhoon Fighters to Baltic States To Guard Against Russia]&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2014. gada 1. septembris || {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Responsibility for the security of the Baltic airspace will be passed on to Portugal and Canada at the Lithuanian Air Force Base in Šiauliai |url=http://kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2014/news_archive_2014_-_08/responsibility_for_the_security_of_the_baltic_airspace_will_be_passed_on_to_portugal_and_canada_at_the_lithuanian_air_force_base_in_siauliai.html?pbck=0 |date=31 August 2014 |access-date=1 September 2018 |archive-date=2 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180902045339/http://kam.lt/en/news_1098/news_archives/news_archive_2014/news_archive_2014_-_08/responsibility_for_the_security_of_the_baltic_airspace_will_be_passed_on_to_portugal_and_canada_at_the_lithuanian_air_force_base_in_siauliai.html?pbck=0 |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Kanāda}} || [[Attēls:Roundel of Canada.svg|17px]] 4 x [[McDonnell Douglas CF-18 Hornet|CF-188 Hornet]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:4&quot;/&gt;
|----
| 2015. gada 1. janvāris|| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=End of 2014 Marks Hand-Over of NATO's Baltic Air Policing. |url=https://ac.nato.int/page5931922/end-of-2014-marks-handover-of-natoE28099s-baltic-air-policing |date=1 January 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 2. janvāris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Second Participation of Spanish Air Force in NATO Baltic Air Policing. |url=https://ac.nato.int/page5931922/second-participation-of-spanish-air-force-in-nato-baltic-air-policing |date=2 January 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 5. janvāris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[MiG-29]]A ||&lt;ref name=&quot;:2&quot;/&gt;
|----
| rowspan=3 | 2015. gada 1. maijs || {{flag|Norvēģija}} || [[Attēls:Roundel of Norway.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|title=Norway takes the lead in NATO's Baltic Air Policing mission|url=http://www.nato.int/cps/en/natolive/news_119113.htm?selectedLocale=en|access-date=30 April 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy ended its NATO Baltic Air Policing mission |url=https://ac.nato.int/page5931922/italy-ended-its-nato-baltic-air-policing-mission |date=28 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref name=&quot;mil.no_3&quot; /&gt;
|----
| 2015. gada 25. auɡusts || {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=RAF hands over NATO Air Policing to Luftwaffe at Ämari, Estonia |url=https://ac.nato.int/page5931922/raf-hands-over-its-air-policing-tasks-to-luftwaffe-at-amari--estonia |date=25 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2015. gada 31. auɡusts || {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hungary takes over lead role in Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/page5931922/hungary-takes-over-lead-role-in-baltic-air-policing |date=31 August 2015}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=&quot;2&quot; | 2016. gada 7. janvāris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain and Belgium ensure Safe Skies over the Baltic Region |url=https://ac.nato.int/archive/2016/spain-and-belgium-ensure-safe-skies-over-the-baltic-region |date=7 January 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]||&lt;ref name=&quot;:1&quot;/&gt;
|----
| 2016. gada 28. aprīlis || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Augmenting Baltic Air Policing Nations hand over responsibility |url=https://ac.nato.int/archive/2016/augmenting-baltic-air-policing-nations-hand-over-responsibility |date=28 April 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2016. gada 4. maijs || {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Portugal assumes lead over Baltic Air Policing at Šiauliai |url=https://ac.nato.int/archive/2016/portugal-assumes-lead-over-baltic-air-policing-at-Siauliai |date=4 May 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2016. gada 31. auɡusts || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Lead in Baltic Air Policing handed over to France at Šiauliai, Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2016/lead-in-baltic-air-policing-handed-over-to-france-at-siauliai |date=31 August 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Baltic Air Policing augmenting nations pass baton at Ämari, Estonia |url=https://ac.nato.int/archive/2016/baltic-air-policing-augmenting-nations-pass-baton-at-amari--estonia |date=31 August 2016}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2017. gada 5. janvāris|| {{flag|Nīderlande}} ||  [[Attēls:Roundel of the Netherlands.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France hands over lead in Baltic Air Policing to the Netherlands at Siauliai |url=https://ac.nato.int/archive/2017/france-hands-over-lead-in-baltic-air-policing-to-the-netherlands-at-siauliai |date=5 January 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany continues augmenting Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/germany-continues-augmenting-baltic-air-policing |date=6 January 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 2. maijs || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Baltic Air Policing mission changes lead nation at Šiauliai Air Base |url=https://ac.nato.int/archive/2017/baltic-air-policing-mission-changes-lead-nation-at-Siauliai-air-base |date=2 May 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 3. maijs || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 5 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spanish F-18 jets to augment NATO Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/spanish-f18-jets-to-augment-nato-baltic-air-policing |date=3 May 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 30. auɡusts || {{flag|ASV}} || [[Attēls:Roundel of the USAF.svg|20px]] 4 x [[F-15 Eagle|F-15C Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=US Air Force assumes lead of 45th rotation of Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2017/us-air-force-assumes-lead-of-45th-rotation-of-baltic-air-policing |date=30 August 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2017. gada 5. septembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=First Ally to conduct Baltic Air Policing, Belgium, back at Ämari |url=https://ac.nato.int/archive/2017/first-ally-to-conduct-baltic-air-policing--belgium--back-at-amari |date=5 September 2017}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 8. janvāris || {{flag|Dānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO Air Policing in Baltics continues with Denmark in lead |url=https://ac.nato.int/archive/2018/nato-air-policing-in-baltics-continues-with-denmark-in-lead |date=8 January 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 10. janvāris || {{flag|Itālija}}|| [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy welcomed in Estonia to augment NATO's Baltic Air Policing mission |url=https://ac.nato.int/archive/2018/italy-arrives-in-estonia-to-augment-natos-baltic-air-policing-mission |date=10 January 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2018. gada 2. maijs|| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Portugal to take over lead of Baltic Air Policing |url=https://ac.nato.int/archive/2018/portugal-to-take-over-lead-of-baltic-air-policing |date=2 May 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 6 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;:0&quot;/&gt;
|----
| 2018. gada 3. maijs|| {{flag|Francija}} ||  [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=French Air Force takes up NATO mission in Baltics |url=https://ac.nato.int/archive/2018/french-air-force-begins-their-nato-mission-in-baltics |date=3 May 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 30. auɡusts || {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany starts Baltic Air Policing mission in Estonia |url=https://ac.nato.int/archive/2018/germany-starts-baltic-air-policing-mission-in-estonia |date=30 August 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2018. gada 31. auɡusts || {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO Air Policing in Baltic region continues with Belgium in lead |url=https://ac.nato.int/archive/2018/nato-air-policing-in-baltic-region-continues-with-belgium-in-lead |date=31 August 2018}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2019. gada 3. janvāris || {{flag|Polija}} ||  [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Poland first Ally to safeguard Baltic Airspace in 2019 |url=https://ac.nato.int/archive/2019/poland-first-ally-to-safeguard-baltic-airspace-in-2019
|date=3 January 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2019/poland-first-ally-to-safeguard-baltic-airspace-in-2019|title=Poland first ally to safeguard baltic airspace in 2019|publisher=ac.nato.int|access-date=17 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 | 2019. gada 1. maijs || {{flag|Ungārija}} ||  [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Hungary takes over lead role in Baltic Air Policing |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_165751.htm |date=1 May 2019}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 5 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;/&gt;
|----
| | {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref name=&quot;hun_2019&quot;/&gt;
|----
| rowspan=3 | 2019. gada 3. septembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Belgium, Czech Republic, Denmark take up NATO air-policing duties |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_168489.htm |date=25 October 2019}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/defense/czechs-and-belgians-take-over-in-latest-baltic-air-police-rotation.a330782/|access-date=25 October 2019|title=Czechs and Belgians take over in latest Baltic air police rotation}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Dānija}} || [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://litauen.um.dk/en/about-us/news-from-the-embassy/newsdisplaypage/?newsID=41D50878-9B6C-48EF-851D-1DF8AC8E4AC5|access-date=25 October 2019|title=Denmark takes over NATO Air Policing in the Baltics|archive-date=8 August 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200808151705/https://litauen.um.dk/en/about-us/news-from-the-embassy/newsdisplaypage/?newsID=41D50878-9B6C-48EF-851D-1DF8AC8E4AC5|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Čehija}} || [[Attēls:Roundel of the Czech Republic.svg|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=&quot;Baltic_Sept.2019&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Defense-News/2019/09/06/NATO-announces-change-in-Baltic-air-policing-duties/8921567621706/|access-date=25 October 2019|title=NATO announces change in Baltic air policing duties}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 2. janvāris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Poland takes over Baltic Air Policing in Estonia, Belgium continues to lead from Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2020/poland-takes-over-baltic-air-policing-in-estonia--belgium-continues-to-lead-from-lithuania|date=17 January 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/estonian_parlt_speaker_to_welcome_personnel_of_polish_air_forces_at_amari_air_base/|title=Estonian parlt speaker to welcome personnel of Polish Air Forces at Amari air base|publisher=baltictimes.com|date=28 January 2020|access-date=17 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 30. aprīlis || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France to Take Over NATO Baltic Air Policing Duties at Ämari |url=https://www.defense-aerospace.com/articles-view/release/3/210829/france-to-take-over-nato-baltic-air-policing-duties-at-amari.html |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Meet Flight Lieutenant Quentin, a French fighter pilot protecting the Baltic skies |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_176161.htm?selectedLocale=en |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2020. gada 1. maijs || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=RAF Typhoons begin NATO Air Policing mission in Lithuania |url=https://www.gov.uk/government/news/raf-typhoons-begin-nato-air-policing-mission-in-lithuania |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=NATO and European Security signalled through Joint Expeditionary Force Readiness Declaration and Baltic Air Policing deployment |url=https://www.raf.mod.uk/news/articles/nato-and-european-security-signalled-through-joint-expeditionary-force-readiness-declaration-and-baltic-air-policing-deployment/ |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 6 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain successfully completes first month leading NATO's Baltic Air Policing |url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_176088.htm?selectedLocale=en |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain, France and UK take up Baltic air policing second 2020 rotation |url=http://en.aviation-report.com/spain-france-and-uk-take-up-baltic-air-policing-second-2020-rotation/ |date=3 June 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 15. jūlijs || rowspan=&quot;2&quot; | {{flag|Vācija}} ||  [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=18 July 2020 |title=German fighter jets join RAF Baltic Air Policing detachment at Šiauliai qirbase, Lithuania |url=https://ac.nato.int/archive/2020/german-fighter-jets-join-raf-baltic-air-policing-detachment-at-siauliai-airbase--lithuania |access-date=26 November 2024 |website=NATO Allied Air Command}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 31. auɡusts || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 6 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Germany to fly NATO Air Policing sorties out of Estonia|url=https://ac.nato.int/archive/2020/germany-to-fly-nato-air-policing-sorties-out-of-estonia |date=31 August 2020|access-date=13 September 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tallinn.diplo.de/ee-de/aktuelles/-/2379846|title=German Air Force back again Nato-Partners in the Baltics|publisher=tallinn.diplo.de|date=31 August 2020|access-date=12 September 2020|archive-date=5 December 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205212127/https://tallinn.diplo.de/ee-de/aktuelles/-/2379846|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2020. gada 4. septembris|| rowspan=&quot;2&quot;| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2020/italy-assumes-lead-for-baltic-air-policing-2|title=Italy Assumes Lead For Baltic Air Policing|publisher=ac.nato.int|date=1 September 2020|access-date=12 September 2020}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2020/09/12/the-italian-typhoons-supporting-nato-baltic-air-policing-in-lithuania-intercept-a-russian-il-20m-elint-aircraft/|title=The Italian Typhoons Supporting NATO Baltic Air Policing in Lithuania Intercept A Russian Il-20M ELINT Aircraft|publisher=theaviationist.com|date=12 September 2020|access-date=12 September 2020}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=&quot;2&quot; | 2021. gada 30. aprīlis || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.janes.com/defence-news/news-detail/f-35-makes-baltic-air-policing-debut|title=F-35 makes Baltic air policing debut|publisher=janes.com|access-date=13 May 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 7 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Spain takes the lead within NATO's Baltic Air Policing mission |url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/210429-inicio-bap-lituania.html |date=7 July 2021 |access-date=7 June 2021 |archive-date=9 May 2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210509064341/https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/210429-inicio-bap-lituania.html |dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2021. gada 31. auɡusts || {{flag|Dānija}} || [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||Rowspan=&quot;2&quot;|&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.baltictimes.com/denmark_and_portugal_take_over_nato_s_baltic_air_policing_mission_from_spain/|title=Denmark and Portugal take over NATO's Baltic Air Policing Mission from Spain |website=baltictimes.com|access-date= August 31, 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]
|----
| 2021. gada 15. septembris || {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://ac.nato.int/archive/2021/italian-air-force-deploys-eurofighter-in-support-of-enhanced-air-policing|title=Italian Air Force Deploys Eurofighter in Support of Enhanced Air Policing|publisher=ac.nato.int|access-date=28 September 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2021. gada 30. novembris || {{flag|Polija}} ||  [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/polish-troops-deploy-to-lithuania-to-carry-out-nato-air-policing-mission-in-the-baltic-states/|title=Polish troops deploy to Lithuania to carry out NATO Air Policing Mission in the Baltic states|website=kam.lt|date=25 November 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2021. gada 1. decembris|| {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Italy passes Baltic air policing responsibility at Ämari to Belgium |url=https://ac.nato.int/archive/2021/italy-passes-baltic-air-policing-responsibility-at-amari-to-belgium- |date=5 December 2021}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 26. janvāris|| {{flag|ASV}} || [[Attēls:Roundel of the USAF.svg|20px]] 6 x [[McDonnell Douglas F-15E Strike Eagle|F-15E Eagle]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.airforcemag.com/f-15es-deploy-to-estonia-to-aid-nato-air-policing-amid-russian-tensions/ |title=F-15Es Deploy to Estonia to Aid NATO Air Policing Amid Russian Tensions |website=airforcemag.com |date=26 January 2022|access-date=30 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 29. janvāris || {{flag|Dānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Denmark.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2022/DNK_prep_eAP_22|title=Danish Jets Prepare to Return to Nato's Air Mission in the Baltic Sea Region |website=ac.nato.int|access-date=24 January 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thelocal.dk/20220129/danish-f-16-jets-arrive-in-lithuania-to-bolster-baltic-defence/|title=Danish F-16 jets arrive in Lithuania to bolster Baltic defence |website=thelocal.dk|date=29 January 2022 |access-date=30 January 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 13. marts || {{flag|Francija}} ||  [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=French Air and Space Force employs assets for NATO's Deterrence and Defence |url=https://ac.nato.int/archive/2022/FRA_EVA |date=6 March 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=France deploys four fighter jets to Estonia |url=https://estonianworld.com/security/france-deploys-four-fighter-jets-to-estonia/ |website=estonianworld.com| date=24 March 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 1. aprīlis || {{flag|Čehija}} || [[Attēls:Roundel of the Czech Republic.svg|17px]] 5 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saab.com/newsroom/stories/2022/january/czech-gripens-to-guard-baltic-airpace-this-year|title=Czech Gripens to Guard Baltic Airpace This Year|website=saab.com|access-date=8 February 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/220401-inicio-bap-59.html|title=Spain Leads Nato's Air Policing Mission In The Baltics|website=emad.defensa.gob.es|access-date=15 April 2022|archive-date=1 April 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220401215825/https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/33-BAP-Policia_Aerea_del_Baltico/noticias/listado/220401-inicio-bap-59.html|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2022. gada 1. auɡusts || {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref name=August_2022&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_198102.htm|accessdate=1 August 2022|website=ac.nato.int|title=Germany, Hungary, Italy take up NATO's Baltic air policing}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Vācija}} || [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref name=August_2022 /&gt;
|----
| 2022. gada 1. oktobris || {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gov.pl/web/national-defence/baltic-air-policing-mission|title=Baltic Air Policing Mission|website=gov.pl|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/en/politics/polish-air-force-personnel-deploys-to-lithuania-to-support-nato-air-policing-mission.d?id=91398851|title=Polish Air Force personnel deploys to Lithuania to support NATO Air Policing Mission|website=delfi.lt|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2022. gada 6. oktobris|| {{flag|Beļģija}} ||  [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brusselstimes.com/301606/belgian-f-16s-to-carry-out-new-nato-mission-from-estonian-base|title=Belgian F-16s to carry out new NATO mission from Estonian base|website=brusselstimes.com|accessdate=11 October 2022}}&lt;/ref&gt;
|----
|2022. gada 1. decembris || {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/32381-france-rafale-lithuania-baltic-air-policing|title=France to deploy Rafales to Lithuania for the first time|website=aerotime.aero/|date=12 October 2022 |accessdate=29 November 2022}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.avionslegendaires.net/2022/11/actu/larmee-de-lair-et-de-lespace-deploie-enfin-ses-rafale-f3-r-vers-la-lituanie/ | title=L'Armée de l'Air et de l'Espace déploie (Enfin) ses Rafale F3-R vers la Lituanie | date=25 November 2022 }}&lt;/ref&gt;
|----
|2023. gada 1. marts || {{GBR}} || [[Attēls:RAF roundel.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://theaviationist.com/2023/03/02/first-raf-typhoon-lands-in-estonia-to-join-german-detachment-supporting-nato-baltic-air-policing/|title=First RAF Typhoon Lands In Estonia To Join German Detachment Supporting NATO Baltic Air Policing|website=theaviationist.com|date=2 March 2023 |page=1|accessdate=2 March 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://euro-sd.com/2023/03/news/30126/joint-raf-luftwaffe-baltic-air-policing-goes-live/|title=Joint RAF/Luftwaffe Baltic Air Policing Goes Live|website=euro-sd.com|date=8 March 2023 |accessdate=18 March 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2023. gada 31. marts|| {{flag|Portugāle}} ||  [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/portugal-and-romania-are-incoming-to-lithuania-for-their-baltic-air-policing-rotation|title=Portugal And Romania Are Incoming To Lithuania For Their Baltic Air Policing Rotation|website=nato.int|accessdate=25 March 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defense-aerospace.com/romania-to-deploy-f-16s-to-lithuania-for-baltic-air-policing/|title=Carpathian Vipers Receive Operational Order|website=defense-aerospace.com|date=20 March 2023 |accessdate=21 March 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/BAP_LTU_HOTO_Bl62|title=Portugal And Romania Begin 62nd Rotation Of Nato Baltic Air Policing|website=ac.nato.int|accessdate=2 April 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2023. gada 3. auɡusts || {{flag|Spānija}} ||  [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbus.com/en/newsroom/stories/2023-07-always-ready-to-defend-baltic-air-policing-with-the-eurofighter-typhoon|title=Always ready to defend: Baltic Air Policing with the Eurofighter Typhoon|website=airbus.com|date=17 July 2023|accessdate=18 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Aug23dets&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_217870.htm|accessdate=5 August 2023|website=nato.int|title=Italy and Spain take lead of NATO's Baltic Air Policing mission}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Itālija}} ||  [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.defensenews.com/global/europe/2023/07/26/baltic-nations-bet-big-on-natos-regional-defense-designs/|title=Baltic nations bet big on NATO's regional defense designs|website=defensenews.com|date=26 July 2023|accessdate=28 July 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=Aug23dets /&gt;
|----
|Rowspan=&quot;3&quot; | 2023. gada 30. novembris || {{flag|Beļģija}} || [[Attēls:Roundel of Belgium.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nato.int/cps/en/natohq/news_220956.htm|title=Five Allies deploy jets to NATO's eastern flank for air policing|website=nato.int|accessdate=1 December 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last= |first= |date=30 November 2023 |title=Belgium and France to defend Baltic airspace for the next four months |url=https://www.brusselstimes.com/belgium/819840/belgium-and-france-to-defend-baltic-airspace-for-the-next-four-months |archive-url=https://web.archive.org/web/20241127183409/https://www.brusselstimes.com/belgium/819840/belgium-and-france-to-defend-baltic-airspace-for-the-next-four-months |archive-date=27 November 2024 |access-date=27 November 2024 |website=[[The Brussels Times]] |language=en}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Mirage 2000|Mirage 2000-5F]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ac.nato.int&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/Block64_HOTO|title=Belgian Air Force Leads Nato Baltic Air Policing With France Augmenting the Mission|website=ac.nato.int|accessdate=1 December 2023}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;nato.int&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;ac.nato.int&quot;/&gt;
|----
| 2024. gada 1. marts || {{flag|Vācija}} ||  [[Attēls:Roundel of Germany – Type 1 – Border.svg|15px]] 5 x [[Eurofighter Typhoon]]s ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2023/LVA_prep_BAP_takeover|title=Latvia Prepares Nato Baltic Air Policing Take-over|website=nato.int|accessdate=12 January 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/DEU_arrival_Lielvarde#:~:text=Feb%2027%202024-,German%20jets%20land%20in%20Latvia%20for%20NATO%20enhanced%20Air%20Policing,States%20in%20the%20coming%20months.|title=German jets land in Latvia for NATO enhanced Air Policing mission|website=ac.nato.int|accessdate=1 March 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
|Rowspan=&quot;2&quot; | 2024. gada 1. aprīlis
| {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[McDonnell Douglas F/A-18 Hornet#Spain|EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airforce-technology.com/news/natos-baltic-air-policing-mission-enters-20th-year-as-spanish-f-18s-rotate-to-estonia/|title=Nato's Baltic Air Policing mission enters 20th year as Spanish F-18s rotate to Estonia|website=airforce-technology.com|accessdate=1 April 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/ESP_PRT-BAP_eAP|title=Spain, Portugal Now Securing The Skies On Baltic Sea, First Mission Achieved|website=ac.nato.int|accessdate=16 April 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/portuguese-scrambles-first-time-under-baltic-air-policing|title=Portuguese Scrambles First Time Under Baltic Air Policing|website=ac.nato.int|accessdate=16 April 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2024. gada 30. jūlijs
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/allies-continue-to-safeguard-nato-skies-as-italy-take-over-baltic-air-policing-in-lithuania-|title=Allies continue to safeguard NATO skies as Italy take over Baltic Air Policing in Lithuania|website=ac.nato.int|date=30 July 2024|accessdate=31 July 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2024. ɡada 1. decembris
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/italy--france-ready-to-police-baltic-skies-from-lithuania|title=Italy, France ready to police Baltic skies from Lithuania|website=ac.nato.int|date=29 November 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aerotime.aero/articles/32781-rafale-lithuania-observation-mission|title=French Rafales deployed to Lithuania to conduct diversified missions?|website=aerotime.aero|date=28 November 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Nīderlande}} || [[Attēls:Roundel of the Netherlands.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2024/reopened-amari-air-base-provides-nato-with-modernized-key-infrastructure|title=Reopened Ämari Air Base Provides Nato With Modernized Key Infrastructure|website=ac.nato.int|date=8 November 2024|accessdate=8 November 2024}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.flightglobal.com/fixed-wing/dutch-f-35s-arrive-in-estonia-for-nato-air-policing-mission/160949.article|title=Dutch F-35s arrive in Estonia for NATO air policing mission|website=aflightglobal.com|date=2 December 2024|accessdate=4 December 2024}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 28. marts
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/portuguese-jets-arrive-in-amari--estonia-continuing-natos-enhanced-air-policing-mission-|title=Portuguese Jets Arrive In Ämari, Estonia Continuing Nato's Enhanced Air Policing Mission|website=ac.nato.int|accessdate=29 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2025. gada 31. marts
| {{flag|Polija}} || [[Attēls:Szachownica.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16C Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/detachments-conducting-the-nato-baltic-air-policing-mission-will-change-over/|title=Detachments conducting the NATO Baltic Air Policing Mission will change over|date=28 March 2025|accessdate=29 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hotnews.ro/carpathian-vipers-romania-trimite-4-avioane-f-16-in-lituania-pentru-misiuni-de-politie-aeriana-in-tarile-baltice-1925132|title=&quot;Carpathian Vipers&quot; – România trimite 4 avioane F-16 în Lituania pentru misiuni de poliție aeriană în Țările Baltice|work=[[HotNews]]|language=ro|date=14 March 2025|accessdate=17 March 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 28. jūlijs
| {{flag|Itālija}} || [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Lockheed Martin F-35 Lightning II|F-35A Lightning II]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/italian-eurofighters-complete-enhanced-air-policing-mission-in-romania--redeploying-to-estonia-for-the-next-months-2|title=Italian Eurofighters complete enhanced Air Policing mission in Romania, deploying simultaneously F-35A to Estonia for the next months|website=ac.nato.int|date=28 July 2025|accessdate=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=2 | 2025. gada 30. jūlijs || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 8 x [[Eurofighter Typhoon]]||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ac.nato.int/archive/2025-2/spanish-air-and-space-force-deploy-to-lithuania-for-nato-air-policing-|title=Spanish Air and Space Force deployed Eurofighter Typhoon jets to Šiauliai Air Base, Lithuania|website=ac.nato.int|date=30 July 2025|accessdate=30 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Ungārija}} || [[Attēls:Roundel of Hungary.svg|Roundel of Hungary|17px]] 4 x [[JAS-39|JAS 39C Gripen]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hungarytoday.hu/hungary-to-undertake-nato-baltic-air-policing-for-fourth-time/|title=Hungary to Undertake NATO Baltic Air Policing for Fourth Time|accessdate=26 July 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 1. oktobris || {{flag|Itālija}} ||  [[Attēls:LV Italian Air Force roundel color.svg|17px]] 4 x [[Eurofighter Typhoon]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.err.ee/1609809753/italy-extends-air-defense-systems-rotation-in-estonia-after-russian-airspace-incursion/|title=Italy extends air defense systems rotation in Estonia after Russian airspace incursion|website=news.err.ee|date=23 September 2025|accessdate=4 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| 2025. gada 27. novembris || {{flag|Spānija}} || [[Attēls:Roundel of Spain.svg|17px]] 11 x [[EF-18 Hornet]] ||&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kam.lt/en/air-detachments-conducting-the-nato-air-policing-mission-in-the-baltic-states-changed-over-spain-starts-its-70th-rotation/|title=Air detachments conducting the NATO Air Policing Mission in the Baltic states changed over: Spain starts its 70th rotation|website=kam.lt|date=27 November 2025|accessdate=28 November 2025}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emad.defensa.gob.es/en/operaciones/operaciones-en-el-exterior/36_Persistent_Effort/36.4_Enhanced_Air_Policing/noticias/listado/250804-ni-relevo-DAT-Vilkas.html|title=Spain resumes leadership of NATO Air Policing in Lithuania|website=emad.defensa.gob.es|date=1 December 2025|accessdate=11 December 2025}}&lt;/ref&gt;
|----
| rowspan=3 |2026. gada 31. marts || {{flag|Rumānija}} || [[Attēls:Roundel of Romania.svg|17px]] 6 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.rfi.fr/ru/%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D1%8F/20260319-%D1%84%D1%80%D0%B0%D0%BD%D1%86%D0%B8%D1%8F-%D0%B2%D0%BE%D0%B7%D0%B2%D1%80%D0%B0%D1%89%D0%B0%D0%B5%D1%82%D1%81%D1%8F-%D0%BA-%D0%BE%D1%85%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B5-%D0%BD%D0%B5%D0%B1%D0%B0-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD-%D0%B1%D0%B0%D0%BB%D1%82%D0%B8%D0%B8 |title=Франция возвращается к охране неба стран Балтии|language=ru|work=[[Radio France Internationale]]|date=19 March 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://presamil.ro/baltica-2026-carpathian-vipers-pregatiti-pentru-o-noua-misiune/|title=Baltica 2026 – Carpathian Vipers, pregătiți pentru o nouă misiune!|language=ro|website=presamil.ro|date=16 March 2026}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Francija}} || [[Attēls:Roundel of France.svg|17px]] 4 x [[Dassault Rafale]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NATO&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://ac.nato.int/archive/2026/french-rafales-deploy-to-lithuania-for-nato-BAP-2|title=French Rafales deploy to Lithuania for NATO’s Baltic Air Policing|date=31 March 2026|website=ac.nato.int}}&lt;/ref&gt;
|----
| {{flag|Portugāle}} || [[Attēls:Roundel of Portugal.svg|17px]] 4 x [[F-16|F-16AM Fighting Falcon]] ||&lt;ref name=&quot;RFI2026&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://ac.nato.int/archive/2026/portuguese-f16s-take-over-nato-air-policing-mission-in-amari--estonia|title=Portuguese F-16s take over NATO Air Policing Mission in Ämari, Estonia|date=31 March 2026|website=ac.nato.int}}&lt;/ref&gt;
|----
|}

== Negadījumi ==
* 2011. gada 30. augustā franču Mirage gaisā saskrējās ar [[Lietuvas Gaisa spēki|Lietuvas Gaisa spēku]] reaktīvo mācību lidmašīnu [[L-39]], kas nogāzās purvā. Abi piloti katapultējās.&lt;ref&gt;[http://www.flightglobal.com/articles/2011/08/30/361399/lithuanian-l-39-crashes-after-collision-with-french.html Lithuanian L-39 crashes after collision with French Mirage]&lt;/ref&gt;
* 2013. gada 29. aprīlī dāņu F-16 veica [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] [[Lenarta Meri Tallinas starptautiskā lidosta|Tallinas lidostā]] pēc saskriešanās ar putnu baru, kas radīja nelielus dzinēja bojājumus.&lt;ref&gt;[http://news.postimees.ee/1219214/danish-jets-make-unscheduled-landing-after-bird-collision-in-estonian-airspace/ Danish jets make unscheduled landing after bird collision in Estonian airspace.]&lt;/ref&gt;
* 2014. gada 25. aprīlī [[Avārijas nosēšanās|avārijas nosēšanos]] Šauļos veica amerikāņu F-15C aizdomu par šasijas bojājumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sargs.lv/Zinas/Baltija/2014/04/25-01.aspx |title=Šauļos avārijas nolaišanos veicis Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītais ASV iznīcinātājs |accessdate=2014-05-04 |work= |publisher=LR Aizsardzības ministrija |date=2013-04-25 }}&lt;/ref&gt;

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:NATO-F-15C-Eagle-Baltic-Air-Policing-2008.jpg|ASV Gaisa spēku F-15C Eagle netālu no Viļņas (2008. gada 10. novembris).
Attēls:Baltic Air Policing.jpg|Beļģijas Gaisa komponenta iznīcinātāju F-16 Fighting Falcon eskadriļa.
Attēls:Royal-Danish-Air-Force-F16-landing-at-Vilnius-airport-Mar27-2009.jpg|Karalisko Dānijas Gaisa spēku F-16 Fighting Falcon netālu no Viļņas (2009. gada 27. marts).
Attēls:French Mirage 2000s during a Baltic Air Policing deployment in 2010-2.jpg|Franču Mirage 2000 2010. gadā.
Image:German F-4F Phantom II landing at Zokniai Lithuania 2011-01-04.jpeg|Vācu Luftwaffe's McDonnell Douglas F-4F Phantom II nosēžoties Zokņu lidlaukā Lietuvā (2011. gada 4. janvāris).
French Air Contingent, NATO Baltic Air-policing.jpg|Divi Francijas iznīcinātāji ''Mirage 2000'' misijas laikā 2010. gadā
File:Czech JAS-39 Gripen over the Curonian Spit in 2012.jpg|Čehu [[Saab JAS 39 Gripen]] iznīcinātāji 2012. ɡadā
File:Romanian and Portuguese F-16s in formation.jpg|Rumāņu un portuɡāļu ''F-16'' 2023. ɡadā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html NATO Air - policing mission - Lietuvas aizsardzības ministrija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131230210726/http://kariuomene.kam.lt/en/structure_1469/air_force/nato_air_-_policing_mission.html |date={{dat|2013|12|30||bez}} }}

{{LV-aizmetnis}}
{{nepilnigs kars}}

{{Baltijas valstis}}

[[Kategorija:Baltijas valstis]]
[[Kategorija:Militārisms Igaunijā]]
[[Kategorija:Militārisms Latvijā]]
[[Kategorija:Militārisms Lietuvā]]
[[Kategorija:NATO]]</text>
      <sha1>r63ol5lqj5ljh8vzg4iwe3g2ei7plq8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Izmeklēti notikumi/21. jūnijs</title>
    <ns>4</ns>
    <id>227024</id>
    <revision>
      <id>4485696</id>
      <parentid>4485312</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:29:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485696</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1097" sha1="mof16duf8f9agxzdnl7vqj7gsio05b8" xml:space="preserve">&lt;noinclude&gt;{{../doc}}&lt;/noinclude&gt;
&lt;!-- Only uncomment ONE image at a time
--&gt;
&lt;div style=&quot;float:right;margin-left:0.5em&quot;&gt;
[[Attēls:Paulus VI, by Fotografia Felici, 1969.jpg|150x150px|Pāvils VI]]
&lt;/div&gt;
* [[1791. gads|1793]]. — [[Franču revolūcija]]: karalis [[Luijs XVI]] kopā ar ģimeni slepeni pameta [[Parīze|Parīzi]], bet tika notverts, sagraujot sabiedrības uzticību, kas noveda pie [[Francijas karalis|Francijas karaļa]] nāvessoda 1793. gadā.
* [[1933. gads|1933]]. — [[Vācija|Vācijā]] aizliedza visas politiskās partijas, izņemot [[NSDAP|nacistu partiju]].
* [[1934. gads|1934]]. — [[Turcija|Turcijā]] atcēla [[Osmaņu impērija]]s titulus un goda vārdus, ieviešot uzvārdus.
* [[1945. gads|1945]]. — [[Otrais pasaules karš]]: ar [[ASV]] uzvaru pār [[Japānas Impērija|Japānas]] spēkiem noslēdzās [[Okinavas kauja]].
* [[1963. gads|1963]]. — par [[Romas pāvests|Romas pāvestu]] kļuva [[Pāvils VI]] {{small|(attēlā)}}.
{{Izmeklēta notikuma kājene|Month=June|Day=21}}
&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|6-21]]

&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>mof16duf8f9agxzdnl7vqj7gsio05b8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vine</title>
    <ns>0</ns>
    <id>237882</id>
    <revision>
      <id>4485676</id>
      <parentid>4041166</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:55:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485676</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9351" sha1="43d872uanur0pbea7wrxgbw97euwgi0" xml:space="preserve">{{Programmatūras infokaste
| name = Vine
| title = Vine Labs, Inc.
| logo = Vine wordmark.svg
| screenshot = 
| caption = 
| author = [[Twitter|Twitter, Inc.]] 
| released = 2013.gada 24.janvāris
| died = 
| status = Aktīvs
| operating system = [[iOS]], [[Android (operating system)|Android]], [[Windows Phone]]
| size = 11.3 [[Megabyte|MB]]
| genre = [[Photography|Video]]
| license = [[Freeware]]
| website = {{URL|vine.co}}
|Developers = Tu Wei&lt;br/&gt;Leo Noah Katz&lt;br/&gt;Edison Collin&lt;br/&gt;Salomon Yoram
}}

'''Vine''' ir [[Twitter]] piederoša [[mobilā lietotne]], kas lietotājiem ļauj radīt un nosūtīt īsus videoklipus. Maksimālais videoklipu garums ir sešas sekundes,&lt;ref&gt;[https://blog.twitter.com/2013/vine-a-new-way-to-share-video Vine: A new way to share video], Blog.twitter.com, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.dailydot.com/entertainment/vine-comedy-marlo-meekins-max-burlingame/ Vine and the art of 6-second comedy], The Daily Dot, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://articles.latimes.com/2013/jun/20/business/la-fi-vine-20130620 Video app Vine's popularity is spreading, six seconds at a time], Articles.latimes.com, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://techcrunch.com/2013/01/24/twitters-video-sharing-app-vine-goes-live-in-the-app-store/ Twitter’s 6-Second Video Sharing App, Vine, Goes Live In The App Store], Tech Crunch, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20130728130806/http://vinoid.com/are-you-ready-for-vine/ Are You Ready For Vine?], Vinoid, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; ar tiem var dalīties vai tos iegult (izmantojot embed kodu) citos tiešsaistes sociālo tīklu pakalpojumos, piemēram, Twitter vai [[Facebook]].&lt;ref&gt;[http://mashable.com/2013/01/24/hands-on-with-vine/ Hands On With Twitter's Social Video App, Vine], Mashable, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.wired.com/gadgetlab/2013/03/now-you-can-embed-6-seconds-of-vine-heaven/ Now You Can Embed 6 Seconds of Vine Heaven], Wired, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; Lai gan sākotnēji ''Vine'' bija pieejama tikai [[iOS]] ierīcēm, šobrīd tā ir pielāgota arī [[Android]] un [[Windows Phone]] ierīcēm. 2016. gada 27. oktobrī ''[[Twitter]]'' paziņoja, ka slēgs ''Vine'' mobilo lietotni, kas ļāva augšupielādēt videoklipus, bet saglabās mājaslapu, lai būtu iespēja aplūkot savus un citu veidotos vecos videoklipus.&lt;ref&gt;http://www.bbc.com/news/technology-37788052&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
2012. gada jūnijā Doms Hofmans (Dom Hofman), Rusa Jusupova (Rus Yusupova) un Kolins Krolls (Coln Kroll) dibināja kompāniju &quot;Vine&quot;. Tā paša gada oktobrī kompāniju pārpirka [[Twitter]].&lt;ref&gt;[http://allthingsd.com/20121009/twitter-buys-vine-a-video-clip-company-that-never-launched/ Twitter Buys Vine, a Video Clip Company That Never Launched], AllThingsD, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Vine debitēja 2013. gada 24. janvārī&lt;ref name=&quot;twitter-intro&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|last=Sippey |first=Michael |url=https://blog.twitter.com/2013/vine-new-way-share-video |title=Vine: A new way to share video |publisher=Twitter |work=Twitter Blog |date=January 24, 2013 |accessdate=July 25, 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Vine Launch Tech Crunch&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last=Crook |first=Jordan |date=January 24, 2013 |title= Twitter’s 6-Second Video Sharing App, Vine, Goes Live In The App Store |url= http://techcrunch.com/2013/01/24/twitters-video-sharing-app-vine-goes-live-in-the-app-store/|work=TechCrunch |accessdate=January 26, 2013}}&lt;/ref&gt; kā bezmaksas iOS lietotne [[iPhone]] un iPod Touch ierīcēm. Kopš 2013. gada 2. jūnija Vine kā bezmaksas lietotne ir pieejama arī [[Android]] ierīcēm.&lt;ref&gt;[https://vine.co/v/b3v5h3Piwt7 Introducing Vine for Android] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181204160845/https://vine.co/v/b3v5h3Piwt7// |date={{dat|2018|12|04||bez}} }}, Vine.co, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Pāris mēnešu laikā Vine kļuva par visvairāk lietoto video koplietošanas lietojumprogrammu tirgū.&lt;ref&gt;[http://techcrunch.com/2013/03/06/771378/ Vine Takes Early Command In The Mobile Video Market Over Viddy, Socialcam And Others Despite Low Adoption], TechCrunch, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; Savukārt 2013. gada 9. aprīlī Vine kļuva par visvairāk lejupielādēto bezmaksas lietotni [[iOS]] lietotņu veikalā (iOS App Store).&lt;ref&gt;[http://www.theverge.com/2013/4/9/4204396/vine-number-one-us-app-store-free-apps-chart Vine is now the number one free app in the US App Store], The Verge, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Vine Android ierīcēm tika izlaista 2013. gada 3. jūnijā,  pielāgota [[Android]] versijai 4.0 vai jaunākai.&lt;ref&gt;[http://techcrunch.com/2013/06/03/twitter-releases-vine-for-android-smartphones-tops-13m-users/ Twitter Releases Vine For Android Smartphones As It Tops 13M Users], Tech Crunch, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; [[Windows Phone]] 8 un [[Windows 8]] ierīcēm Vine versija tika prezentēta jūlijā — [[Microsoft]] 2013 Build konferences laikā -,&lt;ref&gt;[http://mashable.com/2013/07/11/vine-windows-phone/ Vine Finally Coming to Windows Phones], Mashable, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; bet izlaista 2013.gada novembrī.&lt;ref&gt;[http://www.neowin.net/news/official-vine-app-for-windows-phone-released Official Vine app for Windows Phone released], Neowin, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

== Detaļas ==
Lietotne ''Vine'' ļauj lietotājiem izveidot līdz sešām sekundēm garu videoklipu. Sākotnēji kamera ierakstīja video tikmēr, kamēr bija piespiests ekrāns, bet vēlāk lietotnes izstrādātāji palielināja faktisko ierakstīšanas laiku līdz 6,5 sekundēm (0,5 sekundes pēc ierakstīšanas procesa attēlotajām beigām ierīcē), lai uzlabotu video klipu beigas. Šī iemesla dēļ ierīce uzrāda video 7 sekunžu garumā.&lt;ref&gt;[http://news.cnet.com/8301-1023_3-57568283-93/guess-what-vine-videos-are-longer-than-six-seconds/ Guess what? Vine videos are longer than six seconds], news.cnet.com, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

== Izmantošana ==
BBC pārskatā Vine video apkopojums tika aprakstīts kā &quot;hipnotizējošs&quot;. Pārskatā tika norādīts, ka reklāmas aģentūrām jārīkojas ātri, lai izmantotu Vine potenciālu, kā arī apturētās kustības (stop motion) animācija ir &quot;dzīva un vesela&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.bbc.co.uk/news/magazine-21267741 Vine: Six things people have learned about six-second video in a week], BBC, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Vine lietotne veiksmīgi tiek izmantota žurnālistikā. 2013. gada 1. februārī Turcijas žurnālists to izmantoja, lai dokumentētu ārpus ASV vēstniecības Turcijā sarīkotās pašnāvnieka spridzināšanas sekas. Žurnālists uzskatīja, ka ar sešām sekundēm pilnīgi pietiek, lai aptvertu visu svarīgo informāciju.&lt;ref&gt;[http://www.fastcompany.com/3005630/fast-feed/using-vine-cover-breaking-news Using Vines To Cover Breaking News], Fast Company, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Lietotni izmantojusi arī mūzikas ierakstu kompānija &quot;[[Columbia Records]]&quot;, lai veicinātu grupas &quot;Time Rush&quot; jaunā albuma &quot;24/ seven&quot; pārdošanu, videoklipā parādot dziesmu nosaukumus albumā.&lt;ref&gt;[https://vine.co/v/bxTPJrX2wXV 24/seven tracklist (deluxe)], Vine, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Tikai nepilnu nedēļu pēc lietotnes izlaišanas pakalpojumā sāka parādīties pornogrāfiska satura videoklipi. Twitter pamatnostādnes neaizliedz pornogrāfiju.&lt;ref&gt;[http://news.cnet.com/8301-1023_3-57566074-93/pornographic-video-clips-already-showing-up-on-twitters-vine/?part=rss&amp;subj=news&amp;tag=title Pornographic video clips already showing up on Twitter's Vine], CNet, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; Viens no šādiem klipiem lietotnē pat tika attēlots kā &quot;Redaktora izvēle&quot;, tomēr pie šīs kļūmes Twitter vainoja &quot;cilvēcisku kļūdu&quot;.&lt;ref&gt;[http://www.3news.co.nz/Twitter-accidentally-promotes-porn-clip/tabid/412/articleID/284792/Default.aspx Twitter accidentally promotes porn clip] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131029191713/http://www.3news.co.nz/Twitter-accidentally-promotes-porn-clip/tabid/412/articleID/284792/Default.aspx |date={{dat|2013|10|29||bez}} }}, 3 News, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; Tā kā pornogrāfisks saturs pārkāpj Apple pakalpojumu noteikumus,&lt;ref&gt;[http://abcnews.go.com/Technology/twitters-vine-includes-pornographic-content/story?id=18336708 Porn Appears in Twitter's New Vine App], ABC News, 25.11.2013.&lt;/ref&gt; pēc viņu pieprasījuma 2013. gada 5. februārī Twitter paaugstināja minimālo vecuma ierobežojumu video klipu lejupielādēšanai no 12 uz 17 gadiem.&lt;ref&gt;[http://abcnews.go.com/Technology/twitters-vine-app-store-rating-17-adds-social/story?id=18420254 Twitter's Vine Changes App Store Rating to +17, Adds Social Sharing Features], ABC News, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

Vine tika ierindota starp žurnāla &quot;Times&quot; 50 labākajām 2013. gada [[Android]] lietotnēm.&lt;ref&gt;[http://techland.time.com/2013/07/01/50-best-android-apps-for-2013/slide/pulse-news/ 50 Best Android Apps for 2013] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130704153053/http://techland.time.com/2013/07/01/50-best-android-apps-for-2013/slide/pulse-news/ |date={{dat|2013|07|04||bez}} }}, Time, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

2013. gada 9. septembrī &quot;Dunkin Donuts&quot; kļuva par pirmo kompāniju, kas izmantoja vienu vienīgu Vine video kā visas televīzijas reklāmu.&lt;ref&gt;[http://www.adweek.com/news/advertising-branding/dunkin-donuts-launching-first-tv-ad-made-entirely-vine-152267 Dunkin' Donuts Is Launching the First TV Ad Made Entirely From Vine], Adweek, 25.11.2013.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Mobilās lietotnes]]</text>
      <sha1>43d872uanur0pbea7wrxgbw97euwgi0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čili pipari</title>
    <ns>0</ns>
    <id>241783</id>
    <revision>
      <id>4485775</id>
      <parentid>4157072</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:55:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485775</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9601" sha1="je47h3x0a1xkmck6n6pgunsef5b7zv0" xml:space="preserve">[[Attēls:Large Cayenne.jpg|thumb|Kajennas pipars]]
'''Čili pipari''' jeb '''čili''' ir stipri kairinošs [[garšviela|garšvielu]] sajaukums, ikdienas piedeva [[meksikāņu virtuve|meksikāņu virtuvē]], kā arī vairākos [[Dienvidamerika]]s,  [[Āzija]]s un īpaši [[Taizeme]]s valstu [[ēdiens|ēdienos]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://growingchillies.net/easy-to-grow-chili-birds-eye-chilis/|title=Beginners Gardening: Tips To Grow The Birds Eye Chilli Plant - Growing Chillies|access-date=2024-10-13|date=2022-06-01|language=en-US|archive-date=2024-07-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20240713115734/https://growingchillies.net/easy-to-grow-chili-birds-eye-chilis/}}&lt;/ref&gt; No dažādiem [[Meksika]]s rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso  [[pipari|piparu]], piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo. Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu [[šķirne]]s.

Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir [[paprika]], kaltēti un samalti [[kapsaicīns|kapsaicīnu]] saturoši [[Kajennas pipari]] (''Capsicum annuum'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.santamaria.lv/jaunumi/aid-902/Gar%C5%A1augi-kas-nevienu-neatst%C4%81j-vienaldz%C4%ABgu |title=Garšaugi {{lv ikona}} |access-date={{dat|2018|08|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140615044924/http://www.santamaria.lv/jaunumi/aid-902/Gar%C5%A1augi-kas-nevienu-neatst%C4%81j-vienaldz%C4%ABgu |archivedate={{dat|2014|06|15||bez}} }}&lt;/ref&gt; ''Capsicum'' [[Ģints (bioloģija)|ģints]] augi izraisot dedzināšanas sajūtu kur viela nonāk tiešā saskarē ar [[audi]]em. No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota [[piparu gāze]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Vesaluoma|first=M.|last2=Müller|first2=L.|last3=Gallar|first3=J.|last4=Lambiase|first4=A.|last5=Moilanen|first5=J.|last6=Hack|first6=T.|last7=Belmonte|first7=C.|last8=Tervo|first8=T.|date=2000-07|title=Effects of oleoresin capsicum pepper spray on human corneal morphology and sensitivity|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10892855/|journal=Investigative Ophthalmology &amp; Visual Science|volume=41|issue=8|pages=2138–2147|issn=0146-0404|pmid=10892855}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/238262|title=Pepper spray: Effects, treatment, and complications|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2024-10-13|date=2020-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

==Asuma skala==
[[Attēls:PepperswithscovilleCentralMarketHoustonTX.JPG|thumb|left|Kādā [[Teksasa]]s tirgū čili pipari piedāvāti pēc Skovila skala]] 
1912. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Farmakoloģija|farmaceits]] Skovils&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thenibble.com/reviews/main/salts/scoville3.asp|title=The Nibble: Scoville Scale|website=www.thenibble.com|access-date=2024-10-13}}&lt;/ref&gt; izveidoja čili asuma [[mērvienība|mērvienību]] — ''Scoville Heat Units''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pubs.nmsu.edu/_h/H237/|title=Measuring Chile Pepper Heat|last=Bosland|first=Paul W.|last2=Walker|first2=Stephanie J.|publisher=[[New Mexico State University]]|access-date=2024-10-13|date=2010-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara [[ekstrakts]] jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar &quot;0&quot;, halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/94/skirklis/419449|title=Tabasko mērce|website=Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls|access-date=2024-10-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot [[sēkla|sēklā]] un membrānā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=López-Riquelme|first=Germán Octavio|date=2014-01|editor-last=Carrillo-Trueba|editor-first=César|title=Chilli: La especia del Nuevo Mundo|url=https://www.researchgate.net/publication/270905464_Chilli_La_especia_del_Nuevo_Mundo|journal=Los elementos del Cosmos: El conocimiento mesoamericano II|publisher=Facultad de Ciencias UNAM|volume=Antologías de la Revista Ciencias 4|pages=148-162}}&lt;/ref&gt; Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto.

==Ticējumi==
Čili ir [[Navatlu valoda|navatlu]] vārds, bet savukārt Kajennas piparu nosaukums esot no [[Gviāna]]s pilsētas [[Kajenna]]s. [[Kristofors Kolumbs|Kristofora Kolumba]] [[ārsts]] esot atvedis no [[jaunā pasaule|jaunās pasaules]] čili sēklas (''Capsicum'' ģints) un eiropiešiem skaidrojis, ka tie esot pipari (''Piper'' ģints).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://hort.purdue.edu/newcrop/proceedings1996/V3-479.html|title=Capsicums: Innovative Uses of an Ancient Crop|website=hort.purdue.edu|access-date=2024-10-13}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newadvent.org/cathen/03572a.htm|title=CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Diego Alvarez Chanca|website=www.newadvent.org|access-date=2024-10-13}}&lt;/ref&gt; Gadus vēlāk [[portugāļi|portugāļu]] tirgotāji tos esot izplatījuši uz Āzijas zemēm.&lt;ref&gt;[http://yaleglobal.yale.edu/about/chili.jsp] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161231072755/http://yaleglobal.yale.edu/about/chili.jsp|date={{dat|2016|12|31||bez}}}} Portugāļu tirgotāji un čili {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir [[Indija]].&lt;ref&gt;[http://www.kew.org/plant-cultures/plants/chilli_pepper_production__trade.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121001090056/http://www.kew.org/plant-cultures/plants/chilli_pepper_production__trade.html|date={{dat|2012|10|01||bez}}}} Čili piparu ražošana {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://agmarknet.nic.in/preface-chhilli.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130810200520/http://agmarknet.nic.in/preface-chhilli.pdf|date={{dat|2013|08|10||bez}}}} Indijas valdības ziņojums par čili tirgu {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka [[fizioloģija|fizioloģiju]] un veselību. Senie [[acteki]] čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://cooktobang.com/seduction/aphrodisiacs-anonymous/|title=APHRODISIACS ANONYMOUS|publisher=Cook To Bang|access-date=2024-10-13}}&lt;/ref&gt; Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās [[endorfīni]], [[hormoni]], kuri rada labsajūtu un uzlabojot [[imunitāte|imunitāti]]. Čili kairina mutes un [[kuņģis|kuņģa]] gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oncquestlabs.com/blog/benefits-of-eating-green-chilli/|title=Benefits of Eating Green Chilli And Its Side Effects|last=ocblog_admin|website=Oncquest Blog- Your Health Guide|access-date=2024-10-13|date=2024-08-16|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. [[Taizeme|Taizemiešu]] zinātnieki esot pierādījuši, ka čili [[kapsaicīns]] spējot ietekmēt [[glikoze|glikozi]] sieviešu asinīs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=P|first=Chaiyata|last2=S|first2=Puttadechakum|last3=S|first3=Komindr|date=2003 Sep|title=Effect of chili pepper (Capsicum frutescens) ingestion on plasma glucose response and metabolic rate in Thai women|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/14649970/|journal=Journal of the Medical Association of Thailand = Chotmaihet thangphaet|language=en|volume=86|issue=9|issn=0125-2208|pmid=14649970}}&lt;/ref&gt; Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme [[zarnas|zarnu traktā]] un asins viskozitāti mazinošas īpašības.

&quot;Dziednieciskie čili pipari&quot; uzlabojot aknu darbību un aizkavē vēža šūnu augšanu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/6244715.stm|title=How spicy foods can kill cancers|access-date=2024-10-13|date=2007-01-09|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, [[epilepsija]]s un alerģijas gadījumā. Kapsaicīns tiek izmantots [[Sāpes|pretsāpju]] ziedēs pret [[artrīts|artrītu]], [[Jostas roze|jostas rozi]] (''herpes zoster'')&lt;ref&gt;[http://www.sbnature.org/crc/332.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140813152312/http://sbnature.org/crc/332.html|date={{dat|2014|08|13||bez}}}} ASV kapsaicīns &quot;atļauts lietot&quot; ziedēs pret jostas rozes sāpēm {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un citām kaitēm.&lt;ref&gt;[http://www.medicine.ox.ac.uk/bandolier/booth/painpag/Chronrev/Analges/CP063.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140524165816/http://www.medicine.ox.ac.uk/bandolier/booth/painpag/Chronrev/Analges/CP063.html|date={{dat|2014|05|24||bez}}}} Kapsaicīnu ziedes pret sāpēm (pētījumi) {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

==Ārējās saites==
* [https://web.archive.org/web/20070415014525/http://www.g6csy.net/chile/database.html Čili datubāze] {{angliski}}
* [https://web.archive.org/web/20161120165150/http://www.chilepepperinstitute.org/ Čili piparu institūts] {{angliski}}
* [http://archaeology.about.com/od/cbthroughch/qt/Chili-Peppers.htm Čili arheoloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131218225021/http://archaeology.about.com/od/cbthroughch/qt/Chili-Peppers.htm |date={{dat|2013|12|18||bez}} }} {{angliski}}

==Atsauces==
{{noformējums+}}
{{atsauces}}

[[Kategorija:Garšvielas]]
[[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]]
[[Kategorija:Meksikāņu virtuve]]</text>
      <sha1>je47h3x0a1xkmck6n6pgunsef5b7zv0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meklēšana dziļumā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>243377</id>
    <revision>
      <id>4485765</id>
      <parentid>4484698</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:36:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|0|0 */</comment>
      <origin>4485765</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5863" sha1="ttbrqblzg3or299ogfyb4u83lbhliwo" xml:space="preserve">{{Algoritma infokaste
|     name = Meklēšana dziļumā
|    class = [[Meklēšanas algoritms]]
|    image = [[Attēls:Depth-First-Search.gif|miniatur|250px]]
|  caption = Virsotņu apstaigāšanas secība
|     data = [[Grafs]]
|     time = &lt;math&gt;O(|V|+|E|)&lt;/math&gt;
|    space = &lt;math&gt;O(|V|+|E|)&lt;/math&gt;
|  optimal = jā (grafiem bez svariem)
| complete = jā
}}
'''Meklēšana dziļumā''' ({{val|en|depth-first search}}, ''DFS'') ir [[pārlase]]s ({{val|en|brute force}}) [[grafs|grafa]] traversēšanas un grafa virsotņu [[meklēšanas algoritms]]. Algoritma tipu sauc arī par ''naivo'', vai ''neinformēto'' [[Algoritms|algoritmu]].
Atšķirībā no [[Meklēšana plašumā|meklēšanas plašumā]], meklēšanas dziļumā laikā katrs zars tiek izpētīts līdz galam, pirms apstrādāt jaunu zaru.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce| author=Volker Turau| title=Algorithmische Graphentheorie | edition=3 | publisher=Oldenbourg Wissenschaftsverlag | location=München | year=2009 | ISBN=9783486590579 | pages=94–98}}&lt;/ref&gt; Šādā veidā tiek apmeklētas visas no starta virsotnes sasniedzamās virsotnes. Grafos, kuros ir nedaudzi, bet ļoti gari ceļi, iespējams izmantot arī [[ierobežota meklēšana dziļumā|ierobežotu meklēšanu dziļumā]], kura katru iesākto ceļu apseko tikai līdz noteiktam dziļumam. Uzlabota meklēšana dziļumā ir [[iteratīvā meklēšana dziļumā]].

== Vispārēji ==
Meklēšana dziļumā ir pārlases meklēšanas algoritms, kas katru uzieto zaru pārmeklē pilnībā, pirms uzsākt meklēšanu citos zaros. Kādā kārtībā tiek kārtotas virsotnes, kas ir sasniedzamas, no aktuālās virsotnes, ir atkarīgs no grafa reprezentācijas vai tā [[grafa pieraksts|pieraksta]]. [[Saistību matrica]]s ({{val|en|adjacency matrix}}) gadījumā, sekojošās virsotnes tiek apmeklētas to rindas kārtībā saistību matricā. Piemēra animācijā tiek pēc noklusējuma pieņemts, ka kaimiņu virsotnes tiek apmeklētas kārtībā no kreisās uz labo pusi.

== Neformāls algoritms ==

# Izvēlies sākuma virsotni.
# Ja virsotne ir meklētā virsotne, apstrādes beigas. 
# Atzīmē virsotni kā apmeklētu. 
# Saglabā kaimiņu virsotnes [[Steks (datu struktūra)|stekā]].
# Kamēr steks nav tukšs, izņem kaimiņvirsotni no steka. 
#* Ja virsotne vēl nav apmeklēta, rekursīvi izsauc meklēšanas algoritmu (atgriežas punktā 2).

== Pseidokods ==

 '''DFS'''(node, goal)
 {
   if (node == goal) {
     return node;
   } else
   {
     mark(node);
     stack := expand (node);
     while (''stack is not empty'')
     {
       node' := pop(stack);
       if (not marked(node')) {
          '''DFS'''(node', goal);
     }
   }
 }

=== Algoritma sarežģītība ===

Ja grafs definēts kā saistību saraksts ({{val|en|adjacency list}}), ļaunākajā gadījumā algoritms testē visas iespējamās [[šķautne]]s un visas iespējamās virsotnes. Šādai meklēšanai dziļumā [[Landau pieraksts|Landau pierakstā]] piemīt sarežģītība &lt;math&gt;\mathcal{O}(\vert V \vert + \vert E \vert)&lt;/math&gt;, kur &lt;math&gt; \vert V \vert &lt;/math&gt; ir virsotņu skaits un &lt;math&gt; \vert E \vert &lt;/math&gt; — šķautņu skaits.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce| author=Thomas Ottmann, Peter Widmayer | title=Algorithmen und Datenstrukturen | url=https://archive.org/details/algorithmenundda0000thom | edition=5 | publisher=Spektrum Akademischer Verlag | location=Heidelberg | year=2012 | ISBN=978-3-8274-2803-5 | pages=[https://archive.org/details/algorithmenundda0000thom/page/589 589]-668}}&lt;/ref&gt;

Ja grafs ir definēts kā saistību [[matrica]], algoritmam piemīt sarežģītība &lt;math&gt;\mathcal{O}(\vert V \vert ^2 )&lt;/math&gt;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.swe.uni-linz.ac.at/teaching/lva/ws01-02/algo2_uebung/Uebung2/graphen1.pdf | title=Graphen | accessdate=2012-07-25 | format=PDF; 73&amp;nbsp;kB | archiveurl=https://web.archive.org/web/20030523195751/http://www.swe.uni-linz.ac.at/teaching/lva/ws01-02/algo2_uebung/Uebung2/graphen1.pdf | archivedate=2003-05-23 }}&lt;/ref&gt;

Ja grafs ir bezizmēra vai algoritmā tiek izlaista pārbaude, vai virsotne jau ir tikusi apmeklēta, algoritms var neterminēt.

=== Pielietojums ===

* Meklēšana dziļumā ir citu grafu algoritmu sastāvdaļa. 
* Ar meklēšanas dziļumā palīdzību ar kompleksitāti &lt;math&gt;\mathcal{O}(\vert V \vert + \vert E \vert)&lt;/math&gt; iespējams noteikt grafa cikliskumu un ciklam piederīgās šķautnes.&lt;ref name=&quot;Krumke2012&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| author=Sven Oliver Krumke, Hartmut Noltemeier | title=Graphentheoretische Konzepte und Algorithmen | edition=3 | publisher=Springer Vieweg | location=Wiesbaden | year=2012 | ISBN=978-3-8348-1849-2 | pages=152−157}}&lt;/ref&gt; 
* Neciklisku grafu ar kompleksitāti &lt;math&gt;\mathcal{O}(\vert V \vert + \vert E \vert)&lt;/math&gt; iespējams sakārtot topoloģiski.

Meklēšana dziļumā nav optimāla, ja šķautņu [[šķautnes svars|svari]] dziļumā ir monotoni augoši. Šādā gadījumā var tikt atrasts daudz garāks ceļš, nekā optimālais. Salīdzinājumam – atmiņu vairāk patērējošā meklēšana plašumā šādā gadījumā atrastu optimālo risinājumu. Abu meklēšanas algoritmu apvienojums ir iteratīvā meklēšana dziļumā.

== Literatūra ==
* Stuart Russell, Peter Norvig : ''[http://aima.cs.berkeley.edu/ Artificial Intelligence: A Modern Approach]'', 2. Auflage, 2002, Prentice Hall. (angļu val.)
* Sven Oliver Krumke, Hartmuts Noltemeiers : ''Graphentheoretische Konzepte und Algorithmen.'' Springer Vieweg, 3. Auflage, 2012, {{ISBN|978-3-8348-1849-2}} (vācu val.)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081011043310/http://www-i1.informatik.rwth-aachen.de/~algorithmus/algo5.php Meklēšanas dziļumā piemērs] {{de ikona}}

[[Kategorija:Meklēšanas algoritmi]]
[[Kategorija:Grafu algoritmi]]</text>
      <sha1>ttbrqblzg3or299ogfyb4u83lbhliwo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Cēsu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244167</id>
    <revision>
      <id>4485385</id>
      <parentid>4484105</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:31:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4485385</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="241111" sha1="43c3yjyri6dcf784n8nll0e3hmmue2p" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Cēsu novads|Cēsu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97230394}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20565727 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230394 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q45897746
| label = ''[[:d:Q45897746|Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)]]''
| name = Bērzkalnu senkapi (Dārgumu kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērzkalniem, Melderupītes labajā krastā
| lat = 57.187321097254
| long = 25.211191445951
| p625 = {{Coord|57.187321|25.211191|display=inline}}
| vaid = 380
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897762
| label = [[Doļu pilskalns]]
| name = Doļu pilskalns
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Doļiem, Amatas kreisajā krastā
| lat = 57.131060021539
| long = 25.434663999047
| p625 = {{Coord|57.13106|25.434664|display=inline}}
| image = Do%C4%BCu%20pilskalns%202021-1.jpg
| vaid = 381
| wikipediauri = Do%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897779
| label = ''[[:d:Q45897779|Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Lejaskauļu senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunkauļiem
| lat = 57.17224481948
| long = 25.300356495959
| p625 = {{Coord|57.172245|25.300356|display=inline}}
| vaid = 382
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897794
| label = ''[[:d:Q45897794|Kaikūņu senkapi]]''
| name = Kaikūņu senkapi
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaikūņiem
| lat = 57.138187715512
| long = 25.28978085406
| p625 = {{Coord|57.138188|25.289781|display=inline}}
| vaid = 383
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897806
| label = ''[[:d:Q45897806|Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)]]''
| name = Kalnasīļu viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta (Svētais kalns)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.181690091236
| long = 25.425570050459
| p625 = {{Coord|57.18169|25.42557|display=inline}}
| vaid = 384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897822
| label = ''[[:d:Q45897822|Rēveļu senkapi un kulta vieta]]''
| name = Rēveļu senkapi un kulta vieta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnasīļiem
| lat = 57.144180958284
| long = 25.286074077883
| p625 = {{Coord|57.144181|25.286074|display=inline}}
| vaid = 385
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897842
| label = ''[[:d:Q45897842|Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Kurmju senkapi (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kurmjiem
| lat = 57.178289026355
| long = 25.218498277919
| p625 = {{Coord|57.178289|25.218498|display=inline}}
| vaid = 386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897860
| label = ''[[:d:Q45897860|Olnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Olnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Olniekiem
| lat = 57.166751168198
| long = 25.332275256539
| p625 = {{Coord|57.166751|25.332275|display=inline}}
| vaid = 387
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897872
| label = ''[[:d:Q45897872|Palmēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Palmēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Palmēniem
| lat = 57.139682575327
| long = 25.329425571889
| p625 = {{Coord|57.139683|25.329426|display=inline}}
| vaid = 388
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897886
| label = ''[[:d:Q45897886|Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Rencēnu muižas viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Amatas pagasts
| district = Amatas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rencēnu muižas parkā
| lat = 57.185542835111
| long = 25.328804739044
| p625 = {{Coord|57.185543|25.328805|display=inline}}
| vaid = 389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Amatas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879784
| label = ''[[:d:Q51879784|Auciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Auciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Auciems
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā, Cēsu - Limbažu šosejas kreisajā pusē
| lat = 57.336952120207
| long = 25.148055656948
| p625 = {{Coord|57.336952|25.148056|display=inline}}
| vaid = 506
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Auciems
}}
{{monument
| qid = Q2512369
| label = [[Cēsu pils|Cēsu viduslaiku pils]]
| name = Cēsu viduslaiku pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| extlink = http://www.cesiscastle.lv/en/
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313333333333
| long = 25.27
| p625 = {{Coord|57.313333|25.27|display=inline}}
| image = Cesis%20Burgruine1.jpg
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 392
| wikipediauri = C%C4%93su_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q4505041
| label = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| lat = 57.31222222
| long = 25.27194444
| p625 = {{Coord|57.312222|25.271944|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Sv.%20J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Church of Saint John the Baptist in Cēsis
| vaid = 6214
| wikipediauri = C%C4%93su_Sv%C4%93t%C4%81_J%C4%81%C5%86a_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1281. -1284., 1853.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q16353960
| label = ''[[:d:Q16353960|Cēsu Jaunā pils]]''
| name = Cēsu Jaunā pils
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 9
| lat = 57.313255
| long = 25.271424
| p625 = {{Coord|57.313255|25.271424|display=inline}}
| image = Cesis%20Lettland%20Latvia.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle
| vaid = 6205
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q19756361
| label = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| name = Ruckas muižas apbūve
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.309392
| long = 25.282089
| p625 = {{Coord|57.309392|25.282089|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| vaid = 6199
| year = 18. gs. - 20. gs. 60. g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ruckas muiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725208
| label = ''[[:d:Q46725208|Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi]]''
| name = Cēsu dzelzceļa stacijas senkapi
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie dzelzceļa stacijas
| lat = 57.313936226256
| long = 25.281491349529
| p625 = {{Coord|57.313936|25.281491|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2835%29.jpg
| vaid = 390
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725249
| label = ''[[:d:Q46725249|Siļķu viduslaiku apmetne]]''
| name = Siļķu viduslaiku apmetne
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Siļķēm
| lat = 57.316355843346
| long = 25.232882951862
| p625 = {{Coord|57.316356|25.232883|display=inline}}
| image = Viduslaiku%20apmetne%20C%C4%93s%C4%ABs%20%285%29.jpg
| vaid = 391
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725319
| label = [[Riekstu kalns]]
| name = Riekstu kalns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Pils parkā
| lat = 57.313722260367
| long = 25.268674457464
| p625 = {{Coord|57.313722|25.268674|display=inline}}
| image = Riekstu%20kalns.PNG&lt;br/&gt;Riekstu%20kalns2.JPG
| commonscat = Riekstu mound
| vaid = 393
| wikipediauri = Riekstu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725346
| label = ''[[:d:Q46725346|Cēsu senpilsēta]]''
| name = Cēsu senpilsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pilsētas vēsturiskajā centrā
| lat = 57.313074654232
| long = 25.270448104908
| p625 = {{Coord|57.313075|25.270448|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecpils%C4%93ta.PNG
| vaid = 394
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725388
| label = ''[[:d:Q46725388|Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti]]''
| name = Pilsētas nocietinājumu mūru fragmenti
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vaļņu iela 12a, 16, 18, 20, 22, Palasta iela
| lat = 57.312584945862
| long = 25.274443108611
| p625 = {{Coord|57.312585|25.274443|display=inline}}
| image = Va%C4%BC%C5%86u%20iela.jpg
| commonscat = Fragments of city fortification wall of Cēsis
| vaid = 6197
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725434
| label = ''[[:d:Q46725434|Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Cēsu pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.313053108833
| long = 25.270264589593
| p625 = {{Coord|57.313053|25.270265|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%201.jpg
| commonscat = Historic Centre of Cēsis
| vaid = 7426
| year = 13.- 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725533
| label = ''[[:d:Q46725533|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 6
| lat = 57.3104031
| long = 25.2664018
| p625 = {{Coord|57.310403|25.266402|display=inline}}
| image = Cesis%20Gaujas%206%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Gaujas iela 6 (Cēsis)
| vaid = 6198
| year = 18. gs. IIp.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725594
| label = ''[[:d:Q46725594|Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta]]''
| name = Tēlnieku K. Jansona un A. Jansona dzīves un darba vieta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| address = Krasta iela 14; Dzirnavu iela 31; Dzirnavu iela 33; Dzirnavu iela 40
| lat = 57.318050896743
| long = 25.230758766647
| p625 = {{Coord|57.318051|25.230759|display=inline}}
| image = T%C4%93lnieku%20Jansonu%20m%C4%81jas%20%22Si%C4%BC%C4%B7es%22.jpg
| vaid = 8673
| year = 19.gs.b. - 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725627
| label = ''[[:d:Q46725627|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Līvu iela 9
| lat = 57.3116139
| long = 25.2683859
| p625 = {{Coord|57.311614|25.268386|display=inline}}
| image = Cesis%20Liela%20Livu%209%202015-02-21%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielā Līvu iela 9
| vaid = 3066
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725678
| label = ''[[:d:Q46725678|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213&lt;br/&gt;11
| year = 19.gs.s.-1915.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725741
| label = ''[[:d:Q46725741|Cēsu apriņķa skola]]''
| name = Cēsu apriņķa skola
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 6
| lat = 57.3119553
| long = 25.2714489
| p625 = {{Coord|57.311955|25.271449|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20apri%C5%86%C4%B7a%20skola%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Cēsu apriņķa skola
| vaid = 6213
| year = 1805.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725791
| label = ''[[:d:Q46725791|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Cesis%20Jaani%20kirik%20altar.jpg
| vaid = 3077
| year = 1858.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725850
| label = ''[[:d:Q46725850|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3078
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725907
| label = ''[[:d:Q46725907|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Sv.J%C4%81%C5%86a%20bazn%C4%ABca%2C%20%C4%93r%C4%A3eles%203%2C%20C%C4%93sis.jpg
| vaid = 3079
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46725971
| label = ''[[:d:Q46725971|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kancele.JPG
| vaid = 3083
| year = 1754.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726029
| label = ''[[:d:Q46726029|Kapa piemineklis J.Nideckim]]''
| name = Kapa piemineklis J.Nideckim
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Bishop%20Nidecki%20tomb%20Wolmar%20Kie%C5%9B%20Cesis%20Latvia.JPG
| vaid = 3084
| year = 1587.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726082
| label = ''[[:d:Q46726082|Kapa plāksne (Nr.19)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.19)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3085
| year = 1470.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726139
| label = ''[[:d:Q46726139|Kapa plāksne (Nr.20)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.20)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3086
| year = 1482.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726196
| label = ''[[:d:Q46726196|Kapa plāksne (Nr.25)]]''
| name = Kapa plāksne (Nr.25)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3087
| year = 1415.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726261
| label = ''[[:d:Q46726261|Kapa plāksne A.Pjenacekai]]''
| name = Kapa plāksne A.Pjenacekai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3088
| year = 1591.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726313
| label = ''[[:d:Q46726313|Kapa plāksne D.Lodem]]''
| name = Kapa plāksne D.Lodem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20D%C4%ABtriham%20Lodem%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Dietrich Lode
| vaid = 3089
| year = 1518.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726373
| label = ''[[:d:Q46726373|Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam]]''
| name = Kapa plāksne H.Brigenejam Hāzenkampam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3090
| year = 1549.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726429
| label = ''[[:d:Q46726429|Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam]]''
| name = Kapa plāksne J.Freitāgam Loringhofenam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3091
| year = 1494.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726484
| label = ''[[:d:Q46726484|Kapa plāksne M.Zēgebādenai]]''
| name = Kapa plāksne M.Zēgebādenai
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3092
| year = 1441.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726550
| label = ''[[:d:Q46726550|Kapa plāksne O.Šenkingam]]''
| name = Kapa plāksne O.Šenkingam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20Oto%20%C5%A0enkingam%20%281%29.jpg
| commonscat = Gravestone of Otto Schenking
| vaid = 3093
| year = ap 1593.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726600
| label = ''[[:d:Q46726600|Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam]]''
| name = Kapa plāksnes fragments V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Pletenberga%20kapapl%C4%81ksne.jpg
| commonscat = Fragment of Wolter von Plettenberg's gravestone
| vaid = 3094
| year = 1535.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726657
| label = ''[[:d:Q46726657|Kapenes fasāde]]''
| name = Kapenes fasāde
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3095
| year = 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726713
| label = ''[[:d:Q46726713|Piemineklis V.Pletenbergam]]''
| name = Piemineklis V.Pletenbergam
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Plettenberg.JPG
| vaid = 3098
| year = 1855.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726772
| label = ''[[:d:Q46726772|Portāls ar pūķu figūrām (2)]]''
| name = Portāls ar pūķu figūrām (2)
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = CesisChurchDetail.jpg
| vaid = 3099
| year = 15.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726820
| label = ''[[:d:Q46726820|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| image = Vitraza.JPG
| vaid = 3103
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726882
| label = ''[[:d:Q46726882|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3104
| year = 1938.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46726934
| label = ''[[:d:Q46726934|Vitrāža]]''
| name = Vitrāža
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Lielā Skolas iela 8
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 57.3121042
| long = 25.2717682
| p625 = {{Coord|57.312104|25.271768|display=inline}}
| vaid = 3105
| year = 19.gs.b. ap 1884.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727019
| label = ''[[:d:Q46727019|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Muižas iela 5
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30921
| long = 25.28302
| p625 = {{Coord|57.30921|25.28302|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20p%C4%81rvaldnieka%20m%C4%81ja%20un%20d%C4%AB%C4%B7is%20%282%29.jpg
| vaid = 6202
| year = 18. - 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727080
| label = ''[[:d:Q46727080|Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Palasta iela 22
| lat = 57.3138845
| long = 25.266837
| p625 = {{Coord|57.313885|25.266837|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20Katr%C4%ABnas%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| vaid = 395
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727175
| label = ''[[:d:Q46727175|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.30941
| long = 25.28205
| p625 = {{Coord|57.30941|25.28205|display=inline}}
| image = Ruckas%20mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Rucka manor house
| vaid = 6200
| year = 18. gs. - 20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727236
| label = ''[[:d:Q46727236|Parks ar parka arhitektūru]]''
| name = Parks ar parka arhitektūru
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Piebalgas iela 19
| locality = Ruckas muižā
| lat = 57.3102
| long = 25.2814
| p625 = {{Coord|57.3102|25.2814|display=inline}}
| image = Rucka%20park%20%281%29.jpg
| commonscat = Rucka park
| vaid = 6201
| year = 18. gs. -20. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q19756361|Ruckas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727306
| label = ''[[:d:Q46727306|Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku]]''
| name = Cēsu Vecās un Jaunās pils apbūves ansamblis ar parku
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils iela 9
| lat = 57.313351
| long = 25.2724884
| p625 = {{Coord|57.313351|25.272488|display=inline}}
| image = Skats%20no%20C%C4%93su%20viduslaiku%20pils.View%20from%20Cesis%20castle%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio%20%281%29.jpg
| commonscat = Cēsis Old and New Castle and Park
| vaid = 6203
| year = 1207., 13. - 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Cēsu pilsmuiža]]
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727358
| label = ''[[:d:Q46727358|Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem]]''
| name = Cēsu viduslaiku pils drupas ar 3 priekšpiļu nocietinājumu mūriem
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 11
| locality = Pils parkā
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsdrupas.PNG
| commonscat = Cēsis Castle
| vaid = 6206
| year = 1207., 13. -15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727413
| label = ''[[:d:Q46727413|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 15
| lat = 57.3133522
| long = 25.2714655
| p625 = {{Coord|57.313352|25.271466|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20pilsmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%202.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Barn
| vaid = 6207
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727465
| label = ''[[:d:Q46727465|Ratnīca - stallis]]''
| name = Ratnīca - stallis
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Pils laukums 3
| lat = 57.3137302
| long = 25.2723989
| p625 = {{Coord|57.31373|25.272399|display=inline}}
| image = Cesis%20Stallis%202015-02-21.jpg
| commonscat = Cēsis New Castle Carriage House and Stable
| vaid = 6204
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727555
| label = ''[[:d:Q46727555|Panno]]''
| name = Panno
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Priedes iela 5/7
| lat = 57.3167122
| long = 25.2464598
| p625 = {{Coord|57.316712|25.24646|display=inline}}
| vaid = 3067
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727609
| label = ''[[:d:Q46727609|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3068
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727652
| label = ''[[:d:Q46727652|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3069
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727696
| label = ''[[:d:Q46727696|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 11
| lat = 57.3130954
| long = 25.2770534
| p625 = {{Coord|57.313095|25.277053|display=inline}}
| vaid = 3070
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727750
| label = ''[[:d:Q46727750|Konventa laukuma viduslaiku kapsēta]]''
| name = Konventa laukuma viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Raunas iela 14
| lat = 57.31336
| long = 25.27526
| p625 = {{Coord|57.31336|25.27526|display=inline}}
| image = Vien%C4%ABbas%20laukums%2C%2027.06.2021.%20-%2051317945675.jpg
| commonscat = Raunas iela 14 (Cēsis)
| vaid = 396
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727795
| label = ''[[:d:Q46727795|Fasādes dekoratīvā apdare]]''
| name = Fasādes dekoratīvā apdare
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}}
| image = Tirgot%C4%81ja%20nama%20fas%C4%81des%20elementi%202.jpg
| vaid = 3073
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727834
| label = ''[[:d:Q46727834|Tirgotāja nams]]''
| name = Tirgotāja nams
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 16
| lat = 57.311976
| long = 25.2725656
| p625 = {{Coord|57.311976|25.272566|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2016%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Merchant's House in Cēsis
| vaid = 6210
| year = 1788.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727889
| label = ''[[:d:Q46727889|Sienas gleznojums]]''
| name = Sienas gleznojums
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 19
| lat = 57.3115645
| long = 25.2721412
| p625 = {{Coord|57.311565|25.272141|display=inline}}
| vaid = 3074
| year = 20.gs.Itr.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727939
| label = ''[[:d:Q46727939|Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas]]''
| name = Komponista A.Kalniņa dzimtās mājas
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 10
| year = 1879.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46727985
| label = ''[[:d:Q46727985|Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka]]''
| name = Kultūras biedrības &quot;Harmonija&quot; ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 24
| lat = 57.311647
| long = 25.2713646
| p625 = {{Coord|57.311647|25.271365|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20biedr%C4%ABbas%20%22Harmonija%22%20%C4%93ka%2C%2027.06.2021.jpg
| commonscat = Harmony House in Cēsis
| vaid = 6211
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728040
| label = ''[[:d:Q46728040|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}}
| image = %22Prince%C5%A1u%20nama%22%20durvis.jpg
| vaid = 3075
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728090
| label = ''[[:d:Q46728090|&quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Princešu nams&quot;, dzīvojamā ēka
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 47
| lat = 57.3105626
| long = 25.2682986
| p625 = {{Coord|57.310563|25.268299|display=inline}}
| image = Cesis%20Rigas%2047%202015-02-21%20%281%29.jpg
| commonscat = Princesses' House in Cēsis
| vaid = 6212
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728141
| label = ''[[:d:Q46728141|Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu]]''
| name = Rātsnams ar piebūvi un sarga mājiņu
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Rīgas iela 7
| lat = 57.3121713
| long = 25.2738833
| p625 = {{Coord|57.312171|25.273883|display=inline}}
| image = C%C4%93su%20vecais%20r%C4%81tsnams.jpg
| commonscat = Cēsis Old Town Hall
| vaid = 6208
| year = 1767.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q46728193
| label = ''[[:d:Q46728193|Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jāņa baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Cēsis
| district = Cēsis
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Torņa iela 2a
| lat = 57.312079438048
| long = 25.271953435971
| p625 = {{Coord|57.312079|25.271953|display=inline}}
| image = C%C4%93sis%2C%20C%C4%93su%20pils%C4%93ta%2C%20Latvia%20-%20panoramio%20%2839%29.jpg
| vaid = 397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%93sis
}}
{{monument
| qid = Q45898361
| label = ''[[:d:Q45898361|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281386
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281386|display=inline}}
| vaid = 3115
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898383
| label = ''[[:d:Q45898383|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253511
| long = 25.281376
| p625 = {{Coord|57.253511|25.281376|display=inline}}
| vaid = 3116
| year = 18.gs.IIIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898419
| label = ''[[:d:Q45898419|Mācītāja māja]]''
| name = Mācītāja māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.25354
| long = 25.281365
| p625 = {{Coord|57.25354|25.281365|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6219
| year = 1783. -1786.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898445
| label = ''[[:d:Q45898445|Mācību māja]]''
| name = Mācību māja
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253133
| long = 25.282019
| p625 = {{Coord|57.253133|25.282019|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABbu%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6220
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898469
| label = ''[[:d:Q45898469|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253621
| long = 25.28188
| p625 = {{Coord|57.253621|25.28188|display=inline}}
| vaid = 6221
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898490
| label = ''[[:d:Q45898490|Ledus pagrabs]]''
| name = Ledus pagrabs
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253215
| long = 25.281644
| p625 = {{Coord|57.253215|25.281644|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20ledus%20pagrabs%2C%2004.10.2015.jpg
| vaid = 6222
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898508
| label = ''[[:d:Q45898508|Stallis un vāgūzis]]''
| name = Stallis un vāgūzis
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253035
| long = 25.282572
| p625 = {{Coord|57.253035|25.282572|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20stallis%20un%20v%C4%81g%C5%ABzis%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6223
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898529
| label = ''[[:d:Q45898529|Lopu kūts ar gubeni]]''
| name = Lopu kūts ar gubeni
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253302
| long = 25.282395
| p625 = {{Coord|57.253302|25.282395|display=inline}}
| vaid = 6224
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898545
| label = ''[[:d:Q45898545|Brušu pusmuižas apbūve]]''
| name = Brušu pusmuižas apbūve
| municipality = Drabeši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Brušos
| lat = 57.253055356029
| long = 25.302417693324
| p625 = {{Coord|57.253055|25.302418|display=inline}}
| vaid = 6225
| year = 19. gs. 1.p. -20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q3743271
| label = [[Āraišu ezerpils]]
| name = Āraišu ezerpils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera saliņa
| lat = 57.251554756834
| long = 25.285300448177
| p625 = {{Coord|57.251555|25.2853|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20ezerpils%20%281%29.jpg
| commonscat = Āraiši lake dwelling site
| vaid = 398
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_ezerpils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = [[Gaujas nacionālais parks]]
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220158
| label = [[Āraišu vējdzirnavas]]
| name = Āraišu vējdzirnavas
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.2475
| long = 25.27111111
| p625 = {{Coord|57.2475|25.271111|display=inline}}
| image = V%C4%93jdzirnavas%2C%20Drabe%C5%A1u%20pagasts.JPG
| commonscat = Āraiši Windmill
| vaid = 6231
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_v%C4%93jdzirnavas
| year = 1852.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828803
| label = [[Āraišu ordeņa pils]]
| name = Āraišu ordeņa pils
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu ezera krastā
| lat = 57.250447
| long = 25.283688
| p625 = {{Coord|57.250447|25.283688|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20pilsdrupas%202001-05-26.jpg
| commonscat = Āraiši Castle ruins
| vaid = 401
| wikipediauri = %C4%80rai%C5%A1u_orde%C5%86a_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897904
| label = ''[[:d:Q45897904|Krāsnis (2)]]''
| name = Krāsnis (2)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243881
| long = 25.279455
| p625 = {{Coord|57.243881|25.279455|display=inline}}
| vaid = 3107
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897919
| label = ''[[:d:Q45897919|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižas pilī
| lat = 57.243861000049
| long = 25.279548999319
| p625 = {{Coord|57.243861|25.279549|display=inline}}
| vaid = 3108
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897943
| label = ''[[:d:Q45897943|Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Krustkalnu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 300 m ZA Krustkalniem
| lat = 57.257589764667
| long = 25.171282693364
| p625 = {{Coord|57.25759|25.171283|display=inline}}
| vaid = 399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897960
| label = ''[[:d:Q45897960|Lejaspeļu senkapi]]''
| name = Lejaspeļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Lejaspeļiem
| lat = 57.266330998535
| long = 25.262778779734
| p625 = {{Coord|57.266331|25.262779|display=inline}}
| vaid = 400
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897979
| label = ''[[:d:Q45897979|Ainavu senkapi]]''
| name = Ainavu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ainavām
| lat = 57.236736098409
| long = 25.194746786319
| p625 = {{Coord|57.236736|25.194747|display=inline}}
| vaid = 402
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45897990
| label = ''[[:d:Q45897990|Uplantu apmetne]]''
| name = Uplantu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261267517677
| long = 25.265726686645
| p625 = {{Coord|57.261268|25.265727|display=inline}}
| vaid = 403
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898004
| label = ''[[:d:Q45898004|Uplantu krustakmens]]''
| name = Uplantu krustakmens
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261210188824
| long = 25.270850626688
| p625 = {{Coord|57.26121|25.270851|display=inline}}
| vaid = 404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898020
| label = ''[[:d:Q45898020|Uplantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Uplantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Uplantiem
| lat = 57.261874923926
| long = 25.269352188308
| p625 = {{Coord|57.261875|25.269352|display=inline}}
| vaid = 405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898039
| label = ''[[:d:Q45898039|Kalnaastīšu apmetne]]''
| name = Kalnaastīšu apmetne
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaastītēm
| lat = 57.263656039536
| long = 25.248155586107
| p625 = {{Coord|57.263656|25.248156|display=inline}}
| vaid = 406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898052
| label = ''[[:d:Q45898052|Kalnamežiņu senkapi]]''
| name = Kalnamežiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamežiņiem
| lat = 57.279854445358
| long = 25.211226278101
| p625 = {{Coord|57.279854|25.211226|display=inline}}
| vaid = 407
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898066
| label = ''[[:d:Q45898066|Liepiņu senkapi]]''
| name = Liepiņu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepiņiem
| lat = 57.254007555765
| long = 25.294711439026
| p625 = {{Coord|57.254008|25.294711|display=inline}}
| vaid = 408
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898087
| label = ''[[:d:Q45898087|Mazruku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazruku viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazrukiem
| lat = 57.220869243555
| long = 25.309257577402
| p625 = {{Coord|57.220869|25.309258|display=inline}}
| vaid = 409
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898103
| label = ''[[:d:Q45898103|Rakstu senkapi]]''
| name = Rakstu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstiem
| lat = 57.274270225645
| long = 25.19905573585
| p625 = {{Coord|57.27427|25.199056|display=inline}}
| vaid = 410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898116
| label = ''[[:d:Q45898116|Rakstu krustakmeņi]]''
| name = Rakstu krustakmeņi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rakstupītes un pie Rakstiem
| lat = 57.274463996497
| long = 25.198600387557
| p625 = {{Coord|57.274464|25.1986|display=inline}}
| vaid = 411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898134
| label = ''[[:d:Q45898134|Simtēnu senkapi]]''
| name = Simtēnu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Simtēniem
| lat = 57.269876897511
| long = 25.178634140839
| p625 = {{Coord|57.269877|25.178634|display=inline}}
| vaid = 412
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898153
| label = ''[[:d:Q45898153|Vāļu senkapi]]''
| name = Vāļu senkapi
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vāļiem
| lat = 57.282661775306
| long = 25.217737664122
| p625 = {{Coord|57.282662|25.217738|display=inline}}
| vaid = 413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898170
| label = ''[[:d:Q45898170|Veclauču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veclauču viduslaiku kapsēta
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclaučiem
| lat = 57.261070578785
| long = 25.136200682052
| p625 = {{Coord|57.261071|25.136201|display=inline}}
| vaid = 414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898185
| label = ''[[:d:Q45898185|Dzirnavnieka māja]]''
| name = Dzirnavnieka māja
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Drabešu muižā, Vējdzirnavās
| lat = 57.248008
| long = 25.270561
| p625 = {{Coord|57.248008|25.270561|display=inline}}
| vaid = 6230
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898404
| label = ''[[:d:Q45898404|Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Āraišu mācītājmuižas apbūve ar parku
| municipality = Drabešu pagasts
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu mācītājmuižā
| lat = 57.253458
| long = 25.280882
| p625 = {{Coord|57.253458|25.280882|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1u%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81ja%20m%C4%81ja%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6218
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q18623021|Āraišu mācītājmuiža]]''
| munwiki = Drabe%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15218607
| label = [[Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)]]
| name = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.19305556
| long = 25.67944444
| p625 = {{Coord|57.193056|25.679444|display=inline}}
| image = Augstais%20kalns%20%285%29.jpg
| commonscat = Augstais kalns (Dzērbenes pagasts)
| vaid = 432
| wikipediauri = Augstais_kalns_(Dz%C4%93rbenes_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q55424478
| label = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| name = Dzērbenes luterāņu baznīca
| municipality = Dzērbene
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.191448
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191448|25.678096|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20%282%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 6246
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1839. -1842.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbene
}}
{{monument
| qid = Q16413267
| label = [[Dzērbenes viduslaiku pils]]
| name = Dzērbenes viduslaiku pils
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes muižā
| lat = 57.194444444444
| long = 25.668333333333
| p625 = {{Coord|57.194444|25.668333|display=inline}}
| image = Dz%C4%93rbenes%20mui%C5%BEa%20%2805%29.jpg
| commonscat = Dzērbene Castle
| vaid = 434
| wikipediauri = Dz%C4%93rbenes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424444
| label = ''[[:d:Q55424444|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191344
| long = 25.677967
| p625 = {{Coord|57.191344|25.677967|display=inline}}
| vaid = 3120
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424447
| label = ''[[:d:Q55424447|Ērģeļu prospekts un luktas]]''
| name = Ērģeļu prospekts un luktas
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191425
| long = 25.678096
| p625 = {{Coord|57.191425|25.678096|display=inline}}
| vaid = 3121
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424449
| label = ''[[:d:Q55424449|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.191413
| long = 25.678074
| p625 = {{Coord|57.191413|25.678074|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Dz%C4%93rbene.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Dzērbene
| vaid = 3122
| year = 19.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Dzērbenes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424451
| label = ''[[:d:Q55424451|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes mācītājmuižā
| lat = 57.19228
| long = 25.676476
| p625 = {{Coord|57.19228|25.676476|display=inline}}
| image = Krasns%20Dz%C4%93rbenes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BE%C4%81.jpg
| commonscat = Stove in Dzērbenes mācītājmuiža
| vaid = 3123
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424456
| label = ''[[:d:Q55424456|Dzērbenes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzērbenes viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Dzērbenes luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.191587259033
| long = 25.678556300646
| p625 = {{Coord|57.191587|25.678556|display=inline}}
| commonscat = Dzērbenes viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 433
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424460
| label = ''[[:d:Q55424460|Elku kalna senkapi]]''
| name = Elku kalna senkapi
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Elkiem
| lat = 57.217503443445
| long = 25.60691134385
| p625 = {{Coord|57.217503|25.606911|display=inline}}
| vaid = 435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424464
| label = [[Ķētu pilskalns]]
| name = Ķētu pilskalns
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķētiem
| lat = 57.213628809717
| long = 25.719327167432
| p625 = {{Coord|57.213629|25.719327|display=inline}}
| vaid = 436
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424466
| label = ''[[:d:Q55424466|Jaunvepru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunvepru viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvepriem
| lat = 57.20118148389
| long = 25.581901556266
| p625 = {{Coord|57.201181|25.581902|display=inline}}
| vaid = 437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424470
| label = ''[[:d:Q55424470|Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)]]''
| name = Krustiņu senkapi (Mantas kalniņš)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Krustiņiem
| lat = 57.184482903636
| long = 25.620649166883
| p625 = {{Coord|57.184483|25.620649|display=inline}}
| image = 02.%20Krusti%C5%86u%20senkapi%20%28Mantas%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Krustiņu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 438
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424474
| label = [[Pavēņu pilskalns|Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)]]
| name = Pavēņu pilskalns (Lielais Elka kalns)
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pavēņiem
| lat = 57.221832430346
| long = 25.610261826356
| p625 = {{Coord|57.221832|25.610262|display=inline}}
| vaid = 439
| wikipediauri = Pav%C4%93%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424476
| label = ''[[:d:Q55424476|Žvirguļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Žvirguļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dzērbenes pagasts
| district = Dzērbenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirguļiem
| lat = 57.202431675668
| long = 25.605879696129
| p625 = {{Coord|57.202432|25.60588|display=inline}}
| image = %C5%BDvirgu%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%284%29.jpg
| commonscat = Žvirguļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dz%C4%93rbenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424560
| label = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| name = Vecpiebalgas muižas apbūve
| municipality = Ineši
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.0194
| long = 25.8306
| p625 = {{Coord|57.0194|25.8306|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEa%20%283%29.jpg
| vaid = 6247
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vecpiebalgas muiža]]
| munwiki = Ine%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55424479
| label = ''[[:d:Q55424479|Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)]]''
| name = Vecpiebalgas senkapi (Krievu, Krīvu kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Inešu ezera krastā pie Inesiešiem
| lat = 57.040018812008
| long = 25.795683113099
| p625 = {{Coord|57.040019|25.795683|display=inline}}
| vaid = 441
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424482
| label = ''[[:d:Q55424482|Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)]]''
| name = Akmentiņu viduslaiku kapsēta un nostāstu vieta (Asins ieleja)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Akmentiņiem
| lat = 57.038124977925
| long = 25.856442347838
| p625 = {{Coord|57.038125|25.856442|display=inline}}
| vaid = 442
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424486
| label = ''[[:d:Q55424486|Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Baldiešēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baldiešēniem
| lat = 57.006181592613
| long = 25.815770499578
| p625 = {{Coord|57.006182|25.81577|display=inline}}
| vaid = 443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424488
| label = ''[[:d:Q55424488|Ezēnu apmetne]]''
| name = Ezēnu apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezēniem
| lat = 56.972589158892
| long = 25.922843196344
| p625 = {{Coord|56.972589|25.922843|display=inline}}
| vaid = 444
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424491
| label = ''[[:d:Q55424491|Ļavēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ļavēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ļavēniem
| lat = 57.003884273458
| long = 25.907790883833
| p625 = {{Coord|57.003884|25.907791|display=inline}}
| vaid = 445
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424495
| label = ''[[:d:Q55424495|Ķemeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ķemeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķemeriem
| lat = 57.014782142258
| long = 25.793669701911
| p625 = {{Coord|57.014782|25.79367|display=inline}}
| vaid = 446
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424496
| label = ''[[:d:Q55424496|Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jāņkalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.043378260104
| long = 25.788566762475
| p625 = {{Coord|57.043378|25.788567|display=inline}}
| vaid = 447
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424501
| label = ''[[:d:Q55424501|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jauncelmiem
| lat = 57.03485833502
| long = 25.745749209208
| p625 = {{Coord|57.034858|25.745749|display=inline}}
| vaid = 448
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424508
| label = ''[[:d:Q55424508|Pīļupītes apmetne]]''
| name = Pīļupītes apmetne
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jēkuļiem, pie Pīļupītes ietekas Ineša ezerā
| lat = 57.04512547328
| long = 25.785576607942
| p625 = {{Coord|57.045125|25.785577|display=inline}}
| vaid = 449
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424512
| label = ''[[:d:Q55424512|Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Lejaskaibēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Kaibēniem
| lat = 57.031623483326
| long = 25.736982223058
| p625 = {{Coord|57.031623|25.736982|display=inline}}
| vaid = 450
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424515
| label = ''[[:d:Q55424515|Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lejasbeķeru viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasbeķeriem
| lat = 57.010940640521
| long = 25.764694827257
| p625 = {{Coord|57.010941|25.764695|display=inline}}
| vaid = 451
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424517
| label = ''[[:d:Q55424517|Lejasburkānu pilskalns]]''
| name = Lejasburkānu pilskalns
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasburkāniem
| lat = 56.988400863396
| long = 25.911923433495
| p625 = {{Coord|56.988401|25.911923|display=inline}}
| vaid = 452
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424523
| label = ''[[:d:Q55424523|Lodēnu senkapi]]''
| name = Lodēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lodēniem
| lat = 57.041004112438
| long = 25.877997984014
| p625 = {{Coord|57.041004|25.877998|display=inline}}
| vaid = 453
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424524
| label = ''[[:d:Q55424524|Orizoru senkapi]]''
| name = Orizoru senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Orizoriem
| lat = 57.024153214625
| long = 25.831220915438
| p625 = {{Coord|57.024153|25.831221|display=inline}}
| vaid = 454
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424527
| label = ''[[:d:Q55424527|Paulēnu senkapi]]''
| name = Paulēnu senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Paulēniem
| lat = 57.017782163506
| long = 25.760862262735
| p625 = {{Coord|57.017782|25.760862|display=inline}}
| vaid = 455
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424531
| label = ''[[:d:Q55424531|Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II]]''
| name = Spietēnu viduslaiku kapsēta I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Spietēniem
| lat = 57.035779511191
| long = 25.847308503148
| p625 = {{Coord|57.03578|25.847309|display=inline}}
| vaid = 456
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424532
| label = ''[[:d:Q55424532|Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)]]''
| name = Tožiņu viduslaiku kapsēta (Baudzīte)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tožiņiem
| lat = 57.028112171213
| long = 25.73910907508
| p625 = {{Coord|57.028112|25.739109|display=inline}}
| vaid = 457
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424536
| label = ''[[:d:Q55424536|Vaišļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vaišļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vaišļiem
| lat = 56.998233099496
| long = 25.921295878756
| p625 = {{Coord|56.998233|25.921296|display=inline}}
| vaid = 458
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424540
| label = ''[[:d:Q55424540|Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)]]''
| name = Vecdauguņu senkapi (Smēdes kalniņš)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.015761986032
| long = 25.777664237027
| p625 = {{Coord|57.015762|25.777664|display=inline}}
| vaid = 459
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424541
| label = ''[[:d:Q55424541|Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Vecdauguņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecdauguņiem
| lat = 57.016340781366
| long = 25.782518577022
| p625 = {{Coord|57.016341|25.782519|display=inline}}
| vaid = 460
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424543
| label = ''[[:d:Q55424543|Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi]]''
| name = Vecpiebalgas mācītājmuižas senkapi
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Rudumu (bij. mācītājmuižas) dārzā
| lat = 57.045287763541
| long = 25.799042873798
| p625 = {{Coord|57.045288|25.799043|display=inline}}
| vaid = 461
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424544
| label = ''[[:d:Q55424544|Gaigalu apmetne I,II]]''
| name = Gaigalu apmetne I,II
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Gaigaļiem un Pūpoliem
| lat = 57.022751350185
| long = 25.779757809294
| p625 = {{Coord|57.022751|25.779758|display=inline}}
| vaid = 462
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424548
| label = ''[[:d:Q55424548|Vecpiebalgas muižas pils]]''
| name = Vecpiebalgas muižas pils
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019174
| long = 25.830638
| p625 = {{Coord|57.019174|25.830638|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20mui%C5%BEas%20priek%C5%A1puse.JPG
| commonscat = Vecpiebalga Manor House
| vaid = 6248
| year = 19. gs. 1.c.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424551
| label = ''[[:d:Q55424551|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019018208699
| long = 25.832389572179
| p625 = {{Coord|57.019018|25.83239|display=inline}}
| image = Barn%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Barn in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6251
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424552
| label = ''[[:d:Q55424552|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.020143
| long = 25.832033
| p625 = {{Coord|57.020143|25.832033|display=inline}}
| image = Magazine%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Magazine in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6252
| year = 1810.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424554
| label = ''[[:d:Q55424554|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019051362778
| long = 25.828980143485
| p625 = {{Coord|57.019051|25.82898|display=inline}}
| image = Vecpiebalga%20Manor%20Park%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Manor Park
| vaid = 6254
| year = 18. -19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424556
| label = ''[[:d:Q55424556|Leduspagrabs]]''
| name = Leduspagrabs
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpiebalgas muižā
| lat = 57.019641
| long = 25.830295
| p625 = {{Coord|57.019641|25.830295|display=inline}}
| image = Ice-cellar%20in%20Vecpiebalga%20Manor%20%282%29.jpg
| commonscat = Ice-cellar in Vecpiebalga Manor
| vaid = 6256
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424560|Vecpiebalgas muižas apbūve]]''
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424558
| label = ''[[:d:Q55424558|Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Vectūļi - 1&quot;
| municipality = Inešu pagasts
| district = Inešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vectūļi - 1
| lat = 57.041293100211
| long = 25.858244564263
| p625 = {{Coord|57.041293|25.858245|display=inline}}
| vaid = 8899
| year = 19.gs.s., ap 1830.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ine%C5%A1u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219024
| label = [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Jaunpiebalgas Svētā Toma evanģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 23
| lat = 57.17666667
| long = 26.03583333
| p625 = {{Coord|57.176667|26.035833|display=inline}}
| image = Jaunpiebalgas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202001-04-13.jpg
| commonscat = Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 8751
| wikipediauri = Jaunpiebalgas_Sv%C4%93t%C4%81_Toma_eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski_luterisk%C4%81_bazn%C4%ABca
| year = 1801.-1804., 1871.-1873.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392814
| label = ''[[:d:Q50392814|Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā]]''
| name = Jaunpiebalgas viduslaiku kapsēta ar bij.Zvanu priedi Cieres kalnā
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp mūzikas skolu, ēdnīcu un Cieres kalnu
| lat = 57.169482494185
| long = 26.06776278674
| p625 = {{Coord|57.169482|26.067763|display=inline}}
| vaid = 465
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392820
| label = ''[[:d:Q50392820|Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Jaunpiebalgas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunpiebalgas kapsētas
| lat = 57.169655361369
| long = 26.065908248665
| p625 = {{Coord|57.169655|26.065908|display=inline}}
| vaid = 469
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392830
| label = ''[[:d:Q50392830|Jaunpiebalgas kroga apbūve]]''
| name = Jaunpiebalgas kroga apbūve
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 21
| lat = 57.1771293
| long = 26.0418271
| p625 = {{Coord|57.177129|26.041827|display=inline}}
| vaid = 9140
| year = 1800.,1840., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392851
| label = ''[[:d:Q50392851|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035151
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035151|display=inline}}
| image = Altar%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Altar of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3124
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392856
| label = ''[[:d:Q50392856|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176726
| long = 26.03528
| p625 = {{Coord|57.176726|26.03528|display=inline}}
| image = Pipe%20organ%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga%201.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3125
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392862
| label = ''[[:d:Q50392862|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Jaunpiebalga
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunpiebalgas luterāņu baznīcā
| lat = 57.176703
| long = 26.035473
| p625 = {{Coord|57.176703|26.035473|display=inline}}
| image = Pulpit%20of%20Lutheran%20church%20in%20Jaunpiebalga.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Jaunpiebalga
| vaid = 3127
| year = 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q50392731
| label = ''[[:d:Q50392731|Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola]]''
| name = Komponista E.Dārziņa dzimtās mājas,Jaunpiebalgas pagastskola
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņskolā
| lat = 57.111237
| long = 25.931554
| p625 = {{Coord|57.111237|25.931554|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86askola%20-%20E.D%C4%81rzi%C5%86a%20un%20J.Sudrabkalna%20muzejs%202003-09-06.jpg
| vaid = 12
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392738
| label = ''[[:d:Q50392738|Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas]]''
| name = Gleznotāja K.Miesnieka dzimtās mājas
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecviņķos
| lat = 57.150768
| long = 26.068386
| p625 = {{Coord|57.150768|26.068386|display=inline}}
| vaid = 13
| year = 1887.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392745
| label = ''[[:d:Q50392745|Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Lejas Niklavas&quot; rija
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Lejas Niklavas&quot;
| lat = 57.207574450732
| long = 26.022283887257
| p625 = {{Coord|57.207574|26.022284|display=inline}}
| vaid = 9042
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392751
| label = ''[[:d:Q50392751|Bricu ezera mītne]]''
| name = Bricu ezera mītne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA daļā, saliņā
| lat = 57.114578486825
| long = 25.872710143803
| p625 = {{Coord|57.114578|25.87271|display=inline}}
| vaid = 463
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392755
| label = ''[[:d:Q50392755|Bricu apmetne]]''
| name = Bricu apmetne
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bricu ezera DA krastā iepretī Bricu ezera mītnei
| lat = 57.113998014409
| long = 25.873967170788
| p625 = {{Coord|57.113998|25.873967|display=inline}}
| vaid = 464
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392760
| label = ''[[:d:Q50392760|Ezerbricu senkapi (Kara kapi)]]''
| name = Ezerbricu senkapi (Kara kapi)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ezerbriciem
| lat = 57.118036341492
| long = 25.871284044631
| p625 = {{Coord|57.118036|25.871284|display=inline}}
| vaid = 466
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392765
| label = ''[[:d:Q50392765|Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)]]''
| name = Jānēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jānēniem
| lat = 57.109783871473
| long = 25.90367706067
| p625 = {{Coord|57.109784|25.903677|display=inline}}
| vaid = 467
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392770
| label = ''[[:d:Q50392770|Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)]]''
| name = Jaunģeistu viduslaiku kapsēta (Butkas kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunģeistiem
| lat = 57.123698485071
| long = 25.869714717808
| p625 = {{Coord|57.123698|25.869715|display=inline}}
| vaid = 468
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392774
| label = ''[[:d:Q50392774|Lielmežu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Lielmežu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnalielmežiem
| lat = 57.105953534548
| long = 26.007909176551
| p625 = {{Coord|57.105954|26.007909|display=inline}}
| vaid = 470
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392778
| label = ''[[:d:Q50392778|Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)]]''
| name = Mazķūģu senkapi (Naudas kalniņš, Lazdu kalniņš)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mazķūģiem
| lat = 57.177639738684
| long = 25.955237330199
| p625 = {{Coord|57.17764|25.955237|display=inline}}
| vaid = 471
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392783
| label = ''[[:d:Q50392783|Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)]]''
| name = Tīrumviekšeļu pilskalns (Dobu kalns, Krāsns augša)
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160468758022
| long = 26.086951065488
| p625 = {{Coord|57.160469|26.086951|display=inline}}
| vaid = 472
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392787
| label = ''[[:d:Q50392787|Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tīrumviekšeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tīrumviekšeļiem
| lat = 57.160745138815
| long = 26.089049880904
| p625 = {{Coord|57.160745|26.08905|display=inline}}
| vaid = 473
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392791
| label = ''[[:d:Q50392791|Tirznieku senkapi]]''
| name = Tirznieku senkapi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tirzniekiem
| lat = 57.10159544532
| long = 25.991673226363
| p625 = {{Coord|57.101595|25.991673|display=inline}}
| vaid = 474
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392799
| label = ''[[:d:Q50392799|Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi]]''
| name = Vecviekšeļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns) ar zvanu priedi
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecviekšeļiem
| lat = 57.109583010445
| long = 26.108598600751
| p625 = {{Coord|57.109583|26.108599|display=inline}}
| vaid = 475
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392807
| label = ''[[:d:Q50392807|Tūlijas pilskalns]]''
| name = Tūlijas pilskalns
| municipality = Jaunpiebalgas pagasts
| district = Jaunpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Tūlijas upītes kreisajā krastā pie Vecjānēniem
| lat = 57.108959809037
| long = 25.899997828179
| p625 = {{Coord|57.10896|25.899998|display=inline}}
| vaid = 476
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Jaunpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886125
| label = ''[[:d:Q51886125|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332348
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332348|display=inline}}
| vaid = 3136
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886126
| label = ''[[:d:Q51886126|Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (4 telpās)
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.35481
| long = 25.332541
| p625 = {{Coord|57.35481|25.332541|display=inline}}
| vaid = 3137
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886127
| label = ''[[:d:Q51886127|Mansarda logu apdare]]''
| name = Mansarda logu apdare
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jāņmuižas dzīv. ēkā
| lat = 57.354798
| long = 25.33281
| p625 = {{Coord|57.354798|25.33281|display=inline}}
| vaid = 3138
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q51886130
| label = ''[[:d:Q51886130|Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Jāņmuižas muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Jāņmuiža
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.355319
| long = 25.332735
| p625 = {{Coord|57.355319|25.332735|display=inline}}
| image = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEas%20kungu%20nams%2C%2004.03.2018.%20-%2040265334844.jpg
| commonscat = Jāņmuiža manor house
| vaid = 6258
| year = 18. gs. b.,19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q61390106|Jāņmuiža]]''
| munwiki = J%C4%81%C5%86mui%C5%BEa_(Prieku%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55424563
| label = ''[[:d:Q55424563|Bumbu senkapi]]''
| name = Bumbu senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bumbām
| lat = 57.06656351483
| long = 25.637337983356
| p625 = {{Coord|57.066564|25.637338|display=inline}}
| vaid = 477
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424566
| label = ''[[:d:Q55424566|Šinku senkapi (Akmens kapi)]]''
| name = Šinku senkapi (Akmens kapi)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šinkām
| lat = 57.097699464045
| long = 25.615369426417
| p625 = {{Coord|57.097699|25.615369|display=inline}}
| vaid = 478
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424568
| label = ''[[:d:Q55424568|Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta]]''
| name = Ķizēnu svētavots, svētbirzs - kulta vieta
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķizēniem
| lat = 57.049562185122
| long = 25.672174791458
| p625 = {{Coord|57.049562|25.672175|display=inline}}
| vaid = 479
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424572
| label = ''[[:d:Q55424572|Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)]]''
| name = Kaļķēnu viduslaiku kapsēta (Raga kalns)
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kaļķēniem
| lat = 57.036943050614
| long = 25.650337959829
| p625 = {{Coord|57.036943|25.650338|display=inline}}
| vaid = 480
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424574
| label = ''[[:d:Q55424574|Urbju senkapi]]''
| name = Urbju senkapi
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Urbjiem
| lat = 57.087282169136
| long = 25.646946034163
| p625 = {{Coord|57.087282|25.646946|display=inline}}
| vaid = 481
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424576
| label = ''[[:d:Q55424576|Jaunantēnu rija]]''
| name = Jaunantēnu rija
| municipality = Kaives pagasts
| district = Kaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunantēni
| lat = 57.00743
| long = 25.715427
| p625 = {{Coord|57.00743|25.715427|display=inline}}
| image = Kalna%20Ant%C4%93nu%20rija%2C%2017.10.2020.%20-%2050554945426.jpg
| commonscat = Jaunantēnu rija
| vaid = 8748
| year = 18.gs., 2004.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886139
| label = ''[[:d:Q51886139|Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps]]''
| name = Dzejnieka E.Treimaņa - Zvārguļa dzīves vieta un kaps
| municipality = Leukādijas
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.364046
| long = 25.364674
| p625 = {{Coord|57.364046|25.364674|display=inline}}
| image = Leuk%C4%81dijas%20-%20E.%20Treima%C5%86a%20-%20Zv%C4%81rgu%C4%BCa%20m%C4%81ja%202003-10-18.jpg
| vaid = 16
| year = 1866.-1950.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Leuk%C4%81dijas
}}
{{monument
| qid = Q51886117
| label = ''[[:d:Q51886117|Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta]]''
| name = Liepas Lielās Ellītes ala ar avotu - kulta vieta
| municipality = Liepa
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Liepas pagastnama ēkas
| lat = 57.384258737989
| long = 25.427718676147
| p625 = {{Coord|57.384259|25.427719|display=inline}}
| image = Liepas%20Liel%C4%81%20Ell%C4%ABte%202001-09-02.jpg
| commonscat = Lielā Ellīte Cave
| vaid = 484
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepa_(Liepas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q15219087
| label = [[Kalāči]]
| name = Kalāči
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalāčos
| lat = 57.39638889
| long = 25.48138889
| p625 = {{Coord|57.396389|25.481389|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči
| vaid = 14
| wikipediauri = Kal%C4%81%C4%8Di
| year = 1867.-1892.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886113
| label = ''[[:d:Q51886113|Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Kalāči&quot;
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Kalāči&quot;
| lat = 57.3959
| long = 25.4782
| p625 = {{Coord|57.3959|25.4782|display=inline}}
| image = Kal%C4%81%C4%8Di%20-%20E.%20Veidenbauma%20muzejs%20pie%20Liepas%202001-09-02.jpg
| commonscat = Eduards Veidenbaums museum in Kalāči
| vaid = 8949
| year = 19.gs., 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886114
| label = ''[[:d:Q51886114|Liepas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Liepas viduslaiku kapsēta
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Liepas muižā
| lat = 57.370989677973
| long = 25.439047550333
| p625 = {{Coord|57.37099|25.439048|display=inline}}
| vaid = 482
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886115
| label = ''[[:d:Q51886115|Brasliņu senkapi]]''
| name = Brasliņu senkapi
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Braslām
| lat = 57.439243475087
| long = 25.440301907569
| p625 = {{Coord|57.439243|25.440302|display=inline}}
| vaid = 483
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483776
| label = ''[[:d:Q113483776|Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā]]''
| name = Cēsu kauju piemiņas vieta Liepā
| municipality = Liepas pagasts
| district = Liepas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| locality = Rūpnīcas ielas malā, pie Liepas \&quot;Lielās Ellītes\&quot;
| image = Liepa%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202001-10-20%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Monument to Latvian War of Independence in Liepa parish
| vaid = 9260
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Liepas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424631
| label = ''[[:d:Q55424631|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lodesmuiža
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodes muižas dzīv. ēkā
| lat = 57.13065
| long = 25.646274
| p625 = {{Coord|57.13065|25.646274|display=inline}}
| vaid = 3180
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Lodesmui%C5%BEa
}}
{{monument
| qid = Q30219457
| label = [[Līgatnes papīrfabrikas ciemats]]
| name = Līgatnes papīrfabrikas ciemats
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.237443864623
| long = 25.042275396249
| p625 = {{Coord|57.237444|25.042275|display=inline}}
| image = L%C4%ABgatnes%20pap%C4%ABrfabrikas%20str%C4%81dnieku%20m%C4%81ja%2C%2004.06.2011.%20-%2022759966378.jpg
| commonscat = Historic Centre of Līgatne
| vaid = 7427
| wikipediauri = L%C4%ABgatnes_pap%C4%ABrfabrikas_ciemats
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366469
| label = ''[[:d:Q51366469|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Centra kapu kapličā
| lat = 57.232978
| long = 25.048614
| p625 = {{Coord|57.232978|25.048614|display=inline}}
| vaid = 3130
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366501
| label = ''[[:d:Q51366501|Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (3 telpās)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kultūras namā
| lat = 57.232502
| long = 25.043077
| p625 = {{Coord|57.232502|25.043077|display=inline}}
| image = Kult%C5%ABras%20nama%20z%C4%81le%2C%2022.07.2018.jpg
| vaid = 3131
| year = 20.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366523
| label = ''[[:d:Q51366523|Līgatnes pilskalns]]''
| name = Līgatnes pilskalns
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m no Cēsu ielas
| lat = 57.242808072817
| long = 25.056267642195
| p625 = {{Coord|57.242808|25.056268|display=inline}}
| vaid = 485
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366553
| label = ''[[:d:Q51366553|Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)]]''
| name = Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams (vēlāk bērnudārzs)
| municipality = Līgatne
| district = Līgatne
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Gaujas iela 7
| lat = 57.2390267
| long = 25.0390594
| p625 = {{Coord|57.239027|25.039059|display=inline}}
| image = F%C4%81les%20nams%20-%20b%C4%93rnud%C4%81rzs%20m%C5%ABsdien%C4%81s.jpg
| commonscat = Guest House of Līgatne Paper Mill Director
| vaid = 8812
| year = 1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatne
}}
{{monument
| qid = Q51366581
| label = ''[[:d:Q51366581|Zanderu senkapi]]''
| name = Zanderu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 400 m uz ZR no Zanderu kapsētas kapličas
| lat = 57.225499334163
| long = 25.043046627878
| p625 = {{Coord|57.225499|25.043047|display=inline}}
| vaid = 486
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366601
| label = ''[[:d:Q51366601|Ratnieku senkapi]]''
| name = Ratnieku senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Briņķiem
| lat = 57.167867482486
| long = 25.0351062638
| p625 = {{Coord|57.167867|25.035106|display=inline}}
| vaid = 487
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366624
| label = ''[[:d:Q51366624|Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kalnamuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamuižniekiem
| lat = 57.240833053599
| long = 24.969964130621
| p625 = {{Coord|57.240833|24.969964|display=inline}}
| vaid = 488
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366646
| label = ''[[:d:Q51366646|Kalnatītmaņu pilskalns]]''
| name = Kalnatītmaņu pilskalns
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnatītmaņiem
| lat = 57.23836119502
| long = 24.976091303295
| p625 = {{Coord|57.238361|24.976091|display=inline}}
| vaid = 489
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366663
| label = ''[[:d:Q51366663|Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Incēnu viduslaiku kapsēta un kapelas vieta (Kapu kalniņš)
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielincēniem
| lat = 57.227641747473
| long = 25.143507074689
| p625 = {{Coord|57.227642|25.143507|display=inline}}
| image = Krusts%20Inc%C4%93nu%20viduslaiku%20kapos%2C%2022.10.2017.jpg
| commonscat = Incēni Medieval Cemetery
| vaid = 490
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366680
| label = ''[[:d:Q51366680|Vecsprinkšļu senkapi]]''
| name = Vecsprinkšļu senkapi
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sprinkšļu dzirnavām, Līgatnes upītes kreisajā krastā
| lat = 57.147267758779
| long = 25.135104605459
| p625 = {{Coord|57.147268|25.135105|display=inline}}
| vaid = 491
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51366699
| label = ''[[:d:Q51366699|Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Upesmuižnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Līgatnes pagasts
| district = Līgatnes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Upesmuižniekiem
| lat = 57.2420175435
| long = 24.967664101844
| p625 = {{Coord|57.242018|24.967664|display=inline}}
| vaid = 492
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABgatnes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898570
| label = ''[[:d:Q45898570|&quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija]]''
| name = &quot;Melturu&quot; dzīvojamā rija
| municipality = Melturi
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.222153
| long = 25.23124
| p625 = {{Coord|57.222153|25.23124|display=inline}}
| vaid = 6226
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Melturi
}}
{{monument
| qid = Q51886118
| label = ''[[:d:Q51886118|Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta]]''
| name = Austriņu viduslaiku kapsēta un kulta vieta
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Austriņiem
| lat = 57.412933113263
| long = 25.558682971079
| p625 = {{Coord|57.412933|25.558683|display=inline}}
| vaid = 493
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886119
| label = ''[[:d:Q51886119|Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Dambju viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dambjiem
| lat = 57.434422778984
| long = 25.579816268436
| p625 = {{Coord|57.434423|25.579816|display=inline}}
| vaid = 494
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886120
| label = ''[[:d:Q51886120|Plēpju senkapi]]''
| name = Plēpju senkapi
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Plēpjiem
| lat = 57.427939380248
| long = 25.5264706439
| p625 = {{Coord|57.427939|25.526471|display=inline}}
| vaid = 495
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886121
| label = ''[[:d:Q51886121|Salu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Salu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Mārsnēnu pagasts
| district = Mārsnēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Salām
| lat = 57.39384764531
| long = 25.584395468011
| p625 = {{Coord|57.393848|25.584395|display=inline}}
| vaid = 496
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = M%C4%81rsn%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20828811
| label = [[Nītaures pils|Nītaures viduslaiku pils]]
| name = Nītaures viduslaiku pils
| municipality = Nītaure
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.072579858803
| long = 25.188356168383
| p625 = {{Coord|57.07258|25.188356|display=inline}}
| image = LV2014-8362.jpg
| commonscat = Nītaure Castle
| vaid = 499
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaure
}}
{{monument
| qid = Q45898586
| label = [[Nītaures pilskalns|Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)]]
| name = Nītaures pilskalns (Vaļņa kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = 1 km no Nītaures, Ieriķu ceļa malā, Mergupes labajā krastā
| lat = 57.075329475606
| long = 25.198318601144
| p625 = {{Coord|57.075329|25.198319|display=inline}}
| image = K%C4%81pnes%2C%20kas%20ved%20N%C4%ABtaures%20pilskaln%C4%81.jpg
| vaid = 497
| wikipediauri = N%C4%ABtaures_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898609
| label = ''[[:d:Q45898609|Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)]]''
| name = Annasmuižas senkapi (Vasu kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Nītaures - Līgatnes ceļa 8. km pie Akmeņkalniem
| lat = 57.114667738584
| long = 25.137688795433
| p625 = {{Coord|57.114668|25.137689|display=inline}}
| vaid = 498
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898634
| label = ''[[:d:Q45898634|Asaru senkapi]]''
| name = Asaru senkapi
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Asaru ezera
| lat = 57.147569195959
| long = 25.192138886719
| p625 = {{Coord|57.147569|25.192139|display=inline}}
| vaid = 500
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898649
| label = ''[[:d:Q45898649|Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)]]''
| name = Mergupju viduslaiku kapsēta (Kapu kalns, Zviedru kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mergupjiem
| lat = 57.077499657044
| long = 25.199144557758
| p625 = {{Coord|57.0775|25.199145|display=inline}}
| vaid = 501
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898668
| label = ''[[:d:Q45898668|Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)]]''
| name = Vecsārtēnu senkapi I,II (Sārta kalns)
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecsārtēniem
| lat = 57.05936805323
| long = 25.250211868168
| p625 = {{Coord|57.059368|25.250212|display=inline}}
| vaid = 502
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898686
| label = [[Ķēču pilskalns]]
| name = Ķēču pilskalns
| municipality = Nītaures pagasts
| district = Nītaures pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieļavu fermas
| lat = 57.088903394826
| long = 25.298787785426
| p625 = {{Coord|57.088903|25.298788|display=inline}}
| vaid = 503
| wikipediauri = %C4%B6%C4%93%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABtaures_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886140
| label = ''[[:d:Q51886140|Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni]]''
| name = Priekuļu lauksaimniecības izmēģinājumu un selekcijas stacijas ēka ar šķūni
| municipality = Priekuļi
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Selekcijas iela 3
| lat = 57.3170768
| long = 25.3415376
| p625 = {{Coord|57.317077|25.341538|display=inline}}
| vaid = 8938
| year = 1922.–1934.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCi
}}
{{monument
| qid = Q51886134
| label = ''[[:d:Q51886134|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunraunas muižas pārvaldn. mājā
| lat = 57.33061
| long = 25.468873
| p625 = {{Coord|57.33061|25.468873|display=inline}}
| vaid = 3139
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886136
| label = ''[[:d:Q51886136|Rubeņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rubeņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rubeņiem
| lat = 57.325112145357
| long = 25.428012081986
| p625 = {{Coord|57.325112|25.428012|display=inline}}
| vaid = 504
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886138
| label = ''[[:d:Q51886138|Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens]]''
| name = Kampu - Ģūģeru senkapi, apmetne un kulta akmens
| municipality = Priekuļu pagasts
| district = Priekuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Piļiem, Kampiem un Ģūģeriem
| lat = 57.30139896586
| long = 25.408393678756
| p625 = {{Coord|57.301399|25.408394|display=inline}}
| image = Senkapi38.jpg
| commonscat = Kampas-Ģūģeri grave field, settlement and cult stone
| vaid = 505
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Prieku%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21481201
| label = [[Ureles pilskalns]]
| name = Ureles pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rozēm
| lat = 57.35388889
| long = 25.07305556
| p625 = {{Coord|57.353889|25.073056|display=inline}}
| vaid = 522
| wikipediauri = Ureles_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879711
| label = ''[[:d:Q51879711|Avotiņu senkapi]]''
| name = Avotiņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 57.33373171768
| long = 25.148948570272
| p625 = {{Coord|57.333732|25.148949|display=inline}}
| vaid = 507
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879715
| label = ''[[:d:Q51879715|Baķu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Baķu viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Baķiem
| lat = 57.359540438194
| long = 25.228813902956
| p625 = {{Coord|57.35954|25.228814|display=inline}}
| vaid = 508
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879716
| label = ''[[:d:Q51879716|Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)]]''
| name = Zeltiņu senkapi (Vējakroga senkapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Zeltiņiem, tag. Kalnsētām
| lat = 57.417005848405
| long = 25.229089557755
| p625 = {{Coord|57.417006|25.22909|display=inline}}
| vaid = 509
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879717
| label = ''[[:d:Q51879717|Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)]]''
| name = Cēsnieku senkapi (Kuplais kalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cēsniekiem
| lat = 57.406400973756
| long = 25.120866095411
| p625 = {{Coord|57.406401|25.120866|display=inline}}
| vaid = 510
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879720
| label = ''[[:d:Q51879720|Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Vecais kapsētas tīrums)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dimdām
| lat = 57.318076829344
| long = 25.195679147779
| p625 = {{Coord|57.318077|25.195679|display=inline}}
| vaid = 511
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879721
| label = ''[[:d:Q51879721|Dumpju senkapi]]''
| name = Dumpju senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Dumpjiem
| lat = 57.323220773793
| long = 25.154573992053
| p625 = {{Coord|57.323221|25.154574|display=inline}}
| vaid = 512
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879723
| label = ''[[:d:Q51879723|Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem]]''
| name = Emerķu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš) ar krustakmeņiem
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Emerķiem
| lat = 57.406842034439
| long = 25.099033205401
| p625 = {{Coord|57.406842|25.099033|display=inline}}
| vaid = 513
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879725
| label = ''[[:d:Q51879725|Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)]]''
| name = Gailonu viduslaiku kapsēta (Ozolkalniņš)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gailonēm
| lat = 57.324881887843
| long = 25.095473913268
| p625 = {{Coord|57.324882|25.095474|display=inline}}
| vaid = 514
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879726
| label = ''[[:d:Q51879726|Gribžu senkapi]]''
| name = Gribžu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gribžām
| lat = 57.377952937791
| long = 25.192820846467
| p625 = {{Coord|57.377953|25.192821|display=inline}}
| vaid = 515
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879729
| label = ''[[:d:Q51879729|Jaunmežciema viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunmežciema viduslaiku kapsēta
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmežciema grantsbedrēm
| lat = 57.3913665909
| long = 25.350443073501
| p625 = {{Coord|57.391367|25.350443|display=inline}}
| vaid = 516
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879730
| label = ''[[:d:Q51879730|Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)]]''
| name = Rūju viduslaiku kapsēta (Lielais kalns)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunrūjām
| lat = 57.348132185566
| long = 25.116463528652
| p625 = {{Coord|57.348132|25.116464|display=inline}}
| vaid = 517
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879731
| label = ''[[:d:Q51879731|Skasteru meža senkapi un bļodakmens]]''
| name = Skasteru meža senkapi un bļodakmens
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skasteru mežs
| vaid = 9174
| year = 2.–9. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879732
| label = ''[[:d:Q51879732|Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)]]''
| name = Teņņu viduslaiku kapsēta (Turku kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunteņņiem
| lat = 57.285065488935
| long = 25.128646337639
| p625 = {{Coord|57.285065|25.128646|display=inline}}
| vaid = 518
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879733
| label = ''[[:d:Q51879733|Kvēpenes pilskalns]]''
| name = Kvēpenes pilskalns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kvēpeniem
| lat = 57.276646895042
| long = 25.183602044092
| p625 = {{Coord|57.276647|25.183602|display=inline}}
| vaid = 519
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879734
| label = ''[[:d:Q51879734|Laiviņu senkapi]]''
| name = Laiviņu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Laiviņiem
| lat = 57.363768814118
| long = 25.233708358997
| p625 = {{Coord|57.363769|25.233708|display=inline}}
| vaid = 520
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879736
| label = ''[[:d:Q51879736|Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II]]''
| name = Rideļu senkapi I (Miroņu kalniņš),II
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Rideļiem
| lat = 57.397398493057
| long = 25.123500025101
| p625 = {{Coord|57.397398|25.1235|display=inline}}
| vaid = 521
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879738
| label = ''[[:d:Q51879738|Strīķupītes senkapi]]''
| name = Strīķupītes senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Strīķupītes ietekas Gaujā
| lat = 57.363677664514
| long = 25.239804334741
| p625 = {{Coord|57.363678|25.239804|display=inline}}
| vaid = 523
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879740
| label = ''[[:d:Q51879740|Zaļkalnu senkapi]]''
| name = Zaļkalnu senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.350739122082
| long = 25.073451722403
| p625 = {{Coord|57.350739|25.073452|display=inline}}
| vaid = 524
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879741
| label = ''[[:d:Q51879741|Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)]]''
| name = Bundes senkapi (Krievu, Zviedru kapi)
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Bundēm un Mežciemiem
| lat = 57.377711263369
| long = 25.334919135136
| p625 = {{Coord|57.377711|25.334919|display=inline}}
| vaid = 525
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879742
| label = ''[[:d:Q51879742|Sveķu Sila senkapi]]''
| name = Sveķu Sila senkapi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Sveķu silā
| lat = 57.329474104943
| long = 25.180090288611
| p625 = {{Coord|57.329474|25.18009|display=inline}}
| vaid = 526
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879744
| label = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362483
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.362483|25.088611|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20apb%C5%ABve%20ar%20parku%202.JPG
| commonscat = Ungurmuiža Manor House
| vaid = 6261
| year = 1732., 18. gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879745
| label = ''[[:d:Q51879745|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362547
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.362547|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka%20%28Vec%C4%81%20skola%29%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Residential Building
| vaid = 6262
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879746
| label = ''[[:d:Q51879746|Tējas namiņš]]''
| name = Tējas namiņš
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361395
| long = 25.087903
| p625 = {{Coord|57.361395|25.087903|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20T%C4%93jas%20nami%C5%86%C5%A1%202014-12-27.jpg
| commonscat = Tea House in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6263
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879747
| label = ''[[:d:Q51879747|Stallis - vāgūzis]]''
| name = Stallis - vāgūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuiža
| lat = 57.362845497817
| long = 25.086263248845
| p625 = {{Coord|57.362845|25.086263|display=inline}}
| vaid = 6264
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879748
| label = ''[[:d:Q51879748|Pagrabs]]''
| name = Pagrabs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362777692122
| long = 25.088118995195
| p625 = {{Coord|57.362778|25.088119|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%281%29.jpg
| vaid = 6265
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879750
| label = ''[[:d:Q51879750|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.363201
| long = 25.090349
| p625 = {{Coord|57.363201|25.090349|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20kl%C4%93ts%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Barn in Ungurmuiža Manor
| vaid = 6266
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879752
| label = ''[[:d:Q51879752|Kūts]]''
| name = Kūts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362699059832
| long = 25.087078653434
| p625 = {{Coord|57.362699|25.087079|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20%C4%93kas%202014-12-27%20%285%29.jpg
| vaid = 6267
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879753
| label = ''[[:d:Q51879753|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.353745
| long = 25.094082
| p625 = {{Coord|57.353745|25.094082|display=inline}}
| image = Mazais%20krogs%2C%2013.10.2019.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Pub
| vaid = 6268
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879756
| label = ''[[:d:Q51879756|Alus brūzis]]''
| name = Alus brūzis
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362795159575
| long = 25.086569361949
| p625 = {{Coord|57.362795|25.086569|display=inline}}
| vaid = 6269
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879757
| label = ''[[:d:Q51879757|Dzirnavu māja]]''
| name = Dzirnavu māja
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.362862652648
| long = 25.086192979037
| p625 = {{Coord|57.362863|25.086193|display=inline}}
| vaid = 6270
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879762
| label = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| name = Kapliča
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.365133
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365133|25.082302|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEa%20m%C3%B5isa%20Campenhausenite%20kabel%202010.%20aastal.jpg
| vaid = 6271
| year = 1760.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879763
| label = ''[[:d:Q51879763|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižā
| lat = 57.361384
| long = 25.088761
| p625 = {{Coord|57.361384|25.088761|display=inline}}
| image = Ungurmui%C5%BEas%20parks%202014-12-27%20%283%29.jpg
| commonscat = Ungurmuiža Manor Park
| vaid = 6272
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879764
| label = ''[[:d:Q51879764|Durvju vērtnes - vārti]]''
| name = Durvju vērtnes - vārti
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365122
| long = 25.082302
| p625 = {{Coord|57.365122|25.082302|display=inline}}
| vaid = 3140
| year = 1769.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879765
| label = ''[[:d:Q51879765|Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis H.J.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365168
| long = 25.082345
| p625 = {{Coord|57.365168|25.082345|display=inline}}
| vaid = 3141
| year = 18.gs.70.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879767
| label = ''[[:d:Q51879767|Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai]]''
| name = Kapa piemineklis S.Kampenhauzenai
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas kapličā
| lat = 57.365145
| long = 25.082431
| p625 = {{Coord|57.365145|25.082431|display=inline}}
| vaid = 3142
| year = 18.gs.90.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879762|Kapliča]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879768
| label = ''[[:d:Q51879768|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362547
| long = 25.08845
| p625 = {{Coord|57.362547|25.08845|display=inline}}
| vaid = 3143
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879770
| label = ''[[:d:Q51879770|Durvju vērtnes]]''
| name = Durvju vērtnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362564
| long = 25.088568
| p625 = {{Coord|57.362564|25.088568|display=inline}}
| vaid = 3144
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879773
| label = ''[[:d:Q51879773|Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare, griestu veidojums
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.36253
| long = 25.088557
| p625 = {{Coord|57.36253|25.088557|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2810%29.jpg
| vaid = 3145
| year = 18.gs.II un IIIc. 19.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879775
| label = ''[[:d:Q51879775|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362518
| long = 25.088654
| p625 = {{Coord|57.362518|25.088654|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%289%29.jpg
| vaid = 3146
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879776
| label = ''[[:d:Q51879776|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362535
| long = 25.088589
| p625 = {{Coord|57.362535|25.088589|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%287%29.jpg
| vaid = 3147
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879779
| label = ''[[:d:Q51879779|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088696
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088696|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%288%29.jpg
| vaid = 3148
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879781
| label = ''[[:d:Q51879781|Sienu un griestu gleznojumi]]''
| name = Sienu un griestu gleznojumi
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ungurmuižas muižnieka dzīv. ēkā
| lat = 57.362506
| long = 25.088643
| p625 = {{Coord|57.362506|25.088643|display=inline}}
| image = Interior%20of%20Ungurmui%C5%BEa%20Manor%20House%202014-12-27%20%2812%29.jpg
| vaid = 3149
| year = 18.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51879744|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138427357
| label = ''[[:d:Q138427357|Ungurmuižas apbūve ar parku]]''
| name = Ungurmuižas apbūve ar parku
| municipality = Raiskuma pagasts
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.3625
| long = 25.088611
| p625 = {{Coord|57.3625|25.088611|display=inline}}
| vaid = 6260
| year = 18. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Ungurmuiža]]
| munwiki = Raiskuma_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879785
| label = ''[[:d:Q51879785|Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku]]''
| name = Raiskuma pagastnama, pagastskolas, saimniecības ēku apbūve ar parku
| municipality = Raiskums
| district = Raiskuma pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.311737
| long = 25.183733
| p625 = {{Coord|57.311737|25.183733|display=inline}}
| vaid = 6259
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Raiskums
}}
{{monument
| qid = Q19896860
| label = [[Rozbeķu pils]]
| name = Rozbeķu pils
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmuižniekiem
| lat = 57.41861111
| long = 24.97861111
| p625 = {{Coord|57.418611|24.978611|display=inline}}
| image = Rozbe%C4%B7u%20pilsdrupas%20%281%29.jpg
| commonscat = Rozbeķi Castle ruins
| vaid = 559
| wikipediauri = Rozbe%C4%B7u_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q51879823
| label = ''[[:d:Q51879823|Īvantu senkapi]]''
| name = Īvantu senkapi
| municipality = Rozula
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Elles purva malā pie Īvantiem
| lat = 57.414778703804
| long = 24.880331080876
| p625 = {{Coord|57.414779|24.880331|display=inline}}
| vaid = 560
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rozula
}}
{{monument
| qid = Q20829091
| label = [[Skujenes pils]]
| name = Skujenes pils
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā pie luterāņu baznīcas
| lat = 57.093657
| long = 25.47461
| p625 = {{Coord|57.093657|25.47461|display=inline}}
| image = Skujenes%20viduslaiku%20pils%20drupas%201.jpg
| commonscat = Skujene Castle ruins
| vaid = 550
| wikipediauri = Skujenes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898888
| label = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| name = Skujenes luterāņu baznīca
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes baznīca
| lat = 57.093939826907
| long = 25.472818224756
| p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}}
| image = Skujenes%20bazn%C4%ABca%202001-06-02.jpg
| commonscat = Lutheran church in Skujene
| vaid = 9102
| year = 1841.,1901..
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898915
| label = ''[[:d:Q45898915|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Skujene
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Skujenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.093939826
| long = 25.472818224
| p625 = {{Coord|57.09394|25.472818|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%2C%20skats%20no%20bazn%C4%ABcas%20%C4%81rpuses%20caur%20logu.jpg
| vaid = 3161
| year = 1903.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898888|Skujenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Skujene
}}
{{monument
| qid = Q45898715
| label = ''[[:d:Q45898715|Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Drapmaņu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Drapmaņiem
| lat = 57.111075076595
| long = 25.356263288056
| p625 = {{Coord|57.111075|25.356263|display=inline}}
| vaid = 543
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898730
| label = ''[[:d:Q45898730|Ģībēnu senkapi]]''
| name = Ģībēnu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ģībēniem
| lat = 57.083898882988
| long = 25.593933317714
| p625 = {{Coord|57.083899|25.593933|display=inline}}
| vaid = 544
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898746
| label = ''[[:d:Q45898746|Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)]]''
| name = Ķiberes senkapi (Ķiberes kalniņš)
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ķiberēm
| lat = 57.018274044922
| long = 25.462626912938
| p625 = {{Coord|57.018274|25.462627|display=inline}}
| vaid = 545
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898763
| label = ''[[:d:Q45898763|Māļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Māļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Māļiem
| lat = 57.089962584789
| long = 25.600773626681
| p625 = {{Coord|57.089963|25.600774|display=inline}}
| vaid = 546
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898781
| label = ''[[:d:Q45898781|Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca]]''
| name = Ežu (Māļu) pareizticīgo baznīca
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Māļu baznīca
| lat = 57.088651
| long = 25.600914
| p625 = {{Coord|57.088651|25.600914|display=inline}}
| image = E%C5%BEu%20%28M%C4%81%C4%BCu%29%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%20%281%29.jpg
| commonscat = Eastern Orthodox Church in Māļi
| vaid = 9169
| year = 1872.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898805
| label = ''[[:d:Q45898805|Sišu senkapi]]''
| name = Sišu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sišiem
| lat = 57.087797373532
| long = 25.356331677197
| p625 = {{Coord|57.087797|25.356332|display=inline}}
| vaid = 547
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898822
| label = ''[[:d:Q45898822|Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Skujenes baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Skujenes luterāņu baznīcas
| lat = 57.093562907696
| long = 25.475896027071
| p625 = {{Coord|57.093563|25.475896|display=inline}}
| vaid = 548
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898842
| label = ''[[:d:Q45898842|Taurupju senkapi]]''
| name = Taurupju senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vidustaurupēm
| lat = 57.081714052778
| long = 25.551558862352
| p625 = {{Coord|57.081714|25.551559|display=inline}}
| vaid = 549
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898855
| label = ''[[:d:Q45898855|Drapmaņu senkapi]]''
| name = Drapmaņu senkapi
| municipality = Skujenes pagasts
| district = Skujenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Drapmaņiem un Drapmaņu ezeru
| lat = 57.110865344776
| long = 25.359347827931
| p625 = {{Coord|57.110865|25.359348|display=inline}}
| vaid = 551
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Skujenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879786
| label = ''[[:d:Q51879786|Pulles senkapi]]''
| name = Pulles senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazā Unguru ezera R krastā
| lat = 57.334701380067
| long = 25.057245764682
| p625 = {{Coord|57.334701|25.057246|display=inline}}
| vaid = 552
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879787
| label = ''[[:d:Q51879787|Cīruļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Cīruļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Cīruļiem
| lat = 57.44419966603
| long = 25.072761632649
| p625 = {{Coord|57.4442|25.072762|display=inline}}
| vaid = 553
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879791
| label = ''[[:d:Q51879791|Īvantu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Īvantu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Īvantiem
| lat = 57.413554591571
| long = 24.883425753118
| p625 = {{Coord|57.413555|24.883426|display=inline}}
| vaid = 554
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879793
| label = ''[[:d:Q51879793|Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunsīmanēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunsīmanēniem
| lat = 57.489497244651
| long = 25.074819776279
| p625 = {{Coord|57.489497|25.07482|display=inline}}
| vaid = 555
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879796
| label = ''[[:d:Q51879796|Lapaiņu senkapi]]''
| name = Lapaiņu senkapi
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.484251846779
| long = 25.061692547882
| p625 = {{Coord|57.484252|25.061693|display=inline}}
| vaid = 556
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879797
| label = ''[[:d:Q51879797|Līņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Līņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Līņiem
| lat = 57.417381555235
| long = 24.898889129618
| p625 = {{Coord|57.417382|24.898889|display=inline}}
| vaid = 557
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879798
| label = ''[[:d:Q51879798|Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muskaru - Žagaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muskariem un Žagariem
| lat = 57.414303093924
| long = 24.905419002329
| p625 = {{Coord|57.414303|24.905419|display=inline}}
| vaid = 558
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879816
| label = ''[[:d:Q51879816|Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)]]''
| name = Dimdu viduslaiku kapsēta (Beikas kalniņš)
| municipality = Stalbes pagasts
| district = Stalbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Dimdām un Zaķiem pie tilta Braslas upes krastā
| lat = 57.433330062594
| long = 24.998354613099
| p625 = {{Coord|57.43333|24.998355|display=inline}}
| vaid = 562
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Stalbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219821
| label = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| name = Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20vasallilinnus%2027.jpg
| commonscat = Lutheran church in Straupe
| vaid = 6278
| wikipediauri = Straupes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 13. gs.g., 1723.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879872
| label = ''[[:d:Q51879872|Mazstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Mazstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.354443878247
| long = 24.951934236913
| p625 = {{Coord|57.354444|24.951934|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 566
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879874
| label = ''[[:d:Q51879874|Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas]]''
| name = Lielstraupes senpilsētas un nocietinājumu sistēmas paliekas
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.348165
| long = 24.949071
| p625 = {{Coord|57.348165|24.949071|display=inline}}
| image = Straupes%20pils%202007-10-27.jpg
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 6276
| year = 14. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879877
| label = ''[[:d:Q51879877|Lielstraupes viduslaiku pils]]''
| name = Lielstraupes viduslaiku pils
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupē
| lat = 57.347428675212
| long = 24.947631974508
| p625 = {{Coord|57.347429|24.947632|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20loss.JPG
| commonscat = Lielstraupe Castle
| vaid = 579
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879882
| label = ''[[:d:Q51879882|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pilī
| lat = 57.347372
| long = 24.947323
| p625 = {{Coord|57.347372|24.947323|display=inline}}
| vaid = 3177
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879885
| label = ''[[:d:Q51879885|Zvanu tornis]]''
| name = Zvanu tornis
| municipality = Straupe
| district = Straupes pagasts&lt;br/&gt;Straupe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielstraupes pils
| lat = 57.347745343956
| long = 24.94965401505
| p625 = {{Coord|57.347745|24.949654|display=inline}}
| image = Straupe%2C%20zvanu%20tornis%20pils%20park%C4%81%202000-10-01.jpg
| commonscat = Bell tower of Lutheran church in Straupe
| vaid = 6277
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879892
| label = ''[[:d:Q51879892|Ērģeļu luktu gleznojumi (14)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (14)
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergelu%20luktu%20gleznojumi%20%281%29.jpg
| vaid = 3165
| year = 17.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879896
| label = ''[[:d:Q51879896|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20ergeles%20%281%29.jpg
| vaid = 3166
| year = 1911.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879901
| label = ''[[:d:Q51879901|Kancele ar gleznojumiem (7)]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem (7)
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20baznicas%20kancele%20%280%29.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Straupe
| vaid = 3167
| year = 1739.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879905
| label = ''[[:d:Q51879905|Kapa plāksne G.Rozenam]]''
| name = Kapa plāksne G.Rozenam
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20G.Rozenam.jpg
| vaid = 3168
| year = 1590.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879910
| label = ''[[:d:Q51879910|Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem]]''
| name = Kapa plāksne K.G.Lēvenvoldem
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| image = Lielstraupe%20baznica%2C%20Kapa%20plaksne%20K.G.Levenvoldem.jpg
| vaid = 3169
| year = 1735.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879914
| label = ''[[:d:Q51879914|Siju apgleznojums]]''
| name = Siju apgleznojums
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3171
| year = 18.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879918
| label = ''[[:d:Q51879918|Vitrāža &quot;Golgāta&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Golgāta&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3172
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q51879920
| label = ''[[:d:Q51879920|Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;]]''
| name = Vitrāža &quot;Kristus dzimšana&quot;
| municipality = Straupe
| district = Straupe&lt;br/&gt;Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes luterāņu baznīcā
| lat = 57.34722222
| long = 24.94805556
| p625 = {{Coord|57.347222|24.948056|display=inline}}
| vaid = 3173
| year = 1944.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Straupes luterāņu baznīca|Straupes evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Straupe
}}
{{monument
| qid = Q17291536
| label = [[Mazstraupes pils]]
| name = Mazstraupes pils
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazstraupes muižā
| lat = 57.354343
| long = 24.951557
| p625 = {{Coord|57.354343|24.951557|display=inline}}
| image = Mazstraupes%20pils%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Mazstraupe Castle
| vaid = 6215
| wikipediauri = Mazstraupes_pils
| year = 15. gs., 18. gs., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879826
| label = ''[[:d:Q51879826|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes mācītājmuižā
| lat = 57.354648
| long = 24.959028
| p625 = {{Coord|57.354648|24.959028|display=inline}}
| vaid = 3174
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879829
| label = [[Batarejas kalns|Batarejas kalns - pilskalns]]
| name = Batarejas kalns - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes kreisajā krastā pie Pilskalniem
| lat = 57.358851261136
| long = 24.959811163888
| p625 = {{Coord|57.358851|24.959811|display=inline}}
| vaid = 563
| wikipediauri = Batarejas_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879832
| label = [[Panūtes kalns|Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)]]
| name = Panūtes kalns - pilskalns (Krančkalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Braslas upes labajā krastā pie Panūtēm
| lat = 57.350013244547
| long = 24.921299665476
| p625 = {{Coord|57.350013|24.9213|display=inline}}
| vaid = 564
| wikipediauri = Pan%C5%ABtes_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879836
| label = ''[[:d:Q51879836|Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Lielstraupes baznīcas viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielstraupes pils parkā
| lat = 57.347424241238
| long = 24.948776786639
| p625 = {{Coord|57.347424|24.948777|display=inline}}
| vaid = 565
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879838
| label = ''[[:d:Q51879838|Baukalna senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Baukalna senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Batarejas kalna - pilskalna
| lat = 57.360003621495
| long = 24.9642606787
| p625 = {{Coord|57.360004|24.964261|display=inline}}
| vaid = 567
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879840
| label = ''[[:d:Q51879840|Eiķēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Eiķēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Eiķēnu ezera
| lat = 57.376052846184
| long = 24.962856380269
| p625 = {{Coord|57.376053|24.962856|display=inline}}
| vaid = 568
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879841
| label = ''[[:d:Q51879841|Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Lielgaujmaļu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gaujmaļiem
| lat = 57.250769781176
| long = 24.969508071153
| p625 = {{Coord|57.25077|24.969508|display=inline}}
| vaid = 569
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879844
| label = ''[[:d:Q51879844|Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)]]''
| name = Imaku viduslaiku kapsēta (Kapsētas kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Imakām
| lat = 57.396459516096
| long = 24.883212669331
| p625 = {{Coord|57.39646|24.883213|display=inline}}
| vaid = 570
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879846
| label = ''[[:d:Q51879846|Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)]]''
| name = Jāņkalnu viduslaiku kapsēta (Jāņa kalniņš)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jāņkalniem
| lat = 57.293467182046
| long = 24.976081198946
| p625 = {{Coord|57.293467|24.976081|display=inline}}
| vaid = 571
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879849
| label = ''[[:d:Q51879849|Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)]]''
| name = Jātnieku senkapi (Kapu kalniņš, Krievu kalns)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jātniekiem
| lat = 57.286856998807
| long = 25.102256553033
| p625 = {{Coord|57.286857|25.102257|display=inline}}
| vaid = 572
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879853
| label = ''[[:d:Q51879853|Lapaiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Lapaiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lapaiņiem
| lat = 57.332083362447
| long = 24.917254225122
| p625 = {{Coord|57.332083|24.917254|display=inline}}
| vaid = 573
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879855
| label = ''[[:d:Q51879855|Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)]]''
| name = Pūricu senkapi I (Kapu kalns, Lībiešu kapi), II (Turku kapi)
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūricām
| lat = 57.325888491789
| long = 25.01130761603
| p625 = {{Coord|57.325888|25.011308|display=inline}}
| vaid = 574
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879858
| label = [[Vējiņu pilskalns]]
| name = Vējiņu pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vējiņiem
| lat = 57.343218034261
| long = 24.907321185746
| p625 = {{Coord|57.343218|24.907321|display=inline}}
| vaid = 575
| wikipediauri = V%C4%93ji%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879860
| label = ''[[:d:Q51879860|Zvejnieku senkapi]]''
| name = Zvejnieku senkapi
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zvejniekiem
| lat = 57.377795072442
| long = 24.96521653673
| p625 = {{Coord|57.377795|24.965217|display=inline}}
| vaid = 576
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879862
| label = ''[[:d:Q51879862|Ērgļu kalni - pilskalns]]''
| name = Ērgļu kalni - pilskalns
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = starp Riebiņu un Eiķēnu ezeriem
| lat = 57.378161041989
| long = 24.958070293828
| p625 = {{Coord|57.378161|24.95807|display=inline}}
| vaid = 577
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879863
| label = ''[[:d:Q51879863|Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta]]''
| name = Baukalna viduslaiku kapsēta un baznīcas vieta
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Valmieras - Rīgas šosejas labajā pusē pie Baukalniem
| lat = 57.362178994757
| long = 24.974460239132
| p625 = {{Coord|57.362179|24.97446|display=inline}}
| vaid = 578
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51879868
| label = ''[[:d:Q51879868|Lielstraupes zirgu pasta stacija]]''
| name = Lielstraupes zirgu pasta stacija
| municipality = Straupes pagasts
| district = Straupes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecpastā
| lat = 57.325328
| long = 24.919803
| p625 = {{Coord|57.325328|24.919803|display=inline}}
| image = Lielstraupes%20zirgu%20pasta%20stacija%20%286%29.jpg
| commonscat = Horse-post station in Vecpasts
| vaid = 6274
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Straupes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424579
| label = ''[[:d:Q55424579|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Apšu luterāņu baznīcā
| lat = 57.139453
| long = 25.608058
| p625 = {{Coord|57.139453|25.608058|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20eva%C5%86%C4%A3%C4%93liski%20luterisk%C4%81s%20bazn%C4%ABcas%20durvju%20rokturi%2C%2016.10.2020.jpg
| vaid = 3178
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424583
| label = ''[[:d:Q55424583|Bānūžu pilskalns]]''
| name = Bānūžu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Bānūžu ezera ZR krastā pie Ceļupītes iztekas no ezera
| lat = 57.15298693419
| long = 25.574079972582
| p625 = {{Coord|57.152987|25.57408|display=inline}}
| vaid = 580
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424584
| label = ''[[:d:Q55424584|Nēķina senkapi]]''
| name = Nēķina senkapi
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Cēsu - Vecpiebalgas un Taurenes - Dzērbenes ceļu krustojumā
| lat = 57.16512984286
| long = 25.66808495115
| p625 = {{Coord|57.16513|25.668085|display=inline}}
| image = N%C4%93%C4%B7ina%20senkapi%20%28ancient%20burial%20ground%29%203.jpg
| commonscat = Nēķina senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 581
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424589
| label = ''[[:d:Q55424589|Bānūžu Svētavots - kulta vieta]]''
| name = Bānūžu Svētavots - kulta vieta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pļavā starp Bānūžu ezeru un Skujenes - Dzērbenes lielceļu
| lat = 57.152304488332
| long = 25.570691721224
| p625 = {{Coord|57.152304|25.570692|display=inline}}
| image = B%C4%81n%C5%AB%C5%BEu%20sv%C4%93tavots%2C%2016.10.2020.jpg
| commonscat = Bānūžu svētavots
| vaid = 582
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424592
| label = ''[[:d:Q55424592|Andrupu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Andrupu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Andrupiem
| lat = 57.105222359108
| long = 25.61224888166
| p625 = {{Coord|57.105222|25.612249|display=inline}}
| vaid = 583
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424595
| label = ''[[:d:Q55424595|Bērcēnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērcēnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērcēniem
| lat = 57.167395705572
| long = 25.681183618552
| p625 = {{Coord|57.167396|25.681184|display=inline}}
| image = B%C4%93rc%C4%93nu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28medieval%20graveyard%29%203.jpg
| commonscat = Bērcēnu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 584
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424599
| label = ''[[:d:Q55424599|Lejstupu pilskalns]]''
| name = Lejstupu pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Brēdiķiem un Lejstupiem
| lat = 57.15067032721
| long = 25.647165806245
| p625 = {{Coord|57.15067|25.647166|display=inline}}
| vaid = 585
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424603
| label = ''[[:d:Q55424603|Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Gambu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Gambām
| lat = 57.110266409689
| long = 25.695028803873
| p625 = {{Coord|57.110266|25.695029|display=inline}}
| image = Gambu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%28Kapu%20kalni%C5%86%C5%A1%29%201.jpg
| commonscat = Gambu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 586
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424607
| label = ''[[:d:Q55424607|Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Dunkupes viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie grantsbedrēm
| lat = 57.105523022225
| long = 25.728990908767
| p625 = {{Coord|57.105523|25.728991|display=inline}}
| vaid = 587
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424609
| label = ''[[:d:Q55424609|Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)]]''
| name = Lejas Lībiešu senkapi (Akmeņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejas Lībiešiem
| lat = 57.148489218057
| long = 25.598966541419
| p625 = {{Coord|57.148489|25.598967|display=inline}}
| vaid = 588
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424613
| label = ''[[:d:Q55424613|Lībiešu apmetne]]''
| name = Lībiešu apmetne
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lībiešiem
| lat = 57.143851247316
| long = 25.597933252849
| p625 = {{Coord|57.143851|25.597933|display=inline}}
| vaid = 589
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424617
| label = ''[[:d:Q55424617|Silenieku pilskalns]]''
| name = Silenieku pilskalns
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 57.14357461371
| long = 25.731453613424
| p625 = {{Coord|57.143575|25.731454|display=inline}}
| vaid = 590
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424621
| label = ''[[:d:Q55424621|Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)]]''
| name = Jaunruntu viduslaiku kapsēta (Kauliņkalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejruntēm
| lat = 57.124527074615
| long = 25.750087688508
| p625 = {{Coord|57.124527|25.750088|display=inline}}
| vaid = 591
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424622
| label = ''[[:d:Q55424622|Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Zaļkalnu senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.143632841106
| long = 25.667403039313
| p625 = {{Coord|57.143633|25.667403|display=inline}}
| image = Za%C4%BCkalnu%20senkapi%2C%20Taurenes%20pagasts%20%282%29.jpg
| commonscat = Zaļkalnu senkapi (ancient burial ground), Taurene parish
| vaid = 592
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424626
| label = ''[[:d:Q55424626|Apšu (Lodes) luterāņu baznīca]]''
| name = Apšu (Lodes) luterāņu baznīca
| municipality = Taurenes pagasts
| district = Taurenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lodē
| lat = 57.139476
| long = 25.608037
| p625 = {{Coord|57.139476|25.608037|display=inline}}
| image = Ap%C5%A1u%20%28Lodes%29%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca3.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apši
| vaid = 6279
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Taurenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219855
| label = [[Sārumkalns]]
| name = Sārumkalns
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Sārumiem, Vaives upes labajā krastā
| lat = 57.28722222
| long = 25.37166667
| p625 = {{Coord|57.287222|25.371667|display=inline}}
| image = S%C4%81rumkalns.jpg
| vaid = 599
| wikipediauri = S%C4%81rumkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728234
| label = ''[[:d:Q46728234|Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)]]''
| name = Šķesteru senkapi (Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Šķesteriem
| lat = 57.257824697785
| long = 25.373393824666
| p625 = {{Coord|57.257825|25.373394|display=inline}}
| vaid = 593
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728272
| label = ''[[:d:Q46728272|Jaunītes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunītes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunītēm
| lat = 57.192799524869
| long = 25.453267670737
| p625 = {{Coord|57.1928|25.453268|display=inline}}
| vaid = 594
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728309
| label = ''[[:d:Q46728309|Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)]]''
| name = Kalauzu viduslaiku kapsēta (Priežu kalniņš, Miroņu kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalauzām
| lat = 57.264540819381
| long = 25.372508695065
| p625 = {{Coord|57.264541|25.372509|display=inline}}
| vaid = 595
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728349
| label = ''[[:d:Q46728349|Kalauzu senkapi]]''
| name = Kalauzu senkapi
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnakalauzām
| lat = 57.261999571704
| long = 25.367476870764
| p625 = {{Coord|57.262|25.367477|display=inline}}
| vaid = 596
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728386
| label = ''[[:d:Q46728386|Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)]]''
| name = Kalnamieriņu viduslaiku kapsēta (Kungu kapi)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnamieriņiem
| lat = 57.178591558565
| long = 25.532011918433
| p625 = {{Coord|57.178592|25.532012|display=inline}}
| vaid = 597
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728424
| label = ''[[:d:Q46728424|Pūtēju senkapi (Rijas kalns)]]''
| name = Pūtēju senkapi (Rijas kalns)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Pūtējiem
| lat = 57.185403133091
| long = 25.535708026492
| p625 = {{Coord|57.185403|25.535708|display=inline}}
| vaid = 598
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728472
| label = ''[[:d:Q46728472|Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)]]''
| name = Veclejas Daudziešu viduslaiku kapsēta (Mēra kalniņš)
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veclejas Daudziešiem
| lat = 57.257498399663
| long = 25.352577804987
| p625 = {{Coord|57.257498|25.352578|display=inline}}
| vaid = 600
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728507
| label = ''[[:d:Q46728507|Veitu senkapi I, II, III]]''
| name = Veitu senkapi I, II, III
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veitiem
| lat = 57.19210270601
| long = 25.492719584903
| p625 = {{Coord|57.192103|25.49272|display=inline}}
| vaid = 601
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728543
| label = ''[[:d:Q46728543|Vengāru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vengāru viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vengārēm
| lat = 57.262591613336
| long = 25.490598588585
| p625 = {{Coord|57.262592|25.490599|display=inline}}
| vaid = 628
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728628
| label = ''[[:d:Q46728628|Muižnieka dzīvojamā ēka]]''
| name = Muižnieka dzīvojamā ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295672
| long = 25.355265
| p625 = {{Coord|57.295672|25.355265|display=inline}}
| image = Mui%C5%BEnieka%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20%C4%93ka.jpg
| commonscat = Veismaņi manor house
| vaid = 6281
| year = 19. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728678
| label = ''[[:d:Q46728678|Muižkunga māja]]''
| name = Muižkunga māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295312
| long = 25.351499
| p625 = {{Coord|57.295312|25.351499|display=inline}}
| vaid = 6282
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728727
| label = ''[[:d:Q46728727|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295237
| long = 25.354578
| p625 = {{Coord|57.295237|25.354578|display=inline}}
| image = Saimniec%C4%ABbas%20%C4%93ka.jpg
| vaid = 6284
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728781
| label = ''[[:d:Q46728781|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295208
| long = 25.35224
| p625 = {{Coord|57.295208|25.35224|display=inline}}
| vaid = 6285
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728819
| label = ''[[:d:Q46728819|Magazīna]]''
| name = Magazīna
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295591
| long = 25.349418
| p625 = {{Coord|57.295591|25.349418|display=inline}}
| image = Magaz%C4%ABna.jpg
| vaid = 6287
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728867
| label = ''[[:d:Q46728867|Ratnīca]]''
| name = Ratnīca
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295231
| long = 25.353452
| p625 = {{Coord|57.295231|25.353452|display=inline}}
| vaid = 6289
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728912
| label = ''[[:d:Q46728912|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295707
| long = 25.352207
| p625 = {{Coord|57.295707|25.352207|display=inline}}
| image = Veisma%C5%86u%20mui%C5%BEas%20stallis%2C%2025.01.2014.%20-%2022753404488.jpg
| vaid = 6291
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728955
| label = ''[[:d:Q46728955|Aitu kūts, vēlāk kalpu māja]]''
| name = Aitu kūts, vēlāk kalpu māja
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.296605
| long = 25.355587
| p625 = {{Coord|57.296605|25.355587|display=inline}}
| vaid = 6292
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46728996
| label = ''[[:d:Q46728996|Kūtis]]''
| name = Kūtis
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.29573
| long = 25.353709
| p625 = {{Coord|57.29573|25.353709|display=inline}}
| vaid = 6293
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46729044
| label = ''[[:d:Q46729044|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Veismaņu muižā
| lat = 57.295052
| long = 25.355244
| p625 = {{Coord|57.295052|25.355244|display=inline}}
| vaid = 6294
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q138510508
| label = ''[[:d:Q138510508|Veismaņu muižas apbūve]]''
| name = Veismaņu muižas apbūve
| municipality = Vaives pagasts
| district = Vaives pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.29611111
| long = 25.35555556
| p625 = {{Coord|57.296111|25.355556|display=inline}}
| vaid = 6280
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Veismaņu muiža]]
| munwiki = Vaives_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15286177
| label = [[Piebalgas pils]]
| name = Piebalgas pils
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.055012
| long = 25.820634
| p625 = {{Coord|57.055012|25.820634|display=inline}}
| image = Vana-Pebalgi%20piiskopilinnus%2001.JPG&lt;br/&gt;Vecpiebalgas%20pilsdrupas%20castle%27s%20ruins%20%281%29.jpg
| commonscat = Vecpiebalga Castle ruins
| vaid = 624
| wikipediauri = Piebalgas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424741
| label = ''[[:d:Q55424741|Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas]]''
| name = Rakstnieka A.Austriņa dzimtās mājas
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kaikaši
| lat = 57.05863
| long = 25.801145
| p625 = {{Coord|57.05863|25.801145|display=inline}}
| image = Rakstnieka%20A.Austri%C5%86a%20dzimt%C4%81s%20m%C4%81jas%2C%20Kaika%C5%A1i%20%283%29.jpg
| commonscat = Kaikaši (Antons Austriņš museum)
| vaid = 17
| year = 1884.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424745
| label = [[Vecpiebalgas pilskalns|Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)]]
| name = Vecpiebalgas pilskalns (Griškas kalns)
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 57.059116
| long = 25.825818
| p625 = {{Coord|57.059116|25.825818|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20pilskalna%20pak%C4%81je%202.jpg
| commonscat = Vecpiebalga hillfort
| vaid = 623
| wikipediauri = Vecpiebalgas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q55424749
| label = ''[[:d:Q55424749|Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecpiebalgas baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalga
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā ap baznīcu
| lat = 57.057498538856
| long = 25.82140467165
| p625 = {{Coord|57.057499|25.821405|display=inline}}
| image = Vecpiebalgas%20bazn%C4%ABcas%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta2.jpg
| commonscat = Medieval cemetery of Vecpiebalga Church
| vaid = 625
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalga
}}
{{monument
| qid = Q16359434
| label = [[Kalna Kaibēni|Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;]]
| name = Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs &quot;Kalna Kaibēni&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-022
| address = Kalna Kaibēni, Vecpiebalgas pag., Vecpiebalgas nov., LV-4122
| locality = Kalna Kaibēnos
| lat = 57.02801
| long = 25.72253
| p625 = {{Coord|57.02801|25.72253|display=inline}}
| image = Kalna%20Kaib%C4%93nu%20dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja.jpg
| commonscat = Kalna Kaibēni memorial museum
| vaid = 18
| wikipediauri = Kalna_Kaib%C4%93ni
| year = 19.gs.b.- 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424635
| label = ''[[:d:Q55424635|Raskumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Raskumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Bērziņiem (bij. Raskumiem)
| lat = 57.088862118085
| long = 25.815643364614
| p625 = {{Coord|57.088862|25.815643|display=inline}}
| image = Raskumu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Raskumu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 602
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424637
| label = ''[[:d:Q55424637|Cepļu apmetne I, II]]''
| name = Cepļu apmetne I, II
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie bij. Cepļiem, Alauksta ezera krastā
| lat = 57.093331081698
| long = 25.74048038201
| p625 = {{Coord|57.093331|25.74048|display=inline}}
| image = Cep%C4%BCu%20apmetne%20%283%29.jpg
| commonscat = Cepļi settlement
| vaid = 603
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424640
| label = ''[[:d:Q55424640|Ļūdiņu senkapi]]''
| name = Ļūdiņu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunļūdiņiem
| lat = 57.068329261308
| long = 25.89322886848
| p625 = {{Coord|57.068329|25.893229|display=inline}}
| vaid = 604
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424644
| label = ''[[:d:Q55424644|Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)]]''
| name = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (Kauliņu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunmietiņiem
| lat = 57.056323048785
| long = 25.84442073358
| p625 = {{Coord|57.056323|25.844421|display=inline}}
| image = Jaunmieti%C5%86u%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Jaunmietiņu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 605
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424648
| label = ''[[:d:Q55424648|Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Jaunvīļumu senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.094552243535
| long = 25.686103318561
| p625 = {{Coord|57.094552|25.686103|display=inline}}
| vaid = 606
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424649
| label = ''[[:d:Q55424649|Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Jaunvīļumu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaunvīļumiem
| lat = 57.092180994072
| long = 25.686362495645
| p625 = {{Coord|57.092181|25.686362|display=inline}}
| vaid = 607
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424652
| label = ''[[:d:Q55424652|Viduskaibēnu apmetne]]''
| name = Viduskaibēnu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalna Kaibēniem
| lat = 57.027913934219
| long = 25.728643243814
| p625 = {{Coord|57.027914|25.728643|display=inline}}
| vaid = 608
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424653
| label = ''[[:d:Q55424653|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Jaunvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jaunvēveros
| lat = 57.11397
| long = 25.844243
| p625 = {{Coord|57.11397|25.844243|display=inline}}
| image = Jaunv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Jaunvēveri
| vaid = 6096
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424656
| label = ''[[:d:Q55424656|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Kalnvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kalnavēveros
| lat = 57.11650827172
| long = 25.847142806705
| p625 = {{Coord|57.116508|25.847143|display=inline}}
| image = Kalnv%C4%93veri%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalnvēveri
| vaid = 6097
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424658
| label = ''[[:d:Q55424658|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lejasvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lejasvēveros
| lat = 57.114203
| long = 25.846206
| p625 = {{Coord|57.114203|25.846206|display=inline}}
| image = Lejasv%C4%93veri%20%283%29.jpg
| commonscat = Lejasvēveri
| vaid = 6098
| year = 19. gs.2.p., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424661
| label = ''[[:d:Q55424661|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Lielvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Lielvēveros
| lat = 57.114342
| long = 25.846807
| p625 = {{Coord|57.114342|25.846807|display=inline}}
| image = Lielv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Lielvēveri
| vaid = 6099
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424666
| label = ''[[:d:Q55424666|Kalnaraskumu apmetne]]''
| name = Kalnaraskumu apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Kalnaraskumiem
| lat = 57.084544114847
| long = 25.81043734376
| p625 = {{Coord|57.084544|25.810437|display=inline}}
| image = Kalnaraskumu%20apmetne%20%281%29.jpg
| commonscat = Kalna Raskumi settlement
| vaid = 609
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424670
| label = ''[[:d:Q55424670|Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku- amatnieku sēta &quot;Mazvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Mazvēveros
| lat = 57.114884
| long = 25.843138
| p625 = {{Coord|57.114884|25.843138|display=inline}}
| image = Mazv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Mazvēveri
| vaid = 6100
| year = 20. gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424674
| label = ''[[:d:Q55424674|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Streinvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Streinvēveros
| lat = 57.113952
| long = 25.845487
| p625 = {{Coord|57.113952|25.845487|display=inline}}
| image = Streinv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Streinvēveri
| vaid = 6101
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424677
| label = ''[[:d:Q55424677|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Vecvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vecvēveri
| lat = 57.114441
| long = 25.84391
| p625 = {{Coord|57.114441|25.84391|display=inline}}
| image = Vecv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Vecvēveri
| vaid = 6102
| year = 19. gs.2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424681
| label = ''[[:d:Q55424681|Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;]]''
| name = Zemnieku - amatnieku sēta &quot;Virolvēveri&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Virolvēveros
| lat = 57.115094
| long = 25.844082
| p625 = {{Coord|57.115094|25.844082|display=inline}}
| image = Virolv%C4%93veri%20%282%29.jpg
| commonscat = Virolvēveri
| vaid = 6103
| year = 19. gs., 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424685
| label = ''[[:d:Q55424685|Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)]]''
| name = Lejasģibuļu senkapi (Runas kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasģibuļiem
| lat = 57.067959558982
| long = 25.695680187268
| p625 = {{Coord|57.06796|25.69568|display=inline}}
| vaid = 611
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424689
| label = ''[[:d:Q55424689|Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Veckaupēnu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejaskaupēniem
| lat = 57.062109428293
| long = 25.743604740705
| p625 = {{Coord|57.062109|25.743605|display=inline}}
| vaid = 612
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424691
| label = ''[[:d:Q55424691|Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)]]''
| name = Raskumu senkapi (Pulksteņa kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lejasraskumiem
| lat = 57.087990138529
| long = 25.804911200312
| p625 = {{Coord|57.08799|25.804911|display=inline}}
| vaid = 613
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424695
| label = ''[[:d:Q55424695|Mietiņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mietiņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Mietiņiem
| lat = 57.060180365202
| long = 25.855405090632
| p625 = {{Coord|57.06018|25.855405|display=inline}}
| vaid = 614
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424700
| label = ''[[:d:Q55424700|Purgaiļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Purgaiļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.07145813318
| long = 25.789775782896
| p625 = {{Coord|57.071458|25.789776|display=inline}}
| image = Purgai%C4%BCu%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%20%282%29.jpg
| commonscat = Purgaiļu viduslaiku kapsēta (medieval graveyard)
| vaid = 615
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424705
| label = ''[[:d:Q55424705|Tauna apmetne]]''
| name = Tauna apmetne
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Purgaiļiem
| lat = 57.067186877444
| long = 25.785387076077
| p625 = {{Coord|57.067187|25.785387|display=inline}}
| vaid = 616
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424709
| label = ''[[:d:Q55424709|Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Ragaiņu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ragaiņiem
| lat = 57.085297489461
| long = 25.675837471485
| p625 = {{Coord|57.085297|25.675837|display=inline}}
| vaid = 617
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424715
| label = ''[[:d:Q55424715|Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)]]''
| name = Saulgožu senkapi (Velna kreklājs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Saulgožiem
| lat = 57.088279593096
| long = 25.695721949154
| p625 = {{Coord|57.08828|25.695722|display=inline}}
| vaid = 618
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424716
| label = ''[[:d:Q55424716|Tašķēnu senkapi]]''
| name = Tašķēnu senkapi
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.107729974353
| long = 25.837515939543
| p625 = {{Coord|57.10773|25.837516|display=inline}}
| image = Ta%C5%A1%C4%B7%C4%93nu%20senkapi%20%283%29.jpg
| commonscat = Tašķēnu senkapi (ancient burial ground)
| vaid = 619
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424720
| label = ''[[:d:Q55424720|Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)]]''
| name = Zēniņu viduslaiku kapsēta (Vergu kapi)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Tašķēniem
| lat = 57.050669684566
| long = 25.849977631793
| p625 = {{Coord|57.05067|25.849978|display=inline}}
| vaid = 620
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424722
| label = ''[[:d:Q55424722|Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)]]''
| name = Zēniņu senkapi (Augstīšu kalns)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zēniņiem
| lat = 57.051189974711
| long = 25.850806182203
| p625 = {{Coord|57.05119|25.850806|display=inline}}
| vaid = 621
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424724
| label = ''[[:d:Q55424724|Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)]]''
| name = Žvirbuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalniņš)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Žvirbuļiem
| lat = 57.08711658516
| long = 25.734990235617
| p625 = {{Coord|57.087117|25.73499|display=inline}}
| vaid = 622
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424726
| label = ''[[:d:Q55424726|&quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja]]''
| name = &quot;Jauncelmu&quot; dzīvojamā māja
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Jauncelmos
| lat = 57.035599
| long = 25.751181
| p625 = {{Coord|57.035599|25.751181|display=inline}}
| vaid = 6295
| year = 19. gs.1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424730
| label = ''[[:d:Q55424730|Silakrogs]]''
| name = Silakrogs
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Silakrogs&quot;
| lat = 57.075911033813
| long = 25.763119126654
| p625 = {{Coord|57.075911|25.763119|display=inline}}
| image = Silakrogs%2C%20Vecpiebalgas%20pagasts%20%281%29.jpg
| commonscat = Silakrogs
| vaid = 8716
| year = 19.gs. 2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424733
| label = ''[[:d:Q55424733|&quot;Saulrieti&quot; (K.Skalbes muzejs)]]''
| name = &quot;Saulrieti&quot; (K.Skalbes muzejs)
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842204
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842204|display=inline}}
| image = Skats%20uz%20Saulrietiem%20no%20K.%20Skalbes%20kapa%20vietas.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8718
| year = 1922., 1934.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424737
| label = ''[[:d:Q55424737|Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;]]''
| name = Rakstnieka K.Skalbes dzīves vieta &quot;Saulrieti&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-022
| lat = 57.078114
| long = 25.842108
| p625 = {{Coord|57.078114|25.842108|display=inline}}
| image = Saulrieti%2004.jpg
| commonscat = Saulrieti (Kārlis Skalbe museum)
| vaid = 8719
| year = 1926.-1944.
| typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424739
| label = ''[[:d:Q55424739|Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;]]''
| name = Saiešanas nams &quot;Cepļos&quot;
| municipality = Vecpiebalgas pagasts
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Cepļi&quot;
| lat = 57.093434093579
| long = 25.738470576266
| p625 = {{Coord|57.093434|25.738471|display=inline}}
| image = Saie%C5%A1anas%20nams%20Cep%C4%BCos%2007.jpg
| commonscat = Meetinghouse in Cepļi
| vaid = 8935
| year = 1817.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpiebalgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886146
| label = ''[[:d:Q51886146|Veselavas muižas kungu māja]]''
| name = Veselavas muižas kungu māja
| municipality = Veselava
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = &quot;Viesturi&quot;
| lat = 57.290118353512
| long = 25.477430950793
| p625 = {{Coord|57.290118|25.477431|display=inline}}
| image = Veselavas%20mui%C5%BEa%20-%20Guntars%20Mednis%20-%20Panoramio.jpg
| commonscat = Veselava Manor
| vaid = 8903
| year = 1766., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7923157|Veselavas muiža]]''
| munwiki = Veselava
}}
{{monument
| qid = Q51886141
| label = ''[[:d:Q51886141|Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)]]''
| name = Lielpintuļu senkapi (Bērzu kalniņš)
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Lielpintuļiem (Lielkājām)
| lat = 57.309174703443
| long = 25.558170864197
| p625 = {{Coord|57.309175|25.558171|display=inline}}
| vaid = 626
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886142
| label = ''[[:d:Q51886142|Silabulu Velnakmens - kulta vieta]]''
| name = Silabulu Velnakmens - kulta vieta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Silabulēm
| lat = 57.306732424179
| long = 25.503693631713
| p625 = {{Coord|57.306732|25.503694|display=inline}}
| vaid = 627
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51886143
| label = ''[[:d:Q51886143|Veselavas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Veselavas viduslaiku kapsēta
| municipality = Veselavas pagasts
| district = Veselavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Veselavas kapsētas
| lat = 57.293366959203
| long = 25.479276710406
| p625 = {{Coord|57.293367|25.479277|display=inline}}
| vaid = 629
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Veselavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55424751
| label = ''[[:d:Q55424751|Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems]]''
| name = Zemnieku-amatnieku sētu grupa- Vēveru ciems
| municipality = Vēveri
| district = Vecpiebalgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.114587
| long = 25.846174
| p625 = {{Coord|57.114587|25.846174|display=inline}}
| image = V%C4%93veru%20ciems%20%282%29.jpg
| commonscat = Vēveru ciems
| vaid = 6297
| year = 19., 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93veri_(Vecpiebalgas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q18623455
| label = [[Zaubes pils]]
| name = Zaubes pils
| municipality = Zaube
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = centrā
| lat = 56.994853
| long = 25.261362
| p625 = {{Coord|56.994853|25.261362|display=inline}}
| image = Zaubes%20viduslaiku%20pilsdrupas%2C%2006.08.2011.jpg
| commonscat = Zaube Medieval Castle Ruins
| vaid = 635
| wikipediauri = Zaubes_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaube
}}
{{monument
| qid = Q45898933
| label = ''[[:d:Q45898933|Ļūkānu ezera mītne]]''
| name = Ļūkānu ezera mītne
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ļūkānu ezera ZA daļā
| lat = 57.021113582039
| long = 25.274015503285
| p625 = {{Coord|57.021114|25.274016|display=inline}}
| vaid = 630
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898952
| label = ''[[:d:Q45898952|Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)]]''
| name = Annas muižas senkapi (Baznīcas kalns)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ķūžu ezera krastā pie Rubeņiem
| lat = 57.030727216512
| long = 25.342557956627
| p625 = {{Coord|57.030727|25.342558|display=inline}}
| vaid = 631
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898973
| label = ''[[:d:Q45898973|Ozolkalna senkapi]]''
| name = Ozolkalna senkapi
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Ozolkalnā pie Ļūkānu ezera pie Lejasļūkāniem
| lat = 57.019260704582
| long = 25.268648377358
| p625 = {{Coord|57.019261|25.268648|display=inline}}
| vaid = 632
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898989
| label = ''[[:d:Q45898989|Bērzmuižas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Bērzmuižas viduslaiku kapsēta
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Jaundzintariem
| lat = 56.956644880877
| long = 25.196067502883
| p625 = {{Coord|56.956645|25.196068|display=inline}}
| vaid = 633
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898997
| label = ''[[:d:Q45898997|Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)]]''
| name = Roķēnu viduslaiku kapsēta (Čūsku kalniņš)
| municipality = Zaubes pagasts
| district = Zaubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Roķēniem
| lat = 56.994062715476
| long = 25.211295686065
| p625 = {{Coord|56.994063|25.211296|display=inline}}
| vaid = 634
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zaubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392867
| label = ''[[:d:Q50392867|Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Velna klēpis)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera krastā pie Oļiem
| lat = 57.142825007514
| long = 25.921077578771
| p625 = {{Coord|57.142825|25.921078|display=inline}}
| vaid = 636
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392873
| label = ''[[:d:Q50392873|Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta]]''
| name = Kāpurkalna Māras akmens - kulta vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Kāpurkalna ezera ZA krastā
| lat = 57.144805722996
| long = 25.927191731967
| p625 = {{Coord|57.144806|25.927192|display=inline}}
| vaid = 637
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392877
| label = ''[[:d:Q50392877|Muciņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Muciņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Muciņām
| lat = 57.130010691745
| long = 25.827374046484
| p625 = {{Coord|57.130011|25.827374|display=inline}}
| vaid = 638
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392882
| label = ''[[:d:Q50392882|Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)]]''
| name = Kāpurkalna senkapi (Ievu kalniņš)
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Oļiem
| lat = 57.141187995858
| long = 25.919413404785
| p625 = {{Coord|57.141188|25.919413|display=inline}}
| vaid = 639
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392887
| label = ''[[:d:Q50392887|Ormaņu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ormaņu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Ormaņiem
| lat = 57.167692460954
| long = 25.819432372033
| p625 = {{Coord|57.167692|25.819432|display=inline}}
| vaid = 640
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392893
| label = ''[[:d:Q50392893|Stepeļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Stepeļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Stepeļiem
| lat = 57.137488718347
| long = 25.898589794348
| p625 = {{Coord|57.137489|25.89859|display=inline}}
| vaid = 641
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392898
| label = ''[[:d:Q50392898|Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta]]''
| name = Migļu viduslaiku kapsēta (Skaneles, Skanules kalns) un baznīcas vieta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vecmigļiem
| lat = 57.160205206165
| long = 25.877555857594
| p625 = {{Coord|57.160205|25.877556|display=inline}}
| vaid = 642
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392902
| label = [[Vieķu pilskalns]]
| name = Vieķu pilskalns
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Vieķiem
| lat = 57.155465171568
| long = 25.877962151287
| p625 = {{Coord|57.155465|25.877962|display=inline}}
| vaid = 643
| wikipediauri = Vie%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q50392906
| label = ''[[:d:Q50392906|Zeikaru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Zeikaru viduslaiku kapsēta
| municipality = Zosēnu pagasts
| district = Zosēnu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = pie Zeikariem
| lat = 57.149745489982
| long = 25.788280133601
| p625 = {{Coord|57.149745|25.78828|display=inline}}
| vaid = 644
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Zos%C4%93nu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q45898213
| label = ''[[:d:Q45898213|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280464
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280464|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20008.jpg
| vaid = 3109
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898232
| label = ''[[:d:Q45898232|Vitrāžas (2)]]''
| name = Vitrāžas (2)
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcā
| lat = 57.253847
| long = 25.280592
| p625 = {{Coord|57.253847|25.280592|display=inline}}
| image = %C4%80rai%C5%A1i%20kirik%202014%20-%20005.jpg
| vaid = 3112
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898253
| label = ''[[:d:Q45898253|Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Āraišu baznīcas viduslaiku kapsēta
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Āraišu luterāņu baznīcas teritorijā
| lat = 57.253287501663
| long = 25.280401110115
| p625 = {{Coord|57.253288|25.280401|display=inline}}
| vaid = 416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898267
| label = ''[[:d:Q45898267|Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve]]''
| name = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.251845
| long = 25.282567
| p625 = {{Coord|57.251845|25.282567|display=inline}}
| image = Museum%20of%20%C4%80rai%C5%A1i.jpg
| commonscat = Āraišu muzejparka vēsturiskā apbūve
| vaid = 6216
| year = 13. -20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898281
| label = ''[[:d:Q45898281|Āraišu luterāņu baznīca]]''
| name = Āraišu luterāņu baznīca
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| lat = 57.253841
| long = 25.280582
| p625 = {{Coord|57.253841|25.280582|display=inline}}
| image = Araisu%20baznica.JPG
| commonscat = Lutheran church in Āraiši
| vaid = 6217
| year = 13. -18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898304
| label = ''[[:d:Q45898304|Vāveres kroga apbūve]]''
| name = Vāveres kroga apbūve
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23371
| long = 25.272009
| p625 = {{Coord|57.23371|25.272009|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2004.10.2015.%20-%2030830723711.jpg
| commonscat = Vāverkrogs
| vaid = 6227
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898327
| label = ''[[:d:Q45898327|Kalēja mājiņa]]''
| name = Kalēja mājiņa
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.233225
| long = 25.272101
| p625 = {{Coord|57.233225|25.272101|display=inline}}
| vaid = 6228
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q45898344
| label = ''[[:d:Q45898344|Kroga ēka]]''
| name = Kroga ēka
| municipality = Āraiši
| district = Drabešu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-022
| locality = Vāveres krogā
| lat = 57.23364
| long = 25.272567
| p625 = {{Coord|57.23364|25.272567|display=inline}}
| image = V%C4%81verkrogs%2C%2028.04.2019.jpg
| vaid = 6229
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%80rai%C5%A1i
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Cēsis Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Cēsu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Cēsu novads]]</text>
      <sha1>43c3yjyri6dcf784n8nll0e3hmmue2p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Talsu novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>244249</id>
    <revision>
      <id>4485603</id>
      <parentid>4480749</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4485603</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="142846" sha1="qugbggz7sd2gxfcbipmlleq5h9k09fo" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Talsu novads|Talsu novadā]].

{{monument-title-wikidata|Q97232890}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q20566140 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97232890 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q24208273
| label = [[Tojātu apmetne]]
| name = Tojātu apmetne
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas upes labajā krastā starp Ceriņiem un Drubazām
| lat = 57.02777778
| long = 22.60083333
| p625 = {{Coord|57.027778|22.600833|display=inline}}
| image = Toj%C4%81tu%20apmetne%20un%20senkapi.jpg
| vaid = 2182
| wikipediauri = Toj%C4%81tu_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55285934
| label = [[Baznīckalns (Abavas pagasts)|Baznīckalns]]
| name = Baznīckalns
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = 200 m uz D no Valgales pilskalna, Valgales upītes kreisajā krastā
| lat = 57.063485894831
| long = 22.452178390949
| p625 = {{Coord|57.063486|22.452178|display=inline}}
| vaid = 2180
| wikipediauri = Bazn%C4%ABckalns_(Abavas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55285935
| label = [[Valgales pilskalns]]
| name = Valgales pilskalns
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Bandeniekiem
| lat = 57.065594417661
| long = 22.455481899642
| p625 = {{Coord|57.065594|22.455482|display=inline}}
| image = Valgalespilskalns2021.jpg
| vaid = 2183
| wikipediauri = Valgales_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55285936
| label = [[Rumbas pilskalns]]
| name = Rumbas pilskalns
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mazbrūveļiem
| lat = 57.075136967647
| long = 22.483648922364
| p625 = {{Coord|57.075137|22.483649|display=inline}}
| vaid = 2189
| wikipediauri = Rumbas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361472
| label = [[Veģu senkapi]]
| name = Veģu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas upes labajā krastā pie Veģu kapsētas
| lat = 57.07832002093
| long = 22.471915916441
| p625 = {{Coord|57.07832|22.471916|display=inline}}
| vaid = 2181
| wikipediauri = Ve%C4%A3u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361478
| label = [[Ģedertu senkapi]]
| name = Ģedertu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ģedertiem
| lat = 57.071397296648
| long = 22.460061741866
| p625 = {{Coord|57.071397|22.460062|display=inline}}
| vaid = 2184
| wikipediauri = %C4%A2edertu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361481
| label = [[Brasliņu senkapi]]
| name = Brasliņu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Brasliņiem
| lat = 57.058313359133
| long = 22.470730961217
| p625 = {{Coord|57.058313|22.470731|display=inline}}
| vaid = 2185
| wikipediauri = Brasli%C5%86u_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361483
| label = [[Jaunmāju viduslaiku kapsēta]]
| name = Jaunmāju viduslaiku kapsēta
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Jaunmājām
| lat = 57.056019503958
| long = 22.590762435332
| p625 = {{Coord|57.05602|22.590762|display=inline}}
| vaid = 2186
| wikipediauri = Jaunm%C4%81ju_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361485
| label = [[Kliņģu senkapi]]
| name = Kliņģu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kliņģiem
| lat = 57.046728639712
| long = 22.636100263493
| p625 = {{Coord|57.046729|22.6361|display=inline}}
| vaid = 2187
| wikipediauri = Kli%C5%86%C4%A3u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361486
| label = [[Strautiņu senkapi]]
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Lipstu Strautiņiem
| lat = 57.04192214436
| long = 22.585923155333
| p625 = {{Coord|57.041922|22.585923|display=inline}}
| vaid = 2188
| wikipediauri = Strauti%C5%86u_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361488
| label = [[Priežleju viduslaiku kapsēta]]
| name = Priežleju viduslaiku kapsēta
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Priežlejām
| lat = 57.060949202466
| long = 22.596090152012
| p625 = {{Coord|57.060949|22.59609|display=inline}}
| vaid = 2190
| wikipediauri = Prie%C5%BEleju_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361491
| label = [[Zunnu senkapi]]
| name = Zunnu senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zunnām
| lat = 57.049964968082
| long = 22.597491649586
| p625 = {{Coord|57.049965|22.597492|display=inline}}
| vaid = 2191
| wikipediauri = Zunnu_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361493
| label = [[Ezernieku senkapi]]
| name = Ezernieku senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = starp Ezerniekiem un Ausmām
| lat = 57.060944565214
| long = 22.511651812721
| p625 = {{Coord|57.060945|22.511652|display=inline}}
| vaid = 2192
| wikipediauri = Ezernieku_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361496
| label = [[Valgales senkapi]]
| name = Valgales senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = starp Valgales upīti un Baznīckalnu
| lat = 57.063514008902
| long = 22.452536200787
| p625 = {{Coord|57.063514|22.452536|display=inline}}
| vaid = 2193
| wikipediauri = Valgales_senkapi
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361499
| label = [[Āžu kalniņš|Āžu kalniņš - senkapi]]
| name = Āžu kalniņš - senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Virbupes kreisajā krastā, DA bij. Virbu dzirnavām
| lat = 57.094298928169
| long = 22.584870380683
| p625 = {{Coord|57.094299|22.58487|display=inline}}
| vaid = 2194
| wikipediauri = %C4%80%C5%BEu_kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361503
| label = [[Lazdu kalniņš|Lazdu kalniņš - senkapi]]
| name = Lazdu kalniņš - senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Virbupes labajā krastā pie Rudzīšiem
| lat = 57.093140779815
| long = 22.578593168437
| p625 = {{Coord|57.093141|22.578593|display=inline}}
| vaid = 2195
| wikipediauri = Lazdu_kalni%C5%86%C5%A1
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361506
| label = [[Mazvalgales senkapi]]
| name = Mazvalgales senkapi
| municipality = Abavas pagasts
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Z Valgales pilskalnam
| lat = 57.066182591767
| long = 22.45562642493
| p625 = {{Coord|57.066183|22.455626|display=inline}}
| vaid = 2196
| wikipediauri = Mazvalgales_senkapi
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Abavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361600
| label = ''[[:d:Q55361600|Altāra margas]]''
| name = Altāra margas
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4276
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361607
| label = ''[[:d:Q55361607|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4279
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361611
| label = ''[[:d:Q55361611|Baznīcēnu soli (30)]]''
| name = Baznīcēnu soli (30)
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4280
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361615
| label = ''[[:d:Q55361615|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4281
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361620
| label = ''[[:d:Q55361620|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4282
| year = 1860.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361624
| label = ''[[:d:Q55361624|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4283
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361631
| label = ''[[:d:Q55361631|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4284
| year = 19.gs.Ic.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q55361637
| label = ''[[:d:Q55361637|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Balgale
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales luterāņu baznīcā
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| vaid = 4285
| year = ap 1810.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| munwiki = Balgale
}}
{{monument
| qid = Q26981643
| label = [[Balgales luterāņu baznīca|Balgales baznīca]]
| name = Balgales baznīca
| municipality = Balgales pagasts
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Balgales baznīca
| lat = 57.16083333
| long = 22.90972222
| p625 = {{Coord|57.160833|22.909722|display=inline}}
| image = Balgales%20bazn%C4%ABca.%202000-05-14.jpg
| commonscat = Lutheran church near Balgale
| vaid = 9136
| wikipediauri = Balgales_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1807.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Balgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361593
| label = ''[[:d:Q55361593|Durvju komplekti (2)]]''
| name = Durvju komplekti (2)
| municipality = Balgales pagasts
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā
| lat = 57.159551000218
| long = 22.853978000435
| p625 = {{Coord|57.159551|22.853978|display=inline}}
| vaid = 4289
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]''
| munwiki = Balgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361596
| label = ''[[:d:Q55361596|Kāpnes]]''
| name = Kāpnes
| municipality = Balgales pagasts
| district = Balgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Galtene, Galtenes muižas dzīv.ēkā
| lat = 57.159551000218
| long = 22.853978000435
| p625 = {{Coord|57.159551|22.853978|display=inline}}
| vaid = 4290
| year = 18.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042436|Galtenes muižas dzīv. ēkā]]''
| munwiki = Balgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361949
| label = ''[[:d:Q55361949|Stendes muižas senkapi]]''
| name = Stendes muižas senkapi
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = 1 km uz DR no Stendes muižas centra
| lat = 57.189931687961
| long = 22.543437999178
| p625 = {{Coord|57.189932|22.543438|display=inline}}
| vaid = 2238
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361951
| label = ''[[:d:Q55361951|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes luterāņu baznīcā
| lat = 57.192832773425
| long = 22.566248150705
| p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}}
| vaid = 4362
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361953
| label = ''[[:d:Q55361953|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes luterāņu baznīcā
| lat = 57.192832773425
| long = 22.566248150705
| p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}}
| vaid = 4364
| year = 1898.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361957
| label = ''[[:d:Q55361957|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes luterāņu baznīcā
| lat = 57.192832773425
| long = 22.566248150705
| p625 = {{Coord|57.192833|22.566248|display=inline}}
| vaid = 4365
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361962
| label = [[Stendes luterāņu baznīca|Stendes luterāņu baznīca un kapliča]]
| name = Stendes luterāņu baznīca un kapliča
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.192958496702
| long = 22.566068750391
| p625 = {{Coord|57.192958|22.566069|display=inline}}
| image = Stendes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%20un%20kapli%C4%8Da1.jpg
| commonscat = Lutheran church in Stende
| vaid = 6768
| wikipediauri = Stendes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 17. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361969
| label = ''[[:d:Q55361969|Dižstendes vecā pils]]''
| name = Dižstendes vecā pils
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.191251653395
| long = 22.55493813162
| p625 = {{Coord|57.191252|22.554938|display=inline}}
| image = Di%C5%BEstendes%20mui%C5%BEas%20vec%C4%81%20pils%202000-10-28.jpg
| commonscat = Dižstende Castle ruins
| vaid = 6770
| year = 16. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361975
| label = ''[[:d:Q55361975|Stendes muižas kungu māja]]''
| name = Stendes muižas kungu māja
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.191878297228
| long = 22.55498009957
| p625 = {{Coord|57.191878|22.55498|display=inline}}
| image = Stendes%20mui%C5%BEa%2C%20Talsu%20novads%2009.jpg
| commonscat = Stende manor house
| vaid = 6771
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361981
| label = ''[[:d:Q55361981|Ratnīca]]''
| name = Ratnīca
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.192704832198
| long = 22.555205824069
| p625 = {{Coord|57.192705|22.555206|display=inline}}
| vaid = 6772
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361986
| label = ''[[:d:Q55361986|Staļļi (2)]]''
| name = Staļļi (2)
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.192598416917
| long = 22.554692942489
| p625 = {{Coord|57.192598|22.554693|display=inline}}
| vaid = 6773
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138514491|Stendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q55361989
| label = ''[[:d:Q55361989|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dižstende
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Stendes muižā
| lat = 57.191215133637
| long = 22.557502565868
| p625 = {{Coord|57.191215|22.557503|display=inline}}
| vaid = 6774
| year = 16. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Stendes muiža]]
| munwiki = Di%C5%BEstende
}}
{{monument
| qid = Q5314718
| label = [[Dundagas pils]]
| name = Dundagas pils
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 12
| lat = 57.510555555556
| long = 22.356111111111
| p625 = {{Coord|57.510556|22.356111|display=inline}}
| image = 4%20Dundagas-pils-pari-dikim-24apr03.jpg
| commonscat = Dundaga Castle
| vaid = 6739
| wikipediauri = Dundagas_pils
| year = 13. -17. gs. 1766. 1897. 1909. -1914.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q15218858
| label = [[Dundagas pilskalns]]
| name = Dundagas pilskalns
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Sporta iela 8
| lat = 57.51222222
| long = 22.36083333
| p625 = {{Coord|57.512222|22.360833|display=inline}}
| image = Dundagas%20pilskalns.jpg
| commonscat = Dundagas pilskalns
| vaid = 2198
| wikipediauri = Dundagas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q24529619
| label = [[Dundagas luterāņu baznīca]]
| name = Dundagas luterāņu baznīca
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.50944444
| long = 22.35361111
| p625 = {{Coord|57.509444|22.353611|display=inline}}
| image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Lutheran church in Dundaga
| vaid = 6738
| wikipediauri = Dundagas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997936
| label = ''[[:d:Q46997936|Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks]]''
| name = Dundagas mācītājmuižas dzīvojamā ēka un parks
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vīdāles iela 5
| lat = 57.519277933931
| long = 22.346238266131
| p625 = {{Coord|57.519278|22.346238|display=inline}}
| vaid = 6737
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997937
| label = ''[[:d:Q46997937|Dundagas viduslaiku pils]]''
| name = Dundagas viduslaiku pils
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 12
| lat = 57.5097758
| long = 22.3538626
| p625 = {{Coord|57.509776|22.353863|display=inline}}
| image = Dundagas%20pils.jpg
| commonscat = Dundaga Castle
| vaid = 2199
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997939
| label = ''[[:d:Q46997939|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 12
| lat = 57.507417839184
| long = 22.357559068016
| p625 = {{Coord|57.507418|22.357559|display=inline}}
| image = Dundagas%20parks.JPG
| vaid = 6740
| year = 18. gs., 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997941
| label = ''[[:d:Q46997941|Altārglezna &quot;Lieldienu rīts&quot;]]''
| name = Altārglezna &quot;Lieldienu rīts&quot;
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = Alt%C4%81rglezna%20Lieldienu%20r%C4%ABts.jpg
| vaid = 4292
| year = 1912.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997942
| label = ''[[:d:Q46997942|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = Alt%C4%81ris%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 4293
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997944
| label = ''[[:d:Q46997944|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 4295
| year = 1859.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997947
| label = ''[[:d:Q46997947|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8
| lat = 57.509442
| long = 22.353884
| p625 = {{Coord|57.509442|22.353884|display=inline}}
| image = Kancele%20Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABc%C4%81.jpg
| vaid = 4296
| year = 1766.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997950
| label = ''[[:d:Q46997950|Dundagas baznīcas senkapi]]''
| name = Dundagas baznīcas senkapi
| municipality = Dundaga
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Pils iela 8; Pils iela 10
| lat = 57.509451395245
| long = 22.35374119727
| p625 = {{Coord|57.509451|22.353741|display=inline}}
| image = Dundagas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg
| vaid = 8730
| year = 12.-17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundaga
}}
{{monument
| qid = Q46997919
| label = [[Kalna dārzs|Kalna dārzs - pilskalns]]
| name = Kalna dārzs - pilskalns
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Dundagas ezera pussalā pie pils
| lat = 57.51127
| long = 22.35794
| p625 = {{Coord|57.51127|22.35794|display=inline}}
| image = Kalna%20d%C4%81rzs%20ziem%C4%81.jpg
| commonscat = Kalna dārzs
| vaid = 2200
| wikipediauri = Kalna_d%C4%81rzs
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997923
| label = ''[[:d:Q46997923|Iernieku senkapi]]''
| name = Iernieku senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ierniekiem
| lat = 57.442972956791
| long = 22.207831322274
| p625 = {{Coord|57.442973|22.207831|display=inline}}
| vaid = 2205
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997924
| label = ''[[:d:Q46997924|Dzegužkalēju senkapi]]''
| name = Dzegužkalēju senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzegužkalējiem
| lat = 57.520438404244
| long = 22.453750263357
| p625 = {{Coord|57.520438|22.45375|display=inline}}
| vaid = 2206
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997926
| label = [[Puiškalna pilskalns|Puiša kalns - pilskalns]]
| name = Puiša kalns - pilskalns
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Īvniekiem, Kaļķupītes krastā
| lat = 57.542617978133
| long = 22.513983772569
| p625 = {{Coord|57.542618|22.513984|display=inline}}
| image = Pui%C5%A1a%20kalns%20-%20pilskalns%2C%20Dundagas%20pagasts%2002.jpg
| commonscat = Puiškalns hillfort
| vaid = 2207
| wikipediauri = Pui%C5%A1kalna_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997928
| label = ''[[:d:Q46997928|Kaņķumu senkapi]]''
| name = Kaņķumu senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kaņķumiem
| lat = 57.496366387122
| long = 22.303047881507
| p625 = {{Coord|57.496366|22.303048|display=inline}}
| vaid = 2208
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997930
| label = ''[[:d:Q46997930|Pagrabkalns - senkapi]]''
| name = Pagrabkalns - senkapi
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Silkalējiem
| lat = 57.614073569658
| long = 22.500228891026
| p625 = {{Coord|57.614074|22.500229|display=inline}}
| vaid = 2209
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997931
| label = [[Dāvida pils|Dāvida pils - pilskalns]]
| name = Dāvida pils - pilskalns
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zeltsiliem
| lat = 57.633115346064
| long = 22.310719885427
| p625 = {{Coord|57.633115|22.31072|display=inline}}
| vaid = 2210
| wikipediauri = D%C4%81vida_pils
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997933
| label = ''[[:d:Q46997933|Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja]]''
| name = Mazirbes mācītājmuižas mācītājmāja
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.672562235485
| long = 22.334137946685
| p625 = {{Coord|57.672562|22.334138|display=inline}}
| image = Mazirbes%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja.JPG
| vaid = 8589
| year = 18.gs.I.p., 19.gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997935
| label = ''[[:d:Q46997935|Kubeles (Kubalu) skola]]''
| name = Kubeles (Kubalu) skola
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Dundagas - Talsu ceļa 5. km
| lat = 57.462163
| long = 22.398093
| p625 = {{Coord|57.462163|22.398093|display=inline}}
| image = Kubeles%20skola%20-%20E.%20Dinsber%C4%A3a%20muzejs%202002-06-24.jpg
| commonscat = Kubali school
| vaid = 95
| year = 1838.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q113483725
| label = ''[[:d:Q113483725|Šlīteres bākas tornis]]''
| name = Šlīteres bākas tornis
| municipality = Dundagas pagasts
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-097
| vaid = 9252
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Dundagas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362233
| label = ''[[:d:Q55362233|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%203.jpg
| vaid = 4387
| year = 1699. 1752.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362240
| label = ''[[:d:Q55362240|Baznīcēnu soli]]''
| name = Baznīcēnu soli
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%207.jpg
| vaid = 4389
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362246
| label = ''[[:d:Q55362246|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20luterisk%C4%81%20bazn%C4%ABca%209.jpg
| vaid = 4390
| year = 18.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362248
| label = ''[[:d:Q55362248|Kancele ar gleznojumiem]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.301052378571
| long = 22.820365947406
| p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca3.jpg
| vaid = 4391
| year = 18.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362251
| label = ''[[:d:Q55362251|Iģenes luterāņu baznīca]]''
| name = Iģenes luterāņu baznīca
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.301052378498
| long = 22.820365946958
| p625 = {{Coord|57.301052|22.820366|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20bazn%C4%ABca.%202001-06-09.jpg
| commonscat = Lutheran church in Iģene
| vaid = 6796
| year = 1751.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55362255
| label = ''[[:d:Q55362255|Iģenes muižas kungu māja]]''
| name = Iģenes muižas kungu māja
| municipality = Iģene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Iģenes muiža
| lat = 57.298371924955
| long = 22.827945338361
| p625 = {{Coord|57.298372|22.827945|display=inline}}
| image = I%C4%A3enes%20mui%C5%BEa%202002-06-24.jpg
| vaid = 8988
| year = 18.gs.3.c., 19.gs.2.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138318097|Iģenes muiža]]''
| munwiki = I%C4%A3ene
}}
{{monument
| qid = Q55361750
| label = ''[[:d:Q55361750|Strautmaļu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Strautmaļu viduslaiku kapsēta
| municipality = Kaleši
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Strautmaļiem
| lat = 57.095568767324
| long = 22.406266283406
| p625 = {{Coord|57.095569|22.406266|display=inline}}
| vaid = 2212
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kale%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q55181648
| label = ''[[:d:Q55181648|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Kaltene
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Kaltenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.4535108
| long = 22.8919626
| p625 = {{Coord|57.453511|22.891963|display=inline}}
| image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca2.jpg
| commonscat = Pulpit of Lutheran church in Kaltene
| vaid = 4334
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kaltene
}}
{{monument
| qid = Q55181652
| label = ''[[:d:Q55181652|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Kaltene
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Kaltenes luterāņu baznīcā
| lat = 57.4535108
| long = 22.8919626
| p625 = {{Coord|57.453511|22.891963|display=inline}}
| image = Kaltenes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca8.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Kaltene
| vaid = 4335
| year = 19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Kaltenes luterāņu baznīca|Kaltenes Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca]]
| munwiki = Kaltene
}}
{{monument
| qid = Q2560938
| label = [[Košrags]]
| name = Košrags
| municipality = Kolkas pagasts
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pa Tilmaču, Anduļu un to starpā esošo māju robežām, ietverot šīs mājas
| lat = 57.697871982933
| long = 22.360349088438
| p625 = {{Coord|57.697872|22.360349|display=inline}}
| image = Ko%C5%A1raga%20zvejnieku%20ciems.jpg
| commonscat = Košrags
| vaid = 7447
| wikipediauri = Ko%C5%A1rags
| year = 18.-20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Kolkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q2668001
| label = [[Sīkrags]]
| name = Sīkrags
| municipality = Kolkas pagasts
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pa Ķeļķu, Jaunklāvu, Kilasidamu, Vīnamegu, Baznīckalna un Vecvalku māju robežām, ietverot šīs mājas un to starpā esošās teritorijas
| lat = 57.66
| long = 22.226388888889
| p625 = {{Coord|57.66|22.226389|display=inline}}
| vaid = 7448
| wikipediauri = S%C4%ABkrags
| year = 19.gs.b.-20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Kolkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q8254782
| label = [[Kolkas bāka]]
| name = Kolkas bāka
| municipality = Kolkas pagasts
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Kolkas bāka
| lat = 57.80239153
| long = 22.63395911
| p625 = {{Coord|57.802392|22.633959|display=inline}}
| image = Kolkas%20b%C4%81ka%20-%20Kolka%20lighthouse.jpg
| commonscat = Kolka lighthouse
| vaid = 9010
| wikipediauri = Kolkas_b%C4%81ka
| year = 19./20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Kolkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997975
| label = ''[[:d:Q46997975|Košraga senkapi (Mēra kapi)]]''
| name = Košraga senkapi (Mēra kapi)
| municipality = Košrags
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Anduļiem
| lat = 57.698163132214
| long = 22.36211700505
| p625 = {{Coord|57.698163|22.362117|display=inline}}
| vaid = 2218
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ko%C5%A1rags
}}
{{monument
| qid = Q55361795
| label = ''[[:d:Q55361795|Sviķēnkalns - senkapi]]''
| name = Sviķēnkalns - senkapi
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzelzīšiem (bij. Laugaļiem)
| lat = 57.29060071124
| long = 22.653540342822
| p625 = {{Coord|57.290601|22.65354|display=inline}}
| vaid = 2223
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361798
| label = ''[[:d:Q55361798|Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]''
| name = Krojvalku viduslaiku kapsēta (Elku kapi)
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Klāviem (bij. Krojvalkiem)
| lat = 57.257947175301
| long = 22.649192176721
| p625 = {{Coord|57.257947|22.649192|display=inline}}
| vaid = 2224
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361800
| label = ''[[:d:Q55361800|Krūmešu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Krūmešu viduslaiku kapsēta
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Krūmešiem
| lat = 57.266449614476
| long = 22.662113385546
| p625 = {{Coord|57.26645|22.662113|display=inline}}
| vaid = 2225
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361803
| label = ''[[:d:Q55361803|Kūlu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kūlu viduslaiku kapsēta
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Vītoliem
| lat = 57.260336036532
| long = 22.668469354204
| p625 = {{Coord|57.260336|22.668469|display=inline}}
| vaid = 2226
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361806
| label = ''[[:d:Q55361806|&quot;Cērpu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Cērpu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Laidzes pagasts
| district = Laidzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Cērpās
| lat = 57.315561199959
| long = 22.706484841901
| p625 = {{Coord|57.315561|22.706485|display=inline}}
| vaid = 6135
| year = 20. gs. 20./30.g.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Laidzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361829
| label = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| name = Nurmuižas luterāņu baznīca
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.228412180637
| long = 22.748551352498
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| image = Nurmui%C5%BEas%20bazn%C4%ABca%20Laucien%C4%93%202001-04-01.jpg
| commonscat = Nurmes Lutheran church in Lauciene
| vaid = 6759
| wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1594.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361834
| label = ''[[:d:Q55361834|Altāra telpas sētiņa]]''
| name = Altāra telpas sētiņa
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4308
| year = 1687.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361837
| label = ''[[:d:Q55361837|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4309
| year = 1687.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361839
| label = ''[[:d:Q55361839|Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)]]''
| name = Baznīcēnu soli ar apkalumiem (22)
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4310
| year = 17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361846
| label = ''[[:d:Q55361846|Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)]]''
| name = Baznīcēnu soli ar ģerboņu gleznojumiem (8)
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4311
| year = 17.gs. 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361850
| label = ''[[:d:Q55361850|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4316
| year = 1684. 18.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361854
| label = ''[[:d:Q55361854|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 8512
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361856
| label = ''[[:d:Q55361856|Ērģeļu luktu gleznojumi (8)]]''
| name = Ērģeļu luktu gleznojumi (8)
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4313
| year = 17.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361857
| label = ''[[:d:Q55361857|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4314
| year = 1840.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361860
| label = ''[[:d:Q55361860|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4315
| year = 1840.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361862
| label = ''[[:d:Q55361862|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4321
| year = 1687.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361866
| label = ''[[:d:Q55361866|Kapa plāksne Bergiem]]''
| name = Kapa plāksne Bergiem
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| vaid = 4322
| year = 1603.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361871
| label = ''[[:d:Q55361871|Kapa plāksne G.un A.Firksiem]]''
| name = Kapa plāksne G.un A.Firksiem
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas luterāņu baznīcā
| lat = 57.22841218
| long = 22.748551352
| p625 = {{Coord|57.228412|22.748551|display=inline}}
| image = Kapa%20pl%C4%81ksne%20G.un%20A.Firksiem.jpg
| vaid = 4323
| year = 1600.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361876
| label = ''[[:d:Q55361876|Nurmuižas viduslaiku pils]]''
| name = Nurmuižas viduslaiku pils
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.227008694932
| long = 22.761140450513
| p625 = {{Coord|57.227009|22.76114|display=inline}}
| image = Nurmui%C5%BEas%20pils%20Laucien%C4%93%202000-08-03.jpg
| vaid = 2227
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361877
| label = ''[[:d:Q55361877|Griestu dekoratīvā apdare]]''
| name = Griestu dekoratīvā apdare
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}}
| vaid = 4328
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361879
| label = ''[[:d:Q55361879|Interjera dekoratīvā apdare &quot;kolonnu zālē&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;kolonnu zālē&quot;
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}}
| vaid = 4329
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361882
| label = ''[[:d:Q55361882|Interjera dekoratīvā apdare &quot;mūzikas kabinetā&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;mūzikas kabinetā&quot;
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}}
| vaid = 4330
| year = 19./20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361884
| label = ''[[:d:Q55361884|Interjera dekoratīvā apdare &quot;zilajā zālē&quot;]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare &quot;zilajā zālē&quot;
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}}
| vaid = 4331
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361886
| label = ''[[:d:Q55361886|Krāsns - kamīns]]''
| name = Krāsns - kamīns
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižas pilī
| lat = 57.226998832995
| long = 22.761106959088
| p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}}
| image = Kam%C4%ABns-kr%C4%81sns.jpg
| vaid = 4332
| year = 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361890
| label = [[Nurmuižas pils|Pils]]
| name = Pils
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226998833168
| long = 22.761106959009
| p625 = {{Coord|57.226999|22.761107|display=inline}}
| image = 2016%2006%20Talsi%20Lauciena%20%282%29.jpg
| commonscat = Nurmuiža Castle
| vaid = 6753
| wikipediauri = Nurmui%C5%BEas_pils
| year = 16. -19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361892
| label = ''[[:d:Q55361892|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226874992948
| long = 22.763770862853
| p625 = {{Coord|57.226875|22.763771|display=inline}}
| image = Nurmui%C5%BEa%2C%20Kalpu%20m%C4%81ja.jpg
| vaid = 6754
| year = 18. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361895
| label = ''[[:d:Q55361895|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.227049024743
| long = 22.763400311172
| p625 = {{Coord|57.227049|22.7634|display=inline}}
| vaid = 6755
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361896
| label = ''[[:d:Q55361896|Caurbrauktuve ar torni]]''
| name = Caurbrauktuve ar torni
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226818129142
| long = 22.762466220968
| p625 = {{Coord|57.226818|22.762466|display=inline}}
| image = Caurbrauktuve%2C%20Nurmui%C5%BEa.jpg
| vaid = 6756
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361898
| label = ''[[:d:Q55361898|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226318856788
| long = 22.761441046836
| p625 = {{Coord|57.226319|22.761441|display=inline}}
| vaid = 6757
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361903
| label = ''[[:d:Q55361903|Govju kūts]]''
| name = Govju kūts
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226061826114
| long = 22.762374228894
| p625 = {{Coord|57.226062|22.762374|display=inline}}
| vaid = 6758
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q55361907
| label = ''[[:d:Q55361907|Zirgu stallis]]''
| name = Zirgu stallis
| municipality = Lauciene
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nurmuižā
| lat = 57.226449441935
| long = 22.762189204782
| p625 = {{Coord|57.226449|22.762189|display=inline}}
| vaid = 6760
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138492416|Nurmuižas apbūve]]''
| munwiki = Lauciene
}}
{{monument
| qid = Q16363647
| label = [[Mežītes pilskalns]]
| name = Mežītes pilskalns
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Muceniekiem
| lat = 57.185636950838
| long = 22.709968619608
| p625 = {{Coord|57.185637|22.709969|display=inline}}
| image = Me%C5%BEites%20pilskalns%20no%20dienvidiem.jpg
| commonscat = Mežītes hillfort
| vaid = 2234
| wikipediauri = Me%C5%BE%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361809
| label = ''[[:d:Q55361809|Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)]]''
| name = Mīļaju senkapi (Kapeņu kalniņš)
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Mīļajām
| lat = 57.199273550516
| long = 22.731413700144
| p625 = {{Coord|57.199274|22.731414|display=inline}}
| vaid = 2231
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361810
| label = ''[[:d:Q55361810|Ratnieku Elka kalns - kulta vieta]]''
| name = Ratnieku Elka kalns - kulta vieta
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ratniekiem
| lat = 57.170554907571
| long = 22.769427144874
| p625 = {{Coord|57.170555|22.769427|display=inline}}
| vaid = 2232
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361815
| label = ''[[:d:Q55361815|Mežītes Elkukalns - kulta vieta]]''
| name = Mežītes Elkukalns - kulta vieta
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežītes pilskalna iepretim Tiltiņiem
| lat = 57.182208399317
| long = 22.70985403532
| p625 = {{Coord|57.182208|22.709854|display=inline}}
| vaid = 2233
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361818
| label = [[Milzu kalns|Milzu kalns - pilskalns]]
| name = Milzu kalns - pilskalns
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Sapņu ezera
| lat = 57.238458001892
| long = 22.640261342561
| p625 = {{Coord|57.238458|22.640261|display=inline}}
| vaid = 2235
| wikipediauri = Milzu_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361820
| label = ''[[:d:Q55361820|Kapurkalns - senkapi]]''
| name = Kapurkalns - senkapi
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Tiltiņiem, DR Mežītes pilskalnam
| lat = 57.183255005467
| long = 22.706242006984
| p625 = {{Coord|57.183255|22.706242|display=inline}}
| vaid = 2236
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361821
| label = ''[[:d:Q55361821|Kalnenieku senkapi]]''
| name = Kalnenieku senkapi
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = uz A no Mežītes pilskalna
| lat = 57.186237105287
| long = 22.713510618264
| p625 = {{Coord|57.186237|22.713511|display=inline}}
| vaid = 2237
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361827
| label = ''[[:d:Q55361827|Klopenes kapu zvanu tornis]]''
| name = Klopenes kapu zvanu tornis
| municipality = Laucienes pagasts
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| vaid = 9188
| year = 19. gs.v.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Laucienes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361995
| label = ''[[:d:Q55361995|Mušiņu Velna laiva - senkapi]]''
| name = Mušiņu Velna laiva - senkapi
| municipality = Lubes pagasts
| district = Lubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Mušiņām
| lat = 57.456083513761
| long = 22.591813229994
| p625 = {{Coord|57.456084|22.591813|display=inline}}
| vaid = 2249
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361997
| label = ''[[:d:Q55361997|Bīlavu Velna laiva - senkapi]]''
| name = Bīlavu Velna laiva - senkapi
| municipality = Lubes pagasts
| district = Lubes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Vecbīlavām
| lat = 57.424062153216
| long = 22.695333811332
| p625 = {{Coord|57.424062|22.695334|display=inline}}
| image = B%C4%ABlavu%20Velna%20laiva%202004-08-13.jpg
| commonscat = Bīlavu Velna laiva
| vaid = 2250
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Lubes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q21069412
| label = [[Andumu ozols]]
| name = Andumu ozols
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = starp Mežītes pilskalnu un Andumiem
| lat = 57.16972222
| long = 22.72138889
| p625 = {{Coord|57.169722|22.721389|display=inline}}
| image = Andumu%20upurozols.jpg
| vaid = 2248
| wikipediauri = Andumu_ozols
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361922
| label = ''[[:d:Q55361922|Lejaslāču senkapi]]''
| name = Lejaslāču senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Lejaslāču kapsētā
| lat = 57.204494646656
| long = 22.620119733648
| p625 = {{Coord|57.204495|22.62012|display=inline}}
| vaid = 2239
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361924
| label = ''[[:d:Q55361924|Dziļleju senkapi]]''
| name = Dziļleju senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dziļlejām
| lat = 57.219598059275
| long = 22.638100714379
| p625 = {{Coord|57.219598|22.638101|display=inline}}
| vaid = 2240
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361926
| label = ''[[:d:Q55361926|Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta]]''
| name = Vanagkalns (Upurkalns) - kulta vieta
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kampariem
| lat = 57.219953839779
| long = 22.624856014948
| p625 = {{Coord|57.219954|22.624856|display=inline}}
| image = Vanagkalns%20pie%20Kampariem.jpg
| commonscat = Vanagkalns
| vaid = 2241
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361927
| label = ''[[:d:Q55361927|Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Lejaslāču viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Lejaslāčiem
| lat = 57.208791038907
| long = 22.623823609709
| p625 = {{Coord|57.208791|22.623824|display=inline}}
| vaid = 2242
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361929
| label = [[Kāravkalns|Kāravkalns - pilskalns]]
| name = Kāravkalns - pilskalns
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ratkalniem, Talsu-Lībagu lielceļa labajā pusē
| lat = 57.206118925669
| long = 22.605849876076
| p625 = {{Coord|57.206119|22.60585|display=inline}}
| vaid = 2243
| wikipediauri = K%C4%81ravkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361930
| label = ''[[:d:Q55361930|Vecčumalu senkapi]]''
| name = Vecčumalu senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Vecčumalām
| lat = 57.229537348432
| long = 22.634660306403
| p625 = {{Coord|57.229537|22.63466|display=inline}}
| vaid = 2244
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361933
| label = ''[[:d:Q55361933|Zaļkalnu senkapi]]''
| name = Zaļkalnu senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zaļkalniem
| lat = 57.214855847953
| long = 22.587252666784
| p625 = {{Coord|57.214856|22.587253|display=inline}}
| vaid = 2245
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361935
| label = ''[[:d:Q55361935|Zviedru senkapi]]''
| name = Zviedru senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zviedriem
| lat = 57.191640527914
| long = 22.662094057507
| p625 = {{Coord|57.191641|22.662094|display=inline}}
| vaid = 2246
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361940
| label = ''[[:d:Q55361940|Ķīļu senkapi]]''
| name = Ķīļu senkapi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Rīgas - Ventspils šosejas kreisajā pusē iepretim Ķīļu kapiem
| lat = 57.184471970678
| long = 22.608651127524
| p625 = {{Coord|57.184472|22.608651|display=inline}}
| vaid = 2247
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361944
| label = ''[[:d:Q55361944|Sienu gleznojumi]]''
| name = Sienu gleznojumi
| municipality = Lībagu pagasts
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Dzintaros
| lat = 57.242454999994
| long = 22.615108000073
| p625 = {{Coord|57.242455|22.615108|display=inline}}
| vaid = 4361
| year = 1929.-1930.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = L%C4%ABbagu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997978
| label = ''[[:d:Q46997978|Mazirbes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazirbes viduslaiku kapsēta
| municipality = Mazirbe
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Grabiem
| lat = 57.684676979302
| long = 22.314977509035
| p625 = {{Coord|57.684677|22.314978|display=inline}}
| vaid = 2219
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mazirbe
}}
{{monument
| qid = Q46997982
| label = ''[[:d:Q46997982|Līvu tautas nams]]''
| name = Līvu tautas nams
| municipality = Mazirbe
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.68363
| long = 22.31796
| p625 = {{Coord|57.68363|22.31796|display=inline}}
| image = Livonian%20culture%20centre%20in%20Mazirbe.JPG
| commonscat = Livonian culture centre
| vaid = 8577
| year = 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Mazirbe
}}
{{monument
| qid = Q55181658
| label = ''[[:d:Q55181658|Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Baķu Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Melnsils
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Baķiem
| lat = 57.645535593514
| long = 22.579986232072
| p625 = {{Coord|57.645536|22.579986|display=inline}}
| vaid = 2252
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melnsils
}}
{{monument
| qid = Q55181663
| label = [[Tromeļa pils|Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta]]
| name = Tromeļa pils - viduslaiku nocietinājuma vieta
| municipality = Melnsils
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kraujām
| lat = 57.653886870425
| long = 22.579102755571
| p625 = {{Coord|57.653887|22.579103|display=inline}}
| image = Tromela%20pils.jpg
| vaid = 2253
| wikipediauri = Trome%C4%BCa_pils
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Melnsils
}}
{{monument
| qid = Q46997952
| label = ''[[:d:Q46997952|Jauncelmu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jauncelmu viduslaiku kapsēta
| municipality = Muņi
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Jauncelmiem
| lat = 57.580264167905
| long = 22.392917519049
| p625 = {{Coord|57.580264|22.392918|display=inline}}
| vaid = 2201
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Mu%C5%86i
}}
{{monument
| qid = Q55361992
| label = ''[[:d:Q55361992|Skolas ēka &quot;Adamoviči&quot;]]''
| name = Skolas ēka &quot;Adamoviči&quot;
| municipality = Mācītājmuiža
| district = Lībagu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-097
| locality = Adamoviči
| vaid = 9122
| year = 1821.–1975.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = M%C4%81c%C4%ABt%C4%81jmui%C5%BEa_(L%C4%ABbagu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q10964972
| label = [[Mērsraga bāka]]
| name = Mērsraga bāka
| municipality = Mērsrags
| district = Mērsraga pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Bākas iela 60
| lat = 57.365888888889
| long = 23.119938888889
| p625 = {{Coord|57.365889|23.119939|display=inline}}
| image = Mersrags.JPG
| commonscat = Mērsrags lighthouse
| vaid = 8566
| wikipediauri = M%C4%93rsraga_b%C4%81ka
| year = 1875.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = M%C4%93rsrags
}}
{{monument
| qid = Q51847370
| label = ''[[:d:Q51847370|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Mērsrags
| district = Mērsraga pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Mērsraga luterāņu baznīcā
| lat = 57.3539404
| long = 23.1244166
| p625 = {{Coord|57.35394|23.124417|display=inline}}
| vaid = 8515
| year = 19.gs. II p.1924.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]''
| munwiki = M%C4%93rsrags
}}
{{monument
| qid = Q51847406
| label = ''[[:d:Q51847406|Mērsraga luterāņu baznīca]]''
| name = Mērsraga luterāņu baznīca
| municipality = Mērsrags
| district = Mērsraga pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Bākas iela 9
| lat = 57.3539404
| long = 23.1244166
| p625 = {{Coord|57.35394|23.124417|display=inline}}
| image = 2015%2009%20Mersrags%20%281%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Mērsrags
| vaid = 9131
| year = 1809., 1896.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = M%C4%93rsrags
}}
{{monument
| qid = Q46997954
| label = ''[[:d:Q46997954|Upesvagaru senkapi]]''
| name = Upesvagaru senkapi
| municipality = Neveja
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Upesvagariem
| lat = 57.585186091704
| long = 22.287328495989
| p625 = {{Coord|57.585186|22.287328|display=inline}}
| vaid = 2202
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Neveja
}}
{{monument
| qid = Q7047426
| label = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| name = Nogales muižas apbūve
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.368667
| long = 22.73802
| p625 = {{Coord|57.368667|22.73802|display=inline}}
| image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg
| vaid = 6775
| year = 19. gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Nogales muiža]]
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361539
| label = ''[[:d:Q55361539|Nogales muižas pils]]''
| name = Nogales muižas pils
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.368688719945
| long = 22.737936579736
| p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}}
| image = Nogales%20pils%201999-07-17.jpg
| commonscat = Nogale Manor
| vaid = 6776
| year = 19. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361543
| label = ''[[:d:Q55361543|Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (10 telpās)
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižas pilī
| lat = 57.368688719988
| long = 22.737936578982
| p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}}
| vaid = 4376
| year = 19.gs.80.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361546
| label = ''[[:d:Q55361546|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižas pilī
| lat = 57.368688719988
| long = 22.737936578982
| p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}}
| vaid = 4377
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361550
| label = ''[[:d:Q55361550|Krāsnis - kamīni (2)]]''
| name = Krāsnis - kamīni (2)
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižas pilī
| lat = 57.368688719988
| long = 22.737936578982
| p625 = {{Coord|57.368689|22.737937|display=inline}}
| vaid = 4378
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361557
| label = ''[[:d:Q55361557|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.369106332712
| long = 22.736069624086
| p625 = {{Coord|57.369106|22.73607|display=inline}}
| vaid = 6778
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361563
| label = ''[[:d:Q55361563|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.372435783877
| long = 22.732566087767
| p625 = {{Coord|57.372436|22.732566|display=inline}}
| vaid = 6779
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361572
| label = ''[[:d:Q55361572|Alus darītava]]''
| name = Alus darītava
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.371283373347
| long = 22.734635250678
| p625 = {{Coord|57.371283|22.734635|display=inline}}
| vaid = 6780
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361576
| label = ''[[:d:Q55361576|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.370093997311
| long = 22.735327911346
| p625 = {{Coord|57.370094|22.735328|display=inline}}
| vaid = 6781
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361579
| label = ''[[:d:Q55361579|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.372193410294
| long = 22.736561974973
| p625 = {{Coord|57.372193|22.736562|display=inline}}
| vaid = 6782
| year = 19. gs. b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361582
| label = ''[[:d:Q55361582|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Nogale
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Nogales muižā
| lat = 57.367531336839
| long = 22.735941574621
| p625 = {{Coord|57.367531|22.735942|display=inline}}
| vaid = 6783
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7047426|Nogales muižas apbūve]]''
| munwiki = Nogale
}}
{{monument
| qid = Q55361912
| label = ''[[:d:Q55361912|Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta]]''
| name = Odres Velna akmens un ozols - kulta vieta
| municipality = Odre
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežmaliešiem
| lat = 57.231084864215
| long = 22.688485590516
| p625 = {{Coord|57.231085|22.688486|display=inline}}
| vaid = 2228
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Odre
}}
{{monument
| qid = Q55361756
| label = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| name = Pastendes muižas apbūve
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.225714878778
| long = 22.521039146098
| p625 = {{Coord|57.225715|22.521039|display=inline}}
| image = Pastendes%20mui%C5%BEas%20parks.JPG
| vaid = 6746
| year = 18. gs. 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7142966|Pastendes muiža]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361764
| label = ''[[:d:Q55361764|Cilņu &quot;Ģerboņu&quot; fragmenti]]''
| name = Cilņu &quot;Ģerboņu&quot; fragmenti
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižas pilī
| lat = 57.223907485455
| long = 22.519594514455
| p625 = {{Coord|57.223907|22.519595|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 4302
| year = 1741.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361767
| label = ''[[:d:Q55361767|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.224256731724
| long = 22.519001646453
| p625 = {{Coord|57.224257|22.519002|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 6748
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361771
| label = ''[[:d:Q55361771|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.225596143933
| long = 22.519979405215
| p625 = {{Coord|57.225596|22.519979|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 6749
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361776
| label = ''[[:d:Q55361776|Saimniecības ēkas (2)]]''
| name = Saimniecības ēkas (2)
| municipality = Pastende
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pastendes muižā
| lat = 57.22459399394
| long = 22.519940051072
| p625 = {{Coord|57.224594|22.51994|display=inline}}
| commonscat = Pastende Manor
| vaid = 6750
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55361756|Pastendes muižas apbūve]]''
| munwiki = Pastende
}}
{{monument
| qid = Q55361508
| label = ''[[:d:Q55361508|Pedvāles muižu komplekss]]''
| name = Pedvāles muižu komplekss
| municipality = Pedvāle
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.040575977037
| long = 22.558709606989
| p625 = {{Coord|57.040576|22.55871|display=inline}}
| image = Pedvales%20brivdabas%20makslas%20muzejs%202.jpg
| vaid = 2602
| year = 18. gs. 2. p. - 19. gs. 2. p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pedv%C4%81le
}}
{{monument
| qid = Q46997985
| label = ''[[:d:Q46997985|Pitraga viduslaiku kapsēta]]''
| name = Pitraga viduslaiku kapsēta
| municipality = Pitrags
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Nīteļiem
| lat = 57.703422202372
| long = 22.383096306225
| p625 = {{Coord|57.703422|22.383096|display=inline}}
| vaid = 2220
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Pitrags
}}
{{monument
| qid = Q46997959
| label = [[Pāces pilskalns]]
| name = Pāces pilskalns
| municipality = Pāce
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pāces dzirnavu dīķa salā
| lat = 57.4983
| long = 22.279076
| p625 = {{Coord|57.4983|22.279076|display=inline}}
| image = P%C4%81ces%20pilskalns.jpg
| vaid = 2203
| wikipediauri = P%C4%81ces_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q46997962
| label = ''[[:d:Q46997962|Pāces Elku kalns - kulta vieta]]''
| name = Pāces Elku kalns - kulta vieta
| municipality = Pāce
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Pāces dzirnavu dīķa Z malā
| lat = 57.499325
| long = 22.283044
| p625 = {{Coord|57.499325|22.283044|display=inline}}
| image = P%C4%81ces%20Elku%20kalns.jpg
| vaid = 2204
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81ce_(Dundagas_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55361915
| label = ''[[:d:Q55361915|Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Kauliņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Pļavas
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kauliņiem
| lat = 57.258170538206
| long = 22.874842364067
| p625 = {{Coord|57.258171|22.874842|display=inline}}
| vaid = 2229
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%BCavas
}}
{{monument
| qid = Q55361918
| label = ''[[:d:Q55361918|Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)]]''
| name = Laukstibu viduslaiku kapsēta (Elku kapi)
| municipality = Pļavas
| district = Laucienes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Laukstibām, Pļavupītes krastā
| lat = 57.252259195003
| long = 22.842047930664
| p625 = {{Coord|57.252259|22.842048|display=inline}}
| vaid = 2230
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%BCavas
}}
{{monument
| qid = Q12039294
| label = [[Māras kambari|Māras kambaru alas - kulta vieta]]
| name = Māras kambaru alas - kulta vieta
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas labajā krastā uz Kuldīgas un Talsu novadu robežas
| lat = 57.081061111111
| long = 22.367111111111
| p625 = {{Coord|57.081061|22.367111|display=inline}}
| image = M%C4%81ras%20kambari%283%29.jpg
| commonscat = Māras kambari
| vaid = 2213
| wikipediauri = M%C4%81ras_kambari
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55181667
| label = ''[[:d:Q55181667|Rojas senkapi]]''
| name = Rojas senkapi
| municipality = Roja
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie zivju konservu kombināta
| lat = 57.505747532235
| long = 22.803203370029
| p625 = {{Coord|57.505748|22.803203|display=inline}}
| vaid = 2254
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Roja
}}
{{monument
| qid = Q55181617
| label = ''[[:d:Q55181617|Purciema apmetne]]''
| name = Purciema apmetne
| municipality = Rojas pagasts
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = DR Purciemam pie Rīgas-Kolkas šosejas
| lat = 57.577446178779
| long = 22.630524793622
| p625 = {{Coord|57.577446|22.630525|display=inline}}
| vaid = 2251
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rojas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q9350067
| label = [[Sabiles sinagoga]]
| name = Sabiles sinagoga
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Strautu iela 4
| lat = 57.045499
| long = 22.572068
| p625 = {{Coord|57.045499|22.572068|display=inline}}
| image = Former%20synagogue%20in%20Sabile.JPG
| commonscat = Sabile synagogue
| vaid = 9133
| wikipediauri = Sabiles_sinagoga
| year = 1890.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q15219699
| label = [[Sabiles pilskalns]]
| name = Sabiles pilskalns
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Pilskalna un Kandavas ielām
| lat = 57.04694444
| long = 22.57694444
| p625 = {{Coord|57.046944|22.576944|display=inline}}
| image = Sabiles%20pilskalns%2001.jpg
| commonscat = Sabile hillfort
| vaid = 2257
| wikipediauri = Sabiles_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362004
| label = ''[[:d:Q55362004|Sabiles Krievu kapi - senkapi]]''
| name = Sabiles Krievu kapi - senkapi
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Abavas kreisajā krastā pie sporta laukuma
| lat = 57.033725009078
| long = 22.584129856423
| p625 = {{Coord|57.033725|22.58413|display=inline}}
| vaid = 2255
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362010
| label = ''[[:d:Q55362010|Sabiles viduslaiku pils vieta]]''
| name = Sabiles viduslaiku pils vieta
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie autoostas
| lat = 57.046437803571
| long = 22.571410052623
| p625 = {{Coord|57.046438|22.57141|display=inline}}
| image = Sabiles%20pils%20vieta.jpg
| vaid = 2256
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362018
| label = ''[[:d:Q55362018|Kortu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Kortu viduslaiku kapsēta
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pretī Dārza ielai 8
| lat = 57.055806731845
| long = 22.554400681477
| p625 = {{Coord|57.055807|22.554401|display=inline}}
| vaid = 2258
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362021
| label = ''[[:d:Q55362021|Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.046535977217
| long = 22.573358804886
| p625 = {{Coord|57.046536|22.573359|display=inline}}
| image = 2017%2009%20Sabile%20%2846%29.jpg
| vaid = 7449
| year = 15.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362024
| label = [[Brinkenu kapliča]]
| name = Brinkenu kapliča
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lāčplēša iela
| lat = 57.0441148
| long = 22.566562
| p625 = {{Coord|57.044115|22.566562|display=inline}}
| image = 2011%2006%20Sabile%20%281%29.jpg
| commonscat = Brinkens Chapel
| vaid = 6761
| wikipediauri = Brinkenu_kapli%C4%8Da
| year = 1780.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362033
| label = ''[[:d:Q55362033|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ventspils iela 4/6
| locality = Sabiles luterāņu baznīcā
| lat = 57.0461702
| long = 22.5728575
| p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}}
| image = SabilesBaznica.JPG
| vaid = 4341
| year = 1823. 1847. 1889.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362037
| label = ''[[:d:Q55362037|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ventspils iela 4/6
| locality = Sabiles luterāņu baznīcā
| lat = 57.0461702
| long = 22.5728575
| p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}}
| image = PICT0459.JPG
| vaid = 4344
| year = 16.gs.b. 1676.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q55362041
| label = ''[[:d:Q55362041|Sabiles luterāņu baznīca]]''
| name = Sabiles luterāņu baznīca
| municipality = Sabile
| district = Sabile
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ventspils iela 4/6
| lat = 57.0461702
| long = 22.5728575
| p625 = {{Coord|57.04617|22.572858|display=inline}}
| image = Lutheran%20church%20in%20Sabile.JPG
| commonscat = Lutheran church in Sabile
| vaid = 6762
| year = 1568. 17. gs. 1.p. 1682. 1876.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sabile
}}
{{monument
| qid = Q46997988
| label = ''[[:d:Q46997988|Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)]]''
| name = Saunaga viduslaiku kapsēta (Veckapu kalns)
| municipality = Saunags
| district = Kolkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Nigliņiem
| lat = 57.722470001488
| long = 22.445226247034
| p625 = {{Coord|57.72247|22.445226|display=inline}}
| vaid = 2221
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Saunags
}}
{{monument
| qid = Q8338719
| label = [[Spāres baznīca]]
| name = Spāres baznīca
| municipality = Spāre
| district = Ģibuļu pagasts&lt;br/&gt;Spāre
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.2125
| long = 22.27861111
| p625 = {{Coord|57.2125|22.278611|display=inline}}
| image = Sp%C4%81res%20bazn%C4%ABca.JPG
| commonscat = Spāre church
| vaid = 6741
| wikipediauri = Sp%C4%81res_bazn%C4%ABca
| year = 1747. 1926.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55361778
| label = ''[[:d:Q55361778|Spāres pilskalns]]''
| name = Spāres pilskalns
| municipality = Spāre
| district = Spāre&lt;br/&gt;Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Brīvniekiem
| lat = 57.198742807581
| long = 22.295616958143
| p625 = {{Coord|57.198743|22.295617|display=inline}}
| vaid = 2215
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55361780
| label = ''[[:d:Q55361780|Kāpņu margas]]''
| name = Kāpņu margas
| municipality = Spāre
| district = Spāre&lt;br/&gt;Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Spāres muižas muižn. dzīv. ēkā
| lat = 57.211322042331
| long = 22.287134414245
| p625 = {{Coord|57.211322|22.287134|display=inline}}
| vaid = 4307
| year = 1790.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Sp%C4%81re_(%C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q55362071
| label = ''[[:d:Q55362071|Baznīcēnu soli (2)]]''
| name = Baznīcēnu soli (2)
| municipality = Strazde
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Strazdes luterāņu baznīcā
| lat = 57.137770720373
| long = 22.73469120891
| p625 = {{Coord|57.137771|22.734691|display=inline}}
| vaid = 4349
| year = 1612.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Strazdes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Strazde
}}
{{monument
| qid = Q55362074
| label = [[Strazdes luterāņu baznīca]]
| name = Strazdes luterāņu baznīca
| municipality = Strazde
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.137770720436
| long = 22.734691209306
| p625 = {{Coord|57.137771|22.734691|display=inline}}
| image = Strazdes%20bazn%C4%ABca%202000-08-03.jpg
| commonscat = Lutheran church in Strazde
| vaid = 6763
| wikipediauri = Strazdes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1591. -1596. 1872.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Strazde
}}
{{monument
| qid = Q55361585
| label = [[Galtenes svētavots]]
| name = Galtenes svētavots
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kaļķlejām
| lat = 57.153706944934
| long = 22.833940167977
| p625 = {{Coord|57.153707|22.83394|display=inline}}
| vaid = 2197
| wikipediauri = Galtenes_sv%C4%93tavots
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362044
| label = ''[[:d:Q55362044|Vecboču viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vecboču viduslaiku kapsēta
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Bočām
| lat = 57.124351735693
| long = 22.701231144712
| p625 = {{Coord|57.124352|22.701231|display=inline}}
| vaid = 2259
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362049
| label = ''[[:d:Q55362049|Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)]]''
| name = Strazdes senkapi (Lēcu kalniņš)
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzeguzēm
| lat = 57.136988670947
| long = 22.769455062397
| p625 = {{Coord|57.136989|22.769455|display=inline}}
| vaid = 2260
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362056
| label = ''[[:d:Q55362056|Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)]]''
| name = Ilbatu senkapi (Zelta kalniņš)
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ilbatām
| lat = 57.132403927527
| long = 22.780700904038
| p625 = {{Coord|57.132404|22.780701|display=inline}}
| vaid = 2261
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362060
| label = ''[[:d:Q55362060|Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)]]''
| name = Krūmiņu senkapi (Priežu kalniņš)
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Krūmiņiem
| lat = 57.136613598807
| long = 22.745058061121
| p625 = {{Coord|57.136614|22.745058|display=inline}}
| vaid = 2262
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362067
| label = ''[[:d:Q55362067|Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta]]''
| name = Strazdes Baznīcas kalns - kulta vieta
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežmaļiem
| lat = 57.139147157352
| long = 22.762583733859
| p625 = {{Coord|57.139147|22.762584|display=inline}}
| image = Strazdes%20Bazn%C4%ABcas%20kalns.jpg
| vaid = 2263
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362068
| label = [[Strazdes pilskalns]]
| name = Strazdes pilskalns
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Mežmaļiem
| lat = 57.140165353107
| long = 22.763405548062
| p625 = {{Coord|57.140165|22.763406|display=inline}}
| vaid = 2264
| wikipediauri = Strazdes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362070
| label = ''[[:d:Q55362070|Strautiņu senkapi]]''
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Strazdes pagasts
| district = Strazdes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Strautiņiem
| lat = 57.128964739396
| long = 22.745715362062
| p625 = {{Coord|57.128965|22.745715|display=inline}}
| vaid = 2265
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Strazdes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219870
| label = [[Talsu pilskalns]]
| name = Talsu pilskalns
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Talsu ezera R krastā un slimnīcas teritorijā
| lat = 57.24305556
| long = 22.59833333
| p625 = {{Coord|57.243056|22.598333|display=inline}}
| image = Talsu%20pilskalns.jpg
| commonscat = Talsi hillfort
| vaid = 2268
| wikipediauri = Talsu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362079
| label = ''[[:d:Q55362079|Vilkumuižas ezera senkapi]]''
| name = Vilkumuižas ezera senkapi
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vilkumuižas ezerā
| lat = 57.251750880816
| long = 22.587336787352
| p625 = {{Coord|57.251751|22.587337|display=inline}}
| vaid = 2269
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362084
| label = ''[[:d:Q55362084|Talsu pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Talsu pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.24721560006
| long = 22.593003918286
| p625 = {{Coord|57.247216|22.593004|display=inline}}
| image = Talsu%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs%20%2816%29.jpg
| commonscat = Historical center of Talsi
| vaid = 7450
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362088
| label = ''[[:d:Q55362088|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 1
| lat = 57.245428
| long = 22.5963523
| p625 = {{Coord|57.245428|22.596352|display=inline}}
| image = Dz%C4%ABvojam%C4%81%20m%C4%81ja%20Bazn%C4%ABcas%20laukum%C4%81%201%20%285%29.jpg
| commonscat = Dwelling house Baznīcas laukums 1
| vaid = 6764
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362094
| label = ''[[:d:Q55362094|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}}
| vaid = 4353
| year = 20.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362098
| label = ''[[:d:Q55362098|Epitāfija E.Fišeram]]''
| name = Epitāfija E.Fišeram
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}}
| vaid = 4354
| year = 1794.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362104
| label = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| name = Talsu luterāņu baznīca
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| lat = 57.24487
| long = 22.596219
| p625 = {{Coord|57.24487|22.596219|display=inline}}
| image = Talsi%20-%20church%283%29.jpg
| commonscat = Lutheran church in Talsi
| vaid = 6765
| year = 1547., 1567., 18./19. gs. 1939.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362106
| label = ''[[:d:Q55362106|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}}
| vaid = 8524
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362109
| label = ''[[:d:Q55362109|Ērģeļu prospekts]]''
| name = Ērģeļu prospekts
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}}
| vaid = 8525
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362113
| label = ''[[:d:Q55362113|Kapa plāksne]]''
| name = Kapa plāksne
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}}
| vaid = 8526
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362118
| label = ''[[:d:Q55362118|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Baznīcas laukums 4
| locality = Talsu luterāņu baznīcā
| lat = 57.2448835
| long = 22.5961674
| p625 = {{Coord|57.244884|22.596167|display=inline}}
| vaid = 8529
| year = 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362104|Talsu luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362122
| label = ''[[:d:Q55362122|Talsu senkapi]]''
| name = Talsu senkapi
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 18; Ezera iela 20
| locality = Vilkumuižas ezera A krastā
| lat = 57.251017589726
| long = 22.590743438781
| p625 = {{Coord|57.251018|22.590743|display=inline}}
| vaid = 2266
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362124
| label = ''[[:d:Q55362124|Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta]]''
| name = Talsu ģimnāzijas direktora A.Dreimaņa dzīvesvieta
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931136|vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]''
| region = LV-097
| address = Saules iela 6
| lat = 57.2389122
| long = 22.6018007
| p625 = {{Coord|57.238912|22.601801|display=inline}}
| image = Dreima%C5%86a%20dz%C4%ABvesvieta%20Talsi%2001.jpg
| vaid = 8961
| year = 1928.
| typelabel = vietējas nozīmes vēsturiska notikuma vieta
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362130
| label = ''[[:d:Q55362130|Kupfera kapliča]]''
| name = Kupfera kapliča
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Zvaigžņu iela 1
| lat = 57.245677
| long = 22.5881062
| p625 = {{Coord|57.245677|22.588106|display=inline}}
| image = Kupfer%27s%20Chapel%20in%20Talsi.JPG
| commonscat = Kupfer's Chapel in Talsi
| vaid = 6767
| year = 1806.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q61400802
| label = [[Talsu viduslaiku pils]]
| name = Talsu viduslaiku pils
| municipality = Talsi
| district = Talsi
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Kalna iela 6
| locality = starp Vilkumuižas un Talsu ezeriem
| lat = 57.2458784
| long = 22.593236
| p625 = {{Coord|57.245878|22.593236|display=inline}}
| vaid = 2267
| wikipediauri = Talsu_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Talsi
}}
{{monument
| qid = Q55362260
| label = ''[[:d:Q55362260|Basu Vilkatu akmens - kulta vieta]]''
| name = Basu Vilkatu akmens - kulta vieta
| municipality = Uguņciems
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Basēm
| lat = 57.369043537431
| long = 22.930206631703
| p625 = {{Coord|57.369044|22.930207|display=inline}}
| image = Basu%20vilkatu%20akmens%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 2281
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ugu%C5%86ciems
}}
{{monument
| qid = Q55362261
| label = ''[[:d:Q55362261|Tīrumu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Tīrumu viduslaiku kapsēta
| municipality = Uguņciems
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Tīrumiem
| lat = 57.380378203534
| long = 22.957993710917
| p625 = {{Coord|57.380378|22.957994|display=inline}}
| vaid = 2282
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Ugu%C5%86ciems
}}
{{monument
| qid = Q46997993
| label = ''[[:d:Q46997993|Žonaku senkapi]]''
| name = Žonaku senkapi
| municipality = Vaide
| district = Kolkas pagasts&lt;br/&gt;Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Žonakiem
| lat = 57.731601341845
| long = 22.469408360568
| p625 = {{Coord|57.731601|22.469408|display=inline}}
| vaid = 2222
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vaide
}}
{{monument
| qid = Q15219959
| label = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]]
| name = Valdemārpils luterāņu baznīca
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 2
| lat = 57.37083333
| long = 22.59277778
| p625 = {{Coord|57.370833|22.592778|display=inline}}
| image = Valdemarpils%20Evangelic%20Lutheran%20Church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Valdemārpils
| vaid = 6787
| wikipediauri = Valdem%C4%81rpils_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1646.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q20870259
| label = [[Sasmakas Elku liepa]]
| name = Sasmakas Elku liepa
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. vidusskolas
| lat = 57.378747
| long = 22.60004
| p625 = {{Coord|57.378747|22.60004|display=inline}}
| image = Valdem%C4%81rpils%20Elku%20liepa%20-%20kulta%20vieta.jpg
| commonscat = Valdemārpils Elku liepa
| vaid = 2273
| wikipediauri = Sasmakas_Elku_liepa
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362145
| label = [[Dupurkalns|Dupurkalns - pilskalns]]
| name = Dupurkalns - pilskalns
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie estrādes
| lat = 57.374140539624
| long = 22.600155934191
| p625 = {{Coord|57.374141|22.600156|display=inline}}
| image = Dupurkalns%20-%20pilskalns%2C%20Valdem%C4%81rpils%2004.jpg
| commonscat = Dupurkalns hillfort
| vaid = 2275
| wikipediauri = Dupurkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362150
| label = ''[[:d:Q55362150|Valdemārpils vēsturiskais centrs]]''
| name = Valdemārpils vēsturiskais centrs
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.371125935568
| long = 22.592082296169
| p625 = {{Coord|57.371126|22.592082|display=inline}}
| image = Valdemarpils%20vesturiskais%20centrs%202.jpg
| vaid = 7451
| year = 17.gs.v. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362155
| label = ''[[:d:Q55362155|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}}
| vaid = 8531
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362160
| label = ''[[:d:Q55362160|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}}
| vaid = 8533
| year = 1856.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362161
| label = ''[[:d:Q55362161|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}}
| vaid = 8534
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362164
| label = ''[[:d:Q55362164|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Ārlavas luterāņu baznīcā
| lat = 57.402791000111
| long = 22.5692540005
| p625 = {{Coord|57.402791|22.569254|display=inline}}
| vaid = 8535
| year = 19./20.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362170
| label = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]''
| name = Valdemārpils sinagogas apbūve
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 1
| lat = 57.3700066
| long = 22.5925339
| p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}}
| vaid = 6784
| year = 18./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362173
| label = ''[[:d:Q55362173|Sinagoga]]''
| name = Sinagoga
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 1
| lat = 57.3700066
| long = 22.5925339
| p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}}
| image = Valdem%C4%81rpils%20synagogue.jpg
| commonscat = Synagogue (Valdemārpils)
| vaid = 6785
| year = 18. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]''
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362177
| label = ''[[:d:Q55362177|Palīgēkas (2)]]''
| name = Palīgēkas (2)
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Ezera iela 1
| lat = 57.3700066
| long = 22.5925339
| p625 = {{Coord|57.370007|22.592534|display=inline}}
| vaid = 6786
| year = 18./20. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362170|Valdemārpils sinagogas apbūve]]''
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362182
| label = ''[[:d:Q55362182|Altāris ar gleznām &quot;Sv.Pēteris&quot; un &quot;Sv.Pāvils&quot;]]''
| name = Altāris ar gleznām &quot;Sv.Pēteris&quot; un &quot;Sv.Pāvils&quot;
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 2
| locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3707191
| long = 22.5926003
| p625 = {{Coord|57.370719|22.5926|display=inline}}
| vaid = 4381
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362187
| label = ''[[:d:Q55362187|Kancele ar gleznojumiem (6)]]''
| name = Kancele ar gleznojumiem (6)
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 2
| locality = Valdemārpils luterāņu baznīcā
| lat = 57.3707191
| long = 22.5926003
| p625 = {{Coord|57.370719|22.5926|display=inline}}
| vaid = 4383
| year = 17.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Valdemārpils luterāņu baznīca]]
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362197
| label = ''[[:d:Q55362197|Sienas panno]]''
| name = Sienas panno
| municipality = Valdemārpils
| district = Valdemārpils
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| address = Lielā iela 27
| lat = 57.3746855
| long = 22.5908706
| p625 = {{Coord|57.374685|22.590871|display=inline}}
| vaid = 4385
| year = 1935.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valdem%C4%81rpils
}}
{{monument
| qid = Q55362201
| label = ''[[:d:Q55362201|Lauksargu senkapi]]''
| name = Lauksargu senkapi
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ģibzdes, Lauksargu mežniecības 154. kv.
| lat = 57.428005902705
| long = 22.328772729995
| p625 = {{Coord|57.428006|22.328773|display=inline}}
| vaid = 2278
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362205
| label = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| name = Valdgales muižas apbūve
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.283958213447
| long = 22.567357741784
| p625 = {{Coord|57.283958|22.567358|display=inline}}
| image = Valdgales%20mui%C5%BEa.%202004-08-13.jpg
| vaid = 6788
| year = 18./19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138500337|Valdgales muiža]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362209
| label = ''[[:d:Q55362209|Dārznieka un kučiera māja]]''
| name = Dārznieka un kučiera māja
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.282699733142
| long = 22.568226701631
| p625 = {{Coord|57.2827|22.568227|display=inline}}
| vaid = 6790
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362210
| label = ''[[:d:Q55362210|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.283895227675
| long = 22.567878139938
| p625 = {{Coord|57.283895|22.567878|display=inline}}
| image = Valdegale%20manor%20servants%20house%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6791
| year = 19. gs. s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362212
| label = ''[[:d:Q55362212|Lustūzis - klēts]]''
| name = Lustūzis - klēts
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.282987014598
| long = 22.567958572687
| p625 = {{Coord|57.282987|22.567959|display=inline}}
| vaid = 6792
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362213
| label = ''[[:d:Q55362213|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.282979947969
| long = 22.569074106368
| p625 = {{Coord|57.28298|22.569074|display=inline}}
| vaid = 6793
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362216
| label = ''[[:d:Q55362216|Siera tornis]]''
| name = Siera tornis
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.283538036954
| long = 22.568491253252
| p625 = {{Coord|57.283538|22.568491|display=inline}}
| image = Valdegale%20manor%20Cheese%20tower%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 6794
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362218
| label = ''[[:d:Q55362218|Valdgales vējdzirnavas]]''
| name = Valdgales vējdzirnavas
| municipality = Valdgales pagasts
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Valdgales muižā
| lat = 57.286139576209
| long = 22.571687649257
| p625 = {{Coord|57.28614|22.571688|display=inline}}
| image = Valdgales%20v%C4%93jdzirnavas%20-%20windmill.jpg
| commonscat = Valdgale windmill
| vaid = 6795
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362205|Valdgales muižas apbūve]]''
| munwiki = Valdgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361516
| label = ''[[:d:Q55361516|Zāles interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Zāles interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Valgale
| district = Abavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vecvalgale
| vaid = 9135
| year = 1934.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Valgale
}}
{{monument
| qid = Q55362262
| label = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| name = Vandzenes muižas apbūve
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.325102650616
| long = 22.791320708928
| p625 = {{Coord|57.325103|22.791321|display=inline}}
| vaid = 6797
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vandzenes muiža]]
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362265
| label = ''[[:d:Q55362265|Kungu māja]]''
| name = Kungu māja
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.327681806519
| long = 22.802954203702
| p625 = {{Coord|57.327682|22.802954|display=inline}}
| image = Vandzenes%20mui%C5%BEas%20pils%202000-10-28.jpg
| commonscat = Vandzene Manor House
| vaid = 6798
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362269
| label = ''[[:d:Q55362269|Dārznieka māja]]''
| name = Dārznieka māja
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.328021326183
| long = 22.802928801803
| p625 = {{Coord|57.328021|22.802929|display=inline}}
| vaid = 6799
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362272
| label = ''[[:d:Q55362272|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326171026247
| long = 22.803857081163
| p625 = {{Coord|57.326171|22.803857|display=inline}}
| vaid = 6800
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362275
| label = ''[[:d:Q55362275|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326285637829
| long = 22.810353044251
| p625 = {{Coord|57.326286|22.810353|display=inline}}
| vaid = 6801
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362279
| label = ''[[:d:Q55362279|Alus brūzis]]''
| name = Alus brūzis
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.327163595594
| long = 22.806759022995
| p625 = {{Coord|57.327164|22.806759|display=inline}}
| vaid = 6802
| year = 19. gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362284
| label = ''[[:d:Q55362284|Zirgu stallis]]''
| name = Zirgu stallis
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326778133079
| long = 22.802641356991
| p625 = {{Coord|57.326778|22.802641|display=inline}}
| vaid = 6804
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362289
| label = ''[[:d:Q55362289|Ķieģeļu mūra tilts]]''
| name = Ķieģeļu mūra tilts
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.326627146413
| long = 22.801300745631
| p625 = {{Coord|57.326627|22.801301|display=inline}}
| vaid = 6805
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q55362262|Vandzenes muižas apbūve]]''
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q55362297
| label = ''[[:d:Q55362297|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Vandzene
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Vandzenes muižā
| lat = 57.33035697018
| long = 22.807401832227
| p625 = {{Coord|57.330357|22.807402|display=inline}}
| vaid = 6806
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = [[Vandzenes muiža]]
| munwiki = Vandzene
}}
{{monument
| qid = Q15219888
| label = [[Tilgaļu milzakmens]]
| name = Tilgaļu milzakmens
| municipality = Vandzenes pagasts
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Kraujām
| lat = 57.35033333
| long = 22.72269444
| p625 = {{Coord|57.350333|22.722694|display=inline}}
| image = Vandzenes%20di%C5%BEakmens%202000-10-28.jpg
| commonscat = Tilgaļu milzakmens
| vaid = 2280
| wikipediauri = Tilga%C4%BCu_milzakmens
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vandzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362227
| label = ''[[:d:Q55362227|Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)]]''
| name = Mantinieku senkapi (Druviņu kalniņš)
| municipality = Vandzenes pagasts
| district = Vandzenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = D Mantiniekiem
| lat = 57.324923500911
| long = 22.717822680718
| p625 = {{Coord|57.324924|22.717823|display=inline}}
| vaid = 2279
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vandzenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q46997966
| label = ''[[:d:Q46997966|Lauku senkapi]]''
| name = Lauku senkapi
| municipality = Vīdale
| district = Dundagas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Laukiem
| lat = 57.601897378271
| long = 22.459004009271
| p625 = {{Coord|57.601897|22.459004|display=inline}}
| vaid = 2211
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%ABdale
}}
{{monument
| qid = Q55361519
| label = [[Bašķiņkalns|Bašķiņkalns - pilskalns]]
| name = Bašķiņkalns - pilskalns
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Kalnmaļiem
| lat = 57.378567
| long = 22.681789
| p625 = {{Coord|57.378567|22.681789|display=inline}}
| image = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns%20-%20pilskalns%2004.jpg
| commonscat = Bašķiņkalns hillfort
| vaid = 2270
| wikipediauri = Ba%C5%A1%C4%B7i%C5%86kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361523
| label = ''[[:d:Q55361523|Klāšu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Klāšu viduslaiku kapsēta
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Klāšām
| lat = 57.387255469706
| long = 22.745672322885
| p625 = {{Coord|57.387255|22.745672|display=inline}}
| vaid = 2271
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361528
| label = [[Ozolu Svētkalns|Ozolu Svētkalns - kulta vieta]]
| name = Ozolu Svētkalns - kulta vieta
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie bij. Ozoliem
| lat = 57.376399590649
| long = 22.658684246926
| p625 = {{Coord|57.3764|22.658684|display=inline}}
| vaid = 2272
| wikipediauri = Ozolu_Sv%C4%93tkalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361531
| label = [[Birznieku Velna laiva|Birznieku Velna laiva - senkapi]]
| name = Birznieku Velna laiva - senkapi
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Birzniekiem
| lat = 57.356702732314
| long = 22.744005296532
| p625 = {{Coord|57.356703|22.744005|display=inline}}
| vaid = 2274
| wikipediauri = Birznieku_Velna_laiva
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361533
| label = ''[[:d:Q55361533|Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni]]''
| name = Zošukroga viduslaiku kapsēta ar krustakmeni
| municipality = Ārlavas pagasts
| district = Ārlavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Zošukrogiem
| lat = 57.373860282876
| long = 22.662554674712
| p625 = {{Coord|57.37386|22.662555|display=inline}}
| vaid = 2276
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%80rlavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361734
| label = ''[[:d:Q55361734|Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)]]''
| name = Muneju senkapi (Sudrabkalniņš)
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Munejām
| lat = 57.20170149832
| long = 22.413739123065
| p625 = {{Coord|57.201701|22.413739|display=inline}}
| vaid = 2214
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361737
| label = ''[[:d:Q55361737|Zemnieku sēta &quot;Līkumi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Līkumi&quot;
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.165061526328
| long = 22.298788438151
| p625 = {{Coord|57.165062|22.298788|display=inline}}
| vaid = 6134
| year = 1821. 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361740
| label = ''[[:d:Q55361740|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.165149631834
| long = 22.298300479507
| p625 = {{Coord|57.16515|22.2983|display=inline}}
| vaid = 6743
| year = 1821.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361745
| label = ''[[:d:Q55361745|Saimniecības ēka]]''
| name = Saimniecības ēka
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.1651791314
| long = 22.298813362453
| p625 = {{Coord|57.165179|22.298813|display=inline}}
| vaid = 6744
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361748
| label = ''[[:d:Q55361748|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Ģibuļu pagasts
| district = Ģibuļu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = Līkumos
| lat = 57.165034088916
| long = 22.298562021971
| p625 = {{Coord|57.165034|22.298562|display=inline}}
| vaid = 6745
| year = 19. gs. v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibu%C4%BCu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55362224
| label = ''[[:d:Q55362224|Ošbiržu senkapi]]''
| name = Ošbiržu senkapi
| municipality = Ģibzde
| district = Valdgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Ošbirzēm
| lat = 57.394014358721
| long = 22.314993458538
| p625 = {{Coord|57.394014|22.314993|display=inline}}
| vaid = 2277
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%A2ibzde
}}
{{monument
| qid = Q55181622
| label = [[Ģipkas luterāņu baznīca]]
| name = Ģipkas luterāņu baznīca
| municipality = Ģipka
| district = Rojas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| lat = 57.560004673679
| long = 22.656290490651
| p625 = {{Coord|57.560005|22.65629|display=inline}}
| image = %C4%A2ipkas%20bazn%C4%ABca%202002-06-24.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ģipka
| vaid = 8842
| wikipediauri = %C4%A2ipkas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1860., 20.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%A2ipka
}}
{{monument
| qid = Q55361786
| label = ''[[:d:Q55361786|Kalnkalēju senkapi]]''
| name = Kalnkalēju senkapi
| municipality = Īves pagasts
| district = Īves pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Kalnkalējiem
| lat = 57.413249664889
| long = 22.546715081048
| p625 = {{Coord|57.41325|22.546715|display=inline}}
| vaid = 2216
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAves_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361789
| label = ''[[:d:Q55361789|Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Oškalnu senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Īves pagasts
| district = Īves pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Oškalniem
| lat = 57.4131872796
| long = 22.547706307539
| p625 = {{Coord|57.413187|22.547706|display=inline}}
| vaid = 2217
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = %C4%AAves_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55361792
| label = ''[[:d:Q55361792|Īves vējdzirnavas]]''
| name = Īves vējdzirnavas
| municipality = Īves pagasts
| district = Īves pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-097
| locality = pie Dzirnavām
| lat = 57.420621703545
| long = 22.528891232138
| p625 = {{Coord|57.420622|22.528891|display=inline}}
| image = %C4%AAve%20wind%20mill.jpg
| vaid = 6751
| year = 20. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = %C4%AAves_pagasts
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in Talsi Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Talsu novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Talsu novads]]</text>
      <sha1>qugbggz7sd2gxfcbipmlleq5h9k09fo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vjerhņadzvinskas rajons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>250644</id>
    <revision>
      <id>4485690</id>
      <parentid>4314913</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:01:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485690</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17146" sha1="7vrb0ifaqujkho605094otgpzkeyjns" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name =Vjerhņadzvinskas rajons
| native_name = ''Верхнядзвінскі раён/Верхнедвинский район''
| image_skyline = Kaścioł - Sarja - 06.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Baznīca Sarjas agropilsētiņā
| settlement_type = [[Baltkrievijas administratīvais iedalījums|rajons]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Flag of Drysa and Drysa rajon.svg
| image_shield =Coat of Arms of Vierchniadzvinsk, Belarus.svg
| image_map = Vitsebsk Voblast in Belarus.svg
| image_map1 = Viciebsk Province, Drysa District.svg
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{BLR}}
| subdivision_type1 = Apgabals
| subdivision_name1 = [[Vitebskas apgabals]]
| area_total_km2 = 2140.76
| population_total = 22564
| population_as_of = 2014
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Vjerhņadzvinska]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = pilsēta un 9 ciema padomes
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[baltkrievi]] (90,06%)&lt;br /&gt;[[krievi]] (7,38%)
| website = http://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/
}}

'''Vjerhņadzvinskas rajons''' ({{val|be|Верхнядзвінскі раён}}, {{val|ru|Верхнедвинский район}}) ir [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] rajons [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]. Robežojas ar Vitebskas apgabala [[Rasonu rajons|Rasonu rajonu]] austrumos, [[Polockas rajons|Polackas rajonu]] dienvidaustrumos un [[Mjoru rajons|Mjoru rajonu]] dienvidos, kā arī [[Latvija|Latviju]] rietumos un [[Krievija|Krieviju]] ziemeļos. Administratīvais centrs — [[Vjerhņadzvinska]]s pilsēta.

== Ģeogrāfija ==

Rajons tektoniski atrodas [[Latvijas ieliece|Latvijas ieliecē]], tā rietumu daļa pieder pie [[Latgales augstiene]]s, bet lielākā daļa — pie Polackas zemienes. Teritorija — 2141 km². Galvenās upes ir [[Daugava|Dzvina]] un tās pietekas [[Sarjanka]], [[Vužica]], [[Rosica]], [[Drisa (upe)|Drisa]]. Ir 25 ezeri, lielākie no tiem ir [[Asvejas ezers|Asvejas]] (43,8 km² — otrais lielākais ezers Baltkrievijā),&lt;ref&gt;[http://landofancestors.com/travel/statistics/geography/238-main-characteristics-of-the-largest-lakes-of-belarus.html &quot;Main characteristics of the largest lakes of Belarus&quot;. Land of Ancestors.]&lt;/ref&gt; Ļisno (15,71 km²), Belajes (5,52 km²), Cjatnas (1,6 km²), Stralkovskajes un Rosicas. Lielākie purva masīvi ir Asvejas, Krupecs, Cjatno, Krevņiki. Gandrīz visa rajona teritorija atrodas Dzvinas (Daugavas) baseinā, tikai pašos ziemeļos ir notece caur [[Zilupe (upe)|Siņjuhu (Zilupi)]] uz [[Veļikaja|Veļikaju]].

Uz rietumiem no Haradzilaviču ciemata atrodas rajona augstākais punkts Haradzilauskas kalns — 191,8 m virs jūras līmeņa.

Teritorijā atrodas valsts nozīmes [[Asvejas ainavu liegums]] tuvu Latvijas un Krievijas robežām un 9 vietējie dabas liegumi.

Robežzonā ar Latviju atrodas 55 apdzīvotās vietas, kurām Baltkrievijas Republikas Valsts robežas komiteja noteikusi īpašu apmeklēšanas režīmu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gpk.gov.by/pogranichnaya-zona/perechen-naselennykh-punktov-raspolozhennykh-v-pogranichnoy-zone/ |title=Перечень населенных пунктов, расположенных в пограничной зоне |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190215050547/https://gpk.gov.by/pogranichnaya-zona/perechen-naselennykh-punktov-raspolozhennykh-v-pogranichnoy-zone/ }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Военный совет в Дриссе.jpg|thumb|250px|Drisas kara apspriede 1812. gada 1. (13.) jūlijā no Apsīša ilustrētā [[Ļevs Tolstojs|Ļ. Tolstoja]] romāna „Karš un miers”. [[Barklajs de Tolli]] sarunā ar ģenerāli Pfūlu (kreisajā pusē), pie galda sēž ķeizars [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]] ([[Aleksandrs Apsītis (mākslinieks)|Aleksandrs Apsītis]], 1912).]]
Arheologi vērtē, ka rajona teritorijā cilvēki sāka apmesties [[mezolīts|mezolīta]] laikmetā. Šīs zemes vēlāk apdzīvoja [[balti]] un Asvejas apkaimē arī [[somugri|somugru]] ciltis, kuras otrās m.ē. tūkstošgades sākumā asimilēja [[slāvi]] — [[kriviči]].&lt;ref name=&quot;oficveesture&quot; /&gt; Par to liecina daudzu apdzīvotu vietu, upju, ezeru, dabisko robežu nosaukumi ar baltu un somu izcelsmi.

Viduslaikos šīs zemes bija [[Polockas kņaziste]]s, tad [[Lietuvas dižkunigaitija]]s un [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] daļa. Pēc [[Polijas dalīšanas]] 1772. gadā to kā [[Polockas vietniecība|Polockas provinces]] daļu inkorporēja [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] sākumā netālu no Drisas atradās [[Barklajs de Tolli|Barklaja de Tolli]] armijas štābs.

Pēc [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] noslēgšanas 1921. gadā Drisu iekļāva [[Krievijas PFSR]], 1924. gada 17. jūlijā kā Drisas rajonu [[Baltkrievijas PSR]] sastāvā.&lt;ref name=&quot;oficveesture&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/new_3/ |title=История. Верхнедвинский районный исполнительный комитет (2016). |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201005231919/https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/new_3/ }}&lt;/ref&gt; un līdz 1930. gadam bija Polockas apriņķa daļa (apriņķi likvidēja 1930. gada 26. jūlijā). 1935.—1938. gadā tas kļuva par daļu no atjaunotā Polockas pierobežas apriņķa. 1938. gadā tas tika pievienots [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalam]], bet ziemeļu daļa 1924.—1959. gadā ietilpa Osvejas rajonā.

[[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1943. gada sākumā padomju partizāni kontrolēja gandrīz visu Drisas un Osvejas rajonu. Lai radītu drošības joslu gar [[Ostlande]]s robežu, 1943. gada 15. februārī – 2. aprīlī Ostlandes SS un policijas vadītāja obergrupenfīrera [[Frīdrihs Jekelns|Jekelna]] vadībā (piedalījās arī 8 [[latviešu policijas bataljoni]]) notika pretpartizānu [[Operācija &quot;Ziemas burvība&quot;|operācija &quot;Winterzauber&quot;]], kuras laikā noslepkavoja 3904 personas, spaidu darbos nodeva 7465 personas, no kurām 2000 nonāca [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometnē]]. Rezultātā  Drisas rajons zaudēja ap trešdaļu pirmskara iedzīvotāju, bet vairāk nekā pusi Osvejas rajons.

1962. gada 25. decembrī daļa likvidētā Rasonu rajona teritorijas (4 ciema padomes) tika nodota Vjerhņadzvinskas rajonam, 1965. gada 6. janvārī tā tika atgriezta atjaunotajam Rasonu rajonam.&lt;ref&gt;''Административно-территориальное устройство БССР: справочник.'' — Т. 2 (1944—1980 гг.). — Мн.: Беларусь, 1987. — С. 68.&lt;/ref&gt;
1944.—1954. gadā bija Polockas apgabala sastāvā, 1962. gada 25. decembrī sakarā ar Drisas pilsētas pārdēvēšanu par Vjerhņadzvinsku tā ieguva savu pašreizējo nosaukumu.
1998. gadā tika izveidots Latvijas, [[Lietuva]]s un Baltkrievijas pierobežas reģionu Ezeru novads, kas bija paredzēts to ekonomiskās un sociālās sadarbības attīstībai un iekļauj Vjerhņadzvinskas rajona teritoriju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.beleuroregion.by/ru/primery-proektov/istoriya-uspeha-evroregiona-ozernyj-kraj/ |title=История успеха Еврорегиона «Озерный край» |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201018025341/http://www.beleuroregion.by/ru/primery-proektov/istoriya-uspeha-evroregiona-ozernyj-kraj/ }}&lt;/ref&gt;

== Administratīvais iedalījums ==
[[Attēls:Early twencent building in Drysa. Corner.jpg|thumb|Vjerhņadzvinskas 20. gadsimta sākuma apbūve]]
[[Attēls:Асвейскае возера 3.jpg|thumb|Asvejas ezers]]
[[Attēls:Bihosava, Nitasłaŭski. Бігосава, Нітаслаўскі (1913).jpg|thumb|Ņitoslavsku pils pie Bihosavas 20. gadsimta sākumā]]
[[Attēls:Весенний разлив реки Дрыса. Верхнедвинск. Drysa River spill. Verkhnedvinsk. - panoramio (4).jpg|thumb|Pavasara pali Drisas upē]]
[[Attēls:Vierchniadzvinsk City Hall.jpg|thumb|Vjerhņadzvinskas rajona padome]]
[[Attēls:Ražeŭščyna.JPG|thumb|Ražeuščinas sādža]]
Rajons sastāv no [[Vjerhņadzvinska]]s pilsētas, [[Asveja]]s pilsētciemata un 9 ciema padomēm, kuras iekļauj 256 lauku apdzīvotās vietas.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Ciema padomes 2011. gadā
|-
! Nosaukums !! Administratīvais centrs !! Lauku ciematu skaits !! Iedzīvotāji (2011)
|-
| Asvejas || [[Asveja]]s pilsētciemats || 21 || 2176
|-
| Bjaļkovščinas || [[Bjaļkovščina]]s agropilsētiņa || 32 || 3101
|-
| Bihosavas || [[Bihosava]]s agropilsētiņa || 24 || 2458
|-
| Borkaviču || [[Borkaviči|Borkaviču]] agropilsētiņa || 30 || 2045
|-
| Dzjornaviču || [[Dzjornaviči|Dzjornaviču]] ciemats || 25 || 936
|-
| Kahanaviču || [[Kahanaviči|Kahanaviču]] agropilsētiņa || 29 || 1604
|-
| Sarjas || [[Sarja (Baltkrievija)|Sarjas]] agropilsētiņa || 23 || 1406
|-
| Šaitaravas || [[Šaitarava]]s agropilsētiņa || 13 || 1287
|-
| Valincu || [[Valinci|Valincu]] agropilsētiņa || 34 || 2048
|}

== Iedzīvotāji ==

Iedzīvotāju skaits rajonā pēdējos 50 gados krities gandrīz divkārtīgi, no 38 tūkstošiem 1970. gadā&lt;ref&gt;[http://www.demoscope.ru/weekly/ssp/ussr70_reg1.php Численность наличного населения городов, поселков городского типа, районов и районных центров СССР по данным переписи на 15 января 1970 года по республикам, краям и областям (кроме РСФСР)]&lt;/ref&gt; līdz 20 tūkstošiem 2019. gadā. Dzimstības koeficients 2017. gadā bija 11,1 uz 1000 iedzīvotājiem, mirstības — 20,5.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ |title=Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 55. |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190308080746/http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ }}&lt;/ref&gt; Iekšējās migrācijas saldo arī ir negatīvs: -69.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ |title=Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 88. |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190308080746/http://vitebsk.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/publications/public_compilation/index_10906/ }}&lt;/ref&gt;

Vienīgajā pilsētā Vjerhņadzvinskā 2016. gadā dzīvoja 7335 iedzīvotāji, vienīgajā pilsētciematā Asvejā 1206, kas kopā deva 8541 cilvēku pilsētas un 13 335 cilvēkus lauku tipa apdzīvotās vietās.

Saskaņā ar oficiālo 2009. gada statistiku, 90,06% rajona iedzīvotāju bija [[baltkrievi]], 7,38% — [[krievi]]. [[Latvieši|Latviešu]] bija 0,13%. Tā pati statistika rāda, ka [[baltkrievu valoda]] kā dzimtā bija 68% iedzīvotāju, bet mājās pārsvarā to lietoja 38% iedzīvotāju. [[Krievu valoda]]i šie skaitļi bija attiecīgi 30% un 57%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://belstat.gov.by/homep/ru/perepic/2009/itogi1.php |title=Вынікі перапісу 2009 года |access-date={{dat|2012|05|23||bez}} |archive-date={{dat|2012|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120510053257/http://belstat.gov.by/homep/ru/perepic/2009/itogi1.php }}&lt;/ref&gt;

== Ekonomika ==

2017. gadā rajonā bija reģistrētas 77 mikroorganizācijas un 12 mazās organizācijas. Pēc oficiālās statistikas, 14% no tām strādāja ar zaudējumiem.&lt;ref&gt;Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 388.&lt;/ref&gt;

=== Lauksaimniecība ===

Vadošās rajona ekonomikas nozares ir zemkopība un piena ieguve. 2017. gadā tika saražoti 57,3 tūkstoši tonnu graudu ar ražību 30,5 c/ha (2015. gadā — 95,9 tūkstoši tonnu)&lt;ref&gt;Регионы Республики Беларусь. — Т. 1. — Мн.: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 444–445.&lt;/ref&gt; un 59,3 tūkstoši tonnu piena ar priekš Vitebskas apgabala augstu vidējo ražību 5234 kg no govs gadā.&lt;ref&gt;Статистический ежегодник Витебской области. — Минск: Национальный статистический комитет Республики Беларусь, 2018. — С. 280.&lt;/ref&gt;

=== Rūpniecība ===

Rajona rūpniecība 2020. gadā sastāvēja no 5 uzņēmumiem, 81,5% kuru produkcijas vērtības ir pārtikas preces.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/promyshlennost/ |title=Верхнедвинский районный исполнительный комитет, 2020: Промышленность |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201026235321/https://www.verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/promyshlennost/ }}&lt;/ref&gt; Tās centri ir Vjerhņadzvinskā un tuvākajā apkaimē, kā arī Bihosavas agropilsētiņa.

=== Tirdzniecība ===

66% tirdzniecības apjoma nodrošina patērētāju kooperācija (arī [[Padomju Savienība|PSRS]] laikos tā bija lauku galvenā tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja), kurā 2018. gadā ietilpa 86 veikali, 7 autoveikali un 28 ēdinātavas.

=== Transports ===

Rajonu šķērso: dzelzceļš [[Vitebska]] — [[Daugavpils]], kā arī šosejas Vitebska — Latvijas robeža un Kazjani — Šarkauščina — Mjori — Vjerhņadzvinska — Kastrovo (robeža ar Krieviju).

== Kultūra ==

Rajonā ir novadpētniecības muzejs Vjerhņadzvinskā ar filiāli Valincos, 35 bibliotēkas un to filiāles (2018). Iznāk avīze &quot;Dzvinskaja prauda&quot;.

=== Izglītība ===

Rajonā 2020. gadā bija 1 ģimnāzija un 8 vidusskolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/uchrezhdenija_obrazovanija/ |title=Учреждения образования Верхнедвинского района |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201015002815/https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/uchrezhdenija_obrazovanija/ }}&lt;/ref&gt;

=== Ievērojamas vietas ===

* Vjerhņadzvinskas vecā apbūve
* Katoļu baznīcas Sarjā un Rosicā
* Bihosavas dzelzceļa stacija
* Ņitoslavsku pils un parka ansamblis pie Bihosavas
* Abramovas senkapu izrakumi&lt;ref&gt;Шадыра В. І. Абрамава // Археалогія Беларусі: энцыклапедыя / рэдкал.: Т. У. Бялова (гал. рэд.) [і інш.]. — Мн.: Беларус. Энцыклап. імя П. Броўкі, 2009. — Т. 1. А—К. — С. 13—14. — 496 с. — ISBN 978-985-11-0354-2.&lt;/ref&gt;

== Reliģija ==

Rajonā reģistrētas 9 pareizticīgo, 7 katoļu, 3 piecdesmitnieku un viena baptistu draudze. Par tradicionālu kļuvusi pareizticīgo un katoļu garīdznieku piedalīšanās lauksaimniecības svētkos, kā arī dažādu lauksaimniecības un rūpniecības darbinieku oficiālajās svētku dienās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/duh_cena/ |title=Духовность Верхнедвинского района |access-date={{dat|2020|10|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201006004458/https://www.verkhnedvinsk.vitebsk-region.gov.by/ru/duh_cena/ }}&lt;/ref&gt;

== Ievērojami cilvēki ==

* [[Isāks Asknāzijs]] (1856-1902) — mākslinieks
* [[Jans Čerskis]] (1845-1892) — ģeogrāfs
* [[Ivans Jarkovskis]] (1844-1902) — inženieris
* [[Aleksandrs Palmbahs]] (1897-1963) — valodnieks

== Atsauces ==
{{commonscat|Vierchniadzvinsk District|Vjerhņadzvinskas rajons}}
{{atsauces|2}}

==Ārējās saites==
* [http://www.d-p.by/ Avīze «Дзвінская праўда»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100923131026/http://d-p.by/ |date={{dat|2010|09|23||bez}} }}

{{DEFAULTSORT:Vjerhnzadzvinskas rajons}}
[[Kategorija:Vitebskas apgabala rajoni]]</text>
      <sha1>7vrb0ifaqujkho605094otgpzkeyjns</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tibo Kurtuā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>254617</id>
    <revision>
      <id>4485498</id>
      <parentid>4480357</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:44:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485498</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7510" sha1="190xhahz3qfnpjkwpgxmvlb7fz5zz3f" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Tibo Kurtuā
| image = Thibaut Courtois WC2022.jpg
| caption = Tibo Kurtuā 2022. gadā
| fullname = Tibo Nikolass Marks Kortuā
| birth_date = {{Birth date and age|1992|5|11}}
| birth_place = {{vieta|Beļģija|Brē|2s=Brē (Beļģija)}}
| height = 199&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|url=http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/thibaut-courtois-2013-2014-2|title=Player Profile: Thibaut Courtois|publisher=[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]|accessdate=22 August 2013|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140718172736/http://en.clubatleticodemadrid.com/jugadores/thibaut-courtois-2013-2014-2|archivedate={{dat|2014|07|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| position = [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]]
| currentclub = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| clubnumber = 1
| youthyears1 = 1997—1999
| youthclubs1 = {{flaga|Beļģija}} Bilzen V.V.
| youthyears2 = 1999—2009
| youthclubs2 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| years1 = 2009—2011
| clubs1 = {{flaga|Beļģija}} [[K.R.C. Genk|Genk]]
| caps1 = 41
| goals1 = 0
| years2 = 2011—2018
| clubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| caps2 = 126
| goals2 = 0
| years3 = 2011—2014
| clubs3 = {{flaga|Spānija}} {{īre}} [[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]
| caps3 = 111
| goals3 = 0
| clubs4 = {{flaga|Spānija}} [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]
| years4 = 2018—
| goals4 = 0
| caps4 = 193
| nationalyears1 = 2009—2010
| nationalteam1 = {{flaga|Beļģija}} Beļģija U18
| nationalcaps1 = 4
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 2011—
| nationalteam2 = {{fb|Belgium}}
| nationalcaps2 = 102
| nationalgoals2 = 0
| pcupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}}
| ntupdate = {{dat|2025|03|13|SK|bez}}
}}
'''Tibo Nikolā Marks Kurtuā''' ({{val|fr|Thibaut Nicolas Marc Courtois}};&lt;ref&gt;[http://actas.rfef.es/actas/RFEF_CmpActa1?cod_primaria=1000144&amp;CodActa=14518 Acta del Partido celebrado el 28 de agosto de 2011, en Madrid — Atlético Madrid vs Osasuna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200312224258/http://actas.rfef.es/actas/RFEF_CmpActa1?cod_primaria=1000144&amp;CodActa=14518 |date={{dat|2020|03|12||bez}} }}; [[Royal Spanish Football Federation|RFEF]], 28 August 2011 {{es icon}}&lt;/ref&gt; dzimis {{dat|1992|5|11}}) ir beļģu [[futbolists]], spēlē vārtsarga pozīcijā, [[Beļģijas futbola izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2022) viņš pārstāv ''[[La Liga]]'' klubu [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]].

== Karjera ==
Sākumā bijis laukuma spēlētājs, tomēr vēlāk kļuvis par vārtsargu. No 2009. līdz 2011. gadam spēlējis dzimtās Beļģijas ''[[K.R.C. Genk|Genk]]'' klubā, ar ko kļuva arī par valsts čempionu. 2011. gadā kļuva par Anglijas ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' kluba spēlētāju, tomēr klubā neaizvadot nevienu spēli tika izīrēts Spānijas klubam ''[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]''. ''Atlético'' sastāvā kļuva par Spānijas čempionu 2014. gadā, tāpat arī sasniedza [[2014. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2014. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]. 2013. un 2014. gadā ieguva Rikardo Zamoras balvu. 2014. gadā atgriezās ''Chelsea'', šī kluba sastāvā divas reizes uzvarēja [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]].

2018. gadā pievienojās [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Real Madrid]]. 2020. un 2022. gadā uzvarēja ''[[La Liga]]'', kļūstot par Spānijas čempionu. 2020. gadā vēlreiz ieguva Rikardo Zamoras balvu. 2022. gadā šīs komandas sastāvā uzvarēja arī [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] un tika atzīts par [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|finālspēles]] labāko spēlētāju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefachampionsleague/news/0275-15415a46222f-56deb06b7df5-1000--player-of-the-match-thibaut-courtois/ |title=Player of the Match: Thibaut Courtois |date={{dat|2022|5|28|N|bez}}|language=en |accessdate={{dat|2022|5|29||bez}} |website=uefa.com}}&lt;/ref&gt;

Beļģijas izlasē spēlē kopš 2011. gada. Tās sastāvā spēlēja {{futbPK|2014}}. un {{futbPK|2018|l=l}}, kā arī {{futbEU|2016}}. un {{futbEU|2020|l=l}}. 2018. gada Pasaules kausā ar izlasi izcīnīja 3. vietu un tika atzīts par turnīra labāko vārtsargu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fifa.com/worldcup/awards/golden-glove/|title=adidas Golden Glove Award|language=en|publisher=[[FIFA]]|accessdate={{dat|2018|7|21||bez}}|archive-date={{dat|2018|07|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180724081711/https://www.fifa.com/worldcup/awards/golden-glove/}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
'''Genk'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līga]]: 2010—11

'''Atlético Madrid'''

* [[La Liga|Spānijas La Liga]]: 2013—14
* [[Copa del Rey]]: 2012—13
* [[UEFA Eiropas līga]]: 2011—12
* [[UEFA Superkauss]]: 2012

'''Chelsea'''

* [[Anglijas Premjerlīga]]: [[2014.—2015. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2014—15]], [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016—17]]
* [[FA kauss]]: 2017—18
* [[Anglijas Līgas kauss]]: 2014—15

'''Real Madrid'''

* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/01062024-neizbegami_dortmunde_skerde_iespejas_real&lt;/ref&gt;
* Spānijas La Liga: [[2019.—2020. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2019—20]], [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2021—22]]
* [[Spānijas Superkauss]]: 2019—20, 2021—22
* [[UEFA Čempionu līga]]: [[2021.—2022. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2021—22]], [[2023.—2024. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2023—24]]
* [[UEFA Superkauss]]: 2022, 2024
* [[FIFA Klubu Pasaules kauss]]: 2018, 2022&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/citas_ligas/11022023-madrides_real_astonu_vartu_spele_izcina_s&lt;/ref&gt;
* [[FIFA Starpkontinentālais kauss]]: 2024

'''Individuālie sasniegumi'''

* [[Beļģijas futbola Pro līga|Beļģijas Pro līgas]] gada labākais vārtsargs: 2011
* [[La Liga]] sezonas labākais vārtsargs: 2012—13
* Beļģijas gada sportists: 2014
* [[Anglijas Premjerlīga]]s zelta cimds: 2016—17
* [[FIFA]] gada labākais vārtsargs: 2018
* UEFA Čempionu līgas fināla labākais spēlētājs: [[2022. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2022]]

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{Beļģijas futbolists-aizmetnis}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2014}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2018}}
{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2022}}{{Beļģijas futbola izlase - FIFA 2026}}{{DEFAULTSORT:Kurtuā, Tibo}}
[[Kategorija:1992. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Limburgā (Beļģija) dzimušie]]
[[Kategorija:Beļģijas futbolisti]]
[[Kategorija:Beļģijas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Futbola vārtsargi]]
[[Kategorija:KRC Genk spēlētāji]]
[[Kategorija:Chelsea F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Atletico&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Madrides &quot;Real&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:2014. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2016. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2018. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2022. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:UEFA Čempionu līgas uzvarētāji]]</text>
      <sha1>190xhahz3qfnpjkwpgxmvlb7fz5zz3f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Maurju impērija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>257262</id>
    <revision>
      <id>4485390</id>
      <parentid>3941018</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:45:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4485390</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2615" sha1="cvdbkuzbsxt8cmsqrosgwjyk7qhqgz3" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}

'''Maurju impērija''' bija [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] politiski varena impērija senajā Indijā no 322. līdz 185. gadam p.m.ē., ko dibināja [[Čandragupta Maurja]] 322. gadā p.m.ē. Ziedu laikos tā izstiepās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem Indijas štatā [[Asama|Asamā]]. Rietumu robeža bija aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s. Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits impērijā sasniedza 50-60 miljonus.

== Vēsture ==
327. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] ar ɡrieķu karaspēku ielauzās tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]], iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;), bet bija spiests pārtraukt karaɡājienu pie Biasas (Hifasas) upes. Pēc Aleksandra nāves 323. ɡadā p.m.ē. viņa impērijas Pendžābas daļā notika sacelšanās Čandraguptas vadībā, kuru ɡrieķu valodā rakstošie vēsturnieki dēvēja par ''Sandracottos''.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030902205057/http://www.forumromanum.org/literature/justin/trad15.html Junianus. ''Histoires Philippiques Liber'', XV.4.12-13]&lt;/ref&gt; 

321. gadā p.m.ē. Čandragupta kļuva par valdnieku un līdz 316. gadam p.m.ē. Pendžābā cīnījās pret ɡrieķu [[Satraps|satrapiem], pēc tam noslēdza savienību ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I]], kuram 311.-302. gadā p.m.ē. izdevās uzvarēt savus ienaidniekus un atjaunot varu pār [[Seleikīdu impērija]]s austrumu apɡabaliem. Arī Čandraguptam izdevās gandrīz visu Indostānas pussalu apvienot vienā lielvalstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves 297. gadā p.m.ē. par Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Bindusara, bet trešais Maurju dinastijas [[imperators]] bija [[Ašoka]]s, kurš valdīja  no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 232. gadā p.m.ē., par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludinot [[budisms|budismu]], kas piedzīvoja strauju uzplaukumu.
50 gadus pēc viņa nāves sākās impērijas lejupslīde, apmēram 185. gadā p.m.ē. Maurju impērija beidza pastāvēt.

&lt;gallery&gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg|Austrumu [[Satraps|satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png|Nandas impērija ap 325. gadu p.m.ē.
Maurya Empire, c.250 BCE network model v01.png|Maurju impērija ap 250. gadu p.m.ē.
Greco-BactrianKingdomMap.jpg|[[Grieķu Baktrijas valsts]] ap 180. gadu p.m.ē.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Seno laiku lielvalstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maurju impērija| ]]</text>
      <sha1>cvdbkuzbsxt8cmsqrosgwjyk7qhqgz3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485392</id>
      <parentid>4485390</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:45:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485392</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2616" sha1="lpzphk5xez4aqgxbzk78u25hz7zupv1" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}

'''Maurju impērija''' bija [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] politiski varena impērija senajā Indijā no 322. līdz 185. gadam p.m.ē., ko dibināja [[Čandragupta Maurja]] 322. gadā p.m.ē. Ziedu laikos tā izstiepās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem Indijas štatā [[Asama|Asamā]]. Rietumu robeža bija aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s. Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits impērijā sasniedza 50-60 miljonus.

== Vēsture ==
327. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] ar ɡrieķu karaspēku ielauzās tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]], iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;), bet bija spiests pārtraukt karaɡājienu pie Biasas (Hifasas) upes. Pēc Aleksandra nāves 323. ɡadā p.m.ē. viņa impērijas Pendžābas daļā notika sacelšanās Čandraguptas vadībā, kuru ɡrieķu valodā rakstošie vēsturnieki dēvēja par ''Sandracottos''.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030902205057/http://www.forumromanum.org/literature/justin/trad15.html Junianus. ''Histoires Philippiques Liber'', XV.4.12-13]&lt;/ref&gt; 

321. gadā p.m.ē. Čandragupta kļuva par valdnieku un līdz 316. gadam p.m.ē. Pendžābā cīnījās pret ɡrieķu [[Satraps|satrapiem]], pēc tam noslēdza savienību ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I]], kuram 311.-302. gadā p.m.ē. izdevās uzvarēt savus ienaidniekus un atjaunot varu pār [[Seleikīdu impērija]]s austrumu apɡabaliem. Arī Čandraguptam izdevās gandrīz visu Indostānas pussalu apvienot vienā lielvalstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves 297. gadā p.m.ē. par Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Bindusara, bet trešais Maurju dinastijas [[imperators]] bija [[Ašoka]]s, kurš valdīja  no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 232. gadā p.m.ē., par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludinot [[budisms|budismu]], kas piedzīvoja strauju uzplaukumu.
50 gadus pēc viņa nāves sākās impērijas lejupslīde, apmēram 185. gadā p.m.ē. Maurju impērija beidza pastāvēt.

&lt;gallery&gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg|Austrumu [[Satraps|satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png|Nandas impērija ap 325. gadu p.m.ē.
Maurya Empire, c.250 BCE network model v01.png|Maurju impērija ap 250. gadu p.m.ē.
Greco-BactrianKingdomMap.jpg|[[Grieķu Baktrijas valsts]] ap 180. gadu p.m.ē.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Seno laiku lielvalstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maurju impērija| ]]</text>
      <sha1>lpzphk5xez4aqgxbzk78u25hz7zupv1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485395</id>
      <parentid>4485392</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:47:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485395</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2635" sha1="ildc8xw4k1ouuusibimmili32l9fva8" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}

'''Maurju impērija''' bija [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] politiski varena impērija senajā Indijā no 322. līdz 185. gadam p.m.ē., ko dibināja [[Čandragupta Maurja]] 322. gadā p.m.ē. Ziedu laikos tā izstiepās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem Indijas štatā [[Asama|Asamā]]. Rietumu robeža bija aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s. Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits impērijā sasniedza 50-60 miljonus.

== Vēsture ==
327. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] ar ɡrieķu karaspēku ielauzās tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]], iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;), bet bija spiests pārtraukt karaɡājienu pie Biasas (Hifasas) upes. Pēc Aleksandra nāves 323. ɡadā p.m.ē. viņa impērijas Pendžābas daļā notika sacelšanās Čandraguptas vadībā, kuru ɡrieķu valodā rakstošie vēsturnieki dēvēja par ''Sandracottos''.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030902205057/http://www.forumromanum.org/literature/justin/trad15.html Junianus. ''Histoires Philippiques Liber'', XV.4.12-13]&lt;/ref&gt; 

321. gadā p.m.ē. Čandragupta kļuva par valdnieku un līdz 316. gadam p.m.ē. Pendžābā cīnījās pret ɡrieķu [[Satraps|satrapiem]], pēc tam noslēdza savienību ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I]], kuram 311.-302. gadā p.m.ē. izdevās uzvarēt savus ienaidniekus un atjaunot varu pār [[Seleikīdu impērija]]s austrumu apɡabaliem. Arī Čandraguptam izdevās gandrīz visu Indostānas pussalu apvienot vienā lielvalstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves 297. gadā p.m.ē. par Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Bindusara, bet trešais Maurju dinastijas [[imperators]] bija [[Ašoka]]s, kurš valdīja  no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 232. gadā p.m.ē., par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludinot [[budisms|budismu]], kas piedzīvoja strauju uzplaukumu.
50 gadus pēc viņa nāves sākās impērijas lejupslīde, apmēram 185. gadā p.m.ē. Maurju impērija beidza pastāvēt.

&lt;gallery&gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg|Austrumu [[Satraps|satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png|Nandas impērija ap 325. gadu p.m.ē.
Maurya Empire, c.250 BCE network model v01.png|Maurju impērija [[Ašoka]]s laikā ap 250. gadu p.m.ē.
Greco-BactrianKingdomMap.jpg|[[Grieķu Baktrijas valsts]] ap 180. gadu p.m.ē.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Seno laiku lielvalstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maurju impērija| ]]</text>
      <sha1>ildc8xw4k1ouuusibimmili32l9fva8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485398</id>
      <parentid>4485395</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:48:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485398</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2634" sha1="773bhch7k5woxm0houcm8rg0o8igefo" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}

'''Maurju impērija''' bija [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] politiski varena impērija senajā Indijā no 322. līdz 185. gadam p.m.ē., ko dibināja [[Čandragupta Maurja]] 322. gadā p.m.ē. Ziedu laikos tā izstiepās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem Indijas štatā [[Asama|Asamā]]. Rietumu robeža bija aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s. Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits impērijā sasniedza 50-60 miljonus.

== Vēsture ==
327. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] ar ɡrieķu karaspēku ielauzās tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]], iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;), bet bija spiests pārtraukt karaɡājienu pie Biasas (Hifasas) upes. Pēc Aleksandra nāves 323. ɡadā p.m.ē. viņa impērijas Pendžābas daļā notika sacelšanās Čandraguptas vadībā, kuru ɡrieķu valodā rakstošie vēsturnieki dēvēja par ''Sandracottos''.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030902205057/http://www.forumromanum.org/literature/justin/trad15.html Junianus. ''Histoires Philippiques Liber'', XV.4.12-13]&lt;/ref&gt; 

321. gadā p.m.ē. Čandragupta kļuva par valdnieku un līdz 316. gadam p.m.ē. Pendžābā cīnījās pret ɡrieķu [[Satraps|satrapiem]], pēc tam noslēdza savienību ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I]], kuram 311.-302. gadā p.m.ē. izdevās uzvarēt savus ienaidniekus un atjaunot varu pār [[Seleikīdu impērija]]s austrumu apɡabaliem. Arī Čandraguptam izdevās gandrīz visu Indostānas pussalu apvienot vienā lielvalstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves 297. gadā p.m.ē. par Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Bindusara, bet trešais Maurju dinastijas [[imperators]] bija [[Ašoka]], kurš valdīja  no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 232. gadā p.m.ē., par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludinot [[budisms|budismu]], kas piedzīvoja strauju uzplaukumu.
50 gadus pēc viņa nāves sākās impērijas lejupslīde, apmēram 185. gadā p.m.ē. Maurju impērija beidza pastāvēt.

&lt;gallery&gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg|Austrumu [[Satraps|satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png|Nandas impērija ap 325. gadu p.m.ē.
Maurya Empire, c.250 BCE network model v01.png|Maurju impērija [[Ašoka]]s laikā ap 250. gadu p.m.ē.
Greco-BactrianKingdomMap.jpg|[[Grieķu Baktrijas valsts]] ap 180. gadu p.m.ē.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Seno laiku lielvalstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maurju impērija| ]]</text>
      <sha1>773bhch7k5woxm0houcm8rg0o8igefo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485415</id>
      <parentid>4485398</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:58:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4485415</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2571" sha1="gcxlzbz0elv879hfb6vwjo37r1uszui" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}

'''Maurju impērija''' bija varena [[senā Indija|Senās Indijas]] impērija, ko dibināja [[Čandragupta Maurja]] 322. gadā p.m.ē. Ziedu laikos tā izstiepās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem Indijas štatā [[Asama|Asamā]]. Rietumu robeža bija aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s. Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits impērijā sasniedza 50-60 miljonus.

== Vēsture ==
327. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] ar ɡrieķu karaspēku ielauzās tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]], iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;), bet bija spiests pārtraukt karaɡājienu pie Biasas (Hifasas) upes. Pēc Aleksandra nāves 323. ɡadā p.m.ē. viņa impērijas Pendžābas daļā notika sacelšanās Čandraguptas vadībā, kuru ɡrieķu valodā rakstošie vēsturnieki dēvēja par ''Sandracottos''.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030902205057/http://www.forumromanum.org/literature/justin/trad15.html Junianus. ''Histoires Philippiques Liber'', XV.4.12-13]&lt;/ref&gt; 

321. gadā p.m.ē. Čandragupta kļuva par valdnieku un līdz 316. gadam p.m.ē. Pendžābā cīnījās pret ɡrieķu [[Satraps|satrapiem]], pēc tam noslēdza savienību ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I]], kuram 311.-302. gadā p.m.ē. izdevās uzvarēt savus ienaidniekus un atjaunot varu pār [[Seleikīdu impērija]]s austrumu apɡabaliem. Arī Čandraguptam izdevās gandrīz visu Indostānas pussalu apvienot vienā lielvalstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves 297. gadā p.m.ē. par Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Bindusara, bet trešais Maurju dinastijas [[imperators]] bija [[Ašoka]], kurš valdīja  no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 232. gadā p.m.ē., par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludinot [[budisms|budismu]], kas piedzīvoja strauju uzplaukumu.
50 gadus pēc viņa nāves sākās impērijas lejupslīde, apmēram 185. gadā p.m.ē. Maurju impērija beidza pastāvēt.

&lt;gallery&gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg|Austrumu [[Satraps|satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png|Nandas impērija ap 325. gadu p.m.ē.
Maurya Empire, c.250 BCE network model v01.png|Maurju impērija [[Ašoka]]s laikā ap 250. gadu p.m.ē.
Greco-BactrianKingdomMap.jpg|[[Grieķu Baktrijas valsts]] ap 180. gadu p.m.ē.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Seno laiku lielvalstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maurju impērija| ]]</text>
      <sha1>gcxlzbz0elv879hfb6vwjo37r1uszui</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485436</id>
      <parentid>4485415</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:16:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485436</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2738" sha1="kwqvro4w65y1hr1q4ui1kftf7qfclbo" xml:space="preserve">{{Indijas vēsture}}

'''Maurju impērija''' bija varena [[senā Indija|Senās Indijas]] impērija, ko dibināja [[Čandragupta Maurja]] 322. gadā p.m.ē. Ziedu laikos tā izstiepās uz ziemeļiem gar [[Himalaji|Himalaju]] dabīgajām robežām un uz austrumiem Indijas štatā [[Asama|Asamā]]. Rietumu robeža bija aiz mūsdienu [[Pakistāna]]s. Tiek uzskatīts, ka iedzīvotāju skaits impērijā sasniedza 50-60 miljonus.

== Vēsture ==
327. gadā p.m.ē. [[Aleksandrs Lielais]] ar ɡrieķu karaspēku ielauzās tagadējā [[Pakistāna|Pakistānā]], iekaroja [[Pendžāba|Pendžābu]] (&quot;Piecupi&quot;), bet bija spiests pārtraukt karaɡājienu pie Biasas (Hifasas) upes. Pēc Aleksandra nāves 323. ɡadā p.m.ē. viņa impērijas Pendžābas daļā notika sacelšanās Čandraguptas vadībā, kuru ɡrieķu valodā rakstošie vēsturnieki dēvēja par ''Sandracottos''.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20030902205057/http://www.forumromanum.org/literature/justin/trad15.html Junianus. ''Histoires Philippiques Liber'', XV.4.12-13]&lt;/ref&gt; 

321. gadā p.m.ē. Čandragupta kļuva par valdnieku un līdz 316. gadam p.m.ē. Pendžābā cīnījās pret ɡrieķu [[Satraps|satrapiem]], pēc tam noslēdza savienību ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I]], kuram 311.-302. gadā p.m.ē. izdevās uzvarēt savus ienaidniekus un atjaunot varu pār [[Seleikīdu impērija]]s austrumu apɡabaliem. Arī Čandraguptam izdevās gandrīz visu Indostānas pussalu apvienot vienā lielvalstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves 297. gadā p.m.ē. par Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls Bindusara, bet trešais Maurju dinastijas [[imperators]] bija [[Ašoka]], kurš valdīja  no [[269. gads p.m.ē.|269]]. gada p.m.ē. līdz savai nāvei 232. gadā p.m.ē., par savas impērijas oficiālo reliģiju pasludinot [[budisms|budismu]], kas piedzīvoja strauju uzplaukumu.
50 gadus pēc viņa nāves sākās impērijas lejupslīde, ap 180. gadu p.m.ē. [[Grieķu Baktrijas valsts]] ķēniņš Demetrijs ieņēma Maurju impērijas rietumu daļu ([[Inda]]s baseinu) un viņa pēcnācējs ķēniņš Menandrs nodibināja [[Indo-grieķu valsts|Indo-grieķu valsti]].

&lt;gallery&gt;
EasternSatrapsAfterAlexander.jpg|Austrumu [[Satraps|satrapijas], kas turpināja pastāvēt līdz 330. gadam p.m.ē.
Nanda Empire, c.325 BCE.png|Nandas impērija ap 325. gadu p.m.ē.
Maurya Empire, c.250 BCE network model v01.png|Maurju impērija [[Ašoka]]s laikā ap 250. gadu p.m.ē.
Greco-BactrianKingdomMap.jpg|[[Grieķu Baktrijas valsts]] ap 180. gadu p.m.ē.
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Seno laiku lielvalstis}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maurju impērija| ]]</text>
      <sha1>kwqvro4w65y1hr1q4ui1kftf7qfclbo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>GOST</title>
    <ns>0</ns>
    <id>266275</id>
    <revision>
      <id>4485738</id>
      <parentid>4237529</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4485738</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6283" sha1="tw6fdtn5t4u4nboitlmbs3jr85v9gx2" xml:space="preserve">'''GOST''' ({{val-ru|ГОСТ — государственный стандарт}} (valsts standarts)) jeb '''VVST''' (Vissavienības valsts standarts) ir galvenā standartu kategorija [[Krievijas Federācija|Krievijā]] un [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība]]s valstīs. Standartu var izstrādāt gan materiāliem objektiem (produktiem, etaloniem, vielu paraugiem), gan normām, noteikumiem un prasībām dažādās jomās.

Pašlaik valsts standarti GOST ir normatīvie akti. Tos izstrādā dažādas organizācijas, kas specializējas noteiktās jomās. Tā kā GOST ir starpvalstu standarts, to apstiprina [[Standartizācijas, metroloģijas un sertifikācijas starpvalstu padome]].

Kopš Krievijā ir stājies spēkā 2002. gada 27. decembrī pieņemtais federālais likums Nr. 184 &quot;Par tehnisko regulējumu&quot;, valsts standarti vairs nav obligāti, jo tika nošķirti jēdzieni &quot;standarts&quot; un &quot;[[tehniskais reglaments]]&quot;. Pašlaik valsts standartu ievērošana ir brīvprātīga, izņemot tās sadaļas, kas tieši attiecas uz dzīvības, veselības, īpašuma vai vides aizsardzību, patērētājus maldinošu darbību novēršanu un energoefektivitātes nodrošināšanu.

Tagad notiek pakāpeniska valsts standartu aizstāšana ar tehniskajiem reglamentiem, kas regulē katru produkcijas vai darbības veidu.

== Rašanās vēsture ==
Padomju Savienībā bija spēkā kopīga valsts standartu sistēma GOST. Pirmais vissavienības standarts kviešiem tika apstiprināts 1926. gadā. GOST standartu kategorija tika ieviesta 1940. gadā.

Valsts standarti GOST bija obligāti izpildāmi noteikumi ar likuma spēku. Līdz 1996. gadam likuma spēks bija visiem Krievijas valsts standartiem — tie bija normatīvi tiesiskie akti. Kopš 1996. gada GOST R sistēma vairs nav obligāta. 2002. gadā Krievijā tika pieņemts federālais likums &quot;Par tehnisko regulējumu&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://pravo.gov.ru/proxy/ips/?docbody=&amp;nd=102079296|title=О согласительной комиссии по Федеральному закону &quot;О внесении изменения и дополнений в Федеральный закон &quot;О международных договорах Российской Федерации&quot;|website=pravo.gov.ru}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar šo dokumentu tiek nošķirti valsts standarti un [[tehniskie reglamenti]], tādējādi [[sertifikācija]] GOST R sistēmā ir kļuvusi brīvprātīga. Izņēmumi ir minēti valdības lēmumā Nr. 982,&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://rg.ru/2010/02/19/sertifikacia-dok.html|title=Постановление об утверждении единого перечня продукции, подлежащей обязательной сертификации, и единого перечня продукции, подтверждение соответствия которой осуществляется в форме принятия декларации о соответствии|website=Российская газета}}&lt;/ref&gt; kas ir pieņemts 2009. gadā.

== Valsts standartu GOST klasifikācija ==
Pašlaik valsts standartu GOST klasifikācijai NVS pirmām kārtām tiek izmantots &quot;[[Valsts standartu klasifikators]]&quot;&lt;ref&gt;Классификатор государственных стандартов СССР. — М: Издательство стандартов, 1978.&lt;/ref&gt;. Šī sistēma tiek atspoguļota ar trīs vai četru līmeņu burtciparu kodiem. Pirmais līmenis sastāv no 19 krievu alfabēta lielajiem burtiem, bet otrais un trešais līmenis — no cipariem. Dažos gadījumos aiz punkta tiek pievienots ceturtais līmenis. Šādā kodā ir iekļauts standarta numurs, tā apstiprināšanas gads (atdalīts ar defisi), kā arī informācija par produkcijas saimes kodu un konkrētās preces numuru saimē.

Vēl kopš [[2000.]] gada Krievijā ir ieviests [[Viskrievijas standartu klasifikators]], kas ir sastādīts, pamatojoties uz ISO starptautisko standartu klasifikatoru. To ir izstrādājis Viskrievijas kvalitātes un standartizācijas terminoloģijas, informācijas un klasifikācijas zinātniskās pētniecības institūts.&lt;ref&gt;Постановление Госстандарта России от 17 мая 2000 года № 138-ст&lt;/ref&gt;

Viskrievijas standartu klasifikators ir hierarhiska trīspakāpju klasifikācija, kurā tiek izmantots koda ciparu alfabēts. Tā struktūra ir šāda: ХХ.YYY.ZZ.

XX apzīmē preces sadaļu, YYY — grupu, ZZ — apakšgrupu.

== Standartu publicēšana ==
Saskaņā ar Krievijas Federācijas valdības lēmumu Nr. 966, kas pieņemts 2007. gada 29. decembrī, ir noteikta vienota tehniskā regulējuma informācijas sistēma. Valsts standarti tiek publicēti &quot;[[Rosstandart]]&quot; tīmekļa vietnēs.

Turklāt Valsts pakalpojumu tīmekļa vietnē ir pieejama iespēja saņemt informāciju par valsts standartiem GOST par maksu (135 rubļiem).

== GOST sertifikācija ==
Valsts standartu sistēmai tāpat kā jebkurai citai standartu sistēmai ir sava [[sertifikācija]]s sistēma, kas ir radusies jau Padomju Savienības laikā un joprojām tiek izmantota NVS valstīs. [[Eirāzijas Ekonomiskās kopienas Muitas savienība|Muitas savienības]] valstīs tā pakāpeniski tiek aizstāta ar tehnisko reglamentu sistēmu, taču to izstrāde notiek lēni, tāpēc GOST sertifikācijas sistēma tiek izmantota samērā aktīvi. Sertifikācijas noteikumi GOST sistēmā ir apstiprināti ar valdības lēmumu Nr. 982, kas tika pieņemts 2009. gadā. Lēmumā ir ietverts obligātai sertifikācijai pakļauto preču saraksts. Pārējām precēm [[Atbilstības sertifikāts|atbilstības sertifikātu]] noteiktam standartam var iegūt brīvprātīgi.

Sertifikāciju GOST sistēmā ir tiesīgi veikt īpaši sertifikācijas centri, kas ir saņēmuši &quot;Rosstandart&quot; akreditāciju.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Saites ==
* [http://rostestlatvia.com/ru/gost/ GOST]
* [http://www.gost.ru/ Tehniskās regulēšanas un metroloģijas federālās aģentūras tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200610092147/https://www.gost.ru/portal/gost |date={{dat|2020|06|10||bez}} }}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas PSRS]]
[[Kategorija:Padomju Savienība]]
[[Kategorija:NVS]]</text>
      <sha1>tw6fdtn5t4u4nboitlmbs3jr85v9gx2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Allidiostomatinae</title>
    <ns>0</ns>
    <id>268326</id>
    <revision>
      <id>4485771</id>
      <parentid>2904901</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:45:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485771</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3015" sha1="gnxt4ufbzo9byjpyrpdjveqikiyz7kb" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{BioTakso infokaste
|        attēls = 
| att_nosaukums = 
|        valsts = Animalia
|     valsts_lv = Dzīvnieki
|          tips = Arthropoda
|       tips_lv = Posmkāji
|         klase = Insecta
|      klase_lv = Kukaiņi
|    apakšklase = Pterygota
| apakšklase_lv = Spārneņi
|         kārta = Coleoptera
|      kārta_lv = Vaboles
|    apakškārta = Polyphaga
| apakškārta_lv = Visēdājas vaboles
|    virsdzimta = Scarabaeoidea
| virsdzimta_lv = 
|        dzimta = Scarabaeidae
|     dzimta_lv = Skarabeju dzimta
|   apakšdzimta = Allidiostomatinae
|apakšdzimta_lv = 
|         ģints = 
|      ģints_lv = 
|          suga = 
|       suga_lv = 
|      binomial = Allidiostomatinae &lt;small&gt;Arrow, 1940&lt;/small&gt;
|    iedalījums =
* ģints: ''[[Allidiostoma]]'' Arrow, 1940
* ģints: ''[[Parallidiostoma]]'' Ocampo &amp; Colby, 2009
|   kategorijas = nē
}}
'''''Allidiostomatinae''''' ir vaboļu apakšdzimta no [[skarabeju dzimta]]s. Tai pieder 10 sugas no 2 ģintīm. Vaboles sastopamas Dienvidamerikā.&lt;ref name=&quot;OcampoColby2009&quot;/&gt;

== Pieaugušu vaboļu apraksts ==
Ķermenis ir iegareni ovāls. Labrums un mandibulas parādās aiz klipeusa galotnes. Antenas sastāv no 10 segmentiem, to vālītes sastāv no 3 pūkainiem segmentiem. Priekšējās koksas (kukaiņu gūžas) gareniskas. Skutellums kails. Metasternums garāks par [[vēders|vēdera]] sternītiem.&lt;ref name=&quot;JamesonOcampo2005&quot;/&gt;

== Ekoloģijas un izplatība ==
''Allidiostoma'' ģints sugas sastopamas tādās [[Dienvidamerika]]s valstīs kā [[Argentīna]], [[Čīle]] un [[Peru]]. ''Parallidiostoma tricornum'' suga ir aprakstīta [[2009. gads|2009. gadā]] Peru.&lt;ref name=&quot;OcampoColby2009&quot;/&gt;

== Klasifikācija ==
* ģints: ''Allidiostoma'' Arrow, 1940
:* suga: ''[[Allidiostoma bosqui]]'' Gutiérrez, 1946
:* suga: ''[[Allidiostoma halffteri]]'' Martinez, 1955
:* suga: ''[[Allidiostoma hirtum]]'' Ohaus, 1910
:* suga: ''[[Allidiostoma landbecki]]'' (R. A. Philippi, 1873)
:* suga: ''[[Allidiostoma monrosmuntanolae]]'' Martinez, 1947
:* suga: ''[[Allidiostoma porteri]]'' (Ruiz, 1924)
:* suga: ''[[Allidiostoma rufum]]'' (Arrow, 1904)
:* suga: ''[[Allidiostoma simplicifrons]]'' (Fairmaire, 1885)
:* suga: ''[[Allidiostoma strobeli]]'' (Steinheil, 1872)
* ģints: ''Parallidiostoma'' Ocampo &amp; Colby, 2009
*: suga: ''[[Parallidiostoma tricornum]]'' Ocampo &amp; Colby, 2009

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;OcampoColby2009&quot;&gt;Federico C. Ocampo &amp; Julia Colby (2009). ''Parallidiostoma tricornum Ocampo and Colby, a new genus and species of Allidiostomatinae from Peru (Coleoptera: Scarabaeidae)''. Zootaxa 2287: 64–68. ISSN 1175-5326&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;JamesonOcampo2005&quot;&gt;Mary Liz Jameson &amp; Federico C. Ocampo (2005). ''[http://museum.unl.edu/research/entomology/Guide/Scarabaeoidea/Scarabaeidae/Allidiostomatinae/Allidiostomatinae-Overview/AllidiostomatinaeO.html Allidiostomatinae]''. Generic Guide to New World Scarab Beetles&lt;/ref&gt;
}}


{{bioloģija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Skarabeju dzimta]]</text>
      <sha1>gnxt4ufbzo9byjpyrpdjveqikiyz7kb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Frīdrihs Amelungs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>283028</id>
    <revision>
      <id>4485500</id>
      <parentid>3917583</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:00:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485500</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7258" sha1="slzgun0wypp9cf6sybkdg9uyxhrsl85" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Frīdrihs Amelungs
|     vārds_orig = ''Friedrich Amelung''
|         attēls = F L Amelung.jpg
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1842
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 11
|       dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Tērbata|td=Igaunija}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1909
|      m_mēnesis = 3
|        m_diena = 8
|        m_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Rīga|td=Latvija}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = 
|       ienākumi = 
|  darbības_gadi = 
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|     alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] 
|       paraksts = 
|  paraksts_plat = 
|       piezīmes = 
|    kategorijas = 
|    citas daļas = 
}}
'''Frīdrihs Amelungs''' ({{val|de|Friedrich Ludwig Balthasar Amelung}}; dzimis {{dat|1842|03|11}} (v. s.) [[Tērbata|Tērbatā]], miris {{dat|1909|03|08}} (v. s.) [[Rīga|Rīgā]]) bija vācbaltu vēsturnieks, rūpnieks un šahists.&lt;ref&gt;Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, XX.lpp., 16. lpp. {{ISBN|5-85 270-005-3}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1842. gadā Tērbatā. 12 gadu vecumā viņš iemācījies spēlēt šahu un 1860. gadā sekmīgi spēlēja [[Rīga|Rīgā]], [[Tartu|Tērbatā]], [[Tallina|Rēvelē]] un [[Pēterburga|Pēterburgā]]. 1862. gadā vasarā F. Amelungs, būdams [[Tērbatas Universitāte]]s students, devās braucienā uz Vāciju. Tur ticies ar spēcīgo vācu šahistu [[Filips Hiršfelds|F. Hiršfeldu]] un divas partijas uzvarējis, divas zaudējis. Saņēmis ieteikuma vēstules, viņš devies uz [[Berlīne|Berlīni]], kur sekmīgi cīnījies ar [[Gustavs Neimanis|G. Neimani]], O. Holdheimu, [[Ādolfs Andersens|Ā. Andersenu]] un [[Emīls Šallops|E. Šalloppu]]. Šo ceļojumu viņš uzskatīja par sekmīgāko posmu sava šahista karjerā. Amelungs līdz 1864. gadam studējis Tērbatas Universitātē, bet pēc tam dzīvojis Katarinā (Tērbatas apkaimē) mantojuma ceļā iegūtajā spoguļrūpnīcā. Šai laikā Amelungam visai reti bija izdevība pievērsties šaha spēlei. 1869. gadā viņš Pēterburgā spēlēja ar I. Šumovu. Pēc tam Maskavā sastapās ar kņazu [[Sergejs Urusovs|S. Urusovu]] un vēl vairākiem Maskavas šahistiem. 1877. gadā Amelung Pēterburgā izspēlēja mačus ar [[Andrejs Ašarins|A. Ašarinu]] un [[Emanuels Šiferss|E. Šifersu]], uzvarēdams pirmo, bet zaudēdams otrajam. Tērbatas laikrakstā ''Dörptsche Zeitung'' Amelungs publicēja savus ziņojumus ''Dorpater Schachberichte'' (&quot;Tērbatas šaha ziņas&quot;), kas sekmēja turienes šaha dzīvi. No 1879. gada līdz 1885. gadam viņš dzīvoja Rēvelē un aktīvi piedalījās tās šaha dzīvē.

Viņš turpināja savus pārskatus ar virsrakstu ''Revaler Schachberichte'', publicējot tos turienes laikrakstā &quot;Revaler Beobachter&quot;. No 1882. — 1885. gadam viņš vadīja [[Hermanis Klemencs|H. Klemenca]] 1881. gadā šai laikrakstā dibināto šaha nodaļu. Uzturoties Rēvelē 1883. gadā iznāca viņa brošūra ''30 Revaler Schachpartie'' (&quot;30 Rēveles šaha partijas&quot;). 1885. gadā Amelungs atgriezās Katarinā. Šeit viņš apkopoja visu, kas attiecās uz Baltijas šaha vēsturi un no 1889. gada līdz 1901. gadam publicēja almanahu ''Baltische Schachblätter'' astoņās burtnīcās. 1892. gadā savas spoguļrūpnīcas 100 gadu pastāvēšanas jubilejā Amelungs organizēja šaha partijas dzīvo uzvedumu, kurā tika izspēlēta viņa kādreiz uzvarēta partija pret S. Urusovu. Pēc [[Andrejs Ašarins|A. Ašarina]] nāves no 1896. gada decembra viņš bija laikraksta ''Düna Zeitung'' šaha nodaļas redaktors. Amelung bija viens no [[Baltijas Šaha savienība]]s dibinātājiem un no 1898. gada līdz 1901. gadam pirmais tās sekretārs. 1902. gadā Amelungs pārcēlās uz dzīvi Rīgā un nodevās savām literārām un vēsturiskām interesēm.&lt;ref&gt;&quot;Baltijas šaha slavas dibinātājs&quot; — [[Šaha Māksla]] :Latvijas Šaha savienības oficiāls orgāns [žurnāls]. Rīga: Seglenieks, Nr.46, 92. lpp., 1937-1939.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Friedrich Amelung. Von Paul Kerkovius. — &quot;Baltische Schachblätter&quot;. Herausgegeben von [[Karl Behting]] und [[Paul Kerkovius]]. Heft 11, S. 3, Riga, 1908 {{de ikona}}&lt;/ref&gt;

== Etīdes ==
{| style=&quot;border:none; background:transparent;&quot;
| style=&quot;vertical-align:top; border:none; padding:0 60px 0 0;&quot; |
{{Šaha diagramma
| fen =8/8/B7/8/8/8/1Rp5/K2k4 w - - 0 1
| align = none
| clear = none
| header = '''F. Amelungs'''&lt;br /&gt;''Rigasche Rundschau, 1907''
| footer = {{center|'''Uzvara'''&lt;br /&gt;'''1. Le2+ Kd2 2. Ka2 Kc3 3. Tb3+ Kd2 4. Td3+ Kxe2 5. Tc3 Kd2 6. Kb2 1:0.''' }}
| numbers = both
| letters = both
}}

| style=&quot;vertical-align:top; border:none; padding:0 60px;&quot; |
{{Šaha diagramma
| fen =8/6p1/8/7P/7p/8/k3K1R1/4b2r w - - 0 1
| align = none
| clear = none
| header = '''F. Amelungs'''&lt;br /&gt;''Deutsches Wochenschach, 1896''
| footer = {{center|'''Neizšķirts'''&lt;br /&gt;'''1. h6 ! gxh6 2. Kf3+ Kb1 3. Tb2+ ! Kxb2 4. Kg2 1/2-1/2''' }}
| numbers = both
| letters = both
}}

| style=&quot;vertical-align:top; border:none; padding:0 0 0 20px;&quot; |
{{Šaha diagramma
| fen =K1Bk4/P1p5/p7/P1P5/2P4p/8/1B2r2P/1r6 w - - 0 1
| align = none
| clear = none
| header = '''F. Amelungs'''&lt;br /&gt;''Düna Zeitung, 1905''
| footer = {{center|'''Uzvara'''&lt;br /&gt;'''1. Kb7 ! Texb2+ 2. Kc6 Tb8 3. Lb7!! R1xb7''' (3... T8xb7 4. a8D+ Tb8 5. Dxa6) '''4. a8D ! Txa8 5. Kxb7 Tc8 6. c6 ! h3 7. c5 1-0''' }}
| numbers = both
| letters = both
}}
|}

== Publikācijas ==
* ''Baltische Culturstudien aus den vier Jahrhunderten der Ordenszeit (1184-1561)'', Dorpat 1884
* ''Baltischer kulturhistorischer Bilder-Atlas'', Dorpat 1886-1887
* ''Baltische Schachblätter'', 8 Hefte (1889-1891; 1893; 1898; 1900-1901)
* „Das Endspiel von Thurm gegen Springer“, [[Deutsche Schachzeitung]], 1900 (55), S. 1-5, 37-41, 101-105, 134-138, 198-202, 261-266.
* „Das Endspiel von Thurm und Springer gegen die Dame“, in: [[Deutsche Schachzeitung]], 1901 (56), S. 193-197, 225-229.
* „Die Endspiele mit Qualitätsvortheil, insbesondere das Endspiel von Thurm und Läufer gegen Läufer und Springer“, Deutsche Schachzeitung, 1902 (57), S. 265-268, 297-300, 330-332.
* „Zum Endspiel der Dame gegen Läufer und Springer“, ''Deutsches Wochenschach'', 1903, S. 384

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.chessgames.com/perl/chessplayer?pid=16032 F. Amelunga šaha partijas]
* [http://pdb.dieschwalbe.de/search.jsp?expression=A=%27Amelung%27%20and%20FIRSTNAME=%27_Friedrich%27 F. Amelunga šaha kompozīcijas]

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Amelungs, Frīdrihs}}
[[Kategorija:1842. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1909. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Vācbaltieši]]
[[Kategorija:Igaunijas vēsturnieki]]
[[Kategorija:Tērbatas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:Latvijas šahisti]]
[[Kategorija:Igaunijas šahisti]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]
[[Kategorija:Jegevas apriņķī dzimušie]]
[[Kategorija:Vidzemes (Rīgas) guberņas cilvēki]]</text>
      <sha1>slzgun0wypp9cf6sybkdg9uyxhrsl85</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Seleiks I Nikators</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286099</id>
    <revision>
      <id>4485372</id>
      <parentid>4484823</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:00:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesɡājums */</comment>
      <origin>4485372</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7082" sha1="ifaq50dkcgrjr9cva30ll6hs1ob1ixm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               = Seleiks Nikators
| vārds_orģ           = {{gree|Σέλευκος Α΄ Νικάτωρ}}
| attēls              = Seleuco I Nicatore.JPG
| mazs_att            =
| apraksts            = Seleika Nikatora statujas romiešu kopija no Herkulānas pilsētas
| amats               = Babilonijas satraps, [[Seleikīdu impērija]]s valdnieks
| term_sākums         = 306. gads p.m.ē.
| term_beigas         = 281. gads p.m.ē.
| viceprezidents      =
| vicepremjers        =
| vietnieks           =
| prezidents          =
| premjers            =
| priekštecis         = 
| pēctecis            = [[Antiohs I Soters]]
| dzim_dati           = 358. gadā p.m.ē.
| dzim_vieta          = [[Senā Maķedonija|Maķedonija]]
| mir_dati            = 281. gadā p.m.ē. 
| mir_vieta           = [[Trāķija]]
| tautība             =
| partija             =
| dzīvesb             = [[Apama|Sogdianas Apama]]&lt;br /&gt;[[Sīrijas Stratonīke]]
| profesija           =
| alma_mater          =
| reliģija            = [[pagānisms]]
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Seleiks I Nikators''' ({{val|grc|Σέλευκος Α΄ Νικάτωρ}}; dzimis ap 358. gadu p.m.ē., miris 281. gadā p.m.ē.) bija viens no ietekmīgākajiem ģenerāļiem [[Senā Maķedonija|Maķedonija]]s [[Aleksandrs Lielais|Aleksandra Lielā]] karaspēkā, kas pēc viņa nāves kļuva par Aleksandra iekarotās [[Babilonija]]s valdnieku. Vēlāk iekarojumus paplašināja un cīņās ar citiem bijušajiem Aleksandra karaspēka ģenerāļiem izveidoja plašu valsti Āzijā un Tuvajos Austrumos - [[Seleikīdu impērija|Seleikīdu impēriju]].

== Dzīvesɡājums ==
Dzimis dižciltīga maķedonieša Antioha ģimenē. Pusaudža gados Seleiks kļuva par vienu no Maķedonijas valdnieka [[Filips II (Maķedonija)|Filipa II]] pāžiem, tādējādi garantējot viņam turpmāko dzīvi valdnieka galmā un sekojošu dienestu armijā.
334. gada pavasarī Seleiks piebiedrojās Maķedonijas Aleksandra karagājienam Āzijā. Karagājiena laikā pakāpeniski ieguva aizvien lielāku slavu un ietekmi. Indijas kampaņas sākumā 327. gadā Seleiks jau komandēja elites kājnieku vienību.
Karagājiena laikā sastapa savu nākamo sievu, [[Persija|persiešu]] princesi Apamu, kura devās viņam līdzi kā mīļākā. Oficiāli, greznā ceremonijā, salaulājās tikai pēc karagājiena noslēguma 324. gadā [[Sūzas|Sūzās]].

Pēc Maķedonijas Aleksandra nāves [[Babilona|Babilonā]] 323. gadā par viņa milzīgās valsts reģentu kļuva viens no viņa ģenerāļiem Perdiks. Lai vieglāk pārvaldītu plašās teritorijas, par provinču vietvalžiem (satrapiem) tika iecelti citi Aleksandra armijas ģenerāļi. Seleiks tika iecelts par armijas [[kavalērija]]s vienību komandieri, kas padarīja viņu arī par faktisko visas armijas komandieri.
321. gadā sākās pirmais karš starp Aleksandra armijas ģenerāļiem, kura rezultātā tika nogalināts Perdiks, un Seleiks kļuva par impērijas bagātākās provinces Babilonijas valdnieku.

319. gadā sākās otrais Aleksandra armijas ģenerāļu savstarpējais karš. Tobrīd Seleika rīcībā bija ļoti maz karavīru un viņš nespēja aizsargāt savu provinci no iekarošanas. Turpmākajos pāris gados Seleiks meklēja atbalstu pie citu provinču valdniekiem, vienlaikus bēguļodams no daudzajiem ienaidniekiem, kas vēlējās viņa nāvi. 315. gadā Seleiks ar 50 vīru lielu jātnieku vienību ieradās [[Ēģipte|Ēģiptē]]. Pēc ierašanās Ēģiptē Seleiks kopā ar Ēģiptes vietvaldi [[Ptolemajs I Soters|Ptolemaju]] sāka veidot koalīciju pret [[Antigons|Antigonu]] - citu bijušo Aleksandra ģenerāli, kas tobrīd pārvaldīja plašas teritorijas [[Anatolija|Mazāzijā]] un Tuvajos Austrumos, tostarp arī Babilonijā. Pēc tam, kad Antigons noraidīja koalīcijas prasību ļaut Seleikam atgriezties Babilonā, sākās trešais karš starp Aleksandra armijas ģenerāļiem. Seleiks sākotnēji bija admirālis Ptolemaja armijā, bet vēlāk Ptolemajs piešķīra viņam 800 kājniekus un 200 jātniekus, lai Seleiks mēģinātu atgriezties Babilonā. Pa ceļam Seleiks spēja rekrutēt vēl karavīrus un ierodoties Babilonā, viņa rīcībā jau bija ap 3000 vīru. Seleiks spēja pēkšņā triecienā ieņemt Babilonu un šis brīdis arī tiek uzskatīts par Seleikīdu impērijas rašanās laiku.

Tomēr 311. gadā Seleika senais ienaidnieks Antigons uzsāka ļoti smagu un nežēlīgu karu ar Seleiku. Šī kara norise ir ļoti nepilnīgi un maz dokumentēta, tomēr ir zināms, ka izšķirošajā kaujā Seleiks spēja sakaut Antigonu un starp abām pusēm iestājās nosacīts pamiers. Deviņu gadu laikā (311.-302. gadā p.m.ē.) Seleiks spēja pakļaut savai varai bijušās Aleksandra impērijas austrumu teritorijas līdz pat [[Sirdarja]]i un [[Inda]]s upes ielejai. 307. vai 305. gadā [[Tigra]]s upes krastā tika uzbūvēta jauna pilsēta [[Seleikija]], kas kļuva par jaunās impērijas galvaspilsētu un drīz vien aizēnoja seno Babilonu.

308. gadā atjaunojās pret Antigonu vērstās koalīcijas darbība un sākās ceturtais Aleksandra armijas ģenerāļu karš. Antigons krita Ipsas kaujā un [[Sīrija]] tika pievienota Seleikīdu impērijai.
281. gadā Seleiks sakāva savu līdzšinējo sabiedroto [[Trāķija]]s un Mazāzijas valdienu [[Līsimahs|Līsimahu]], kurš pēc sava dēla noslepkavošanas bija kļuvis ļoti nepopulārs. Pēc Līsimaha nogalināšanas kaujā Seleiks kļuva par visas Mazāzijas pussalas un Trāķijas valdnieku. Tā kā pirms dažiem gadiem bija miris arī Ptolemajs, tad Seleiks kļuva par pēdējo vēl dzīvo Aleksandra Lielā armijas ģenerāli un laikabiedru, kas bija spējis apvienot visus Aleksandra iekarojumus, izņemot Ēģipti.

Savas dzīves pēdējos gados, redzot, ka viņa dēls Antiohs ir kaislīgi iemīlējies viņa jaunajā sievā [[Sīrijas Stratonīke|Sīrijas Stratonīkē]], atļāva abiem salaulāties, lai glābtu dēlu no iespējamas pašnāvības bezcerīgas mīlestības dēļ. Pēc tam iecēla Antiohu par impērijas austrumu provinču valdnieku un pats pievērsās rietumiem. Vēlējās iekarot gan savu dzimto [[Senā Maķedonija|Maķedoniju]], gan arī pārējo [[Grieķija]]s teritoriju, tomēr tika nogalināts jau neilgi pēc ierašanās Trāķijā 281. gadā p.m.ē.

Viņa dēls Antiohs kļuva par jauno impērijas valdnieku un turpmākajos gados tika izveidots Seleika [[personības kults]]. Viņš tika pielūgts visā impērijas teritorijā kā dieva dēls, [[Apolons|Apolona]] pēctecis.

== Izmantotā literatūra ==
* Grainger, John D. Seleukos Nikator: Constructing a Hellenistic Kingdom. New York: Routledge, 1990
* A. B. Bosworth (2005). The Legacy of Alexander. Oxford University Press.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Seleikīdu impērija]]
[[Kategorija:358. gadā p.m.ē. dzimušie]]
[[Kategorija:281. gadā p.m.ē. mirušie]]
[[Kategorija:Babilonija]]
[[Kategorija:Senie laiki]]</text>
      <sha1>ifaq50dkcgrjr9cva30ll6hs1ob1ixm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ukrainas Nacionālā Savienība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>302141</id>
    <revision>
      <id>4485576</id>
      <parentid>4370233</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:26:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485576</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9629" sha1="90zr2knqscl4yys5pfdigcwxt1ze0b9" xml:space="preserve">{{Izolēts raksts|date=2016. gada janvāris}}
{{Eiropa partija infobox
|vārds         = Ukrainas Nacionālā Savienība&lt;br /&gt;''Український Національний Союз''
|logo          = 
|valsts        = [[Ukraina]]
|dib           = [[2009]].—
|ideo          = Nacionāl-Sociālisms
|vadit         = [[Vitālijs Krivošejevs]]
|parlaments    = 
|statuss       = opozīcijā
|web           = [http://www.naso.pp.ua/ naso.pp.ua]
|Skat. arī     = 
|
}}

'''Ukrainas Nacionālā Savienība (UNS)''' ({{val-uk|Український Національний Союз}}) ir nacionālistu organizācija [[Ukraina|Ukrainā]].
== Vēsture ==
Kustības Ukrainas Nacionālā Savienība tika nodibināta [[2009. gads|2009]]. gada [[19. decembris]], [[Harkiva|Нarkivā]]. Tās pirmais vadītājs bija Oļegs Goltvjanskis.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.naso.org.ua/history.html |title=История организации » Український Національний Союз |publisher=Naso.org.ua |date=2015-12-13 |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304000535/http://www.naso.org.ua/history.html |archivedate=2016-03-04 }}&lt;/ref&gt; Partija agresīvi uzstājas pret homoseksuālisma propagandu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://helsinki.org.ua/index.php?id=1362647447#_ftnref165 |title=14. ВРАЗЛИВІ ГРУПИ ЯК ОБ’ЄКТ ДИСКРИМІНАЦІЇ, РАСИЗМУ, КСЕНОФОБІЇ ТА ЗЛОЧИНІВ НА ҐРУНТІ НЕНАВИСТІ |publisher=helsinki.org.ua |date= |accessdate=2015-12-20 |archive-date=2015-12-08 |archive-url=https://web.archive.org/web/20151208072433/http://helsinki.org.ua/index.php?id=1362647447#_ftnref165 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://interunion.org.ua/control/view/75 |title=Интернациональный Союз - View Control |publisher=Interunion.org.ua |date=2012-07-31 |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150725012541/http://interunion.org.ua/control/view/75 |archivedate=2015-07-25 }}&lt;/ref&gt; [[2011. gads|2011]]. un [[2012. gads|2012]]. gadā kustības biedri vairākkārt iesaistījās ielu kaujās ar krievu nacionālistiem dažādās Ukrainas vietās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://eajc.org/page661 |title=Противоправная деятельность национал-экстремистов 2012 г |publisher=Eajc.org |date= |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151208230717/http://eajc.org/page661 |archivedate=2015-12-08 }}&lt;/ref&gt; 2012. gada [[25. maijs|25. maijā]] tiesa piesprieda Oļegam Goltvjanskim [[Brīvības atņemšana|brīvības atņemšanu]]&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.bratstvo.info/ua/aktsiyi/4060-v-harkove-militsiya-napala-na-marsh-protiv-nelegalnoy-migratsii-video |title=МТС |publisher=Bratstvo.info |date= |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304062313/http://www.bratstvo.info/ua/aktsiyi/4060-v-harkove-militsiya-napala-na-marsh-protiv-nelegalnoy-migratsii-video |archivedate=2016-03-04 }}&lt;/ref&gt; un par organizācijas vadītāju kļuva Vitālijs Krivošejevs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.naso.org.ua/main/468-noviy-golova-uns.html |title=Новий голова УНС » Український Національний Союз |publisher=Naso.org.ua |date=2012-07-16 |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150721110606/http://www.naso.org.ua/main/468-noviy-golova-uns.html |archivedate=2015-07-21 }}&lt;/ref&gt;
Periodā no 2012. līdz [[2013. gads|2013.]] gadam organizācijas biedri veica vairākas pret krieviem vērstas akcijas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|author=11.11.2013 15:09 |url=http://www.057.ua/news/415964 |title=Одни «будут разгонять любыми способами», вторые — «готовят ответ». Украинский национализм VS призрак «славянского единства» в Харькове |publisher=057.ua |date=2015-06-08 |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.iarex.ru/news/43019.html |title=В Харькове запретили Марш славянского единства - ИА REX |publisher=Iarex.ru |date= |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;
2013. gada [[27. aprīlis|27. aprīlī]] organizācijas kongresā tika paziņots par sociāli nacionālistiskas partijas izveidi.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://minprom.ua/news/122301.html |title=У Тягнибока появился конкурент |publisher=Minprom.ua |date= |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://ru.tsn.ua/politika/u-svobody-poyavitsya-novyy-konkurent-na-nacionalisticheskom-pole-303510.html |title=У &quot;Свободы&quot; появится новый конкурент на националистическом поле - Политика - ТСН.ua |publisher=Ru.tsn.ua |date=2013-04-30 |accessdate=2015-12-20 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304060011/http://ru.tsn.ua/politika/u-svobody-poyavitsya-novyy-konkurent-na-nacionalisticheskom-pole-303510.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://glavnoe.ua/news/n135622 |title=В Украине появится партия социал-националистов - Новости Украины. Главное™ |publisher=Glavnoe.ua |date=2012-08-21 |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;
2013. un [[2014. gads|2014]]. gadā organizācijas biedri piedalījās [[Eiromaidans|Eiromaidana]] protesta kustībā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://mreadz.com/new/index.php?id=352311&amp;pages=25 |title=Вся правда об Украине. Кому выгоден раскол страны?-Игорь Прокопенко Страница 25 - Читать онлайн |publisher=Mreadz.com |date= |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151222144305/http://mreadz.com/new/index.php?id=352311&amp;pages=25 |archivedate=2015-12-22 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.vesti.ru/videos/show/vid/573554/#/video/http%253A%252F%252Fplayer.rutv.ru%252Fiframe%252Fvideo%252Fid%252F761641%252Fstart_zoom%252Ftrue%252FshowZoomBtn%252Ffalse%252Fsid%252Fvesti%252FisPlay%252Ftrue%252F |title=Украинская кухня. Специальный репортаж Дениса Арапова |publisher=Vesti.ru |date= |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.05366.com.ua/news/466802 |title=«Революция идет на спад. а я еду в харьков.посмотрим как евромайдан отрозиться на жизни |publisher=05366.com.ua |date= |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;
2014. un 2015. UNS cīnītāji piedalījās [[Donbasa karš|Donbasa karā]]. Šo vienību sauca &quot;Pechersk&quot;.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.naso.org.ua/main/939-na-osnov-uns-bude-stvoreniy-batalyon-specalnogo-priznachennya-sch-1.html |title=На основі УНС буде створений батальйон спеціального призначення » Український Національний Союз |publisher=Naso.org.ua |date=2015-12-13 |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150721133836/http://www.naso.org.ua/main/939-na-osnov-uns-bude-stvoreniy-batalyon-specalnogo-priznachennya-sch-1.html |archivedate=2015-07-21 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://vesti-ukr.com/kiev/69128-aktivisty-pecherskoj-samooborony-otpravilis-v-zonu-ato |title=Активисты Печерской самообороны отправились в зону АТО. Пока обеспечить амуницией получилось только 22 бойца &amp;#124; Киев &amp;#124; Вести |publisher=Vesti-ukr.com |date= |accessdate=2015-12-20}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://www.naso.org.ua/main/1058-lzhivye-bukvy.html |title=Лживые #Буквы (Интервью с Олегом Голтвянским) » Український Національний Союз |publisher=Naso.org.ua |date=2015-05-30 |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303205057/http://www.naso.org.ua/main/1058-lzhivye-bukvy.html |archivedate=2016-03-03 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=http://magistral-uz.com.ua/articles/prihistok-na-perehresti-dorig.html |title=Магистраль - Прихисток на перехресті доріг |publisher=Magistral-uz.com.ua |date= |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160303201517/http://magistral-uz.com.ua/articles/prihistok-na-perehresti-dorig.html |archivedate=2016-03-03 }}&lt;/ref&gt;
2015. gadā Oļegs Goltvjanskis tika ievēlēts [[Ļubotina]]s pilsētas domē.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |author=ТОВ НВП ПроКом |url=http://www.cvk.gov.ua/pls/vm2015/PVM057?PID112=30&amp;PID102=5930&amp;PF7691=5930&amp;PT001F01=100&amp;rej=0&amp;pt00_t001f01=100 |title=Центральна виборча комісія України - WWW відображення ІАС &quot;Місцеві вибори 2015&quot; |language={{en icon}} |publisher=Cvk.gov.ua |date= |accessdate=2015-12-20 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151208202129/http://www.cvk.gov.ua/pls/vm2015/PVM057?PID112=30&amp;PID102=5930&amp;PF7691=5930&amp;PT001F01=100&amp;rej=0&amp;pt00_t001f01=100 |archivedate=2015-12-08 }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20161003190014/http://naso.org.ua/ Organizācijas mājaslapa] {{uk ikona}}

{{politika-aizmetnis}}
{{Organizācija-aizmetnis}}
{{Ukraina-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ukrainas politiskās partijas]]
[[Kategorija:Nacionālistiskās partijas]]</text>
      <sha1>90zr2knqscl4yys5pfdigcwxt1ze0b9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms</title>
    <ns>0</ns>
    <id>305685</id>
    <revision>
      <id>4485611</id>
      <parentid>4483409</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:43:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 4 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485611</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="275911" sha1="s7mp0qx89prspvmzec4v0dfj2hok8b6" xml:space="preserve">{{Labs raksts}}
{{Infobox medical condition
| name          = Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms
| risks         = Radinieki ar UDHS vai UDHS simptomiem, alkohola vai nikotīna lietošana grūtniecības laikā
| frequency     = 84,7 miljoni cilvēku visā pasaulē (2019)
| prognosis     = Bērniem simptomi ar laiku mēdz mazināties, taču pusē gadījumu paliek visu dzīvi.
Pieaugušo UDHS ir hroniski, visu dzīvi esoši nervu sistēmas attīstības traucējumi.
| medication    = [[Stimulanti]], [[metilfenidāts]], [[amfetamīns]], [[atomoksetīns]], [[guanfacīns]], [[klonidīns]], [[antidepresanti]]
| treatment     = [[Psihoterapija]], dzīvesveida izmaiņas, medikamenti
| prevention    = 
| differential  = Cilvēks ar augstu aktivitāti, mācīšanās traucējumi, augļa alkohola sindroms, bipolārie traucējumi.
| diagnosis     = Pamatojoties uz simptomiem, kad citi iespējamie cēloņi tiek izslēgti.
| causes        = Iedzimta mazjutība uz dofamīnu un vides faktori, retos gadījumos galvas trauma
| image         = 
| duration      = Aptuveni pusē gadījumu bērnībā vai pusaudžu gados atklāts UDHS saglabājas visu dzīvi.
| onset         = Pirms 6 vai 12 gadu vecuma
| complications = Grūtības mācībās, darbā, sociālās attiecībās. Paaugstināts nelaimes gadījumu, atkarību, noziedzības, bezdarba un priekšlaicīgas nāves risks.
| symptoms      = Neuzmanība, pārlieku liela fiziska un mentāla aktivitāte, impulsīva uzvedība, grūtības kontrolēt emocijas, grūtības ar nestimulējošu darbu uzsākšanu, veikšanu un pabeigšanu.
| synonyms      = Uzmanības deficīta sindroms, hiperkinētiskie traucējumi, uzmanības un aktivitātes traucējumi, uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi, UDHS, ADHD
| field         = [[Psihiatrija]], [[neiroloģija]]
| alt           = Attēls ar bērniem
| caption       = 
| deaths        = 
}}
'''Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms''' ('''UDHS'''), jeb '''uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi (UDHT)''' ({{val|en|attention deficit hyperactivity disorder}} (''ADHD'')) ir nervu sistēmas attīstības traucējumi, kuriem raksturīga vecumam neatbilstoša neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdeurope.eu/adhd/|title=ADHD|website=ADHD Europe|access-date=2021-07-06|date=2020-08-15|language=en}}&lt;/ref&gt; UDHS parasti izraisa samazināta dažu [[neiromediatori|neiromediatoru]] aktivitāte smadzenēs (atalgojuma neiromediatora [[Dofamīns|dofamīna]] un darbības mobilizācijas neiromediatora [[Noradrenalīns|noradrenalīna]]). Cilvēkiem ar UDHS novērojama arī aizkavēta attīstība smadzeņu reģionos, kas atbild par emociju un uzvedības kontroli.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|date=2018-03-29|title=Cognitive Neuroscience of Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) and Its Clinical Translation|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5884954/|journal=Frontiers in Human Neuroscience|volume=12|doi=10.3389/fnhum.2018.00100|issn=1662-5161|pmc=5884954|pmid=29651240}}&lt;/ref&gt; Atkarībā no izmantotā psihiatrisko diagnožu klasifikatora, simptomiem kā vēlākais jābūt novērojamiem 6 vai 12 gadu vecumā un jāilgst vismaz 6 mēnešus, un jārada pierādāmus funkcionētspējas traucējumus vismaz divās dažādās vidēs (skolā, darbā vai mājās).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kostick|first=Karen M.|date=2017-09|title=ICD-10-CM Coding for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD)|url=http://bok.ahima.org/doc?oid=302255|journal=Journal of AHIMA|language=en|volume=88|issue=9|pages=56–59}}&lt;/ref&gt; Pretēji plaši izplatītajiem pieņēmumiem, ka UDHS skar tikai hiperaktīvus zēnus, UDHS ir sastopams abu dzimumu un visu vecumu cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhd-institute.com/burden-of-adhd/epidemiology/|title=ADHD Epidemiology|website=ADHD Institute|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://adhd-institute.com/burden-of-adhd/epidemiology/}}&lt;/ref&gt;

Aptuveni divās trešdaļās gadījumu UDHS ir ģenētiska izcelsme un tam ir ļoti liela pārmantojamība — ja vienam vecākam ir UDHS, pusē gadījumu UDHS pazīmes būs arī bērnam. UDHS ir iespējami 3 dažādi tipi atkarībā no novērojamiem simptomiem — neuzmanīgais tips, hiperaktīvais tips un kombinētais tips.&lt;ref name=&quot;ncbi.nlm.nih.gov&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Thapar|first=Anita|last2=Stergiakouli|first2=Evangelia|date=2008-8|title=An Overview on the Genetics of ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2854824/|journal=Xin li xue bao. Acta psychologica Sinica|volume=40|issue=10|pages=1088–1098|doi=10.3724/SP.J.1041.2008.01088|issn=0439-755X|pmc=2854824|pmid=20396407}}&lt;/ref&gt; UDHS nav saistības ar intelektu — tas sastopams arī cilvēkiem ar augstu intelektu. Indivīdiem ar augstu intelektu UDHS tiek atklāts reti, jo skolas vecumā var nebūt izteikti mācību traucējumi, kā arī augsts intelekts ļauj paslēpt un kompensēt traucējumu radītas negatīvās sekas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Katusic|first=Maja Z.|last2=Voigt|first2=Robert G.|last3=Colligan|first3=Robert C.|last4=Weaver|first4=Amy L.|last5=Homan|first5=Kendra J.|last6=Barbaresi|first6=William J.|date=2011|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Children With High IQ: Results from a Population-Based Study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3095845/|journal=Journal of developmental and behavioral pediatrics : JDBP|volume=32|issue=2|pages=103–109|doi=10.1097/DBP.0b013e318206d700|issn=0196-206X|pmc=3095845|pmid=21200330}}&lt;/ref&gt; Pierādījumi liecina, ka arī cilvēkiem ar augstu intelektu UDHS saistāms ar ievērojamām grūtībām akadēmiskajā dzīvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/24406334_Executive_function_impairments_in_high_IQ_adults_With_ADHD|title=Executive function impairments in high IQ adults With ADHD|last=Brown|first=Thomas E|access-date=06.07.2021|date=2009}}&lt;/ref&gt;

Bērnu vecumā UDHS parasti izpaužas kā izteikta fiziska hiperaktivitāte. Bērnam augot, fiziskā hiperaktivitāte pakāpeniski kļūst par mentālu hiperaktivitāti un jau pubertātes vecumā tipiski tā vairs nav uzskatāmi novērojama.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/hyperactivity-in-teens|title=Hyperactivity in Teens With ADHD: What It Can Look Like|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125438/https://www.understood.org/articles/en/hyperactivity-in-teens}}&lt;/ref&gt; Bērnībā atklāts UDHS paliek klīniski diagnosticējams pieaugušo vecumā aptuveni pusē gadījumu, taču 80% bērnu traucējoši UDHS simptomi nekad nebeidzas un paliek visu dzīvi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Petty|first2=Carter R.|last3=Evans|first3=Maggie|last4=Small|first4=Jacqueline|last5=Faraone|first5=Stephen V.|date=2010-05-30|title=How persistent is ADHD? A controlled 10-year follow-up study of boys with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2881837/|journal=Psychiatry research|volume=177|issue=3|pages=299–304|doi=10.1016/j.psychres.2009.12.010|issn=0165-1781|pmc=2881837|pmid=20452063}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem UDHS hiperaktivitāte mēdz būt iekšēja un izpaužas kā iekšējs [[nemiers]] un impulsīva uzvedība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.helpguide.org/articles/add-adhd/adhd-attention-deficit-disorder-in-adults.htm|title=ADHD in Adults - HelpGuide.org|last=Melinda|website=https://www.helpguide.org|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Pieaugušo vecumā neārstēts UDHS bieži izraisa zemu pašvērtējumu, sociālu izolētību, grūtības darbā, vielu un spēļu atkarības, impulsīvu, bīstamu uzvedību un paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/untreated-adhd-in-adults|title=Untreated ADHD in adults: Symptoms, consequences, and risks|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-06|date=2021-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Visos vecumos mēdz būt arī sociālās uzvedības traucējumi, kā arī komorbīdi [[psihiski traucējumi]] kā [[bailes]] un [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresija]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Katzman|first=Martin A.|last2=Bilkey|first2=Timothy S.|last3=Chokka|first3=Pratap R.|last4=Fallu|first4=Angelo|last5=Klassen|first5=Larry J|date=2017-08-22|title=Adult ADHD and comorbid disorders: clinical implications of a dimensional approach|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5567978/|journal=BMC Psychiatry|volume=17|doi=10.1186/s12888-017-1463-3|issn=1471-244X|pmc=5567978|pmid=28830387}}&lt;/ref&gt;

Papildus tipiskajiem klasifikatoros izmantotajiem simptomiem, cilvēkiem ar UDHS ir novērojama emocionāla disregulācija, vāja laika izjūta, vāja darba atmiņa, hiperfiksācijas, hiperfokuss, grūtības sākt un pabeigt darbus un izpildfunkcijas deficīts.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shaw|first=Philip|last2=Stringaris|first2=Argyris|last3=Nigg|first3=Joel|last4=Leibenluft|first4=Ellen|date=2014-3|title=Emotional dysregulation and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4282137/|journal=The American journal of psychiatry|volume=171|issue=3|pages=276–293|doi=10.1176/appi.ajp.2013.13070966|issn=0002-953X|pmc=4282137|pmid=24480998}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fassbender|first=Catherine|last2=Schweitzer|first2=Julie B.|last3=Cortes|first3=Carlos R.|last4=Tagamets|first4=Malle A.|last5=Windsor|first5=T. Andrew|last6=Reeves|first6=Gloria M.|last7=Gullapalli|first7=Rao|date=2011-11-10|title=Working Memory in Attention Deficit/Hyperactivity Disorder is Characterized by a Lack of Specialization of Brain Function|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3213127/|journal=PLoS ONE|volume=6|issue=11|doi=10.1371/journal.pone.0027240|issn=1932-6203|pmc=3213127|pmid=22102882}}&lt;/ref&gt; Indivīdi ar UDHS ļoti bieži pārvērtē savu funkcionētspēju un savus traucējumus mēdz uzskatīt par brīvas izvēles radītiem, tāpēc diagnosticējot ir ļoti svarīgi aptaujāt ģimenes locekļus, skolotājus un kolēģus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=McQuade|first=Julia D.|last2=Tomb|first2=Meghan|last3=Hoza|first3=Betsy|last4=Waschbusch|first4=Daniel A.|last5=Hurt|first5=Elizabeth A.|last6=Vaughn|first6=Aaron J.|date=2011-2|title=Cognitive Deficits and Positively Biased Self-Perceptions in Children with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3117297/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=39|issue=2|pages=307–319|doi=10.1007/s10802-010-9453-7|issn=0091-0627|pmc=3117297|pmid=20820902}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem ar UDHS bieži raksturīgas grūtības iemigt mentālas hiperaktivitātes dēļ, kas izpaužas kā skrejošas domas gulētiešanas laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Andrillon|first=Thomas|last2=Windt|first2=Jennifer|last3=Silk|first3=Tim|last4=Drummond|first4=Sean P. A.|last5=Bellgrove|first5=Mark A.|last6=Tsuchiya|first6=Naotsugu|date=2019-09-13|title=Does the Mind Wander When the Brain Takes a Break? Local Sleep in Wakefulness, Attentional Lapses and Mind-Wandering|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6753166/|journal=Frontiers in Neuroscience|volume=13|doi=10.3389/fnins.2019.00949|issn=1662-4548|pmc=6753166|pmid=31572112}}&lt;/ref&gt;

Atkarībā no pielietotajiem psihiatrisko diagnožu klasifikatoriem, UDHS skar 1-2% (''SSK-10'') vai 10% bērnu (''DSM-IV''). Pieaugušajos pēc SSK-10 kritērijiem UDHS diagnosticējams ļoti retos, atsevišķos gadījumos, taču pēc DSM-IV vai SSK-11 kritērijiem 4-5%. UDHS aptuveni 3 reizes biežāk tiek atklāts vīriešiem nekā sievietēm, kas saistāms ar traucējošāku uzvedību, sabiedrībā pieņemamas uzvedības stereotipiem un iespējams biežāku izplatību starp vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-news/adhd-news-caregivers/how-the-gender-gap-leaves-girls-and-women-undertreated-for-adhd/|title=How the Gender Gap Leaves Girls and Women Undertreated for ADHD|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd|title=NIMH » Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD)|website=www.nimh.nih.gov|access-date=2021-07-06|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://www.nimh.nih.gov/health/statistics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd}}&lt;/ref&gt; Latvijā pašlaik tiek lietots SSK-10 diagnožu klasifikators, kurš tiek uzskatīts par novecojušu attiecībā uz UDHS, jo tas atklāj UDHS tikai tādos gadījumos, kad traucējumu forma ir īpaši smaga un balstās uz novecojušiem priekšstatiem par UDHS cēloņiem, izplatību un izpausmēm. Nākotnē Latvijā tiks pieņemts SSK-11 medicīnisko diagnožu klasifikators, kas UDHS konstatē pēc kritērijiem, kas līdzinās Amerikā izmantotajiem DSM-IV kritērijiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Doernberg|first=Ellen|last2=Hollander|first2=Eric|date=2016-08|title=Neurodevelopmental Disorders (ASD and ADHD): DSM-5, ICD-10, and ICD-11|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27364515/|journal=CNS spectrums|volume=21|issue=4|pages=295–299|doi=10.1017/S1092852916000262|issn=1092-8529|pmid=27364515}}&lt;/ref&gt;

Pierādījumi liecina, ka pretēji sabiedrībā izplatītiem mītiem, UDHS nav saistības ar audzināšanas metodēm, disciplinēšanas trūkumu, pārmērīgu televizora skatīšanos, pārmērīgu cukura patēriņu, taču atsevišķos gadījumos tas var pastiprināt UDHS radītās grūtības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/common-myths-about-adhd|title=8 common myths about ADHD|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711071414/https://www.understood.org/articles/en/common-myths-about-adhd}}&lt;/ref&gt;

Lielākajā daļā gadījumu UDHS ir hronisks un iedzimts sindroms, kas nav izārstējams, taču ir iespējams kontrolēt simptomu radītās negatīvās sekas ar [[Psihoterapija|psihoterapiju]], dzīvesveida izmaiņām un medikamentiem. Zinātniski visefektīvākā ārstēšanas metode UDHS radīto traucējumu mazināšanai ir medikamentozā terapija ar [[stimulanti]]em — metilfenidātu un [[Amfetamīns|amfetamīniem]]. Stimulanti iedarbības laikā izlīdzina neiromediatoru līdzsvaru, smadzenēs paaugstinot dofamīna un noradrenalīna līmeni, samazinot vai pat atceļot UDHS simptomus uz vairākām stundām. Ilgstoša stimulantu terapija bērniem ar UDHS, paliekoši samazina novērotās smadzeņu attīstības anomālijas un līdz ar to sākot terapiju agrākā vecumā ir augstāka iespēja, ka pieaugot UDHS simptomi mazināsies.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Spencer|first=Thomas J.|last2=Brown|first2=Ariel|last3=Seidman|first3=Larry J.|last4=Valera|first4=Eve M.|last5=Makris|first5=Nikos|last6=Lomedico|first6=Alexandra|last7=Faraone|first7=Stephen V.|last8=Biederman|first8=Joseph|date=2013-9|title=Effect of Psychostimulants on Brain Structure and Function in ADHD: A Qualitative Literature Review of MRI-Based Neuroimaging Studies|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3801446/|journal=The Journal of clinical psychiatry|volume=74|issue=9|pages=902–917|doi=10.4088/JCP.12r08287|issn=0160-6689|pmc=3801446|pmid=24107764}}&lt;/ref&gt; Stimulanti nav piemēroti UDHS ārstēšanai cilvēkiem ar nopietnām veselības problēmām, kā arī ar nesenu alkohola un narkotiku atkarības vēsturi.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lakhan|first=Shaheen E|last2=Kirchgessner|first2=Annette|date=2012-9|title=Prescription stimulants in individuals with and without attention deficit hyperactivity disorder: misuse, cognitive impact, and adverse effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3489818/|journal=Brain and Behavior|volume=2|issue=5|pages=661–677|doi=10.1002/brb3.78|issn=2162-3279|pmc=3489818|pmid=23139911}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS, kas tiek ārstēti ar stimulantiem, neskatoties uz to kardiovaskulārajiem riskiem, ir novērots ilgāks dzīves ilgums, mazāks nelaimes gadījumu risks, mazāk psihisko saslimšanu, augstāka dzīves kvalitāte, ievērojami labākas braukšanas prasmes, kā arī par trešdaļu mazāks alkohola vai narkotiku atkarības risks.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/press-release/BusinessWire/e072b5e9d8a34d12ac02c4942a914802|title=New Research Suggests Untreated ADHD Reduces Life Expectancy by Young Adulthood —Treatment May Help to Address the Problem|website=AP NEWS|access-date=2021-07-06|date=2019-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=Halldner|first3=Linda|last4=D’Onofrio|first4=Brian|last5=Serlachius|first5=Eva|last6=Fazel|first6=Seena|last7=Långström|first7=Niklas|last8=Larsson|first8=Henrik|date=2014-8|title=Stimulant ADHD medication and risk for substance abuse|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4147667/|journal=Journal of child psychology and psychiatry, and allied disciplines|volume=55|issue=8|pages=878–885|doi=10.1111/jcpp.12164|issn=0021-9630|pmc=4147667|pmid=25158998}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=D'Onofrio|first2=Brian M.|last3=Quinn|first3=Patrick D.|last4=Lichtenstein|first4=Paul|last5=Larsson|first5=Henrik|date=2016-12-15|title=Medication for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Risk for Depression: A Nationwide Longitudinal Cohort Study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27086545/|journal=Biological Psychiatry|volume=80|issue=12|pages=916–922|doi=10.1016/j.biopsych.2016.02.018|issn=1873-2402|pmc=4995143|pmid=27086545}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2017/07/170712201249.htm|title=ADHD medication tied to lower risk for alcohol, drug abuse in teens and adults|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cox|first=D. J.|last2=Merkel|first2=R. L.|last3=Kovatchev|first3=B.|last4=Seward|first4=R.|date=2000-04|title=Effect of stimulant medication on driving performance of young adults with attention-deficit hyperactivity disorder: a preliminary double-blind placebo controlled trial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10790000/|journal=The Journal of Nervous and Mental Disease|volume=188|issue=4|pages=230–234|doi=10.1097/00005053-200004000-00006|issn=0022-3018|pmid=10790000}}&lt;/ref&gt;

Pierādīta arī nestimulantu medikamentu efektivitāte UDHS simptomu ārstēšanā — atomoksetīns mazina UDHS simptomus ar ilgstošāku iedarbību nekā stimulanti, taču tas ir mazāk efektīvs un saistāms ar biežākiem nevēlamiem blakusefektiem, tādēļ tas lielākajā daļā valstu ir otrās kārtas medikaments gadījumiem, kad stimulanti nav devuši vēlamo terapeitisko efektu vai kāds cits cēlonis neļauj ārstēt pacientu ar stimulantiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/drugs/12959-attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd-nonstimulant-therapy-strattera--other-adhd-drugs|title=ADHD Medications: Strattera, Antidepressants &amp; More|website=Cleveland Clinic|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt; UDHS simptomus var mazināt arī bupropions, guanfacīns un klonidīns. Austrumeiropas valstīs UDHS ārstēšanā tiek izmantoti arī [[Nootropie līdzekļi|nootropie]] un [[neiroleptiskie līdzekļi]], un [[uztura bagātinātāji]], lai gan nav zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti.

Pasaulē UDHS tiek uzskatīts par visvairāk pētīto psihiatrijas diagnozi, taču Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, sabiedrībā, medicīnā un pat psihiatrijā zināšanas par UDHS ir ļoti zemas. Padomju Savienībā šāda psihiatriskā diagnoze netika atzīta. Salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, Latvijā UDHS tiek atklāts un ārstēts retos, atsevišķos gadījumos. Stimulanti Latvijā parasti tiek uzskatīti par pēdējo terapiju, kas izmantojama UDHS ārstēšanai, gadījumos, kad citas iejaukšanās nav devušas rezultātus. Latvijā pieaugušajiem nav oficiāli apstiprinātas medikamentozas terapijas un stimulanti tiek izrakstīti tikai retos, atsevišķos gadījumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spkc.gov.lv/lv/media/6045/download|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostika un ārstēšana bērniem un pusaudžiem|last=Bezborodovs|first=Ņikita}}&lt;/ref&gt;

== Pazīmes un simptomi ==

=== Pazīmes ===
Neuzmanība, hiperaktivitāte (pieaugušajos izpaužas kā iekšējs nemiers), traucējoša uzvedība un impulsivitāte ir izplatīta ar UDHS. Bieži ir grūtības mācībās, darbā un problēmas ar sociālu attiecību uzturēšanu. Pēc simptomiem var būt grūtības noteikt, kur ir robeža starp normālu neuzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti, un kur šīs pazīmes ir pietiekami nopietnas, lai būtu nepieciešama psihiatriska palīdzība, kas šo diagnozi padara par pretrunīgu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/symptoms/|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) - Symptoms|website=nhs.uk|access-date=2021-07-06|date=2017-10-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalhelp.net/adhd/controversies/|title=Controversies Surrounding ADHD|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;

Pretēji nosaukumam, cilvēkiem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, traucējumu patiesais raksturs nav vāja uzmanība; sindroms ir nosaukts pēc tā kā traucējumi izskatās vērotājam no malas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/attention-deficit-disorder-vast/|title=ADHD Needs a Better Name. We Have One.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2020-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Tipisks UDHS pēc būtības ir izpildfunkcijas trūkums, kas apgrūtina apzinātu, pārdomātu darbību veikšanu. Indivīdiem ar UDHS pat vienkāršu izpildfunkcijas darbību uzmanīga veikšana prasa neproporcionāli augstu prāta piepūli. Kvantitatīvās elektroencefalogrammas (qEEG) pētījumos veiktas smadzeņu darbības analīzes rāda, ka cilvēkiem ar UDHS ir atšķirīgs apziņas stāvoklis no tā, kāds tas ir cilvēkiem bez UDHS — novērojamas smadzeņu darbības anomālijas, piemēram, cilvēkiem ar UDHS atšķirībā no neirotipiskiem indivīdiem, koncentrēšanās laikā nesamazinās aktivitāte pasīvajā smadzeņu tīklā (angl. ''Default mode network)'', kas ir smadzeņu reģions, kas nodarbojas ar paša darbību analīzi un izpēti tad, kad netiek veikta cita aktivitāte. Kā arī, cilvēkiem ar UDHS, apzināti mēģinot koncentrēties, aktivitāte aktīvajā smadzeņu tīklā (angl. ''Dorsal attention network),'' kas iesaistīts uzmanīgas, koncentrētas darbības un domu procesa uzturēšanā, tieši samazinās, nevis palielinās, kā tas ir cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/about-adhd/executive-function-skills/|title=Executive Function Skills|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-brain-impulsivity-explained/|title=Impulsivity and the ADHD Brain: Neural Networks, Explained!|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2017-10-03|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-in-adults-nervous-system/|title=Uncomfortable Truths About the ADHD Nervous System|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2013-10-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Paloyelis|first=Yannis|last2=Mehta|first2=Mitul A.|last3=Kuntsi|first3=Jonna|last4=Asherson|first4=Philip|date=2007-10|title=Functional magnetic resonance imaging in attention deficit hyperactivity disorder (ADHD): a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3763932/|journal=Expert review of neurotherapeutics|volume=7|issue=10|pages=1337–1356|doi=10.1586/14737175.7.10.1337|issn=1473-7175|pmc=3763932|pmid=17939771}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/315884|title=ADHD: Large imaging study confirms differences in several brain regions|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-06|date=2017-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkam ar UDHS, stimulantu medikamentu iedarbības laikā, smadzeņu darbība līdzinās neirotipiska cilvēka smadzeņu darbībai.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schweren|first=Lizanne J. S.|last2=de Zeeuw|first2=Patrick|last3=Durston|first3=Sarah|date=2013-10|title=MR imaging of the effects of methylphenidate on brain structure and function in attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23165220/|journal=European Neuropsychopharmacology: The Journal of the European College of Neuropsychopharmacology|volume=23|issue=10|pages=1151–1164|doi=10.1016/j.euroneuro.2012.10.014|issn=1873-7862|pmid=23165220}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS raksturīga izkaisīta, nejauša un haotiska domāšana, un uzmanību no uzdevuma veikšanas var nekontrolēti novērst jebkāda veida stimuls: gan iekšējs, gan ārējs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.orderoochaos.com/real-talk/adhd-brain-decoding|title=Inside the ADHD Mind|website=Order Out of Chaos|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ar UDHS ir novērojama normāla vai pat netipiski laba uzmanība aktivitātēs, kas indivīdam patīk vai liekas interesantas. Daudziem cilvēkiem ar UDHS novērojams apziņas kontrolē neesošs hiperfokuss, kas ir nekontrolēts, netipiski stipras uzmanības stāvoklis, kas var ilgt vairākas stundas, parasti līdz uzdevums tiek pilnībā pabeigts. Hiperfokuss var ilgt desmitiem stundas un tā laikā var tikt izlaistas ēdienreizes, apspiests miegs un dabisko vajadzību nokārtošana, kā arī indivīds uzdevuma veikšanas laikā var aizmirst par jebkā cita eksistenci, kas tieši nesaistās ar uzdevuma veikšanu. Hiperfokuss atsevišķos gadījumos ļauj indivīdiem sasniegt ārkārtīgi augstu produktivitāti uzdevumos, kas patīk vai ir neatliekami, kas var kompensēt UDHS radītus funkcionētspējas traucējumus un nereti apgrūtina UDHS klātbūtnes noteikšanu. Hiperfokuss nav apzināti kontrolējams, to izraisa vai nu īpaša interese vai patika pret kādu uzdevumu, vai uzdevuma neatliekamība.&lt;ref name=&quot;Wal2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Walitza S, Drechsler R, Ball J|date=August 2012|title=[The school child with ADHD]|trans-title=The school child with ADHD|url=https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/74507/1/Schulkind_mit_ADHS_Final_Manuskript.pdf|journal=Therapeutische Umschau|language=DE|volume=69|issue=8|pages=467–73|doi=10.1024/0040-5930/a000316|pmid=22851461|access-date={{dat|2021|07|12||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200726110423/https://www.zora.uzh.ch/id/eprint/74507/1/Schulkind_mit_ADHS_Final_Manuskript.pdf}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/understanding-adhd-hyperfocus/|title=Hyperfocus: The ADHD Phenomenon of Intense Fixation|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2007-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ashinoff|first=Brandon K.|last2=Abu-Akel|first2=Ahmad|date=2021|title=Hyperfocus: the forgotten frontier of attention|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7851038/|journal=Psychological Research|volume=85|issue=1|pages=1–19|doi=10.1007/s00426-019-01245-8|issn=0340-0727|pmc=7851038|pmid=31541305}}&lt;/ref&gt; Līdzīgi kā ar autistiskā spektra traucējumiem, bērniem un pieaugušajiem ar UDHS bieži raksturīgas hiperfiksācijas. UDHS hiperfiksācijas izpaužas kā ļoti dziļas un īslaicīgas intereses, piemēram, ja kāda iemesla dēļ ieinteresē noteikta tēma, cilvēks jūt regulāru, uzmācīgu un impulsīvu vēlmi par to lasīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/hyperfixation-adhd-stories/|title=“My Earliest Memory of ADHD Hyperfixation Is…”|last=Editors|first=ADDitude|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2020-11-10|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://themighty.com/2021/02/what-to-know-adhd-hyperfixation/|title=What You Need to Know About Hyperfixation and ADHD|website=The Mighty|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cilvēki ar UDHS mēdz laiku uztvert citādāk nekā neirotipiski indivīdi. Cilvēki ar UDHS parasti nejūt laiku kā secīgu notikumu ķēdi, bet kā haotisku, savstarpēji savienotu notikumu kopumu. Tas rada neprecīzu laika izjūtu — daudzi cilvēki ar UDHS pastāvīgi pārvērtē to, cik daudz laiku prasa neinteresantas, vienkāršas darbības un nepamatoti zemu novērtē, cik daudz laiku prasīs interesantas un sarežģītas darbības. Ilgtermiņa atmiņa parasti nav negatīvi ietekmēta, taču gandrīz visiem cilvēkiem ar UDHS vērojami īstermiņa atmiņas deficīti: cilvēkam ar UDHS parasti ir grūti atcerēties, piemēram, ko viņš darījis no rīta, ēdis pusdienās vai pat kādas lietas paņēmis uzdevuma veikšanai, kā arī ir grūtības uzdevuma veikšanai vajadzīgo informāciju paturēt galvā, piemēram, skaitot lietas bieži sajūk to skaits vai atkārtoti jālasa instrukcijas, jo pie jebkuras novēršanās tās tiek aizmirstas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ptacek|first=Radek|last2=Weissenberger|first2=Simon|last3=Braaten|first3=Ellen|last4=Klicperova-Baker|first4=Martina|last5=Goetz|first5=Michal|last6=Raboch|first6=Jiri|last7=Vnukova|first7=Martina|last8=Stefano|first8=George B.|date=2019-05-26|title=Clinical Implications of the Perception of Time in Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD): A Review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6556068/|journal=Medical Science Monitor : International Medical Journal of Experimental and Clinical Research|volume=25|pages=3918–3924|doi=10.12659/MSM.914225|issn=1234-1010|pmc=6556068|pmid=31129679}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fabio|first=Rosa Angela|last2=Bianco|first2=Marilla|last3=Caprì|first3=Tindara|last4=Marino|first4=Flavia|last5=Ruta|first5=Liliana|last6=Vagni|first6=David|last7=Pioggia|first7=Giovanni|date=2020-06-01|title=Working memory and decision making in children with ADHD: an analysis of delay discounting with the use of the dual-task paradigm|url=https://doi.org/10.1186/s12888-020-02677-y|journal=BMC Psychiatry|volume=20|issue=1|pages=272|doi=10.1186/s12888-020-02677-y|issn=1471-244X|pmc=PMC7268601|pmid=32487039}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdhomestead.net/time-blindness-feels/|title=How it really feels to be time-blind with ADHD|website=The ADHD Homestead|access-date=2021-07-06|date=2018-04-11|language=en|archive-date=2021-07-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20210706064258/https://adhdhomestead.net/time-blindness-feels/}}&lt;/ref&gt;

Uzskatāma UDHS hiperaktivitāte pusaudžiem un pieaugušajiem parasti tiek apspiesta. Tomēr daudziem arī pieaugušo vecumā saglabājas nepārtraukta vai bieža vēlme būt kustībā, kas izpaužas kā nemitīga spēlēšanās ar roku un kāju pirkstiem, dīdīšanās, bīdīšanās vai šūpošanās krēslā, kāju šūpošana un krustošana, grozīšanās, spēlēšanās, objektu aiztikšana vai spārdīšana; bieži ir grūtības vai pat neiespējami nosēdēt krēslā ik pēc pāris minūtēm nemainot pozu. Var būt arī vēlme piecelties kājās situācijā, kur tas nav sociāli pieņemts, piemēram, sapulces laikā. Hiperaktivitāte var būt arī iekšēja, kas izpaužas kā nevēlama sapņošana vai nemitīga domāšana. Pierādījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS kustības uzlabo koncentrēšanās spēju, atmiņu, uzmanību un motivāciju un, iespējams, ir neapzināts mehānisms ar kuru tiek paaugstināts pārlieku zemais dopamīna un noradrenalīna līmenis smadzenēs. Skolotāji, aizliedzot bērniem ar UDHS mācīšanās laikā spēlēties ar objektiem un liekot sēdēt mierīgi, iespējams, samazina skolēna koncentrēšanās spēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/focus-factors/|title=The Body-Brain Connection: How Fidgeting Sharpens Focus|website=ADDitude|access-date=2021-07-07|date=2008-07-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://caddac.ca/understanding-adhd/in-adulthood/adult-symptoms/|title=Adult Symptoms – Centre for ADHD Awareness Canada|website=caddac.ca|access-date=2021-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.auckland.ac.nz/en/news/2021/03/22/bioengineers-shows-that-fidgeting-might-help-concentration.html|title=Bioengineers show that fidgeting might help us concentrate - The University of Auckland|website=www.auckland.ac.nz|access-date=2021-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brainandlife.org/articles/adults-with-attention-deficit-hyperactivity-disorder-often-have-other-conditions/|title=What Neurologists Are Learning from Treating Adults with ADHD|website=www.brainandlife.org|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/adhd-millennial/2018/01/why-cant-people-with-adhd-sit-still|title=Why Can't People With ADHD Sit Still?|website=Psych Central|access-date=2021-07-07|date=2018-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://artsandsciences.fsu.edu/article/study-sitting-still-class-may-not-be-best-learning-technique-children-adhd|title=Study: Sitting still in class may not be best learning technique for children with ADHD {{!}} Arts and Sciences|website=artsandsciences.fsu.edu|access-date=2021-07-07|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://artsandsciences.fsu.edu/article/study-sitting-still-class-may-not-be-best-learning-technique-children-adhd}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://therapyshoppe.com/therapists-corner/117-the-benefits-of-fidget-tools|title=The Benefits of Fidget Tools: What Research Says About ADHD AND SPD|website=therapyshoppe.com|access-date=2021-07-07|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://therapyshoppe.com/therapists-corner/117-the-benefits-of-fidget-tools}}&lt;/ref&gt; UDHS ir galvenais zināmais riska faktors nagu graušanā bērniem un pusaudžiem: līdz pat 75% bērnu un pusaudžu ar ilgstošu nagu graušanu ir diagnostificējams UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ghanizadeh|first=Ahmad|date=2008-06-02|title=Association of nail biting and psychiatric disorders in children and their parents in a psychiatrically referred sample of children|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2435519/|journal=Child and Adolescent Psychiatry and Mental Health|volume=2|pages=13|doi=10.1186/1753-2000-2-13|issn=1753-2000|pmc=2435519|pmid=18513452}}&lt;/ref&gt;

Lai gan emocionāla disregulācija netiek uzskaitīta pie UDHS simptomiem, gandrīz visiem indivīdiem ar UDHS impulsivitāte, hiperaktivitāte un neuzmanība skar arī emocionālo sfēru. Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīga viegla aizkaitināmība un nespēja nomierināties pašiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-news/adhd-news-adults/emotions-feel-like-too-much-it-could-be-a-symptom-of-adhd/|title=Emotions Feel Like Too Much? It Could Be a Symptom of ADHD|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Emocionālās disregulācijas klātbūtne ar UDHS ir tipiska arī bez komorbīdām psihiatriskām diagnozēm, tā ievērojami atšķiras no personības vai garastāvokļa traucējumiem, piemēram, robežstāvokļa personības traucējumiem vai bipolārajiem traucējumiem ar to, ka cilvēku ar UDHS emocijas ir racionālas un normālas, taču ir traucēta spēja aizturēt to izrādīšanu, nerīkoties to ietekmē un spēja tās nomierināt.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rüfenacht|first=Eva|last2=Euler|first2=Sebastian|last3=Prada|first3=Paco|last4=Nicastro|first4=Rosetta|last5=Dieben|first5=Karen|last6=Hasler|first6=Roland|last7=Pham|first7=Eléonore|last8=Perroud|first8=Nader|last9=Weibel|first9=Sébastien|date=2019-07-18|title=Emotion dysregulation in adults suffering from attention deficit hyperactivity disorder (ADHD), a comparison with borderline personality disorder (BPD)|url=https://doi.org/10.1186/s40479-019-0108-1|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=6|issue=1|pages=11|doi=10.1186/s40479-019-0108-1|issn=2051-6673|pmc=PMC6637623|pmid=31360522}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no bipolārajiem traucējumiem, UDHS afekta stāvokļus izraisa īsti, pamatoti stimuli un nav novērojams cikliskums to izpausmē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ajmc.com/view/emotional-dysregulation-and-executive-dysfunction-in-patients-with-adhd-and-bipolar-disorder|title=Emotional Dysregulation and Executive Dysfunction in Patients With ADHD and Bipolar Disorder|website=AJMC|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt; Ar UDHS bieži novērojama īpaši augsta jutība uz īstu vai uztvertu sociālu atraidījumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/adhd-rejection-sensitive-dysphoria|title=What is the link between ADHD and rejection sensitive dysphoria?|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-07|date=2021-04-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/rejection-sensitive-dysphoria-and-adhd/|title=How ADHD Ignites Rejection Sensitive Dysphoria|website=ADDitude|access-date=2021-07-07|date=2017-02-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

Bērniem ar UDHS nereti ir problēmas ar dusmu kontroli, viņi bieži ir klasēs atstumtie un cieš no [[Mobings|mobinga]], kā arī paši biežāk veic šādas darbības pret citiem.&lt;ref name=&quot;onlinelibrary.wiley.com&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wiener|first=Judith|last2=Mak|first2=Meghan|date=2009|title=Peer victimization in children with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1002/pits.20358|journal=Psychology in the Schools|language=en|volume=46|issue=2|pages=116–131|doi=10.1002/pits.20358|issn=1520-6807}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newyorkbehavioralhealth.com/how-behavioral-characteristics-of-adhd-are-related-to-bullying-and-victimization/|title=How Behavioral Characteristics of ADHD are Related to Bullying and Victimization|website=New York Behavioral Health|access-date=2021-07-06|date=2012-09-25|language=en}}&lt;/ref&gt; Visos vecumos aptuveni pusei cilvēku ar UDHS ir novērota sociāla nepieņemtība vienaudžu vidū, kas nereti rada komorbīdu depresiju, sociālu nemieru un mazvērtības sajūtas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Paulson|first=James F.|last2=Buermeyer|first2=Curt|last3=Nelson-Gray|first3=Rosemery O.|date=2005-02|title=Social rejection and ADHD in young adults: an analogue experiment|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16009661/|journal=Journal of Attention Disorders|volume=8|issue=3|pages=127–135|doi=10.1177/1087054705277203|issn=1087-0547|pmid=16009661}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mentalhelp.net/blogs/adult-ad-hd-effects-on-relationships-and-self-esteem/|title=Adult AD/HD: Effects on Relationships and Self-Esteem - ADHD: Attention Deficit Hyperactivity Disorder|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;

=== Simptomi ===
Visi diagnostifikācijā izmantotie UDHS simptomi ir apvienojami trijos galvenajos UDHS simptomos — neuzmanībā, hiperaktivitātē un impulsivitātē.

Bērniem izplatīti šādi UDHS simptomi:&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

* vāja uzmanība, viegli novēršas;
* biežas neuzmanības kļūdas;
* aizmāršība un bieži pazaudē lietas;
* grūtības palikt pie uzdevumiem, kas ir grūti un prasa daudz laiku;
* grūtības klausīties un sekot instrukcijām;
* bieži maina aktivitāti vai uzdevumu;
* grūtības ar uzdevumu organizēšanu;
* nevar nosēdēt mierā, īpaši klusā un mierīgā vidē;
* nepārtraukta spēlēšanās ar pirkstiem, roku un kāju kustināšana;
* pārlieku daudz fiziskas aktivitātes;
* pārlieku daudz runā;
* nevar sagaidīt savu kārtu rindās un spēlēs;
* rīkojas bez apdomāšanās;
* pārtrauc un iejaucas citu sarunās;
* vāja briesmu sajūta, kas rada pārgalvību.

Pieaugušajiem izplatīti šādi UDHS simptomi:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.udhs.lv/|title=Pieaugušo uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms|website=www.udhs.lv|access-date=2021-07-06|language=lv}}&lt;/ref&gt;

* nepievērš uzmanību detaļām vai pieļauj neuzmanības kļūdas darbā;
* nemierīgas rokas vai kājas, vai grozīšanās krēslā;
* grūti saglabāt uzmanību situācijās, kurās ilgi jāsēž;
* neieklausās, kad viņš/a tieši tiek uzrunāts/a;
* izjūt diskomfortu, sekojot instrukcijām, un nespēj pabeigt darbu;
* ir grūti veikt uzdevumus klusumā;
* problēmas rada pasākumu, uzdevumu organizēšana;
* sajūt nepieciešamību būt kustībā;
* nepatīk, nevēlas veikt uzdevumus, kas prasa garīgu piepūli;
* pārmērīgi daudz runā;
* bieži vien atbild, pirms jautājums uzdots līdz galam, nevar sagaidīt savu kārtu;
* paralēli dara citas lietas, kas nav nepieciešamas konkrētam uzdevumam;
* aizmirst ikdienas darbības, uzdevumus, pienākumus.

=== Dzimumu atšķirības ===
Skolas vecumā, atkarībā no valsts, zēniem UDHS tiek atklāts 2 līdz 15 reizes biežāk nekā meitenēm, tādēļ parasti tiek uzskatīts, ka UDHS ir vairākkārt izplatītāks zēniem nekā meitenēm. Nav zināms, vai UDHS tiešām izplatītāks ir vīriešiem, jo neirobioloģiskajos mehānismos, kas izraisa UDHS simptomus, nav novērotas ievērojamas dzimumu atšķirības.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Quinn|first=Patricia O.|last2=Madhoo|first2=Manisha|date=2014|title=A Review of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Women and Girls: Uncovering This Hidden Diagnosis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4195638/|journal=The Primary Care Companion for CNS Disorders|volume=16|issue=3|doi=10.4088/PCC.13r01596|issn=2155-7772|pmc=4195638|pmid=25317366}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka vīriešiem UDHS tiek atklāts biežāk, jo vīriešiem raksturīga lielāka agresivitāte, kas var izpausties izpaužas kā antisociāla un traucējoša uzvedība, kā arī sociālās normas pieļauj UDHS simptomu izpausmi vīriešos, taču nepieļauj to sievietēs, kas liek sievietēm apspiest ārēju hiperaktivitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/adhd/adhd-symptoms-in-girls-and-boys|title=ADHD Symptoms Differ in Boys and Girls|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2016-03-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Meitenēm skolas vecumā UDHS tiek atklāts reti, jo simptomi visbiežāk ir iekšēji un parasti nav saistāmi ar traucējošu uzvedību. Sievietēm UDHS parasti tiek atklāts tikai jau esot pieaugušā vecumā un ārstējot kādu komorbīdu psihiatrisku diagnozi, piemēram, depresiju vai nemieru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/gender-differences-in-adhd-women-vs-men/|title=Women with ADHD: No More Suffering in Silence|last=Littman|first=Ellen|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2018-01-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Sievietēm ar UDHS ir novērojami izplatītāki citi psihiski traucējumi, nekā vīriešiem, īpaši depresija, trauksme un ēšanas traucējumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jwatch.org/na45819/2018/01/10/comorbidities-with-adhd-men-and-women|title=NEJM Journal Watch: Summaries of and commentary on original medical and scientific articles from key medical journals|website=www.jwatch.org|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Solberg|first=B. S.|last2=Halmøy|first2=A.|last3=Engeland|first3=A.|last4=Igland|first4=J.|last5=Haavik|first5=J.|last6=Klungsøyr|first6=K.|date=2018-3|title=Gender differences in psychiatric comorbidity: a population‐based study of 40 000 adults with attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5838558/|journal=Acta Psychiatrica Scandinavica|volume=137|issue=3|pages=176–186|doi=10.1111/acps.12845|issn=0001-690X|pmc=5838558|pmid=29266167}}&lt;/ref&gt; Sievietes ar UDHS bieži netiek pieņemtas vienaudžu vidū un mēdz būt sociāli izolētas biežāk nekā vīrieši.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-women-comorbid-conditions/|title=Study: Comorbid Conditions More Prevalent in Women with ADHD|last=Constance|first=Lilly|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2019-04-19|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/feeling-socially-weak-build-your-strength/|title=&quot;I Feel Utterly, Hopelessly Alone.&quot;|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt; Sievietēm ar neārstētu UDHS ir ļoti augsts pašnāvības risks — aptuveni 24% sieviešu ar UDHS ir kādreiz dzīvē mēģinājušas izdarīt pašnāvību, salīdzinot ar 3% sievietēm bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forbes.com/sites/graisondangor/2021/12/31/24-of-women-with-adhd-have-attempted-suicide-study-finds/|title=24% Of Women With ADHD Have Attempted Suicide, Study Finds|last=Dangor|first=Graison|website=Forbes|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.phillyvoice.com/adhd-suicide-risk-statistics/|title=Suicide risk five times higher among people with ADHD, study finds|website=PhillyVoice|access-date=2021-07-06|date=2021-01-01|language=english}}&lt;/ref&gt; Sievietēm ar UDHS ir 6 reizes augstāka iespējamība kādreiz dzīvē piedzīvot neplānotu grūtniecību — aptuveni 40% sieviešu ar UDHS piedzīvo neplānotu grūtniecību vismaz vienu reizi dzīvē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.contemporarypediatrics.com/view/girls-adhd-increased-risk-teen-pregnancy|title=Girls with ADHD at increased risk for teen pregnancy|website=Contemporary Pediatrics|access-date=2021-07-06}}&lt;/ref&gt;

Vīriešiem komorbīdas psihiatriskās diagnozes ir retāk nekā sievietēm, taču ievērojami biežāk (5—8 X) nekā cilvēkiem bez UDHS. Vīriešiem ar UDHS bieži ir komorbīdas atkarības, depresija un trauksme. Vīriešiem ar UDHS biežāk novērojama impulsīva, antisociāla un bīstama uzvedība, narkotiku, nikotīna, alkohola un [[azartspēļu atkarība]]s.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Anker|first=Espen|last2=Haavik|first2=Jan|last3=Heir|first3=Trond|date=2020-09-19|title=Alcohol and drug use disorders in adult attention-deficit/hyperactivity disorder: Prevalence and associations with attention-deficit/hyperactivity disorder symptom severity and emotional dysregulation|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7515748/|journal=World Journal of Psychiatry|volume=10|issue=9|pages=202–211|doi=10.5498/wjp.v10.i9.202|issn=2220-3206|pmc=7515748|pmid=33014721}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka Zviedrījā 32% vīriešu ar atklātu UDHS kādreiz dzīvē ir bijuši krimināli sodīti.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Young|first=S.|last2=Moss|first2=D.|last3=Sedgwick|first3=O.|last4=Fridman|first4=M.|last5=Hodgkins|first5=P.|date=2015-1|title=A meta-analysis of the prevalence of attention deficit hyperactivity disorder
in incarcerated populations|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4301200/|journal=Psychological Medicine|volume=45|issue=2|pages=247–258|doi=10.1017/S0033291714000762|issn=0033-2917|pmc=4301200|pmid=25066071}}&lt;/ref&gt;

=== Intelekts ===
Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar UDHS parasti ir zemāki rezultāti IQ testos.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Frazier TW, Demaree HA, Youngstrom EA|date=July 2004|title=Meta-analysis of intellectual and neuropsychological test performance in attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_neuropsychology_2004-07_18_3/page/543|journal=Neuropsychology|volume=18|issue=3|pages=543–55|doi=10.1037/0894-4105.18.3.543|pmid=15291732|s2cid=17628705}}&lt;/ref&gt; Šī fakta nozīme ir pretrunīga, jo, iespējams, zemākus IQ rezultātus rada UDHS simptomi, nevis zemāks intelekts. UDHS simptomi kā novēršanās un slikta darba atmiņa, iespējams, samazina IQ testa rezultātus, taču neliecina par zemākām intelekta spējām.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt; Pētījumos par UDHS, iespējams, ka indivīdi ar augstāku IQ tiek iekļauti neproporcionāli bieži, jo daudzi pētījumi neiekļauj indivīdus ar zemāku IQ, neskatoties uz to, ka cilvēkiem ar UDHS vidējais IQ tipiski ir par 9 punktiem zemāks.&lt;ref name=&quot;Mac2016&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Mackenzie GB, Wonders E|date=2016|title=Rethinking Intelligence Quotient Exclusion Criteria Practices in the Study of Attention Deficit Hyperactivity Disorder|journal=Frontiers in Psychology|volume=7|pages=794|doi=10.3389/fpsyg.2016.00794|pmc=4886698|pmid=27303350}}&lt;/ref&gt; Indivīdiem ar augstu intelektu ir lielāks neveiktas UDHS diagnozes risks, iespējams, jo indivīdiem ar augstu intelektu ir attīstītas kompensējošas darbības, kas mazina UDHS traucējumu izpausmes.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Rommelse N, van der Kruijs M, Damhuis J, Hoek I, Smeets S, Antshel KM, Hoogeveen L, Faraone SV|date=December 2016|title=An evidenced-based perspective on the validity of attention-deficit/hyperactivity disorder in the context of high intelligence|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|volume=71|pages=21–47|doi=10.1016/j.neubiorev.2016.08.032|pmid=27590827|s2cid=6698847}}&lt;/ref&gt;

Pētījumi pieaugušajos rāda, ka zemāks intelekts indivīdiem ar UDHS nav saistāms ar cēloņsakarību un to labāk izskaidro saistītas veselības problēmas, tādēļ tiek uzskatīts, ka neskatoties uz IQ rezultātu samazinājumu, UDHS neietekmē intelekta spējas.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Bridgett DJ, Walker ME|date=March 2006|title=Intellectual functioning in adults with ADHD: a meta-analytic examination of full scale IQ differences between adults with and without ADHD|url=https://archive.org/details/sim_psychological-assessment_2006-03_18_1/page/n3|journal=Psychological Assessment|volume=18|issue=1|pages=1–14|doi=10.1037/1040-3590.18.1.1|pmid=16594807}}&lt;/ref&gt; [[Stimulanti|Stimulantu]] iedarbības laikā cilvēkiem ar UDHS novērojami augstāki rezultāti IQ testos; bērniem ar UDHS novērots kumulatīvs IQ paaugstinājums lietojot stimulantus, kas, iespējams, izskaidrojams ar smadzeņu darbības normalizāciju ilgtermiņā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhang|first=Lishan|last2=Jin|first2=Xingming|last3=Zhang|first3=Yiwen|date=2011-02|title=Effect of methylphenidate on intelligence quotient scores in Chinese children with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/21192143/|journal=Journal of Clinical Psychopharmacology|volume=31|issue=1|pages=51–55|doi=10.1097/JCP.0b013e3182060f3f|issn=1533-712X|pmid=21192143}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tsai|first=Ching-Shu|last2=Huang|first2=Yu-Shu|last3=Wu|first3=Chen-Long|last4=Hwang|first4=Fang-Ming|last5=Young|first5=Kin-Bao|last6=Tsai|first6=Ming-Horng|last7=Chu|first7=Shih-Ming|date=2013-12-04|title=Long-term effects of stimulants on neurocognitive performance of Taiwanese children with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4235029/|journal=BMC Psychiatry|volume=13|pages=330|doi=10.1186/1471-244X-13-330|issn=1471-244X|pmc=4235029|pmid=24305033}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/7776938_Effects_of_Stimulant_Medication_on_Cognitive_Performance_of_Children_with_ADHD|title=Effects of Stimulant Medication on Cognitive Performance of Children with ADHD {{!}} Request PDF|website=ResearchGate|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Indivīdiem ar UDHS stimulantu iedarbības laikā vērojamas labākas sekmes testos, kontroldarbos un eksāmenos, labāks rokraksts un kārtīgāka darba vieta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lu|first=Yi|last2=Sjölander|first2=Arvid|last3=Cederlöf|first3=Martin|last4=D’Onofrio|first4=Brian M.|last5=Almqvist|first5=Catarina|last6=Larsson|first6=Henrik|last7=Lichtenstein|first7=Paul|date=2017-8|title=Association Between Medication Use and Performance on Higher Education Entrance Tests in Individuals With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5710548/|journal=JAMA Psychiatry|volume=74|issue=8|pages=815–822|doi=10.1001/jamapsychiatry.2017.1472|issn=2168-622X|pmc=5710548|pmid=28658471}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lu|first=Yi|last2=Sjölander|first2=Arvid|last3=Cederlöf|first3=Martin|last4=D’Onofrio|first4=Brian M.|last5=Almqvist|first5=Catarina|last6=Larsson|first6=Henrik|last7=Lichtenstein|first7=Paul|date=2017-08-01|title=Association Between Medication Use and Performance on Higher Education Entrance Tests in Individuals With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://jamanetwork.com/journals/jamapsychiatry/fullarticle/2633178|journal=JAMA Psychiatry|language=en|volume=74|issue=8|pages=815|doi=10.1001/jamapsychiatry.2017.1472|issn=2168-622X}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tucha|first=Oliver|last2=Lange|first2=Klaus W.|date=2004-10|title=Handwriting and attention in children and adults with attention deficit hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15585901/|journal=Motor Control|volume=8|issue=4|pages=461–471|doi=10.1123/mcj.8.4.461|issn=1087-1640|pmid=15585901}}&lt;/ref&gt;

=== Pašmedicēšanās un kompensējošas darbības ===
Cilvēkiem ar augsti funkcionējošu UDHS ir raksturīgas kompensējošas darbības, kas ļauj ar dažādām metodēm kompensēt UDHS radītos funkcionētspējas traucējumus. Cilvēki ar UDHS mēdz netipiski daudz izmantot pulksteņus, doties uz svarīgām sanāksmēm ievērojami ātrāk, daudz un detalizēti plānot ikdienas aktivitātes, daudz pierakstīt, atzīmēt kalendāros datumus pat ikdienišķām lietām, tēlot interesi neinteresantās sarunās, utt. Bieži ar UDHS raksturīgs, ka nemitīgi izveido detalizētus plānus, bet impulsivitātes dēļ nespēj tos izpildīt. Cilvēkiem ar augstu intelektu vērojams, ka viņi paši atrod veidus kā kompensēt savus uzmanības deficīta radītos trūkumus un līdz ar to var funkcionēt sabiedrībā ar neatklātu UDHS. Psihoterapija lielā mērā balstās uz šādu kompensējošu darbību iemācīšanu indivīdam, lai uzlabotu viņa funkcionētspēju sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Canela|first=Carlos|last2=Buadze|first2=Anna|last3=Dube|first3=Anish|last4=Eich|first4=Dominique|last5=Liebrenz|first5=Michael|date=2017-09-27|title=Skills and compensation strategies in adult ADHD – A qualitative study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5617155/|journal=PLoS ONE|volume=12|issue=9|doi=10.1371/journal.pone.0184964|issn=1932-6203|pmc=5617155|pmid=28953946}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/dealing-with-adhd-80-coping-strategies/|title=ADHD Coping Strategies You Haven't Tried Yet|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2016-01-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/creative-synthesis/201801/how-adhd-adults-cope-treatment|title=How ADHD Adults Cope Before Treatment {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

UDHS bieži ir komorbīds ar vielu atkarībām, kas var būt, vismaz sākotnēji, pašmedicēšanās izraisīta. Pierādījumi liecina, ka nikotīns darbojas līdzīgi UDHS ārstēšanā izmantotajiem stimulatoru medikamentiem, īslaicīgi samazinot impulsivitāti, neuzmanību un hiperaktivitāti, kas, iespējams, izskaidro īpaši izplatītu nikotīna atkarību starp cilvēkiem ar UDHS. Turcijā novērots, ka 72,5% vīriešu un 27,5% sieviešu ar UDHS ir atkarība no nikotīna.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=BİLGİ|first=Bülent|last2=AKSOY|first2=Umut Mert|last3=ŞAHMELİKOĞLU ONUR|first3=Özge|last4=MANER|first4=Ayşe Fulya|date=2017-12|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Nicotine Dependence in Adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5758075/|journal=Archives of Neuropsychiatry|volume=54|issue=4|pages=322–327|doi=10.5152/npa.2017.15882|issn=1300-0667|pmc=5758075|pmid=29321705}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS bieži novērojama īpaši smaga nikotīna atkarība, kura nereaģē uz tipiskām atkarības ārstēšanas metodēm.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT00573248|title=Nicotine and Behavior in Adult ADHD - Full Text View - ClinicalTrials.gov|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Liebrenz|first=Michael|last2=Fisher|first2=Carl Erik|last3=Nellen|first3=Romilda|last4=Frei|first4=Anja|last5=Biechl|first5=Anne-Catherine|last6=Hiestand|first6=Nina|last7=Huber|first7=Alice|last8=Buadze|first8=Anna|last9=Eich|first9=Dominique|date=2016-07-04|title=Adult attention-deficit/hyperactivity disorder and nicotine withdrawal: a qualitative study of patient perceptions|url=https://doi.org/10.1186/s12888-016-0911-9|journal=BMC Psychiatry|volume=16|issue=1|pages=208|doi=10.1186/s12888-016-0911-9|issn=1471-244X|pmc=PMC4932755|pmid=27377376}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS arī novērota regulāra un lielu dozu [[Kofeīns|kofeīna]] lietošana, kas, iespējams, izskaidrojams ar to, ka kofeīns, būdams stimulants, mazina UDHS simptomus.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cipollone|first=Giada|last2=Gehrman|first2=Philip|last3=Manni|first3=Corrado|last4=Pallucchini|first4=Alessandro|last5=Maremmani|first5=Angelo G. I.|last6=Palagini|first6=Laura|last7=Perugi|first7=Giulio|last8=Maremmani|first8=Icro|date=2020-11-23|title=Exploring the Role of Caffeine Use in Adult-ADHD Symptom Severity of US Army Soldiers|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7700297/|journal=Journal of Clinical Medicine|volume=9|issue=11|doi=10.3390/jcm9113788|issn=2077-0383|pmc=7700297|pmid=33238642}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ioannidis|first=Konstantinos|last2=Chamberlain|first2=Samuel R.|last3=Müller|first3=Ulrich|date=2014-09|title=Ostracising caffeine from the pharmacological arsenal for attention-deficit hyperactivity disorder--was this a correct decision? A literature review|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24989644/|journal=Journal of Psychopharmacology (Oxford, England)|volume=28|issue=9|pages=830–836|doi=10.1177/0269881114541014|issn=1461-7285|pmid=24989644}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2011-04-01|title=Tea consumption maybe an effective active treatment for adult attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0306987710003531|journal=Medical Hypotheses|language=en|volume=76|issue=4|pages=461–463|doi=10.1016/j.mehy.2010.08.049|issn=0306-9877}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-in-the-news/adhd-and-self-medicating-with-stimulants/|title=ADHD and Self-Medicating With Stimulants|website=CHADD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ar UDHS novērojama arī alkohola, marihuānas un citu psihotropo vielu lietošana ievērojami biežāk nekā cilvēkiem bez UDHS. Tas izskaidrojams ar impulsivitāti, tieksmi uz atkarībām, kā arī, iespējams, daudzi indivīdi, nespēdami iekļauties sabiedrībā, izvēlas lietot vielas, lai mazinātu UDHS izraisītu komorbīdu psihisko traucējumu, piemēram, depresijas simptomus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/mental-health/adhd-and-addiction|title=Exploring the Strong Link Between ADHD and Addiction|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2019-01-28|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Pozitīvas pazīmes ===
Iespējamas UDHS priekšrocības un pozitīvas pazīmes ir sākts pētīt tikai nesen, tādēļ šādu pētījumu ir maz. Tiek veikti pētījumi, lai noteiktu, vai UDHS simptomi noteiktos apstākļos vai uzdevumos nedod priekšrocības. Stereotipiski cilvēkiem ar UDHS ir raksturīgs liels entuziasms, radoša domāšana, liela enerģija, risku uzņemšanās, liela zinātkāre un hiperfokuss: ārkārtīgi spēcīga uzmanība ārkārtas situācijā vai uzdevumos, kas patīk vai interesē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@mitchfodstad/7-attributes-of-the-adhd-mind-that-promote-success-8845bb6a4a31|title=7 Attributes of the ADHD Mind that Promote Success|last=Fodstad|first=Mitch|website=Medium|access-date=2021-08-01|date=2018-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS pazīmēm mēdz būt vispārīgs, netipiski plašs zināšanu un iemaņu klāsts dažādās, savstarpēji nesaistītās tēmās, un nemitīgi mainīgas intereses un hobiji.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://medium.com/@racheldmark/adhd-artist-jack-of-all-trades-8df1675556a|title=ADHD Artist, “Jack of all trades”|last=Mark|first=Rachel D.|website=Medium|access-date=2021-08-01|date=2019-12-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

2020. gada pētījumu apskatā tika atklāts, ka radošā domāšana ir saistīta ar UDHS simptomu klātbūtni, īpaši diverģenta domāšana un radošo sasniegumu daudzums, taču gadījumos, kad nav diagnostificējams pats UDHS, iespējams, jo UDHS diagnozes kritērijs ir šo pašu pazīmju izdarīts traucējums, nevis klātbūtne. Diverģenta domāšana ir spēja radīt radošus risinājumus, kas ievērojami atšķiras cits no cita un apskata problēmu no dažādiem skatupunktiem.&lt;ref name=&quot;:10&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Hoogman|first1=Martine|last2=Stolte|first2=Marije|last3=Baas|first3=Matthijs|last4=Kroesbergen|first4=Evelyn|date=2020-12-01|title=Creativity and ADHD: A review of behavioral studies, the effect of psychostimulants and neural underpinnings|url=http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763420305935|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|language=en|volume=119|pages=66–85|doi=10.1016/j.neubiorev.2020.09.029|issn=0149-7634|pmid=33035524|s2cid=222142805}}&lt;/ref&gt; Tiem, kuriem ir UDHS simptomi, iespējams, ir priekšrocība šāda veida radošajā domāšanā, jo viņiem tipiski ir izkaisīta uzmanība, kas ļauj strauji pārslēgties starp dažādiem uzdevuma aspektiem. Cilvēkiem ar UDHS pazīmēm raksturīga pielāgojama asociatīvā atmiņa, kas nozīmē, ka tie var atcerēties un izmantot attālināti saistītas idejas, kas dod labāku spēju jaunu ideju radīšanā. Impulsivitāte ļauj cilvēkiem ar UDHS simptomiem apskatīt idejas, kuras citi nebūtu apskatījuši. Taču cilvēkiem ar UDHS ir problēmas ar konverģento domāšanu, kas ir radošās domāšanas process, kas prasa uzturētu centību un uzmanību, lai atrastu risinājumus problēmām, kurām ir iepriekš noteiktas prasībās.&lt;ref name=&quot;:10&quot; /&gt; Cilvēkiem ar UDHS hiperfokuss var radīt īpaši augstu produktivitāti galējās vajadzības vai lielas intereses gadījumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hupfeld|first=Kathleen E.|last2=Abagis|first2=Tessa R.|last3=Shah|first3=Priti|date=2019-06-01|title=Living “in the zone”: hyperfocus in adult ADHD|url=https://doi.org/10.1007/s12402-018-0272-y|journal=ADHD Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|language=en|volume=11|issue=2|pages=191–208|doi=10.1007/s12402-018-0272-y|issn=1866-6647}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS raksturīga liela drosme, piedzīvojumu kāre un nepakļāvība nevēlamiem apstākļiem. Hiperaktivitāte var radīt netipiski lielu entuziasmu, kas var izpausties kā liela centība un enerģija kādā lietā, kas aizrauj. Ar augstu funkcionējošu UDHS cilvēki bieži tiek uztverti kā ar labu humora izjūtu un savas atšķirīgās, impulsīvās domāšanas dēļ var būt harizmātiski sociālās situācijās. Ņemot vērā, ka UDHS indivīdam visu dzīvi radījis grūtības funkcionēt, kā kompensējošs mehānisms daudzos izveidojas izteikta neatlaidība.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/328582297_The_positive_aspects_of_attention_deficit_hyperactivity_disorder_a_qualitative_investigation_of_successful_adults_with_ADHD|title=(PDF) The positive aspects of attention deficit hyperactivity disorder: a qualitative investigation of successful adults with ADHD|website=ResearchGate|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdatwork.add.org/potential-benefits-of-having-an-adhd-employee/|title=Top 5 Potential Benefits of ADHD for Employees {{!}} ADHD At Work|access-date=2021-07-11|date=2016-08-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Paaugstināta interese ir par iespējamu pozitīvo UDHS ietekmi jaunu uzņēmumu veidošanā un uzņēmējdarbībā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Moore|first1=Curt B.|last2=McIntyre|first2=Nancy H.|last3=Lanivich|first3=Stephen E.|date=2019-12-06|title=ADHD-Related Neurodiversity and the Entrepreneurial Mindset|url=https://journals.sagepub.com/doi/10.1177/1042258719890986|journal=Entrepreneurship Theory and Practice|language=en|volume=45|pages=64–91|doi=10.1177/1042258719890986|s2cid=213407235}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:12&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Hatak|first1=Isabella|last2=Chang|first2=Manling|last3=Harms|first3=Rainer|last4=Wiklund|first4=Johan|date=2020-08-29|title=ADHD symptoms, entrepreneurial passion, and entrepreneurial performance|journal=Small Business Economics|language=en|doi=10.1007/s11187-020-00397-x|issn=1573-0913|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Pētījumā, kurā tika pētītas psihiatriskās diagnozes starp ASV uzņēmējiem, tika noskaidrots, ka 29% uzņēmēju, kas aizpildīja diagnostikas anketu, ir diagnostificējams UDHS, kas bija ievērojami vairāk nekā kontroles paraugā (5%).&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Freeman|first=Michael A.|last2=Staudenmaier|first2=Paige J.|last3=Zisser|first3=Mackenzie R.|last4=Andresen|first4=Lisa Abdilova|date=2019-08-01|title=The prevalence and co-occurrence of psychiatric conditions among entrepreneurs and their families|url=https://doi.org/10.1007/s11187-018-0059-8|journal=Small Business Economics|language=en|volume=53|issue=2|pages=323–342|doi=10.1007/s11187-018-0059-8|issn=1573-0913}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka apstiprināta UDHS diagnoze divkāršo iespēju, ka cilvēks kādreiz dzīvē izveidos savu uzņēmumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lerner|first=Daniel A.|last2=Verheul|first2=Ingrid|last3=Thurik|first3=Roy|date=2019-08-01|title=Entrepreneurship and attention deficit/hyperactivity disorder: a large-scale study involving the clinical condition of ADHD|url=https://doi.org/10.1007/s11187-018-0061-1|journal=Small Business Economics|language=en|volume=53|issue=2|pages=381–392|doi=10.1007/s11187-018-0061-1|issn=1573-0913}}&lt;/ref&gt; Veicot nodarbinātības pētījumu Somijā, noskaidrots, ka izslēdzot visus citus statistiskos faktorus, diagnostificējams UDHS par 30% paaugstina iespēju būt [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātam]].&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2016. gada 22. marts.|title=Entrepreneurial Tendencies Among People with ADHD|url=https://papers.ssrn.com/sol3/papers.cfm?abstract_id=2405366|journal=International Review of Entrepreneurship|volume=13 (3)|pages=187-204|via=SSRN}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS neproporcionālu interesi par jaunu uzņēmumu dibināšanu, iespējams, izskaidro plaši izplatītas UDHS pazīmes kā: zinātkāre, atvērtība jaunām pieredzēm, impulsivitāte, riskēšana, un hiperfokuss, kas ievadītas pareizā interesē var radīt augstu entuziasmu, drosmi un neatlaidību.&lt;ref name=&quot;:12&quot; /&gt;

Vairākiem pasaulē zināmiem, ļoti veiksmīgiem uzņēmējiem ir UDHS pazīmes vai diagnoze, piemēram, IKEA izveidotājs Ingvars Kamprāds un multimiljardieris Ričards Brensons pašidentificējas kā cilvēki ar izteiktu ar UDHS; ir vairākkārt izplatītas baumas, ka amerikāņu multimiljardieris Donalds Tramps ir ar diagnostificētu un ārstētu UDHS; JetBlue dibinātājs Deivids Nīlemans ir ar jau skolas laikā apstiprinātu UDHS diagnozi, kuru viņš uzskata par savas biznesa veiksmes cēloni, nevis traucēkli.&lt;ref name=&quot;:16&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Lee|first1=Jong Won|last2=Seo|first2=Kyunghoon|last3=Bahn|first3=Geon Ho|date=2020|title=The Positive Aspects of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder among Famous People|journal=Psychiatry Investigation|volume=17|issue=5|pages=424–431|doi=10.30773/pi.2020.0036|issn=1738-3684|pmc=7265029|pmid=32321205}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-entrepreneur-stories-jetblue-kinkos-jupitermedia/|title=How to Succeed in Business with ADHD|last=Gilman|first=Lois|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.switzeronleadership.com/the-adhd-leader/|title=The ADHD Business Leader|website=Switzer Associates|access-date=2021-07-11|date=2019-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.huffpost.com/entry/unfit-unfocused-or-is-tru_b_11568002|title=In My Professional Opinion, Trump Could Use An ADHD Specialist|last=PsyD|first=George Sachs|last2=Center|first2=ContributorClinical Psychologist {{!}} Founder Sachs|website=HuffPost|access-date=2021-07-11|date=2016-08-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

Izteiktas UDHS pazīmes raksturīgas bijušas daudzām izcilām personībām. Analizējot Leonardo da Vinči psiholoģisko profilu pēc saglabātām laikabiedru liecībām un zināmajiem materiāliem, Pāvijas Universitātes neirologi izdarījuši secinājumu, ka Leonardo da Vinči personības iezīmes, haotisku darba procesu, organizācijas grūtības, tieksmi iesākt daudzus darbus un nevienu nepabeigt un nemitīgi mainīgu interesi par daudz dažādām tēmām, vislabāk izskaidro UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Catani|first=Marco|last2=Mazzarello|first2=Paolo|date=2019-06-01|title=Grey Matter Leonardo da Vinci: a genius driven to distraction|url=https://doi.org/10.1093/brain/awz131|journal=Brain|volume=142|issue=6|pages=1842–1846|doi=10.1093/brain/awz131|issn=0006-8950}}&lt;/ref&gt; Tiek uzskatīts, ka UDHS, iespējams, bijis arī Albertam Einšteinam, kuram esot bijusi raksturīga izteikta neuzmanība, nemitīga novēršanās, aizmāršība, impulsivitāte un smagas uzvedības problēmas skolā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/inventions/einsteins-life-facts-and-fiction|title=Albert Einstein: Fact or Fiction?|last=Editors|first=History com|website=HISTORY|access-date=2021-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inspiremalibu.com/blog/mental-health/9-famous-people-with-adhd-attention-deficit-hyperactivity-disorder/|title=9 Famous People With ADHD (Attention-Deficit Hyperactivity Disorder)|last=Malibu|first=Inspire|access-date=2021-08-01|date=2020-06-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/did-davinci-have-adhd-why-do-we-want-to-know/|title=Did DaVinci Have ADHD? Why Do We Want to Know?|website=CHADD|access-date=2021-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka UDHS bijis Lielbritānijas premjerministram Otrā pasaules kara laikā Vinstonam Čērčilam, kurš bijis ar sliktām sekmēm skolā un biogrāfijā atrodami laikabiedru apraksti par neuzmanību, neizsmeļamu enerģiju, ievērojami nemierīgām rokām un kājām, nejaušu un radošu domāšanu, regulāri pārtraucis citu sarunas, bijis ļoti pļāpīgs un impulsīvs; Vinstonam Čērčilam vajadzības gadījumā esot bijusi &quot;fenomenāla spēja koncentrēties&quot;, kas iespējams liecina par hiperfokusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/270743215_Did_Sir_Winston_Churchill_have_Hyperkinetic_or_Bipolar_Affective_Disorder|title=(PDF) Did Sir Winston Churchill have Hyperkinetic or Bipolar Affective Disorder?|website=ResearchGate|access-date=2021-08-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Diagnostika ==
Dažādos psihiatrisko diagnožu klasifikatoros tiek izmantoti dažādi UDHS diagnozes kritēriji. Tas izskaidrojams ar atšķirību diagnostikas interpretācijā par traucējumiem, kā arī ar to, ka lielākā daļa zinātniskās izpētes par UDHS veikti pēdējo 20-30 gadu laikā. Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā UDHS tiek diagnostificēts ievērojami biežāk nekā Rietumeiropā, Austrālijā un Jaunzēlandē. Daudzās valstīs psihiatrijā pieņemts izmantot amerikāņu DSM-V kritērijus UDHS diagnostikā, jo SSK-10 kritēriji tiek uzskatīti par novecojušiem.

=== SSK-10 ===

Latvijā tiek lietota starptautiskā statistiskā slimību un veselības problēmu klasifikācija (SSK-10) pēc kuras UDHS klasifikācija ir neviennozīmīga un tam atbilst vairākas diagnozes kategorijā V &quot;Psihiski un uzvedības traucējumi&quot; diagnozēm &quot;Uzvedības un emocionāli traucējumi, kas parasti sākušies bērnībā un pusaudža vecumā (F90-F98)&quot; esošas diagnozes:

* Hiperkinētiski traucējumi (F90)
** Aktivitātes un uzmanības traucējumi (F90.0)
** Hiperkinētiski uzvedības traucējumi (F90.1)
** Citi hiperkinētiski traucējumi (F90.8)
** Neprecizēti hiperkinētiski traucējumi (F90.9)
* Citi uzvedības un emociju traucējumi, kas parasti sākas bērnībā un pusaudža gados (F98)
** Uzmanības deficīts bez hiperkativitātes (F98.8)
Latvijā izmantotajā SSK-10 klasifikatora redakcijā nav informācijas par UDHS klātbūtni pieaugušajiem. Šis klasifikators attiecībā uz UDHS ir novecojis, jo balstās uz 1980. gados izdarītajiem pieņēmumiem par UDHS izcelsmi, iedalījumu un izpausmēm, piemēram, pretēji SSK-10 klasifikācijā dotajam nosaukumam, izteikta hiperkinēze ar UDHS tiek novērota tikai īpaši retos un smagos gadījumos. Lielākā daļa zinātnisko pētījumu par UDHS cēloņiem, simptomiem un ārstēšanu izdarīti pēdējo 30 gadu laikā Amerikas Savienotajās Valstīs un Rietumeiropā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ssk10.spkc.gov.lv/ssk/F901|title=SSK-10 klasifikācija - Kodu tabulsaraksts un skaidrojumi|website=ssk10.spkc.gov.lv|access-date=2021-07-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/timeline.html|title=ADHD Throughout the Years {{!}} CDC|last=CDC|website=Centers for Disease Control and Prevention|access-date=2021-07-08|date=2020-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== DSM-5 ===

[[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās valstīs]] UDHS noteikšanā tiek izmantots psihiatrisko diagnožu klasifikators DSM-5 ''Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders'' ([[:en:DSM-5|raksts angļu valodā: DSM-5]]), kurš UDHS iedala sīkāk 3 dažādos tipos pēc simptomu klātbūtnes: neuzmanīgais tips (ADHD-PI), hiperaktīvais tips (ADHD-HI) un kombinētais tips (ADHD-C).&lt;ref name=&quot;DSM52&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=American Psychiatric Association|title=Diagnostic and Statistical Manual of Mental Disorders|year=2013|publisher=American Psychiatric Publishing|location=Arlington|isbn=978-0-89042-555-8|pages=59–65|edition=5th}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NIMH1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD)|author=National Institute of Mental Health|publisher=National Institutes of Health|year=2008|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20130119030917/http://www.nimh.nih.gov/health/publications/attention-deficit-hyperactivity-disorder/complete-index.shtml|archive-date=19 January 2013}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CDC2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/diagnosis.html|title=ADHD: Symptoms and Diagnosis|publisher=Centers for Disease Control and Prevention (2017)|date=31 August 2017}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+DSM-5 simptomi
!Veids
!Simptomi
|-
|Neuzmanīgais
(ADHD-PI)
|Lielākā daļa vai visi no tālāk uzskaitītajiem simptomiem, izņemot situācijas, kad šos simptomus labāk izskaidro cita psihiatriska vai medicīniska diagnoze:

* Viegli novērst uzmanību, izlaiž detaļas, aizmirst lietas un bieži pamet darbus un iesāk citus.
* Grūtības koncentrēties uz vienu darbu.
* Paliek garlaicīgi veicot darbu jau pēc dažām minūtēm, izņemot, ja dara kaut ko, kas ir patīkams.
* Grūtības koncentrēt uzmanību, organizēt un pabeigt darbus.
* Grūtības pabeigt vai iesniegt mājasdarbus, bieži pazaudē lietas (piemēram, zīmuļus, papīrus, rotaļlietas), kas vajadzīgas, lai pabeigtu darbus.
* Neklausās, kad tiek tieši uzrunāts.
* Izteikta sapņošana, bieži ir nesaprašana par to, kas jādara un ir lēnīgs.
* Grūtības apstrādāt informāciju tik ātri un precīzi kā citi.
* Grūtības sekot instrukcijām.
* Grūtības saprast detaļas, kā arī izlaiž detaļas.
|-
|Hiperaktīvais
(ADHD-H)
|Lielākā daļa vai visi no tālāk uzskaitītajiem simptomiem, izņemot situācijas, kad šos simptomus labāk izskaidro cita psihiatriska vai medicīniska diagnoze:

* Bieži kustina rokas vai kājas, dīdās krēslā.
* Runā bez apstajas.
* Skraida apkārt, aiztiekot, taustot vai spēlējoties ar visu pēc kārtas.
* Ir grūtības nosēdēt nekustīgam ēdot, skolā un darot mājasdarbus.
* Visu laiku ir kustībā.
* Ir grūti veikt klusus uzdevumus un aktivitātes.
* Ir nepacietīgs.
* Skaļi izsaka nepārdomātus izteikumus, izrāda emocijas bez aiztures un rīkojas bez domāšanas par sekām.
* Grūtības gaidīt rindās vai savu kārtu spēlēs.
* Bieži traucē citu sarunām un aktivitātēm.
|-
|Kombinētais
(ADHD-C)
|Kritēriji atbilst reizē gan neuzmanīgajam, gan hiperaktīvajam tipam.
|}

=== SSK-11 ===
Ar 2022. gada 1. janvāri visā pasaulē sākās Pasaules Veselības Organizācijas jaunās Starptautiskās Statistikās slimību un veselības problēmu klasifikācijas (SSK-11) ieviešanas process. SSK-11 ar laiku aizstās pašlaik spēkā esošo SSK-10 klasifikatoru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.who.int/news/item/18-06-2018-who-releases-new-international-classification-of-diseases-(icd-11)|title=WHO releases new International Classification of Diseases (ICD 11)|website=www.who.int|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc SSK-11, UDHS diagnostikas kritēriji ir pilnībā pārstrādāti no jauna, atzīstot UDHS diagnozi visos vecumos un 3 UDHS tipus klasifikācijā, kas līdzinās ASV izmantotajiem DSM-5 kritērijiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://icd.who.int/browse11/l-m/en#/http://id.who.int/icd/entity/821852937|title=ICD-11 - ICD-11 for Mortality and Morbidity Statistics|website=icd.who.int|access-date=2021-07-07|archive-date=2018-08-01|archive-url=https://archive.today/20180801205234/https://icd.who.int/browse11/l-m/en%23/http://id.who.int/icd/entity/294762853#/http://id.who.int/icd/entity/821852937}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Reed|first=Geoffrey M.|last2=First|first2=Michael B.|last3=Kogan|first3=Cary S.|last4=Hyman|first4=Steven E.|last5=Gureje|first5=Oye|last6=Gaebel|first6=Wolfgang|last7=Maj|first7=Mario|last8=Stein|first8=Dan J.|last9=Maercker|first9=Andreas|date=2019-2|title=Innovations and changes in the ICD‐11 classification of mental, behavioural and neurodevelopmental disorders|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6313247/|journal=World Psychiatry|volume=18|issue=1|pages=3–19|doi=10.1002/wps.20611|issn=1723-8617|pmc=6313247|pmid=30600616}}&lt;/ref&gt;

Pēc SSK-11 klasifikatora UDHS tiek iedalīts pie kategorijas &quot;Nervu sistēmas attīstības traucējumi&quot; un tam atbilst diagnozes kods 6A05 &quot;Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi&quot; un ir dots šāds apraksts:

''Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumus raksturo pastāvīga (vismaz 6 mēnešus ilga) neuzmanība un/vai hiperaktivitāte-impulsivitāte, kurai ir tiešas negatīvas sekas attiecībā uz akadēmisko, darba vai sociālo funkcionēšanu. Ir pierādījumi par vērā ņemamiem neuzmanības un/vai hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomiem pirms 12 gadu vecuma, tipiski agrīnā vai vidējā bērnībā, lai gan daži indivīdi pirmo reizi nonāk klīniskos izmeklējumos vēlāk. Neuzmanības un hiperaktivitātes-impulsivitātes pakāpe ir ārpus normālas variācijas, kas sagaidāma konkrētajam vecumam un intelekta attīstībai. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. Relatīvais šo pazīmju sadalījums un specifiskās izpausmes neuzmanībai un hiperaktivitātei-impulsivitātei, atšķiras starp indivīdiem un var mainīties augšanas laikā. Lai varētu piešķirt diagnozi, neuzmanības un hiperaktivitātes-impulsivitātes izpausmēm jābūt manāmām dažādās situācijās un vidēs (piemēram, mājās, skolā, darbā, ar draugiem un radiniekiem), bet ļoti iespējams to izpausmes atšķiras atkarībā no struktūras un konkrētās vides prasībām. Simptomus nevar labāk izskaidrot ar citiem psihiskiem, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumiem, kā arī tie nav vielu vai medikamentu radīti.''
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+SSK-11 UDHS iedalījums
!Diagnozes
kods
!Nosaukums
!Apraksts
|-
|6A05.0
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
dominanti neuzmanības prezentācija
|Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās un neuzmanības simptomi ir dominējoši klīniskajā prezentācijā. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Var būt arī dažu hiperaktīvu-impulsīvu simptomu klātbūtne, taču tie nav klīniski nozīmīgi salīdzinot ar neuzmanības simptomiem
|-
|6A05.1
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
dominanti hiperaktivitātes-impulsivitātes prezentācija
|Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās un hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomi ir dominējoši klīniskajā prezentācijā. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas. Var būt arī dažu neuzmanības simptomu klātbūtne, taču tie nav klīniski nozīmīgi salīdzinot ar hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomiem.
|-
|6A05.2
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
kombinēta prezentācija
|Visas noteicošās prasības uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumu diagnostikai izpildās. Gan neuzmanības, gan hiperaktivitātes-impulsivitātes simptomi ir klīniski nozīmīgi un neviens no simptomu veidiem nedominē klīniskajā prezentācijā. Neuzmanība nozīmē ievērojamas grūtības noturēt uzmanību uz uzdevumiem, kas nedod augstu stimulāciju vai biežu atalgojumu, vieglu novēršanos un problēmas ar uzdevumu organizāciju. Hiperaktivitāte nozīmē pārmērīgu aktivitāti un grūtības palikt nekustīgam, visbiežāk novērojams strukturētās situācijās, kur vajadzīga uzvedības paškontrole. Impulsivitāte ir tieksme reaģēt uz nekavējošiem stimuliem neapzināti vai bez domāšanas par to, kādi ir konkrētās darbības riski vai sekas.
|-
|6A05.Y
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
cita specificēta prezentācija
| -
|-
|6A05.Z
|Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi,
nav specificēta prezentācija
| -
|}

=== Klīniskā prezentācija ===
Vizuāli pacientos ar UDHS nav novērojamas atšķirības no cilvēkiem bez UDHS. Bieži vizītes ir grūti noorganizēt un uzturēt, jo impulsivitāte un neuzmanība var likt indivīdam vairākkārt mainīt plānus vai neierasties laikā. Bērni ar UDHS var būt ar ļoti izteiktu un novērojamu hiperaktivitāti, piemēram, viņi ir manāmi fiziski nemierīgi, impulsīvi un nevar nosēdēt mierīgi, viņi var skraidīt un lēkāt, arī esot ārsta kabinetā. Pieaugušajiem ar UDHS var būt raksturīga bieža novēršanās, nemierīgas rokas un kājas, un aizmāršība. Emocionālais stāvoklis parasti nav ietekmēts, tas var būt nedaudz paaugstināts virs tipiska šādai sociālai situācijai, taču tas nedrīkst būt eiforisks (kas varētu liecināt par bipolāro traucējumu māniju). Garastāvoklis parasti ir normāls, izņemot, ja pacients ieradies, būdams sliktā garastāvoklī. Jāņem vērā, ka UDHS var garastāvokļa pārmaiņas var padarīt impulsīvākas. Runa ir normāla ātruma, taču impulsivitātes dēļ var būt skaļāka. Domu process ir mērķtiecīgs, taču var būt vērojamas grūtības palikt stāstītā tēmā: mēdz stāstīt lieku informāciju un viegli maina sarunu tēmas. Patoloģiskas skrejošu domu vai spiestas runas pazīmes nav novērojamas (liecina par bipolāro traucējumu māniju). Halucinācijas un delūzijas ar UDHS nav raksturīgas. Domu saturs ir normāls.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://emedicine.medscape.com/article/289350-clinical|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) Clinical Presentation: Physical, Causes|website=emedicine.medscape.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;

Pusaudžos un pieaugušajos UDHS bieži saistāms ar noteiktu kognitīvu stilu ar kuru runā manāms konkrētums (tiek stāstīti precīzi fakti un notikumi), pārlieku sīkas detaļas un regulāra novēršanās no tēmas. Tas iekļauj: pārlieku runāšanu; aizķeršanos garos stāstos par salīdzinoši maznozīmīgiem notikumiem; neadekvāti spēcīgas emocijas; nepārtraukta runa atbildot uz atklātiem jautājumiem (tādiem, kuru atbilde nav apstiprinājums vai noliegums); sīkas lietas var novērst uzmanību, kas manāmi var ietekmēt domu procesu (tangenciāla runa); turpināšana runāt tā it kā runātais tiek saprasts, pat kad klausītāja neverbālā komunikācija liecina par pretēju. Ja ir spiestas runas pazīmes (tik strauja runa, ka vārdi reizēm nav saprotami) jāpārliecinās, ka tas nav trauksmes vai baiļu izraisīts. Ja manāma strauja, nervoza stāstītā maiņa, tas varētu liecināt par komorbīdu trauksmi vai nemieru, kas liek uztraukuma dēļ stāstīt nesaistītas idejas. Palūdziet pacientu runāt lēnāk, lai varētu noskaidrot, vai runas nekonsistence ir asociāciju radīta, nevis domāšanas traucējumi. Ir lietderīgi noskaidrot kāda būtu pacienta prezentācija, ja viņš būtu pie speciālista nonācis bērna vecumā, proti, kādi simptomi bija raksturīgi bērnībā un pusaudža gados, bet vairs nav. Ja ir bērnībā bijuši hiperaktivitātes simptomi, bet vairs nav, tas varētu liecināt, ka tie laika gaitā ir uzlabojušies, mainījusies to izpausme vai tie ir mazāk acīmredzami, taču tomēr tā ir vērā ņemama informācija diagnozes izdarīšanā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2014 novembris|title=Canadian ADHD Practice Guidelines|url=https://www.caddra.ca/pdfs/caddraGuidelines2011Chapter05.pdf|journal=Canadian ADHD resource alliance|via=Canadian ADHD resource alliance}}&lt;/ref&gt;

=== Diagnostikas grūtības ===
Lielākā daļa indivīdu ar UDHS līdz 30 un vairāk gadu vecumam neapzinās, ka viņiem ir jebkādi traucējumi un bieži maina profesijas, darbus, dzīvesvietas, studijas, meklējot dzīvē vietu, kur nav funkcionētspējas grūtību. Pētījumi ASV liecina, ka pusaudžos un jaunos pieaugušajos, pat ar diagnostificētu UDHS, bieži novērojams savas disfunkcijas noliegums. Cilvēkiem ar UDHS jaunībā mēdz būt neracionāls optimisms, ka spēs mainīties un pārliecība, ka spēj izdarīt lietas, kuras nekad nav spējuši konsistenti adekvāti izdarīt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-overoptimism-what-you-need-to-know|title=ADHD and wishful thinking|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-overoptimism-what-you-need-to-know}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/skewed-perceptions-of-reality-in-adhd-children/|title=Skewed Perceptions of Reality in Children with ADHD|last=Fowler|first=Mary|website=ADDitude|access-date=2021-07-06|date=2009-08-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Apkārtējo uztverē cilvēki ar UDHS bieži tiek uzskatīti, ka ir slinki, nemotivēti, stulbi, pārgalvīgi, pazuduši, muļķīgi. Nereti šādas frāzes cilvēkam ar UDHS dzīvē ir teiktas tik bieži, ka viņš tās pieņēmis kā patiesību un daļu savas identitātes, un UDHS simptomus uzskata par savas izvēles izdarītu, neapzinoties, ka viņam ir nervu sistēmas darbības traucējumi. Daudzos gadījumos indivīdi ar UDHS neapzinās, ka citiem cilvēkiem viņu dzīvē ikdienas funkcionēšana sagādā ievērojami mazākas grūtības, kas var radīt zemu pašvērtējumu, jo tipiska reakcija saskaroties ar traucējumu sekām ir vainot sevi apzinātā neizdarībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mörstedt|first=Beatrice|last2=Corbisiero|first2=Salvatore|last3=Bitto|first3=Hannes|last4=Stieglitz|first4=Rolf-Dieter|date=2015-11-03|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD) in Adulthood: Concordance and Differences between Self- and Informant Perspectives on Symptoms and Functional Impairment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4631342/|journal=PLoS ONE|volume=10|issue=11|doi=10.1371/journal.pone.0141342|issn=1932-6203|pmc=4631342|pmid=26529403}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.researchgate.net/publication/51827506_Low_self-awareness_of_ADHD_in_adults_using_a_self-report_screening_questionnaire|title=Low self-awareness of ADHD in adults using a self-report screening questionnaire {{!}} Request PDF|website=ResearchGate|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Harpin|first=V. A.|date=2005-02-01|title=The effect of ADHD on the life of an individual, their family, and community from preschool to adult life|url=https://adc.bmj.com/content/90/suppl_1/i2|journal=Archives of Disease in Childhood|language=en|volume=90|issue=suppl 1|pages=i2–i7|doi=10.1136/adc.2004.059006|issn=0003-9888|pmid=15665153}}&lt;/ref&gt;

UDHS indivīdos ar augstu intelektu tiek atklāts reti, jo augsts intelekts ļauj kompensēt UDHS radītos deficītus. Piemēram, indivīdi ar augstu intelektu un UDHS, skolā un augstskolā iemācās krāpties kontroldarbos, hiperfokusējas uz studijām dažas dienas pirms darbu termiņiem, kā arī attīsta sociālas spējas, kas liek izvairīties no traucējumu atklāšanas un izvairās no darbību veikšanas, kur traucējumi būtu acīmredzami. Reizēm ir vērojams traucējumus kompensējošs, neracionāls perfekcionisms darbu veikšanā, kas paradoksāli var uzlabot sekmes skolā, nevis pasliktināt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/adhd/iq-adhd|title=Why ‘Being Smart’ Doesn’t Help People with ADHD|website=Healthline|access-date=2021-07-06|date=2012-12-18|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dixonlifecoaching.com/post/2018/05/07/the-mysterious-paradox-of-being-a-high-achiever-with-adhd|title=The Mysterious Paradox of Being a High Achiever With ADHD|last=Dixon|first=Casey|website=dixonlifedesign-1a|access-date=2021-07-06|date=2018-05-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/adhd-and-perfectionism|title=ADHD and perfectionism|website=www.understood.org|access-date=2021-07-06|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz kompensatoriem mehānismiem, cilvēkiem ar UDHS un augstu intelektu ir novērojamas nopietnas negatīvas sekas un grūtības ikdienas funkcionēšanā, kas bieži izraisa komorbīdus psihiskos traucējumus kā depresiju un trauksmi. Cilvēkam ar UDHS un augstu intelektu, darbaspējās līdzinās viduvējam, psihiski veselam cilvēkam, taču stimulantu medikamenti šādiem indivīdiem var ļaut sasniegt darbaspēju, kas līdzinās citiem indivīdiem ar līdzīgām intelektuālām spējām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Milioni|first=Ana Luiza Vidal|last2=Chaim|first2=Tiffany Moukbel|last3=Cavallet|first3=Mikael|last4=de Oliveira|first4=Nathalya Moleda|last5=Annes|first5=Marco|last6=Dos Santos|first6=Bernardo|last7=Louzã|first7=Mario|last8=da Silva|first8=Maria Aparecida|last9=Miguel|first9=Carmen Silvia|date=2017-04|title=High IQ May &quot;Mask&quot; the Diagnosis of ADHD by Compensating for Deficits in Executive Functions in Treatment-Naïve Adults With ADHD|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25359760/|journal=Journal of Attention Disorders|volume=21|issue=6|pages=455–464|doi=10.1177/1087054714554933|issn=1557-1246|pmid=25359760}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/high-functioning-adhd-adults|title=High-Functioning Adult ADHD: What It’s Like|last=Booth|first=Stephanie|website=WebMD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

Sievietēm tiek plaši uzskatīts, ka UDHS ir divreiz retāk izplatīts nekā vīriešiem. Tomēr neiroloģiskie pierādījumi liecina, ka UDHS iespējams ir izplatīts sievietēm tikpat bieži kā vīriešiem, taču sociālu un profesionālu ekspektāciju dēļ tā izraisītie traucējumi, tiek novēroti daudz mazākā mērā, kā arī augstākais psihiatrisko saslimšanu risks, liek psihiatriem nepamanīt UDHS kā īsto depresijas un nemiera cēloni, ārstēšanu veltot UDHS izraisītām sekām kā depresijai vai nemieram. Atkarībā no valsts, sievietēm UDHS tiek atklāts 2 līdz 15 reizes retāk nekā vīriešiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/adhd-in-women|title=How ADHD Affects Women|last=Worth|first=Tammy|website=WebMD|access-date=2021-07-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://neurohealthah.com/blog/adhd-symptoms-in-women/|title=What are the Symptoms of ADHD in Women?|website=neurohealthah.com|access-date=2021-07-06|date=2020-03-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

UDHS simptomi pārklājas ar citu psihisko, nervu sistēmas un uzvedības traucējumu simptomiem, līdz ar to ir iespējamas kļūdainas diagnozes. Smags, hiperaktīvs UDHS līdzinās nepārtraukti esošai bipolāro traucējumu mānijai. Neuzmanīgais tips ir viegli sajaucams ar depresiju.&lt;ref name=&quot;Kelly A 2017&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Brown|first=Kelly A.|last2=Samuel|first2=Sharmeen|last3=Patel|first3=Dilip R.|date=2018-1|title=Pharmacologic management of attention deficit hyperactivity disorder in children and adolescents: a review for practitioners|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5803014/|journal=Translational Pediatrics|volume=7|issue=1|pages=36–47|doi=10.21037/tp.2017.08.02|issn=2224-4344|pmc=5803014|pmid=29441281}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/misdiagnosed-adhd-conditions-with-overlapping-symptoms|title=Misdiagnosed ADHD: Conditions With Overlapping Symptoms|website=WebMD|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt; Padomju Savienībā izmantotajos psihiatrijas klasifikatoros, pieaugušo UDHS pazīmes kļūdaini tika iedalītas pie psihopātijas.

== Cēloņi ==
UDHS precīzs cēlonis nav zināms, taču zinātniskā izpēte liecina, ka UDHS izraisa ģenētisku un vides faktoru kopums. Atsevišķos gadījumos UDHS var būt galvas traumas radīts, taču aptuveni divās trešdaļās gadījumu tas ir ģenētisks, iedzimts, hronisks sindroms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nhs.uk/conditions/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/causes/|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) - Causes|website=nhs.uk|access-date=2021-07-07|date=2018-06-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Iedzimts UDHS parasti ļoti efektīvi ārstējams ar stimulantu medikamentiem, kas liecina, ka to izraisa izjaukts neiromediatoru līdzsvars atsevišķos smadzeņu reģionos: samazināta jutība uz dopamīnu un noradrenalīnu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Senior|first=Hugh EJ|last2=McKinlay|first2=Lynne|last3=Nikles|first3=Jane|last4=Schluter|first4=Philip J|last5=Carmont|first5=Sue-Ann|last6=Waugh|first6=Mary-Clare|last7=Epps|first7=Adrienne|last8=Lloyd|first8=Owen|last9=Mitchell|first9=Geoffrey K|date=2013-05-28|title=Central nervous system stimulants for secondary attention deficit-hyperactivity disorder after paediatric traumatic brain injury: a rationale and protocol for single patient (n-of-1) multiple cross-over trials|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3668233/|journal=BMC Pediatrics|volume=13|pages=89|doi=10.1186/1471-2431-13-89|issn=1471-2431|pmc=3668233|pmid=23710976}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2018/08/180814101302.htm|title=Study identifies distinct origin of ADHD in children with history of brain injury|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Ģenētika ===
Zinātniskie pētījumi, analizējot vienas olšūnas dvīņus liecina, ka UDHS izcelsme ir 75% izskaidrojama ar iedzimtību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Faraone|first=Stephen V.|last2=Larsson|first2=Henrik|date=2019-04|title=Genetics of attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.nature.com/articles/s41380-018-0070-0|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=24|issue=4|pages=562–575|doi=10.1038/s41380-018-0070-0|issn=1476-5578}}&lt;/ref&gt; Ģenētiski UDHS saistāms ar gēniem, kas samazina dopamīna sistēmas jutību, iedrošinot indivīdu nemitīgi veikt īslaicīgi atalgojošas darbības. Dzīvnieku pētījumos konsekventi novērots, ka gēni, kas samazina dofamīna sistēmas jutību, paaugstina hiperaktivitāti un neuzmanību visos dzīvniekos un līdzīgi cilvēkiem, stimulanti šos simptomus īslaicīgi mazina.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2015-04-01|title=Genetic factors underlying attention and impulsivity: mouse models of attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352154614000175|journal=Current Opinion in Behavioral Sciences|language=en|volume=2|pages=46–51|doi=10.1016/j.cobeha.2014.09.002|issn=2352-1546}}&lt;/ref&gt;

Dofamīna receptora gēna DRD-4 variants 7R paaugstina UDHS risku vidēji par 2—4 reizēm, taču tieši neizraisa UDHS.&lt;ref name=&quot;ncbi.nlm.nih.gov&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grady|first=D. L.|last2=Chi|first2=H.-C.|last3=Ding|first3=Y.-C.|last4=Smith|first4=M.|last5=Wang|first5=E.|last6=Schuck|first6=S.|last7=Flodman|first7=P.|last8=Spence|first8=M. A.|last9=Swanson|first9=J. M.|date=2003-05|title=High prevalence of rare dopamine receptor D4 alleles in children diagnosed with attention-deficit hyperactivity disorder|url=https://www.nature.com/articles/4001350|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=8|issue=5|pages=536–545|doi=10.1038/sj.mp.4001350|issn=1476-5578}}&lt;/ref&gt; DRD-4 gēns 7R arī indivīdos bez diagnosticējama UDHS rada paaugstinātu impulsivitāti, neuzmanību, fizisku aktivitāti un zinātkāri. DRD-4 7R gēns ir plaši izplatīts visā pasaulē, taču tā izplatība ir atšķirīga: Āzijā tas ir izplatīts ļoti reti (~1.9%), Amerikā ļoti bieži (~48.3%), taču pasaulē kopumā aptuveni 20% cilvēku ir šis gēns.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Fong-Ming|last2=Kidd|first2=Judith R.|last3=Livak|first3=Kenneth J.|last4=Pakstis|first4=Andrew J.|last5=Kidd|first5=K. K.|date=1996-05-01|title=The world-wide distribution of allele frequencies  at the human dopamine D4 receptor locus|url=https://doi.org/10.1007/s004390050166|journal=Human Genetics|language=en|volume=98|issue=1|pages=91–101|doi=10.1007/s004390050166|issn=1432-1203}}&lt;/ref&gt; Šī gēna nozīme UDHS simptomu radīšanā novērojama arī dzīvniekiem, piemēram, ģenētiski modificētās pelēs ar DRD-4 7R gēnu novērota paaugstināta fiziskā aktivitāte.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ebstein|first=Richard P.|last2=Novick|first2=Olga|last3=Umansky|first3=Roberto|last4=Priel|first4=Beatrice|last5=Osher|first5=Yamima|last6=Blaine|first6=Darren|last7=Bennett|first7=Estelle R.|last8=Nemanov|first8=Lubov|last9=Katz|first9=Miri|date=1996-01|title=Dopamine D4 receptor (D4DR) exon III polymorphism associated with the human personality trait of Novelty Seeking|url=https://www.nature.com/articles/ng0196-78|journal=Nature Genetics|language=en|volume=12|issue=1|pages=78–80|doi=10.1038/ng0196-78|issn=1546-1718}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grady|first=Deborah L.|last2=Thanos|first2=Panayotis K.|last3=Corrada|first3=Maria M.|last4=Barnett|first4=Jeffrey C.|last5=Ciobanu|first5=Valentina|last6=Shustarovich|first6=Diana|last7=Napoli|first7=Anthony|last8=Moyzis|first8=Alexandra G.|last9=Grandy|first9=David|date=2013-01-02|title=DRD4 Genotype Predicts Longevity in Mouse and Human|url=https://www.jneurosci.org/content/33/1/286|journal=Journal of Neuroscience|volume=33|issue=1|pages=286–291}}&lt;/ref&gt; Ģenētiskos un etoloģijas pētījumos analizējot [[Sibīrijas haskijs|Sibīrijas haskiju]] šķirnes suņus, suņiem ar hiperaktīvu, impulsīvu un neuzmanīgu uzvedību, noteiktas cilvēku UDHS riska gēniem analogas ģenētiskas mutācijas DRD-4 gēnā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wan|first=Michele|last2=Hejjas|first2=Krisztina|last3=Ronai|first3=Zsolt|last4=Elek|first4=Zsuzsanna|last5=Sasvari-Szekely|first5=Maria|last6=Champagne|first6=Frances A.|last7=Miklósi|first7=Ádám|last8=Kubinyi|first8=Enikő|date=2013|title=DRD4 and TH gene polymorphisms are associated with activity, impulsivity and inattention in Siberian Husky dogs|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/age.12058|journal=Animal Genetics|language=en|volume=44|issue=6|pages=717–727|doi=10.1111/age.12058|issn=1365-2052}}&lt;/ref&gt;

Vēl UDHS izcelsme saistāma ar citiem gēniem: DRD5, dopamīna transporteru paaugstinātu aktivitāti izraisoši gēni SLC6A3 vai DAT1, neitrotransmiteru metabolizēšanas gēns COMT un citi. Iespējams, ka cilvēkiem ar UDHS ir vairāku dopamīna sistēmas aktivitāti mazinošu gēnu kombinācija, kas rada īpaši nejūtīgu nervu sistēmu uz dopamīnu un noradrenalīnu un līdz ar to hroniski par maz stimulētu nervu sistēmu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2021-03-01|title=Integrating genomics and transcriptomics: Towards deciphering ADHD|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0924977X21000067|journal=European Neuropsychopharmacology|language=en|volume=44|pages=1–13|doi=10.1016/j.euroneuro.2021.01.002|issn=0924-977X}}&lt;/ref&gt;

=== Vides faktori ===
Pierādījumi liecina, ka UDHS risku paaugstina DRD-4 gēna 7R klātbūtne apvienojumā ar emocionālu neiejūtību no mātes pret bērnu zīdaiņa vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=King|first=Anthony P.|last2=Muzik|first2=Maria|last3=Hamilton|first3=Lindsay|last4=Taylor|first4=Alexander B.|last5=Rosenblum|first5=Katherine L.|last6=Liberzon|first6=Israel|date=2016-08-05|title=Dopamine Receptor Gene DRD4 7-Repeat Allele X Maternal Sensitivity Interaction on Child Externalizing Behavior Problems: Independent Replication of Effects at 18 Months|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4975398/|journal=PLoS ONE|volume=11|issue=8|doi=10.1371/journal.pone.0160473|issn=1932-6203|pmc=4975398|pmid=27494520}}&lt;/ref&gt; Iespējams, UDHS risks korelē ar nikotīna klātbūtni grūtniecības laikā. Pelēs novērots, ka nikotīna klātbūtne grūtniecības laikā rada pēcnācējus ar dopamīna sistēmas anomālijām un paaugstinātu aktivitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zhu|first=Jinmin|last2=Zhang|first2=Xuan|last3=Xu|first3=Yuehang|last4=Spencer|first4=Thomas J.|last5=Biederman|first5=Joseph|last6=Bhide|first6=Pradeep G.|date=2012-07-04|title=Prenatal Nicotine Exposure Mouse Model Showing Hyperactivity, Reduced Cingulate Cortex Volume, Reduced Dopamine Turnover, and Responsiveness to Oral Methylphenidate Treatment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3417040/|journal=The Journal of Neuroscience|volume=32|issue=27|pages=9410–9418|doi=10.1523/JNEUROSCI.1041-12.2012|issn=0270-6474|pmc=3417040|pmid=22764249}}&lt;/ref&gt; Citi pētījumi liecina, ka cilvēkos, iespējams, šī korelācija rāda paaugstinātu smēķēšanas risku mātei ar UDHS, nevis nikotīna izraisītus smadzeņu attīstības traucējumus un tādējādi nav tieša korelācija.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-health-pregnancy-smoking-adhd-idUSKBN1EN1M9|title=Cigarette smoking during pregnancy linked to ADHD risk in offspring|work=Reuters|access-date=2021-07-07|date=2017-12-29|last=Weinstock|first=Cheryl Platzman|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gustavson|first=Kristin|last2=Ystrom|first2=Eivind|last3=Stoltenberg|first3=Camilla|last4=Susser|first4=Ezra|last5=Surén|first5=Pål|last6=Magnus|first6=Per|last7=Knudsen|first7=Gun Peggy|last8=Smith|first8=George Davey|last9=Langley|first9=Kate|date=2017-2|title=Smoking in Pregnancy and Child ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5260151/|journal=Pediatrics|volume=139|issue=2|doi=10.1542/peds.2016-2509|issn=0031-4005|pmc=5260151|pmid=28138005}}&lt;/ref&gt; Alkohola lietošana grūtniecības laikā paaugstina bērna UDHS risku piecas reizes.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Pagnin|first=Daniel|last2=Zamboni Grecco|first2=Maria Luiza|last3=Furtado|first3=Erikson Felipe|date=2019-09|title=Prenatal alcohol use as a risk for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30353263/|journal=European Archives of Psychiatry and Clinical Neuroscience|volume=269|issue=6|pages=681–687|doi=10.1007/s00406-018-0946-7|issn=1433-8491|pmid=30353263}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka UDHS smagumu pastiprina (taču neizraisa UDHS) nekonsistenta bērna disciplinēšana, nolaidīga audzināšana un maza uzmanības pievēršana bērnam pirmsskolas vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=ELLIS|first=BRANDI|last2=NIGG|first2=JOEL|date=2009-2|title=Parenting Practices and Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Partial Specificity of Effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2827638/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=48|issue=2|pages=146–154|doi=10.1097/CHI.0b013e31819176d0|issn=0890-8567|pmc=2827638|pmid=19065110}}&lt;/ref&gt;

=== Evolūcija ===
Veicot atgriezeniskas genoma analīzes ar fosilijās iegūtu DNS, ir noskaidrots, ka UDHS izraisošie gēni bijuši daudz izplatītāki senākos laikos un to izplatībai populācijā ir tieksme samazināties vismaz 45 000 gadus, taču tie ir izteikti heterogēni un saistāmi ar jaunākām mutācijām par tipisku uzvedības modeli izraisošiem gēniem: tātad UDHS izraisoši gēni ir dažādu mutāciju radīti vairākas atsevišķas reizes un atkārtoti dabiskās atlases rezultātā dažādās vidēs tikusi atlasīta to plašāka izplatība. Iespējams, ka daudzi UDHS riska gēni mūsdienu cilvēku genomā nākuši neandertāliešiem krustojoties ar ''homo sapiens'' cilvēkiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Esteller-Cucala|first=Paula|last2=Maceda|first2=Iago|last3=Børglum|first3=Anders D.|last4=Demontis|first4=Ditte|last5=Faraone|first5=Stephen V.|last6=Cormand|first6=Bru|last7=Lao|first7=Oscar|date=2020-05-25|title=Genomic analysis of the natural history of attention-deficit/hyperactivity disorder using Neanderthal and ancient Homo sapiens samples|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7248073/|journal=Scientific Reports|volume=10|doi=10.1038/s41598-020-65322-4|issn=2045-2322|pmc=7248073|pmid=32451437}}&lt;/ref&gt;

Iedzimts UDHS ir hronisks sindroms, kas ir indivīdam visu viņa dzīvi un visās dzīves situācijās, tomēr UDHS un gēni, kas paaugstina tā risku, ir plaši izplatīti populācijā. Tas liecina, ka UDHS risku paaugstinošu gēnu klātbūtne genomā senākos laikos dažādās vidēs un situācijās ir uzlabojusi cilvēku ar UDHS pazīmēm izdzīvošanas un reprodukcijas spējas. Tomēr nav skaidrs kādās situācijās un ar kādu mehānismu, jo mūsdienās šo pazīmju klātbūtne parasti saistās ar negatīvām sekām.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last=Glover|first=Vivette|date=2011-01-19|title=Annual Research Review: Prenatal stress and the origins of psychopathology: an evolutionary perspective|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-child-psychology-and-psychiatry_2011-04_52_4/page/356|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry|volume=52|issue=4|pages=356–367|doi=10.1111/j.1469-7610.2011.02371.x|issn=0021-9630|pmid=21250994}}&lt;/ref&gt;

Iespējams, ka seksuālās selekcijas rezultātā sievietes neproporcionāli daudz izvēlas vīriešus, kuriem raksturīga augsta risku uzņemšanās, tādējādi paaugstinot gēnu, kas izraisa hiperaktivitāti un impulsivitāti, izplatību sabiedrībā, neskatoties uz iespējamajām UDHS negatīvajām sekām indivīda izdzīvošanai.&lt;ref name=&quot;:8&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Williams|first1=Jonathan|last2=Taylor|first2=Eric|date=December 2005|title=The evolution of hyperactivity, impulsivity and cognitive diversity|journal=Journal of the Royal Society Interface|volume=3|issue=8|pages=399–413|doi=10.1098/rsif.2005.0102|issn=1742-5689|pmc=1578754|pmid=16849269}}&lt;/ref&gt; Ir hipotēzes, ka UDHS pazīmes varētu būt pielāgojums vīriešiem izdzīvot stresainās un bīstamās vidēs, piemēram, ar paaugstinātu impulsivitāti un pētniecisku uzvedību.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt; Iespējams, ka UDHS pazīmes ir bijušas pozitīvas populācijai kopumā, neskatoties uz to kaitīgumu pašam indivīdam, radot indivīdus ar neraksturīgi lielu zinātkāri un vēlmi doties uz jaunām, bīstamām un nezināmām teritorijām.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:8&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:9&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Cardo Jalón|first1=Esther|last2=Nevot|first2=Ana|last3=Redondo|first3=Marta|last4=Melero|first4=Alejandra|last5=de Azua Brea|first5=Begoña|last6=García de la Banda|first6=Gloria|last7=Servera Barceló|first7=Mateu|date=2010|title=Trastorno por déficit de atención/hiperactividad: ¿un patrón evolutivo?|journal=Revista de Neurología|volume=50|issue=S03|pages=143|doi=10.33588/rn.50s03.2010005|issn=0210-0010}}&lt;/ref&gt; UDHS izraisošie gēni ir izteikti heterogēni un ne vienmēr to klātbūtne izraisa UDHS, kas liecina, ka iespējams, to klātbūtne uzlabo sabiedrības reproduktīvo veselību, dažādojot populācijas genomu, neskatoties uz negatīvu ietekmi daudzos indivīdos.&lt;ref name=&quot;:9&quot; /&gt; Dažās vidēs, dažas UDHS pazīmes kā nepārtraukta apkārtnes vērošana, hiperfokuss, un impulsivitāte, iespējams, devušas priekšrocības indivīdu izdzīvošanā, pēcnācēju radīšanā un aizsargāšanā, piemēram, dodot ātrāku reakciju plēsēju uzbrukumiem un labāku medītprasmi.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Behavioral neuroscience of attention deficit hyperactivity disorder and its treatment|date=2012|publisher=Springer-Verlag Berlin Heidelberg|others=Stanford, Clare., Tannock, Rosemary.|isbn=978-3-642-24612-8|location=Heidelberg|oclc=773812756}}&lt;/ref&gt; Starp Ariaal cilts cilvēkiem, dopamīna gēna DRD4 7R alēle, kas saistīta ar augstāku UDHS risku, nodrošina labāku veselību un augstāku ķermeņa svaru indivīdos, kas nodarbojas ar [[klejotāji|klejotāju]] dzīvesveidu, taču ar sliktāku veselību un zemāku ķermeņa svaru indivīdos, kas ir nometnieki; kas liecina, ka šī gēna klātbūtne, iespējams, nodrošina labāku medītprasmi, taču zemāku darbaspēju statiskos apstākļos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Eisenberg|first=Dan TA|last2=Campbell|first2=Benjamin|last3=Gray|first3=Peter B.|last4=Sorenson|first4=Michael D.|date=2008-06-10|title=Dopamine receptor genetic polymorphisms and body composition in undernourished pastoralists: An exploration of nutrition indices among nomadic and recently settled Ariaal men of northern Kenya|url=https://doi.org/10.1186/1471-2148-8-173|journal=BMC Evolutionary Biology|volume=8|issue=1|pages=173|doi=10.1186/1471-2148-8-173|issn=1471-2148|pmc=PMC2440754|pmid=18544160}}&lt;/ref&gt; Dopamīna gēns DRD4 7R saistīts ar paaugstinātu smadzeņu aktivitāti un augstāku interesi, saskaroties ar nepatīkamu stimulu, kas iespējams, nozīmē precīzāku informācijas apstrādi un augstāku funkcionētspēju ārkārtas situācijā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gehricke|first=Jean-G.|last2=Swanson|first2=James|last3=Duong|first3=Sophie|last4=Nguyen|first4=Jenny|last5=Wigal|first5=Timothy|last6=Fallon|first6=James|last7=Caburian|first7=Cyrus|last8=Muftuler|first8=L. Tugan|last9=Moyzis|first9=Robert|date=2015-01-30|title=Increased brain activity to unpleasant stimuli in individuals with
the 7R allele of the DRD4 gene|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4272659/|journal=Psychiatry research|volume=231|issue=1|pages=58–63|doi=10.1016/j.pscychresns.2014.10.021|issn=0165-1781|pmc=4272659|pmid=25481571}}&lt;/ref&gt;

== Patofizioloģija ==
Pašlaik tiek uzskatīts, ka UDHS izraisa funkcionālas anomālijas dažās smadzeņu neirotransmisijas sistēmās, tieši tajās, kuras izmanto dopamīnu un noradrenalīnu.&lt;ref name=&quot;VTA+LC projection systems2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Chandler DJ, Waterhouse BD, Gao WJ|date=May 2014|title=New perspectives on catecholaminergic regulation of executive circuits: evidence for independent modulation of prefrontal functions by midbrain dopaminergic and noradrenergic neurons|journal=Frontiers in Neural Circuits|volume=8|pages=53|doi=10.3389/fncir.2014.00053|pmc=4033238|pmid=24904299}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|editors=Sydor A, Brown RY|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|year=2009|publisher=McGraw-Hill Medical|location=New York|isbn=978-0-07-148127-4|pages=266, 315, 318–323|edition=2nd|chapter=Chapters 10 and 13|quote=Early results with structural MRI show thinning of the cerebral cortex in ADHD subjects compared with age-matched controls in prefrontal cortex and posterior parietal cortex, areas involved in working memory and attention.}}&lt;/ref&gt; Dopamīna un noradrenalīna sistēmas tieši ietekmē dažādus kognitīvos procesus smadzenēs, ieskaitot, izpildfunkciju, motivāciju, atalgojuma uztveri un kustības.&lt;ref name=&quot;VTA+LC projection systems2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|editors=Sydor A, Brown RY|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|year=2009|publisher=McGraw-Hill Medical|location=New York|isbn=978-0-07-148127-4|pages=148, 154–157|edition=2nd|chapter=Chapter 6: Widely Projecting Systems: Monoamines, Acetylcholine, and Orexin|quote=DA has multiple actions in the prefrontal cortex. It promotes the &quot;cognitive control&quot; of behavior: the selection and successful monitoring of behavior to facilitate attainment of chosen goals. Aspects of cognitive control in which DA plays a role include working memory, the ability to hold information &quot;on line&quot; in order to guide actions, suppression of prepotent behaviors that compete with goal-directed actions, and control of attention and thus the ability to overcome distractions. Cognitive control is impaired in several disorders, including attention deficit hyperactivity disorder.&amp;nbsp;... Noradrenergic projections from the LC thus interact with dopaminergic projections from the VTA to regulate cognitive control.&amp;nbsp;... it has not been shown that 5HT makes a therapeutic contribution to treatment of ADHD.}}

''NOTE: DA: dopamine, LC: locus coeruleus, VTA: ventral tegmental area, 5HT: serotonin (5-hydroxytryptamine)''&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid221697762&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Castellanos FX, Proal E|date=January 2012|title=Large-scale brain systems in ADHD: beyond the prefrontal-striatal model|journal=Trends in Cognitive Sciences|volume=16|issue=1|pages=17–26|doi=10.1016/j.tics.2011.11.007|pmc=3272832|pmid=22169776|quote=Recent conceptualizations of ADHD have taken seriously the distributed nature of neuronal processing [10,11,35,36]. Most of the candidate networks have focused on prefrontal-striatal-cerebellar circuits, although other posterior regions are also being proposed [10].}}&lt;/ref&gt;

=== Smadzeņu uzbūve ===
[[Attēls:Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Reduced_brain_volume_on_the_left_side_from_ADHD.jpg|link=https://en.wikipedia.org/wiki/File:Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Attention_deficit_hyperactivity_disorder_-_Reduced_brain_volume_on_the_left_side_from_ADHD.jpg|thumb|Kreisā prefrontālā garoza ir iesaistīta UDHS patofizioloģijā]]
Bērnos ar UDHS ir izplatīts tilpuma samazinājums atsevišķos smadzeņu reģionos, īpaši smadzeņu kreisajā prefrontālajā garozā.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Krain2006&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Krain AL, Castellanos FX|date=August 2006|title=Brain development and ADHD|url=https://archive.org/details/sim_clinical-psychology-review_2006-08_26_4/page/433|journal=Clinical Psychology Review|volume=26|issue=4|pages=433–44|doi=10.1016/j.cpr.2006.01.005|pmid=16480802}}&lt;/ref&gt; Aizmugurējā paura daivas garozā arī novērojams mazāks smadzeņu apjoms cilvēkos ar UDHS.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt; Arī prefrontālās-infralimbiskās-smadzenīšu un prefrontālās-infralimbiskās-talāma neironu tīkli atšķiras starp cilvēkiem, kuriem ir un kuriem nav UDHS.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pmid221697762&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pmid229833862&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S, Kelly C, Chabernaud C, Proal E, Di Martino A, Milham MP, Castellanos FX|date=October 2012|title=Toward systems neuroscience of ADHD: a meta-analysis of 55 fMRI studies|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_2012-10_169_10/page/1038|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=169|issue=10|pages=1038–55|doi=10.1176/appi.ajp.2012.11101521|pmc=3879048|pmid=22983386}}&lt;/ref&gt;

Indivīdos ar UDHS novērots mazāks tilpums arī atsevišķajā smadzeņu kodolā (''accumbens''), mandeļveida kodolā (''amygdala''), ''nucleus caudatus'', hipokampā un ''putamen''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Hoogman M, Bralten J, Hibar DP, Mennes M, Zwiers MP, Schweren LS, etal|date=April 2017|title=Subcortical brain volume differences in participants with attention deficit hyperactivity disorder in children and adults: a cross-sectional mega-analysis|journal=The Lancet. Psychiatry|volume=4|issue=4|pages=310–319|doi=10.1016/S2215-0366(17)30049-4|pmc=5933934|pmid=28219628}}&lt;/ref&gt; Bērnos ar UDHS novērotas arī starppusložu asimetrijas baltās vielas traktos, kas iespējams, izskaidro traucējumus ar laika-atmiņas integrāciju indivīdos ar UDHS.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Douglas PK, Gutman B, Anderson A, Larios C, Lawrence KE, Narr K, Sengupta B, Cooray G, Douglas DB, Thompson PM, McGough JJ, Bookheimer SY|date=2018|title=Hemispheric brain asymmetry differences in youths with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=NeuroImage. Clinical|volume=18|pages=744–752|doi=10.1016/j.nicl.2018.02.020|pmc=5988460|pmid=29876263}}&lt;/ref&gt;

=== Neiromediatori ===
Pašlaik tiek uzskatīts, ka UDHS patofizioloģijā ir iesaistīts mezokortikolimiskais dopamīnerģiskais tīkls un ''locus ceruleus'' noradrenalīna sistēma.&lt;ref name=&quot;VTA+LC projection systems2&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;/&gt; UDHS ārstēšanā izmantoto psihostimulantu iedarbības mehānisms balstās uz neiromediatoru aktivitātes paaugstināšanu minētajās sistēmās.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;/&gt; Iespējams ir arī papildus anomālijas serotonīna, glutamīna un holīna tīklos, kas, iespējams, izskaidro dažu antidepresantu un nikotīna efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā.&lt;ref name=&quot;cognition enhancers&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Bidwell LC, McClernon FJ, Kollins SH|date=August 2011|title=Cognitive enhancers for the treatment of ADHD|journal=Pharmacology, Biochemistry, and Behavior|volume=99|issue=2|pages=262–74|doi=10.1016/j.pbb.2011.05.002|pmc=3353150|pmid=21596055}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Cortese-2012&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S|date=September 2012|title=The neurobiology and genetics of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder (ADHD): what every clinician should know|journal=European Journal of Paediatric Neurology|volume=16|issue=5|pages=422–33|doi=10.1016/j.ejpn.2012.01.009|pmid=22306277}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid22939004&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Lesch KP, Merker S, Reif A, Novak M|date=June 2013|title=Dances with black widow spiders: dysregulation of glutamate signalling enters centre stage in ADHD|journal=European Neuropsychopharmacology|volume=23|issue=6|pages=479–91|doi=10.1016/j.euroneuro.2012.07.013|pmid=22939004|s2cid=14701654}}&lt;/ref&gt;

Tiek pētīta iespējama vairāku biomarķieru izmantošana diagnostikā: monoamīnu oksidāzes ekspresija, urīna noradrenalīna līmenis, urīna MHPG (noradrenalīna starpprodukta) līmenis un urīna fenetilamīna līmenis uzskatāmi atšķiras starp indivīdiem ar UDHS un indivīdiem bez. UDHS ārstēšanā izmantotie stimulatorie medikamenti metilfenidāts un amfetamīns, paaugstina fenetilamīna biosintēzi smadzenēs indivīdos ar UDHS, kuriem medikamenti mazina UDHS simptomus. Samazināta urīna fenetilamīna koncentrācija ir saistīta ar neuzmanības simptimiem indivīdos ar UDHS, iespējams, ka fenetilamīna paaugstināts līmenis smadzenēs uzlabo indivīdu ar UDHS uzmanību arī pēc stimulantu medikamentu iedarbības beigām.&lt;ref name=&quot;Zinc and PEA&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Scassellati C, Bonvicini C, Faraone SV, Gennarelli M|date=October 2012|title=Biomarkers and attention-deficit/hyperactivity disorder: a systematic review and meta-analyses|url=https://archive.org/details/sim_journal-american-academy-child-adolescent-psychiatry_2012-10_51_10/page/1003|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=51|issue=10|pages=1003–1019.e20|doi=10.1016/j.jaac.2012.08.015|pmid=23021477}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Berry-2007&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Berry MD|date=January 2007|title=The potential of trace amines and their receptors for treating neurological and psychiatric diseases|journal=Reviews on Recent Clinical Trials|volume=2|issue=1|pages=3–19|citeseerx=10.1.1.329.563|doi=10.2174/157488707779318107|pmid=18473983|quote=Although there is little direct evidence, changes in trace amines, in particular PE, have been identified as a possible factor for the onset of attention deficit/hyperactivity disorder (ADHD). … Further, amphetamines, which have clinical utility in ADHD, are good ligands at trace amine receptors. Of possible relevance in this aspect is modafanil, which has shown beneficial effects in ADHD patients and has been reported to enhance the activity of PE at TAAR1. Conversely, methylphenidate, …showed poor efficacy at the TAAR1 receptor. In this respect it is worth noting that the enhancement of functioning at TAAR1 seen with modafanil was not a result of a direct interaction with TAAR1.}}&lt;/ref&gt;

=== Izpildfunkcija un motivācija ===
UDHS simptomus izraisa deficīts konkrētās eksekutīvajās funkcijās, jeb izpildfunkcijās, piemēram, uzmanības kontrolē, spējā aizturēt darbību un darba atmiņā.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Brown TE|date=October 2008|title=ADD/ADHD and Impaired Executive Function in Clinical Practice|journal=Current Psychiatry Reports|volume=10|issue=5|pages=407–11|doi=10.1007/s11920-008-0065-7|pmid=18803914|s2cid=146463279}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Executive functions&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Diamond A|year=2013|title=Executive functions|journal=Annual Review of Psychology|volume=64|pages=135–68|doi=10.1146/annurev-psych-113011-143750|pmc=4084861|pmid=23020641|quote=EFs and prefrontal cortex are the first to suffer, and suffer disproportionately, if something is not right in your life. They suffer first, and most, if you are stressed (Arnsten 1998, Liston et al. 2009, Oaten &amp; Cheng 2005), sad (Hirt et al. 2008, von Hecker &amp; Meiser 2005), lonely (Baumeister et al. 2002, Cacioppo &amp; Patrick 2008, Campbell et al. 2006, Tun et al. 2012), sleep deprived (Barnes et al. 2012, Huang et al. 2007), or not physically fit (Best 2010, Chaddock et al. 2011, Hillman et al. 2008). Any of these can cause you to appear to have a disorder of EFs, such as ADHD, when you do not.}}&lt;/ref&gt; Izpildfunkcijas ir kognitīvu procesu kopums, kas nepieciešams, lai veiksmīgi izpildītu un uzmanītu uzvedības, kas ļauj indivīdam sasniegt viņa izvēlētos mērķus.&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Executive functions&quot; /&gt; Izpildfunkcijas deficīts indivīdos ar UDHS rada grūtības palikt organizētiem, kontrolēt laiku, atturēties no izklaidēm, saglabāt koncentrēšanos, pievērst uzmanību, ignorēt citus stimulus vidē, kontrolēt emocijas un atcerēties detaļas.&lt;ref name=&quot;Malenka ADHD neurosci4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Malenka pathways3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt; Cilvēkiem ar UDHS ilgtermiņa atmiņa nav traucēta un jebkādi ilgtermiņa atmiņas atcerēšanās deficīti saistāmi ar darba atmiņas traucējumiem, piemēram, indivīds lekcijas laikā pievērsis mazāk uzmanību un līdz ar to mazāk atceras nekā citi.&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;pmid24232170&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Skodzik T, Holling H, Pedersen A|date=February 2017|title=Long-Term Memory Performance in Adult ADHD|journal=Journal of Attention Disorders|volume=21|issue=4|pages=267–283|doi=10.1177/1087054713510561|pmid=24232170|s2cid=27070077}}&lt;/ref&gt; Izpildfunkcijas deficīts novērots 30—50% bērnu un pusaudžu ar UDHS.&lt;ref name=&quot;pmid20406332&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Lambek R, Tannock R, Dalsgaard S, Trillingsgaard A, Damm D, Thomsen PH|date=August 2010|title=Validating neuropsychological subtypes of ADHD: how do children with and without an executive function deficit differ?|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-child-psychology-and-psychiatry_2010-08_51_8/page/895|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=51|issue=8|pages=895–904|doi=10.1111/j.1469-7610.2010.02248.x|pmid=20406332|doi-access=free}}&lt;/ref&gt; Pētījumā noskaidrots, ka 80% indivīdu ar UDHS ir traucējumi vismaz viena izpildfunkcijas uzdevuma izpildē, salīdzinot ar 50% indivīdos bez UDHS.&lt;ref name=&quot;Nigg-2005&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Nigg JT, Willcutt EG, Doyle AE, Sonuga-Barke EJ|date=June 2005|title=Causal heterogeneity in attention-deficit/hyperactivity disorder: do we need neuropsychologically impaired subtypes?|journal=Biological Psychiatry|volume=57|issue=11|pages=1224–30|doi=10.1016/j.biopsych.2004.08.025|pmid=15949992|s2cid=270854}}&lt;/ref&gt; Ņemot vērā, ka smadzenes indivīdos ar UDHS attīstās lēnāk nekā indivīdos bez UDHS, kā arī izpildfunkcijas prasības un pienākumi dzīvē ar vecumu paliek arvien vairāk, UDHS radīti traucējumi var nebūt pilnībā novērojami līdz pusaudžu gadiem vai pat pieaugušo vecumam.&lt;ref name=&quot;Brown-2008&quot; /&gt;

UDHS arī saistīts ar motivācijas deficītiem bērnos. Bērniem ar UDHS bieži ir grūti koncentrēties uz ilgtermiņā atalgojošām darbībām un viņi biežāk impulsīvi izvēlas īslaicīgi atalgojošas darbības.&lt;ref name=&quot;Motivation&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Modesto-Lowe V, Chaplin M, Soovajian V, Meyer A|date=July 2013|title=Are motivation deficits underestimated in patients with ADHD? A review of the literature|journal=Postgraduate Medicine|volume=125|issue=4|pages=47–52|doi=10.3810/pgm.2013.07.2677|pmid=23933893|quote=Behavioral studies show altered processing of reinforcement and incentives in children with ADHD. These children respond more impulsively to rewards and choose small, immediate rewards over larger, delayed incentives. Interestingly, a high intensity of reinforcement is effective in improving task performance in children with ADHD. Pharmacotherapy may also improve task persistence in these children.&amp;nbsp;... Previous studies suggest that a clinical approach using interventions to improve motivational processes in patients with ADHD may improve outcomes as children with ADHD transition into adolescence and adulthood.|s2cid=24817804}}&lt;/ref&gt; Iespējams tas saistāms ar īpaši augsto atkarību risku indivīdos ar UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Davis|first=Caroline|last2=Cohen|first2=Alina|last3=Davids|first3=Mark|last4=Rabindranath|first4=Alex|date=2015-04-20|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Relation to Addictive Behaviors: A Moderated-Mediation Analysis of Personality-Risk Factors and Sex|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4403287/|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=6|doi=10.3389/fpsyt.2015.00047|issn=1664-0640|pmc=4403287|pmid=25941494}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS eksekutīvās funkcijas un emociju regulēšanas spēja atpaliek vidēji par trešdaļu, salīdzinot ar saviem vienaudžiem. Smadzeņu attīstība indivīdos ar UDHS noslēdzas tikai aptuveni 35 gadu vecumā, salīdzinot ar vidēji 25 gadiem indivīdos bez UDHS. Daudzi indivīdi ar UDHS sasniedz 20 gadīgam cilvēkam raksturīgu cilvēka emocionālo attīstību un funkcionētspēju tikai 35-40 gadu vecumā. Cilvēki ar UDHS, kas saglabājas pieaugušā vecumā, nekad nesasniedz savam vecumam un intelektam atbilstoša neirotipiska pieauguša cilvēka izpildfunkciju arī lietojot stimulantu medikamentus, taču tie ievērojami uzlabo izpildfunkcijas spējas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.additudemag.com/grow-up-already-why-it-takes-so-long-to-mature/|title=Grow Up Already! Why It Takes So Long to Mature|work=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berger|first=Itai|last2=Slobodin|first2=Ortal|last3=Aboud|first3=Merav|last4=Melamed|first4=Julia|last5=Cassuto|first5=Hanoch|date=2013-10-25|title=Maturational delay in ADHD: evidence from CPT|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3829464/|journal=Frontiers in Human Neuroscience|volume=7|doi=10.3389/fnhum.2013.00691|issn=1662-5161|pmc=3829464|pmid=24298243}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kempton|first=S.|last2=Vance|first2=A.|last3=Maruff|first3=P.|last4=Luk|first4=E.|last5=Costin|first5=J.|last6=Pantelis|first6=C.|date=1999-05|title=Executive function and attention deficit hyperactivity disorder: stimulant medication and better executive function performance in children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10405075/|journal=Psychological Medicine|volume=29|issue=3|pages=527–538|doi=10.1017/s0033291799008338|issn=0033-2917|pmid=10405075}}&lt;/ref&gt;

== Ārstēšana ==
Pierādījumi liecina, ka UDHS ir hronisks, smadzeņu darbības un uzbūves anomāliju radīts sindroms un līdz ar to nav pamatojuma mītiem, ka UDHS izraisa paša indivīda nezināšana vai nevēlēšanās veikt kādas darbības. Ar UDHS parasti ir eksekutīvās funkcijas deficīts — cilvēkiem ar UDHS ir grūtības veikt darbības, kuras viņi prot darīt un izmantot jau esošas zināšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Roth|first=Robert M.|last2=Saykin|first2=Andrew J.|date=2004-03|title=Executive dysfunction in attention-deficit/hyperactivity disorder: cognitive and neuroimaging findings|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15062632/|journal=The Psychiatric Clinics of North America|volume=27|issue=1|pages=83–96, ix|doi=10.1016/S0193-953X(03)00112-6|issn=0193-953X|pmid=15062632}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Silverstein|first=Michael J.|last2=Faraone|first2=Stephen V.|last3=Leon|first3=Terry L.|last4=Biederman|first4=Joseph|last5=Spencer|first5=Thomas J.|last6=Adler|first6=Lenard A.|date=2020-01-01|title=The Relationship Between Executive Function Deficits and DSM-5-Defined ADHD Symptoms|url=https://doi.org/10.1177/1087054718804347|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=24|issue=1|pages=41–51|doi=10.1177/1087054718804347|issn=1087-0547}}&lt;/ref&gt;

Parasti pieaugušie apzinās savus simptomus, tomēr šī apziņa rada papildus grūtības — cilvēkam var būt skaidrs, kas jāizdara, lai organizētu savu darbību un sasniegtu mērķi, bet tā kā simptomi būtiski apgrūtina uzvedības konsekventu atkārtošanu, tad bieži vien centieni pašārstēties cieš neveiksmi. Tātad ir grūtības nevis apzināties to, kas jādara, bet tieši to īstenot. Cilvēki ar UDHS var saskarties ar stigmu jeb aizspriedumiem par viņu stāvokli. Ne visi līdzcilvēki ir saprotoši par UDHS sekām un ietekmi uz ikdienu. Tomēr būtiski ir saprast, ka UDHS nav izvēle, tā nav ''nepaklausība'' vai ''slinkums,'' bet gan sindroms ar bioloģisku, smadzeņu darbības atšķirībās balstītu izcelsmi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tiek.lv/raksti/udhs|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) pieaugušajiem|website=Tiek|access-date=2022-01-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Visefektīvākā metode UDHS traucējumu mazināšanai ir medikamenti kopā ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām. Medikamenti iedarbības laikā mazina UDHS simptomus, psihoterapija uzlabo indivīdu funkcionētspēju un izpildfunkcijas prasmes, kā arī palīdz ar komorbīdām psihiatrijas diagnozēm. Cilvēkiem ar UDHS ieteicams izvēlēties studijas, darbus un hobijus, kuros ir dziļa, personiska interese un patika, jo tad ir novērojami ievērojami mazāki simptomu radīti eksekutīvas funkcijas traucējumi; kā arī ir jāpielāgo dzīves apstākļi tā, lai ir pēc iespējas maz veicamu pienākumu mājās, piemēram, vēlams izvēlēties automātiskus rēķinu maksājumus, izmantot putekļu sūcējus robotus, utt. Jāņem vērā, ka uzmanības deficīts gandrīz nevienu darbību neļaus veikt tik labi kā neirotipiskiem cilvēkiem, tādēļ katram UDHS pacientam ir pašam jāapzinās UDHS radītās problēmas un jāizdomā tām adekvāti risinājumi. Fiziska aktivitāte, kā arī noteikts miega un ēšanas režīms, ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti cilvēkiem ar UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/cognitive-behavioral-therapy-for-adhd/|title=How CBT Dismantles ADHD Negativity: Cognitive Behavioral Therapy Overview|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2017-01-27|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/for-adults/managing-money-and-adhd-saving-and-spending/|title=Managing Money and ADHD: Saving and Spending|website=CHADD|access-date=2021-07-08|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/slideshows/jobs-for-people-with-adhd/|title=16 Good Jobs for People with ADHD|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2016-11-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mehren|first=Aylin|last2=Reichert|first2=Markus|last3=Coghill|first3=David|last4=Müller|first4=Helge H. O.|last5=Braun|first5=Niclas|last6=Philipsen|first6=Alexandra|date=2020-01-06|title=Physical exercise in attention deficit hyperactivity disorder – evidence and implications for the treatment of borderline personality disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6945516/|journal=Borderline Personality Disorder and Emotion Dysregulation|volume=7|doi=10.1186/s40479-019-0115-2|issn=2051-6673|pmc=6945516|pmid=31921425}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/12-best-tips-for-coping-with-adhd|title=12 Best Tips for Coping with ADHD|website=Psych Central|access-date=2021-07-08|date=2012-06-07|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Stimulatori medikamenti ===
Ir vairākkārt pierādīta stimulatoro medikamentu augstā efektivitāte īstermiņā un placebo kontrolēti pētījumi liecina, ka līdz 2 gadu ilgumam tie konsistenti un paredzami uzlabo dzīves kvalitāti visu vecumu cilvēkiem ar UDHS. Ilgtermiņa efekti nav pilnībā zināmi, jo placebo kontrolēti pētījumi attiecībā uz UDHS medikamentiem pieaugušajos nav reālistiski, kā arī plaša stimulantu medikamentu izmantošana UDHS ārstēšanā, atkarībā no valsts, sākta tikai pēdējo 20-40 gadu laikā vai netiek veikta vispār.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Craig|first=Stephanie G.|last2=Davies|first2=Gregory|last3=Schibuk|first3=Larry|last4=Weiss|first4=Margaret D.|last5=Hechtman|first5=Lily|date=2015-03-01|title=Long-Term Effects of Stimulant Treatment for ADHD: What Can We Tell Our Patients?|url=https://doi.org/10.1007/s40474-015-0039-5|journal=Current Developmental Disorders Reports|language=en|volume=2|issue=1|pages=1–9|doi=10.1007/s40474-015-0039-5|issn=2196-2987}}&lt;/ref&gt; Pašlaik lielākā daļa pētījumu liecina, ka cilvēkiem ar UDHS bez kardiovaskulārās veselības problēmām, medikamentu ilglaicīga lietošana ievērojami paaugstina dzīves kvalitāti, uzlabo sociālās attiecības, paaugstina izpildfunkciju, darbspēju, uzlabo psihisko un fizisko veselību, samazina noziedzības risku, samazina atkarību risku, samazina nelaimes gadījumu risku un paaugstina dzīves ilgumu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kolar|first=Dusan|last2=Keller|first2=Amanda|last3=Golfinopoulos|first3=Maria|last4=Cumyn|first4=Lucy|last5=Syer|first5=Cassidy|last6=Hechtman|first6=Lily|date=2008-4|title=Treatment of adults with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2518387/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=4|issue=2|pages=389–403|issn=1176-6328|pmc=2518387|pmid=18728745}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Currie|first=Janet|last2=Stabile|first2=Mark|last3=Jones|first3=Lauren|date=2014-9|title=Do Stimulant Medications Improve Educational and Behavioral Outcomes for Children with ADHD?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4815037/|journal=Journal of health economics|volume=37|pages=58–69|doi=10.1016/j.jhealeco.2014.05.002|issn=0167-6296|pmc=4815037|pmid=24954077}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=Halldner|first3=Linda|last4=D'Onofrio|first4=Brian|last5=Serlachius|first5=Eva|last6=Fazel|first6=Seena|last7=Långström|first7=Niklas|last8=Larsson|first8=Henrik|date=2014-08|title=Stimulant ADHD medication and risk for substance abuse|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25158998/|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=55|issue=8|pages=878–885|doi=10.1111/jcpp.12164|issn=1469-7610|pmc=4147667|pmid=25158998}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-adhd-crime-idUSBRE8AK1FH20121121|title=Medication cuts crime rate among ADHD sufferers|work=Reuters|access-date=2021-07-08|date=2012-11-21|last=Kelland|first=Kate|language=en}}&lt;/ref&gt; Nav zināms vai stimulanti ir saistīti ar paaugstinātām sirds veselības problēmām, iespējams, dažos indivīdos tie paaugstina sirds veselības problēmu risku paaugstināta pulsa un asinsspiediena dēļ, taču citos samazina, uzlabojot sociālo funkcionētspēju un iedrošinot indivīdu nodarboties ar fizisku aktivitāti un veselīgāku dzīvesveidu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uptodate.com/contents/cardiac-evaluation-of-patients-receiving-pharmacotherapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder|title=UpToDate|website=www.uptodate.com|access-date=2021-07-08}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Dalsgaard|first=Søren|last2=Kvist|first2=Anette Primdal|last3=Leckman|first3=James F.|last4=Nielsen|first4=Helena Skyt|last5=Simonsen|first5=Marianne|date=2014-08-01|title=Cardiovascular Safety of Stimulants in Children with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: A Nationwide Prospective Cohort Study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4137345/|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=24|issue=6|pages=302–310|doi=10.1089/cap.2014.0020|issn=1044-5463|pmc=4137345|pmid=24956171}}&lt;/ref&gt; Pētījumi laboratorijas dzīvniekos un cilvēkos liecina, ka stimulantu medikamenti lielās dozās var radīt smadzeņu bojājumus, taču terapeitiskās dozās bojājumi netiek novēroti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berman|first=Steven|last2=O’Neill|first2=Joseph|last3=Fears|first3=Scott|last4=Bartzokis|first4=George|last5=London|first5=Edythe D.|date=2008-10|title=Abuse of Amphetamines and Structural Abnormalities in Brain|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2769923/|journal=Annals of the New York Academy of Sciences|volume=1141|pages=195–220|doi=10.1196/annals.1441.031|issn=0077-8923|pmc=2769923|pmid=18991959}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berman|first=S. M.|last2=Kuczenski|first2=R.|last3=McCracken|first3=J. T.|last4=London|first4=E. D.|date=2009-02|title=Potential adverse effects of amphetamine treatment on brain and behavior: a review|url=https://www.nature.com/articles/mp200890|journal=Molecular Psychiatry|language=en|volume=14|issue=2|pages=123–142|doi=10.1038/mp.2008.90|issn=1476-5578}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2016/03/160330122919.htm|title=Rat study reveals long-term effects of adolescent amphetamine abuse on the brain|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka stimulantu medikamenti ir kaitīgi cilvēkiem bez UDHS, taču terapeitiski cilvēkos ar UDHS: pacientiem, kas tiek ārstēti ar stimulantu medikamentiem ir novērojama tieksme samazināties smadzeņu darbības un uzbūves anomālijām, kas saglabajas arī pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas, taču cilvēkiem bez UDHS stimulanti saistīti ar smadzeņu darbības un struktūras anomāliju izveidi.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|last2=Alegria|first2=Analucia A.|last3=Cubillo|first3=Ana I.|last4=Smith|first4=Anna B.|last5=Brammer|first5=Michael J.|last6=Radua|first6=Joaquim|date=2014-10-15|title=Effects of Stimulants on Brain Function in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: A Systematic Review and Meta-Analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4183380/|journal=Biological Psychiatry|volume=76|issue=8|pages=616–628|doi=10.1016/j.biopsych.2013.10.016|issn=0006-3223|pmc=4183380|pmid=24314347}}&lt;/ref&gt; Stimulantu medikamenti, iespējams, paaugstina Parkinsona slimības risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healio.com/news/primary-care/20180927/adhd-medication-linked-with-higher-risk-for-parkinsons-disease|title=ADHD medication linked with higher risk for Parkinson’s disease|website=www.healio.com|access-date=2021-07-08}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajiem, kas brīvprātīgi beidz stimulantu lietošanu, nav vērojama dzīves kvalitātes pasliktināšanās, kas, iespējams, liecina par veiksmīgu UDHS simptomu radīto traucējumu [[Remisija|remisiju]] indivīdos, kas izvēlas beigt lietot stimulantus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychiatryadvisor.com/home/topics/adhd/discontinuation-of-medication-slightly-decreases-quality-of-life/|title=Discontinuing Medication Slightly Decreases Quality of Life in Youths with ADHD|website=Psychiatry Advisor|access-date=2021-07-11|date=2020-05-27|language=en}}&lt;/ref&gt;

Terapeitiskas stimulatoru medikamentu dozas tablešu veidā paaugstina dopamīna līmeni pakāpeniski, kas nepaaugstina atkarību veidojošo DeltaFosB transkripcijas faktoru un nav novērojama fiziskas atkarības izveidošanās. Ļoti bieži novērojama psiholoģiska atkarība, taču tā nav saistāma ar medikamentu patīkamu iedarbību, bet ar ievērojami uzlabotu funkcionētspēju veicot nestimulējošas darbības medikamentu iedarbības laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adhdawarenessmonth.org/therapeutic-use-of-stimulant-meds-for-adhd/|title=MYTH: ADHD medication is addictive|last=admin|first=Author|website=ADHD Awareness Month - October 2021|access-date=2021-07-08|date=2019-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Steiner|first=Heinz|last2=Van Waes|first2=Vincent|date=2013-1|title=Addiction-Related Gene Regulation: Risks of Exposure to Cognitive Enhancers vs. Other Psychostimulants|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3525776/|journal=Progress in neurobiology|volume=100|pages=60–80|doi=10.1016/j.pneurobio.2012.10.001|issn=0301-0082|pmc=3525776|pmid=23085425}}&lt;/ref&gt; Terapeitiska stimulantu medikamentu lietošana indivīdos ar UDHS vai nu samazina atkarības risku, vai nemaina.&lt;ref name=&quot;Kooij-2010&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Kooij SJ, Bejerot S, Blackwell A, Caci H, Casas-Brugué M, Carpentier PJ, Edvinsson D, Fayyad J, Foeken K, Fitzgerald M, Gaillac V, Ginsberg Y, Henry C, Krause J, Lensing MB, Manor I, Niederhofer H, Nunes-Filipe C, Ohlmeier MD, Oswald P, Pallanti S, Pehlivanidis A, Ramos-Quiroga JA, Rastam M, Ryffel-Rawak D, Stes S, Asherson P|date=September 2010|title=European consensus statement on diagnosis and treatment of adult ADHD: The European Network Adult ADHD|journal=BMC Psychiatry|volume=10|pages=67|doi=10.1186/1471-244X-10-67|pmc=2942810|pmid=20815868}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;ADHD 2015 review&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Kiely B, Adesman A|date=June 2015|title=What we do not know about ADHD… yet|journal=Current Opinion in Pediatrics|volume=27|issue=3|pages=395–404|doi=10.1097/MOP.0000000000000229|pmid=25888152|quote=In addition, a consensus has not been reached on the optimal diagnostic criteria for ADHD. Moreover, the benefits and long-term effects of medical and complementary therapies for this disorder continue to be debated. These gaps in knowledge hinder the ability of clinicians to effectively recognize and treat ADHD.|s2cid=39004402}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NHM therapeutic stim addiction liability2&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Molecular Neuropharmacology: A Foundation for Clinical Neuroscience|authors=Malenka RC, Nestler EJ, Hyman SE|publisher=McGraw-Hill Medical|year=2009|isbn=978-0-07-148127-4|editors=Sydor A, Brown RY|edition=2nd|location=New York|pages=323, 368|quote=supervised use of stimulants at therapeutic doses may decrease risk of experimentation with drugs to self-medicate symptoms. Second, untreated ADHD may lead to school failure, peer rejection, and subsequent association with deviant peer groups that encourage drug misuse.&amp;nbsp;... amphetamines and methylphenidate are used in low doses to treat attention deficit hyperactivity disorder and in higher doses to treat narcolepsy (Chapter 12). Despite their clinical uses, these drugs are strongly reinforcing, and their long-term use at high doses is linked with potential addiction}}&lt;/ref&gt;

Medikamentu lietošana izklaides nolūkos rada izteiktu DeltaFosB transkripcijas faktoru un izraisa strauju un ļoti spēcīgu atkarību, tādēļ regulāros laika periodos apsekojot pacientus ir jāpārbauda vai nav stimulantu atkarības pazīmes kā ievērojami samazināts ķermeņa svars, vairākas dienas ilgs bezmiegs un psihotiski traucējumi. Stimulantu (kokaīna vai amfetamīna) atkarības vēsture ir iespējama pretindikācija psihostimulantu terapijas veikšanai, jo stimulantu medikamentu izraisītie subjektīvie efekti arī terapeitiskās dozās līdzinās nelegālajiem stimulantiem un atkarība šādos indivīdos strauji var atjaunoties; citi pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS un kokaīna atkarību stimulantu medikamenti var palīdzēt atmest kokaīna atkarību, līdzīgi kā metadona terapijā ārstējot opioīdu atkarībniekus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levin|first=Frances R.|last2=Choi|first2=C. Jean|last3=Pavlicova|first3=Martina|last4=Mariani|first4=John J.|last5=Mahony|first5=Amy|last6=Brooks|first6=Daniel J.|last7=Nunes|first7=Edward V.|last8=Grabowski|first8=John|date=2018-07-01|title=How treatment improvement in ADHD and cocaine dependence are related to one another: A secondary analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6158788/|journal=Drug and alcohol dependence|volume=188|pages=135–140|doi=10.1016/j.drugalcdep.2018.03.043|issn=0376-8716|pmc=6158788|pmid=29775957}}&lt;/ref&gt; Stimulantu medikamentu paaugstināts atkarības risks ir indivīdos ar narkotiku vai alkohola lietošanas un atkarības vēsturi. Stimulantu medikamenti pareizās, terapeitiskās dozās neuzlabo garastāvokli un nerada labsajūtu, taču pie pārlieku lielas dozas ir iespējama eiforija un terapeitisko efektu zudums, tādēļ īpaši jāuzmanās titrējot dozu, lai izvairītos no eiforijas sasniegšanas.&lt;ref name=&quot;NHM therapeutic stim addiction liability2&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Weyandt|first=Lisa L.|last2=Oster|first2=Danielle R.|last3=Marraccini|first3=Marisa Ellen|last4=Gudmundsdottir|first4=Bergljot Gyda|last5=Munro|first5=Bailey A.|last6=Rathkey|first6=Emma S.|last7=Mccallum|first7=Alison|date=2016-10|title=Prescription Stimulant Medication Misuse: Where Are We and Where Do We Go from Here?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5113141/|journal=Experimental and clinical psychopharmacology|volume=24|issue=5|pages=400–414|doi=10.1037/pha0000093|issn=1064-1297|pmc=5113141|pmid=27690507}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|author=Oregon Health &amp; Science University|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK47127/|title=Black box warnings of ADHD drugs approved by the US Food and Drug Administration|publisher=United States National Library of Medicine|year=2009|location=Portland, Oregon|access-date=17 January 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20170908135126/https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK47127/|archive-date=8 September 2017|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Neārstēta UDHS radītas sekas ASV tipiski tiek uzskatītas, ka ir ievērojami augstākas par potenciālajiem stimulantu atkarības un veselības riskiem, neatkarīgi no pacienta vecuma; Eiropā bieži tiek uzskatīts, ka stimulanti lietojami tikai īpaši smagos gadījumos.&lt;ref name=&quot;:142&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=National Institute for Health and Care Excellence|url=https://www.nice.org.uk/guidance/ng87/|title=Attention deficit hyperactivity disorder: diagnosis and management|publisher=National Guideline Centre (UK)|year=2019|isbn=978-1-4731-2830-9|series=NICE Guideline, No. 87|location=London|pages=|oclc=1126668845}}&lt;/ref&gt;

Ir pierādījumi par nopietniem un nenopietniem kaitīgiem blakusefektiem metilfenidāta lietošanas dēļ bērnos un pusaudžos, tādēļ medikamentu lietošanas laikā ir regulāros intervālos jāpārbauda pacienta veselības stāvoklis.&lt;ref name=&quot;StorebøPedersen20182&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Storebø OJ, Pedersen N, Ramstad E, Kielsholm ML, Nielsen SS, Krogh HB, Moreira-Maia CR, Magnusson FL, Holmskov M, Gerner T, Skoog M, Rosendal S, Groth C, Gillies D, Buch Rasmussen K, Gauci D, Zwi M, Kirubakaran R, Håkonsen SJ, Aagaard L, Simonsen E, Gluud C|date=May 2018|title=Methylphenidate for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in children and adolescents - assessment of adverse events in non-randomised studies|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=5|pages=CD012069|doi=10.1002/14651858.CD012069.pub2|pmc=6494554|pmid=29744873}}&lt;/ref&gt; Stimulantu pārdozēšana augstās dozās var izraisīt īslaicīgu psihozi un māniju.&lt;ref name=&quot;Cochrane recreational amph psychosis&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Shoptaw SJ, Kao U, Ling W|date=January 2009|title=Treatment for amphetamine psychosis|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|issue=1|pages=CD003026|doi=10.1002/14651858.CD003026.pub3|pmc=7004251|pmid=19160215|quote=A minority of individuals who use amphetamines develop full-blown psychosis requiring care at emergency departments or psychiatric hospitals. In such cases, symptoms of amphetamine psychosis commonly include paranoid and persecutory delusions as well as auditory and visual hallucinations in the presence of extreme agitation. More common (about 18%) is for frequent amphetamine users to report psychotic symptoms that are sub-clinical and that do not require high-intensity intervention&amp;nbsp;...&lt;br /&gt;About 5–15% of the users who develop an amphetamine psychosis fail to recover completely (Hofmann 1983)&amp;nbsp;...&lt;br /&gt;Findings from one trial indicate use of antipsychotic medications effectively resolves symptoms of acute amphetamine psychosis.|editor=&lt;!--Shoptaw SJ--&gt; Shoptaw SJ, Ali R}}&lt;/ref&gt; Ļoti retos gadījumos, arī terapeitiskās dozās, novērojama psihoze vai mānija, aptuveni 0.1% indivīdu šādi simptomi parādās pirmajās nedēļās pēc amfetamīnu terapijas sākuma; pie ilgstošas lietošanas šādi simptomi netiek novēroti.&lt;ref name=&quot;Cochrane recreational amph psychosis&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.accessdata.fda.gov/drugsatfda_docs/label/2013/021303s026lbl.pdf|title=Adderall XR Prescribing Information|publisher=Shire US Inc|work=United States Food and Drug Administration|access-date=30 December 2013|date=December 2013|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20131230233702/http://www.accessdata.fda.gov/drugsatfda_docs/label/2013/021303s026lbl.pdf|archive-date=30 December 2013|quote=Treatment-emergent psychotic or manic symptoms, e.g., hallucinations, delusional thinking, or mania in children and adolescents without prior history of psychotic illness or mania can be caused by stimulants at usual doses.&amp;nbsp;... In a pooled analysis of multiple short-term, placebo controlled studies, such symptoms occurred in about 0.1% (4 patients with events out of 3482 exposed to methylphenidate or amphetamine for several weeks at usual doses) of stimulant-treated patients compared to 0 in placebo-treated patients.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;pmid19171629&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Mosholder AD, Gelperin K, Hammad TA, Phelan K, Johann-Liang R|date=February 2009|title=Hallucinations and other psychotic symptoms associated with the use of attention-deficit/hyperactivity disorder drugs in children|journal=Pediatrics|volume=123|issue=2|pages=611–6|doi=10.1542/peds.2008-0185|pmid=19171629|s2cid=22391693}}&lt;/ref&gt; Antipsihotiski medikamenti sekmīgi ārstē akūtas stimulantu psihozes simptomus.&lt;ref name=&quot;Cochrane recreational amph psychosis&quot; /&gt; Stimulantu terapija bērnos ir periodiski jāpārtrauc, lai noskaidrotu vai ir vajadzība pēc turpinātas stimulantu terapijas, samazinātu iespējamu augšanas aizturēšanu un samazinātu toleranci.&lt;ref name=&quot;pmid21530185&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=van de Loo-Neus GH, Rommelse N, Buitelaar JK|date=August 2011|title=To stop or not to stop? How long should medication treatment of attention-deficit hyperactivity disorder be extended?|journal=European Neuropsychopharmacology|volume=21|issue=8|pages=584–99|doi=10.1016/j.euroneuro.2011.03.008|pmid=21530185|s2cid=30068561}}&lt;/ref&gt; Pieaugušajos ar UDHS viedokļi par vajadzību un ieguvumiem no periodiskas stimulantu lietošanas pārtraukšanas ir neviennozīmīgi: stimulantu pārtraukšanas laikā uzreiz atgriežas pilni UDHS simptomi, kas nereti pasliktina darba, sociālo un akadēmisko funkcionētspēju; taču tas var samazināt toleranci tajos indivīdos, kuriem medikamentu efektivitāte ar laiku mazinās un tādējādi uzlabot terapeitisko efektu, atsākot medikamentu kursu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/treating-adhd-without-medication-vacation/|title=Considering a Vacation from Your ADHD Medication?|last=Sherman|first=Carl|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-08|date=2006-10-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gajria|first=Kavita|last2=Lu|first2=Mei|last3=Sikirica|first3=Vanja|last4=Greven|first4=Peter|last5=Zhong|first5=Yichen|last6=Qin|first6=Paige|last7=Xie|first7=Jipan|date=2014-08-22|title=Adherence, persistence, and medication discontinuation in patients with attention-deficit/hyperactivity disorder – a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4149449/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=10|pages=1543–1569|doi=10.2147/NDT.S65721|issn=1176-6328|pmc=4149449|pmid=25187718}}&lt;/ref&gt; Nav zināma stimulantu medikamentu ietekme uz bērnu grūtniecības laikā, tādēļ grūtniecības laikā stimulantu terapija ir jāpārtrauc.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Ashton H, Gallagher P, Moore B|date=September 2006|title=The adult psychiatrist's dilemma: psychostimulant use in attention deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-psychopharmacology-uk_2006-09_20_5/page/602|journal=Journal of Psychopharmacology|volume=20|issue=5|pages=602–10|doi=10.1177/0269881106061710|pmid=16478756|s2cid=32073083}}&lt;/ref&gt;

Dažos gadījumos pacientiem ar UDHS stimulanti rada ievērojamas, nevēlamas blaknes kā tikus, halucinācijas, psihozi, smagu depresiju, nemieru, trauksmi un sirds veselības problēmas. Salīdzinoši bieži novērojams bezmiegs, apetītes zudums un ievērojamas personības izmaiņas.&lt;ref name=&quot;StorebøPedersen20182&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;NICE 20092&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder: Diagnosis and Management of ADHD in Children, Young People and Adults|author=National Collaborating Centre for Mental Health|series=NICE Clinical Guidelines|volume=72|publisher=British Psychological Society|location=Leicester|isbn=978-1-85433-471-8|date=2009|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53652/|via=NCBI Bookshelf|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20160113133612/http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK53652/|archive-date=13 January 2016}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Long-term 2015&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|display-authors=4|authors=Arnold LE, Hodgkins P, Caci H, Kahle J, Young S|date=February 2015|title=Effect of treatment modality on long-term outcomes in attention-deficit/hyperactivity disorder: a systematic review|journal=PLOS ONE|volume=10|issue=2|pages=e0116407|bibcode=2015PLoSO..1016407A|doi=10.1371/journal.pone.0116407|pmc=4340791|pmid=25714373}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CNS09&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Wigal SB|year=2009|title=Efficacy and safety limitations of attention-deficit hyperactivity disorder pharmacotherapy in children and adults|journal=CNS Drugs|volume=23 Suppl 1|pages=21–31|doi=10.2165/00023210-200923000-00004|pmid=19621975|s2cid=11340058}}&lt;/ref&gt;

=== Psihoterapija ===
Pierādījumi liecina, ka psihoterapija var palīdzēt ar UDHS simptomiem. Psihoterapija ir ieteicama kā pirmā iejaukšanās indivīdos ar viegliem simptomiem un pirmsskolas vecumā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Fabiano GA, Pelham WE, Coles EK, Gnagy EM, Chronis-Tuscano A, O'Connor BC|date=March 2009|title=A meta-analysis of behavioral treatments for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://archive.org/details/sim_clinical-psychology-review_2009-03_29_2/page/129|journal=Clinical Psychology Review|volume=29|issue=2|pages=129–40|doi=10.1016/j.cpr.2008.11.001|pmid=19131150|quote=there is strong and consistent evidence that behavioral treatments are effective for treating ADHD.}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Clinics09&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Kratochvil CJ, Vaughan BS, Barker A, Corr L, Wheeler A, Madaan V|date=March 2009|title=Review of pediatric attention deficit/hyperactivity disorder for the general psychiatrist|url=https://archive.org/details/sim_psychiatric-clinics-of-north-america_2009-03_32_1/page/39|journal=The Psychiatric Clinics of North America|volume=32|issue=1|pages=39–56|doi=10.1016/j.psc.2008.10.001|pmid=19248915}}&lt;/ref&gt; Psiholoģiskās terapijas, kas tiek lietotas UDHS ārstēšanā ir: psihoizglītojošā nodarbība, uzvedības terapija, [[kognitīvi biheiviorālā terapija]],&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|last1=Pl|first1=Lopez|last2=Fm|first2=Torrente|last3=A|first3=Ciapponi|last4=Ag|first4=Lischinsky|last5=M|first5=Cetkovich-Bakmas|last6=Ji|first6=Rojas|last7=M|first7=Romano|last8=Ff|first8=Manes|date=2018-03-23|title=Cognitive-behavioural Interventions for Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) in Adults|journal=Cochrane Database of Systematic Reviews|language=en|volume=3|pages=CD010840|doi=10.1002/14651858.CD010840.pub2|pmc=6494390|pmid=29566425}}&lt;/ref&gt; interpersonālā psihoterapija, ģimenes terapija, apstākļu pielāgošana skolā, sociālu prasmju trenēšana, vienaudžu iesaistīšana traucējumu mazināšanā un sociālo prasmju attīstībā, organizēšanas prasmju apmācība,&lt;ref name=&quot;Evans2014&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Evans SW, Owens JS, Bunford N|date=2014|title=Evidence-based psychosocial treatments for children and adolescents with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=Journal of Clinical Child and Adolescent Psychology|volume=43|issue=4|pages=527–51|doi=10.1080/15374416.2013.850700|pmc=4025987|pmid=24245813}}&lt;/ref&gt; un vecāku audzināšanas apmācība.&lt;ref name=&quot;NICE 20092&quot;/&gt; Tiek izmantota arī neirofīdbeka terapija,&lt;ref name=&quot;pmid19715181&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Arns M, de Ridder S, Strehl U, Breteler M, Coenen A|date=July 2009|title=Efficacy of neurofeedback treatment in ADHD: the effects on inattention, impulsivity and hyperactivity: a meta-analysis|journal=Clinical EEG and Neuroscience|volume=40|issue=3|pages=180–9|doi=10.1177/155005940904000311|pmid=19715181|s2cid=6034033}}&lt;/ref&gt; taču nav pilnībā pierādīta tās efektivitāte.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Cortese S, Ferrin M, Brandeis D, Holtmann M, Aggensteiner P, Daley D, Santosh P, Simonoff E, Stevenson J, Stringaris A, Sonuga-Barke EJ|date=June 2016|title=Neurofeedback for Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Meta-Analysis of Clinical and Neuropsychological Outcomes From Randomized Controlled Trials|url=https://biblio.ugent.be/publication/8123796|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=55|issue=6|pages=444–55|doi=10.1016/j.jaac.2016.03.007|pmid=27238063|hdl-access=free|hdl=1854/LU-8123796}}&lt;/ref&gt; Vecāku apmācība var uzlabot daudzas uzvedības problēmas, piemēram, nepakļāvīgu un opozicionālu uzvedību.&lt;ref name=&quot;Dal2017&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Daley D, Van Der Oord S, Ferrin M, Cortese S, Danckaerts M, Doepfner M, Van den Hoofdakker BJ, Coghill D, Thompson M, Asherson P, Banaschewski T, Brandeis D, Buitelaar J, Dittmann RW, Hollis C, Holtmann M, Konofal E, Lecendreux M, Rothenberger A, Santosh P, Simonoff E, Soutullo C, Steinhausen HC, Stringaris A, Taylor E, Wong IC, Zuddas A, Sonuga-Barke EJ|date=September 2018|title=Practitioner Review: Current best practice in the use of parent training and other behavioural interventions in the treatment of children and adolescents with attention deficit hyperactivity disorder|url=http://eprints.nottingham.ac.uk/45391/1/Daley%20et%20al%202017%20JCPP.pdf|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=59|issue=9|pages=932–947|doi=10.1111/jcpp.12825|pmid=29083042|archive-url=https://web.archive.org/web/20190404183617/http://eprints.nottingham.ac.uk/45391/1/Daley%20et%20al%202017%20JCPP.pdf|archive-date=4 April 2019|access-date=21 November 2018|s2cid=31044370|dead-url=yes}}&lt;/ref&gt;

Ir maz augstas kvalitātes pētījumu par ģimenes terapijas efektivitāti UDHS ārstēšanā, taču esošie pierādījumi liecina, ka tai ir līdzīga efektivitāte kā skolas un vienaudžu iesaistei palīdzībā bērniem ar UDHS un ir augstāka efektivitāte par placebo.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Bjornstad G, Montgomery P|date=April 2005|title=Family therapy for attention-deficit disorder or attention-deficit/hyperactivity disorder in children and adolescents|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|issue=2|pages=CD005042|doi=10.1002/14651858.CD005042.pub2|pmid=15846741|s2cid=27339381|editor=Bjornstad GJ}}&lt;/ref&gt; UDHS atbalsta grupas var dot padomus ģimenēm ar UDHS bērniem.&lt;ref name=&quot;Brain encyclopedia&quot;&gt;{{enciklopēdijas atsauce|last1=Turkington|first1=Carol|last2=Harris|first2=Joseph|title=Attention deficit hyperactivity disorder (ADHD)|url={{google books|6hbKkynRxPYC|pages=42|plainurl=yes}}|encyclopedia=The Encyclopedia of the Brain and Brain Disorders|year=2009|publisher=Infobase Publishing|isbn=978-1-4381-2703-3|pages=[https://books.google.com/books?id=6hbKkynRxPYC&amp;pg=PA47 47]|via=Google Books}}&lt;/ref&gt;

Sociālu prasmju apmācību, uzvedības izmainīšana un medikamentiem ir ierobežoti, labvēlīgi efekti attiecībās ar vienaudžiem. Vissvarīgākais faktors, lai laikus mazinātu vēlākas psiholoģiskas problēmas kā depresiju, kriminalitāti, skolas nepabeigšanu vai vielu lietošanu, ir izveidot draudzības ar sociāli iekļautiem, labvēlīgiem vienaudžiem.&lt;ref name=&quot;pmid20490677&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Mikami AY|date=June 2010|title=The importance of friendship for youth with attention-deficit/hyperactivity disorder|journal=Clinical Child and Family Psychology Review|volume=13|issue=2|pages=181–98|doi=10.1007/s10567-010-0067-y|pmc=2921569|pmid=20490677}}&lt;/ref&gt;

Pieaugušajiem ar UDHS, pierādījumi liecina, ka psihoterapija bez medikamentozās terapijas ir ar ļoti zemu efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā, iespējams, jo UDHS, kurš joprojām saglabājas pieaugušā vecumā lielākajā daļā gadījumu uzskatāms par smagu, kā arī pašu UDHS simptomu klātbūtne traucē izdarīt nepieciešamas dzīvesveida izmaiņas, tādēļ lielākajā daļā valstu pirmā medicīniskā iejaukšanās, lai ārstētu pieaugušos ir medikamentozā terapija.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gentile|first=Julie P.|last2=Atiq|first2=Rafay|date=2006-8|title=Psychotherapy for the Patient with Adult ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2957279/|journal=Psychiatry (Edgmont)|volume=3|issue=8|pages=31–35|issn=1550-5952|pmc=2957279|pmid=20963193}}&lt;/ref&gt;

=== Fiziska aktivitāte ===
Fiziska aktivitāte dabiski paaugstina dofamīna un noradrenalīna līmeni smadzenēs, dabiski uzlabojot UDHS izjaukto neiromediatoru līdzsvaru un mazinot UDHS simptomus fiziskās aktivitātes laikā un neilgu laiku pēc tās beigām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rassovsky|first=Yuri|last2=Alfassi|first2=Tali|date=2019-01-09|title=Attention Improves During Physical Exercise in Individuals With ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6333702/|journal=Frontiers in Psychology|volume=9|doi=10.3389/fpsyg.2018.02747|issn=1664-1078|pmc=6333702|pmid=30687193}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS ieteicams intensīvi un regulāri sportot, pierādījumi liecina, ka aerobiska fiziska aktivitāte paaugstina indivīda funkcionētspēju sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mehren|first=Aylin|last2=Özyurt|first2=Jale|last3=Lam|first3=Alexandra P.|last4=Brandes|first4=Mirko|last5=Müller|first5=Helge H. O.|last6=Thiel|first6=Christiane M.|last7=Philipsen|first7=Alexandra|date=2019-03-26|title=Acute Effects of Aerobic Exercise on Executive Function and Attention in Adult Patients With ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6443849/|journal=Frontiers in Psychiatry|volume=10|doi=10.3389/fpsyt.2019.00132|issn=1664-0640|pmc=6443849|pmid=30971959}}&lt;/ref&gt; Bērniem ar UDHS fiziska aktivitāte mazina UDHS simptomu nevēlamas izpausmes: ir novērojama mazāk traucējoša uzvedība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zang|first=Yu|date=2019-11|title=Impact of physical exercise on children with attention deficit hyperactivity disorders: Evidence through a meta-analysis|url=https://journals.lww.com/md-journal/fulltext/2019/11150/impact_of_physical_exercise_on_children_with.66.aspx|journal=Medicine|language=en|volume=98|issue=46|pages=e17980|doi=10.1097/MD.0000000000017980|issn=0025-7974}}&lt;/ref&gt; Pētījums liecina, ka došanās ar bērniem pārgājienos pie dabas ievērojami samazina UDHS simptomus.&lt;ref&gt;http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1448497/&lt;/ref&gt; Fiziska aktivitāte nespēj aizvietot stimulantu medikamentu terapeitisko efektu. Pierādījumi liecina, ka fiziskā aktivitāte apvienojumā ar stimulantu medikamentiem nodrošina optimālu terapeitisko efektu: stimulantu medikamenti iedarbojas ievērojami efektīvāk indivīdos, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kā arī indivīdiem, kas tiek ārstēti ar stimulantiem ir augstāka motivācija nodarboties ar fizisku aktivitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berwid|first=Olga G.|last2=Halperin|first2=Jeffrey M.|date=2012-10|title=Emerging Support for a Role of Exercise in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder Intervention Planning|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3724411/|journal=Current psychiatry reports|volume=14|issue=5|pages=543–551|doi=10.1007/s11920-012-0297-4|issn=1523-3812|pmc=3724411|pmid=22895892}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Den Heijer|first=Anne E.|last2=Groen|first2=Yvonne|last3=Tucha|first3=Lara|last4=Fuermaier|first4=Anselm B. M.|last5=Koerts|first5=Janneke|last6=Lange|first6=Klaus W.|last7=Thome|first7=Johannes|last8=Tucha|first8=Oliver|date=2017|title=Sweat it out? The effects of physical exercise on cognition and behavior in children and adults with ADHD: a systematic literature review|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5281644/|journal=Journal of Neural Transmission|volume=124|issue=Suppl 1|pages=3–26|doi=10.1007/s00702-016-1593-7|issn=0300-9564|pmc=5281644|pmid=27400928}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kamp|first=Carolin Friederike|last2=Sperlich|first2=Billy|last3=Holmberg|first3=Hans-Christer|date=2014|title=Exercise reduces the symptoms of attention-deficit/hyperactivity disorder and improves social behaviour, motor skills, strength and neuropsychological parameters|url=http://urn.kb.se/resolve?urn=urn:nbn:se:miun:diva-22594|journal=Acta Paediatrica|volume=103|issue=7|pages=709–714}}&lt;/ref&gt; Pētījumi laboratorijas dzīvniekos liecina, ka iespējams nodrošinot augstu fizisku aktivitāti hiperaktīviem bērniem agrā bērnībā, ir novērojami mazāk traucējoši UDHS simptomi nākotnē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rommel|first=Anna-Sophie|last2=Halperin|first2=Jeffrey M.|last3=Mill|first3=Jonathan|last4=Asherson|first4=Philip|last5=Kuntsi|first5=Jonna|date=2013-9|title=Protection from genetic diathesis in ADHD: Possible complementary roles of exercise|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4257065/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=52|issue=9|pages=900–910|doi=10.1016/j.jaac.2013.05.018|issn=0890-8567|pmc=4257065|pmid=23972692}}&lt;/ref&gt;

== Medikamenti ==
Visefektīvākais zināmais līdzeklis UDHS simptomu mazināšanā ir stimulatori medikamenti, visbiežāk, metilfenidāts vai amfetamīna sāļi. Stimulantu efektivitāte īslaicīgā UDHS ārstēšanā ir vairākkārt pierādīta, simptomu uzlabojumi ir 70-80% pacientu, kas tos padara par vieniem no visefektīvākajiem zināmajiem psihiatrijas medikamentiem. Terapeitiskais efekts un īslaicīgie blakusefekti ir novērojami uzreiz pēc medikamentozās terapijas sākuma jau pirmajā medikamentu lietošanas reizē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://my.clevelandclinic.org/health/treatments/11766-attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd-stimulant-therapy|title=ADHD Medication, Treatment &amp; Stimulant Therapy|website=Cleveland Clinic|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/adhd-medication-chart|title=ADHD Medications &amp; Side Effects|website=WebMD|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

Latvijā vienīgie legālie stimulatorie medikamenti ir metilfenidāts un lisdeksamfetamīns. Visi amfetamīni Latvijā ir nelegāli arī medicīniskiem pielietojumiem, neskatoties uz to pierādīto augsto efektivitāti UDHS ārstēšanā, salīdzināmu bīstamību un kaitīgumu kā metilfenidātam.

Medikamenti neizārstē UDHS, bet tikai īslaicīgi mazina UDHS simptomus. Tie iedarbojas paaugstinot dopamīna un norepefrenīna līmeni smadzeņu reģionos, kas cilvēkiem ar UDHS dabiskā stāvoklī ir netipiski maz stimulēti. Psihostimulanti cilvēkus ar UDHS pazīmēm padara mierīgākus, klusākus un samazina viņu aktivitāti, kas ir pretēja reakcija tam kā tie iedarbojas uz neirotipiskiem indivīdiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archives.drugabuse.gov/blog/post/prescription-stimulants-affect-people-adhd-differently|title=Prescription Stimulants Affect People With ADHD Differently|website=archives.drugabuse.gov|access-date=2021-07-12|date=2012-11-01|language=en}}&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā, ka stimulantu medikamenti ir spēcīgas psihotropās vielas, to lietošanai neievērojot ārsta norādījumus ir augsts atkarības risks un tādēļ lielākajā daļā pasaules valstu, ieskaitot Latviju, tie ir stingri kontrolējamas psihotropās vielas par kuru glabāšanu bez receptes un realizēšanu pienākas pat cietumsods.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=121086|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Vadlīnijas kā tiek lietoti medikamenti atšķiras starp valstīm. Lielbritānijā rekomendācijas ir bērniem izrakstīt medikamentos tikai smagos UDHS gadījumos, taču pieaugušajiem kā pirmo terapeitisko iejaukšanos.&lt;ref name=&quot;:142&quot;/&gt; ASV tiek ieteikti medikamenti visās vecuma grupās kā pirmā terapeitiskā iejaukšanās.&lt;ref name=&quot;CADDRA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.caddra.ca/cms4/pdfs/caddraGuidelines2011Introduction.pdf|title=Canadian ADHD Practice Guidelines|work=Canadian ADHD Alliance|access-date=4 February 2011}}&lt;/ref&gt; Medikamenti īpaši nav ieteicami bērniem pirmsskolas vecumā lielākajā daļā pasaules valstu.&lt;ref name=&quot;:142&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;NICE 20092&quot;/&gt; Latvijā medikamentu lietošanā nav oficiālu vadlīniju.

=== Metilfenidāts ===
Metilfenidāts ir stimulatora psihotropa viela, kas pasaulē plaši tiek izmantota UDHS ārstēšanā bērnu, pusaudžu un pieaugušo vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/drugs/2/drug-12114-94/methylphenidate-hcl-oral/methylphenidate-oral/details|title=Methylphenidate HCl Oral: Uses, Side Effects, Interactions, Pictures, Warnings &amp; Dosing - WebMD|website=www.webmd.com|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc farmakodinamikas tas ir dopamīna un noradrenalīna atpakaļuzsūces transportera inhibitors: kad neironi atbrīvo dopamīnu un noradrenalīnu, metilfenidāta molekula aiztur dopamīna un noradrenalīna atpakaļuzsūces transporteru, neļaujot neironam uzsūkt atpakaļ dopamīnu un noradrenalīnu, kas paaugstina dopamīna un noadrenalīna līmeni vairākos smadzeņu reģionos. Tas izlīdzina cilvēkiem ar UDHS tipiski esošo ķīmisko disbalansu, paaugstinot centrālās nervu sistēmas aktivitāti un asins plūsmu smadzeņu prefrontālajā garozā.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=StatPearls|url=http://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK482451/|publisher=StatPearls Publishing|date=2021|location=Treasure Island (FL)|first=Corinne|last=Verghese|first2=Sara|last2=Abdijadid}}&lt;/ref&gt;

Metilfenidāts atvieglo UDHS simptomus 80% pacientu, aptuveni pusei pacientu gandrīz pilnībā normalizē smadzeņu darbību vielas iedarbības laikā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rubia|first=Katya|last2=Halari|first2=Rozmin|last3=Cubillo|first3=Ana|last4=Mohammad|first4=Abdul-Majeed|last5=Brammer|first5=Mick|last6=Taylor|first6=Eric|date=2009-12|title=Methylphenidate normalises activation and functional connectivity deficits in attention and motivation networks in medication-naïve children with ADHD during a rewarded continuous performance task|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19715709/|journal=Neuropharmacology|volume=57|issue=7-8|pages=640–652|doi=10.1016/j.neuropharm.2009.08.013|issn=1873-7064|pmid=19715709}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka pacientiem ar UDHS, metilfenidāta iedarbības laikā ir labāka darba atmiņa, reakcijas laiks, uzmanība, koncentrēšanās spēja, vieglāk sākt darbus, vieglāk organizēt darbus. Terapetiskiskās dozās paaugstināts garastāvoklis vai eiforija nav novērojama.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Güven|first=Ayşegül|last2=Altinkaynak|first2=Miray|last3=Dolu|first3=Nazan|last4=Demirci|first4=Esra|last5=Özmen|first5=Sevgi|last6=İzzetoğlu|first6=Meltem|last7=Pektaş|first7=Ferhat|date=2019-3|title=Effects of Methylphenidate on Reaction Time in Children with Attention Deficit / Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6427077/|journal=Archives of Neuropsychiatry|volume=56|issue=1|pages=27–31|doi=10.29399/npa.22873|issn=1300-0667|pmc=6427077|pmid=30911234}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=van der Meere|first=J. J.|last2=Shalev|first2=R. S.|last3=Borger|first3=N.|last4=Wiersema|first4=J. R.|date=2009-11|title=Methylphenidate, interstimulus interval, and reaction time performance of children with attention deficit/hyperactivity disorder: a pilot study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19296298/|journal=Child Neuropsychology: A Journal on Normal and Abnormal Development in Childhood and Adolescence|volume=15|issue=6|pages=554–566|doi=10.1080/09297040902758803|issn=1744-4136|pmid=19296298}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fuermaier|first=Anselm B. M.|last2=Tucha|first2=Lara|last3=Koerts|first3=Janneke|last4=Weisbrod|first4=Matthias|last5=Lange|first5=Klaus W.|last6=Aschenbrenner|first6=Steffen|last7=Tucha|first7=Oliver|date=2017-05|title=Effects of methylphenidate on memory functions of adults with ADHD|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27088304/|journal=Applied Neuropsychology. Adult|volume=24|issue=3|pages=199–211|doi=10.1080/23279095.2015.1124108|issn=2327-9109|pmid=27088304}}&lt;/ref&gt; Metilfenidāta iedarbības laikā ir vērojami uzmanības un uzvedības uzlabojumi bērniem ar UDHS, neatkarīgi no UDHS tipa, taču īpaši izteikti uzlabojumi bērniem ar kombinēto vai hiperaktīvo tipu: metilfenidāta iedarbības laikā ir ievērojami mazāk impulsīva un traucējoša uzvedība.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gorman|first=Erin B.|last2=Klorman|first2=Rafael|last3=Thatcher|first3=Joan E.|last4=Borgstedt|first4=Agneta D.|date=2006-07|title=Effects of methylphenidate on subtypes of attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16832317/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=45|issue=7|pages=808–816|doi=10.1097/01.chi.0000214191.57993.dd|issn=0890-8567|pmid=16832317}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Solanto|first=Mary|last2=Newcorn|first2=Jeffrey|last3=Vail|first3=Lucia|last4=Gilbert|first4=Sharone|last5=Ivanov|first5=Iliyan|last6=Lara|first6=Regina|date=2009-12|title=Stimulant Drug Response in the Predominantly Inattentive and Combined Subtypes of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2830210/|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=19|issue=6|pages=663–671|doi=10.1089/cap.2009.0033|issn=1044-5463|pmc=2830210|pmid=20035584}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Beery|first=Susan H.|last2=Quay|first2=Herbert C.|last3=Pelham|first3=William E.|date=2017-01-01|title=Differential Response to Methylphenidate in Inattentive and Combined Subtype ADHD|url=https://doi.org/10.1177/1087054712469256|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=21|issue=1|pages=62–70|doi=10.1177/1087054712469256|issn=1087-0547}}&lt;/ref&gt;

Daudziem pacientiem metilfenidāts ir saistāms ar mērenu toleranci pie ilgstošas lietošanas, taču ir arī pacientiem, kuriem nav vērojama tolerances izveidošanās un metilfenidāta terapeitiskais efekts nemazinās.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=Gene-Jack|last2=Volkow|first2=Nora|last3=Wigal|first3=Timothy|last4=Kollins|first4=Scott|last5=Newcorn|first5=Jeffrey|last6=Telang|first6=Frank|last7=Logan|first7=Jean|last8=Wong|first8=Christopher|last9=Fowler|first9=Joanna|date=2010-05-01|title=Tolerance to the dopaminergic effects of methylphenidate in adults with ADHD after one-year treatment with methylphenidate|url=https://jnm.snmjournals.org/content/51/supplement_2/329|journal=Journal of Nuclear Medicine|language=en|volume=51|issue=supplement 2|pages=329–329|issn=0161-5505}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka tolerance izveidojas tikai pacientiem ar īpaši smagu UDHS, kuriem ir vajadzīgas augstas metilfenidāta dozas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ross|first=Donald C.|last2=Fischhoff|first2=Joseph|last3=Davenport|first3=Barbara|date=2002-01-01|title=Treatment of ADHD When Tolerance to Methylphenidate Develops|url=https://ps.psychiatryonline.org/doi/full/10.1176/appi.ps.53.1.102|journal=Psychiatric Services|volume=53|issue=1|pages=102–102|doi=10.1176/appi.ps.53.1.102|issn=1075-2730}}&lt;/ref&gt; Pie īslaicīgas lietošanas vērojama akūta tolerance: katra nākamā doza dienas laikā kļūst mazāk efektīva.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Swanson|first=J.|last2=Gupta|first2=S.|last3=Guinta|first3=D.|last4=Flynn|first4=D.|last5=Agler|first5=D.|last6=Lerner|first6=M.|last7=Williams|first7=L.|last8=Shoulson|first8=I.|last9=Wigal|first9=S.|date=1999-09|title=Acute tolerance to methylphenidate in the treatment of attention deficit hyperactivity disorder in children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/10511066/|journal=Clinical Pharmacology and Therapeutics|volume=66|issue=3|pages=295–305|doi=10.1016/S0009-9236(99)70038-X|issn=0009-9236|pmid=10511066}}&lt;/ref&gt; Novērots, ka metilfenidāta lietošana paaugstina dopamīna transporteru koncentrāciju smadzenēs, kas, iespējams, nozīmē īslaicīgi paaugstinātu hiperaktivitāti, kad indivīds lietot metilfenidātu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Wang|first=G.-J.|last2=Volkow|first2=N.|last3=Wigal|first3=T.|last4=Kollins|first4=S.|last5=Newcorn|first5=J.|last6=Telang|first6=F.|last7=Logan|first7=J.|last8=Wong|first8=C.|last9=Fowler|first9=J. S.|date=2009-05-01|title=Chronic treatment with methylphenidate increases dopamine transporter density in patients with attention deficit hyperactive disorder|url=https://jnm.snmjournals.org/content/50/supplement_2/1283|journal=Journal of Nuclear Medicine|language=en|volume=50|issue=supplement 2|pages=1283–1283|issn=0161-5505}}&lt;/ref&gt;

Bērniem ar UDHS, kas lieto metilfenidātu, salīdzinot ar bērniem ar UDHS, kam netiek veikta stimulantu terapija, ir novērojama smadzeņu struktūras anomāliju izlīdzināšanās un augstāka iespēja, ka UDHS simptomi vēlāk dzīvē mazināsies pietiekami, lai vairs nevajadzētu medikamentozo terapiju.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Konrad|first=Kerstin|last2=Neufang|first2=Susanne|last3=Fink|first3=Gereon R.|last4=Herpertz-Dahlmann|first4=Beate|date=2007-12|title=Long-term effects of methylphenidate on neural networks associated with executive attention in children with ADHD: results from a longitudinal functional MRI study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18030085/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=46|issue=12|pages=1633–1641|doi=10.1097/chi.0b013e318157cb3b|issn=0890-8567|pmid=18030085}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Grund|first=Thorsten|last2=Lehmann|first2=Konrad|last3=Bock|first3=Nathalie|last4=Rothenberger|first4=Aribert|last5=Teuchert-Noodt|first5=Gertraud|date=2006-01-10|title=Influence of methylphenidate on brain development – an update of recent animal experiments|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1363724/|journal=Behavioral and Brain Functions|volume=2|pages=2|doi=10.1186/1744-9081-2-2|issn=1744-9081|pmc=1363724|pmid=16403217}}&lt;/ref&gt; Metilfenidāta ietekme uz bērnu un pieaugušo smadzenēm ir vienāda.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Pauly|first=Vanessa|last2=Frauger|first2=Elisabeth|last3=Lepelley|first3=Magalie|last4=Mallaret|first4=Michel|last5=Boucherie|first5=Quentin|last6=Micallef|first6=Joëlle|date=2018-6|title=Patterns and profiles of methylphenidate use both in children and adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5980540/|journal=British Journal of Clinical Pharmacology|volume=84|issue=6|pages=1215–1227|doi=10.1111/bcp.13544|issn=0306-5251|pmc=5980540|pmid=29512177}}&lt;/ref&gt;

Metilfenidāta galvenie riski ir atkarība, ēstgribas zudums, bezmiegs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Morton|first=W. Alexander|last2=Stockton|first2=Gwendolyn G.|date=2000-10|title=Methylphenidate Abuse and Psychiatric Side Effects|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC181133/|journal=Primary Care Companion to The Journal of Clinical Psychiatry|volume=2|issue=5|pages=159–164|issn=1523-5998|pmid=15014637}}&lt;/ref&gt; Retos gadījumos stimulantu psihoze, īslaicīgi redzes traucējumi, dzīvībai bīstama hipertensija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rxlist.com/ritalin-side-effects-drug-center.htm|title=Side Effects of Ritalin (Methylphenidate Hcl), Warnings, Uses|website=RxList|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Pētījums Zviedrijā liecina, ka metilfenidāts nav ievērojami saistīts ar psihozes risku pusaudžos un jaunos pieaugušajos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hollis|first=Chris|last2=Chen|first2=Qi|last3=Chang|first3=Zheng|last4=Quinn|first4=Patrick D.|last5=Viktorin|first5=Alexander|last6=Lichtenstein|first6=Paul|last7=D'Onofrio|first7=Brian|last8=Landén|first8=Mikael|last9=Larsson|first9=Henrik|date=2019-08-01|title=Methylphenidate and the risk of psychosis in adolescents and young adults: a population-based cohort study|url=https://www.thelancet.com/journals/lanpsy/article/PIIS2215-0366(19)30189-0/abstract|journal=The Lancet Psychiatry|language=English|volume=6|issue=8|pages=651–658|doi=10.1016/S2215-0366(19)30189-0|issn=2215-0366|pmid=31221557}}&lt;/ref&gt;

Latvijā metilfenidāts ir apstiprināts un legāls stimulatorais medikaments, kas atšķiras pēc iedarbības mehānisma un izomēru kombinācijas dažādās zālēs un ir pazīstams ar zāļu nosaukumiem: Ritalin, Medikinet, Concerta, Medikinet XL. Metilfenidāts Latvijā nav oficiāli apstiprināts lietošanai pieaugušajiem, neskatoties uz to, ka lielākajā daļā Eiropas valstu tas tiek plaši lietots UDHS ārstēšanā pieaugušajiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chappuy|first=Mathieu|last2=Boulanger|first2=Antoine|last3=Nourredine|first3=Mikail|last4=Fourneret|first4=Pierre|last5=Rolland|first5=Benjamin|date=2020-01-01|title=Disparate regulatory status of methylphenidate for adults with ADHD across Europe|url=https://www.thelancet.com/journals/lanpsy/article/PIIS2215-0366(19)30482-1/abstract|journal=The Lancet Psychiatry|language=English|volume=7|issue=1|pages=e1–e2|doi=10.1016/S2215-0366(19)30482-1|issn=2215-0366|pmid=31860460}}&lt;/ref&gt;

=== Amfetamīna sāļi ===
Amfetamīns ir dopamīna un norepefrenīna izdalīšanas stimulators. Amfetamīna molekula piesaistās pie neirona un stimulē to izdalīt dopamīnu un norepefrenīnu, paaugstinot dopamīna un norepefrenīna koncentrāciju neironu sinapsēs vairākos smadzeņu reģionos. Amfetamīns lielākoties ir spēcīgāks, ar agresīvāku stimulāciju nekā metilfenidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health/amphetamine-oral-tablet|title=Amphetamine {{!}} Side Effects, Dosage, Uses, and More|website=Healthline|access-date=2021-07-12|date=2018-02-22|language=en}}&lt;/ref&gt; Amfetamīna sāļu efektivitāte UDHS ārstēšanā ir augstāka nekā metilfenidātam, īpaši indivīdos, kuros dominē neuzmanības simptomi, tā kā šis tips ir visizplatītākā simptomu prezentācija pieaugušajos, Lielbritānijā amfetamīna sāļi tiek uzskatīti par pirmās līnijas ārstēšanas medikamentu, nevis metilfenidāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://evidence.nihr.ac.uk/alert/amphetamines-probably-the-best-first-choice-treatment-for-adults-with-adhd/|title=Amphetamines probably the best first-choice treatment for adults with ADHD|website=NIHR Evidence|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Amfetamīni saistāmi ar augstāku atkarības un neatbilstošas lietošanas risku nekā metilfenidāta gadījumā, iespējams, jo neadekvāti lietots metilfenidāts saistāms ar ievērojami nepatīkamāku abstinences sindromu un mazāku eiforiju, kas narkotiku lietotājus iedrošina neizmantot to izklaidējošos nolūkos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Castells|first=Xavier|last2=Blanco‐Silvente|first2=Lídia|last3=Cunill|first3=Ruth|date=2018-08-09|title=Amphetamines for attention deficit hyperactivity disorder (ADHD) in adults|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6513464/|journal=The Cochrane Database of Systematic Reviews|volume=2018|issue=8|doi=10.1002/14651858.CD007813.pub3|issn=1469-493X|pmc=6513464|pmid=30091808}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ojp.gov/ncjrs/virtual-library/abstracts/recreational-use-ritalin-college-campuses|title=Recreational Use of Ritalin on College Campuses {{!}} Office of Justice Programs|website=www.ojp.gov|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;

Amfetamīns Latvijā ir plaši izplatīts melnajā tirgū kā nelegāla, izklaides nolūkos lietota narkotiskā viela.&lt;ref&gt;Ķīvīte-Urtāne A., Civjāne L., Isajeva L., Kaupe R., Vanaga—Arāja D., Veisberga L.(2019). Narkotiku lietošanas paradumi un tendences Latvijā. Narkotiku lietotāju kohortas pētījuma 11.posma rezultāti. Rīga:Slimību profilakses un kontroles centrs, DIA+LOGS&lt;/ref&gt; UDHS ārstēšanā Latvijā amfetamīna sāļi netiek izmantoti, jo visi amfetamīni ir nelegāli arī medicīniskiem pielietojumiem.

=== Citi stimulanti ===
Kofeīns ir spējīgs nedaudz mazināt UDHS simptomus, tomēr tam nav vērtības UDHS ārstēšanā, jo tā iedarbības mehānisms saistās ar iedarbību uz adenozīna receptoriem, nevis dopamīna sistēmu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt; Nikotīns, būdams CNS stimulants, strauji paaugstina dopamīna līmeni smadzenēs un tādējādi mazina UDHS simptomus gan cilvēkiem ar nikotīna atkarību, gan bez, tomēr tas ir stipri mazāk efektīvs nekā stimulatorie medikamenti, kā arī ar daudz lielāku atkarības risku.&lt;ref name=&quot;pubmed.ncbi.nlm.nih.gov&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Levin|first=E. D.|last2=Conners|first2=C. K.|last3=Sparrow|first3=E.|last4=Hinton|first4=S. C.|last5=Erhardt|first5=D.|last6=Meck|first6=W. H.|last7=Rose|first7=J. E.|last8=March|first8=J.|date=1996-01|title=Nicotine effects on adults with attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/8741955/|journal=Psychopharmacology|volume=123|issue=1|pages=55–63|doi=10.1007/BF02246281|issn=0033-3158|pmid=8741955}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.betterhelp.com/advice/adhd/nicotine-adhd-and-the-links-between-them/|title=Nicotine, ADHD, And The Links Between Them {{!}} Betterhelp|website=www.betterhelp.com|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt; Dažās valstīs modafinils tiek izrakstīs UDHS simptomu ārstēšanai, tomēr šis medikaments ir maz pētīts un tā iedarbība ir vājāka nekā metilfenidātam vai amfetamīnam; iespējams, modafinils ir vēlams vāja UDHS ārstēšanai, jo tam nav atkarības riska.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Swanson|first2=James M.|last3=Wigal|first3=Sharon B.|last4=Kratochvil|first4=Christopher J.|last5=Boellner|first5=Samuel W.|last6=Earl|first6=Craig Q.|last7=Jiang|first7=John|last8=Greenhill|first8=L.|date=2005-12|title=Efficacy and safety of modafinil film-coated tablets in children and adolescents with attention-deficit/hyperactivity disorder: results of a randomized, double-blind, placebo-controlled, flexible-dose study|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16322134/|journal=Pediatrics|volume=116|issue=6|pages=e777–784|doi=10.1542/peds.2005-0617|issn=1098-4275|pmid=16322134}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rugino|first=Thomas|date=2007-6|title=A review of modafinil film-coated tablets for attention-deficit/hyperactivity disorder in children and adolescents|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2654790/|journal=Neuropsychiatric Disease and Treatment|volume=3|issue=3|pages=293–301|issn=1176-6328|pmc=2654790|pmid=19300563}}&lt;/ref&gt;

=== Atomoksetīns ===
Atomoksetīns ir vienīgais pierādītais efektīvais nestimulantu medikaments UDHS ārstēšanā. Tas paaugstina noradrenalīna līmeni smadzenēs. Atšķirībā no stimulantiem, tā efekti ir kumulatīvi: ieguvumi saglabājas ilgtermiņā un nav manāmi uzreiz pēc zāļu lietošanas sākuma.

Atomoksetīns ir apstiprināts lietošanai bērniem, pusaudžiem un pieaugušajiem.&lt;ref name=&quot;Strattera label&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dailymed.nlm.nih.gov/dailymed/drugInfo.cfm?setid=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb|title=Strattera (atomoxetine) Capsules for Oral Use|publisher=Eli Lilly and Company|website=DailyMed.gov|access-date=26 February 2020|date=29 January 2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20180607120316/https://dailymed.nlm.nih.gov/dailymed/getFile.cfm?setid=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb&amp;type=pdf&amp;name=309de576-c318-404a-bc15-660c2b1876fb|archive-date=7 June 2018|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/strattera-80-mg-cietas-kapsulas-08-0154-01|title=Strattera lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/strattera-80-mg-cietas-kapsulas-08-0154-01}}&lt;/ref&gt; Nav zināma atomoksetīna efektivitāte bērnos, kas jaunāki par 6 gadiem.&lt;ref name=&quot;TGA&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebs.tga.gov.au/ebs/picmi/picmirepository.nsf/pdf?OpenAgent&amp;id=CP-2010-PI-04269-3|title=Strattera (atomoxetine hydrochloride)|publisher=Eli Lilly Australia Pty. Limited|work=TGA eBusiness Services|access-date=10 November 2013|date=21 August 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20170406152455/https://www.ebs.tga.gov.au/ebs/picmi/picmirepository.nsf/pdf?OpenAgent&amp;id=CP-2010-PI-04269-3|archive-date=6 April 2017|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Tā galvenā priekšrocība pār stimulantiem ir tas, ka tam nav ļaunprātīgas lietošanas potenciāla.&lt;ref name=&quot;TGA&quot; /&gt; Lai gan tas ievērojami mazina neuzmanības un hiperaktivitātes, tā efektivitāte ir zemāka nekā stimulantu medikamentiem. 40% pacientu, kurus ārstē ar atomoksetīnu paliek traucējoši UDHS simptomi.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Ghuman JK, Hutchison SL|date=November 2014|title=Atomoxetine is a second-line medication treatment option for ADHD|url=http://ebmh.bmj.com/content/17/4/108|journal=Evidence-Based Mental Health|volume=17|issue=4|pages=108|doi=10.1136/eb-2014-101805|pmid=25165169|archive-url=https://web.archive.org/web/20160308115106/http://ebmh.bmj.com/content/17/4/108|archive-date=8 March 2016|access-date=8 March 2016|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; Atomoksetīna efektivitāte ir zemāka nekā stimulantiem,&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Adult ADHD Diagnostic Assessment and Treatment|url=https://archive.org/details/adultadhddiagnos0000kooi|isbn=978-1-4471-4137-2|doi=10.1007/978-1-4471-4138-9|author=Kooij, JJS|year=2013|publisher=Springer London}}&lt;/ref&gt; taču ir pierādījumi, ka to var lietot kombinācijā ar stimulantiem.&lt;ref name=&quot;Tr2013&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|display-authors=6|authors=Treuer T, Gau SS, Méndez L, Montgomery W, Monk JA, Altin M, Wu S, Lin CC, Dueñas HJ|date=April 2013|title=A systematic review of combination therapy with stimulants and atomoxetine for attention-deficit/hyperactivity disorder, including patient characteristics, treatment strategies, effectiveness, and tolerability|journal=Journal of Child and Adolescent Psychopharmacology|volume=23|issue=3|pages=179–93|doi=10.1089/cap.2012.0093|pmc=3696926|pmid=23560600}}&lt;/ref&gt; Ārsts var izrakstīts nestimulantus, ieskaitot, atomoksetīnu, ja cilvēkam ir nevēlami, traucējoši blakusefekti no stimuantiem; gadījumos, kad stimulanti nav bijuši efektīvi; vai kombinācijā ar stimulantiem, lai paaugstinātu efektivitāti;&lt;ref name=&quot;NIMH » Home combination&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/index.shtml|title=NIMH » Attention Deficit Hyperactivity Disorder|website=NIMH » Home|access-date=2018-07-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20161225231931/https://www.nimh.nih.gov/health/topics/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd/index.shtml|archive-date=2016-12-25|dead-url=no}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;NIMH 2019&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nimh.nih.gov/health/topics/mental-health-medications/index.shtml#part_149861|title=NIMH » Mental Health Medications|website=NIMH » Home|access-date=2019-05-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20190406082433/https://www.nimh.nih.gov/health/topics/mental-health-medications/index.shtml#part_149861|archive-date=6 April 2019|dead-url=no}}&lt;/ref&gt; vai arī pacientam ir paaugstināts stimulantu atkarības risks.

Lielākajā daļā pasaules valstu atomoksetīns ir otrās līnijas medikaments, jo tas ir mazāk efektīvs un ar lielākiem blakusefektiem nekā stimulantiem. Aptuveni ceturtdaļai pacientu atomoksetīns izraisa vairākas dienas ilgu, nepārejošu nelabumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.drugs.com/sfx/strattera-side-effects.html|title=Strattera Side Effects: Common, Severe, Long Term|website=Drugs.com|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/drugs/2/drug-64629/strattera-oral/details/list-sideeffects|title=Common and Rare Side Effects for Strattera oral|website=www.webmd.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Atomoksetīns samazina libido, ir saistāms ar kardiovaskulāru ietekmi, kas salīdzināma ar stimulantiem un tā efekti nepāriet vairākas dienas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthcentral.com/article/pros-and-cons-of-using-strattera|title=Pros and Cons of Using Strattera - Medication - ADHD|website=www.healthcentral.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Atomoksetīns ir īpaši piemērots pacientiem ar atkarību vēsturi vai klātbūtni, jo šādiem pacientiem stimulantu izrakstīšana var būt riskanta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Upadhyaya|first=Himanshu P.|last2=Desaiah|first2=Durisala|last3=Schuh|first3=Kory J.|last4=Bymaster|first4=Frank P.|last5=Kallman|first5=Mary J.|last6=Clarke|first6=David O.|last7=Durell|first7=Todd M.|last8=Trzepacz|first8=Paula T.|last9=Calligaro|first9=David O.|date=2013|title=A review of the abuse potential assessment of atomoxetine: a nonstimulant medication for attention-deficit/hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3579642/|journal=Psychopharmacology|volume=226|issue=2|pages=189–200|doi=10.1007/s00213-013-2986-z|issn=0033-3158|pmc=3579642|pmid=23397050}}&lt;/ref&gt;

Stimulanti uzlabo mācību sekmes, taču atomoksetīns neuzlabo, tā iedarbība vairāk saistāma ar uzlabotu uzvedību.&lt;ref name=&quot;pmid23179416&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Prasad V, Brogan E, Mulvaney C, Grainge M, Stanton W, Sayal K|date=April 2013|title=How effective are drug treatments for children with ADHD at improving on-task behaviour and academic achievement in the school classroom? A systematic review and meta-analysis|journal=European Child &amp; Adolescent Psychiatry|volume=22|issue=4|pages=203–16|doi=10.1007/s00787-012-0346-x|pmid=23179416|s2cid=7147886}}&lt;/ref&gt; Latvijā atomoksetīns tiek pārdots zālēs Strattera un ir licencēts lietošanai gan bērniem, gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/atomoxetine-sandoz-10-mg-cietas-kapsulas-16-0242-01|title=Atomoxetine Sandoz lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125437/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/atomoxetine-sandoz-10-mg-cietas-kapsulas-16-0242-01}}&lt;/ref&gt;

=== Citi medikamenti ===
UDHS simptomus, īpaši impulsivitāti un agresivitāti, var mazināti arī antipsihotiķi, kas ASV tiek uzskatīti par pašu pēdējo pieļaujamo terapeitisko iejaukšanos.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Yanofski|first=Jason|date=2010-6|title=The Dopamine Dilemma|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2898838/|journal=Psychiatry (Edgmont)|volume=7|issue=6|pages=18–23|issn=1550-5952|pmc=2898838|pmid=20622942}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pharmacytimes.com/view/antipsychotics-for-children-with-adhd-should-be-a-last-resort|title=Antipsychotics for Children With ADHD Should Be a Last Resort|website=Pharmacy Times|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Antidepresanti kā bupropions, MAOI un tricikliskie antidepresanti var mazināt UDHS simptomu ārējās izpausmes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/antidepressants-adult-adhd|title=Antidepressants for Adult ADHD|last=Heid|first=Markham|website=WebMD|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Ietekme uz indivīdiem un sabiedrību ==
Starp indivīdiem ar UDHS, smagums variē spektrā no viegliem traucējumiem līdz invaliditātei. Pie vieglām UDHS formām var būt augsta funkcionētspēja sabiedrībā ar grūti pamanāmu neuzmanību un hiperaktivitāti. Ar viduvēji smagu UDHS indivīdam var būt ievērojamas grūtības funkcionēt sabiedrībā un komorbīdas psihiskas problēmas kā miega traucējumi, atkarības, depresija un trauksme, ko nereti izraisa neārstēti UDHS simptomi. Ar īpaši smagām UDHS formām ir iespējama tādu mērogu neuzmanība, ka indivīds var nepamanīt uz ielas automašīnas vai izteiktas, sociāli neadekvātas hiperkinēzes, piemēram, pieaudzis cilvēks enerģiski krata galvu klausoties mūziku sabiedriskajā transportā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/is-there-an-adhd-spectrum|title=Is there an ADHD spectrum?|website=www.understood.org|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712130939/https://www.understood.org/articles/en/is-there-an-adhd-spectrum}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.businessinsider.com/what-it-is-like-to-live-with-severe-adhd-2017-3|title=What it's like to live with ADHD so severe it feels like 'brain fog'|last=Letzter|first=Rafi|website=Business Insider|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Grūtības mācībās un darba vietā ===
UDHS ilgstoši tika uzskatīts par uzvedības traucējumiem, kas ir vērā ņemami tikai skolās un citās dzīves jomās netraucē. Bērniem ar UDHS ir ievērojami sliktākas sekmes nekā vienaudžiem ar līdzīgu intelekta līmeni. Pieradījumi liecina, ka UDHS ietekme uz sekmēm ir tikpat nozīmīga kā indivīda intelekta.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kent|first=Kristine M.|last2=Pelham|first2=William E.|last3=Molina|first3=Brooke S. G.|last4=Sibley|first4=Margaret H.|last5=Waschbusch|first5=Daniel A.|last6=Yu|first6=Jihnhee|last7=Gnagy|first7=Elizabeth M.|last8=Biswas|first8=Aparajita|last9=Babinski|first9=Dara E.|date=2011-4|title=The Academic Experience of Male High School Students with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3068222/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=39|issue=3|pages=451–462|doi=10.1007/s10802-010-9472-4|issn=0091-0627|pmc=3068222|pmid=21103923}}&lt;/ref&gt; 7 no 10 gadījumiem bērniem ar UDHS ir vēl kāds mācīšanās traucējums, piemēram, disleksija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.news-medical.net/health/The-Impact-of-ADHD-on-Learning.aspx|title=The Impact of ADHD on Learning|website=News-Medical.net|access-date=2021-07-12|date=2018-06-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Augstskolu studentiem ar UDHS ir zemākas atzīmes un ievērojami biežāk pamet izglītības iestādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://consumer.healthday.com/3-3-college-students-with-adhd-have-lower-grades-higher-dropout-rates-2650812458.html|title=College Students With ADHD Have Lower Grades, Higher Dropout Rates|website=Consumer Health News {{!}} HealthDay|access-date=2021-07-12|date=2021-03-03|language=en}}&lt;/ref&gt; Bieži novērots, ka indivīdiem ar UDHS augstākā izglītība rada ievērojami augstākas grūtības nekā vidusskola, galvenokārt, ievērojami pieaugušas mācību slodzes dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sciencedaily.com/releases/2021/02/210223110358.htm|title=Research finds college students with ADHD are likely to experience significant challenges|website=ScienceDaily|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV vecuma grupā 23 — 32 gadi, UDHS saistām ar astoņas reizes lielāku bezdarba risku: 16,6% jauniešu ar UDHS ir ilgstoši bezdarbnieki, salīdzinot ar 2,4% jauniešu bez UDHS. Lielākā daļa jauniešu ar UDHS dara fizisku darbu, tikai 6% ir apguvuši kādu specializētu profesiju, salīdzinot ar 20% cilvēkos bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Kuriyan|first=Aparajita B.|last2=Pelham|first2=William E.|last3=Molina|first3=Brooke S. G.|last4=Waschbusch|first4=Daniel A.|last5=Gnagy|first5=Elizabeth M.|last6=Sibley|first6=Margaret H.|last7=Babinski|first7=Dara E.|last8=Walther|first8=Christine|last9=Cheong|first9=JeeWon|date=2013-1|title=Young Adult Educational and Vocational Outcomes of Children Diagnosed with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3505256/|journal=Journal of abnormal child psychology|volume=41|issue=1|pages=27–41|doi=10.1007/s10802-012-9658-z|issn=0091-0627|pmc=3505256|pmid=22752720}}&lt;/ref&gt; Pētījums ASV liecina, ka tikai 34% cilvēku ar UDHS ir pilnas slodzes darbā, salīdzinot ar 59% sabiedrībā kopumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Biederman|first=Joseph|last2=Faraone|first2=Stephen V.|date=2006-07-19|title=The Effects of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder on Employment and Household Income|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1781280/|journal=Medscape General Medicine|volume=8|issue=3|pages=12|issn=1531-0132|pmc=1781280|pmid=17406154}}&lt;/ref&gt; Zviedrijā pieaugušajiem ar UDHS novērota vidēji par 20% zemāka alga nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Jangmo|first=Andreas|last2=Kuja-Halkola|first2=Ralf|last3=Pérez-Vigil|first3=Ana|last4=Almqvist|first4=Catarina|last5=Bulik|first5=Cynthia M.|last6=D’Onofrio|first6=Brian|last7=Lichtenstein|first7=Paul|last8=Ahnemark|first8=Ewa|last9=Werner-Kiechle|first9=Tamara|date=2021.17.3|title=Attention-deficit/hyperactivity disorder and occupational outcomes: The role of educational attainment, comorbid developmental disorders, and intellectual disability|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0247724|journal=PLOS ONE|language=en|volume=16|issue=3|pages=e0247724|doi=10.1371/journal.pone.0247724|issn=1932-6203|pmc=PMC7968636|pmid=33730071}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS novērojama zemāka produktivitāte darbā: produktivitātes kritums ir ekvivalents aptuveni 22 darba dienām gadā. Darbiniekiem ar UDHS ir par 30% lielāka iespēja būt ilgstošām grūtībām atrast darbu, par 60% augstāka iespēja tikt atlaistiem no darba un par 300% augstāka iespēja impulsīvi pamest darba vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://adhdatwork.add.org/impact-of-adhd-at-work/|title=Impact of ADHD at Work {{!}} ADHD At Work|access-date=2021-07-12|date=2016-07-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Grūtības darba vietā ===
Cilvēkiem ar UDHS ir 8 reizes augstāks bezdarba risks. Neuzmanība un impulsivitāte parasti padara cilvēkus ar UDHS sliktākus nekā kolēģus darbos, kuri saistās ar precīzu instrukciju izpildīšanu. Papildus cilvēkiem ar UDHS mēdz būt problēmas sociālās attiecībās ar kolēģiem, jo viņi bieži runā impulsīvi, nereti nepārdomāti aizvainojot cilvēkus un traucējot citiem veikt darbu. Cilvēkiem ar UDHS emocionālā disregulācija pie īsta vai uztverta pāridarījuma var likt atklāti sadumpoties pret priekšniekiem.

Tomēr lielākā daļa cilvēku ar UDHS atrod darbavietas, kurās ir spējīgi funkcionēt izmantojot apzinātus un neapzinātus traucējumus kompensējošus mehānismus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Palmini|first=Andre|date=2008|title=Professionally successful adults with attention-deficit/hyperactivity
disorder (ADHD): Compensation strategies and subjective effects of
pharmacological treatment|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5619157/|journal=Dementia &amp; Neuropsychologia|volume=2|issue=1|pages=63–70|doi=10.1590/S1980-57642009DN20100013|issn=1980-5764|pmc=5619157|pmid=29213543}}&lt;/ref&gt;

=== Atkarības ===
Neārstēts UDHS, iespējams, ir galvenais atkarību veicinošais faktors sabiedrībā. Cilvēkiem ar UDHS dopamīna sistēmas samazināta aktivitāte rada neproporcionāli augstu atalgojumu lietojot psihotropas vielas vai spēlējot spēles un līdz ar to pastiprinātu DeltaFosB transkripcijas faktoru pēc šādu darbību veikšanas, kas nozīmē, ka ir dabiska tieksme uz visu veidu atkarībām.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Zulauf|first=Courtney A.|last2=Sprich|first2=Susan E.|last3=Safren|first3=Steven A.|last4=Wilens|first4=Timothy E.|date=2014-3|title=The Complicated Relationship Between Attention Deficit/Hyperactivity Disorder and Substance Use Disorders|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4414493/|journal=Current psychiatry reports|volume=16|issue=3|pages=436|doi=10.1007/s11920-013-0436-6|issn=1523-3812|pmc=4414493|pmid=24526271}}&lt;/ref&gt; Stimulantu medikamentu lietošana mazina atkarību risku aptuveni par trešdaļu, galvenokārt samazinātas impulsivitātes dēļ, tomēr arī indivīdiem ar ārstētu UDHS saglabājas augstāks atkarības risks nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://archives.drugabuse.gov/news-events/nida-notes/1999/11/medications-reduce-incidence-substance-abuse-among-adhd-patients|title=Medications Reduce Incidence of Substance Abuse Among ADHD Patients|website=archives.drugabuse.gov|access-date=2021-07-11|date=1999-11-01|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125445/https://archives.drugabuse.gov/news-events/nida-notes/1999/11/medications-reduce-incidence-substance-abuse-among-adhd-patients}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS ir ļoti izplatīta atkarība no nikotīna, atkarības risks ir aptuveni 2 reizes lielāks nekā cilvēkiem bez UDHS. Pētījumi liecina, ka nikotīns, būdams psihostimulants, tā iedarbības laikā, samazina UDHS simptomus un uzlabo koncentrēšanās spējas un produktivitāti cilvēkiem ar UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Gehricke|first=Jean-G.|last2=Whalen|first2=Carol K.|last3=Jamner|first3=Larry D.|last4=Wigal|first4=Tim L.|last5=Steinhoff|first5=Kenneth|date=2006-02|title=The reinforcing effects of nicotine and stimulant medication in the everyday lives of adult smokers with ADHD: A preliminary examination|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16497598/|journal=Nicotine &amp; Tobacco Research: Official Journal of the Society for Research on Nicotine and Tobacco|volume=8|issue=1|pages=37–47|doi=10.1080/14622200500431619|issn=1462-2203|pmid=16497598}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka cilvēki ar laicīgi neatklātu UDHS pusaudžu gados sāk pašmedicēties, lietojot nikotīnu.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Liebrenz|first=Michael|last2=Frei|first2=Anja|last3=Fisher|first3=Carl Erik|last4=Gamma|first4=Alex|last5=Buadze|first5=Anna|last6=Eich|first6=Dominique|date=2014-05-16|title=Adult attention-deficit/hyperactivity disorder and nicotine use: a qualitative study of patient perceptions|url=https://doi.org/10.1186/1471-244X-14-141|journal=BMC Psychiatry|volume=14|issue=1|pages=141|doi=10.1186/1471-244X-14-141|issn=1471-244X|pmc=PMC4037284|pmid=24885526}}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar UDHS ļoti reti beidz lietot nikotīnu un viņu atkarība ir daudz grūtāk ārstējama nekā neirotipiskiem indivīdiem.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;pubmed.ncbi.nlm.nih.gov&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/article/us-nicotine-dependence-idUSTRE49T71920081030|title=ADHD tied to more severe nicotine dependence|work=Reuters|access-date=2021-07-11|date=2008-10-30|last=Norton|first=Amy|language=en}}&lt;/ref&gt; Salīdzinot ar stimulantu medikamentiem, nikotīns izraisa ļoti spēcīgu atkarību, ir kaitīgāks kardiovaskulārajai sistēmai un tā terapeitiskais efekts salīdzinot ar stimulantu medikamentiem ir niecīgs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=University of California, Irvine|date=2011-09-01|title=Nicotine and Behavioral Regulation in Adult ADHD|url=https://clinicaltrials.gov/ct2/show/NCT00573248}}&lt;/ref&gt; Pierādījumi liecina, ka stimulantu medikamentu lietošana nekompensē nikotīna atkarību un bieži vien to tieši pastiprina, iespējams, jo augstāks toniskais dopamīna līmenis pastiprina nikotīna efektus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Lambert|first=N. M.|last2=Hartsough|first2=C. S.|date=1998-11|title=Prospective study of tobacco smoking and substance dependencies among samples of ADHD and non-ADHD participants|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9813951/|journal=Journal of Learning Disabilities|volume=31|issue=6|pages=533–544|doi=10.1177/002221949803100603|issn=0022-2194|pmid=9813951}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Winhusen|first=Theresa M.|last2=Somoza|first2=Eugene C.|last3=Brigham|first3=Gregory S.|last4=Liu|first4=David S.|last5=Green|first5=Carla A.|last6=Covey|first6=Lirio S.|last7=Croghan|first7=Ivana T.|last8=Adler|first8=Lenard A.|last9=Weiss|first9=Roger D.|date=2010-12|title=Impact of attention-deficit/hyperactivity disorder (ADHD) treatment on smoking cessation intervention in ADHD smokers: a randomized, double-blind, placebo-controlled trial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/20492837/|journal=The Journal of Clinical Psychiatry|volume=71|issue=12|pages=1680–1688|doi=10.4088/JCP.09m05089gry|issn=1555-2101|pmc=3151610|pmid=20492837}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS samazinātais dopamīna līmenis smadzenēs iedrošina viņus impulsīvi veikt aktivitātes, kas izdala smadzenēs augstu dopamīna līmeni, kas nozīmē aptuveni trīs reizes augstāku atkarības risku gan no alkohola, gan no narkotiskajām un psihotropajām vielām, gan azartspēlēm, gan citām nevēlamām aktivitātēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/the-truth-about-adhd-and-addiction/|title=The Truth About ADHD and Addiction|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2007-01-31|language=en}}&lt;/ref&gt; Aptuveni ceturtdaļai cilvēku ar azartspēļu atkarību ir diagnostificējams UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Waluk|first=O. R.|last2=Youssef|first2=G. J.|last3=Dowling|first3=N. A.|date=2016-06|title=The Relationship Between Problem Gambling and Attention Deficit Hyperactivity Disorder|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26271807/|journal=Journal of Gambling Studies|volume=32|issue=2|pages=591–604|doi=10.1007/s10899-015-9564-8|issn=1573-3602|pmid=26271807}}&lt;/ref&gt; Līdz pat pusei cilvēku, kuriem ir atkarība no datorspēlēm vai interneta lietošanas, ir diagnostificējams UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2014-04-01|title=Clinical approaches to treatment of Internet addiction|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S1734114014000322|journal=Pharmacological Reports|language=en|volume=66|issue=2|pages=187–191|doi=10.1016/j.pharep.2013.10.001|issn=1734-1140}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Stone|first=Richard|date=2009-06-26|title=China Reins in Wilder Impulses in Treatment of ‘Internet Addiction’|url=https://science.sciencemag.org/content/324/5935/1630|journal=Science|language=en|volume=324|issue=5935|pages=1630–1631|doi=10.1126/science.324_1630|issn=0036-8075|pmid=19556477}}&lt;/ref&gt;

=== Noziedzība ===
Pētījumi liecina, ka aptuveni 25% ieslodzīto dažādās valstīs ir UDHS pazīmes, kas ir ievērojami augstāk nekā sabiedrībā kopumā (2-5%). UDHS paaugstina risku nonākt ieslodzījumā par 8 līdz 10 reizēm; no cilvēkiem ieslodzījumā ar UDHS, mazāk nekā 5% diagnozi tika atklāta bērnībā vai pusaudžu gados.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt; Aptuveni 40% ieslodzītu sieviešu ir UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Farooq|first=Romana|date=2016|title=Prevalence of adult ADHD in an all-female prison unit|url=https://research-repository.griffith.edu.au/bitstream/handle/10072/352181/FarooqPUB5099.pdf;jsessionid=75E67B4A58A8F7BB62CDB79D3DC5BA3C?sequence=1|journal=Griffith University}}&lt;/ref&gt; Pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar UDHS ir aptuveni 8 līdz 10 reizes lielāks risks tikt krimināli sodītam nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Fletcher|first=Jason|last2=Wolfe|first2=Barbara|date=2009-9|title=Long-term Consequences of Childhood ADHD on Criminal Activities|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3398051/|journal=The Journal of Mental Health Policy and Economics|volume=12|issue=3|pages=119–138|issn=1091-4358|pmc=3398051|pmid=19996475}}&lt;/ref&gt; Lielbritānijā tiek ieteikts visus krimināli sodītus cilvēkus pārbaudīt uz UDHS, jo ārstēšana samazina gan pirmreizējas, gan atkārtotas noziedzības risku.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/uk-england-47443263|title=ADHD testing after 'impulsive crime' arrests should be mandatory, MPs say|work=BBC News|access-date=2021-07-11|date=2019-03-06|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/health-20414822|title=ADHD treatment 'may reduce risk of criminal behaviour'|work=BBC News|access-date=2021-07-11|date=2012-11-22|language=en}}&lt;/ref&gt; UDHS ārstēšana ar stimulantiem mazina noziedzības risku vīriešiem par 32%, sievietēm par 41%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medscape.com/answers/289350-4504/what-is-the-risk-of-criminal-activity-for-patients-receiving-medication-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder|title=What is the risk of criminal activity for patients receiving medication for attention deficit hyperactivity disorder?|website=www.medscape.com|access-date=2021-07-11}}&lt;/ref&gt;

Noziedzību UDHS gadījumā visbiežāk izraisa narkotiku lietošana un tirgošana, gandrīz visi cilvēki ar UDHS nonāk cietumā ar narkotiku noziegumiem. Noziedzības risku mazākā mērā paaugstina funkcionētspējas grūtības sabiedrībā — cilvēkiem ar UDHS bieži ir problēmas saglabāt darbu un uzturēt sociālas attiecības darba vietā, kas savukārt, iedrošina neproporcionāli daudz cilvēkus ar UDHS pievērsties nelegāliem ienākumu ieguves veidiem, piemēram, zādzībām, narkotiku tirgošanai, krāpšanai utt. Šis efekts ir īpaši izteikts, ja cilvēks ar UDHS ir audzis nabadzībā, cietis no [[Vardarbība ģimenē|vardarbības ģimenē]] vai piedzīvojis sociālu izstumtību skolā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Engelhardt|first=Paul E.|last2=Nobes|first2=Gavin|last3=Pischedda|first3=Sophie|date=2019-06-02|title=The Relationship between Adult Symptoms of Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder and Criminogenic Cognitions|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6627881/|journal=Brain Sciences|volume=9|issue=6|doi=10.3390/brainsci9060128|issn=2076-3425|pmc=6627881|pmid=31159467}}&lt;/ref&gt; Atšķirībā no citiem psihiskiem traucējumiem, kas saistāmi ar augstu noziedzības risku kā sociopātiju vai psihopātiju, cilvēkiem ar UDHS nav pasliktināta empātija un parasti ir vērojams dziļš ieskats savas rīcības negatīvajās sekās un vēlēšanās nākotnē to pārtraukt; noziegumu veikšana tiek racionalizēta ar pragmatiskiem cēloņiem, piemēram, nopelnīt naudu iztikai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/adhd-and-a-pathway-toward-criminality-preventing-trouble-before-it-begins/|title=ADHD and a Pathway Toward Criminality: Preventing Trouble Before It Begins|website=CHADD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=García|first=Trinidad|last2=Rodríguez|first2=Celestino|last3=Rodríguez|first3=Javier|last4=Suarez|first4=Asunción Fernández|last5=Richarte|first5=Vanesa|last6=Ramos-Quiroga|first6=J. Antoni|date=2018-12-17|title=Psychosocial Profiles of Adults with ADHD: A Comparative Study of Prison and Outpatient Psychiatric Samples|url=https://journals.copmadrid.org/ejpalc/art/ejpalc2018a14|journal=European Journal of Psychology Applied to Legal Context|language=en|volume=11|issue=1|pages=41–49|doi=10.5093/ejpalc2018a14|issn=1889-1861}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkam ar UDHS varbūtība dzīves laikā nonākt cietumā ir līdz pat 15-20%, kas ir augstāka nekā varbūtība pabeigt augstākās izglītības iestādi. Iespējams, ka noziedznieki ar UDHS neproporcionāli bieži nonāk cietumos neuzmanības, impulsivitātes un hiperaktivitātes dēļ pieļaujot vairāk kļūdu, kas paaugstina pieķeršanas risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://chadd.org/adhd-weekly/go-directly-to-jail-do-not-pass-go/|title=Go directly to jail, do not pass ‘Go,’ …|website=CHADD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Berryessa|first=Colleen M.|date=2017-03-01|title=Attention, reward, and inhibition: symptomatic features of ADHD and issues for offenders in the criminal justice system|url=https://doi.org/10.1007/s12402-016-0203-8|journal=ADHD Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|language=en|volume=9|issue=1|pages=5–10|doi=10.1007/s12402-016-0203-8|issn=1866-6647}}&lt;/ref&gt;

UDHS ir saistīts ar augstāku sociopātijas un psihopātijas risku: pat 10-20% indivīdu ar UDHS attīstās vismaz dažas antisociālas personības pazīmes. Antisociālu uzvedību, iespējams, rada atkārtota, traumatiska pieredze bērnībā, ko izraisa UDHS simptomu radīta sociāla nepieņemtība un regulārs nosodījums izglītības iestādēs, sociālās situācijās un mājās. 65% cilvēku, kuriem ir antisociālie personības traucējumi (sociopātija/psihopātija) ir diagnostificējams UDHS. Iejūtīga audzināšana saistāma ar mazāku antisociālu uzvedību bērnos ar UDHS, taču pārlieku kontrolējoša: ar augstāku.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Eme|first=Robert|date=2017-06-20|title=Longitudinal Studies of Antisocial Outcome in Individuals with Childhood Attention Deficit Hyperactivity Disorder|url=http://www.fotunejournals.com/longitudinal-studies-of-antisocial-outcome-in-individuals-with-childhood-attention-deficit-hyperactivity-disorder.html|journal=Journal of Psychiatry and Psychiatric Disorders|language=en|volume=1|issue=3|pages=180–189}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Storebø|first=Ole Jakob|last2=Simonsen|first2=Erik|date=2016-10-01|title=The Association Between ADHD and Antisocial Personality Disorder (ASPD): A Review|url=https://doi.org/10.1177/1087054713512150|journal=Journal of Attention Disorders|language=en|volume=20|issue=10|pages=815–824|doi=10.1177/1087054713512150|issn=1087-0547}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Cavallina|first=Clarissa|last2=Pazzagli|first2=Chiara|last3=Ghiglieri|first3=Veronica|last4=Mazzeschi|first4=Claudia|date=2015|title=Attachment and parental reflective functioning features in ADHD: enhancing the knowledge on parenting characteristics|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyg.2015.01313/full|journal=Frontiers in Psychology|language=English|volume=6|doi=10.3389/fpsyg.2015.01313|issn=1664-1078}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Schilpzand|first=Elizabeth J.|last2=Sciberras|first2=Emma|last3=Alisic|first3=Eva|last4=Efron|first4=Daryl|last5=Hazell|first5=Philip|last6=Jongeling|first6=Brad|last7=Anderson|first7=Vicki|last8=Nicholson|first8=Jan M.|date=2018-06|title=Trauma exposure in children with and without ADHD: prevalence and functional impairment in a community-based study of 6-8-year-old Australian children|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/29086104/|journal=European Child &amp; Adolescent Psychiatry|volume=27|issue=6|pages=811–819|doi=10.1007/s00787-017-1067-y|issn=1435-165X|pmid=29086104}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/caregivers/2017/08/4-contributing-factors-to-psychopathy-and-sociopathy|title=8 Contributing Factors to Psychopathy and Sociopathy|website=Psych Central|access-date=2021-07-12|date=2017-08-02|language=en}}&lt;/ref&gt;

=== Satiksmes negadījumi ===
Abu dzimumu cilvēkiem ar UDHS ir par aptuveni 45% augstāks risks ciest nopietnā satiksmes negadījumā. UDHS medikamentu kā amfetamīna vai metilfenidāta lietošana braukšanas laikā vīriešiem saistāma ar par 58% mazāku iespēju nonākt ceļu satiksmes negadījumā, sievietēm uzlabojums pētījumā netika novērots, iespējams, jo sievietēm ar UDHS paaugstinātu satiksmes bīstamību rada neuzmanība, nevis impulsivitāte.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Chang|first=Zheng|last2=Lichtenstein|first2=Paul|last3=D’Onofrio|first3=Brian M.|last4=Sjölander|first4=Arvid|last5=Larsson|first5=Henrik|date=2014-03-01|title=Serious transport accidents in adults with ADHD, and the effect of medication: A population based study|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3949159/|journal=JAMA psychiatry|volume=71|issue=3|pages=319–325|doi=10.1001/jamapsychiatry.2013.4174|issn=2168-622X|pmc=3949159|pmid=24477798}}&lt;/ref&gt; Citā pētījumā atklāts, ka cilvēkiem ar UDHS, tiekot ārstētiem ar stimulantu medikamentiem, ir par 40% zemāks risks nonākt slimnīcā satiksmes negadījumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Barkley|first=Russell A.|last2=Cox|first2=Daniel|date=2007|title=A review of driving risks and impairments associated with attention-deficit/hyperactivity disorder and the effects of stimulant medication on driving performance|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/17303170/|journal=Journal of Safety Research|volume=38|issue=1|pages=113–128|doi=10.1016/j.jsr.2006.09.004|issn=0022-4375|pmid=17303170}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2017/05/10/health/adhd-distracted-driving-study/index.html|title=Medication slashes crash risk for drivers with ADHD, study finds|last=CNN|first=Susan Scutti|website=CNN|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS ir par 68% augstāks risks būt par satiksmes negadījuma izraisītājiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Farouki|first=Kamal El|last2=Lagarde|first2=Emmanuel|last3=Orriols|first3=Ludivine|last4=Bouvard|first4=Manuel-Pierre|last5=Contrand|first5=Benjamin|last6=Galéra|first6=Cédric|date=2014.23.12|title=The Increased Risk of Road Crashes in Attention Deficit Hyperactivity Disorder (ADHD) Adult Drivers: Driven by Distraction? Results from a Responsibility Case-Control Study|url=https://journals.plos.org/plosone/article?id=10.1371/journal.pone.0115002|journal=PLOS ONE|language=en|volume=9|issue=12|pages=e115002|doi=10.1371/journal.pone.0115002|issn=1932-6203|pmc=PMC4275204|pmid=25536069}}&lt;/ref&gt;

UDHS pacientu pētījums braukšanas simulatoros rāda ievērojami sliktākas braukšanas prasmes nekā cilvēkiem bez UDHS. Biežāk novērojama impulsīva braukšana: ātruma pārsniegšana, dusmošanās uz citiem satiksmes dalībniekiem, nedrošāka joslu maiņa uz lielceļiem un lielāka nelaimes gadījuma iespēja pēc negaidīta notikuma uz ceļa. Īpaši hiperaktivitātes un impulsivitātes simptomi saistāmi ar paaugstinātu bīstamību, uzmanības deficīti šajā pētījumā spēlēju mazāku lomu, taču, iespējams, ka simulators būdama jauna vide radīja paaugstinātu uzmanību UDHS pacientos un pie braukšanas reālajā dzīvē arī neuzmanība izraisītu paaugstinātu bīstamību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Groom|first=Madeleine J.|last2=van Loon|first2=Editha|last3=Daley|first3=David|last4=Chapman|first4=Peter|last5=Hollis|first5=Chris|date=2015-07-28|title=Driving behaviour in adults with attention deficit/hyperactivity disorder|url=https://doi.org/10.1186/s12888-015-0566-y|journal=BMC Psychiatry|volume=15|issue=1|pages=175|doi=10.1186/s12888-015-0566-y|issn=1471-244X|pmc=PMC4515938|pmid=26216345}}&lt;/ref&gt;

Jauniešiem ar UDHS ir 62% augstāks satiksmes negadījumu risks pirmā mēneša laikā pēc braukšanas tiesību iegūšanas, nekā pusaudžiem bez UDHS; vēlāk dzīvē risks ir aptuveni 37%, kas izskaidrojams ar lēnāku braukšanas prasmju apgūšanu nekā cilvēkiem bez UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.healthline.com/health-news/teens-with-adhd-60-more-likely-to-be-in-car-crash|title=Teens with ADHD More at Risk of a Car Accident|website=Healthline|access-date=2021-07-12|date=2019-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS, lai uzlabotu braukšanas drošību tiek ieteikts braukšanas laikā lietot stimulantu medikamentus un pielāgot braukšanu, tā lai tā prasa vairāk uzmanības un ir grūtāk novērsties: nelietot kruīza kontroli, izvēlēties automašīnu ar manuālu pārnesumkārbu, apzināti novietot telefonu nepieejamā vietā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Aduen|first=Paula A.|last2=Cox|first2=Daniel J.|last3=Fabiano|first3=Gregory A.|last4=Garner|first4=Annie A.|last5=Kofler|first5=Michael J.|date=2019-6|title=Expert Recommendations for Improving Driving Safety for Teens and Adult Drivers with ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC6701848/|journal=The ADHD report|volume=27|issue=4|pages=8–14|doi=10.1521/adhd.2019.27.4.8|issn=1065-8025|pmc=6701848|pmid=31431797}}&lt;/ref&gt;

=== Nelaimes gadījumi ===
Nelaimes gadījumus cilvēkiem ar UDHS izraisa neuzmanība un impulsivitāte — viņi bieži nelieto drošības sistēmas, nepievērš uzmanību potenciālajiem draudiem, kā arī veic darbus nedomājot tiem līdzi. Neuzmanība bieži no indivīda skatupunkta ir apzināta, kas liecina par izpildfunkcijas deficītu, neadekvāti izvērtējot kādas darbības ieguvumus un riskus, piemēram, indivīds ar UDHS var izdomāt, ka iespēja nonākt avārijā ir pietiekama maza, lai lietot drošības siksnu nebūtu jēgas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Shoham|first=Rachel|last2=Sonuga-Barke|first2=Edmund J. S.|last3=Aloni|first3=Hamutal|last4=Yaniv|first4=Ilan|last5=Pollak|first5=Yehuda|date=2016-10-11|title=ADHD-associated risk taking is linked to exaggerated views of the benefits of positive outcomes|url=https://www.nature.com/articles/srep34833|journal=Scientific Reports|language=en|volume=6|issue=1|pages=34833|doi=10.1038/srep34833|issn=2045-2322}}&lt;/ref&gt; Nelaimes gadījumu risks īpaši augsts ir pusaudžu un jaunu pieaugušo vecumā, un nelaimes gadījumu risku ievērojami mazina UDHS ārstēšana ar stimulantu medikamentiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2021-06-01|title=ADHD and accidents over the life span – A systematic review|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0149763421000567|journal=Neuroscience &amp; Biobehavioral Reviews|language=en|volume=125|pages=582–591|doi=10.1016/j.neubiorev.2021.02.002|issn=0149-7634}}&lt;/ref&gt; Cilvēki ar UDHS biežāk saņem apdrošināšanas izmaksu dažādu nelaimes gadījumu un traumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hodgkins|first=Paul|last2=Montejano|first2=Leslie|last3=Sasané|first3=Rahul|last4=Huse|first4=Dan|date=2011|title=Risk of Injury Associated With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder in Adults Enrolled in Employer-Sponsored Health Plans: A Retrospective Analysis|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3184594/|journal=The Primary Care Companion to CNS Disorders|volume=13|issue=2|doi=10.4088/PCC.10m01031|issn=2155-7772|pmc=3184594|pmid=21977357}}&lt;/ref&gt;

Ar UDHS ikgadējais nāves risks ir par 78% augstāks nekā cilvēkiem bez UDHS un aptuveni 13% cilvēku ar UDHS iet bojā nelaimes gadījumos, salīdzinot ar 4% populācijā kopumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=London|first=Andrew S.|last2=Landes|first2=Scott D.|date=2016-09|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder and adult mortality|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27343403/|journal=Preventive Medicine|volume=90|pages=8–10|doi=10.1016/j.ypmed.2016.06.021|issn=1096-0260|pmid=27343403}}&lt;/ref&gt; Pētot cilvēku ar UDHS nāves risku Dānijā tika atklāts, ka 78% cilvēku ar UDHS mirst priekšlaicīgi no nelaimes gadījumiem un veselības problēmām, kuras ir novēršamas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vox.com/2015/2/25/8109129/adhd-premature-death|title=A new study shows there's a strong link between ADHD and premature death|last=Belluz|first=Julia|website=Vox|access-date=2021-07-12|date=2015-02-25|language=en}}&lt;/ref&gt;

Cilvēkiem ar UDHS var būt sagrozīta baiļu sajūta — tā var būt netipiski spēcīga uz darbībām, kas nav bīstamas, taču uz objektīvi bīstamām darbībām un lietām tā var būt ievērojami zemāka nekā neirotipiskiem indivīdiem, kā arī, pat spēcīgas bailes var neatbaidīt indivīdu no kādas darbības veikšanas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Plessen|first=Kerstin J.|last2=Bansal|first2=Ravi|last3=Zhu|first3=Hongtu|last4=Whiteman|first4=Ronald|last5=Amat|first5=Jose|last6=Quackenbush|first6=Georgette A.|last7=Martin|first7=Laura|last8=Durkin|first8=Kathleen|last9=Blair|first9=Clancy|date=2006-7|title=Hippocampus and Amygdala Morphology in Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2367150/|journal=Archives of general psychiatry|volume=63|issue=7|pages=795–807|doi=10.1001/archpsyc.63.7.795|issn=0003-990X|pmc=2367150|pmid=16818869}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Posner|first=Jonathan|last2=Nagel|first2=Bonnie J.|last3=Maia|first3=Tiago V.|last4=Mechling|first4=Anna|last5=Oh|first5=Milim|last6=Wang|first6=Zhishun|last7=Peterson|first7=Bradley S.|date=2011-8|title=Abnormal Amygdalar Activation and Connectivity in Adolescents With Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3155780/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=50|issue=8|pages=828–837.e3|doi=10.1016/j.jaac.2011.05.010|issn=0890-8567|pmc=3155780|pmid=21784302}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Coutinho|first=Thales Vianna|last2=Reis|first2=Samara Passos Santos|last3=Silva|first3=Antonio Geraldo da|last4=Miranda|first4=Debora Marques|last5=Malloy-Diniz|first5=Leandro Fernandes|date=2018|title=Deficits in Response Inhibition in Patients with Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: The Impaired Self-Protection System Hypothesis|url=https://www.frontiersin.org/articles/10.3389/fpsyt.2017.00299/full|journal=Frontiers in Psychiatry|language=English|volume=8|doi=10.3389/fpsyt.2017.00299|issn=1664-0640}}&lt;/ref&gt;

=== Grūtības ar sociālām attiecībām ===
Impulsivitāte sociālās attiecībās var izpausties kā citu apzināta vai neapzināta aizvainošana, sociāli nepieņemamu personisku detaļu stāstīšana, atklāta citu cilvēku kritizēšana, nepiedienīgs vai situācijai neatbilstošs humors, runāšana par tēmām, kas citiem neinteresē vai izraisa nepatiku, citu pārtraukšana sarunas brīdī un iejaukšanās svešās sarunās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/features/adhd-impulsive-speech|title=How to Curb Impulsive Speech for Adults with ADHD|last=Bonvissuto|first=Danny|website=WebMD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/why-do-i-say-stupid-things-rein-in-impulsive-adhd-speech/|title=Open Mouth, Insert Foot|last=S|last2=Maynard|first2=y|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2006-10-06|language=en|last3=M.S.}}&lt;/ref&gt;

Hiperaktivitāte sociālās attiecībās bieži izpaužas kā runāšana bez apstājas — cilvēki ar UDHS mēdz aizplūst minūtēm ilgos monologos, nereti par tēmām, kas citiem neinteresē; var būt bieža stāstīto tēmu maiņa, bieži bez jebkādas atbildes no sarunu biedra; teiktais ir pārlieku sarežģīts, ar daudz nevajadzīgām detaļām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.asdclinic.co.uk/conditions/adhd/speech-and-language-therapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder.php|title=Speech and Language Therapy for Attention Deficit Hyperactivity Disorder {{!}} Attention Deficit Hyperactivity Disorder {{!}} Conditions {{!}} ASD clinic.co.uk {{!}} Social, behavioural &amp; communication therapy|website=www.asdclinic.co.uk|access-date=2021-07-11|archive-date=2021-04-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20210422161627/https://www.asdclinic.co.uk/conditions/adhd/speech-and-language-therapy-for-attention-deficit-hyperactivity-disorder.php}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.speechirl.com/what-is-cluttering|title=What is Cluttering?|website=speech IRL|access-date=2021-07-11|date=2019-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt problēmas arī ar sociālo tīklu lietošanu, impulsīvi nemitīgi pārbauda ziņas, raksta impulsīvus komentārus, liek netipiski daudz ierakstus sociālajos tīklos, raksta garus monologus citiem īsziņās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/texts-gone-wild-adhd-and-digital-impulsivity/|title=Texts Gone Wild: ADHD and Digital Impulsivity|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2012-02-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/did-i-just-tweet-that/|title=&quot;Did I Just Tweet That?&quot;|last=Silver|first=Larry|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2013-04-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Pie uzmanīgas, oficiālas runas, cilvēki ar UDHS bieži rausta valodu, izlaiž vārdus un mēdz pārteikties; kā arī, īpaši bērnu vecumā, UDHS var būt komorbīds ar diagnostificējamiem runas traucējumiem.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Druker|first=Kerianne|last2=Hennessey|first2=Neville|last3=Mazzucchelli|first3=Trevor|last4=Beilby|first4=Janet|date=2019-03|title=Elevated attention deficit hyperactivity disorder symptoms in children who stutter|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30477807/|journal=Journal of Fluency Disorders|volume=59|pages=80–90|doi=10.1016/j.jfludis.2018.11.002|issn=1873-801X|pmid=30477807}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Healey|first=E. Charles|last2=Reid|first2=Robert|date=2003|title=ADHD and stuttering: a tutorial|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/12809746/|journal=Journal of Fluency Disorders|volume=28|issue=2|pages=79–92; quiz 93|doi=10.1016/s0094-730x(03)00021-4|issn=0094-730X|pmid=12809746}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/public-speaking-adhd-help/|title=Q: My ADHD Brain Moves Too Fast for Public Speaking|last=Josel|first=Leslie|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2020-03-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Andreou|first=Georgia|last2=Trott|first2=Kate|date=2013-12|title=Verbal fluency in adults diagnosed with attention-deficit hyperactivity disorder (ADHD) in childhood|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23749309/|journal=Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|volume=5|issue=4|pages=343–351|doi=10.1007/s12402-013-0112-z|issn=1866-6647|pmid=23749309}}&lt;/ref&gt;

Neuzmanība sociālās attiecībās bieži izpaužas kā nedzirdēšana, ko saka, pat ja tieši uzrunā; grūtības noturēt acu kontaktu; klausīšanās neuztverot runātā jēgu; pārmērīga skatīšanās apkārt, kā arī kādas citas lietas pēkšņa darīšana sarunas brīdī; nespēja ilgstoši runāt par jebkādu tēmu, kas personīgi neinteresē; svarīgu datumu, pienākumu, dāvanu aizmiršana; atklāta neieinteresētības izrādīšana sarunas brīdī; neverbālās komunikācijas nepamanīšana vai ignorēšana. Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt kompensējoši mehānismi kā automātiskas frāzes, automātiskas atbildes un nespēdami klausīties, viņi mēdz tēlot viltus interesi sarunās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-listening-problems/|title=Are You Listening?|last=Novotni|first=Michele|last2=Ph.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2007-03-07|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://psychcentral.com/blog/how-adults-with-adhd-can-become-better-listeners|title=How Adults with ADHD Can Become Better Listeners|website=Psych Central|access-date=2021-07-11|date=2014-03-31|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.understood.org/articles/en/the-difference-between-auditory-processing-disorder-and-adhd|title=The difference between auditory processing disorder and ADHD|website=www.understood.org|access-date=2021-07-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Emocionāla disregulācija var likt nepamatoti raizēties par maziem sīkumiem, sadusmoties neadekvātās situācijās un impulsīvi reaģēt uz negatīvām emocijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/emotional-dysregulation-adhd-video/|title=How ADHD Amplifies Emotions|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2018-02-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS bieži raksturīgs ievērojami lielāks strīdīgums nekā neirotipiskiem indivīdiem, citu ieskatā par bezjēdzīgām tēmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/too-much-drama-relationships/|title=Why We Crave the Drama That Sabotages Relationships|last=Amen|first=Daniel|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2014-07-23|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webmd.com/add-adhd/adult-adhd-dating-friendships|title=Dating and Making Friends When You Have ADHD|last=Cristol|first=Hope|website=WebMD|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Cilvēkiem ar UDHS mēdz būt īpaši asas reakcijas pret atraidījumu, kas viņus var padarīt bailīgus sociālās situācijās un radīt komorbīdas sociālas bailes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ncld.org/news/engaged-and-empowered/accepting-yourself-adhd-and-all-rejection-sensitive-dysphoria/|title=Accepting Yourself ADHD and All: Rejection Sensitive Dysphoria|website=NCLD|access-date=2021-07-11|date=2021-01-20|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://ncld.org/news/engaged-and-empowered/accepting-yourself-adhd-and-all-rejection-sensitive-dysphoria/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bostonneurobehavioral.com/blog/rejection-sensitivity-and-adhd|title=Rejection Sensitivity and ADHD: Boston Neurobehavioral Associates: Psychiatry|website=www.bostonneurobehavioral.com|access-date=2021-07-11|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

Iepriekš uzskaitītie iemesli bieži vien cilvēkus ar UDHS padara sociāli izolētus no citiem, kā arī rada problēmas personīgajās attiecībās gan darbā, gan ģimenē, gan draugu lokā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.medicalnewstoday.com/articles/adhd-and-relationships|title=ADHD and relationships: What to expect, and how to make it work|website=www.medicalnewstoday.com|access-date=2021-07-11|date=2021-03-24|language=en}}&lt;/ref&gt; Citi cilvēki, īpaši plašākā sabiedrībā, mēdz cilvēkus UDHS simptomu dēļ kļūdaini uztvert kā egocentriskus un narcisistiskus; bieži cilvēki ar UDHS tiek uztverti kā kaitinoši, dīvaini un apnicīgi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uwaterloo.ca/news/news/studies-find-individuals-adhd-have-communicative-difficulty|title=Studies find individuals with ADHD have communicative difficulty|website=Waterloo News|access-date=2021-07-11|date=2014-01-29|language=en}}&lt;/ref&gt; Skolas vecumā bērni ar UDHS nereti kļūst par atstumtajiem un ir mobinga upuri; kā arī paši kļūt par huligāniem pret citiem.&lt;ref name=&quot;onlinelibrary.wiley.com&quot;/&gt; Pieaugušajiem ar UDHS bieži ir mazāk draugu, ir vājas sociālās attiecības un bieži darbā kļūst sociāli izstumti kolēģu vidū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usatoday.com/story/money/columnist/2020/03/03/how-confront-work-bully-and-tell-your-boss-adhd-ask-hr/4905845002/|title=How to confront a workplace bully; should I tell my boss about my attention deficit disorder? Ask HR|last=Jr|first=Johnny C. Taylor|website=USA TODAY|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bustle.com/articles/166020-how-to-survive-at-work-when-youre-a-woman-with-adhd|title=How to Survive At Work When You're A Woman With ADHD|website=Bustle|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Laulības šķiršanas risks ir divreiz lielāks nekā cilvēkiem bez UDHS; šķiršanās risks ir īpaši augsts, ja UDHS nav atklāts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/may-i-have-your-attention/201309/adhd-doesnt-cause-divorce-denial-does|title=ADHD Doesn't Cause Divorce, Denial Does {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Ir paaugstināts komorbīdu personības traucējumu risks.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Rich|first=Erika Carpenter|last2=Loo|first2=Sandra K.|last3=Yang|first3=May|last4=Dang|first4=Jeff|last5=Smalley|first5=Susan L.|date=2009-7|title=Social functioning difficulties in ADHD: Association with PDD risk|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2827258/|journal=Clinical child psychology and psychiatry|volume=14|issue=3|pages=329–344|doi=10.1177/1359104508100890|issn=1359-1045|pmc=2827258|pmid=19515751}}&lt;/ref&gt;

Bieži ir raksturīga seksuāli impulsīva uzvedība — cilvēkiem ar UDHS parasti ir vairāk seksa partneru un sāk ar seksu nodarboties agrākā vecumā, nekā vienaudži; daudz biežāk nekā citi nodarbojas ar seksu bez kontracepcijas.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Sarver|first=Dustin E.|last2=McCart|first2=Michael R.|last3=Sheidow|first3=Ashli J.|last4=Letourneau|first4=Elizabeth J.|date=2014-12|title=ADHD and risky sexual behavior in adolescents: conduct problems and substance use as mediators of risk|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24813803/|journal=Journal of Child Psychology and Psychiatry, and Allied Disciplines|volume=55|issue=12|pages=1345–1353|doi=10.1111/jcpp.12249|issn=1469-7610|pmc=4479401|pmid=24813803}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hosain|first=G.M. Monawar|last2=Berenson|first2=Abbey B.|last3=Tennen|first3=Howard|last4=Bauer|first4=Lance O.|last5=Wu|first5=Z. Helen|date=2012-4|title=Attention Deficit Hyperactivity Symptoms and Risky Sexual Behavior in Young Adult Women|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3321673/|journal=Journal of Women's Health|volume=21|issue=4|pages=463–468|doi=10.1089/jwh.2011.2825|issn=1540-9996|pmc=3321673|pmid=22303821}}&lt;/ref&gt;

=== UDHS ietekme uz sabiedrību ===
ASV pētījums liecina, ka ASV, neskatoties uz plašo ārstēšanu, katru gadu UDHS dēļ zaudē 143 līdz 266 miljardus ASV dolāru, jeb 0,5 līdz 1% visa IKP.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Doshi|first=Jalpa A.|last2=Hodgkins|first2=Paul|last3=Kahle|first3=Jennifer|last4=Sikirica|first4=Vanja|last5=Cangelosi|first5=Michael J.|last6=Setyawan|first6=Juliana|last7=Erder|first7=M. Haim|last8=Neumann|first8=Peter J.|date=2012-10|title=Economic impact of childhood and adult attention-deficit/hyperactivity disorder in the United States|url=https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23021476/|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=51|issue=10|pages=990–1002.e2|doi=10.1016/j.jaac.2012.07.008|issn=1527-5418|pmid=23021476}}&lt;/ref&gt; Neatklāts un neārstēts UDHS sabiedrībā tieši saistīts ar augstāku noziedzību, sliktākiem mācību sasniegumiem, biežākām avārijām, sliktāku ekonomisko situāciju, izplatītāku nikotīna, narkotiku un alkohola lietošanu, pusaudžu grūtniecību, lielāku slogu veselības aprūpei un zemāku dzīves kvalitāti.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Matza|first=Louis S|last2=Paramore|first2=Clark|last3=Prasad|first3=Manishi|date=2005-06-09|title=A review of the economic burden of ADHD|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1180839/|journal=Cost effectiveness and resource allocation : C/E|volume=3|pages=5|doi=10.1186/1478-7547-3-5|issn=1478-7547|pmc=1180839|pmid=15946385}}&lt;/ref&gt;

== Pretrunīgums ==
UDHS ir viena no vispretrunīgākajām psihiatrijas diagnozēm. Vairāki speciālisti vēsturiski nolieguši tā esamību un UDHS vēsturiski ticis kritizēts kā medicīniska iejaukšanās pašu cilvēku motivācijas trūkuma ārstēšanā vai rakstura iezīmju padarīšana par psihiatrisku diagnozi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/25370/doctor-adhd-does-not-exist/|title=Doctor: ADHD Does Not Exist|website=Time|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210729060703/https://time.com/25370/doctor-adhd-does-not-exist/}}&lt;/ref&gt; Dažādās kultūrās var būt ievērojami atšķirīgas uzvedības normas un kas uzskatāms par normālu un, kas par nepieņemamu uzvedību, kas ievērojami sarežģī standartizētu UDHS noteikšanas kritēriju ieviešanu visā pasaulē.

Mūsdienās UDHS esamība netiek noliegta, tas tiek atzīts faktiski visās pasaules valstīs un visos psihiatrisko diagnožu klasifikatoros, taču ievērojami atšķiras interpretācija tajā, kas ir ārstējams UDHS un kas ir normāla un pieļaujama neuzmanība, hiperaktivitāte un impulsivitāte. ASV un Kanādā par UDHS uzskata jebkuru neuzmanību, hiperaktivitāti un impulsivitāti, kas ievērojami un regulāri apgrūtina funkcionētspēju. Krievijā un Austrumeiropā nereti tiek noliegta šī sindroma esamība vai arī par UDHS tikai uzskata īpaši smagas formas ar izteiktu hiperkinēzi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/is-europe-doing-a-better-job-of-treating-adhd-than-the-u-s/|title=Is Europe Doing a Better Job of Treating ADHD Than the U.S.?|last=Kelleher|first=Laurie|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2015-11-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rbth.com/society/2013/01/04/adhd_needs_more_attention_21517.html|title=ADHD needs more attention|last=Butchard|first=George|last2=RBTH|first2=special to|website=www.rbth.com|access-date=2021-07-12|date=2013-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Vispretrunīgākā ir stimulantu izmantošana UDHS ārstēšanā. Stimulanti kā amfetamīns un metilfenidāts visās pasaules valstīs tiek uzskatīti par īpaši bīstamām psihotropojām vielām un to lietošana ārpus medicīniskiem pielietojumiem nereti ir krimināli sodāma. Šādu vielu došana bērniem un pusaudžiem ar uzvedības problēmām, nereti rada morālu paniku sabiedrībā un sensacionālus ziņu rakstus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.takepart.com/feature/2015/01/19/ritalin-recess-adhd|title=Ritalin vs. Recess: Are Drugs Really the Answer to the ADHD Epidemic?|website=TakePart|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20210716012625/http://www.takepart.com/feature/2015/01/19/ritalin-recess-adhd/}}&lt;/ref&gt; Ļaunprātīga stimulantu lietošana lielās dozās izraisa ļoti spēcīgu atkarību, kā arī terapeitiska stimulanta lietošana pēc ārsta norādījumiem retos gadījumos arī saistāma ar ievērojamām nevēlamām blakusparādībām, tāpēc lielā daļā pasaules stimulanti tiek uzskatīti par pēdējo pieļaujamo risinājumu UDHS ārstēšanā, neskatoties uz to, ka tie ir visefektīvākā terapeitiskā iejaukšanās cilvēku ar UDHS dzīves kvalitātes uzlabošanā un ir saistīta ar samazinātu, nevis paaugstinātu atkarības risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-stimulant-medication-addiction-side-effects/|title=Does Stimulant Medication Cause Addiction?|last=Wilens|first=Timothy|last2=M.D.|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2007-03-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Stimulanti dod nekavējošus uzlabojumus bērniem un pieaugušajiem ar UDHS, taču nav pilnībā zināmi to efekti ilgtermiņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://oxfordtreatment.com/prescription-drug-abuse/adderall/long-term-effects/|title=The Long-Term Effects of Taking Adderall: Tips for Harm Reduction|website=Oxford Treatment Center|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt; Ņemot vērā, ka stimulanti rada nekavējošas uzvedības izmaiņas, padarot indivīdus ar UDHS klusus, koncentrētus un mierīgus, daudzi UDHS pacienti, īpaši pusaudžu vecumā, protestē un apzināti izvairās no to lietošanas; Rietumu sabiedrības popkultūrā ir izplatīts stereotips, ka stimulanti uztaisa cilvēkus ar UDHS par produktīviem zombijiem bez emocijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.smh.com.au/healthcare/zombie-kids-why-more-children-are-on-adhd-drugs-20131004-2uzmz.html|title=Zombie kids: why more children are on ADHD drugs|last=Corderoy|first=Amy|website=The Sydney Morning Herald|access-date=2021-07-12|date=2013-10-04|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-meds-zombie/|title=Q: Will ADHD Meds Make My Son a Zombie?|last=Wexelblatt|first=Ryan|last2=LCSW|website=ADDitude|access-date=2021-07-12|date=2019-03-28|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Charach|first=Alice|last2=Skyba|first2=Anna|last3=Cook|first3=Lisa|last4=Antle|first4=Beverley J.|date=2006-5|title=Using Stimulant Medication for Children with ADHD: What Do Parents Say? A Brief Report|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2277288/|journal=Journal of the Canadian Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=15|issue=2|pages=75–83|issn=1719-8429|pmc=2277288|pmid=18392197}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://simpsons.fandom.com/wiki/Focusyn|title=Focusyn {{!}} Simpsons Wiki {{!}} Fandom|website=simpsons.fandom.com|access-date=2021-07-12}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt4848902/|title=&quot;Family Guy&quot; Pilling Them Softly (TV Episode 2015)|website=IMDb|access-date=2021-07-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

ASV pēdējo 20 gadu laikā ir novērojama &quot;UDHS epidēmija&quot;, atklāta UDHS daudzums bērnu vecumā ievērojami audzis, un līdz ar to izrakstīto stimulantu medikamentu daudzums UDHS ārstēšanai.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2013/10/20/magazine/the-not-so-hidden-cause-behind-the-adhd-epidemic.html|title=The Not-So-Hidden Cause Behind the A.D.H.D. Epidemic|work=The New York Times|access-date=2021-07-11|date=2013-10-15|last=Koerth-Baker|first=Maggie|issn=0362-4331|language=en}}&lt;/ref&gt; ASV plaši tiek uzskatīts, ka bērnu vecumā UDHS diagnoze tiek noteikta nepamatoti bieži, jo uzvedības prasības bērniem spēt 6 stundas dienā nekustīgiem nosēdēt skolas solā nav reālistiskas un UDHS diagnoze tiek kļūdaini konstatēta pilnībā veseliem bērniem, kuriem nebūtu novērojami UDHS traucējumi citās, aktīvākās vidēs.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Paris|first=Joel|last2=Bhat|first2=Venkat|last3=Thombs|first3=Brett|date=2015-7|title=Is Adult Attention-Deficit Hyperactivity Disorder Being Overdiagnosed?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4500182/|journal=Canadian Journal of Psychiatry. Revue Canadienne de Psychiatrie|volume=60|issue=7|pages=324–328|issn=0706-7437|pmc=4500182|pmid=26175391}}&lt;/ref&gt; ASV Kentuki štatā pat 19% bērnu kādreiz dzīvē ir diagnostificēts UDHS.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ci.uky.edu/kentuckyhealthnews/2016/10/15/ky-tops-nation-in-share-of-kids-ever/|title=Ky. tops nation in share of kids ever diagnosed with Attention Deficit Hyperactivity Disorder; here are facts and fiction about it – Kentucky Health News|access-date=2021-07-11|language=en|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125436/https://ci.uky.edu/kentuckyhealthnews/2016/10/15/ky-tops-nation-in-share-of-kids-ever/}}&lt;/ref&gt; Pēc DSM-IV kritērijiem veicot diagnostiku Lielbritānijā, UDHS tiek atklāts 3-9% gadījumu, tātad ievērojami retāk nekā ASV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nice.org.uk/advice/esnm19/chapter/Introduction|title=Introduction {{!}} Attention deficit hyperactivity disorder in children and young people: lisdexamfetamine dimesylate {{!}} Advice {{!}} NICE|website=www.nice.org.uk|access-date=2021-07-11}}&lt;/ref&gt; Iespējams, ka ASV patiešām ir augstāka UDHS izplatībā nekā Eiropā, jo populācijā ir ievērojami izplatītāki UDHS risku veicinoši gēni, ko varētu būt izraisījis tas, ka cilvēki ar impulsīvāku uzvedību ir biežāk migrējuši uz citu kontinentu, tādējādi paaugstinot šādu gēnu izplatību.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=FARAONE|first=STEPHEN V|last2=SERGEANT|first2=JOSEPH|last3=GILLBERG|first3=CHRISTOPHER|last4=BIEDERMAN|first4=JOSEPH|date=2003-6|title=The worldwide prevalence of ADHD:  is it an American condition?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1525089/|journal=World Psychiatry|volume=2|issue=2|pages=104–113|issn=1723-8617|pmc=1525089|pmid=16946911}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Moffitt|first=Terrie|last2=Melchior|first2=Maria|date=2007-6|title=Why does the worldwide prevalence of childhood attention deficit hyperactivity disorder matter?|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1994964/|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=146|issue=6|pages=856–858|doi=10.1176/appi.ajp.164.6.856|issn=0002-953X|pmc=1994964|pmid=17541041}}&lt;/ref&gt;

Visā pasaulē ir plaši izplatītas sazvērestības teorijas, ka UDHS neeksistē un esot psihiatrijas un farmācijas nozares izdomāta sazvērestība, lai pārdotu stimulantus. Biežāk izplatītas teorijas, ka UDHS diagnožu noteikšanu apzināti lobē farmācijas firmas. Īpaši negatīvi tiek uztverta nepareizu diagnožu noteikšana bērniem, nevajadzīgi izrakstot stimulantus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pbs.org/wgbh/pages/frontline/shows/medicating/experts/business.html|title=The Business Of Adhd {{!}} PBS - Medicating Kids {{!}} FRONTLINE {{!}} PBS|website=www.pbs.org|access-date=2021-07-11}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.scientificamerican.com/article/big-pharma-s-manufactured-epidemic-the-misdiagnosis-of-adhd/|title=Big Pharma&amp;rsquo;s Manufactured Epidemic: The Misdiagnosis of ADHD|last=Cook|first=Gareth|website=Scientific American|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt; Īpaši agresīvi pret UDHS diagnozi un stimulantu izmantošanu ārstēšanā vēršas [[scientoloģija]]s kults ASV, kas pilnībā noliedz jebkādu psihiatrijas esamību un uzskata to par sazvērestību pret visu cilvēci. Liela daļa kampaņu pret UDHS medikamentiem ir saistāma ar scientoloģijas veiktu [[Dezinformācija|dezinformāciju]]. Bieži dezinformācijā tiek apgalvots, ka stimulanti izraisa atkarību, dodot salīdzinājumus atkarības biežumā cilvēkos ar UDHS un cilvēkiem bez UDHS, ignorējot faktu, ka neārstēts UDHS paaugstina atkarības risku pats par sevi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://fr.local.hotline.org:7003/issue/201410-created-equal/nation/attention-deficit-fraud-drug-companies-profiting.html|title=The Attention-Deficit Fraud: Drug Companies Profiting From Normal Childhood Behavior?|website=Freedom Magazine|access-date=2021-07-11|date=2014-09-22|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Tseng|first=Fan-Tzu|date=2021|title=More scientific, more ethical: The ADHD controversy and boundary-work in Taiwan|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/1467-9566.13259|journal=Sociology of Health &amp; Illness|language=en|volume=43|issue=4|pages=844–858|doi=10.1111/1467-9566.13259|issn=1467-9566}}&lt;/ref&gt; Indivīdi ar UDHS bieži tiek vainoti savos traucējumos un UDHS simptomu dēļ plaši uzskatīti par slinkiem, nemotivētiem, stulbiem, pārgalvīgiem, lēniem un egoistiskiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-excuse-bad-behavior/|title=Does Bad Behavior Make Me a Bad Person?|last=Steed|first=Les|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2021-02-10|language=en}}&lt;/ref&gt; Gadījumos, kad cilvēki ar UDHS ārstējas, medikamentu lietošanas dēļ sabiedrībā viņus bieži uzskata par narkomāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://drugabuse.com/blog/are-we-creating-a-generation-of-addicts-with-adhd-medication/|title=Are We Creating a Generation of Addicts With ADHD Medication?|last=November 3|first=American Addiction Centers Editorial StaffLast updated on|last2=&quot;lastReviewed&quot;: &quot;2020-11-03T17:05:31&quot;|website=DrugAbuse.com|access-date=2021-07-11|date=2016-10-05|language=en|last3=Staff&quot;|first3=&quot;name&quot;: &quot;American Addiction Centers Editorial|last4=editors|first4=&quot;description&quot;: &quot;The editorial staff of DrugAbuse com is comprised of addiction content experts from American Addiction Centers&quot;  Our|last5=Editing|first5=Medical Reviewers Have Over a Decade of Cumulative Experience in Medical Content|last6=Thous|first6=Have Reviewed|last7=Accuracy|first7=S. of Pages for|last8=SAMHSA|first8=relevance Our reviewers consistently monitor the latest research from|last9=NIDA}}&lt;/ref&gt; ASV izplatīts sabiedrības nosodījums pret cilvēkiem ar UDHS, kas ārstējas ar stimulantiem, kā arī pret vecākiem, kuru bērni tiek ārstēti ar stimulantiem. [[Kauns|Kauna]] dēļ daudzi UDHS pacienti atsakās lietot medikamentus pat gadījumos, kad tie ievērojami uzlabo dzīves kvalitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.additudemag.com/adhd-adderall-stigma/|title=&quot;The Stigma Around Adderall Is Real…&quot;|last=Finch|first=Sam Dylan|website=ADDitude|access-date=2021-07-11|date=2018-09-28|language=en}}&lt;/ref&gt; Bieži izplatīts apgalvojums, ka UDHS diagnoze esot tikai attaisnojums, lai būtu slinks. Ir plaši izplatīti aizspriedumi pret indivīdiem ar UDHS, ko izraisa UDHS diagnozes noliegums un pat nedaudz sociāli nevēlamas uzvedības, piemēram, pļāpīguma nosodījums sabiedrībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.psychologytoday.com/us/blog/may-i-have-your-attention/201204/are-people-adhd-lazy|title=Are People With ADHD Lazy? {{!}} Psychology Today|website=www.psychologytoday.com|access-date=2021-07-11|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Mueller|first=Anna K.|last2=Fuermaier|first2=Anselm B. M.|last3=Koerts|first3=Janneke|last4=Tucha|first4=Lara|date=2012|title=Stigma in attention deficit hyperactivity disorder|url=https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3430836/|journal=Attention Deficit and Hyperactivity Disorders|volume=4|issue=3|pages=101–114|doi=10.1007/s12402-012-0085-3|issn=1866-6116|pmc=3430836|pmid=22773377}}&lt;/ref&gt;

== Diagnozes vēsture ==
Hiperaktivitāte jau ilgstoši ir novērota kā daudzos cilvēkos izplatīta pazīme. Skotu ārsts sers Aleksandrs Kričtons apraksta &quot;mentālu nemieru&quot; savā 1798. gadā sarakstītajā grāmatā ''Ieskats garīgu noviržu dabā un izcelsmē''.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Palmer ED, Finger S|date=May 2001|title=An early description of ADHD (inattentive subtype): Dr Alexander Crichton and 'Mental restlessness' (1798)|journal=[[Child and Adolescent Mental Health]]|volume=6|issue=2|pages=66–73|doi=10.1111/1475-3588.00324}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last=Crichton|first=Alexander|title=An inquiry into the nature and origin of mental derangement: comprehending a concise system of the physiology and pathology of the human mind and a history of the passions and their effects|url=https://books.google.com/books?id=OMAtAAAAYAAJ|via=Google Books|orig-year=1798|date=1976|publisher=AMS Press|location=United Kingdom|isbn=978-0-404-08212-3|pages=271|access-date=17 January 2014}}&lt;/ref&gt; Viņš novēroja bērnos uzvedību, kur raksturīga neuzmanība un fizisks nemiers. Pirmais nepārprotamais UDHS apraksts tiek uzskatīts, ka tika aprakstīts 1902. gadā un to izdarīja pediatrs Džordžs Stills lekciju sērijā, kuru viņš pasniedza Londonas Karaliskajā ārstu kolēģijā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Still G|date=1902|title=Some Abnormal Psychical Conditions in Children: The Goulstonian Lectures|journal=Lancet|pages=1008–1012|doi=10.1016/s0140-6736(01)74984-7}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;CDCTime2013&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/documents/timeline.pdf|title=ADHD Throughout the Years|publisher=Center For Disease Control and Prevention|access-date=2 August 2013|dead-url=no|archive-url=https://web.archive.org/web/20130807202545/http://www.cdc.gov/ncbddd/adhd/documents/timeline.pdf|archive-date=7 August 2013}}&lt;/ref&gt; Viņš novēroja, ka gan dabiskas personības iezīmes, gan uzaugšanas apstākļi ietekmē šos traucējumus.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Rafalovich A|date=2001|title=The Conceptual History of Attention Deficit Hyperactivity Disorder: Idiocy, Imbecility, Encephalitis and the Child Deviant|journal=Deviant Behavior|volume=22|pages=93–115|doi=10.1080/016396201750065009|s2cid=43445475}}&lt;/ref&gt;

Britu neirologs un psihiatrs Alfrēds Tredgolds sprieda, ka ir saistība starp smadzeņu bojājumiem un uzvedības un mācīšanās problēmām, kuras varētu izskaidrot [[Encefalīts|encefalīta]] epidēmija, kas pasaulē plosījās starp 1917 un 1928. gadu.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|title=Mental Deficiency (Amentia)|url=https://archive.org/details/deficiency00tredmentalrich|authors=Tredgold C|publisher=William Wood &amp; Company|year=1908|edition=1|location=New York}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Connors C|date=2000|title=Attention-Deficit/Hyperactivity Disorder: Historical Development and Overview|journal=Journal of Attention Disorders|pages=173–191}}&lt;/ref&gt;

Terminoloģija ar kādu tika aprakstīts UDHS ir vairākkārt mainījusies: DSM-I (1952) klasifikatorā &quot;minimāla smadzeņu disfunkcija&quot;, DSM-II (1968) klasifikatorā &quot;bērnības hiperkinētiskie traucējumi&quot;, DSM-III (1980) klasifikatorā &quot;uzmanības-deficīta traucējumi ar vai bez hiperaktivitātes&quot;.&lt;ref name=&quot;CDCTime2013&quot; /&gt; 1987. gadā DSM-III-R klasifikatorā nosaukums tika nomainīts uz ADHD (Uzmanības deficīta hiperaktivitātes traucējumi), DSM-IV klasifikatorā 1994. gadā diagnoze tika sadalīta trīs apakštipos: UDHT neuzmanīgais tips, UDHT hiLīdz 1990. gadiem daudzi pps, un UDHT kombinētais tips.&lt;ref name=&quot;Millichap_2010_chap1&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|last=Millichap|first=J. Gordon|title=Attention Deficit Hyperactivity Disorder Handbook: A Physician's Guide to ADHD|chapter-url={{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=1|plainurl=yes}}|via=Google Books|edition=2nd|date=2010|publisher=Springer Science|isbn=978-1-4419-1396-8|doi=10.1007/978-104419-1397-5_1|lccn=2009938108|pages=[{{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=2|plainurl=yes}} 2]–[{{google books|KAlq0CDcbaoC|pages=3|plainurl=yes}} 3]|chapter=Definition and History of ADHD|doi-broken-date=31 May 2021}}&lt;/ref&gt; Terminoloģija netika mainīta DSM-5 klasifikatorā, kas ASV tika apstiprināts 2013. gadā. SSK-11 klasifikators pārņems ASV izmantoto UDHS diagnozes klasifikāciju visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;DSM52&quot;/&gt; Cits termini UDHS aprakstīšanai ir bijis &quot;minimāli smadzeņu bojājumi&quot;, kas tika lietots ASV 1930. gados.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|last1=Weiss|first1=Margaret|last2=Hechtman|first2=Lily Trokenberg|last3=Weiss|first3=Gabrielle|title=ADHD in Adulthood: A Guide to Current Theory, Diagnosis, and Treatment|year=2001|publisher=Taylor &amp; Francis|isbn=978-0-8018-6822-1|url={{google books|KuYvJBoB6vQC|plainurl=yes}}|chapter=ADHD in Adulthood: An Introduction|chapter-url={{google books|KuYvJBoB6vQC|pages=1|plainurl=yes}}|pages=[{{google books|KuYvJBoB6vQC|pages=34|plainurl=yes}} 34]|via=Google Books}}&lt;/ref&gt;

1934. gadā benzedrīns ([[amfetamīns]]) kļuva par pirmo [[Stimulanti|stimulantu]] medikamentu, kas tika apstiprināts ārstēšanai ASV.&lt;ref name=&quot;Benzedrine&quot;&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Rasmussen N|date=July 2006|title=Making the first anti-depressant: amphetamine in American medicine, 1929-1950|url=https://archive.org/details/sim_journal-of-the-history-of-medicine-and-allied-sciences_2006-07_61_3/page/288|journal=Journal of the History of Medicine and Allied Sciences|volume=61|issue=3|pages=288–323|doi=10.1093/jhmas/jrj039|pmid=16492800|s2cid=24974454}}&lt;/ref&gt; Metilfenidāts tika ieviests 1950. gados, un dekstroamfetamīns 1970. gados.&lt;ref name=&quot;CDCTime2013&quot; /&gt; Stimulantu izmantošana UDHS ārstēšanai pirmo reizi aprakstīta 1937. gadā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Patrick KS, Straughn AB, Perkins JS, González MA|date=January 2009|title=Evolution of stimulants to treat ADHD: transdermal methylphenidate|journal=Human Psychopharmacology|volume=24|issue=1|pages=1–17|doi=10.1002/hup.992|pmc=2629554|pmid=19051222}}&lt;/ref&gt; Čārlzs Bredlijs deva bērniem ar uzvedības problēmām benzedrīnu un novēroja, ka tas uzlabo mācību sasniegumus un uzvedību.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Gross MD|date=February 1995|title=Origin of stimulant use for treatment of attention deficit disorder|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1995-02_152_2/page/298|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=152|issue=2|pages=298–9|doi=10.1176/ajp.152.2.298b|pmid=7840374}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Brown W|date=1998|title=Charles Bradley, M.D.|journal=American Journal of Psychiatry|pages=968|doi=10.1176/ajp.155.7.968}}&lt;/ref&gt;

Līdz 1990. gadiem tika atklāts, ka bērniem ar UDHS ir mazāks prefrontālais-striatālais neironu tīkls.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce|authors=Barkley R|title=Attention-Deficit Hyperactivity Disorder: A Handbook for Diagnosis and Treatment|publisher=Guilford|year=2006|location=New York}}&lt;/ref&gt; Šajā pašā laika periodā tika atklāts ģenētisks komponents un UDHS tika atzīta par paliekošiem, ilgtermiņa traucējumiem, kas daudziem cilvēkiem ir ne vien bērnībā, bet arī pieaugušo vecumā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Biederman J, Faraone SV, Keenan K, Knee D, Tsuang MT|date=July 1990|title=Family-genetic and psychosocial risk factors in DSM-III attention deficit disorder|journal=Journal of the American Academy of Child and Adolescent Psychiatry|volume=29|issue=4|pages=526–33|doi=10.1097/00004583-199007000-00004|pmid=2387786}}&lt;/ref&gt; 1990. gados UDHS tika sadalīs trijos pašlaik zināmajos apakštipos, pamatojoties uz pacientu simptomu klasifikācijas pētījumiem, kurus veica Lahijs un kolēģi.&lt;ref name=&quot;DSM52&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce|authors=Lahey BB, Applegate B, McBurnett K, Biederman J, Greenhill L, Hynd GW, Barkley RA, Newcorn J, Jensen P, Richters J|date=November 1994|title=DSM-IV field trials for attention deficit hyperactivity disorder in children and adolescents|url=https://archive.org/details/sim_american-journal-of-psychiatry_1994-11_151_11/page/1673|journal=The American Journal of Psychiatry|volume=151|issue=11|pages=1673–85|doi=10.1176/ajp.151.11.1673|pmid=7943460}}&lt;/ref&gt;

== Latvijā ==
Latvijā UDHS, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm un ASV tiek atklāts ļoti reti. Ir sabiedrībā plaši zināms par tā izplatību bērnu vidū un katru gadu tiek konstatēts UDHS aptuveni 150 bērniem, pieaugušajiem tas tiek atklāts tikai īpaši retos gadījumos. 2012. gadā ārstēti tikuši 1060 bērni ar UDHS. Neskatoties uz to, ka UDHS pasaulē ir 5 līdz 8% bērnu, Latvijā tas dzīves laikā netiek atklāts pat 1% bērnu. Nav nekāda pamata domāt, ka Latvijā UDHS būtu retāk izplatīts nekā citviet pasaulē, Latvijā UDHS diagnostika ir nepietiekama gan bērnu, gan pieaugušo vecumā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Bezborodovs N, Ķevere L, Tērauds E, Andrēziņa R|date=2014|title=Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) diagnostikas un korekcijas vadlīnijas bērniem un pusaudžiem|url=https://www.rsu.lv/sites/default/files/imce/Dokumenti/pnk/UDHS_vadlinijas_2014.pdf|journal=BKUS Bērnu psihiatrijas klīnika}}&lt;/ref&gt; Adoptētu bērnu pētījumi liecina, ka Austrumeiropā UDHS pazīmes bērnos ir izplatītākas nekā Rietumeiropā.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=2012-09-01|title=Comparing ADHD symptom levels in children adopted from Eastern Europe and from other regions: Discussing possible factors involved|url=https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0190740912002307|journal=Children and Youth Services Review|language=en|volume=34|issue=9|pages=1903–1908|doi=10.1016/j.childyouth.2012.05.025|issn=0190-7409}}&lt;/ref&gt;

Pieaugušajiem Latvijā UDHS tiek atklāts tikai retos, atsevišķos gadījumos. Ņemot vērā, ka Latvijas psihiatrija joprojām balstās uz speciālistiem, kas izglītojušies Padomju Savienības izglītības sistēmā, ir ļoti liela nezināšana arī speciālistu starpā par UDHS, kas pirms Padomju Savienības sabrukuma nebija plaši pētīta un zināma diagnoze, atšķirībā no ASV. Ļoti bieži pieaugušo UDHS tiek misdiagnostificēts kā citi psihiski un neiroloģiski traucējumi, piemēram, depresija, [[veģetatīvā distonija]] vai nemiers un trauksme, vai arī tiek atklāta tikai komorbiditāte, bet ne pats UDHS.

Rietumeiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Kanādā, Izraēlā, Jaunzēlandē stimulatoru terapija ar [[Metilfenidāts|metilfenidātu]] vai [[Amfetamīns|amfetamīnu]] parasti ir pirmā medicīniskā iejaukšanās, kas tiek veikta, lai ārstētu UDHS, taču Latvijā metilfenidāts tiek izrakstīts ļoti reti un tikai īpašos gadījumos, kad visas citas psihiatriskās iejaukšanās nav devušas cerētos rezultātus. 2019. gada pavasarī Latvijā bija pilnīgs stimulantu medikamentu trūkums atstājot visus UDHS pacientus bez zālēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vecaki-un-berni/latvija-joprojam-nav-pieejamas-zales-berniem-ar-uzmanibas-deficita-sindromu.a319114/|title=Latvijā joprojām nav pieejamas zāles bērniem ar uzmanības deficīta sindromu|website=www.lsm.lv|access-date=2021-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; Latvijā metilfenidāts nav Zāļu Valsts aģentūras apstiprināts lietošanai pieaugušajiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zalulietosanasinstrukcija.lv/ritalin-10-mg-tabletes-00-0118-01|title=Ritalin lietošanas instrukcija un informācija|website=zalulietosanasinstrukcija.lv|access-date=2021-07-12|language=lv|archive-date=2021-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210712125440/https://zalulietosanasinstrukcija.lv/ritalin-10-mg-tabletes-00-0118-01}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ, neskatoties uz metilfenidāta augsto efektivitāti UDHS simptomu mazināšanā, Latvijā pieaugušajiem tas tiek izrakstīts ļoti retos gadījumos, lielākoties turpinot terapiju pēc pilngadības sasniegšanas.

Ar 2025. gada 1. janvāri lisdeksamfetamīns tiek iekļauts Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu II sarakstā, kas atļauj to izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zva.gov.lv/lv/jaunumi-un-publikacijas/jaunumi/grozijumi-normativaja-akta-kas-nosaka-latvija-kontrolejamo-narkotisko-vielu-psihotropo-vielu-un-0|title=Grozījumi normatīvajā aktā, kas nosaka Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstus {{!}} Zāļu valsts aģentūra|website=www.zva.gov.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2024/92.2|title=Grozījumi likumā 'Par Krimināllikuma spēkā… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-10-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Amfetamīns, kas pasaulē ir visplašāk lietotais un visefektīvākais zināmais medikaments UDHS ārstēšanai pieaugušajiem, Latvijā ir pilnībā nelegāls arī medicīniskiem pielietojumiem un atrodas I narkotisko un psihotropo vielu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Noteikumi par Latvijā kontrolējamo narkotisko… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2021-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
{{autoritatīvā vadība}}
{{Medical resources
| ICD11           = {{ICD11|6A05|821852937}}
| ICD10           = {{ICD10|F|90||f|90}}
| ICD10CM         = &lt;!--{{ICD10CM|Xxx.xxxx}}--&gt;
| ICD9            = {{ICD9|314.00}}, {{ICD9|314.01}}
| ICDO            = 
| OMIM            = 143465
| DiseasesDB      = 6158
| Curlie          =https://dmoz-odp.org/Health/Mental_Health/Disorders/Neurodevelopmental/ADD_and_ADHD/ 
| MedlinePlus     = 001551
| eMedicineSubj   = med
| eMedicineTopic  = 3103
| eMedicine_mult = {{eMedicine2|ped|177}}
| PatientUK       =https://patient.info/childrens-health/attention-deficit-hyperactivity-disorder-adhd
| MeshID          = D001289
| GeneReviewsNBK  = 
| GeneReviewsName = 
| NORD            = 
| GARDNum         = 
| GARDName        = 
| Orphanet        = 
| AO              = 
| RP              = 
| WO              = 
| OrthoInfo       = 
| NCI             = 
| Scholia         =Q181923 
| SNOMED CT       =406506008
|QID=Q181923}}

[[Kategorija:Psihiatrija]]
[[Kategorija:Slimības]]</text>
      <sha1>s7mp0qx89prspvmzec4v0dfj2hok8b6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dubaija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>310081</id>
    <revision>
      <id>4485579</id>
      <parentid>4437750</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:39:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Burj_Al_Arab_@_Madinat_Jumeirah_@_Dubai_(15851725086).jpg&quot;, jo [[c:User:IronGargoyle|IronGargoyle]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Burj Al Arab @ Madinat Jumeirah @ Dubai (15851725086).</comment>
      <origin>4485579</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6630" sha1="5mws093kqvl6meph385xnymadtnqlkz" xml:space="preserve">{{cita nozīme|pilsētu Apvienotajos Arābu Emirātos|emirātu|Dubaijas emirāts}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Dubaija 
 | official_name            = ''دبي‎'' 
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{multiple image
  | total_width               = 300
  | border                    = infobox
  | perrow                    = 1/2/2
  | caption_align             = center
| image1                      = Dubai Skyline mit Burj Khalifa  (cropped).jpg
| image2                      = Dubai, United Arab Emirates (Unsplash suv4vuJsH6g).jpg
| image3                      = The_view_of_Dubai_Creek.jpg
| image4                      = Dubai Marina Skyline.jpg
| image5                      = Artificial Archipelagos, Dubai, United Arab Emirates ISS022-E-024940 lrg.jpg
| image6                      =
| image7                      = Dubai_Highrise.jpg
}}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = 
 | image_seal               = Dubai Coat of Arms.png
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Apvienotie Arābu Emirāti
 | pushpin_label_position   = 
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{karogs|Apvienotie Arābu Emirāti}}
 | subdivision_type1        = Emirāts 
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Dubai.svg|23px]] [[Dubaijas emirāts]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 1491
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 3913
 | population_as_of         = 2024
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 3790000
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 6359527
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_metro_km2   = auto
 | timezone                 = 
 | utc_offset               = 
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 24 | latm = 57 | lats =  | latNS = N
 | longd = 55 | longm = 20 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = {{URL|http://www.visitdubai.com/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Dubaija''' ({{val|ar|دبي‎}}, ''Dubayy'') ir pilsēta [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]], [[Dubaijas emirāts|Dubaijas emirātā]], kas atrodas valsts ziemeļaustrumos pie [[Persijas līcis|Persijas līča]]. Tā ir Dubaijas emirāta administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Pilsēta atrodas 160 kilometru attālumā no AAE galvaspilsētas [[Abū Dabī]]. Pilsētas kopējā platība ir 4114 [[km²]], pēc 2024. gada datiem tajā dzīvo 3 790 000 iedzīvotāji. Tā ir lielākā Apvienoto Arābu Emirātu pilsēta gan pēc iedzīvotāju skaita, gan platības.

Līdz [[1966]]. gadam, kad atrada [[nafta]]s atradnes jūrā, Dubaijas ekonomika galvenokārt balstījās uz ieņēmumiem no tirdzniecības un naftas izpētes. Toties, kad tika atrasta nafta, pilsēta piedzīvoja strauju attīstību. Šodien Dubaija ir viens no svarīgākajiem biznesa centriem [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kā arī nozīmīgs transporta mezgls pasažieru un kravu pārvadājumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.foreignpolicy.com/articles/2008/10/15/the_2008_global_cities_index?page=0,0 |title=The 2008 Global Cities Index &amp;#124; Foreign Policy |publisher=Web.archive.org |date= |accessdate=2016-05-04 |archive-date=2010-05-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100520111037/http://www.foreignpolicy.com/articles/2008/10/15/the_2008_global_cities_index?page=0,0 }}&lt;/ref&gt; Pilsēta galvenos ienākumus gūst no pasažieru un kravu pārvadājumiem, nekustamo īpašumu pārdošanas un attīstīšanas, tūrisma un finanšu pakalpojumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arabianbusiness.com/dubai-economy-set-treble-by-2015-149721.html |title=Dubai economy set to treble by 2015 - Politics &amp; Economics |publisher=ArabianBusiness.com |date=2007-02-03 |accessdate=2016-05-04}}&lt;/ref&gt;

Dubaija pēdējo gadu laikā ir piesaistījusi plašu starptautisko uzmanību ar straujo attīstību, vērienīgiem sporta pasākumiem un grandiozu celtņu būvniecību. Viena no pilsētas atpazīstamākajiem simboliem ir 828 metru augstais [[Halīfa tornis]], kas ir augstākā celtne pasaulē.

Pēc 2012. gada datiem Dubaija ir divdesmit otrā dārgākā pilsēta pasaulē un pati dārgākā pilsēta Tuvajos Austrumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thenational.ae/business/industry-insights/economics/cost-of-living-in-dubai-rising-rapidly |title=Cost of living in Dubai rising rapidly &amp;#124; The National |publisher=Thenational.ae |date=2012-09-16 |accessdate=2016-05-04 |archive-date=2016-04-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160430164321/http://www.thenational.ae/business/industry-insights/economics/cost-of-living-in-dubai-rising-rapidly }}&lt;/ref&gt; 2014. gadā Dubaijas viesnīcas tika atzītas kā otrās dārgākās pasaulē aiz [[Ženēva]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thenational.ae/uae/tourism/dubai-second-most-expensive-city-to-stay-in-report-says |title=Dubai second-most expensive city to stay in, report says &amp;#124; The National |publisher=Thenational.ae |date= |accessdate=2016-05-04 |archive-date=2014-10-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20141006120002/http://www.thenational.ae/uae/tourism/dubai-second-most-expensive-city-to-stay-in-report-says }}&lt;/ref&gt; Dubaija ir atzīta kā viena no dzīvošanai labākajām vietām Tuvajos Austrumos.

Dubaijā 2020. gadā norisinājās starptautiskā izstāde [[EXPO 2020]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=O'Ceallaigh |first=John |url=http://www.telegraph.co.uk/luxury/travel/18078/the-next-big-thing-dubai-world-expo-2020.html |title=The Next Big Thing: Dubai World Expo 2020 |publisher=Telegraph |date=2013-12-06 |accessdate=2016-05-04 |archive-date=2016-04-22 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160422124022/http://www.telegraph.co.uk/luxury/travel/18078/the-next-big-thing-dubai-world-expo-2020.html }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Dubaija]]</text>
      <sha1>5mws093kqvl6meph385xnymadtnqlkz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edgars Putra</title>
    <ns>0</ns>
    <id>313578</id>
    <revision>
      <id>4485607</id>
      <parentid>4482796</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:26:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36312-32</username>
        <id>147175</id>
      </contributor>
      <comment>/* */</comment>
      <origin>4485607</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7112" sha1="om67vdnv7rjvmvlynrt9ugsfsgj2de3" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edgars Putra
| attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde - Edgars Putra.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Edgars Putra 2023. gadā
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2023|10|05|N|}}
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| term_sākums2 = {{dat|2022|12|15|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}}
| prezidents2 = * [[Egils Levits]] 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Durbe}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(2013-2022)&lt;/small&gt;
* [[Liepājas partija]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| profesija = [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Liepājas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
}}

'''Edgars Putra''' (dzimis {{dat|1983|2|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts, bijis [[12. Saeima|12. Saeimas]] deputāts, kā arī ievēlēts [[Durbes novads|Durbes novada]] domē, kur bijis priekšēdētāja vietnieks, vēlāk ievēlēts arī [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domē. Šobrīd darbojas Saeimas Budžeta komisijā un Pieprasījumu komisijā. Iepriekš ieņēmis [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatu [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]], vēlāk arī [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]], kā arī [[LR Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]]. No 2026.gada 29.maija atkārtoti ieņem parlamentārā sekretāra amatu Finanšu ministrijā. Pārstāv [[Liepājas partija|Liepājas partiju]] un &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]&quot;, iepriekš pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1983. gada 11. februārī [[Priekule|Priekulē]]. Dzīvo Latvijas mazākajā pilsētā [[Durbe|Durbē]]. 2006. gadā beidzis [[Liepājas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultāti]] ar bakalaura grādu (specialitāte — uzņēmuma un iestādes vadītājs). Iepriekš strādājis par kredītprojektu vadītāju VAS &quot;Latvijas hipotēku un zemes banka&quot;, kā arī par projektu vadītāju investīciju piesaistes uzņēmumā.

Iepriekš veiksmīgi darbojies uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar lauksaimniecību. Bijis ietekmīgākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas — biedrības &quot;[[Zemnieku saeima|Zemnieku Saeima]]&quot; valdes loceklis.&lt;ref&gt;[http://zemniekusaeima.lv/par-mums/ Zemnieku Saeima]&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Edgars Putra 2013. gadā iestājās [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]{{nepieciešama atsauce}} un tika ievēlēts [[Durbes novads|Durbes novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. Kļuva par novada domes priekšsēdētāja [[Jānis Ruško|Jāņa Ruško]] vietnieku.

2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] un, lai gan sākotnēji netika ievēlēts, uzreiz pēc valdības apstiprināšanas kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Dana Reizniece-Ozola|Danas Reiznieces-Ozolas]] vietā, kas kļuva par [[Latvijas Ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministri]]. Sākotnēji darbojās arī kā [[Latvijas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]], bet 2016. gadā sekoja D. Reizniecei-Ozolai, kas nomainīja ministra amatu, kļūstot par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentāro sekretāru. Saeimā darbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Ilgspējīgas attīstības komisijā.

2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts.

[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domē no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Novada domē darbojās Attīstības un tautsaimniecības komitejā, Vides komitejā, kā arī Finanšu komitejā.

2022. gadā Edgars Putra paziņoja par izstāšanos no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s. &quot;Mani foršie draugi un atbalstītāji, zemsavieši! Esmu pieņēmis lēmumu izstāties no Latvijas Zemnieku savienības! Partijā esmu pieaudzis kā politiķis, un daudzus līdz šim izvirzītos mērķus man ir palīdzējusi sasniegt tieši LZS,&quot; tā E. Putra sociālajos tīklos paziņojis par aiziešanu no partijas pēc deviņiem tajā pavadītajiem gadiem. &quot;Lēmums nebija viegls, bet ir jāvirzās tālāk! Uz jaunām virsotnēm,&quot; vēstīja E. Putra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.bb.lv/raksts/sabiedriba/2022/06/16/pasvaldibu-deputati-edgars-putra-un-ainars-mezulis-atzstaj-zzs|title=Pašvaldību deputāti Edgars Putra un Ainārs Mežulis atzstāj ZZS|website=bb.lv|access-date=2022-07-14|language=ru}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, pārstāvot tajā [[Liepājas partija|Liepājas partiju]]. Sākotnēji netika ievēlēts Saeimā, taču pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdības]] apstiprināšanas E. Putra kļuva par Saeimas deputātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Māris Kučinskis]] pilda ministra pienākumus.Saeimā darbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. No 2023. gada 2. janvāra, paralēli darbam Saeimā, pildīja [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc tam, kad atkāpās Krišjāņa Kariņa valdība un &quot;Apvienotais saraksts&quot; pārtrauca dalību valdošajā koalīcijā, īslaicīgi zaudēja vietu Saeimā, taču oktobra sākumā ieguva pastāvīgo mandātu mirušā deputāta [[Atis Deksnis|Ata Dekšņa]] vietā.  

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības &quot;Apvienotais saraksts&quot;, taču netika ievēlēts.  

== Atsauces ==
{{Commons category|Edgars Putra}}
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Putra, Edgars}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Priekulē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>om67vdnv7rjvmvlynrt9ugsfsgj2de3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485618</id>
      <parentid>4485607</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4485618</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6657" sha1="rkszmd2j4xrhwlpfo15xej29s0pnuei" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Edgars Putra
| attēls = Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde - Edgars Putra.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Edgars Putra 2023. gadā
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2023|10|05|N|}}
| prezidents = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
* [[Andris Kulbergs]]
| term_sākums2 = {{dat|2022|12|15|N|}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|20|N|}}
| prezidents2 = * [[Egils Levits]] 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|2|11}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Priekule|td=Latvija}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Durbe}}
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = * [[Latvijas Zemnieku savienība]] &lt;small&gt;(2013-2022)&lt;/small&gt;
* [[Liepājas partija]] &lt;small&gt;(kopš 2022)&lt;/small&gt;
| dzīvesb = 
| profesija = [[uzņēmējs]]
| alma_mater = [[Liepājas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| piezīmes = 
| amats3 = [[12. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2014|11|5|N|}}
| term_beigas3 = {{dat|2018|11|6|N|}}
| prezidents3 = * [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]]
| premjers3 = * [[Māris Kučinskis]] 
* [[Laimdota Straujuma]]
}}

'''Edgars Putra''' (dzimis {{dat|1983|2|11}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts, bijis [[12. Saeima|12. Saeimas]] deputāts, kā arī ievēlēts [[Durbes novads|Durbes novada]] domē, kur bijis priekšēdētāja vietnieks, vēlāk ievēlēts arī [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domē. Šobrīd darbojas Saeimas Budžeta komisijā un Pieprasījumu komisijā. Iepriekš ieņēmis [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] amatu [[LR Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijā]], vēlāk arī [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijā]], kā arī [[LR Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijā]]. No 2026. gada 29. maija atkārtoti ieņem parlamentārā sekretāra amatu Finanšu ministrijā. Pārstāv [[Liepājas partija|Liepājas partiju]] un &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienoto sarakstu]]&quot;, iepriekš pārstāvējis [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1983. gada 11. februārī [[Priekule|Priekulē]]. Dzīvo Latvijas mazākajā pilsētā [[Durbe|Durbē]]. 2006. gadā beidzis [[Liepājas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultāti]] ar bakalaura grādu (specialitāte — uzņēmuma un iestādes vadītājs). Iepriekš strādājis par kredītprojektu vadītāju VAS &quot;Latvijas hipotēku un zemes banka&quot;, kā arī par projektu vadītāju investīciju piesaistes uzņēmumā.

Iepriekš veiksmīgi darbojies uzņēmējdarbībā, kas saistīta ar lauksaimniecību. Bijis ietekmīgākās lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas — biedrības &quot;[[Zemnieku saeima|Zemnieku Saeima]]&quot; valdes loceklis.&lt;ref&gt;[http://zemniekusaeima.lv/par-mums/ Zemnieku Saeima]&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
Edgars Putra 2013. gadā iestājās [[Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienībā]]{{nepieciešama atsauce}} un tika ievēlēts [[Durbes novads|Durbes novada]] domē no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s saraksta. Kļuva par novada domes priekšsēdētāja [[Jānis Ruško|Jāņa Ruško]] vietnieku.

2014. gadā kandidēja [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] un, lai gan sākotnēji netika ievēlēts, uzreiz pēc valdības apstiprināšanas kļuva par [[12. Saeima]]s deputātu [[Dana Reizniece-Ozola|Danas Reiznieces-Ozolas]] vietā, kas kļuva par [[Latvijas Ekonomikas ministrs|Ekonomikas ministri]]. Sākotnēji darbojās arī kā [[Latvijas Ekonomikas ministrija|Ekonomikas ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārais sekretārs]], bet 2016. gadā sekoja D. Reizniecei-Ozolai, kas nomainīja ministra amatu, kļūstot par [[Latvijas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] parlamentāro sekretāru. Saeimā darbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Ilgspējīgas attīstības komisijā.

2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no Zaļo un Zemnieku savienības, taču netika ievēlēts.

[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] domē no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Novada domē darbojās Attīstības un tautsaimniecības komitejā, Vides komitejā, kā arī Finanšu komitejā.

2022. gadā Edgars Putra paziņoja par izstāšanos no [[Latvijas Zemnieku savienība]]s.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lat.bb.lv/raksts/sabiedriba/2022/06/16/pasvaldibu-deputati-edgars-putra-un-ainars-mezulis-atzstaj-zzs|title=Pašvaldību deputāti Edgars Putra un Ainārs Mežulis atzstāj ZZS|website=bb.lv|access-date=2022-07-14|language=ru}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

2022. gada rudenī kandidēja [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no &quot;[[Apvienotais saraksts|Apvienotā saraksta]]&quot;, pārstāvot tajā [[Liepājas partija|Liepājas partiju]]. Sākotnēji netika ievēlēts Saeimā, taču pēc [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdības]] apstiprināšanas E. Putra kļuva par Saeimas deputātu uz laiku, kamēr partijas biedrs [[Māris Kučinskis]] pilda ministra pienākumus.Saeimā darbojas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. No 2023. gada 2. janvāra, paralēli darbam Saeimā, pildīja [[Latvijas Republikas Zemkopības ministrija|Zemkopības ministrijas]] [[Parlamentārais sekretārs (Latvija)|parlamentārā sekretāra]] pienākumus. Pēc tam, kad atkāpās Krišjāņa Kariņa valdība un &quot;Apvienotais saraksts&quot; pārtrauca dalību valdošajā koalīcijā, īslaicīgi zaudēja vietu Saeimā, taču oktobra sākumā ieguva pastāvīgo mandātu mirušā deputāta [[Atis Deksnis|Ata Dekšņa]] vietā.  

Kandidēja [[2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] no apvienības &quot;Apvienotais saraksts&quot;, taču netika ievēlēts.  

== Atsauces ==
{{Commons category|Edgars Putra}}
{{atsauces}}

{{14. Saeima}}
{{12. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Putra, Edgars}}
[[Kategorija:1983. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Priekulē dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]]
[[Kategorija:12. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>rkszmd2j4xrhwlpfo15xej29s0pnuei</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Jelgavas novada skolas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>348590</id>
    <revision>
      <id>4485585</id>
      <parentid>4137752</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:49:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485585</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1127" sha1="aggw29itqbm8yysnyai0l1b90h0kowq" xml:space="preserve">{{Navbox
| name   = Jelgavas novada skolas
| title  = [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] skolas
| bodyclass  = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = Ģimnāzijas un vidusskolas
|list1= 
* [[Elejas viusskola]]
* [[Jelgavas novada Neklātienes vidusskola]]
* [[Kalnciema vidusskola]]
* [[Līvbērzes vidusskola]]
* [[Ozolnieku vidusskola]]
* [[Vircavas vidusskola]]
* [[Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola]]

| group2 = Sākumskolas un pamatskolas
| list2 = 
* [[Aizupes pamatskola]]
* [[Garozas pamatskola]]
* [[Kalnciema pagasta pamatskola]]
* [[Lielplatones internātpamatskola — atbalsta centrs]]
* [[Līvbērzes pamatskola]]
* [[Salgales pamatskola]]&lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt;
* [[Staļģenes pamatskola]]
* [[Sesavas pamatskola]]&lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt;
* [[Svētes pamatskola]]
* [[Šķibes pamatskola]]
* [[Teteles pamatskola]]
* [[Vilces pamatskola]]

| below = 
*  &lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt; bijusī skola

}}&lt;includeonly&gt;
{{category handler|main=
[[Kategorija:Skolas Jelgavas novadā]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>aggw29itqbm8yysnyai0l1b90h0kowq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485586</id>
      <parentid>4485585</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:49:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485586</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1100" sha1="rl8emv2m9ii9o6fo9az29epysa0uwfe" xml:space="preserve">{{Navbox
| name   = Jelgavas novada skolas
| title  = [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] skolas
| bodyclass  = hlist
| state = {{{state|autocollapse}}}

|group1 = Ģimnāzijas un vidusskolas
|list1= 
* [[Elejas viusskola]]
* [[Jelgavas novada Neklātienes vidusskola]]
* [[Līvbērzes vidusskola]]
* [[Ozolnieku vidusskola]]
* [[Vircavas vidusskola]]
* [[Zaļenieku komerciālā un amatniecības vidusskola]]

| group2 = Sākumskolas un pamatskolas
| list2 = 
* [[Aizupes pamatskola]]
* [[Garozas pamatskola]]
* [[Kalnciema pagasta pamatskola]]
* [[Lielplatones internātpamatskola — atbalsta centrs]]
* [[Līvbērzes pamatskola]]
* [[Salgales pamatskola]]&lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt;
* [[Staļģenes pamatskola]]
* [[Sesavas pamatskola]]&lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt;
* [[Svētes pamatskola]]
* [[Šķibes pamatskola]]
* [[Teteles pamatskola]]
* [[Vilces pamatskola]]

| below = 
*  &lt;sup&gt;a&lt;/sup&gt; bijusī skola

}}&lt;includeonly&gt;
{{category handler|main=
[[Kategorija:Skolas Jelgavas novadā]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}
&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>rl8emv2m9ii9o6fo9az29epysa0uwfe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Janis Adetokunbo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>348927</id>
    <revision>
      <id>4485720</id>
      <parentid>4472483</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T07:19:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4485720</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10718" sha1="f7lvj8zb10rp4986519ub08fyxw98sx" xml:space="preserve">{{Basketbolista infokaste
 |            vārds = Janis Adetokunbo
 |       vārds_orig = {{gree|Γιάννης Αντετοκούνμπο}}
 |           attēls = Giannis Antetokounmpo (51915153421) (cropped).jpg
 |          att_izm = 
 |         paraksts = Janis Adetokunbo 2022. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |      pilns vārds = 
 |           dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1994|12|6}}
 |          dz_viet = {{vieta|Grieķija|Atēnas}}
 |          mir_dat = 
 |         mir_viet = 
 |          tautība = [[grieķis]]
 |           garums = {{mērvienība|cm=211}}
 |            svars = {{mērvienība|kg=110}}
 |          iesauka = ''Greek Freak''
 |              poz = [[spēka uzbrucējs]]
 |          kar_sāk = 2012
 |         kar_beig = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
 |              kom = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
 |           numurs = 34
 |             līga = [[NBA]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;
 |          b_klubs = 
 |           drafts = 15., pirmajā kārtā
 |          dr_gads = [[2013. gada NBA drafts|2013]]
 |          dr_līga = [[NBA]]
 |           dr_kom = [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]
&lt;!------ Profesionālie klubi ------&gt;
 |         kl_sez 1 = 2012–2013
 |          klubs 1 = {{flaga|Grieķija}} ''[[Filathlitikos B.C.]]''
 |         kl_sez 2 = {{nbay|2013|start}}—{{nbay|2025|end}}
 |          klubs 2 = {{flaga|ASV}} [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]]
 |         kl_sez 3 = {{nbay|2026|start}}—pašlaik
 |          klubs 3 = {{flaga|ASV}} [[Maiami &quot;Heat&quot;]]
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |   karj stat līga = 
 |      karj stat 1 = 
 | karj stat 1_dati = 
 |      karj stat 2 = 
 | karj stat 2_dati = 
 |      karj stat 3 = 
 | karj stat 3_dati = 
 |      karj stat 4 = 
 | karj stat 4_dati = 
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
 |       taut_sez 1 = 
 |           taut 1 = {{bk|GRE}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |       sasniegumi = 
* [[NBA čempioni|NBA čempions]] &lt;small&gt;({{nbafy|2021}})&lt;/small&gt;
* [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas MVP]] &lt;small&gt;({{nbafy|2021}})&lt;/small&gt;
* 2× [[NBA Most Valuable Player Award|NBA vērtīgākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2018|end}}, {{NBA Year|2019|end}})&lt;/small&gt;
* 7× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] &lt;small&gt;({{nasg|2017}}–{{nasg|2023}})&lt;/small&gt;
* [[NBA All-Star Game Most Valuable Player Award|NBA Visu Zvaigžņu spēles MVP]] &lt;small&gt;({{nasg|2021}})&lt;/small&gt;
* 5× [[All-NBA Team|NBA simboliskā pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2018|end}}–{{NBA Year|2022|end}})&lt;/small&gt;
* 2× [[All-NBA Team|NBA simboliskā otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2016|end}}, {{NBA Year|2017|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA labākais spēlētājs aizsardzībā]] &lt;small&gt;({{nbay|2019|end}})&lt;/small&gt;
* 4× [[NBA All-Defensive Team|Simboliskā aizsardzības pirmā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2018|end}}–{{NBA Year|2021|end}})&lt;/small&gt;
* [[All-NBA Team|Simboliskā aizsardzības otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2016|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs]] &lt;small&gt;({{nbay|2016|end}})&lt;/small&gt;
* [[NBA simboliskā debitantu izlase|Simboliskā debitantu otrā izlase]] &lt;small&gt;({{NBA Year|2013|end}})&lt;/small&gt;
 |           blankp = 
 |         blankp_d = 
 |           aģenti = 
 |            slavz = 
 |          dzimums = v
 |        atjaunots = {{dat|2026|6|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |    rādīt_medaļas = 
 |      headercolor = 
 |   medaltemplates = 
{{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}}
{{Medal|Bronze|[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Latvija/Kipra/Polija/Somija 2025]]|Basketbols}}
}}
'''Janis Adetokunbo''' ({{val|el|Γιάννης Αντετοκούνμπο}}, {{IPA2|ˈʝanis adetoˈkumbo}}; dzimis {{dat|1994|12|6}} [[Atēnas|Atēnās]]) ir [[Grieķija]]s [[basketbolists]], spēlē [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, [[Grieķijas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2026. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Maiami &quot;Heat&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/nba/23062026-janna_saga_nosledzas_ar_parcelsanos_uz_ma|title=Jaņņa sāga noslēdzas ar pārcelšanos uz Maiami|website=Sportacentrs.com|date=June 23, 2026|accessdate=June 23, 2026}}&lt;/ref&gt; Iepriekš no 2013. gada līdz 2026. gadam pārstāvēja [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandu. 2019. un 2020. gadā J. Adetokunbo tika atzīts par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|NBA sezonas labāko spēlētāju]], 2021. gadā &quot;Bucks&quot; sastāvā kļuvis par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], saņemot arī [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas labākā spēlētāja balvu]].

J. Adetokunbo ir [[Nigērija]]s imigrantu dēls, dzimis Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Tēvs ir bijušais [[futbolists]] (miris 2017. gadā), māte — [[vieglatlēte]]. Ģimenē ir pieci dēli, basketbolu spēlē arī pārējie, un divi no brāļiem — [[Tanasis Adetokunbo]] un [[Kostas Adetokunbo]] — arī ir NBA spēlētāji, abi bijuši NBA čempioni.

== Karjera ==
Karjeru sācis Grieķijas otrās līgas klubā ''[[Filathlitikos B.C.]]'' [[2013. gada NBA drafts|2013. gada NBA drafta]] pirmajā kārtā viņu ar kopējo 15. kārtas numuru izraudzījās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]], kur vairāku sezonu laikā kļuvis par komandas līderi. [[2016.—2017. gada NBA sezona|2016.—2017. gada sezonā]] bija &quot;Bucks&quot; līderis visās piecās nozīmīgākajās statistikas kategorijās (punkti, atlēkušās bumbas, rezultatīvās piespēles, pārtvertās bumbas un bloki), kā arī visās tajās bija starp 20 labākajiem spēlētājiem līgā (pirmais šāds sasniegums līgas vēsturē).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nba.com/article/2017/04/12/giannis-antetokounmpo-leads-milwaukee-bucks-five-major-statistical-categories|title=Milwaukee Bucks superstar Giannis Antetokounmpo finishes breakout season in league of his own|work=NBA.com|date=April 12, 2017|accessdate=April 13, 2017}}&lt;/ref&gt; Sezonas noslēgumā J. Adetokunbo saņēma [[NBA sezonas progresējušākais spēlētājs|NBA progresējušākā spēlētāja]] balvu.

Divas sezonas pēc kārtas: 2019. un 2020. gadā atzīts par [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs|NBA sezonas labāko spēlētāju]], 2020. gadā tika atzīts arī par [[NBA Defensive Player of the Year Award|NBA labāko spēlētāju aizsardzībā]]. 2021. gadā &quot;Bucks&quot; sastāvā J. Adetokunbo kļuva par [[NBA čempioni|NBA čempionu]], saņemot arī [[Billa Rasela NBA finālsērijas vērtīgākais spēlētājs|NBA finālsērijas labākā spēlētāja balvu]].

2023. gada 3. janvārī aizvadīja karjeras līdz tam rezultatīvāko spēli, gūstot 55 punktus uzvarā (123—113) pār [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://clutchpoints.com/bucks-news-giannis-antetokounmpos-immediate-response-to-decimating-wizards-with-55-point-eruption|title=Giannis Antetokounmpo's Immediate Response To Decimating Wizards With 55-Point Eruption|last=Pagaduan|first=Jedd|website=ClutchPoints|access-date=2023-01-04|date=2023-01-04|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada oktobrī J. Adetokunbo vienojās par jaunu līgumu ar &quot;Bucks&quot;, kas paredz 186 miljonu dolāru lielu atlīdzību trijās sezonās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.espn.com/nba/story/_/id/38728726/giannis-antetokounmpo-nets-3-year-186m-extension|title=Agent: Giannis secures 3-year, $186M extension|website=ESPN.com|access-date=2023-10-24|date=2023-10-23|language=en}}&lt;/ref&gt; 2023. gada 13. decembrī viņš uzstādīja jaunu rekordu gūtajos punktos vienā spēlē, iemetot 64 punktus uzvarā pār [[Indiānas &quot;Pacers&quot;]], kas ir arī augstākais sasniegums &quot;Bucks&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.yahoo.com/giannis-antetokounmpo-drops-career-high-64-points-bobby-portis-ejected-as-bucks-fly-past-pacers-040227748.html|title=Giannis Antetokounmpo drops career-high 64 points, Bobby Portis ejected as Bucks fly past Pacers|website=Yahoo Sports|access-date=2023-12-14|date=2023-12-14|language=en-GB|archive-date=2023-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20231214040436/https://sports.yahoo.com/giannis-antetokounmpo-drops-career-high-64-points-bobby-portis-ejected-as-bucks-fly-past-pacers-040227748.html}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 23. jūnijā tika ziņots, ka Janis Adetokunbo dodas uz [[Maiami &quot;Heat&quot;]] komandu pēc iespaidīga maiņas darījuma veikšanas, saskaņā ar kuru Adetokunbo un [[Bobijs Portiss]] dodas uz Maiami un pretējā virzienā dodas Tailers Hero, Haime Žakess jaunākais, Kelels Vērs un lietuviešu spēlētājs Kasparas Jakučionis. Tomēr šī pāreja vēl nav apstiprināta līgas vadībā.&lt;ref&gt;{{Cite web |date=June 23, 2026 |title=Reports: Heat acquire Giannis Antetokounmpo in blockbuster deal |url=https://www.nba.com/news/reports-heat-acquire-giannis-antetokounmpo-in-blockbuster-deal |access-date=June 23, 2026 |website=NBA.com |language=en}}&lt;/ref&gt;

J. Adetokunbo ir spēlējis Grieķijas jaunatnes izlasēs un nacionālajā pieaugušo izlasē, pārstāvot to [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], [[2019. gada Pasaules kauss basketbolā|2019. gada Pasaules kausā]], kā arī olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.

[[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionātā]] [[Grieķijas basketbola izlase]]s sastāvā izcīnīja bronzas medaļu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/eurobasket_2025/14092025-somi_gandriz_izglabjas_bet_griekijai_pirm|title=Somi gandrīz izglābjas, bet Grieķijai pirmā EuroBasket godalga kopš 2009. gada|website=sportacentrs.com|date=2025-9-14|accessdate=2025-9-14}}&lt;/ref&gt; un tika iekļauts turnīra labāko spēlētāju pieciniekā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-sports}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Džeimss Hārdens]]
| virsraksts = [[NBA sezonas vērtīgākais spēlētājs]]
| periods    = [[2018.—2019. gada NBA sezona|2019]]—[[2019.—2020. gada NBA sezona|2020]]
| pēc        = [[Nikola Jokičs]]
}}
{{kastes beigas}}

{{Milwaukee Bucks spēlētāji}}
{{Bucks 2020–21 NBA čempioni}}

{{DEFAULTSORT:Antetokunmpo, Jannis}}
[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Atēnās dzimušie]]
[[Kategorija:Grieķijas basketbolisti]]
[[Kategorija:Milvoki &quot;Bucks&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Maiami &quot;Heat&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]]
[[Kategorija:Spēka uzbrucēji]]
[[Kategorija:NBA čempioni]]
[[Kategorija:NBA sezonas vērtīgākie spēlētāji]]
[[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]</text>
      <sha1>f7lvj8zb10rp4986519ub08fyxw98sx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Molekulārie motori</title>
    <ns>0</ns>
    <id>349038</id>
    <revision>
      <id>4485770</id>
      <parentid>3892998</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:39:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4485770</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16859" sha1="71ndhywf8k27g7dx7pdrxnl8pbvbacp" xml:space="preserve">'''Molekulārie motori''' ir [[molekulārās mašīnas]], kas pārveido [[Enerģija|enerģiju]], parasti ķīmisko, mehāniskā [[Darbs (fizika)|darbā]]. Piemēram, daudzi no [[Olbaltumvielas|proteīniem]] veidoti molekulārie motori izmanto [[Adenozīntrifosforskābe|ATF]] hidrolīzes rezultātā atbrīvoto [[Gibsa brīvā enerģija|brīvo enerģiju]], lai veiktu darbu.&lt;ref&gt;Bustamante C, Chemla YR, Forde NR, Izhaky D (2004). &quot;Mechanical processes in biochemistry&quot;. Annu. Rev. Biochem. '''73''': 705–48. doi:10.1146/annurev.biochem.72.121801.161542. &lt;nowiki&gt;PMID 15189157&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;

Molekulārie motori nodrošina bioloģisku organismu kustīgumu kā mikroskopiskā, tā makroskopiskā līmenī. Sava nelielā izmēra dēļ, molekulārie motori darbojas vidē, kurā [[Brauna kustība|siltuma fluktuācijām]] ir liela ietekme, kas ir būtiska atšķirība, salīdzinot ar makroskopiskiem motoriem. Salīdzinot ar makroskopiskiem cilvēka radītiem motoriem, molekulārie motori mēdz efektīvāk izmantot tiem pieejamo enerģiju.&lt;ref&gt;K Kinosita, Jr, R Yasuda, H Noji, and  K Adachi. &quot;A rotary molecular motor that can work at near 100% efficiency.&quot; Philos Trans R Soc Lond B Biol Sci. 2000 Apr 29; 355(1396): 473–489.&lt;/ref&gt;  Mūsdienās ir radīti arī mākslīgi sintezēti molekulārie motori.

== Bioloģiski nozīmīgu molekulāro motoru piemēri ==

=== Motorproteīni ===
* [[Miozīns]] nodrošina muskuļu saraušanos un vielu transportu šūnas iekšienē.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;Nelson, P.; M. Radosavljevic; S. Bromberg (2004). Biological physics. Freeman.&lt;/ref&gt;
* [[Kinezīns]] nodrošina vielu transportu šūnas iekšienē gar [[Mikrocaurulītes|mikrocaurulītēm]] virzienā no kodola uz perifēriju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Dineīns]] nodrošina vielu transportu šūnas iekšienē gar mikrocaurulītēm virzienā no perifērijas uz kodolu, kā arī [[Skropstiņas|skropstiņu]] un [[Eikarioti|eikariotu]] [[Vica|vicu]] kustību.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Polimerizācijas motori ===
* [[Aktīns|Aktīna]] polimerizācija rada spēkus, kurus var izmantot kustībai. Tiek patērēts ATF.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Mikrocaurulītes|Mikrocaurulīšu]] polimerizācija. Tiek patērēts [[Guanozīntrifosfāts|GTF]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;
* [[Dinamīns]] nodrošina [[Klatrīns|klatrīna]] atdalīšanu no [[šūnas membrāna]]s, izmantojot GTF.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Rotācijas motori ===
* [[ATF sintāze|F&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt;F&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt;-ATF sintāzes]] hidrolizē ATF, veidojot protonu koncentrācijas [[Gradients|gradientu]] abpus membrānai un otrādi, izlīdzinoties protonu gradientam, tiek sintezēts ATF. Šīs reakcijas katalīze un protonu plūsma ir saistītas ar mehānisku rotāciju ATF sintāzes kompleksā. Šāds mehānisms nodrošina ATF sintēzi [[Mitohondrijs|mitohondrijos]] un [[Hloroplasts|hloroplastos]], kā arī jonu pumpēšanu pāri šūnas vai [[vakuola]]s membrānai.&lt;ref&gt;Tsunoda SP, Aggeler R, Yoshida M, Capaldi RA (January 2001). &quot;Rotation of the c subunit oligomer in fully functional F1Fo ATP synthase&quot;. Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A. '''98''' (3): 898–902. Bibcode:2001PNAS...98..898T. doi:10.1073/pnas.031564198. PMC 14681. &lt;nowiki&gt;PMID 11158567&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;
* [[Baktērijas|Baktēriju]] viciņu kustību nodrošina rotācijas motors, ko darbina jonu plūsma cauri membrānai. Motora darbības mehānisms, iespējams, ir līdzīgs F&lt;sub&gt;0&lt;/sub&gt; motoram ATF sintāzē.

=== Nukleīnskābju motori ===
* [[RNS polimerāze]] nodrošina transkripciju no DNS uz RNS.&lt;ref&gt;Dworkin J, Losick R (October 2002). &quot;Does RNA polymerase help drive chromosome segregation in bacteria?&quot;. Proc. Natl. Acad. Sci. U.S.A. '''99''' (22): 14089–94. Bibcode:2002PNAS...9914089D. doi:10.1073/pnas.182539899. PMC 137841. &lt;nowiki&gt;PMID 12384568&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;
* [[DNS polimerāze]] pārveido vienpavediena DNS par divpavedienu DNS.&lt;ref&gt;I. Hubscher, U.; Maga, G.; Spadari, S. (2002). &quot;Eukaryotic DNA polymerases&quot;. Annual Review of Biochemistry. '''71''': 133–63. doi:10.1146/annurev.biochem.71.090501.150041. &lt;nowiki&gt;PMID 12045093&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;
* [[Helikāze]]s atdala divpavedienu [[nukleīnskābes]] pirms transkripcijas un kopēšanas. Tiek patērēts ATF.
* Topoizomerāzes samazina DNS  superspiralizāciju. Tiek patērēts ATF.
* RSC un SWI/SNF kompleksi pārveido [[Hromatīns|hromatīnu]] eikariotu šūnās. Tiek patērēts ATF.
* SMC proteīni nodrošina hromosomu kondensāciju eikariotu šūnās.&lt;ref&gt;Peterson C (1994). &quot;The SMC family: novel motor proteins for chromosome condensation?&quot;. Cell. '''79''' (3): 389–92. doi:10.1016/0092-8674(94)90247-X. &lt;nowiki&gt;PMID 7954805&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;
* [[Vīruss|Vīrusu]] DNS pakošanas motori ir svarīgi vīrusu replikācijā, ievadot un cieši sapakojot to DNS kapsīdā.&lt;ref&gt;Smith DE, Tans SJ, Smith SB, Grimes S, Anderson DL, Bustamante C (October 2001). &quot;The bacteriophage straight phi29 portal motor can package DNA against a large internal force&quot;. Nature. '''413''' (6857): 748–52. Bibcode:2001Natur.413..748S. doi:10.1038/35099581. &lt;nowiki&gt;PMID 11607035&lt;/nowiki&gt;.&lt;/ref&gt;

== Darbības principi ==
Bioloģiskajos [[Organisms|organismos]] sastopami daudz dažāda veida molekulārie motori. Daži no tiem kustības enerģijas nodrošināšanai izmanto nukleotīdu [[Hidrolīze|hidrolīzi]], savukārt citi izmanto [[Jons|jonu]] gradientus. To kustības veids ir dažāds, vieni pārvietojas gluži kā “staigājot” ([[kinezīns]], [[dineīns]]), savukārt citi “airē” uz priekšu ([[miozīns]]), vēl citi rotē. Molekulāro motoru darbība var būt atgriezeniska vai neatgriezeniska. Taču šajā visā dažādībā ir atrodami kādi pamatprincipi, kas raksturo visu molekulāro motoru darbību.
[[Attēls:230 Structure of Adenosine Triphosphate (ATP)-01.jpg|thumb|Adenozīntrifosfāta uzbūve. Hidrolīzē tiek atšķelts tālākā, γ-fosfāta grupa.]]
Molekulārie motori lielākoties patērē ķīmisko enerģiju, iegūtu hidrolizējot nukleotīdus vai arī no jonu gradienta pāri membrānai, un pārvērš to mehāniskā darbā, radot [[Spēks|spēku]] vai [[Spēka moments|spēka momentu]]. Nukleotīdos enerģija tiek uzkrāta γ-fosfāta [[Kovalentā saite|kovalentajā saitē]], taču tās atbrīvošana, lai veiktu mehānisku darbu, var tik veikta samērā netieši. Piemēram, ATF sintāzes F&lt;sub&gt;1&lt;/sub&gt; motors rada spēka momentu, hidrolizējot ATF. Taču pats spēka moments rodas tieši ATF piesaistīšanās brīdī un hidrolīze spēlē lomu, atbrīvojot ATF sintāzi, lai tai varētu piesaistīties jauns ATF un cikls varētu atkārtoties.&lt;ref&gt;M Grabe, H Wang, G Oster, &quot;The mechanochemistry of V-ATPase proton pumps&quot;, Biophysical journal 2000&lt;/ref&gt; Tātad bieži molekulārie motori darbu veic, nevis uzreiz pārvēršot ķīmisko enerģiju, bet gan saglabājot daļu enerģijas elastīgās deformācijās, un motora kustība tiek veikta pa starpsoļiem.

Molekulāro motoru darbību stipri ietekmē termiskā jeb [[Brauna kustība]] - ātruma izmaiņas biežo gadījuma rakstura sadursmju dēļ ar apkārt esošajām ūdens molekulām. Tātad to [[Dinamika (mehānika)|dinamika]] ir stohastiska. Motoru molekulām jāspēj pārvarēt gadījuma rakstura spēki, lai pārvietotos uz priekšu. Taču šai gadījuma rakstura ietekmei ir arī motoru kustībai noderīgas īpašības, piemēram, tā atļauj pārvarēt enerģijas barjeras (kuras deterministisku motoru apturētu), izmantojot kādu gadījuma pēc lielāku termisko svārstību.

Lai modelētu mikroskopisku daļiņu dinamiku, nereti mēdz lietot [[Lanževēna vienādojums|Lanževēna vienādojumu]], kas apraksta daļiņas kustību [[Viskozitāte|viskozā]] šķidrumā Brauna kustības ietekmē. Viendimensionālā gadījumā tas uzrakstāms šādi:

&lt;math&gt;m \frac{d^2x}{dt^2}=-\zeta \frac{dx}{dt}+f(t)&lt;/math&gt;

Vienādojumu iegūst, uzrakstot [[Ņūtona likumi|2. Ņūtona likumu]] daļiņai ar masu &lt;math&gt;m&lt;/math&gt;, kas pārvietojas viskozā šķidrumā, kurā berzes spēks ir proporcionāls ātrumam &lt;math&gt;F_b=-\zeta \frac{dx}{dt}&lt;/math&gt;, klāt tiek pieskaitīts arī gadījuma rakstura spēks &lt;math&gt;f(t)&lt;/math&gt;, kas apraksta sadursmes ar šķidruma molekulām. Skaitliski risinot Lanževēna vienādojumu, &lt;math&gt;f(t)&lt;/math&gt; var imitēt, ar datoru ģenerējot gadījuma rakstura skaitļus no [[Normālais sadalījums|normālā sadalījuma]] ar noteiktu [[Standartnovirze|standartnovirzi]]. Molekulāro motoru radīto virzīto spēku parasti var raksturot ar potenciālu &lt;math&gt;F(x,t)=-\frac{\partial \phi(x,t)}{\partial x}&lt;/math&gt;. Tā kā molekulāro motoru darbība notiek vidē ar mazu [[Reinoldsa skaitlis|Reinoldsa skaitli]], kur [[inerce]] nespēlē lielu lomu, tad masas locekli labajā pusē var atmest. Rezultātā, ievietojot &lt;math&gt;F(x,t)&lt;/math&gt; un aiznesot berzes locekli &lt;math&gt;F_b&lt;/math&gt; uz labo pusi, Lanževēna vienādojums molekulārajam motoram ir uzrakstāms kā

&lt;math&gt;\zeta \frac{dx}{dt}=-\frac{\partial \phi(x,t)}{\partial x}+f(t)&lt;/math&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Fall, C.P., Marland, E.S., Wagner, J.M., Tyson, J.J, &quot;Computational Cell Biology&quot;, 2002 Springer, {{ISBN|978-0-387-22459-6}}&lt;/ref&gt;

== Eksperimentālie novērojumi ==
Eksperimentālajā [[Biofizika|biofizikā]] molekulāro motoru darbības novērošanā izmanto daudz dažādas pieejas, no kurām dažas ir:
* [[Atomspēku mikroskops|Atomspēku mikroskopija]]: zonde, kas noasināta līdz atomu izmēriem, brauc pāri paraugam un uzņem tā reljefu. Agrāk šī metode bija izmantojama tikai stacionāru paraugu mērīšanai, taču pēdējā desmitgadē attīstījās t.s. ātrā atomspēku mikroskopija, kas ļauj novērot molekulas ar telpas izšķirtspēju zem nanometra un laika izšķirtspēju zem 100 ms.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;Enrico Monachino,  Lisanne M. Spenkelink, and Antoine M. van Oijen (2016), &quot;Watching cellular machinery in action, one molecule at a time&quot;, The Journal of Cell Biology.&lt;/ref&gt;
* Optiskās lamatas: [[Lāzers|lāzera]] stars difraģē no [[Dielektriķis|dielektriskas]] daļiņas, radot spēku, kas iesprosto daļiņu stara [[Fokuss (optika)|fokusā]]. Pārvietojot fokusu, iespējams pārvietot daļiņu gluži kā ar pinceti. Ja daļiņu pievieno motorproteīnam, uz to iespējams iedarboties ar spēku 0,1-100 pN robežās, tā novērojot, kādu spēku var attīstīt motorproteīni, piemēram, kinezīni un dienīni abi apstājās pie 7-8 pN liela pielikta spēka.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Fluorescence]]s metodes: proteīnos tiek iestrādātas fluorofori, kas ierosināti fluorescē, un to izstaroto gaismu uztver jutīgas kameras. Šī metode ļauj novērot molekulāros motorus dabiskā vidē ar 10 nm telpisko un 10 s laika izšķirtspēju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* Magnētiskās lamatas: magnētiska daļiņa izjūt spēku magnētiskā lauka gradientā. Piesaistot magnētisku daļiņu motorproteīnam, var līdzīgi kā ar optiskajām lamatām pielikt tam spēku.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Neitrons|Neitronu]] spinu atbalss spektroskopiju izmanto, lai novērotu kustību ar nanosekunžu izšķirtspēju.
* Gaismas izkliedes metodes: tumšā lauka mikroskopija vai interferometriskās izkliedes mikroskopija ({{val|en|Interferometric scattering microscopy}} (iSCAT)) ļauj izsekot individuālām daļiņām.
* Vienmolekulas elektrofizioloģiju izmanto, lai mērītu individuālu jonu kanālu dinamiku.

== Mākslīgie molekulārie motori ==
[[Attēls:Catenane ChemComm 244 1985.png|thumb|Katenāns.]]
Lai gan vēsturiski par “molekulāriem motoriem” tiek saukti tieši bioloģiskas izcelsmes motori, pēdējos gados šis termins tiek lietos plašākā mērogā, runājot arī par [[Sintēze|sintezētiem]] savienojumiem, kas izrāda motoriem raksturīgās īpašības – enerģijas pārveidošanu mehāniskajā darbā. 2016. gadā par molekulāro motoru izstrādi un sintēzi Žanam Pjēram Sovažam, Freizeram Stodartam un Bernardam Feringam tika piešķirta [[Nobela prēmija]] ķīmijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/2016/advanced-chemistryprize2016.pdf |title=Scientific background on the Nobel Prize in Chemistry 2016. &quot;Molecular Machines&quot; |access-date={{dat|2017|04|18||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170510075716/http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/chemistry/laureates/2016/advanced-chemistryprize2016.pdf }}&lt;/ref&gt;

Par sintētisko molekulāro motoru idejas aizsākumu mēdz dēvēt fiziķa [[Ričards Fainmens|Ričarda Fainmena]] 1959. gada runu ''“There’s Plenty of Room at the Bottom”'' (“Apakšā vēl ir daudz vietas”), kurā viņš pievērsa uzmanību iespējai veidot mazus mehānismus no atomiem. Viņš īsumā iezīmēja iespējamos ieguvumus un grūtības, izveidojot šādas mašīnas, kā arī piedāvāja izaicinājumu – izveidot automašīnu atomu mērogā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;
[[Attēls:Rotaxane Crystal Structure EurJOrgChem page2565 year1998.jpg|thumb|Rotaksāns.]]
Molekulāro motoru izveidē iedīgļi veidojās jau 1950. un 1960. gados, kad tika izdomātas un sintezētas molekulas, kas savā starpā bija saistītas nevis ar ķīmiskajām saitēm, bet gan tīri mehāniski ar cilpām vai mehāniskām barjerām, tādējādi atļaujot brīvību tām kustēties ierobežotā reģionā. Izdala divu veidu molekulārās struktūras: [[Katenāni|katenānus]], kas satur divus savā starpā savienotus gredzenus un [[Rotaksāni|rotaksānus]], kas satur vienu gredzenu, kas atrodas uz ass, kam abos galos ir barjera.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Liels izrāviens šajā laukā notika 1983. gadā, kad Sovažs ar savu komandu izveidoja sintēzes rutīnu, kas ar lielu efektivitāti spēja radīt rotaksānus un katenānus. Šis atklājums strauji attīstīja [[Topoloģiskā ķīmija|topoloģisko ķīmiju]], un radās iespēja sintezēt arvien sarežģītākas formas molekulas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 
[[Attēls:Exemplo motor feringa.png|thumb|Ar UV gaismu darbināms 360 grādu rotācijas molekulārais motors. Tumšākās līnijas apzīmē saites izvirzījumu ārā no ekrāna, raustītās līnijas - ievirzījumu iekšā.]]
Nākamais lielais solis sintētisku molekulāru motoru izveidē tika likts 1991. gadā, kad Stodarta grupa paziņoja par izveidotu molekulu ar [[translācija]]s [[Izomērija|izomēriju]] – rotaksānu, kura ass saturēja divus [[Aromātiskie ogļūdeņraži|aromātiskos gredzenus]], pie kuriem saistījās ap asi apliktais gredzens.  Līdz ar to ap asi apliktais gredzens varēja pārvietoties no vienas uz otru “staciju”, ko veidoja aromātiskie gredzeni.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

1994. gadā abas komandas nodemonstrēja ārēji vadītu translācijas un rotācijas kustību mehāniski saistītās molekulās, ieviešot to struktūrā kādu asimetriju, teiksim vienu no &quot;stacijām&quot; padarot vairāk negatīvi lādētu nekā otru. Par enerģijas avotu tika izmantota molekulu [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|oksidēšana un reducēšana]] vai [[pH]] izmaiņa vidē. Šīs molekulas nodrošināja tikai pārslēgšanos starp diviem stāvokļiem, tātad simetrisku kustību turp un atpakaļ.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Tikai 1999. gadā tika radīts pirmais piemērs molekulāram rotācijas motoram, kādu to parasti saprot, t.i. spējīgu neierobežoti griezties vienā virzienā. Ferings paziņoja par molekulāra motora sintēzi, kas varēja apgriezties 360 grādos un kas enerģiju ieguva no UV gaismas. 2014. gadā optimizēts šāda motora variants bija spējīgs rotēt ar [[Frekvence|frekvenci]] virs 12&amp;nbsp;MHz.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Vachon, J.; Carroll, G. T.; Pollard, M. M.; Mes, E. M.; Brouwer, A. M.; Feringa, B. L. An Ultrafast Surface-Bound Photo-Active Molecular Motor. Photochem. Photobiol. Sci 2014, 13, 241–246.&lt;/ref&gt;

Nākamajos gados molekulāro motoru sintēze attīstījās tālāk. Tika izveidoti motori, kas vienā virzienā varēja rotēt mikrometru lielus objektus.&lt;ref&gt;Eelkema, R.; Pollard, M. M.; Vicario, J.; Katsonis, N.; Ramon, B. S.; Bastiaansen, C. W. M.; Broer, D. J.; Feringa, B. L. Molecular Machines: Nanomotor Rotates Microscale Objects. Nature 2006, 440 (7081), 163–163.&lt;/ref&gt; Atbildē Fainmena izaicinājumam uztaisīt molekulāru automobili, ir bijuši mēģinājumi izveidot molekulārus motorus, kas atgādina automašīnas gan pēc uzbūves, gan pēc darbības.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Shirai, Y.; Osgood, A. J.; Zhao, Y. M.; Kelly, K. F.; Tour, J. M. Directional Control in Thermally Driven Single-Molecule Nanocars. Nano Lett. 2005, 5 (11), 2330–2334.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Morin, J.-F.; Shirai, Y.; Tour, J. M. En Route to a Motorized Nanocar. Org. Lett. 2006, 8 (8),1713–1716.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Kudernac, T.; Ruangsupapichat, N.; Parschau, M.; Maci. Electrically Driven Directional Motion of a Four-Wheeled Molecule on a Metal Surface. Nature 2011, 479 (7372), 208–211.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Biofizika]]
[[Kategorija:Molekulārās mašīnas]]</text>
      <sha1>71ndhywf8k27g7dx7pdrxnl8pbvbacp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>356297</id>
    <revision>
      <id>4485727</id>
      <parentid>3953130</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:34:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485727</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2107" sha1="8grzaw6u6ytsk1c5u647o0k2yq2eejh" xml:space="preserve">[[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|150px|thumb|Ikšķiles pilsētas ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ikšķile]]s pilsētas priekšsēdētāji''' jeb '''Ikšķiles mēri''' kopš [[1992]]. gada [[17. decembris|17. decembra]], kad Ikšķilei tika piešķirtas pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;[http://www.ikskile.lv/index.php/novada-raksturojums/vesture Ikšķiles vēsture]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc 2004. gada pašvaldības reformas Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāja amatu pildija [[Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ikšķiles novada priekšsēdētājs]]. Sākot no 2021. gada Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāja pienākumus pilda Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītājs.

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Piezīmes 
|-
| '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Rudzītis (politiķis)|Jānis Rudzītis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1941)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[17. decembris]] — [[2004]]. gada [[24. maijs]] || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; |'''Amats apvienots ar [[Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ikšķiles novada pašvaldības vadītāja]] amatu līdz 2021. gada 1. jūlijam'''
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītāja (2021—pašlaik)''' 
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aiva Ormane]]''' || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2026]]. gada [[1. jūnijs]] || 
|-
| '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Indulis Trapiņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2026]]. gada [[1. jūnijs]] — ''pašlaik'' || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070308165907/http://www.ikskile.lv/ Ikšķile]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ikšķile|Priekšsēdētāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ikšķile]]</text>
      <sha1>8grzaw6u6ytsk1c5u647o0k2yq2eejh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485728</id>
      <parentid>4485727</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:35:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485728</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2107" sha1="1svhpepv8rgr02rv2ugpl16khdlx9cf" xml:space="preserve">[[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|150px|thumb|Ikšķiles pilsētas ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ikšķile]]s pilsētas priekšsēdētāji''' jeb '''Ikšķiles mēri''' kopš [[1992]]. gada [[17. decembris|17. decembra]], kad Ikšķilei tika piešķirtas pilsētas tiesības.&lt;ref&gt;[http://www.ikskile.lv/index.php/novada-raksturojums/vesture Ikšķiles vēsture]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Pēc 2004. gada pašvaldības reformas Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāja amatu pildija [[Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ikšķiles novada priekšsēdētājs]]. Sākot no 2021. gada Ikšķiles pilsētas priekšsēdētāja pienākumus pilda Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītājs.

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Piezīmes 
|-
| '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Rudzītis (politiķis)|Jānis Rudzītis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1941)&lt;/small&gt; || [[1992]]. gada [[17. decembris]] — [[2004]]. gada [[24. maijs]] || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;5&quot; |'''Amats apvienots ar [[Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ikšķiles novada pašvaldības vadītāja]] amatu līdz 2021. gada 1. jūlijam'''
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot;| '''Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītājs (2021—pašlaik)''' 
|-
| '''2.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Aiva Ormane]]''' || [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] — [[2026]]. gada [[1. jūnijs]] || 
|-
| '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Indulis Trapiņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1961)&lt;/small&gt; || [[2026]]. gada [[1. jūnijs]] — ''pašlaik'' || 
|}

== Skatīt arī ==
* [[Ikšķiles novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20070308165907/http://www.ikskile.lv/ Ikšķile]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ikšķile|Priekšsēdētāji]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ikšķile]]</text>
      <sha1>1svhpepv8rgr02rv2ugpl16khdlx9cf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>356618</id>
    <revision>
      <id>4485663</id>
      <parentid>4300314</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T01:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485663</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13214" sha1="0jq4xtartbtko4czlpzp7que2zmwq9e" xml:space="preserve">[[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|150px|thumb|Ventspils valstspilsētas ģerbonis]]
Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Ventspils]] pašvaldības vadītāji''' jeb '''Ventspils domes vadītāji vai Ventspils mēri''' no 1882. gada. Atsevišķos periodos amata nosaukumam ir bijušas dažādas variācijas.

== Uzskaitījums ==
{{colbegin|3}}
{{legend| red| [[Latvijas Komunistiskā partija]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{legend| #009E9D| [[Latvijai un Ventspilij]] |border=1px solid #AAAAAA}}
{{colend}}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
!colspan=&quot;2&quot;| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds&lt;br/&gt; &lt;small&gt;(Dzimis—miris)&lt;/small&gt; !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Vēlēšanas !! Piezīmes 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas galva (1878 — 1919)''' 
|-
| || '''1.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Gustavs Vēbers]]''' || [[1882]]. — [[1889]]. gads || — || — || 
|-
| || '''2.''' || [[Attēls:Aleksandrs Kupfers.jpg|80px]] || '''[[Aleksandrs Kupfers]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1856—1927) || [[1889]]. — [[1903]]. gads || — || — || 
|-
| || '''3.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Augusts Blaus]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1863—1920)&lt;/small&gt; || [[1903]]. — [[1904]]. gads || — || — || 
|-
| || '''4.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Pauls Tušs]]''' || [[1905]]. — [[1908]]. gads || — || — || 
|-
| || '''5.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Voldemārs Taube]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1861—1912)&lt;/small&gt; || [[1908]]. — [[1911]]. gads || — || — || 
|-
| || '''6.''' || [[Attēls:Eduards Reinke.jpg|80px]] || '''[[Eduards Reinke]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1875—1932)&lt;/small&gt; || [[1911]]. — [[1918]]. gada [[18. novembris]] || — || — ||Ventspils birģermeistars vācu okupācijas laikā (1915-1918)
|-
| || '''7.''' || [[Attēls:Fricis Kārkliņš Ventspils pilsētas galva 1925.jpg|80px]] || '''[[Fricis Kārkliņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1879—1941)&lt;/small&gt; || [[1918]]. gada [[18. novembris]] — [[1919]]. gada [[janvāris]] || [[Demokrātiskais centrs]] || — ||[[Latvijas pagaidu valdība]]s iecelts Ventspils pārvaldes vadītājs
|-
| || '''8.''' || [[Attēls:Jānis Turausks Ventspils pilsētas galva 1919.jpg|80px]] || '''[[Jānis Turausks]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1865—1940)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[29. janvāris]] - [[1921]]. gads || — || 1919. gada 26. un 27. janvārī || 1919. gada 30. janvārī Ventspili ieņēma [[Padomju Latvijas armija]]
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs (1919)''' 
|-
| || '''9.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ernests Karpovics]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1892—1976)&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[30. janvāris]] — [[24. februāris]] || — || — || no 5. februāra arī Ventspils apriņķa padomes izpildu komitejas priekšsēdētājs
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas darba kolēģija (1919)''' 
|-
| || — || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || &lt;small&gt;[[K. Gūtšmits]], [[P. Feiereizens]], [[Augusts Blau]], [[M. Paegle]]&lt;/small&gt; || [[1919]]. gada [[24. februāris]] — [[30. jūnijs]] || — || — || 
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas galva (1921 — 1940)''' 
|-
| || '''10.''' || [[Attēls:Roberts Dzeltiņš 1911.jpg|80px]] || '''[[Roberts Dzeltiņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1879—1947)&lt;/small&gt; || [[1921]]. — [[1923]]. gads || [[LSDSP]] || 1921. gada 13. martā || vēlēto amatu domē nevarēja apvienot ar darbu valsts dienestā (arodu skolā)
|-
| || '''11.''' || [[Attēls:Kārlis Krievs.png|80px]] || '''[[Kārlis Krievs]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1886—1942)&lt;/small&gt; || [[1923]]. — [[1925]]. gads || [[Demokrātiskais centrs]] || 1923. || 1925. gadā ievēlēts Saeimā un kļuva par Satiksmes ministru
|-
| || '''(8.)''' || [[Attēls:Fricis Kārkliņš Ventspils pilsētas galva 1925.jpg|80px]] || '''[[Fricis Kārkliņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1879—1941)&lt;/small&gt; || [[1926]]. — [[1931]]. gads || Demokrātiskais centrs || 1926., 1929. || 2. reize
|-
| || '''12.''' || [[Attēls:Ādolfs Stūre.jpg|80px]] || '''[[Ādolfs Stūre]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1891—1942)&lt;/small&gt; || [[1931]]. gads || [[Latviešu Zemnieku savienība]] || 1931. gada vēlēšanas || Drīz kļuva par [[4. Saeima]]s deputātu
|-
| || '''13.''' || [[Attēls:Kristaps Ādolfs Sniķeris.png|80px]] || '''[[Ādolfs Sniķeris]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1893—1964)&lt;/small&gt; || [[1931]]. — [[1938]]. gads || — || — || 1934. gada 15. maijā vēlēto pašvaldību darbību apstādināja
|-
| || '''14.''' || [[Attēls:Jēkabs Dzenis Ventspils pilsētas galva 1939.jpg|80px]] || '''[[Jēkabs Dzenis (Ventspils pilsētas galva)|Jēkabs Dzenis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1883—?)&lt;/small&gt; || [[1938]]. — [[1940]]. gads || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils Demokrātiskās Tautas frontes priekšsēdētājs (1940)''' 
|-
| || '''15.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eduards Kalniņš (politiķis)|Eduards Kalniņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1905-?)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[23. jūnijs]] — [[1940]]. gada [[31. jūlijs]] || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas vecākais (1940)''' 
|-
| || '''16.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Voldemārs Meļinovskis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1910-1997)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[31. jūlijs]] — [[29. novembris]] || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils izpildu komitejas priekšsēdētājs (1940—1941)''' 
|-
| || '''17.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Fricis Duče]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1904—1942)&lt;/small&gt; || [[1940]]. gada [[29. novembris]] — [[1941]]. gada [[jūnijs]] || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas vecākais (1941—1945)''' 
|-
| || '''(14.)''' || [[Attēls:Jēkabs Dzenis Ventspils pilsētas galva 1939.jpg|80px]] || '''[[Jēkabs Dzenis (Ventspils pilsētas galva)|Jēkabs Dzenis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1883—?)&lt;/small&gt; || [[1941]]. gada [[jūlijs]] — [[1945]]. gada [[maijs]] || — || — || 2. reize
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1945—1982)''' 
|-
| style=&quot;background: red| || '''18.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eduards Jansons]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1893—1957)&lt;/small&gt; || [[1945]]. — [[1948]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''19.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Artūrs Vaļinieks]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1903)&lt;/small&gt; || [[1948]]. — [[1959]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''20.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Mihails Muravskis]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1916—1989)&lt;/small&gt; || [[1959]]. — [[1961]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''21.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Gunārs Biksons]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1932—2006)&lt;/small&gt; || [[1961]]. — [[1962]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''22.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Viktors Odnoraļenko]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1926—2010)&lt;/small&gt; || [[1962]]. — [[1965]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''23.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jānis Naļivaiko]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1935—1984)&lt;/small&gt; || [[1966]]. — [[1976]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''24.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Rihards Pecholcs]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1930—2001)&lt;/small&gt; || [[1976]]. — [[1982]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs (1982—1991)''' 
|-
| style=&quot;background: red| || '''25.''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Jāzeps Marnauza]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1930—2006)&lt;/small&gt; || [[1982]]. — [[1988]]. gads || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| style=&quot;background: red| || '''26.''' || [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|80px]] || '''[[Aivars Lembergs]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt; || [[1988]]. gada [[5. decembris]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5386485/lembergs-amata-jau-20-gadus|title=Lembergs amatā jau 20 gadus|website=apollo.lv|access-date=2021-02-06|date=2008-12-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; — [[1991]]. gada [[maijs]] || [[Latvijas Komunistiskā partija]] || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas tautas deputātu padomes priekšsēdētājs (1990 — 1994)''' 
|-
| ||  || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Bruno Jurševics]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1962)&lt;/small&gt; || [[1990]]. gada [[30. janvāris]] — [[1991]]. gada [[23. maijs]] || [[Latvijas Tautas fronte]] || — ||
|-
| || '''26.''' || [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|80px]] || '''[[Aivars Lembergs]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt; || [[1991]]. gada [[24. maijs]] — [[1994]]. gada [[10. jūnijs]] || — || — ||
|-
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;8&quot; | '''Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs (1994 — mūsdienas)''' 
|-
| style=&quot;background: #009E9D| || '''26.''' || [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|80px]] || '''[[Aivars Lembergs]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1953)&lt;/small&gt; || [[1994]]. gada [[10. jūnijs]] — [[2021]]. gada [[1. jūlijs]] || [[Latvijai un Ventspilij]] || [[1994. gada Ventspils domes vēlēšanas|1994]]&lt;br/&gt;[[1997. gada Ventspils domes vēlēšanas|1997]]&lt;br/&gt;[[2001. gada Ventspils domes vēlēšanas|2001]]&lt;br/&gt;[[2005. gada Ventspils domes vēlēšanas|2005]]&lt;br/&gt;[[2009. gada Ventspils domes vēlēšanas|2009]]&lt;br/&gt;[[2013. gada Ventspils domes vēlēšanas|2013]]&lt;br/&gt;[[2017. gada Ventspils domes vēlēšanas|2017]] || bijis apcietināts no [[2007]]. gada [[14. marts|14. marta]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/tiesa-lembergam-piemero-apcietinajumu-papildinats.d?id=17173219|title=Tiesa Lembergam piemēro apcietinājumu|website=delfi.lv|access-date=2021-02-08|date=2007-03-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; līdz [[10. jūlijs|10. jūlijam]], atradās mājas arestā no [[2007]]. gada 10. jūlija&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/tiesa-atbrivo-lembergu-no-apcietinajuma.d?id=18430158|title=Tiesa atbrīvo Lembergu no apcietinājuma|website=delfi.lv|access-date=2021-02-08|date=2007-07-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; līdz [[2008]]. gada [[22. februāris|22. februārim]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/lembergam-atcel-majas-arestu-papildinats.d?id=20330499|title=Lembergam atceļ mājas arestu|website=delfi.lv|access-date=2021-02-08|date=2008-02-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;
[[2007]]. gada [[14. augusts|14. augustā]] prokuratūra piemērojusi aizliegumu pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/lembergam-liegs-pildit-ventspils-mera-un-ventspils-brivostas-padomes-vaditaja-amatu.d?id=18706430|title=Lembergam liegs pildīt Ventspils mēra un Ventspils brīvostas padomes vadītāja amatu|website=delfi.lv|access-date=2021-02-07|date=2007-08-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/desmit-gadi-bez-mera-ventspili-tikai-teoretiski.a248341/|title=Desmit gadi bez mēra Ventspilī – tikai teorētiski
|website=LSM.lv|access-date=2021-02-07|date=2017-08-30|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;br&gt;
kopš [[2007]]. gada [[15. marts|15. marta]] amata pienākumus pilda priekšsēdētāja 1. vietnieks Jānis Vītoliņš&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/neesot-pamata-lembergu-atcelt-no-mera-amata-13079692|title= Neesot pamata Lembergu atcelt no mēra amata|website=diena.lv|access-date=2021-02-08|date=2007-03-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background: #EEEEEE;| || style=&quot;background:#EEEEEE;&quot;|''' — ''' ||  style=&quot;background:#EEEEEE;&quot;|[[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|80px]] ||colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#EEEEEE;&quot;|''No 2021. gada 1. jūlija līdz 5. jūlijam amants bija vakants; atbilstoši likumam “Par pašvaldībām”, pašvaldības darba nepārtrauktību nodrošināja domes izpilddirektors Aldis Ābele.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/212920|title=Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome nevienojas par domes priekšsēdētāju|website=ventspils.lv|access-date=2021-07-01|date=2021-07-01|language=lv|archive-date=2021-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210709182451/https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/212920}}&lt;/ref&gt;''
|-
|-
| style=&quot;background: #009E9D| || '''27.''' || [[Attēls:J Vitolins.jpg|80px]] || '''[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]'''&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(1954)&lt;/small&gt; || [[2021]]. gada [[5. jūlijs]] — ''pašlaik'' || [[Latvijai un Ventspilij]] || [[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021]]&lt;br/&gt;[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025]] || 
|-
|}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20130120164326/http://www.ventspils.lv/ Ventspils]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Ventspils dome}}
{{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Ventspils pašvaldības vadītāji|*]]
[[Kategorija:Vadītāju uzskaitījumi]]
[[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Ventspils mēri]]</text>
      <sha1>0jq4xtartbtko4czlpzp7que2zmwq9e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Uralkalij</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361148</id>
    <revision>
      <id>4485596</id>
      <parentid>4466506</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:14:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485596</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7679" sha1="l5es4ahn049izi8asmlnxh8rm964ax3" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Uralkalij''
| native_name      = ''Уралкалий''
| logo             = Uralkali Logo.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = Publiska [[akciju sabiedrība]]
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1934. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Berezņiki]]
| location_country = {{RUS}}
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[ķīmiskā rūpniecība]]
| products         = [[minerālmēsli]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = 
| num_employees    = 
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [http://www.uralkali.com uralkali.com]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
[[Attēls:Uralkali.jpg|thumb|240px|''Uralkalij'' galvenais birojs [[Berezņiki|Berezņikos]]]]
'''''Uralkalij''''' (''Уралкалий''), pilns nosaukums '''Publiska akciju sabiedrība «Uralkalij»''' ir [[Krievija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar [[kālijs|kālija]] [[minerālmēsli|minerālmēslu]] ražošanu, pārdošanu un izplatīšanu. Galvenais birojs atrodas [[Berezņiki|Berezņikos]], [[Permas novads|Permas novadā]].

''PAO Uralkalij'' akcijas tiek kotētas [[Maskavas birža|Maskavas biržā]] (kods ''URKA'').&lt;ref name=&quot;Московская Биржа&quot; /&gt; 2016. gada oktobrī lielākie akcionāri bija: ''Rinsoco Trading Co. Limited'' (20,00 %), ''[[Uralhim]]'' (19,99 %); 54,40 % bija kvazi valsts kases akcijas; 5,61 % bija brīvā apritē.

''Uralkalij'' ir pasaulē lielākais (20 %) kālija minerālmēslu ražotājs.&lt;ref name=&quot;inopressa 31Jul2013&quot; /&gt; Uzņēmums 2016. gadā ražoja 10,8 miljonus tonnu [[kālija hlorīds|kālija hlorīda]]. Tam ieguves un ražošanas jaudas izvietotas Permas novadā Berezņikos un [[Soļikamska|Soļikamskā]].

== Vēsture ==
1925. gadā ģeologs Pāvels Preobraženskis tagadējā Permas novadā atklāja lielas kālija sāļu iegulas, kas tagad zināmas kā Verhņekamskas kālija magnija sāļu atradne.
1926. gadā PSRS Valsts plāna prezidijs nolēma Padomju Savienībā organizēt kālija rūpniecību; izveidots trests ''Sojuzkalij''.
1927. gadā Soļikamskā sākta Pirmā kālija kombināta celtniecība.
1930. gadā nolemts Berezņikos būvēt Otro kālija kombinātu.

Par ''Uralkalij'' dibināšanu tiek uzskatīts 1934. gads, kad sākta Pirmā kālija kombināta ekspluatācija Soļikamskā. [[Otrais pasaules karš|Kara laikā]] sākta [[karnalīts|karnalīta]] ieguve (karnalīts ir [[magnijs|magnija]], kas nepieciešams aviācijā, izejviela).
1954. gadā sākta kālija hlorīda ražošana.

1964. gadā Berezņikos izveidota Ražošanas apvienība ''Uralkalij'', kurā apvienoti Soļikamskas un Berezņiku kālija kombināti. Berezņikos sākta otra kālija kombināta celtniecība.
1965. gadā sākta Trešā kālija kombināta (''BKPRU-3'') būvniecība, kas sāka darbu 1973. gadā.
1983. gadā no Ražošanas apvienības ''Uralkalij'' atdalīts Soļikamskas kālija kombināts, kas nosaukts par Ražošanas apvienību ''Silvinit'' (''Сильвинит'').
1986. gadā applūda Trešās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-3'') raktuves. Kamēr tās atjaunoja, kombinātam rūdu sāka piegādāt no Ceturtās raktuvju pārvaldes (''BKPRU-4''), kas bija vēl būvniecības stadijā.

1992. gadā atklāts Ceturtais kālija kombināts (''BKPRU-4''). 1992. gadā ''Uralkalij'' un ''Silvinit'' reorganizēti par akciju sabiedrībām.
1993. gadā sākta [[privatizācija]].

2001. gadā Sanktpēterburgā atklāts [[balkeris|balkeru]] termināls minerālmēslu pārkraušanai.
2006. gadā ''BKPRU-1'' šahtās sāka ieplūst ūdens, ko nespēja apturēt, un raktuve tika pamesta.
2007. gada oktobrī ''Uralkalij'' [[London Stock Exchange|Londonas biržā]] veica globālo depozīta parādzīmju [[sākotnējais publiskais piedāvājums|sākotnējo publisko piedāvājumu]].

2010. gadā ''Uralkalij'' akciju kontrolpaketi (53,2 %) ieguva Krievijas uzņēmēju struktūras: ''Kaliha Finance Limited'' (25 %, Suleimans Kerimovs), ''Becounioco Holdings Limited'' (15 %, Filarets Gaļčevs) un ''Aerellia Investments Limited'' (13,2 %, Aleksandrs Ņesiss); pirms tam 65,5 % kapitāldaļu piederēja direktoru padomes priekšsēdētājam Dmitrijam Ribolovļevam.
2011. gadā ''Silvinit'' apvienojās ar ''Uralkalij''.
2012. gadā sākta Ustjjaivinskas raktuvju ierīkošana.
2013. gadā minerālmēslu ražotājs ''[[Uralhim]]'' ieguva 19,99 % ''Uralkalij'' kapitāldaļu.
2015. gadā ''Uralkalij'' izstājās no Londonas biržas.

== ''Uralkalij'' Latvijā ==
2015. gada 15. jūlijā nodibināja ''Uralkalij'' meitas uzņēmumu Latvijā SIA ''Uralkali Trading'', kas ar filiālēm Singapūrā, Panamā, Pekinā un Deli nodarbojās ar minerālmēslu vairumtirdzniecību visā pasaulē. 2016. ɡadā SIA ''Uralkali Trading'' bija lielākais Latvijā reģistrētais uzņēmums pēc apgrozījuma.&lt;ref name=&quot;Lursoft 2016&quot; /&gt;
SIA ''Uralkali Trading'' patiesais labuma guvējs 2022. gadā bija Krievijas pilsonis Dmitrijs Mazepins, kuram patiesā labuma guvēja statuss bija reģistrēts arī Latvijas uzņēmumos SIA “URALCHEM Trading”, SIA “Riga fertilizer terminal” un SIA “Ventamonjaks”.&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/54600018/sankcijam-paklauta-mazepina-uznemuma-uralkali-trading-apgrozijums-sasniedz-2-8-miljardus-eiro Sankcijām pakļautā Mazepina uzņēmuma 'Uralkali Trading' apgrozījums sasniedz 2,8 miljardus eiro] delfi.lv 02.08.2022&lt;/ref&gt;

2022. gadā SIA ''Uralkali Trading'' apgrozījums bija 1,32 miljardi eiro, bet saistībā ar [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukumu Ukrainai]] tas cieta 333,05 miljonus EUR lielus zaudējumus. Pēc uzņēmuma darbības samazināšanas 2023. gadā apgrozījums saruka līdz 31,98 miljoniem EUR, tomēr finanšu periodu tas noslēdza ar 634,47 tūkstošiem EUR lielu peļņu. Starptautisko sankciju dēļ 2023. gadā uzņēmuma līdzekļi un aktīvi bija iesaldēti vai citādi ierobežoti, tādēļ tas nevarēja veikt piegādes caur Eiropas ostām.&lt;ref&gt;[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums &quot;Uralkali Trading&quot; reģistrēts vēl viens nodrošinājums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251116064831/https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/11098/uralkali-trading-registrets-vel-viens-nodrosinajums |date={{dat|2025|11|16||bez}} }} Lursoft IT 16.10.2024&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;Московская Биржа&quot;&gt;[http://www.moex.com/ru/issue.aspx?code=URKA Публичное акционерное общество &quot;Уралкалий&quot;, акция обыкновенная (URKA)] Московская Биржа&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;inopressa 31Jul2013&quot;&gt;[https://www.inopressa.ru/article/31Jul2013/wsj/Potash.html Калийные удобрения: русские идут] Лайам Деннинг и Татьяна Шумски, The Wall Street Journal&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Lursoft 2016&quot;&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;pcurr=EUR&amp;id=008&amp;year=2016 Uzņēmumi ar lielāko gada apgrozījumu 2016. gadā] Lursoft statistika&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.uralkali.com Uralchem] {{en ikona}}


[[Kategorija:Krievijas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>l5es4ahn049izi8asmlnxh8rm964ax3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Čandragupta Maurja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362749</id>
    <revision>
      <id>4485463</id>
      <parentid>3724205</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:30:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */ pap</comment>
      <origin>4485463</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2871" sha1="c627r0w57caaewmdntiuqytuhnhsko5" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = 
 |       vārds_orģ = 
 |          attēls = Chandragupt maurya Birla mandir 6 dec 2009 (31) (cropped).JPG
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Statuja, kurā attēlots Čandragupta Maurja
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = [[Maurju impērija]]s imperators
 |     term_sākums = 321. gads p.m.ē.
 |     term_beigas = 297. gads p.m.ē.
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = 
 |        pēctecis = [[Bindusara]]
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = 
 |    term_sākums2 = 
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = 343. gadā p.m.ē.
 |      dzim_vieta = [[Pataliputra]]
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 297. gadā p.m.ē.
 |       mir_vieta = [[Šravanabelagola]]
 |       apglabāts = 
 |         tautība = 
 |         partija = 
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = 
 |           bērni = 
 |       profesija = 
 |      alma_mater = 
 |        reliģija = brahmanisms, vēlāk džainisms
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Čandragupta Maurja''' (dzimis ap 350.–340. gadu p.m.ē., miris 297. gadā p.m.ē.) bija [[Maurju impērija]]s dibinātājs [[Indostāna]]s pussalā. Viņš  valdīja no 321. gada p.m.ē. līdz 297. gadam p.m.ē. Viņš bija pirmais valdnieks, kas gandrīz visu Indostānu apvienoja vienā valstī. Pēc Čandraguptas Maurjas nāves par nākamo Maurju impērijas valdnieku kļuva viņa dēls [[Bindusara]], bet tam viņa mazdēls [[Ašoka]].

== Dzīvesɡājums ==
Nevienā no senajiem tekstiem nav minēts Čandraguptas dzimšanas ɡads, bet [[romieši|romiešu]] vēsturnieks [[Plūtarhs]] minējis, ka ''Androkots'' [Čandragupta] kā jauneklis redzējis [[Aleksandrs Lielais|Aleksandru Lielo]] viņa karaɡājiena laikā (ap 326.–325. gadu p.m.ē.). Budistu tekstos, kas rakstīti apmēram septiņus gadsimtus vēlāk, norādīts, ka Čandragupta cēlies no [[Gautama Buda]]s dzimtas atzara.
Čandragupta izɡlītojies [[Taksila|Taksilā]] kā [[Čānakja]]s (ap 375–283 p.m.ē.) māceklis, kurš viņam ap 325. ɡadu palīdzēja uzvarēt [[Pataliputra]]s valdnieku Dhana Nandu un izveidot savu lielvalsti. 

Ap 305.–303. gadu p.m.ē. Čandragupta noslēdza militāru aliansi ar [[Seleiks I Nikators|Seleiku I Nikatoru]]. Miris aptuveni 297. ɡadā p.m.ē. 

{{Indija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:4. gadsimtā p.m.ē. dzimušie]]
[[Kategorija:3. gadsimtā p.m.ē. mirušie]]
[[Kategorija:Maurju impērija]]</text>
      <sha1>c627r0w57caaewmdntiuqytuhnhsko5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Abū Naīms el Hādims</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365422</id>
    <revision>
      <id>4485497</id>
      <parentid>4120757</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:44:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485497</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4082" sha1="4uftjcoj0du2zmoyvu7io0rbaqm1brt" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Abū Naīms el Hādims
|     vārds_orig = 
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 8.—9. gadsimts
|        dz_gads = 
|     dz_mēnesis = 
|       dz_diena = 
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 9. gadsimts
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|   nodarbošanās = [[šatrandža]]s spēlētājs
}}

'''Abū Naīms el Hādims''' ({{val|ar|أبو نعیم الخادم}}, ''Abū Naīm al-Khādim''; dzīvojis [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] 9. gadsimta sākumā) bija [[Arābi|arābu]] [[šatrandža]]s spēlētājs, [[Mansuba|mansubu]] problēmists un vēstures gaitā zuduša šaha traktāta autors.&lt;ref name=ENC&gt;{{ŠE|7}}&lt;/ref&gt;

== Mansuba ==
Šī ir Abū Naima pazīstamākā mansuba. Tās popularitāti veicina dāmas un laidņu, kas šatrandžā pārvietojās pēc citiem likumiem, neesamība sākuma pozīcijā.  
{{Čaturangas diagramma
| tleft
|'''Abu Naim al-Khadim'''&lt;br /&gt;''Kitab ash-Shatranj'' 842 
|  |  |  |  |  |  |kl|  
|  |  |  |rd|  |  |  |rd  
|  |  |  |  |  |kd|nd|  
|  |  |  |  |  |pd|  |  
|  |  |  |  |  |pl|  |  
|  |  |  |  |  |  |nl|  
|  |  |  |  |  |  |  |  
|  |  |  |  |rl|  |rl|   
| Baltie sāk un uzvar}}

: Risinājums:

: 1. Zg3–h5+ Th7xh5
: 2. Tg1xg6+ Kf6xg6
: 3. Te1–e6 mats.
&quot;Viņš lepojās ar šo mansubu un pamatoti, no tās tagad visi mācās&quot;, raksta 11.—12. gadsimta tadžiku šahists [[Sadžizi Abulfaths.]]&lt;ref name=ENC /&gt;

&quot;Īss, viena varianta, bet spilgts risinājums. Divi efektīgi balto spēcīgāko figūru upuri pie absolūti vienāda materiāla, lauciņa h5 bloķēšana ar melno torni, kas tur nonāk risinājuma gaitā, pareizs mats galdiņa vidū — tas viss padarīja mansubu par tā laika problēmistu etalonu.&quot; — [[Filips Bondarenko|F. Bondarenko]].&lt;ref&gt;Становление шахматного этюда. Бондаренко Ф.С., Киев: Здоров’я, 1980. 10. lpp. (krieviski)&lt;/ref&gt; 
{{clear}}
== Pozīcija no partijas ==
Šī ir pozīcija no kādas Abu Naima partijas:&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://jeremysilman.com/book_reviews_js/Chess_Gems.html |title=CHESS GEMS |accessdate=2017-11-16 |work= |publisher=Jeremy Silman |date= |language=en |archive-date=2012-03-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120313122341/http://jeremysilman.com/book_reviews_js/Chess_Gems.html }}&lt;/ref&gt;
{{Čaturangas diagramma
| tleft
| 
|  |  |  |  |  |  |  |  
|  |  |  |qd|  |  |  |  
|bd|nd|nd|pd|  |pd|pl|  
|rd|pd|kd|  |  |pl|  |  
|  |  |pd|nl|  |rl|pl|  
|  |rl|pl|  |pl|kl|ql|  
|  |nl|  |  |  |  |rd|  
|  |  |  |  |  |  |  |qd 
| Baltie sāk un uzvar}}
{| align=right class=&quot;toccolours&quot; style=&quot;margin-right: 15px;&quot;
! colspan=&quot;2&quot; bgcolor=#ccccff | Šatrandžas figūras
|-
| [[Image:Chess kll44.png|25px]][[Image:Chess kdl44.png|25px]]   || Šah ([[Karalis (šahs)|Karalis]])
|-
| [[Image:Chess qll44.png|25px]][[Image:Chess qdl44.png|25px]]  || Firzan (Dāma)
|-
| [[Image:Chess rll44.png|25px]][[Image:Chess rdl44.png|25px]]   || Ruh ([[Tornis (šahs)|Tornis]])
|-
| [[Image:Chess bll44.png|25px]][[Image:Chess bdl44.png|25px]] || Fil (Laidnis)
|-
| [[Image:Chess nll44.png|25px]][[Image:Chess ndl44.png|25px]] || Faras ([[Zirdziņš (šahs)|Zirdziņš]])
|-
| [[Image:Chess pll44.png|25px]][[Image:Chess pdl44.png|25px]] || Baidak ([[Bandinieks (šahs)|Bandinieks]])
|-
|}
Šatrandžā dažas figūras virzījās citādi kā mūsdienās: laidnis gāja (sita) pāri vienam lauciņam pa diagonāli un līdzīgi zirdziņam varēja pārlēkt pāri figūrām; dāma gājienus varēja izdarīt tikai uz blakus esošo diagonālo lauciņu. 

Ar efektīgu upuru palīdzību baltie mato 6 gājienos:
1. Txb5+! Txb5 (laidnis а6 kontrolē tikai lauciņus с4 un с8, bet ne b5) 2. Zе6+! Dxе6 3. Txc4+! Zxс4 (3. ... Lxс4 4.Zd3+ Kd5 5.е4#) 4. Zа4+ Kd5 5. е4+ Ке5 6. Df4#.
{{clear}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{DEFAULTSORT:Abu Naims al-Khadims}}

[[Kategorija:Šatrandžas spēlētāji]]
[[Kategorija:Šaha problēmisti]]</text>
      <sha1>4uftjcoj0du2zmoyvu7io0rbaqm1brt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HNK Rijeka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365783</id>
    <revision>
      <id>4485424</id>
      <parentid>4366925</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:06:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4485424</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4178" sha1="maw8mdzzr9o5shj68dd5fm1qpcwdk54" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #36A2CF
| nos = Rijeka
| logo = HNK Rijeka logo.svg
| logo_izm = 150px
| pilns = ''Hrvatski Nogometni Klub Rijeka''
| iesauka = ''Riječki bijeli'' (Rijekas baltie)
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Rijeka}}
| dib = 1904
| dib_mēn = 4
| dib_dat = 21
| stad = ''[[Stadion Rujevica]]''
| ietilp = 8 279
| prez = {{flaga|Horvātija}} Damirs Miškovičs
| tren = {{flaga|ESP}} Viktors Sančess
| līga = [[Horvātijas futbola līga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 4. vieta
| pattern_la1 = _rijeka2526h
| pattern_b1 = _rijeka2526h
| pattern_ra1 = _jomablack
| pattern_sh1 = _rijeka2526h
| pattern_so1 = 
| leftarm1 =
| body1 =
| rightarm1 =
| shorts1 = 
| socks1 = 
| pattern_la2 = _rijeka2526a
| pattern_b2 = _rijeka2526a
| pattern_ra2 = _jomawhite
| pattern_sh2 = _rijeka2526a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''''HNK Rijeka''''' ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rijeka]]s. Rijeka ir trešais veiksmīgākais Horvātijas futbola klubs, kas ir ieguvis divus [[Horvātijas futbola līga|Horvātijas Pirmās līgas]] titulus, divus Dienvidslāvijas kausus, septiņus Horvātijas kausus, vienu Horvātijas Superkausu, Itālijas C sērijas titulu 1940.–1941. gada sezonā, Itālijas Federālo kausu 1927.–1928. gada sezonā un Balkānu kausu 1977.–1978. gada sezonā.
== Stadions ==
[[File:Rujevica stadium, Rijeka, Croatia.jpg|thumb|[[Stadion Rujevica]] ir pašreizējais kluba stadions.|left]]
Komanda savas mājas spēles aizvada Rujevicas stadionā, kura kopējā ietilpība ir 8279 skatītāji.
== Vēsturiskie nosaukumi ==
* 1904 – '''C.S. Olimpia''' (''Club Sportivo Olimpia'')
* 1918 – '''C.S. Olympia''' (''Club Sportivo Olympia'')
* 1926 – '''U.S. Fiumana''' (''Unione Sportiva Fiumana''), pēc apvienošanās ar ''C.S. Gloria''
* 1945 – '''R.S. Fiumana''' (''Rappresentativa Sindacale Fiumana'')
* 1946 – '''S.C.F. Quarnero''' (''Società Cultura Fisica Quarnero''), pēc zīmola maiņas lai piedalītos [[Dienvidslāvijas futbola čempionāts 1946./1947.|Dienvidslāvijas čempionāta 1946./1947. sezonā]]
* 1948 – '''S.C. Quarnero''' '''- N.K. Kvarner''' (''Società Calcio Quarnero - Nogometni Klub Kvarner'')
* 1954 – '''N.K. Rijeka''' (''Nogometni Klub Rijeka'')
* 1995 – '''H.N.K. Rijeka''' (''Hrvatski Nogometni Klub Rijeka'')
== Sasniegumi ==
* '''[[Horvātijas futbola līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (2): 2016–17, 2024–25
** Vicečempioni (7): 1998–99, 2005–06, 2013–14, 2014–15, 2015–16, 2017–18, 2018–19
* '''Horvātijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 2004–05, 2005–06, 2013–14, 2016–17, 2018–19, 2019–20, 2024–25
** Finālisti (1): 1993–94
* '''Horvātijas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroasupcuphist.html |title=Croatia Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2014
** Finālisti (3): 2005, 2006, 2019
* '''Dienvidslāvijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html#yug |title=Yugoslavia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1977–78, 1978–79
** Finālisti (1): 1986–87

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{hr ikona}}


{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Rijeka, HNK}}
[[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]]
[[Kategorija:HNK Rijeka]]</text>
      <sha1>maw8mdzzr9o5shj68dd5fm1qpcwdk54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HNK Hajduk Split</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365785</id>
    <revision>
      <id>4485443</id>
      <parentid>4322013</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:26:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4485443</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3838" sha1="rz5ynbbgwj83evfme0yplhxv9mxhuoz" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0540A0
| nos     = ''Hajduk Split''
| logo_links= Hajduk Grb.jpg
| logo_izm  = 175px
| pilns   = ''Hrvatski Nogometni Klub&lt;br /&gt;Hajduk Split S.D.D.''
| iesauka = ''Bili'' (&quot;Baltie&quot;)
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Splita}}
| dib     = 1911
| dib_mēn = 2
| dib_dat = 13
| stad    = ''[[Stadion Poljud]]''
| ietilp  = 34 198
| prez    = {{flaga|Horvātija}} Marins Brbičs
| tren    = {{flaga|ESP}} Gonsalo Garsija
| līga    = [[Horvātijas futbola līga]]
| sez     = 2025.—2026.
| poz     = 2. vieta
| pattern_la1 = _hajduk2425h
| leftarm1 = FFFFFF
| pattern_b1 = _hajduk2425h
| body1 = FFFFFF
| pattern_ra1 = _hajduk2425h
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 0000DD
| pattern_so1 = _hajduk2425h
| pattern_sh1 = 
| socks1 = 0000DD
| pattern_la2 = _hajduk2425a
| pattern_b2 = _hajduk2425a
| pattern_ra2 = _hajduk2425a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _hajduk2425a
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
| pattern_la3 = _hajduk2425t
| leftarm3 = FFFFFF
| pattern_b3 = _hajduk2425t
| body3 = FFFFFF
| pattern_ra3 = _hajduk2425t
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = FFFFFF
| pattern_so3 = _hajduk2425t
| pattern_sh3 = _hajduk2425t
| socks3 = FFFFFF
}}
'''''HNK Najduk Split''''' ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Splita]]s. 

== Sasniegumi ==
* '''[[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (6): 1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
** Vicečempioni (14):  1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1999–00, 2001–02, 2002–03, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2021–22, 2022–23
* '''Horvātijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1992–93, 1994–95, 1999–2000, 2002–03, 2009–10, 2012–13, 2021–22, 2022–23
** Finālisti (5): 2000–01, 2004–05, 2007–08, 2008–09, 2017–18
* '''Horvātijas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroasupcuphist.html |title=Croatia Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1992, 1993, 1994, 2004, 2005
** Finālisti (3): 2003, 2010, 2013
* '''Dienvidslāvijas čempionāts'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html#yug |title=Yugoslavia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (9): 1927, 1929, 1950, 1952, 1954–55, 1970–71, 1973–74, 1974–75, 1978–79
* '''Dienvidslāvijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html#yug |title=Yugoslavia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1966–67, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1975–76, 1976–77, 1983–84, 1986–87, 1990–91
** Finālisti (5): 1953, 1955, 1962–63, 1968–69, 1989–90

== Latvijas futbolisti ==
2007.—2008. gadā klubā spēlēja [[Māris Verpakovskis]], 18 spēlēs gūstot 5 vārtus, būdams īrē no [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{hr ikona}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hajduk, Splita}}
[[Kategorija:Splitas &quot;Hajduk&quot;| ]]
[[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>rz5ynbbgwj83evfme0yplhxv9mxhuoz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485444</id>
      <parentid>4485443</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sasniegumi */</comment>
      <origin>4485444</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3849" sha1="s3ekx62zf82u5bto3dwk82l89istllm" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0540A0
| nos     = ''Hajduk Split''
| logo_links= Hajduk Grb.jpg
| logo_izm  = 175px
| pilns   = ''Hrvatski Nogometni Klub&lt;br /&gt;Hajduk Split S.D.D.''
| iesauka = ''Bili'' (&quot;Baltie&quot;)
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Splita}}
| dib     = 1911
| dib_mēn = 2
| dib_dat = 13
| stad    = ''[[Stadion Poljud]]''
| ietilp  = 34 198
| prez    = {{flaga|Horvātija}} Marins Brbičs
| tren    = {{flaga|ESP}} Gonsalo Garsija
| līga    = [[Horvātijas futbola līga]]
| sez     = 2025.—2026.
| poz     = 2. vieta
| pattern_la1 = _hajduk2425h
| leftarm1 = FFFFFF
| pattern_b1 = _hajduk2425h
| body1 = FFFFFF
| pattern_ra1 = _hajduk2425h
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 0000DD
| pattern_so1 = _hajduk2425h
| pattern_sh1 = 
| socks1 = 0000DD
| pattern_la2 = _hajduk2425a
| pattern_b2 = _hajduk2425a
| pattern_ra2 = _hajduk2425a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = _hajduk2425a
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = 0000FF
| socks2 = 0000FF
| pattern_la3 = _hajduk2425t
| leftarm3 = FFFFFF
| pattern_b3 = _hajduk2425t
| body3 = FFFFFF
| pattern_ra3 = _hajduk2425t
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = FFFFFF
| pattern_so3 = _hajduk2425t
| pattern_sh3 = _hajduk2425t
| socks3 = FFFFFF
}}
'''''HNK Najduk Split''''' ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Splita]]s. 

== Sasniegumi ==
* '''[[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroachamp.html |language=en |title=Croatia - List of Champions |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (6): 1992, 1993–94, 1994–95, 2000–01, 2003–04, 2004–05
** Vicečempioni (15):  1992–93, 1995–96, 1996–97, 1997–98, 1999–00, 2001–02, 2002–03, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2010–11, 2011–12, 2021–22, 2022–23, 2025–26
* '''Horvātijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1992–93, 1994–95, 1999–2000, 2002–03, 2009–10, 2012–13, 2021–22, 2022–23
** Finālisti (5): 2000–01, 2004–05, 2007–08, 2008–09, 2017–18
* '''Horvātijas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroasupcuphist.html |title=Croatia Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1992, 1993, 1994, 2004, 2005
** Finālisti (3): 2003, 2010, 2013
* '''Dienvidslāvijas čempionāts'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegchamp.html#yug |title=Yugoslavia - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (9): 1927, 1929, 1950, 1952, 1954–55, 1970–71, 1973–74, 1974–75, 1978–79
* '''Dienvidslāvijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesj/joegcuphist.html#yug |title=Yugoslavia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1966–67, 1971–72, 1972–73, 1973–74, 1975–76, 1976–77, 1983–84, 1986–87, 1990–91
** Finālisti (5): 1953, 1955, 1962–63, 1968–69, 1989–90

== Latvijas futbolisti ==
2007.—2008. gadā klubā spēlēja [[Māris Verpakovskis]], 18 spēlēs gūstot 5 vārtus, būdams īrē no [[Kijivas &quot;Dinamo&quot;]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā mājaslapa}} {{hr ikona}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{futbols-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Hajduk, Splita}}
[[Kategorija:Splitas &quot;Hajduk&quot;| ]]
[[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>s3ekx62zf82u5bto3dwk82l89istllm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šrēdingera kaķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366018</id>
    <revision>
      <id>4485758</id>
      <parentid>4348549</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:30:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485758</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11777" sha1="2kxz96omzpq0d8onx7tjtie5luunf6p" xml:space="preserve">[[Attēls:Schrodingers cat.svg|thumb|upright=1.5|Šrēdingera kaķis: kastē atrodas kaķis, indes ampula un radioaktīva viela. Kad monitors, piemēram, [[Geigera skaitītājs]], konstatē radioaktivitāti, indes ampula tiek sadauzīta, un kaķis iet bojā.]]
'''Šrēdingera kaķis''' ir [[Austrija]]s [[fiziķis|fiziķa]] [[Ervīns Šrēdingers|Ervīna Šrēdingera]] 1935. gadā izstrādātais [[domu eksperiments]], ko dažkārt raksturo kā [[paradokss|paradoksu]].&lt;ref name=&quot;Schrodinger1935&quot;&gt;{{Žurnāla atsauce|authorlink=Erwin Schrödinger|first=Erwin|last=Schrödinger|title=Die gegenwärtige Situation in der Quantenmechanik (The present situation in quantum mechanics)|journal=''Naturwissenschaften''|doi=10.1007/BF01491891|volume=23|issue=48|pages=807–812|date=November 1935}}
&lt;/ref&gt; Tas ilustrē viņa skatījumu uz [[Kvantu mehānika|kvantu mehānikas]] pielietojuma vienkāršiem objektiem [[Kopenhāgenas teorija|Kopenhāgenas interpretācijas]] problēmu. Šajā eksperimentā kaķis vienlaikus var būt gan dzīvs, gan miris&lt;ref name=&quot;Moring&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Moring|first1=Gary|title=The Complete Idiot's Guide to Theories of the Universe|publisher=Penguin|date=2001|location=|pages=192–193|language=|url=https://books.google.com/books?id=Y4EBCftoN_oC&amp;pg=PA193&amp;dq=%22schrodinger's+cat%22+%22alive+and+dead%22|doi=|id=|isbn=1440695725}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Gribbin&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Gribbin|first1=John|title=In Search of Schrodinger's Cat: Quantum Physics And Reality|publisher=Random House Publishing Group|date=2011|location=|pages=234|language=|url=https://books.google.com/books?id=IxOBm322_lIC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=%22schrodinger's+cat%22+%22alive+and+dead%22|doi=|id=|isbn=0307790444|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150517143009/https://books.google.com/books?id=IxOBm322_lIC&amp;printsec=frontcover&amp;dq=%22schrodinger%27s+cat%22+%22alive+and+dead%22|archivedate=2015-05-17|df=|access-date=2021-12-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Greenstein&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Greenstein|first1=George|last2=Zajonc|first2=Arthur|title=The Quantum Challenge: Modern Research on the Foundations of Quantum Mechanics|publisher=Jones &amp; Bartlett Learning|date=2006|location=|pages=186|language=|url=https://books.google.com/books?id=5t0tm0FB1CsC&amp;pg=PA186&amp;dq=%22alive+and+dead%22|doi=|id=|isbn=076372470X|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150518232812/https://books.google.com/books?id=5t0tm0FB1CsC&amp;pg=PA186&amp;dq=%22alive+and+dead%22|archivedate=2015-05-18|df=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Tetlow&quot;&gt;{{cite book|last1=Tetlow|first1=Philip|title=Understanding Information and Computation: From Einstein to Web Science|publisher=Gower Publishing, Ltd.|date=2012|location=|pages=321|language=|url=https://books.google.com/books?id=Rk7O3EG0Xn4C&amp;pg=PA321&amp;dq=%22alive+and+dead%22|doi=|id=|isbn=1409440400|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150519001741/https://books.google.com/books?id=Rk7O3EG0Xn4C&amp;pg=PA321&amp;dq=%22alive+and+dead%22|archivedate=2015-05-19|df=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Herbert&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Herbert|first1=Nick|title=Quantum Reality: Beyond the New Physics|publisher=Knopf Doubleday Publishing Group|date=2011|location=|pages=150|language=|url=https://books.google.com/books?id=X9R6gJ3z9VEC&amp;pg=PA150&amp;dq=%22schrodinger's+cat%22+%22alive+and+dead%22|doi=|id=|isbn=030780674X|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150518222449/https://books.google.com/books?id=X9R6gJ3z9VEC&amp;pg=PA150&amp;dq=%22schrodinger%27s+cat%22+%22alive+and+dead%22|archivedate=2015-05-18|df=|access-date=2021-12-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Charap&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Charap|first1=John M.|title=Explaining The Universe|publisher=Universities Press|date=2002|location=|pages=99|language=|url=https://books.google.com/books?id=U45esd4umBQC&amp;pg=PA99&amp;dq=%22schrodinger's+cat%22+%22alive+and+dead%22|doi=|id=|isbn=8173714673|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150518200631/https://books.google.com/books?id=U45esd4umBQC&amp;pg=PA99&amp;dq=%22schrodinger%27s+cat%22+%22alive+and+dead%22|archivedate=2015-05-18|df=|access-date=2021-12-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Polkinghorne&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last1=Polkinghorne|first1=J. C.|title=The Quantum World|publisher=Princeton University Press|date=1985|location=|pages=67|language=|url=https://books.google.com/books?id=lp4JPYnLrtEC&amp;pg=PA67&amp;dq=%22schrodinger's+cat%22+%22alive+dead|doi=|id=|isbn=0691023883|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150519001623/https://books.google.com/books?id=lp4JPYnLrtEC&amp;pg=PA67&amp;dq=%22schrodinger%27s+cat%22+%22alive+dead|archivedate=2015-05-19|df=|access-date=2021-12-22}}&lt;/ref&gt;, šāds stāvoklis pazīstams kā [[kvantu superpozīcija]], kas saistīta ar izlases veida [[subatomāra daļiņa|subatomāru]] notikumu, kas vai nu var, vai nevar notikt. Šis domu eksperiments bieži vien tiek atspoguļots arī teorētiskās [[diskusija|diskusijās]] par kvantu mehānikas [[interpretācija|interpretāciju]]. Eksperimenta izstrādes laikā Šrēdingers radīja [[terminoloģija|terminu]] [[kvantu sapinums]] (''Quantum entanglement, Verschränkung, квантовая запутанность'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.slideshare.net/SkeptiCafe/vjaeslavs-kaejevs-kvantu-fizika-bez-mistikas|title=Vjačeslavs Kaščejevs: Kvantu fizika bez mistikas|website=www.slideshare.net|access-date=2018-07-08|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Izcelsme un motivācija ==
Šo domu eksperimentu Šrēdingers veltīja kā diskusiju sakarā ar EPR rakstu (tā nosaukts pēc tā autoru — [[Alberts Einšteins|Einšteina]], [[Boriss Podoļskis|Borisa Podoļska]] un [[Nātans Rozens|Rozena]] uzvārdu pirmajiem burtiem).&lt;ref&gt;[http://prola.aps.org/abstract/PR/v47/i10/p777_1 Can Quantum-Mechanical Description of Physical Reality Be Considered Complete?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060208145129/http://prola.aps.org/abstract/PR/v47/i10/p777_1 |date={{dat|2006|02|08||bez}} }}  A. Einstein, B. Podolsky, and N. Rosen, Phys. Rev. 47, 777 (1935)&lt;/ref&gt; EPR rakstā tika uzsvērta kvantu superpozīcijas dīvainā daba, kurā var būt tāda kvantu sistēma kā [[atoms]] vai [[fotons]], pastāvošs kā dažādu iespējamu stāvokļu kombinācija, kas atbilst dažādiem iespējamiem iznākumiem. Dominējošā teorija, saukta par Kopenhāgenas teoriju, apgalvoja, ka kvantu sistēma paliek superpozīcijā tik ilgi, līdz tā iedarbojas ar ārējo pasauli. Kad tas notiek, superpozīcija sabrūk, veidojot vienu vai otru iespējamo noteikto stāvokli. EPR eksperiments parādīja, ka sistēma ar vairākām daļiņām, starp kurām ir lieli attālumi, varētu būt šādā superpozīcijā. 

Šrēdingers aprakstīja, kā principā varētu radīt superpozīciju liela mēroga sistēmā, padarot to atkarīgu no superpozīcijā esošas kvantu daļiņas. Viņš ierosināja scenāriju ar kaķi slēgtā kamerā, kur kaķa dzīvība vai nāve atkarīga no [[radioaktivitāte|radioaktīvas]] vielas atoma. Saskaņā ar Šrēdingera teikto, [[Kopenhāgenas interpretācija]] nozīmē, ka kaķis vienlaikus ir gan dzīvs, gan miris, līdz stāvoklis tiek novērots. Protams, Šrēdingera mērķis nebija popularizēt dzīvus vai mirušus kaķus. Gluži pretēji, viņš šo piemēru izmantoja, lai ilustrētu absurdo viedokli par kvantu mehāniku.&lt;ref name=&quot;Schrodinger1935&quot; /&gt; Taču kopš Šrēdingera fiziķi veidojuši dažādas kvantu mehānikas [[Interpretācija|interpretācijas]], dažas no kurām &quot;dzīvu un mirušu&quot; kaķu superpozīciju uzskata par diezgan reālu.&lt;ref name=&quot;Polkinghorne&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tetlow&quot; /&gt; Paredzēts kā Kopenhāgenas interpretācijas kritika, šis Šrēdingera domu eksperiments joprojām ir nozīmīgs kritērijs mūsdienu kvantu mehānikas interpretācijām. Fiziķi bieži aplūko, kā katra interpretācija attiecināma uz Šrēdingera kaķi, ilustrējot un salīdzinot katras interpretācijas īpašās iezīmes, stiprās un vājās puses.

== Domu eksperiments ==
Šrēdingers rakstīja:&lt;ref name=&quot;Schrodinger1935&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Žurnāla atsauce|last1=Trimmer|first1=John D.|title=The Present Situation in Quantum Mechanics: A Translation of Schrödinger's &quot;Cat Paradox&quot; Paper|url=https://archive.org/details/sim_proceedings-of-the-american-philosophical-society_1980-10-10_124_5/page/322|journal=Proceedings of the American Philosophical Society|date=1980|volume=124|issue=5|pages=323–338}} Reproduced with some inaccuracies here:
[https://archive.today/20121204184041/http://www.tuhh.de/rzt/rzt/it/QM/cat.html#sect5 Schroedinger: &quot;The Present Situation in Quantum Mechanics.&quot; 5. Are the Variables Really Blurred?]&lt;/ref&gt;&lt;blockquote&gt;Varētu pat izdomāt diezgan smieklīgu gadījumu. Kaķis ir ieslodzīts tērauda kamerā kopā ar šādu ierīci (kas jānodrošina pret tiešu kaķa iejaukšanos): Geigera skaitītājā ir nedaudz radioaktīvas vielas, tik maz, ka varbūt stundas laikā var sabrukt viens no tās atomiem, bet ar tādu pašu varbūtību arī nesabrukt; ja tas notiek, skaitītāja caurule izlādējas un ar releja palīdzību atbrīvo āmuru, kas sadauza mazu zilskābes ampulu. Atstājot šo sistēmu mierā uz stundu, varētu teikt, ka kaķis joprojām ir dzīvs, ja tai laikā neviens atoms nav sadalījies. Pirmā atoma sadalīšanās to nonāvētu. Sistēmas ''psi'' funkcija izpaustos tādējādi, ka mums būtu dzīvs un miris kaķis (piedodiet par izteiksmi) sajaukts vai izšļakstīts vienādās daļās.&lt;/blockquote&gt;

== Eksperimenta interpretācijas ==
Kopš Šrēdingera laika ir ierosinātas vēl citas kvantu mehānikas interpretācijas, kas sniedz dažādas atbildes uz jautājumiem, cik ilgi tiek saglabātas superpozīcijas un vai tās sabrūk. Interesanta ir [[Hjū Everets|Hjū Evereta]] 1957. gadā formulētā [[Daudzu pasauļu interpretācija|&quot;daudzu pasauļu&quot; interpretācija]], kad pēc kastes atvēršanas rodas novērotājs, kas skatās uz kasti ar dzīvu kaķi un novērotājs, kas skatās uz kasti ar mirušu kaķi.

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* {{Žurnāla atsauce|last1=Einstein|first1=A.|last2=Podolsky|first2=B.|last3=Rosen|first3=N.|title=Can Quantum-Mechanical Description of Physical Reality Be Considered Complete?|journal=Physical Review|date=15 May 1935|volume=47|issue=10|pages=777–780|doi=10.1103/PhysRev.47.777 |url=http://journals.aps.org/pr/pdf/10.1103/PhysRev.47.777}} The EPR paper {{en ikona}}
* Phillip Yam (October 10, 2012) ''[http://www.scientificamerican.com/article/bringing-schrodingers-quantum-cat-to-life/   Bringing Schrödinger's Cat to Life]'', Scientific American.  Describes investigations of quantum &quot;cat states&quot; and wavefunction collapse by Serge Haroche and David J. Wineland for which they won the 2012 Nobel Prize in Physics {{en ikona}}
* Tony Leggett (August 2000) ''[https://www3.amherst.edu/~jrfriedman/Leggett%20Physics%20World%20article/PW%20article.pdf    New Life for Schrödinger's Cat]'', Physics World, p.&amp;nbsp;23-24.  Article on experiments with &quot;cat state&quot; superpositions in superconducting rings, in which the electrons go around the ring in two directions simultaneously. {{en ikona}}
* ''[http://www.informationphilosopher.com/solutions/experiments/schrodingerscat/ Information Philosopher on Schrödinger's cat]'' More diagrams and an information creation explanation. {{en ikona}}
* {{Tīmekļa atsauce|title=Schrödinger's Cat|url=http://www.sixtysymbols.com/videos/schrodinger.htm|work=Sixty Symbols|publisher=''Brady Haran'' for the University of Nottingham|author=Poliakoff, Martyn |year=2009}} {{en ikona}}
* [http://soundcloud.com/siftpodcast/schr-dingers-cat Schrödinger's cat in audio] produced by [http://siftpodcast.com/ Sift] {{en ikona}}


{{fizika-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Šrēdingera kaķis}}

[[Kategorija:Kvantu mehānika]]
[[Kategorija:Kaķi]]</text>
      <sha1>2kxz96omzpq0d8onx7tjtie5luunf6p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>NK Lokomotiva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366216</id>
    <revision>
      <id>4485375</id>
      <parentid>4067359</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:14:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4485375</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2128" sha1="oe35uesmm20aiar46txk5vww06beucx" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #00005A
| nos = NK Lokomotiva
| logo = NK Lokomotiva Zagreb logo.svg
| pilns = ''Nogometni klub Lokomotiva Zagreb''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Zagreba}}
| dib = 1914
| dib_mēn = 5
| dib_dat = 1
| stad = ''[[Stadion Kranjčevićeva]]''
| ietilp = 8 850
| prez = {{flaga|Horvātija}} Tins Dolički
| tren = {{flaga|Horvātija}} Gorans Tomičs
| līga = [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 5. vieta
| pattern_la1 = _white_stripes
| pattern_b1 = _bluestripes
| pattern_ra1 = _white_stripes
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF|
| pattern_la2 = _black_stripes
| pattern_b2 = _bluestripes
| pattern_ra2 = _black_stripes
| leftarm2 = 0000FF
| body2 = 000000
| rightarm2 = 0000FF
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| leftarm3 = E52B50
| body3 = E52B50
| rightarm3 = E52B50
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
'''''NK Lokomotiva''''' ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Zagreba]]s. Tas ir dibināts 1914. gadā. Pašlaik spēlē Horvātijas čempionāta augstākajā līmenī — [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmajā līgā]]. Kluba futbolisti divreiz ir izcīnījuši otro vietu Horvātijas čempionātā un divas reizes spēlējuši [[Horvātijas kauss futbolā|Horvātijas kausa]] izcīņas finālā.

== Sasniegumi ==
* '''[[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Horvātijas Pirmā līga]]'''
** Vicečempioni (2): 2012–13, 2019–20
* '''Horvātijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesk/kroacuphist.html |title=Croatia - Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 2012–13, 2019–20

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{horvātija-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}

{{DEFAULTSORT:Lokomotiva}}
[[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]]
[[Kategorija:NK Lokomotiva]]</text>
      <sha1>oe35uesmm20aiar46txk5vww06beucx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>HNK Cibalia</title>
    <ns>0</ns>
    <id>366229</id>
    <revision>
      <id>4485474</id>
      <parentid>4067348</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:47:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4485474</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1328" sha1="dxcwgevj2v1y5islmquh43aescfqh8v" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #54A3EC
| nos = HNK Cibalia
| logo = HNK Cibalia Vinkovci logo.svg
| pilns = ''Hrvatski nogometni klub Cibalia''
| iesauka = ''Nebesko plavi'' (debeszilie)
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Vinkovci}}
| dib = 1919
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = ''[[Stadion HNK Cibalia]]''
| ietilp = 10 000
| prez = {{flaga|Horvātija}} Josips Kuterovacs
| tren = {{flaga|Horvātija}} Petars Tomičs
| līga = Horvātijas 1. līga
| sez = 2025.—2026.
| poz = 1. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _thinblacksides
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = 54A3EC
| body1 = 54A3EC
| rightarm1 = 54A3EC
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = _thinwhitesides
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FF0000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| pattern_name3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''''HNK Cibalia''''' ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Vinkovci]]em. 


{{futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{īss-aizmetnis}}

[[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]]
[[Kategorija:HNK Cibalia]]</text>
      <sha1>dxcwgevj2v1y5islmquh43aescfqh8v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Jāņa Poruka vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>371464</id>
    <revision>
      <id>4485626</id>
      <parentid>4346244</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:39:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ivario</username>
        <id>51458</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <origin>4485626</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4625" sha1="cnoba1wsjnslxjx2dqsc2ko56ne39rn" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas Jāņa Poruka vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = 
| image size = 
| caption = 
| location = [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] 23, [[Rīga]] {{LAT}}
| schooltype = valsts vidusskola
| fundingtype = Rīgas pašvaldības finansējums
| type = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 2
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 09
| longs = 27
| longEW = E
| opened = 
| staff = 
| teaching_staff = 
| employees = 
| grades = 
| years = 
| students = 
| language = [[latviešu valoda|latviešu]]
| revenue = 
}}

'''Rīgas Jāņa Poruka vidusskola''' bija [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] vārdā nosaukta [[Rīga]]s vidusskola, kas atradās [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas ielā]] 23. Skola īstenoja vispārizglītojošā virziena izglītības programmu.

== Vēsture ==
[[Attēls:Rīgas Jāņa Poruka skola ar cepelīnu 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|left|250px|Pletenberga ielas elementārskolas ēka ar Čiekurkalna ūdenstorni un vācu  [[cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] (ap 1930. gadu)&lt;ref&gt;''Inga Karlštrēma.'' Rīgas pilsētas ūdenstorņu Arhitektūra 19. Un 20. gs. mijā Eiropas kontekstā // Mākslas Vēsture un Teorija&lt;/ref&gt;]]
Par skolas pirmsākumu uzskata [[Šreienbuša]]s Pletenberga ielas elementārskolu, kuras ēka celta 1911. gadā Pletenberga ielā pēc pilsētas arhitekta [[Reinholds Šmēlings|Reinholda Šmēlinga]] projekta ar četrām klasēm, zāli un diviem kabinetiem.
1924. gadā Čiekurkalnu iekļāva Rīgas teritorijā un Pletenberga ielas elementārskolu Ķīšezera ielā 19 pārdēvēja par '''Rīgas 18. pamatskolu'''.

1928. gadā notika skolas piebūves telpu atklāšana.

1936. gadā skolai piešķīra rakstnieka [[Jānis Poruks|Jāņa Poruka]] vārdu.
Pēc [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā skolas ēku izmantoja [[Vācu karaspēks (1935—1945)|vācu karaspēka]] vajadzībām, skolai piešķirot telpas Ugunsdzēsēju namā, vēlāk privātmājā [[Čiekurkalna 3. šķērslīnija|Čiekurkalna 3. šķērslīnijā]]. 1944. gadā Rīgas pilsētas 18. pamatskola atguva savas vecās telpas, 1951. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 8. vidusskolu'''.

2001. gadā skola atguva Jāņa Poruka vārdu. [[Latvijas skolu reforma]]s gaitā 2009. gadā tai pievienoja Mežaparka sākumskolu [[Lībekas iela (Rīga)|Lībekas ielā]] 27 (šobrīd – Rīgas 45. vidusskolas Mežaparka filiāle).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rjpvs.lv/vesture.htm |title=Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2018|01|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|12|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171225220050/http://www.rjpvs.lv/vesture.htm }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://r45vs.lv/toposo-pirmklasnieku-vecaku-sapulce-3/|title=Topošo pirmklasnieku vecāku sapulce|website=Rīgas 45. vidusskola|access-date=2023-04-01|language=|archive-date=2023-04-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20230401091836/http://r45vs.lv/toposo-pirmklasnieku-vecaku-sapulce-3/}}&lt;/ref&gt;

Ņemot vērā skolēnu dzīvesvietu izvietojumu un obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) indeksu Čiekurkalna un [[Sarkandaugava]]s apkaimju skolās, 2017. gadā tika ierosināts Jāņa Poruka vidusskolai (OCE indekss 49%) piesaistīt būtisku daļu no reorganizējamo [[Rīgas 45. vidusskola|45.]] (OCE indekss 42,6%) un [[Rīgas 28. vidusskola|28. vidusskolu]] vidusskolēniem, pretējā gadījumā tā jāreorganizē par sākumskolu.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/news/national/politics/riga-skolenu-pietiek-42-vidusskolu-nokomplektesanai-secina-petijuma.d?id=49378245 Rīgā skolēnu pietiek 42 vidusskolu nokomplektēšanai, secina pētījumā] [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī&lt;/ref&gt;

2021. gada 18. februārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atbalstīja Rīgas Jāņa Poruka vidusskolas pievienošanu [[Rīgas 45. vidusskola]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-slegs-un-reorganizes-vairakas-skolas.a393440/ Rīgā slēgs un reorganizēs vairākas skolas] lsm.lv 2021. gada 18. februārī&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. septembrī Rīgas Jāņa Poruka vidusskola tika pārdēvēta par [[Rīgas 45. vidusskola|Rīgas 45. vidusskolas]] Čiekurkalna filiāli.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;https://r7ps.lv/wp-content/uploads/2021/09/2021_izglitibas-procesa-organizesana_-nodrosinot-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanu.pdf&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]]
[[Kategorija:Gaujas iela (Rīga)]]</text>
      <sha1>cnoba1wsjnslxjx2dqsc2ko56ne39rn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šifrēšanas tehnika PGP</title>
    <ns>0</ns>
    <id>376668</id>
    <revision>
      <id>4485767</id>
      <parentid>4220319</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:37:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485767</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4463" sha1="aat3el7o0i6ad6gpbyw8vd2nkj9d339" xml:space="preserve">'''Šifrēšanas tehnika PGP''' ({{val-en|Pretty Good Privacy}}) ir viena no izplatītākajām [[šifrēšana]]s tehnikām, ko izmanto ziņojumu aizsardzībai [[Internets|internetā]]. Šifrēšanas tehnikas pamatā ir [[publiskā atslēgšifrēšana]].&lt;ref&gt;{{AkadTerm|term=Pretty Good Privacy|lang=EN}}&lt;/ref&gt; To izstrādāja [[Filips Zimmermans]] 1991. gadā.&lt;ref&gt;
{{Tīmekļa atsauce
|url= https://www.philzimmermann.com/EN/essays/WhyIWrotePGP.html 
|title= Why I Wrote PGP 
|last= Zimmermans |first= Filips R. 
|authorlink= Fils Zimmermans |date= 1999 
|website= Essays on PGP |publisher= Filips Zimmermans
|language=EN
}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{mašīntulkojums}}
1991. gadā Fils Cimmermans (Phil Zimmermann) izveidoja pirmo PGP šifrēšanas versiju.. Nosaukums &quot;Pretty Good Privacy&quot; tika iedvesmots no pārtikas veikala &quot;Ralph's Pretty Good Grocery&quot; nosaukuma, kas atradās radio vadītāja Garisona Keilora izdomātajā Vobegonas ezera pilsētā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Animal rights activist hit with RIPA key decrypt demand|url=https://www.theregister.com/2007/11/14/ripa_encryption_key_notice|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.theregister.com}}&lt;/ref&gt;

Drīz pēc iznākšanas PGP šifrēšana tika izmantota ārpus ASV, un 1993. gada februārī Zimmermann kļuva par oficiālu ASV valdības kriminālizmeklēšanas mērķi par &quot;munīcijas eksportu bez licences&quot;. Tajā laikā kriptosistēmas, kurās izmantoja atslēgas, kas lielākas par 40 bitiem, tika uzskatītas par munīciju saskaņā ar ASV eksporta noteikumiem; PGP nekad nav izmantojusi atslēgas, kas mazākas par 128 bitiem, tāpēc tajā laikā tā atbilda noteikumiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=What is PGP?|url=https://www.itpro.com/encryption/30380/what-is-pgp|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.itpro.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Understanding PGP Encryption|url=https://www.n-able.com/blog/pgp-encryption|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.n-able.com}}&lt;/ref&gt;

1997. gada decembrī PGP Inc. iegādājās uzņēmums Network Associates, Inc. (&quot;NAI&quot;).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Pretty Good Privacy (PGP)|url=https://www.techtarget.com/searchsecurity/definition/Pretty-Good-Privacy|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.techtarget.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=PGP creator: Net is like 'downtown Bagdad'|url=https://www.theregister.com/2006/11/21/pgp_at_15/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.theregister.com}}&lt;/ref&gt; Zimmermann un PGP komanda ir kļuvuši par NAI darbiniekiem. NAI bija pirmais uzņēmums, kas izstrādāja likumīga eksporta stratēģiju, publicējot [[Pirmkods|pirmkodu]].

Symantec Corporation 2010. gada 29. aprīlī. paziņoja, ka iegādāsies PGP&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Used by only a few nerds, Facebook kills PGP-encrypted emails|url=https://techcrunch.com/2023/12/05/used-by-only-a-few-nerds-facebook-kills-pgp-encrypted-emails/?guccounter=1|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=techcrunch.com}}&lt;/ref&gt; par 300 miljoniem ASV dolāru, lai integrētu to savā uzņēmumu drošības grupā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Important Information About PGP &amp; Encryption|url=https://www.proliberty.com/references/pgp/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.proliberty.com}}&lt;/ref&gt; Šī iegāde tika pabeigta un par to tika paziņots sabiedrībai 2010. gada 7. jūnijā. PGP Desktop 10 pirmkods ir pieejams speciālistu pārskatīšanai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Long Live E-Business Server for Enterprise-Scale Encryption|url=https://www.sdsusa.com/newsdocs/130811.sds.ebs.pdf|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.sdsusa.com}}&lt;/ref&gt;

Arī 2010. gadā Intel Corporation iegādājās McAfee. 2013. gadā McAfee E-Business Server tika nodots Software Diversified Services, kas tagad to pārdod, atbalsta un attīsta ar nosaukumu SDS E-Business Server.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=The PGP Problem|url=https://www.latacora.com/blog/2019/07/16/the-pgp-problem/|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.latacora.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Efail: Breaking S/MIME and OpenPGP Email Encryption using Exfiltration Channels|url=https://www.usenix.org/system/files/conference/usenixsecurity18/sec18-poddebniak.pdf|accessdate=2025. gada 4. februāris|website=www.usenix.org}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{IT-aizmetnis}}

[[Kategorija:Datoru drošība]]
[[Kategorija:Kriptogrāfija]]
[[Kategorija:Programmatūra]]</text>
      <sha1>aat3el7o0i6ad6gpbyw8vd2nkj9d339</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Politika/Saraksti/Premjerministri</title>
    <ns>102</ns>
    <id>385710</id>
    <revision>
      <id>4485739</id>
      <parentid>4485342</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:52:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4485739</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="79772" sha1="22uyqfox02eeb4u1s4t4exltqkwh2oz" xml:space="preserve">{{Wikidata list
|sparql=SELECT ?item ?office ?startTime ?endTime ?year WHERE {
  ?item wdt:P31 wd:Q5;
                 p:P39 ?statement.
  ?statement ps:P39 ?office;
             pq:P580 ?startTime.
  OPTIONAL {?statement ps:P39 ?office;
             pq:P582 ?endTime.}
  BIND(YEAR(?startTime) AS ?year)
  FILTER(?startTime &gt;= &quot;2015-00-00&quot;^^xsd:dateTime)
  ?office wdt:P279* wd:Q14212.
  OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?image. }
}
ORDER BY DESC(?startTime) ?item
|columns=item:QID,label:Premjerministrs,?office:Amats,?startTime:No,?endTime:Līdz
}}
{| class='wikitable sortable'
! QID
! Premjerministrs
! Amats
! No
! Līdz
|-
| [[:d:Q140249671|Q140249671]]
| ''[[:d:Q140249671|Marat Kambolov]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-06-16
| 
|-
| [[:d:Q140135259|Q140135259]]
| ''[[:d:Q140135259|Konstantin Dzhioev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-06-08
| 2026-06-18
|-
| [[:d:Q139921464|Q139921464]]
| ''[[:d:Q139921464|Ahmadou Al Aminou Lo]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2026-05-25
| 
|-
| [[:d:Q57627|Q57627]]
| [[Janezs Janša]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2026-05-22&lt;br/&gt;2020-03-13
| 2022-05-25
|-
| [[:d:Q6180897|Q6180897]]
| ''[[:d:Q6180897|Jeremiah Manele]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15&lt;br/&gt;2024-05-02
| 2026-05-15
|-
| [[:d:Q6791373|Q6791373]]
| ''[[:d:Q6791373|Matthew Wale]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2026-05-15
| 
|-
| [[:d:Q124488292|Q124488292]]
| [[Pēters Maģars]]
| ''[[:d:Q3315094|Prime Minister of Hungary]]''
| 2026-05-09
| 
|-
| [[:d:Q26257557|Q26257557]]
| [[Rumens Radevs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-05-08
| 
|-
| [[:d:Q139573306|Q139573306]]
| ''[[:d:Q139573306|Ali Falih Al-Zaidi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2026-04-27
| 
|-
| [[:d:Q69304565|Q69304565]]
| ''[[:d:Q69304565|Beinir Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2026-04-13
| 
|-
| [[:d:Q24254499|Q24254499]]
| ''[[:d:Q24254499|Lê Minh Hưng]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2026-04-07
| 
|-
| [[:d:Q110962738|Q110962738]]
| ''[[:d:Q110962738|Uchral Nyam-Osor]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2026-03-30
| 
|-
| [[:d:Q111772343|Q111772343]]
| ''[[:d:Q111772343|Balendra Shah]]''
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2026-03-27
| 
|-
| [[:d:Q138678989|Q138678989]]
| ''[[:d:Q138678989|Mamitiana Rajaonarison]]''
| [[premjerministrs]]
| 2026-03-15
| 
|-
| [[:d:Q28860866|Q28860866]]
| [[Robs Jetens|Rob Jetten]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2026-02-23
| 
|-
| [[:d:Q110313525|Q110313525]]
| ''[[:d:Q110313525|Andrey Gyurov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2026-02-19
| 2026-05-08
|-
| [[:d:Q7686199|Q7686199]]
| ''[[:d:Q7686199|Tarique Rahman]]''
| ''[[:d:Q14565638|Prime Minister of Bangladesh]]''
| 2026-02-17
| 
|-
| [[:d:Q114351301|Q114351301]]
| ''[[:d:Q114351301|Dzambolat Tadtayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2026-01-21
| 2026-06-08
|-
| [[:d:Q7460973|Q7460973]]
| ''[[:d:Q7460973|Shaea al-Zindani]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2026-01-15
| 
|-
| [[:d:Q5437258|Q5437258]]
| ''[[:d:Q5437258|Fatafehi Fakafānua, 8th Lord Fakafānua]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-12-18
| 
|-
| [[:d:Q10819807|Q10819807]]
| [[Andrejs Babišs]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2025-12-09&lt;br/&gt;2017-12-06
| http://www.wikidata.org/.well-known/genid/d9fce9a60aa634d0b150e9006f271727&lt;br/&gt;2021-12-17
|-
| [[:d:Q31752753|Q31752753]]
| ''[[:d:Q31752753|Mwigulu Nchemba]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2025-11-13
| 
|-
| [[:d:Q136489383|Q136489383]]
| ''[[:d:Q136489383|Alexandru Munteanu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2025-11-01
| 
|-
| [[:d:Q1705028|Q1705028]]
| [[Sanaje Takaiči]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2025-10-21
| 
|-
| [[:d:Q136542212|Q136542212]]
| ''[[:d:Q136542212|Herintsalama Rajaonarivelo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-20
| 
|-
| [[:d:Q136448305|Q136448305]]
| ''[[:d:Q136448305|Ruphin Zafisambo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2025-10-06
| 2025-10-20
|-
| [[:d:Q16734600|Q16734600]]
| ''[[:d:Q16734600|Laʻauli Leuatea Schmidt]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2025-09-16
| 
|-
| [[:d:Q23842116|Q23842116]]
| [[Sušila Kārki]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2025-09-12
| 2026-03-27
|-
| [[:d:Q20089181|Q20089181]]
| [[Sebastjēns Lekornī|Sébastien Lecornu]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2025-09-09
| 
|-
| [[:d:Q16139757|Q16139757]]
| ''[[:d:Q16139757|Anutin Charnvirakul]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-09-07
| 
|-
| [[:d:Q135934976|Q135934976]]
| ''[[:d:Q135934976|Savo Minić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2025-09-02
| 
|-
| [[:d:Q136026273|Q136026273]]
| ''[[:d:Q136026273|Muhammad Ahmed Miftah]]''
| [[premjerministrs]]
| 2025-08-30
| 
|-
| [[:d:Q133540883|Q133540883]]
| ''[[:d:Q133540883|Sifi Ghrieb]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2025-08-28
| 
|-
| [[:d:Q124516173|Q124516173]]
| [[Inga Ruģiniene]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-26
| 
|-
| [[:d:Q135650664|Q135650664]]
| ''[[:d:Q135650664|Nestor Ntahontuye]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2025-08-05
| 
|-
| [[:d:Q1563291|Q1563291]]
| ''[[:d:Q1563291|Rimantas Šadžius]]''
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2025-08-04
| 2025-09-25
|-
| [[:d:Q135454730|Q135454730]]
| ''[[:d:Q135454730|Justin Nsengiyumva]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2025-07-25
| 
|-
| [[:d:Q61112536|Q61112536]]
| [[Jūlija Sviridenko|Yulia Svyrydenko]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2025-07-17
| 
|-
| [[:d:Q12587400|Q12587400]]
| ''[[:d:Q12587400|Kim Min-seok]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2025-07-03
| 
|-
| [[:d:Q13018661|Q13018661]]
| ''[[:d:Q13018661|Phumtham Wechayachai]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-03&lt;br/&gt;2024-08-14
| 2025-09-07&lt;br/&gt;2024-08-16
|-
| [[:d:Q4918594|Q4918594]]
| ''[[:d:Q4918594|Suriya Jungrungreangkit]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2025-07-01
| 2025-07-03
|-
| [[:d:Q18538164|Q18538164]]
| [[Ilie Boložans]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-06-23
| 
|-
| [[:d:Q4142905|Q4142905]]
| ''[[:d:Q4142905|Gombojavyn Zandanshatar]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2025-06-13
| 2026-03-30
|-
| [[:d:Q6357939|Q6357939]]
| ''[[:d:Q6357939|Kamil Idris]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2025-05-19
| 
|-
| [[:d:Q109772130|Q109772130]]
| ''[[:d:Q109772130|Andrē Ebankss]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q1151156|Q1151156]]
| ''[[:d:Q1151156|Cătălin Predoiu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2023-06-12
| 2025-06-23&lt;br/&gt;2023-06-15
|-
| [[:d:Q566257|Q566257]]
| [[Frīdrihs Mercs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2025-05-06
| 
|-
| [[:d:Q68837007|Q68837007]]
| ''[[:d:Q68837007|Salem Saleh bin Braik]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 2026-01-15
|-
| [[:d:Q4414|Q4414]]
| [[Fors Gnasingbe]]
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2025-05-03
| 
|-
| [[:d:Q16091128|Q16091128]]
| ''[[:d:Q16091128|Lee Ju-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2025-05-02
| 
|-
| [[:d:Q57712|Q57712]]
| [[Kamla Persada-Bisensara]]
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-05-01
| 
|-
| [[:d:Q42478807|Q42478807]]
| ''[[:d:Q42478807|Džuro Macuts]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2025-04-16
| 
|-
| [[:d:Q1268462|Q1268462]]
| ''[[:d:Q1268462|Mike Eman]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q16262782|Q16262782]]
| ''[[:d:Q16262782|Jens-Frederik Nielsen]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2025-03-28
| 
|-
| [[:d:Q5360975|Q5360975]]
| ''[[:d:Q5360975|Elijah Ngurare]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2025-03-21
| 
|-
| [[:d:Q107504646|Q107504646]]
| ''[[:d:Q107504646|Stuart Young]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2025-03-17
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q192533|Q192533]]
| [[Marks Kārnijs]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2025-03-14
| 
|-
| [[:d:Q56235580|Q56235580]]
| [[Aļaksandrs Turčins]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2025-03-10
| 
|-
| [[:d:Q64576653|Q64576653]]
| [[Kristians Štokers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-03-03
| 
|-
| [[:d:Q638463|Q638463]]
| ''[[:d:Q638463|Nawaf Salam]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2025-02-08
| 
|-
| [[:d:Q336599|Q336599]]
| [[Barts de Vēvers]]
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2025-02-03
| 
|-
| [[:d:Q920403|Q920403]]
| ''[[:d:Q920403|Micheál Martin]]''
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2025-01-23&lt;br/&gt;2020-06-27
| 2022-12-17
|-
| [[:d:Q8083950|Q8083950]]
| ''[[:d:Q8083950|ʻAisake Eke]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2025-01-22
| 2025-12-18
|-
| [[:d:Q59978016|Q59978016]]
| ''[[:d:Q59978016|Rosen Zhelyazkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2025-01-16
| 2026-02-19
|-
| [[:d:Q131749390|Q131749390]]
| ''[[:d:Q131749390|Américo Ramos]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2025-01-12
| 
|-
| [[:d:Q64168538|Q64168538]]
| ''[[:d:Q64168538|Alexander Schallenberg]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2025-01-10&lt;br/&gt;2021-10-11
| 2025-03-03&lt;br/&gt;2021-12-06
|-
| [[:d:Q6761049|Q6761049]]
| ''[[:d:Q6761049|Maria Benvinda Levy]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2025-01-01
| 
|-
| [[:d:Q31178879|Q31178879]]
| ''[[:d:Q31178879|Choi Sang-mok]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2024-12-27
| 2025-03-24
|-
| [[:d:Q21179176|Q21179176]]
| ''[[:d:Q21179176|Marcel Ciolacu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2024-12-23&lt;br/&gt;2023-06-15
| 2025-05-06&lt;br/&gt;2024-12-23
|-
| [[:d:Q108856371|Q108856371]]
| [[Kristrūna Frostadotira]]
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-12-21
| 
|-
| [[:d:Q12963|Q12963]]
| [[Fransuā Bairū]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-12-13
| 2025-09-09
|-
| [[:d:Q12655545|Q12655545]]
| [[Gintauts Palucks]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2024-12-12
| 2025-08-04
|-
| [[:d:Q131377413|Q131377413]]
| ''[[:d:Q131377413|Muhammad al-Bashir]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-12-09
| 2025-03-29
|-
| [[:d:Q116056730|Q116056730]]
| ''[[:d:Q116056730|Jean Emmanuel Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2024-12-07
| 
|-
| [[:d:Q95099155|Q95099155]]
| ''[[:d:Q95099155|Siniša Milić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2024-11-29&lt;br/&gt;2016-11-16
| 2020-12-23
|-
| [[:d:Q113577661|Q113577661]]
| ''[[:d:Q113577661|Abdoulaye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2024-11-21&lt;br/&gt;2022-08-21
| 2022-12-05
|-
| [[:d:Q131140314|Q131140314]]
| ''[[:d:Q131140314|Alix Didier Fils-Aimé]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-11-11
| 
|-
| [[:d:Q1335527|Q1335527]]
| [[Sigeru Isiba|Šigeru Išiba]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2024-11-11&lt;br/&gt;2024-10-01
| 2025-10-21&lt;br/&gt;2024-11-11
|-
| [[:d:Q98298397|Q98298397]]
| ''[[:d:Q98298397|Harini Amarasuriya]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2024-09-24
| 
|-
| [[:d:Q122759674|Q122759674]]
| ''[[:d:Q122759674|Mohammad Ghazi al-Jalali]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2024-09-23
| 2024-12-08
|-
| [[:d:Q97011032|Q97011032]]
| ''[[:d:Q97011032|Jafar Hassan]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2024-09-18
| 
|-
| [[:d:Q438465|Q438465]]
| [[Mišels Barnjē]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-09-05
| 2024-12-13
|-
| [[:d:Q12278288|Q12278288]]
| ''[[:d:Q12278288|Dimitar Glavchev]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2024-08-27&lt;br/&gt;2024-04-09
| 2025-01-16&lt;br/&gt;2024-08-27
|-
| [[:d:Q129263796|Q129263796]]
| ''[[:d:Q129263796|Manuel Osa Nsue Nsua]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2024-08-17
| 
|-
| [[:d:Q13026319|Q13026319]]
| ''[[:d:Q13026319|Paetongtarn Shinawatra]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2024-08-16
| 2025-07-01
|-
| [[:d:Q128804528|Q128804528]]
| ''[[:d:Q128804528|Ahmed al-Rahawi]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-08-10
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q66793577|Q66793577]]
| ''[[:d:Q66793577|Moctar Ould Djay]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2024-08-02
| 
|-
| [[:d:Q1789192|Q1789192]]
| [[Kristens Mihals]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2024-07-22
| 
|-
| [[:d:Q3195923|Q3195923]]
| [[Khadga Prasāds Šarma Olī|Khadga Prasads Šarma Oli]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2018-02-15&lt;br/&gt;2015-10-12
| 2025-09-09&lt;br/&gt;2021-07-13&lt;br/&gt;2016-08-04
|-
| [[:d:Q6383803|Q6383803]]
| [[Kīrs Stārmers]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2024-07-05
| 
|-
| [[:d:Q22338116|Q22338116]]
| [[Diks Shofs]]
| ''[[:d:Q3058109|Prime Minister of the Netherlands]]''
| 2024-07-02
| 2026-02-23
|-
| [[:d:Q46675558|Q46675558]]
| [[Hristijans Mickoskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-06-23
| 
|-
| [[:d:Q117472023|Q117472023]]
| ''[[:d:Q117472023|Judith Suminwa]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2024-06-12
| 
|-
| [[:d:Q126086566|Q126086566]]
| ''[[:d:Q126086566|Allamaye Halina former Prime Minister of Chad]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-05-23
| 2025-01-11
|-
| [[:d:Q5116472|Q5116472]]
| ''[[:d:Q5116472|Cho Jung-tai]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2024-05-20
| 
|-
| [[:d:Q16151955|Q16151955]]
| ''[[:d:Q16151955|Ahmad Al Abdullah Al Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q6504758|Q6504758]]
| ''[[:d:Q6504758|Lawrence Wong]]''
| ''[[:d:Q866756|Prime Minister of Singapore]]''
| 2024-05-15
| 
|-
| [[:d:Q333811|Q333811]]
| ''[[:d:Q333811|John Swinney]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2024-05-08
| 
|-
| [[:d:Q124343904|Q124343904]]
| ''[[:d:Q124343904|Luc Mercelina]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2024-05-03
| 
|-
| [[:d:Q6860678|Q6860678]]
| ''[[:d:Q6860678|Milošs Vučevičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-05-02
| 2025-04-16
|-
| [[:d:Q125591036|Q125591036]]
| ''[[:d:Q125591036|Jeyhun Jalilov]]''
| ''[[:d:Q7243307|Prime Minister of the Nakhchivan Autonomous Republic]]''
| 2024-04-25
| 2025-11-12
|-
| [[:d:Q7518922|Q7518922]]
| [[Saimons Heriss]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2024-04-09
| 2025-01-23
|-
| [[:d:Q879376|Q879376]]
| ''[[:d:Q879376|Bjarni Benediktsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2017-01-11
| 2024-12-21&lt;br/&gt;2017-11-30
|-
| [[:d:Q11764394|Q11764394]]
| [[Luišs Montenegru]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2024-04-02
| 
|-
| [[:d:Q56312650|Q56312650]]
| ''[[:d:Q56312650|Ousmane Sonko]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2024-04-02
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q20423278|Q20423278]]
| ''[[:d:Q20423278|Mohammad Mustafa]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2024-03-28
| 
|-
| [[:d:Q2096387|Q2096387]]
| [[Šahbazs Šarīfs]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2024-03-03&lt;br/&gt;2022-04-11
| 2023-08-13
|-
| [[:d:Q22209348|Q22209348]]
| ''[[:d:Q22209348|Bah Oury]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2024-02-27
| 
|-
| [[:d:Q5441662|Q5441662]]
| ''[[:d:Q5441662|Ben Do]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2024-02-26
| 
|-
| [[:d:Q114735638|Q114735638]]
| ''[[:d:Q114735638|Michel Patrick Boisvert]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2024-02-25
| 2024-04-30
|-
| [[:d:Q27885302|Q27885302]]
| ''[[:d:Q27885302|Irakli Kobakhidze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2024-02-08
| 
|-
| [[:d:Q124436646|Q124436646]]
| ''[[:d:Q124436646|Olžass Bektenovs]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2024-02-06
| 
|-
| [[:d:Q57843|Q57843]]
| ''[[:d:Q57843|Ivica Dačičs]]''
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2024-02-06&lt;br/&gt;2017-05-31
| 2024-05-02&lt;br/&gt;2017-06-29
|-
| [[:d:Q16119688|Q16119688]]
| ''[[:d:Q16119688|Ahmad Awad Bin Mubarak]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2024-02-05
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q21234823|Q21234823]]
| ''[[:d:Q21234823|Emma Little-Pengelly]]''
| ''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03
| 
|-
| [[:d:Q6837191|Q6837191]]
| ''[[:d:Q6837191|Mišela O'Nīla]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q11954685|deputy First Minister]]''
| 2024-02-03&lt;br/&gt;2020-01-11
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q5860953|Q5860953]]
| [[Talats Džaferi]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2024-01-28
| 2024-06-23
|-
| [[:d:Q7849613|Q7849613]]
| ''[[:d:Q7849613|Tshering Tobgay]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2024-01-28
| 
|-
| [[:d:Q3327520|Q3327520]]
| ''[[:d:Q3327520|Mohammad Sabah Al-Salem Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2024-01-17&lt;br/&gt;2022-07-19
| 2024-05-15&lt;br/&gt;2022-07-24
|-
| [[:d:Q30339350|Q30339350]]
| [[Gabriels Atāls]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2024-01-09
| 2024-09-05
|-
| [[:d:Q106598060|Q106598060]]
| ''[[:d:Q106598060|Succès Masra]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2024-01-01
| 2024-05-22
|-
| [[:d:Q627337|Q627337]]
| ''[[:d:Q627337|Rui Duarte de Barros]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2023-12-21
| 
|-
| [[:d:Q946|Q946]]
| [[Donalds Tusks]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2023-12-13
| 
|-
| [[:d:Q74370310|Q74370310]]
| [[Kristofers Laksons]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-11-27
| 
|-
| [[:d:Q592101|Q592101]]
| ''[[:d:Q592101|Luc Frieden]]''
| ''[[:d:Q1344632|Prime Minister of Luxembourg]]''
| 2023-11-17
| 
|-
| [[:d:Q6070218|Q6070218]]
| [[Pedro Sančess]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2023-11-17&lt;br/&gt;2020-01-08&lt;br/&gt;2018-06-02
| 2023-07-25&lt;br/&gt;2019-04-30
|-
| [[:d:Q6307840|Q6307840]]
| ''[[:d:Q6307840|Julianna O'Connor-Connolly]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2023-11-15
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q109784588|Q109784588]]
| ''[[:d:Q109784588|Nadir al-Arbawi]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2023-11-11
| 2025-08-28
|-
| [[:d:Q123342092|Q123342092]]
| ''[[:d:Q123342092|Edeupa Yerimin]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2023-11-04
| 
|-
| [[:d:Q101225458|Q101225458]]
| [[Milojko Spajičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2023-10-31
| 
|-
| [[:d:Q57606|Q57606]]
| [[Roberts Fico]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-10-25
| 
|-
| [[:d:Q3434569|Q3434569]]
| ''[[:d:Q3434569|Robert Beugré Mambé]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2023-10-16
| 
|-
| [[:d:Q108461966|Q108461966]]
| ''[[:d:Q108461966|Mgwagwa Gamedze]]''
| [[premjerministrs]]
| 2023-09-28
| 2023-11-04
|-
| [[:d:Q61121565|Q61121565]]
| [[Evika Siliņa]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2023-09-15
| 2026-05-14
|-
| [[:d:Q359480|Q359480]]
| [[Fumio Kisida]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10&lt;br/&gt;2021-10-04
| 2024-10-01&lt;br/&gt;2023-09-13&lt;br/&gt;2022-08-10&lt;br/&gt;2021-11-10
|-
| [[:d:Q57856|Q57856]]
| ''[[:d:Q57856|Raymond Ndong Sima]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-09-08
| 
|-
| [[:d:Q118213697|Q118213697]]
| ''[[:d:Q118213697|Srettha Thavisin]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2023-08-22
| 2024-08-16
|-
| [[:d:Q13024351|Q13024351]]
| ''[[:d:Q13024351|Hun Manet]]''
| ''[[:d:Q1999325|Prime Minister of Cambodia]]''
| 2023-08-22
| 
|-
| [[:d:Q50345548|Q50345548]]
| ''[[:d:Q50345548|Anwar ul Haq Kakar]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2023-08-13
| 2024-03-03
|-
| [[:d:Q2646711|Q2646711]]
| ''[[:d:Q2646711|Ali Lamine Zeine]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2023-08-08
| 
|-
| [[:d:Q108444479|Q108444479]]
| [[Hasans Ahunds]]
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-07-17&lt;br/&gt;2021-09-07
| 2023-05-17
|-
| [[:d:Q11509|Q11509]]
| ''[[:d:Q11509|Xanana Gusmão]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2023-07-01
| 
|-
| [[:d:Q552751|Q552751]]
| [[Kirjaks Micotakis]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-06-26&lt;br/&gt;2019-07-08
| 2023-05-25
|-
| [[:d:Q29892910|Q29892910]]
| ''[[:d:Q29892910|Riikka Purra]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20
| 
|-
| [[:d:Q6029546|Q6029546]]
| [[Peteri Orpo]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''&lt;br/&gt;''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2023-06-20&lt;br/&gt;2017-06-28
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q28536878|Q28536878]]
| ''[[:d:Q28536878|Nikolai Denkov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-06-06
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q118402778|Q118402778]]
| ''[[:d:Q118402778|Ioannis Sarmas]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2023-05-25
| 2023-06-26
|-
| [[:d:Q4665452|Q4665452]]
| ''[[:d:Q4665452|Abdul Kabir]]''
| [[Afganistānas premjerministrs]]
| 2023-05-17
| 2023-07-17
|-
| [[:d:Q96747230|Q96747230]]
| ''[[:d:Q96747230|Ľudovít Ódor]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2023-05-15
| 2023-10-25
|-
| [[:d:Q6996487|Q6996487]]
| ''[[:d:Q6996487|Nermin Nikšić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2023-04-28
| 
|-
| [[:d:Q117348329|Q117348329]]
| ''[[:d:Q117348329|Yevgeny Solntsev]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2023-03-30
| 2025-03-26
|-
| [[:d:Q174924|Q174924]]
| ''[[:d:Q174924|Humza Yousaf]]''
| ''[[:d:Q1362216|First Minister of Scotland]]''
| 2023-03-29
| 2024-05-07
|-
| [[:d:Q127271608|Q127271608]]
| ''[[:d:Q127271608|Zijad Nišić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2023-03-15
| 2024-11-29
|-
| [[:d:Q23020336|Q23020336]]
| ''[[:d:Q23020336|Mohammed bin Abdulrahman Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2023-03-07
| 
|-
| [[:d:Q13407948|Q13407948]]
| [[Dorins Rečans]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2023-02-16
| 2025-11-01
|-
| [[:d:Q31192182|Q31192182]]
| ''[[:d:Q31192182|Galabs Doņevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2023-02-03&lt;br/&gt;2022-08-02
| 2023-06-06&lt;br/&gt;2023-02-03
|-
| [[:d:Q112175210|Q112175210]]
| ''[[:d:Q112175210|Manuela Roka]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2023-02-01
| 
|-
| [[:d:Q9182314|Q9182314]]
| ''[[:d:Q9182314|Chen Chien-jen]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2023-01-31
| 
|-
| [[:d:Q387491|Q387491]]
| ''[[:d:Q387491|Borjana Krišto]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2023-01-25
| 
|-
| [[:d:Q5106890|Q5106890]]
| [[Kriss Hipkinss]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2023-01-25
| 2023-11-27
|-
| [[:d:Q98841301|Q98841301]]
| ''[[:d:Q98841301|Alain Claude Bilie-By-Nze]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2023-01-09
| 2023-08-30
|-
| [[:d:Q104914585|Q104914585]]
| ''[[:d:Q104914585|Sonexay Siphandone]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2022-12-30
| 
|-
| [[:d:Q43723|Q43723]]
| [[Benjamins Netanjahu]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-12-29
| 
|-
| [[:d:Q315500|Q315500]]
| [[Puspa Kamals Dāhāls]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2016-08-04
| 2024-07-15&lt;br/&gt;2017-06-07
|-
| [[:d:Q981549|Q981549]]
| ''[[:d:Q981549|Sitiveni Rabuka]]''
| ''[[:d:Q1469153|Prime Minister of Fiji]]''
| 2022-12-24
| 
|-
| [[:d:Q556712|Q556712]]
| ''[[:d:Q556712|Aksel V. Johannesen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2022-12-22&lt;br/&gt;2015-09-15
| 2019-09-16
|-
| [[:d:Q1728820|Q1728820]]
| [[Leo Varadkars]]
| ''[[:d:Q191827|Īrijas premjerministrs]]''
| 2022-12-17&lt;br/&gt;2017-06-14
| 2024-04-09&lt;br/&gt;2020-06-27
|-
| [[:d:Q299574|Q299574]]
| [[Anvars Ibrahims]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2022-11-24
| 
|-
| [[:d:Q459822|Q459822]]
| ''[[:d:Q459822|Patrice Trovoada]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2022-11-10
| 
|-
| [[:d:Q24950945|Q24950945]]
| ''[[:d:Q24950945|Ishmael Kalsakau]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2022-11-04
| 2023-09-04
|-
| [[:d:Q114588964|Q114588964]]
| ''[[:d:Q114588964|Sam Matekane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2022-10-28
| 
|-
| [[:d:Q20055561|Q20055561]]
| [[Rišī Sūneks]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-10-25
| 2024-07-05
|-
| [[:d:Q451791|Q451791]]
| [[Džordža Meloni|Džordžija Meloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2022-10-22
| 
|-
| [[:d:Q114835874|Q114835874]]
| ''[[:d:Q114835874|Apollinaire Joachim Kyélem de Tambèla]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-10-21
| 2024-12-06
|-
| [[:d:Q1780398|Q1780398]]
| [[Ulfs Kristersons]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2022-10-18
| 
|-
| [[:d:Q3700793|Q3700793]]
| ''[[:d:Q3700793|Muhammad Shia' al-Sudani]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2022-10-14
| 
|-
| [[:d:Q7403916|Q7403916]]
| ''[[:d:Q7403916|Saleh Kebzabo]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2022-10-13
| 2024-01-01
|-
| [[:d:Q6892571|Q6892571]]
| [[Muhammeds bin Selmāns]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2022-09-27
| 
|-
| [[:d:Q16269678|Q16269678]]
| ''[[:d:Q16269678|Amadou Ba]]''
| ''[[:d:Q530785|Prime Minister of Senegal]]''
| 2022-09-17
| 
|-
| [[:d:Q107136851|Q107136851]]
| ''[[:d:Q107136851|Gervais Ndirakobuca]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2022-09-07
| 
|-
| [[:d:Q272201|Q272201]]
| [[Liza Trasa]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2022-09-06
| 2022-10-25
|-
| [[:d:Q15724737|Q15724737]]
| ''[[:d:Q15724737|Prawit Wongsuwon]]''
| ''[[:d:Q12376089|Taizemes premjerministrs]]''
| 2022-08-24
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q109296984|Q109296984]]
| ''[[:d:Q109296984|Bernard Goumou]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2022-08-20
| 2024-02-19
|-
| [[:d:Q113443525|Q113443525]]
| ''[[:d:Q113443525|Terenss Drū]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2022-08-06
| 
|-
| [[:d:Q109259869|Q109259869]]
| ''[[:d:Q109259869|Ahmed Nawaf Al-Ahmad Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2022-07-24
| 2023-12-20
|-
| [[:d:Q1396120|Q1396120]]
| ''[[:d:Q1396120|Jairs Lapids]]''
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2022-07-01
| 2022-12-29
|-
| [[:d:Q112598575|Q112598575]]
| ''[[:d:Q112598575|Hamza Abdi Barre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2022-06-26
| 
|-
| [[:d:Q112679881|Q112679881]]
| ''[[:d:Q112679881|Dickon Mitchell]]''
| ''[[:d:Q30100613|Prime Minister of Grenada]]''
| 2022-06-24
| 
|-
| [[:d:Q112691270|Q112691270]]
| ''[[:d:Q112691270|Constantine Dzhussoev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2022-06-20
| 
|-
| [[:d:Q112286420|Q112286420]]
| ''[[:d:Q112286420|Vitaliy Khotsenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2022-06-08
| 2023-03-29
|-
| [[:d:Q110644463|Q110644463]]
| ''[[:d:Q110644463|Alexander Rosenberg]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2022-05-30
| 
|-
| [[:d:Q18645045|Q18645045]]
| [[Roberts Golobs]]
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2022-05-25
| 2026-05-22
|-
| [[:d:Q335697|Q335697]]
| [[Entonijs Albanīzs]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2022-05-23
| 
|-
| [[:d:Q356666|Q356666]]
| ''[[:d:Q356666|Han Duck-soo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-21
| 2025-05-01
|-
| [[:d:Q20020731|Q20020731]]
| [[Elizabete Borna]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2022-05-16
| 2024-01-09
|-
| [[:d:Q12619978|Q12619978]]
| ''[[:d:Q12619978|Choo Kyung-ho]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 2022-05-20
|-
| [[:d:Q12812869|Q12812869]]
| ''[[:d:Q12812869|Ünal Üstel]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2022-05-12
| 
|-
| [[:d:Q16353146|Q16353146]]
| ''[[:d:Q16353146|Dritans Abazovičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2022-04-28
| 2023-10-31
|-
| [[:d:Q111131079|Q111131079]]
| ''[[:d:Q111131079|Albert Ouédraogo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2022-09-30
|-
| [[:d:Q44275924|Q44275924]]
| ''[[:d:Q44275924|Adriano Maleiane]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 2025-01-15
|-
| [[:d:Q63285566|Q63285566]]
| ''[[:d:Q63285566|Fathi Bashagha]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2022-03-03
| 
|-
| [[:d:Q88310768|Q88310768]]
| ''[[:d:Q88310768|Félix Moloua]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2022-02-07
| 2026-05-12
|-
| [[:d:Q55639564|Q55639564]]
| ''[[:d:Q55639564|Dee-Ann Kentish-Rogers]]''
| ''[[:d:Q4676862|acting prime minister]]''
| 2022-02-01
| 2022-02-01
|-
| [[:d:Q110629734|Q110629734]]
| ''[[:d:Q110629734|Osman Hussein]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2022-01-19
| 
|-
| [[:d:Q110288715|Q110288715]]
| [[Dimitars Kovačevskis]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2022-01-17
| 2024-01-28
|-
| [[:d:Q56825894|Q56825894]]
| [[Elihans Smaiilovs]]
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2022-01-05
| 2024-02-05
|-
| [[:d:Q19631293|Q19631293]]
| ''[[:d:Q19631293|Hu'akavameiliku]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2021-12-27
| 2024-12-09
|-
| [[:d:Q3377548|Q3377548]]
| [[Petrs Fiala]]
| ''[[:d:Q3409229|Čehijas premjerministrs]]''
| 2021-12-17
| 2025-12-09
|-
| [[:d:Q106928258|Q106928258]]
| ''[[:d:Q106928258|Kirils Petkovs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-12-13
| 2022-08-01
|-
| [[:d:Q21062160|Q21062160]]
| ''[[:d:Q21062160|Lassina Zerbo]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2021-12-11
| 2022-01-24
|-
| [[:d:Q61053|Q61053]]
| [[Olafs Šolcs]]
| ''[[:d:Q4970706|Federal Chancellor of Germany]]''
| 2021-12-08
| 2025-05-06
|-
| [[:d:Q42860944|Q42860944]]
| [[Karls Nēhammers]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2021-12-06
| 2025-01-10
|-
| [[:d:Q4935873|Q4935873]]
| [[Magdalēna Andešone]]
| ''[[:d:Q687075|Zviedrijas premjerministrs]]''
| 2021-11-30
| 2022-10-18
|-
| [[:d:Q28950289|Q28950289]]
| ''[[:d:Q28950289|Nikolae Čuke]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2021-11-25&lt;br/&gt;2020-12-07
| 2023-06-12&lt;br/&gt;2020-12-23
|-
| [[:d:Q27654948|Q27654948]]
| ''[[:d:Q27654948|Abdalla Hamdok]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2021-11-21&lt;br/&gt;2019-08-21
| 2022-01-02&lt;br/&gt;2021-10-25
|-
| [[:d:Q47189019|Q47189019]]
| ''[[:d:Q47189019|Faiz Sucuoğlu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2021-11-05
| 2022-05-12
|-
| [[:d:Q467948|Q467948]]
| [[Jūnass Gārs Stēre]]
| ''[[:d:Q2334076|Prime Minister of Norway]]''
| 2021-10-14
| 
|-
| [[:d:Q25752002|Q25752002]]
| ''[[:d:Q25752002|Alfred Cannan]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q4060344|Q4060344]]
| ''[[:d:Q4060344|Akylbek Japarov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-10-12
| 
|-
| [[:d:Q1638114|Q1638114]]
| ''[[:d:Q1638114|Aziz Akhannouch]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2021-10-07
| 
|-
| [[:d:Q7183082|Q7183082]]
| ''[[:d:Q7183082|Philip &quot;Brave&quot; Davis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2021-09-17
| 
|-
| [[:d:Q28055319|Q28055319]]
| ''[[:d:Q28055319|Stefans Janevs]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2021-09-16&lt;br/&gt;2021-05-12
| 2021-12-13&lt;br/&gt;2021-09-16
|-
| [[:d:Q318493|Q318493]]
| ''[[:d:Q318493|Mohamed Agha]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2021-09-10
| 2025-02-08
|-
| [[:d:Q66708545|Q66708545]]
| ''[[:d:Q66708545|Mohamed Béavogui]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2021-09-06
| 2022-08-20
|-
| [[:d:Q6084858|Q6084858]]
| ''[[:d:Q6084858|Ismail Sabri Yaakob]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2021-08-21
| 2022-11-24
|-
| [[:d:Q105193792|Q105193792]]
| ''[[:d:Q105193792|Natalia Gavrilița]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2021-08-06
| 2023-02-16
|-
| [[:d:Q3462649|Q3462649]]
| [[Mins Auns Hlains]]
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-08-01
| 
|-
| [[:d:Q7184214|Q7184214]]
| ''[[:d:Q7184214|Filips Pjērs]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2021-07-28
| 
|-
| [[:d:Q107451258|Q107451258]]
| ''[[:d:Q107451258|Ariel Henry]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-07-20
| 2024-04-25
|-
| [[:d:Q107600891|Q107600891]]
| ''[[:d:Q107600891|Cleopas Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2021-07-16
| 2023-09-28
|-
| [[:d:Q470903|Q470903]]
| [[Sers Bahādurs Deuba|Šers Bahadurs Deuba]]
| ''[[:d:Q30100626|Nepālas premjerministrs]]''
| 2021-07-13&lt;br/&gt;2017-06-07
| 2022-12-26&lt;br/&gt;2018-02-15
|-
| [[:d:Q96612848|Q96612848]]
| ''[[:d:Q96612848|Ayman ibn Abd ar-Rahman]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2021-06-30
| 2023-11-11
|-
| [[:d:Q62481397|Q62481397]]
| ''[[:d:Q62481397|Robinah Nabbanja]]''
| ''[[:d:Q2462330|Prime Minister of Uganda]]''
| 2021-06-21
| 
|-
| [[:d:Q7035479|Q7035479]]
| [[Nikols Pašinjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25&lt;br/&gt;2018-05-08
| 2021-06-20&lt;br/&gt;2021-04-25
|-
| [[:d:Q7150914|Q7150914]]
| ''[[:d:Q7150914|Paul Givan]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2021-06-17
| 2022-02-04
|-
| [[:d:Q107273326|Q107273326]]
| ''[[:d:Q107273326|Henri-Marie Dondra]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2021-06-15
| 2022-02-07
|-
| [[:d:Q29030093|Q29030093]]
| ''[[:d:Q29030093|Gilmar Pisas]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2021-06-14
| 
|-
| [[:d:Q39318|Q39318]]
| [[Naftali Benets]]
| ''[[:d:Q208487|Izraēlas premjerministrs]]''
| 2021-06-13
| 2022-07-01
|-
| [[:d:Q2964323|Q2964323]]
| ''[[:d:Q2964323|Choguel Kokalla Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2021-06-07
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q3374810|Q3374810]]
| ''[[:d:Q3374810|Penpa Tsering]]''
| ''[[:d:Q116357|Sikyong]]''
| 2021-05-27
| 
|-
| [[:d:Q5446290|Q5446290]]
| ''[[:d:Q5446290|Fiamē Naomi Mataʻafa]]''
| ''[[:d:Q1277355|Prime Minister of Samoa]]''
| 2021-05-24
| 2025-09-16
|-
| [[:d:Q12587534|Q12587534]]
| ''[[:d:Q12587534|Kim Boo-kyum]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-05-14
| 2022-05-11
|-
| [[:d:Q4752077|Q4752077]]
| ''[[:d:Q4752077|Anatole Collinet Makosso]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2021-05-12
| 2026-05-01
|-
| [[:d:Q101751482|Q101751482]]
| ''[[:d:Q101751482|Artyom Novikov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05
| 2021-05-20
|-
| [[:d:Q105277058|Q105277058]]
| ''[[:d:Q105277058|Ulukbek Maripov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2021-05-05&lt;br/&gt;2021-02-03
| 2021-10-12&lt;br/&gt;2021-05-05
|-
| [[:d:Q107067181|Q107067181]]
| ''[[:d:Q107067181|Jacob Jusu Saffa]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2021-04-30
| 2023-07-10
|-
| [[:d:Q105523479|Q105523479]]
| ''[[:d:Q105523479|Jean-Michel Sama Lukonde Kyenge]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2021-04-26
| 2024-06-12
|-
| [[:d:Q4710950|Q4710950]]
| ''[[:d:Q4710950|Albert Pahimi Padacké]]''
| ''[[:d:Q20849513|Čadas premjerministrs]]''
| 2021-04-26&lt;br/&gt;2016-02-13
| 2022-10-13&lt;br/&gt;2018-05-04
|-
| [[:d:Q51846080|Q51846080]]
| ''[[:d:Q51846080|Múte Bourup Egede]]''
| ''[[:d:Q679997|Prime Minister of Greenland]]''
| 2021-04-23
| 2025-04-07
|-
| [[:d:Q106622643|Q106622643]]
| ''[[:d:Q106622643|Wayne Panton]]''
| ''[[:d:Q3247884|Kaimanu Salu premjerministrs]]''
| 2021-04-21
| 2023-11-15
|-
| [[:d:Q31180640|Q31180640]]
| ''[[:d:Q31180640|Hong Nam-ki]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2021-04-17
| 2021-05-14
|-
| [[:d:Q22343041|Q22343041]]
| ''[[:d:Q22343041|Mahn Win Khaing Than]]''
| ''[[:d:Q852152|Prime Minister of Myanmar]]''
| 2021-04-16
| 
|-
| [[:d:Q106496152|Q106496152]]
| ''[[:d:Q106496152|Claude Joseph]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2021-04-14
| 2021-07-20
|-
| [[:d:Q10806940|Q10806940]]
| ''[[:d:Q10806940|Phạm Minh Chính]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2021-04-05
| 
|-
| [[:d:Q7110324|Q7110324]]
| ''[[:d:Q7110324|Ouhoumoudou Mahamadou]]''
| ''[[:d:Q30100634|Nigēras premjerministrs]]''
| 2021-04-03
| 2023-07-26
|-
| [[:d:Q46227987|Q46227987]]
| ''[[:d:Q46227987|Eduards Hegers]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2021-04-01
| 2023-05-15
|-
| [[:d:Q441633|Q441633]]
| [[Albins Kurti]]
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2021-03-22&lt;br/&gt;2020-02-03
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q7180477|Q7180477]]
| ''[[:d:Q7180477|Phankham Viphavan]]''
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2021-03-22
| 2022-12-30
|-
| [[:d:Q105319569|Q105319569]]
| ''[[:d:Q105319569|Abd al-Hamid Dbeibeh]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2021-03-15
| 
|-
| [[:d:Q3369176|Q3369176]]
| ''[[:d:Q3369176|Patrick Achi]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2021-03-08
| 2023-10-06
|-
| [[:d:Q6066533|Q6066533]]
| [[Irakli Garibašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-22
| 2024-01-29
|-
| [[:d:Q60361123|Q60361123]]
| ''[[:d:Q60361123|Maya Tskitishvili]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2021-02-18
| 2021-02-22
|-
| [[:d:Q294460|Q294460]]
| [[Mario Dragi]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2021-02-13
| 2022-10-22
|-
| [[:d:Q24248226|Q24248226]]
| ''[[:d:Q24248226|Luvsannamsrain Oyun-Erdene]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2021-01-27
| 2025-06-13
|-
| [[:d:Q11869065|Q11869065]]
| [[Kaja Kallasa]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2021-01-26
| 2024-07-22
|-
| [[:d:Q43549347|Q43549347]]
| ''[[:d:Q43549347|Jane Poole-Wilson]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2021-01-01
| 
|-
| [[:d:Q4822275|Q4822275]]
| ''[[:d:Q4822275|Aureliu Ciocoi]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2020-12-31
| 2021-08-05
|-
| [[:d:Q105588566|Q105588566]]
| ''[[:d:Q105588566|Esed Kadrić]]''
| ''[[:d:Q17003837|list of mayors of Brčko]]''
| 2020-12-23
| 2023-03-15
|-
| [[:d:Q28035183|Q28035183]]
| [[Florins Kicu]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2020-12-23
| 2021-11-25
|-
| [[:d:Q16973942|Q16973942]]
| ''[[:d:Q16973942|Themba Nhlanganiso Masuku]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2020-12-13
| 2021-07-19
|-
| [[:d:Q11140027|Q11140027]]
| ''[[:d:Q11140027|Saarani Mohamad]]''
| ''[[:d:Q6589946|Menteri Besar of Perak]]''
| 2020-12-10
| 
|-
| [[:d:Q28600107|Q28600107]]
| ''[[:d:Q28600107|Ersan Saner]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2020-12-09
| 2021-11-05
|-
| [[:d:Q97999161|Q97999161]]
| ''[[:d:Q97999161|Zdravko Krivokapičs]]''
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2020-12-04
| 2022-04-28
|-
| [[:d:Q437096|Q437096]]
| [[Ingrīda Šimonīte]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2020-11-25
| 2024-12-12
|-
| [[:d:Q6266369|Q6266369]]
| ''[[:d:Q6266369|Johnny Briceño]]''
| ''[[:d:Q862638|Prime Minister of Belize]]''
| 2020-11-12
| 
|-
| [[:d:Q58140|Q58140]]
| ''[[:d:Q58140|Salman bin Hamad, Crown Prince of Bahrain]]''
| ''[[:d:Q58150|Bahreinas premjerministrs]]''
| 2020-11-11
| 
|-
| [[:d:Q25597826|Q25597826]]
| [[Sadirs Džaparovs]]
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-10-10&lt;br/&gt;2020-10-06
| 2020-11-14&lt;br/&gt;2020-10-10
|-
| [[:d:Q63441935|Q63441935]]
| ''[[:d:Q63441935|Bisher Al-Khasawneh]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2020-10-07
| 2024-09-15
|-
| [[:d:Q476596|Q476596]]
| ''[[:d:Q476596|Alexander De Croo]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2020-10-01
| 2025-02-03
|-
| [[:d:Q6766871|Q6766871]]
| ''[[:d:Q6766871|Mark Brown]]''
| ''[[:d:Q39593532|Prime Minister of the Cook Islands]]''
| 2020-10-01
| 
|-
| [[:d:Q16682496|Q16682496]]
| ''[[:d:Q16682496|Victoire Dogbé Tomegah]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2020-09-28
| 2025-05-03
|-
| [[:d:Q3317754|Q3317754]]
| ''[[:d:Q3317754|Moctar Ouane]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2020-09-27
| 2021-05-24
|-
| [[:d:Q99605101|Q99605101]]
| ''[[:d:Q99605101|Mohamed Hussein Roble]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-09-23
| 2022-06-26
|-
| [[:d:Q122465|Q122465]]
| [[Josihide Suga]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2020-09-16
| 2021-10-04
|-
| [[:d:Q7045446|Q7045446]]
| ''[[:d:Q7045446|Annika Saarikko]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-09-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q220579|Q220579]]
| [[Zorans Zaevs]]
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-08-30&lt;br/&gt;2017-06-01
| 2022-01-16&lt;br/&gt;2020-01-03
|-
| [[:d:Q105674235|Q105674235]]
| ''[[:d:Q105674235|Gennady Bekoyev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2020-08-29
| 2022-06-20
|-
| [[:d:Q25035961|Q25035961]]
| ''[[:d:Q25035961|Kim Tok-hun]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2020-08-13
| 
|-
| [[:d:Q5679624|Q5679624]]
| ''[[:d:Q5679624|Hassan Diab]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2020-08-10&lt;br/&gt;2019-12-19
| 2021-09-10&lt;br/&gt;2020-08-10
|-
| [[:d:Q98137599|Q98137599]]
| ''[[:d:Q98137599|Mohamed Ould Bilal]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2020-08-06
| 2024-08-02
|-
| [[:d:Q98053664|Q98053664]]
| ''[[:d:Q98053664|Marks Filipss]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2020-08-03
| 
|-
| [[:d:Q3126401|Q3126401]]
| ''[[:d:Q3126401|Hamed Bakayoko]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2020-07-30
| 2021-03-10
|-
| [[:d:Q97703983|Q97703983]]
| ''[[:d:Q97703983|Mahdi Mohammed Gulaid]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2020-07-25
| 2020-09-01
|-
| [[:d:Q65556229|Q65556229]]
| ''[[:d:Q65556229|Rose Christiane Raponda]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2020-07-16
| 2023-01-09
|-
| [[:d:Q3171170|Q3171170]]
| [[Žans Kastekss]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2020-07-03
| 2022-05-16
|-
| [[:d:Q27231038|Q27231038]]
| ''[[:d:Q27231038|Alain-Guillaume Bunyoni]]''
| ''[[:d:Q52728003|Burundi premjerministrs]]''
| 2020-06-23
| 2022-09-07
|-
| [[:d:Q96338578|Q96338578]]
| ''[[:d:Q96338578|Kubatbek Boronov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2020-06-17
| 2020-10-06
|-
| [[:d:Q60455401|Q60455401]]
| ''[[:d:Q60455401|Hussein Arnous]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2020-06-11
| 2024-09-14
|-
| [[:d:Q182043|Q182043]]
| [[Mati Vanhanens]]
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2020-06-09
| 2020-09-10
|-
| [[:d:Q27043179|Q27043179]]
| [[Ramans Halovčenka|Romans Golovčenko]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2020-06-04
| 2025-03-10
|-
| [[:d:Q30323682|Q30323682]]
| ''[[:d:Q30323682|Avdullah Hoti]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2020-06-03
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q91621859|Q91621859]]
| ''[[:d:Q91621859|Moeketsi Majoro]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2020-05-20
| 2022-10-28
|-
| [[:d:Q85317569|Q85317569]]
| ''[[:d:Q85317569|Mustafa Al-Kadhimi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2020-05-06
| 2022-10-14
|-
| [[:d:Q313355|Q313355]]
| ''[[:d:Q313355|Alexander Ankvab]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2020-04-23
| 2024-11-20
|-
| [[:d:Q16190741|Q16190741]]
| ''[[:d:Q16190741|Bob Loughman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2020-04-20
| 2022-11-04
|-
| [[:d:Q552706|Q552706]]
| ''[[:d:Q552706|Igors Matovičs]]''
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2020-03-21
| 2021-04-01
|-
| [[:d:Q66094865|Q66094865]]
| [[Deniss Šmihaļs]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2020-03-04
| 2025-07-17
|-
| [[:d:Q87188650|Q87188650]]
| ''[[:d:Q87188650|Joseph Jouthe]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2020-03-04
| 2021-04-14
|-
| [[:d:Q1060949|Q1060949]]
| ''[[:d:Q1060949|Muhyiddin Yassin]]''
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2020-03-01
| 2021-08-16
|-
| [[:d:Q86715481|Q86715481]]
| ''[[:d:Q86715481|Nuno Nabiam]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2020-02-28
| 2023-08-07
|-
| [[:d:Q83849153|Q83849153]]
| ''[[:d:Q83849153|Khalid bin Khalifa bin Abdul Aziz Al Thani]]''
| ''[[:d:Q30100647|Kataras premjerministrs]]''
| 2020-01-28
| 2023-03-07
|-
| [[:d:Q4298520|Q4298520]]
| [[Mihails Mišustins]]
| [[Krievijas premjerministrs]]
| 2020-01-16
| 
|-
| [[:d:Q11270093|Q11270093]]
| ''[[:d:Q11270093|Chung Sye-kyun]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2020-01-14
| 2021-04-17
|-
| [[:d:Q37860840|Q37860840]]
| [[Roberts Abela]]
| ''[[:d:Q152814|Maltas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4949324|Q4949324]]
| ''[[:d:Q4949324|Bouchraya Hammoudi Bayoun]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2020-01-13
| 
|-
| [[:d:Q4792148|Q4792148]]
| ''[[:d:Q4792148|Arlene Foster]]''
| ''[[:d:Q22979263|First Minister of Northern Ireland]]''
| 2020-01-11&lt;br/&gt;2016-01-11
| 2021-06-14&lt;br/&gt;2017-01-09
|-
| [[:d:Q2262885|Q2262885]]
| [[Sebastiāns Kurcs]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2020-01-07&lt;br/&gt;2017-12-18
| 2021-10-11&lt;br/&gt;2019-05-28
|-
| [[:d:Q21467814|Q21467814]]
| ''[[:d:Q21467814|Olivers Spasovskis]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2020-01-03
| 2020-08-30
|-
| [[:d:Q80100650|Q80100650]]
| ''[[:d:Q80100650|Abd al-Aziz Jarad]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-28
| 2021-06-30
|-
| [[:d:Q12752078|Q12752078]]
| ''[[:d:Q12752078|Zoran Tegeltija]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2019-12-23
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q79358625|Q79358625]]
| ''[[:d:Q79358625|Manuel Marrero Cruz]]''
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2019-12-21
| 
|-
| [[:d:Q62635974|Q62635974]]
| ''[[:d:Q62635974|Sabri Boukadoum]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-12-19
| 2019-12-28
|-
| [[:d:Q16986436|Q16986436]]
| [[Sanna Marina]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-12-10
| 2023-06-20
|-
| [[:d:Q57338|Q57338]]
| ''[[:d:Q57338|Mahinda Rajapaksa]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
| 2022-05-09&lt;br/&gt;2018-11-14
|-
| [[:d:Q12219691|Q12219691]]
| ''[[:d:Q12219691|Sabah Al-Khalid Al-Sabah]]''
| ''[[:d:Q30100649|Kuveitas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 2022-07-19
|-
| [[:d:Q69624560|Q69624560]]
| ''[[:d:Q69624560|Silveria Jacobs]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-11-19
| 
|-
| [[:d:Q75020865|Q75020865]]
| ''[[:d:Q75020865|Ion Chicu]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-11-14
| 2020-12-31
|-
| [[:d:Q551585|Q551585]]
| ''[[:d:Q551585|Aristides Gomes]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-11-08&lt;br/&gt;2018-04-16
| 2020-02-28&lt;br/&gt;2019-10-29
|-
| [[:d:Q671955|Q671955]]
| ''[[:d:Q671955|Ludoviks Orbans]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2019-11-04
| 2020-12-07
|-
| [[:d:Q142540|Q142540]]
| ''[[:d:Q142540|Faustino Imbali]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2019-10-31
| 2019-11-08
|-
| [[:d:Q18434995|Q18434995]]
| ''[[:d:Q18434995|Sophie Wilmès]]''
| ''[[:d:Q213107|Beļģijas premjerministrs]]''
| 2019-10-27
| 2020-10-01
|-
| [[:d:Q58303425|Q58303425]]
| ''[[:d:Q58303425|Wycliffe Smith]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2019-10-10
| 2019-11-19
|-
| [[:d:Q12850075|Q12850075]]
| ''[[:d:Q12850075|Ali Asadovs]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 
|-
| [[:d:Q48778102|Q48778102]]
| ''[[:d:Q48778102|Pōhiva Tuʻiʻonetoa]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-10-08
| 2021-12-27
|-
| [[:d:Q6378927|Q6378927]]
| ''[[:d:Q6378927|Kausea Natano]]''
| ''[[:d:Q592866|Tuvalu premjerministrs]]''
| 2019-09-19
| 
|-
| [[:d:Q853551|Q853551]]
| ''[[:d:Q853551|Bárður á Steig Nielsen]]''
| ''[[:d:Q1000921|Fēru Salu premjerministrs]]''
| 2019-09-16
| 2022-12-22
|-
| [[:d:Q20253947|Q20253947]]
| ''[[:d:Q20253947|Katri Kulmuni]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-09-12
| 2020-06-05
|-
| [[:d:Q7449656|Q7449656]]
| ''[[:d:Q7449656|Sēmisi Sika]]''
| ''[[:d:Q915636|Tongas premjerministrs]]''
| 2019-09-12
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q43287680|Q43287680]]
| ''[[:d:Q43287680|Giorgi Gakharia]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2019-09-08
| 2021-02-18
|-
| [[:d:Q64486491|Q64486491]]
| [[Oleksijs Hončaruks]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2019-08-29
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q3155412|Q3155412]]
| ''[[:d:Q3155412|Ismail Ould Bedde Ould Cheikh Sidiya]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2019-08-05
| 2020-08-06
|-
| [[:d:Q180589|Q180589]]
| [[Boriss Džonsons]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2019-07-24
| 2022-09-06
|-
| [[:d:Q5015|Q5015]]
| [[Mete Frederiksena]]
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2019-06-27
| 
|-
| [[:d:Q15071069|Q15071069]]
| [[Maija Sandu]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2019-06-08
| 2019-11-14
|-
| [[:d:Q11852228|Q11852228]]
| [[Anti Rinne]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2019-06-06
| 2019-12-10
|-
| [[:d:Q16984784|Q16984784]]
| ''[[:d:Q16984784|Mika Lintilä]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2019-06-06
| 2019-09-12
|-
| [[:d:Q916162|Q916162]]
| [[Brigite Bīrleine]]
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-06-03
| 2020-01-07
|-
| [[:d:Q6138903|Q6138903]]
| ''[[:d:Q6138903|James Marape]]''
| ''[[:d:Q1074656|Papua-Jaungvinejas premjerministrs]]''
| 2019-05-30
| 
|-
| [[:d:Q45808771|Q45808771]]
| ''[[:d:Q45808771|Hartwig Löger]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2019-05-28
| 2019-06-03
|-
| [[:d:Q6057339|Q6057339]]
| ''[[:d:Q6057339|Ersin Tatar]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2019-05-22
| 2020-12-09
|-
| [[:d:Q63967715|Q63967715]]
| ''[[:d:Q63967715|Ilunga Ilunkamba Sylvestre]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2019-05-20
| 2021-01-28
|-
| [[:d:Q21001195|Q21001195]]
| ''[[:d:Q21001195|Xavier Espot Zamora]]''
| ''[[:d:Q634322|Andoras premjerministrs]]''
| 2019-05-16
| 
|-
| [[:d:Q536063|Q536063]]
| ''[[:d:Q536063|Manasseh Sogavare]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2019-04-24
| 2024-05-02
|-
| [[:d:Q30005153|Q30005153]]
| ''[[:d:Q30005153|Boubou Cisse]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2019-04-23
| 2020-08-18
|-
| [[:d:Q16192933|Q16192933]]
| ''[[:d:Q16192933|Mohammad Shtayyeh]]''
| ''[[:d:Q15041211|Palestīnas Valsts premjerministrs]]''
| 2019-04-13
| 2024-03-31
|-
| [[:d:Q56818689|Q56818689]]
| ''[[:d:Q56818689|Kim Jae-ryong]]''
| ''[[:d:Q7240364|Ziemeļkorejas premjerministrs]]''
| 2019-04-11
| 2020-08-13
|-
| [[:d:Q62596591|Q62596591]]
| ''[[:d:Q62596591|Jean-Michel Lapin]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2019-03-21
| 2020-03-04
|-
| [[:d:Q48728938|Q48728938]]
| ''[[:d:Q48728938|Mohamed Tahir Ayala]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2019-03-13
| 2019-04-11
|-
| [[:d:Q20109520|Q20109520]]
| ''[[:d:Q20109520|Noureddine Bedoui]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2019-03-11
| 2019-12-19
|-
| [[:d:Q61889435|Q61889435]]
| ''[[:d:Q61889435|Firmin Ngrébada]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2019-02-25
| 2021-06-15
|-
| [[:d:Q527063|Q527063]]
| ''[[:d:Q527063|Asqar Mamin]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2019-02-21
| 2022-01-05
|-
| [[:d:Q60813372|Q60813372]]
| ''[[:d:Q60813372|Christophe Joseph Marie Dabiré]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2019-01-24
| 2021-12-08
|-
| [[:d:Q3736499|Q3736499]]
| [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2019-01-23
| 2023-09-15
|-
| [[:d:Q551904|Q551904]]
| ''[[:d:Q551904|Su Tseng-chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2019-01-14
| 2023-01-31
|-
| [[:d:Q60594089|Q60594089]]
| ''[[:d:Q60594089|Julien Nkoghe Békale]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2019-01-12
| 2020-07-16
|-
| [[:d:Q60441515|Q60441515]]
| ''[[:d:Q60441515|Joseph Ngute]]''
| [[Kamerūnas premjerministri]]
| 2019-01-04
| 
|-
| [[:d:Q58416549|Q58416549]]
| ''[[:d:Q58416549|Radovan Višković]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-12-18
| 2025-08-22
|-
| [[:d:Q983402|Q983402]]
| ''[[:d:Q983402|Ranil Wickremesinghe]]''
| ''[[:d:Q1758894|Šrilankas premjerministrs]]''
| 2018-12-16&lt;br/&gt;2015-01-09
| 2019-11-21&lt;br/&gt;2018-10-26
|-
| [[:d:Q57085436|Q57085436]]
| ''[[:d:Q57085436|Jorge Bom Jesus]]''
| ''[[:d:Q20551579|Santomes un Prinsipi premjerministrs]]''
| 2018-12-03
| 2022-11-09
|-
| [[:d:Q57588106|Q57588106]]
| ''[[:d:Q57588106|Alexander Ananchenko]]''
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-12-01
| 2022-06-08
|-
| [[:d:Q391160|Q391160]]
| ''[[:d:Q391160|Srebrenka Golić]]''
| ''[[:d:Q108822438|Prime Minister of Republika Srpska]]''
| 2018-11-19
| 2018-12-18
|-
| [[:d:Q57313851|Q57313851]]
| ''[[:d:Q57313851|Lotay Tshering]]''
| ''[[:d:Q663871|Butānas premjerministrs]]''
| 2018-11-07
| 2023-11-01
|-
| [[:d:Q58014343|Q58014343]]
| ''[[:d:Q58014343|Mohamed Salem Ould Béchir]]''
| ''[[:d:Q30101469|Mauritānijas premjerministrs]]''
| 2018-10-30
| 2019-08-05
|-
| [[:d:Q57973856|Q57973856]]
| ''[[:d:Q57973856|Ambrose Mandvulo Dlamini]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-10-27
| 2020-12-13
|-
| [[:d:Q357116|Q357116]]
| ''[[:d:Q357116|Adil Abdul-Mahdi]]''
| ''[[:d:Q1476165|Irākas premjerministrs]]''
| 2018-10-25
| 2020-05-07
|-
| [[:d:Q57373157|Q57373157]]
| ''[[:d:Q57373157|Maeen Abdulmalik Saeed]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2018-10-15
| 2024-02-05&lt;br/&gt;2020-12-18
|-
| [[:d:Q4080376|Q4080376]]
| ''[[:d:Q4080376|Valeri Bganba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-18
| 2020-04-23
|-
| [[:d:Q3166124|Q3166124]]
| ''[[:d:Q3166124|Jean-Henry Céant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2018-09-17
| 2019-03-21
|-
| [[:d:Q56556415|Q56556415]]
| ''[[:d:Q56556415|Motazz Moussa]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2018-09-15&lt;br/&gt;2018-09-09
| 2019-02-23&lt;br/&gt;2018-09-15
|-
| [[:d:Q27829055|Q27829055]]
| ''[[:d:Q27829055|Daur Arshba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-09-08
| 2018-09-18
|-
| [[:d:Q16514790|Q16514790]]
| [[Deniss Pušiļins]]
| ''[[:d:Q60991290|Chairman of the Council of Ministers of the Donetsk People's Republic]]''
| 2018-09-07
| 2018-10-18
|-
| [[:d:Q56630743|Q56630743]]
| ''[[:d:Q56630743|Vincent Mhlanga]]''
| ''[[:d:Q30101440|Svatini premjerministrs]]''
| 2018-09-05
| 2018-10-27
|-
| [[:d:Q7436908|Q7436908]]
| [[Skots Morisons]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2018-08-24
| 2022-05-23
|-
| [[:d:Q155164|Q155164]]
| [[Imrāns Hāns]]
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2022-04-10
|-
| [[:d:Q3813861|Q3813861]]
| [[Sjarhejs Rumass]]
| ''[[:d:Q12379704|Baltkrievijas premjerministrs]]''
| 2018-08-18
| 2020-06-03
|-
| [[:d:Q12795878|Q12795878]]
| ''[[:d:Q12795878|Marjans Šarecs]]''
| ''[[:d:Q45758|Slovēnijas premjerministrs]]''
| 2018-08-17
| 2020-03-03
|-
| [[:d:Q57519|Q57519]]
| ''[[:d:Q57519|Taur Matan Ruak]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2018-06-22
| 2023-07-01
|-
| [[:d:Q54982996|Q54982996]]
| ''[[:d:Q54982996|Mamuka Bakhtadze]]''
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2018-06-20
| 2019-09-02
|-
| [[:d:Q29512679|Q29512679]]
| ''[[:d:Q29512679|Omar Razzaz]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 2020-10-12
|-
| [[:d:Q54901515|Q54901515]]
| ''[[:d:Q54901515|Mostafa Madbouly]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2018-06-14
| 
|-
| [[:d:Q54806925|Q54806925]]
| ''[[:d:Q54806925|Christian Ntsay]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2018-06-06
| 2025-09-29
|-
| [[:d:Q53844829|Q53844829]]
| [[Džuzepe Konte]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2018-06-01
| 2021-02-13
|-
| [[:d:Q6967119|Q6967119]]
| ''[[:d:Q6967119|Nasirul Mulk]]''
| ''[[:d:Q54636394|Caretaker Prime Minister of Pakistan]]''
| 2018-06-01
| 2018-08-17
|-
| [[:d:Q6827147|Q6827147]]
| ''[[:d:Q6827147|Mia Mottley]]''
| ''[[:d:Q15921525|Barbadosas premjerministrs]]''
| 2018-05-25
| 
|-
| [[:d:Q5984807|Q5984807]]
| ''[[:d:Q5984807|Ibrahima Kassory Fofana]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2018-05-21
| 2021-09-05
|-
| [[:d:Q12712421|Q12712421]]
| ''[[:d:Q12712421|Wan Rosdy Wan Ismail]]''
| ''[[:d:Q6589945|Menteri Besar of Pahang]]''
| 2018-05-15
| 
|-
| [[:d:Q181383|Q181383]]
| [[Mahathirs bin Mohamads]]
| ''[[:d:Q862559|Malaizijas premjerministrs]]''
| 2018-05-10
| 2020-03-01
|-
| [[:d:Q467261|Q467261]]
| ''[[:d:Q467261|Gennady Gagulia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2018-04-25
| 2018-09-08
|-
| [[:d:Q1979923|Q1979923]]
| ''[[:d:Q1979923|Karens Karapetjans]]''
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-23&lt;br/&gt;2016-09-13
| 2018-05-08&lt;br/&gt;2018-04-17
|-
| [[:d:Q7065106|Q7065106]]
| ''[[:d:Q7065106|Novruz Mammadov]]''
| ''[[:d:Q946064|Azerbaidžānas premjerministrs]]''
| 2018-04-21
| 2019-10-08
|-
| [[:d:Q37777535|Q37777535]]
| ''[[:d:Q37777535|Muhammetkaliy Abulgaziyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2018-04-20&lt;br/&gt;2017-08-22
| 2020-06-15&lt;br/&gt;2017-08-26
|-
| [[:d:Q53863493|Q53863493]]
| ''[[:d:Q53863493|David J. Francis]]''
| ''[[:d:Q56295070|Chief Minister of Sierra Leone]]''
| 2018-04-20
| 2021-04-30
|-
| [[:d:Q1932603|Q1932603]]
| [[Migels Diass-Kanels]]
| ''[[:d:Q6502015|Kubas premjerministrs]]''
| 2018-04-19
| 2019-12-21
|-
| [[:d:Q612803|Q612803]]
| [[Seržs Sargsjans]]
| [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|Armēnijas premjerministrs]]
| 2018-04-17
| 2018-04-23
|-
| [[:d:Q50365049|Q50365049]]
| [[Abijs Ahmeds]]
| ''[[:d:Q1788970|Etiopijas premjerministrs]]''
| 2018-04-02
| 
|-
| [[:d:Q17330556|Q17330556]]
| [[Peters Pellegrīni|Peters Pelegrīni]]
| [[Slovākijas premjerministru uzskaitījums|Slovākijas premjerministrs]]
| 2018-03-22
| 2020-03-21
|-
| [[:d:Q48110120|Q48110120]]
| ''[[:d:Q48110120|Mohamed Wali Akeik]]''
| ''[[:d:Q2662182|Sahāras Arābu Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2018-02-05
| 2020-01-13
|-
| [[:d:Q47188815|Q47188815]]
| ''[[:d:Q47188815|Tufan Erhürman]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2018-02-02
| 2019-05-22
|-
| [[:d:Q47527935|Q47527935]]
| ''[[:d:Q47527935|Arturs Silva]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2018-01-30
| 2018-04-16
|-
| [[:d:Q9368300|Q9368300]]
| ''[[:d:Q9368300|Viorica Dăncilă]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-29
| 2019-11-04
|-
| [[:d:Q30349022|Q30349022]]
| ''[[:d:Q30349022|Mihai Fifor]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2018-01-16
| 2018-01-29
|-
| [[:d:Q47262798|Q47262798]]
| ''[[:d:Q47262798|Leona Marlin-Romeo]]''
| ''[[:d:Q2075145|Sintmārtenas premjerministrs]]''
| 2018-01-15
| 2019-10-10
|-
| [[:d:Q2398472|Q2398472]]
| ''[[:d:Q2398472|Soumeylou Boubèye Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-12-30
| 2019-04-18
|-
| [[:d:Q11771436|Q11771436]]
| [[Mateušs Moraveckis]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2017-12-11
| 2023-12-13
|-
| [[:d:Q467464|Q467464]]
| ''[[:d:Q467464|Katrín Jakobsdóttir]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2017-11-30
| 2024-04-09
|-
| [[:d:Q23038705|Q23038705]]
| ''[[:d:Q23038705|Evelyn Wever-Croes]]''
| ''[[:d:Q1288478|Prime Minister of Aruba]]''
| 2017-11-17
| 
|-
| [[:d:Q7331464|Q7331464]]
| ''[[:d:Q7331464|Rick Hou]]''
| ''[[:d:Q1425954|Zālamana Salu premjerministrs]]''
| 2017-11-15
| 2019-04-24
|-
| [[:d:Q132345|Q132345]]
| [[Šindzo Abe]]
| [[Japānas premjerministrs]]
| 2017-11-01
| 2020-09-16
|-
| [[:d:Q3606816|Q3606816]]
| [[Džasinda Ārdērna]]
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2017-10-26
| 2023-01-25
|-
| [[:d:Q27058418|Q27058418]]
| [[Hurelsuhs Uhnāgīns]]
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2017-10-04
| 2021-01-21
|-
| [[:d:Q11664|Q11664]]
| ''[[:d:Q11664|Mari Alkatiri]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2017-09-15
| 2018-06-22
|-
| [[:d:Q316553|Q316553]]
| ''[[:d:Q316553|Ramush Haradinaj]]''
| ''[[:d:Q116102|Kosovas premjerministrs]]''
| 2017-09-09
| 2020-02-03
|-
| [[:d:Q3847080|Q3847080]]
| ''[[:d:Q3847080|Lai Ching-te]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2017-09-08
| 2019-01-14
|-
| [[:d:Q38188115|Q38188115]]
| ''[[:d:Q38188115|Édouard Ngirente]]''
| ''[[:d:Q2590706|Ruandas premjerministrs]]''
| 2017-08-30
| 2025-07-25
|-
| [[:d:Q29865128|Q29865128]]
| ''[[:d:Q29865128|Sapar Isakov]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2017-08-26
| 2018-04-19
|-
| [[:d:Q57613|Q57613]]
| ''[[:d:Q57613|Ahmad Uyahya]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-08-16
| 2019-03-11
|-
| [[:d:Q7461686|Q7461686]]
| ''[[:d:Q7461686|Shahid Khaqan Abbasi]]''
| ''[[:d:Q735575|Pakistānas premjerministrs]]''
| 2017-08-01
| 2018-05-31
|-
| [[:d:Q33120852|Q33120852]]
| ''[[:d:Q33120852|E. David Burt]]''
| ''[[:d:Q56611785|Premier of Bermuda]]''
| 2017-07-19
| 
|-
| [[:d:Q12735517|Q12735517]]
| [[Mihajs Tudose]]
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q26258815|Q26258815]]
| [[Ana Brnabiča]]
| ''[[:d:Q835586|Serbijas premjerministrs]]''
| 2017-06-29
| 2024-03-20
|-
| [[:d:Q983971|Q983971]]
| ''[[:d:Q983971|Tom Thabane]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2017-06-16
| 2020-05-19
|-
| [[:d:Q12611134|Q12611134]]
| ''[[:d:Q12611134|Lee Nack-yon]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2017-05-31
| 2020-01-14
|-
| [[:d:Q26251882|Q26251882]]
| ''[[:d:Q26251882|Eugene Rhuggenaath]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2017-05-29
| 2021-06-14
|-
| [[:d:Q2821166|Q2821166]]
| ''[[:d:Q2821166|Abdelmadžīds Tabūns]]''
| ''[[:d:Q182762|Alžīrijas premjerministrs]]''
| 2017-05-25
| 2017-08-15
|-
| [[:d:Q29239480|Q29239480]]
| ''[[:d:Q29239480|Bruno Tshibala]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2017-05-18
| 2019-09-07
|-
| [[:d:Q44531929|Q44531929]]
| ''[[:d:Q44531929|Erik Pukhayev]]''
| ''[[:d:Q2332585|Prime Minister of South Ossetia]]''
| 2017-05-16
| 2020-08-29
|-
| [[:d:Q3579995|Q3579995]]
| [[Eduārs Filips]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2017-05-15
| 2020-07-03
|-
| [[:d:Q16732648|Q16732648]]
| ''[[:d:Q16732648|Hubert Minnis]]''
| [[Bahamu premjerministri]]
| 2017-05-11
| 2021-09-17
|-
| [[:d:Q57775|Q57775]]
| [[Boiko Borisovs]]
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-05-04
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q16090573|Q16090573]]
| ''[[:d:Q16090573|Yoo Il-ho]]''
| ''[[:d:Q131577821|Acting Prime Minister of South Korea]]''
| 2017-05-01
| 2017-05-01
|-
| [[:d:Q26845654|Q26845654]]
| ''[[:d:Q26845654|Abdoulaye Idrissa Maïga]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2017-04-10
| 2017-12-29
|-
| [[:d:Q2033385|Q2033385]]
| ''[[:d:Q2033385|Saadeddine Othmani]]''
| ''[[:d:Q19842743|Marokas valdības prezidents]]''
| 2017-04-05
| 2021-10-07
|-
| [[:d:Q28836953|Q28836953]]
| ''[[:d:Q28836953|Jack Guy Lafontant]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2017-03-21
| 2018-09-17
|-
| [[:d:Q15700032|Q15700032]]
| ''[[:d:Q15700032|Bakri Hassan Saleh]]''
| ''[[:d:Q30100623|Sudānas premjerministrs]]''
| 2017-03-02
| 2018-09-10
|-
| [[:d:Q28824125|Q28824125]]
| ''[[:d:Q28824125|Hassan Ali Khayre]]''
| ''[[:d:Q1335939|Somālijas premjerministrs]]''
| 2017-03-01
| 2020-07-25
|-
| [[:d:Q12289150|Q12289150]]
| ''[[:d:Q12289150|Ognyan Gerdzhikov]]''
| ''[[:d:Q4404583|Bulgārijas premjerministrs]]''
| 2017-01-27
| 2017-05-04
|-
| [[:d:Q3401447|Q3401447]]
| ''[[:d:Q3401447|Pravind Jugnauth]]''
| ''[[:d:Q1826694|Prime Minister of Mauritius]]''
| 2017-01-23
| 2024-11-13
|-
| [[:d:Q2840866|Q2840866]]
| ''[[:d:Q2840866|Amadou Gon Coulibaly]]''
| ''[[:d:Q3401763|Kotdivuāras premjerministrs]]''
| 2017-01-10
| 2020-07-08
|-
| [[:d:Q19003460|Q19003460]]
| ''[[:d:Q19003460|Sorin Grindeanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2017-01-04
| 2017-06-29
|-
| [[:d:Q296771|Q296771]]
| ''[[:d:Q296771|Saad Harirị]]''
| ''[[:d:Q14915225|Libānas premjerministrs]]''
| 2016-12-18
| 2019-10-29
|-
| [[:d:Q28120974|Q28120974]]
| ''[[:d:Q28120974|Alexander Vladimirovich Martynov]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2016-12-17
| 2022-05-26
|-
| [[:d:Q28002959|Q28002959]]
| ''[[:d:Q28002959|Abdulla Aripov]]''
| ''[[:d:Q1348717|Uzbekistānas premjerministrs]]''
| 2016-12-14
| 
|-
| [[:d:Q1071031|Q1071031]]
| [[Paolo Džentiloni]]
| ''[[:d:Q796897|Itālijas premjerministrs]]''
| 2016-12-12
| 2018-06-01
|-
| [[:d:Q4384608|Q4384608]]
| ''[[:d:Q4384608|Bill English]]''
| [[:Kategorija:Jaunzēlandes premjerministri|Jaunzēlandes premjerministrs]]
| 2016-12-12
| 2017-10-26
|-
| [[:d:Q560890|Q560890]]
| [[Bernārs Kaznēvs]]
| ''[[:d:Q1587677|Francijas premjerministrs]]''
| 2016-12-06
| 2017-05-10
|-
| [[:d:Q27941657|Q27941657]]
| [[Duško Markovičs]]
| ''[[:d:Q2353252|Melnkalnes premjerministrs]]''
| 2016-11-28
| 2020-12-04
|-
| [[:d:Q2621730|Q2621730]]
| [[Jiri Ratass]]
| [[Igaunijas premjerministrs]]
| 2016-11-23
| 2021-01-13
|-
| [[:d:Q1797508|Q1797508]]
| [[Sauļus Skvernelis]]
| [[Lietuvas premjerministrs]]
| 2016-11-22
| 2020-11-25
|-
| [[:d:Q16855164|Q16855164]]
| ''[[:d:Q16855164|Umaro Sissoco Embaló]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-11-18
| 2018-01-16
|-
| [[:d:Q17639110|Q17639110]]
| ''[[:d:Q17639110|Samy Badibanga]]''
| ''[[:d:Q3401753|Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs]]''
| 2016-11-17
| 2017-05-18
|-
| [[:d:Q23810819|Q23810819]]
| ''[[:d:Q23810819|Soronbajs Žeenbekovs]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2016-11-11&lt;br/&gt;2016-04-13
| 2017-08-22&lt;br/&gt;2016-11-11
|-
| [[:d:Q10819|Q10819]]
| [[Marjano Rahojs]]
| ''[[:d:Q844587|Spānijas premjerministrs]]''
| 2016-10-30&lt;br/&gt;2015-12-21
| 2018-06-01&lt;br/&gt;2016-10-30
|-
| [[:d:Q11685764|Q11685764]]
| [[Andrejs Plēnkovičs|Andrejs Plenkovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-10-19
| 
|-
| [[:d:Q19745310|Q19745310]]
| ''[[:d:Q19745310|Khalifa al-Ghawi]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-10-14&lt;br/&gt;2015-03-31
| 2017-03-16&lt;br/&gt;2016-04-05
|-
| [[:d:Q12223068|Q12223068]]
| ''[[:d:Q12223068|Abd al-Aziz ibn Habtour]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-10-04
| 2024-08-10
|-
| [[:d:Q25752048|Q25752048]]
| ''[[:d:Q25752048|Howard Quayle]]''
| ''[[:d:Q1072343|Chief Minister of the Isle of Man]]''
| 2016-10-04
| 2021-10-12
|-
| [[:d:Q5373253|Q5373253]]
| ''[[:d:Q5373253|Emmanuel Issoze-Ngondet]]''
| ''[[:d:Q30100607|Gabonas premjerministrs]]''
| 2016-09-29
| 2019-01-12
|-
| [[:d:Q4404442|Q4404442]]
| ''[[:d:Q4404442|Baqytzhan Saghyntaev]]''
| [[Kazahstānas premjerministru uzskaitījums|Kazahstānas premjerministrs]]
| 2016-09-08
| 2019-02-21
|-
| [[:d:Q26211009|Q26211009]]
| ''[[:d:Q26211009|Beslan Bartsits]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-08-05
| 2018-04-25
|-
| [[:d:Q4057556|Q4057556]]
| ''[[:d:Q4057556|Shamil Adzynba]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2016-07-26&lt;br/&gt;2015-03-17
| 2016-08-05&lt;br/&gt;2015-03-20
|-
| [[:d:Q264766|Q264766]]
| [[Terēza Meja]]
| [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| 2016-07-13
| 2019-07-24
|-
| [[:d:Q6001983|Q6001983]]
| ''[[:d:Q6001983|Imad Khamis]]''
| ''[[:d:Q7243302|Sīrijas premjerministrs]]''
| 2016-07-13
| 2020-06-11
|-
| [[:d:Q24761111|Q24761111]]
| ''[[:d:Q24761111|Francisco Pascual Obama Asue]]''
| ''[[:d:Q2351213|Prime Minister of Equatorial Guinea]]''
| 2016-06-22
| 2023-02-01
|-
| [[:d:Q25848773|Q25848773]]
| ''[[:d:Q25848773|Jargaltulga Erdenebat]]''
| [[Mongolijas premjerministrs]]
| 2016-06-08
| 2017-10-04
|-
| [[:d:Q16203640|Q16203640]]
| ''[[:d:Q16203640|Allen Chastanet]]''
| ''[[:d:Q30101433|Sentlūsijas premjerministrs]]''
| 2016-06-07
| 2021-07-26
|-
| [[:d:Q5648173|Q5648173]]
| ''[[:d:Q5648173|Hani al-Mulki]]''
| ''[[:d:Q7243300|Jordānijas premjerministrs]]''
| 2016-06-01
| 2018-06-04
|-
| [[:d:Q4838987|Q4838987]]
| ''[[:d:Q4838987|Baciro Djá]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2016-05-27&lt;br/&gt;2015-08-20
| 2016-11-18&lt;br/&gt;2015-09-09
|-
| [[:d:Q863496|Q863496]]
| [[Binali Jildirims]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2016-05-24
| 2018-07-09
|-
| [[:d:Q8997373|Q8997373]]
| ''[[:d:Q8997373|Lin Chuan]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-05-20
| 2017-09-08
|-
| [[:d:Q18135060|Q18135060]]
| ''[[:d:Q18135060|Christian Kern]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-17
| 2017-12-18
|-
| [[:d:Q89601|Q89601]]
| ''[[:d:Q89601|Reinhold Mitterlehner]]''
| [[Austrijas kanclers]]
| 2016-05-09
| 2016-05-17
|-
| [[:d:Q23928873|Q23928873]]
| ''[[:d:Q23928873|Clément Mouamba]]''
| ''[[:d:Q30101451|Prime Minister of the Republic of the Congo]]''
| 2016-04-23
| 2021-05-12
|-
| [[:d:Q23899522|Q23899522]]
| ''[[:d:Q23899522|Uliss Correia un Silva]]''
| ''[[:d:Q30100568|Prime Minister of Cabo Verde]]''
| 2016-04-22
| 
|-
| [[:d:Q58323|Q58323]]
| [[Thongluns Sisulits]]
| ''[[:d:Q778651|Prime Minister of Laos]]''
| 2016-04-20
| 2021-03-22
|-
| [[:d:Q58174|Q58174]]
| ''[[:d:Q58174|Hüseyin Özgürgün]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2016-04-16
| 2018-02-02
|-
| [[:d:Q4150130|Q4150130]]
| [[Volodimirs Groismans]]
| [[Ukrainas premjerministrs]]
| 2016-04-14
| 2019-08-29
|-
| [[:d:Q23782689|Q23782689]]
| ''[[:d:Q23782689|Olivier Mahafaly Solonandrasana]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2016-04-10
| 2018-06-06
|-
| [[:d:Q10800073|Q10800073]]
| ''[[:d:Q10800073|Nguyễn Xuân Phúc]]''
| ''[[:d:Q1043568|Vjetnamas premjerministrs]]''
| 2016-04-07
| 2021-04-05
|-
| [[:d:Q201075|Q201075]]
| ''[[:d:Q201075|Sigurður Ingi Jóhannsson]]''
| [[Islandes premjerministru uzskaitījums|Islandes premjerministrs]]
| 2016-04-07
| 2017-01-11
|-
| [[:d:Q21089561|Q21089561]]
| ''[[:d:Q21089561|Fayez al-Sarraj]]''
| ''[[:d:Q15305714|Lībijas premjerministrs]]''
| 2016-04-05
| 2021-03-15
|-
| [[:d:Q20385886|Q20385886]]
| ''[[:d:Q20385886|Ahmed Obaid Bin Dagher]]''
| ''[[:d:Q1192903|Jemenas premjerministrs]]''
| 2016-04-04
| 2018-10-15
|-
| [[:d:Q23729455|Q23729455]]
| ''[[:d:Q23729455|Simplice Sarandji]]''
| ''[[:d:Q16773091|Centrālāfrikas Republikas premjerministrs]]''
| 2016-04-02
| 2019-02-22
|-
| [[:d:Q23430047|Q23430047]]
| ''[[:d:Q23430047|Enex Jean-Charles]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-03-25
| 2017-03-21
|-
| [[:d:Q505200|Q505200]]
| ''[[:d:Q505200|Andrew Holness]]''
| ''[[:d:Q1430943|Prime Minister of Jamaica]]''
| 2016-03-03
| 
|-
| [[:d:Q21809321|Q21809321]]
| ''[[:d:Q21809321|Fritz Jean]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2016-02-26
| 2016-03-28
|-
| [[:d:Q22696254|Q22696254]]
| ''[[:d:Q22696254|Charlot Salwai]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2016-02-11
| 2020-04-20
|-
| [[:d:Q6112509|Q6112509]]
| [[Māris Kučinskis]]
| [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]]
| 2016-02-11
| 2019-01-23
|-
| [[:d:Q10294207|Q10294207]]
| ''[[:d:Q10294207|Simon Chang]]''
| ''[[:d:Q702650|Premier of the Republic of China]]''
| 2016-02-01
| 2016-05-20
|-
| [[:d:Q21821359|Q21821359]]
| [[Tihomirs Oreškovičs]]
| ''[[:d:Q1195270|Horvātijas premjerministrs]]''
| 2016-01-22
| 2016-10-19
|-
| [[:d:Q7155601|Q7155601]]
| [[Pavels Filips]]
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2016-01-20
| 2019-06-08
|-
| [[:d:Q22077723|Q22077723]]
| ''[[:d:Q22077723|Emil Dimitriev]]''
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]]
| 2016-01-18
| 2017-05-31
|-
| [[:d:Q22043905|Q22043905]]
| ''[[:d:Q22043905|Paul Kaba Thieba]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2016-01-13
| 2019-01-21
|-
| [[:d:Q15277881|Q15277881]]
| [[Giorgi Kvirikašvili]]
| [[Gruzijas premjerministru uzskaitījums|Gruzijas premjerministrs]]
| 2015-12-30
| 2018-06-13
|-
| [[:d:Q21855433|Q21855433]]
| ''[[:d:Q21855433|Mamady Youla]]''
| ''[[:d:Q14917303|Gvinejas premjerministrs]]''
| 2015-12-29
| 2018-05-21
|-
| [[:d:Q21857164|Q21857164]]
| ''[[:d:Q21857164|Pavels Prokudins]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-23
| 2016-12-17
|-
| [[:d:Q4345614|Q4345614]]
| ''[[:d:Q4345614|Maya Parnas]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-12-02&lt;br/&gt;2015-10-13
| 2015-12-23&lt;br/&gt;2015-11-30
|-
| [[:d:Q13858295|Q13858295]]
| ''[[:d:Q13858295|Tatiana Turanskaya]]''
| ''[[:d:Q30133500|Piedņestras premjerministrs]]''
| 2015-11-30
| 2015-12-02
|-
| [[:d:Q610788|Q610788]]
| [[Antoniu Košta]]
| ''[[:d:Q1723031|Portugāles premjerministrs]]''
| 2015-11-26
| 2024-04-02
|-
| [[:d:Q58198|Q58198]]
| [[Ahmets Davutoglu]]
| ''[[:d:Q2430415|Turcijas premjerministrs]]''
| 2015-11-24&lt;br/&gt;2015-08-28
| 2016-05-24&lt;br/&gt;2015-11-24
|-
| [[:d:Q6737420|Q6737420]]
| ''[[:d:Q6737420|Kassim Majaliwa]]''
| ''[[:d:Q16147875|Prime Minister of Tanzania]]''
| 2015-11-20
| 2025-11-13
|-
| [[:d:Q929248|Q929248]]
| ''[[:d:Q929248|Dacian Cioloș]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-17
| 2017-01-04
|-
| [[:d:Q4877021|Q4877021]]
| [[Beata Šidlo]]
| ''[[:d:Q3259469|Polijas premjerministrs]]''
| 2015-11-16
| 2017-12-11
|-
| [[:d:Q3736573|Q3736573]]
| ''[[:d:Q3736573|Temir Sariyev]]''
| ''[[:d:Q2333371|Kirgizstānas premjerministrs]]''
| 2015-11-08&lt;br/&gt;2015-05-01
| 2016-04-13&lt;br/&gt;2015-11-08
|-
| [[:d:Q21095867|Q21095867]]
| ''[[:d:Q21095867|Sorins Kimpjanu]]''
| ''[[:d:Q15304810|Rumānijas premjerministrs]]''
| 2015-11-05
| 2015-11-17
|-
| [[:d:Q3099714|Q3099714]]
| [[Žistēns Trido]]
| [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministri]]
| 2015-11-04
| 2025-03-14
|-
| [[:d:Q15715802|Q15715802]]
| ''[[:d:Q15715802|Gheorghe Brega]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-10-30
| 2016-01-20
|-
| [[:d:Q18402168|Q18402168]]
| ''[[:d:Q18402168|Yacouba Isaac Zida]]''
| ''[[:d:Q28133105|Burkinafaso premjerministrs]]''
| 2015-09-23
| 2015-12-29
|-
| [[:d:Q312015|Q312015]]
| [[Aleksis Ciprs]]
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-09-21&lt;br/&gt;2015-01-26
| 2019-07-08&lt;br/&gt;2015-08-27
|-
| [[:d:Q16250142|Q16250142]]
| ''[[:d:Q16250142|Sherif Ismail]]''
| ''[[:d:Q1571396|Ēģiptes premjerministrs]]''
| 2015-09-19
| 2018-06-05
|-
| [[:d:Q176413|Q176413]]
| ''[[:d:Q176413|Carlos Correia]]''
| ''[[:d:Q30101458|Gvinejas-Bisavas premjerministrs]]''
| 2015-09-17
| 2016-05-12
|-
| [[:d:Q927550|Q927550]]
| [[Melkolms Tērnbulls]]
| [[Austrālijas premjerministrs]]
| 2015-09-15
| 2018-08-24
|-
| [[:d:Q6384971|Q6384971]]
| ''[[:d:Q6384971|Keith Rowley]]''
| ''[[:d:Q30101326|Prime Minister of Trinidad and Tobago]]''
| 2015-09-09
| 2025-03-17
|-
| [[:d:Q20926382|Q20926382]]
| ''[[:d:Q20926382|Ben Whiteman]]''
| ''[[:d:Q2247822|Prime Minister of Curaçao]]''
| 2015-09-01
| 2016-12-23
|-
| [[:d:Q20855548|Q20855548]]
| ''[[:d:Q20855548|Vasiliki Thanou]]''
| ''[[:d:Q4377230|Grieķijas premjerministrs]]''
| 2015-08-27
| 2015-09-21
|-
| [[:d:Q7911417|Q7911417]]
| ''[[:d:Q7911417|Valeriu Streleț]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-07-30
| 2015-10-30
|-
| [[:d:Q20669153|Q20669153]]
| ''[[:d:Q20669153|Ömer Kalyoncu]]''
| ''[[:d:Q2662165|Ziemeļkipras premjerministrs]]''
| 2015-07-16
| 2016-04-16
|-
| [[:d:Q182397|Q182397]]
| ''[[:d:Q182397|Lars Løkke Rasmussen]]''
| ''[[:d:Q795477|Dānijas premjerministrs]]''
| 2015-06-28
| 2019-06-27
|-
| [[:d:Q6968023|Q6968023]]
| ''[[:d:Q6968023|Natalia Gherman]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-06-22
| 2015-07-30
|-
| [[:d:Q12625765|Q12625765]]
| ''[[:d:Q12625765|Hwang Kyo-ahn]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2017-05-11
|-
| [[:d:Q3241966|Q3241966]]
| ''[[:d:Q3241966|Lionel Zinsou]]''
| ''[[:d:Q30148243|Beninas premjerministrs]]''
| 2015-06-18
| 2016-04-06
|-
| [[:d:Q469823|Q469823]]
| ''[[:d:Q469823|Sato Kilman]]''
| ''[[:d:Q1029958|Vanuatu premjerministrs]]''
| 2015-06-11
| 2016-02-11
|-
| [[:d:Q6428317|Q6428317]]
| ''[[:d:Q6428317|Komi Klassou]]''
| ''[[:d:Q30100661|Togo premjerministrs]]''
| 2015-06-10
| 2020-09-28
|-
| [[:d:Q1711532|Q1711532]]
| [[Juha Sipile]]
| ''[[:d:Q738695|Somijas premjerministrs]]''
| 2015-05-29
| 2019-06-06
|-
| [[:d:Q355463|Q355463]]
| ''[[:d:Q355463|Timo Soini]]''
| ''[[:d:Q3278079|Deputy Prime Minister of Finland]]''
| 2015-05-29
| 2017-06-28
|-
| [[:d:Q6915896|Q6915896]]
| ''[[:d:Q6915896|Moses Nagamootoo]]''
| ''[[:d:Q376006|Gajānas premjerministrs]]''
| 2015-05-20
| 2020-08-02
|-
| [[:d:Q19501831|Q19501831]]
| ''[[:d:Q19501831|Denis Zvizdić]]''
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]]
| 2015-03-31
| 2019-12-23
|-
| [[:d:Q20525402|Q20525402]]
| ''[[:d:Q20525402|Fadil Novalić]]''
| ''[[:d:Q109374382|Prime Minister of the Federation of Bosnia and Herzegovina]]''
| 2015-03-31
| 2023-04-28
|-
| [[:d:Q102101678|Q102101678]]
| ''[[:d:Q102101678|Elmedin Konaković]]''
| [[premjerministrs]]
| 2015-03-23
| 2018-04-05
|-
| [[:d:Q7395683|Q7395683]]
| ''[[:d:Q7395683|Saara Kuugongelwa]]''
| ''[[:d:Q1333976|Namībijas premjerministrs]]''
| 2015-03-21
| 2025-03-21
|-
| [[:d:Q19667703|Q19667703]]
| ''[[:d:Q19667703|Artur Mikvabia]]''
| ''[[:d:Q2655879|Abhāzijas premjerministrs]]''
| 2015-03-20
| 2016-07-26
|-
| [[:d:Q57732|Q57732]]
| ''[[:d:Q57732|Pakalitha Mosisili]]''
| ''[[:d:Q30101454|Lesoto premjerministrs]]''
| 2015-03-17
| 2017-06-16
|-
| [[:d:Q19281444|Q19281444]]
| ''[[:d:Q19281444|Chiril Gaburici]]''
| ''[[:d:Q1769526|Moldovas premjerministrs]]''
| 2015-02-18
| 2015-06-20
|-
| [[:d:Q3529064|Q3529064]]
| ''[[:d:Q3529064|Timothy Harris]]''
| ''[[:d:Q30101336|Prime Minister of St Kitts and Nevis]]''
| 2015-02-18
| 2022-08-06
|-
| [[:d:Q12612132|Q12612132]]
| ''[[:d:Q12612132|Lee Wan-koo]]''
| ''[[:d:Q15407843|Dienvidkorejas premjerministrs]]''
| 2015-02-17
| 2015-04-27
|-
| [[:d:Q1647887|Q1647887]]
| ''[[:d:Q1647887|Rui Maria de Araújo]]''
| ''[[:d:Q978708|Austrumtimoras premjerministrs]]''
| 2015-02-16
| 2017-09-15
|-
| [[:d:Q367825|Q367825]]
| [[Selmāns Āl Saūds]]
| ''[[:d:Q1153839|Saūda Arābijas premjerministrs]]''
| 2015-01-23
| 2022-09-27
|-
| [[:d:Q19057400|Q19057400]]
| ''[[:d:Q19057400|Carlos Agostinho do Rosário]]''
| ''[[:d:Q30100629|Mozambikas premjerministrs]]''
| 2015-01-19
| 2022-03-03
|-
| [[:d:Q18785199|Q18785199]]
| ''[[:d:Q18785199|Jean Ravelonarivo]]''
| ''[[:d:Q23782691|Madagaskaras premjerministrs]]''
| 2015-01-17
| 2016-04-10
|-
| [[:d:Q5415948|Q5415948]]
| ''[[:d:Q5415948|Evans Paul]]''
| ''[[:d:Q1064589|Haiti premjerministrs]]''
| 2015-01-16
| 2016-02-26
|-
| [[:d:Q6889310|Q6889310]]
| ''[[:d:Q6889310|Modibo Keita]]''
| ''[[:d:Q30100640|Mali premjerministrs]]''
| 2015-01-09
| 2017-04-09
|}
{{Wikidata list end}}</text>
      <sha1>22uyqfox02eeb4u1s4t4exltqkwh2oz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada FIFA Pasaules kauss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398126</id>
    <revision>
      <id>4485612</id>
      <parentid>4485228</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:45:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* J grupa */</comment>
      <origin>4485612</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="91610" sha1="4vly09d3tbx12gcrxg1ltnftx79fb22" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 24
 |              vārti = 75
 |          skatītāji = 1572584
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (3 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=SUI |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|18}} |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=7 |ga_CAN=1 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=2 |ga_BIH=5 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=1 |gf_QAT=1 |ga_QAT=7 |status_QAT=
|win_SUI=1 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=5 |ga_SUI=2 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=1 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=4 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=1 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=2 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=0 |ga_HAI=4 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=1 |gf_SCO=1 |ga_SCO=1 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NOR |team2=FRA |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|16}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=1 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=3 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=1 |gf_SEN=1 |ga_SEN=3 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=1 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=4 |status_IRQ=
|win_NOR=1 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=4 |ga_NOR=4 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=JOR |team4=ALG

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=0 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=0 |ga_ALG=3 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=1 |gf_JOR=1 |ga_JOR=3 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=COD |team3=POR |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=1 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=1 |ga_COD=1 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=1 |gf_UZB=1 |ga_UZB=3 |status_UZB=
|win_COL=1 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=3 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=PAN |team4=CRO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=2 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=1 |gf_PAN=0 |ga_PAN=1 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrD |team4=GrH |team5=GrG |team6=GrK |team7=GrA |team8=GrE |team9=GrB |team10=GrL |team11=GrI |team12=GrJ

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=5 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=1 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=1 |gf_GrI=1 |ga_GrI=3 |status_GrI=
|win_GrJ=0 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=1 |ga_GrJ=3 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=0 |gf_GrK=1 |ga_GrK=1 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=0 |ga_GrL=1 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|JOR}}
|name_GrK={{fb|POR}}
|name_GrL={{fb|PAN}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>4vly09d3tbx12gcrxg1ltnftx79fb22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485731</id>
      <parentid>4485612</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:13:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <comment>/* Grupu turnīrs */</comment>
      <origin>4485731</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92251" sha1="cjyb973imyranpsxyumgv29q0muiqu1" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 24
 |              vārti = 75
 |          skatītāji = 1572584
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (3 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=SUI |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|18}} |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=7 |ga_CAN=1 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=2 |ga_BIH=5 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=1 |gf_QAT=1 |ga_QAT=7 |status_QAT=
|win_SUI=1 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=5 |ga_SUI=2 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=1 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=4 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=1 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=2 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=0 |ga_HAI=4 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=1 |gf_SCO=1 |ga_SCO=1 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=COD |team3=POR |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=1 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=1 |ga_COD=1 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=1 |gf_UZB=1 |ga_UZB=3 |status_UZB=
|win_COL=1 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=3 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=PAN |team4=CRO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=2 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=1 |gf_PAN=0 |ga_PAN=1 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrJ |team4=GrD |team5=GrH |team6=GrG |team7=GrK |team8=GrA |team9=GrE |team10=GrB |team11=GrL |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=5 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=1 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=0 |gf_GrK=1 |ga_GrK=1 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=0 |ga_GrL=1 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|POR}}
|name_GrL={{fb|PAN}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;J1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = J1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>cjyb973imyranpsxyumgv29q0muiqu1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485735</id>
      <parentid>4485731</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:17:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Izslēgšanas turnīrs */</comment>
      <origin>4485735</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="92256" sha1="ce72a7xcov1rnr2j190ip4z3l7p70nk" xml:space="preserve">{{Notiek sports|futbols}}
{{Starptautiska sporta turnīra infokaste
 |             sports = futbols
 |          nosaukums = FIFA Pasaules kauss 2026
 |     citi_nosaukumi = 
 |             attēls = 2026 FIFA World Cup emblem.svg
 |            att_izm = 150px
 |             valsts = {{CAN}}&lt;br /&gt;{{USA}}&lt;br /&gt;{{MEX}} 
 |              laiks = {{dat||06|11|N}} — {{dat||07|19|N}}
 |     komandu_skaits = 48
 |     konfederācijas = 6
 |           stadioni = 16
 |           pilsētas = 16
 |             spēles = 24
 |              vārti = 75
 |          skatītāji = 1572584
 |    rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] (3 vārti)
 |            pag_sez = [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]]
 |            nak_sez = [[2030. gada FIFA Pasaules kauss|2030]]
}}

'''2026. gada FIFA Pasaules kauss''' ir 23. [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrs — pasaules nozīmīgākais vīriešu futbola izlašu turnīrs, ko rīko [[FIFA]].&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026 |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Tas no {{dat|2026|06|11|Ģ|bez}} līdz {{dat||07|19|D|bez}} notiek [[Kanāda|Kanādā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;/&gt; Turnīru kopīgi uzņem sešpadsmit pilsētas — vienpadsmit Amerikas Savienotajās Valstīs, trīs Meksikā un divas Kanādā.&lt;ref name=&quot;FIFA announces&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA announces hosts cities for FIFA World Cup 2026™ |url=https://www.fifa.com/en/articles/fifa-to-announce-host-cities-for-fifa-world-cup-2026 |website=fifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;host city&quot;/&gt; Finālturnīra rīkošanai bija pieteikusies arī [[Maroka]]. Rīkotājvalstis tika noteiktas {{dat|2018|6|13||bez}}, kad 68. FIFA kongresa balsojumā kopīgais Ziemeļamerikas pieteikums ''United 2026'' pārspēja Marokas kandidatūru.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canada, Mexico and USA selected as hosts of the 2026 FIFA World Cup™ |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/media-releases/canada-mexico-and-usa-selected-as-hosts-of-the-2026-fifa-world-cuptm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Šis ir pirmais FIFA Pasaules kauss, ko rīko trīs valstis, kā arī pirmais vīriešu Pasaules kauss kopš [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada]], ko kopīgi organizē vairākas valstis.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |author1=Kristiāns Girvičs |title=Pasaules kauss futbolā |url=https://enciklopedija.lv/skirklis/120960-Pasaules-kauss-futbol%C4%81 |website=enciklopedija.lv |publisher=Nacionālā enciklopēdija |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2026. gada turnīrs ieviesa līdz šim lielākās pārmaiņas FIFA Pasaules kausa vēsturē. Pirmo reizi finālturnīrā piedalās 48 komandas iepriekšējo 32 vietā, un tiek aizvadītas 104 spēles.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;/&gt; Komandas tika sadalītas 12 grupās pa četrām izlasēm, bet izslēgšanas turnīrs sākas ar sešpadsmitdaļfinālu.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;gpcustomer&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=What is the format for the FIFA World Cup 2026™ tournament? |url=https://gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com/hc/en-gb/articles/28784798873117-10-What-is-the-format-for-the-FIFA-World-Cup-2026-tournament |website=gpcustomersupportfwc2026.tickets.fifa.com |publisher=FIFA World Cup 2026™ - Frequently Asked Questions |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc dalībnieku un spēļu skaita tas ir lielākais FIFA Pasaules kauss turnīra vēsturē.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Co-Hosts look ahead to FIFA World Cup 2026™ |url=https://inside.fifa.com/news/co-hosts-look-ahead-to-fifa-world-cup-2026-tm |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

[[Meksika]], kas iepriekš organizēja [[1970. gada FIFA Pasaules kauss|1970.]] un [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada Pasaules kausu]], kļuva par pirmo valsti, kas vīriešu Pasaules kausa finālturnīru rīkojusi trīs reizes. [[Amerikas Savienotās Valstis]] iepriekš uzņēma [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994. gada Pasaules kausu]], savukārt Kanādai šī ir pirmā reize, kad tā rīko Pasaules kausa vīriešiem finālturnīru.&lt;ref name=&quot;host city&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ host city announcement sparks joy |url=https://inside.fifa.com/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/news/fifa-world-cup-2026-tm-host-city-announcement-sparks-joy |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;co-host&quot;/&gt; Kā rīkotājvalstis Kanāda, Meksika un Amerikas Savienotās Valstis finālturnīram kvalificējās automātiski.&lt;ref name=&quot;Nacionālā enciklopēdija&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Concacaf announces formats for men’s national team competitions for the 2023-2026 cycle |url=https://www.concacaf.com/news/concacaf-announces-formats-for-men-s-national-team-competitions-for-the-2023-2026-cycle |website=concacaf.com |publisher=CONCACAF |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pēc [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada Pasaules kausa]] Katarā, kas izņēmuma kārtā notika novembrī un decembrī, turnīrs atgriezās pie ierastā norises laika [[Ziemeļu puslode]]s vasarā.&lt;ref name=&quot;opening ceremony&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=FIFA World Cup 2026™ opening ceremony set to deliver star-powered celebration in Mexico City |url=https://inside.fifa.com/organisation/media-releases/world-cup-2026-opening-ceremony-mexico-city |website=inside.fifa.com |publisher=Inside FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; Pašreizējā pasaules čempione ir [[Argentīnas futbola izlase|Argentīna]], kas 2022. gadā izcīnīja savu trešo pasaules čempionu titulu.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Argentina at the FIFA World Cup: Team profile and history |url=https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/articles/argentina-team-profile-history |website=fifa.comfifa.com |publisher=FIFA |accessdate={{dat|2026|6|6||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

==  Formāts ==
2023. gada 14. martā FIFA paziņoja par turnīra formāta maiņu paplašinot finālturnīru dalībnieku skaitu līdz 48 komandām. Komandas tiks sadalītas 12 grupās pa 4 komandām, izslēgšanas spēles sāksies ar sešpadsmitdaļfinālu, kurā iekļūs visu grupu divas labākās komandas, kā arī 8 labākās trešās vietas.

== Kvalifikācija ==
{{pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Reģions
! Kvalificējās
! Komandas
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona|Eiropa (UEFA)]]
| 16 no 55
| {{fb|ENG}}, {{fb|FRA}}, {{fb|CRO}}, {{fb|POR}}, {{fb|NOR}}, {{fb|GER}}, {{fb|NED}}, {{fb|BEL}}, {{fb|ESP}}, {{fb|SUI}}, {{fb|AUT}}, {{fb|SCO}}, {{fb|CZE}}, {{fb|BIH}}, {{fb|SWE}}, {{fb|TUR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|Dienvidamerika (CONMEBOL)]]
| 6 no 10
| {{fb|ARG}}, {{fb|BRA}}, {{fb|ECU}}, {{fb|URU}}, {{fb|COL}}, {{fb|PAR}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONCACAF zona|Ziemeļamerika, Centrālamerika un Karību reģions (CONCACAF)]]
| 3+3 no 32+3
| {{fb|CAN}} (rīkotāji), {{fb|USA}} (rīkotāji), {{fb|MEX}} (rīkotāji), {{fb|PAN}}, {{fb|CUW}}, {{fb|HAI}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — AFC zona|Āzija (AFC)]]
| 9 no 46
| {{fb|JPN}}, {{fb|IRN}}, {{fb|UZB}}, {{fb|KOR}}, {{fb|JOR}}, {{fb|AUS}}, {{fb|QAT}}, {{fb|KSA}}, {{fb|IRQ}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CAF zona|Āfrika (CAF)]]
| 10 no 54
| {{fb|MAR}}, {{fb|TUN}}, {{fb|EGY}}, {{fb|ALG}}, {{fb|GHA}}, {{fb|CPV}}, {{fb|RSA}}, {{fb|CIV}}, {{fb|SEN}}, {{fb|COD}}
|-
| [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Okeānija (OFC)]]
| 1 no 11
| {{fb|NZL}}
|}

=== Izloze ===
Finālturnīra grupu izloze notika 2025. gada 5. decembrī Kenedija centrā [[Vašingtona|Vašingtonā]]. Uz izlozes brīdi nebija zināmi UEFA otrās kārtas 4 uzvarētāji un 2 starpkonfederāciju izslēgšanas spēļu uzvarētāji, jo spēles notika pēc izlozes - 2026. gada martā. Turnīra saimnieki – Meksika (A grupa), Kanāda (B grupa) un ASV (D grupa) jau tika ielozētas grupās.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! style=&quot;width:25%&quot; | 1. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 2. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 3. grozs
! style=&quot;width:25%&quot; | 4. grozs
|- style=&quot;vertical-align:top&quot;
|
* {{fb|CAN}}
* {{fb|MEX}}
* {{fb|USA}}
* {{fb|ESP}}
* {{fb|ARG}}
* {{fb|FRA}}
* {{fb|ENG}}
* {{fb|BRA}}
* {{fb|POR}}
* {{fb|NED}}
* {{fb|BEL}}
* {{fb|GER}}
|
* {{fb|CRO}}
* {{fb|MAR}}
* {{fb|COL}}
* {{fb|URU}}
* {{fb|SUI}}
* {{fb|JAP}}
* {{fb|SEN}}
* {{fb|IRN}}
* {{fb|KOR}}
* {{fb|ECU}}
* {{fb|AUT}}
* {{fb|AUS}}
|
* {{fb|NOR}}
* {{fb|PAN}}
* {{fb|EGY}}
* {{fb|ALG}}
* {{fb|SCO}}
* {{fb|PAR}}
* {{fb|TUN}}
* {{fb|CIV}}
* {{fb|UZB}}
* {{fb|QAT}}
* {{fb|KSA}}
* {{fb|RSA}}
|
* {{fb|JOR}}
* {{fb|CPV}}
* {{fb|GHA}}
* {{fb|CUW}}
* {{fb|HAI}}
* {{fb|NZL}}
* {{fb|BIH}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#A zars|UEFA A]])&lt;/small&gt;
* {{fb|SWE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#B zars|UEFA B]])&lt;/small&gt;
* {{fb|TUR}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#C zars|UEFA C]])&lt;/small&gt;
* {{fb|CZE}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — UEFA zona#D zars|UEFA D]])&lt;/small&gt;
* {{fb|COD}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Pirmais zars|Starpkonfederāciju spēļu pirmā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
* {{fb|IRQ}} &lt;small&gt;([[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — starpkonfederāciju izslēgšanas spēles#Otrais zars|Starpkonfederāciju spēļu otrā zara uzvarētājs]])&lt;/small&gt;
|}

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
![[Vankūvera]]
![[Toronto]]
![[Bostona]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Foksboro)&lt;/small&gt;
![[Filadelfija]]
![[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]&lt;br/&gt;&lt;small&gt;(Īstrezerforda)&lt;/small&gt;
|-
|''[[BC Place]]''
|''[[BMO Field]]''
|''[[Gillette Stadium]]''
|''[[Lincoln Financial Field]]''
|''[[MetLife Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''54 500'''
|Ietilpība: '''45 736'''
|Ietilpība: '''65 878'''
|Ietilpība: '''69 796'''
|Ietilpība: '''82 500'''
|-
|[[Attēls:BC_Place_2015_Women's_FIFA_World_Cup.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Bmo_Field_2016_East_Stand.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Gillette_Stadium_(Top_View).jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Philly_(45).JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Copa_America_game_between_Columbia_vs_Peru_at_the_MetLife_Stadium.jpg|250x250px]]
|-
![[Sietla]]
|colspan=&quot;3&quot; rowspan=&quot;12&quot;|
{{VietasKarte+|Ziemeļamerika|AlternativeMap=Canada USA Mexico laea location map.svg|width=750|float=center|caption=Organizētājpilsētas|places=
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=49.28|long=-123.12|label='''[[Vankūvera]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|lat=43.7|long=-79.4|label='''[[Toronto]]'''|position=top}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=33.755|long=-84.39|label='''[[Atlanta]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=42.065278|long= -71.248333|label='''[[Bostona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=32.775833|long=-96.796667|label='''[[Dalasa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=29.762778|long=-95.383056|label='''[[Hjūstona]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.099722|long=-94.578333|label='''[[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=34.05|long=-118.25|label='''[[Losandželosa]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=25.775278|long=-80.208889|label='''[[Maiami]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=40.817097|long=-74.085024|label='''[[Ņujorka]]/[[Ņūdžersija]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=39.9500|long=-75.1667|label='''[[Filadelfija]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=37.4032|long=-121.9698|label='''[[Sanfrancisko]]'''|position=right}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = blue pog.svg|lat=47.5952|long=-122.3316|label='''[[Sietla]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=19.302911 |long=-99.150442 |label='''[[Mehiko]]'''|position=bottom}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=25.722806 |long=-100.312056 |label='''[[Monterreja]]'''|position=left}}
{{VietasKarte~|Ziemeļamerika|mark = green pog.svg|lat=20.681667 |long=-103.462778 |label= '''[[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]'''|position=left}}
}}
![[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
|-
|''[[Lumen Field]]''
|''[[Arrowhead Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''69 000'''
|Ietilpība: '''76 416'''
|-
|[[Attēls:CenturyLink_Field_in_soccer_configuration_from_Stadium_Place.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Aerial_view_of_Arrowhead_Stadium_08-31-2013_crop.jpg|250x250px]]
|-
![[Sanfrancisko]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Santaklēra]])&lt;/small&gt;
![[Atlanta]]
|-
|''[[Levi's Stadium]]''
|''[[Mercedes-Benz Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''68 500'''
|Ietilpība: '''71 000'''
|-
|[[Attēls:Entering_Levi's_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:2017_Orlando_City_at_Atlanta_United_MLS_Game.jpg|250x250px]]
|-
![[Losandželosa]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Inglvuda]])&lt;/small&gt;
![[Dalasa]]&lt;br /&gt; &lt;small&gt;([[Ārlingtona (Teksasa)|Ārlingtona]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[SoFi Stadium]]''
|''[[AT&amp;T Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''70 240'''
|Ietilpība: '''80 000'''
|-
|[[Attēls:SoFi_Stadium_interior_2021.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Cowboys_stadium_inside_view_4.JPG|250x250px]]
|-
![[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Sapopana]])&lt;/small&gt;
![[Monterreja]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;(Gvadalupe)&lt;/small&gt;
![[Mehiko]]
![[Hjūstona]]
![[Maiami]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;([[Maiamigārdensa]])&lt;/small&gt;
|-
|''[[Estadio Akron]]''
|''[[Estadio BBVA]]''
|''[[Estadio Azteca]]''
|''[[NRG Stadium]]''
|''[[Hard Rock Stadium]]''
|-
|Ietilpība: '''49 850'''
|Ietilpība: '''53 500'''
|Ietilpība: '''87 523'''
|Ietilpība: '''72 220'''
|Ietilpība: '''64 767'''
|-
|[[Attēls:Estadio Akron 02-07-2022 cabecera sur lado derecho.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Estadio_BBVA_Bancomer_-_Diciembre_2017.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Soccer_game_at_the_Azteca_Stadium.JPG|250x250px]]
|[[Attēls:Reliantstadium.jpg|250x250px]]
|[[Attēls:Hard_Rock_Stadium_2017_2.jpg|250x250px]]
|}

== Tiesneši ==
2026. gada 9. aprīli FIFA izziņoja sarakstu ar 52 tiesnešiem, 88 tiesnešu asistentiem un 30 video tiesnešu asistentiem, kas tiesās finālturnīra spēles.

{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
!Konfederācija
!Galvenais tiesnesis
|-
|rowspan=&quot;8&quot;|[[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]]
| {{flaga|AAE}} Omars el Alī
| rowspan=&quot;2&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
|{{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
|rowspan=&quot;10&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
|rowspan=&quot;13&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
|-
| {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
| {{flaga|DĀR}} Abongils Toms
| {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
| {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
|-
| {{flaga|Saūda Arābija}} Hālids et Turajs
|rowspan=&quot;9&quot;| [[Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību reģiona futbola asociāciju konfederācija|CONCACAF]]
| {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
| {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
| {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
|-
| {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī&lt;!-- perss --&gt;
| {{flaga|Kostarika}} Huans Kalderons
| {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
| {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
|-
| {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
| {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
| {{flaga|Peru}} Kevins Ortega
| {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
|-
| {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
| {{flaga|Jamaika}} Ošans Neišens
| {{flaga|Kolumbija}} Andress Rohass
| {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
|-
| {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
| {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
| {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
| {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
|-
| {{flaga|Japāna}} Jusuke Araki
| {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
| {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
| {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
|-
|rowspan=&quot;5&quot;|[[Āfrikas Futbola konfederācija|CAF]]
| {{flaga|Somālija}} &lt;s&gt;Umars Abdulkādirs Artans&lt;/s&gt;{{refn|group=T|name=Tiesnesis|ASV vīzu ierobežojumu dēļ Somālijas pilsoņiem netiek piešķirtas vīzas un Artans nesaņēma atļauju iebraukt valstī&lt;ref&gt;{{cite web
 |url= https://www.bbc.com/sport/football/articles/cnv9drg0qzgo |title= Somali referee Artan barred from entering USA |author= Mike Peter |date= June 8, 2026 |website= BBC Sport|access-date= June 8, 2026}}&lt;/ref&gt;}}
| {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
| {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
| {{flaga|Šveice}} [[Sandro Šērers]]
|-
| {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
| {{flaga|ASV}} Torija Penso
| {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
| {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
|-
| {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
| {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
|[[Okeānijas Futbola konfederācija|OFC]]
| {{flaga|Jaunzēlande}} Kempbels Kērks Kavana Vo
| {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
|-
| {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
|rowspan=&quot;3&quot;|[[Dienvidamerikas Futbola konfederācija|CONMEBOL]]
| {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
|rowspan=&quot;2&quot;|[[UEFA]]
| {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
| {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
|-
| {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
| {{flaga|Paragvaja}} Huans Gabriels Benitess
| {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
| {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
|}

== Sastāvi ==
{{Pamatraksts|2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi}}
Provizoriskie saraksti komandām jāiesniedz līdz 2026. gada 11. maijam. Galasastāvu informācija jāiesniedz līdz 2026. gada 1. jūnijam. Ja galasastāva spēlētājs gūst traumu, to drīkstēs aizstāt līdz pirmās čempionāta spēles.

== Grupu turnīrs ==
{| class=&quot;wikitable mw-collapsible&quot;
|+ {{nowrap|{{Anchor|Tiebreakers}} Kritēriji vietu sadalījumam grupās}}
|-
|Komandas vietu nosaka pēc visās grupas spēlēs iegūtajiem punktiem. Ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, vietu sadalījums tiek noteikts pēc šādiem kritērijiem:&lt;ref name=&quot;regulations&quot;&gt;{{cite web |url=https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |title=FIFA World Cup 2026 Regulations |publisher=FIFA |date=May 2025 |access-date=June 7, 2025 |archive-date=June 23, 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250623212158/https://digitalhub.fifa.com/m/636f5c9c6f29771f/original/FWC2026_regulations_EN.pdf |dead-url=no}}&lt;/ref&gt;

# Iegūtie punkti spēlēs starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Vārtu starpība starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums
# Visvairāk gūtie vārti starp komandām, kurām jānosaka vietu sadalījums

Ja pēc šo trīs kritēriju pielietošanas komandām tik un tā ir vienāds rangs, pirmo un trešo kritēriju piemēro tikai komandu savstarpējām spelēm, ja arī pēc tam rangs ir vienāds - tiek pielietoti sekojošie kritēriji:

# Labāka vārtu starpība starp visam grupas spēlēm
# Labākais ''fair-play'' rezultāts visās grupu spēlēs:{{Bulleted list
  | dzeltenā kartīte: −1 punkts;
  | netiešā sarkanā kartīte (otrā dzeltenā kartīte): −3 punkti;
  | tiešā sarkanā kartīte: −4 punkti;
  | dzeltenā kartīte un tiešā sarkanā kartīte: −5 punkti.
 }}
# Augstāka pozīcija [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules rangā]]
# Ja pozīcijas sakrīt tad (ar atpakaļejošu datumu) salīdzina iepriekšējos [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultātus, līdz komandas var tikt izšķirtas.
|}

=== A grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=MEX |team2=KOR |team3=CZE |team4=RSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_MEX={{fb|MEX}} |short_MEX={{fbicon|MEX}}
|name_RSA={{fb|RSA}} |short_RSA={{fbicon|RSA}}
|name_KOR={{fb|KOR}} |short_KOR={{fbicon|KOR}}
|name_CZE={{fb|CZE}} |short_CZE={{fbicon|CZE}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|11}}
|win_MEX=2 |draw_MEX=0 |loss_MEX=0 |gf_MEX=3 |ga_MEX=0 |status_MEX=
|win_RSA=0 |draw_RSA=1 |loss_RSA=1 |gf_RSA=1 |ga_RSA=3 |status_RSA=
|win_KOR=1 |draw_KOR=0 |loss_KOR=1 |gf_KOR=2 |ga_KOR=2 |status_KOR=
|win_CZE=0 |draw_CZE=1 |loss_CZE=1 |gf_CZE=2 |ga_CZE=3 |status_CZE=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021443 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Hulians Kinjoness|Kinjoness]] {{goal|9}}&lt;br /&gt;[[Rauls Himeness|Himeness]] {{goal|67}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KOR}}
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021441 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CZE}}
  | vārti1    = [[Hvans Inboms]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[O Hjongju]] {{goal|80}}
  | vārti2    = [[Ladislavs Krejči (1999)|Krejči]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 44 985
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021440 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|RSA}}
  | vārti1    = [[Mihals Sadīleks|Sadīleks]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Teboho Mokoena|Mokoena]] {{goal|83|11m}}
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 442
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021442 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = [[Luiss Romo|Romo]] {{goal|50}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 45 522
  | tiesnesis = {{flaga|Urugvaja}} Gustavo Tehera
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CZE}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021444 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MEX}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|RSA}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021445 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KOR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}

=== B grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=CAN |team2=SUI |team3=BIH |team4=QAT

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_CAN={{fb|CAN}} |short_CAN={{fbicon|CAN}}
|name_BIH={{fb|BIH}} |short_BIH={{fbicon|BIH}}
|name_QAT={{fb|QAT}} |short_QAT={{fbicon|QAT}}
|name_SUI={{fb|SUI}} |short_SUI={{fbicon|SUI}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|18}} |start_date={{dat|2026|06|12}}
|win_CAN=1 |draw_CAN=1 |loss_CAN=0 |gf_CAN=7 |ga_CAN=1 |status_CAN=
|win_BIH=0 |draw_BIH=1 |loss_BIH=1 |gf_BIH=2 |ga_BIH=5 |status_BIH=
|win_QAT=0 |draw_QAT=1 |loss_QAT=1 |gf_QAT=1 |ga_QAT=7 |status_QAT=
|win_SUI=1 |draw_SUI=1 |loss_SUI=0 |gf_SUI=5 |ga_SUI=2 |status_SUI=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021449 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Jovo Lukičs|Lukičs]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 002
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} [[Fakundo Teljo]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|QAT}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021447 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SUI}}
  | vārti1    = [[Miro Mūheims|Mūheims]] {{goal|90+4|s.v.}}
  | vārti2    = [[Brēls Embolo|Embolo]] {{goal|17|11m}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 67 966
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021446 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BIH}}
  | vārti1    = [[Žoans Manzambī|Manzambī]] {{goal|74}}, {{goal|90}}&lt;br /&gt;[[Rubens Vargass|Vargass]] {{goal|84}}&lt;br /&gt;[[Granits Džaka|Džaka]] {{goal|90+7}}
  | vārti2    = [[Ermins Mahmičs|Mahmičs]] {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 026
  | tiesnesis = {{flaga|Portugāle}} Žoau Pinjeiro
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|18|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CAN}}
  | rezultāts = 6:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021450 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = [[Kails Larins|Larins]] {{goal|16}}&lt;br /&gt;[[Džonatans Deivids|Dž. Deivids]] {{goal|29}}, {{goal|45+3}}, {{goal|90+2}}&lt;br /&gt;[[Natens Saliba|Saliba]] {{goal|64}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Manāī|Manāī]] {{goal|75|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Čīle}} Kristians Garajs
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SUI}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021451 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CAN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BIH}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021448 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|QAT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}

=== C grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=BRA |team2=MAR |team3=SCO|team4=HAI

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BRA={{fb|BRA}} |short_BRA={{fbicon|BRA}}
|name_MAR={{fb|MAR}} |short_MAR={{fbicon|MAR}}
|name_HAI={{fb|HAI}} |short_HAI={{fbicon|HAI}}
|name_SCO={{fb|SCO}} |short_SCO={{fbicon|SCO}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}}|start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_BRA=1 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=4 |ga_BRA=1 |status_BRA=
|win_MAR=1 |draw_MAR=1 |loss_MAR=0 |gf_MAR=2 |ga_MAR=1 |status_MAR=
|win_HAI=0 |draw_HAI=0 |loss_HAI=2 |gf_HAI=0 |ga_HAI=4 |status_HAI=
|win_SCO=1 |draw_SCO=0 |loss_SCO=1 |gf_SCO=1 |ga_SCO=1 |status_SCO=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021456 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = [[Vinisiuss Žuniors]] {{goal|32}}
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|HAI}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021453 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SCO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Džons Makgins|Makgins]] {{goal|29}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021454 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|MAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Ismaīls Saibarī|Saibarī]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 64 146
  | tiesnesis = {{flaga|Uzbekistāna}} Ilgizs Tantaševs
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 03:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021457 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = [[Matēuss Kuņa|Kuņa]] {{goal|23}}, {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Vinisiuss Žuniors|Vinisiuss]] {{goal|45+3}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Spānija}} Alehandro Ernandess Ernandess
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SCO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021455 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|24|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;25. jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021452 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|HAI}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}

=== D grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=USA |team2=AUS |team3=PAR |team4=TUR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_USA={{fb|USA}} |short_USA={{fbicon|USA}}
|name_PAR={{fb|PAR}} |short_PAR={{fbicon|PAR}}
|name_AUS={{fb|AUS}} |short_AUS={{fbicon|AUS}}
|name_TUR={{fb|TUR}} |short_TUR={{fbicon|TUR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|19}} |start_date={{dat|2026|06|13}}
|win_USA=2 |draw_USA=0 |loss_USA=0 |gf_USA=6 |ga_USA=1 |status_USA=
|win_PAR=1 |draw_PAR=0 |loss_PAR=1 |gf_PAR=2 |ga_PAR=4 |status_PAR=
|win_AUS=1 |draw_AUS=0 |loss_AUS=1 |gf_AUS=2 |ga_AUS=2 |status_AUS=
|win_TUR=0 |draw_TUR=0 |loss_TUR=2 |gf_TUR=0 |ga_TUR=3 |status_TUR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|12|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;13. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 4:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021458 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = [[Damians Bobadilja|Bobadilja]] {{goal|7|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Folarins Balogans|Balogans]] {{goal|31}}, {{goal|45+5}}&lt;br /&gt;[[Džovanni Reina|Reina]] {{goal|90+8}}
  | vārti2    = [[Maurisio]] {{goal|73}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 492
  | tiesnesis = {{flaga|Nīderlande}} [[Denijs Makelī]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|13|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;14. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUS}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021463 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUR}}
  | vārti1    = [[Nestori Irankunda|Irankunda]] {{goal|27}}&lt;br /&gt;[[Konors Metkalfs|Metkalfs]] {{goal|75}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|Venecuēla}} [[Hesuss Valensuela]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021462 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = [[Kamerons Bērdžess|Bērdžess]] {{goal|11|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Alekss Frīmens|Frīmens]] {{goal|43}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 925
  | tiesnesis = {{flaga|Vācija}} [[Fēlikss Cvaiers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|19|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 0:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021460 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Matiass Galarsa|Galarsa]] {{goal|2}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 827
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021459 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|USA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Alžīrija}} Mustafa Gorbāls
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021461 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUS}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}

=== E grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=GER |team2=CIV |team3=ECU |team4=CUW

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GER={{fb|GER}} |short_GER={{fbicon|GER}}
|name_CUW={{fb|CUW}} |short_CUW={{fbicon|CUW}}
|name_CIV={{fb|CIV}} |short_CIV={{fbicon|CIV}}
|name_ECU={{fb|ECU}} |short_ECU={{fbicon|ECU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}} |start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_GER=2 |draw_GER=0 |loss_GER=0 |gf_GER=9 |ga_GER=2 |status_GER=
|win_CUW=0 |draw_CUW=1 |loss_CUW=1 |gf_CUW=1 |ga_CUW=7 |status_CUW=
|win_CIV=1 |draw_CIV=0 |loss_CIV=1 |gf_CIV=2 |ga_CIV=2 |status_CIV=
|win_ECU=0 |draw_ECU=1 |loss_ECU=1 |gf_ECU=0 |ga_ECU=1 |status_ECU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 7:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021464 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = [[Fēlikss Nmeča|Nmeča]] {{goal|6}}&lt;br /&gt;[[Niko Šloterbeks|Šloterbeks]] {{goal|38}}&lt;br /&gt;[[Kajs Hāvercs|Hāvercs]] {{goal|45+5|11m}},{{goal|88}}&lt;br /&gt;[[Džamals Musiala|Musiala]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Natanjels Brauns|Brauns]] {{goal|68}}&lt;br /&gt;[[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|78}}
  | vārti2    = [[Livano Komenensija|Komenensija]] {{goal|21}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 021
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CIV}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021467 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ECU}}
  | vārti1    = [[Amads Diallo|Diallo]] {{goal|90}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 274
  | tiesnesis = {{flaga|Francija}} [[Fransuā Leteksjē]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}} 
  | rezultāts = 2:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021469 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = [[Denizs Undavs|Undavs]] {{goal|68}}, {{goal|90+4}}
  | vārti2    = [[Franks Kesjē|Kesjē]] {{goal|30}}
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 43 036
  | tiesnesis = {{flaga|Paragvaja}}  Huans Gabriels Benitess
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021465 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CUW}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 68 598
  | tiesnesis = {{flaga|Ķīna}} Ma Nins
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CUW}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021468 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CIV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ECU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021466 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GER}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Torija Penso
}}

=== F grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=NED |team2=JAP |team3=SWE |team4=TUN

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_NED={{fb|NED}} |short_NED={{fbicon|NED}}
|name_JAP={{fb|JAP}} |short_JAP={{fbicon|JAP}}
|name_SWE={{fb|SWE}} |short_SWE={{fbicon|SWE}}
|name_TUN={{fb|TUN}} |short_TUN={{fbicon|TUN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|20}}|start_date={{dat|2026|06|14}}
|win_NED=1 |draw_NED=1 |loss_NED=0 |gf_NED=7 |ga_NED=3 |status_NED=
|win_JAP=1 |draw_JAP=1 |loss_JAP=0 |gf_JAP=6 |ga_JAP=2 |status_JAP=
|win_SWE=1 |draw_SWE=0 |loss_SWE=1 |gf_SWE=6 |ga_SWE=6 |status_SWE=
|win_TUN=0 |draw_TUN=0 |loss_TUN=2 |gf_TUN=1 |ga_TUN=9 |status_TUN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021470 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = [[Virgils van Deiks|van Deiks]] {{goal|50}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Keito Nakamura|Nakamura]] {{goal|57}}&lt;br /&gt;[[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|88}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 69 285
  | tiesnesis = {{flaga|ASV}} Ismāīls el Faths
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|14|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;15. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SWE}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021474 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|TUN}}
  | vārti1    = [[Jāsīns Ajāri|Ajāri]] {{goal|7}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Aleksanders Īsaks|Īsaks]] {{goal|30}}&lt;br /&gt;[[Viktors Jēkeress|Jēkeress]] {{goal|59}}&lt;br /&gt;[[Matīass Svanberjs|Svanberjs]] {{goal|84}}
  | vārti2    = [[Omars Rekīks|Rekīks]] {{goal|43}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 50 987
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Jaels Falkons
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NED}}
  | rezultāts = 5:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021472 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = [[Brians Brobejs|Brobejs]] {{goal|5}}, {{goal|17}}&lt;br /&gt;[[Kodijs Gakpo|Gakpo]] {{goal|47}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Krisensio Samervils|Samervils]] {{goal|89}}
  | vārti2    = [[Entonijs Elanga|Elanga]] {{goal|59}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Maikls Olivers]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|20|N}}
  | laiks     = 22:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21. jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 0:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021475 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JAP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = [[Daiči Kamada|Kamada]] {{goal|4}}&lt;br /&gt;[[Ajase Ueda|Ueda]] {{goal|31}}, {{goal|83}}&lt;br /&gt;[[Junja Ito|J. Ito]] {{goal|69}}
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 51 243
  | tiesnesis = {{flaga|Rumānija}} [[Ištvāns Kovāčs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JAP}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021471 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SWE}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Salvadora}} [[Ivans Bartons]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|25|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;26. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|TUN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021473 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NED}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} Katja Icela Garsija
}}

=== G grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=EGY |team2=IRN |team3=BEL |team4=NZL

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_BEL={{fb|BEL}} |short_BEL={{fbicon|BEL}}
|name_EGY={{fb|EGY}} |short_EGY={{fbicon|EGY}}
|name_IRN={{fb|IRN}} |short_IRN={{fbicon|IRN}}
|name_NZL={{fb|NZL}} |short_NZL={{fbicon|NZL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_BEL=0 |draw_BEL=2 |loss_BEL=0 |gf_BEL=1 |ga_BEL=1 |status_BEL=
|win_EGY=1 |draw_EGY=1 |loss_EGY=0 |gf_EGY=4 |ga_EGY=2 |status_EGY=
|win_IRN=0 |draw_IRN=2 |loss_IRN=0 |gf_IRN=2 |ga_IRN=2 |status_IRN=
|win_NZL=0 |draw_NZL=1 |loss_NZL=1 |gf_NZL=3 |ga_NZL=5 |status_NZL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021478 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Mohameds Hānī|Hānī]] {{goal|66|s.v.}}
  | vārti2    = [[Imāms Āšūrs|Āšūrs]] {{goal|19}}
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 66 775
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} Ramons Abati
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRN}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021476 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NZL}}
  | vārti1    = [[Rāmīns Rezāījāns|Rezāījāns]] {{goal|32}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Mohebī|Mohebī]] {{goal|64}}
  | vārti2    = [[Elaidža Džasts|Džasts]] {{goal|7}}, {{goal|54}}
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 108
  | tiesnesis = {{flaga|Meksika}} [[Sesars Arturo Ramoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|BEL}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021477 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 70 317
  | tiesnesis = {{flaga|Argentīna}} Dario Erera
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021480 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|EGY}}
  | vārti1    = [[Fins Sērmens|Sērmens]] {{goal|15}}
  | vārti2    = [[Mostafa Ziko|Ziko]] {{goal|58}}&lt;br /&gt;[[Mohameds Salāhs|Salāhs]] {{goal|67}}&lt;br /&gt;[[Trezegē]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 52 497
  | tiesnesis = {{flaga|AAE}} Omars el Alī
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|EGY}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021479 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRN}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27. jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NZL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021481 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|BEL}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== H grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ESP |team2=URU |team3=CPV |team4=KSA

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ESP={{fb|ESP}} |short_ESP={{fbicon|ESP}}
|name_CPV={{fb|CPV}} |short_CPV={{fbicon|CPV}}
|name_KSA={{fb|KSA}} |short_KSA={{fbicon|KSA}}
|name_URU={{fb|URU}} |short_URU={{fbicon|URU}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|21}} |start_date={{dat|2026|06|15}}
|win_ESP=1 |draw_ESP=1 |loss_ESP=0 |gf_ESP=4 |ga_ESP=0 |status_ESP=
|win_CPV=0 |draw_CPV=2 |loss_CPV=0 |gf_CPV=2 |ga_CPV=2 |status_CPV=
|win_KSA=0 |draw_KSA=1 |loss_KSA=1 |gf_KSA=1 |ga_KSA=5 |status_KSA=
|win_URU=0 |draw_URU=2 |loss_URU=0 |gf_URU=3 |ga_URU=3 |status_URU=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 0:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021482 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 67 640
  | tiesnesis = {{flaga|Jordānija}} Adhams Mahādma
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|15|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;16.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|KSA}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021486 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|URU}}
  | vārti1    = [[Abdulilāhs el Amrī|el Amrī]] {{goal|41}}
  | vārti2    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|80}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 62 764
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ESP}}
  | rezultāts = 4:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021483 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = [[Lamins Jamals|Jamals]] {{goal|10}}&lt;br /&gt;[[Mikels Ojarsavals|Ojarsavals]] {{goal|21}}, {{goal|24}}&lt;br /&gt;[[Hasāns et Tambaktī|et Tambaktī]] {{goal|49|s.v.}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 68 239
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Rafaels Klauss]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|21|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 2:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021487 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CPV}}
  | vārti1    = [[Maksimiljano Arauho|M. Arauho]] {{goal|44}}&lt;br /&gt;[[Agustins Kanobio|Kanobio]] {{goal|45+6}}
  | vārti2    = [[Kevins Pina|K. Pina]] {{goal|21}}&lt;br /&gt;[[Heliu Varela|Varela]] {{goal|61}}
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 64 003
  | tiesnesis = {{flaga|Norvēģija}} [[Espens Eskoss]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CPV}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021485 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|KSA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;27.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|URU}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021484 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ESP}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== I grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=FRA |team2=NOR |team3=SEN |team4=IRQ

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_FRA={{fb|FRA}} |short_FRA={{fbicon|FRA}}
|name_SEN={{fb|SEN}} |short_SEN={{fbicon|SEN}}
|name_IRQ={{fb|IRQ}} |short_IRQ={{fbicon|IRQ}}
|name_NOR={{fb|NOR}} |short_NOR={{fbicon|NOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|16}}
|win_FRA=2 |draw_FRA=0 |loss_FRA=0 |gf_FRA=6 |ga_FRA=1 |status_FRA=
|win_SEN=0 |draw_SEN=0 |loss_SEN=2 |gf_SEN=3 |ga_SEN=6 |status_SEN=
|win_IRQ=0 |draw_IRQ=0 |loss_IRQ=2 |gf_IRQ=1 |ga_IRQ=7 |status_IRQ=
|win_NOR=2 |draw_NOR=0 |loss_NOR=0 |gf_NOR=7 |ga_NOR=3 |status_NOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021490 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|66}}, {{goal|90+6}}&lt;br /&gt;[[Bradlī Barkola|Barkola]] {{goal|82}}
  | vārti2    = [[Ibrahims Mbaje|Mbaje]] {{goal|90+5}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 545
  | tiesnesis = {{flaga|Austrālija}} Alirezā Fagānī
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|IRQ}}
  | rezultāts = 1:4
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021488 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|NOR}}
  | vārti1    = [[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|39}}
  | vārti2    = [[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|29}}, {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Leo Estigors|Estigors]] {{goal|76}}&lt;br /&gt;[[Aimens Huseins|Huseins]] {{goal|90+6|s.v.}}
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 63 106
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|FRA}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021492 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = [[Kilians Mbapē|Mbapē]] {{goal|14}}, {{goal|54}}&lt;br /&gt;[[Usmans Dembelē|Dembelē]] {{goal|66}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 68 324
  | tiesnesis = {{flaga|Kanāda}} Drū Fišers
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 3:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021491 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|SEN}}
  | vārti1    = [[Markuss Holmgrēns Pēdešens|Pēdešens]] {{goal|43}}&lt;br /&gt;[[Ērlings Holanns|Holanns]] {{goal|48}}, {{goal|58}}
  | vārti2    = [[Ismails Sārs|I. Sārs]] {{goal|53}}, {{goal|90+3}}
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 80 663
  | tiesnesis = {{flaga|Brazīlija}} [[Viltons Sampaju]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|NOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021489 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|FRA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|26|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|SEN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021493 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|IRQ}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== J grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ARG |team2=AUT |team3=ALG |team4=JOR

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ARG={{fb|ARG}} |short_ARG={{fbicon|ARG}}
|name_ALG={{fb|ALG}} |short_ALG={{fbicon|ALG}}
|name_AUT={{fb|AUT}} |short_AUT={{fbicon|AUT}}
|name_JOR={{fb|JOR}} |short_JOR={{fbicon|JOR}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ARG=2 |draw_ARG=0 |loss_ARG=0 |gf_ARG=5 |ga_ARG=0 |status_ARG=
|win_ALG=1 |draw_ALG=0 |loss_ALG=1 |gf_ALG=2 |ga_ALG=4 |status_ALG=
|win_AUT=1 |draw_AUT=0 |loss_AUT=1 |gf_AUT=3 |ga_AUT=3 |status_AUT=
|win_JOR=0 |draw_JOR=0 |loss_JOR=2 |gf_JOR=2 |ga_JOR=5 |status_JOR=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 3:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021496 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|17}}, {{goal|60}}, {{goal|76}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 69 045
  | tiesnesis = {{flaga|Polija}} [[Šimons Marciņaks]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|16|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;17.jūnijā, 07:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|AUT}}
  | rezultāts = 3:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021498 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|JOR}}
  | vārti1    = [[Romano Šmids|Šmids]] {{goal|21}}}&lt;br /&gt;[[Jazans el Arabs|el Arabs]] {{goal|77|s.v.}}&lt;br /&gt;[[Marko Arnautovičs|Arnautovičs]] {{goal|90+12|11m}}
  | vārti2    = [[Ali Olvāns|Olvāns]] {{goal|50}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 527
  | tiesnesis = {{flaga|Mauritānija}} Dahāns Baida
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 2:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021494 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|38}}, {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 649
  | tiesnesis = {{flaga|Ēģipte}} Amīns Omars
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|22|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23.jūnijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 1:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021499 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ALG}} 
  | vārti1    = [[Nizārs er Rašdāns|er Rašdāns]] {{goal|36}}
  | vārti2    = [[Nadīrs Benbualī|Benbualī]] {{goal|69}}&lt;br /&gt;[[Amīns Guirī|Guirī]] {{goal|82}}
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 68 371
  | tiesnesis = {{flaga|Slovēnija}} [[Slavko Vinčičs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ALG}} 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021497 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|AUT}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 21:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28.jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|JOR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021495 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ARG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== K grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=COL |team2=COD |team3=POR |team4=UZB

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_POR={{fb|POR}} |short_POR={{fbicon|POR}}
|name_COD={{fb|COD}} |short_COD={{fbicon|COD}}
|name_UZB={{fb|UZB}} |short_UZB={{fbicon|UZB}}
|name_COL={{fb|COL}} |short_COL={{fbicon|COL}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}}|start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_POR=0 |draw_POR=1 |loss_POR=0 |gf_POR=1 |ga_POR=1 |status_POR=
|win_COD=0 |draw_COD=1 |loss_COD=0 |gf_COD=1 |ga_COD=1 |status_COD=
|win_UZB=0 |draw_UZB=0 |loss_UZB=1 |gf_UZB=1 |ga_UZB=3 |status_UZB=
|win_COL=1 |draw_COL=0 |loss_COL=0 |gf_COL=3 |ga_COL=1 |status_COL=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 1:1
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021502 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = [[Žuau Nevešs|Ž. Nevešs]] {{goal|6}}
  | vārti2    = [[Joans Visa|Visa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 68 777
  | tiesnesis = {{flaga|Katara}} [[Abdelrahmans el Džāsims]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|UZB}} 
  | rezultāts = 1:3
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021504 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COL}}
  | vārti1    = [[Abosbeks Faizulajevs|Faizulajevs]] {{goal|60}}
  | vārti2    = [[Daniels Munjoss|Munjoss]] {{goal|40}}&lt;br /&gt;[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|65}}&lt;br /&gt;[[Hamintons Kampass|Kampass]] {{goal|90+9}}
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 80 824
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Entonijs Teilors]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|POR}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021503 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Maroka}} Džalāls Džajeds
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 05:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021501 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|COD}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Akron]]'', [[Gvadalahara (Meksika)|Gvadalahara]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Itālija}} Mauricio Mariani
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COL}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021505 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|POR}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 19:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 02:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|COD}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021500 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|UZB}} 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== L grupa ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[https://www.fifa.com/en/tournaments/mens/worldcup/canadamexicousa2026/standings FIFA]
|show_matches=no
&lt;!--Update positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team1=ENG |team2=GHA |team3=PAN |team4=CRO

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_ENG={{fb|ENG}} |short_ENG={{fbicon|ENG}}
|name_CRO={{fb|CRO}} |short_CRO={{fbicon|CRO}}
|name_GHA={{fb|GHA}} |short_GHA={{fbicon|GHA}}
|name_PAN={{fb|PAN}} |short_PAN={{fbicon|PAN}}

&lt;!--Update standings below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|17}} |start_date={{dat|2026|06|17}}
|win_ENG=1 |draw_ENG=0 |loss_ENG=0 |gf_ENG=4 |ga_ENG=2 |status_ENG=
|win_CRO=0 |draw_CRO=0 |loss_CRO=1 |gf_CRO=2 |ga_CRO=4 |status_CRO=
|win_GHA=1 |draw_GHA=0 |loss_GHA=0 |gf_GHA=1 |ga_GHA=0 |status_GHA=
|win_PAN=0 |draw_PAN=0 |loss_PAN=1 |gf_PAN=0 |ga_PAN=1 |status_PAN=

|res_col_header=Q
|result1=WC |result2=WC |result3=PPO
|col_WC=green1 |text_WC=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm
|col_PPO=blue1 |text_PPO=Iespējama kvalifikācija izslēgšanas spēlēm
}}

{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 4:2
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021507 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = [[Harijs Keins|Keins]] {{goal|12|11m}}, {{goal|42}}&lt;br /&gt;[[Džūds Belingems|Belingems]] {{goal|47}}&lt;br /&gt;[[Markuss Rešfords|Rešfords]] {{goal|85}}
  | vārti2    = [[Martins Baturina|Baturina]] {{goal|36}}&lt;br /&gt;[[Petars Musa|Musa]] {{goal|45+5}}
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 70 389
  | tiesnesis = {{flaga|Anglija}} [[Klemāns Tirpēns]]
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|17|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;18.jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GHA}}
  | rezultāts = 1:0
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021510 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|PAN}}
  | vārti1    = [[Keilebs Irenki|Irenki]] {{goal|90+5}}
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 42 942
  | tiesnesis = {{flaga|Zviedrija}} [[Glenns Nībergs]]
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ENG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021506 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Hondurasa}} Saids Martiness
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|23|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;24. jūnijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021511 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|CRO}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = {{flaga|Gabona}} Pjērs Ačo
}}
----
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|PAN}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021508 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|ENG}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|27|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;28. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|CRO}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289273/400021509 Informācija]
  | komanda2  = {{fb|GHA}}
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Trešo vietu ieguvēji ===
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|class_rules=1)Punkti 2)Vārtu starpība 3)Gūtie vārti 4)''Fair play'' sniegums 5)[[FIFA Pasaules rangs]] 6)Iepriekšējie [[FIFA Pasaules rangs|FIFA Pasaules ranga]] rezultāti
|source=FIFA

&lt;!--Update team positions below (check tiebreakers)--&gt;
|team_order=|team1=GrF |team2=GrC |team3=GrJ |team4=GrD |team5=GrH |team6=GrG |team7=GrK |team8=GrA |team9=GrE |team10=GrB |team11=GrL |team12=GrI

&lt;!--Update team results below (including date)--&gt;
|update={{dat|2026|06|22}}
|win_GrA=0 |draw_GrA=1 |loss_GrA=1 |gf_GrA=2 |ga_GrA=3 |status_GrA=
|win_GrB=0 |draw_GrB=1 |loss_GrB=1 |gf_GrB=2 |ga_GrB=5 |status_GrB=
|win_GrC=1 |draw_GrC=0 |loss_GrC=1 |gf_GrC=1 |ga_GrC=1 |status_GrC=
|win_GrD=1 |draw_GrD=0 |loss_GrD=1 |gf_GrD=2 |ga_GrD=4 |status_GrD=
|win_GrE=0 |draw_GrE=1 |loss_GrE=1 |gf_GrE=0 |ga_GrE=1 |status_GrE=
|win_GrF=1 |draw_GrF=0 |loss_GrF=1 |gf_GrF=6 |ga_GrF=6 |status_GrF=
|win_GrG=0 |draw_GrG=2 |loss_GrG=0 |gf_GrG=1 |ga_GrG=1 |status_GrG=
|win_GrH=0 |draw_GrH=2 |loss_GrH=0 |gf_GrH=2 |ga_GrH=2 |status_GrH=
|win_GrI=0 |draw_GrI=0 |loss_GrI=2 |gf_GrI=3 |ga_GrI=6 |status_GrI=
|win_GrJ=1 |draw_GrJ=0 |loss_GrJ=1 |gf_GrJ=2 |ga_GrJ=4 |status_GrJ=
|win_GrK=0 |draw_GrK=1 |loss_GrK=0 |gf_GrK=1 |ga_GrK=1 |status_GrK=
|win_GrL=0 |draw_GrL=0 |loss_GrL=1 |gf_GrL=0 |ga_GrL=1 |status_GrL=

&lt;!--Team definitions--&gt;
|name_GrA={{fb|CZE}}
|name_GrB={{fb|BIH}}
|name_GrC={{fb|SCO}}
|name_GrD={{fb|PAR}}
|name_GrE={{fb|ECU}}
|name_GrF={{fb|SWE}}
|name_GrG={{fb|BEL}}
|name_GrH={{fb|CPV}}
|name_GrI={{fb|SEN}}
|name_GrJ={{fb|ALG}}
|name_GrK={{fb|POR}}
|name_GrL={{fb|PAN}}

&lt;!--Qualification column definitions--&gt;
|res_col_header=Q
|result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |result5=KO |result6=KO |result7=KO |result8=KO
|col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas turnīram
}}

== Izslēgšanas turnīrs ==
{{#invoke:RoundN|N32
|style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes
|RD1=Sešpadsmitdaļfināli
|RD2=Astotdaļfināli
|RD3=Ceturtdaļfināli
|RD4=Pusfināli
|RD5=Fināls
|Consol=Spēle par 3. vietu

|29. jūnijs - [[Bostona]]|{{fb|GER}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/B3/C3/D3/F3|
|30. jūnijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;I1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/D3/F3/G3/H3|
|28. jūnijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;A2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B2|
|29. jūnijs - [[Monterreja]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;F1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C2|
|2. jūlijs - [[Toronto]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;L2|
|2. jūlijs- [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;H1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;J2|
|1. jūlijs - [[Sanfrancisko]]|{{fb|USA}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;B3/E3/F3/I3/J3|
|1. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;G1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;A3/E3/H3/I3/J3|
|29. jūnijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;C1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;F2|
|30. jūnijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;E2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;I2|
|30. jūnijs - [[Mehiko]]|{{fb|MEX}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;C3/E3/F3/H3/I3|
|1. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;L1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/H3/I3/J3/K3|
|3. jūlijs - [[Maiami]]|{{fb|ARG}}||&lt;!--{{fb|}}--&gt;H2|
|3. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;D2||&lt;!--{{fb|}}--&gt;G2|
|2. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;B1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;E3/F3/G3/I3/J3|
|3. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;K1||&lt;!--{{fb|}}--&gt;D3/E3/I3/J3/L3|

|4. jūlijs - [[Filadelfija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|4. jūlijs - [[Hjūstona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|6. jūlijs - [[Sietla]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|5. jūlijs - [[Mehiko]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|7. jūlijs - [[Vankūvera]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|9. jūlijs - [[Bostona]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|10. jūlijs - [[Losandželosa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|11. jūlijs - [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|14. jūlijs - [[Dalasa]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
|15. jūlijs - [[Atlanta]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|19. jūlijs - [[Ņūdžersija]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|

|18. jūlijs - [[Maiami]]|&lt;!--{{fb|}}--&gt;||&lt;!--{{fb|}}--&gt;|
}}

=== Sešpadsmitdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|28|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = A2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021518 Informācija]
  | komanda2  = B2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = C1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021516 Informācija]
  | komanda2  = F2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 16:30 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|GER}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021513 Informācija]
  | komanda2  = A3/B3/C3/D3/F3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|29|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;30. jūnijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = F1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021522 Informācija]
  | komanda2  = C2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio BBVA]]'', [[Monterreja]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = E2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021514 Informācija]
  | komanda2  = I2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;31. jūnijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = I1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021523 Informācija]
  | komanda2  = C3/D3/F3/G3/H3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|06|30|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;1. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|MEX}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021520 Informācija]
  | komanda2  = C3/E3/F3/H3/I3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = L1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021512 Informācija]
  | komanda2  = E3/H3/I3/J3/K3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = G1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021525 Informācija]
  | komanda2  = A3/E3/H3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|01|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;2. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|USA}}
  | rezultāts =
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021524 Informācija]
  | komanda2  = B3/E3/F3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Levi's Stadium]]'', [[Sanfrancisko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = H1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021519 Informācija]
  | komanda2  = J2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 19:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 02:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021526 Informācija]
  | komanda2  = L2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BMO Field]]'', [[Toronto]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|02|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;3. jūlijā, 06:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = B1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021527 Informācija]
  | komanda2  = E3/F3/G3/I3/J3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;21:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = D2
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021515 Informācija]
  | komanda2  = G2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 01:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = {{fb-rt|ARG}}
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021521 Informācija]
  | komanda2  = H2
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|03|N}}
  | laiks     = 20:30 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;4. jūlijā, 04:30&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = K1
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289287/400021517 Informācija]
  | komanda2  = D3/E3/I3/J3/L3
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Astotdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;20:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021530 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[NRG Stadium]]'', [[Hjūstona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|04|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;5. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021533 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lincoln Financial Field]]'', [[Filadelfija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021532 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|05|N}}
  | laiks     = 18:00 [[UTC−6]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;6. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021531 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Estadio Azteca]]'', [[Mehiko]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021529 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|06|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;7. jūlijā, 03:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021534 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Lumen Field]]'', [[Sietla]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021528 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|07|N}}
  | laiks     = 13:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289288/400021535 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[BC Place]]'', [[Vankūvera]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Ceturtdaļfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|09|N}}
  | laiks     = 16:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;23:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021536 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Gillette Stadium]]'', [[Bostona]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|10|N}}
  | laiks     = 12:00 [[UTC−7]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021538 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[SoFi Stadium]]'', [[Losandželosa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021539 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|11|N}}
  | laiks     = 20:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;12. jūlijā, 04:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289289/400021537 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Arrowhead Stadium]]'', [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Pusfināli ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|14|N}}
  | laiks     = 14:00 [[UTC−5]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021541 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[AT&amp;T Stadium]]'', [[Dalasa]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|15|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289290/400021540 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Mercedes-Benz Stadium]]'', [[Atlanta]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Par 3. vietu ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|18|N}}
  | laiks     = 17:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;19. jūlijā, 00:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289291/400021542 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[Hard Rock Stadium]]'', [[Maiami]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

=== Fināls ===
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|2026|07|19|N}}
  | laiks     = 15:00 [[UTC−4]]&lt;br /&gt;(&lt;small&gt;22:00&lt;/small&gt;)
  | komanda1  = 
  | rezultāts = 
  | pārskats  = [https://www.fifa.com/en/match-centre/match/17/285023/289292/400021543 Informācija]
  | komanda2  = 
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = ''[[MetLife Stadium]]'', [[Ņūdžersija]]
  | skatītāji = 
  | tiesnesis = 
}}

== Apbalvojumi ==

=== Naudas balvas ===

2026. gada aprīli FIFA apstiprināja, ka visas dalībvalstis saņems naudas balvas, atkarībā no izcīnītās vietas. Kopējais balvu budžets būs 871 miljons dolāru. Papildus naudas balvai pēc čempionāta, katra kavlificējusies komanda saņems 10 miljonu balvu par kvalificēšanos finālturnīram, kā arī 2,5 miljonus lielu budžetu, kas paredzēts sagatavošanās posma izdevumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=FIFA Council increases record financial distribution for FIFA World Cup 2026 |url=https://inside.fifa.com/organisation/fifa-council/media-releases/council-increases-record-financial-distribution-member-associations-world-cup-2026 |publisher=FIFA |access-date=May 3, 2026}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=2026 FIFA World Cup Prize Money: How Much Will the Champions Really Earn? |url=https://worldcuplocaltime.com/2026-fifa-world-cup-prize-money/ |website=World Cup Local Time |access-date=May 3, 2026 |date=May 3, 2026 |last=Sharma |first=Pooja}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|+ Naudas balvas atkarībā no izcīnītās vietas
|-
! rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! rowspan=&quot;2&quot; | Komandas
! colspan=&quot;2&quot; | Balvas apjoms (miljonos)
|-
! Katrai komandai
! Kopā
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Čempioni
|1
| $50
| $50
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Otrā vieta
|1
| $33
| $33
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Trešā vieta
|1
| $29
| $29
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | Ceturtā vieta
|1
| $27
| $27
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 5. — 8. vieta
|4
| $19
| $76
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 9. — 16. vieta
|8
| $15
| $120
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 17. — 32. vieta
|16
| $11
| $176
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; | 33. — 48. vieta
|16
| $9
| $144
|-
! Kopā
!48
! colspan=&quot;2&quot; |$655
|}

=== Individuālie un komandu apbalvojumi ===

Pēc finālturnīra noslēguma tiks pasniegtas šādas balvas:

*Zelta Futbolzābaks: Pasniegts turnīra rezultatīvākajam spēlētajam.
*Zelta Cimds: Pasniegts turnīra labākajam vārtsargam.
*Zelta Bumba: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam.
*FIFA Jaunā spēlētāja balva: Pasniegts turnīra labākajam spēlētājam vecumā līdz 21 gadiem.
*FIFA ''Fair Play'' komandas balva: Pasniegta komandai, kas sasniedza izslēgšanas turnīru un turnīra laikā uzrādīja labāko godīgas spēles (''fair play'') sniegumu.

== Piezīmes ==
{{reflist|group=T}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}} / {{de ikona}} / {{fr ikona}} / {{es ikona}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{FIFA Pasaules kauss}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:2026. gads sportā]]
[[Kategorija:FIFA Pasaules kauss|2026]]
[[Kategorija:2026. gada FIFA Pasaules kauss]]</text>
      <sha1>ce72a7xcov1rnr2j190ip4z3l7p70nk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valkas novadpētniecības muzejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>413339</id>
    <revision>
      <id>4485631</id>
      <parentid>4473953</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:24:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485631</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7474" sha1="9u0529b6samy5dnwru1pro7js5pq52g" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name                = Valkas novadpētniecības muzejs
| native_name         = 
| image               = Valkas_muzejs.jpg
| imagesize           = 
| caption             = 
| map_type            = Latvija
| map_caption         = Atrašanās vieta kartē
| map_size            = 
| latd  = 57 | latm  = 47 | lats  = 41.945 | latNS  = N
| longd = 25 | longm = 42 | longs = 7.067  | longEW = E
| coordinates_type    = 
| coordinates_region  = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format  = 
| coordinates         = 
| established         = 1970. gadā
| dissolved           = 
| location            = Rīgas iela 64, [[Valka]], [[Latvija]]
| type                = 
| collection          = vairāk nekā 48 000 vienību
| visitors            = 
| director            = Meldra Cimdiņa
| president           = 
| curator             = 
| owner               = 
| publictransit       = 
| car_park            = 
| website             = {{URL|http://muzejs.valka.lv/}}
}}
'''Valkas novadpētniecības muzejs''' ir [[muzejs]] [[Valka|Valkā]], Rīgas ielā 64. Tas dibināts 1970. gadā. Ēkā, kurā atrodas muzejs, no 1853. līdz 1890. gadam darbojās [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] vadītais [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudžu skolotāju seminārs]]. Ēka ir valsts nozīmes [[vēstures piemineklis]], tā celta 1850.-1853. gadā speciāli Vidzemes draudžu skolotāju semināram,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://visit.valka.lv/lv/iepazisti-mus/apskates-vietas-valka/valkas-novadpetniecibas-muzejs-1|title=VISIT.VALKA.LV - Valkas novadpētniecības muzejs|website=VISIT.VALKA.LV|access-date=2018-12-12|language=en}}&lt;/ref&gt; ēkas skici veidojis Vidzemes laukskolu padomnieks K. K. Ulmanis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/valkas-novadpetniecibas-muzejs|title=Valkas Novadpētniecības muzejs {{!}} Latvia Travel|website=www.latvia.travel|access-date=2018-12-21|archive-date=2017-04-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20170423131453/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/valkas-novadpetniecibas-muzejs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://skolenuekskursijas.lv/apskates-vieta/valkas-novadpetniecibas-muzejs/|title=Valkas novadpētniecības muzejs|website=Skolēnu ekskursijas|access-date=2018-12-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Valkas_muzejs_cimzes_vaska_figura.jpg|thumb|left|200px|J. Cimzes vaska figūra&lt;br&gt;(autors K. Alainis)&lt;br&gt;Valkas novadpētniecības muzejā]]

Muzeja direktore ir Meldra Cimdiņa, galvenā krājuma glabātāja — Aija Priedīte.

Muzejā skatāmas pastāvīgās ekspozīcijas &quot;Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība. 19.gs. vidus — 20.gs. sākums” un “Valka — Latvijas neatkarības šūpulis”.

Ekspozīcija &quot;Vidzemes draudžu skolu skolotāju seminārs un tā audzēkņu kultūrizglītojošā darbība. 19. gadsimta vidus — 20. gadsimta sākums” iepazīstina ar [[Valkas novads|Valkas novada]] vēsturi, ar [[pedagogs|pedagoga]], latviešu [[kora mūzika]]s pamatlicēja un profesionālās mūzikas aizsācēja Jāņa Cimzes darbību un viņa audzēkņu atstāto kultūras mantojumu. Šeit iespējams apskatīt Jāņa Cimzes apkopotā latviešu un cittautu dziesmu krājuma koriem “[[Dziesmu rota]]” oriģinālos pirmizdevumus. Ekspozīcijā atrodas Jāņa Cimzes [[vaska figūra]] “Skolotāju skolotājs”, ko veidojis [[tēlnieks]] Kārlis Alainis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/ielukojamies-laika-kad-valka-darbojas-jana-cimzes-vaditais-skolo.a96789/|title=Ielūkojamies laikā, kad Valkā darbojās Jāņa Cimzes vadītais skolotāju seminārs|website=lr1.lsm.lv|access-date=2018-11-13|archive-date=2018-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20180218084948/http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/latvijas-perles/ielukojamies-laika-kad-valka-darbojas-jana-cimzes-vaditais-skolo.a96789/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/valkas-muzeja-tagad-ir-ari-jana-cimzes-vaska-figura.a112352/|title=Valkas muzejā tagad ir arī Jāņa Cimzes vaska figūra|access-date=2018-11-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Iespējams arī piedalīties muzejpedagoģiskajā programmā “Mācību stunda seminārā”, tā notiek telpā, kas iekārtota līdzīgi kā [[draudzes skola]]s vai semināra klase 19. gadsimtā.

[[Attēls:Valkas muzejs ekspozicija.jpg|thumb|left|200px|Valkas novadpētniecības muzeja ekspozīcijā&lt;br&gt;&quot;Valka — Latvijas neatkarības šūpulis]]
Muzeja ekspozīcija “Valka — Latvijas neatkarības šūpulis” stāsta par sabiedriski politiskajiem notikumiem Valkā 1914. — 1920. gadā, kad latviešu tauta 1918. gadā piepildīja sapni par savu valsti. Akcentēta [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s veidošana Valkā un Latvijas valsts organizēšanas priekšdarbi. Blakus tradicionālajiem muzeja krājuma eksponēšanas veidiem izmantoti arī interaktīvi [[multimediji|multimediju]] risinājumi. Informācija un [[anotācija]]s tulkotas [[igauņu valoda|igauņu]] un [[angļu valoda|angļu valodā]].

Regulāri muzejā tiek rīkotas arī dažādas [[izstāde]]s un pasākumi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/valka-local-history-museum/2016/padomju-laika-sadzives-priekshmeti/|title=Padomju laika sadzīves priekšmeti&amp;nbsp;–&amp;nbsp;2016&amp;nbsp;–&amp;nbsp;Valkas novadpētniecības muzejs&amp;nbsp;–&amp;nbsp;Latvijas muzeju katalogs&amp;nbsp;–&amp;nbsp;Muzeju biedrība|website=www.muzeji.lv|access-date=2018-11-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160828125834/http://www.muzeji.lv/lv/museums/valka-local-history-museum/2016/padomju-laika-sadzives-priekshmeti/|archivedate=2016-08-28}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valka.lv/lv/aktualitates-7/-2-2|title=MUZEJS.VALKA.LV - J.A.Sīmaņa izstāde &quot;Mirkli, apstājies!&quot;|website=MUZEJS.VALKA.LV|access-date=2018-11-23|language=en|archive-date=2018-11-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20181130182927/http://muzejs.valka.lv/lv/aktualitates-7/-2-2}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/valka-local-history-museum/2016/agra-dzilnas-darbu-izstade-ikonografijas-banalizacija/|title=Agra Dzilnas darbu izstāde “Ikonogrāfijas banalizācija”&amp;nbsp;–&amp;nbsp;2016&amp;nbsp;–&amp;nbsp;Valkas novadpētniecības muzejs&amp;nbsp;–&amp;nbsp;Latvijas muzeju katalogs&amp;nbsp;–&amp;nbsp;Muzeju biedrība|website=www.muzeji.lv|access-date=2018-11-23|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160319012345/http://www.muzeji.lv/lv/museums/valka-local-history-museum/2016/agra-dzilnas-darbu-izstade-ikonografijas-banalizacija/|archivedate=2016-03-19}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.ziemellatvija.lv/izklaide/izstades/sodien-valkas-novadpetniecibas-muzeja-atklas-igaunu-makslinieka-fotografiju-izstadi-101311|title=Šodien Valkas novadpētniecības muzejā atklās igauņu mākslinieka fotogrāfiju izstādi|work=Ziemellatvija.lv|access-date=2018-11-23}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://muzejs.valka.lv/lv/ Muzeja oficiālā mājlapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181208115953/http://muzejs.valka.lv/lv |date={{dat|2018|12|08||bez}} }}
* [https://www.facebook.com/Valkas-novadp%C4%93tniec%C4%ABbas-muzejs-Valka-Local-History-museum-155238217871104/ Muzeja Facebook konts]

{{Latvijas muzeji}}

[[Kategorija:Muzeji Latvijā]]
[[Kategorija:Valka]]
[[Kategorija:Novadpētniecības muzeji]]</text>
      <sha1>9u0529b6samy5dnwru1pro7js5pq52g</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>4485543</id>
      <parentid>4485022</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:00:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <origin>4485543</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="783" sha1="ecq8kigond2ne2zkc7q3mkb3ak97814" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2026-06-22 18:00:54{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Džons Gosdens|t|h|d}} || 2026-05-16 06:17:55 || 37 || {{U|NguoiDungKhongDinhDanh}} || &lt;nowiki&gt;Requesting speedy deletion ([[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated.). ([[:m:User:Xiplus/TwinkleGlobal|TwinkleGlobal]])&lt;/nowiki&gt; || [[:m:User:NDKDD/CWPN|Cross-wiki promotion notice]]: Cross-wiki spam. Likely machine translation/LLM-generated. || 
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>ecq8kigond2ne2zkc7q3mkb3ak97814</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Dalībnieku uzskaitījums pēc labojumu skaita</title>
    <ns>4</ns>
    <id>415707</id>
    <revision>
      <id>4485541</id>
      <parentid>4485021</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:00:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: atjaunināta tabula</comment>
      <origin>4485541</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16701" sha1="scfs8es5hjuazdh16vfe2ktexwqjrz9" xml:space="preserve">Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji.

== Statistika ==
&lt;!-- TABLE_START --&gt;
Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|06|22||bez}}.

{| class='wikitable sortable'
! Nr.
! Dalībnieks
! Labojumu skaits
! Labojumi pēdējās&lt;br /&gt;365 dienās
! Rakstu skaits
! Pirmais labojums
! Pēdējais labojums
|-
| 1.
| {{u|Edgars2007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:199865}}]
| {{formatnum:1683}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13706}}]
| 2009-02-13
| 2026-06-22
|-
| 2.
| {{u|Pirags}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:172873}}]
| {{formatnum:10395}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8005}}]
| 2007-12-03
| 2026-06-22
|-
| 3.
| {{u|Feens}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122918}}]
| {{formatnum:953}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14815}}]
| 2004-11-07
| 2026-05-02
|-
| 4.
| {{u|Kikos}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:114339}}]
| {{formatnum:9622}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:9822}}]
| 2007-11-24
| 2026-06-22
|-
| 5.
| {{u|Biafra}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:113089}}]
| {{formatnum:10039}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1912}}]
| 2009-10-02
| 2026-06-22
|-
| 6.
| {{u|Treisijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:87308}}]
| {{formatnum:6749}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6647}}]
| 2005-10-30
| 2026-06-22
|-
| 7.
| {{u|Baisulis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:70375}}]
| {{formatnum:9922}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2140}}]
| 2009-05-24
| 2026-06-22
|-
| 8.
| {{u|Papuass}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:68856}}]
| {{formatnum:1874}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3272}}]
| 2005-07-26
| 2026-06-17
|-
| 9.
| {{u|ScAvenger}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58824}}]
| {{formatnum:1000}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:814}}]
| 2006-11-23
| 2026-06-15
|-
| 10.
| {{u|Bendžamins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:51827}}]
| {{formatnum:7183}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6458}}]
| 2018-06-22
| 2026-06-22
|-
| 11.
| {{u|Dainis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49005}}]
| {{formatnum:1526}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3529}}]
| 2006-05-03
| 2026-06-22
|-
| 12.
| {{u|Meistars Joda}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:48664}}]
| {{formatnum:5284}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:390}}]
| 2007-01-07
| 2026-06-22
|-
| 13.
| {{u|Kleivas}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:46116}}]
| {{formatnum:1901}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:2993}}]
| 2007-04-26
| 2026-05-26
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 14.
| {{u|Ingii}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:44891}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1780}}]
| 2008-11-29
| 2024-03-22
|-
| 15.
| {{u|Vylks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:44088}}]
| {{formatnum:5534}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1577}}]
| 2015-03-11
| 2026-06-19
|-
| 16.
| {{u|Turaids}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42173}}]
| {{formatnum:1763}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:579}}]
| 2009-01-14
| 2026-06-17
|-
| 17.
| {{u|Lasks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:38863}}]
| {{formatnum:4878}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:784}}]
| 2013-03-30
| 2026-06-22
|-
| 18.
| {{u|Ludis21345}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1513}}]
| 2015-03-03
| 2025-08-23
|-
| 19.
| {{u|ZANDMANIS}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:31506}}]
| {{formatnum:3696}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:634}}]
| 2020-05-10
| 2026-06-21
|-
| 20.
| {{u|GreenZeb}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29758}}]
| {{formatnum:11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1260}}]
| 2006-12-21
| 2026-03-26
|-
| 21.
| {{u|Votre Provocateur}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:29179}}]
| {{formatnum:8305}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:4398}}]
| 2023-01-18
| 2026-06-21
|-
| 22.
| {{u|SpeedKing}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28837}}]
| {{formatnum:5}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1207}}]
| 2005-11-25
| 2026-01-10
|-
| 23.
| {{u|Laurijs}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26837}}]
| {{formatnum:28}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}]
| 2006-02-02
| 2026-05-27
|-
| 24.
| {{u|Egilus}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:26312}}]
| {{formatnum:4599}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:916}}]
| 2015-08-30
| 2026-06-22
|-
| 25.
| {{u|Dark Eagle}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23789}}]
| {{formatnum:31}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:880}}]
| 2007-11-05
| 2026-06-07
|-
| 26.
| {{u|Gragox}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23698}}]
| {{formatnum:6}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1933}}]
| 2006-07-03
| 2026-02-17
|-
| 27.
| {{u|Spnq}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19353}}]
| {{formatnum:2093}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}]
| 2022-01-17
| 2026-06-20
|-
| 28.
| {{u|Xil}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18702}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:312}}]
| 2005-09-19
| 2026-05-01
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 29.
| {{u|Prieditis2012}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}]
| 2013-07-26
| 2025-01-11
|-
| 30.
| {{u|Makenzis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:15802}}]
| {{formatnum:1260}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}]
| 2016-04-12
| 2026-06-22
|-
| 31.
| {{u|Olgerts V}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15111}}]
| {{formatnum:3751}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1373}}]
| 2014-07-27
| 2026-06-20
|-
| 32.
| {{u|Jānis U.}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15063}}]
| {{formatnum:2436}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:1994}}]
| 2005-07-30
| 2026-06-17
|-
| 33.
| {{u|Uldis s}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14457}}]
| {{formatnum:518}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2340}}]
| 2011-08-03
| 2026-06-11
|-
| 34.
| {{u|MC2013}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14193}}]
| {{formatnum:745}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:233}}]
| 2013-06-21
| 2026-06-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 35.
| {{u|Zemgalietis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:800}}]
| 2007-07-05
| 2024-10-06
|-
| 36.
| {{u|CommonsDelinker}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13294}}]
| {{formatnum:987}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}]
| 2006-09-25
| 2026-06-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 37.
| {{u|Varg~lvwiki}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}]
| 2009-04-10
| 2010-06-02
|-
| 38.
| {{u|Gaujmalnieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11088}}]
| {{formatnum:34}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}]
| 2008-10-28
| 2025-12-29
|-
| 39.
| {{u|Tankists}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:10761}}]
| {{formatnum:1911}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:409}}]
| 2021-07-27
| 2026-06-18
|-
| 40.
| {{u|Edis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10598}}]
| {{formatnum:303}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:669}}]
| 2011-10-13
| 2026-06-18
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 41.
| {{u|Montenois}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}]
| 2022-01-26
| 2025-01-07
|-
| 42.
| {{u|DJ EV}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10097}}]
| {{formatnum:284}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:377}}]
| 2012-05-17
| 2026-06-15
|-
| 43.
| {{u|OskarsC}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9560}}]
| {{formatnum:234}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:179}}]
| 2013-03-14
| 2026-06-17
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 44.
| {{u|Romanskolduns}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}]
| 2008-05-28
| 2022-03-15
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 45.
| {{u|Daarznieks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}]
| 2006-08-22
| 2018-08-24
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 46.
| {{u|Lidingo11}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8471}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}]
| 2010-05-22
| 2017-04-22
|-
| 47.
| {{u|Yyy}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}]
| 2005-05-12
| 2026-02-11
|-
| 48.
| {{u|Juzeris}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8365}}]
| {{formatnum:20}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:195}}]
| 2004-09-16
| 2026-05-06
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 49.
| {{u|Lieeeneee}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}]
| 2017-10-06
| 2020-10-22
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 50.
| {{u|IndulisMX}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}]
| 2012-03-07
| 2023-08-13
|-
| 51.
| {{u|Maranello Prime}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7309}}]
| {{formatnum:66}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}]
| 2015-01-30
| 2026-03-19
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 52.
| {{u|Mrom}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}]
| 2006-01-14
| 2011-10-25
|-
| 53.
| {{u|Silraks}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6700}}]
| {{formatnum:169}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}]
| 2013-01-07
| 2026-06-09
|-
| 54.
| {{u|Algonkins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}]
| {{formatnum:44}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:284}}]
| 2012-04-01
| 2026-02-22
|-
| 55.
| {{u|Tttoooxxx}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6523}}]
| {{formatnum:735}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:119}}]
| 2017-05-11
| 2026-06-05
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 56.
| {{u|Anonīms}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}]
| 2007-12-18
| 2023-07-20
|-
| 57.
| {{u|Driver24}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}]
| {{formatnum:1}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}]
| 2010-02-01
| 2025-06-29
|-
| 58.
| {{u|Ingarix}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6205}}]
| {{formatnum:32}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}]
| 2006-05-12
| 2026-06-02
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 59.
| {{u|Krishjaanis}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}]
| 2006-02-13
| 2014-09-15
|-
| 60.
| {{u|Kaamis007}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5582}}]
| {{formatnum:93}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:122}}]
| 2017-08-15
| 2026-06-11
|-
| 61.
| {{u|Kasp2008}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5497}}]
| {{formatnum:41}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}]
| 2010-04-25
| 2026-02-20
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 62.
| {{u|Voll}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}]
| 2013-03-17
| 2020-11-30
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 63.
| {{u|Juristiltins}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5249}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}]
| 2006-12-07
| 2010-01-08
|-
| 64.
| {{u|Otovi}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5240}}]
| {{formatnum:155}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:389}}]
| 2020-12-20
| 2026-05-04
|- style=&quot;background-color: #EEEEEE&quot;
| 65.
| {{u|Standfest}}
| [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}]
| {{formatnum:0}}
| [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}]
| 2008-05-21
| 2017-02-01
|}
&lt;!-- TABLE_END --&gt;

{{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}}

== Ārējās saites ==
*[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem]
*[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem]
*[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam]
*[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā]

[[Kategorija:Vikipēdijas statistika]]</text>
      <sha1>scfs8es5hjuazdh16vfe2ktexwqjrz9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dieviņš (dziesma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>418440</id>
    <revision>
      <id>4485493</id>
      <parentid>3756700</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:36:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485493</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1064" sha1="1dbzxljjcsblozvcvq0w4m4f4lff9fl" xml:space="preserve">'''&quot;Dieviņš&quot;''' ir 2015. gadā ierakstītā [[Dons|Artura Šingireja]] jeb Dona studijas albuma &quot;[[Sibīrija (albums)|Sibīrija]]&quot; dziesma ar [[Ingus Bērziņš|Ingus Bērziņa]] vārdiem.

Dziesmas vārdi esot radušies aktiera [[Ēvalds Valters|Ēvalda Valtera]] bērnības atmiņu iespaidā, kas aprakstītas [[Harijs Liepiņš|Harija Liepiņa]] un [[Mudīte Šneidere|Mudītes Šneideres]] grāmatā “Ēvalds Valters. Liepājas līkais velns”.

2018. gadā &quot;Dieviņš&quot; ieguva 93. vietu [[Radio SWH]] organizētajā [[LVtop100 aptauja|LVtop100 aptaujā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://lvtop100.lv/top-100/ |title=Visu laiku labākās simtgades dziesmas |access-date={{dat|2019|01|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181231143947/https://lvtop100.lv/top-100/ |archivedate={{dat|2018|12|31||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20180829072022/http://www.dziesmas.lv/d/Dievins_-_Dons/24210 Dziesmas vārdi]


{{Mūzika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]]</text>
      <sha1>1dbzxljjcsblozvcvq0w4m4f4lff9fl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ikere</title>
    <ns>0</ns>
    <id>421529</id>
    <revision>
      <id>4485561</id>
      <parentid>4372187</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:39:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienots miršanas gads.....</comment>
      <origin>4485561</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182" sha1="at545ak8g6mk923z4la5scbhun21jet" xml:space="preserve">'''Ikere''' var būt:

* [[Gunta Ikere]] (1956) — latviešu montāžas režisore;
* [[Ludmila Ikere]] (1929—2026) — latviešu režisore.

{{uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>at545ak8g6mk923z4la5scbhun21jet</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Končar – Električna vozila</title>
    <ns>0</ns>
    <id>423898</id>
    <revision>
      <id>4485716</id>
      <parentid>3978397</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T06:42:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EUPBR</username>
        <id>127522</id>
      </contributor>
      <comment>/* Galerija */</comment>
      <origin>4485716</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5296" sha1="f0j3xahz4pbemdgljo9biibdea8c4kl" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Končar – Električna vozila d.d.''
| native_name      = 
| logo             = Logo Končar Group.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = kapitālsabiedrība
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1970. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Zagreba]], {{HRV}}
| location_country = 
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[mašīnbūve]]
| products         = elektriskie [[sliežu transportlīdzeklis|sliežu transportlīdzekļi]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = ''[[KONČAR]]'' (75 %)
| num_employees    = ~ 250
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [http://www.koncar-kev.hr koncar-kev.hr]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''Končar – Električna vozila d.d.''''' ir [[Horvātija]]s elektrisko [[sliežu transportlīdzeklis|sliežu transportlīdzekļu]] ražotājs. Uzņēmums ietilpst ''[[KONČAR]]'' grupā, kurai pieder 75 % kapitāldaļu. Uzņēmuma rūpnīca atrodas [[Zagreba|Zagrebā]].

Uzņēmums ražo zemās grīdas [[Tramvajs|tramvajus]], [[elektrolokomotīve]]s, [[Elektrovilciens|elektrovilcienus]] un [[Dīzeļvilciens|dīzeļvilcienus]] ar elektrisko piedziņu. 

''Končar – Električna vozila'' ir Eiropas Dzelzceļa nozares asociācijas ''[[Union des Industries Ferroviaires Européennes|UNIFE]]'' loceklis.

== Vēsture ==
Uzņēmums tika dibināts 1970. gadā ar nosaukumu '''''Rade Končar - Električne Lokomotive'''''. 
Uzņēmums sāka darbību ar [[diode|diožu]] elektrolokomotīvju ražošanu saskaņā ar Zviedrijas uzņēmuma ''[[ASEA]]'' licenci. Gandrīz vienlaikus tas sāka izstrādāt arī savas elektrolokomotīves, uz 1981. gadu tika radīta moderna [[tiristors|tiristoru]] lokomotīve ar strāvas padevi 25 kV, 50 Hz.
1987. gadā ražošana tika pārcelta uz rūpniecisko zonu Jankomiru Zagrebas rietumu daļā.

Pēc ekonomiskās sistēmas pārveidošanas Horvātijā 1990. gadā uzņēmums tika reorganizēts par kapitālsabiedrību '''''KONČAR - Električne Lokomotive d.d.'''''.
1990. gados uzņēmums izstrādāja unikālu diožu lokomotīvju modernizācijas risinājumu, tās pārveidojot par [[tiristors|tiristoru]] tipu. Tajā pašā laikā tika sākta tramvaju ražošana.

2002. gadā tika sākta zemās grīdas tramvaja izstrāde, kas sērijveida ražošanā nonāca 2005. gadā.
Sakarā ar darbības un ražošanas klāsta paplašināšanos 2005. gadā uzņēmums mainīja nosaukumu uz '''''KONČAR – Električna vozila d.d.'''''.
2005. gadā tika sākta zemās grīdas elektrovilciena izstrāde, līdz 2009. un 2010. gadā veiksmīgi tika izmēģināts tā prototips.
2009. gada beigās ''KONČAR'' piegādāja pirmo zemās grīdas elektrovilcienu Bosnijas un Hercegovinas federācijas dzelzceļam. 2011. gadā Horvātijas dzelzceļam tika piegādāti divi elektrovilcienu prototipi.

Līdz 2019. gadam uzņēmums bija piegādājis 352 jaunas elektriskās lokomotīves un modernizējis vairāk nekā 400 lokomotīves, kas darbojas Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā, Melnkalnē, Maķedonijā, Rumānijā, Bulgārijā un Turcijā.
Zagrebas pilsētai bija piegādāti 158 tramvaji, 142 no kuriem bija 100 % zemās grīdas tramvaji.
2018. gadā tika noslēgts līgums par 6 tramvaju (modelis ''TMK 2300'') piegādi Latvijas pilsētai [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājai]], vēlāk tika pasūtīti vēl 8 tramvaji.

== Produkcija ==
* [[Elektrovilciens|Elektrovilcieni]] (25 kV, 50 Hz un 3 kV līdzstrāvas), zemās grīdas
* [[Dīzeļvilciens|Dīzeļa elektriskie vilcieni]], zemās grīdas
* [[Tramvajs|Tramvaji]]:
** zemās grīdas tramvaji ''[[TMK 2200]]'' un ''[[TMK 2200-K]]'' (''TMK 2300'')
** augstās grīdas tramvaji ''[[TMK 2100]]''
* [[Elektrolokomotīve]]s

Uzņēmums ražo arī rezerves daļas, kā arī veic sliežu transportlīdzekļu apkopi, remontu un modernizāciju.

== Galerija ==
&lt;gallery&gt;
Image: Zagreb, Croatia July 2022 - Blue Tram (cropped).jpg | Zemās grīdas tramvajs ''[[TMK 2200]]''
Image:Tip 2100.jpg| Vecāks tramvajs ''[[TMK 2100]]'' Zagrebā
Image:HZ 6112 001-0 1.jpg| [[Horvātijas dzelzceļš|Horvātijas dzelzceļa]] elektrovilciens ''HŽ serija 6112''
Image:HŽ Class 7023 - InnoTrans 2016 (2).jpg|Horvātijas dzelzceļa dīzeļvilciens ''HŽ serija 7023''
image:HŽ 1142 series locomotive (03).JPG|''HŽ serija 1142'' elektrolokomotīve
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.koncar-kev.hr}}
* [https://www.koncar.hr/en/business-areas/transportation/rail-vehicles/ Rail vehicles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181105155038/http://www.koncar.hr/en/business-areas/transportation/rail-vehicles/ |date={{dat|2018|11|05||bez}} }}


[[Kategorija:Horvātijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Lokomotīvju ražotāji]]
[[Kategorija:Dzelzceļa mašīnbūves uzņēmumi]]</text>
      <sha1>f0j3xahz4pbemdgljo9biibdea8c4kl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485719</id>
      <parentid>4485716</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T07:17:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485719</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5305" sha1="a30hphk2o6j7i7sw27npl2qn8mzmfyq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Uzņēmuma infokaste v2
| name             = ''Končar – Električna vozila d.d.''
| native_name      = 
| logo             = Logo Končar Group.svg
| logo_size        = 
| logo_caption     = 
| image            = 
| image_size       = 
| image_caption    = 
| type             = kapitālsabiedrība
| traded_as        = 
| genre            = 
| fate             = 
| predecessor      = 
| successor        = 
| foundation       = 1970. gads
| founder          = 
| defunct          = 
| location_city    = [[Zagreba]], {{HRV}}
| location_country = 
| location         = 
| locations        = 
| area_served      = 
| key_people       = 
| industry         = [[mašīnbūve]]
| products         = elektriskie [[sliežu transportlīdzeklis|sliežu transportlīdzekļi]]
| services         = 
| revenue          = 
| operating_income = 
| net_income       = 
| aum              = 
| assets           = 
| equity           = 
| owner            = ''[[KONČAR]]'' (75 %)
| num_employees    = ~ 250
| parent           = 
| divisions        = 
| subsid           = 
| homepage         = [http://www.koncar-kev.hr koncar-kev.hr]
| footnotes        = 
| intl             = 
}}
'''''Končar – Električna vozila d.d.''''' ir [[Horvātija]]s elektrisko [[sliežu transportlīdzeklis|sliežu transportlīdzekļu]] ražotājs. Uzņēmums ietilpst ''[[KONČAR]]'' grupā, kurai pieder 75 % kapitāldaļu. Uzņēmuma rūpnīca atrodas [[Zagreba|Zagrebā]].

Uzņēmums ražo zemās grīdas [[Tramvajs|tramvajus]], [[elektrolokomotīve]]s, [[Elektrovilciens|elektrovilcienus]] un [[Dīzeļvilciens|dīzeļvilcienus]] ar elektrisko piedziņu. 

''Končar – Električna vozila'' ir Eiropas Dzelzceļa nozares asociācijas ''[[Union des Industries Ferroviaires Européennes|UNIFE]]'' loceklis.

== Vēsture ==
Uzņēmums tika dibināts 1970. gadā ar nosaukumu '''''Rade Končar - Električne Lokomotive'''''. 
Uzņēmums sāka darbību ar [[diode|diožu]] elektrolokomotīvju ražošanu saskaņā ar Zviedrijas uzņēmuma ''[[ASEA]]'' licenci. Gandrīz vienlaikus tas sāka izstrādāt arī savas elektrolokomotīves, uz 1981. gadu tika radīta moderna [[tiristors|tiristoru]] lokomotīve ar strāvas padevi 25 kV, 50 Hz.
1987. gadā ražošana tika pārcelta uz rūpniecisko zonu Jankomiru Zagrebas rietumu daļā.

Pēc ekonomiskās sistēmas pārveidošanas Horvātijā 1990. gadā uzņēmums tika reorganizēts par kapitālsabiedrību '''''KONČAR - Električne Lokomotive d.d.'''''.
1990. gados uzņēmums izstrādāja unikālu diožu lokomotīvju modernizācijas risinājumu, tās pārveidojot par [[tiristors|tiristoru]] tipu. Tajā pašā laikā tika sākta tramvaju ražošana.

2002. gadā tika sākta zemās grīdas tramvaja izstrāde, kas sērijveida ražošanā nonāca 2005. gadā.
Sakarā ar darbības un ražošanas klāsta paplašināšanos 2005. gadā uzņēmums mainīja nosaukumu uz '''''KONČAR – Električna vozila d.d.'''''.
2005. gadā tika sākta zemās grīdas elektrovilciena izstrāde, līdz 2009. un 2010. gadā veiksmīgi tika izmēģināts tā prototips.
2009. gada beigās ''KONČAR'' piegādāja pirmo zemās grīdas elektrovilcienu Bosnijas un Hercegovinas federācijas dzelzceļam. 2011. gadā Horvātijas dzelzceļam tika piegādāti divi elektrovilcienu prototipi.

Līdz 2019. gadam uzņēmums bija piegādājis 352 jaunas elektriskās lokomotīves un modernizējis vairāk nekā 400 lokomotīves, kas darbojas Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā, Melnkalnē, Maķedonijā, Rumānijā, Bulgārijā un Turcijā.
Zagrebas pilsētai bija piegādāti 158 tramvaji, 142 no kuriem bija 100 % zemās grīdas tramvaji.
2018. gadā tika noslēgts līgums par 6 tramvaju (modelis ''TMK 2300'') piegādi Latvijas pilsētai [[Tramvaju satiksme Liepājā|Liepājai]], vēlāk tika pasūtīti vēl 8 tramvaji.

== Produkcija ==
* [[Elektrovilciens|Elektrovilcieni]] (25 kV, 50 Hz un 3 kV līdzstrāvas), zemās grīdas
* [[Dīzeļvilciens|Dīzeļelektriskie vilcieni]], zemās grīdas
* [[Tramvajs|Tramvaji]]:
** zemās grīdas tramvaji ''[[TMK 2200]]'' un ''[[TMK 2200-K]]'' (''TMK 2300'')
** augstās grīdas tramvaji ''[[TMK 2100]]''
* [[Elektrolokomotīve]]s

Uzņēmums ražo arī rezerves daļas, kā arī veic sliežu transportlīdzekļu apkopi, remontu un modernizāciju.

== Galerija ==
&lt;gallery widths=150&gt;
Image: Zagreb, Croatia July 2022 - Blue Tram (cropped).jpg | Zemās grīdas tramvajs ''[[TMK 2200]]''
Image:Tip 2100.jpg| Vecāks tramvajs ''[[TMK 2100]]'' Zagrebā
Image:HZ 6112 001-0 1.jpg| [[Horvātijas dzelzceļš|Horvātijas dzelzceļa]] elektrovilciens ''HŽ serija 6112''
Image:HŽ Class 7023 - InnoTrans 2016 (2).jpg|Horvātijas dzelzceļa dīzeļvilciens ''HŽ serija 7023''
image:HŽ 1142 series locomotive (03).JPG|''HŽ serija 1142'' elektrolokomotīve
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā mājaslapa|http://www.koncar-kev.hr}}
* [https://www.koncar.hr/en/business-areas/transportation/rail-vehicles/ Rail vehicles] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181105155038/http://www.koncar.hr/en/business-areas/transportation/rail-vehicles/ |date={{dat|2018|11|05||bez}} }}


[[Kategorija:Horvātijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Lokomotīvju ražotāji]]
[[Kategorija:Dzelzceļa mašīnbūves uzņēmumi]]</text>
      <sha1>a30hphk2o6j7i7sw27npl2qn8mzmfyq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zaļā Ukraina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425014</id>
    <revision>
      <id>4485722</id>
      <parentid>4471160</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T08:03:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485722</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="23554" sha1="cgzfepc90kujbnj0qono4ap06ctigal" xml:space="preserve">{| style=&quot;float: right; margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 85%; width: 220px;&quot;
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background-color: #efefef; border-bottom:1px #aaa solid; font-size; smaller; text-align: center;&quot; | '''Zaļā Ukraina'''
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; |
{| style=&quot;background-color: #f9f9f9; border-collapse: collapse;&quot;
|}
[[Attēls:Flag_of_Green_Ukraine.svg|thumb|Zaļās Ukrainas karogs — populārākā no versijām]]
|-
| colspan=&quot;2&quot; |&lt;center&gt;'''Etniskais karogs'''&lt;/center&gt;&lt;ref&gt;«Далекий Схід» — Харбин, 1931.&lt;/ref&gt;
|-
|
::: Zaļā krāsa — taiga,
::: zilā — debesis un jūra,
::: dzeltenā — labības lauki.
::: Cita versija bija zaļš karogs ar zili dzeltenu nodalījumu.
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align: center;&quot; |
{| style=&quot;background-color: #f9f9f9; border-collapse: collapse;&quot;
|}
[[Attēls:Map_of_the_Green_Ukraine.svg|thumb|Zaļās Ukrainas karte]]
|}
'''Zaļā Ukraina''' ({{val|uk|Зелена Україна}}), arī '''Zeļenijkļins''' (''Зелений Клин'') vai '''Zakitaiščina''' (''Закитайщина'') ir [[Krievijas Impērija]]s un [[Krievija]]s Tālo Austrumu dienvidu teritorijas vēsturiskais nosaukums ([[Amūras apgabals]], [[Piejūras novads]], [[Habarovskas novads]], daļēji [[Sahalīnas apgabals]] un [[Saha|Saha Republika]]), kas dažkārt joprojām tiek izmantots Krievijas [[ukraiņi|ukraiņu]] asociāciju dokumentos (piemēram, &quot;Zaļā Kļina ukraiņi&quot;). [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā Zaļās Ukrainas teritorijā notika Tālo Austrumu Visukraiņu kongress un bija mēģinājumi tur izveidot Ukraiņu Tālo Austrumu republiku.

Sākotnēji par kļinu ukraiņi sauca iedalītu zemes gabalu, bet XIX gadsimta beigās tā sāka saukt arī ukraiņu apdzīvotās zemes uz austrumiem no Ukrainas pamatteritorijas.&lt;ref&gt;[http://www.novyn.kpi.ua/2011-2/29-filos-Synjakov.pdf Синяков С. Украинская история как пространство современного творчества] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170808195146/http://novyn.kpi.ua/2011-2/29-filos-Synjakov.pdf |date={{dat|2017|08|08||bez}} }} (рус.) // Вісник Національного технічного університету України «Київський політехнічний інститут». Філософія. Психологія. Педагогіка : науковий журнал. — Київ, 2011. — В. 2. — С. 151−158. — ISSN 0201-744X Киевский политехнический институт&lt;/ref&gt; Ir arī versija, ka šī vārda cita nozīme — ķīlis — apzīmē Zaļās Ukrainas ķīļveidīgās ģeogrāfiskās kontūras.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=zX6_0K9koUs|title=Історична правда. Унікальні спогади українців у Росії|last=|publisher=ЗІК|website=|date=24.08.14}}&lt;/ref&gt; Vietās, kur ukraiņu un citas [[Austrumslāvi|austrumslāvu]] valodas pārzina mazāk, biežāk lieto apzīmējumu &quot;Zaļā Ukraina&quot;. Pastāv arī Dzeltenā Ukraina (vidus un lejas [[Pievolga]]), Aveņkrāsas Ukraina&lt;ref&gt;''Білий Д. Д.'' Малиновий клин (Нариси з історії українського населення Кубані) — Київ: Україна, 1994.&lt;/ref&gt; ([[Kubaņa]]) un Pelēkā Ukraina&lt;ref&gt;''Сергійчук В.'' Українці в імперії — Київ: 1992.&lt;/ref&gt; (Rietumsibīrijas dienvidi un Ziemeļu Kazahstāna).

== Priekšvēsture ==

Saskaņā ar [[Aigunas līgums|Aigunas līgumu]] 1858. gadā un [[Pekinas līgums(1860)|Pekinas līgumu]] 1860. gadā, Krievija atņēma [[Ķīna]]i ap 600 tūkstošus km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; Tālajos Austrumos. Šīs zemes bija maz apdzīvotas, un steidzīgi izveidotie armijas posteņi stāvēja vientuļi nekontrolējamā milzīgā mežainā platībā. Uz turieni piespiedu kārtā tika pārvietota daļa Aizbaikāla [[kazaki|kazaku]], tomēr vēl 1880. gadā Usūrijas un Amūras novados bija tikai 50 000 iedzīvotāju, no tiem 17 000 krievi (ieskaitot ukraiņus un baltkrievus). 1883. gadā tika atklāta [[tvaikonis|tvaikoņu]] līnija no [[Odesa]]s uz [[Vladivostoka|Vladivostoku]], kas strauji palielināja iedzīvotāju skaitu. Līdz [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]] izbūvei 1903. gadā Odesa palika galvenā Krievijas [[Eiropa]]s daļas saikne ar jauniegūtajām zemēm, kas noteica sākotnējo lielo ukraiņu īpatsvaru migrācijā. Pamatā pārvietošanās notika no pārapdzīvotajām Čerņigovas, Poltavas un Harkivas guberņām, jo jaunajiem kolonistiem bez maksas deva lielus zemes gabalus, ja tiem bija līdzi sākuma nauda un darbarīki.&lt;ref name=&quot;Volynec&quot;&gt;[http://rusplt.ru/policy/ukrainsiy-dalniy-vostok-9962.html ''Алексей Волынец'' Дальневосточная Украина] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150522023549/http://rusplt.ru/policy/ukrainsiy-dalniy-vostok-9962.html |date={{dat|2015|05|22||bez}} }} // Русская планета, 21 мая 2014.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;liva&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://liva.com.ua/zakitajshhina.-ukraina-na-dalnem-vostoke.html |title=«Закитайщина». «Другая Украина» на Дальнем Востоке |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180218210157/http://liva.com.ua/zakitajshhina.-ukraina-na-dalnem-vostoke.html }}&lt;/ref&gt;

== Krievijas Impērijā ==
[[Attēls:Subdivisions of the Russian Empire by largest ethnolinguistic group (1897).svg|thumb|250x250px|Krievijas Impērijas izplatītākās valodas pa reģioniem 1897. gadā. Ar koši dzelteno krāsu apzīmēta ukraiņu valoda.]]
Zaļās Ukrainas jēdziens parādījās XIX gadsimta beigās — XX gadsimta sākumā, pateicoties ukraiņu masveida migrācijai uz Krievijas Tālo Austrumu reģiona dienvidiem. Sākotnēji Zaļā Ukraina apzīmēja Pieamūras un Usūrijas novada teritoriju, kura kļuva par galveno ukraiņu pārcelšanās rajonu Tālajos Austrumos šajā laika posmā.

Saskaņā ar Krievijas Impērijas tautas skaitīšanu, 1897. gadā no 223 tūkstošiem Piejūras apgabala iedzīvotāju 33 tūkstoši (15% iedzīvotāju) norādīja ukraiņu (tolaik sauktu &quot;mazkrievu&quot;) valodu kā savu dzimto valodu, lai gan jau tolaik bija novērojama ukraiņu valodas aizvietošana sadzīvē ar krievu valodu vai abu valodu sajaukums (&quot;[[suržiks]]&quot;). Dienvidusūrijskas apriņķī mazkrievu bija 25%, pret 33% krievu, 18% korejiešu un 17% ķīniešu.&lt;ref name=&quot;demoscope&quot;&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97.php?reg=112 Приморская обл. // Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и регионам.] Demoscope Weekly. — ISSN 1726-2887&lt;/ref&gt; Saskaņā ar padomju vēsturnieka V. Kabuzana datiem, 1883-1905. gados uz Tālajiem Austrumiem pārcēlās 172 876 cilvēku, 109 510 cilvēku, jeb 63,4% no tiem nāca no Mazkrievijas provincēm.&lt;ref name=&quot;etno.us.org.ua&quot;&gt;Кабузан В. М. «Переселення українців у Далекосхідний край» // Український історичний журнал. — 1971.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;chornomaz&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://etno.uaweb.org/lib/czornomaz.html |title=В'ячеслав Чорномаз. Українці на Далекому Сходi (1883-1922) |access-date={{dat|2014|04|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140406002955/http://etno.uaweb.org/lib/czornomaz.html |archivedate={{dat|2014|04|06||bez}} }}&lt;/ref&gt; Turpinoties šim procesam, pēc Krievijas pētnieka A. Meņšikova datiem,&lt;ref name=&quot;chornomaz&quot; /&gt;&lt;ref&gt;Меньшиков A. A. Материалы по обследованию крестьянских хозяйств Приморской области. — Саратов, 1912.&lt;/ref&gt; no 22122 ģimenēm, kas 1858—1914. gadā pārcēlās uz Piejūras apgabalu, 15 475 (70%) bija no [[Ukraina]]s. Saskaņā ar 1926. gada Vissavienības tautas skaitīšanu Tālo Austrumu novadā, 315 203 cilvēki identificēja sevi kā ukraiņus, kas sastādīja 18,1% reģiona iedzīvotāju.&lt;ref&gt;[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_nac_26.php?reg=1348 Дальне-Восточный край // Всесоюзная перепись населения 1926 года. Национальный состав населения по регионам РСФСР.] Демоскоп Weekly. — ISSN 1726—2887&lt;/ref&gt; Viens no tālaika korespondentiem, I. Illičs-Svitičs 1905. gadā tā aprakstīja Nikoļskas-Usūrijskas (tagad [[Usurijska]]s jeb Usūrijskas) pilsētu:
&lt;blockquote&gt;
Tas ir liels mazkrievu ciems. Galvenā un vecākā iela ir Nikoļskaja. Balti mālu namiņi stiepjas abpus gar visu ielu, dažviet vēl joprojām ar salmiem klāti. Pilsētas galā, pie Rakovkas un Suputinkas saplūšanas, kā bieži arī īstajā Ukrainā, ierīkots dīķis, pie kura gaumīgi iekārtojušās dzirnaviņas, tā ka sanāktu gluži tā pati aina, kurā &quot;vectēvs&quot; vienā dziesmā mulsina jaunavu — &quot;gan dīķītis, gan dzirnavas, gan ķiršu dārziņš”, ja vēl tas pēdējais būtu klāt. Starp krievu iedzīvotājiem, atskaitot kazakus, mazkrievi ir tādā pārsvarā, ka lauku iedzīvotājus pilsētnieks, tā sacīt, inteliģents, citādi kā par &quot;hohliem&quot; nesauc. Un patiešām, starp poltaviešiem, čerņigoviešiem, kijiviešiem, volīniešiem un citiem ukraiņiem iebraucēji no lielkrievu guberņām pilnīgi pazūd, kā tādi plankumiņi galvenajā mazkrievu elementā. Tirdzniecības dienā tirgus, piemēram, Nikolskas-Usūrijskā, visai atgādina kādu Ukrainas miestu; tāda pati ragainu vēršu masa, kas slinki gremo zāli blakus vezumiem, kuri pildīti ar miltu, putraimu, speķa, cūkgaļas maisiem utt.; tās pašas Ukrainas drēbes uz ļaudīm. Visur dzirdama jautrā, enerģiskā, dzīvīgā mazkrievu izloksne, un karstā vasaras dienā var nodomāt, ka atrodies kaut kur Mirgorodā, Rešetilovkā vai Gogoļa laika Soročincos.
&lt;/blockquote&gt;

Tomēr līdz 1905. gadam, kad tika atcelts Krievijā kopš 1863. gada pastāvošais aizliegums iespiest presi un grāmatas ukraiņu valodā, kurš pieļāva tikai ierobežotu daiļliteratūras eksistenci (jo tika paziņots, ka nekādas atsevišķas ukraiņu jeb mazkrievu valodas nav),&lt;ref&gt;[https://dic.academic.ru/dic.nsf/enc_literature/4655/%D0%A3%D0%BA%D1%80%D0%B0%D0%B8%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9 Литературная энциклопедия] / В. М. Фриче, А. В. Луначарский. — Москва: Издательство Коммунистической академии, 1929—1939. — Т. 11&lt;/ref&gt; un faktiski vienīgais atļautais ukraiņu valodas lietojums kultūrā bija teātris, nekādas praktiska ukraiņu pašorganizēšanās nenotika un pilnībā aizliegumi tika atcelti tikai 1917. gadā pēc [[Februāra revolūcija]]s, kad arī sākās legāla nacionālā atmoda gan Ukrainā, gan citās ukraiņu apdzīvotajās teritorijās.

== 1917—1922 ==
[[Attēls:Українська_демонстрація_у_Владивостоці.jpg|thumb|250x250px|Ukraiņu kolonna (pa kreisi) kā daļa no 1. maija demonstrācijas Vladivostokā (1917)]]
[[Attēls:Yuri_Mova.jpg|thumb|'''Jurijs Hluško-Mova''', Ukraiņu novada sekretariāta vadītājs (1920)]]
Pirmais Tālo Austrumu Visukraiņu kongress notika 1917. gada 11. jūnijā Nikoļskā-Usurijskā. Kongresā tika izveidotas vairākas komisijas, kas izstrādāja primārās rīcības taktiku Zaļās Ukrainas organizācijām. Kā galvenais tika dots uzdevums paplašināt propagandas darbu ukraiņu vidū un īpaši starp lauciniekiem un karavīriem. Šim nolūkam tika atzīts, ka visur nepieciešams atvērt biedrības „Prosvit” (&quot;Apgaismošana&quot;) pulciņus, ukraiņu bibliotēkas un skolas, aizsākt drukāt ukraiņu masu laikrakstus un rīkot īpašas lekcijas par ukraiņu problēmām. Lai &quot;paceltu ukraiņu nacionālo pašapziņu un izkliedētu pagātnes hipnozi, kad krievu vara aktīvi veica [[pārkrievošana|pārkrievošanu]] un cīnījās ar ukraiņu nacionālo kustību&quot;{{sfn|''Андрусяк М.''|1931|name=andr}}.

Tika arī nolemts no Pagaidu valdības pieprasīt Ukrainai un Zaļajai Ukrainai nacionālu autonomiju un Krievijas valdībā izveidot īpašu ukraiņu lietu ministriju. To pašu pieprasīja arī [[Ukrainas Centrālā Rada|Centrālā Rada]] [[Kijiva|Kijivā]], bet tikai priekš Ukrainas. Tika nolemts uzsākt valsts institūciju izveidi Zaļajā Ukrainā un izveidot savus nacionālos bruņotos spēkus. Kongresā izveidotajai Tālo Austrumu novada Padomei bija jākļūst par Zaļās Ukrainas augstāko reprezentatīvo orgānu. Citviet reprezentatīvā vara atradās apriņķa Padomju rokās (kopā tās bija izveidotas desmit, tostarp Aizbaikālā un Mandžūrijā). Izpildvara tika nodota novada sekretariātam, kura darbības statūti bija jāpieņem nākamajā kongresā. Tajā pašā laikā bija paredzēta tā izveide.

Ukraiņu skolas tiešām sāka atvērt, neskatoties uz skolotāju un mācību grāmatu trūkumu. Daudzās Tālo Austrumu pilsētās sāka izdot ukraiņu laikrakstus. Plašāk pazīstamie no tiem bija &quot;''Ščire slovo''&quot; un &quot;''Ukraiņec v Zeļonom Kļiņe''&quot; [[Vladivostoka|Vladivostokā]], &quot;''Ranok''&quot; [[Habarovska|Habarovskā]], &quot;''Amurskij ukraiņec''&quot; [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskā]] un &quot;''Zasiv''&quot; [[Harbina|Harbinā]]. Tomēr vēl 1926. gadā lasītpratēju starp ukraiņiem bija tikai 42%, un tikai 2% lasīt prata ukraiņu valodā.&lt;ref name=&quot;Volynec&quot; /&gt;

Otro Visukraiņu Tālo Austrumu kongresu, kurš tika sasaukts 1918. gada janvārī, stipri ietekmēja Ukrainas neatkarības pasludināšana. Kongress pasludināja pievienoties tai kolonijas statusā. Sekojošais [[Padomju Krievija]]s konflikts ar Ukrainu pastiprināja [[lielinieki|pretboļševistisko]] noslieci kongresā.&lt;ref&gt;[http://esu.com.ua/search_articles.php?id=16799 Енциклопедія Сучасної України]&lt;/ref&gt; Vienīgā palīdzība, ko Ukraina spēja sniegt savai pašpasludinātajai kolonijai, bija nosūtīt tai grāmatas ukraiņu valodā. Kad kļuva skaidrs, ka arī Zaļās Ukrainas iemītnieki no savas puses nav gatavi doties karot uz Ukrainu tās atbalstam, trešais kongress pieņēma lēmumu iestāties par neatkarīgas ukraiņu valsts izveidi Tālajos Austrumos. Tomēr šai idejai pretojās [[Sibīrija|Sibīriju]] kontrolējošais pašpasludinātais [[Baltā kustība|&quot;balto&quot;]] virspavēlnieks [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaks]], kurš pārņēma savā rīcībā jaunveidotos ukraiņu bruņotos spēkus.&lt;ref&gt;[https://zn.ua/SOCIETY/za_sibiryu,_gde_solntse_vshodit,_ili_pochemu_ne_sostoyalas_v_zelenom_kline_vtoraya_ukraina.html За Сибирью, где солнце всходит, или почему не состоялась в зеленом Клине вторая Украина]&lt;/ref&gt; Ukraiņu vadība par atbildi sāka partizāņu akcijas pret &quot;baltajiem&quot;, kuri savukārt arestēja tās līderus. Pēc Kolčaka režīma krišanas ukraiņiem izdevās rast saprašanos ar Aizbaikālu kontrolējošo atamanu Semjonovu par valsti Tālajos Austrumos, kurā ukraiņi, kazaki un burjati baudītu nacionālās un teritoriālās autonomijas tiesības. Taču 1921. gadā boļševikiem izdevās pārņemt savā kontrolē teritoriju.

== Padomju Savienībā ==

1921. gadā Zaļās Ukrainas zemes tika iekļautas [[Tālo Austrumu Republika]]s sastāvā, 1922. gadā tās nokļuva [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvā un tika sadalītas pa [[Krievijas PFSR]] apgabaliem un novadiem. Jau 1922. gadā visi aktīvākie ukraiņu nacionālisti bija arestēti, 1924. gadā [[Čita|Čitā]] pret gandrīz 200 cilvēkiem sākās tiesas process, kurā tos apvainoja orientācijā uz Rietumiem un sadarbībā ar Ukrainas neboļševistiskajām varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;Volynec&quot; /&gt; Šis deukrainizācijas process Tālajos Austrumos laika ziņā sakrita ar [[Ukrainizācija|ukrainizāciju]] pašā Ukrainā. Pārkrievošanas apstākļos un etnisko represiju dēļ pēc XX gs. 30. gadiem praktiski tika izbeigta ukraiņu valodas oficiāla lietošana. Cilvēku skaits, kas sauca sevi par ukraiņiem Tālajos Austrumos, būtiski neizmainījās, taču to procents vairākkārtīgi kritās (1923. gadā — 346 tūkstoši jeb 34%, 1970. — 377 jeb 7%). Sākoties [[pārkārtošanās]] reformām, atdzīvojās arī ukraiņu nacionālā kustība, kura tomēr vairs nesasniedza tādus mērogus kā 1917.—1918. gados.&lt;ref name=&quot;Volynec&quot; /&gt;

== Krievijas Federācijā ==
[[Attēls: Набір поштових марок &quot;Пам'яті Української Далекосхідної республіки&quot;.jpg|thumb|Pastmarku komplekts &quot;Ukrainas Tālo Austrumu Republikas piemiņai&quot;. [[Ukraina]] (2021)]]
1992. gadā tika nodibināta Krievijas ukraiņu apvienība, kura tika reģistrēta 1994. gadā, un 1995. gadā Ukraina un Krievija parakstīja līgumu par kultūras sadarbību. 1995. gadā Krievijas Tālajos Austrumos bija 74 ukraiņu organizācijas, 16 no tām reliģiskas, vairums no kurām eksistēja legāli. Tomēr XXI gadsimtā, pieaugot etniskajai spriedzei Krievijā, ukraiņu organizācijas un kultūras iestādes Krievijā, sākot no Maskavas, sāka likvidēt, vainojot tās ekstrēmismā.&lt;ref&gt;[https://gordonua.com/news/politics/osnovatel-ukrainskoy-biblioteki-v-moskve-direktor-ekstremistska-absurd-ee-naznachili-dlya-ochistki-ot-ukrainskogo-nacionalizma-104203.html Основатель украинской библиотеки в Москве: Директор — экстремистка? Абсурд. Ее назначили для очистки от украинского национализма]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.unian.ua/politics/435493-chomu-rosiya-vzyalasya-za-likvidatsiyu-ukrajinskih-organizatsiy.html Чому Росія взялася за ліквідацію українських організацій?]&lt;/ref&gt; Krievijas ukraiņu apvienība pēc ilgstoša spiediena ar tiesas lēmumu tika likvidēta 2012. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maidan.org.ua/static/mai/1295343630.html |title=Аскольд С. Лозинський: Росія в наступі |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180221162241/http://www.maidan.org.ua/static/mai/1295343630.html |archivedate={{dat|2018|02|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; Šādos apstākļos 2002. gada tautas skaitīšanas rezultāti ievērojami atšķīrās no 2010. gada: ja 2002. gadā Piejūras novadā sevi atzina par ukraiņiem 94 tūkstoši cilvēku, tad 2010. gadā vairs tikai 50 tūkstoši cilvēku. Tāpat Habarovskas novadā ukraiņu skaits šajos 8 gados kritās no 49 līdz 27 tūkstošiem cilvēku un Amūras novadā — no 31 līdz 17 tūkstošiem cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_03.xls |title=Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации (2002) |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2006|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20061104083455/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_03.xls }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-04.xlsx |title=Население по национальности и владению русским языком по субъектам Российской Федерации (2010) |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2013|07|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130724092059/http://www.gks.ru/free_doc/new_site/perepis2010/croc/Documents/Vol4/pub-04-04.xlsx }}&lt;/ref&gt; Sākās fiziski uzbrukumi ukraiņu aktīvistiem, tā, 2004. gadā Vladivostokā tika noslepkavots ukraiņu kora &quot;Gorļica&quot; un Ukrainas pareizticīgās baznīcas vietējās draudzes vadītājs A. Kriļs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kobza.com.ua/svitovyj-kongres-ukrajinciv/4234-porushennia-prav-ukraintsiv-v-rosii-pidhotovano-klhp-sku.html |title=ІІІ. Вбивства активістів українського культурно-просвітнього руху |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210111061128/http://kobza.com.ua/svitovyj-kongres-ukrajinciv/4234-porushennia-prav-ukraintsiv-v-rosii-pidhotovano-klhp-sku.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://kobza.com.ua/povidomlennja-redakciji/1678-pro-anatolija-krylja.html |title=Про Анатолія Криля |access-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190402104846/http://kobza.com.ua/povidomlennja-redakciji/1678-pro-anatolija-krylja.html }}&lt;/ref&gt;

Pēc Krievijas militārās iejaukšanās Ukrainā sākuma 2014. gadā atlikušie Tālo Austrumu ukraiņi vairumā demonstrē lojalitāti Krievijai.&lt;ref name=&quot;liva&quot; /&gt;

== Zaļā Ukraina daiļliteratūrā ==
1936. gadā ukraiņu rakstnieks Ivans Bagrjanijs, kuram bija piespriesti pieci gadi koncentrācijas nometnēs, aizbēga un slēpās Zaļajā Ukrainā. Šī dzīves perioda iespaidi atspoguļoti 1944. gadā rakstītajā romānā „Zvēru ķērāji” (vēlāk pazīstams arī kā „Tīģeru ķērāji”).

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra un dokumenti ==

* [https://web.archive.org/web/20110901124655/http://etno.uaweb.org/lib/zklyn_1.html Андрусяк М. Державні змагання українців на Далекому Сході в 1917−1920 рр.]
* [https://web.archive.org/web/20120119021303/http://www.istrodina.com/rodina_articul.php3?id=1942&amp;n=100 ''Ефименко А., к.ф.н.'' Сибирская Украина: несостоявшийся альянс Дальневосточные «самостийники» и колчаковская контрразведка // Журнал «Родина», № 7, 2006.]
* [http://vybory.org/articles/54.html ''Курас Л. В.'' Украинская этническая группировка в Харбине] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401123625/http://vybory.org/articles/54.html |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} // vybory.org, 13.01.2003.
* ''Черномаз В. А.'' Украинское национальное движение на Дальнем Востоке (1917—1917-1922 гг.): дисс. на соискание степени канд. ист. наук. Владивосток, 2005.
* ''Марунчак М.'' Українці в СРСР поза кордонами УРСР — Вінніпег, 1974.
* [https://reibert.info/threads/zelenij-klin.228413/ Тема «Зелений Клин»] // Сайт «Reibert.info» февраль−ноябрь 2012
* [http://io.ua/29763761p Світлина «Колона українців на першотравневій демонстрації». Хабаровськ, Далекий Схід, 1917 рік] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190401123631/https://io.ua/29763761p |date={{dat|2019|04|01||bez}} }} Сайт «Музей УНР» (muzejunr.io.ua) 18 декабря 2014.

[[Kategorija:Tālo Austrumu federālais apgabals]]</text>
      <sha1>cgzfepc90kujbnj0qono4ap06ctigal</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Breidijs Tkačuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>425245</id>
    <revision>
      <id>4485702</id>
      <parentid>4419945</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:54:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ZANDMANIS</username>
        <id>91184</id>
      </contributor>
      <origin>4485702</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4856" sha1="at40hw9j1qkox4gzb4wz8dqfpqhy5cr" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste v2|vārds=Breidijs Tkačuks|vārds_orig=''Brady Tkachuk''|attēls=Ottawa Senators at Seattle Kraken - 2023-03-09 - Brady Tkachuk.jpg|att_izm=|paraksts=Tkačuks 2023. gadā&lt;!------ Personas dati ------&gt;|pilns vārds=|dz_dat={{dzimšanas datums un vecums|1999|9|16}}|dz_viet={{Vieta|ASV|Arizona|Skotsdeila}}|mir_dat=|mir_viet=|garums=191 [[centimetrs|cm]]|svars=88 [[kilograms|kg]]|iesauka=|poz=[[Uzbrucējs (hokejs)|Kreisās malas uzbrucējs]]|tvēriens=Kreisais|kar_sāk=2018|kar_beig=|izglītība=&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;|kom={{flaga|ASV}} [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]|numurs=8|amats=|līga=[[Nacionālā hokeja līga|NHL]]
&lt;!------ Drafts ------&gt;|drafts=4., 1. kārtā|dr_gads=[[2018. gada NHL drafts|2018]]|dr_līga=NHL|dr_kom=[[Otavas &quot;Senators&quot;]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;|taut_sez 1=|taut 1=&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;|balv=* [[NHL Visu zvaigžņu spēle]]— 2020, 2022, 2023|slavz=|aģenti=|dzimums=v|atjaunots={{dat|2026|6|23||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;|rādīt_medaļas=jā|headercolor=|medaltemplates={{MedalCountry|{{karogs|ASV}}
{{MedalCompetition|[[Ziemas olimpiskās spēles]]}}
{{MedalGold2|[[Hokejs 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs vīriešiem|Milāna-Kortīna 2026]]}}}}
{{MedalCompetition|[[Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru nāciju turnīrs]]}}
{{MedalSilver2|[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā|Četru nāciju turnīrs 2025]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā junioriem|Pasaules čempionāts junioriem]]}}
{{MedalBronze2|[[2018. gada Pasaules čempionāts hokejā junioriem|ASV 2018]]}}
{{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Pasaules čempionāts jauniešiem]]}}
{{MedalGold2|[[2017. gada Pasaules čempionāts hokejā jauniešiem|Slovākija 2017]]}}}}
'''Breidijs Tkačuks''' ({{Val|en|Brady Tkachuk}}, dzimis {{Dat|1999|9|16}}) ir [[ASV]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. Kopš 2026. gada Tkačuks pārstāv [[NHL]] komandu [[Floridas &quot;Panthers&quot;]]. No 2018. gada līdz 2026. gadam Tkačuks pārstāvēja [[NHL]] komandu [[Otavas &quot;Senators&quot;]]. Viņa brālis [[Metjū Tkačuks]] arī ir [[hokejists]], tāpat kā viņa tēvs [[Kīts Tkačuks]].

2026. gada maijā Otavas &quot;Senators&quot; ģenerālmenedžeris Stīvs Steioss apmeklēja Tkačuku Ņūdžersijā un tikās ar viņu lai apspriestu viņa nākotni komandā. Tkačuks norādīja, ka pēc esošā līguma beigām viņš neparakstīs jaunu līgumu ar Otavu. Steioss lūdza Tkačukam, kura līgumā bija iekļauta klauzula par nepārcelšanos un kurš varēja bloķēt maiņu uz jebkuru komandu, sarakstu ar komandām, uz kurām viņš piekristu maiņai. Tkačuka aģents Kreigs Osters sniedza Steiosam četru komandu sarakstu: Karolīnas &quot;Hurricanes&quot;, Floridas &quot;Panthers&quot;, Minesotas &quot;Wild&quot; un Vegasas &quot;Golden Knights&quot;.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.nytimes.com/athletic/7382035/2026/06/22/brady-tkachuk-panthers-senators-trade-nhl-rumblings/ |title=Inside the Brady Tkachuk trade and what it means for a powder-keg NHL trade market |work=The Athletic |last=LeBrun |first=Pierre |date=June 22, 2026 |access-date=June 22, 2026}}&lt;/ref&gt;  Galu galā 2026. gada 21. jūnijā Tkačuks tika aizmainīts uz [[Floridas &quot;Panthers&quot;]] komandu apmaiņā pret devīto un 25. kopējo izvēli 2026. gada NHL draftā, nosacītu 2029. gada pirmās kārtas izvēli un 2027. gada otrās kārtas izvēli.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Brady Tkachuk joining brother following trade to Panthers by Senators |url=https://www.nhl.com/news/brady-tkachuk-traded-to-florida-panthers-by-ottawa-senators |access-date=June 21, 2026 |website=NHL.com |publisher=National Hockey League |date=June 21, 2026}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{kastes sākums}}
{{s-ach}}
{{succession box | before = [[Šeins Bouers]] | title = [[Otavas &quot;Senators&quot;]] [[NHL drafts|NHL drafta]] pirmās kārtas izvēle | years = [[2018. gada NHL drafts|2018]] | after = [[Džeikobs Bernārs-Dokers]]}}
{{s-sports}}
{{succession box | before = [[Ēriks Kārlsons]] | title = [[Otavas &quot;Senators&quot;]] [[kapteinis (hokejs)|kapteinis]] | years = [[2021.—2022. gada NHL sezona|2021]]–[[2025.—2026. gada NHL sezona|2026]] | after = nav}}
{{kastes beigas}}

[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV hokejisti]]
[[Kategorija:NHL drafta pirmās kārtas izvēles]]
[[Kategorija:Otavas &quot;Senators&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Floridas &quot;Panthers&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Arizonā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]]
[[Kategorija:2026. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki hokejā]]
{{DEFAULTSORT:Tkačuks, Breidijs}}</text>
      <sha1>at40hw9j1qkox4gzb4wz8dqfpqhy5cr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Visu Reliģiju templis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>429473</id>
    <revision>
      <id>4485684</id>
      <parentid>3917123</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:17:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485684</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4060" sha1="k7t7tkr0b6vl3zgp5r26a5e4m8xdavk" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2019. gada maijs}}
{{Ēkas infokaste
| name                = Visu Reliģiju templis
| native_name         = {{ubl|''Храм всех религий''|''Барлык диннәр гыйбәдәтханәсе''}}
| image               = Kazan church edit1.jpg
| imagedate           = 
| caption             = 
| style               = 
| location_town       = {{vieta|Krievija|Kazaņa}}, [[Tatarstāna]]
| map                 = Tatarstāna#Krievijas Eiropas daļa#Krievija
| latd                = 55
| latm                = 48
| lats                = 2
| latNS               = N
| longd               = 48
| longm               = 58
| longs               = 30
| longEW              = E
| architect           = [[Ildars Hanovs]]
| client              = 
| construction_start_date= 1992
| completion_date     = 
| floor_count         = 
| floor_area          = 
| url                 =
}}

'''Visu Reliģiju templis''' ([[krievu valoda|krievu valodā]]: ''Храм всех религий'', [[tatāru valoda|tatāru valodā]]: ''Барлык диннәр гыйбәдәтханәсе'') vai '''Universālais Templis''' ([[krievu valoda|krievu valodā]]: ''Вселенский храм'') ir unikāls arhitektūras komplekss Starojes Arakčino mikrorajonā, [[Tatarstāna]]s administratīvais centrā [[Kazaņa|Kazaņā]], [[Krievija|Krievijā]]. Tas sastāv no vairākiem reliģiskās [[arhitektūra]]s veidiem, tostarp [[Pareizticība|pareizticīgo baznīcas]], [[mošeja]]s un [[sinagoga]]s. Tempļa būvniecība tika uzsākta 1992. gadā un to uzsāka vietējais mākslinieks un filantrops [[Ildars Hanovs]].&lt;ref name=kazan24.ru&gt;[https://web.archive.org/web/20120426010836/http://kazan24.ru/articles/44414.html Ракурсы. Творчество Ильдара Ханова] at kazan24.ru {{ru icon}}&lt;/ref&gt; Komplekss kalpo kā kultūras centrus un Ildara Hanova un viņa palīgu dzīvesvieta.

Hanovs ir pazīstams ar saviem centieniem ārstēt alkoholismu, narkomāniju un dažādas citas slimības.&lt;ref name=kazan24.ru/&gt; Viņa bijušie un pašreizējie pacienti palīdz viņam uzturēt un attīstīt templi, vai nu tieši iesaistoties būvdarbos, vai arī tos sponsorējot.

Kompleksā nav aktīvi darbojoša reliģijas tempļa, bet Hanovs savu misiju apraksta kā ''„kultūras un patiesības templis”'' Tempļu komplekss ir kļuvis par populāru Kazaņas pilsētas objektu, kas lepojas ardažādu kultūru miermīlīgu kombināciju ([[islāms|islāma]] [[tatāri|tatāru]] kultūra, [[Pareizticība|pareizticīgo]] [[krievi|krievu]] un citām). Templi apmeklē gan tūristi, gan cilvēki, kas meklē Hanova palīdzību.

Hanovs saka, ka galu galā struktūrai būs 16 kupoli, kas atbilst 16 lielākajām pasaules reliģijām, tostarp pagātnes reliģijām, kas vairs netiek praktizētas.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100607022502/http://gokazan.ru/webcard/view/70/270.htm Temple of the Universe] at the [[Kazaņa|Kazan]] tourist portal {{ru icon}}&lt;/ref&gt;

== Galerija == 
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot; widths=&quot;180px&quot; heights=&quot;200px&quot;&gt;  
File:All Religions Kazan Temple 112.jpeg
File:All Religions Kazan Temple 108.jpeg
File:All Religions Kazan Temple 109.jpeg
File:All Religions Kazan Temple 114.jpeg

&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|All Religions Temple in Kazan}}
* [https://web.archive.org/web/20110719130030/http://www.tatarlar.ru/newscomment.php?lng=ru&amp;pg=824 For Eleven Years Long, the Tatar Healer Ildar Khanov Builds His Temple of All Religions]
* [https://web.archive.org/web/20100501205340/http://gokazan.com/webcard/view/70/270.htm Temple of All Religions at the Kazan city tourist portal]
* [https://web.archive.org/web/20150616201754/http://resobscura.blogspot.com/2010/06/ildar-khanovs-all-religions-temple-in.html Res Obscura : Ildar Khanov's All Religions Temple in Kazan]
* [https://web.archive.org/web/20150403115456/http://www.chakipet.com/ce-temple-reunit-toutes-les-religions-du-monde/ Le temple de toutes les religions sur Chakipet]

[[Kategorija:Tatarstāna]]</text>
      <sha1>k7t7tkr0b6vl3zgp5r26a5e4m8xdavk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sēņu kulinārija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434612</id>
    <revision>
      <id>4485399</id>
      <parentid>4365434</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:48:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485399</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37376" sha1="10npy0h61zs4wz75jzjqee0fik9bo12" xml:space="preserve">[[Attēls:Pilzragout-mit-Reis.jpg|thumbnail|200px|Sēņu ragū ar rīsiem]]
[[Attēls:Parasol mit Pilzsauce.jpg|thumbnail|200px|Cepta [[lielā dižsardzene]] ar mērci]]

'''Sēņu kulinārija''' ir [[sēne|sēņu]] [[ēdiens|ēdienu]] pagatavošanas māksla, kā [[pavārmāksla]]s sastāvdaļa. Ēdiena pagatavošanas paņēmienus apraksta [[recepte (kulinārija)|receptēs]], un bieži šīs receptes tālāk tiek apkopotas [[pavārgrāmata|pavārgrāmatās]]. Sēņu ēdienus gatavo speciāli [[pavārs|pavāri]] vai jebkurš cits cilvēks. [[Kulinārija]] kā māksla ietver arī estētisku galda klāšanu un ēdienu kārtošanu.
Sēņu kulinārijai pieskaita tikai makroskopisko sēņu augļķermeņu lietošanu. [[Raugs|Rauga]] sēnes un citas sēnes bez makroskopiskiem augļķermeņiem pašas par sevi nepieder pie sēņu kulinārijas.
Daudzās valstīs vairums patērēto sēņu ir mākslīgi audzētas, kamēr Latvijā aktuālāka ir sezonālā [[sēņošana|savvaļas sēņu savākšana]] un to lietošana. Tā kā vairums svaigi vākto savvaļas sēņu, atšķirībā no tirdzniecības tīklos pirktajām, nav piemērotas tūlītējai ēdiena gatavošanai, tad liela nozīme sēņu kulinārijā ir to iepriekšējai šķirošanai (Latvijā konstatētas gandrīz 500 ēdamu sēņu sugas)&lt;ref name=&quot;Daniele&quot;&gt;I.Dāniele, “''Sēnes Latvijā''”, Zvaigzne, 48. lpp. {{ISBN|978-9984-37-915-9}}&lt;/ref&gt; un apstrādei.

== Sēņu sagatavošana apstrādei ==
[[Attēls:Honey mushrooms cooked.jpg|thumbnail|200px|[[Parastā celmene|Parastās celmenes]] pirms novārīšanas]]
Kultivētās sēnes parasti neprasa īpašu pirmapstrādi, taču ar salasītajām savvaļas sēnēm parasti tiek veiktas sagatavošanas darbības. Tās vajadzīgs notīrīt, sašķirot pēc sugām vai apstrādes veida, atbrīvot no mežā nepamanītajām tārpainajām daļām, noņemt vecāko sēņu stobriņu slāni un dažu sugu gļotainās ārpuses daļas. Sēnes, kas nav paredzētas žāvēšanai, reizēm mazgā zem tekoša ūdens.
Daļa sēņu satur vielas, kuras, oksidējoties saskarē ar gaisu, maina to mīkstuma krāsu uz tumšāku. Tiem, kuri šo efektu uzskata par neestētisku, iesaka tūlīt pēc notīrīšanas un sagriešanas attiecīgās sēnes nekavējoties ievietot ūdenī, kurā izšķīdināta [[vārāmā sāls]] un [[citronskābe]].&lt;ref&gt;Сост. И.В.Довбенко, “''Блюда из грибов''”, Москва (&quot;Эксмо&quot;) - Санкт-Петербург (&quot;Терция&quot;), 2007., 4. lpp. {{ISBN|978-5-699-00777-6}}.&lt;/ref&gt;

Svaigas sēnes parasti nav ilgstoši uzglabājamas tajās esošo olbaltumvielu dēļ, aiz šā paša iemesla jaunas sēnes tiek uzskatītas par vērtīgākām nekā pieaugušās. Dažas no tām, kā [[tintenes]], sāk bojāties jau dažas stundas pēc nogriešanas, vairums ēdamo sēņu atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem paliek nebojātas no 5-8 stundām saspiestā grozā līdz vairākām diennaktīm ledusskapī, [[Parastā gailene|gailenes]] un uz koksnes augošās sēnes parasti ir izturīgākas. Ja savlaicīga apstrāde nav iespējama, savāktās sēnes vismaz sašķiro pa apstrādes veidiem, sālāmās un marinējamās aplej ar mazsālītu ūdeni, cepamās un žāvējamās izvieto vēsā vietā pēc iespējas izklaidus.

Daļa autoru iesaka savvaļas sēnes dažas stundas mērcēt sālsūdenī, lai drošāk atbrīvotu tās no tārpiem un kāpuriem,&lt;ref name=&quot;kitchenmag&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://kitchenmag.ru/posts/1092-kak-pravilno-gotovit-griby-sekrety-i-tonkosti |title=Как правильно готовить грибы: секреты и тонкости |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605010947/https://kitchenmag.ru/posts/1092-kak-pravilno-gotovit-griby-sekrety-i-tonkosti }}&lt;/ref&gt;  lielākā daļa — vienkārši neņemt vai nelietot sēnes, kurās tie jau ir redzami. Daži iesaka tos vispār ignorēt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.thejoykitchen.com/ingredients-techniques/about-wild-mushrooms |title=The Joy of Cooking: about wild mushrooms |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190605010956/http://www.thejoykitchen.com/ingredients-techniques/about-wild-mushrooms |archivedate={{dat|2019|06|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kopumā jebkura sēņu atrašanās ūdenī pasliktina to garšas un barības īpašības, taču [[higiēna|nehigiēnisku]] [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] un to aliņās atstāto [[Izkārnījumi|organisko palieku]] ēšana ir risks veselībai.

== Sēņu pagatavošanas veidi ==

Sēnes var lietot svaigā, žāvētā, termiski vai ķīmiski apstrādātā veidā vai kombinējot dažādus paņēmienus. Reizēm tās lieto vienas pašas, bet biežāk kombinācijā ar citiem produktiem. Sēņu termiskā apstrāde bieži saistīta ar daudzās sēņu sugās esošu kaitīgu vielu koncentrācijas samazināšanu.

=== Svaigu sēņu lietošana ===

Vairums sēņu sugu svaigā veidā vai nu nav ēdamas, vai tiek uzskatītas par negaršīgām. Praktiski, šādā veidā tiek lietota [[lielā dižsardzene]],&lt;ref&gt;[http://www.fungi.lv/macrolepiota_procera.htm Fungi.lv: Macrolepiota procera]&lt;/ref&gt; krietni retāk [[sarkstošā dižsardzene]], daudzas [[stobriņu sēnes]], [[porcelāna tintene|tintenes]] un [[atmatenes]]. Svaigi ēdamās sēnes var lietot tūlīt pēc nogriešanas mežā vai pārnesot mājās. Literatūrā reizēm ieteikts lielo dižsardzeni svaigā veidā lietot uz sviestmaizēm, bet priežu rudmieses ar lapiņām uz augšu apbērt ar sāli un pēc pāris stundām, kad tā būs iesūkusies, ēst pat bez citām piedevām.&lt;ref name=&quot;Solouhins&quot;&gt;В.Солоухин, &quot;Третья охота&quot;. «Современник», Москва, 1986.&lt;/ref&gt; Parasti tomēr arī nosauktās sēnes tiek lietotas pēc cepšanas vai uzglabāšanai domātas apstrādes.

=== Sēņu žāvēšana ===
[[Attēls:Exsiccated mushrooms.jpg|thumb|200px|Žāvētas sēnes uz diega]]
[[Attēls:Pilzpulver.jpg|thumb|200px|Sēņu pulveris]]
Sēņu žāvēšana ir veids, kā vislabāk saglabāt tajās olbaltumvielas. Izžāvētās sēnēs ūdens trūkuma dēļ neattīstās sēnes sadalošie mikroorganismi vai to attīstība ir ļoti lēna.&lt;ref name=&quot;Lebedeva&quot;&gt;Л.Лебедева, «''Грибы''», Госторгиздат, 1937., 81., 103.-108. lpp.&lt;/ref&gt; Žāvē jeb kaltē parasti vēl pilnībā neizaugušas, cietas sēnes. Mazas sēņu cepurītes žāvē veselas, lielākas sagriež. Ja žāvē arī kātiņus (parasti tikai [[baravikas|baraviku]]), tos arī sagriež. Mazāki gabaliņi izžūst ātrāk. Visbiežāk tiek žāvētas [[stobriņu sēnes]], jo daudzas [[lapiņu sēnes|lapiņu sēņu]] sugas ir vairāk vai mazāk rūgtenas un tādēļ prasa garšu mainošu apstrādi.&lt;ref name=&quot;Antone&quot;&gt;A.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003., 200., 203., 216.-217., 237.-238. lpp. {{ISBN|9984-757-05-6}}.&lt;/ref&gt; Īpaši bieži tiek žāvētas baravikas, jo izkaltušām tām pastiprinās aromāts.&lt;ref name=&quot;Solouhins&quot; /&gt;

Izturīgākās sēnes, kā gailenes, var žāvēt istabas temperatūrā, citas uzvērpj uz diega un pēc 2-5 stundu apvītināšanas saulē vai krāsnī pie temperatūras zem 50°C sakarsē tās līdz 50-80°C, pēc 8 līdz 48 stundām (atkarībā no sēņu sugas, izmēriem un metodes) atkal temperatūru pazeminot.&lt;ref name=&quot;Balodis&quot;&gt;A.Balodis, “Sēņotāja rokasgrāmata ”, Avots, 1980., 135. lpp.&lt;/ref&gt; Lauka apstākļos sēnes var apvītināt pie ugunskura.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rusgrib.ru/prigotovlenie-gribov/ |title=Сушим грибы естественными методами |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190605010930/http://www.rusgrib.ru/prigotovlenie-gribov/ |archivedate={{dat|2019|06|05||bez}} }}&lt;/ref&gt; Kaltētas sēnes uzglabā noslēgtos vai nenoslēgtos traukos pie temperatūras zem 10°C, nodrošinot, lai tās nevarētu uzsūkt ūdeni vai tuvumā esošās smaržas, tās jāizlieto, pirms uzglabājot zudusi smarža un garša. Bieži tiek žāvētas baravikas&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/senes/29998-kas_ir_baravikas.html |title=Kas ir baravikas |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170925013530/http://www.cetrassezonas.lv/lv/produkti/senes/29998-kas_ir_baravikas.html |archivedate={{dat|2017|09|25||bez}} }}&lt;/ref&gt; un citas stobriņu sēnes, no [[lapiņu sēnes|lapiņu sēnēm]] atmatenes, gailenes, [[celmenes]] un kultivējamā [[mainīgā pacelmene]], reizēm arī [[pūpēži]] un [[lāčpurni]]. Pirms lietošanas sausās sēnes bieži tiek 2-4 stundas mērcētas ūdenī vai pienā, kurus pēc tam var lietot ēdiena gatavošanai.

Žāvētas sēnes reizēm izmanto pulvera formā, kādā tās ir visvieglāk sagremojamas. Izžāvētas sēnes samaļ (piemēram, kafijas dzirnaviņās) un uzglabā kā pulveri. Pirms lietošanas to parasti ieber siltā ūdenī un pēc tam vāra kopā ar ēdienu 10-15 minūtes. Ir arī eksotiskāki veidi, tā, šo pulveri var izmantot sēņu putu pagatavošanai ar putukrējuma sifona balona palīdzību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/virtuve/senu-putas--gatavo-daba-recepte.a297130/ Sēņu putas – «Gatavo dabā» recepte]&lt;/ref&gt;

Pārtikas rūpniecībā lieliem apjomiem reizēm lieto apvienotu saldēšanu un vakuumžāvēšanu, pie kuras saldētas sēnes zaudē ūdeni pie pazemināta [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]]. Šādi izžāvētas sēnes, vēlāk iegremdētas ūdenī, gandrīz pilnībā atgūst savu svaru un formu. Vienkāršotā formā reizēm sēnes saldē, novietojot tās uz divām nedēļām mājas ledusskapja saldētavā, taču tur grūti nodrošināt to pilnīgu izžūšanu.&lt;ref&gt;М.И.Грошев, “Дары леса”, Саранск, Мордовское книжное издательство, 1988., 141. lpp. {{ISBN|5-7595-0040-6}}.&lt;/ref&gt;

=== Sēņu termiskā apstrāde ===

Visbiežāk sēnes gatavošanas procesā tiek spēcīgi sakarsētas, lai iznīcinātu tajās mikroorganismus. Parastākie sēņu termiskās apstrādes veidi ir [[cepšana]] (ieskaitot vārītu vai sālītu sēņu apcepšanu vai apdūmošanu krāsnī), [[vārīšana]] (ieskaitot vārīšanu nelielā ūdens daudzumā jeb [[sautēšana|sautēšanu]] un vārīšanu tvaika katlā), ekstraktēšana un [[tēja]]s gatavošana. Apstrādes veidus nereti kombinē, gan īpašas garšas ieguvei, gan sēņu sterilizācijai vai nevēlamas garšas/indīguma vājināšanai pirms galvenās pagatavošanas.

==== Sēņu cepšana ====
[[Attēls:Giroles sautées à la poële au feu de bois.jpg|thumbnail|200px|Gaileņu cepšana lauka apstākļos]]
Sēnes cep gan svaigas, gan iepriekš apstrādātas, atsevišķi vai kopā ar citām ēdiena sastāvdaļām. Cepšanai ir piemērotas jebkuras ēdamās sēnes. Lai minimizētu termisko apstrādi, pirms cepšanas tehniski nepieciešams novārīt tikai tās sēnes, kurām vajag neitralizēt to nepatīkamo garšu (dažas bērzlapes, daudzas pienaines u.c.) vai tās, kurām novārīšana samazina veselībai kaitīgu vielu klātbūtni ([[Parastais vilnītis|vilnīši]]). Reizēm sēnes pirms cepšanas novāra tādēļ, ka pavārs nav drošs par sēņu nekaitīgumu un cer tā atrisināt problēmu, vai arī vietējas tradīcijas pēc. Turklāt mikologi un sēņu rokasgrāmatas nereti ir pretrunā par konkrētu sugu ēdamību un kvalitāti, un arī šādos gadījumos novārīšanai ir gan praktiska, gan psiholoģiska nozīme. Šādas problēmas nerodas ar kultivētajām atmatenēm no veikala, tāpēc tās tiek ceptas uzreiz.&lt;ref&gt;[https://www.poedim.ru/content/1560-kak-prigotovit-griby-na-skovorode Как приготовить грибы на сковороде]&lt;/ref&gt;

Pirms cepšanas sēnes sagriež sīkos gabaliņos un cep tāpat kā citus produktus, regulāri samaisot.

Lauka apstākļos iespējama sēņu cepšana uz kvēlojošām ugunskura oglēm, ēdot ar turpat atsevišķi ceptiem kartupeļiem.&lt;ref name=&quot;CinSab&quot;&gt;R.Cinovskis, A.Šablis, “Padomi sēņotājiem”, Liesma, 1966., 93.-94. lpp.&lt;/ref&gt;

Iespējama sēņu cepšanas pārveidošana vārīšanā vai sautēšanā, pievienojot šķidrumu procesa laikā, piemēram, krējumu sēņu mērces izveidei.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.egitasvirtuve.lv/receptes/pusdienas-vakarinas/senu-merce/ |title=Egitas virtuve: Sēņu mērce |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605010944/http://www.egitasvirtuve.lv/receptes/pusdienas-vakarinas/senu-merce/ }}&lt;/ref&gt;

Sacepot sēnes ar lielu daudzumu [[Tauki|tauku]] vai [[Sviests|sviesta]], aizvākotās burkās iespējams tās saglabāt ledusskapī vairākus mēnešus.&lt;ref name=&quot;Antone&quot; /&gt; Agrākos gadsimtos Krievijā bijis populāri apliet ceptas sēnes ar izkausētu sviestu un tā uzglabāt līdz pavasarim dabiskajā aukstumā.&lt;ref name=&quot;Solouhins&quot; /&gt;

==== Sēņu vārīšana ====
[[Attēls:Shiitake R.H.1.jpg|thumbnail|200px|[[Šitake]] sēņu zupa]]

Sēņu vārīšanai var būt vairāki iemesli — tā var būt iepriekšējās sagatavošanas daļa (ja sēņu garšas īpašības prasa novārīšanu), tas var tikt darīts ilgākai uzglabāšanai nekā tas iespējams svaigā veidā, jeb vai tas notiek, gatavojot pašu ēdienu, kā vārītas sēnes vai sēņu zupu. Sugas, kurām jāsamazina rūgtums, sīvums vai pat indīgums (alksnenes, cūcenes, vilnīši, krimildes, sīvākās bērzlapes u.c.), pie iepriekšējās sagatavošanas tiek vārītas ilgāk, reizēm vairākkārt nolejot novārījuma ūdeni. Sugām, kurām novārīšana nav nepieciešama, tā nav ieteicama, jo līdz ar novārījuma ūdeni tiek zaudētas vārīšanas laikā tajā izšķīdušās barības vielas.&lt;ref&gt;[https://www.popsci.com/healthiest-mushroom Popular Science: Microwaving mushrooms might be the healthiest way to eat them, but at what cost]&lt;/ref&gt; Vārīšana kā gatavošanas fināls ir parasta bērzlapēm,&lt;ref name=&quot;Solouhins&quot; /&gt; citas sēnes pēc tās biežāk tiek papildus apstrādātas.

==== Sēņu sautēšana ====

[[Sautēšana|Sautējot]] sēnes tiek vārītas ļoti nelielā ūdens daudzumā, parasti slēgtā traukā kopā ar citiem produktiem un garšvielām daudzveidīgāku garšas īpašību labad. Dažās virtuvēs vai tradīcijās ūdens vietā var lietot citus šķidrumus, piemēram, augļu sulas, buljonu vai krējumu.&lt;ref&gt;[https://www.gotovim.ru/recepts/mushroom/stewed/605.shtml Грибы, тушенные в мясном бульоне]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://gotovim-doma.ru/recipe/2989-griby-dushenyye-tushenyye-v-gorshochke Грибы душёные (тушёные в горшочке)]&lt;/ref&gt; Dažos variantos tiek pielietota [[sutināšana]] — sēņu sautēšana savā sulā zemā temperatūrā.&lt;ref&gt;[http://www.grib-bludo.ru/publ/8 Грибные блюда: Тушеные грибы]&lt;/ref&gt; Ja nav slēgta trauka, sutināšanu var veikt arī uz teflona pannas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sieviesuklubs.lv/receptes/senes-cik-biezi-tas-est-ir-veseligi-67001/ |title=Sēnes: cik bieži tās ēst ir veselīgi? |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605032507/http://www.sieviesuklubs.lv/receptes/senes-cik-biezi-tas-est-ir-veseligi-67001/ }}&lt;/ref&gt;

==== Sēņu konservēšana ====

[[Konservēšana|Konservējot]] sēnes termiski apstrādā (cep, sautē vai vāra) vienas pašas vai kopā ar citiem produktiem un pēc tam karstā veidā iepilda hermētiskos traukos, parasti aizvākojamās stikla burkās. Atšķirībā no marinēšanas vai sālīšanas, šai procesā netiek lietots ķīmisks konservants, tādēļ uzglabāšanas laiks ir īsāks. Lai to pagarinātu, pēc konservēšanas sēņu burku saturu bieži papildus sterilizē, uz apmēram stundu ievietojot tās verdošā ūdenī. Katru sēņu sugu parasti konservē atsevišķi, lai saglabātu tai raksturīgo garšu.&lt;ref name=&quot;Balodis&quot; /&gt;
Plašākā nozīmē ar konservēšanu saprot produktu jebkādu sagatavošanu ilgstošai uzglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lvm.lv/images/lvm/Senotaja_celvedis_2oo7_lab2.pdf |title=LVM sēņotāja ceļvedis, 76.lpp. |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20171001045114/http://www.lvm.lv/images/lvm/Senotaja_celvedis_2oo7_lab2.pdf }}&lt;/ref&gt;

==== Sēņu tējas ====
[[Attēls:Neungi-cha.jpg|thumbnail|200px|[[Parastā vēršmēlene|Parastās vēršmēlenes]] tējā]]
Līdzīgi augu tējām, arī sēņu tēja tiek gatavota, ar karstu ūdeni aplejot sēnes gabaliņus un ļaujot tiem dažas minūtes ievilkties.

==== Sēņu ekstrakts ====

Lai iegūtu sēņu ekstraktu (jeb &quot;sēņu sulu&quot;), ko izmanto mērču un zupu pagatavošanā, sēnes sasmalcina un ap pusstundu sutina savā sulā vai sautē ar nelielu ūdens piedevu uz lēnas uguns. Pēc tam nokāš, pievieno sāli (20—30 g uz 1 l vai citādi) un vāra līdz [[sīrups|sīrupa]] stāvoklim. Gatavo produktu salej pudelēs/burkās un paātrināti atdzesē. Parasti pudeles sterilizē pirms vai vairākas dienas pēc atdzesēšanas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.konservesana-marinesana.lv/senu-ekstrakts/ |title=Sēņu ekstrakts |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170822081546/http://www.konservesana-marinesana.lv/senu-ekstrakts/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://gribochek.su/books/item/f00/s00/z0000015/st025.shtml 'Библиотека о грибах': Грибной экстракт]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://speciesinfo.ru/index.php/home/gribnoi |title=SpeciesInfo: Грибной экстракт |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191105172033/http://speciesinfo.ru/index.php/home/gribnoi }}&lt;/ref&gt;

=== Sēņu ķīmiskā apstrāde ===

Pie sēņu ķīmiskās apstrādes pieder [[marinēšana]] un [[sālīšana]]. Šajos procesos sēnes tiek ievietotas skābju vai sāls pārpilnā vidē, kas kavē mikroorganismu attīstību.&lt;ref name=&quot;Lebedeva&quot; /&gt;

==== Sēņu marinēšana ====
[[Attēls:Marinated mushrooms with cone. Smaki Regionow, Poznan 2014.jpg|thumbnail|200px|Sēņu marinēšana kopā ar čiekuriem ir tradicionāls gatavošanas veids Polijas Rietumpomerānijā.]]
[[Attēls:Samara Market 06 Pickled mushrooms (4136122721).jpg|thumbnail|200px|Marinētu sēņu tirdzniecība Samarā, Krievijā.]]
Sēnes var marinēt ar [[etiķskābe|etiķskābi]], [[citronskābe|citronskābi]], dabiskajiem vīna un ābolu etiķiem. Par garšvielām biežāk lieto [[dižciltīgais laurs|lauru lapas]], [[kanēlis|kanēli]], [[smaržīgais pipars|smaržīgos piparus]], [[krustnagliņas]]. Parasti lietojamā etiķskābe lielā mērā nomāc pašu sēņu garšu, un marinētām sēnēm garša parasti ir skāba. Lielākā koncentrācijā (virs 1%) etiķskābe spēj konservēt sēnes pilnībā, taču tas pārāk stipri ietekmē garšu, tāpēc parasti etiķskābes koncentrācija marinējot ir vairākas reizes zem 1%, bet sēņu saglabāšanos nodrošina ar iepriekšēju termisku apstrādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://journals.gisap.eu/index.php/Tech/article/download/78/71 |title=Инна Медведкова. Перспективность круглогодичного выращивания и переработки грибной продукции |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201230063146/http://journals.gisap.eu/index.php/Tech/article/download/78/71 }}&lt;/ref&gt; Marinādes iesaka gatavot no galda etiķa (9%), nevis no etiķa esences (70%).&lt;ref name=&quot;Balodis&quot; /&gt;

Marinē parasti jaunas sēnes. Tās nomazgā, atdala kātiņus, blanšē (uz vairākām minūtēm ievietojot verdošā sālītā ūdenī) vai pilnvērtīgi novāra, līdz tās sāk grimt (parasti 10—15 minūtes), atdzesē, saliek stikla burkās vienas pašas vai, biežāk, kārtām ar citiem produktiem ([[tomāti]]em, [[gurķi]]em, [[ziedkāposti]]em, [[Lauka pupa|pupiņām]] u.c.), aplej ar aukstu marinādi — ūdens, etiķskābes, sāls un garšvielu novārītu maisījumu, hermētiski aizvāko un sterilizē vārošā ūdenī. Tāpat kā konservējot, katru sēņu sugu parasti marinē atsevišķi. Starp parastākajām sugām marinēšanai ir daudzas bekas, no lapiņu sēnēm iesaka vairākas bērzlapes ([[Zaļā bērzlape|zaļo]], [[Mainīgā bērzlape|mainīgo]] un brūnējošo), [[Cirtainā čigānene|čigānenes]], [[alksnene]]s, [[cūcene]]s, [[Kailā aplocene|kailās aplocenes]]. Sīvās sēnes, kā alksnenes un cūcenes, pēc novārīšanas vēl līdz 24 stundām mērcē aukstā ūdenī.&lt;ref name=&quot;Antone&quot; /&gt;

Cits marinēšanas veids ir vārīt sēnes pašā marinādē. Vārošā ūdenī, kam pievienoti sāls un etiķis, ievieto sagatavotas sēnes. Vārot tās maisa un noņem veidojošās putas. Vārīšanu beidz, kad putas beidz veidoties un sēnes nosēžas dibenā. Dažas minūtes pirms vārīšanas beigām sēnēm pievieno garšvielas, reizēm arī cukuru un citronskābi.&lt;ref name=&quot;Lebedeva&quot; /&gt;

Tirdzniecībā populāras marinētas sēnes ir [[celmenes]], atmatenes un [[krimildes]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.econf.rae.ru/pdf/2014/11/3883.pdf |title=Сравнительная товароведная характеристика маринованных грибов, реализуемых в торговой сети |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2021|03|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210305102920/http://www.econf.rae.ru/pdf/2014/11/3883.pdf }}&lt;/ref&gt;

==== Sēņu sālīšana ====

[[Sālīšana]] ir sēņu saglabāšanas paņēmiens, kurā [[vārāmā sāls]] izpilda konservanta lomu, apgrūtinot baktēriju un pelējuma sēnīšu savairošanos, kuru izdalīti produkti bojā pārtiku. Sālij var pievienot [[garšvielas]], jo tā parasti stipri ietekmē sēņu garšu. Par izņēmumu var uzskatīt rudmieses, kuras savu garšu visumā saglabā.&lt;ref name=&quot;Solouhins&quot; /&gt; Sālīšana samazina sēņu barības vērtību, tāpēc reizēm tiek ieteikts to veikt tikai ar sēnēm, kurām vēlams reducēt rūgtu vai citu piegaršu.&lt;ref&gt;И.А.Дудка, С.П.Вассер, “''Грибы''”, Киев, &quot;Наукова думка&quot;, 1987., 424. lpp.&lt;/ref&gt;

Parastākās sēnes sālīšanai ir [[lapiņu sēnes]] — dažādas [[pienaines]] ([[alksnene]]s, [[cūcene]]s, [[Priežu rudmiese|rudmieses]], [[parastais vilnītis|vilnīši]], [[krimilde]]s u.c.), kā arī [[bērzlapes]]. Daudzām no šīm sugām raksturīgs dabisks rūgtums vai sīvums, kas izzūd sālīšanas laikā. Sālīt var arī citas sēnes, reizēm tas tiek darīts ar dažādu sugu vecākām sēnēm, kuras atzītas par pārāk lielām marinēšanai vai konservēšanai. Dažādas sugas parasti sāla atsevišķi.&lt;ref name=&quot;Lebedeva&quot; /&gt; Sālāmo sēņu virsmiziņa bieži satur vairāk rūgto vielu kā pati sēne, tāpēc bērzlapēm to daži autori iesaka noņemt.&lt;ref name=&quot;Antone&quot; /&gt;

Sālīšana iedalāma aukstajā un karstajā. Pie aukstās sālīšanas notīrītas un sagrieztas sēnes vispirms 2—3 dienas tiek mērcētas aukstā, mazsālītā ūdenī, kuru maina 2—3 reizes dienā. Mērcēšanas ilgums atkarīgs no sēņu rūgtuma/sīvuma. Sēnes bez nevēlamas piegaršas, kā rudmieses un vairums bērzlapju, var nemērcēt.&lt;ref name=&quot;Lebedeva&quot; /&gt; Seko pati sālīšana, kurai ir daudz paveidu. Parastajā no tiem sēnes ar cepurītēm lejup liek kārtām emaljētā vai stikla traukā, ik 5—8 cm biezo kārtu noklājot ar sāls kārtiņu (2,5—10% no sēņu svara). Trauka dibenā un virspusē var pievienot garšvielas ([[Lauru koks|lauru lapas]], smaržīgie pipari, [[ķiploki]], [[dilles]], krustnagliņas, melno [[upene|upeņu]] lapas u.c.). Pēc daļējas trauka aizpildes to noklāj ar nehermētisku vāku, kam uzliek slogu no laukakmeņiem (nedrīkst lietot uz sāli reaģējošas lietas, kā metālu vai ķieģeļus).&lt;ref name=&quot;Balodis&quot; /&gt; Pēc 2—3 dienām virspusē izspiedušos sālsūdeni nolej un pievieno jaunas sēņu kārtas. Šis process tiek turpināts, līdz pārstāj nosēsties trauka slogs un izdalīties sālsūdens. Pēc aukstās iesālīšanas sēnes bez nevēlamas piegaršas, kā rudmieses, var sākt lietot pēc 5—6 dienām, ar piegaršu, kā alksnenes vai cūcenes — pēc mēneša. Citas tehnoloģijas iesaka izspiedušos sālsūdeni nenoliet vai, lai paātrinātu procesu, pat pieliet to klāt līdz sēņu pilnīgai nosegšanai.&lt;ref name=&quot;Lebedeva&quot; /&gt;
Pie karstās sālīšanas sēnes iepriekš mazsālītā ūdenī vāra 5—25 minūtes atkarībā no sugas rūgtuma/sīvuma. Pēc tam viņas ieliek [[Siets|sietā]], lai notecinātu ūdeni, un sāla tāpat kā aukstajā paņēmienā. Rūgtākās sēnes pēc vārīšanas vēl 1—2 dienas mērcē aukstā ūdenī, to mainot.&lt;ref name=&quot;Antone&quot; /&gt;

Pastāv arī variants ar sēņu [[skābēšana|skābēšanu]], kurā daļu sāls aizvieto ar [[Cukurs|cukuru]].&lt;ref&gt;[http://epadomi.lv/tavavirtuve/11092012-senu_receptes_ziemai 9 dažādas sēņu receptes ziemai]&lt;/ref&gt;
Sālītas sēnes uzglabā temperatūrā no 0 līdz 8 grādiem.

== Sēņu ēdieni ==

Tīri sēņu ēdienu ir maz, vairumā gadījumu sēnes tiek izmantotas kā piedeva sarežģītākos ēdienos. Vairums sēņu ēdienu Latvijā tiek iedalīti pēc sagatavošanas veida, kā &quot;ceptas sēnes&quot;, &quot;marinētas sēnes&quot; utt., bieži aizstājot vārdu &quot;sēnes&quot; ar sugas vai ģints nosaukumu. Reizēm tiek lietots formas apzīmējums, kā cepti &quot;sēņu plācenīši&quot;,&lt;ref&gt;[https://www.apollo.lv/5146695/ko-iesakt-ar-senem-jeb-10-gardas-senu-receptes Ko iesākt ar sēnēm jeb 10 gardas sēņu receptes]&lt;/ref&gt; vai sajaukumā ar citiem produktiem — sēņu ēdieniem neparasti nosaukumi kā &quot;sēņu plātsmaize&quot; vai &quot;gaileņu [[pastēte]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/articles/29054/uzcep-senu-platsmaizi-recepte/ |title=Uzcep sēņu plātsmaizi |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605010942/https://www.mammamuntetiem.lv/articles/29054/uzcep-senu-platsmaizi-recepte/ }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://lienegatavo.wordpress.com/2015/09/26/gailenu-pastete/#more-2832 Gaileņu pastēte]&lt;/ref&gt; Sēnes var būt gan svarīga ēdiena sastāvdaļa, gan kā garšviela, reizēm acij nepamanāma pulvera veidā.

Dažos gadījumos kulinārijā nepieciešams ievērot sēnes augteni, piemēram, [[Parastā sērpiepe|sērpiepe]]s garšu lielā mērā nosaka koka suga, uz kura tā augusi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml#v26 |title=E. Vimba: Vasaras un rudens sēnes |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170914204551/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml#v26 }}&lt;/ref&gt; Bet ar [[Parastā smiltene|smiltenēm]] problēmas rada to biežais smilšainums, kuru grūti pilnībā notīrīt.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/izklaide/cits/novertetas-un-nenovertetas-686445 E.Zirnis: Novērtētās un nenovērtētās]&lt;/ref&gt;

== Sēņu barības vērtība ==

Sēņu augļķermeņi satur daudz [[hitīns|hitīna]], kuru cilvēka organisms nepārstrādā. Tādēļ sēņu barības vērtība visumā nav augsta un tās biežāk izmanto kā garšas piedevu pamatēdienam. Hitīna radītos apgrūtinājumus daļēji pārvar ar sēņu sasmalcināšanu un termisko apstrādi. Vienlaikus sēnēs ir daudz dzīvnieku, nevis augu valstij raksturīgu olbaltumvielu un taukvielu, kas ir uzturam efektīvāka pārtika nekā augi. Sēnes var pārslogot aknas, tādēļ maziem bērniem, sirmgalvjiem un gremošanas orgānu slimniekiem tās nav ieteicamas.&lt;ref name=&quot;Daniele&quot; /&gt; Toties kaltētas sēnes var ieteikt cilvēkiem, kas vēlas notievēt.&lt;ref&gt;[https://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102005891 JW.org: Iesim sēņot!]&lt;/ref&gt;

Būtiski ir nesavienot dažus produktus, tā, [[biezkāta piltuvene]], smiltene un vairākas [[tintenes|tinteņu]] ģints sēnes pastiprina saindēšanos ar alkoholu, ja tas lietots pēdējās dienās un tādēļ vēl nav izvadījies no organisma.&lt;ref&gt;[http://www.fungi.lv/coprinus_atramentarius.htm Pelēkā tintene]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.irlaiks.lv/receptes/gurman/secret/article.php?id=3545810 |title=Noderīgi padomi sēņotājiem |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190605112308/http://www.irlaiks.lv/receptes/gurman/secret/article.php%3Fid%3D3545810 |archivedate={{dat|2019|06|05||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/toksini.shtml |title=Indīgo sēņu toksīni |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605112251/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/indigie/toksini.shtml }}&lt;/ref&gt;

== Neēdamo un indīgo sēņu lietošana pārtikā ==
[[Attēls:False morels for sale - don't touch.jpg|thumbnail|200px|Svaigu indīgo [[Parastā bisīte|parasto bisīšu]] pārdošana [[Helsinki|Helsinku]] tirgū. Tirgotāji pievieno brīdinājumus tūristiem, lai tie nejauši nesaindētos, mēģinot tās pagaršot.]]
[[Attēls:Mushroom tea.JPG|thumbnail|200px|Psihedēlisko sēņu tēja (gatavota no [[Kubas kailgalve|Kubas kailgalvēm]])]]
Lielā mērā [[Ēdamās sēnes|ēdamo]], [[Neēdamās sēnes|neēdamo]] un [[Indīgās sēnes|indīgo]] sēņu klasifikācija ir nosacīta un atkarīga no subjektīvās attieksmes, kā arī no tā, pie kuras zinātnieku vai nezinātnieku viedokļa grupas pieder klasificētājs. Tikpat nosacīti šo sēņu kulinārā apstrāde var tikt iedalīta šādi:
* Ēdamās sēnes, kas iekļautas neēdamo kategorijā to sīko izmēru, retuma vai tamlīdzīgu iemeslu dēļ, kuri parastos gadījumos padara šo sēņu ievākšanu nepraktisku. Visbiežāk nepieciešamais gatavošanas veids tām nav zināms un nosakāms eksperimentu ceļā.
* Analoģiskas sīkas, retas vai citādi grūti iegūstamas neēdamās kategorijas sēnes, kuru faktiskā ēdamība un parasti arī indīgums nav noskaidroti. Sēņotāji-ekstremāļi reizēm eksperimentē ar šādu sēņu gatavošanu, cerēdami uz to, ka neliels daudzums pirmajā reizē neradīs traģiskas sekas. Process ir riskants, jo starp mazajām sēnītēm indīgo sugu procents kā minimums nav mazāks kā starp lielajām.
* Vairumam cilvēku netīkamās garšas dēļ neēdamas sēnes, kuras dažiem neizsauc šādu nepatiku. Pazīstamākais piemērs — bieži sastopamā [[parastā žultsbeka]], kura vairumam cilvēku ir pilnīgi neciešama rūgtuma dēļ, kurš turklāt tikai pieaug karsēšanas laikā. Taču daļa cilvēku ģenētisku īpatnību dēļ šo rūgtumu nejūt un lieto tās pārtikā.&lt;ref&gt;Bessette AE, Roody WC, Bessette AR (2000). ''North American Boletes''. Syracuse: Syracuse University Press. pp. 263–64. {{ISBN|978-0-8156-0588-1}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev.nutr.28.061807.155458 Tepper BJ. (2008). ''&quot;Nutritional implications of genetic taste variation: the role of PROP sensitivity and other taste phenotypes''&quot;.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190605010940/https://www.annualreviews.org/doi/10.1146/annurev.nutr.28.061807.155458|date={{dat|2019|06|05||bez}}}} Annual Review of Nutrition. 28: 367–88. PMID 18407743.&lt;/ref&gt; Ir apgalvojumi, ka žultsbeka bez rūgtuma satur arī veselībai kaitīgas vielas, alternatīvākās versijas draud, ka pat pieskaršanās sēnei esot bīstama veselībai;&lt;ref&gt;[https://wikigrib.ru/zhelchnyj-gribgorchak/ Жёлчный гриб]&lt;/ref&gt; no otras puses, vietām Austrumeiropā arī rūgtuma jutēji dažviet tās pulveri pēc mērcēšanas vājpienā iesaka nelielās devās garšai.&lt;ref&gt;Zeitlmayr L. (1976). ''Wild Mushrooms: An Illustrated Handbook''. Hertfordshire: Garden City Press. pp. 97–98. {{ISBN|978-0-584-10324-3}}.&lt;/ref&gt; Līdzīgā statusā ir vairākas citas maz pazīstamas sēņu sugas.
* Neēdamās un vāji indīgās sēnes, kuras izsauc [[halucinogēnās sēnes|halucinogēnu]] reakciju, kā [[smailā kailgalve]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sieviesuklubs.lv/receptes/indigo-senu-tops-65111/ |title=Indīgo sēņu tops |access-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190605171316/http://www.sieviesuklubs.lv/receptes/indigo-senu-tops-65111/ }}&lt;/ref&gt; Šo sēņu pagatavošana vairs neattiecas uz kulināriju kā ēdiena gatavošanu.
* Vāji indīgās sēnes, kuras mērenos daudzumos un parasti īpašos veidos tomēr ir lietojamas. Par šādu sēni tiek uzskatīta [[sarkandzeltaine]], kuru lieto kā garšas vai sālāmo sēni. Bieži šādas sēnes principiāli neatšķiras no vilnīšu tipa ēdamajām sēnēm, kuras arī nereti satur indes, taču tās iespējams lielā mērā iznīcināt, izšķīdinot, 'žāvējot, termiski karsējot vai ķīmiski apstrādājot. Agrāk tādas dēvēja par &quot;nosacīti ēdamām&quot; un &quot;nosacīti indīgām&quot;. Pēdējā laikā šādā stilā reizēm tiek aprakstīta arī [[sarkanā mušmire]],&lt;ref&gt;[http://www.termorelax.com/web/?id=404137 Termorelax.com: Mušmires]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; taču gandrīz visi profesionālie avoti pieturas pie agrākā uzskata par tās nopietno indīgumu arī pēc jebkādas apstrādes.&lt;ref&gt;Š.Evansa, Dž.Kibijs, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 2004., 158. lpp. {{ISBN|9984-37-648-6}}.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;T.Lesoe, “''Sēnes''”, Zvaigzne ABC, 1998., 146. lpp. {{ISBN|9984-22-283-7}}.&lt;/ref&gt;
* Indīgās vai veselībai kaitīgās sēnes, kuras maz zinoši vai ekstremāli noskaņoti ļaudis regulāri lieto pārtikā, jo to bīstamās vielas iedarbojas lēni un ir bīstamas, tikai sasniedzot noteiktu daudzumu pie akumulēšanās organismā. Lietotāji tās parasti neatzīst par bīstami indīgām pēc, viņuprāt, atbilstošas  sagatavošanas un pievieno iepriekšējai grupai. Šai grupā īpaši izceļas [[parastā bisīte]], [[kailā mietene]] un to tuvākās radinieces. Nereti arī Tīmeklī rodami novecojuši, kļūdaini vai vispār dažādas sugas sajaucoši ieteikumi par viņu gatavošanu, īpaši bieži tiek jaukti [[lāčpurni]], [[bisītes]] (jeb ķerveļi, nepareizi — murķeļi) un [[rumpuči]], kā arī mietenes ar cūcenēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/senu-sezona-sakusies-dazi-senotaji-jau-saindejusies.a237567/ Sēņu sezona sākusies - daži sēņotāji jau saindējušies] &quot;Lāčpurni (patiesie murķeļi) ir ēdamas sēnes, bet bisītes pirms ēšanas ir ļoti rūpīgi jāapstrādā, pretējā gadījumā draud smaga saindēšanās. Diemžēl cilvēki mēdz šīs sēnes sajaukt un tas parasti beidzas slikti.&quot;&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml Vasaras un rudens sēnes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170914204551/http://latvijas.daba.lv/augi_senes/senes/vasaras.shtml |date={{dat|2017|09|14||bez}} }} &quot;Par cūceni dažuviet mūsu literatūrā (avīzēs, žurnālos) nepareiza tulkojuma no krievu valodas dēļ kļūdaini rakstīts tas, kas faktiski attiecas uz kailo mieteni (indīga, satur muskarīnu u. c.). &quot;&lt;/ref&gt;
* Indīgās sēnes ar drīzu saindēšanās efektu, kuras tiek lietotas tīri ekstremālu apsvērumu pēc (piemēram, vairums [[mušmires|mušmiru]]). Nereti priekš smagas vai pat letālas saindēšanās pietiek ar vienu reizi. Šai gadījumā pavārmāksla bieži vispār netiek pielietota.

== Skatīt arī ==

* [[Kulinārija]]
* [[Sēņošana]]
* [[Sēņu tirdzniecība]]

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==

* [http://senes.lv/Vietnes_galvena_izvelne.htm Sēnes.lv]
* [https://www.kulina.ru/articles/rec/vtorii_bluda/gribnie/ Kulina.ru: Блюда из грибов]
* [http://grib-info.ru/pererabotka/ Энциклопедия «Гриб-Инфо»: Переработка]
* [https://supercook.ru/za-11.html Грибная кулинария] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190527120849/https://supercook.ru/za-11.html |date={{dat|2019|05|27||bez}} }}
* [https://povar.ru/list/griby/ Povar.ru: Блюда из грибов]
* [https://www.thedailymeal.com/best-recipes/wild-mushrooms The Daily Meal: best wild mushrooms recipes] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190605010941/https://www.thedailymeal.com/best-recipes/wild-mushrooms |date={{dat|2019|06|05||bez}} }}
* [https://www.bbc.com/food/wild_mushroom BBC: Wild mushrooms recipes]
* [https://www.mushroomcouncil.com/how-to/prepare/ How-To: Prepare Mushrooms]
* [https://www.mushroom-appreciation.com/cooking-morel-mushrooms.html Instructions for Cooking Morel Mushrooms]
* [https://www.onegreenplanet.org/vegan-food/guide-to-mushrooms/ Vegan Food: The Essential Guide to Cooking Mushrooms]
* [https://www.wikihow.com/Dry-Mushrooms How to Dry Mushrooms]
* [https://www.wikihow.com/Cook-with-Mushrooms How to Cook with Mushrooms]

[[Kategorija:Ēdamās sēnes]]
[[Kategorija:Kulinārija]]
[[Kategorija:Pārtika]]
[[Kategorija:Sēņu tirdzniecība]]
[[Kategorija:Tēja]]</text>
      <sha1>10npy0h61zs4wz75jzjqee0fik9bo12</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markēta Vondroušova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>434761</id>
    <revision>
      <id>4485691</id>
      <parentid>4121673</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:02:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4485691</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6671" sha1="jy29zfeo148nz3qihthncv48urzhqlw" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Markēta Vondroušova
 |                       vārds_orig = ''Markéta Vondroušová''
 |                           attēls = Markéta Vondroušová (2023 US Open) 14.jpg
 |                          att_izm = 
 |                          caption = Markēta Vondroušova 2023. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{CZE}}
 |                        residence = [[Prāga]], [[Čehija]]
 |                        datebirth = {{ddv|1999|6|28}}
 |                       placebirth = {{vieta|Čehija|Sokolova|2s=Sokolova (Čehija)}}
 |                        datedeath = 
 |                       placedeath = 
 |                           height = {{mērvienība|cm=173}}
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = 
 |                          retired = 
 |                            plays = 
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 295–132
 |                    singlestitles = 3
 |            highestsinglesranking = 6. ({{dat|2023|9|11|SK|bez}})
 |             AustralianOpenresult = 4R (2021)
 |                 FrenchOpenresult = F (2019)
 |                  Wimbledonresult = '''W''' (2023)
 |                    USOpenresult = QF (2023, 2025)
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = [[File:Silver medal olympic.svg|15px]] ({{oss|V=2020}})
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 90–51
 |                    doublestitles = 0 WTA, 6 ITF
 |            highestdoublesranking = 38. ({{dat|2023|9|11|SK|bez}})
 |      AustralianOpenDoublesresult = SF (2019)
 |          FrenchOpenDoublesresult = 2R (2019, 2023)
 |           WimbledonDoublesresult = QF (2017)
 |              USOpenDoublesresult = 3R (2023)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 2R ({{oss|V=2020}})
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = 
 |                USOpenMixedresult = 
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = 
 |                            slavz = 
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = jā
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates = 
{{MedalSport|[[File:Tennis pictogram.svg|20px]] [[Teniss]]}}
{{MedalCountry|{{CZE}}}}
{{MedalCompetition|VOS}}
{{MedalSilver|[[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|Tokija 2020]]|[[Teniss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vienspēles]]}}
}}

'''Markēta Vondroušova''' ({{val|cs|Markéta Vondroušová}}; dzimusi {{dat|1999|6|28}}) ir [[Čehi|čehu]] [[tenisiste]], 2023. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionāta]] uzvarētāja.

== Karjera ==
Bijusi pasaules pirmā raketa junioriem. Pirmo titulu [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] sacensībās izcīnījusi 17 gadu vecumā 2017. gadā ''International'' kategorijas turnīrā [[Bīle|Bīlē]], finālā apspēlējot [[Igaunija]]s tenisisti [[Anete Kontaveita|Aneti Kontaveitu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/teniss/arzemes/16042017-17_gadus_veca_vondrousova_izcina_pirmo_wt |title=17 gadus vecā Vondroušova izcīna pirmo WTA titulu |date={{dat|2017|4|16|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2019|6|8||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2019. gada [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātajā čempionātā]], būdama neizsētā spēlētāja, iekļuva finālā. {{oss|V=2020|L=L}} izcīnīja sudraba medaļu vienspēlēs, finālā piekāpjoties [[Belinda Benčiča|Belindai Benčičai]].

2023. gada [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonas čempionātā]] M. Vondroušova izcīnīja savu pirmo ''[[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]]'' titulu, finālā uzvarot [[Tunisija]]s tenisisti [[Onsa Žabēra|Onsu Žabēru]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://sportacentrs.com/teniss/vimbldona/15072023-vimbldonas_finals_zabera_pret_vondrousovu |title=Vondroušova Vimbldonā apspēlē Žabēru un izcīna pirmo &quot;Grand Slam&quot; titulu |date={{dat|2023|7|15|N|bez}} |website=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2023|7|15||bez}}}}&lt;/ref&gt; Karjeras turpinājumā bieži cīnījusies ar traumām.

2026. gada jūnijā viņa saņēma četru gadu diskvalifikāciju par atteikšanos nodot [[Dopings|dopinga]] analīzes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.com/sport/tennis/articles/c36yjz55z3zo|title=Marketa Vondrousova banned for four years for refusing an anti-doping test last year|last=Jurejko|first=Jonathan|website=BBC Sport|access-date=2026-06-23|date=2026-06-22|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ''Grand Slam'' turnīros ==

=== Vienspēles ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|2017|2018|2019|2020|2021|2022|2023}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=2017|A|2R|2R|1R|4R|3R|3R}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=2017|2R|1R|F|1R|4R|A|2R}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=2017|1R|1R|1R|NH|2R|A|W}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=2017|1R|4R|A|2R|2R|A|QF}}
|}

=== Grand Slam fināli ===

==== Uzvaras ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|width=&quot;50&quot;|'''Gads
|width=&quot;200&quot;|'''Turnīrs
|width=&quot;200&quot;|'''Pretinieks
|width=&quot;200&quot;|'''Rezultāts
|- style=&quot;background:#CCFFCC;&quot;
| 2023 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|TUN}} [[Onsa Žabēra]] || 6—4, 6—4
|}

==== Zaudējumi ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
|width=&quot;50&quot;|'''Gads
|width=&quot;200&quot;|'''Turnīrs
|width=&quot;200&quot;|'''Pretinieks
|width=&quot;200&quot;|'''Rezultāts
|- style=&quot;background:#EBC2AF;&quot;
| 2019 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas atklātais čempionāts]] || {{flaga|AUS}} [[Ešlija Bārtija]] || 1—6, 3—6
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{tenisists-aizmetnis}}
{{Čehija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vondroušova, Markēta}}
[[Kategorija:1999. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Čehijas tenisisti]]
[[Kategorija:Karlovi Varu apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki tenisā]]
[[Kategorija:Dopinga lietas sportā]]
[[Kategorija:Čehijas olimpiskie sudraba medaļnieki]]</text>
      <sha1>jy29zfeo148nz3qihthncv48urzhqlw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valka (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437209</id>
    <revision>
      <id>4485630</id>
      <parentid>4339840</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:17:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485630</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6446" sha1="m0qog4fe0abiejdmbws3dk1unrshieh" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Valka
| tips = Ceļa postenis
| attēls = Valkas stacija 1.JPG
| attēla_apraksts = Valkas stacijas ēka 2011. gadā
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži—Valsts robeža]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Ipiķi]] (likvidēta šaursliežu līnija) &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Valka|Valka—Gulbene]] (līdz Alūksnei likvidēta šaursliežu līnija)
| atvērta = 1903
| slēgta = 
| citi_nosaukumi = Valka II (līdz 1920. gadam)
| stacijas_tips = 
| arhitekts = 
| arhitekts2 = 
| platformas = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese = Poruka iela 4, Valka, LV-4701
| latd = 57
| latm = 46
| lats = 28
| latNS = N
| longd = 26
| longm = 00
| longs = 10
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Lugaži (stacija)|Lugaži]] (2 km) &lt;br&gt; [[Valga (stacija)|Valga]] (2 km) &lt;br&gt; [[Saule (stacija)|Saule]] (11 km)
| tuvākie_pp_un_cp = [[Seda (stacija)|Seda]] (22 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 166
}}
'''Valka''' ir bijusī [[dzelzceļa stacija]], šobrīd — [[ceļa postenis]], kas atrodas [[Valka|Valkā]]. Valkā notiek arī kravas operācijas (Valka ir viens no diviem kravas punktiem Latvijā, otrs ir [[Mārciena (stacija)|Mārciena]]).

== Vēsture ==
Valkas stacija kā [[šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] stacija tika atklāta [[1903. gads|1903. gadā]].&lt;ref name=&quot;Divas stacijas&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?id=2674845&amp;g=3&amp;r= |title=Valkas pilsētas divu staciju darbības shēma - Valka I - Valka II |accessdate=2019-07-14 |work= |publisher=letonika.lv |date= }}&lt;/ref&gt; Sākotnējais stacijas nosaukums bija Valka II, jo tajā brīdī Valkā jau bija platsliežu stacija Valka I (tagad — [[Valga (stacija)|Valga]]). Šī stacija tika izveidota, lai apkalpotu šaursliežu dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Pērnava]] (atklāta 1896. gadā, sākotnējā šīs līnijas stacija atradās citā vietā, netālu no Valkas platsliežu dzelzceļa stacijas&lt;ref&gt;[https://railwayz.info/photolines/photo/6232 Valkas stacijas fotogrāfija] {{ru ikona}}&lt;/ref&gt;) un [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]] (atklāta 1903. gadā). 1920. gadā pēc [[Latvijas—Igaunijas robeža]]s noteikšanas Valkas platsliežu stacija palika Igaunijas teritorijā, tāpēc Valka II ieguva Valkas stacijas nosaukumu. Tajā pašā gadā tika uzbūvēti divi platsliežu atzari uz Valkas staciju, no Latvijas un Igaunijas puses, savienojot to ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīgas—Pleskavas dzelzceļu]].&lt;ref name=&quot;Divas stacijas&quot; /&gt; Valka kļuva par Latvijas robežstaciju. 1927. gadā tika veikta stacijas ēkas pārbūve, to paplašinot.&lt;ref name=&quot;Letonika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=5529abe7-4487-40f7-a161-ad6f8d706646 |title=Valkas stacijas ēka |accessdate=2019-07-14 |work= |publisher=letonika.lv |date= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Dome&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valka.lv/wp-content/faili/Valkas%20novada%20dome%20koment%C4%93.pdf |title=1.Vecā dzelzceļa stacija (Valka II) |accessdate=2019-07-14 |work= |publisher=Valkas novada dome |date= |archive-date=2021-05-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210513213824/http://www.valka.lv/wp-content/faili/Valkas%20novada%20dome%20koment%C4%93.pdf }}&lt;/ref&gt; 1944. gadā vācu karaspēks atkāpjoties izpostīja Valkas—Rūjienas dzelzceļu, kā arī Valkas stacijas pārmijas, sliežu ceļus, lokomotīvju depo, remontdarbnīcas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] staciju slēdza, līnija līdz Rūjienai, kā arī līnija līdz Žuldiņiem netika atjaunota, šaursliežu dzelzceļa satiksme tika īstenota no Valgas stacijas.&lt;ref name=&quot;Dome&quot; /&gt; 1970. gadā tika slēgta šaursliežu līnija no Valgas līdz [[Ape]]i, šaursliežu dzelzceļš tika demontēts.

Šobrīd Valka oficiāli ir ceļa postenis [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|līnijā Rīga—Lugaži—Valsts robeža]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ldz.lv/sites/default/files/TIKLA%20PARSKATS%202019-2020.pdf |title=Valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras tīkla pārskats 2019/2020 |access-date={{dat|2019|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926215229/https://www.ldz.lv/sites/default/files/TIKLA%20PARSKATS%202019-2020.pdf }}&lt;/ref&gt; Tajā nav pasažieru satiksmes (Valkas iedzīvotāji braucieniem uz [[Rīga|Rīgu]] var izmantot tuvējās [[Valga (stacija)|Valgas]] vai [[Lugaži (stacija)|Lugažu]] stacijas), tas tiek izmantots kā degvielas bāzes pievedceļš.&lt;ref name=&quot;Letonika&quot; /&gt; Mūsdienās savienojums ar Lugažu staciju neeksistē, pastāv vienīgi savienojums ar Valgas staciju, kas nozīmē, ka vilcieni Valkas stacijā var nokļūt tikai caur Igaunijas teritoriju. Stacijas ēka ir pilnībā saglabājusies līdz mūsdienām, tomēr tā ir pamesta. Tā ir Valkas pašvaldības īpašumā,&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/74943-par-valsts-nekustamas-mantas-nodosanu-valkas-pilsetas-pasvaldibas-ipasuma Ministru kabineta rīkojums Nr.305 Par valsts nekustamās mantas nodošanu Valkas pilsētas pašvaldības īpašumā]&lt;/ref&gt; tā ir tikusi iznomāta biedrībai, tomēr tai neizdevās atrast līdzekļus ēkas atjaunošanai.&lt;ref name=&quot;Dome&quot; /&gt; 2015. gada Lielās talkas laikā tika sakopta Valkas stacijas apkārtne.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://edruva.lv/valka-lielaja-talka-planots-sakopt-zagezeru-un-vecas-dzelzcela-stacijas-apkartni/ |title=Valkā Lielajā talkā plānots sakopt Zāģezeru un vecās dzelzceļa stacijas apkārtni |accessdate=2019-07-14 |work= |publisher=edruva.lv |date= |archive-date=2019-07-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190714120703/http://edruva.lv/valka-lielaja-talka-planots-sakopt-zagezeru-un-vecas-dzelzcela-stacijas-apkartni/ }}&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Attēls:Valkas dzelzceļa stacija.jpg | Valkas stacija pirms Pirmā pasaules kara
Attēls:Valkas dzelzceļa stacija pēc 1927. gada pārbūves.jpg | Valkas stacija pēc 1927. gada pārbūves
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://railwayz.info/photolines/station/3139 Valkas stacijas fotogrāfijas] {{ru ikona}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>m0qog4fe0abiejdmbws3dk1unrshieh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valletta F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>437354</id>
    <revision>
      <id>4485633</id>
      <parentid>4479417</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:28:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485633</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4498" sha1="c2hdb7g7uypo0qdlru7nyt8ut18ub3k" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #FF0000
 | nos             = ''Valletta FC''
 | logo_links      = Valletta FC logo.png
 | logo_izm        = 175px
 | pilns           = ''Valletta Football Club''
 | iesauka         =
 | pilsēta         = {{vieta|Malta|Valleta}}
 | līga            = [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas Premjerlīga]]
 | sez             = 2025.—2026.
 | poz             = 4. vieta
 | dib             = 1943
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''Ta' Qali'' nacionālais stadions
 | ietilp          = 17 797
 | krāsas          = 
 | īpašn           = 
 | prez            = {{flaga|Malta}} Viktors Skiriha
 | menedžeris      = {{flaga|Malta}} Džezmonds Zerafa
 | tren            = 
 | kapteinis       = 
 | mediji          = {{URL|http://www.vallettafc.net/}}
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
| pattern_la1 = _whiteshoulders
| pattern_b1 = _aachen1112A
| pattern_ra1 = _whiteshoulders
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _redshoulders
| pattern_b2 = _freiburg1314h
| pattern_ra2 = _redshoulders
| leftarm2 = FF0000
| body2 = FF0000
| rightarm2 = FF0000
| shorts2 = FF0000
| socks2 = FF0000
|}}

'''''Valletta F.C.''''' ir [[Malta]]s [[futbols|futbola]] klubs no valsts galvaspilsētas [[Valleta]]s. Spēlē [[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas Premjerlīgā]]. Klubs ir dibināts 1943. gadā, apvienojoties klubiem ''Valletta Prestons'', ''Valletta St. Paul's'' un ''Valletta United''. Ieskaitot divus ''Valletta United'' izcīnītos titulus, kluba futbolisti ir 25 reizes kļuvuši par Maltas čempioniem. 14 reizes klubs ir uzvarējis Maltas kausa (''MFA Trophy'') izcīņā. Komanda regulāri spēlē [[UEFA]] rīkotajās Eiropas klubu sacensībās.

== Sasniegumi ==
* '''[[Maltas futbola Premjerlīga|Maltas Premjerlīga]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/maltchamp.html |title=Malta - List of Champions and Runners-Up |language=en |accessdate={{dat|2019|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (25): 1914–15{{efn|name=Valletta United|1914.—1915. un 1931.—1932. gada sezonās par Maltas čempioniem kļuva ''Valletta United'', ''Valletta FC'' priekštecis, kura panākumi tiek pieskaitīti pie kluba tituliem}}, 1931–32{{efn|name=Valletta United}}, 1944–45, 1945–46, 1947–48, 1958–59, 1959–60, 1962–63, 1973–74, 1977–78, 1979–80, 1983–84, 1989–90, 1991–92, 1996–97, 1997–98, 1998–99, 2000–01, 2007–08, 2010–11, 2011–12, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19
** Vicečempioni (17): 1927–28, 1946–47, 1956–57, 1960–61, 1961–62, 1963–64, 1964–65, 1978–79, 1982–83, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 1995–96, 2008–09, 2009–10, 2014–15, 2019–20
* '''Maltas kauss''' (''MFA Trophy'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/maltcuphist.html |title=Malta - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1959–60, 1963–64, 1974–75, 1976–77, 1977–78, 1990–91, 1994–95, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 2000–01, 2009–10, 2013–14, 2017–18
** Finālisti (14): 1946–47, 1956–57, 1958–59, 1961–62, 1969–70, 1975–76, 1982–83, 1984–85, 1919–92, 1993–94, 1997–98, 2008–09, 2010–11, 2018–19
* '''Maltas superkauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesm/maltsupcuphist.html |title=Malta - List of Super Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|7|17||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (13): 1990, 1995, 1997, 1998, 1999, 2001, 2008, 2010, 2011, 2012, 2016, 2018, 2019
** Finālisti (6): 1987, 1991, 1992, 1993, 1996, 2014

{{notelist}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.vallettafc.net/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127031422/http://www.vallettafc.net/ |date={{dat|2021|11|27||bez}} }} {{en ikona}}
* [https://www.uefa.com/teamsandplayers/teams/club=52641/profile/index.html Kluba profils UEFA vietnē] {{en ikona}}
* [https://int.soccerway.com/teams/malta/valletta-fc/1451/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{futbols-aizmetnis}}
{{Malta-aizmetnis}}

[[Kategorija:Maltas futbola klubi]]
[[Kategorija:Valletta F.C.]]</text>
      <sha1>c2hdb7g7uypo0qdlru7nyt8ut18ub3k</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>NK Varaždin (2012)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>438026</id>
    <revision>
      <id>4485441</id>
      <parentid>4067357</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:19:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <origin>4485441</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3484" sha1="aa3ndu6x0cq7vduttdqnd2hk7ivb1ak" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #004194
| nos = ''NK Varaždin''
| logo = NK Varazdin (2012).svg
| pilns = ''Nogometni klub Varaždin''
| iesauka = 
| pilsēta = {{Vieta|Horvātija|Varaždina}}
| līga = [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|SuperSport līga]]
| sez = 2025.—2026.
| poz = 3. vieta
| dib = 2012
| dib_mēn = 7
| dib_dat = 1
| dib_com = 
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = Andželko Herjaveca stadions
| ietilp = 10 800
| krāsas = 
| īpašn = 
| prez = {{flaga|CRO}} Stjepans Cveks
| tren = {{flaga|CRO}} Samirs Toplaks
| kapteinis = 
| mediji = 
| sadarbojas = 
| pattern_la1 = _whiteshoulders
| pattern_la2 = 
| pattern_b1 = 
| pattern_b2 = _thinorangesides_2
| pattern_ra1 = _whiteshoulders
| pattern_ra2 = 
| leftarm1 = 004194
| leftarm2 = e87f0d
| body1 = 004194
| body2 = e87f0d
| rightarm1 = 004194
| rightarm2 = e87f0d
| shorts1 = 004194
| shorts2 = FFFFFF
| socks1 = 004194
| socks2 = e87f0d
}}
'''''NK Varaždin'''''  ir [[Horvātija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Varaždina]]s. Pašlaik spēlē Horvātijas futbola čempionāta augstākajā līmenī — [[Horvātijas futbola čempionāta Pirmā līga|Pirmajā līgā]] (''Prva HNL''). Mājas spēles komanda aizvada [[Andželko Herjaveca stadions|Andželko Herjaveca  stadionā]].

Klubs tika nodibināts 2012. gadā ar nosaukumu ''Varaždin ŠN'' pēc iepriekšējā kluba ''[[NK Varaždin (1931–2015)|NK Varaždin]]'' (no 1958. līdz 2010. gadam bija pazīstams ar nosaukumu ''Varteks'') izslēgšanas no Horvātijas Pirmās līgas parādu dēļ. 2015. gadā iepriekšējais klubs tika pārdēvēts par ''VŠNK Varaždin'' un bankrotēja, līdz ar to jaunais klubs varēja pieņemt ''NK Varaždin'' nosaukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://regionalni.com/promjenom-imena-do-kluba-neopterecenog-s-dugovima-18747/ |title=Promjenom imena do kluba neopterećenog s dugovima |language=hr |date={{dat|2015|7|19||bez}} |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |website=regionalni.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190528143924/https://regionalni.com/promjenom-imena-do-kluba-neopterecenog-s-dugovima-18747/ |archivedate={{dat|2019|05|28||bez}} }}&lt;/ref&gt; 2018.—2019. gada sezonā komanda uzvarēja Horvātijas Otrajā līgā un iekļuva Pirmajā līgā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://varazdinski.rtl.hr/vijesti/sport/3452329/prva-liga-varazdin-pobijedio-sibenik-i-plasirao-se-u-1-hnl-pred-gotovo-10-tisuca-navijaca/ |title=PRVA LIGA!!! Varaždin pobijedio Šibenik i plasirao se u 1. HNL pred gotovo 10 tisuća navijača! |language=hr |date={{dat|2019|5|18||bez}} |accessdate={{dat|2019|7|20||bez}} |website=varazdinski.rtl.hr |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190720170750/https://varazdinski.rtl.hr/vijesti/sport/3452329/prva-liga-varazdin-pobijedio-sibenik-i-plasirao-se-u-1-hnl-pred-gotovo-10-tisuca-navijaca/ |archivedate={{dat|2019|07|20||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''Horvātijas Otrā līga'''
** Uzvarētāji (1): 2018–19

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://web.archive.org/web/20190519072113/http://www.nk-varazdin.hr/ Oficiālā mājaslapa]
* {{facebook|nogometni.klub.varazdin}}
* [https://int.soccerway.com/teams/croatia/nk-varteks-varazdin/482/ Kluba profils ''soccerway.com''] {{en ikona}}


{{Futbols-aizmetnis}}
{{Horvātija-aizmetnis}}
{{Prva HNL}}

{{DEFAULTSORT:Varaždin}}
[[Kategorija:Horvātijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>aa3ndu6x0cq7vduttdqnd2hk7ivb1ak</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jānis Vitenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>455519</id>
    <revision>
      <id>4485686</id>
      <parentid>4475199</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:27:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485686</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10492" sha1="ctmqhrpm9gu23318i4z5qpwtacj2lae" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Jānis Vitenbergs
| vārds_orģ = 
| attēls = Saeimas 2.aprīļa ārkārtas sēde.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts = Jānis Vitenbergs 2020. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministrs]]
| term_sākums = {{dat|2026|5|28|N|bez}}
| term_beigas = 
| prezidents = 
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = [[Kaspars Melnis]]
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs]]
| term_sākums2 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_beigas2 = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
| prezidents2 = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers2 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis2 = [[Tālis Linkaitis]]
| pēctecis2 = [[Kaspars Briškens]]
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
| amats3 = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums3 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_beigas3 = {{dat|2022|12|14|N|bez}}
| term_sākums4 = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| term_beigas4 = 
| viceprezidents4 = 
| vicepremjers4 = 
| vietnieks4 = 
| prezidents3 = [[Egils Levits]]
| premjers3 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| prezidents4 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers4 = [[Evika Siliņa]]
| priekštecis4 = 
| pēctecis4 = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
| amats5 = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums5 = {{dat|2022|05|26|N|bez}}
| term_beigas5 = {{dat|2022|11|1|N|bez}}
| term_sākums6 = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas6 = {{dat|2020|4|2|N|bez}}
| term_sākums7 = {{dat|2021|5|20|N|bez}}
| term_beigas7 = {{dat|2021|6|12|N|bez}}
| prezidents5 = [[Egils Levits]]
| premjers5 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
&lt;!------ Piektais amats ------&gt;
| amats8 = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministrs]]
| term_beigas8 = {{dat|2022|5|18|N|bez}}
| term_sākums8 = {{dat|2021|6|3|N|bez}}
| prezidents8 = [[Egils Levits]]
| premjers8 = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| term_sākums9 = {{dat|2020|4|2|N|bez}}
| term_beigas9 = {{dat|2021|5|14|N|bez}} 
| priekštecis8 = [[Ralfs Nemiro]]
| pēctecis8 = [[Ilze Indriksone]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|5|8}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Mārupes novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = [[latvieši|latvietis]]
| partija = 
* [[KPV LV]] &lt;small&gt;(2018—2021)&lt;/small&gt;
* [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]] &lt;small&gt;(2021—pašlaik)&lt;/small&gt;
| apvienība = 
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 3
| profesija = 
| alma_mater = 
* [[Latvijas Kultūras koledža]]
* [[Liepājas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Jānis Vitenbergs''' (dzimis {{dat|1985|5|8}} [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]) ir [[Latvieši|latviešu]] politiķis. Pārstāv [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]], iepriekš pārstāvēja partiju [[KPV LV]]. Šobrīd [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs]]. Bijis [[13. Saeima]]s deputāts, ievēlēts arī [[14. Saeima|14. Saeimā]], bijušais [[Latvijas ekonomikas ministrs]] un [[Latvijas satiksmes ministrs|satiksmes ministrs]].

== Biogrāfija ==
2005. gadā absolvējis [[Latvijas Kultūras koledža|Latvijas Kultūras koledžu]] kultūras tūrisma specialitātē, 2008. gadā ieguvis profesionālo bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā [[Liepājas Universitāte|Liepājas Universitātē]]. Ieņēmis vadošus amatus dažādos tirdzniecības uzņēmumos privātajā sektorā.

2022. gadā, reaģējot uz [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], J. Vitenbergs iestājās [[Zemessardze|Zemessardzē]]. Brīvajā laikā aktīvi piedalās basketbola un futbola amatieru sporta turnīros.

=== Politiskā darbība ===
2018. gadā J. Vitenbergs no partijas [[KPV LV]] saraksta tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēts]] [[13. Saeima|13. Saeimā]]. No 2019. gada janvāra bija vadījis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Tautsaimniecības komisiju vadīs Vitenbergs |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/tautsaimniecibas-komisiju-vadis-vitenbergs-14213388 |website=www.diena.lv |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gada aprīlī viņš tika ievēlēts [[Latvijas ekonomikas ministrs|ekonomikas ministra]] amatā [[Kariņa 1. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]], nomainot partijas biedru [[Ralfs Nemiro|Ralfu Nemiro]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ekonomikas ministra amatā apstiprināts Jānis Vitenbergs |url=https://www.tvnet.lv/6939895/ekonomikas-ministra-amata-apstiprinats-janis-vitenbergs |website=TVNET |accessdate={{dat|2020|4|4||bez}} |language=lv |date={{dat|2020|4|2||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gada aprīlī J. Vitenbergs izstājās no partijas KPV LV, un uzrakstīja iesniegumu par iestāšanos [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālajā apvienībā]], pamatojot to ar kopīgu redzējumu jautājumos, kas skar atbalstu daudzbērnu ģimenēm, valsts valodu un nacionālo drošību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7230550/ekonomikas-ministrs-vitenbergs-no-kpv-lv-nolemis-pariet-uz-na|title=Ekonomikas ministrs Vitenbergs no &quot;KPV LV&quot; nolēmis pāriet uz NA|website=Apollo.lv|access-date=2021-04-21|date=2021-04-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopš maija ir Nacionālās apvienības Tukuma nodaļas biedrs. Pēc partijiskās piederības maiņas J. Vitenbergs uz laiku tika atsaukts no ministra amata un atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, taču drīz atgriezās ekonomikas ministra amatā.

2022. gada 19. maijā pēc Ministru prezidenta [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjāņa Kariņa]] pieprasījuma J. Vitenbergu atsauca no ministra amata, kas bija saistīts Nacionālās apvienības un paša J. Vitenberga prasību, ka 9. maija nekārtību nenovēršanas dēļ, [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministres]] amats būtu jāzaudē [[Marija Golubeva|Marijai Golubevai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/premjers-paraksta-rikojumu-par-ekonomikas-ministra-vitenberga-demisiju.a457342/|title=Premjers paraksta rīkojumu par ekonomikas ministra Vitenberga demisiju|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-18|language=lv}}&lt;/ref&gt; Pret J. Vitenberga atsaukšanu no ministra amata iestājās tautsaimniecības un uzņēmēju organizācijas, tostarp [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|LTRK]] un [[LDDK]], kas aicināja premjeru paturēt J. Vitenbergu ekonomikas ministra amatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/vairakas-uznemeju-organizacijas-aicina-vitenbergu-saglabat-ekonomikas-ministra-amata|title=Vairākas uzņēmēju organizācijas aicina Vitenbergu saglabāt ekonomikas ministra amatā|website=LA.LV|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; &lt;!-- Šis bija tikai otrais precedents atjaunotās Latvijas vēsturē aiz [[Dace Melbārde|Daces Melbārdes]] un kultūras nozares, kad nozares pārstāvji aizstāvēja ministru un aicināja tam turpināt darbu.{{nepieciešama atsauce}} --&gt; Nedēļu vēlāk J. Vitenbergam atjaunoja Saeimas deputāta mandātu.

2022. gada rudenī viņu ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu no Nacionālās apvienības, decembrī apstiprināja par [[Latvijas Republikas satiksmes ministrs|satiksmes ministru]] [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa valdībā]]. Pēc Kariņa valdības demisijas atgriezās Saeimas deputāta amatā.

2026. gada 28. maijā J. Vitenbergu apstiprināja [[Latvijas klimata un enerģētikas ministrs|klimata un enerģētikas ministra]] amatā [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga valdībā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-atzime-par-valdibas-darbu-bus-velesanu-rezultati-saeima-lemj-par-kulberga-valdibas-apstiprinasanu.a649140/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Atzīme par valdības darbu būs vēlēšanu rezultāti – Saeimā lemj par Kulberga valdības apstiprināšanu] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;

== Privātā dzīve ==
Jānis Vitenbergs dzīvo [[Zentene|Zentenē]], Tukuma novadā. Precējies un kopā ar sievu Līgu audzina 3 meitas.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200920015844/https://www.em.gov.lv/lv/Ministrija/par_ministriju_/ministrijas_vadiba/25684-janis-vitenbergs |date={{dat|2020|09|20||bez}} }}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Kaspars Melnis]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas klimata un enerģētikas ministru uzskaitījums|Latvijas klimata un enerģētikas ministrs]] 
| periods = {{dat|2026|5|28|N}} — ''pašlaik'' 
| pēc = ''amatā''
}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Tālis Linkaitis]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas satiksmes ministru uzskaitījums|Latvijas satiksmes ministrs]] 
| periods = {{dat|2022|12|14|N}} — {{dat|2023|09|15|N}} 
| pēc = [[Kaspars Briškens]]
}}
{{Amatu secība 
| pirms = [[Kaspars Gerhards]] &lt;small&gt;(''p. i.'')&lt;/small&gt; 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] 
| periods = {{dat|2021|6|3|N}} — {{dat|2022|5|18|N}} 
| pēc = [[Ilze Indriksone]]
}}
{{Amatu secība
| pirms = [[Ralfs Nemiro]] 
| virsraksts = [[Latvijas Republikas ekonomikas ministru uzskaitījums|Latvijas ekonomikas ministrs]] 
| periods = {{dat|2020|4|2|N}} — {{dat|2021|5|14|N}} 
| pēc = [[Kaspars Gerhards]] &lt;small&gt;(''p. i.'')&lt;/small&gt;
}}
{{kastes beigas}}


{{Kulberga Ministru kabinets}}
{{Navboxes
|title = Latvijas Republikas Ministru kabinets
|list1 =
{{Kariņa 2. Ministru kabinets}}
{{Kariņa Ministru kabinets}}
}}
{{14. Saeima}}
{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Vitenbergs, Jānis}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Nacionālās apvienības &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot; politiķi]]
[[Kategorija:Latvijas ekonomikas ministri]]
[[Kategorija:Latvijas satiksmes ministri]]
[[Kategorija:Latvijas klimata un enerģētikas ministri]]
[[Kategorija:Pašreizējie Ministru kabineta locekļi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>ctmqhrpm9gu23318i4z5qpwtacj2lae</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lauks (fizika)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>456898</id>
    <revision>
      <id>4485757</id>
      <parentid>4484724</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:28:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:1|2|0 */</comment>
      <origin>4485757</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26582" sha1="ssuuij8rjyzjefbviym3yf5dk7qqsgt" xml:space="preserve">[[Attēls:VFPt_charges_plus_minus_thumb.svg|thumb|220x220px| Elektriskā lauka līnijas ap pozitīvu (sarkans) un negatīvu (zils) lādiņu.]]
Fizikā '''lauks''' ir funkcija, kas [[laiktelpa]]s [[Punkts (ģeometrija)|punktiem]] piekārto kādu [[Fizikāls lielums|fizikālu lielumu]].&lt;ref name=&quot;Gribbin&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=John Gribbin|title=Q is for Quantum: Particle Physics from A to Z|url=https://archive.org/details/qisforquantumpar0000grib_n9q5|publisher=Weidenfeld &amp; Nicolson|location=London|year=1998|isbn=0-297-81752-3|page=[https://archive.org/details/qisforquantumpar0000grib_n9q5/page/138 138]}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Feynman2Ch1S2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richard Feynman|title=The Feynman Lectures on Physics Vol II|publisher=Addison Wesley Longman|year=1970|isbn=978-0-201-02115-8|url=http://www.feynmanlectures.caltech.edu/II_01.html#Ch1-S2|quote=&quot;A 'field' is any physical quantity which takes on different values at different points in space.&quot;}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Ernan McMullin|year=2002|title=The Origins of the Field Concept in Physics|url=http://physics.gmu.edu/~rubinp/courses/416/pip_fields.pdf|journal=Phys. Perspect.|volume=4|pages=13–39|bibcode=2002PhP.....4...13M|doi=10.1007/s00016-002-8357-5}}&lt;/ref&gt; Piemēram, [[Laikapstākļu prognozēšana|laikapstākļu prognozes]] bieži tiek pasniegtas ar karti, kur dažādām vietām piekārtots skaitlis — noteiktā laikā prognozētā temperatūra.

Piekārtotais lielums var būt ne tikai skaitlis, bet arī vektors, tenzors, spinors, operators vai jebkāds cits objekts, kas attēlo fizikālu lielumu.

Vektoru jeb pirmās kārtas tenzoru lauka piemērs būtu straumes karte, kur katram kādas ūdenskrātuves punktam piešķirts vektors — plūsmas ātrums. Elektrodinamiku, savukārt, var formulēt gan izmantojot divus mijiedarbojošos vektoru laukus: [[Elektriskais lauks|elektrisko lauku]] un [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]], gan arī ar vienu otrās kārtas tenzoru lauku, ko sauc par [[Elektromagnētiskais tenzors|elektromagnētisko tenzoru]].&lt;ref&gt;[https://youtube.com/watch?v=0Eeuqh9QfNI&amp;t=1139 Lecture 1 | Quantum Entanglements, Part 1 (Stanford)], Leonard Susskind, Stanford, Video, 2006-09-25.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Feynman102&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richard P. Feynman|title=The Feynman Lectures on Physics Vol I|publisher=Addison Wesley Longman|year=1970|url=http://www.feynmanlectures.caltech.edu/I_02.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Feynman204&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richard P. Feynman|title=The Feynman Lectures on Physics Vol II|publisher=Addison Wesley Longman|year=1970|url=http://www.feynmanlectures.caltech.edu/II_04.html}}&lt;/ref&gt;

Klasiski lauka vērtība punktā apraksta mijiedarbību, kas notiktu ja šajā punktā ievietotu kādu daļiņu, ko sauc par testa daļiņu — tik mazu, ka tās ietekme uz pašu lauku nebūtu vērā ņemama. Piemēram, elektriskā lauka intensitāte ir [[Kulona spēks|Kulona spēka]], ko justu punktā ievietots neliels lādiņš, attiecība pret lādiņu.

Mūsdienās, īpaši [[kvantu lauka teorija]]s kontekstā, uzskata, ka lauks eksistē arī neatsaucoties uz testa daļiņu: tas aizņem vietu, tam piemīt enerģija, un tā klātbūtne izslēdz klasisko &quot;īsteno vakuumu&quot;.&lt;ref name=&quot;Wheeler&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=John Archibald Wheeler|title=Geons, Black Holes, and Quantum Foam: A Life in Physics.|url=https://archive.org/details/geonsblackholesq00whee|publisher=Norton|location=London|year=1998|page=[https://archive.org/details/geonsblackholesq00whee/page/163 163]}}&lt;/ref&gt; Fiziķi uzskata [[Elektromagnētiskais lauks|elektromagnētiskos laukus]] par fizikālām vienībām: &quot;Fakts, ka elektromagnētiskajam laukam var būt impulss un enerģija, padara to ļoti reālu ... daļiņa veido lauku, un lauks darbojas uz citu daļiņu, un laukam ir tādas pazīstamas īpašības kā saturētā enerģija un impulss, tāpat kā daļiņām.&quot;&lt;ref name=&quot;Feynman110&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Richard P. Feynman|title=The Feynman Lectures on Physics Vol I|publisher=Addison Wesley Longman|year=1970|url=http://www.feynmanlectures.caltech.edu/I_10.html}}&lt;/ref&gt; Novērots, ka vairuma lauku spēks samazinās pieaugot attālumam no avota. Piemēram, daudzu klasisko lauku kā [[Gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|Ņūtona gravitācijas teorijā]] vai [[Elektriskais lauks|elektrostatiskā lauka]] klasiskajā elektromagnētismā, stiprums ir apgriezti proporcionāls attāluma kvadrātam no avota.

== Vēsture ==
[[Īzaks Ņūtons|Īzaka Ņūtona]] izpratnē [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|universālās gravitācijas likums]] tikai izteica gravitācijas [[Spēks|spēku,]] kas darbojās starp jebkuru masīvu priekšmetu pāri. Aplūkojot daudzu tādu ķermeņu kustību, kuri visi mijiedarbojas viens ar otru, piemēram, planētas [[Saules sistēma|Saules sistēmā]], strādāt ar spēku starp katru ķermeņu pāri atsevišķi ātri kļūst neparocīgi aprēķiniem. Astoņpadsmitajā gadsimtā tika ieviests jauns lielums, lai vienkāršotu šo gravitācijas spēku grāmatvedību. Šis lielums, [[gravitācijas lauks]], katrā telpas punktā dod kopējo gravitācijas radīto paātrinājumu, ko tur varētu sajust mazs objekts. Tas nekādā veidā nemainīja fiziku: nebija nozīmes tam, vai visi gravitācijas spēki uz objektu tika aprēķināti individuāli un pēc tam summēti, vai arī visi ieguldījumi vispirms tika summēti kā gravitācijas lauks un pēc tam piemēroti objektam.&lt;ref name=&quot;Weinberg1977&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Weinberg|first=Steven|year=1977|title=The Search for Unity: Notes for a History of Quantum Field Theory|url=https://archive.org/details/sim_daedalus_winter-1977_106_1/page/17|journal=Daedalus|volume=106|pages=17–35|jstor=20024506}}&lt;/ref&gt;

Lauks kā neatkarīgs koncepts sāka attīstīties deviņpadsmitajā gadsimtā reizē ar [[Elektromagnētisms|elektromagnētisma]] teorijas attīstību. Sākotnēji stadijā [[Andrē Marī Ampērs]] un [[Šarls Ogistēns Kulons]] tika galā, lietojot likumus, kas pauž spēkus starp [[Elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]] vai [[Elektriskā strāva|elektrisko strāvu]] pāriem. Tomēr kļuva daudz dabiskāk izmantot lauku pieeju un izteikt šos likumus ar [[Elektriskais lauks|elektriskā]] un [[Magnētiskais lauks|magnētiskā lauka]] palīdzību; 1849. gadā [[Maikls Faradejs]] ieviesa terminu “lauks”.&lt;ref name=&quot;Weinberg1977&quot; /&gt;

Lauka neatkarīgā iedaba kļuva redzamāka pateicoties [[Džeimss Maksvels|Džeimsa Klerka Maksvela]] atklājumam, ka [[Elektromagnētiskais starojums|viļņi šajos laukos]] izplatās ierobežotā ātrumā. Tātad spēki uz lādiņiem un strāvām vairs nebija atkarīgi tikai no citu lādiņu un strāvu pozīcijām un ātrumiem tai pašā brīdī, bet arī no to koordinātēm un ātrumiem pagātnē.&lt;ref name=&quot;Weinberg1977&quot; /&gt;

Maksvels sākumā neuzskatīja lauku kā fundamentālu objektu, kas varētu patstāvīgi pastāvēt. Viņš domāja, ka līdzīgi skaņai, kas izplatās gaisā, arī [[elektromagnētiskais lauks]] apraksta kādas vides, ko dēvēja par ēteri, deformāciju. Tomēr eksperimenti parādīja, ka tā ne vella nav. Ja tā būtu, novērotajam elektromagnētisko viļņu ātrumam būtu jābūt atkarīgam no novērotāja ātruma attiecībā pret ēteri. [[Alberts Maikelsons]] un [[Edvards Morlijs]] mēģināja izmantot šo īpatnību, lai noteiktu ēteŗa kustības ātrumu ap Zemeslodi. Taču [[Maikelsona-Morlija eksperiments]] neizdevās — [[gaismas ātrums]] dažādos virzienos nebija atšķirīgs. Šie novērojumi noveda pie [[Speciālā relativitātes teorija|speciālās relativitātes teorijas]], kuru [[Alberts Einšteins]] publicēja 1905. gadā. Šī teorija mainīja to, kā kustīgu novērotāju viedokļi bija savstarpēji saistīti. Viņi kļuva savstarpēji saistīti tādā veidā, ka elektromagnētisko viļņu ātrums Maksvela teorijā visiem novērotājiem būtu vienāds. Pzūdot nepieciešamībai pēc fona vides, fiziķi sāka domāt par laukiem kā patiesi neatkarīgām vienībām.&lt;ref name=&quot;Weinberg1977&quot; /&gt;

20. gadsimta 20. gadu beigās elektromagnētiskajam laukam pirmoreiz piemēroja jaunos [[kvantu mehānika]]s likumus. 1927. gadā [[Pols Diraks]] pielietoja kvantu laukus un veiksmīgi izskaidroja, kā [[Atoms|atoma]] pāriešana zemākā kvantu stāvoklī izraisa [[Fotons|fotona]], elektromagnētiskā lauka kvanta, spontānu izstarošanu. Tam drīz sekoja sapratne (pateicoties [[Pascual Jordan|Paskuāla Jordāna]], [[Jūdžīns Vīgners|Jūdžīna Vīgnera]], [[Verners Heizenbergs|Vernera Heisenberga]] un [[Volfgangs Pauli|Volfganga Pauli]] veikumam), ka visas daļiņas, ieskaitot [[Elektrons|elektronus]] un [[Protons|protonus]], var interpretēt kā dažu kvantu lauku kvantus, paaugstinot laukus līdz dabas fundamentālāko objektu statusam.&lt;ref name=&quot;Weinberg1977&quot; /&gt;

== Piemēri ==
Brīvā izpratnē jebkuru funkciju, kas piekārto vērtības telpas punktiem var uzskatīt par lauku. Gan pārticības līmeni dažādās valstīs, gan krāsu, kas izvēlēta kādas vietas apzīmēšanai kartē. Un arī nefizikāliem lielumiem reizēm var piemērot lauka teorijas elementus.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Christianto|first=Victor|last2=Smarandache|first2=Florentin|date=2015|title=An Economic Analogy with Maxwell Equations in Fractional Space|url=https://www.researchgate.net/publication/312220230_An_Economic_Analogy_with_Maxwell_Equations_in_Fractional_Space|journal=|volume=|pages=|via=}}&lt;/ref&gt; Fizikā par lauka jēdzienu parasti runā, kad ir jāanalizē vērtību izmaiņa telpā vai laikā.

=== Skalāri lauki ===
Par [[Skalārs lauks|skalāriem laukiem]] sauc laukus, kuru piekārtotā vērtība neizmainās, mainot [[Koordinātu sistēma|koordinātu sistēmu]]. Visi lauki, kuri piekārto skaitlisku vērtību, ir skalāri lauki.

Šādi ir daudzi taustāmu, izmērāmu lielumu lauki. [[Temperatūra]]s lauks ir noderīgs siltumprocesu analīzē — siltums plūst pretēji temperatūras pieauguma virzienam. Saskaņā ar [[Žozefs Furjē|Furjē]] [[siltumvadīšana]]s likumu, siltuma plūsma ir pretēja un proporcionāla temperatūras [[Gradients|gradientam]]. Līdzīgi [[difūzija]]s process saistīts ar difuzējošās vielas [[Blīvums|blīvuma]] gradientu, savukārt [[koncentrācija]]s gradients rada [[Osmotiskais spiediens|osmotisko spiedienu]].

Arī skalāri potenciāli, piemēram, [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls|elektriskais]] un gravitācijas, ir skalāri lauki.

Ir arī interesantāki skalāri lauki, kuru vērtība ir nevis skaitlis, bet kāds operators vai vērtību kortežs. Tāds ir, piemēram, Higsa lauks.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Callaway|first=David J.E.|date=1988-09|title=Triviality pursuit: Can elementary scalar particles exist?|url=https://linkinghub.elsevier.com/retrieve/pii/0370157388900087|journal=Physics Reports|language=en|volume=167|issue=5|pages=241–320|doi=10.1016/0370-1573(88)90008-7}}&lt;/ref&gt;

=== Vektoru lauki ===
No [[Vektoru lauks|vektoru laukiem]], vēsturiski [[elektriskais lauks]] ir pirmais, kas nopietni aplūkots kā lauks, aplūkojot [[Maikls Faradejs|Faradeja]] spēka līnijas . Vēlāk līdzīgi tika aprakstīts [[gravitācijas lauks]].

==== Ņūtona gravitācija ====
[[Attēls:Newtonian_gravity_field_(physics).svg|thumb| [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|Klasiskajā gravitācijā]] masa ir [[Gravitācijas lauks|gravitācijas lauka]] '''g''' avots. ]]
[[Gravitācija|Ņūtona gravitācija]] klasiski apraksta gravitācijas spēku kā divu [[Masa|masu]] savstarpēju mijiedarbību.

Ķermenis ar masu &lt;math&gt;M&lt;/math&gt; rada [[Gravitācijas lauks|gravitācijas lauku]] '''&lt;math&gt;\mathbf g&lt;/math&gt;,''' kas apraksta tā ietekmi uz citiem ar masu apveltītiem objektiem. ''&lt;math&gt;M&lt;/math&gt;'' gravitācijas lauks kādā punktā, uz kuru no punkta ''&lt;math&gt;M&lt;/math&gt;'' norāda vektors &lt;math&gt;\mathbf r&lt;/math&gt;, atbilst attiecībai starp spēku &lt;math&gt;\mathbf F&lt;/math&gt;, ar ko &lt;math&gt;M&lt;/math&gt; iedarbojas uz testa masu&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Daļiņu ar masu, kura ir gana neliela, lai neradītu būtisku ietekmi uz sistēmas gravitācijas lauku, kā arī ar tādiem pārējiem fizikālajiem parametriem, kurus var neņemt vērā.&lt;/ref&gt; &lt;math&gt;m&lt;/math&gt;'','' kas atrodas &lt;math&gt;\mathbf r&lt;/math&gt;''',''' un pašu testa masu:&lt;ref name=&quot;kleppner85&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kleppner|first=Daniel|last2=Kolenkow|first2=Robert|title=An Introduction to Mechanics|page=85}}&lt;/ref&gt;

: &lt;math&gt; \mathbf{g}(\mathbf{r}) = \frac{\mathbf{F}(\mathbf{r})}{m}.&lt;/math&gt;

Saskaņā ar [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|Ņūtona gravitācijas likumu]], &lt;math&gt;\mathbf F (\mathbf r)&lt;/math&gt; ir&lt;ref name=&quot;kleppner85&quot; /&gt;

: &lt;math&gt;\mathbf{F}(\mathbf{r}) = -\frac{G M m}{r^2}\hat{\mathbf{r}},&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt;\hat{\mathbf{r}}&lt;/math&gt; ir [[vienības vektors]] &lt;math&gt; \mathbf r&lt;/math&gt; virzienā. Tad '''&lt;math&gt;M&lt;/math&gt;''' gravitācijas lauks ir&lt;ref name=&quot;kleppner85&quot; /&gt;

: &lt;math&gt;\mathbf{g}(\mathbf{r}) = \frac{\mathbf{F}(\mathbf{r})}{m} = -\frac{G M}{r^2}\hat{\mathbf{r}}.&lt;/math&gt;

Tā kā gravitācijas spēks &lt;math&gt;\mathbf F&lt;/math&gt;ir [[potenciāls]], gravitācijas lauku '''&lt;math&gt;\mathbf g&lt;/math&gt;''' var izteikt kā skalāra lauka [[Gradients|gradientu]]. Šo funkciju sauc par gravitācijas potenciālu &lt;math&gt; \phi (\mathbf r)&lt;/math&gt;:

: &lt;math&gt;\mathbf g (\mathbf r) = -\nabla \phi(\mathbf r).&lt;/math&gt;

==== Elektromagnētisms ====
Pirmo reizi lauka kā fizikāla lieluma nozīmi apzinājās [[Maikls Faradejs]], pētot [[Magnētisms|magnētismu]]. Viņš saprata, ka [[Elektriskais lauks|elektriskie]] un [[Magnētiskais lauks|magnētiskie]] lauki ne tikai atspoguļo spēkus, kas diktē daļiņu kustību, bet tie ir reāli arī paši par sevi, jo tie nes enerģiju.

Šīs idejas noveda pie tā, ka [[Džeimss Maksvels|Džeimss Klerks Maksvels]] izveidoja pirmo vienoto lauku teoriju fizikā, ieviešot [[Elektromagnētiskais lauks|elektromagnētiskā lauka]] vienādojumus. Šo vienādojumu mūsdienu versiju sauc par [[Maksvela vienādojumi]]em.

===== Elektrostatika =====
Testa daļiņa&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Daļiņa ar lādiņu &lt;math&gt;q&lt;/math&gt;, kurš ir gana neliels, lai neradītu būtisku ietekmi uz sistēmas elektrisko lauku, kā arī ar tādiem pārējiem fizikālajiem parametriem, kurus var neņemt vērā.&lt;/ref&gt; ar lādiņu &lt;math&gt; q&lt;/math&gt; izjūt spēku &lt;math&gt; \mathbf F&lt;/math&gt;''',''' kas atkarīgs tikai no daļiņas lādiņa. Līdzīgi gravitācijai varam ieviest [[Elektriskais lauks|elektrisko lauku]] &lt;math&gt; \mathbf E&lt;/math&gt; tā, lai izpildās &lt;math&gt; \mathbf F = q \mathbf E&lt;/math&gt;. Izmantojot šo un [[Kulona likums|Kulona likumu]], iegūstam, ka elektriskais lauks vienas lādētas daļiņas dēļ ir

: &lt;math&gt;\mathbf{E} = \frac{1}{4\pi\epsilon_0}\frac{q}{r^2}\hat{\mathbf{r}}.&lt;/math&gt;

Elektriskais lauks ir [[potenciāls lauks]], tāpēc to var raksturot ar skalāru potenciālu &lt;math&gt; \varphi(\mathbf r)&lt;/math&gt;:

: &lt;math&gt;\mathbf E(\mathbf r) = -\nabla \varphi(\mathbf r).&lt;/math&gt;

===== Magnetostatika =====
Konstantas strāvas &lt;math&gt; I&lt;/math&gt;'', kas'' plūst pa posmu &lt;math&gt; d \boldsymbol \ell&lt;/math&gt;, radītais magnētiskais lauks &lt;math&gt; \mathbf B&lt;/math&gt; punktā, uz kuru no strāvas norāda vektors &lt;math&gt; \mathbf r&lt;/math&gt;, ir

: &lt;math&gt;\mathbf B(\mathbf r) = 
 \frac{\mu_0}{4\pi} \int 
 \frac{
   I d \boldsymbol \ell \times \hat \mathbf r
 }{r^2}.&lt;/math&gt;

Magnētiskais lauks uz tuvumā esošām kustīgām lādētām daļiņām pieliek spēku atšķirīgi nekā iepriekš aprakstītie spēku lauki. [[Lorenca spēks|Spēks]], ko &lt;math&gt; \mathbf B&lt;/math&gt; pieliek lādiņam &lt;math&gt; q&lt;/math&gt;, kas kustas ar ātrumu &lt;math&gt; \mathbf v&lt;/math&gt;, ir

: &lt;math&gt;\mathbf F (\mathbf r) = q\mathbf v \times \mathbf B(\mathbf r).&lt;/math&gt;

Magnētiskais lauks nav [[Potenciāls lauks|potenciāls]], tāpēc to nevar aprakstīt ar skalāru potenciālu, taču to var uzrakstīt, izmantojot [[Elektromagnētiskā lauka potenciāls|vektorpotenciālu]], &lt;math&gt; \mathbf A(\mathbf r)&lt;/math&gt;:

: &lt;math&gt;\mathbf{B}(\mathbf{r}) = \boldsymbol{\nabla} \times \mathbf{A}(\mathbf{r}) &lt;/math&gt;.

[[Attēls:Em_dipoles.svg|thumb| [[Elektriskais lauks|'''E''']] un [[Magnētiskais lauks|'''B''' lauki]] [[Elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]] (melns / balts) un [[Magnēts|magnētisko polu]] (sarkans / zils) dēļ.&lt;ref name=&quot;Mc Graw Hill&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=McGraw Hill Encyclopaedia of Physics|first=C.B.|last=Parker|edition=2nd|publisher=Mc Graw Hill|year=1994|isbn=0-07-051400-3|url=https://archive.org/details/mcgrawhillencycl1993park}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;M. Mansfield, C. O’Sullivan 2011&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=M. Mansfield|last2=C. O’Sullivan|title=Understanding Physics|url=https://archive.org/details/understandingphy0000mans_v7p5|edition=4th|year=2011|publisher=John Wiley &amp; Sons|isbn=978-0-47-0746370}}&lt;/ref&gt; '''Augšpusē:''' '''E''' lauks elektriskā dipola momenta '''d''' dēļ. '''Apakšā pa kreisi:''' '''B''' lauks ''matemātiska'' magnētiskā dipola '''m''' dēļ, ko veido divi magnētiski monopoli. '''Apakšā pa labi:''' '''B''' lauks īsta magnētiskā dipola momenta '''m''' dēļ, kādi atrodami vielā (nesastāvošs no monopoliem). ]]

==== Elektrodinamika ====
Vispārīgā gadījumā lādiņa blīvuma &lt;math&gt; \rho (\mathbf r, t)&lt;/math&gt; un strāvas blīvuma &lt;math&gt; \mathbf j (\mathbf r, t)&lt;/math&gt; klātbūtnē būs gan elektriskais, gan magnētiskais lauks, un abi mainīsies laikā. Tos nosaka [[Maksvela vienādojumi]], diferenciālvienādojumu sistēma, kas &lt;math&gt; \mathbf E&lt;/math&gt; un '''&lt;math&gt; \mathbf B&lt;/math&gt;''' tieši saista ar &lt;math&gt; \rho&lt;/math&gt; un &lt;math&gt; \mathbf j&lt;/math&gt;'''.'''&lt;ref name=&quot;griffiths326&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Griffiths|first=David|title=Introduction to Electrodynamics|edition=3rd|page=326}}&lt;/ref&gt;

Šo sistēmu var aprakstīt arī elektromagnētiskā skalārā potenciāla &lt;math&gt; \varphi&lt;/math&gt; un vektorpotenciāla &lt;math&gt; \mathbf A&lt;/math&gt; izteiksmē. Vienādojumu sistēma, kas pazīstama kā ''retardētie potenciāli,'' ļauj aprēķināt ''&lt;math&gt; \varphi&lt;/math&gt;'' un '''&lt;math&gt; \mathbf A&lt;/math&gt;''' no &lt;math&gt; \rho&lt;/math&gt; un '''&lt;math&gt; \mathbf j&lt;/math&gt;''',&lt;ref group=&quot;P&quot;&gt;Potenciāli nav viennozīmīgi definēti, tos var atrast ar precizitāti līdz konstantam saskaitāmajam, tas ir, potenciālu nulles līmeņus var izvēlēties patvaļīgi.&lt;/ref&gt; un no tiem elektriskos un magnētiskos laukus nosaka ar šīm sakarībām:&lt;ref name=&quot;wangsness469&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Wangsness|first=Roald|title=Electromagnetic Fields|edition=2nd|page=469}}&lt;/ref&gt;

: &lt;math&gt;\mathbf{E} = -\boldsymbol{\nabla} V - \frac{\partial \mathbf{A}}{\partial t}&lt;/math&gt;
: &lt;math&gt;\mathbf{B} = \boldsymbol{\nabla} \times \mathbf{A}.&lt;/math&gt;

Reizēm, īpaši [[Relativitātes teorija|relativitātes teorijā]], šos potenciālus apraksta ar vienu 4-vektoru, pieliekot skalāro potenciālu kā papildus pirmo komponenti vektorpotenciālam. To sauc par elektromagnētisko 4—potenciālu:

: &lt;math&gt;A^\alpha = (\varphi/c, \mathbf A)&lt;/math&gt;

[[Attēls:Em_monopoles.svg|thumb| [[Elektriskais lauks|'''E''']] un [[Magnētiskais lauks|'''B''' lauki]] [[Elektriskais lādiņš|elektrisko lādiņu]] (melns / balts) un [[Magnēts|magnētisko polu]] (sarkans / zils) dēļ.&lt;ref name=&quot;Mc Graw Hill&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;M. Mansfield, C. O’Sullivan 2011&quot; /&gt; '''E''' lauki stacionāro elektrisko lādiņu dēļ un '''B''' lauki stacionāro magnētisko lādiņu dēļ (dabā atsevišķi N un S monopoli nepastāv). Kustībā ([[Momentānais ātrums|ātrums]] '''v''') ''elektriskais'' lādiņš inducē '''B''' lauku, bet ''magnētiskais'' lādiņš (dabā nav sastopams) ierosina '''E''' lauku. ]]

=== Tenzoru lauki ===
Aplūkojot [[Mehāniskais spriegums|mehāniskā sprieguma]] vai deformāciju laukus reizēm novērojams, ka vienā punkta materiāls var tikt spiests vienā plaknē, stiepts citā un bīdīts trešajā plaknē. Lai šādas situācijas aprakstītu, nepietiek ar vektoriem. Spriegums un deformācijas ir tenzori.

Tāpat tenzoru lauki parādās arī citos gadījumos, kur spēki vai kāda lieluma izmaiņas var būt atkarīgas no aplūkojamā virziena — magnētiskā un [[Dielektriķis|dielektriskā caurlaidība]], [[Īpatnējā pretestība|elektriskā pretestība]], gaismas polarizācija, [[Viskozitāte|viskozitātes koeficients]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizika|last=Valters|first=A.|publisher=Zvaigzne|year=1992|isbn=5-405-00110-4|location=Rīga|pages=|last2=Apinis|last3=Ogriņš|first3=M.|last4=Danenbergs|first6=A.|first2=A.|first4=A.|last6=Okmanis|last7=Čudars|last5=Lūsis|first7=J.|first5=Dz.}}&lt;/ref&gt; Arī elektromagnētismu un gravitāciju mēdz aprakstīt, izmantojot tenzoru laukus un atbilstošu lauku teoriju.

==== Elektromagnētiskais tenzors ====
19. gadsimta beigās [[Elektromagnētiskais lauks|elektromagnētisko lauku]] saprata kā divu vektoru lauku pāri telpā. Mūsdienās to uzskata par vienu antisimetrisku 2. kārtas [[Tenzors|tenzoru]] lauku laiktelpā.

Elektromagnētisko tenzoru &lt;math&gt; F&lt;/math&gt; definē kā 4-potenciāla &lt;math&gt; A&lt;/math&gt; [[Atvasinājums|ārējo atvasinājumu]]:

: &lt;math&gt;F = d A;&lt;/math&gt;
: &lt;math&gt;F_{\mu\nu} = \partial_\mu A_\nu - \partial_\nu A_\mu.&lt;/math&gt;

Šo tenzoru mēdz dēvēt arī par '''Faradeja tenzoru''' vai '''Maksvela bivektoru'''. Ar elektriskā un magnētiska lauka vektoru komponentēm to var izteikt vai kontravariantā, vai kovariantā formā:

: &lt;math&gt; F^{\mu\nu} = \begin{bmatrix}
 0     &amp; -E_x/c &amp; -E_y/c &amp; -E_z/c \\
 E_x/c &amp;  0     &amp; -B_z   &amp;  B_y   \\
 E_y/c &amp;  B_z   &amp;  0     &amp; -B_x   \\
 E_z/c &amp; -B_y   &amp;  B_x   &amp;  0
\end{bmatrix};&lt;/math&gt;
: &lt;math&gt; F_{\mu\nu} = \eta_{\mu\alpha}F^{\alpha\beta}\eta_{\beta\nu} = \begin{bmatrix}
  0     &amp;  E_x/c &amp;  E_y/c &amp;  E_z/c \\
 -E_x/c &amp;  0     &amp; -B_z   &amp;  B_y   \\
 -E_y/c &amp;  B_z   &amp;  0     &amp; -B_x   \\
 -E_z/c &amp; -B_y   &amp;  B_x   &amp;  0
\end{bmatrix}.&lt;/math&gt;

Ar šo tenzoru var elektromagnētiskā lauka uzvedību pierakstīt vienā Maksvela vienādojumā:

: &lt;math&gt;\partial_\alpha F^{\alpha\beta} = \mu_0 J^\beta,&lt;/math&gt;

kur &lt;math&gt; J^\beta&lt;/math&gt; ir 4-strāva: &lt;math&gt; J^\beta = (c\rho, \mathbf j)&lt;/math&gt;.

==== Gravitācija vispārīgajā relativitātē ====
[[Attēls:Relativistic_gravity_field_(physics).svg|thumb|350x350px| [[Vispārīgā relativitātes teorija|Vispārīgajā relativitātē]] masa—enerģija izliec laiktelpu (Einšteina tenzors '''G'''),&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Gravitation|url=https://archive.org/details/gravitation0000misn_o3a5|last=J.A. Wheeler|last2=C. Misner|last3=K.S. Thorne|publisher=W.H. Freeman &amp; Co.|year=1973|isbn=0-7167-0344-0}}&lt;/ref&gt; un rotējoši asimetriski masas enerģijas sadalījumi ar [[Impulsa moments|impulsa momentu]] '''J''' rada gravitomagnētisko lauku '''H.'''&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Gravitation and Inertia|url=https://archive.org/details/gravitationinert0000ciuf|last=I. Ciufolini|last2=J.A. Wheeler|publisher=Princeton Physics Series|year=1995|isbn=0-691-03323-4}}&lt;/ref&gt; |alt=]]
Einšteina gravitācijas teorija, ko sauc par [[Vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitāti]], ir vēl viens lauka teorijas piemērs. Šeit galveno lauku veido metriskais tenzors, simetrisks 2. kārtas tenzora lauks [[Laiktelpa|laiktelpā]] . Tas aizstāj [[Ņūtona vispasaules gravitācijas likums|Ņūtona gravitācijas likumu]].

== Kvantu lauki ==
Mūsdienās uzskata, ka [[kvantu mehānika]] varētu būt visu fizikālo parādību pamatā, tātad klasiskajai [[Fundamentālā mijiedarbība|fundamentālo mijiedarbību]] lauku teorijai būtu jābūt izsakāmai kvantu mehānikā. Šādus rezultātus sauc par atbilstošo [[Kvantu lauka teorija|kvantu lauka teoriju]] . Piemēram, kvantējot [[Elektromagnētisms|klasisko elektrodinamiku,]] iegūst kvantu elektrodinamiku. Kvantu elektrodinamika, iespējams, ir zinātnes visprecīzākā teorija: eksperimentālie dati apstiprina tās prognozes ar lielāku precizitāti (ar vairāk [[Zīmīgie cipari|zīmīgājiem cipariem]]) nekā jebkura cita teorija.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Peskin|first=Michael E.|last2=Schroeder|first2=Daniel V.|title=An Introduction to Quantum Fields|page=[https://archive.org/details/introductiontoqu0000pesk/page/198 198]|year=1995|publisher=Westview Press|isbn=0-201-50397-2|url=https://archive.org/details/introductiontoqu0000pesk/page/198}}&lt;/ref&gt; Pārējās divas fundamentālas kvantu lauka teorijas ir kvantu hromodinamika un elektrovājā teorija.
[[Attēls:Qcd_fields_field_(physics).svg|thumb|400x400px| Lauki krāsu lādiņu dēļ, kā [[Kvarki|kvarkos]] ('''G''' ir gluonu lauka tenzors). Tās ir &quot;bezkrāsainas&quot; kombinācijas. '''Augšpusē:''' trīs krāsas veodo bezkrāsu kombināciju. '''Apakšā:''' kvarka / antikvarka kombinācijas.&lt;ref name=&quot;Mc Graw Hill&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;M. Mansfield, C. O’Sullivan 2011&quot; /&gt; ]]
Kvantu hromodinamikā krāsu lauka līnijas nelielos attālumos saista [[Gluons|gluoni]], kurus lauks polarizē un orientē savu līniju virzienā. Pieaugot attālumam, šis efekts nelielā apgabalā (apmēram 1 [[Femtometrs|fm]] tuvā kvarku apkārtnē) kļūst stiprāks, ieslogot kvarkus [[Hadroni|hadronos]]. Tā kā gluoni cieši sakļauj lauka līnijas kopā, tās &quot;neizliecas&quot; uz āru tik daudz kā elektriskais lauks starp elektriskajiem lādiņiem.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Quantum Physics of Atoms, Molecules, Solids, Nuclei and Particles|edition=2nd|last=R. Resnick|last2=R. Eisberg|publisher=John Wiley &amp; Sons|year=1985|page=[https://archive.org/details/quantumphysicsof00eisb/page/684 684]|isbn=978-0-471-87373-0|url=https://archive.org/details/quantumphysicsof00eisb/page/684}}&lt;/ref&gt;

Visas trīs šīs kvantu lauka teorijas var apskatīt kā [[Elementārdaļiņu fizika|daļiņu fizikas]] [[Standartmodelis|standarta modeļa]] speciālgadījumus. Einšteina gravitācijas lauka teoriju — [[Vispārīgā relativitātes teorija|vispārīgo relativitāti]] — vēl nav izdevies sekmīgi kvantēt.

Tāpat kā ar klasiskajiem laukiem, arī kvantu laukus apraksta matemātiski vienādojumi. Šie vienādojumi, kas noaska kvantu lauku dabu, ir parciāli [[diferenciālvienādojumi]] (konkrēti, relativistisko viļņu vienādojumi — RVV). Par Janga-Millsa, Dīraka, Kleina-Gordona un Šrēdingera laukiem var runāt var runāt kā par atbilstošo vienādojumu atrisinājumiem. Šajos RVV var būt jāstrādā ar sarežģītiem matemātiskiem objektiem, kam piemīt eksotiskas algebriskas īpašības, piemēram, [[Spinors|spinoriem]], taču analītiskas metodes joprojām ir pielietojamas.

== Piezīmes ==
{{atsauces|group=P}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Teorētiskā fizika]]
[[Kategorija:Fizikāli lielumi]]</text>
      <sha1>ssuuij8rjyzjefbviym3yf5dk7qqsgt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1970. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>463066</id>
    <revision>
      <id>4485531</id>
      <parentid>4082394</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:11:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzimuši */</comment>
      <origin>4485531</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20916" sha1="lhfrtaxzyx5v8m75q9qyfedej6z2k8i" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|1970|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[1970. gads|1970]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOC limit|limit=2}}
{{KGVT|1970}}

[[Attēls:Luna 16.jpg|thumb|right|200px|''[[Luna-16]]'', pirmais automātiskais aparāts, kas uz Zemi nogādāja Mēness iežu paraugus]]
[[Attēls:Lunokhod 1 moon rover (MMA 2011) (1).JPG|thumb|right|240px|Automātiskais mēness mobilis ''[[Lunohod-1]]'']]
[[Attēls:Venera-7.jpg|thumb|right|200px|''[[Venera-7]]'', pirmais aparāts, kas no Veneras virsmas noraidīja datus]]
[[Attēls:Ohsumi.jpg|thumb|right|200px|Japānas pirmais pavadonis ''[[Ōsumi (pavadonis)|Ōsumi]]'']]
[[Attēls:DFH-1 Satellite.jpg|thumb|right|240px|Ķīnas pirmais pavadonis ''[[Dong Fang Hong I]]'']]
[[Attēls:Apollo 13 Service Module - AS13-59-8500.jpg|thumb|right|220px|Kosmosa kuģa ''[[Apollo 13]]'' bojātais servisa modulis]]
[[Attēls:Explorer42.jpg|thumb|right|200px|Pirmā rentgenstaru orbitālā observatorija ''[[Uhuru (pavadonis)|Uhuru]]'']]

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-318]]'' (''Zenit-2M № 7'').
* [[14. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIB Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 6531]]'' (''KH-8 25''; ''Gambit-3 4325'').
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Delta M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Intelsat III F-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-319]]'' (''DS-P1-Ju № 29'').
* [[16. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-320]]'' (''DS-MO № 2'').
* [[20. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-321]]'' (''DS-U2-MG № 1'').
* [[21. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-322]]'' (''Zenit-4 № 68'').
* [[23. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-N6]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[TIROS-M]]'' un radioamatieru pavadonis ''[[Australis-OSCAR 5]]''.
* [[30. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Kosmos-2]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[DS-P1-I № 7]]'').

=== Februāris ===
* [[4. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Thorad-SLV2G Agena-D]]'' palaists jonu dzinēju izmēģināšanas pavadonis ''[[SERT 2]]''.
* [[6. februāris]] — nesējraķetes ''[[Proton-K / Blok-D]]'' avārijā zaudēts Mēness grunts paraugu ievākšanas aparāts ''[[E-8-5 № 405]]''.
* [[10. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-323]]'' (''Zenit-4 № 69'').
* [[11. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[L-4S]]'' palaists Japānas pirmais pavadonis ''[[Ōsumi (pavadonis)|Ōsumi]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Thor-LV2F Burner-2]]'' palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis ''[[OPS 0054]]'' (''DSAP-5A F1'').
* [[19. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 13]]'' (''Molnija-1 № 17L'').
* [[27. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-324]]'' (''DS-P1-Ju № 30'').

=== Marts ===
* [[4. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-325]]'' (''Zenit-2 № 79'');
** ar nesējraķeti ''[[Thorad-SLV2H Agena-D]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[OPS 0440]]'' (''KH-4B 9''; ''Corona 137'') un ''[[OPS 3402]]'' (''Tivoli 3'', ''P-11 4422'');
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Black Arrow]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Diamant-B]]'' palaisti pavadoņi ''[[Dial WIKA]]'' un ''[[Dial MIKA]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-326]]'' (''Zenit-2 № 80'').
* [[17. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 3]]'' (''Meteor-1 № 14L'').
* [[18. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-327]]'' (''DS-P1-I № 8'').
* [[20. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[NATO 2A]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-328]]'' (''Zenit-4MK № 2'').

=== Aprīlis ===
* [[3. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-329]]'' (''Zenit-2M № 8'').
* [[7. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-330]]'' (''Celina-O № 6'').
* [[8. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti''[[Thorad-SLV2G Agena-D]]'' palaisti pavadoņi ''[[Nimbus 4]]'' un ''[[Topo-1]]'' (''S70-3'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-331]]'' (''Zenit-4 № 70'');
** ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIC]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[OPS 7033]]'' (''Vela 11''), ''[[OPS 7044]]'' (''Vela 12'').
* [[11. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-332]]'' (''Zaliv № 5'');
** ar nesējraķeti ''[[Saturn V]]'' palaists Mēness kosmosa kuģis ''[[Apollo 13]]''; apkalpe: [[Džeimss Lovels]], [[Džons Svaigerts]] un [[Freds Heizs]].
* [[13. aprīlis]] — kosmosa kuģa ''[[Apollo 13]]'' servisa modulī notika sprādziens; nosēšanās uz Mēness tika atcelta.
* [[14. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Apollo 13]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[15. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-333]]'' (''Zenit-4M № 4'');
** ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIB Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 2863]]'' (''KH-8 26''; ''Gambit-3 4326'').
* [[17. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Apollo 13]]'' nolaidās Klusajā okeānā.
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Delta M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Intelsat III F-7]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-334]]'' (''DS-P1-Ju № 31'').
* [[24. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 1]]'' palaists Ķīnas pirmais pavadonis ''[[Dong Fang Hong I]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-335]]'' (''DS-U1-R № 1'').
* [[25. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaisti militārie sakaru pavadoņi ''Strela-1M'': ''[[Kosmos-336]]'', ''[[Kosmos-337]]'', ''[[Kosmos-338]]'', ''[[Kosmos-339]]'', ''[[Kosmos-340]]'', ''[[Kosmos-341]]'', ''[[Kosmos-342]]'', ''[[Kosmos-343]]''.
* [[28. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 4]]'' (''Meteor-1 № 13L'').

=== Maijs ===
* [[12. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-344]]'' (''Zenit-2 № 81'').
* [[20. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-345]]'' (''Zenit-4 № 71'');
** ar nesējraķeti ''[[Thorad-SLV2H Agena-D]]'' palaists militārie pavadoņi ''[[OPS 4720]]'' (''KH-4B 10''; ''Corona 138'') un ''[[OPS 8520]]'' (''Tripos 4 / Sousea 3'').
* [[22. maijs]] — nesējraķetes ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[DS-P1-Ju № 32]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz (nesējraķete)|Sojuz]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz-9]]'' (''Sojuz 7K-OK''), apkalpe: [[Andrijans Ņikolajevs]], [[Vitālijs Sevastjanovs]].
* [[10. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-346]]'' (''Zenit-4 № 72'').
* [[12. jūlijs]]:
** nesējraķete ''[[Europa-1]]'' ar pavadoņa maketu ''STV-3'' cieta avāriju;
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-347]]'' (''DS-P1-Ju № 33'').
* [[13. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-348]]'' (''DS-U2-GK № 2'').
* [[17. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-349]]'' (''Zenit-4 № 73'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Atlas-SLV3C Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 5346]]'' (''Rhyolite 1'');
** kosmosa kuģis ''[[Sojuz-9]]'' nolaidās PSRS teritorijā; uzstādīts autonoma pilotējama kuģa lidojuma ilguma rekords: 18 dienas.
* [[23. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 5]]'' (''Meteor-1 № 17L'').
* [[25. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIB Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 6820]]'' (''KH-8 27''; ''Gambit-3 4327'').
* [[26. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 14]]'' (''Molnija-1 № 21L'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-350]]'' (''Zenit-2M № 9'').
* [[27. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-351]]'' (''DS-P1-Ju № 34'');
** nesējraķetes ''[[Kosmos-3M]]'' avārijā zaudēts militārais sakaru pavadonis ''[[Strela-2M № 1]]''.

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-352]]'' (''Zenit-4 № 74'').
* [[9. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-353]]'' (''Zenit-2M № 10'').
* [[21. jūlijs]] — ar nesējraķetes ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' avārijā zaudēts militārais pavadonis ''[[Zenit-4 № 75]]''.
* [[23. jūlijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Thorad-SLV2H Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 4324]]'' (''KH-4B 11''; ''Corona 139'');
** ar nesējraķeti ''[[Delta M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Intelsat III F-8]]''.
* [[28. jūlijs]] — ar nesējraķeti ''[[R-36orb]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-354]]'' (''OGČ № 22'').

=== Augusts ===
* [[7. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ''[[Interkosmos-3]]'' (''DS-U2-IK № 1'').
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-355]]'' (''Zenit-4 № 76'').
* [[10. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists Zemes magnētiskā lauka pētniecības pavadonis ''[[Kosmos-356]]'' (''DS-U2-MG № 2'').
* [[17. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaista Veneras zonde ''[[Venera-7]]'' ar nolaižamo aparātu.
* [[18. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIB Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 7874]]'' (''KH-8 28''; ''Gambit-3 4328'').
* [[19. augusts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Delta-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Skynet 1B]]'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-357]]'' (''DS-P1-Ju № 35'').
* [[20. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-358]]'' (''DS-P1-M № 1'').
* [[22. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaista Veneras zonde ''[[Kosmos-359]]'' (''V-70 № 2''), bet dzinējbloka kļūmes dēļ tā palika Zemes orbītā.
* [[26. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Thorad-SLV2G Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 8329]]'' (''Strawman 3'').
* [[27. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Scout-A]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Transit-O 19]]'' (''NNS 30190'').
* [[29. augusts]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-360]]'' (''Zenit-4M № 5'').

=== Septembris ===
* [[1. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas-SLV3A Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 7329]]'' (''Canyon 3'').
* [[2. septembris]] — nesējraķete ''[[Black Arrow]]'' avarēja pirmajā orbitālajā startā, zaudēts pavadonis ''[[Orba (pavadonis)|Orba]]''.
* [[3. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Thor-LV2F Burner-2]]'' palaists militārais meteoroloģiskais pavadonis ''[[OPS 0203]]'' (''DSAP-5A F2'').
* [[8. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-361]]'' (''Zenit-4M № 6'').
* [[12. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Mēness aparāts ''[[Luna-16]]'' (''E-8-5 № 406'') grunts paraugu atgādāšanai uz Zemi.
* [[16. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-362]]'' (''DS-P1-I № 9'').
* [[17. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-363]]'' (''Zenit-2M № 11'').
* [[20. septembris]] — ''[[Luna-16]]'' nolaižamais aparāts nolaidās uz Mēness virsmas.
* [[21. septembris]] — ''[[Luna-16]]'' atgriežamais aparāts ar grunts paraugiem pacēlās no Mēness virsmas.
* [[22. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-354]]'' (''Zenit-4MK № 3'').
* [[24. septembris]] — ''[[Luna-16]]'' atgriežamais aparāts ar grunts paraugiem nolaidās PSRS teritorijā.
* [[25. septembris]]:
** nesējraķetes ''[[M-4S]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[MS-F1]]'' (''SS'', ''Shinsei'');
** ar nesējraķeti ''[[R-36orb]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-365]]'' (''OGČ № 23'').
* [[29. septembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 15]]'' (''Molnija-1 № 19L'').

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-366]]'' (''Zenit-2M № 12'').
* [[3. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis ''[[Kosmos-367]]'' (''US-A № 1'').
* [[8. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-366]]'' (''Zenit-2M № 13'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-369]]'' (''DS-P1-Ju № 36'').
* [[9. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-370]]'' (''Zenit-4M № 7'').
* [[12. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-371]]'' (''Zaliv № 6'').
* [[14. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists Saules starojuma pētniecības pavadonis ''[[Interkosmos-4]]'' (''DS-U3-IK № 2'').
* [[15. oktobris]] — ar nesējraķeti''[[Vostok-2M]]'' palaists  meteoroloģiskais pavadonis ''[[Meteor-1 № 16L]]''.
* [[16. oktobris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-372]]'' (''Strela-2M № 2'').
* [[20. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas mērķis ''[[Kosmos-373]]'' (''I2M № 3'');
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Mēness aplidošanas bezpilota kosmosa kuģis ''[[Zond-8]]'' (''7K-L1 № 14'').
* [[23. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis ''[[Kosmos-374]]'' (''I2P № 4'');
** ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIB Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 7568]]'' (''KH-8 29''; ''Gambit-3 4329'').
* [[24. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[Zond-8]]'' veica Mēness aplidojumu.
* [[27. oktobris]] — kosmosa kuģis ''[[Zond-8]]'' veica nolaišanos Indijas okeānā.
* [[30. oktobris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Ciklon-2]]'' palaists kosmisko aparātu iznīcināšanas pavadonis ''[[Kosmos-375]]'' (''I2P № 5'');
** ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-376]]'' (''Zenit-4M № 8'').

=== Novembris ===
* [[6. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Titan-IIIB Agena-D]]'' palaists militārais pavadonis ''[[OPS 5960]]'' (''DSP 1''), bet ievadīts nepareizā orbītā.
* [[9. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Scout-B]]'' palaisti pētniecības pavadoņi ''[[OFO 1]]'' un ''[[RM 1]]''.
* [[10. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Mēness aparāts ''[[Luna-17]]'' (''E-8 № 203'') mobiļa nogādāšanai uz Mēness virsmas.
* [[11. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-377]]'' (''Zenit-2M № 14'').
* [[17. novembris]]:
** ''[[Luna-17]]'' nolaižamais aparāts nolaidās uz Mēness virsmas; mobilis ''[[Lunohod-1]]'' nobrauca no platfornas un saka braucienu pa Mēness virsmu;
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-378]]'' (''DS-U2-IP № 1'').
* [[18. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Thorad-SLV2H Agena-D]]'' palaists militārie pavadoņi ''[[OPS 4992]]'' (''KH-4B 12''; ''Corona 140'') un ''[[OPS 6829]]'' (''Tophat 1''; ''P-11 4423'').
* [[24. novembris]]:
** nesējraķetes ''[[Sojuz-L]]'' pirmajā lidojumā Zemes orbītā palaists Mēness nolaižamais aparāts ''[[Kosmos-379]]'' (''T2K № 1'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-380]]'' (''DS-P1-Ju № 37'').
* [[27. novembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 16]]'' (''Molnija-1 № 23L'').
* [[30. novembris]] — nesējraķetes ''[[Atlas-SLV3C Centaur-D]]'' avārijā zaudēta orbitālā observatorija ''[[OAO B]]''.

=== Decembris ===
* [[2. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists jonosfēras pētniecības pavadonis ''[[Kosmos-381]]'' (''Jonosfernaja Stancija № 1'');
** ar nesējraķeti ''[[Proton-K / Blok-D]]'' palaists Mēness kosmosa kuģa izmēģinājumu modelis ''[[Kosmos-382]]'' (''7K-L1E № 2'').
* [[3. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-383]]'' (''Zenit-4MK № 4'').
* [[10. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-384]]'' (''Zenit-2M № 15'').
* [[11. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Delta-N6]]'' palaists meteoroloģiskais pavadonis ''[[NOAA 1]]'' (''ITOS A'').
* [[12. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Scout-B]]'' palaista rentgenstaru observatorija ''[[Uhuru (pavadonis)|Uhuru]]'' (''SAS 1'', ''Explorer 42'');
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[Kosmos-385]]'' (''Zaliv № 7'');
** ar nesējraķeti ''[[Diamant-B]]'' palaists eksperimantāls sakaru pavadonis ''[[Péole]]''.
* [[15. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Voshod (nesējraķete)|Voshod]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-386]]'' (''Zenit-4M № 9'').
* [[16. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Kosmos-3M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-387]]'' (''Celina-O № 7'').
* [[18. decembris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kosmos-2 (nesējraķete)|Kosmos-2]]'' palaists pavadonis ''[[Kosmos-388]]'' (''DS-P1-Ju № 38'');
** ar nesējraķeti ''[[Vostok-2M]]'' palaists militārais pavadonis ''[[Kosmos-389]]'' (''Celina-D № 1'').
* [[22. decembris]] — nesējraķetes ''[[Kosmos-3M]]'' avārijā zaudēts militārais pavadonis ''[[Kosmos-358]]'' (''DS-P1-M № 2'').
* [[23. decembris]] — deaktivēta Marsa zonde ''[[Mariner 6]]''.
* [[25. decembris]] — ar nesējraķeti ''[[Molnija-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Molnija-1 № 17]]'' (''Molnija-1 № 22L'').
* [[28. decembris]] — deaktivēta Marsa zonde ''[[Mariner 6]]''.

== Dzimuši ==
* [[4. janvāris]] — [[Kristofers Kesidijs]] (''Christopher John Cassidy''), ASV kosmonauts
* [[6. janvāris]] — [[Davids Senžaks]] (''David Saint-Jacques''), Kanādas kosmonauts
* [[30. janvāris]] — [[Kimija Jui]] (油井 亀美也, ''Yui Kimiya''), Japānas kosmonauts
* [[13. marts]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (miris 2026. gadā)
* [[18. marts]] — [[Matiass Maurers]] (''Matthias Maurer''), Vācijas kosmonauts
* [[28. marts]] — [[Šāna Proktore]] (''Sian Proctor''), ASV ģeoloģijas profesore, zinātnes popularizētāja, kosmiskā tūriste
* [[28. jūlijs]] — [[Roberts Bēnkens]] (''Robert Louis Behnken''), ASV kosmonauts
* [[3. novembris]] — [[Dženeta Epsa]] (''Jeanette Epps''), ASV kosmonaute, inženiere
* [[27. decembris]] — [[Naoko Jamadzaki]] (山崎 直子 ''Yamazaki Naoko''), Japānas kosmonaute
* [[28. decembris]] — [[Oļegs Artemjevs]] (''Олег Германович Артемьев''), Krievijas kosmonauts

== Miruši ==
* [[10. janvāris]] — [[Pāvels Beļajevs]] (''Павел Беляев''), PSRS kosmonauts (dzimis 1925. gadā)

{{Kosmonautikas gadi}}
{{1970. gada orbitālie starti}}

[[Kategorija:1970. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>lhfrtaxzyx5v8m75q9qyfedej6z2k8i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Televisa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>470234</id>
    <revision>
      <id>4485466</id>
      <parentid>4023953</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:34:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485466</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1655" sha1="8d6okcvf87y0gckb1jzs5nc1mts3krr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = Grupo Televisa, S.A.B. de C.V.
|logo               = Logo de Grupo Televisa.svg
|logo izmērs        = 200px
|formāts            = [[File:TELEVISA CHAPULTEPEC.jpg|thumbnail|Galvenā ēka]]
|valsts             = {{MEX}}
|valoda             = [[spāņu  valoda]]
|adrese             = 
|dibināta           = 
|raida-kopš         = 
|sauklis            = 
|īpašnieks          = 
|ģenerāldirektors   = 
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = 
|apraide            = 
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|mājas-lapa         = {{URL|www.televisa.com}},&lt;br/&gt;{{URL|www.televisa.com/corporativo}} (Corporate)
}}
[[File:Logotipo de Televisa.svg|thumbnail]]
'''''Televisa''''' (pilnais nosaukums '''''Grupo Televisa, S.A.B. de C.V.''''') ir [[Meksika]]s mediju kompānija, lielākā no [[spāņu valoda|spāņu valodā]] strādājošajām pasaules mediju kompānijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.maned.com/news/pressreleases/120309 |title=Editorial Televisa, World’s Largest Spanish-Language Publisher, Goes Live with K4 |access-date={{dat|2012|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200721140457/https://maned.com/news/pressreleases/120309 }}&lt;/ref&gt; Tā tika izveidota 1973. gadā. Uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Mehiko]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.televisa.com/ Oficiālā mājaslapa] {{es ikona}}


{{TV-aizmetnis}}
{{organizācija-aizmetnis}}
{{Meksika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Meksikas televīzijas kanāli]]
[[Kategorija:Meksikas uzņēmumi]]</text>
      <sha1>8d6okcvf87y0gckb1jzs5nc1mts3krr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ventspils dome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>488763</id>
    <revision>
      <id>4485662</id>
      <parentid>4319529</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T00:59:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485662</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8271" sha1="cdw7dppk2khx0zdfvfdgfrhbhv40aly" xml:space="preserve">{{Likumdevēja infokaste
|name = Ventspils dome
|coa_pic = LVA Ventspils COA.svg
|coa_res = 100px
|members = 13
|meeting_place = {{vieta|Latvija|Ventspils|Jūras iela 36}}
|next_election1 = 
|last_election1 = [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]]
|voting_system1 = 
|political_groups1 = 
* {{Color box|#009E9D}} '''[[Latvijai un Ventspilij|LunV]]'''  (7)
* {{Color box|#5a0505}} '''[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]'''  (2)
* {{Color box|#ffa800}} '''[[Apvienotais saraksts|AS]]/[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (2)
* {{Color box|#64c049}} '''[[Kustība Par!|Par!]]/[[Jaunā Vienotība|JV]]''' (1) 
* {{Color box|#f57d00}} '''[[Stabilitātei!|ST!]]''' (1)
|structure1_alt = Parlamenta struktūra
|structure1_res = 200px
|structure1 = Ventspils City Council 2025.svg
|election1 = 
|legislature = 
|leader1_type = Domes priekšsēdētājs
|leader1 = [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LunV]])&lt;/small&gt;
|leader2_type = Priekšsēdētāja vietnieki
|leader2 = 
* [[Guntis Blumbergs]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LunV]])&lt;/small&gt;
* [[Aigo Gūtmanis]] &lt;small&gt;([[Latvijai un Ventspilij|LunV]])&lt;/small&gt;
|house_type=
|session_room = Ventspils pilsētas dome 2000-04-15 - panoramio.jpg
|session_alt = Ventspils pilsētas dome (pirms rekonstrukcijas)
|website = {{URL|https://www.ventspils.lv}}
}}
'''Ventspils dome''' ir [[Ventspils]] pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 13 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas Jūras iela 36.

[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]] uzvarēja partijas &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot; saraksts ar 47,14% balsu. Kopš 2021. gada 5. jūlijā domes priekšsēdētājs ir [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] no &quot;Latvijai un Ventspilij&quot;.

== Frakcijas ==
[[Attēls:VentspilsDome.png|thumb|240x240px|Partijas un to apvienības, kas pārstāvētas vairākos Ventspils domes sasaukumos kopš 1994. gada]]

=== Termiņa sākumā ===
{{pamatraksts|2025. gada Ventspils domes vēlēšanas}}

Pēc [[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanām]] Ventspils domē iekļuva deputāti no pieciem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Latvijai un Ventspilij]] saraksts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/kurzeme/ventspils/|title=2025. gada Ventspils domes vēlēšanu rezultāti|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2025-08-07}}&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#ccc&quot; |
! style=&quot;background:#ccc&quot; |Frakcija
! style=&quot;background:#ccc&quot; |Frakcijas priekšsēdētājs
! style=&quot;background:#ccc&quot; |Mandātu skaits
|-
| style=&quot;background:#009E9D&quot; |
|[[Latvijai un Ventspilij]]
|[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |'''7'''
|-
| style=&quot;background:#5a0505&quot; |
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Vita Hermansone]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |2
|-
| style=&quot;background:#ffa800&quot; |
|[[Apvienotais saraksts]]/[[Jaunā konservatīvā partija]]
|[[Aivis Landmanis]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |2
|-
| style=&quot;background:#64c049&quot; |
|[[Kustība Par!]]/[[Jaunā Vienotība]]
|[[Bruno Jurševics]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |1
|-
| style=&quot;background:#f57d00&quot; |
|[[Stabilitātei!]]
|[[Deniss Abramovs]]
| style=&quot;text-align: center&quot; |1
|}

== Priekšsēdētāji ==
{{Pamatraksts|Ventspils pašvaldības vadītāji}}
=== Hronoloģisks attēlojums ===
{{#tag:timeline|
ImageSize = width:1150 height:auto barincrement:12
PlotArea  = top:10 bottom:100 right:150 left:20
AlignBars = late

Colors =
     id:Independent value:rgb(0.8,0.8,0.8) legend:Bez_partijas
     id:LKP         value:rgb(1,0,0)       legend:Latvijas_Komunistiskā_partija
     id:LTF         value:rgb(0.5,0.5,0.5) legend:Latvijas_Tautas_fronte
     id:LuV         value:rgb(0,0.41,0.2)  legend:Latvijai_un_Ventspilij
     id:liteline    value:gray(0.8)
     id:line        value:rgb(0.3,0.3,0.3)
     id:bg          value:white

DateFormat = dd/mm/yyyy
Period     = from:01/01/1882 till:31/12/{{#expr:{{#time:Y}}}}
TimeAxis   = orientation:horizontal
ScaleMajor = unit:year increment:5 start:1882
ScaleMinor = unit:month increment:6 start:1882

Legend     = columns:1 left:110 top:57 columnwidth:220

Define $now = {{#time:d/m/Y|-3 hours}}

TextData =
  pos:(20,57) textcolor:black fontsize:s
  text:&quot;Partija:&quot;

BarData =
  bar:Vēbers
  bar:Kupfers
  bar:Blau
  bar:Tušs
  bar:Taube
  bar:Reinke
  bar:Kārkliņš
  bar:Karpovics
  bar:Turauskis
  bar:Dzeltiņš
  bar:Krievs
  bar:Stūre
  bar:Sniķeris
  bar:Dzenis
  bar:Kalniņš
  bar:Meļinovskis
  bar:Duče
  bar:Jansons
  bar:Vaļinieks
  bar:Muravskis
  bar:Biksons
  bar:Odnoraļenko
  bar:Naļivaiko
  bar:Pecholcs
  bar:Marnauza
  bar:Lembergs
  bar:Jurševics
  bar:Vītoliņš

PlotData=
  width:5 align:left fontsize:s shift:(5,-4) anchor:till

  bar:Vēbers
  from:01/01/1882 till:01/01/1889 color:Independent text:[[Gustavs Vēbers]]
  bar:Kupfers
  from:01/01/1889 till:01/01/1901 color:Independent text:[[Aleksandrs Kupfers]]
  bar:Blau
  from:01/01/1901 till:01/01/1904 color:Independent text:[[Augusts Blau]]
  bar:Tušs
  from:01/01/1905 till:01/01/1908 color:Independent text:[[Pauls Tušs]]
  bar:Taube
  from:01/01/1909 till:01/01/1910 color:Independent text:[[Voldemārs Taube]]
  bar:Reinke
  from:01/01/1911 till:18/11/1918 color:Independent text:[[Eduards Reinke]]
  bar:Kārkliņš
  from:18/11/1918 till:01/01/1919 color:Independent
  from:01/01/1925 till:01/01/1931 color:Independent text:[[Fricis Kārkliņš]]
  bar:Karpovics
  from:30/01/1919 till:24/02/1919 color:Independent text:[[Ernsts Karpovics]]
  bar:Turauskis
  from:29/01/1919 till:01/01/1921 color:Independent text:[[Jānis Turauskis]]
  bar:Dzeltiņš
  from:01/01/1921 till:01/01/1923 color:Independent text:[[Roberts Dzeltiņš]]
  bar:Krievs
  from:01/01/1923 till:02/01/1925 color:Independent text:[[Kārlis Krievs]]
  bar:Stūre
  from:01/01/1931 till:30/06/1931 color:Independent text:[[Ādolfs Stūre]]
  bar:Sniķeris
  from:30/06/1931 till:01/01/1938 color:Independent text:[[Ādolfs Sniķeris]]
  bar:Dzenis
  from:01/01/1938 till:01/01/1940 color:Independent
 from:01/06/1941 till:01/05/1945 color:Independent text:[[Jēkabs Dzenis]]
  bar:Kalniņš
  from:23/06/1940 till:31/07/1940 color:Independent text:[[Eduards Kalniņš]]
  bar:Meļinovskis
  from:31/07/1940 till:29/11/1940 color:Independent text:[[Voldemārs Meļinovskis]]
  bar:Duče
  from:29/11/1940 till:01/06/1941 color:Independent text:[[Fricis Duče]]
  bar:Jansons
  from:01/01/1945 till:01/01/1948 color:LKP text:[[Eduards Jansons]]
  bar:Vaļinieks
  from:01/01/1948 till:01/01/1959 color:LKP text:[[Artūrs Vaļinieks]]
  bar:Muravskis
  from:01/01/1959 till:01/01/1961 color:LKP text:[[Mihails Muravskis]]
  bar:Biksons
  from:01/01/1961 till:01/01/1962 color:LKP text:[[Gunārs Biksons]]
  bar:Odnoraļenko
  from:01/01/1962 till:01/01/1965 color:LKP text:[[Viktors Odnoraļenko]]
  bar:Naļivaiko
  from:01/01/1966 till:01/01/1976 color:LKP text:[[Jānis Naļivaiko]]
  bar:Pecholcs
  from:01/01/1976 till:01/01/1982 color:LKP text:[[Rihards Pecholcs]]
  bar:Marnauza
  from:01/01/1982 till:01/01/1988 color:LKP text:[[Jāzeps Marnauza]]
  bar:Lembergs
  from:05/12/1988 till:01/05/1991 color:LKP
  from:24/05/1991 till:10/06/1994 color:Independent
  from:10/06/1994 till:01/07/2021 color:LuV text:[[Aivars Lembergs]]
  bar:Jurševics
  from:30/01/1990 till:23/05/1991 color:LTF text:[[Bruno Jurševics]]
  bar:Vītoliņš
  from:05/07/2021 till:$now color:LuV text:[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [http://www.ventspils.lv/ Ventspils dome]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130120164326/http://www.ventspils.lv/ |date={{dat|2013|01|20||bez}} }}

{{politika-aizmetnis}}

{{Ventspils dome 2025}}
{{Ventspils domes vēlēšanas}}
{{Latvijas pašvaldības}}

{{DEFAULTSORT:Ventspils dome}}
[[Kategorija:Ventspils dome| ]]
[[Kategorija:Latvijas pašvaldības]]</text>
      <sha1>cdw7dppk2khx0zdfvfdgfrhbhv40aly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:SnappyDragonPennyroyal</title>
    <ns>3</ns>
    <id>490554</id>
    <revision>
      <id>4485751</id>
      <parentid>3448319</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T10:54:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>WMFOffice</username>
        <id>53224</id>
      </contributor>
      <comment>This user has been globally banned</comment>
      <origin>4485751</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="784" sha1="td0h2lt34ya6f86fqjpu6f2rec128f5" xml:space="preserve">__NOINDEX__ &lt;table style=&quot;border: 1px solid #aaa; margin: 4px 10%; border-collapse: collapse; background: #f9f9f9;&quot; class=&quot;plainlinks&quot; role=&quot;presentation&quot;&gt;&lt;tr&gt;&lt;td style=&quot;border:none; padding:2px 0 2px 0.9em;&quot;&gt;[[File:Wikimedia Foundation logo - vertical.svg|45px|alt=Wikimedia Foundation Logo]]&lt;/td&gt;&lt;td style=&quot;border:none; padding: 0.25em 0.9em; text-align:center;&quot;&gt;'''Consistent with the Terms of Use, {{#ifexpr:floor({{NAMESPACENUMBER}}/2)=1|{{BASEPAGENAME}}|this user}} has been banned by the Wikimedia Foundation from editing Wikimedia sites.''' &lt;br /&gt; Please address any questions to ca[[File:At sign.svg|x15px|middle|link=|alt=@]]wikimedia.org.&lt;/td&gt;&lt;/tr&gt;&lt;/table&gt; {{#ifeq:{{NAMESPACENUMBER}}|3|[[Category:Opted-out of message delivery]]}}[[Category:Wikimedians banned by the WMF]]</text>
      <sha1>td0h2lt34ya6f86fqjpu6f2rec128f5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dielektriķu polarizēšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>492046</id>
    <revision>
      <id>4485766</id>
      <parentid>4082514</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:36:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>LaikaKaste</username>
        <id>124927</id>
      </contributor>
      <comment>/* growthexperiments-addlink-summary-summary:2|1|0 */</comment>
      <origin>4485766</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7178" sha1="dfreonao811puee7qzxqczbnql0mv6e" xml:space="preserve">'''Dielektriķu polarizēšanās''' ir polāros [[Dielektriķis|dielektriķos]] esošo [[Dipols (elektrodinamika)|dipolu]] orientēšanās vai dipolu izveidošanās nepolāros dielektriķos [[Elektriskais lauks|elektriskā lauka]] intensitātes līniju virzienā.[[Attēls:Polarization.svg|thumb|176x176px|Polarizācija]]
== Elektriskais dipols ārējā elektriskajā laukā ==
Atšķirībā no [[Elektriskais vadītājs|vadītājiem]] [[Elektrons|elektroni]] dielektriķos ir saistīti [[Atoms|atomos]] vai [[Molekula|molekulās]], tātad dielektriķos lādiņnesēji nevar brīvi pārvietoties ārēja elektriskā lauka iedarbībā. Taču molekulas dielektriķos var būt polāras, tas ir, molekulu pozitīvie un negatīvie [[Elektriskais lādiņš|lādiņi]] var būt nobīdīti viens attiecībā pret otru un veidot elektriskos dipolus. Ārējā elektriskā lauka &lt;math&gt;\vec{E_0}&lt;/math&gt; ietekmē arī nepolāros dielektriķos izveidojas dipoli.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizika|last=Valters|first=A.|publisher=Zvaigzne|year=1992|isbn=5-405-00110-4|pages=247.—252|last2=Apinis|first2=A.|last3=Ogriņš|first3=M.|last4=Danebergs|first4=A.|last5=Lūsis|first5=Dz.|last6=Okmanis|first6=A.|last7=Čudars|first7=J.}}&lt;/ref&gt; Novietojot homogēnā elektriskajā laukā atsevišķu brīvu dipolu tā, ka tā plecs &lt;math&gt;\vec{l}&lt;/math&gt; veido noteiktu leņķi ar elektriskā lauka intensitātes līnijām, uz dipola lādiņiem (&lt;math&gt;-q&lt;/math&gt; un &lt;math&gt;+q&lt;/math&gt;) sāk iedarboties savstarpēji paralēli spēki &lt;math&gt;\left (\left\vert \vec{F_+} \right\vert=\left\vert \vec{F_-} \right\vert=qE \right) &lt;/math&gt; — šo spēku pāris darbojas uz dipolu ar [[Spēka moments|spēka momentu]] &lt;math&gt;\vec{M}=\vec{l}\times \vec{F_+}&lt;/math&gt;. Spēka moments kļūst vienāds ar nulli, kad dipols pagriežas elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā; ja šādā stāvoklī dipolam nav ātruma, tad dipols ir stabilā līdzsvara stāvoklī. No šāda stāvokļa izvirzītu dipolu līdzsvara stāvoklī atgriež spēku pāris, un, ja pēc tam uz dipolu iedarbojas tikai elektriskā lauka spēki, tad dipols veic nerimstošas [[svārstības]], kas pie maziem novirzes leņķiem ir harmoniskas; ja uz dipolu iedarbojas arī pretestības spēki, svārstības ir rimstošas. 

== Orientācijas un indukcijas polarizēšanās ==
Polārā dielektriķī, kamēr tas neatrodas elektriskajā laukā, pastāv elementāri dipoli, kuriem piemīt katram savs dipolmoments &lt;math&gt;\vec{p_e}&lt;/math&gt; un kuri ir haotiski orientēti, tādējādi visa dielektriķa dipolmoments ir nulle. Ektriskajā laukā polāra dielektriķa dipoli pēc iespējas orientējas elektriskā lauka intensitātes līniju virzienā, dielektriķis iegūst dipolmomentu. Rezultātā uz dielektriķa virsmas inducējas pretēju zīmju lādiņi, dielektriķa iekšienē radot ārējam laukam pretēji vērstu lauku — rezultējošā lauka intensitāte dielektriķī samazinās &lt;math&gt;\varepsilon_r&lt;/math&gt; (relatīvā [[dielektriskā caurlaidība]]) reizes. Polāru dieleketriķu polarizēšanos sauc par orientācijas polarizēšanos, visvieglāk tā notiek šķidros un gāzveida dielektriķos. Molekulu [[siltumkustība]] traucē dipolu orientēšanos, un jo augstāka [[temperatūra]] &lt;math&gt;T&lt;/math&gt;, jo mazāka &lt;math&gt;\varepsilon_r&lt;/math&gt;. 

Nepolāra dielektriķa molekulām ārpus elektriskā lauka pozitīvā un negatīvā lādiņa centri sakrīt, tas ir, kamēr šāds dielektriķis neatrodas elektriskajā laukā, tajā nav dipolu. Ārējais elektriskais lauks molekulu (vai atomu, kristāla elementāršūnu) lādiņus nobīda pretējos virzienos un izveido elektriskos dipolus ar inducētiem, elektriskā lauka virzienā vērstiem dipolmomentiem. Vielas iekšienē pretēju zīmju lādiņi kompensējas, bet dielektriķa virsma uzlādējas (polarizācijas lādiņi). Uz virsmas tā arī neizveidojas brīvi lādiņnesēji.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Fizikas rokasgrāmata|last=Fļorovs|first=V.|publisher=Zvaigzne|year=1985|pages=179.—180|last2=Kolangs|first2=I.|last3=Puķītis|first3=P.|last4=Šilters|first4=E.}}&lt;/ref&gt; Nepolāru dielektriķu polarizēšanos sauc par indukcijas jeb nobīdes (deformācijas, arī elastisko) polarizēšanos. Šāda polarizācija notiek arī polāros dielektriķos, taču to salīdzinājumā ar orientācijas polarizāciju parasti var neievērot.

== Polarizētība, polarizējamība, uzņēmība ==
Dielektriķa polarizācijas pakāpi raksturo ar polarizētību jeb polarizācijas vektoru &lt;math&gt;\vec{P}&lt;/math&gt;, kurš rāda, cik liels ir dielektriķa tilpuma vienības elektriskais dipolmoments. Ja dielektriķis visā tā tilpumā &lt;math&gt;V&lt;/math&gt; polarizēts vienmērīgi, tad

&lt;math&gt;\vec{P}=\frac{\vec{p_e}}{V}&lt;/math&gt;,

šī lieluma pamatmērvienība ir [[Kulons|C]]/[[Kvadrātmetrs|m&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt;]] — tāda pati kā virsmas lādiņa blīvumam &lt;math&gt;\sigma&lt;/math&gt;.

Nepolārā dielektriķī elementārā dipola inducētais dipolmoments &lt;math&gt;\vec{p_{ei}}&lt;/math&gt; ir proporcionāls elektriskā lauka intensitātei &lt;math&gt;\vec{E}&lt;/math&gt;:

&lt;math&gt;\vec{p_{ei}}=\alpha \varepsilon_0\vec{E}&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;\alpha&lt;/math&gt; ir polarizējamība (koeficients, kura pamatmērvienība ir [[Kubikmetrs|m&lt;sup&gt;3&lt;/sup&gt;]]), &lt;math&gt;\varepsilon_0&lt;/math&gt; ir [[elektriskā konstante]].

Polarizētību var izteikt šādi:

&lt;math&gt;\vec{P}=\frac{N\vec{p_{ei}}}{V}=n\alpha \varepsilon_0\vec{E}&lt;/math&gt;,

kur &lt;math&gt;N&lt;/math&gt; ir elementāro dipolu skaits dielektriķī, &lt;math&gt;n&lt;/math&gt; ir to [[koncentrācija]], un šī sakarība tiek izmantota arī polāriem dielektriķiem. Bezdimensionālo lielumu &lt;math&gt;\varkappa_e=n\alpha&lt;/math&gt; sauc par dielektrisko uzņēmību, nepolāriem dielektriķiem tas nav atkarīgs no elektriskā lauka intensitātes (ja intensitāte nepārsniedz vērtības, pie kurām lādiņu nobīde ir proporcionāla) un no temperatūras. Polāriem dielektriķiem uzņēmība ir nemainīga pie mazas intensitātes, bet, tai sasniedzot noteiktu lielumu, uzņēmība samazinās; savukārt jo lielāka temperatūra, jo mazāka polarizēta dielektriķa uzņēmība.

== Pjezoelektriķi, piroelektriķi, segnetoelektriķi ==
Pjezoelektriķi ir [[Kristāls|kristāliski]] dielektriķi, kas polarizējas [[Mehāniskais spriegums|mehāniska sprieguma]] dēļ ([[pjezoelektriskais efekts]]). Apgrieztais pjezoelektriskais efekts ir kristālu izmēru izmaiņas laikā mainīga elektriskā lauka iedarbības dēļ.

[[Piroelektriķi]] ir kristāliskas vielas, kuras ir spontāni polarizētas, tām atrodoties [[Termodinamiskais līdzsvars|termodinamiskā līdzsvarā]] un neesot ārējam elektriskajam laukam, — uz virsmas rodas saistīti lādiņi, kurus var konstatēt, kristālu strauji sasildot vai atdzesējot.

[[Segnetoelektriķi]] ir kristāliskas vielas, kurās bez ārēja elektriskā lauka jau pastāv noteiktos virzienos polarizēti vielas apgabali (domēni). Ievietojot šādu vielu ārējā laukā, polarizētie apgabali pārorientējas ārējā lauka virzienā. 

== Skatīt arī ==

* [[Elektrostatiskā indukcija]]
* [[Elektriskā lauka indukcija]]

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
[[Kategorija:Elektrodinamika]]
[[Kategorija:Elektrostatika]]
[[Kategorija:Elektriskais lauks]]</text>
      <sha1>dfreonao811puee7qzxqczbnql0mv6e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>504831</id>
    <revision>
      <id>4485575</id>
      <parentid>4484318</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:19:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* 2026. gada gaisa uzbrukumi */ pap</comment>
      <origin>4485575</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="292067" sha1="ln68grrtmv3wsbk25geufqo8e4sbyuj" xml:space="preserve">{{Notiek}}
{{Militāras sadursmes infokaste
| conflict          = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā
| partof            = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]
| image             = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]]
| date              = {{dat|2022|2|24|N}}&amp;nbsp;— pašlaik &lt;!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --&gt;
| place             = [[Ukraina]] un [[Krievija]]
| casus             = 
| territory         = 
| result            = 
| combatant1        = {{RUS}}&lt;br /&gt;{{PRK}}&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;

{{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|{{IRN}} (militārā palīdzība)&lt;ref name=&quot;Izdevums 2022&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}&lt;/ref&gt;|{{CHN}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī&lt;/ref&gt;|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā&lt;/ref&gt;}}
| combatant2        = {{UKR}}
{{ubl|'''Atbalsta: &lt;br&gt;'''[[Labas gribas koalīcija]]''' &lt;br&gt;'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}&lt;/ref&gt;|{{AUS}} (militārā palīdzība)&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā&lt;/ref&gt;}}

| commander1        = {{flaga|Krievija}} '''&lt;small&gt;[[Vladimirs Putins]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Mihails Mišustins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Andrejs Belousovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Šoigu]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Lavrovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Valērijs Gerasimovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Vladimirs Kolokoļcevs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Nikolajs Patruševs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Nariškins]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Ramzans Kadirovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Dvorņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Aleksandrs Žuravļovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Genādijs Židko]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Sergejs Surovikins]]&lt;/small&gt;
{{flaga|Krievija}} &lt;small&gt;[[Jevgeņijs Prigožins]] †&lt;/small&gt;
| commander2        = {{flaga|Ukraina}} '''&lt;small&gt;[[Volodimirs Zelenskis]]&lt;/small&gt;'''&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Šmihaļs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Rustems Umerovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksandrs Sirskis]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Dmitro Kuleba]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Andrijs Sibiha]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Valerijs Zalužnijs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Rezņikovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Nejižpapa]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Deniss Monastirskis]] †&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ihors Klimenko]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Oleksijs Daņilovs]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Serhijs Šaptala]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Ruslans Homčaks]]&lt;/small&gt;&lt;br /&gt;
{{flaga|Ukraina}} &lt;small&gt;[[Vitālijs Kličko]]&lt;/small&gt;
| casualties1       = 
| casualties2       = 
}}
'''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par &quot;neatkarīgām&quot; atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}&lt;/ref&gt;

24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā &quot;īpašu militāru operāciju&quot; ar mērķi &quot;panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju&quot;. 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide  |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji.
1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]].
20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]].
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka &quot;mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;
11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī&lt;/ref&gt;
2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;ref name=&quot;LSM2APR&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;
Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām.

== Priekšvēsture ==
{{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}}
[[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]]
2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[LHR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā &quot;miera uzturētājus&quot; ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu.
Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}&lt;/ref&gt;
21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}&lt;/ref&gt;

22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir &quot;sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek &quot;iebrukuma turpinājums&quot;.
Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

=== Starptautiskās sankcijas pret Krieviju ===

Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}&lt;/ref&gt; [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt; ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}&lt;/ref&gt; ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}&lt;/ref&gt;

23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}&lt;/ref&gt;

=== Putina uzruna ===
[[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]]
2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,&lt;ref name=&quot;Prez&quot;&gt;[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]&lt;/ref&gt; paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir &quot;aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam&quot;. Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}&lt;/ref&gt; &quot;Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem,&quot; pavēstīja Putins.

Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: &quot;Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm.&quot;&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;
Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja:

{{quote|&quot;Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”&lt;ref name=&quot;Prez&quot; /&gt;}}

== Norise ==
{{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}}
[[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise]]
Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī&lt;/ref&gt;

=== Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) ===
[[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]]
[[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: &quot;Krievu karakuģi, atpisies&quot; ([[Dņipro]], 27. februārī)]]
[[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]]
Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}&lt;/ref&gt; Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}&lt;/ref&gt;
Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt; un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.&lt;ref name=&quot;РБК2402&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;voyna&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}&lt;/ref&gt;

25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā.
27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]].

Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu.
2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana.
3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.&lt;ref name=&quot;LSM3.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā&lt;/ref&gt;

8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas &quot;[[MiG-29]]&quot; ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā&lt;/ref&gt;
10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās.

23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]].
25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi &quot;Saratov&quot;, bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā&lt;/ref&gt;

26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas.
Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;

27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā&lt;/ref&gt;
28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.&lt;ref name=&quot;LSM28.martā&quot;/&gt;
30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju.

=== Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) ===
[[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]]
[[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]]

1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.&lt;ref name=&quot;LSM1.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem.
2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.&lt;ref&gt;[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022&lt;/ref&gt; 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka &quot;specoperācijas otrā fāze&quot; sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā&lt;/ref&gt;
15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.&lt;ref name=&quot;LSM15.jūnijā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā&lt;/ref&gt;

19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;

8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].&lt;ref name=&quot;ĻETA7AUG&quot;/&gt;
18. augustā [[Belbeka]]s lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;

=== Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi ===

2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā&lt;/ref&gt;
31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī&lt;/ref&gt;
12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus:

{{quote|...&quot;vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs.&quot;}}

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas jauniešu kustība &quot;Vesna&quot; (&quot;Pavasaris&quot;) izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.&lt;ref name=&quot;lsm.lv&quot;/&gt;
25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām &quot;katastrofālām sekām&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;

===== Hersonas atbrīvošana =====

2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī&lt;/ref&gt; 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.&lt;ref name=&quot;ReferenceD&quot;/&gt; 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī&lt;/ref&gt;

12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;/&gt;

==== 2023. gada karadarbība ====

[[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]]
2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;

Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;
Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;

10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā&lt;/ref&gt;
21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt; Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;

29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
Laikraksts &quot;The New York Times&quot; vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā&lt;/ref&gt;
17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;
27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā&lt;/ref&gt;
2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par &quot;[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju&quot;. Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī&lt;/ref&gt;
20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī&lt;/ref&gt;

Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem.

=== Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums ===
[[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]]
2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī&lt;/ref&gt;
14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī&lt;/ref&gt;
6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī&lt;/ref&gt;
26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;
29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī&lt;/ref&gt;
12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā&lt;/ref&gt;
2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]]
No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;
10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī&lt;/ref&gt;
26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]]

10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā&lt;/ref&gt;

Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā&lt;/ref&gt;

23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā&lt;/ref&gt;
25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī&lt;/ref&gt;
27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī&lt;/ref&gt;
Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;
Pēc ziņu aģentūras &quot;Reuters&quot; aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar &quot;UA War Infographics&quot; grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī&lt;/ref&gt; 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju.
31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;

2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;
Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī&lt;/ref&gt;

2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026&lt;/ref&gt;
11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026&lt;/ref&gt;

==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ====
{{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}}
[[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]]
[[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]]
[[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]]

2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā&lt;/ref&gt;
8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā&lt;/ref&gt;
16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā&lt;/ref&gt; kuru sagrāva nākamajā dienā.
22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;

12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām.
Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;

27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā&lt;/ref&gt; 
 
===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā =====
2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī&lt;/ref&gt;

22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī&lt;/ref&gt;
24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt;
31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī&lt;/ref&gt;
28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka &quot;mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu&quot;. [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

===== Ieslodzīto mobilizācija =====
2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem.
Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

=== Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva ===
2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. 
Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja  darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. ɡada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauɡa līdz 179.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026&lt;/ref&gt;
Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apɡalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-body&amp;utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026&lt;/ref&gt; 

Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 &lt;/ref&gt;

== Pamiera sarunas ==
{{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}}
[[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]]
2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā&lt;/ref&gt;
Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā&lt;/ref&gt;
Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;
23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

== Ukrainas infrastruktūras graušana ==
{{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}}

===== 2022. gada gaisa uzbrukumi =====
2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt;
Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm &quot;H-22&quot; apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā&lt;/ref&gt;
10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;
14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā&lt;/ref&gt;
24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;

Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt; Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī&lt;/ref&gt;

13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī&lt;/ref&gt;
10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī&lt;/ref&gt;
Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.&lt;ref name=&quot;LSM13DEC&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī
Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī
Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor''
&lt;/gallery&gt;

===== 2023. gada gaisa uzbrukumi =====

2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;
5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī&lt;/ref&gt;
2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī&lt;/ref&gt;

4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā&lt;/ref&gt;

Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem &quot;[[Tu-95MS]]&quot; izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — &quot;Kinžal&quot;, S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī
Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai
Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai
&lt;/gallery&gt;

===== 2024. gada gaisa uzbrukumi =====

2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti.
Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55.
Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P.
Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;
Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī&lt;/ref&gt;
7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu &quot;H-101/555/55/55&quot; un kaujas bezpilota lidaparātu &quot;''Shahed''&quot;, taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti &quot;''[[H-22]]''&quot;, ballistiskās raķetes &quot;[[Iskander-M]]&quot; vai raķešu sistēmu &quot;[[S-300]]&quot; raidītos šāviņus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī&lt;/ref&gt;
19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā&lt;/ref&gt;
15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas &quot;[[Iskander]]&quot; raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā&lt;/ref&gt;

21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm &quot;Iskander&quot;, &quot;Kinžal&quot; un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem &quot;''Shahed''&quot;. Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā&lt;/ref&gt;
25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes &quot;[[Iskander]]&quot;, izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā&lt;/ref&gt;
19. maijā Krievijas &quot;Iskander&quot; raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;
23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.&lt;ref name=&quot;LSM1JUN&quot; /&gt;
Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm &quot;''Iskander''&quot;, &quot;''Kinžal''&quot; un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;
12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar &quot;[[Iskander-M]]&quot; raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā&lt;/ref&gt;
22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā&lt;/ref&gt;
29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā&lt;/ref&gt;

2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm &quot;Iskander-K&quot;, četrām raķetēm &quot;H-59&quot; un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu &quot;Iskander-K&quot; spārnoto raķeti, visas &quot;H-59&quot; raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu &quot;Orlan-10&quot; izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā]  lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai &quot;Saphir&quot; Kramatorskā, kurā uzturējās &quot;Reuters&quot; žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;
26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;
Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā&lt;/ref&gt;
3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī&lt;/ref&gt;
4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī&lt;/ref&gt;
6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;

28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijvai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī&lt;/ref&gt;

17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī&lt;/ref&gt;
17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;
18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī&lt;/ref&gt;

21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti &quot;[[Rubež]]&quot;. Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti &quot;[[Kinžal]]&quot;, kā arī septiņas spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot;. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes &quot;H-101&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;
Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī&lt;/ref&gt;

27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes &quot;H-101&quot;, bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;. Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes &quot;H-59/69&quot; un 35 bezpilota lidaparātus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;

10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī&lt;/ref&gt;

13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar &quot;[[F-16]]&quot; iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, vienu hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un 14 spārnotās raķetes (sešas &quot;H-69&quot; un astoņas &quot;H-22&quot;). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti &quot;Kinžal&quot;, kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī&lt;/ref&gt;

Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – &quot;S300&quot;, &quot;S400&quot;, arī 230 ballistiskās raķetes &quot;Iskander&quot;, 71 hiperskaņas raķeti &quot;Kinžal&quot; un vēl simtiem citu dažādu raķešu, toskait arī ballistisko raķeti &quot;Orešņik&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks
President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki
Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit''
Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai
Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai
Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete 
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā
Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma
&lt;/gallery&gt;

===== 2025. gada gaisa uzbrukumi =====
Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem.
Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī&lt;/ref&gt;
Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī&lt;/ref&gt;

8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām.
Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā&lt;/ref&gt;

Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā&lt;/ref&gt;
4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt; Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā&lt;/ref&gt;
Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā&lt;/ref&gt;
4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā&lt;/ref&gt;
9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt; Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks.
10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā&lt;/ref&gt; 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt; Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī&lt;/ref&gt;

Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgablā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;
&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026&lt;/ref&gt;

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai
Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā
Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā
Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos
Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka
Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai
Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam
Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai
Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai
Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i
Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī
&lt;/gallery&gt;

===== 2026. gada gaisa uzbrukumi =====
[[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. ɡada  15. jūnijā]]
Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām.
Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti &quot;[[Orešņik]]&quot;, nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī&lt;/ref&gt;
Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī&lt;/ref&gt;

13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī&lt;/ref&gt; Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī&lt;/ref&gt;
2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.&lt;ref name=&quot;05.03.2026&quot;/&gt;

Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīnu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026&lt;/ref&gt;

5. maijā Krievijas ɡaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026&lt;/ref&gt;

Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[X-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un noɡalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes &quot;[[Kinžal]]&quot;, spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp &quot;[[Orešņik]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026&lt;/ref&gt;

Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona &quot;Geraņ 2&quot; uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026&lt;/ref&gt; 

&lt;gallery&gt;
Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī
Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Deɡošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vaɡons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī
Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā
Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā
Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā
Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apɡabalā 7. aprīlī
Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā 
National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā
Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja deɡšana 14. jūnijā
Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera deɡšana naktī uz 15. jūniju
&lt;/gallery&gt;

== Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā ==
{{pamatraksts|Kreisera &quot;Moskva&quot; nogremdēšana}}
[[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim &quot;Moskva&quot;, kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]]
[[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]]

=== 2022. gada uzbrukumi ===
2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem.
1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.
14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm &quot;Neptūns&quot; sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' (&quot;Maskava&quot;). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes &quot;Neptūns&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī&lt;/ref&gt;
16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan &quot;neuzmanīga apiešanās ar uguni&quot;. Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;
16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī&lt;/ref&gt;
Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.&lt;ref name=&quot;ReferenceC&quot;/&gt;

29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei &quot;Admirālis Makarovs&quot;. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim &quot;Ivans Golubecs&quot;. 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī&lt;/ref&gt;

5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji &quot;[[Tu-95]]&quot;. Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2023. gada uzbrukumi ===
Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.&lt;ref name=&quot;LSM2JAN&quot;/&gt;
4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī&lt;/ref&gt;
28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī&lt;/ref&gt;
29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions &quot;Krievijas brīvība&quot; un &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā&lt;/ref&gt;

24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā&lt;/ref&gt;

1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]]

4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim &quot;Oļeņegorskij gorņak&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;
Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim &quot;Sig&quot;, kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā&lt;/ref&gt;

25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas &quot;[[Il-76]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā&lt;/ref&gt;

22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī&lt;/ref&gt;

4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai &quot;Zaļiv&quot; Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris &quot;Askold&quot;, kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes &quot;[[Kaļibr]]&quot;, ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī&lt;/ref&gt;
30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri&lt;/ref&gt;

Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi &quot;Novočerkaska&quot;, kā arī T-43 klases mācību kuģi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī&lt;/ref&gt;

=== 2024. gada uzbrukumi ===

2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/  Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī&lt;/ref&gt;
1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes &quot;Tarantul&quot; klases raķešu kuģi &quot;Ivanovietis&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī&lt;/ref&gt;

14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi &quot;Cēzars Kuņikovs&quot; (''Цезарь Куников'').&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī&lt;/ref&gt;
5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni &quot;Magura V5&quot; netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim &quot;Sergejs Kotovs&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā&lt;/ref&gt;
Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā&lt;/ref&gt;
23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem &quot;Jamal&quot; un &quot;Azov&quot;, kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā&lt;/ref&gt;
26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim &quot;Konstantin Oļšanskij&quot;, kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā&lt;/ref&gt;
2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī&lt;/ref&gt;
5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi &quot;Serpuhova&quot;, 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis &quot;Jekaterina Veļikaja&quot;. Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.&lt;ref name=&quot;lsm17Mai2024&quot;/&gt;
26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai &quot;Voroņeža M&quot; Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā&lt;/ref&gt;
6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā&lt;/ref&gt;
8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju &quot;[[Su-57]]&quot; dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā&lt;/ref&gt;
19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā&lt;/ref&gt;
Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus &quot;''Shahed''&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā&lt;/ref&gt;
23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā&lt;/ref&gt;
[[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot;]]
Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam &quot;Saki&quot; Novofedorivkā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;
31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.&lt;ref name = &quot;lsm31JUL&quot;/&gt;
2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 &quot;Rostova pie Donas&quot; un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas &quot;[[S-400 Triumf]]&quot; palaišanas iekārtas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu]  lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;
14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]&lt;/ref&gt;
26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā &quot;Gazpromņeftj-ONPZ&quot;, kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī&lt;/ref&gt;
Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī&lt;/ref&gt;
21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī&lt;/ref&gt;
6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi &quot;Tatarstāna&quot; un &quot;Dagestāna&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī&lt;/ref&gt;

19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī&lt;/ref&gt;

=== 2025. gada uzbrukumi ===
[[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas &quot;Zirnekļtīkls&quot; vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]]
[[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]]

Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī&lt;/ref&gt;
11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā&lt;/ref&gt;

Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā&lt;/ref&gt;

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju &quot;Zirnekļtīkls&quot;, kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos &quot;Oļeņja&quot; [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], &quot;Belaja&quot; [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], &quot;Ivanova&quot; [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un &quot;Djagiļeva&quot; [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums &quot;Ukrainkas&quot; lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā&lt;/ref&gt;
3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā&lt;/ref&gt;
20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās.
Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā&lt;/ref&gt;

13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada &quot;Družba&quot;]] naftas pārsūknēšanas stacijai &quot;[[Uņeča]]&quot;, caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā&lt;/ref&gt; 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju &quot;Ņikoļskoje&quot; [[Tambova]]s apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā&lt;/ref&gt;
24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā&lt;/ref&gt;
Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem.
Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;

Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī&lt;/ref&gt;

==== 1. jūnija operācijā &quot;Zirnekļtīkls&quot; iznīcinātās kara lidmašīnas ====
&lt;gallery&gt;
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Belaja&quot; lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs &quot;Djagiļeva&quot; lidlaukā  [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]]
2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji &quot;Oļeņja&quot; lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]]
Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas &quot;Ivanova Severnaja&quot; lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]]
&lt;/gallery&gt;

=== 2026. gada uzbrukumi ===
2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026&lt;/ref&gt; Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā.
26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026&lt;/ref&gt;
27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026&lt;/ref&gt;
29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026&lt;/ref&gt;
16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
2026. ɡada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026&lt;/ref&gt;

3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai &quot;Progress&quot; [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā. &lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026&lt;/ref&gt;
Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] &quot;[[FP-5 Flamingo]]&quot; uzbruka militārā uzņēmuma &quot;VNIIR – Progress&quot; ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām &quot;[[Iskander]]&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026&lt;/ref&gt;

12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apɡādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra &quot;Unian&quot; informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Krasnodaras novadā, okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026&lt;/ref&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi ===
&lt;gallery&gt;
БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis &quot;Saratova&quot;
Крейсер &quot;Москва&quot; в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris &quot;Maskava&quot;
Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis &quot;Askolds&quot;
Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Oļeņegorskas kalnracis&quot;
Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Novočerkaska&quot;
RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Minska&quot;
Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis &quot;Ivanovietis&quot;
Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis &quot;Cēzars Kuņikovs&quot;
Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Jamala&quot;
Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Azova&quot;
U401Kirovohrad&amp;U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis &quot;Konstantīns Olšanskis&quot; (Krievijas sagrābts 2014. gadā)
Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] &quot;Tatarstāna&quot;
Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate &quot;Dagestāna&quot;
&lt;/gallery&gt;

=== Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi ===
2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā&lt;/ref&gt;

28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu.
10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī&lt;/ref&gt;

2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026&lt;/ref&gt;

== Kara noziegumi ==
2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;

=== Civiliedzīvotāju upuri ===
[[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]]
27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.&lt;ref name=&quot;LSM&quot;/&gt;
Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.&lt;ref name=&quot;LSM5.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā&lt;/ref&gt;
6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.&lt;ref name=&quot;LSM6.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā&lt;/ref&gt;
9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.&lt;ref name=&quot;LSM9.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā&lt;/ref&gt; Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM15.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā&lt;/ref&gt;
16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).&lt;ref name=&quot;LSM17.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā&lt;/ref&gt;
20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.&lt;ref name=&quot;LSM20. martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā&lt;/ref&gt;
ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).&lt;ref name=&quot;LSM25.martā&quot;/&gt;
28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.&lt;ref name=&quot;LSM30.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā&lt;/ref&gt;

2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,&lt;ref name=&quot;LSM2.aprīlī&quot;/&gt; bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī&lt;/ref&gt;
8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.&lt;ref name=&quot;LSM8.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī&lt;/ref&gt;
17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).

3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā&lt;/ref&gt;
7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}&lt;/ref&gt; ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}&lt;/ref&gt;
13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā&lt;/ref&gt;

19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī&lt;/ref&gt;

21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī&lt;/ref&gt;
28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī&lt;/ref&gt;
2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.&lt;!---- &lt;ref name=&quot;LSM30DEC&quot;/&gt; šī atsauce nav definēta ----&gt;

Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā&lt;/ref&gt;
2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī&lt;/ref&gt;
2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī&lt;/ref&gt;
&lt;gallery&gt;
Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas 
Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā
Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā
Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī
Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki
Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm
&lt;/gallery&gt;

2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī&lt;/ref&gt;
2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī&lt;/ref&gt;
31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī&lt;/ref&gt;

2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā&lt;/ref&gt;
2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad  ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī&lt;/ref&gt;
Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā&lt;/ref&gt;
2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā&lt;/ref&gt;
2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

=== Slaktiņi okupētajās teritorijās ===
{{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}}
[[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]]
[[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]]
[[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]]
3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī&lt;/ref&gt;
Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.&lt;ref name=&quot;LSM3.aprīlī&quot;/&gt;
ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu.

4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot &quot;jaunākais Kijivas režīma viltojums&quot;.&lt;ref name=&quot;LSM4.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī&lt;/ref&gt;
7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.&lt;ref&gt;[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca &quot;Der Spiegel&quot;: Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī&lt;/ref&gt;
15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.&lt;ref name=&quot;LSM16.aprīlī&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī&lt;/ref&gt;
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī&lt;/ref&gt;
7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.&lt;ref name=&quot;LSM7.oktobrī&quot;/&gt;

15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt;

=== Marodierisms ===
[[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt; Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas karagūstekņu nogalināšana ===
29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai &quot;azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem&quot;. Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar &quot;Grad&quot; raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā&lt;/ref&gt;

Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām.
Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā&lt;/ref&gt;

Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī&lt;/ref&gt;
2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.&lt;ref name= &quot;LSM040225&quot;/&gt;

=== Uzbrukumi Zaporižjas AES ===
Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī&lt;/ref&gt; Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}&lt;/ref&gt;

=== Bēgļi ===
2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.&lt;ref&gt;[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā&lt;/ref&gt;
4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.&lt;ref name=&quot;4M-LSM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.&lt;ref name=&quot;LSM8.martā&quot;/&gt;
16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.&lt;ref name=&quot;LSM16.martā&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]&lt;/ref&gt;
Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.
27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku,
Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.&lt;ref name=&quot;LSM27.martā-1&quot;/&gt;
28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī&lt;/ref&gt;
12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā&lt;/ref&gt;
20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā.

2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī&lt;/ref&gt;

2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026&lt;/ref&gt;

=== Ķīmisko ieroču uzbrukumi ===
2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā&lt;/ref&gt;

=== Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana ===
[[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]]
2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes &quot;[[H-101]]&quot; triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā&lt;/ref&gt;

Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas bērnu deportācija ===
Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā&lt;/ref&gt;

=== Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana ===
{{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}}
Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas ==
2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}&lt;/ref&gt;
Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.&lt;ref&gt;[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī&lt;/ref&gt;

28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas &quot;nevienaldzīgo žurnālistu&quot; vārdā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;

{{quote|&quot;Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!&quot;}}

29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā&lt;/ref&gt;
27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.&lt;ref name=&quot;ReferenceB&quot;/&gt;
16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas &quot;Tautas kiberarmija&quot; uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā&lt;/ref&gt;

2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī&lt;/ref&gt;
2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu &quot;Bugatti&quot; automašīnu.
Uzņēmums &quot;Bugatti&quot; šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē &quot;X&quot;. Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā&lt;/ref&gt;
2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā&lt;/ref&gt;

== Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi ==
Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī&lt;/ref&gt;

2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī&lt;/ref&gt;

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī&lt;/ref&gt;

Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī&lt;/ref&gt;
Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru).
Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī&lt;/ref&gt;
Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī&lt;/ref&gt;
Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā&lt;/ref&gt;

27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs &quot;Mediazona&quot;. Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā&lt;/ref&gt;
3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma.
Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā&lt;/ref&gt;

6. septembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī&lt;/ref&gt;
1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī&lt;/ref&gt;
Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī&lt;/ref&gt;

2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī&lt;/ref&gt;
Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas &quot;Kara izpētes institūts&quot; datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju,  zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā&lt;/ref&gt;
Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā&lt;/ref&gt;

2025. gada decembrī BBC un &quot;Mediazona&quot; analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|30em}}

== Skatīt arī ==
* [[Krievijas militārās akcijas]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]]
[[Kategorija:2022. gads]]
[[Kategorija:2023. gads]]
[[Kategorija:2024. gads]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]]
[[Kategorija:NATO]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>ln68grrtmv3wsbk25geufqo8e4sbyuj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zodas zelta raktuves</title>
    <ns>0</ns>
    <id>512047</id>
    <revision>
      <id>4485737</id>
      <parentid>4477994</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:39:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485737</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11028" sha1="jdqspyr4vuv9nraq9zd7wtdy895rwxv" xml:space="preserve">[[Attēls:Sotk Gold Mine.jpg|thumb|Raktuves 2012. gadā]]
'''Zodas zelta raktuves''' ({{val|az|Zod qızıl yatağı}}, {{val|hy|Սոթքի ոսկու հանքավայր, ''Sot’k’i vosku hank’avayr''}} — Sotkas zelta raktuves),&lt;ref name=&quot;Азербайджанская ССР&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Азербайджанская ССР. Экономико-географическая характеристика|location=М.|date=1957|publisher=Государственное издательство географической литературы|pages=54}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://report.az/ru/energetika/azerbajdzhanskij-klondajk-armyane-dolzhny-vozmestit-usherb-ot-ekspluatacii-mestorozhdenij-v-karabahe/ Азербайджанский клондайк: армяне должны возместить ущерб от эксплуатации месторождений в Карабахе]&lt;/ref&gt; ir lielākās raktuves [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] pēc tīrā zelta rezervēm.&lt;ref name=&quot;Азербайджанская ССР&quot; /&gt; Tās atrodas netālu no Sotkas ciemata Vardenisas municipalitātē Armēnijas Gegarkunikas reģionā (marzē) un blakus esošās Azerbaidžānas Kelbedžeras rajona daļā. Pēc Armēnijas amatpersonu teiktā, zelta raktuves ir sadalītas aptuveni uz pusēm starp abām valstīm,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurasianet.org/following-war-with-armenia-azerbaijan-gains-control-of-lucrative-gold-mines|title=Following war with Armenia, Azerbaijan gains control of lucrative gold mines|last=Ani Mejlumyan, Ulkar Natiqqizi|website=Eurasianet|access-date=2022-01-21|date=2021-01-27}}&lt;/ref&gt; savukārt saskaņā ar Azerbaidžānas amatpersonu datiem 74 procenti raktuvju atrodas Azerbaidžānas teritorijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Railroad station in Sotk (Gegarkunik, Armenia).jpg|thumb|Dzelzceļa stacija Sotkā]]

=== Dibināšana un darbība ===
Iegulas atklāja 1951. gadā, raktuves darbojas kopš 1976. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://report.az/ru/energetika/azerbajdzhanskij-klondajk-armyane-dolzhny-vozmestit-usherb-ot-ekspluatacii-mestorozhdenij-v-karabahe/|title=Азербайджанский клондайк: армяне должны возместить ущерб от эксплуатации месторождений в Карабахе|access-date=2020-10-10}}&lt;/ref&gt;

Zodas (Sotkas) atradne, ievērojot to, ka šajā teritorijas daļā nebija skaidru robežu starp toreizējām [[Armēnijas PSR]] un [[Azerbaidžānas PSR]], padomju laikā vienmēr bija tikai Armēnijas bilancē un saucās ''Armzoloto''.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kavkaz-uzel.eu/articles/357033/|title=Железнодорожники оказались под угрозой массовых сокращений из-за ситуации с рудником в Сотке|last=Узел|first=Кавказский|website=Кавказский Узел|access-date=2022-05-18}}&lt;/ref&gt;

Lai izmantotu šo atradni, tika uzbūvēts Sotkas-Araratas 369 km garš dzelzceļš, Araratas zelta ieguves rūpnīca un dambis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

1993. gadā [[Pirmais Kalnu Karabahas karš|Pirmā Kalnu Karabahas kara]] laikā Azerbaidžānas Kelbadžaras rajons (ieskaitot raktuvju Azerbaidžānas daļu) nonāca pilnīgā Armēnijas kontrolē un palika tajā līdz 2020. gada novembrim. 2007. gadā Armēnija vienpusēji piešķīra Krievijas uzņēmumam ''GeoProMining'' tiesības izmantot raktuves.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.geopromining.com/en/our-business/geography/armenia|title=Assets in Armenia|website=GeoProMining|access-date=2011-10-25|archive-date=2012-07-15|archive-url=https://www.webcitation.org/69BHId9O4?url=http://www.geopromining.com/en/our-business/geography/armenia}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā tika iegūtas 320 500 tonnas zelta rūdas, 2010. gadā — 490 000 tonnas, 2011. gadā — 880 000 tonnas.&lt;ref&gt;[http://www.arka.am/ru/news/interview/gpm_gold_planiruet_uvelichit_v_armenii_godovoy_obem_proizvodstva_zoloto_do_150_tysyach_untsiy_s_2014/?sphrase_id=174305 GPM GOLD планирует увеличить в Армении годовой объем производства золото до 150 тысяч унций с 2014 года]&lt;/ref&gt; Raktuvēs strādāja no 350 līdz 400 strādniekiem.&lt;ref&gt;[http://gold.prime-tass.ru/aurum79/produkt/05prdw_0120.html Aurum79.ru — Разведанные запасы золота в месторождениях Армении составляют около 268 тонн]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://archive.today/20120910145059/http://www.kavkaz-news.info/portal/cnid_121099/alias__Caucasus-Info/lang__en/tabid__2434/default.aspx Глава Контрольной палаты Армении выдвинул обвинения против компании «ГеоПроМайнинг Голд»]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://news.am/arm/news/67805.html Հայաստանի էներգետիկայի և բնական պաշարների նախարար. ]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aysor.am/ru/news/2010/09/09/geo-pro-mining/ |title=«GeoProMining» расширяет свою деятельность |access-date={{dat|2022|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|01|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210125184310/https://www.aysor.am/ru/news/2010/09/09/geo-pro-mining/190878 }}&lt;/ref&gt; Rūda tiek pārstrādāta Ararata zelta ieguves rūpnīcā, kurp tā tiek transportēta pa dzelzceļu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.partnerua.com/arhiv-novostey/index.php/2012-10-31-15-08-54/2631-geopromajning-pereocenit-sotskoe-mestorozhdenie |title=ГеоПромайнинг переоценит Соткское месторождение |access-date=2013-01-31 |archive-date=2023-07-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230730095410/http://www.partnerua.com/arhiv-novostey/index.php/2012-10-31-15-08-54/2631-geopromajning-pereocenit-sotskoe-mestorozhdenie }}&lt;/ref&gt; Tīra zelta rezerves raktuvēs tiek lēstas vairāk nekā 120 tonnu apmērā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arka.am/rus/economy/2010/09/11/21405.html|title=Запасы составляют 120 тонн золота {{!}} 11/09/2010 16:51 Нагорного Карабаха|access-date=2011-03-06|archive-date=2010-09-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20100918001130/http://arka.am/rus/economy/2010/09/11/21405.html}}&lt;/ref&gt; Minimālais ienesīgais dārgmetāla saturs rūdā ir 0,8 grami uz tonnu rūdas.

2020. gadā ''GeoProMining'' bija ceturtais lielākais nodokļu maksātājs Armēnijā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
[[Attēls:Sotka_Gold_Mine,_Armenia_and_Azerbaijan_boundary,_Sentinel-2_satellite_image,_2020-11-14.png|thumb| Zelta raktuves uz [[Armēnija]]s un [[Azerbaidžāna]]s robežas satelītattēlā, ko ''Sentinel-2'' uzņēma 2020. gada 14. novembrī. Sarkanā līnija iezīmē robežu starp Armēniju (pa kreisi) un Azerbaidžānu (pa labi)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://scihub.copernicus.eu/dhus/#/home |title=Copernicus Open Access Hub |access-date={{dat|2022|05|18||bez}} |archive-date={{dat|2021|05|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210506222532/https://scihub.copernicus.eu/dhus/#/home }}&lt;/ref&gt;]]

=== Pēc 2020. gada Kalnu Karabahas kara ===
Kad 2020. gada 27. septembrī sākās Otrais Kalnu Karabahas karš, ''GeoProMining'' uz laiku apturēja raktuvju darbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aysor.am/ru/news/2020/09/29/%D0%93%D0%B5%D0%BE%D0%9F%D1%80%D0%BE%D0%9C%D0%B0%D0%B9%D0%BD%D0%B8%D0%BD%D0%B3-%D0%93%D0%BE%D0%BB%D0%B4/1748247|title=В результате агрессии Азербайджана компания с российским капиталом прекратила работы в Варденисе|access-date=2020-09-29}}&lt;/ref&gt; 2020. gada 25. novembrī Armēnijas karaspēks saskaņā ar pamiera līgumu atstāja Kelbadžaras rajonu. Azerbaidžānas vienībām virzoties uz priekšu, tika veikti inženiertehniskie darbi un atmīnēšana.&lt;ref name=&quot;Ввод войск в Кельбаджар&quot;&gt;[https://mod.gov.az/ru/news/podrazdeleniya-azerbajdzhanskoj-armii-voshli-v-kelbadzharskij-rajon-33878.html Подразделения Азербайджанской Армии вошли в Кельбаджарский район]&lt;/ref&gt;

Nākamajā dienā raktuvēs ieradās azerbaidžāņu armijnieki un pieprasīja, lai teritorija tiktu atbrīvota, kam sekoja sarunas, un raktuvju darbinieki sāka pamest teritoriju, lai gan nekādi draudi netika izteikti, sacīja Avetjans.&lt;ref&gt;[https://newsarmenia.am/news/armenia/deputat-i-prefekt-sotka-zayavlyayut-o-proniknovenii-azerbaydzhanskikh-voennykh-na-zolotonosnyy-rudni/ Депутат и префект Сотка заявляют о проникновении азербайджанских военных на золотоносный рудник. ]&lt;/ref&gt; Tās dienas vakarā tika paziņots, ka Armēnijas, Krievijas un Azerbaidžānas pārstāvji sākuši veikt delimitācijas darbus, izmantojot [[Globālā pozicionēšanas sistēma|GPS]] tehnoloģiju, lai noteiktu, kur atrodas valsts robeža.&lt;ref&gt;[https://newsarmenia.am/news/armenia/vs-armenii-i-azerbaydzhana-razmestyat-svoi-posty-po-granitsam-utochnennym-v-rezultate-delimitatsii-m/ ВС Армении и Азербайджана разместят свои посты по границам, уточненным в результате делимитации — Минобороны]&lt;/ref&gt; Azerbaidžānas karaspēks raktuves Azerbaidžānas pusē ierīkoja trīs militāros posteņus. Vienlaikus ar raktuvju robežas noteikšanas darbiem draudēja pilnīga rūdas ieguves pārtraukšana, kas novestu pie 55% Dienvidkaukāza dzelzceļa kravu pārvadājumu zaudēšanas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

27. novembrī pēc ilgām sarunām starp Azerbaidžānas militārpersonām un ''GeoProMining'' pārstāvjiem uzņēmuma darbinieki pameta raktuvju Azerbaidžānas daļu,&lt;ref&gt;[https://ria.ru/20201127/granitsa-1586545075.html В Ереване ответили на сообщения о нарушении границы армией Азербайджана]&lt;/ref&gt; turpinot darbu Armēnijas pusē. 2021. gada vasarā reizēm notika sporādiskas apšaudes starp abu valstu robežsargiem, kuru dēļ raktuvēm nācās uz laiku apturēt darbību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://newsarmenia.am/news/armenia/sotrudniki-sotskogo-rudnika-byli-evakuirovany-iz-za-strelby-na-armyano-azerbaydzhanskoy-granitse-sey/|title=Сотрудники Сотского рудника были эвакуированы из-за стрельбы на армяно-азербайджанской границе, сейчас работа возобновлена (ЭКСКЛЮЗИВ)|website=newsarmenia.am|access-date=2022-05-18}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:Zelta ieguve]]
[[Kategorija:Armēnijas saimniecība]]
[[Kategorija:Azerbaidžānas saimniecība]]</text>
      <sha1>jdqspyr4vuv9nraq9zd7wtdy895rwxv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Dienvidkurzemes novadā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518886</id>
    <revision>
      <id>4485485</id>
      <parentid>4484113</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:20:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ListeriaBot</username>
        <id>56598</id>
      </contributor>
      <comment>Wikidata list updated [V2]</comment>
      <origin>4485485</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="162489" sha1="pve5xuomhb03t5hvvbf803yq2x3l5eo" xml:space="preserve">Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]].

{{monument-title-wikidata|113483504}}

{{Wikidata list
|sparql=SELECT 	
	?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality
	?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki
WHERE
{
	VALUES ?currList { wd:Q113483504 } .
	VALUES ?currNovads { wd:Q97230452 } .
	?currNovads wdt:P300 ?region .
	?item wdt:P2817 ?currList .
	?item wdt:P2494 ?vaid .
	?item wdt:P1435 ?type .
	?item wdt:P131 ?munid.
	?munid wdt:P131 ?upmunid .  
	?munid wdt:P131* ?currNovads .
	?upmunid wdt:P31 ?upmuntype .  
	BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid )  AS ?novads ) .
	?munsitelink schema:about ?munid .
	?munsitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; .
	BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), &quot;lv.wikipedia.org/wiki/&quot;) AS ?munwiki) .
	OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} .
	OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } .
	OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), &quot;Special:FilePath/&quot;) AS ?image) . }
	OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } .
	OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord .
		?item p:P625 ?coordinate .
		?coordinate psv:P625 ?coordinate_node .
		?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat .
		?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . }
	OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage &quot;lv&quot; 
		BIND(strafter(str(?sitelink),&quot;/wiki/&quot;) as ?wikipediauri) }
	?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)=&quot;lv&quot;)
	?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)=&quot;lv&quot;)
	?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)=&quot;lv&quot;)
	?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)=&quot;lv&quot;)
}
|wdq=
|section=?district
|sort=P131
|columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki
|thumb=128
|min_section=1
|row_template=monument
|skip_table=1
}}
{{monument
| qid = Q4699438
| label = [[Aizputes ordeņa pils]]
| name = Aizputes ordeņa pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| image = 01-058aizpute.jpg
| commonscat = Aizpute Castle ruins
| vaid = 6396
| wikipediauri = Aizputes_orde%C5%86a_pils
| year = 13. gs. 2.p. - 20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q19896858
| label = [[Aizputes pilskalns]]
| name = Aizputes pilskalns
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.7208
| long = 21.5994
| p625 = {{Coord|56.7208|21.5994|display=inline}}
| image = Church%20of%20Saint%20John%20in%20Aizpute.JPG
| commonscat = Church Hill in Aizpute
| vaid = 1276
| wikipediauri = Aizputes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755144
| label = [[Misiņkalna senkapi un apmetne]]
| name = Misiņkalna senkapi un apmetne
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Misiņkalnā
| lat = 56.718743162507
| long = 21.595108697095
| p625 = {{Coord|56.718743|21.595109|display=inline}}
| image = Misi%C5%86kalna%20senkapi%20un%20apmetne%20%281%29.jpg
| vaid = 1275
| wikipediauri = Misi%C5%86kalna_senkapi_un_apmetne
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755180
| label = ''[[:d:Q43755180|Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.720566674103
| long = 21.602957857963
| p625 = {{Coord|56.720567|21.602958|display=inline}}
| image = 20130822-06.%20Aizputes%20pils%C4%93tas%20v%C4%93sturiskais%20centrs.jpg
| vaid = 7437
| year = 13.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755220
| label = ''[[:d:Q43755220|Portāls un durvju komplekts]]''
| name = Portāls un durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 22
| lat = 56.718596
| long = 21.6046314
| p625 = {{Coord|56.718596|21.604631|display=inline}}
| image = Old%20Doors.JPG
| vaid = 3780
| year = 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755270
| label = ''[[:d:Q43755270|Durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 31
| lat = 56.7180862
| long = 21.6068296
| p625 = {{Coord|56.718086|21.60683|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%2031%20Aizpute.jpg
| vaid = 3781
| year = 18.gs.b.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755313
| label = [[Tumšais krogs|Tumšo krogs]]
| name = Tumšo krogs
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 7
| lat = 56.7201304
| long = 21.6030958
| p625 = {{Coord|56.72013|21.603096|display=inline}}
| image = Tum%C5%A1o%20krogs%20%283%29.jpg
| vaid = 6392
| wikipediauri = Tum%C5%A1ais_krogs
| year = 18. gs. 19. gs. 2.c.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755356
| label = ''[[:d:Q43755356|Dzīvojamā ēka un noliktava]]''
| name = Dzīvojamā ēka un noliktava
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Atmodas iela 9
| lat = 56.7199314
| long = 21.6035038
| p625 = {{Coord|56.719931|21.603504|display=inline}}
| image = Atmodas%20iela%209%20Aizpute%20front.jpg
| vaid = 9104
| year = 18.gs.,19.gs. I cet., 19.gs. 40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755398
| label = ''[[:d:Q43755398|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jāņa iela 7
| lat = 56.7210451
| long = 21.6039731
| p625 = {{Coord|56.721045|21.603973|display=inline}}
| vaid = 3782
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755444
| label = ''[[:d:Q43755444|Durvju komplekts un virsgaisma]]''
| name = Durvju komplekts un virsgaisma
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Kuldīgas iela 5a
| lat = 56.7222738
| long = 21.6048532
| p625 = {{Coord|56.722274|21.604853|display=inline}}
| image = Kuldigas%20iela%203-5%20Aizpute.jpg
| vaid = 3786
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755529
| label = ''[[:d:Q43755529|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| vaid = 3787
| year = 1904.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755583
| label = ''[[:d:Q43755583|Kapa plāksne H. Bazdoram]]''
| name = Kapa plāksne H. Bazdoram
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| locality = Sv. Jāņa luterāņu baznīcā
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| vaid = 3789
| year = 1532.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755633
| label = [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca]]
| name = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 3
| lat = 56.7208748
| long = 21.6004249
| p625 = {{Coord|56.720875|21.600425|display=inline}}
| image = Aizpute-Church.JPG
| commonscat = Church of Saint John in Aizpute
| vaid = 6395
| wikipediauri = Aizputes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1254. 1698. 1733. 1860. 1887.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755704
| label = ''[[:d:Q43755704|Sienas dekoratīvā apdare]]''
| name = Sienas dekoratīvā apdare
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| vaid = 3795
| year = 16./17.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Aizputes ordeņa pils]]
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43770894
| label = ''[[:d:Q43770894|Aizputes viduslaiku pils]]''
| name = Aizputes viduslaiku pils
| municipality = Aizpute
| district = Aizpute
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepājas iela 9
| lat = 56.7207743
| long = 21.595675
| p625 = {{Coord|56.720774|21.595675|display=inline}}
| vaid = 1277
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizpute
}}
{{monument
| qid = Q43755772
| label = [[Baltcepuru pilskalns]]
| name = Baltcepuru pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Baltcepurēm un Avotiņiem
| lat = 56.725449361845
| long = 21.568274425307
| p625 = {{Coord|56.725449|21.568274|display=inline}}
| vaid = 1278
| wikipediauri = Baltcepuru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755810
| label = [[Žagatu viduslaiku kapsēta]]
| name = Žagatu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Žagatām
| lat = 56.691747247074
| long = 21.512914061916
| p625 = {{Coord|56.691747|21.512914|display=inline}}
| vaid = 1279
| wikipediauri = %C5%BDagatu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755847
| label = [[Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta]]
| name = Dzintarkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarkalniem
| lat = 56.702505920563
| long = 21.606391497192
| p625 = {{Coord|56.702506|21.606391|display=inline}}
| vaid = 1280
| wikipediauri = Dzintarkalnu_viduslaiku_kaps%C4%93ta
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755881
| label = [[Orma kalns|Orma kalns - pilskalns]]
| name = Orma kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem
| lat = 56.698216991819
| long = 21.61059436081
| p625 = {{Coord|56.698217|21.610594|display=inline}}
| vaid = 1281
| wikipediauri = Orma_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755922
| label = [[Kapličas kalns|Kapličas kalns - pilskalns]]
| name = Kapličas kalns - pilskalns
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vizbuļiem
| lat = 56.689641862137
| long = 21.534466799301
| p625 = {{Coord|56.689642|21.534467|display=inline}}
| vaid = 1282
| wikipediauri = Kapli%C4%8Das_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43755954
| label = [[Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;]]
| name = Kaujas vieta &quot;Rokas birzs&quot;
| municipality = Aizputes pagasts
| district = Aizputes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Aizputes - Liepājas un Aizputes - Priekules ceļu sazarojumā
| lat = 56.712167999205
| long = 21.557710614095
| p625 = {{Coord|56.712168|21.557711|display=inline}}
| image = Monument%20-%201905%20-%20panoramio.jpg
| commonscat = Rokas birzs
| vaid = 39
| wikipediauri = Kaujas_vieta_%22Rokas_birzs%22
| year = 1905.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Aizputes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758019
| label = ''[[:d:Q43758019|Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi]]''
| name = Ciļņi - frontona dekoratīvie veidojumi
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3827
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758061
| label = ''[[:d:Q43758061|Durvju komplekti (8)]]''
| name = Durvju komplekti (8)
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3828
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758106
| label = ''[[:d:Q43758106|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3829
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758149
| label = ''[[:d:Q43758149|Frontona dekoratīvais veidojums]]''
| name = Frontona dekoratīvais veidojums
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| vaid = 3830
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758194
| label = ''[[:d:Q43758194|Krāsns]]''
| name = Krāsns
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižas pilī
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = 2015%2003%20Apriku%20mui%C5%BEas%20kr%C4%81sns%20%281%29.jpg
| commonscat = Tiled stove in Apriķi Manor
| vaid = 3831
| year = 1740. 18.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758290
| label = ''[[:d:Q43758290|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3820
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43758337
| label = ''[[:d:Q43758337|Ērgeļu luktas]]''
| name = Ērgeļu luktas
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3822
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796339
| label = ''[[:d:Q43796339|Griestu gleznojumi]]''
| name = Griestu gleznojumi
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3823
| year = 18.gs.40.g. 20.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796387
| label = ''[[:d:Q43796387|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3824
| year = 18.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796432
| label = ''[[:d:Q43796432|Kungu loža]]''
| name = Kungu loža
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu luterāņu baznīcā
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| vaid = 3826
| year = ap 1710.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q43796475
| label = [[Apriķu luterāņu baznīca|Apriķu luterāņu baznīca ar žogu]]
| name = Apriķu luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Apriķi
| district = Apriķi&lt;br/&gt;Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.8042
| long = 21.4951
| p625 = {{Coord|56.8042|21.4951|display=inline}}
| image = Apri%C4%B7u%20bazn%C4%ABca%202000-06-11.jpg
| commonscat = Lutheran church in Apriķi
| vaid = 6423
| wikipediauri = Apri%C4%B7u_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1700.,19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Apri%C4%B7i
}}
{{monument
| qid = Q51885847
| label = ''[[:d:Q51885847|Priežu kalva - senkapi]]''
| name = Priežu kalva - senkapi
| municipality = Asīte
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lielā iela 7
| lat = 56.481425945986
| long = 21.665245298045
| p625 = {{Coord|56.481426|21.665245|display=inline}}
| vaid = 1399
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = As%C4%ABte
}}
{{monument
| qid = Q51885795
| label = ''[[:d:Q51885795|Bunkas senkapi]]''
| name = Bunkas senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bunkas muižas grantsbedrēm
| lat = 56.503903503196
| long = 21.499444430442
| p625 = {{Coord|56.503904|21.499444|display=inline}}
| vaid = 1287
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885796
| label = [[Gravenieku Elkas kalns]]
| name = Gravenieku Elkas kalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Graveniekiem
| lat = 56.553597917813
| long = 21.624936426686
| p625 = {{Coord|56.553598|21.624936|display=inline}}
| vaid = 1288
| wikipediauri = Gravenieku_Elkas_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885797
| label = [[Gaiļa kalns|Gaiļa kalns - pilskalns]]
| name = Gaiļa kalns - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bumbuļiem
| lat = 56.494006848175
| long = 21.596424980453
| p625 = {{Coord|56.494007|21.596425|display=inline}}
| vaid = 1289
| wikipediauri = Gai%C4%BCa_kalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885798
| label = [[Krotes pilskalns]]
| name = Krotes pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem un Pilskalniem
| lat = 56.55033727586
| long = 21.523114213898
| p625 = {{Coord|56.550337|21.523114|display=inline}}
| vaid = 1290
| wikipediauri = Krotes_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885801
| label = [[Zviedru kapi (pilskalns)|Zviedru kapi - pilskalns]]
| name = Zviedru kapi - pilskalns
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Šalkām
| lat = 56.515648531768
| long = 21.411757153953
| p625 = {{Coord|56.515649|21.411757|display=inline}}
| vaid = 1291
| wikipediauri = Zviedru_kapi_(pilskalns)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885802
| label = ''[[:d:Q51885802|Grantiņu senkapi]]''
| name = Grantiņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grantiņiem
| lat = 56.496607420369
| long = 21.48930028529
| p625 = {{Coord|56.496607|21.4893|display=inline}}
| vaid = 1292
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885803
| label = ''[[:d:Q51885803|Kalniņu senkapi]]''
| name = Kalniņu senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalniņiem
| lat = 56.497701570762
| long = 21.559940315763
| p625 = {{Coord|56.497702|21.55994|display=inline}}
| vaid = 1293
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885804
| label = ''[[:d:Q51885804|Gravenieku senkapi (Misiņkalns)]]''
| name = Gravenieku senkapi (Misiņkalns)
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem un bij. Graveniekiem
| lat = 56.548730491335
| long = 21.623992289179
| p625 = {{Coord|56.54873|21.623992|display=inline}}
| vaid = 1294
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885805
| label = ''[[:d:Q51885805|Valku senkapi]]''
| name = Valku senkapi
| municipality = Bunkas pagasts
| district = Bunkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Valkiem, Vārtājas upes kreisajā krastā
| lat = 56.557923852178
| long = 21.645292153094
| p625 = {{Coord|56.557924|21.645292|display=inline}}
| vaid = 1295
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Bunkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005561
| label = ''[[:d:Q47005561|Bārtas senkapi]]''
| name = Bārtas senkapi
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunajos Plostnieku kapos
| lat = 56.332612786743
| long = 21.31365191279
| p625 = {{Coord|56.332613|21.313652|display=inline}}
| vaid = 1283
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005563
| label = ''[[:d:Q47005563|Mežu senkapi (Sila kapi)]]''
| name = Mežu senkapi (Sila kapi)
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežiem, Bārtas - Krūtes ceļa kreisajā pusē
| lat = 56.376268126721
| long = 21.323647474155
| p625 = {{Coord|56.376268|21.323647|display=inline}}
| vaid = 1285
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005564
| label = ''[[:d:Q47005564|Franču kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Franču kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Bārtas pagasts
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecajiem Plostnieku kapiem, pie dīķa
| lat = 56.334457697879
| long = 21.314238732658
| p625 = {{Coord|56.334458|21.314239|display=inline}}
| vaid = 1286
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = B%C4%81rtas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756431
| label = ''[[:d:Q43756431|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3799
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756476
| label = ''[[:d:Q43756476|Ērģeļu luktas un prospekts]]''
| name = Ērģeļu luktas un prospekts
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3801
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756520
| label = ''[[:d:Q43756520|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3802
| year = 1781.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756562
| label = ''[[:d:Q43756562|Kapa piemineklis J.E.Bērai]]''
| name = Kapa piemineklis J.E.Bērai
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas luterāņu baznīcā
| lat = 56.736009805
| long = 21.383457973
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| vaid = 3803
| year = 1782.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756605
| label = ''[[:d:Q43756605|Cīravas luterāņu baznīca]]''
| name = Cīravas luterāņu baznīca
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.736009805681
| long = 21.383457973043
| p625 = {{Coord|56.73601|21.383458|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20bazn%C4%ABca%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Lutheran church
| vaid = 6402
| year = 1780. -1781.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756662
| label = ''[[:d:Q43756662|Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare (5 telpās)
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižas pilī
| lat = 56.735159574302
| long = 21.385290538516
| p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}}
| vaid = 3806
| year = 19.gs.IIp.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756749
| label = ''[[:d:Q43756749|Cīravas muižas pils]]''
| name = Cīravas muižas pils
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.73515957434
| long = 21.38529053859
| p625 = {{Coord|56.73516|21.385291|display=inline}}
| image = C%C4%ABravas%20pils%202001-11-10.jpg
| commonscat = Cīrava Palace
| vaid = 6398
| year = 18. gs.b., 1868.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756807
| label = ''[[:d:Q43756807|Pārvaldnieka māja]]''
| name = Pārvaldnieka māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734843463673
| long = 21.385870111785
| p625 = {{Coord|56.734843|21.38587|display=inline}}
| vaid = 6399
| year = 18. gs. b.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756859
| label = ''[[:d:Q43756859|Kalpu māja]]''
| name = Kalpu māja
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.735466502319
| long = 21.384255051558
| p625 = {{Coord|56.735467|21.384255|display=inline}}
| image = Kalpu%20m%C4%81ja%20%281%29.jpg
| vaid = 6400
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756909
| label = ''[[:d:Q43756909|Staļļi]]''
| name = Staļļi
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas muižā
| lat = 56.734248150496
| long = 21.384587825821
| p625 = {{Coord|56.734248|21.384588|display=inline}}
| image = Zirgu%20stallis%20%284%29.jpg
| vaid = 6401
| year = 19. gs. s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43756707|Cīravas muižas apbūve]]''
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756953
| label = ''[[:d:Q43756953|Cīravas ūdensdzirnavas]]''
| name = Cīravas ūdensdzirnavas
| municipality = Cīrava
| district = Cīrava&lt;br/&gt;Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Cīravas dzirnavas
| lat = 56.736327907407
| long = 21.384482438715
| p625 = {{Coord|56.736328|21.384482|display=inline}}
| image = Dzirnavas%20%288%29.jpg
| vaid = 8546
| year = 1881.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = C%C4%ABrava
}}
{{monument
| qid = Q43756001
| label = [[Blieķu kalns|Blieķu kalns - pilskalns]]
| name = Blieķu kalns - pilskalns
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brīvzemniekiem
| lat = 56.709522446626
| long = 21.36064846018
| p625 = {{Coord|56.709522|21.360648|display=inline}}
| vaid = 1296
| wikipediauri = Blie%C4%B7u_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756035
| label = ''[[:d:Q43756035|Ķintu apmetne ar aku]]''
| name = Ķintu apmetne ar aku
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Avotiņiem
| lat = 56.744345215319
| long = 21.420617094456
| p625 = {{Coord|56.744345|21.420617|display=inline}}
| vaid = 1297
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756076
| label = ''[[:d:Q43756076|Buču senkapi]]''
| name = Buču senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bučiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.711074265593
| long = 21.358090912425
| p625 = {{Coord|56.711074|21.358091|display=inline}}
| vaid = 1298
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756114
| label = ''[[:d:Q43756114|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Cīravas - Aizputes lielceļa labajā pusē
| lat = 56.722897186161
| long = 21.421819844745
| p625 = {{Coord|56.722897|21.42182|display=inline}}
| vaid = 1299
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756147
| label = ''[[:d:Q43756147|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem, Rubeņu upītes labajā krastā
| lat = 56.726214212548
| long = 21.416038852244
| p625 = {{Coord|56.726214|21.416039|display=inline}}
| vaid = 1300
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756181
| label = ''[[:d:Q43756181|Paugas kapi - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Paugas kapi - viduslaiku kapsēta
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīķiem
| lat = 56.712921329169
| long = 21.390715821063
| p625 = {{Coord|56.712921|21.390716|display=inline}}
| vaid = 1301
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756224
| label = ''[[:d:Q43756224|Grāveru senkapi]]''
| name = Grāveru senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grāveriem
| lat = 56.732974703672
| long = 21.302014554538
| p625 = {{Coord|56.732975|21.302015|display=inline}}
| vaid = 1302
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756261
| label = ''[[:d:Q43756261|Lapegļu senkapi]]''
| name = Lapegļu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lapegļiem( bij. Vecvagariem)
| lat = 56.738754207499
| long = 21.372931471125
| p625 = {{Coord|56.738754|21.372931|display=inline}}
| vaid = 1303
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756304
| label = ''[[:d:Q43756304|Cīravas akmens krāvums]]''
| name = Cīravas akmens krāvums
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pūcēm, D no Buču senkapiem
| lat = 56.700740955293
| long = 21.34851147355
| p625 = {{Coord|56.700741|21.348511|display=inline}}
| vaid = 1304
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756339
| label = ''[[:d:Q43756339|Rūķu senkapi]]''
| name = Rūķu senkapi
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķiem
| lat = 56.707272589251
| long = 21.398164597969
| p625 = {{Coord|56.707273|21.398165|display=inline}}
| vaid = 1305
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43756376
| label = ''[[:d:Q43756376|Dzērves - Cīravas tautas skola]]''
| name = Dzērves - Cīravas tautas skola
| municipality = Cīravas pagasts
| district = Cīravas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzērves pagastskolas internātā
| lat = 56.750355734427
| long = 21.402588886025
| p625 = {{Coord|56.750356|21.402589|display=inline}}
| vaid = 40
| year = 1833.-1840.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = C%C4%ABravas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002564
| label = ''[[:d:Q47002564|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685723780252
| long = 21.330316321821
| p625 = {{Coord|56.685724|21.330316|display=inline}}
| vaid = 6405
| year = 18. gs. b.,19.gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002569
| label = ''[[:d:Q47002569|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685345027529
| long = 21.331991081153
| p625 = {{Coord|56.685345|21.331991|display=inline}}
| vaid = 6406
| year = 19. gs.v.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002572
| label = ''[[:d:Q47002572|Dunalkas baronu kapliča]]''
| name = Dunalkas baronu kapliča
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Durbes - Aizputes ceļa
| lat = 56.670344997211
| long = 21.387578547957
| p625 = {{Coord|56.670345|21.387579|display=inline}}
| vaid = 6403
| year = 18./19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002577
| label = ''[[:d:Q47002577|Dunalkas muižas apbūve]]''
| name = Dunalkas muižas apbūve
| municipality = Dunalka
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dunalkas muižā
| lat = 56.685620383136
| long = 21.331649041675
| p625 = {{Coord|56.68562|21.331649|display=inline}}
| vaid = 6404
| year = 18. gs. - 20.gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042403|Dunalkas muiža]]''
| munwiki = Dunalka
}}
{{monument
| qid = Q47002547
| label = ''[[:d:Q47002547|Upmaļu apmetne]]''
| name = Upmaļu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes kreisajā krastā pie Līdakām un Upmaļiem
| lat = 56.680850285243
| long = 21.328709678722
| p625 = {{Coord|56.68085|21.32871|display=inline}}
| vaid = 1306
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002548
| label = ''[[:d:Q47002548|Upesputriņu apmetne]]''
| name = Upesputriņu apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā pie Upesputriņiem
| lat = 56.67710191313
| long = 21.324067389322
| p625 = {{Coord|56.677102|21.324067|display=inline}}
| vaid = 1307
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002553
| label = ''[[:d:Q47002553|Dunalkas apmetne]]''
| name = Dunalkas apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes upes labajā krastā, Z no Rogām
| lat = 56.681904187858
| long = 21.336640810452
| p625 = {{Coord|56.681904|21.336641|display=inline}}
| vaid = 1308
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002554
| label = ''[[:d:Q47002554|Ķiepes strauta apmetne]]''
| name = Ķiepes strauta apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ķiepes strauta ietekas Durbes ezerā
| lat = 56.633105362199
| long = 21.393923389402
| p625 = {{Coord|56.633105|21.393923|display=inline}}
| vaid = 1309
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002555
| label = [[Dunalkas Elku kalns|Dunalkas Elku kalns - pilskalns]]
| name = Dunalkas Elku kalns - pilskalns
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.674410871967
| long = 21.317716474348
| p625 = {{Coord|56.674411|21.317716|display=inline}}
| vaid = 1310
| wikipediauri = Dunalkas_Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002557
| label = ''[[:d:Q47002557|Robežnieku apmetne]]''
| name = Robežnieku apmetne
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Robežniekiem, Durbes upes kreisajā krastā
| lat = 56.661204480342
| long = 21.316297781233
| p625 = {{Coord|56.661204|21.316298|display=inline}}
| vaid = 1311
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002561
| label = ''[[:d:Q47002561|Strungu senkapi]]''
| name = Strungu senkapi
| municipality = Dunalkas pagasts
| district = Dunalkas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strungām
| lat = 56.641148692765
| long = 21.427125781179
| p625 = {{Coord|56.641149|21.427126|display=inline}}
| vaid = 1312
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunalkas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182281
| label = ''[[:d:Q55182281|Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Sanderu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sanderiem
| lat = 56.315555015779
| long = 21.322947814392
| p625 = {{Coord|56.315555|21.322948|display=inline}}
| vaid = 1313
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182286
| label = ''[[:d:Q55182286|Rātu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Rātu viduslaiku kapsēta
| municipality = Dunikas pagasts
| district = Dunikas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = ZA bij. Rātiem, Bārtas upes kreisajā krastā
| lat = 56.328331884549
| long = 21.324916375457
| p625 = {{Coord|56.328332|21.324916|display=inline}}
| vaid = 1314
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Dunikas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20876376
| label = [[Durbes viduslaiku pils]]
| name = Durbes viduslaiku pils
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes parkā
| lat = 56.590395425413
| long = 21.36390134768
| p625 = {{Coord|56.590395|21.363901|display=inline}}
| image = Durbe%20castle.jpg
| commonscat = Durbe Castle ruins
| vaid = 1315
| wikipediauri = Durbes_viduslaiku_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002581
| label = ''[[:d:Q47002581|Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)]]''
| name = Durbes viduslaiku kapsēta (Mēra kapi)
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp viduslaiku pils vietu un Priedienu
| lat = 56.590899417742
| long = 21.367302267453
| p625 = {{Coord|56.590899|21.367302|display=inline}}
| vaid = 1320
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002583
| label = ''[[:d:Q47002583|Durbes kaujas vieta]]''
| name = Durbes kaujas vieta
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes R daļā
| lat = 56.589191748407
| long = 21.357162815371
| p625 = {{Coord|56.589192|21.357163|display=inline}}
| vaid = 41
| year = 1260.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002585
| label = ''[[:d:Q47002585|Durbes pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Durbes pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.589212129924
| long = 21.368347559575
| p625 = {{Coord|56.589212|21.368348|display=inline}}
| image = Durbe%20Fire%20Departament%20-%201937.jpg
| vaid = 7438
| year = 16.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002586
| label = ''[[:d:Q47002586|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3808
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002588
| label = ''[[:d:Q47002588|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3809
| year = 1834. 1872.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002593
| label = ''[[:d:Q47002593|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| locality = Durbes luterāņu baznīcā
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| vaid = 3811
| year = 18.gs.10.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002595
| label = ''[[:d:Q47002595|Durbes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Durbes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 1
| lat = 56.5886928
| long = 21.3694134
| p625 = {{Coord|56.588693|21.369413|display=inline}}
| image = Durbe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Durbe
| vaid = 6407
| year = 1651.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002598
| label = ''[[:d:Q47002598|Bij.Špringera pamatskola]]''
| name = Bij.Špringera pamatskola
| municipality = Durbe
| district = Durbe
| p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Skolas iela 3
| lat = 56.5882969
| long = 21.3689686
| p625 = {{Coord|56.588297|21.368969|display=inline}}
| vaid = 42
| year = 19.gs.50.g.
| typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis
| munwiki = Durbe
}}
{{monument
| qid = Q47002600
| label = ''[[:d:Q47002600|Jaunoktes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Jaunoktes viduslaiku kapsēta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jaunoktes muižā pie Purmaļiem
| lat = 56.60510008099
| long = 21.400145782249
| p625 = {{Coord|56.6051|21.400146|display=inline}}
| vaid = 1316
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002602
| label = ''[[:d:Q47002602|Dīru senkapi]]''
| name = Dīru senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dīriem, Rīgas - Liepājas dzelzceļa labajā pusē
| lat = 56.560756603774
| long = 21.408203925603
| p625 = {{Coord|56.560757|21.408204|display=inline}}
| vaid = 1317
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002604
| label = ''[[:d:Q47002604|Dižprāmu senkapi]]''
| name = Dižprāmu senkapi
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dižprāmiem
| lat = 56.555003518066
| long = 21.468103733058
| p625 = {{Coord|56.555004|21.468104|display=inline}}
| vaid = 1318
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002606
| label = ''[[:d:Q47002606|Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Šilderu Elkas kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Stūrmaņiem un Šilderiem
| lat = 56.544936889852
| long = 21.48047839898
| p625 = {{Coord|56.544937|21.480478|display=inline}}
| vaid = 1319
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002608
| label = ''[[:d:Q47002608|Līgutu muižas pils]]''
| name = Līgutu muižas pils
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606789513108
| long = 21.363517805813
| p625 = {{Coord|56.60679|21.363518|display=inline}}
| vaid = 8575
| year = 1814.-1820.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002609
| label = ''[[:d:Q47002609|Līgutu muižas pārvaldnieka māja]]''
| name = Līgutu muižas pārvaldnieka māja
| municipality = Durbes pagasts
| district = Durbes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.606351219085
| long = 21.364115439739
| p625 = {{Coord|56.606351|21.364115|display=inline}}
| vaid = 8576
| year = 1827.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Durbes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20855904
| label = [[Embūtes pilsdrupas]]
| name = Embūtes pilsdrupas
| municipality = Embūte
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.505
| long = 21.818333333333
| p625 = {{Coord|56.505|21.818333|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilsdrupas%202001-11-10.jpg
| commonscat = Embūte Castle ruins
| vaid = 1321
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilsdrupas
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q5370281
| label = [[Embūtes pilskalns|Embūtes pils]]
| name = Embūtes pils
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes muižas, Lankas upes labajā krastā
| lat = 56.510749620275
| long = 21.820689053926
| p625 = {{Coord|56.51075|21.820689|display=inline}}
| image = Emb%C5%ABtes%20pilskalns%2002.jpg
| commonscat = Embūte hillfort
| vaid = 1322
| wikipediauri = Emb%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380461
| label = ''[[:d:Q55380461|Embūtes Upurkalns - kulta vieta]]''
| name = Embūtes Upurkalns - kulta vieta
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Embūtes pilskalna un Pilskalniem
| lat = 56.511695191455
| long = 21.826169756041
| p625 = {{Coord|56.511695|21.82617|display=inline}}
| vaid = 1323
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380462
| label = ''[[:d:Q55380462|Padambju senkapi (Kapu kalns)]]''
| name = Padambju senkapi (Kapu kalns)
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Padambjiem
| lat = 56.503083541529
| long = 21.757318417938
| p625 = {{Coord|56.503084|21.757318|display=inline}}
| vaid = 1324
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380464
| label = ''[[:d:Q55380464|Sproģu senkapi]]''
| name = Sproģu senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sproģiem
| lat = 56.513230887455
| long = 21.86079695252
| p625 = {{Coord|56.513231|21.860797|display=inline}}
| vaid = 1325
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380466
| label = [[Tulču pilskalns]]
| name = Tulču pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tulčiem, Kojas upes labajā krastā
| lat = 56.570234944874
| long = 21.789516660384
| p625 = {{Coord|56.570235|21.789517|display=inline}}
| vaid = 1326
| wikipediauri = Tul%C4%8Du_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380469
| label = ''[[:d:Q55380469|Vībiņu muižas senkapi]]''
| name = Vībiņu muižas senkapi
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vībiņu muižas
| lat = 56.484226508111
| long = 21.896283336777
| p625 = {{Coord|56.484227|21.896283|display=inline}}
| vaid = 1327
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380472
| label = [[Vēreskalns|Vēreskalns - pilskalns]]
| name = Vēreskalns - pilskalns
| municipality = Embūtes pagasts
| district = Embūtes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp Vēreskalniem un Kalniņiem
| lat = 56.545365333529
| long = 21.806149117078
| p625 = {{Coord|56.545365|21.806149|display=inline}}
| vaid = 1328
| wikipediauri = V%C4%93reskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Emb%C5%ABtes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15220060
| label = [[Vārtājas pilskalns]]
| name = Vārtājas pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalneniekiem un Znotēniem
| lat = 56.48972222
| long = 21.38166667
| p625 = {{Coord|56.489722|21.381667|display=inline}}
| vaid = 1331
| wikipediauri = V%C4%81rt%C4%81jas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005571
| label = [[Gaviezes Elkukalns|Gaviezes Elkukalns - pilskalns]]
| name = Gaviezes Elkukalns - pilskalns
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkukalniem
| lat = 56.495885598291
| long = 21.288635030715
| p625 = {{Coord|56.495886|21.288635|display=inline}}
| vaid = 1329
| wikipediauri = Gaviezes_Elkukalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005572
| label = ''[[:d:Q47005572|Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)]]''
| name = Kaiju viduslaiku kapsēta (Kriša kalniņš)
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kaijām
| lat = 56.488971650465
| long = 21.366834774576
| p625 = {{Coord|56.488972|21.366835|display=inline}}
| vaid = 1330
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005578
| label = ''[[:d:Q47005578|Zusnu senkapi]]''
| name = Zusnu senkapi
| municipality = Gaviezes pagasts
| district = Gaviezes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Zusnām
| lat = 56.517761809704
| long = 21.252423585847
| p625 = {{Coord|56.517762|21.252424|display=inline}}
| vaid = 1332
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gaviezes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12652898
| label = [[Diždāmes pilskalns]]
| name = Diždāmes pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sedeliem, Vidvidas upes labajā krastā
| lat = 56.340661567097
| long = 21.712068850316
| p625 = {{Coord|56.340662|21.712069|display=inline}}
| vaid = 1337
| wikipediauri = Di%C5%BEd%C4%81mes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12674038
| label = [[Straujenieku pilskalns]]
| name = Straujenieku pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Aizvīķu kapsētas un Straujeniekiem
| lat = 56.337146399497
| long = 21.720285439466
| p625 = {{Coord|56.337146|21.720285|display=inline}}
| vaid = 1333
| wikipediauri = Straujenieku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16442838
| label = [[Aizvīķu pilskalns]]
| name = Aizvīķu pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pileniekiem
| lat = 56.33576
| long = 21.71225
| p625 = {{Coord|56.33576|21.71225|display=inline}}
| vaid = 1336
| wikipediauri = Aizv%C4%AB%C4%B7u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16451990
| label = ''[[:d:Q16451990|Gramzdas I pilskalns]]''
| name = Gramzdas I pilskalns
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gramzdas kapsētas
| lat = 56.357671063618
| long = 21.604483964328
| p625 = {{Coord|56.357671|21.604484|display=inline}}
| vaid = 1334
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885809
| label = ''[[:d:Q51885809|Kunkuļu senkapi]]''
| name = Kunkuļu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kunkuļiem
| lat = 56.316365806434
| long = 21.708526720348
| p625 = {{Coord|56.316366|21.708527|display=inline}}
| vaid = 1335
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885814
| label = ''[[:d:Q51885814|Tiltiņu senkapi]]''
| name = Tiltiņu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tiltiņiem
| lat = 56.333626448157
| long = 21.683360707364
| p625 = {{Coord|56.333626|21.683361|display=inline}}
| vaid = 1338
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885817
| label = ''[[:d:Q51885817|Upīšu senkapi]]''
| name = Upīšu senkapi
| municipality = Gramzdas pagasts
| district = Gramzdas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upītēm
| lat = 56.372729406176
| long = 21.595873749876
| p625 = {{Coord|56.372729|21.595874|display=inline}}
| vaid = 1339
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Gramzdas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4150015
| label = [[Grobiņas pils|Grobiņas vidusslaiku pils]]
| name = Grobiņas vidusslaiku pils
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 56
| lat = 56.534166666667
| long = 21.1625
| p625 = {{Coord|56.534167|21.1625|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pils.JPG
| commonscat = Grobiņa Castle ruins
| vaid = 1343
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q20401404
| label = [[Grobiņas luterāņu baznīca]]
| name = Grobiņas luterāņu baznīca
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Lielā iela 21
| lat = 56.5358
| long = 21.1636
| p625 = {{Coord|56.5358|21.1636|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202018%20-%201.jpg
| commonscat = Lutheran church in Grobiņa
| vaid = 6408
| wikipediauri = Grobi%C5%86as_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1662. -1663. 20. gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005579
| label = ''[[:d:Q47005579|Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta]]''
| name = Grobiņas pilskalns (Skabārža kalns) un senpilsēta
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ālandes upes labajā krastā, Dzirnezera pussalā
| lat = 56.533046007771
| long = 21.166919203292
| p625 = {{Coord|56.533046|21.166919|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20pilskalns.%20Skab%C4%81r%C5%BEa%20kalns%2001.jpg
| commonscat = Grobiņas pilskalns
| vaid = 1340
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005580
| label = ''[[:d:Q47005580|Priediena senkapi]]''
| name = Priediena senkapi
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie jāšanas sporta kompleksa
| lat = 56.530808567178
| long = 21.189733842122
| p625 = {{Coord|56.530809|21.189734|display=inline}}
| vaid = 1342
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005583
| label = ''[[:d:Q47005583|Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs]]''
| name = Grobiņas pilsētas vēsturiskais centrs
| municipality = Grobiņa
| district = Grobiņa
| p1435 = ''[[:d:Q23931123|valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.534443551151
| long = 21.166933653737
| p625 = {{Coord|56.534444|21.166934|display=inline}}
| image = Grobi%C5%86as%20baptistu%20draudzes%20l%C5%ABg%C5%A1anu%20nams%201999.jpg
| vaid = 7439
| year = 17.-19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86a
}}
{{monument
| qid = Q47005593
| label = ''[[:d:Q47005593|Atkalnu senkapi]]''
| name = Atkalnu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Atkalniem un Lankupiem
| lat = 56.530492418134
| long = 21.199454146946
| p625 = {{Coord|56.530492|21.199454|display=inline}}
| vaid = 1341
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005594
| label = ''[[:d:Q47005594|Porānu (Pūrānu) senkapi]]''
| name = Porānu (Pūrānu) senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Porāniem (Pūrāniem)
| lat = 56.548893690795
| long = 21.175479365852
| p625 = {{Coord|56.548894|21.175479|display=inline}}
| vaid = 1344
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005596
| label = ''[[:d:Q47005596|Smukumu senkapi]]''
| name = Smukumu senkapi
| municipality = Grobiņas pagasts
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rudzukalniem ( bij. Smukumiem)
| lat = 56.528256461144
| long = 21.163903382614
| p625 = {{Coord|56.528256|21.163903|display=inline}}
| vaid = 1345
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Grobi%C5%86as_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005600
| label = ''[[:d:Q47005600|Balkona margas]]''
| name = Balkona margas
| municipality = Iļģi
| district = Grobiņas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Iļģu muižas kungu mājā
| lat = 56.534770792234
| long = 21.222931267949
| p625 = {{Coord|56.534771|21.222931|display=inline}}
| image = I%C4%BC%C4%A3u%20manor.jpg
| vaid = 3813
| year = 18./19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = I%C4%BC%C4%A3i_(ciems)
}}
{{monument
| qid = Q43757003
| label = [[Kalvenes pilskalns]]
| name = Kalvenes pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mežsargiem
| lat = 56.637428283273
| long = 21.78755574136
| p625 = {{Coord|56.637428|21.787556|display=inline}}
| vaid = 1352
| wikipediauri = Kalvenes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757034
| label = [[Drogas pilskalns]]
| name = Drogas pilskalns
| municipality = Kalvenes pagasts
| district = Kalvenes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Stroķupītes krastā
| lat = 56.610654008323
| long = 21.610668840435
| p625 = {{Coord|56.610654|21.610669|display=inline}}
| vaid = 1353
| wikipediauri = Drogas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kalvenes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12659414
| label = [[Kalētu pilskalns]]
| name = Kalētu pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Plūdoņiem, Apšupes krastā
| lat = 56.29559
| long = 21.53183
| p625 = {{Coord|56.29559|21.53183|display=inline}}
| vaid = 1349
| wikipediauri = Kal%C4%93tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12661548
| label = [[Krūtes pilskalns]]
| name = Krūtes pilskalns
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bārtas un Vārtājas upju satekā
| lat = 56.332009714264
| long = 21.385963719291
| p625 = {{Coord|56.33201|21.385964|display=inline}}
| vaid = 1346
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885818
| label = ''[[:d:Q51885818|Lanku senkapi]]''
| name = Lanku senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lankām
| lat = 56.327834238611
| long = 21.556771480227
| p625 = {{Coord|56.327834|21.556771|display=inline}}
| vaid = 1347
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885819
| label = ''[[:d:Q51885819|Ozolu senkapi]]''
| name = Ozolu senkapi
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ozolu veikala
| lat = 56.330598630395
| long = 21.535181748052
| p625 = {{Coord|56.330599|21.535182|display=inline}}
| vaid = 1348
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885820
| label = ''[[:d:Q51885820|Raču apmetne]]''
| name = Raču apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Poļiem un bij. Račiem
| lat = 56.316704672267
| long = 21.554591847534
| p625 = {{Coord|56.316705|21.554592|display=inline}}
| vaid = 1350
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885821
| label = ''[[:d:Q51885821|Saušu apmetne]]''
| name = Saušu apmetne
| municipality = Kalētu pagasts
| district = Kalētu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saušiem
| lat = 56.318777529083
| long = 21.563686531889
| p625 = {{Coord|56.318778|21.563687|display=inline}}
| vaid = 1351
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kal%C4%93tu_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q4993599
| label = [[Kazdangas pils]]
| name = Kazdangas pils
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.73395
| long = 21.73272
| p625 = {{Coord|56.73395|21.73272|display=inline}}
| image = Kazdangas%20pils.JPG
| commonscat = Kazdanga Palace
| vaid = 6414
| wikipediauri = Kazdangas_pils
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757361
| label = ''[[:d:Q43757361|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas kavalieru mājā
| lat = 56.733749468945
| long = 21.731739912503
| p625 = {{Coord|56.733749|21.73174|display=inline}}
| vaid = 3816
| year = 1907.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757398
| label = ''[[:d:Q43757398|Vāze]]''
| name = Vāze
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižas parkā
| lat = 56.728247650756
| long = 21.733211239213
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| image = 2010%2008%20Kazdanga%20%287%29.jpg
| vaid = 3818
| year = 19.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757444
| label = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| name = Kazdangas muižas apbūve
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| vaid = 6413
| year = 1800. 1905.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q138511115|Kazdangas muiža]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757488
| label = ''[[:d:Q43757488|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.728247650631
| long = 21.733211239055
| p625 = {{Coord|56.728248|21.733211|display=inline}}
| image = Stone%20bridge%20in%20Kazdanga.jpg
| commonscat = Kazdanga manor park
| vaid = 6422
| year = 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757580
| label = ''[[:d:Q43757580|&quot;Kavalieru&quot; māja]]''
| name = &quot;Kavalieru&quot; māja
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 1a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7338555
| long = 21.7316004
| p625 = {{Coord|56.733855|21.7316|display=inline}}
| vaid = 6417
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757627
| label = ''[[:d:Q43757627|Klēts]]''
| name = Klēts
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Jaunatnes gatve 3
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7337584
| long = 21.7329866
| p625 = {{Coord|56.733758|21.732987|display=inline}}
| vaid = 6419
| year = 1800.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757659
| label = ''[[:d:Q43757659|Ūdensdzirnavas]]''
| name = Ūdensdzirnavas
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 10-10a
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.72842
| long = 21.73206
| p625 = {{Coord|56.72842|21.73206|display=inline}}
| image = Kazdanga%20Watermill.jpg
| vaid = 6421
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757661
| label = ''[[:d:Q43757661|Krogs]]''
| name = Krogs
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Liepu gatve 8
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7294756
| long = 21.731788
| p625 = {{Coord|56.729476|21.731788|display=inline}}
| image = Old%20house%20in%20Kazdanga%20%28krogs%29.jpg
| vaid = 6418
| year = 19. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757708
| label = ''[[:d:Q43757708|Skola]]''
| name = Skola
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 2
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7326986
| long = 21.7327164
| p625 = {{Coord|56.732699|21.732716|display=inline}}
| vaid = 6416
| year = 1846.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q43757739
| label = ''[[:d:Q43757739|Stallis]]''
| name = Stallis
| municipality = Kazdanga
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Pils gatve 4
| locality = Kazdangas muižā
| lat = 56.7321914
| long = 21.732964
| p625 = {{Coord|56.732191|21.732964|display=inline}}
| image = Kazdangas%20mui%C5%BEas%20zirgu%20stallis.jpg
| vaid = 6420
| year = 1686. 19. gs. 1.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q43757444|Kazdangas muižas apbūve]]''
| munwiki = Kazdanga
}}
{{monument
| qid = Q16359834
| label = [[Kazdangas pilskalns]]
| name = Kazdangas pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejasstrautiem, Alokstes upes kreisajā krastā
| lat = 56.7089
| long = 21.7406
| p625 = {{Coord|56.7089|21.7406|display=inline}}
| image = Valates%20pilskalns%20%288%29.jpg
| commonscat = Kazdanga hillfort
| vaid = 1359
| wikipediauri = Kazdangas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757120
| label = [[Baznīcas kalns (Kazdangas pagasts)|Baznīcas kalns - pilskalns]]
| name = Baznīcas kalns - pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Alokstes upes labajā krastā iepretim Kazdangas pilskalnam
| lat = 56.704918592363
| long = 21.746922536596
| p625 = {{Coord|56.704919|21.746923|display=inline}}
| vaid = 1354
| wikipediauri = Bazn%C4%ABcas_kalns_(Kazdangas_pagasts)
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757158
| label = ''[[:d:Q43757158|Ādģēru viduslaiku kapsēta]]''
| name = Ādģēru viduslaiku kapsēta
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādģēriem
| lat = 56.687290390099
| long = 21.771360944416
| p625 = {{Coord|56.68729|21.771361|display=inline}}
| vaid = 1355
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757194
| label = [[Rinku pilskalns|Rinku (Boju) pilskalns]]
| name = Rinku (Boju) pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kalnarinkām
| lat = 56.659281156946
| long = 21.624211913185
| p625 = {{Coord|56.659281|21.624212|display=inline}}
| vaid = 1356
| wikipediauri = Rinku_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757229
| label = ''[[:d:Q43757229|Roņu senkapi (Radziņkalns)]]''
| name = Roņu senkapi (Radziņkalns)
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Roņiem
| lat = 56.712591279482
| long = 21.75079401372
| p625 = {{Coord|56.712591|21.750794|display=inline}}
| vaid = 1357
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757260
| label = ''[[:d:Q43757260|Truļu senkapi]]''
| name = Truļu senkapi
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Truļiem
| lat = 56.68907718918
| long = 21.745550190108
| p625 = {{Coord|56.689077|21.74555|display=inline}}
| vaid = 1358
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757328
| label = [[Vītoliņu pilskalns]]
| name = Vītoliņu pilskalns
| municipality = Kazdangas pagasts
| district = Kazdangas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vītoliņiem
| lat = 56.719030827776
| long = 21.732992105711
| p625 = {{Coord|56.719031|21.732992|display=inline}}
| vaid = 1360
| wikipediauri = V%C4%ABtoli%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kazdangas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005565
| label = ''[[:d:Q47005565|Krogzemju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Krogzemju viduslaiku kapsēta
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krogzemjiem
| lat = 56.401089407289
| long = 21.416493780841
| p625 = {{Coord|56.401089|21.416494|display=inline}}
| vaid = 1284
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005567
| label = ''[[:d:Q47005567|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 3797
| year = 17.gs.IVc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005569
| label = ''[[:d:Q47005569|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Krūtes luterāņu baznīcā
| lat = 56.397537479605
| long = 21.420150099095
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 3798
| year = 17.gs.40.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q47005570
| label = [[Krūtes luterāņu baznīca]]
| name = Krūtes luterāņu baznīca
| municipality = Krūte
| district = Bārtas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Krūtes baznīca&quot;
| lat = 56.397537479555
| long = 21.420150098244
| p625 = {{Coord|56.397537|21.42015|display=inline}}
| vaid = 6410
| wikipediauri = Kr%C5%ABtes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1642. 1832. 1878.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Kr%C5%ABte
}}
{{monument
| qid = Q43757772
| label = [[Lažas pilskalns]]
| name = Lažas pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Lažas kapsētā
| lat = 56.736405930355
| long = 21.616401506723
| p625 = {{Coord|56.736406|21.616402|display=inline}}
| vaid = 1361
| wikipediauri = La%C5%BEas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757808
| label = ''[[:d:Q43757808|Elku birzs - kulta vieta]]''
| name = Elku birzs - kulta vieta
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkiem
| lat = 56.78616924302
| long = 21.494354550616
| p625 = {{Coord|56.786169|21.494355|display=inline}}
| vaid = 1362
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757841
| label = ''[[:d:Q43757841|Gravu senkapi]]''
| name = Gravu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravām un Sulaiņiem, Tebras upes krastā
| lat = 56.806146557809
| long = 21.450006230002
| p625 = {{Coord|56.806147|21.450006|display=inline}}
| vaid = 1363
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757880
| label = ''[[:d:Q43757880|Neimaņu senkapi]]''
| name = Neimaņu senkapi
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Neimaņiem
| lat = 56.811139905671
| long = 21.548980303437
| p625 = {{Coord|56.81114|21.54898|display=inline}}
| vaid = 1364
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757913
| label = [[Dzintares pilskalns]]
| name = Dzintares pilskalns
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sulaiņiem, Tebras un Ilmedas upju satekā
| lat = 56.8064
| long = 21.4464
| p625 = {{Coord|56.8064|21.4464|display=inline}}
| commonscat = Dzintare Hillfort
| vaid = 1365
| wikipediauri = Dzintares_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43757987
| label = ''[[:d:Q43757987|Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas]]''
| name = Aizputes Klosteres muižas viduslaiku mūra paliekas
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vanagos
| lat = 56.7263
| long = 21.6056
| p625 = {{Coord|56.7263|21.6056|display=inline}}
| vaid = 6425
| year = 15. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q43758239
| label = ''[[:d:Q43758239|Apriķu muižas dzīvojamā ēka]]''
| name = Apriķu muižas dzīvojamā ēka
| municipality = Lažas pagasts
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Apriķu muižā
| lat = 56.8028
| long = 21.5069
| p625 = {{Coord|56.8028|21.5069|display=inline}}
| image = Apriki%20Manor%20%281%29.jpg
| commonscat = Apriķi manor house
| vaid = 6424
| year = 1745.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4782120|Apriķu muiža]]''
| munwiki = La%C5%BEas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005605
| label = ''[[:d:Q47005605|Kapsēdes senkapi]]''
| name = Kapsēdes senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Kapsēdes muižas centrā Grobiņas-Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.594006620042
| long = 21.135192517364
| p625 = {{Coord|56.594007|21.135193|display=inline}}
| vaid = 1366
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005608
| label = [[Medzes pilskalns]]
| name = Medzes pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Medzes parkā
| lat = 56.653204111216
| long = 21.130526355402
| p625 = {{Coord|56.653204|21.130526|display=inline}}
| vaid = 1367
| wikipediauri = Medzes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005609
| label = ''[[:d:Q47005609|Āpu senkapi (Puņķa kalns)]]''
| name = Āpu senkapi (Puņķa kalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Āpiem
| lat = 56.619651649374
| long = 21.246707559034
| p625 = {{Coord|56.619652|21.246708|display=inline}}
| vaid = 1368
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005610
| label = ''[[:d:Q47005610|Ezermaļu senkapi]]''
| name = Ezermaļu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ezermaļiem
| lat = 56.644330398227
| long = 21.141559955287
| p625 = {{Coord|56.64433|21.14156|display=inline}}
| vaid = 1369
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005614
| label = [[Mātras pilskalns|Mātras (Kalnmaļu) pilskalns]]
| name = Mātras (Kalnmaļu) pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnmaļiem
| lat = 56.618173655489
| long = 21.130431152052
| p625 = {{Coord|56.618174|21.130431|display=inline}}
| vaid = 1370
| wikipediauri = M%C4%81tras_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005615
| label = ''[[:d:Q47005615|Krastiņu senkapi]]''
| name = Krastiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Krastiņiem (Ozoliņiem)
| lat = 56.610242500469
| long = 21.237914509978
| p625 = {{Coord|56.610243|21.237915|display=inline}}
| vaid = 1371
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005618
| label = ''[[:d:Q47005618|Niedrāju viduslaiku kapsēta]]''
| name = Niedrāju viduslaiku kapsēta
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Niedrājiem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.604511433128
| long = 21.131854946221
| p625 = {{Coord|56.604511|21.131855|display=inline}}
| vaid = 1372
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005622
| label = ''[[:d:Q47005622|Strautiņu senkapi]]''
| name = Strautiņu senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strautiņiem
| lat = 56.58701432539
| long = 21.137060002642
| p625 = {{Coord|56.587014|21.13706|display=inline}}
| vaid = 1373
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005623
| label = ''[[:d:Q47005623|Strīķu apmetne (Pilskalns)]]''
| name = Strīķu apmetne (Pilskalns)
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Strīķiem
| lat = 56.614186127985
| long = 21.079950121674
| p625 = {{Coord|56.614186|21.07995|display=inline}}
| vaid = 1374
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005627
| label = ''[[:d:Q47005627|Jāču senkapi]]''
| name = Jāču senkapi
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Tauriņiem un bij. Jāčiem
| lat = 56.628036754998
| long = 21.243040687423
| p625 = {{Coord|56.628037|21.243041|display=inline}}
| vaid = 1375
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005629
| label = [[Tāšu pilskalns]]
| name = Tāšu pilskalns
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vitkām
| lat = 56.642872088056
| long = 21.196544769976
| p625 = {{Coord|56.642872|21.196545|display=inline}}
| vaid = 1376
| wikipediauri = T%C4%81%C5%A1u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005630
| label = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| name = Tāšu muižas apbūve
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598640850242
| long = 21.227543965064
| p625 = {{Coord|56.598641|21.227544|display=inline}}
| image = T%C4%81%C5%A1u%20mui%C5%BEa.%202001-11-10.jpg
| vaid = 6426
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005632
| label = ''[[:d:Q47005632|Dzīvojamā ēka]]''
| name = Dzīvojamā ēka
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062991
| long = 21.228192285461
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 6427
| year = 1734.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005633
| label = ''[[:d:Q47005633|Parks]]''
| name = Parks
| municipality = Medzes pagasts
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598434505591
| long = 21.22752833329
| p625 = {{Coord|56.598435|21.227528|display=inline}}
| vaid = 6429
| year = 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = Medzes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182394
| label = ''[[:d:Q55182394|Nidas senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Nidas senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Miltiņiem
| lat = 56.089721025647
| long = 21.057243218624
| p625 = {{Coord|56.089721|21.057243|display=inline}}
| vaid = 1400
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182399
| label = ''[[:d:Q55182399|Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;]]''
| name = Zvejnieku- zemnieku sēta &quot;Jūrmalnieki&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Jūrmalniekos
| lat = 56.078309702323
| long = 21.063822599809
| p625 = {{Coord|56.07831|21.063823|display=inline}}
| image = J%C5%ABrmalnieki.jpg
| vaid = 6115
| year = 19. gs. 2.p. -20. gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q55182407
| label = ''[[:d:Q55182407|Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Gaiļi&quot;
| municipality = Nida
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Gaiļos
| lat = 56.073946509467
| long = 21.064709488943
| p625 = {{Coord|56.073947|21.064709|display=inline}}
| vaid = 6119
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Nida_(Latvija)
}}
{{monument
| qid = Q51854182
| label = ''[[:d:Q51854182|Bātupšķu akmens - kulta vieta]]''
| name = Bātupšķu akmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bātupšķiem
| lat = 56.201315407846
| long = 21.074673831678
| p625 = {{Coord|56.201315|21.074674|display=inline}}
| vaid = 1377
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854205
| label = ''[[:d:Q51854205|Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Ezerskolas Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ezerskolas
| lat = 56.226451259122
| long = 21.071170505778
| p625 = {{Coord|56.226451|21.071171|display=inline}}
| vaid = 1378
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854233
| label = ''[[:d:Q51854233|Graviņu akmens un liepa - kulta vieta]]''
| name = Graviņu akmens un liepa - kulta vieta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Graviņām
| lat = 56.214640765051
| long = 21.066140447247
| p625 = {{Coord|56.214641|21.06614|display=inline}}
| vaid = 1379
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854258
| label = ''[[:d:Q51854258|Vanagkalns - viduslaiku kapsēta]]''
| name = Vanagkalns - viduslaiku kapsēta
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pērļu kapsētas
| lat = 56.355508247796
| long = 21.058503644135
| p625 = {{Coord|56.355508|21.058504|display=inline}}
| vaid = 1380
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854283
| label = ''[[:d:Q51854283|Nīcas Dižās muižas klēts]]''
| name = Nīcas Dižās muižas klēts
| municipality = Nīcas pagasts
| district = Nīcas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Nīcas klēts
| lat = 56.345433196739
| long = 21.065535006417
| p625 = {{Coord|56.345433|21.065535|display=inline}}
| vaid = 8662
| year = 18.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = N%C4%ABcas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854310
| label = ''[[:d:Q51854310|Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts]]''
| name = Zvejnieku sētas &quot;Šķilas&quot; klēts
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.389687277486
| long = 21.095654495106
| p625 = {{Coord|56.389687|21.095654|display=inline}}
| vaid = 6112
| year = 19./20. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854333
| label = ''[[:d:Q51854333|Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Dirnēnu Piķeļi&quot;
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dirnēnu Piķeļos
| lat = 56.387626377028
| long = 21.100652588775
| p625 = {{Coord|56.387626|21.100653|display=inline}}
| vaid = 6113
| year = 19.gs.s., 20.gs.s.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51854361
| label = ''[[:d:Q51854361|Otaņķu vējdzirnavas]]''
| name = Otaņķu vējdzirnavas
| municipality = Otaņķu pagasts
| district = Otaņķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Prenclavi
| lat = 56.389306225577
| long = 21.095633764251
| p625 = {{Coord|56.389306|21.095634|display=inline}}
| image = Rudes%20windmill%20at%20Otanki.jpg
| vaid = 8663
| year = 1885.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Ota%C5%86%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182412
| label = ''[[:d:Q55182412|Zivju pārstrādes cehs]]''
| name = Zivju pārstrādes cehs
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931132|vietējas nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Dzintarvēji
| image = Dzintarv%C4%93ji.jpg
| vaid = 9134
| year = 1936.
| typelabel = vietējas nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182414
| label = ''[[:d:Q55182414|Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Agatnieki&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Agatniekos
| lat = 56.177508364063
| long = 21.016040065952
| p625 = {{Coord|56.177508|21.01604|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Agatnieki%22.jpg
| vaid = 6120
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182417
| label = ''[[:d:Q55182417|Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = Zemnieku sētas &quot;Ezermaļi&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Ezermaļos
| lat = 56.180362715004
| long = 21.017367914454
| p625 = {{Coord|56.180363|21.017368|display=inline}}
| image = %22Ezerma%C4%BCi%22.jpg
| vaid = 6122
| year = 1892.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182421
| label = ''[[:d:Q55182421|Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Jūrkalni&quot;
| municipality = Pape
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes Priediengala Jūrkalnos
| lat = 56.177658288668
| long = 21.014216619638
| p625 = {{Coord|56.177658|21.014217|display=inline}}
| image = %22J%C5%ABrkalni%22.jpg
| vaid = 6123
| year = 20.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape
}}
{{monument
| qid = Q55182425
| label = ''[[:d:Q55182425|Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;]]''
| name = Zemnieku sēta &quot;Boži&quot;
| municipality = Papes Priediengals
| district = Papes Priediengals&lt;br/&gt;Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = &quot;Vecboži&quot;
| lat = 56.182822721083
| long = 21.016698505158
| p625 = {{Coord|56.182823|21.016699|display=inline}}
| image = Zemnieku%20s%C4%93ta%20%22Bo%C5%BEi%22.jpg
| vaid = 6121
| year = 19.gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Papes_Priediengals
}}
{{monument
| qid = Q4521716
| label = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| name = Priekules pils vārti
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}}
| image = Swedish%20gates.jpg
| commonscat = Swedish Gate (Priekule)
| vaid = 6430
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885824
| label = ''[[:d:Q51885824|Vella cepure - senkapi]]''
| name = Vella cepure - senkapi
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Ķieģeļu iela 34
| lat = 56.4565984
| long = 21.5990487
| p625 = {{Coord|56.456598|21.599049|display=inline}}
| image = Birch%20trees%20on%20the%20ancient%20graves.JPG
| vaid = 1382
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q51885825
| label = ''[[:d:Q51885825|Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis]]''
| name = Vārtu plastiskā apdare un cilnis Ģerbonis
| municipality = Priekule
| district = Priekule
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Zviedru vārtu iela 2
| lat = 56.438491
| long = 21.5829614
| p625 = {{Coord|56.438491|21.582961|display=inline}}
| image = The%20coat%20of%20arms%20of%20Corfs.JPG
| vaid = 3843
| year = 1688.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q4521716|Priekules pils vārti]]''
| munwiki = Priekule
}}
{{monument
| qid = Q12649380
| label = [[Asītes pilskalns]]
| name = Asītes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Audaru muižā pie Buņģiem
| lat = 56.47487
| long = 21.68774
| p625 = {{Coord|56.47487|21.68774|display=inline}}
| vaid = 1383
| wikipediauri = As%C4%ABtes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12660497
| label = [[Ķerru pilskalns]]
| name = Ķerru pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķerrām
| lat = 56.459360476664
| long = 21.612858981253
| p625 = {{Coord|56.45936|21.612859|display=inline}}
| vaid = 1391
| wikipediauri = %C4%B6erru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12675273
| label = [[Trekņu pilskalns]]
| name = Trekņu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kraujām (Gobām), Ruņas un Spriceles upju satekā
| lat = 56.3676
| long = 21.64195
| p625 = {{Coord|56.3676|21.64195|display=inline}}
| vaid = 1392
| wikipediauri = Trek%C5%86u_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16452021
| label = [[Gravas-Sudmaļu pilskalns|Gravas Sudmaļu pilskalns]]
| name = Gravas Sudmaļu pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gravas - Sudmaļiem, Ruņas un Kauliņupes satekā
| lat = 56.398264911231
| long = 21.666461267496
| p625 = {{Coord|56.398265|21.666461|display=inline}}
| vaid = 1390
| wikipediauri = Gravas-Sudma%C4%BCu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16455083
| label = [[Kaltes pilskalns]]
| name = Kaltes pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Pilskalniem, Ruņas upes kreisajā krastā
| lat = 56.386069549588
| long = 21.702401444785
| p625 = {{Coord|56.38607|21.702401|display=inline}}
| vaid = 1394
| wikipediauri = Kaltes_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885830
| label = ''[[:d:Q51885830|Ādamu senkapi]]''
| name = Ādamu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ādamiem
| lat = 56.431028704625
| long = 21.625624301943
| p625 = {{Coord|56.431029|21.625624|display=inline}}
| vaid = 1384
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885832
| label = ''[[:d:Q51885832|Beltēnu senkapi]]''
| name = Beltēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Beltēniem, Dobeļu dīķa A krastā
| lat = 56.464331918564
| long = 21.604839784426
| p625 = {{Coord|56.464332|21.60484|display=inline}}
| vaid = 1385
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885833
| label = ''[[:d:Q51885833|Dārznieku senkapi]]''
| name = Dārznieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dārzniekiem
| lat = 56.421392709753
| long = 21.611909137023
| p625 = {{Coord|56.421393|21.611909|display=inline}}
| vaid = 1386
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885834
| label = ''[[:d:Q51885834|Elekšu dobumakmens - kulta vieta]]''
| name = Elekšu dobumakmens - kulta vieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elekšiem
| lat = 56.436580736563
| long = 21.550731718314
| p625 = {{Coord|56.436581|21.550732|display=inline}}
| image = Eleksi%20cup-marked%20stone%20-%20panoramio.jpg
| vaid = 1387
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885836
| label = ''[[:d:Q51885836|Elkas - Ķezēnu senkapi]]''
| name = Elkas - Ķezēnu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Elkas - Ķezēniem
| lat = 56.463353062038
| long = 21.659743905774
| p625 = {{Coord|56.463353|21.659744|display=inline}}
| vaid = 1388
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885838
| label = ''[[:d:Q51885838|Garožu senkapi (Meitu kalns)]]''
| name = Garožu senkapi (Meitu kalns)
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Garožiem
| lat = 56.480680359319
| long = 21.599403863921
| p625 = {{Coord|56.48068|21.599404|display=inline}}
| vaid = 1389
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885840
| label = ''[[:d:Q51885840|Mazdrīviņu senkapi]]''
| name = Mazdrīviņu senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazdrīviņiem
| lat = 56.483795574735
| long = 21.500326766735
| p625 = {{Coord|56.483796|21.500327|display=inline}}
| vaid = 1393
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885841
| label = ''[[:d:Q51885841|Pilspurva kalns - nocietināta senvieta]]''
| name = Pilspurva kalns - nocietināta senvieta
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Saulītēniem
| lat = 56.420600277144
| long = 21.619938950487
| p625 = {{Coord|56.4206|21.619939|display=inline}}
| vaid = 1395
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885842
| label = [[Elku kalns|Elku kalns - pilskalns]]
| name = Elku kalns - pilskalns
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem
| lat = 56.458834274932
| long = 21.684046806416
| p625 = {{Coord|56.458834|21.684047|display=inline}}
| vaid = 1396
| wikipediauri = Elku_kalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885844
| label = ''[[:d:Q51885844|Upenieku senkapi]]''
| name = Upenieku senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upeniekiem, Ruņas upes labajā krastā
| lat = 56.385592386488
| long = 21.692081786687
| p625 = {{Coord|56.385592|21.692082|display=inline}}
| vaid = 1397
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885845
| label = ''[[:d:Q51885845|Mazgramzdas senkapi]]''
| name = Mazgramzdas senkapi
| municipality = Priekules pagasts
| district = Priekules pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Priekules - Skodas šosejas labajā pusē pie Lapšiem
| lat = 56.406096970235
| long = 21.622541614919
| p625 = {{Coord|56.406097|21.622542|display=inline}}
| vaid = 1398
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Priekules_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880007
| label = ''[[:d:Q51880007|Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)]]''
| name = Pāvilostas apmetne (Baznīckalns)
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela
| lat = 56.888397
| long = 21.1818
| p625 = {{Coord|56.888397|21.1818|display=inline}}
| image = 2013%2007%20Pavilosta%20%2829%29.jpg
| vaid = 1381
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q51880009
| label = ''[[:d:Q51880009|Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi]]''
| name = Bijusī Pāvilostas Loču māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi
| municipality = Pāvilosta
| district = Pāvilosta
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| address = Dzintaru iela 1
| lat = 56.889268
| long = 21.172481
| p625 = {{Coord|56.889268|21.172481|display=inline}}
| image = Local%20museum%20of%20P%C4%81vilosta.jpg
| vaid = 8661
| year = 1879., 19.gs.b.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = P%C4%81vilosta
}}
{{monument
| qid = Q55182436
| label = ''[[:d:Q55182436|Ērgeļu prospekts]]''
| name = Ērgeļu prospekts
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = %C4%92r%C4%A3eles.jpg
| vaid = 3844
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q55182442
| label = ''[[:d:Q55182442|Ērģeles]]''
| name = Ērģeles
| municipality = Rucava
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Rucavas luterāņu baznīcā
| lat = 56.160038519562
| long = 21.162995683787
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = Rucavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20%C4%93r%C4%A3eles%203.jpg
| commonscat = Pipe organ of Lutheran church in Rucava
| vaid = 3845
| year = 1936.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| munwiki = Rucava
}}
{{monument
| qid = Q15219495
| label = [[Papes bāka]]
| name = Papes bāka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Papes bāka
| lat = 56.15491389
| long = 21.02341111
| p625 = {{Coord|56.154914|21.023411|display=inline}}
| image = Pape%20lighthouse.jpg
| commonscat = Papes bāka
| vaid = 8569
| wikipediauri = Papes_b%C4%81ka
| year = 1910.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219497
| label = [[Papes Ķoņu ciems|Papes Ķoņu zvejnieku ciems]]
| name = Papes Ķoņu zvejnieku ciems
| municipality = Pape&lt;br/&gt;Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.14277778
| long = 21.03833333
| p625 = {{Coord|56.142778|21.038333|display=inline}}
| image = Papes%20zvejnieku%20ciems%201.jpg
| commonscat = Pape Ķoņu fishing village
| vaid = 6116
| wikipediauri = Papes_%C4%B6o%C5%86u_ciems
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Pape&lt;br/&gt;Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182291
| label = ''[[:d:Q55182291|Bašķu senkapi]]''
| name = Bašķu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Bašķiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.102721888466
| long = 21.214987708335
| p625 = {{Coord|56.102722|21.214988|display=inline}}
| vaid = 1401
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182295
| label = ''[[:d:Q55182295|Bakupu senkapi (Pēčkapi)]]''
| name = Bakupu senkapi (Pēčkapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bakupiem
| lat = 56.0878655705
| long = 21.202363283932
| p625 = {{Coord|56.087866|21.202363|display=inline}}
| vaid = 1402
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182299
| label = ''[[:d:Q55182299|Ģeistautu senkapi]]''
| name = Ģeistautu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Ģeistautu skolas
| lat = 56.103118741848
| long = 21.16538289308
| p625 = {{Coord|56.103119|21.165383|display=inline}}
| vaid = 1403
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182316
| label = ''[[:d:Q55182316|Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Cibuku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Cibukiem
| lat = 56.112774704405
| long = 21.168985722801
| p625 = {{Coord|56.112775|21.168986|display=inline}}
| vaid = 1404
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182322
| label = ''[[:d:Q55182322|Dzintarnieku viduslaiku kapsēta]]''
| name = Dzintarnieku viduslaiku kapsēta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Dzintarniekiem
| lat = 56.169080580777
| long = 21.183636908655
| p625 = {{Coord|56.169081|21.183637|display=inline}}
| image = Dzintarnieku%20viduslaiku%20kaps%C4%93ta%2C%20Rucava.JPG
| vaid = 1405
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182327
| label = ''[[:d:Q55182327|Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne]]''
| name = Čukānu laukakmeņu žogs un apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Čukāniem
| lat = 56.126175095169
| long = 21.232736972254
| p625 = {{Coord|56.126175|21.232737|display=inline}}
| image = %C4%8Cuk%C4%81nu%20apmetne.JPG
| vaid = 1406
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182333
| label = ''[[:d:Q55182333|Geču senkapi]]''
| name = Geču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gečiem
| lat = 56.198167665956
| long = 21.242783796097
| p625 = {{Coord|56.198168|21.242784|display=inline}}
| vaid = 1407
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182336
| label = ''[[:d:Q55182336|Kalna Urbānu senkapi]]''
| name = Kalna Urbānu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalna Urbāniem
| lat = 56.166707214623
| long = 21.1830044561
| p625 = {{Coord|56.166707|21.183004|display=inline}}
| image = Kalna%20Urb%C4%81na%20senkapi.JPG
| vaid = 1408
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182340
| label = ''[[:d:Q55182340|Klaustiņu akmens - kulta vieta]]''
| name = Klaustiņu akmens - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klaustiņiem
| lat = 56.153871052897
| long = 21.177666953724
| p625 = {{Coord|56.153871|21.177667|display=inline}}
| image = Klausti%C5%86u%20akmens%205.jpg
| commonscat = Klaustiņu akmens
| vaid = 1409
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182345
| label = ''[[:d:Q55182345|Gauru apmetne]]''
| name = Gauru apmetne
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Klētniekiem
| lat = 56.203598468806
| long = 21.24805636008
| p625 = {{Coord|56.203598|21.248056|display=inline}}
| vaid = 1410
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182349
| label = ''[[:d:Q55182349|Balču senkapi]]''
| name = Balču senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Laipeniekiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.169729781173
| long = 21.257876575037
| p625 = {{Coord|56.16973|21.257877|display=inline}}
| vaid = 1411
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182353
| label = ''[[:d:Q55182353|Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta]]''
| name = Leju senkapi un Upuravots - kulta vieta
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Svētavotos, pie bij. Lejām, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.152680096008
| long = 21.222972473735
| p625 = {{Coord|56.15268|21.222972|display=inline}}
| image = Leju%20senkapi%2CUpuravots.JPG
| vaid = 1412
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182369
| label = ''[[:d:Q55182369|Mazkatužu senkapi]]''
| name = Mazkatužu senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkatužu veikala
| lat = 56.089312675117
| long = 21.160723054794
| p625 = {{Coord|56.089313|21.160723|display=inline}}
| vaid = 1413
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182374
| label = ''[[:d:Q55182374|Pūcu kapi - senkapi]]''
| name = Pūcu kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rucavas slimnīcas
| lat = 56.176506474216
| long = 21.155928454279
| p625 = {{Coord|56.176506|21.155928|display=inline}}
| vaid = 1414
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182378
| label = ''[[:d:Q55182378|Timbru senkapi]]''
| name = Timbru senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Timbriem
| lat = 56.104728351382
| long = 21.215059676882
| p625 = {{Coord|56.104728|21.21506|display=inline}}
| vaid = 1415
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182381
| label = ''[[:d:Q55182381|Pūpes kapi - senkapi]]''
| name = Pūpes kapi - senkapi
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Žīmantiem, Sventājas upes labajā krastā
| lat = 56.177102832655
| long = 21.276051392224
| p625 = {{Coord|56.177103|21.276051|display=inline}}
| vaid = 1416
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182385
| label = ''[[:d:Q55182385|&quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Žubru&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Žubros
| lat = 56.099537478102
| long = 21.136670707454
| p625 = {{Coord|56.099537|21.136671|display=inline}}
| vaid = 6118
| year = 1820. -1830.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55182430
| label = [[Rucavas luterāņu baznīca]]
| name = Rucavas luterāņu baznīca
| municipality = Rucavas pagasts
| district = Rucavas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.160038519828
| long = 21.162995683137
| p625 = {{Coord|56.160039|21.162996|display=inline}}
| image = Rucavas%20bazn%C4%ABca%202000-07-09.jpg
| commonscat = Lutheran church in Rucava
| vaid = 8700
| wikipediauri = Rucavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1872.-1874.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Rucavas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880033
| label = ''[[:d:Q51880033|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Sakas luterāņu baznīcā
| lat = 56.852526457123
| long = 21.21078836103
| p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}}
| vaid = 3849
| year = 18.gs.20.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q51880034
| label = ''[[:d:Q51880034|Sakas luterāņu baznīca]]''
| name = Sakas luterāņu baznīca
| municipality = Saka
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.852526456833
| long = 21.210788360957
| p625 = {{Coord|56.852526|21.210788|display=inline}}
| image = Sakas%20bazn%C4%ABca.%202000-06-11.jpg
| vaid = 6433
| year = 16. gs. b. 18. gs.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Saka
}}
{{monument
| qid = Q11128308
| label = [[Akmeņraga bāka]]
| name = Akmeņraga bāka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931120|valsts nozīmes industriālais piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņraga bāka
| lat = 56.83181731
| long = 21.05708753
| p625 = {{Coord|56.831817|21.057088|display=inline}}
| image = Akme%C5%86rags%20-%20panoramio%20-%20Sirujs%20Enobs.jpg
| commonscat = Akmeņrags lighthouse
| vaid = 8570
| wikipediauri = Akme%C5%86raga_b%C4%81ka
| year = 1921.
| typelabel = valsts nozīmes industriālais piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q19896861
| label = [[Sakas pils]]
| name = Sakas pils
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lejaszemniekiem, Tebras upes labajā krastā
| lat = 56.85504399755
| long = 21.210169425429
| p625 = {{Coord|56.855044|21.210169|display=inline}}
| vaid = 1423
| wikipediauri = Sakas_pils
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q20560289
| label = [[Dzeņu upurakmens]]
| name = Dzeņu upurakmens
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Dzeņiem
| lat = 56.896276339467
| long = 21.269234879026
| p625 = {{Coord|56.896276|21.269235|display=inline}}
| vaid = 1420
| wikipediauri = Dze%C5%86u_upurakmens
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880018
| label = ''[[:d:Q51880018|Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta]]''
| name = Akmeņraga bākas viduslaiku kapsēta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Akmeņragā pie bākas
| lat = 56.827931925542
| long = 21.057922101325
| p625 = {{Coord|56.827932|21.057922|display=inline}}
| vaid = 1417
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880019
| label = ''[[:d:Q51880019|Sakas pilskalns]]''
| name = Sakas pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Durbes un Tebras satekā
| lat = 56.853651824315
| long = 21.210298240527
| p625 = {{Coord|56.853652|21.210298|display=inline}}
| vaid = 1418
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880021
| label = ''[[:d:Q51880021|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Apeņiem, Durbes upes krastā
| lat = 56.807277745779
| long = 21.233158918589
| p625 = {{Coord|56.807278|21.233159|display=inline}}
| vaid = 1419
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880024
| label = ''[[:d:Q51880024|Ķuķu senkapi]]''
| name = Ķuķu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ķuķupītes ietekas Sakas upē
| lat = 56.85749248013
| long = 21.202902637932
| p625 = {{Coord|56.857492|21.202903|display=inline}}
| vaid = 1421
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880025
| label = ''[[:d:Q51880025|Lašu senkapi]]''
| name = Lašu senkapi
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Lašiem
| lat = 56.766233457088
| long = 21.279330961179
| p625 = {{Coord|56.766233|21.279331|display=inline}}
| vaid = 1422
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880027
| label = ''[[:d:Q51880027|Piņņu Upurakmens - kulta vieta]]''
| name = Piņņu Upurakmens - kulta vieta
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Piņņiem
| lat = 56.931792371023
| long = 21.280912285062
| p625 = {{Coord|56.931792|21.280912|display=inline}}
| image = 2010%2010%20Ulmales%20bedrisakmens%20%284%29.jpg
| vaid = 1424
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880029
| label = ''[[:d:Q51880029|&quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Niku&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Nikās
| lat = 56.776995017543
| long = 21.266938061835
| p625 = {{Coord|56.776995|21.266938|display=inline}}
| vaid = 6124
| year = 18. gs. 2.p.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880030
| label = ''[[:d:Q51880030|Maznodupju akmeņu konstrukcija]]''
| name = Maznodupju akmeņu konstrukcija
| municipality = Sakas pagasts
| district = Sakas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Maznodupjiem un Priedēm
| lat = 56.893247231375
| long = 21.262354254796
| p625 = {{Coord|56.893247|21.262354|display=inline}}
| vaid = 8326
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Sakas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002614
| label = ''[[:d:Q47002614|Brenču senkapi]]''
| name = Brenču senkapi
| municipality = Tadaiķu pagasts
| district = Tadaiķu pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brenču kapsētas
| lat = 56.562933590251
| long = 21.310179072322
| p625 = {{Coord|56.562934|21.310179|display=inline}}
| vaid = 1425
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Tadai%C4%B7u_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47005634
| label = ''[[:d:Q47005634|Interjera dekoratīvā apdare]]''
| name = Interjera dekoratīvā apdare
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3834
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005635
| label = ''[[:d:Q47005635|Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem]]''
| name = Portāls un durvju komplekts ar apkalumiem
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3835
| year = 1734. 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q47005630|Tāšu muižas apbūve]]''
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005636
| label = ''[[:d:Q47005636|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3836
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005637
| label = ''[[:d:Q47005637|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3837
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005639
| label = ''[[:d:Q47005639|Kamīns]]''
| name = Kamīns
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3838
| year = 18.gs.30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q47005641
| label = ''[[:d:Q47005641|Parkets]]''
| name = Parkets
| municipality = Tāši
| district = Medzes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Tāšu muižas dzīvojamā mājā
| lat = 56.598644062808
| long = 21.228192285
| p625 = {{Coord|56.598644|21.228192|display=inline}}
| vaid = 3839
| year = 19.gs.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = T%C4%81%C5%A1i
}}
{{monument
| qid = Q12662428
| label = [[Lanku pilskalns]]
| name = Lanku pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Vecpakuļiem
| lat = 56.384240361009
| long = 21.842827003059
| p625 = {{Coord|56.38424|21.842827|display=inline}}
| vaid = 1429
| wikipediauri = Lanku_pilskalns
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q12673549
| label = [[Spingu pilskalns]]
| name = Spingu pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = starp bij. Spingām un bij. Dunkurēniem, Elkas upītes krastā
| lat = 56.467472734203
| long = 21.708581089145
| p625 = {{Coord|56.467473|21.708581|display=inline}}
| vaid = 6147
| wikipediauri = Spingu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16445529
| label = [[Bātas pilskalns]]
| name = Bātas pilskalns
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Bātas Dzirnezera pussalā
| lat = 56.44406
| long = 21.89678
| p625 = {{Coord|56.44406|21.89678|display=inline}}
| vaid = 1426
| wikipediauri = B%C4%81tas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380475
| label = ''[[:d:Q55380475|Elkuzemes viduslaiku kapsēta]]''
| name = Elkuzemes viduslaiku kapsēta
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Jaunpilīm
| lat = 56.441078791019
| long = 21.718660457932
| p625 = {{Coord|56.441079|21.71866|display=inline}}
| vaid = 1427
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q55380477
| label = ''[[:d:Q55380477|Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Silenieku viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Vaiņodes pagasts
| district = Vaiņodes pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Sileniekiem
| lat = 56.401609020407
| long = 21.779678167143
| p625 = {{Coord|56.401609|21.779678|display=inline}}
| vaid = 1428
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vai%C5%86odes_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q15219993
| label = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| name = Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| image = Vecpils%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca.jpg
| commonscat = Church of Saint Lawrence in Vecpils
| vaid = 6436
| wikipediauri = Vecpils_kato%C4%BCu_bazn%C4%ABca
| year = 1700.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002626
| label = ''[[:d:Q47002626|Altāra sētiņa]]''
| name = Altāra sētiņa
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3862
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002629
| label = ''[[:d:Q47002629|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3863
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002631
| label = ''[[:d:Q47002631|Ērģeļu luktas]]''
| name = Ērģeļu luktas
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3865
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002634
| label = ''[[:d:Q47002634|Dzega]]''
| name = Dzega
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3866
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002636
| label = ''[[:d:Q47002636|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3867
| year = ap 1700.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002640
| label = ''[[:d:Q47002640|Sānu altāri (2)]]''
| name = Sānu altāri (2)
| municipality = Vecpils
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils katoļu baznīcā
| lat = 56.63125
| long = 21.495833333
| p625 = {{Coord|56.63125|21.495833|display=inline}}
| vaid = 3871
| year = ap 1700. 1851.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = [[Vecpils katoļu baznīca|Vecpils Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca]]
| munwiki = Vecpils_(Vecpils_pagasts)
}}
{{monument
| qid = Q47002615
| label = ''[[:d:Q47002615|Dižilmājas senkapi]]''
| name = Dižilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižilmājas muižā pie Ilmāju fermas
| lat = 56.594604173092
| long = 21.546044619756
| p625 = {{Coord|56.594604|21.546045|display=inline}}
| vaid = 1434
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002616
| label = ''[[:d:Q47002616|Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Dižlāņu Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = bij. Dižlāņu muižas baronu kapos pie Krūmiem
| lat = 56.623721251643
| long = 21.486600642251
| p625 = {{Coord|56.623721|21.486601|display=inline}}
| vaid = 1435
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002617
| label = ''[[:d:Q47002617|Ilmājas senkapi]]''
| name = Ilmājas senkapi
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ilmājas kapsētā
| lat = 56.593867940138
| long = 21.496073592196
| p625 = {{Coord|56.593868|21.496074|display=inline}}
| vaid = 1436
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002619
| label = ''[[:d:Q47002619|Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta]]''
| name = Kupšu - Ķieģeļnieku Elkas kalns - kulta vieta
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Kupšiem - Ķieģeļniekiem
| lat = 56.631507912567
| long = 21.581985650546
| p625 = {{Coord|56.631508|21.581986|display=inline}}
| vaid = 1437
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002620
| label = [[Vecpils pilskalns]]
| name = Vecpils pilskalns
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vecpils kapsētā
| lat = 56.631855698038
| long = 21.492140276308
| p625 = {{Coord|56.631856|21.49214|display=inline}}
| vaid = 1438
| wikipediauri = Vecpils_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q47002623
| label = [[Ilmājas luterāņu baznīca]]
| name = Ilmājas luterāņu baznīca
| municipality = Vecpils pagasts
| district = Vecpils pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj.: Ilmājas
| lat = 56.594641693101
| long = 21.531976968072
| p625 = {{Coord|56.594642|21.531977|display=inline}}
| image = Ilm%C4%81jas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202002-08-25.jpg
| commonscat = Ilmāja Lutheran church
| vaid = 6435
| wikipediauri = Ilm%C4%81jas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca
| year = 1626.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Vecpils_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16446288
| label = [[Brūveru pilskalns]]
| name = Brūveru pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Brūveriem
| lat = 56.452458859162
| long = 21.427756346425
| p625 = {{Coord|56.452459|21.427756|display=inline}}
| vaid = 1439
| wikipediauri = Br%C5%ABveru_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16468774
| label = [[Paplakas pilskalns]]
| name = Paplakas pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Melnupes ietekas Virgā
| lat = 56.43744
| long = 21.47552
| p625 = {{Coord|56.43744|21.47552|display=inline}}
| vaid = 1444
| wikipediauri = Paplakas_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q16470313
| label = [[Purmsātu pilskalns]]
| name = Purmsātu pilskalns
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Upēm, Birkstales upes krastā
| lat = 56.37393
| long = 21.44862
| p625 = {{Coord|56.37393|21.44862|display=inline}}
| vaid = 1446
| wikipediauri = Purms%C4%81tu_pilskalns
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885848
| label = ''[[:d:Q51885848|Gabaliņu senkapi]]''
| name = Gabaliņu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Gabaliņu fermas, Priekulupītes kreisajā krastā
| lat = 56.435035422182
| long = 21.501858285455
| p625 = {{Coord|56.435035|21.501858|display=inline}}
| vaid = 1440
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885849
| label = ''[[:d:Q51885849|Grīvu senkapi]]''
| name = Grīvu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Grīvām
| lat = 56.376144698043
| long = 21.432000403854
| p625 = {{Coord|56.376145|21.432|display=inline}}
| vaid = 1441
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885851
| label = ''[[:d:Q51885851|Kalnazīvertu senkapi]]''
| name = Kalnazīvertu senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalnazīvertiem
| lat = 56.439996166981
| long = 21.476660224842
| p625 = {{Coord|56.439996|21.47666|display=inline}}
| vaid = 1442
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885852
| label = ''[[:d:Q51885852|Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)]]''
| name = Kalviņu viduslaiku kapsēta (Zviedru kapi)
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Kalviņiem
| lat = 56.383098960755
| long = 21.459834833337
| p625 = {{Coord|56.383099|21.459835|display=inline}}
| vaid = 1443
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51885853
| label = ''[[:d:Q51885853|Virgas senkapi]]''
| name = Virgas senkapi
| municipality = Virgas pagasts
| district = Virgas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Rūķīšiem
| lat = 56.474002324884
| long = 21.423773552914
| p625 = {{Coord|56.474002|21.423774|display=inline}}
| vaid = 1445
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = Virgas_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880052
| label = ''[[:d:Q51880052|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| vaid = 3860
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q51880056
| label = ''[[:d:Q51880056|Cilnis fasādē un rozetes (2)]]''
| name = Cilnis fasādē un rozetes (2)
| municipality = Vērgale
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales muižas pilī
| lat = 56.698245838399
| long = 21.19854160496
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| vaid = 3861
| year = 19.gs.Ip.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| munwiki = V%C4%93rgale
}}
{{monument
| qid = Q7944984
| label = ''[[:d:Q7944984|Vērgales muižas pils]]''
| name = Vērgales muižas pils
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = māj: Pagasta valde un skola
| lat = 56.698245838171
| long = 21.198541605449
| p625 = {{Coord|56.698246|21.198542|display=inline}}
| image = V%C4%93rgales%20mui%C5%BEas%20pils%202000-07-09.jpg
| vaid = 8660
| year = 19.gs.s.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| complex = ''[[:d:Q56042417|Vērgales muiža]]''
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880037
| label = ''[[:d:Q51880037|Elka kalns - pilskalns]]''
| name = Elka kalns - pilskalns
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie bij. Elkiem
| lat = 56.706073858279
| long = 21.208701476277
| p625 = {{Coord|56.706074|21.208701|display=inline}}
| vaid = 1430
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880038
| label = ''[[:d:Q51880038|Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)]]''
| name = Bruņenieku senkapi (Zviedru kapi)
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Bruņeniekiem
| lat = 56.652548393272
| long = 21.225699718012
| p625 = {{Coord|56.652548|21.2257|display=inline}}
| vaid = 1431
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880039
| label = ''[[:d:Q51880039|Mazkalnu viduslaiku kapsēta]]''
| name = Mazkalnu viduslaiku kapsēta
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Mazkalniem, Grobiņas - Ventspils šosejas labajā pusē
| lat = 56.702262683778
| long = 21.167511948462
| p625 = {{Coord|56.702263|21.167512|display=inline}}
| vaid = 1432
| typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880040
| label = ''[[:d:Q51880040|Ošenieku senkapi]]''
| name = Ošenieku senkapi
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = pie Ošeniekiem
| lat = 56.669811850479
| long = 21.173835508333
| p625 = {{Coord|56.669812|21.173836|display=inline}}
| vaid = 1433
| typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880041
| label = ''[[:d:Q51880041|&quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka]]''
| name = &quot;Mazkažu&quot; dzīvojamā ēka
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Mazkažos
| lat = 56.742027170338
| long = 21.241656877762
| p625 = {{Coord|56.742027|21.241657|display=inline}}
| vaid = 6125
| year = 19. gs.
| typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880047
| label = ''[[:d:Q51880047|Altāris]]''
| name = Altāris
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 8814
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880048
| label = ''[[:d:Q51880048|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 8815
| year = 17.gs. II.p.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880050
| label = ''[[:d:Q51880050|Ģerboņa cilnis]]''
| name = Ģerboņa cilnis
| municipality = Vērgales pagasts
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931133|vietējas nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Vērgales luterāņu baznīca
| lat = 56.713914808392
| long = 21.17988029345
| p625 = {{Coord|56.713915|21.17988|display=inline}}
| vaid = 9224
| year = 1841.
| typelabel = vietējas nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = V%C4%93rgales_pagasts
}}
{{monument
| qid = Q51880057
| label = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| name = Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]''
| region = LV-112
| lat = 56.740766216539
| long = 21.067839594811
| p625 = {{Coord|56.740766|21.06784|display=inline}}
| image = Ziemupe%20church.jpg
| commonscat = Lutheran church in Ziemupe
| vaid = 6434
| year = 1748.
| typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880059
| label = ''[[:d:Q51880059|Kancele]]''
| name = Kancele
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}}
| vaid = 8839
| year = 1684.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q51880060
| label = ''[[:d:Q51880060|Altāris ar gleznām (2)]]''
| name = Altāris ar gleznām (2)
| municipality = Ziemupe
| district = Vērgales pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Ziemupes evaņģēliski luteriskā baznīca
| lat = 56.740401877393
| long = 21.068849565542
| p625 = {{Coord|56.740402|21.06885|display=inline}}
| vaid = 8840
| year = 1684., 20.gs. 30.g.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| complex = ''[[:d:Q51880057|Ziemupes luterāņu baznīca ar žogu]]''
| munwiki = Ziemupe
}}
{{monument
| qid = Q43757944
| label = ''[[:d:Q43757944|Durvju komplekts]]''
| name = Durvju komplekts
| municipality = Štakeldanga
| district = Lažas pagasts
| p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]''
| region = LV-112
| locality = Štakeldangas muižas kungu mājā
| lat = 56.737
| long = 21.602
| p625 = {{Coord|56.737|21.602|display=inline}}
| vaid = 3832
| year = 19.gs.IIc.
| typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis
| munwiki = %C5%A0takeldanga
}}
{{Wikidata list end}}

{{commonscat|Cultural heritage monuments in South Kurzeme Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Dienvidkurzemes novads}}

{{Latvijas kultūras mantojums}}

[[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]]
[[Kategorija:Dienvidkurzemes novads]]</text>
      <sha1>pve5xuomhb03t5hvvbf803yq2x3l5eo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Teodors Nete</title>
    <ns>0</ns>
    <id>520061</id>
    <revision>
      <id>4485476</id>
      <parentid>4328957</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:51:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485476</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6118" sha1="k364braxs67ubrlpq2sattz6ubib98j" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
 |       platums = 
 |         vārds = Teodors Nete
 |    vārds_orig = ''Теодор Нетте''
 |        attēls = Teodor Nette.jpg
 |    att_izmērs = 160px
 | att_nosaukums = 
 |    dz_dat_alt = 
 |       dz_gads = 1896
 |    dz_mēnesis = 08
 |      dz_diena = 15
 |      dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīga|td=Latvija}}
 |     m_dat_alt = 
 |        m_gads = 1926
 |     m_mēnesis = 02
 |       m_diena = 05
 |       m_vieta = {{vieta|Latvija}}&lt;ref name=&quot;lpe&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=[[Latvijas padomju enciklopēdija]] |date=1986 |publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]] |location=Rīga |page=167}}&lt;/ref&gt;
 |  dzīves_vieta = 
 |     pilsonība = {{USSR}}
 |       tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |  nodarbošanās = 
 |      ienākumi = 
 | darbības_gadi = 
 |       dzimums = V
 |        vecāki = 
 |         brāļi = 
 |         māsas = 
 |  dzīvesbiedrs = 
 |         bērni = 1
 |    alma_mater = 
 |      paraksts = 
 | paraksts_plat = 
 |      piezīmes = 
 |   kategorijas = 
 |   citas daļas = 
}}
[[Attēls:Teodora Netes piemineklis.jpg|thumb|Teodora Netes piemiņas akmens Ikšķilē (mūsdienās demontēts)]]
'''Teodors Nete''' (dzimis {{dat|1896|08|15}}, miris {{dat|1926|02|05}}) bija [[latvieši|latviešu]] amatnieks, [[čekists]], vēlāk [[PSRS]] Ārlietu tautas komisariāta [[diplomātiskais kurjers]]. 

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1896. gadā Rīgā kurpnieka Jāņa Netes ģimenē. Ieguva 4 klašu izglītību.&lt;ref name=&quot;fb&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Александрова |first1=Юлия |title=Дом на Стабу: от Теодора Нетте до Раскольникова |url=https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=5070211793043234&amp;id=100001633914154 |website=[[Facebook]] |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220210222948/https://www.facebook.com/permalink.php?story_fbid=5070211793043234&amp;id=100001633914154 }}&lt;/ref&gt;
Sociāldemokrātu kustībā Teodoru iesaistīja tēvs, kurš piedalījās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijā]].&lt;ref name=&quot;fb&quot;/&gt; No 1914. gada bija [[LSDSP|sociāldemokrātiskās partijas]] biedrs.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada aprīlī [[Rīgas apgabaltiesa]] izskatīja &quot;Netes tēva un dēla lietu&quot; par nekvalitatīvu zābaku piegādi armijai. Izmeklēšana ilga 13 mēnešus un galu galā Teodora tēvam Jānim piesprieda 3 gadus cietumā par sabotāžu,&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Voronov |first1=Vladimir |title=КАК ВСТРЕТИЛ СМЕРТЬ ТОВАРИЩ НЕТТЕ |url=https://www.sovsekretno.ru/articles/kak-vstretil-smert-tovarishch-nette/ |date={{dat|2016|2|2||bez}} |access-date={{dat|2022|08|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|02|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220210221906/https://www.sovsekretno.ru/articles/kak-vstretil-smert-tovarishch-nette/ }}&lt;/ref&gt; bet Teodoru mobilizēja armijā.&lt;ref name=&quot;fb&quot;/&gt;
[[Latvijas SPR]] laikā 1919. gadā bija [[Jelgava]]s revolucionārā tribunāla loceklis. Pēc [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika#Padomju Latvijas valdība|Stučkas valdības]] krišanas bēga uz Krieviju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Seržants |first1=Kārlis |title=Cilvēks un kuģis: kas īsti bija mīklaini nonāvētais padomju kurjers biedrs Teodors Nete |url=https://jauns.lv/raksts/9viri/429250-cilveks-un-kugis-kas-isti-bija-miklaini-nonavetais-padomju-kurjers-biedrs-teodors-nete |date={{dat|2021|2|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; Karoja [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] dienvidu frontē. 

Pēc kara beigām 1922. gadā sāka strādāt par diplomātisko kurjeru. Nogalināts 1926. gada 5. februārī starp [[Ikšķile (stacija)|Ikšķiles]] un [[Koknese (stacija)|Kokneses]] stacijām. Slepkavas bija [[Lietuva]]s pilsoņi Antonijs un Broņislavs Gabriloviči.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Teodors Nette |url=https://timenote.info/lv/Teodors-Nette}}&lt;/ref&gt; Apbedīts [[Vagaņkovas kapi|Vagaņkovas kapos]] Maskavā.

=== Piemiņa ===
[[Ikšķile|Ikšķilē]] pie [[Ikšķile (stacija)|dzelzceļa stacijas]] atradās piemiņas akmens Teodoram Netem; demontēts 2022. gada 18. augustā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=В Латвии снесли памятник советскому дипломатическому курьеру Теодору Нетте, убитому в 1926 году в поезде Москва — Рига |url=https://meduza.io/news/2022/08/18/v-latvii-snesli-pamyatnik-sovetskomu-diplomaticheskomu-kurieru-teodoru-nette-ubitomu-v-1926-godu-v-poezde-moskva-riga |accessdate={{dat|2022|8|26||bez}} |agency=[[Meduza]] |date={{dat|2022|8|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Netes vārdā tika nosaukts tvaikonis, dzejnieks [[Vladimirs Majakovskis]] veltīja Netem dzejoli &quot;Biedram Netem — kuģim un cilvēkam&quot; (''Товарищу Нетте — пароходу и человеку'').

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20140809213403/http://psj.ru/saver_national/detail.php?ID=8783 Борис Сопельняк. Мы идем сквозь револьверный лай…]
* [http://m-necropol.narod.ru/nette.html Могилы знаменитостей. Нетте Теодор Иванович (1896—1926)]
* [http://www.mid.ru/nsite-sv.nsf/765a33df87af344743256cb80033ab2d/654ebed1cefe07d1c32575550041d250?OpenDocument 5 февраля — День памяти дипкурьеров, погибших при исполнении служебных обязанностей]
* [http://svpressa.ru/society/article/38478/ Сергей Турченко. Две смерти Теодора Нетте]
* [https://web.archive.org/web/20140726153450/http://www.gazeta.lv/story/24379.html Эрик Екабсонс. Тайна Теодора Нетте]

{{DEFAULTSORT:Nete, Teodors}}

[[Kategorija:1896. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1926. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>k364braxs67ubrlpq2sattz6ubib98j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arnolds Jātnieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>529011</id>
    <revision>
      <id>4485685</id>
      <parentid>4482806</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:25:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4485685</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4928" sha1="g5555wv7lwth9m5vg0pzhznwk9pvzlm" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Arnolds Jātnieks
| vārds_orģ = 
| attēls = Arnolds Jātnieks, chairman of the Bauska county council.jpg
| att_izm = 
| apraksts = Arnolds Jātnieks 2020. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2022|12|15|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2023|09|20|N|bez}}
| term_sākums2 = {{dat|2026|06|05|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Egils Levits]]
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| prezidents2 = [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
* [[Evika Siliņa]]
| premjers2 = 
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| amats3               = [[Bauskas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Bauskas novada domes priekšsēdētājs]]
| term_sākums3         = {{dat|2018|05|10|N|bez}}
| term_beigas3         = {{dat|2021|07|1|N|bez}}
| prezidents3          = 
* [[Raimonds Vējonis]]
* [[Egils Levits]]
| premjers3            = 
* [[Māris Kučinskis]]
* [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| vietnieks3           = 
| priekštecis3         = [[Raitis Ābelnieks]]
| pēctecis3            = [[Aivars Okmanis]]
| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1965|02|2}}
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Bauska|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Bauskas novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = [[Latvijas Zaļā partija]]&lt;br /&gt;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[lauksaimnieks]]
| alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|LLA]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Arnolds Jātnieks''' (dzimis {{dat|1965|02|2}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[lauksaimnieks]] un [[politiķis]]. Šobrīd [[14. Saeima]]s deputāts, pārstāv partiju [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]. Ir bijis [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domes deputāts un novada domes priekšsēdētājs laikā no 2018. līdz 2021. gadam..

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1965. gadā 2. februārī. 1989. gadā absolvēja studijas [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija|Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā]] un ieguva [[agronoms|agronoma]] specialitāti, 2013. gadā ieguva agronomijas maģistra grādu. [[Codes pagasts|Codes pagasta]] zemnieku saimniecības &quot;Vaidelotes&quot; īpašnieks.

=== Politiskā darbība ===
[[2013. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2013. gada pašvaldību vēlēšanās]] A. Jātnieks tika ievēlēts [[Bauskas novads|Bauskas novada]] domē no [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksta. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanā]]s vēlreiz ievēlēts Bauskas novada domē, pārstāvot [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s sarakstu. 2018. gadā viņu ievēlēja par Bauskas novada domes priekšsēdētāju [[Raitis Ābelnieks|Raita Ābelnieka]] vietā. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās atkal ievēlēts Bauskas novada pašvaldībā, šoreiz pārstāvot jau [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālo apvienību]].

2022. gada [[14. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] A. Jātnieks kandididēja no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; saraksta.&lt;ref&gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidati/arnolds-jatnieks 14. Saeimas kandidāti]&lt;/ref&gt; Sākotnēji netika ievēlēts, bet 15. decembrī viņam apstiprināja [[14. Saeima]]s deputāta mandātu, jo viņa partijas biedrs [[Jānis Vitenbergs]] savas pilnvaras uz laiku nolika, lai darbotos [[Kariņa 2. Ministru kabinets|Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetā]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-apstiprinati-14-jauni-deputati.a487120/ Saeimā apstiprināti 14 jauni deputāti] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī&lt;/ref&gt; Pēc valdības demisijas 2023. gadā A. Jātnieks Saeimas deputāta mandātu zaudēja un atjaunoja darbību Bauskas novada pašvaldībā. [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] atkārtoti ievēlēts Bauskas novada domē. 2026. gada jūnijā vēlreiz kļuva par 14. Saeimas deputātu pēc tam, kad viņa partijas biedrs J, Vitenbergs nolika mandātu uz laiku, jo uzņēmās ministra pienākumus [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdībā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{kastes sākums}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība
| pirms      = [[Raitis Ābelnieks]]
| virsraksts = [[Bauskas novads|Bauskas novada dome]]s priekšsēdētājs
| periods    = {{dat|2018|05|10|N}} — {{dat|2021|07|1}}
| pēc        = [[Aivars Okmanis]]
}}
{{kastes beigas}}


{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Jātnieks, Arnolds}}
[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Bauskā dzimušie]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Bauskas novada pašvaldību vadītāji]]</text>
      <sha1>g5555wv7lwth9m5vg0pzhznwk9pvzlm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Āgenskalna priedes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>530729</id>
    <revision>
      <id>4485753</id>
      <parentid>4091212</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:03:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485753</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12624" sha1="hslvrghpcke315df0z5q5buxby9ud9a" xml:space="preserve">{{Pilsētas daļas infokaste
|nosaukums          = Āgenskalna priedes
|attels             = [[File:RigaAgenskalnaIela.jpg|250px]]
|paraksts           = Skats gar Āgenskalna ielu
|karte              =
|paraksts2          = 
|pilseta            = [[Rīga]] &lt;!-- vienmēr paliek --&gt;
|vest_nos           = 
|priekspilseta      = [[Zemgales priekšpilsēta]] &lt;!-- priekšpilsēta vai rajons --&gt;
|apaksrajoni        = &lt;!-- ja pilsētas daļa iedalās sīkāk --&gt;
|platiba            = 56,000 м²
|iedzivotaju_skaits = 
|augstums           =
|iever_celtnes      = 
|udenstilpnes       = 
|parki              = 
|autobuss           = 
|trolejbuss         = 
|tramvajs           = 
|mikroautobuss      = 
|cits               = 
|pasta_indekss      = LV-1046
|areja_saite        = 
}}

'''Āgenskalna priedes''' ir [[Rīga|Rīgas]] mikrorajons, kas atrodas [[Āgenskalns|Āgenskalna]] apkaimē. To ierobežo [[Āgenskalna iela|Āgenskalna]], [[Alīses iela|Alīses]], [[Kristapa iela (Rīga)|Kristapa]] un [[Dreiliņu iela (Rīga)|Dreiliņu ielas]], un [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila iela]] sadala mikrorajonu divos lielos kvartālos, ko neoficiāli sauc par &quot;baltajām&quot; (ķieģeļu) un &quot;sarkanajām&quot; (paneļu) Āgenskalna priedēm. Apkaimes kopējā platība ir aptuveni 18 hektāri. Tā celta 1958.—1962. gadā pēc arhitekta Nikolaja Rendeļa projekta.

Tas ir tipisks tipiskas padomju arhitektūras paraugs. Kļuvis par pirmo [[Latvijas PSR|padomju laikā Rīgā]] uzcelto lielo dzīvojamo rajonu.

== Ģeogrāfija ==
Mikrorajons apbūvēts tā saukto Āgenskalna kāpu paugurainākā posma vietā — vaļņveida pauguri, kas orientēti virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem, bija apauguši ar priežu mežu. [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledāja ezera]] laikmetā veidojušās kāpas aizņēma gandrīz visu tagadējā Āgenskalna teritoriju.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Āgenskalna kāpas|url=https://www.youtube.com/watch?v=GXMtHuxCRDk|accessdate=2023-01-09|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; Šo kāpu augstums pirms attīstības uzsākšanas bija robežās no 4—6 līdz 14-17 metriem. Pēc kāpu nolīdzināšanas Āgenskalna priežu mikrorajonā, pamanāmākās kāpu reljefa daļas tika saglabātas [[Botāniskais dārzs|LU Botāniskā dārza]] teritorijā un atsevišķos piegulošās teritorijas skvēros.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Rīga|last=Jērāns|first=Pēteris|publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]]|year=1988|pages=154|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga}}&lt;/ref&gt;&lt;mapframe latitude=&quot;56.944916&quot; longitude=&quot;24.063814&quot; zoom=&quot;15&quot; width=&quot;265&quot; height=&quot;242&quot; text=&quot;Āgenskalna priedes mikrorajona karte&quot; /&gt;

== Apgabala vēsture ==
Līdz 19. gadsimta vidum ievērojamu daļu tagadējā Āgenskalna un [[Zasulauks|Zasulauka]] aizņēma mežs, kas piederēja [[Švarcmuiža|Švarcenhofas (Švarcmuižas) muižai]]. No 1880. gadiem tās teritorija tika sadalīta gabalos, kurus sāka iznomāt mājokļu celtniecībai; tika izveidotas jaunas ielas. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumam starp tagadējām Kristapa un Āgenskalna ielām neapbūvēta palika tikai salīdzinoši neliela teritorija ar pauguraināko reljefu. Kopš 19. gadsimta beigām šī apkaime ir bijusi viena no iecienītākajām rīdzinieku atpūtas vietām, īpaši ziemā. Tieši šeit [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā Rīgas kreisā krasta strādnieki rīkoja savus mītiņus un sapulces. Vasarā Āgenskalna Šaušanas biedrība te rīkoja šaušanas nodarbības, savukārt ziemas sezonā ik gadu tika organizēti pasākumi slēpošanai un kamaniņu braukšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://rigacv.lv/articles/istorija_agenskalnskih_sosesn|title=Прогулка по Хагенсбергскому лесу {{!}} Рижский Краеведческий Сайт|website=rigacv.lv|access-date=2023-01-08}}&lt;/ref&gt;

20. gadsimta 30. gadu beigās šo stūri bija plānots pārvērst par labiekārtotu meža parku, stādīt jaunus skujkoku un lapu kokus, bet atsevišķas nogāzes atstāt brīvas ziemas sporta veidiem. Tika ierosināts izbūvēt tramplīnu lēkšanai ar slēpēm, kamaniņu trasi, kā arī bērnu rotaļu laukumus, peldbaseinus, arī speciālus laukumus komandu sporta veidiem. Tika paziņots, ka daļu teritorijas &quot;varētu pārvērst par pastāvīgu atrakciju parku pēc ārzemju parauga&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

[[Attēls:Kristapa iela (Riga) 01.jpg|thumb|Ēkas Kristapa ielā]][[Otrais pasaules karš]] izjauca labiekārtošanas plānus, taču 1950. gados turpinājās ieceres attīstīt šo teritoriju kā sporta un atpūtas zonu. Masīva austrumu daļā 1958. gada pavasarī sāka iekārtot stadionu ar pilna izmēra futbola laukumu, un netālu tika izrakta pamatu bedre sporta halles celtniecībai. Bet šie darbi palika nepabeigti, jo tajā pašā gadā mainījās pilsētas attīstības plāni.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Pārvērtības sākās ar Melnsila ielas iztaisnošanu, kas agrāk gāja apkārt augstai kāpai. Šai kāpai pāri tika iebērta plaša tranšeja ar augstām nogāzēm, pa kuru veda jauna ielas trase. Sākās mikrorajona pirmā posma būvniecība. Pamazām kāpa tika pilnībā nolīdzināta; arī otrs, zemāks kalns tika nolīdzināts. Smiltis aizveda uz [[Bolderāja]]s silikātķieģeļu rūpnīcu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://riga.zurbu.net/document/459|title=Агенскалнские сосны – Rīga, Рига – Zurbu vietnes par pilsētu vēsturi un attīstību|website=riga.zurbu.net|access-date=2023-01-08}}&lt;/ref&gt;

== Arhitektūra un izkārtojums ==
[[Attēls:Āgenskalna priedes - panoramio.jpg|thumb|Āgenskalna Priedes. [[318. sērija|316. sērijas]] ēkas ar mākslinieku darbnīcām&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Krastins|first=Janis|date=2012-08-23|title=Agenskalna Priedes Housing District|url=https://journals.rtu.lv/index.php/AUP/article/view/aup.2012.006|journal=Architecture and Urban Planning|volume=6|issue=0|pages=37–42, 57–59|doi=10.7250/aup.2012.006|issn=2255-8764|access-date=2023-01-08|archive-date=2023-01-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20230108180917/https://journals.rtu.lv/index.php/AUP/article/view/aup.2012.006}}&lt;/ref&gt;]]
Āgenskalna priežu mikrorajonam bija nozīmīga loma Latvijas arhitektūras un būvniecības attīstībā. Tas bija viens no pirmajiem projektiem, kas realizēja [[PSRS Komunistiskās partijas Centrālā komiteja|PSRS Komunistiskās partijas Centrālās komitejas]] un Ministru padomes 1955. gadā pieņemto lēmumu par būvniecības industrializācijas, kvalitātes un izmaksu lietderības uzlabošanu.

1950. gados kļuva skaidrs, ka Staļina laikmeta būvniecības metodes un stilistiskās izvēles nav pietiekamas, lai risinātu pēckara mājokļu trūkuma problēmu. Rezultātā tika veikti drastiskāki pasākumi, tostarp jaunu, lielāku, ar padomju simboliku rotātu ēku celtniecība. Risinājums ietvēra arhitektūras izteiksmes vienkāršošanu un būvdetaļu rūpnieciskās ražošanas palielināšanu, kā arī veselu pilsētas rajonu, nevis atsevišķu daudzdzīvokļu māju apbūvi. Lai gan politiskā līmenī šī pāreja no dekoratīvās arhitektūras uz [[Modernisms|modernisma]] [[Minimālisms|minimālismu]] notika ātri, praksē tā notika pakāpeniskāk, kā tas redzams Āgenskalna priežu mikrorajona apbūvē.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/maksla/priedes-nurdzeja-un-nirbeja-14223717|title=Priedes ņurdzēja un ņirbēja|website=www.diena.lv|access-date=2023-01-08}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Skats no mājas uz pagalmiem. Alises iela 8 - mikroskops - Panoramio.jpg|thumb|Āgenskalna priežu 2. kārtas būvniecības 464. sērijas ēkas [[Alīses iela|Alīses ielā]]]]
Āgenskalna priežu mikrorajons celts divās kārtās no 1958. līdz 1962. gadam. Projektu veidojis arhitekts Nikolajs Rendelis (1913—1964). Rendelis dzimis [[Krasnodara|Krasnodarā]] 1913. gadā un ieguvis arhitekta izglītību [[Leņingrada|Ļeņingradā]] (tagad Sanktpēterburga). 1930. gados viņš strādāja [[Murmanska|Murmanskā]], bet 1941. gadā ieradās Rīgā, kur kļuva par [[Baltijas kara apgabals|Baltijas kara apgabala]] (BKA) dzīvokļu pārvaldes vecāko arhitektu. Pēc kara Rendelis nolēma atgriezties Rīgā un ātri iekļuva augstos amatos pilsētā. 1950. gados viņš bija Rīgas pilsētas galvenais arhitekts un projektēšanas institūta [[Pilsētprojekts]] galvenais projektu arhitekts, veidojot Āgenskalna priežu mikrorajonu.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Nikolaja Rendeļa projektētais Āgenskalna priežu ēku plānojums uzskatāms par pirmo brīvā plānojuma dzīvojamo rajonu ne tikai Latvijā, bet arī [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]. Rajona pirmās kārtas būvniecības četrstāvu un piecstāvu daudzdzīvokļu ēkas ir vērstas slīpi pret ielām, un projektēšanas lēmums paredzēts, lai mazos dzīvokļus vairāk pakļautu saules gaismai. No attāluma uz Āgenskalna ielu vērstās mājas šķiet kā atsevišķas ēkas, taču patiesībā tās ir savienotas stūros. Rajonā mājas ir brīvi izvietotas ar plašiem laukumiem starp tiem, no kuriem lielākajos ir nedaudz saglabājies paugurainais reljefs.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Pirmā kārta ===
[[Attēls:Melnsila street (view from Kristapa street).jpg|thumb|Āgenskalna priedes projekta ēkas abās Melnsila ielas pusēs&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;]]
Āgenskalna priežu būvniecības pirmajā kārtā tika izmantoti [[318. sērija|316. sērijas]] daudzdzīvokļu ēku projekti, kas tika izstrādātas [[Maskava|Maskavā]] un vēlāk neoficiāli dēvētas par &quot;[[Hruščovka|Hruščovku]]&quot;. Šīs ēkas ir būvētas no baltajiem silikāta ķieģeļiem, un tām ir atsevišķas ieejas, ko sauc arī par sekciju tipa ēkām. Sarkanie ķieģeļi tiek izmantoti kā dekoratīvie elementi logu sānos vai kā fasādes daļa starp atsevišķiem logiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Otrā kārta ===
Otrā kārta Āgenskalna priedēm sākās 1961. gada beigās, kad [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila ielas]] labajā pusē tika novākti pēdējās augstākās priežu kāpas paliekas. Arī šajā projekta posmā tika izmantoti brīvās plānošanas principi, ēkas, kas vērstas pret Melnsila un Āgenskalna ielu, izvietojot paralēli vienu otrai, kā rezultātā šeit dzīvokļi ir mazāk pakļauti saules gaismai. Āgenskalna priežu plānojumā izmantotas līdzīga vai vienāda augstuma mājas. Vēlāk celtajos Rīgas mikrorajonos, cenšoties uzlabot vides kvalitāti, starp zemākas apbūves māju rindām tika izvietoti vertikāli akcenti atsevišķu augstāku ēku veidā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Āgenskalna priežu otrā kārta tika uzbūvēta, izmantojot rūpnieciski ražotas [[464. sērija]]s lielpaneļu daudzdzīvokļu mājas. Lai gan šo identisko ēku kastu izvietojums varēja būt estētiski pievilcīgs no putna lidojuma vai plānošanas dokumentos, tas radīja vienmuļu ainavu zemes līmenī. Tomēr galvenā problēma ar šīm ēkām bija to zemā kvalitāte. Āgenskalna priedēs pirmo reizi plašā mērogā tika izmantotas rūpnieciskās būvniecības metodes, un sliktā celtniecība kļuva acīmredzama drīz pēc ēku pabeigšanas. Savienojumi starp paneļiem bija neprecīzi un pildīti ar primitīviem materiāliem, un betona paneļu fasādēm uzklātā krāsa nebija pareizi pielipusi. Vēlāk tika uzlabots 464. sēriju dzīvokļu plānojums un rūpnīcā veikta paneļu dekoratīvā apdare.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Vide ===
Mikrorajona kompleksā ietilpa arī patērētāju pakalpojumi, veikali ar plašu preču klāstu, kafejnīca &quot;Priedes&quot; (strādāja līdz 20. gadsimta beigām, nojaukta 2018. gadā, tās vietā 2019.—2020. gadā uzcelta jauna dzīvojamā ēka ar tādu pašu adresi Āgenskalna iela 24), un Melnsila ielā uzbūvēta divstāvu pašapkalpošanās ēdnīca un restorāns &quot;Baltija&quot; (tagad veikals ''[[Maxima Grupė|Maxima]]'').&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2F753802807986505%2Fposts%2F790881110945341%2F|title=Ienāc Facebook|website=Facebook|access-date=2023-01-08|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Mikrorajona būvniecības laikā centās saglabāt atsevišķas vecas priedes, kas netraucēja māju celtniecībai. Tomēr lielākā daļa veco koku vēlākos gados nokalta; līdz mūsdienām saglabājusies vienīgā priede, kas aug plašā pagalmā mājas priekšā Kristapa ielā 12. Kvartāla dienvidu stūrī iepretim Kristapa un Dreiliņu ielas krustojumam iestādīta priežu jaunaudze.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]]
[[Kategorija:Āgenskalns]]</text>
      <sha1>hslvrghpcke315df0z5q5buxby9ud9a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brālis 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>531002</id>
    <revision>
      <id>4485654</id>
      <parentid>4289825</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:25:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485654</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2970" sha1="trc70djknthopav9875wkf0o9jjqm47" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Brālis 2
 | oriģinālnos = ''Брат 2''
 |      attēls = Brother2.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = kriminālfilma
 |    režisors = [[Aleksejs Balabanovs]]
 |  producents = [[Sergejs Seļjanovs]]
 |   scenārijs = Aleksejs Balabanovs
 |     aktieri = 
* [[Sergejs Bodrovs jaunākais]]
* [[Viktors Suhorukovs]]
* [[Sergejs Makoveckis]]
* [[Darja Ļesņikova]]
 |      mūzika = [[Vjačeslavs Butusovs]]
 |   operators = 
 | mākslinieks = 
 |     montāža = 
 |     studija = 
 | izplatītājs = 
 |    izdošana = 
 |      ilgums = 123 minūtes
 |      valsts = 
* {{RUS}}
* {{USA}}
 |      valoda = [[krievu valoda|krievu]], [[angļu valoda|angļu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]]
 |     budžets =
 |    ienākumi = 
 | iepriekšējā =  &quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot; (1997)
 |      nākamā =
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Brālis 2&quot;''' ({{val|ru|Брат 2}}) ir 2000. gada Krievijas kriminālfilma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Aleksejs Balabanovs]]. Galvenās lomas tajā atveido [[Sergejs Bodrovs jaunākais]] (Daņila), [[Viktors Suhorukovs]] (Viktors), [[Sergejs Makoveckis]] (Belkins) un [[Darja Ļesņikova]] (Merlina). Šis ir turpinājums 1997. gada filmai &quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;.

Filmas pirmizrāde notika 2000. gada 11. maijā, atkārtotu pirmizrādi Krievijā filma piedzīvoja 2022. gada 24. martā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Подобедова |first1=Валентина |title=Фильмы «Брат» и «Брат 2» начнут повторно показывать в кино с 24 марта |url=https://www.igromania.ru/news/114640/Filmy_Brat_i_Brat_2_nachnut_povtorno_pokazyvat_v_kino_s_24_marta.html |agency=igromania.ru |date={{dat|2022|3|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 

Filmā Daņila Bagrovs un viņa brālis Viktors dodas uz ASV, lai atriebtu Daņilas armijas biedra slepkavību. Daņila dodas meklēt uzņēmēju Ričardu Menisu, kurš pasūtīja slepkavību, bet Viktoram rodas konflikts ar ukraiņu mafiju.

2015. gadā, reaģējot uz Krievijas veikto [[Krimas aneksija|Krimas aneksiju]], Ukrainas Valsts kino aģentūra aizliedza filmas izrādīšanu [[kinoteātris|kinoteātros]], [[televīzija|televīzijā]], publiskos komerciālos un mājas video seansos, lēmumu pamatojot ar to, ka filmā &quot;redzamas ainas, kas ir [[ukrainofobija|pazemojošas ukraiņiem pēc nacionālajām pazīmēm]]&quot;.
&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Ukrainā aizliedz demonstrēt filmu Brālis-2 |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/ukraina-aizliedz-demonstret-filmu-_bralis-2_-14088144 |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |date={{dat|2015|2|18||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Lamanšs (grupa)|''Lamanšs'' (grupa)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}


{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2000. gada filmas]]
[[Kategorija:Krievijas filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]]</text>
      <sha1>trc70djknthopav9875wkf0o9jjqm47</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fransuā Ozons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>534676</id>
    <revision>
      <id>4485486</id>
      <parentid>4446985</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:21:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4485486</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3027" sha1="bu4849upwrbjlu95pm7qf0qs9vbfkeg" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Fransuā Ozons
| vārds_orig = ''François Ozon''
| attēls = François Ozon at 82nd Venice International Film Festival-2 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Fransuā Ozons 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|15}}
| dz. vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors
| darbības gadi = 1988—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Fransuā Ozons''' ({{Val|fr|François Ozon}}; dzimis {{Dat|1967|11|15}}) ir [[Franči|franču]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]].

Ozonu uzskata par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu Francijas kinorežisoriem. Viņa filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moviefit.me/de/person/43680-francois-ozon|title=François Ozon|website=MovieFit|access-date=2023-02-24|language=de}}&lt;/ref&gt;

Ieguvis starptautisku atpazīstamību ar muzikālo komēdiju &quot;[[Astoņas sievietes]]&quot; (''8 femmes'', 2002) un erotisko trilleri &quot;[[Baseins (2003. gada filma)|Baseins]]&quot; (''Swimming Pool'', 2003). Vairākās savās filmās sadarbojies ar aktrisi [[Šārlota Remplinga|Šārloti Remplingu]].

Režisējis arī filmas &quot;[[Sitkoms]]&quot; (''Sitcom'', 1998), &quot;[[Zem smiltīm]]&quot; (2000), &quot;[[Mājā]]&quot; (''Dans la maison'', 2012), &quot;[[Jauna un skaista]]&quot; (''Jeune &amp; Jolie'', 2013), &quot;[[Francs (filma)|Francs]]&quot; (''Frantz'', 2016), &quot;[[Dubultais mīlnieks]]&quot; (''L'Amant Double'', 2017), &quot;[[Paldies Dievam]]&quot; (''Grâce à Dieu'', 2019), &quot;[[85. gada vasara]]&quot; (2020), &quot;[[Viss noritēja labi]]&quot; (2021), &quot;[[Pēters fon Kants]]&quot; (''Peter von Kant'', 2022), &quot;[[Mans noziegums]]&quot; (2023), &quot;[[Kad pienāk rudens]]&quot; (''Quand vient l'automne'', 2024) un ''[[L'Étranger]]'' (2025).

Par filmu &quot;Mājā&quot; 2013. gadā ieguvis [[Eiropas Kino balva|Eiropas Kino balvu]] kā Eiropas scenārists. 2019. gada [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]] par filmu &quot;Paldies Dievam&quot; saņēmis žūrijas ''Grand Prix'' balvu &quot;Sudraba lācis&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ozons, Fransuā}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas kinorežisori]]
[[Kategorija:Francijas scenāristi]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Francijas]]</text>
      <sha1>bu4849upwrbjlu95pm7qf0qs9vbfkeg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485487</id>
      <parentid>4485486</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4485487</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3058" sha1="6txceexxgw71og703uecwzfa5peb17n" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Fransuā Ozons
| vārds_orig = ''François Ozon''
| attēls = François Ozon at 82nd Venice International Film Festival-2 (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Fransuā Ozons 2025. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|11|15}}
| dz. vieta = {{vieta|Francija|Parīze}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = kinorežisors
| darbības gadi = 1988—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}'''Fransuā Ozons''' ({{Val|fr|François Ozon}}; dzimis {{Dat|1967|11|15}}) ir [[Franči|franču]] [[kinorežisors]] un [[scenārists]].

Ozonu uzskata par vienu no ietekmīgākajiem mūsdienu Francijas kinorežisoriem. Viņa filmas raksturo estētisks vizuālais stils, satīrisks humors un cilvēka seksualitātes tēma.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moviefit.me/de/person/43680-francois-ozon|title=François Ozon|website=MovieFit|access-date=2023-02-24|language=de}}&lt;/ref&gt;

Ieguvis starptautisku atpazīstamību ar muzikālo komēdiju &quot;[[Astoņas sievietes]]&quot; (''8 femmes'', 2002) un erotisko trilleri &quot;[[Baseins (2003. gada filma)|Baseins]]&quot; (''Swimming Pool'', 2003). Vairākās savās filmās sadarbojies ar aktrisi [[Šārlota Remplinga|Šārloti Remplingu]].

Režisējis arī filmas &quot;[[Sitkoms]]&quot; (''Sitcom'', 1998), &quot;[[Zem smiltīm]]&quot; (2000), &quot;[[Mājā]]&quot; (''Dans la maison'', 2012), &quot;[[Jauna un skaista]]&quot; (''Jeune &amp; Jolie'', 2013), &quot;[[Francs (filma)|Francs]]&quot; (''Frantz'', 2016), &quot;[[Dubultais mīlnieks]]&quot; (''L'Amant Double'', 2017), &quot;[[Paldies Dievam]]&quot; (''Grâce à Dieu'', 2019), &quot;[[85. gada vasara]]&quot; (2020), &quot;[[Viss noritēja labi]]&quot; (2021), &quot;[[Pēters fon Kants]]&quot; (''Peter von Kant'', 2022), &quot;[[Mans noziegums]]&quot; (2023), &quot;[[Kad pienāk rudens]]&quot; (''Quand vient l'automne'', 2024) un ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]'' (2025).

Par filmu &quot;Mājā&quot; 2013. gadā ieguvis [[Eiropas Kino balva|Eiropas Kino balvu]] kā Eiropas scenārists. 2019. gada [[Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā]] par filmu &quot;Paldies Dievam&quot; saņēmis žūrijas ''Grand Prix'' balvu &quot;Sudraba lācis&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Režisors-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ozons, Fransuā}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Francijas kinorežisori]]
[[Kategorija:Francijas scenāristi]]
[[Kategorija:Parīzē dzimušie]]
[[Kategorija:Eiropas Kino balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:LGBT cilvēki no Francijas]]</text>
      <sha1>6txceexxgw71og703uecwzfa5peb17n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jordānijas futbola izlase</title>
    <ns>0</ns>
    <id>536695</id>
    <revision>
      <id>4485732</id>
      <parentid>4479437</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:13:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Krišjānis</username>
        <id>51961</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485732</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6376" sha1="0l3wzimarimpu70zndndqq4p07yy8s6" xml:space="preserve">{{Futbola izlases infokaste
| Name                  = Jordānija
| Badge                 = Jordan national football team logo 2024.svg
| Badge_size            = 200px
| Nickname              = النشامى&lt;br /&gt;(Bruņinieciskie)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Smale |first1=Simon |title=Who the Socceroos are facing as the Asian Cup kicks off, and when to watch |url=https://www.abc.net.au/news/2019-01-06/socceroos-asian-cup-group-b-preview-when-to-watch/10685218 |website=ABC News |publisher=Australian Broadcasting Corporation |access-date=6 January 2019}}&lt;/ref&gt;
| Association           = Jordānijas futbola asociācija
| Confederation         = [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] (Āzija)
| Coach                 = {{flagicon|MAR}} [[Džamāls Sellāmi]]
| Captain               = [[Ihsāns Hadāds]]
| Most caps             = Amers Šafi (171)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/miscellaneous/sabbah-intl.html |title=Amer Shafi Sabbah Mahmoud – Century of International Appearances |access-date=18 February 2016 |archive-date=10 May 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170510042400/http://www.rsssf.com/miscellaneous/sabbah-intl.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150905145250/http://www.fifa.com/mm/document/fifafacts/stats-centclub/52/00/59/centuryclub290715_neutral.pdf FIFA Century Club]&lt;/ref&gt;
| Top scorer            = Hamza Al-Dardūrs (33)
| Home Stadium          = Amānas Starptautiskais stadions&lt;br&gt;Karaļa Abdula II stadions
| FIFA Trigramme        = JOR
| pattern_b1            = _jor24H
| pattern_la1           = _jor24H
| pattern_ra1           = _jor24H
| pattern_sh1           = 
| pattern_so1           = 
| leftarm1              = FFFFFF
| body1                 = FFFFFF
| rightarm1             = FFFFFF
| shorts1               = FFFFFF
| socks1                = FFFFFF
| pattern_b2            = _jor24A
| pattern_la2           = _jor24A
| pattern_ra2           = _jor24A
| pattern_sh2           = _white_stripes
| pattern_so2           = 
| leftarm2              = FF0000
| body2                 = FF0000
| rightarm2             = FF0000
| shorts2               = FF0000
| socks2                = FF0000
| pattern_b3            = _jor24T
| pattern_la3           = _jor24T
| pattern_ra3           = _jor24T
| pattern_sh3           = 
| pattern_so3           = 
| leftarm3              = 000000
| body3                 = 000000
| rightarm3             = 000000
| shorts3               = 000000
| socks3                = 000000
| FIFA Rank     = {{Nft rank|63.|up|1|date=2026. gada 1. aprīlis}}
| FIFA max      = 37.
| FIFA max date = 2004. gada augusts — septembris
| FIFA min      = 152.
| FIFA min date = 1996. gada jūlijs
| First game            = {{fb|Sīrija|1932}} 3–1 {{fb-rt|JOR}}&lt;br&gt;([[Aleksandrija]], [[Ēģipte]]; {{dat|1953|8|1|N|bez}})
| Largest win           = {{fb|JOR}} 9–0 {{fb-rt|NEP}}&lt;br&gt;([[Ammāna]], [[Jordānija]]; {{dat|2011|7|23|N|bez}})
| Largest loss          = {{fb|China}} 6–0 {{fb-rt|Jordan}}&lt;br&gt;([[Guandžou]], [[Ķīna]]; {{dat|1984|9|15|N|bez}})&lt;br&gt;{{fb|JPN}} 6–0 {{fb-rt|JOR}}&lt;br&gt;([[Saitama]], [[Japāna]]; {{dat|2012|6|8|N|bez}})
| World cup apps     = 1
| World cup first    = 2026
| World cup best     = Grupu turnīrs: [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]]
| Regional name      = [[Āzijas kauss futbolā]]
| Regional cup apps  = 5
| Regional cup first = [[2004. gada Āzijas kauss futbolā|2004]]
| Regional cup best  = 2. vieta ([[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]])
}}
'''Jordānija futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Jordānija|Jordāniju]] starptautiskās futbola sacensībās. Jordānijas futbola izlasi pārvalda Jordānijas Futbola Asociācija. [[Āzijas Kauss futbolā|Āzijas kausa izcīņā]] Jordānijas izlase ir piedalījusies 5 reizes, izlases labākais rezultāts ir 2. vieta [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023. gada turnīrā]].

Jordānijas izlase kvalificējās savam pirmajam [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]] [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gadā]].&lt;ref&gt;{{cite web |title=World Cup 2026: Jordan, South Korea, Uzbekistan qualify |url=https://www.espn.com/soccer/story/_/id/45458584/world-cup-2026-qualified-uzbekistan-australia-south-korea-jordan |publisher=ESPN |access-date=5 June 2025}}&lt;/ref&gt;

== Pasaules čempionātos ==
* [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1982. gada FIFA Pasaules kauss|1982]] — ''Nepiedalījās''
* [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986]]—[[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Nekvalificējās''
* [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — Grupu turnīrs

== Āzijas kausā ==
[[File:AUS-JOR 20190106 Asian Cup 3.jpg|thumb|left|Jordānijas spēlētāji svin uzvaru pār Austrāliju 2019. gada Āzijas kausa izcīņā.]]
* 1956 — 1968 — ''Nebija [[Āzijas Futbola konfederācija|AFC]] dalībvalsts''
* 1972 — ''Nekvalificējās''
* 1976 — 1980 — ''Nepiedalījās''
* 1984 — 1988— ''Nekvalificējās''
* 1992 — ''Nepiedalījās''
* 1996 — 2000 — ''Nekvalificējās''
* 2004 — Ceturtdaļfināls
* 2007 — ''Nekvalificējās''
* 2011 — Ceturtdaļfināls
* 2015 — Grupu turnīrs
* [[2019. gada Āzijas kauss futbolā|2019]] — Astotdaļfināls
* [[2023. gada Āzijas kauss futbolā|2023]] — 2. vieta &lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/izlases/10022024-katara_finala_tris_reizes_realize_pendele&lt;/ref&gt;
* [[2027. gada Āzijas kauss futbolā|2027]] —

== Sastāvs ==
Komandas sastāvs [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā. Spēles un gūtie vārti norādīti līdz finālturnīra sākumam.
{{#section:2026. gada FIFA Pasaules kausa komandu sastāvi|Jordānija}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.jfa.com.jo Jordan Football Federation official website]
* [https://www.the-afc.com/en/west/jordan.html Jordan] at [[Asian Football Confederation|AFC]]
* [https://www.fifa.com/about-fifa/associations/JOR Jordan] at [[FIFA]]
* [http://www.kooora.com/?team=307 Jordan national football team] on kooora.com
* [https://int.soccerway.com/teams/jordan/jordan/ Jordan national football team] on soccerway.com
* [http://www.futbol24.com/team/AFC/Jordan/ Jordan national football team] on futbol24.com

{{AFC izlases}}
{{Pasaules futbols}}

[[Kategorija:Jordānijas futbola izlase| ]]
[[Kategorija:Āzijas futbola izlases]]</text>
      <sha1>0l3wzimarimpu70zndndqq4p07yy8s6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krievu brīvprātīgo korpuss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>539371</id>
    <revision>
      <id>4485658</id>
      <parentid>4389908</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:32:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485658</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5413" sha1="4amib1b6l5x9928uxzwe4zt2tt7xx8e" xml:space="preserve">{{Militārās vienības infokaste
|nosaukums=Krievu brīvprātīgo korpuss&lt;br /&gt;''Русский добровольческий корпус''
|attēls=Flag_of_the_Russian_Volunteer_Corps.svg
|attēla izmērs=100px
|virsraksts=Korpusa karogs
|valsts={{UKR}}
|pastāvēšana=2022—pašlaik
|pakļautība=[[Attēls:Emblem_of_the_Ministry_of_Defence_of_Ukraine.svg|22px]] [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]
|daļa no=[[Attēls:Emblem_of_the_Defense_Intelligence_of_Ukraine.png|22px]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde]]
|karaspēka veids=sauszemes karaspēks
|krāsas=
|karavīru skaits=
|jubileja=
|devīze=Slava Ukrainai! Slava Krievzemei!
|militārās operācijas={{Tree list}}
*[[Krievijas—Ukrainas karš]]
** [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
*** [[Sušanu incidents (2023)]]
*** [[Kaujas Belgorodas apgabalā (2023)]]
*** [[Kaujas Harkivas apgabalā (2024)]]
*** [[Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte]]
{{tree list/end}}
|pašreizējais komandieris=
|komandieri=[[Deniss Kapustins]]
}}
'''Krievu brīvprātīgo korpuss''' ({{val|ru|Русский добровольческий корпус}}) ir 2022. gada augustā izveidota [[Krievi|krievu]] [[Labēja politika|labējo]] [[Brīvprātīgais|brīvprātīgo]] vienība, kas kopš 2022. gada [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]] cīnās [[Ukraina]]s pusē. Korpuss ir pakļauts [[Ukrainas Aizsardzības ministrija]]i un ir daļa no [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]]. Korpuss ir lielākā no [[Krievija|Krievijas Federācijas]] pilsoņiem sastāvošā militārās opozīcijas daļa.
[[Attēls:РДК склад.jpg|thumb|Korpusa karavīri]]
Korpuss rekrutē personālu no [[Krievu diaspora|krievu un citiem Krievijas emigrantiem]], kuri galvenokārt dzīvo Ukrainā.

Vienības komandieris ir [[Deniss Kapustins]] (zināms arī kā Deniss Ņikitins), [[Neonacisms|neonacistu]] vidū populārā zīmola ''White Rex'' dibinātājs.&lt;ref name=&quot;zaborona&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://zaborona.com/ru/draka-za-beluyu-rasu/|title=Драка за белую расу. Как российский неонацист Денис Никитин продвигает в Украине свои идеи, и при чем тут полк «Азов»|website=Zaborona|date=2 June 2020}}&lt;/ref&gt;

== Dalība karadarbības operācijās ==
[[BBC]] norādīja, ka KBK karavīri 2022. gadā darbojas [[Zaporižja]]s un [[Donecka]]s virzienā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/russian/features-64840282|title=Рейд &quot;диверсантов&quot; в Брянскую область. Кто и зачем его устроил и другие вопросы (на некоторые из которых пока нет ответов)|work=BBC News Русская служба|access-date=2023-05-08|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2023. gada 22. maijā KBK kaujinieki piedalījās [[Kaujas Belgorodas apgabalā (2023)|kaujās Belgorodas apgabalā]].

2023. gada 2. martā Krievu brīvprātīgo korpuss paziņoja par savu [[Sušanu incidents (2023)|ierašanos Brjanskas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7723763/atbildibu-par-notikumiem-brjanskas-apgabala-uznemies-krievu-brivpratigais-korpuss|title=Atbildību par notikumiem Brjanskas apgabalā uzņēmies &quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot;|website=Ārvalstīs|access-date=2023-04-24|date=2023-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7723779/krievu-brivpratigais-korpuss-uznemas-atbildibu-par-notikuso-brjanskas-apgabala|title=&quot;Krievu brīvprātīgais korpuss&quot; uzņemas atbildību par notikušo Brjanskas apgabalā|website=Ārvalstīs|access-date=2023-04-24|date=2023-03-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2023-03-02/saistiba-ar-uzbrukumu-brjanskas-apgabalam-atbildibu-uznemies-krievu|title=Saistībā ar uzbrukumu Brjanskas apgabalam atbildību uzņēmies krievu brīvprātīgo korpuss|website=[[sargs.lv]]|access-date=2023-04-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gada 12. martā Krievu brīvprātīgo korpuss kopā ar [[Leģions &quot;Krievijas Brīvība&quot;|Leģionu &quot;Krievijas Brīvība&quot;]] un Sibīrijas bataljonu veica vēl vienu uzbrukumu Krievijas Belgorodas un Kurskas apgabala teritorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/598276-ir-pusotra-stunda-krievu-brivpratigo-korpuss-aicina-belgorodas-un-kurskas-apgabalu-iedzivotajus-evakueties|title=Ir pusotra stunda. Krievu brīvprātīgo korpuss aicina Belgorodas un Kurskas apgabalu iedzīvotājus evakuēties|website=[[jauns.lv]]|access-date=2024-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Nežegoļ (grupa)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{tīmekļa atsauce |url=https://www.pravda.com.ua/news/2023/04/6/7396782/ |title=«Русский добровольческий корпус» знову наробив шуму в Брянській області |first=Євген |last=Кізілов |website=[[Ukrainska Pravda]] |date=2023-04-06 |accessdate=2023-04-07}}
* [https://www.youtube.com/watch?v=gp9-33XMGS0 Рекрутинг до РДК] // Дмитро «Апостол» Карпенко

[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]</text>
      <sha1>4amib1b6l5x9928uxzwe4zt2tt7xx8e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>PSRS Ministru padome</title>
    <ns>0</ns>
    <id>540367</id>
    <revision>
      <id>4485378</id>
      <parentid>3844125</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:17:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Amherst99</username>
        <id>10592</id>
      </contributor>
      <origin>4485378</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2341" sha1="suu3wgjz13emlgydok0748s3zcaccqq" xml:space="preserve">[[Attēls:Ministers of the USSR - Stalin.jpg|thumb|Pirmā PSRS Ministru padome (1946–1953).]] 
'''PSRS Ministru padome''' ({{val|ru|Совет министров СССР}}) bija [[Padomju Sociālistisko Republiku Savienība]]s (PSRS) augstākā izpildvaras institūcija no 1946. gada 15. marta līdz 1990. gada 26. decembrim. Saskaņā ar 1977. gada PSRS Konstitūciju PSRS Ministru Padome bija PSRS valsts varas augstākā izpildinstitūcija (128.§).

== Vēsture ==
PSRS Ministru padomi izveidoja pēc [[Padomju Savienība]]s pārvaldes orgānu reformas 1946. gada 15. martā no [[PSRS Tautas komisāru padome]]s, kas darbojās kopš 1922. gada.

PSRS Ministru padomes sastāvu atjaunināja reizi četros gados [[PSRS Augstākā padome|PSRS Augstākās padomes]] pirmajā sesijā.

=== PSRS Ministru padomes priekšsēdētāji ===

* [[Josifs Staļins]] (1946. gada 15. marts - 1953. gada 5. marts)
* [[Georgijs Maļenkovs]] (1953. gada 5. marts - 1955. gada 8. februāris)
* [[Nikolajs Bulgaņins]] (1955. gada 8. februāris - 1958. gada 27. marts)
* [[Ņikita Hruščovs]] (1958. gada 27. marts - 1964. gada 14. oktobris)
* [[Aleksejs Kosigins]] (1964. gada 14. oktobris – 1980. gada 23. oktobris)
* [[Nikolajs Tihonovs]] (1980. gada 23. oktobris - 1985. gada 27. septembris)
* [[Nikolajs Rižkovs]] (1985. gada 27. septembris - 1990. gada 26. decembris )

1991. gadā PSRS Ministru padomi ar PSRS Ministru kabinetu, 1991. gada 14. janvārī par pirmo un vienīgo Padomju Savienības premjerministru kļuva [[Valentīns Pavlovs]].

=== Sastāvs ===
Saskaņā ar 1977. gada PSRS Konstitūciju PSRS Ministru Padomes sastāvā ietilpa ne tikai PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs, PSRS priekšsēdētāja pirmie vietnieki un vietnieki, PSRS ministri un PSRS valsts komiteju priekšsēdētāji, bet arī visu [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Sociālistisko Republiku]] Ministru padomju priekšsēdētāji, tajā skaitā [[Latvijas PSR Ministru padome]]s priekšsēdētājs. Pēc PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja priekšlikuma PSRS Augstākā padome iekļāva PSRS valdības sastāvā arī citu PSRS institūciju un organizāciju vadītājus (129.§).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{PSRS-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:PSRS valdība]]</text>
      <sha1>suu3wgjz13emlgydok0748s3zcaccqq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Deniss Kapustins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>542077</id>
    <revision>
      <id>4485571</id>
      <parentid>4462334</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:08:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Tankists</username>
        <id>100139</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>noņēmu [[Kategorija:Kaujās kritušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485571</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6755" sha1="j8rwn9nqhjra1vlcdh16up16vibvgpn" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| platums = 
| vārds = Deniss Kapustins
| vārds_orig = ''Денис Капустин''
| attēls = Командир_РДК_2024.jpg
| att_izmērs = 250px
| att_nosaukums = 
| dz_dat_alt = 
| dz_gads = 1984
| dz_mēnesis = 3
| dz_diena = 6
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskava|td=Krievija}}
| m_dat_alt = 
| m_gads = 
| m_mēnesis = 
| m_diena = 
| m_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| pilsonība = 
| tautība = [[krievi|krievs]]
| dzimums = V
| vecāki = 
| brāļi = 
| māsas = 
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 
| paraksts = 
| kategorijas = jā
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
|  dienesta_laiks = 2022—2025
|          valsts = {{karogs|Ukraina}}
|       struktūra = [[Attēls:Emblem_of_the_Defense_Intelligence_of_Ukraine.png|22px]] [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde]]
|         komandēja = [[Attēls:Flag of the Russian Volunteer Corps.svg|22px]] [[Krievu brīvprātīgo korpuss]]
|          kaujas = {{Tree list}}
*[[Krievijas—Ukrainas karš]]
** [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
*** [[Sušanu incidents (2023)]]
*** [[Kaujas Belgorodas apgabalā (2023)]]
*** [[Kaujas Harkivas apgabalā (2024)]]
*** [[Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte]]
{{tree list/end}}
}}
| piezīmes = 
}}
'''Deniss Kapustins''' ({{val|ru|Денис Евгеньевич Капустин}}), plaši zināms kā '''Deniss Ņikitins''' (''Денис Никитин'', dzimis {{dat|1984|03|06}}, [[Maskava|Maskavā]]), pazīstams arī ar pseidonīmu '''''White Rex''''' ir [[Krievi|krievu]] galēji [[Labēja politika|labējais]] aktīvists, bijušais futbola huligāns, uzņēmējs. [[Ukraina]]s pusē karojošā [[Krievu brīvprātīgo korpuss|Krievu brīvprātīgo korpusa]] dibinātājs un komandieris.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis un uzaudzis [[Maskava|Maskavā]]. 2001. gadā, kad viņam bija 17 gadi, ģimene pārcēlās uz [[Ķelne|Ķelni]]. Kā raksta ''[[Der Spiegel]]'', Kapustinu ģimene ir [[Krievija]]s [[ebreji]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.spiegel.de/panorama/justiz/rechtsextremer-kampfsportler-der-neonazi-krieger-aus-moskau-a-1253163.html|title=Rechtsextremer Kampfsportler: Der Neonazi-Krieger aus Moskau|work=Der Spiegel|access-date=2023-05-27|date=2019-02-14|last=Diehl|first=Jörg|issn=2195-1349|language=de}}&lt;/ref&gt; [[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreinas-Vestfālenes]] Iekšlietu ministrija raksturoja viņu kā &quot;vienu no ietekmīgākajiem [[Neonacisms|neonacistu]] aktīvistiem&quot; [[Vācija|Vācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bfmtv.com/international/asie/russie/guerre-en-ukraine-qui-sont-la-legion-liberte-et-le-rdk-ces-unites-russes-anti-poutine_AN-202305240866.html|title=Guerre en Ukraine: qui sont la Légion Liberté et le RDK, ces unités russes anti-Poutine?|website=BFMTV|access-date=2023-05-27|language=fr}}&lt;/ref&gt;

Viņš vadīja uzņēmumu ''White Rex'', ar kura starpniecību izplatīja T-kreklus ar balto nacionālistu kodu — [[14/88|88]]. Kā raksta ''[[Reuters]]'', viņš &quot;bieži sevi raksturoja kā [[Nacionālisms|nacionālistu]], kas cīnās par etniskajiem krieviem piederošu Krieviju&quot;, vienlaikus &quot;noraidot sevi kā neonacistu un balto pārākuma piekritēju&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/how-russians-end-up-far-right-militia-fighting-ukraine-2023-05-11/|title=How Russians end up in a far-right militia fighting in Ukraine|work=Reuters|access-date=2023-05-27|date=2023-05-11|last=Pikulicka-Wilczewska|first=Agnieszka|language=en}}&lt;/ref&gt;

Deniss Ņikitins bija Krievijas neonacista [[Maksims Marcinkevičs|Maksima &quot;Tesaka&quot; Marcinkeviča]] līdzgaitnieks. Atbalstīja [[Eiromaidans|Eiromaidanu]], kopš 2017. gada dzīvoja [[Ukraina|Ukrainā]].
[[Attēls:РДК.jpg|left|thumb|[[Krievu brīvprātīgo korpuss|Krievu brīvprātīgo korpusa]] karavīri 2023. gada 24. maijā. Deniss Ņikitins ir priekšplāna centrā]]
2022. gadā viņš nodibināja [[Krievu brīvprātīgo korpuss|Krievu brīvprātīgo korpusu]], kas cīnījās par Ukrainu [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]]. 2023. gada martā viņš kopā ar vairākiem KBK karavīriem veica [[Sušanu incidents (2023)|reidu Brjanskas apgabalā]] un maijā piedalījās [[Kaujas Belgorodas apgabalā (2023)|iebrukumā Belgorodas apgabalā]]. Pēc pirmā reida iekļauts [[Krievija|Krievijas Federācijas]] teroristu sarakstā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dw.com/ru/osnovatel-russkogo-dobrovolceskogo-korpusa-obavlen-v-rozysk-v-rf/a-65131489|title=Основатель РДК объявлен в розыск в РФ – DW – 27.03.2023|website=dw.com|access-date=2023-05-27|language=ru}}&lt;/ref&gt;

2025. gada 27. decembrī tika izplatītas ziņas, ka Ņikitins esot kritis kaujā [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabalā]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/688672-tragiskas-zinas-no-frontes-zaporizja-gajis-boja-krievu-brivpratigo-korpusa-vaditajs-deniss-kapustins?utm_medium=Social&amp;utm_source=Facebook&amp;fbclid=IwY2xjawO8j6tleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEezep-M7R-i39ayYOQrY2_oQnL8iD2MC7oOoFVgrVgMcckGiQGOfbh_1XLZIk_aem_cuoDqHtulgZU9Edv2FzPaA#Echobox=1766824003|title=Traģiskas ziņas no frontes: Zaporižjā gājis bojā &quot;Krievu Brīvprātīgo korpusa&quot; vadītājs Deniss Kapustins|website=Jauns.lv|access-date=2025-12-27|language=}}&lt;/ref&gt; tomēr vēlāk ģenerālleitnants [[Kirilo Budanovs]] apstiprināja, ka informācija par Krievu brīvprātīgo korpusa komandiera Denisa Kapustina (Ņikitina) bojāeju bija daļa no [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes]] speciālās operācijas, pats Kapustins ziņoja, ka viņa “īslaicīgā prombūtne nekādā veidā nav ietekmējusi vienību darbu”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2026/01/01/8014251/|title=&quot;Загибель&quot; командира РДК Капустіна була спецоперацією ГУР, він живий|website=Українська правда|access-date=2026-01-01|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Провал спецслужб рф ― командир РДК Денис Капустін живий|url=https://www.youtube.com/watch?v=o5YQq_-Bbx8|date=2026-01-01|accessdate=2026-01-01|last=Головне управління розвідки МО України}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Ņikitins, Deniss}}
[[Kategorija:Ukrainas Bruņotie spēki]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
[[Kategorija:Jauktās cīņas mākslas sportisti]]</text>
      <sha1>j8rwn9nqhjra1vlcdh16up16vibvgpn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fedorovs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>543349</id>
    <revision>
      <id>4485495</id>
      <parentid>4484059</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:40:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4485495</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="262" sha1="den37njxmgakiq3167ee2kr4fbkj5lm" xml:space="preserve">'''Fedorovs''' var būt:

* [[Ivans Fedorovs]] (''Іван Федоров''; 1988) — Ukrainas politiķis;
* [[Mihailo Fedorovs]] (''Михайло Федоров''; 1991) — Ukrainas uzņēmējs un politiķis.

{{Uzvārds}}

[[Kategorija:Ukraiņu uzvārdi]]</text>
      <sha1>den37njxmgakiq3167ee2kr4fbkj5lm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tonijs Benets</title>
    <ns>0</ns>
    <id>546585</id>
    <revision>
      <id>4485519</id>
      <parentid>4272176</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:46:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485519</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12369" sha1="0ti42etgvoo83nrjt1tp6qhxhz34xw3" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Tonijs Benets
|      Vārds_orig = ''Tony Bennett''
|          Attēls = Tony Bennett (12462253053) (1).jpg
|         Att_izm = 
|        Apraksts = Tonijs Benets 1960. gados
|        Dz_vārds = Entonijs Dominiks Benedeto
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dat|1926|8|3}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|           Miris = {{miršanas datums un vecums|2023|7|21|1926|8|3}}
|        Vieta_mr = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[popmūzika|pops]], [[svings]], [[džezs]], [[bigbends]]
|    Nodarbošanās = dziedātājs, gleznotājs
|     Instrumenti = vokāls
|            Gadi = 1936—2021
|Izdevējkompānija = [[Columbia Records|''Columbia'']], [[MGM Records|MGM]], ''Improv'', [[Legacy Recordings|''Legacy'']], [[Verve Records|''Verve'']]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|http://www.tonybennett.com}}
|         Dzimums = 
}}
'''Entonijs Dominiks Benedeto''' ({{val|en|Anthony Dominick Benedetto}}; dzimis {{dat|1926|8|3}}, miris {{dat|2023|7|21}}), pazīstams kā '''Tonijs Benets''' ({{val|en|Tony Bennett}}), bija [[Itāļi|itāļu]] izcelsmes [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dziedātājs. Benets ieguvis daudzus apbalvojumus, tostarp 20 [[Grammy balva|''Grammy'' balvas]], ''Grammy'' balvu par mūža ieguldījumu un divas [[Emmy balva|''Emmy'' balvas]]. Viņš saņēmis Nacionālā mākslas fonda balvu &quot;Džeza meistars&quot; (2006) un Kenedija centra apbalvojumu [[izpildītājmāksla|izpildītājmākslā]] par mūža ieguldījumu ASV kultūrā (2005). Dibinājis Frenka Sinatras mākslas skolu [[Kvīnsa|Kvīnsā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]].&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |first=Corey|last= Kilgannon |date=June 26, 2009 |title=He's Never Left Astoria Behind |work=The New York Times |url=https://www.nytimes.com/2009/06/26/nyregion/26bennett.html?_r=0 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180507233026/https://www.nytimes.com/2009/06/26/nyregion/26bennett.html?_r=0 |archive-date=May 7, 2018}}&lt;/ref&gt; Benets pārdevis vairāk nekā 50 miljonus ierakstu visā pasaulē. Viņam piešķirta zvaigzne [[Holivudas Slavas aleja|Holivudas Slavas alejā]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1926. gada 3. augustā [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Viņš bija pārtikas tirgotāja Džona Benedeto un šuvējas Annas (dzimusi Surači) dēls. Tēvs emigrējis uz ASV no [[Kalabrija]]s, [[Itālija|Itālijā]]. Māte dzimusi ASV, bet arī viņas vecāki bija emigrējuši no Kalabrijas. Tēvs nomira, kad Tonijam bija 10 gadi. Tēvs bija ieaudzinājis dēlā mīlestību pret mākslu un literatūru. Tonijs sāka dziedāt jau agrā bērnībā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce | url=https://www.forbes.com/2008/07/09/democrats-book-media-oped-cx_jb_0710brady.html | title='Why I'm A Democrat' |author=Brady, James |author-link=James Brady (columnist)| magazine=[[Forbes]] | date=July 10, 2008 | access-date=September 22, 2011  | archive-url=https://web.archive.org/web/20111112185811/http://www.forbes.com/2008/07/09/democrats-book-media-oped-cx_jb_0710brady.html | archive-date=November 12, 2011 }}&lt;/ref&gt;

Viņš cīnījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigu posmā Eiropā kā ASV Armijas kājnieks. Pēc tam viņš attīstīja savu dziedāšanas tehniku, parakstīja līgumu ar ''[[Columbia Records]]''. 1951. gadā tika izdota viņa pirmā popularitāti guvusī dziesma ''[[Because of You]]''. 1953. gada sākumā sekoja vairāki populāri ieraksti, piemēram, ''Rags to Riches''. Pēc tam viņš pilnveidoja savu repertuāru, iekļaujot [[džezs|džeza]] dziedāšanu. Māksliniecisko virsotni viņš sasniedza 1950. gadu beigās ar tādiem albumiem kā ''[[The Beat of My Heart]]'' un ''[[Basie Swings]]''. 1962. gadā Benets ierakstīja savu atpazīstamāko dziesmu ''[[I Left My Heart in San Francisco]]''.
[[Attēls:Tony Bennett in 2003.jpg|thumb|250px|Tonijs Benets 2003. gadā]]
Vēlāk Beneta karjera un personīgā dzīve piedzīvoja ilgstošu lejupslīdi [[rokmūzika]]s ēras kulminācijas laikā. Tomēr Benets spēja atgriezties 1980. gadu beigās un 1990. gados, atkal izdodot zelta ierakstu albumus un gūstot popularitāti arī jauniešu auditorijā, vienlaikus saglabājot savu mūzikas stilu. Savas dzīves laikā viņš dziedāja vairākos duetos un organizēja koncertus ar daudziem atzītiem ASV un ārvalstu dziedātājiem, tostarp [[Frenks Sinatra|Frenku Sinatru]], [[Dīna Mārtins|Dīnu Mārtinu]], [[Konija Frensisa|Koniju Frensisu]], [[Visents Fernandess|Visentu Fernandesu]], Jeļenu Zagorsku un [[Eimija Vainhausa|Eimiju Vainhausu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mort de Tony Bennett : le crooner légendaire américain avait 96 ans |url=https://www.programme-television.org/news-tv/Mort-de-Tony-Bennett-le-crooner-legendaire-americain-avait-96-ans-4713660 |access-date=July 21, 2023 |website=www.programme-television.org |archive-date=July 21, 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230721234442/https://www.programme-television.org/news-tv/Mort-de-Tony-Bennett-le-crooner-legendaire-americain-avait-96-ans-4713660 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=vivaduet&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= https://www.hollywoodreporter.com/news/music-news/tony-bennett-king-of-duets-lady-gaga-amy-winehouse-aretha-franklin-1235541140/|title= From Lady Gaga to Amy Winehouse and Aretha Franklin, Tony Bennett Was the King of Duets|website= [[The Hollywood Reporter]]|accessdate= July 21, 2023}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;vivaduet&quot;/&gt;

[[Attēls:Lady Gaga &amp; Tony Bennett (17170839768).jpg|thumb|250px|Lady Gaga un Benets uzstājas albuma ''Cheek to Cheek'' tūrē Losandželosā 2015. gada aprīlī]]
Benets 21. gadsimtā turpināja izdot populāras un kritiķu atzītas dziesmas. Viņš ieguva plašu atzinību savas karjeras beigās par sadarbību ar dziedātāju ''[[Lady Gaga]]'', kas aizsākās ar albumu ''[[Cheek to Cheek]]'' (2014). Abi dziedātāji kopā devās turnejā, lai reklamētu albumu 2014. un 2015. gadā. Izdodot dueta otro albumu ''[[Love for Sale]]'' (2021), Benets laboja individuālo rekordu par visilgāko albuma atrašanos ''top-10'' sarakstā ''Billboard 200'' mūzikas albumu topā salīdzinājumā ar jebkuru dzīvu mākslinieku; viņa pirmais ''top-10'' ieraksts bija ''I Left My Heart Sanfrancisko'' 1962. gadā. Benets arī laboja [[Ginesa rekords|Ginesa rekordu]] kā vecākais cilvēks, kurš izdevis jaunu albumu 95 gadu un 60 dienu vecumā.

Benets guva panākumus arī kā gleznotājs, parakstoties ar savu īsto vārdu Entonijs Benedeto vai vienkārši Benedeto.&lt;ref name=&quot;kc-bio&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.kennedy-center.org/calendar/index.cfm?fuseaction=showIndividual&amp;entity_id=14581&amp;source_type=A | archive-url=https://web.archive.org/web/20060923224936/http://www.kennedy-center.org/calendar/index.cfm?fuseaction=showIndividual&amp;entitY_id=14581&amp;source_type=A | archive-date=September 23, 2006 | title=Biography of Tony Bennett | publisher=John F. Kennedy Center for the Performing Arts | access-date=February 16, 2009}}&lt;/ref&gt; Viņš izstādīja savus darbus daudzās galerijās visā pasaulē.&lt;ref name=&quot;ammasters&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.pbs.org/wnet/americanmasters/episodes/tony-bennett/the-music-never-ends/79/ | title=Tony Bennett: The Music Never Ends | work=American Masters | publisher=[[Public Broadcasting Service|PBS]] | date=September 12, 2007 | access-date=November 18, 2008  | archive-url=https://web.archive.org/web/20081016125254/http://www.pbs.org/wnet/americanmasters/episodes/tony-bennett/the-music-never-ends/79/ | archive-date=October 16, 2008 }}&lt;/ref&gt; Viņa gleznas un zīmējumi bijusi publicēti žurnālā ''ARTnews'' un citos žurnālos, un tie ir pārdoti pat par 80 000 [[ASV dolārs|dolāriem]].&lt;ref name=&quot;ghk0495&quot;&gt;{{ziņu atsauce | url=http://www.rosemaryclooney.com/goodhousekeeping95.html | title=He keeps coming back like a song | magazine=Good Housekeeping |date=April 1995 | access-date=June 15, 2005 | archive-url=https://web.archive.org/web/20050422180045/http://www.rosemaryclooney.com/goodhousekeeping95.html &lt;!--Added by H3llBot--&gt; | archive-date=April 22, 2005}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;nyt050299&quot;&gt;{{ziņu atsauce | url=https://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=9E01EED6113DF931A35756C0A96F958260 | title=Talking Money With: Tony Bennett: His Heart's in San Francisco, His Money in His Son's Hands | author=Fabrikant, Geraldine | newspaper=[[The New York Times]] | date=May 2, 1999 | access-date=September 17, 2017 | archive-date=July 21, 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230721234438/https://www.nytimes.com/1999/05/02/business/talking-money-with-tony-bennett-his-heart-s-san-francisco-his-money-his-son-s.html}}&lt;/ref&gt;

Benets bija precējies trīs reizes. Ar pirmo sievu Patrīciju Bīču apprecējās 1952. gadā, viniem bija divi dēli. Izšķīrās 1971. gadā. Tajā pašā gadā apprecējās ar otro sievu Sandru Grāntu. Laulībā piedzima divas meitas. Izšķīrās 1983. gadā.

1980. gadu beigās Benets iepazinās un uzsāka romantiskas attiecības ar skolotāju Sūzanu Krovu, kas bija 40 gadus jaunāka par viņu. Benets un Krova kopā nodibināja labdarības organizāciju ''Exploring the Arts'', kuras mērķis ir mākslas izglītības veidošana, popularizēšana un atbalstīšana. Viņi nodibināja (un nosauca Beneta drauga Frenka Sinatras vārdā) mākslas skolu [[Kvīnsa|Kvīnsā]] — valsts vidusskolu, kurā pasniedz skatuves mākslu. Skolu atvēra 2001. gadā. 2007. gadā Benets un Krova pēc 20 gadu ilgām attiecībām apprecējās.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Susan Benedetto, Tony Bennett’s Wife: 5 Fast Facts You Need to Know |url=https://heavy.com/entertainment/2016/08/susan-bennett-tony-wife-married-is-how-old-age-alive-90-spouse-benedetto/ |publisher=heavy.com |access-date={{dat|2023|07|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416063503/https://heavy.com/entertainment/2016/08/susan-bennett-tony-wife-married-is-how-old-age-alive-90-spouse-benedetto/ }}&lt;/ref&gt;

2021. gada februārī atklājās, ka Benetam 2016. gadā diagnosticēja [[Alcheimera slimība|Alcheimera slimību]].&lt;ref name=&quot;alzheimer&quot;&gt;{{ziņu atsauce|url = https://variety.com/2021/music/news/tony-bennett-alzheimers-disease-1234897188/|title = Tony Bennett Reveals Battle With Alzheimer's Disease|last = Aswad|first = Jem|work = [[Variety]]|date = February 1, 2021|access-date = February 1, 2021|archive-date = February 1, 2021|archive-url = https://web.archive.org/web/20210201134218/https://variety.com/2021/music/news/tony-bennett-alzheimers-disease-1234897188/}}&lt;/ref&gt; Tā kā slimība progresēja lēni, viņš vēl turpināja ierakstīt un koncertēt līdz pat aiziešanai no skatuves jau fizisku grūtību dēļ. Par aiziešanu paziņoja pēc viņa pēdējām uzstāšanās reizēm 2021. gada 3. un 5. augustā ''Radio City'' mūzikas zālē.&lt;ref name=&quot;retirementbbc&quot;&gt;{{ziņu atsauce | url=https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-58198989 | title=Tony Bennett: Legendary singer retires from stage aged 95 | agency=[[BBC News]] | date=August 13, 2021 | access-date=August 13, 2021 | archive-date=August 13, 2021 | archive-url=https://web.archive.org/web/20210813101321/https://www.bbc.co.uk/news/entertainment-arts-58198989}}&lt;/ref&gt;

Benets nomira savās mājās Ņujorkā 2023. gada 21. jūlijā tikai divas nedēļas pirms savas 97. dzimšanas dienas, pēc septiņus gadus ilgas Alcheimera slimības.
[[Attēls:2005 Kennedy Center honorees.jpg|thumb|250px|Prezidents [[Džordžs V. Bušs|Džordžs Bušs]] un pirmā lēdija [[Lora Buša]] kopā ar Kenedija centra apbalvojumu laureātiem: aktrisi [[Džūlija Herisa|Džūliju Herisu]], aktieri [[Roberts Redfords|Robertu Redfordu]], dziedātāju [[Tīna Tērnere|Tīnu Tērneri]], baletdejotāju [[Sūzena Farela|Sūzenu Farelu]] un Toniju Benetu (pieņemšanā [[Baltais nams|Baltā nama]] Zilajā istabā 2005. gada 4. decembrī)]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Aktieru ārējās saites}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Benets, Tonijs}}
[[Kategorija:1926. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]]
[[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>0ti42etgvoo83nrjt1tp6qhxhz34xw3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ģirts Štekerhofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>551498</id>
    <revision>
      <id>4485688</id>
      <parentid>4482787</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:46:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <origin>4485688</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3266" sha1="btrc94qmqm5nb66e3jab4v3jugfq0vt" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Ģirts Štekerhofs
| attēls              = Saeimas 21. septembra sēde - 53201881227.jpg
| att_izm = 275px
| apraksts            = Ģirts Štekerhofs 2023. gadā
| amats = [[14. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2023|09|15|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2025|02|27|N|bez}}
| term_sākums2 = {{dat|2026|06|10|N|bez}}
| term_beigas2 = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents =
* [[Edgars Rinkēvičs]]
| premjers = 
* [[Evika Siliņa]]
| premjers2 = 
* [[Andris Kulbergs]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1964|01|13}}
| dzim_vieta          = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Ventspils|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ventspils}}
| tautība             = [[latvieši|latvietis]]
| partija             = [[Latvijai un Ventspilij]] 
| dzīvesb             = 
| profesija           = [[ārsts]] [[ķirurgs]]
| alma_mater          = [[Rīgas Medicīnas institūts]]
| reliģija            =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Ģirts Štekerhofs''' (dzimis {{dat|1964|01|13}} [[Ventspils|Ventspilī]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un [[politiķis]]. Šobrīd ir [[14. Saeima]]s deputāts. Pārstāv politisko apvienību [[Zaļo un Zemnieku savienība]] un tajā ietilpstošo [[politiskā partija|partiju]] &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;.

Pirms darba uzsākšanas Saeimā bija &quot;[[Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca|Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas]]&quot; Ķirurģijas nodaļas vadītājs, &quot;Klīnika Zinta&quot; valdes loceklis, kā arī [[Basketbola klubs Ventspils|Basketbola kluba Ventspils]] prezidents un Ventspils pilsētas domes Veselības aizsardzības komisijas un Sporta komisijas loceklis.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/ventspils/partiju-saraksts/latvijai-un-ventspilij/15602-girts-stekerhofs lsm.lv] pašvaldību vēlēšanas 2021&lt;/ref&gt;

== Politiskā darbība ==
[[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Ģ. Štekerhofs kandidēja uz vietu [[Ventspils dome|Ventspils domē]] no partijas &quot;[[Latvijai un Ventspilij]]&quot;, bet netika ievēlēts. [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] 2022. gadā kandidēja no [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s, sākotnēji netika ievēlēts, bet pēc [[Evikas Siliņas valdība]]s apstiprināšanas 2023. gadā viņš kļuva par Saeimas deputātu [[Uldis Augulis|Ulda Auguļa]] vietā, kurš uzņēmās ministra pienākumus valdībā.

[[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanās]] kandidēja uz vietu Ventspils domē, bet netika ievēlēts. 2026. gada jūnijā Ģ. Štekerhofs vēlreiz kļuva par 14. Saeimas deputātu U. Auguļa vietā, kurš uzņēmās ministra pienākumus [[Andra Kulberga valdība|Andra Kulberga valdībā]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}


{{latvijas cilvēks-aizmetnis}}


{{14. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Štekerhofs, Ģirts}}
[[Kategorija:1964. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ventspilī dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Latvijai un Ventspilij&quot; politiķi]]
[[Kategorija:14. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas mediķi]]
[[Kategorija:Rīgas Medicīnas institūta absolventi]]</text>
      <sha1>btrc94qmqm5nb66e3jab4v3jugfq0vt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vladimirs Mednis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>563894</id>
    <revision>
      <id>4485694</id>
      <parentid>4231777</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T05:13:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485694</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3859" sha1="b072ply0w0lts95j0bbftkbw0h9de3w" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| dz_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Rietumu apgabals|Ņeveļas rajons|Ņeveļa|td=Krievija}}
| dz_dat_alt = {{dat|1931|01|02}}
| citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa
| dienesta_pakāpe = [[pulkvedis]]
|  dienesta_laiks = 1947—1991
|          valsts = {{USSR}}
|       struktūra = [[PSRS Valsts drošības ministrija]], [[PSRS Valsts drošības komiteja]]
|         vienība = 
|       komandēja =
|          kaujas =
|       izglītība = VDK augstākā skola
|     apbalvojumi = 2. šķiras [[Tēvijas Kara ordenis]]&lt;br&gt;[[Valsts drošības goda darbinieks]]
|      cits_darbs = 
}}
| m_gads = 2023
| vārds_orig = ''Владимир Меднис''
}}

'''Vladimirs Mednis''' ({{val|ru|Владимир Августович Меднис}}; 1931—2023) bija&lt;!-- Latviešu cilmes? --&gt; padomju izlūkošanas dienestu darbinieks.

== Dzīvesgājums ==
Piedzima 1931. gadā [[Ņeveļa|Ņeveļā]]. 1941.—1942. gadā, [[Vācijas—PSRS karš|Vācijas—PSRS kara]] laikā, bija [[201. latviešu strēlnieku divīzija]]s audzēknis. 1944.—1945. gadā bija [[Padomju kaujinieki Latvijā|Latvijas partizānu kustības]] štāba partizāns, piedalījās [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes katla]] likvidācijā, veikdams diversijas un izlūkošanu pretinieka aizmugurē. 1945. gadā demobilizēts&lt;!-- Nezinu, kā tas oficiāli skaitījās, vai no armijas dokumentāri tika demobilizēts 14 gadīgs cilvēks --&gt;.

No 1945. līdz 1947. gadam strādāja [[VEF]]. 1947. gadā pieņemts [[Latvijas PSR]] Valsts drošības ministrijas izlūkošanas dienestā, līdz 1957. gadam piedalījās operācijās pret ''[[Waffen-SS]]-Jagdverband-Lettland''&lt;!-- To, ka tādi Jagdverbände bija, var redzēt no https://de.wikipedia.org/wiki/Waffen-SS, par tieši ..Lettland atklātajos interneta avotos nav atrodams --&gt; diversantu grupām, operatīvajās spēlēs ''«Берег»'' (&quot;Krasts&quot;) и ''«Капкан»'' (&quot;Slazds&quot;) [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] un [[Apvienotā Karaliste|britu]] izlūkošanas dienestu nodalījumu (tā saucamo šūniņu) likvidēšanai Latvijas PSR teritorijā.

1957. gadā, pēc PSRS [[Valsts drošības komiteja]]s (VDK) augstākās skolas pabeigšanas&lt;!-- Nav secināms, kurā gadā pabeigta --&gt;, strādāja PSRS VDK 1. galvenās pārvaldes (1. GP, ārējā izlūkošana) centrālajā aparātā. No 1959. līdz 1963. gadam bija VDK Lielbritānijas rezidentūras darbinieks, no 1965. līdz 1969. gadam — VDK [[Zviedrija]]s rezidenta vietnieks, atrazdamies PSRS vēstniecības trešā sekretāra amatā. VDK 1. GP Ārējās pretizlūkošanas dienesta Ziemeļamerikas virziena vadītājs 1970.—1971. gadā. [[Monreāla]]s ārējās izlūkošanas rezidents no 1971. līdz 1973. gadam. PSRS VDK 1. GP Ārējās pretizlūkošanas pārvaldes Informācijas un analītikas nodaļas priekšnieka vietnieks no 1973. līdz 1976. gadam, pēc tam līdz 1991. gadam bija PSRS VDK institūta Zinātniskās pētniecības nodaļas priekšnieka vietnieks.

Kopš 1991. gada pensijā. Nomira 2023. gadā 91 gada vecumā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fssb.su/press-center/press-center-books/6189-sovetskij-razvedchik-sem-let-igral-predatelja.html|title=Советский разведчик семь лет играл предателя|website=fssb.su|access-date={{dat|2024|02|15||bez}}|archive-date={{dat|2024|02|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240215222246/http://www.fssb.su/press-center/press-center-books/6189-sovetskij-razvedchik-sem-let-igral-predatelja.html}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Mednis, Vladimirs}}
[[Kategorija:1931. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2023. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Pleskavas apgabalā dzimušie]]
[[Kategorija:Ar Tēvijas Kara ordeni apbalvotie]]
[[Kategorija:PSRS specdienestu cilvēki]]
[[Kategorija:Krievijas latvieši]]</text>
      <sha1>b072ply0w0lts95j0bbftkbw0h9de3w</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Virsājs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>569310</id>
    <revision>
      <id>4485681</id>
      <parentid>4050578</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:10:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485681</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1893" sha1="2gf3rwdsu5y5x4i6af6p6trtfdg9kc8" xml:space="preserve">[[File:Amrum (187753235).jpeg|thumb|260px|Ziedošs virsājs pie Amrumas [[Vācija|Vācijā]]]]
'''Virsājs''' ir [[ekosistēma]], kurā galvenais organisko vielu ražotājs ir [[sila virsis]]. Tas izveidojas vieglās [[skābe|skābās]] [[smilts]] augsnēs, parasti izcirtumos vai degumos. Degradētās augsnēs nereti izveidojas rūsakmens slānis, pasliktinās ūdens iesūkšanās, un virsājs pārpurvojas. Augu segā līdz ar viršiem mēdz augt [[brūklene]], [[melnā vistene]], bet pārmitrās vietās — [[sfagni]], sausās — [[ķērpji]].&lt;ref&gt;{{Latvijas daba|6|93}}&lt;/ref&gt;

Virsāji ir plaši izplatīti visā pasaulē, bet to platības samazinās, un [[Eiropa|Eiropā]] tiek atzīti par retu biotopu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lifeonland.org.uk/heath%20and%20moorland/index.htm |title=Field Studies Council. Heath and Moorland |access-date={{dat|2013|10|04||bez}} |archive-date={{dat|2014|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140715024644/http://www.lifeonland.org.uk/heath }}&lt;/ref&gt; Latvijā virsājs aizņem lielu daļu [[Grīņu rezervāts|Grīņu rezervāta]] teritorijas, kā arī [[Diļļu pļavas (dabas liegums)|Diļļu pļavās]], [[Ziemupe (dabas liegums)|Ziemupē]], [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādažos]], [[Garkalnes meži|Garkalnes mežos]] un citās aizsargājamās dabas teritorijās. Virsāji ir teritorijas ar zemu lauksaimniecisko potenciālu, tādēļ bieži tiek apbūvēti, kā arī nereti tajos izveido militāros treniņu poligonus.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/adazu-poligona-biotopa-erti-sadzivo-karaviri-un-reti-putni.a183995/ LSM.lv Ādažu poligona biotopā ērti sadzīvo karavīri un reti putni]&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ekosistēmas]]</text>
      <sha1>2gf3rwdsu5y5x4i6af6p6trtfdg9kc8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tautas pavadonis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>571141</id>
    <revision>
      <id>4485565</id>
      <parentid>4235577</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:50:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4485565</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7098" sha1="h0o7o4kq2etf0u30f8f56m609tkb4oa" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2024. gada augusts}}
'''Tautas pavadonis''' ({{val|uk|Народний супутник}}) ir divi Somijas uzņēmuma ''[[ICEYE]]'' [[Zemes tālizpētes pavadonis|Zemes tālizpētes pavadoņi]], ko izmanto [[Ukrainas bruņotie spēki]]. ''ICEYE'' nodrošina piekļuvi savam [[Sintezētās apertūras radars|SAR]] pavadoņu grupējumam, lai Ukraina varētu saņemt augstas izšķirtspējas pavadoņattēlus par kritiskām teritorijām.

Pirmo no ''ICEYE'' pavadoņīem 2022. gadā iegādājās [[Serhija Pritulas labdarības fonds]]. Otrā iegādi 2024. gadā nodrošināja Vācijas uzņēmums ''[[Rheinmetall]]'' ar Vācijas valdības atbalstu.

Pavadoni nosauca par &quot;tautas&quot;, jo tas tika iegādāts tikai par ukraiņu un citu valstu iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

== Līdzekļu vākšanas kampaņa ==
2022. gada jūnijā Serhija Pritulas labdarības fonds kopā ar blogeri Ihoru Ļačenkovu uzsāka iniciatīvu, lai savāktu līdzekļus un iegādātos trīs ''[[Baykar Bayraktar TB2|Bayraktar TB2]]'' bezpilota kaujas lidaparātus, tādējādi atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus. No 22. līdz 24. jūnijam projekts [[Tautas Bayraktar|&quot;Tautas bairaktars&quot;]], kurā iesaistījās gan Ukrainas, gan citu valstu iedzīvotāji, savāca 600 miljonus [[Ukrainas hrivna|hrivnu]].

Tā kā pēc līdzekļu savākšanas Turcijas uzņēmums ''[[Baykar]]'' bez maksas Ukrainai nodrošināja trīs ''Bayraktar TB2'' bezpilota kaujas lidaparātus, fonds sāka meklēt veidus, kā savākto naudu visefektīvāk izlietot Ukrainas armijas vajadzībām.

== Pavadoņa iegāde ==
Lēmums par Zemes tālizpētes pavadoņa iegādi tika pieņemts pēc sarunām ar [[Ukrainas Aizsardzības ministrija|Ukrainas Aizsardzības ministriju]], Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldi un Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābu.&lt;ref name=&quot;nv.ua, 2022-08-21&quot; /&gt; Sarunās tika iesaistīts arī Ukrainas kosmosa jomas uzņēmējs Makss Poļakovs, ''EOS Data Analytics'' dibinātājs.&lt;ref name=&quot;satnews, 2022-08-21&quot; /&gt; 2022. gada martā, kad sākās pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā, Poļakovs lūdza Zemes tālizpētes uzņēmumiem un kosmosa aģentūrām, kas iegūst pavadoņu attēlus, dalīties ar Ukrainu ar jaunākajiem un reāllaika augstas un vidējas izšķirtspējas optiskiem un radara pavadoņu attēliem. ''EOS Data Analytics'' piedāvāja savas iespējas apstrādāt šos datus.

2022. gada 18. augustā Serhija Pritulas labdarības fonds parakstīja līgumu ar Somijas uzņēmumu ''ICEYE'', kas Ukrainas Aizsardzības ministrijai nodrošināja pilnīgu piekļuvi visām viena no ''ICEYE'' pavadoņa iespējām, kas līguma parakstīšanas brīdī jau bija orbītā.

== Otrais pavadonis ==
2024. gadā Vācijas uzņēmums ''[[Rheinmetall]]'' ar Vācijas valdības atbalstu Ukrainas vajadzībām iegādājās vēl vienu ''ICEYE'' pavadoni. Attēlus no tā Ukraina sāka saņemt 2024. gada oktobrī.&lt;ref name=&quot;gordonua 2024-11-12&quot; /&gt;

== Rezultāti ==
Neilgi pēc pavadoņa iegādes Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas preses dienests ziņoja, ka Tautas pavadonis attaisnojis uz to liktās cerības, un divu dienu darbības laikā palīdzējis atklāt aptuveni 2600 Krievijas militārās tehnikas vienību 150 ienaidnieka atrašanās vietās okupētajās Ukrainas teritorijās, Krievijas un tās sabiedroto teritorijās. Pavadoņu dati ļāva efektīvi noteikt ienaidnieka slēptās atrašanās vietas mežos, jebkuros laika apstākļos un naktī. Turklāt bija iespējams atklāt antenu sistēmas un pretgaisa aizsardzības sistēmu atrašanās vietas.

''ICEYE'' bija ļoti svarīga loma uzbrukumā Sevastopoles līcim 2023. gada 13. septembrī, kad tika iznīcināts Krievijas desanta kuģis ''Minsk'' un zemūdene ''Rostov na Donu''.&lt;ref name=&quot;GUR, 2023-09-20&quot; /&gt;

== Pavadoņa raksturojums ==
''ICEYE'' pavadoņa izšķirtspēja ir no 0,25 metriem uz pikseli, atkarībā no attēla aptvertās teritorijas. Viens attēls var aptvert līdz pat 225 km² (15 × 15 km) lielu teritoriju. Pavadonis riņķo 500 līdz 600 km augstumā virs Zemes virsmas saules sinhronajā orbītā. Diennaktī tas veic 15 apriņķojumus ap Zemi un pārvietojas ar ātrumu aptuveni 7,5 km/s. Tas pārlido Ukrainu divas reizes dienā.

Pavadonis izmanto [[Sintezētās apertūras radars|sintezētās apertūras radaru]], lai novērotu Zemes virsmu caur mākoņu segu (tostarp miglu un dūmiem), neatkarīgi no apgaismojuma līmeņa.

Ukraina var saņemt attēlus dažu stundu laikā no attēla iegūšanas brīža kosmosā.

== Krievijas pavadoņu pietuvošanās ==
2026. gada jūnijā Apvienotās Karalistes [[domnīca]] ''[[Royal United Services Institute|RUSI]]'' publicēja pētījumu par to, ka maijā 4 Krievijas militārie pavadoņi, kuri palaisti 2026. gada aprīlī, mainīja savu pozīciju, lai pielāgotos ''ICEYE-X36'' orbītas plaknei. Manevri, lai izmainītu orbītas plakni, ir resursu ietilpīgi, un četru pavadoņu vienlaicīga pārietošana šķiet ļoti apzināta.&lt;ref name=&quot;RUSI, 2026-06-17&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;nv.ua, 2022-08-21&quot;&gt;[https://nv.ua/ukr/opinion/pritula-kupiv-suputnik-reznikov-poyasniv-yak-pracyuvatime-narodniy-suputnik-novini-ukrajini-50264493.html Це справжній «космос». Що отримає Україна завдяки «народному супутнику»] nv.ua, 2022-08-21&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;satnews, 2022-08-21&quot;&gt;[https://news.satnews.com/2022/08/21/serhiy-prytula-charity-foundation-now-has-full-access-to-all-iceyes-systems-as-well-as-purchasing-a-satellite-with-project-funds-from-the-peoples-bayraktar/#:~:text=ICEYE%20will%20provide%20access%20to,(SAR)%20satellite%20imaging%20capabilities Serhiy Prytula Charity Foundation now has full access to all ICEYE’s systems as well as purchasing a satellite with project funds from the People’s Bayraktar] satnews, 2022-08-21&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;gordonua 2024-11-12&quot;&gt;[https://gordonua.com/news/military-actions/v-ramkakh-sotrudnichestva-s-rheinmetall-vsu-nachali-poluchat-razveddannye-so-vsekh-sputnikov-iceye-1724258.html В рамках сотрудничества с Rheinmetall ВСУ начали получать разведданные со всех спутников ICEYE] gordonua.com, 12 ноября 2024&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;GUR, 2023-09-20&quot;&gt;[https://gur.gov.ua/content/narodnyi-suputnyk-pershyi-rik-roboty-na-peremohu-ukrainy.html “Народний супутник” ― перший рік роботи на перемогу України!] GUR, 2023-09-20&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;RUSI, 2026-06-17&quot;&gt;[https://www.rusi.org/explore-our-research/publications/commentary/checkmate-russian-orbital-manoeuvring-threatens-ukraines-space-capability Checkmate? Russian Orbital Manoeuvring Threatens Ukraine’s Space Capability] Juliana Suess, RUSI, 2026-06-17&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
* [https://prytulafoundation.org/about/projects/archive/peoples-satellite Народний супутник] Serhiy Prytula Charity Foundation


[[Kategorija:ICEYE]]
[[Kategorija:Ukrainas kosmiskie aparāti]]
[[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]]</text>
      <sha1>h0o7o4kq2etf0u30f8f56m609tkb4oa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sētas iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>573678</id>
    <revision>
      <id>4485386</id>
      <parentid>4474588</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:38:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485386</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13766" sha1="glmtjjzkfz6urgf3ef0pew9pkcaohgl" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sētas iela|Sētas iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Sētas iela
| attēls = RigaSetasIela.jpg
| attēla paraksts = Sētas iela (skats Kalnciema ielas virzienā).
| pilsēta lokatīvā = 
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q115607786|zoom=16}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]]
| apkaime = [[Āgenskalns]]
| ielas garums = 158 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 2
| ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Sētas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Sētas iela sākas krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Meža iela (Rīga)|Meža]] un [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielu]], kas ir ielas turpinājums Āgenskalna virzienā. Kopējais ielas garums ir 158 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; tā sastāv no divām braukšanas joslām un ir klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Iela gandrīz visā garumā kalpo kā gājēju un velosipēdu ceļš, izņemot posmu no Kalnciema ielas līdz iebrauktuvei [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Inženierekonomikas un vadības fakultātes]] autostāvvietā. No ielas beigām, Meža un Nometņu ielas krustojuma, atstāta iespēja autotransportam piebraukt iebrauktuvei teritorijā starp ēkām Sētas ielā 1 un Sētas ielā 3, savukārt autotransporta caurbraukšanu ielā ierobežo aiz Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes autostāvvietas vārtiem pie Sētas ielas 1 uzstādītie puķpodi. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības ielu kategorijām tā iekļauta 3. ielu uzturēšanas klasē — mazākas nozīmes, rajona ielas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ielu kategorijas |url=https://www.riga.lv/lv/ielu-kategorijas |website=riga.lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Sētas iela uzskatāma par vienu no senākajām [[Pārdaugava]]s ielām, tā iezīmēta jau 1803. gada Rīgas pilsētas plānā. 1861. gadā pieņemts lēmums bezvārda ielai, kas savienoja [[Nometņu iela (Rīga)|Lielo Lēģeru ielu]] ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]], piešķirt nosaukumu Sētas iela ({{val|de|Zaunstrasse}}, {{val|ru|Заборная улица}}).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna ielu katalogs: S - T |url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/6/ |website=citariga.lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīga. Āgenskalns. Sētas iela, [191-] |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/23056/ |website=zudusilatvija.lv}}&lt;/ref&gt; Pastāv uzskats, ka ielas nosaukums radies kļūdaina tulkojuma no vācu valodas rezultātā, proti, ielā blakus vietējam tirgum (1895. gadā nolemts to pārcelt uz tagadējā [[Āgenskalna tirgus]] teritoriju) atradās latviešu tirgotāja Caunes krogs ({{val|de|Zaun Krug}}), kura nosaukums pārtulkots kā sēta, žogs nevis Caune.

Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] 1945. gadā namus Sētas ielā 1, [[Meža iela (Rīga)|Meža ielā]] 4 un 4A nodeva Civilās gaisa flotes Aviācijas tehniskajai skolai.&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;/&gt; Turpmākajos gados civilās aviācijas institūta korpusu skaits ielas apkaimē turpināja pieaugt. Tā 1967. gadā piešķirot tuvējos zemesgabalus Rīgas aviācijas speciālo dienestu skolas un kopmītnes celšanai, Sētas ielas statuss tika nomainīts uz privātu ielu un tā tika slēgta publiskai gājēju un autotransporta satiksmei.&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;/&gt; 1979. gadā, ielu iekļaujot Lidotāju tehniskās skolas teritorijā, likvidēts pats ielas nosaukums.&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;/&gt;

Iela gājēju kustībai atvērta 2001. gadā, vienlaikus atjaunojot arī vēsturisko Sētas ielas nosaukumu posmam no Kalnciema ielas līdz Meža un Nometņu ielas krustojumam.&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;/&gt; Turpmākajos gados iela visā garumā atvērta arī vietēja mēroga autosatiksmei, nodrošinot iespēju piekļūt teritorijām Kalnciema ielā 6 (Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātei) un iekšpagalmam teritorijā starp Meža ielu 1 k-1, 1 k-3, 1 k-4, 1A, 3 un 3A. Saskaņā ar satiksmes organizācijas shēmu iela veidota kā gājēju un velosipēdu ceļš, lai novērstu iespēju autovadītājiem caurbraukt ielu vai novietot automašīnas stāvēšanai uz gājeju un velosipēdu ceļa 2010. gadu otrajā pusē aiz Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes autostāvvietas, pie ēkas Sētas ielā 1, uz ceļa braucamās daļas uzstādīti puķpodi.

== Ielas raksturojums ==
Sētas iela sākas neregulējamā T veida krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] iepretim šobrīd neapbūvētam zemesgabalam Kalnciema ielā 3 un virzās dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Tā kalpo kā piebraucamais ceļš [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Inženierekonomikas un vadības fakultātes]] autostāvvietai, jo pēc iebrauktuves minētajā autostāvvietā (aptuveni 35 metru attālumā no ielas sākuma), saskaņā ar izvietotajām ceļa zīmēm, iela kļūst par gājēju un velosipēdu ceļu. Sētas iela beidzas neregulējamā krustojumā ar [[Meža iela (Rīga)|Meža]] un [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielu]], kas uzskatāma par ielas turpinājumu [[Āgenskalns|Āgenskalna]] virzienā. Brauktuve visā garumā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, ierīkots ielu apgaismojums (apgaismes ķermeņi piestiprināti pie ēku sienām nepāra numuru pusē), savukārt asfaltēta gājēju ietve ierīkota tikai nepāra numuru pusē.

Lai novērstu autovadītāju vēlmi izmantot ielu caurbraukšanai 2010. gadu otrajā pusē aiz iebrauktuves Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultātes autostāvvietā, pie ēkas Sētas ielā 1, uz ceļa braucamās daļas uzstādīti puķpodi. Savukārt no ielas krustojuma ar Meža un Nometņu ielu puses [[Latvijas PSR|padomju laikā]] ierīkotie gājēju un autotransporta vārti visu diennakti atstāti vaļā, sniedzot iespēju autotransportam piekļūt iebrauktuvei teritorijā starp ēkām Sētas ielā 1 un Sētas ielā 3. Jāpiemin, ka autotransporta vārtu dēļ ielas beigās izveidojies brauktuves sašaurinājums un var uzskatīt, ka pieejama tikai viena braukšanas josla, kā arī uzreiz aiz minētajiem vārtiem Sētas ielā uzstādīta nojume, kas pēc savas uzbūves atgādina sabiedriskā transporta pieturvietas nojumi. Krustojumā ar Kalnciema ielu nav ierīkota gājēju pāreja, taču tuvumā, aptuveni 50 metrus tālāk, atrodas [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas]] un Kalnciema ielas regulējams krustojums. Tāpat gājēju pārejas nav ierīkotas krustojumā ar Meža un Nometņu ielu.

Ielā autosatiksmei atļautajā posmā organizēta divvirzienu satiksme un brauktuves nepāra numuru pusē, saskaņā ar uzstādītajām ceļa zīmēm, atļauta automašīnu novietošana stāvēšanai par velti un bez laika ierobežojuma. 2020. gada septembrī [[Eiropas Mobilitātes nedēļa]]s ietvaros [[Āgenskalns|Āgenskalna]] teritorijā starp Daugavgrīvas, Kalnciema, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]] un [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]] tika ieviesta atļautā braukšanas ātruma zona 30 km/h, līdz ar to pieļaujamais ātrums minētajā Sētas ielas posmā samazināts no 50 km/h līdz 30 km/h.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna apkaimē ieviesta braukšanas ātruma 30km/h zona |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320115-agenskalna-apkaime-ieviesta-brauksanas-atruma-30kmh-zona-2020 |website=lvportals.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Ielu savienojumi ===
Sētas iela ir savienota ar šādām ielām:
* Kalnciema iela (neregulējams T veida krustojums)
* Meža iela / Nometņu iela (ielas turpinājums Āgenskalna virzienā)

== Sabiedriskais transports ==
Sētas ielā nepastāv [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] satiksme, kā arī dažādu pilsētā notiekošo pasākumu laikā iela netiek izmantota sabiedriskā transporta maršrutu apvedceļos. Tuvākā [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pieturvieta nokļūšanai pilsētas centrā atrodas Daugavgrīvas ielā aiz krustojuma ar Kalnciema ielu (rēķinot no ielas sākuma — aptuveni 140 metrus tālu). Savukārt tuvākās autobusu, [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] un trolejbusu pieturas nokļūšanai pilsētas centrā un daļā [[Daugava]]s kreisā krasta apkaimju, kā arī atsevišķās Daugavas labā krasta apkaimēs, atrodas Nometņu un [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] krustojuma tuvumā (rēķinot no ielas beigām — aptuveni 160 metrus tālu).

== Adresācijas objekti ==
=== Esošie ===
Zemāk pieejamajā tabulā uzskaitītas visas šobrīd spēkā esošās adreses Sētas ielā.

{| class=&quot;wikitable
! width=&quot;200&quot;|Fotoattēls
! width=&quot;150&quot;|Adrese
! width=&quot;200&quot;|Izmantošanas veids
! width=&quot;100&quot;|Celtniecība
! width=&quot;200&quot;|Arhitekts/-i
! width=&quot;350&quot;|Papildinformācija
|-
| &lt;center&gt;[[Attēls:Nav foto.png|75px]]
| &lt;center&gt;Sētas iela 1
| &lt;center&gt;šobrīd neizmantota
| &lt;center&gt;1963
| &lt;center&gt;
| Ēka celta [[Rīgas Aeronavigācijas institūts|Rīgas civilās aviācijas tehnikuma]] vajadzībām.&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;/&gt; Šobrīd pieder [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajai universitātei]] un telpas tiek piedāvātas nomai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Nekustamā īpašuma nomas piedāvājums - ēka Sētas ielā 1, Rīgā (01000610087001) |url=https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_setas_iela_2_lv.pdf |website=rtu.lv}}&lt;/ref&gt; Ēkai 2015. gada 17. jūlijā mainīta adrese no [[Meža iela (Rīga)|Meža iela]] 1 k-3 uz Sētas iela 1.&lt;ref name=&quot;adrešu maiņa&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Par zemes vienību un ēku adrešu maiņu un piešķiršanu Āgenskalna, Dzirciema, Ķīpsalas, Šampētera un Zasulauka apkaimē |url=https://likumi.lv/ta/id/275425-par-zemes-vienibu-un-eku-adresu-mainu-un-pieskirsanu-agenskalna-dzirciema-kipsalas-sampetera-un-zasulauka-apkaime |website=likumi.lv}}&lt;/ref&gt;
|-
| &lt;center&gt;[[Attēls:Nav foto.png|75px]]
| &lt;center&gt;Sētas iela 3
| &lt;center&gt;Izglītības iestāde
| &lt;center&gt;1896-1897&lt;ref name=&quot;zudusi latvija1&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīga. Meža iela, 1933 |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/45794/ |website=zudusilatvija.lv}}&lt;/ref&gt;
| &lt;center&gt;[[Alfrēds Ašenkampfs]]&lt;ref name=&quot;zudusi latvija1&quot;/&gt;
| Sākotnēji celts kā Āgenskalna tirdzniecības nams (īpašnieks [[J. Hanskinēvičs]]).&lt;ref name=&quot;zudusi latvija1&quot;/&gt; 1945. gadā ēka nodota Civilās gaisa flotes Aviācijas tehniskajai skolai.&lt;ref name=&quot;zudusi latvija&quot;/&gt; Mūsdienās nams savstarpēji saistīts ar būvi Meža ielā 3, abās ēkās atrodas [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]] (plašāk pazīstama kā ''RISEBA'').&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Klientu apkalpošanas centrs |url=https://riseba.lv/kontakti/klientu-apkalposanas-centrs/ |website=riseba.lv}}&lt;/ref&gt; Ēkai 2015. gada 17. jūlijā mainīta adrese no Meža iela 3A uz Sētas iela 3.&lt;ref name=&quot;adrešu maiņa&quot;/&gt;
|-
|}

=== Bijušie ===
Kopš neatkarības atjaunošanas nav reģistrētas agrāk eksistējušas adreses Sētas ielā (''dati uz 2024. gada jūniju'').

=== Pasta indekss ===
Visām Sētas ielai piekritīgajām adresēm pasta indekss ir LV-1048 un teritoriju apkalpojošā VAS ''[[Latvijas Pasts]]'' sniegto pasta pakalpojumu vieta (kopš 2024. gada 1. aprīļa oficiāli saucas [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] pasta nodaļa, līdz tam Rīgas 83. pasta nodaļa)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vairākām pasta nodaļām tiek mainīti nosaukumi atbilstoši to atrašanās vietai |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/7906-vairakam-pasta-nodalam-tiek-mainiti-nosaukumi-atbilstosi-to-atrasanas-vietai |website=pasts.lv}}&lt;/ref&gt; kopš 2019. gada 28. oktobra atrodas Dzirciemā, [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema ielā]] 1A.&lt;ref name=&quot;pasts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=No 2019. gada 28. oktobra Rīgas 7.pasta nodaļas teritorijā klientu apkalpošanu pārņems tuvējā Rīgas 83.pasta nodaļa |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/5230-no-2019gada-28oktobra-rigas-7pasta-nodalas-teritorija-klientu-apkalposanu-parnems-tuveja-rigas-83pasta-nodala |website=pasts.lv}}&lt;/ref&gt; Iepriekš pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās Slokas ielā 60 (Rīgas 7. pasta nodaļa, līdz 2019. gada 25. oktobrim)&lt;ref name=&quot;pasts&quot;/&gt; un Slokas ielā 33 (Rīgas 48. pasta nodaļa, līdz 2010. gada 16. martam).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=
Slokas iela 33, Rīga, LV-1048 |url=
https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas |website=
lursoft.lv |access-date=
{{dat|2024|06|16||bez}} |archive-date=
{{dat|2024|05|28||bez}} |archive-url=
https://web.archive.org/web/20240528195841/https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Āgenskalns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/262093/trijadibas-meza-setas-uc-ielas Trijādības, Meža, Sētas un citas ielas], raidījuma ''[[Ielas garumā]]'' ieraksts portālā [[lsm.lv|replay.lsm.lv]]

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]</text>
      <sha1>glmtjjzkfz6urgf3ef0pew9pkcaohgl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kīrs Stārmers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>575021</id>
    <revision>
      <id>4485468</id>
      <parentid>4332246</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4485468</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2922" sha1="kuldecgd2or1xau8iao1n7wbhes9t7a" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Kīrs Stārmers
| vārds_orģ           =''Keir Starmer''
| attēls              =Prime Minister Sir Keir Starmer Official Portrait (cropped).jpg
| amats               =[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| term_sākums         ={{Dat|2024|7|5|N}}
| term_beigas         =
| priekštecis         =[[Riši Sunaks]]
| pēctecis            =
| dzim_dati           ={{Dzimšanas datums un vecums|1962|9|2}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Anglija|Londona}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             =[[Leiboristu_partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]]
| dzīvesb             =Viktorija Aleksandere
| alma_mater          =[[Oksfordas Universitāte]]
| profesija           =[[jurists]], [[politiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
}}
'''Kīrs Rodnijs Stārmers''' ({{val|en|Keir Rodney Starmer}}; dzimis {{Dat|1962|9|2}}) ir britu politiķis, kopš 2024. gada 5. jūlija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] no [[Leiboristu_partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1962. gadā Londonā strādnieka un medmāsas ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Sari grāfiste]]s pilsētiņā Okstedā, kur viņa tēvs bija darbarīku izgatavotājs vietējā rūpnīcā. Mācījās [[Raigeita]]s ģimnāzijā, studēja tieslietas [[Līdsa]]s un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātēs]]. 1987. gadā viņš kļuva par advokātu ar specializāciju cilvēktiesībās. 2008. gadā Stārmeru iecēla par Prokuratūras direktoru, 2014. gadā Kīrs Stārmers saņēma bruņinieka ordeni.

2015. gadā Stārmers kļuva par deputātu Holbornas un Sentpankrasas apgabalā Londonas ziemeļu daļā. Tur viņš darbojās bijušā leiboristu līdera [[Džeremijs Korbins|Džeremija Korbina]] komandā kā &quot;[[Brexit]]&quot; lietu sekretārs.

2020. gadā viņš kļuva par [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] līderi. 2024. gada 5. jūlijā kļuva par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]].
2026. ɡada 22. jūnijā Kīrs Stārmers paziņoja, ka atkāpsies no Leiboristu partijas līdera amata, taču turpinās darbu premjerministra amatā līdz pēcteča iecelšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2026-lielbritanijas-premjers-pazino-par-demisiju.a652426/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Lielbritānijas premjers paziņo par demisiju] lsm.lv 22.06.2026&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{UK-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{G20 līderi}}
{{Britu premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Stārmers, Kīrs}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]]
[[Kategorija:Anglijā dzimušie]]</text>
      <sha1>kuldecgd2or1xau8iao1n7wbhes9t7a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485489</id>
      <parentid>4485468</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:25:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <origin>4485489</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2949" sha1="4vnvs9lr8enfwt0juqibq71pe6pxvjd" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Kīrs Stārmers
| vārds_orģ           =''Keir Starmer''
| attēls              =Prime Minister Sir Keir Starmer Official Portrait (cropped).jpg
| amats               =[[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
| term_sākums         ={{Dat|2024|7|5|N}}
| term_beigas         =
| priekštecis         =[[Riši Sunaks]]
| pēctecis            =
| dzim_dati           ={{Dzimšanas datums un vecums|1962|9|2}}
| dzim_vieta          ={{vieta|Anglija|Londona}}
| mir_dati            =
| mir_vieta           =
| partija             =[[Leiboristu_partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]]
| dzīvesb             =Viktorija Aleksandere
| alma_mater          =[[Oksfordas Universitāte]]
| profesija           =[[jurists]], [[politiķis]]
| reliģija            =
| paraksts            =
}}
'''Kīrs Rodnijs Stārmers''' ({{val|en|Keir Rodney Starmer}}; dzimis {{Dat|1962|9|2}}) ir britu politiķis, kopš 2024. gada 5. jūlija [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] no [[Leiboristu_partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1962. gadā Londonā strādnieka un medmāsas ģimenē. Bērnībā dzīvoja [[Sari grāfiste]]s pilsētiņā Okstedā, kur viņa tēvs bija darbarīku izgatavotājs vietējā rūpnīcā. Mācījās [[Raigeita]]s ģimnāzijā, studēja tieslietas [[Līdsa]]s un [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātēs]]. 1987. gadā viņš kļuva par advokātu ar specializāciju cilvēktiesībās. 2008. gadā Stārmeru iecēla par Prokuratūras direktoru, 2014. gadā Kīrs Stārmers saņēma bruņinieka ordeni.

2015. gadā Stārmers kļuva par deputātu Holbornas un Sentpankrasas apgabalā Londonas ziemeļu daļā. Tur viņš darbojās bijušā leiboristu līdera [[Džeremijs Korbins|Džeremija Korbina]] komandā kā &quot;[[Brexit]]&quot; lietu sekretārs.

2020. gadā viņš kļuva par [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partijas]] līderi. 2024. gada 5. jūlijā kļuva par [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Apvienotās Karalistes premjerministru]].
2026. ɡada 22. jūnijā Kīrs Stārmers paziņoja, ka atkāpsies no Leiboristu partijas līdera amata, taču turpinās darbu premjerministra amatā līdz pēcteča iecelšanai.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2026-lielbritanijas-premjers-pazino-par-demisiju.a652426/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-right&amp;utm_campaign=svarigi Lielbritānijas premjers paziņo par demisiju] lsm.lv 22.06.2026&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{UK-aizmetnis}}
{{Politiķis-aizmetnis}}
{{G20 līderi}}
{{Britu premjerministri}}
{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Stārmers, Kīrs}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Leiboristu partijas politiķi]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes premjerministri]]
[[Kategorija:Anglijā dzimušie]]</text>
      <sha1>4vnvs9lr8enfwt0juqibq71pe6pxvjd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Luiss Bunjuels</title>
    <ns>10</ns>
    <id>575341</id>
    <revision>
      <id>4485557</id>
      <parentid>4484366</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:20:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>+ bilde......</comment>
      <origin>4485557</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1754" sha1="el0cjx77kj3yegyd6hx115faphmx9k5" xml:space="preserve">{{Navbox
|name  = Luiss Bunjuels
|title = [[Luiss Bunjuels]]
|image = [[Attēls:Luis Buñuel.JPG|100px]]
|state = {{{state|autocollapse}}}
|listclass = hlist

|group1 = 1920. gadi
|list1  = 
* &quot;[[Andalūzijas suns]]&quot; (1929)

|group2 = 1930. gadi
|list2  = 
* &quot;[[Zelta laikmets]]&quot; (''L'Âge d'Or'', 1930)
* ''[[Las Hurdes: Tierra Sin Pan]]'' (1933)

|group3 = 1940. gadi
|list3  = 
* ''[[Gran Casino]]'' (1947)
* ''[[El Gran Calavera]]'' (1949)

|group4 = 1950. gadi
|list4  = 
* &quot;[[Aizmirstie]]&quot; (1950)
* ''[[Susana]]'' (1951)
* ''[[La hija del engaño]]'' (1951)
* ''[[Subida al cielo]]'' (1952)
* ''[[Una mujer sin amor]]'' (1952)
* ''[[El Bruto]]'' (1953)
* ''[[Él]]'' (1953)
* ''[[La ilusión viaja en tranvía]]'' (1954)
* ''[[Abismos de pasión]]'' (1954)
* ''[[Aventuras de Robinson Crusoe]]'' (1954)
* ''[[Ensayo de un crimen]]'' (1955)
* ''[[El río y la muerte]]'' (1955)
* ''[[Cela s'appelle l'aurore]]'' (1956)
* ''[[La mort en ce jardin]]'' (1956)
* &quot;[[Nācarietis]]&quot; (''Nazarín'', 1959)
* ''[[La fièvre monte à El Pao]]'' (1959)

|group5 = 1960. gadi
|list5  = 
* ''[[The Young One]]'' (1960)
* &quot;[[Virdiāna]]&quot; (''Viridiana'', 1961)
* &quot;[[Iznīcības eņģelis]]&quot; (''El ángel exterminador'', 1962)
* ''[[Le journal d'une femme de chambre]]'' (1964)
* ''[[Simón del desierto]]'' (1965)
* &quot;[[Dienas skaistule]]&quot; (''Belle de Jour'', 1967)
* &quot;[[Piena ceļš (filma)|Piena ceļš]]&quot; (''La Voie lactée'', 1969)

|group6 = 1970. gadi
|list6  = 
* &quot;[[Tristana]]&quot; (''Tristana'', 1970)
* &quot;[[Buržuāzijas diskrētais šarms]]&quot; (1972)
* &quot;[[Brīvības rēgs]]&quot; (1974)
* &quot;[[Šis slepenais iekāres objekts]]&quot; (1977)
}}&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Filmu navigācijas veidnes]]
[[Kategorija:Luisa Bunjuela filmas|*]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>el0cjx77kj3yegyd6hx115faphmx9k5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tet TV+</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576235</id>
    <revision>
      <id>4485484</id>
      <parentid>4130749</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:18:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485484</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9645" sha1="7ib4sqef32igbhltdu6ynlj6pui55fn" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = ''Tet TV+''
| logo_attēls          = tettvplus_logo.svg
| lapas_attēls         = 
| lozungs              = 
| veids                = straumēšanas serviss
| valsts               = {{flag|Latvija}}
| īpašnieks            = [[Tet|SIA ''Tet'']]
| izveidotāji          = 
| darbību_uzsāka       = 
| valodas              = 
| komerciāla           = 
| reģistrācija         = obligāta
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = 
| mājas_lapa           = {{URL|https://tet.plus/}}
}}'''''Tet TV+''''' (arī '''''Tet+''''') ir filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma [[Latvija|Latvijā]], kas ļauj pašiem lietotājiem salikt vēlamo saturu. Tā piedāvā iespēju atlasīt TV kanālus un kombinēt tos ar dažādām satura pakām, piemēram, ''Tet Filmas un seriāli'', [[HBO]] vai ''[[Go3]]'' (''[[Go3 Films|Films]]'', ''[[Go3 Sport 1|Sport]]''). Šīs pakas nodrošina piekļuvi ''Tet'' oriģinālsaturam, pasaules filmām, seriāliem, sporta pārraidēm un jaunākajam pašmāju saturam.&lt;ref name=&quot;tet_help&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://tet.lv/lv/palidziba_majai/televizija/interaktiva-televizija-tet-tv/iekartu-saslegsana-lietosana/kas-ir-interaktiva-televizija-tet-tv|title=Tet TV iekārtu saslēgšana|website=Tet palīdzība|access-date=2024-07-24|language=lv}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Abonementi un punktu sistēma ==
''Tet TV+'' piedāvā četrus abonementu veidus: ''Mini'', ''Midi'', ''Maxi'' un ''Premium''. Katrs no tiem nodrošina atšķirīgu satura apjomu, lai apmierinātu dažādas skatītāju vajadzības un intereses. Interaktīvā televīzijā ir vairāk nekā 100 TV kanāli un plaša satura bibliotēka (vairāk nekā 42 000 filmu, sērijas, šovi un multfilmas).&lt;ref name=&quot;tet_help&quot; /&gt;

Punkti ļauj veidot savu televīziju pašam, izvēloties un kombinējot TV kanālus un saturu jebkurā brīdī. Katram kanālam ir sava punktu vērtība, un lietotāji var mainīt un kombinēt kanālus pēc vajadzības. Neatkarīgi no izvēlētā TV abonementa, skatītājiem vienmēr būs pieejami fiksētie TV kanāli, kas punktus netērē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Tet TV+ televīzijas lietošanas rokasgrāmata|url=https://www.tet.lv/images/tet-palidziba/tet-tv-plus-lietosanas-rokasgramata.pdf|journal=pdf}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== 2009—2016: ''Lattelecom TV'' ===
2009. gada beigās tajā laikā ''Lattelecom'' sāka testēt ''Interneta TV'' pakalpojumu, piedāvājot iespēju skatīties TV programmas [[Dators|datorā]]. Šis pakalpojums, kas sākotnēji bija pieejams tikai ar ielūgumiem, ietvēra divus galvenos elementus — Filmas un TV tiešraidi. Abas šīs funkcijas bija pieejamas divās kvalitātēs: augstā kvalitāte (HQ) un zemā kvalitāte (LQ). Pakalpojuma sākotnējā versijā bija pieejami 15 TV kanāli un vairāki desmiti filmu, kuras varēja nomāt par noteiktu maksu. Filmas bija pieejamas no pirkuma brīža līdz nākamās dienas beigām. Lai izmantotu šo pakalpojumu, lietotājiem bija jāautorizējas ar savu ''Mans Lattelecom'' lietotājvārdu un paroli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/|title=lattelecom.tv – Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi) — Kristaps Skutelis (krizdabz.lv)|website=web.archive.org|access-date=2024-07-24|date=2012-01-06|archive-date=2012-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20120106062603/http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/}}&lt;/ref&gt;

2009. gada nogalē interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;Portāla Apollo.lv raksts «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju (05.01.2010.) — http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |date={{dat|2012|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2012. gada 1. martā interneta televīzija kļuva pieejama arī mobilajās ierīcēs, piedāvājot 16 TV kanālus. Tas bija pirmais televīzijas pakalpojums Latvijā, kas piedāvāja tik plašu funkcionalitāti un iespēju skatīties televīziju ne tikai datorā, bet arī [[Planšetdators|planšetdatorā]] un [[Viedtālrunis|viedtālrunī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612|title=Apollo - Ziņas: Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs|website=web.archive.org|access-date=2024-07-24|date=2012-05-11|archive-date=2012-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20120511081750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612}}&lt;/ref&gt;

=== 2016—2021: ''Shortcut'' ===
2016. gada 7. jūlijā ''Lattelecom'' izveidoja jaunu izklaides platformu ''Shortcut'', kas piedāvā unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī ekskluzīvas tiešraides no lielākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. ''Shortcut'' lietotājiem bija iespēja skatīties seriālus, filmas, multfilmas, ekskluzīvas tiešraides un 50 pasaules top TV kanālus visā Latvijā neatkarīgi no interneta pieslēguma veida. Platforma piedāvāja arī jaunākās filmas, kas vēl nesen demonstrētas kinoteātros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4689355/lattelecom-izveidojis-jauno-izklaides-platformu-shortcut|title=«Lattelecom» izveidojis jauno izklaides platformu «Shortcut»|date=2016. gada 7. jūlijs 13:25}}&lt;/ref&gt;

=== 2021—pašlaik: ''Tet+'' ===
2021. gada pavasarī ''Shortcut'' tika pārveidota un integrēta jaunajā ''Tet+'' izklaides platformā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/story.php?story_fbid=1451220801879135&amp;id=194022806783&amp;_rdr|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-07-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2021/02/08/tet-piedavas-jaunu-televizijas-pieredzi-katra-skatitaja-vajadzibam-tet/|title=Tet piedāvās jaunu televīzijas pieredzi katra skatītāja vajadzībām – Tet+|website=Kursors.lv|access-date=2024-07-24|date=2021-02-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 1. maija ''Tet'' visās televīzijas pakalpojumu platformās nodrošina [[latviešu valoda]]s audio celiņu vairāk kanālos nekā iepriekš. Šīs izmaiņas tika veiktas, lai apmierinātu skatītāju interesi gan par oriģinālvalodu, gan latviešu valodu, kā arī ievērojot jaunākos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Sagaidāms, ka šis solis stiprinās Latvijas un Eiropas informatīvās telpas noturību un drošumspēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/lidz-ar-izmainam-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-likuma-tet-tv-bus-vairak-latviesu-valodas|title=Līdz ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Tet TV būs vairāk latviešu valodas|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Saturs ==
2023. gadā ''Tet TV+'' platformā skatītāju iecienītāko pārraižu augšgalā ierindojās pašmāju seriāli un filmas. Īpaši populāras bija biogrāfiskā latviešu filma &quot;[[Mātes piens (filma)|Mātes piens]]&quot; un detektīvseriāls &quot;[[Nelūgtie viesi (2023)]]&quot;. ''Tet TV+'' platformā ir pieejamas vairāk nekā 5000 seriālu epizodes un filmas, kopā aptverot vairāk nekā 13 000 stundas satura. 22% no šī satura ir ''Tet'' oriģinālsaturs, kas ietver pašmāju seriālus, raidījumus un filmas. Abonentu iecienītākie kanāli bija [[LTV1]], [[STV Pirmā!]], [[360TV]], [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV3 Life]], [[LTV7]] un [[TV6 Latvija|TV6]], kas piedāvāja vietējo saturu latviešu valodā. Gandrīz divas reizes pieauga arī starptautisko TV kanālu skaits, kuros pieejams latviešu valodas tulkojums. Turklāt palielinājies arī satura piedāvājums TV kanāliem [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[Poļu valoda|poļu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/tet-tv-skatitaju-topa-2023-gada-pasmaju-seriali-un-filmas|title=Tet TV+ skatītāju topā 2023. gadā pašmāju seriāli un filmas|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā ''[[Tet]]'' uzsāka ilgtermiņa sadarbību ar ''[[Riga IFF]]'' un 2024. gadā festivāls norisināsies jau 11. reizi, īpašu izmanību pievēršot novatoriskai kino valodai un izteiksmīgiem režisoru rokrakstiem. Filmu skatīšanās dažāda izmēra ekrānos ārpus kino zālēm kļūst arvien pieprasītāka, tādēļ ''Tet TV+'' skatītājiem ir pieejama īpaši veidota izlase ar ''Riga IFF'' izrādītām filmām, kas ļauj gan iepazīt vēl neredzētus raksturdarbus un aktuālākās kino tendences, gan — jau uzsākt gaidīt festivāla 11. sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/skatitajiem-pieejamas-jaunakas-riga-iff-filmas-tet-tv-plus-platforma|title=Skatītājiem pieejamas jaunākās Riga IFF filmas Tet TV+ platformā|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā ''Tet TV+'' papildinās ''[[Amazon MGM Studios]]'' filmas un seriāli. Pieejamas ''[[Amazon Prime Video]]'' oriģinālseriāli tādas kā &quot;[[Sirano]]&quot;, &quot;[[Argentina, 1985]]&quot;, &quot;[[Guči nams]]&quot;, animācijas filma &quot;[[Adamsu ģimene 2]]&quot; un citas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/tet-tv-papildinas-amazon-mgm-studios-filmas-un-seriali|title=Tet TV+ papildinās “Amazon MGM Studios” filmas un seriāli|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:Tīmekļa vietnes]]
[[Kategorija:Tet]]</text>
      <sha1>7ib4sqef32igbhltdu6ynlj6pui55fn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485622</id>
      <parentid>4485484</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:28:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4485622</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9545" sha1="re56rb0nm92weng9pngrdt16fexo3aq" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mājaslapas infokaste
| nosaukums            = ''Tet TV+''
| logo_attēls          = tettvplus_logo.svg
| lapas_attēls         = 
| lozungs              = 
| veids                = straumēšanas serviss
| valsts               = {{karogs|Latvija}}
| īpašnieks            = [[Tet|SIA ''Tet'']]
| izveidotāji          = 
| darbību_uzsāka       = 
| valodas              = 
| komerciāla           = 
| reģistrācija         = obligāta
| reģistrēti_lietotāji = 
| popularitāte         = 
| mājas_lapa           = {{URL|https://tet.plus/}}
}}'''''Tet TV+''''' (arī '''''Tet+''''') ir filmu un viedtelevīzijas [[straumēšana]]s platforma [[Latvija|Latvijā]], kas ļauj pašiem lietotājiem salikt vēlamo saturu. Tā piedāvā iespēju atlasīt TV kanālus un kombinēt tos ar dažādām satura pakām, piemēram, ''Tet Filmas un seriāli'', [[HBO]] vai ''[[Go3]]'' (''[[Go3 Films|Films]]'', ''[[Go3 Sport 1|Sport]]''). Šīs pakas nodrošina piekļuvi ''Tet'' oriģinālsaturam, pasaules filmām, seriāliem, sporta pārraidēm un jaunākajam pašmāju saturam.&lt;ref name=&quot;tet_help&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/palidziba/iekartu-saslegsana-lietosana|title=Tet TV iekārtu saslēgšana|website=Tet palīdzība|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Abonementi un punktu sistēma ==
''Tet TV+'' piedāvā četrus abonementu veidus: ''Mini'', ''Midi'', ''Maxi'' un ''Premium''. Katrs no tiem nodrošina atšķirīgu satura apjomu, lai apmierinātu dažādas skatītāju vajadzības un intereses. Interaktīvā televīzijā ir vairāk nekā 100 TV kanāli un plaša satura bibliotēka (vairāk nekā 42 000 filmu, sērijas, šovi un multfilmas).&lt;ref name=&quot;tet_help&quot; /&gt;

Punkti ļauj veidot savu televīziju pašam, izvēloties un kombinējot TV kanālus un saturu jebkurā brīdī. Katram kanālam ir sava punktu vērtība, un lietotāji var mainīt un kombinēt kanālus pēc vajadzības. Neatkarīgi no izvēlētā TV abonementa, skatītājiem vienmēr būs pieejami fiksētie TV kanāli, kas punktus netērē.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=Tet TV+ televīzijas lietošanas rokasgrāmata|url=https://www.tet.lv/images/tet-palidziba/tet-tv-plus-lietosanas-rokasgramata.pdf|journal=pdf}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

=== 2009—2016: ''Lattelecom TV'' ===
2009. gada beigās tajā laikā ''Lattelecom'' sāka testēt ''Interneta TV'' pakalpojumu, piedāvājot iespēju skatīties TV programmas [[Dators|datorā]]. Šis pakalpojums, kas sākotnēji bija pieejams tikai ar ielūgumiem, ietvēra divus galvenos elementus — Filmas un TV tiešraidi. Abas šīs funkcijas bija pieejamas divās kvalitātēs: augstā kvalitāte (HQ) un zemā kvalitāte (LQ). Pakalpojuma sākotnējā versijā bija pieejami 15 TV kanāli un vairāki desmiti filmu, kuras varēja nomāt par noteiktu maksu. Filmas bija pieejamas no pirkuma brīža līdz nākamās dienas beigām. Lai izmantotu šo pakalpojumu, lietotājiem bija jāautorizējas ar savu ''Mans Lattelecom'' lietotājvārdu un paroli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/|title=lattelecom.tv – Lattelecom sāk testēt Interneta TV (ielūgumi) — Kristaps Skutelis (krizdabz.lv)|website=web.archive.org|access-date=2024-07-24|date=2012-01-06|archive-date=2012-01-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20120106062603/http://krizdabz.lv/telekomunikacijas/lattelecom-tv-lattelecom-sak-testet-interneta-tv-ielugumi/}}&lt;/ref&gt;

2009. gada nogalē interaktīvo TV lietojuši 43 tūkstoši cilvēku.&lt;ref&gt;Portāla Apollo.lv raksts «Lattelecom» 2009. gadu noslēdzis ar 55 000 maksas TV skatītāju (05.01.2010.) — http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120411023520/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/190209 |date={{dat|2012|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;

2012. gada 1. martā interneta televīzija kļuva pieejama arī mobilajās ierīcēs, piedāvājot 16 TV kanālus. Tas bija pirmais televīzijas pakalpojums Latvijā, kas piedāvāja tik plašu funkcionalitāti un iespēju skatīties televīziju ne tikai datorā, bet arī [[Planšetdators|planšetdatorā]] un [[Viedtālrunis|viedtālrunī]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612|title=Apollo - Ziņas: Turpmāk «Lattelecom» televīzija būs skatāma arī mobilajās ierīcēs|website=web.archive.org|access-date=2024-07-24|date=2012-05-11|archive-date=2012-05-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20120511081750/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/266612}}&lt;/ref&gt;

=== 2016—2021: ''Shortcut'' ===
2016. gada 7. jūlijā ''Lattelecom'' izveidoja jaunu izklaides platformu ''Shortcut'', kas piedāvā unikālu seriālu, filmu un TV kanālu satura apvienojumu, kā arī ekskluzīvas tiešraides no lielākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē. ''Shortcut'' lietotājiem bija iespēja skatīties seriālus, filmas, multfilmas, ekskluzīvas tiešraides un 50 pasaules top TV kanālus visā Latvijā neatkarīgi no interneta pieslēguma veida. Platforma piedāvāja arī jaunākās filmas, kas vēl nesen demonstrētas kinoteātros.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4689355/lattelecom-izveidojis-jauno-izklaides-platformu-shortcut|title=«Lattelecom» izveidojis jauno izklaides platformu «Shortcut»|date=2016. gada 7. jūlijs 13:25}}&lt;/ref&gt;

=== 2021—pašlaik: ''Tet+'' ===
2021. gada pavasarī ''Shortcut'' tika pārveidota un integrēta jaunajā ''Tet+'' izklaides platformā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/story.php?story_fbid=1451220801879135&amp;id=194022806783&amp;_rdr|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2024-07-24}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kursors.lv/2021/02/08/tet-piedavas-jaunu-televizijas-pieredzi-katra-skatitaja-vajadzibam-tet/|title=Tet piedāvās jaunu televīzijas pieredzi katra skatītāja vajadzībām – Tet+|website=Kursors.lv|access-date=2024-07-24|date=2021-02-08|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

No 2023. gada 1. maija ''Tet'' visās televīzijas pakalpojumu platformās nodrošina [[latviešu valoda]]s audio celiņu vairāk kanālos nekā iepriekš. Šīs izmaiņas tika veiktas, lai apmierinātu skatītāju interesi gan par oriģinālvalodu, gan latviešu valodu, kā arī ievērojot jaunākos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Sagaidāms, ka šis solis stiprinās Latvijas un Eiropas informatīvās telpas noturību un drošumspēju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/lidz-ar-izmainam-elektronisko-plassazinas-lidzeklu-likuma-tet-tv-bus-vairak-latviesu-valodas|title=Līdz ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Tet TV būs vairāk latviešu valodas|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Saturs ==
2023. gadā ''Tet TV+'' platformā skatītāju iecienītāko pārraižu augšgalā ierindojās pašmāju seriāli un filmas. Īpaši populāras bija biogrāfiskā latviešu filma &quot;[[Mātes piens (filma)|Mātes piens]]&quot; un detektīvseriāls &quot;[[Nelūgtie viesi (2023)]]&quot;. ''Tet TV+'' platformā ir pieejamas vairāk nekā 5000 seriālu epizodes un filmas, kopā aptverot vairāk nekā 13 000 stundas satura. 22% no šī satura ir ''Tet'' oriģinālsaturs, kas ietver pašmāju seriālus, raidījumus un filmas. Abonentu iecienītākie kanāli bija [[LTV1]], [[STV Pirmā!]], [[360TV]], [[TV3 Latvija|TV3]], [[TV3 Life]], [[LTV7]] un [[TV6 Latvija|TV6]], kas piedāvāja vietējo saturu latviešu valodā. Gandrīz divas reizes pieauga arī starptautisko TV kanālu skaits, kuros pieejams latviešu valodas tulkojums. Turklāt palielinājies arī satura piedāvājums TV kanāliem [[Ukraiņu valoda|ukraiņu]], [[Poļu valoda|poļu]] un [[Vācu valoda|vācu]] valodās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/tet-tv-skatitaju-topa-2023-gada-pasmaju-seriali-un-filmas|title=Tet TV+ skatītāju topā 2023. gadā pašmāju seriāli un filmas|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2023. gadā ''[[Tet]]'' uzsāka ilgtermiņa sadarbību ar ''[[Riga IFF]]'' un 2024. gadā festivāls norisināsies jau 11. reizi, īpašu izmanību pievēršot novatoriskai kino valodai un izteiksmīgiem režisoru rokrakstiem. Filmu skatīšanās dažāda izmēra ekrānos ārpus kino zālēm kļūst arvien pieprasītāka, tādēļ ''Tet TV+'' skatītājiem ir pieejama īpaši veidota izlase ar ''Riga IFF'' izrādītām filmām, kas ļauj gan iepazīt vēl neredzētus raksturdarbus un aktuālākās kino tendences, gan — jau uzsākt gaidīt festivāla 11. sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/skatitajiem-pieejamas-jaunakas-riga-iff-filmas-tet-tv-plus-platforma|title=Skatītājiem pieejamas jaunākās Riga IFF filmas Tet TV+ platformā|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2024. gadā ''Tet TV+'' papildinās ''[[Amazon MGM Studios]]'' filmas un seriāli. Pieejamas ''[[Amazon Prime Video]]'' oriģinālseriāli tādas kā &quot;[[Sirano]]&quot;, &quot;[[Argentina, 1985]]&quot;, &quot;[[Guči nams]]&quot;, animācijas filma &quot;[[Adamsu ģimene 2]]&quot; un citas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tet.lv/par-mums/jaunumi/tet-tv-papildinas-amazon-mgm-studios-filmas-un-seriali|title=Tet TV+ papildinās “Amazon MGM Studios” filmas un seriāli|website=tet.lv|access-date=2024-07-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}

[[Kategorija:Tīmekļa vietnes]]
[[Kategorija:Tet]]</text>
      <sha1>re56rb0nm92weng9pngrdt16fexo3aq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Užavas alus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>576969</id>
    <revision>
      <id>4485615</id>
      <parentid>4343957</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485615</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5273" sha1="9ri4k1vk0kq87b4scbdpyz0x61oiliv" xml:space="preserve">{{Uzņēmuma infokaste v2
| name = Užavas alus
| type = [[sabiedrība ar ierobežotu atbildību]]
| foundation = [[1994. gads|1994. gadā]]
| founder = Uldis Pumpurs
| location = {{vieta|Latvija|Ventspils novads|Užavas pagasts}}
| industry = [[alus darīšana]]
| products = [[alus]], alus dzēriens, [[kvass]], [[sidrs]]
| homepage = {{URL|https://uzavasalus.eu/}}
| logo = Logo_pamat_png.png
}}
'''Užavas alus''' ir [[alus darītava]], kas atrodas [[Užavas pagasts|Užavas pagastā]], [[Ventspils novads|Ventspils novadā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā dibināta 1994. gadā, neilgi pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s un nodarbojas ar [[alus]], [[Kvass|kvasa]] un [[Sidrs|sidra]] ražošanu.

== Vēsture ==
Sākotnēji alus darītava bija iekārtota īpašnieka Ulda Pumpura privātmājas labajā spārnā, kreisā ēkas daļa bija iekārtota kā dzīvesvieta tās saimniekam. 1994. gadā uzņēmumu reģistrēja kā [[zemnieku saimniecība|zemnieku saimniecību]] un 1995. gada 9. martā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/uzavas-alus/41201005223|title=UŽAVAS ALUS, SIA, 41201005223 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|website=Lursoft  IT|access-date=2024-07-09|date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; to reģistrēja kā [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|sabiedrību ar ierobežoto atbildību]] &quot;Zaksi&quot;. 2016. gada 18. janvārī uzņēmuma juridiskais nosaukumu nomainīja uz SIA &quot;UŽAVAS ALUS&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus|title=Alus ražotājs ZAKSI pārtapis par UŽAVAS ALUS|last=Lursoft|website=www.klientuportfelis.lv|access-date=2024-07-24|date=2016-01-15|language=en|archive-date=2024-07-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20240724140702/https://www.klientuportfelis.lv/en/jaunumi/4506/alus-razotajs-zaksi-partapis-par-uzavas-alus}}&lt;/ref&gt;

1999. gadā uzsākta otra alus darītavas celtniecība. Pirmās darītavas iekārtas papildināja ar jaunām un 2000. gadā savu darbību uzsāka otrā &quot;Užavas alus&quot; darītava, kura joprojām darbojas kā alus ražotne un atrodas blakus Pumpuru ģimenes mājai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2008. gadā atklāja trešo Užavas alus darītavas korpusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; To projektēja kā atvērta tipa ražotni, kur ierīkota arī degustācijas zāle. Ēka veidota tā, lai viesiem būtu apskatāms alus darīšanas process un gūts priekštats par uzņēmējdarbību. &quot;Užavas alus&quot; jaunākās ēkas viesiem uzņēmums piedāvā ekskursijas ierobežotā skaitā. Šo trešo Užavas alus darītavas ēku nominēja [[Latvijas Arhitektu savienība]]s 2008. [[Latvijas Arhitektūras gada balva|gada balvai]] kategorijā &quot;Ražošanas ēkas&quot;. Ēkas arhitekts ir [[Uldis Pīlēns]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/|title=LAS gada balva 2008 — jaunbūves|last=A4D|website=A4D|access-date=2024-07-09|date=2009-05-11|language=lv-LV|archive-date=2024-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20240709120628/https://a4d.lv/bildes/las-gada-balva-2008-jaunbuves/}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Uzavas.alus.2.daritava.jpg|thumb|Užavas alus darītavas otrā ēka]]

2017. gadā &quot;Užavas alus&quot; īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs nodeva 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/iepazistinam-ar-uzavas-alus-jauno-ipasnieku-465134|title=Iepazīstinām ar Užavas alus jauno īpašnieku|website=Dienas Bizness|access-date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Produkcija ==
&quot;Užavas alus&quot; produkcija tiek ražota tikai no dabīgām izejvielām, tās ir: [[ūdens]], [[mieži|miežu]] [[iesals]], [[apiņi]] un alus [[raugs]]. Alus ražošanā izmanto &quot;Užavas alus&quot; īpašumā esošo artēziskā dziļurbuma ūdeni, ar ko uzņēmums lepojas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/par-mums/|title=Par mums – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;[[Attēls:Užavas alus darītava.jpg|alt=Užavas alus darītavas jaunākā ēka|thumb|Užavas alus darītavas jaunākā ēka]]

* ražo no 1994. gada: &quot;Gaišais alus&quot; (4,6%) un &quot;Tumšais alus&quot; (4,9%)
* ražo no 2018. gada: &quot;Ziemeļu alus&quot; (5,8%)
* ražo no 2019. gada: &quot;Lauku kvass&quot;
* ražo no 2020. gada: &quot;Bezalkoholiskais alus&quot;, ne vairāk kā (0,5 %)
* ražo no 2021. gada: alus dzēriens &quot;Savvaļas dzērvene&quot; (5,2%)
* ražo no 2022. gada: &quot;Vecais nefiltrētais gaišais alus&quot; (4,9%) un &quot;Vecais nefiltrētais tumšais alus&quot; (4,6%)
* ražo no 2023. gada: &quot;Kviešu alus&quot; (4,9%) un &quot;Vieglais alus&quot; (3,5%)
* ražo no 2023. gada: &quot;Ābolu sidrs&quot; ar bumbieru garšu, (5,7 %)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://uzavasalus.eu/produkcija/#sidrs|title=Produkcija – Užavas alus|access-date=2024-07-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne|https://uzavasalus.eu/}}


{{Latvijas alus darītavas}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Latvijas alus darītavas]]
[[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]]</text>
      <sha1>9ri4k1vk0kq87b4scbdpyz0x61oiliv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tirgus iela (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>580610</id>
    <revision>
      <id>4485503</id>
      <parentid>4474587</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:06:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485503</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7385" sha1="8ikkbqel3hfb81wp4kvp05lw5n2w069" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Tirgus iela|Tirgus iela}}
{{Ielas infokaste
| nosaukums = Tirgus iela
| attēls = Tirgus iela.jpg
| attēla paraksts = Tirgus iela (skats Nometņu ielas virzienā).
| pilsēta lokatīvā = 
| karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q123382114|zoom=17}}
| pilsēta = {{Rīga}}
| priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]]
| apkaime = [[Āgenskalns]]
| ielas garums = 52 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
| atklāta = 
| vēst nosaukumi = 
| joslu skaits = 1—2
| ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]]
| ievēr celtnes = 
| autobuss = 
| trolejbuss = 
| tramvajs = 
| mikroautobuss = 
| cits = 
}}
'''Tirgus iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Āgenskalns|Āgenskalnā]]. Tirgus iela sākas krustojumā ar [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielu]] un beidzas strupceļā pie ēkām Tirgus ielā 7 un Tirgus ielā 8, netālu no zemesgabala [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 2A robežas. Kopējais ielas garums ir 52 metri,&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt; tā sastāv no vienas braukšanas joslas ar [[Asfaltbetons|melno segumu]] (no [[Puķu iela (Rīga)|Puķu ielas]] līdz strupceļam) un no divām braukšanas joslām ar [[bruģis|bruģa]] segumu (no ielas sākuma līdz Puķu ielai). Visā ielas garumā organizēta divvirzienu satiksme. Atbilstoši Rīgas valstspilsētas pašvaldības ielu kategorijām tā iekļauta 3. ielu uzturēšanas klasē — mazākas nozīmes, rajona ielas.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Ielu kategorijas |url=https://www.riga.lv/lv/ielu-kategorijas |website=riga.lv}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Kā liecina senākās Rīgas adrešu grāmatās atrodamā informācija Tirgus ielas ({{val|de|Marktstraße}}, {{val|ru|Рыночная улица}})&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Rīgas ielas latviski |url=http://ciltskoki.lv/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=2055&amp;Itemid=401&amp;lang=lv |website=ciltskoki.lv}}&lt;/ref&gt; nosaukums pirmoreiz parādās 1861. gadā&lt;ref name=&quot;cita rīga&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna ielu katalogs: K - Ķ |url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/3/ |website=citariga.lv}}&lt;/ref&gt; un kopš tā laika nav mainījies.&lt;ref name=&quot;cita rīga&quot;/&gt;

== Ielas raksturojums ==
Tirgus iela sākas neregulējamā T veida krustojumā ar [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu ielu]] iepretim ēkai Nometņu ielā 1, tiešā [[Meža iela (Rīga)|Meža]], Nometņu un [[Sētas iela (Rīga)|Sētas ielas]] krustojuma tuvumā, un virzās dienvidaustrumu virzienā. Pēc aptuveni 55 metriem — neregulējams vienādas nozīmes krustojums ar [[Puķu iela (Rīga)|Puķu ielu]]. Tirgus iela beidzas strupceļā pie ēkām Tirgus ielā 7 un Tirgus ielā 8, netālu no zemesgabala [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 2A robežas. Brauktuve no ielas sākuma līdz Puķu ielai klāta ar vēsturisko [[bruģis|apaļakmeņu bruģa]] segumu, gājēju ietves — [[Asfaltbetons|asfaltētas]], savukārt no iepriekšminētā krustojuma līdz ielas beigām — braucamā daļa asfaltēta un gājēju ietves nav izbūvētas.

Ielā organizēta divvirzienu satiksme, automašīnu apstāšanās un stāvēšanas kārtība nav noteikta (lielākoties automobiļi stāvēšanai tiek novietoti ielas pāra numuru pusē, gar ēku Meža ielā 4A). Krustojumos ar Nometņu un Puķu ielu nav ierīkotas gājēju pārejas. 2020. gada septembrī [[Eiropas Mobilitātes nedēļa]]s ietvaros [[Āgenskalns|Āgenskalna]] teritorijā starp Daugavgrīvas, Kalnciema, [[Melnsila iela (Rīga)|Melnsila]], [[Lapu iela (Rīga)|Lapu]], [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu]], [[Bāriņu iela (Rīga)|Bāriņu ielu]] un [[Aleksandra Grīna bulvāris|Aleksandra Grīna bulvāri]] tika ieviesta atļautā braukšanas ātruma zona 30 km/h, līdz ar to pieļaujamais ātrums Tirgus ielā samazināts no 50 km/h līdz 30 km/h.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Āgenskalna apkaimē ieviesta braukšanas ātruma 30km/h zona |url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320115-agenskalna-apkaime-ieviesta-brauksanas-atruma-30kmh-zona-2020 |website=lvportals.lv}}&lt;/ref&gt;

=== Ielu savienojumi ===
Tirgus iela ir savienota ar šādām ielām:
* [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]] (neregulējams T veida krustojums)
* [[Puķu iela (Rīga)|Puķu iela]] (neregulējams vienādas nozīmes krustojums)

=== Sabiedriskais transports ===
Tirgus ielā nepastāv [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] satiksme, kā arī dažādu pilsētā notiekošo pasākumu laikā iela netiek izmantota sabiedriskā transporta maršrutu apvedceļos. Tuvākā [[Autobusu satiksme Rīgā|autobusu]], [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] un [[Trolejbusu satiksme Rīgā|trolejbusu]] pieturvieta nokļūšanai daļā [[Daugava]]s kreisā krasta apkaimju un atsevišķās piepilsētas apdzīvotās vietās (skaitot no ielas sākuma — 140 metru attālumā) atrodas [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] pie krustojuma ar Nometņu ielu. Savukārt tuvākā autobusu un tramvaju pieturvieta nokļūšanai pilsētas centrā un dažās Daugavas labā krasta apkaimēs (skaitot no ielas sākuma - 200 metru attālumā) atrodas Slokas ielā pie krustojuma ar [[Zvanu iela (Rīga)|Zvanu ielu]].

Kā alternatīvu nokļūšanai pilsētas centrā var izmantot autobusu un trolejbusu pieturvietu [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas ielā]] aiz savienojuma ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] (skaitot no Puķu ielas un pa gājēju celiņu gar ēku Meža ielā 1A — 240 metru attālumā).

== Pasta indekss ==
Visām Tirgus ielai piekritīgajām adresēm pasta indekss ir LV-1048 un teritoriju apkalpojošā VAS ''[[Latvijas Pasts]]'' sniegto pasta pakalpojumu vieta (kopš 2024. gada 1. aprīļa oficiāli saucas [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] pasta nodaļa, līdz tam Rīgas 83. pasta nodaļa)&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vairākām pasta nodaļām tiek mainīti nosaukumi atbilstoši to atrašanās vietai |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/7906-vairakam-pasta-nodalam-tiek-mainiti-nosaukumi-atbilstosi-to-atrasanas-vietai |website=pasts.lv}}&lt;/ref&gt; kopš 2019. gada 28. oktobra atrodas Dzirciemā, [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema ielā]] 1A.&lt;ref name=&quot;pasts&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=No 2019. gada 28. oktobra Rīgas 7.pasta nodaļas teritorijā klientu apkalpošanu pārņems tuvējā Rīgas 83.pasta nodaļa |url=https://www.pasts.lv/lv/zinas/5230-no-2019gada-28oktobra-rigas-7pasta-nodalas-teritorija-klientu-apkalposanu-parnems-tuveja-rigas-83pasta-nodala |website=pasts.lv}}&lt;/ref&gt; Iepriekš pasta pakalpojumu sniegšanas vietas atradās Slokas ielā 60 (Rīgas 7. pasta nodaļa, līdz 2019. gada 25. oktobrim)&lt;ref name=&quot;pasts&quot;/&gt; un Slokas ielā 33 (Rīgas 48. pasta nodaļa, līdz 2010. gada 16. martam).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=
Slokas iela 33, Rīga, LV-1048 |url=
https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas |website=
lursoft.lv |access-date=
{{dat|2024|09|21||bez}} |archive-date=
{{dat|2024|05|28||bez}} |archive-url=
https://web.archive.org/web/20240528195841/https://www.lursoft.lv/adrese/slokas-iela-33-riga-lv-1048/strukturvienibas }}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Āgenskalns]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}}

[[Kategorija:Ielas Āgenskalnā]]
[[Kategorija:Kurzemes rajons]]</text>
      <sha1>8ikkbqel3hfb81wp4kvp05lw5n2w069</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Esamība un laiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>582020</id>
    <revision>
      <id>4485733</id>
      <parentid>4292076</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:13:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Katakombas</username>
        <id>126309</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ievads un pirmā daļa */ izmainīta struktūra, atsauces uz nesen iznākušo Gediņas tulkojumu</comment>
      <origin>4485733</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9117" sha1="i8c9f9q8nhn8qftd0d937yp2amg80zl" xml:space="preserve">[[Martins Heidegers|Martina Heidegera]] darbs '''&quot;Esamība un laiks&quot;''' (''Sein und Zeit'') ir viens no [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] [[filosofija]]s pamatdarbiem. Tas tika publicēts 1927. gadā [[Edmunds Huserls|Edmunda Huserla]] rediģētajā fenomenoloģijas gadagrāmatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Beyer, Christian, &quot;Edmund Husserl&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2022 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/win2022/entries/husserl/&gt;.|title=Edmund Husserl|last=Beyer|first=Christian|access-date=13.10.2024|date=2022}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tas arīdzan ir Martina Heidegera viszināmākais un svarīgākais darbs. Tajā apskatītas tādas tēmas kā [[ontoloģija]]s pamati, esamības jēga, laika nozīme esamības izpratnē, kā arī nāve un trauksme (''Angst''). Darbs ir savdabīgs tā unikālās valodas dēļ. Darbs sadalīts divās daļās, turklāt Heidegers bija paredzējis rakstīt arī turpinājumus, kuros bija jābūt darbā &quot;Esamība un laiks&quot; uzdoto jautājumu atrisinājumam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sein und Zeit|last=Heidegger|first=Martin|publisher=Max Niemeyer Verlag|year=2006|location=Tubingen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Being and Time|last=Heidegger|first=Martin|publisher=Harper&amp;Row publishers|year=2008|location=New York}}&lt;/ref&gt;

== Darbā paustās idejas ==

=== '''Ievads''' ===
Aizsākot savu pētījumu, Heidegers norāda uz jautājuma par esamību (''Sein'') nozīmi arī mūsdienās, pretstatā daudzu citu uzskatiem, kuri pauž, ka metafizikai kā ontoloģijai (zinātne par esošo, ciktāl tas ir esošs) vairs nav vietas starp zinātnēm. Heidegers uzskata, ka jautājums par esošo, ciktāl tas ir esošs, ir aizmirsts — tā jēga vairs nav acīmredzama un antīko autoru idejas ir pazudušas interpretāciju, kuras nesaredz ontoloģijas mērķi, uzslāņojumā. Heidegers piedāvā pārskatīt jautājumu par esošo, līdz ar to uzņemas grandiozu uzdevumu (kuru tā arī neizpilda) pārskatīt rietumu metafizikas vēsturi — destruēt (''Destruktion'') tās pamatuzstādījumus.

Heidegeraprāt, jautājums par esošo, tā jēgu (''Der Frage nach dem Sein'') ir visbūtiskākais — tas ir nevis abstrakta spriedelēšana, bet gan eksistenciāli svarīgs cilvēkam, tā patībai jeb klātbūtnei (''Dasein).'' Par atskaites punktu ņemot rietumu metafizikas vēsturi, varētu šķist, ka runa ir par kaut ko abstraktu, kā, piemēram, Aristotelisko esošā analīzi matērijā un formā, vai Platonisko paradigmu dimensiju, taču Heidegers uzskata, kā vēlāk tekstā atklājas, ka šis jautājums nosaka cilvēka dzīves izpratni.

=== '''Pirmā daļa''' ===
Autors formulē klātbūtnes stāvokli kā būtmi-pasaulē (in-der-Welt-sein), un sadala šo formulu vairākos jautājumos: 1)atbilde uz jautājumu, &quot;kas ir pasaule&quot;, un kāda tā ir, 2) atbilde uz jautājumu, &quot;kurš ir pasaulē&quot;, kas ir jautājums par klātbūtni, un 3) atbilde uz jautājumu, ko nozīmē &quot;būt pasaulē&quot;?&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Esamība un Laiks|last=Heidegers|first=Martins|publisher=bolderāja|year=2025|isbn=978-9934-8995-7-7|location=Rīga|pages=133}}&lt;/ref&gt;

Atbildot uz jautājumu, kas ir pasaule, Heidegers uzrāda, ka pasaule ir ne tik daudz fizikāls, kā eksistenciāls fenomens, kuru nosaka ne tik daudz abstraktas zināšanas par to, bet gan ikdienas (''Alltaglich'') darbs, un autentisks cilvēciskās eksistences apraksts sevī ietver ne tik daudz atskārtas par visuma uzbūvi, kā ikdienišķo klātbūtni, kura pasaulē lielā mērā nodarbojas ar dažādu vajadzīgu lietu &quot;sarūpēšanu&quot; sev un citiem. Tātad, galdnieka pasaule ir galvenokārt viņa kokapstrādes darbnīca, kuras vērstība uz dažādu kokizstrādājumu &quot;sarūpēšanu&quot; būtiski raksturo šīs klātbūtnes sapratni par savu eksistenci. Tas gan nenozīmē, ka matemātiķa, kura darbu mēs raksturotu kā augstākajā mērā teorētisku, klātbūtni nenosaka &quot;sarūpēšana&quot;, tādējādi šajā kontekstā ir jāizvairās no tādiem nošķīrumiem kā &quot;praktisks-teorētisks&quot;, utml.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Heidegers kritizē fenomenoloģijas (Huserls) un filosofijas vispār pieņēmumu, ka izzinošais subjekts ir cilvēciskās [[eksistence]]s mēraukla, un tādēļ viņš savu pārspriedumu sāk ar uzdevumu aprakstīt cilvēka (''Dasein'') uzvedību, domāšanas veidu, esamības izpratni ikdienā (''Alltaglichkeit''), kurā jautājums par esamību ir neeksplicīts un cilvēka laiku aizņem darbs. Iedziļinoties cilvēka ikdienībā un darbā, Heidegers pamana, ka jautājums par esošo parādās kā aktuāls un tiek tematizēts tad, kad kaut kas ikdienā nav tā, kā tam vajadzētu būt, jeb ir uzkrītošs: galdnieks āmuru netematizē kā esošu lietu kamēr tas pilda savu uzdevumu, tomēr tad, kad tas ir bojāts un nepilda savu uzdevumu, pazudis, u.tml, parādās tā esamība un nozīme cilvēka darba pasaulē. Heidegers uzskata, ka tieši tamlīdzīgos gadījumos atklājas lietu esamības dimensija, pretstatā to funkcionēšanai vai atrašanās ārpus mūsu interešu sfēras (''Zuhandensein'' un ''Vorhandensein)'' ikdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atbildot uz jautājumu, &quot;kurš ir pasaulē?&quot; Heidegers atklāj, ka lietas kuras nepilda savu funkciju, lietas, kuru funkcija nav skaidra, vai fenomeni, kuri traucē ikdienas aizņemtībai, ne tik vien rosina domāt par esamību, bet arīdzan var izjaukt pasaules jēgas kopsakaru, kurā cilvēks dzīvo, un, to izjaucot, rada mūsos trauksmi (''Angst''), kura liek domāt par mūsu pašu eksistenci un eksistences nosacījumiem. Tā kā trauksme ir grūti panesama, cilvēks no tās bēg pie pūļa nediferencētības, iegūstot nostāju, kura raksturīga visiem, bet atsevišķi- nevienam, un kuru sauc &quot;visi&quot; (''Das Man).'' Atsevišķais cilvēks piemēro savas domas tam, kā domā &quot;visi&quot;, interesējas par to, par ko interesējas &quot;visi&quot;, runā par to, par ko runā &quot;visi&quot; un arī rīkojas tā, kā varētu rīkoties &quot;visi&quot;, jo atbildība un atšķirība no &quot;visiem&quot; rosina domāt par eksistenci, tātad, izraisa trauksmi. Šo esamības modu cilvēks &quot;valkā&quot; savā ikdienā, tādēļ Heidegers var teikt, ka subjekts, kurš darbojas ikdienā ir nevis &quot;es&quot; vai &quot;tu&quot; ar savām individuālajām iezīmēm, bet gan &quot;visi&quot;, — viduvējība, caurmēra (''Durchschnitt'') persona.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atbildot uz jautājumu, ko nozīmē būt-pasaulē?, Heidegers nonāk pie secinājuma, ka cilvēka (''Dasein'') būtību sastāda &quot;rūpes&quot; (''Sorge''), kas nozīmē to, ka es identificēju sevi ar darbiem, nodarbēm un lietām, ar kurām es aizpildu savu laiku. Heidegeraprāt, tas nenozīmē, ka bezrūpība vai slinkums nebūtu &quot;rūpju&quot; paveids, viņaprāt, tie ir tikai defektīvi &quot;būt-pasaulē&quot; jeb rūpju veidi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Otrā daļa ===
Darba otrajā daļā Heidegers pievēršas esamības saistībai ar laiku — laiciskumam (''Zeitlichkeit''). Būtiskākais iemesls, kādēļ laiciskums ir nozīmīgs Heidegera ontoloģijā ir jautājuma par esamību sasaiste ar faktiskā cilvēka eksistenci un apziņu, ka mans laiks nav neierobežots — Heidegers nāvi sauc par visdrošāko no iespējamībām. Heidegers uzskata, ka tieši nāves fenomenā atklājas cilvēka eksistences izpratne, jo nāve ir fenomens, kas ir uzmācīgs, uzkrītošs un ietiepīgs visaugstākajā mērā,- tā nav nedz pielietojama, nedz ir skaidrs, kāpēc tā ir iekārtots. Nāve un sajūta, kādu tā izraisa (trauksme), būtiskā veidā definē cilvēka eksistenci. Tikai apzinoties savu mirstīgumu (''Sein zum Tode''), cilvēks var cerēt atklāt savu īsto patību, rīkoties apņēmīgi (''Entschlossenheit'') un izkļūt no &quot;visu&quot; kundzības.

Sasaistot cilvēka eksistences izpratni ar apziņu par mirstīgumu, Heidegers iegūst pamatu esamības izpratni saistīt ar laiku. Heidegers uzskata, ka tieši cilvēciskās eksistences izpratne ontoloģijā ir fundamentāla, un atvedinājums no tās ir citu lietu esamības izpratne. Esošais tiek saprasts kā tāds, kas nav pagājis, ir klātesošs, aktuāls, nav &quot;nomiris&quot;. Heidegeraprāt, rietumu metafizika ir izdarījusi kļūdu, atkāpjoties no esamības kā eksistences izpratnes, un aizklājot jautājuma par esošā jēgu (kas būtībā ir cilvēka jautājums pašam par savu eksistenci) ar interpretācijām, kuras cenšas cilvēka uzmanību novērst no sava galīguma apziņas.

== Recepcija ==
Darbu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs darbiem kontinenta filosofijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Wheeler, Michael, &quot;Martin Heidegger&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/fall2020/entries/heidegger/&gt;.|title=Martin Heidegger|last=Wheeler|first=Michael|access-date=13.10.2024|date=2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No tā ietekmējies [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]] eksistenciālisms, [[Hanss Georgs Gadamers|Hansa Georga Gadamera]] hermeneitika un [[Žaks Deridā|Žaka Deridā]] dekonstrukcija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Filozofija]]</text>
      <sha1>i8c9f9q8nhn8qftd0d937yp2amg80zl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485734</id>
      <parentid>4485733</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T09:14:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Katakombas</username>
        <id>126309</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pirmā daļa */</comment>
      <origin>4485734</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9122" sha1="99vyqt9qia1t2a5j6k9raf11ry9thvh" xml:space="preserve">[[Martins Heidegers|Martina Heidegera]] darbs '''&quot;Esamība un laiks&quot;''' (''Sein und Zeit'') ir viens no [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] [[filosofija]]s pamatdarbiem. Tas tika publicēts 1927. gadā [[Edmunds Huserls|Edmunda Huserla]] rediģētajā fenomenoloģijas gadagrāmatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Beyer, Christian, &quot;Edmund Husserl&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2022 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/win2022/entries/husserl/&gt;.|title=Edmund Husserl|last=Beyer|first=Christian|access-date=13.10.2024|date=2022}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tas arīdzan ir Martina Heidegera viszināmākais un svarīgākais darbs. Tajā apskatītas tādas tēmas kā [[ontoloģija]]s pamati, esamības jēga, laika nozīme esamības izpratnē, kā arī nāve un trauksme (''Angst''). Darbs ir savdabīgs tā unikālās valodas dēļ. Darbs sadalīts divās daļās, turklāt Heidegers bija paredzējis rakstīt arī turpinājumus, kuros bija jābūt darbā &quot;Esamība un laiks&quot; uzdoto jautājumu atrisinājumam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sein und Zeit|last=Heidegger|first=Martin|publisher=Max Niemeyer Verlag|year=2006|location=Tubingen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Being and Time|last=Heidegger|first=Martin|publisher=Harper&amp;Row publishers|year=2008|location=New York}}&lt;/ref&gt;

== Darbā paustās idejas ==

=== '''Ievads''' ===
Aizsākot savu pētījumu, Heidegers norāda uz jautājuma par esamību (''Sein'') nozīmi arī mūsdienās, pretstatā daudzu citu uzskatiem, kuri pauž, ka metafizikai kā ontoloģijai (zinātne par esošo, ciktāl tas ir esošs) vairs nav vietas starp zinātnēm. Heidegers uzskata, ka jautājums par esošo, ciktāl tas ir esošs, ir aizmirsts — tā jēga vairs nav acīmredzama un antīko autoru idejas ir pazudušas interpretāciju, kuras nesaredz ontoloģijas mērķi, uzslāņojumā. Heidegers piedāvā pārskatīt jautājumu par esošo, līdz ar to uzņemas grandiozu uzdevumu (kuru tā arī neizpilda) pārskatīt rietumu metafizikas vēsturi — destruēt (''Destruktion'') tās pamatuzstādījumus.

Heidegeraprāt, jautājums par esošo, tā jēgu (''Der Frage nach dem Sein'') ir visbūtiskākais — tas ir nevis abstrakta spriedelēšana, bet gan eksistenciāli svarīgs cilvēkam, tā patībai jeb klātbūtnei (''Dasein).'' Par atskaites punktu ņemot rietumu metafizikas vēsturi, varētu šķist, ka runa ir par kaut ko abstraktu, kā, piemēram, Aristotelisko esošā analīzi matērijā un formā, vai Platonisko paradigmu dimensiju, taču Heidegers uzskata, kā vēlāk tekstā atklājas, ka šis jautājums nosaka cilvēka dzīves izpratni.

=== '''Pirmā daļa''' ===
Autors formulē klātbūtnes stāvokli kā būtmi-pasaulē (''in-der-Welt-sein''), un sadala šo formulu vairākos jautājumos: 1) atbilde uz jautājumu, &quot;kas ir pasaule&quot;, un kāda tā ir, 2) atbilde uz jautājumu, &quot;kurš ir pasaulē&quot;, kas ir jautājums par klātbūtni, un 3) atbilde uz jautājumu, ko nozīmē &quot;būt pasaulē&quot;?&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Esamība un Laiks|last=Heidegers|first=Martins|publisher=bolderāja|year=2025|isbn=978-9934-8995-7-7|location=Rīga|pages=133}}&lt;/ref&gt;

Atbildot uz jautājumu, kas ir pasaule, Heidegers uzrāda, ka pasaule ir ne tik daudz fizikāls, kā eksistenciāls fenomens, kuru nosaka ne tik daudz abstraktas zināšanas par to, bet gan ikdienas (''Alltaglich'') darbs, un autentisks cilvēciskās eksistences apraksts sevī ietver ne tik daudz atskārtas par visuma uzbūvi, kā ikdienišķo klātbūtni, kura pasaulē lielā mērā nodarbojas ar dažādu vajadzīgu lietu &quot;sarūpēšanu&quot; sev un citiem. Tātad, galdnieka pasaule ir galvenokārt viņa kokapstrādes darbnīca, kuras vērstība uz dažādu kokizstrādājumu &quot;sarūpēšanu&quot; būtiski raksturo šīs klātbūtnes sapratni par savu eksistenci. Tas gan nenozīmē, ka matemātiķa, kura darbu mēs raksturotu kā augstākajā mērā teorētisku, klātbūtni nenosaka &quot;sarūpēšana&quot;, tādējādi šajā kontekstā ir jāizvairās no tādiem nošķīrumiem kā &quot;praktisks-teorētisks&quot;, utml.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Heidegers kritizē fenomenoloģijas (Huserls) un filosofijas vispār pieņēmumu, ka izzinošais subjekts ir cilvēciskās [[eksistence]]s mēraukla, un tādēļ viņš savu pārspriedumu sāk ar uzdevumu aprakstīt cilvēka (''Dasein'') uzvedību, domāšanas veidu, esamības izpratni ikdienā (''Alltaglichkeit''), kurā jautājums par esamību ir neeksplicīts un cilvēka laiku aizņem darbs. Iedziļinoties cilvēka ikdienībā un darbā, Heidegers pamana, ka jautājums par esošo parādās kā aktuāls un tiek tematizēts tad, kad kaut kas ikdienā nav tā, kā tam vajadzētu būt, jeb ir uzkrītošs: galdnieks āmuru netematizē kā esošu lietu kamēr tas pilda savu uzdevumu, tomēr tad, kad tas ir bojāts un nepilda savu uzdevumu, pazudis, u.tml, parādās tā esamība un nozīme cilvēka darba pasaulē. Heidegers uzskata, ka tieši tamlīdzīgos gadījumos atklājas lietu esamības dimensija, pretstatā to funkcionēšanai vai atrašanās ārpus mūsu interešu sfēras (''Zuhandensein'' un ''Vorhandensein)'' ikdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atbildot uz jautājumu, &quot;kurš ir pasaulē?&quot; Heidegers atklāj, ka lietas kuras nepilda savu funkciju, lietas, kuru funkcija nav skaidra, vai fenomeni, kuri traucē ikdienas aizņemtībai, ne tik vien rosina domāt par esamību, bet arīdzan var izjaukt pasaules jēgas kopsakaru, kurā cilvēks dzīvo, un, to izjaucot, rada mūsos trauksmi (''Angst''), kura liek domāt par mūsu pašu eksistenci un eksistences nosacījumiem. Tā kā trauksme ir grūti panesama, cilvēks no tās bēg pie pūļa nediferencētības, iegūstot nostāju, kura raksturīga visiem, bet atsevišķi- nevienam, un kuru sauc &quot;visi&quot; (''Das Man).'' Atsevišķais cilvēks piemēro savas domas tam, kā domā &quot;visi&quot;, interesējas par to, par ko interesējas &quot;visi&quot;, runā par to, par ko runā &quot;visi&quot; un arī rīkojas tā, kā varētu rīkoties &quot;visi&quot;, jo atbildība un atšķirība no &quot;visiem&quot; rosina domāt par eksistenci, tātad, izraisa trauksmi. Šo esamības modu cilvēks &quot;valkā&quot; savā ikdienā, tādēļ Heidegers var teikt, ka subjekts, kurš darbojas ikdienā ir nevis &quot;es&quot; vai &quot;tu&quot; ar savām individuālajām iezīmēm, bet gan &quot;visi&quot;, — viduvējība, caurmēra (''Durchschnitt'') persona.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atbildot uz jautājumu, ko nozīmē būt-pasaulē?, Heidegers nonāk pie secinājuma, ka cilvēka (''Dasein'') būtību sastāda &quot;rūpes&quot; (''Sorge''), kas nozīmē to, ka es identificēju sevi ar darbiem, nodarbēm un lietām, ar kurām es aizpildu savu laiku. Heidegeraprāt, tas nenozīmē, ka bezrūpība vai slinkums nebūtu &quot;rūpju&quot; paveids, viņaprāt, tie ir tikai defektīvi &quot;būt-pasaulē&quot; jeb rūpju veidi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Otrā daļa ===
Darba otrajā daļā Heidegers pievēršas esamības saistībai ar laiku — laiciskumam (''Zeitlichkeit''). Būtiskākais iemesls, kādēļ laiciskums ir nozīmīgs Heidegera ontoloģijā ir jautājuma par esamību sasaiste ar faktiskā cilvēka eksistenci un apziņu, ka mans laiks nav neierobežots — Heidegers nāvi sauc par visdrošāko no iespējamībām. Heidegers uzskata, ka tieši nāves fenomenā atklājas cilvēka eksistences izpratne, jo nāve ir fenomens, kas ir uzmācīgs, uzkrītošs un ietiepīgs visaugstākajā mērā,- tā nav nedz pielietojama, nedz ir skaidrs, kāpēc tā ir iekārtots. Nāve un sajūta, kādu tā izraisa (trauksme), būtiskā veidā definē cilvēka eksistenci. Tikai apzinoties savu mirstīgumu (''Sein zum Tode''), cilvēks var cerēt atklāt savu īsto patību, rīkoties apņēmīgi (''Entschlossenheit'') un izkļūt no &quot;visu&quot; kundzības.

Sasaistot cilvēka eksistences izpratni ar apziņu par mirstīgumu, Heidegers iegūst pamatu esamības izpratni saistīt ar laiku. Heidegers uzskata, ka tieši cilvēciskās eksistences izpratne ontoloģijā ir fundamentāla, un atvedinājums no tās ir citu lietu esamības izpratne. Esošais tiek saprasts kā tāds, kas nav pagājis, ir klātesošs, aktuāls, nav &quot;nomiris&quot;. Heidegeraprāt, rietumu metafizika ir izdarījusi kļūdu, atkāpjoties no esamības kā eksistences izpratnes, un aizklājot jautājuma par esošā jēgu (kas būtībā ir cilvēka jautājums pašam par savu eksistenci) ar interpretācijām, kuras cenšas cilvēka uzmanību novērst no sava galīguma apziņas.

== Recepcija ==
Darbu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs darbiem kontinenta filosofijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Wheeler, Michael, &quot;Martin Heidegger&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/fall2020/entries/heidegger/&gt;.|title=Martin Heidegger|last=Wheeler|first=Michael|access-date=13.10.2024|date=2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No tā ietekmējies [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]] eksistenciālisms, [[Hanss Georgs Gadamers|Hansa Georga Gadamera]] hermeneitika un [[Žaks Deridā|Žaka Deridā]] dekonstrukcija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Filozofija]]</text>
      <sha1>99vyqt9qia1t2a5j6k9raf11ry9thvh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485774</id>
      <parentid>4485734</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T11:55:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4485774</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9244" sha1="29fbblqn3o5yzny4ejqvfr358tmr9i7" xml:space="preserve">'''Esamība un laiks''' ({{val|de|Sein und Zeit}}) ir [[filozofija|filozofiska]] grāmata, ko sarakstījis [[Martins Heidegers]], un to uzskata par vienu no [[Eksistenciālisms|eksistenciālisma]] filozofijas pamatdarbiem. Tā tika publicēts 1927. gadā [[Edmunds Huserls|Edmunda Huserla]] rediģētajā fenomenoloģijas gadagrāmatā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Beyer, Christian, &quot;Edmund Husserl&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Winter 2022 Edition), Edward N. Zalta &amp; Uri Nodelman (eds.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/win2022/entries/husserl/&gt;.|title=Edmund Husserl|last=Beyer|first=Christian|access-date=13.10.2024|date=2022}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tas arīdzan ir Martina Heidegera viszināmākais un svarīgākais darbs. Tajā apskatītas tādas tēmas kā [[ontoloģija]]s pamati, esamības jēga, laika nozīme esamības izpratnē, kā arī nāve un trauksme (''Angst''). Darbs ir savdabīgs tā unikālās valodas dēļ. Darbs sadalīts divās daļās, turklāt Heidegers bija paredzējis rakstīt arī turpinājumus, kuros bija jābūt darbā &quot;Esamība un laiks&quot; uzdoto jautājumu atrisinājumam.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Sein und Zeit|last=Heidegger|first=Martin|publisher=Max Niemeyer Verlag|year=2006|location=Tubingen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Being and Time|last=Heidegger|first=Martin|publisher=Harper&amp;Row publishers|year=2008|location=New York}}&lt;/ref&gt;

== Darbā paustās idejas ==

=== Ievads ===
Aizsākot savu pētījumu, Heidegers norāda uz jautājuma par esamību (''Sein'') nozīmi arī mūsdienās, pretstatā daudzu citu uzskatiem, kuri pauž, ka metafizikai kā ontoloģijai (zinātne par esošo, ciktāl tas ir esošs) vairs nav vietas starp zinātnēm. Heidegers uzskata, ka jautājums par esošo, ciktāl tas ir esošs, ir aizmirsts — tā jēga vairs nav acīmredzama un antīko autoru idejas ir pazudušas interpretāciju, kuras nesaredz ontoloģijas mērķi, uzslāņojumā. Heidegers piedāvā pārskatīt jautājumu par esošo, līdz ar to uzņemas grandiozu uzdevumu (kuru tā arī neizpilda) pārskatīt rietumu metafizikas vēsturi — destruēt (''Destruktion'') tās pamatuzstādījumus.

Heidegeraprāt, jautājums par esošo, tā jēgu (''Der Frage nach dem Sein'') ir visbūtiskākais — tas ir nevis abstrakta spriedelēšana, bet gan eksistenciāli svarīgs cilvēkam, tā patībai jeb klātbūtnei (''Dasein).'' Par atskaites punktu ņemot rietumu metafizikas vēsturi, varētu šķist, ka runa ir par kaut ko abstraktu, kā, piemēram, Aristotelisko esošā analīzi matērijā un formā, vai Platonisko paradigmu dimensiju, taču Heidegers uzskata, kā vēlāk tekstā atklājas, ka šis jautājums nosaka cilvēka dzīves izpratni.

=== Pirmā daļa ===
Autors formulē klātbūtnes stāvokli kā būtmi-pasaulē (''in-der-Welt-sein''), un sadala šo formulu vairākos jautājumos: 1) atbilde uz jautājumu, &quot;kas ir pasaule&quot;, un kāda tā ir, 2) atbilde uz jautājumu, &quot;kurš ir pasaulē&quot;, kas ir jautājums par klātbūtni, un 3) atbilde uz jautājumu, ko nozīmē &quot;būt pasaulē&quot;?&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Esamība un Laiks|last=Heidegers|first=Martins|publisher=bolderāja|year=2025|isbn=978-9934-8995-7-7|location=Rīga|pages=133}}&lt;/ref&gt;

Atbildot uz jautājumu, kas ir pasaule, Heidegers uzrāda, ka pasaule ir ne tik daudz fizikāls, kā eksistenciāls fenomens, kuru nosaka ne tik daudz abstraktas zināšanas par to, bet gan ikdienas (''Alltaglich'') darbs, un autentisks cilvēciskās eksistences apraksts sevī ietver ne tik daudz atskārtas par visuma uzbūvi, kā ikdienišķo klātbūtni, kura pasaulē lielā mērā nodarbojas ar dažādu vajadzīgu lietu &quot;sarūpēšanu&quot; sev un citiem. Tātad, galdnieka pasaule ir galvenokārt viņa kokapstrādes darbnīca, kuras vērstība uz dažādu kokizstrādājumu &quot;sarūpēšanu&quot; būtiski raksturo šīs klātbūtnes sapratni par savu eksistenci. Tas gan nenozīmē, ka matemātiķa, kura darbu mēs raksturotu kā augstākajā mērā teorētisku, klātbūtni nenosaka &quot;sarūpēšana&quot;, tādējādi šajā kontekstā ir jāizvairās no tādiem nošķīrumiem kā &quot;praktisks-teorētisks&quot;, utml.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Heidegers kritizē fenomenoloģijas (Huserls) un filosofijas vispār pieņēmumu, ka izzinošais subjekts ir cilvēciskās [[eksistence]]s mēraukla, un tādēļ viņš savu pārspriedumu sāk ar uzdevumu aprakstīt cilvēka (''Dasein'') uzvedību, domāšanas veidu, esamības izpratni ikdienā (''Alltaglichkeit''), kurā jautājums par esamību ir neeksplicīts un cilvēka laiku aizņem darbs. Iedziļinoties cilvēka ikdienībā un darbā, Heidegers pamana, ka jautājums par esošo parādās kā aktuāls un tiek tematizēts tad, kad kaut kas ikdienā nav tā, kā tam vajadzētu būt, jeb ir uzkrītošs: galdnieks āmuru netematizē kā esošu lietu kamēr tas pilda savu uzdevumu, tomēr tad, kad tas ir bojāts un nepilda savu uzdevumu, pazudis, u.tml, parādās tā esamība un nozīme cilvēka darba pasaulē. Heidegers uzskata, ka tieši tamlīdzīgos gadījumos atklājas lietu esamības dimensija, pretstatā to funkcionēšanai vai atrašanās ārpus mūsu interešu sfēras (''Zuhandensein'' un ''Vorhandensein)'' ikdienā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atbildot uz jautājumu, &quot;kurš ir pasaulē?&quot; Heidegers atklāj, ka lietas kuras nepilda savu funkciju, lietas, kuru funkcija nav skaidra, vai fenomeni, kuri traucē ikdienas aizņemtībai, ne tik vien rosina domāt par esamību, bet arīdzan var izjaukt pasaules jēgas kopsakaru, kurā cilvēks dzīvo, un, to izjaucot, rada mūsos trauksmi (''Angst''), kura liek domāt par mūsu pašu eksistenci un eksistences nosacījumiem. Tā kā trauksme ir grūti panesama, cilvēks no tās bēg pie pūļa nediferencētības, iegūstot nostāju, kura raksturīga visiem, bet atsevišķi- nevienam, un kuru sauc &quot;visi&quot; (''Das Man).'' Atsevišķais cilvēks piemēro savas domas tam, kā domā &quot;visi&quot;, interesējas par to, par ko interesējas &quot;visi&quot;, runā par to, par ko runā &quot;visi&quot; un arī rīkojas tā, kā varētu rīkoties &quot;visi&quot;, jo atbildība un atšķirība no &quot;visiem&quot; rosina domāt par eksistenci, tātad, izraisa trauksmi. Šo esamības modu cilvēks &quot;valkā&quot; savā ikdienā, tādēļ Heidegers var teikt, ka subjekts, kurš darbojas ikdienā ir nevis &quot;es&quot; vai &quot;tu&quot; ar savām individuālajām iezīmēm, bet gan &quot;visi&quot;, — viduvējība, caurmēra (''Durchschnitt'') persona.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Atbildot uz jautājumu, ko nozīmē būt-pasaulē?, Heidegers nonāk pie secinājuma, ka cilvēka (''Dasein'') būtību sastāda &quot;rūpes&quot; (''Sorge''), kas nozīmē to, ka es identificēju sevi ar darbiem, nodarbēm un lietām, ar kurām es aizpildu savu laiku. Heidegeraprāt, tas nenozīmē, ka bezrūpība vai slinkums nebūtu &quot;rūpju&quot; paveids, viņaprāt, tie ir tikai defektīvi &quot;būt-pasaulē&quot; jeb rūpju veidi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

=== Otrā daļa ===
Darba otrajā daļā Heidegers pievēršas esamības saistībai ar laiku — laiciskumam (''Zeitlichkeit''). Būtiskākais iemesls, kādēļ laiciskums ir nozīmīgs Heidegera ontoloģijā ir jautājuma par esamību sasaiste ar faktiskā cilvēka eksistenci un apziņu, ka mans laiks nav neierobežots — Heidegers nāvi sauc par visdrošāko no iespējamībām. Heidegers uzskata, ka tieši nāves fenomenā atklājas cilvēka eksistences izpratne, jo nāve ir fenomens, kas ir uzmācīgs, uzkrītošs un ietiepīgs visaugstākajā mērā,- tā nav nedz pielietojama, nedz ir skaidrs, kāpēc tā ir iekārtots. Nāve un sajūta, kādu tā izraisa (trauksme), būtiskā veidā definē cilvēka eksistenci. Tikai apzinoties savu mirstīgumu (''Sein zum Tode''), cilvēks var cerēt atklāt savu īsto patību, rīkoties apņēmīgi (''Entschlossenheit'') un izkļūt no &quot;visu&quot; kundzības.

Sasaistot cilvēka eksistences izpratni ar apziņu par mirstīgumu, Heidegers iegūst pamatu esamības izpratni saistīt ar laiku. Heidegers uzskata, ka tieši cilvēciskās eksistences izpratne ontoloģijā ir fundamentāla, un atvedinājums no tās ir citu lietu esamības izpratne. Esošais tiek saprasts kā tāds, kas nav pagājis, ir klātesošs, aktuāls, nav &quot;nomiris&quot;. Heidegeraprāt, rietumu metafizika ir izdarījusi kļūdu, atkāpjoties no esamības kā eksistences izpratnes, un aizklājot jautājuma par esošā jēgu (kas būtībā ir cilvēka jautājums pašam par savu eksistenci) ar interpretācijām, kuras cenšas cilvēka uzmanību novērst no sava galīguma apziņas.

== Uzņemšana ==
Darbu uzskata par vienu no nozīmīgākajiem 20.gs darbiem kontinenta filosofijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=Wheeler, Michael, &quot;Martin Heidegger&quot;, The Stanford Encyclopedia of Philosophy (Fall 2020 Edition), Edward N. Zalta (ed.), URL = &lt;https://plato.stanford.edu/archives/fall2020/entries/heidegger/&gt;.|title=Martin Heidegger|last=Wheeler|first=Michael|access-date=13.10.2024|date=2020}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No tā ietekmējies [[Žans Pols Sartrs|Žana Pola Sartra]] eksistenciālisms, [[Hanss Georgs Gadamers|Hansa Georga Gadamera]] hermeneitika un [[Žaks Deridā|Žaka Deridā]] dekonstrukcija.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Filozofija]]</text>
      <sha1>29fbblqn3o5yzny4ejqvfr358tmr9i7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Solījums (seriāls)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>585704</id>
    <revision>
      <id>4485479</id>
      <parentid>4483743</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:59:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Sižets */ :</comment>
      <origin>4485479</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41508" sha1="qjvm894v4g5n41c9g187mdnt7r8dr7f" xml:space="preserve">{{Televīzijas seriāla infokaste
| image = La_Promesa.jpg
| caption = 5. sezonas (2025―2026) plakāts
| genre = * [[ziepju opera]]
* [[vēsturiskā drāma]]
| based_on = 
| producer = {{ubl|Ramons Kamposss|Teresa Fernandesa-Valdesa}}
| executive_producer = {{ubl|Hoseps Sisters Rubio|Borha Galvess}}
| starring = * [[Ana Garsesa]]
* [[Eva Martina]]
* [[Manuels Regeiro]]
* [[Arturo Garsija Sančo|Arturo Sančo]]
* [[Marija Kastro]]
* [[Hoakins Kliments]]
* [[Antonio Velaskess]]
* [[Andrea del Rio]]
* [[Karmena Floresa Sandovala]]
* [[Teresa Kintero]]
* [[Karmena Asekasa]]
* [[Paula Losada]]
* [[Marga Martinesa]]
* [[Enrike Fortūns]]
* [[Sāra Molina]]
* [[Ksavi Loks]]
* [[Amparo Pinjero]]
* [[Alehandro Vergara]]
* [[Kristina Fernandesa Pintado]]
* [[Anhela Ečanisa]]
* [[Isabela Serrano]]
* [[Marta Kosta]]
* [[Fernando Koronado]]
| company = {{ubl|[[RTVE]]|''[[StudioCanal]]''|''Bambú Producciones''}}
| distributor = {{ubl|RTVE|''StudioCanal''}}
| country = {{ESP}}
| network = ''[[La 1]]''
| first_aired = {{dat|2023|01|12|df=yes}} — pašlaik
| language = [[Spāņu valoda|spāņu]]
| show_name = Solījums
| num_episodes = 811+3 īpašās {{small|(10/04/2026)}}
| num_seasons = 5
| runtime = 55—60 minūtes
| website = https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/
| opentheme = ''La promesa''
| composer = [[Alekss Konrado]]
| theme_music_composer = Gonsalo Ermida
| director = Migels Konde&lt;br /&gt;Havjers Pulido&lt;br /&gt;Eva Bermudesa&lt;br /&gt;Alberto Pernets&lt;br /&gt;Davids Parisio Burtins
| creator = Hoseps Sisters Rubio
}}
'''&quot;Solījums&quot;''' ({{val|es|La Promesa}}) ir [[Spānija]]s [[Vēsturiskā drāma|vēsturiskās drāmas]] televīzijas [[ziepju opera]], kuras pamatā ir Hosepa Sistera Rubio oriģinālā ideja. To sāka rādīt Spānijā, 2023. gada 12. janvārī, sabiedriskās televīzijas ''[[Televisión Española]]'' (TVE) piederošajā kanālā ''[[La 1]]''. Seriāla darbība norisinās izdomātā lauku īpašumā &quot;Solījums&quot;, kurā attēlota Luhanas [[Marķīzs|marķīzu]] [[Aristokrātija|aristokrātiskās]] ģimenes, kā arī viņu kalpu dzīve, sākot no 1913. gada. Seriālam ir iznākušas 5 sezonas, vairāk nekā 800 sērijas (2026. gada aprīlī).

2024. gada 25. novembrī seriāls ieguva Starptautisko [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]] kā labākā [[telenovele]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavanguardia.com/series/20241126/10140842/la-promesa-emmy-internacional-mejor-telenovela-punt-de-no-retorn.html|title='La promesa' es la mejor telenovela de la televisión, según los Emmy Internacional|website=La Vanguardia|access-date=2025-01-19|date=2024-11-26|language=es}}&lt;/ref&gt;

== Anotācija ==
Ir [[1913. gads]], [[Burbonu restaurācija Spānijā]]. Hana Eksposito ierodas &quot;Solījuma&quot; pilī (tā atrodas [[Lospedročesa|Lospedročesā]], [[Kordovas province|Kordovas provincē]], [[Andalūzija|Andalūzijā]]), lai atriebtos par mātes nāvi un uzzinātu par sava jaunākā brāļa atrašanās vietu. Viņa satiek Manuelu (Luhanas marķīza Alonso Luhana jaunāko dēlu) un izglābj viņu no lidmašīnas avārijas. Tikmēr līgavaini Tomasu (Alonso pirmdzimto dēlu un personu, kas vēlas dalīties informācijā ar Hanu par viņas ģimeni) sadur viņa pamāte Krusa Eskerdo, Manuela māte.

== Sižets ==
{{Seriāla satura brīdinājums}}

=== Priekšvēsture ===
2022. gada martā Spānijas televīzija paziņoja par jaunu ikdienas seriālu ar nosaukumu &quot;Solījums&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/tve-bambu-la-promesa-sucesora-dos-vidas-la-1-114639/|title=TVE y Bambú vuelven a unir fuerzas con 'La promesa', la sucesora de 'Dos vidas' en La 1|last=Redacción|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-03-18|language=es}}&lt;/ref&gt; 2022. gada septembrī tika paziņots par filmēšanas sākumu un aktieru sastāvu: [[Ana Garsesa]], [[Eva Martina]], [[Andrea del Rio]], [[Marija Kastro]], [[Antonio Velaskess]], [[Enrike Fortūns]], [[Paula Losada]] vai [[Karmena Asekasa]] un citi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/noticias/la-promesa-sustituta-servir-y-proteger-rodaje-118355/|title='La promesa', la sustituta de 'Servir y proteger' en La 1, comienza el rodaje y confirma su casting|last=Soriano|first=Sergio|website=FormulaTV|access-date=2025-01-16|date=2022-09-26|language=es}}&lt;/ref&gt;

=== Pirmā sezona, 1.—122. sērija (2023. gada 12. janvāris — 2023. gada 20. jūnijs) ===
Sākumā aktieris [[Hordi Kolls]] uz neilgu laiku atveidoja Tomasa de Luhana lomu, aktrise [[Laura Simona]] atveidoja pils kalpones Lolas lomu un aktieris [[Rafa de Vera]] — seržanta Konrado Funesa lomu, kurš ierodas izmeklēt Tomasa nāvi.

2023. gada februārī pievienojās [[Mario Garsija]], atveidojot Salvadora Romeas lomu, sulaini un jauno Marijas Fernandesas mīļoto, un [[Čiko Garsija]] kā tēvs Kamilo.

Martā seriālam pievienojās [[Amparo Pinjero]], kura atveidoja Martinu de Luhanu, Alonso brāļameitu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/amparo-pinero-se-suma-al-reparto-de-la-promesa-serie-tve-rtve.html|title=Amparo Piñero se suma al reparto de 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-18|language=es}}&lt;/ref&gt; Drīz pēc tam viņa kļuva par daļu no galveno aktieru sastāva, kopā ar [[Ksavi Loks|Ksavi Loku]].

Marta beigās seriālu pameta [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] un [[Alisija Berkana]], pirmais, ar viņa atveidotā varoņa nāvi, un otrā, ar sava atveidotā varoņa aizbraukšanu uz Parīzi. Un [[Mario Garsija]] uz laiku pameta seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/primeras-despedidas-alicia-bercan-y-alberto-gonzalez-abandonan-la-promesa.html|title=Primeras despedidas: Alicia Bercán y Alberto González abandonan 'La Promesa'|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-03-26|language=es}}&lt;/ref&gt;

Aprīļa vidū [[Giljermo Serrano]] un [[Bruno Lastra]] pievienojās kā otrā plāna varoņi, atveidojot attiecīgi kapteini Lorenso de la Matu un Gregorio Kastiljo. Čiko Garsija pameta seriālu pēc 47 sērijām, kurš beigās izrādās viltus tēvs Kamilo.

2023. gada maija sākumā [[Andress Blanko]] un [[Laura Barba]] pameta seriālu; Barba tikai uz laiku.

2023. gada maijā seriālam pievienojās [[Lisi Lindera]] kā Elisa, Grasalemas baronese un marķīzu ienaidniece.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lavozdigital.es/cultura/actriz-gaditana-lisi-linder-dara-vida-baronesa-20230522171004-ntv.html|title=La actriz gaditana Lisi Linder dará vida a la Baronesa Elisa de la Vega en 'La Promesa', la serie de TVE|website=La voz de Cádiz|access-date=2025-01-17|date=2023-05-22|language=es}}&lt;/ref&gt;

Tuvu sezonas beigām [[Eva Martina]] uz laiku pameta seriālu un [[Mario Garsija]] atgriezās Salvadora Romea lomā.

=== Otrā sezona, 123.—240. sērija (2023. gada 21. jūnijs — 2023. gada 29. novembris) ===
2023. gada februāra sākumā, pēc labiem auditorijas datiem, tika apstiprināts pasūtījums vēl 119 sērijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/rtve-renueva-la-promesa-por-una-segunda-temporada.html|title=RTVE renueva 'La Promesa' por una segunda temporada|last=Serie|first=Cultura en|website=Cultura en Serie|access-date=2025-01-17|date=2023-02-08|language=es}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada jūnija beigās paziņoja, ka filmēs vēl 131 papildu sēriju, lai kopā būtu 250 sērijas, kas veidos otro sezonu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-17|date=2023-06-22|language=es}}&lt;/ref&gt;

21. jūnijā sākās otrā sezona ar praktiski visu pirmās sezonas galveno un otrā plāna aktieru sastāvu.

Mēneša beigās aktrise [[Hulija Martinesa]] pievienojās uz dažām nedēļām, atveidojot Beatrisi Oltru, senu Martinas paziņu, kura ierodas, lai atriebtos viņai.

Jūlijā [[Lisi Lindera]] pameta seriālu pēc tam, kad 50 sērijās atveidoja Grasalemas baronesi. Seriālam pievienojās [[Havjers Koljado]] un [[Kristina Fernandesa Pintado|Kristina Fernandesa]], atveidojot Martinas vecākus Fernando un Margaritu. Pēc tam pievienojās [[Inma Peresa-Kirosa]] kā Ramona, veca sieviete, kas bija Hanas mātes draudzene.

Augusta sākumā pievienojās trīs jauni aktieri: [[Alehandro Vergara]], [[Tomijs Agilera]] un [[Markoss Orengo]], kuri atveidoja attiecīgi Abelu Bueno (Manuela draugs, ārsts), Antonio de Karvahalu i Sifuentesu (Martinas līgavainis un Beatrises bijušais līgavainis) un Felisiano (Petras brālis).

Septembra beigās Havjers Koljado pameta seriālu pēc sava atveidotā varoņa nāves. Oktobrī Tomijs Agilera un Inma Peresa Kvirosa pameta seriālu, un [[Mičels Teherina]] pievienojās, atveidojot Pelajo, kurš uzturēs ciešas attiecības ar Katalīnu.

2023. gada novembra sākumā apstiprināja [[Alisija Berkana|Alisijas Berkanas]] atgriešanos ar viņas atveidoto tēlu, Leonoru de Luhanu, marķīzu jaunāko meitu, un aktieris [[Enrike Fortūns]] uz laiku pameta seriālu.

=== Trešā sezona, 241.—490. sērija (2023. gada 30. novembris — 2024. gada 25. decembris) ===
[[Enrike Fortūns]] atgriezās decembrī pēc neilgas seriāla pamešanas, un [[Andreass Munjoss]] un [[Karloss Suaress]] pievienojās, atveidojot attiecīgi Heronimo Gamboa, Pelajo partneri ieroču tirdzniecībā, un Valentīnu, Simonas dēla draugu.

[[Paula Losada]], Himenas de los Infantesas lomas atveidotāja, pameta seriālu 20. decembrī, piedaloties 254 sērijās, un [[Antonio Velaskess]], Mauro Moreno lomas atveidotājs, 28. decembrī, pēc dalības 260 sērijās.

2023. gada pēdējā sērijā, 29. decembrī, atgriezās [[Alisija Berkana]], Leonoras lomas atveidotāja.

2024. gada janvārī seriālam pievienojās [[Anhela Ečanisa]], atveidojot Veru, un [[Karloss Suaress]] pameta seriālu pēc viņa atveidotā varoņa nāves.

Februāra vidū [[Markoss Orengo]] pameta seriālu, kad pēc vairāk nekā 130 sērijām nomira viņa atveidotais varonis Felisiano Arkoss.

2024. gada 20. martā [[Paula Losada]] atgriezās seriālā, atsākot atveidot savu lomu, Himenu de los Infantesu, līdz tā paša gada aprīļa beigām, pilnībā noslēdzot savu dalību seriālā, piedaloties gandrīz 280 sērijās.

[[Alehandro Vergara]] pameta seriālu, atveidojot Dr. Abelu Bueno, piedaloties 191 sērijā, un [[Karloss de Austrija]] un [[Manu Imiskoss]] pievienojās seriālam, atveidojot attiecīgi jauno sulaini Rikardo Peljiseru un viņa dēlu, Santosu Peljiseru.

2024. gada maijā seriālā notika sešu mēnešu laika maiņa, no 1914. līdz 1915. gadam, lai mainītu sižetus, laiku un vietu, varoņus, un mēneša beigās seriāla plakāta augšpusē parādījās jauns uzraksts: ''Una nueva promesa. Una nueva era'' (&quot;Jauns solījums. Jauns laikmets&quot;). No seriāla 361. sērijas notika laika maiņa, kad [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] tēma kļuva par pamatu. Pēc 361. sērijas [[Elija Galera]] pievienojās seriālam kā Marija Antonija, Krusas labākā bērnības draudzene, un [[Ibrahims Al Šami]] kā Adriano, pēc 367. sērijas, zēns, kurš kļūs par lielisku Katalīnas atbalstu. Mičels Teherina un Andrea del Rio pameta seriālu, atveidojot Aņilas grāfu Pelajo, un Teresu Viljamilu, attiecīgi 158 un 354 sērijās.

Tā paša gada jūlija vidū Ibrahims Al Šami pēc 30 sērijām pameta seriālu.

Sakarā ar [[2024. gada vasaras olimpiskās spēles|2024. gada Parīzes olimpiskajām spēlēm]] seriāla pārraide tika apturēta uz divām nedēļām, atsākot pārraidi 12. augustā un apstiprinot varoņu Terēzas un Pelajo atgriešanos, kurus atveidoja attiecīgi [[Andrea del Rio]] un [[Mičels Teherina]].

=== Ceturtā sezona, 491.—740. sērija (2024. gada 25. decembris — 2025. gada 23. decembris) ===
2025. gada martā [[Ana Garsesa]] un [[Eva Martina]] pameta seriālu, pirmā pēc viņas varones nāves, bet otrā pēc Krusas ieslodzīšanas cietumā, abas pēc 553 sērijām, kurās atveidoja attiecīgi Hanu Eksposito un Krusu Eskerdo. Pēc šīm aiziešanām galveno lomu atveidotājiem pievienojās [[Izabella Serrano]] un [[Marta Kosta]], attiecīgi Leokādijas de Figeroas un Anhelas de Figeroas lomās.

=== Piektā sezona, 741. sērija— (2025. gada 24. decembris — pašlaik) ===
Sezonas centrā ir mīlestības, uzticības un atriebības tēmas. Vairāki varoņi cenšas atklāt pagātnes noslēpumus, kamēr citi izmanto manipulācijas, lai sasniegtu savus mērķus. Notikumi kļūst arvien saspringtāki, un sezonā netrūkst ne pārsteidzošu atklājumu, ne emocionālu pavērsienu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/play/noticias/20260412/resumen-semanal-promesa-13-17-abril/17017214.shtml|title=Disfruta de los capítulos del 812 al 816 de 'La Promesa': Una dolorosa ruptura y una confesión inesperada|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2026-06-17|date=2026-04-12|language=es}}&lt;/ref&gt;

Galvenie varoņi saskaras ar jaunām intrigām, nodevībām un cīņu par varu Luhanu ģimenes muižā. Īpaši nozīmīga ir spriedze starp Manuelu, Kurro un Leokādiju, kuru konflikti ietekmē gandrīz visus pārējos tēlus. Parādās arī jauni noslēpumi, romantiskas krīzes un ģimenes skandāli, kas apdraud attiecības un mantojuma jautājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.culturaenserie.com/la-promesa-las-claves-de-la-5a-temporada.html|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|last=Santana|first=A.|website=Cultura en Serie|access-date=2026-06-17|date=2025-12-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
Pēc Hanas nāves Manuels cenšas noskaidrot patiesību un arvien atklātāk stājas pretī Leokādijai. Viņa cīņa ar Leokādijas manipulācijām kļūst par vienu no sezonas galvenajām līnijām.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lapromesa.net/la-promesa/9854/|title=‘La Promesa’: las claves de la 5ª temporada con un Curro “muy loco” y un Manuel “a muerte con Leocadia”|website=La Promesa News|access-date=2026-06-17|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kurro piedzīvo vienu no smagākajiem periodiem savā dzīvē. Pēc Anhelas traģiskās nāves viņš sabrūk emocionāli, kļūst apsēsts ar atriebību un uz laiku attālinās no apkārtējiem. Vēlāk viņš mēģina atgūt kontroli pār savu dzīvi un cīnās arī par savu titulu un vietu ģimenē.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Leokādija no ietekmīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par aizdomu un apsūdzību mērķi. Atklājas arvien vairāk noslēpumu par viņas rīcību, un vairāki varoņi sāk apvienoties pret viņu. Pastāv norādes, ka viņa bijusi saistīta ar Hanas nāvi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/24/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-25-y-el-29-de-mayo-vera-planta-cara-a-su-padre-y-desata-el-caos/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 25 y el 29 de mayo: Vera planta cara a su padre y desata el caos|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-24|language=es-ES}}&lt;/ref&gt; Martina pārdzīvo sarežģītas attiecības ar Hakobo. Viņu attiecības kļūst arvien problemātiskākas, un Martina sāk vairāk domāt par savu neatkarību un nākotni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.formulatv.com/series/la-promesa/capitulos/70128/|title=La promesa|last=FormulaTV|website=FormulaTV|access-date=2026-06-17|language=es}}&lt;/ref&gt; Vera atklāj savu patieso izcelsmi kā augstdzimušas ģimenes locekle. Viņas konflikts ar tēvu — Karilas hercogu — noved pie dramatiskiem notikumiem un pat apšaudes muižā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/17/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-18-y-el-22-de-mayo-el-pasado-de-vera-y-el-futuro-de-curro-marcan-un-giro-clave/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 18 y el 22 de mayo: El pasado de Vera y el futuro de Curro marcan un giro clave|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-17|language=es-ES}}&lt;/ref&gt; Santoss kļūst par vienu no sezonas traģiskākajiem stāstiem. Pēc apšaudes viņš gūst smagus ievainojumus un vēlāk mirst, atstājot dziļu iespaidu uz apkārtējiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://los40.com/2026/05/31/avance-semanal-de-la-promesa-entre-el-1-y-el-5-de-junio-el-duque-desaparece-tras-el-tiroteo-donde-esta-el-culpable-de-la-tragedia/|title=Avance semanal de La Promesa entre el 1 y el 5 de junio: El duque desaparece tras el tiroteo: ¿dónde está el culpable de la tragedia?|last=LOS40|website=LOS40|access-date=2026-06-17|date=2026-05-31|language=es-ES}}&lt;/ref&gt;

== Lomās ==
* [[Ana Garsesa]] — ''Mariana &quot;Hana&quot; Eksposito / Mariana Eksposito de Luhana'' †&lt;ref name=&quot;vertele&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vertele.eldiario.es/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=verTele!|date=13 January 2023|via=''eldiario.es''}}&lt;/ref&gt;
** Hana ir apņēmīga, drosmīga un lepna, viņa atgriežas &quot;Solījuma&quot; pilī, lai atrastu savu pazudušo brāli un noskaidrotu patiesību par savas mātes nāvi, kas tur tika noslepkavota pirms piecpadsmit gadiem. Viņas plāns &quot;iefiltrēties&quot; pilī kā kalponei darbojas, taču kļūst sarežģīts, kad viņa iemīlas Luhanas marķīzu dēlā, Manuelā. Nogalināta.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/series/la-promesa-reparto-personajes-actrices-actores-tve-la-1-nueva-serie-tardes_1_9864281.html|title=Quién es quién en 'La promesa', la nueva serie de TVE para las tardes de La 1|website=eldiario.es|access-date=21 January 2025|date=13 January 2023|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Eva Martina]] — ''Krusa Eskerdo'', Luhanas marķīze&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Ambicioza, viltīga un negodīga, viņu uzaudzināja viņas tēvs, Luhanas barons. Viņa tika stingri audzināta, kur ģimene un reputācija ir svarīgāki par visu. Jau no pirmā mirkļa viņa neuzticas Hanai un cenšas dēlu Manuelu atturēt no viņas. Nokļuva cietumā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Manuels Regeiro]] — ''Alonso Luhans'', Luhanas marķīzs&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Uzticīgs tradīciju aizstāvis. Viņš atkārtoti apprecējās ar Krusu pēc savas pirmās sievas Karmenas sāpīgās zaudēšanas, kuru viņš turpina saskatīt kā reinkarnāciju savā meitā Katalīnā. Alonso mīl savu ģimeni un &quot;Solījumu&quot;, taču viņa sliktie lēmumi apdraudēs to nākotni.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

* [[Arturo Garsija Sančo]] — ''Manuels Luhans''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Trešais no četriem marķīzu bērniem. Viņš nekad nav interesējies par pienākumiem un atbildību, kas izriet no viņa uzvārda, par cik Tomass, viņa vecākais pusbrālis, ir mantinieks. Manuels ir sapņotājs, jūtīgs un godīgs, un visvairāk viņam patīk lidot ar savu lidmašīnu. Tomasa nāve pēkšņi padara viņu par marķīza titula mantinieku. Viņš neprātīgi iemīlas noslēpumainajā meitenē, kura izglābj viņu no lidmašīnas avārijas.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Marija Kastro]] — ''Pia Adarre''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** &quot;Solījuma&quot; saimniecības vadītāja. Viņa nevainojami pilda savus pienākumus, laipna un iejūtīga pret saviem padotajiem un visu mīlēta. Neskatoties uz talantu, kas viņai piemīt, pildot savus amata pienākumus, viņu vienmēr apdraud Petra, marķīzes personīgā kalponē, kura tīko pēc viņas amata.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Hoakins Kliments]] — ''Romulo Baesa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** &quot;Solījuma&quot; pārvaldnieks. Viņš ir līdzsvarots, laipns un pretimnākošs un vada &quot;Solījuma&quot; pili &quot;ar stingru roku&quot;.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Antonio Velaskess]] — ''Mauro Moreno''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Atturīgs un intraverts, vienmēr ir gatavs darbam. Mauro vienmēr uzskatīja, ka viņa loma šajā dzīvē ir turpināt tēva mantojumu kā dienas strādniekam. Taču likteņa pavērsiens dod viņam iespēju pašam kalpot par sulaini pie marķīza.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/rtve/20231013/la-promesa/2458307.shtml|title=La Promesa|last=RTVE|website=RTVE.es|access-date=2025-08-20|date=2023-10-13|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Andrea del Rio]] — ''Teresa Viljamila''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Teresa ierodas &quot;Solījumā&quot;, lai būtu tuvu savam draugam Mauro, nenojaušot, ka viņas viņš ir neprātīgi iemīlējies Leonorā.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Karmena Floresa Sandovala]] — ''Simona Martinesa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Simona lielāko daļu savas dzīves ir bijusi &quot;Solījuma&quot; pavāre, un visi kolēģi viņu mīl un uzskata gandrīz par māti.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Teresa Kintero]] — ''Kandela Garsija''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Virtuves palīdze, Simonas labākā draudzene.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Karmena Asekasa]] — ''Katalīna Luhana''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Meita no marķīza pirmās laulības un Tomasa dvīņu māsa. Viņa ļoti veiksmīgi risina problēmas īpašumā. Līdz ar viņas dvīņubrāļa nāvi, kaut kas Katalīnai iekšēji salūzt uz visiem laikiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Paula Losada]] — ''Himena de los Infantesa de Luhana'' †&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Infantesu hercogu meita, viņa vienmēr ir augusi noslēgtībā, guvernantu un kalpoņu ieskauta, kas ļāvās viņas kaprīzēm. Viņas māte jau kopš bērnības ir atkārtojusi viņai, kāda ir viņas loma dzīvē: apprecēties ar dižciltīgu vīrieti. Un, pateicoties mātei, viņa satika Tomasu, izskatīgu Luhanu nama mantinieku; abas ģimenes drīz vien oficiāli noslēdza fiktīvas laulības. Himenas vienīgā vēlēšanās ir, lai Tomass izturētos pret viņu ar cieņu, taču viss mainās, kad Tomass nomirst. Himena kļūst par atraitni, neskatoties uz to, ka ir precējusies tikai dažas stundas. Tomēr Krusa, kas nevēlas zaudēt Infantesu hercogu labvēlību, uzspiež Manuelam mīlestību ar nesen kļuvušo atraitni. Lai gan sākumā viņa viņu atgrūž, Himena drīz vien iemīlas Manuelā un, Krusas ieteikuma vadīta, sāk viņu iekarot. Pamazām Himena uzzina par Krusas ļaunajām viltībām, un no šķietami pieticīgas meitenes viņa kļūst par bīstamu sievieti. Izdarīja pašnāvību, nolecot no balustrādes. Pēc incidenta viņa turpināja elpot un nebija novērojama ārēja asiņošana. Himenas stāvoklis bija jāuzrauga, lai noteiktu, vai viņai nav kādi iekšēji bojājumi, tomēr viņa neizdzīvoja.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtve.es/television/20240423/tragica-noticia-promesa-jimena-muerto/16073128.shtml|title=Trágica noticia en 'La Promesa': ¡Jimena ha muerto!|last=Juan|first=Andrea San|website=RTVE.es|access-date=2025-08-27|date=2024-04-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Alisija Berkana]] — ''Leonora Luhana''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Marķīzu jaunākā meita. Vieglprātīga, kaislīga un nenobriedusi, pēc sava pusbrāļa Tomasa nāves viņa saprot, ka dzīve ir ļoti īsa, un nolemj to dzīvot &quot;ar pilnu jaudu&quot;. Viņa nododas neiespējamai mīlestībai ar Mauro, neaizdomājoties par sekām.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Alberto Gonsaless (aktieris)|Alberto Gonsaless]] — ''Huans Eskerdo'' †&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Luhanas barons, Krusas tēvs. Dzimis nabadzībā, jaunībā viņš šķērsoja [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[Kuba|Kubā]] ieguva ievērojamu bagātību. Viņš ir prasīgs, manipulatīvs un viltīgs, kurš visu dara prieka pēc.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Marga Martinesa]] — ''Petra Arkosa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Marķīzes personīgā kalpone. Augstprātīga, aprēķinātāja un skaudīga, viņa ir gatava darīt visu, lai izdabātu savai kundzei. Bet apmaiņā pret savu nelokāmo lojalitāti viņa vēlas to, kas nekad nepiepildās: kļūt par &quot;Solījuma&quot; saimniecības vadītāju.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Enrike Fortūns]] — ''Lope Ruiss''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;
** Salvadora labākais draugs. Savas gaitas &quot;Solījumā&quot; viņš sāka kā sulainis un slepeni gatavoja ēst, kļūstot par pils zvaigžņu šefpavāru. Viņš ir laipns, drosmīgs un gudrs, vienmēr gatavs palīdzēt kolēģiem par katru cenu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/L%C3%B3pe_Ruiz|title=Lópe Ruiz|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Sāra Molina]] — ''Marija Fernandesa''&lt;ref name=&quot;vertele&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;mag&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mag.elcomercio.pe/fama/la-promesa-actores-y-personajes-quien-es-quien-en-la-serie-de-tve-espana-nnda-nnlt-noticia/|title=Quién es quién en &quot;La promesa&quot;, la nueva serie de TVE|last=Paredes|first=Bryan|website=mag|date=14 January 2023|via=''El Comercio'' (Peru)}}&lt;/ref&gt;
** Kalpone ar traku un sapņainu raksturu, vienmēr ir gatava uzmundrināt savus kolēģus ar asprātībām un tenkām. Marija kļūst par Hanas atbalstu, kad viņa ierodas pilī.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;
* [[Čavi Loks]] — ''Kurro de la Mata Eskerdo / Markoss de Luhans Eksposito''
** Euhenijas dēls un Hanas brālis. Kapteinis de la Mata un Krusa viņu necieš un neieredz tik ļoti, ka organizēja plānu nogalināt Kurro medību laikā, taču šāviens neizdevās, piespiežot viņam veikt atklātu sirds operāciju. Hana un Abels viņu operēja.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Curro|title=Curro|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Amparo Pinjero]] — ''Martina de Luhana i Ljopisa''
** Alonso brāļameita, viņa dodas uz &quot;Solījuma&quot; pili apciemot savu brālēnu. Viņa ierodas pilī starojoša, laipna un draudzīga. Martina ir koķeta un dzīvespriecīga meitene. Kādu laiku vēlāk vecāki piespieda viņu apprecēties ar Donu Antonio de Karvahalu i Sifuentesu. Viņas tēvs nomira neilgi pēc ierašanās &quot;Solījumā&quot;, kā rezultātā viņa kļuva nomākta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Martina|title=Martina|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Mario Garsija]] — ''Salvadors Romea''
** Lopes labākais draugs, kuru pazīst jau kopš bērnības, kopā uzaugot. &quot;Solījuma&quot; pils kalps ar laipnu, uzticīgu un romantisku raksturu, vienmēr gatavs palīdzēt saviem biedriem par katru cenu. Laika gaitā viņam rodas jūtas pret kalponi Mariju Fernandesu, kuras ir abpusējas, taču viņu attiecības pārtrūkst, kad Salvadors ir spiests doties karā [[Āfrika|Āfrikā]]. Tur ar viņu notiek lietas, kas atstāj paliekošas pēdas, tostarp gandrīz zaudējot redzi vienā acī. Kad Salvadors atgriežas &quot;Solījumā&quot;, viņš uzzina, ka viņa draudzenei ir jūtas pret viņa labāko draugu — Lopi. Beigās viņi visi paliek draugi un vēlāk Salvadors lūdz Mariju precēties ar viņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Salvador|title=Salvador|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Giljermo Serrano]] — ''Lorenso de la Mata''
** Euhenijas vīrs un Krusas svainis. Vienmēr bijis agresīvs vīrietis un gadiem ilgi ļaunprātīgi izmantojis gan savu sievu, gan Kurro, savu it kā dēlu. Vienmēr rīkojas savās interesēs. Viņš ieradās &quot;Solījumā&quot;, lai apstrīdētu Linahas barona mantojumu. Testamentā kā mantiniece bija norādīta arī Grasalemas baronese. Vēlāk Lorenso un baronese izstrādāja plānu, kā iegūt visu barona naudu. Viņi abi bija pazīstami daudzus gadus, tāpēc kapteinis de la Mata zināja, kas varētu būt Grasalemas baroneses tumšākais noslēpums, ko viņš nevilcinājās izmantot savā labā: viņš to atklāja Luhanas marķīzei, lai panāktu, ka baronese pamet pili.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Lorenzo|title=Lorenzo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-23|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Kristina Fernandesa Pintado]] — ''Margarita Ljopisa''
** Margarita ieradās &quot;Solījumā&quot; kopā ar vīru Fernando, meklējot savu meitu Martinu. Fernando cieta no sirdslēkmes un Luhanas marķīze neiedeva viņam tableti, kas varēja glābt viņa dzīvību. Kopš kļūšanas par atraitnēm, Margarita un Martina kā māte un meita ir pārcietušas daudzus sarežģījumus, īpaši pēc Ajalas grāfa ierašanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencial.com/television/series-tv/2024-10-25/la-promesa-despedida-cristina-fernandez-pintado-margarita_3990726/|title=Así ha sido la lacrimógena despedida de Cristina Fernández Pintado (Margarita) en 'La Promesa': &quot;Me voy con mucha pena&quot;|last=Richart|first=Alberto|website=elconfidencial.com|access-date=2025-08-24|date=2024-10-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Anhela Ečanisa]] — ''Vera Gonsalesa / Mersedesa de Karrila i de la Vera''
** Vera ierodas &quot;Solījumā&quot; kopā ar Lopi un, izliekoties par kalponi, tiek pieņemta darbā. Viņa dala istabu ar Hanu pēc tam, kad Marija Fernandesa pazūd. Vera iemīlas Lopē, neapzinoties, ka viņš jūt to pašu pret viņu. Lope ar Hanas palīdzību atzīstas viņai mīlestībā, un abi uzsāk attiecības. Pēc mātes, Karrilas hercogienes, pēkšņās ierašanās Vera atzīstas Lopem savā patiesajā identitātē, tostarp par savu sociālo statusu un īsto vārdu: Mersedesa.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Vera_Gonz%C3%A1lez|title=Vera González|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Isabela Serrano]] — ''Leokādija de Figeroa''
** Leokādija ir viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām seriāla varonēm. Viņa ir inteliģenta, aukstasinīga un ļoti ambicioza sieviete, kura lieliski prot izmantot apkārtējos savā labā. Ārēji viņa bieži šķiet eleganta, pieklājīga un izsmalcināta, taču aiz šīs maskas slēpjas vēlme kontrolēt cilvēkus un notikumus. Leokādijai ir sarežģītas attiecības ar gandrīz visiem muižas iemītniekiem. Viņa bieži konfliktē ar Manuelu un Kurro, jo abi cenšas atklāt patiesību par pagātnes notikumiem. Savukārt Anhela ilgstoši atrodas viņas ietekmē, lai gan vēlāk sāk apšaubīt Leokādijas rīcību. 5. sezonā Leokādija kļūst par vienu no galvenajiem aizdomu objektiem vairākos noslēpumainos notikumos. Arvien vairāk varoņu sāk domāt, ka viņa ir saistīta ar traģēdijām un intrigām, kas satricinājušas &quot;Solījuma&quot; pili. Tāpēc sezonas gaitā viņa no spēcīgas manipulatores pakāpeniski kļūst par personu, kuru citi cenšas atmaskot.
* [[Marta Kosta]] — ''Anhela de Figeroa''
* [[Fernando Koronado]] — ''Kristobals Baljesteross''
* [[Hordi Kolls]] — ''Tomass de Luhans i Altuna'' †
* [[Laura Simona]] — ''Lola Montoro''
* [[Andress Blanko]] — ''Hosē Luiss de los Infantess''
* [[Laura Barba]] — ''Mersedesa de los Infantesa''
* [[Rafa de Vera]] — ''Konrado Funess''
** Seržants no Civilās gvardes. Kad viņš saņem informāciju par Tomasa slepkavību, viņš dodas uz &quot;Solījumu&quot;, lai aizvāktu līķi un veiktu autopsiju. Tā kā viņš uzskata, ka slepkava joprojām atrodas pilī un lieta prasa padziļinātu izmeklēšanu, marķīzi aicina viņu palikt. Nākamo dienu laikā seržants turpina izmeklēšanu un pratina vairākus ģimenes locekļus. Viņa aizdomas koncentrējas uz Hanu, jaunpienācēju ar aizdomīgu pagātni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Conrado_Funes|title=Conrado Funes|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Mario Sorrilja]] — ''Tadeo''
** Tadeo ir galvenais lopbarības piegādātājs reģionā un jau gadiem ilgi apkalpo Luhanas marķīzus. Tomēr viņš atteicās pārdot viņiem vairāk lopbarības, kamēr Luhani nesamaksās viņam parādu par diviem mēnešiem. Sarunās ar Katalīnu Tadeo paskaidro, ka viņi ir viņa galvenie klienti, jo pārējās saimniecības pašas ražo kūtsmēslus un lopbarību, kritizējot Luhanu nespēju pārvaldīt īpašumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Tadeo|title=Tadeo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Alisija Moruno]] — ''Euhenija Eskerdo'' †
* [[Čiko Garsija]] — ''Kamilo''
* [[Bruno Lastra]] — ''Gregorio Kastiljo'' †
** Bijis &quot;Solījuma&quot; pils pārvaldnieks. Jau no paša sākuma viņš uzspieda savu diktatūru. Laika gaitā Gregorio ieguva Pias uzticību un beigās kļuva par viņas vīru. Viņš slepeni mēģināja noindēt Piu, lai atbrīvotos no viņas bērna, sakot: &quot;Es nevarētu izturēt domu, ka tu dzemdēsi kāda cita bērnu.&quot; Kad Gregorio atzinās savā patiesajā plānā tieši tajā brīdī, kad spieda Piu dzert indi, Civilā gvarde iebrāzās istabā un arestēja viņu par slepkavības mēģinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Gregorio_Castillo|title=Gregorio Castillo|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-25|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Paula Horneta]] — ''Blanka Palomara''
* [[Hulija Martinesa]] — ''Beatrise Oltra''
* [[Ramons Ibarra]] — ''Karloss''
* [[Havjers Koljado]] — ''Fernando de Luhans'' †
* [[Alehandro Vergara]] — ''Abels Bueno''
** Ārsts, Manuela draugs. Pa ceļam braucot uz &quot;Solījumu&quot; Abels satika Hanu, kura šķērsoja ceļu, lai dabūtu absintu, Abelam braucot garām tajai pašai vietai, kas beidzās ar izbīli. Abels ir pievilcīgs, labi izglītots un inteliģents jauneklis, iespējams, tāpēc, ka viņš daudzus gadus ir pavadījis ar savām grāmatām. Viņam nepatīk greznība vai eleganti uzvalki. Abels jūtas ērti un laimīgs tikai starp savām grāmatām, pipetēm un kolbām. Tiklīdz viņš ieradās &quot;Solījumā&quot;, Manuels piedāvāja viņam naktsmājas dižciltīgo zonā, bet viņš atteica: &quot;Es labprātāk paliktu kalpu zonā.&quot; Viņš apgalvoja, ka tā viņš izvairās no uzmanības novēršanas un varot koncentrēties uz savu pētījumu. Abela galvenais mērķis ir rūpēties par Himenu viņas grūtniecības laikā, taču viņš ir gatavs palīdzēt ikvienam cilvēkam pilī, kam tas nepieciešams.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://la-promesa.fandom.com/es/wiki/Abel_Bueno|title=Abel Bueno|website=Wiki La Promesa|access-date=2025-08-24|language=es}}&lt;/ref&gt;
* [[Markoss Orengo]] — ''Felisiano Arkoss'' †
* [[Inma Peresa-Kirosa]] — ''Ramona''
* [[Tomijs Agilera]] — ''Antonio de Karvahals i Sifuentess''
* [[Mičels Teherina]] — ''Pelajo Gomess De La Serna / Aņilas grāfs''
* [[Andreass Munjoss]] — ''Heronimo Gamboa'' †
* [[Karloss Suaress]] — ''Valentīns'' †
* [[Kristians Stems]] — ''Mr. Kavendišs''
* [[Laura Lafuente]] — ''Virtudesa Karransa''
* [[Mikels Garsija-Borda]] — ''Ignasio de Ajala''
* [[Karloss de Austrija]] — ''Rikardo Peljisers''
* [[Manu Imiskoss]] — ''Santoss Peljisers''
* [[Elija Galera]] — ''Marija Antonija''
* [[Ibrahims Al Šami]] — ''Adriano Garsija''
* [[Ivans Montess]] — ''Pako'' †
* [[Horhe Pobess]] — ''Hosē Huans''
* [[Rosio Munjosa-Kobo]] — ''Amalija de Karrila''
* [[Viktorija Lago]] — ''Hulija Valdesa''
* [[Horhe Kasats]] — ''Marselo Viljamils''
* [[Daniels Šrēders]] — ''Samuels''
* [[Hemma Brio]] — ''Glorija Rosa''
* [[Hesuss Kabrero]] — ''Gonsalo de Karrils''
* [[Gonsalo Ramoss]] — ''Hakobo Monteklaro''
* [[Alvaro Kintana]] — ''Tonjo Karransa''
* [[Aranča Aranhurena]] — ''Emilija Suaresa''
* [[Havjers Mora]] — ''Lisandro de Karvahals i Sifuentess''
* [[Sāra Fonta]] — ''Enora Mendesa''
* [[Pepe Nufrio]] — ''Federiko de Karrils''
* [[Hakobo Disenta]] — ''Valjadaresas barons''
'''Piezīme:''' † — personāžs ir miris
&lt;gallery widths=&quot;200&quot; heights=&quot;250&quot; mode=&quot;packed&quot;&gt;
Attēls:Eva Martín Hernando actriz.jpg|[[Eva Martina]], Luhanas marķīzes Krusas Eskerdo lomas atveidotāja
Attēls:Goyas 2024 - Ana Garcés (cropped).jpg|[[Ana Garsesa]], seriāla galvenās varones Hanas Eksposito atveidotāja
Attēls:Goyas 2024 - Arturo García Sancho (cropped).jpg|[[Arturo Garsija Sančo]], Manuela Luhana lomas atveidotājs
Attēls:Isabel Serrano (cropped).jpg|[[Isabela Serrano]], Leokādijas de Figeroa lomas atveidotāja
&lt;/gallery&gt;

== Epizodes ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|+
! rowspan=&quot;2&quot; |Sezona
! rowspan=&quot;2&quot; |Epizodes
! colspan=&quot;2&quot; |Sākotnēji pārraidīts
! rowspan=&quot;2&quot; |Skatītāji
|-
!Pirmoreiz
!Pēdējoreiz
|-
|1
|122&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vemostv.com/noticias/9196/la-promesa-capitulos-temporadas-rodaje-serie|title=“La Promesa”: capítulos, temporadas y dónde se graba la serie de TVE|last=Cruz|first=Fátima|website=vemosTV|access-date=2025-01-20|date=2023-01-21|language=es}}&lt;/ref&gt;
|2023. gada 12. janvāris
|2023. gada 20. jūnijs
|1 019 000
|-
|2
|119&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elconfidencialdigital.com/articulo/medios/tve-redobla-apuesta-promesa-encarga-250-capitulos-mas/20230621171401594532.html|title=TVE redobla su apuesta por ‘La Promesa’ y encarga 250 capítulos más|last=Digital|first=Confidencial|website=Confidencial Digital|access-date=2025-01-20|date=2023-06-22|language=es}}&lt;/ref&gt;
|2023. gada 20. jūnijs
|2023. gada 29. novembris
|1 055 000
|-
|3
|250
|2023. gada 30. novembris
|2024. gada 24. decembris
|962 000
|-
|4
|249
|2024. gada 26. decembris
|2025. gada 23. decembris
|
|-
|5
|250
|2025. gada 24. decembris
|2026. gada decembris
|
|}

== Izdošana ==
Pirmo divu sēriju pirmizrāde tika demonstrēta kanālā ''[[La 1]]'', Spānijā, 2023. gada 12. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eldiario.es/vertele/audiencias-tv/jueves-12-enero-2023-la-promesa-firma-estreno-prometedor-tve-instalarse-franja-tarde_1_9863079.html|title='La Promesa' (9.8% y 12.2%) firma un estreno alentador en prime time antes de instalarse en la tarde de La 1|last=Zárate|first=Pedro|website=Vertele|access-date=2024-12-03|date=2023-01-13|language=es}}&lt;/ref&gt; RTVE izplatīja seriālu arī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikā]], savukārt ''StudioCanal'' veica izplatīšanu citur.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/josep-cister-una-serie-como-la-promesa-hace-industria/|title=Josep Cister: «Una serie como ‘La Promesa’ hace industria»|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-01-12|language=es}}&lt;/ref&gt;

Pēc labajiem skatījumu rādītājiem pirmajā 122 sēriju sezonā, kas noslēdzās 2023. gada 20. jūnijā, pēc kuras bez pārtraukuma sākās otrā sezona ar 119 sērijām, RTVE paziņoja par seriāla trešo sezonu ar 250 sērijām.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elmundo.es/television/2023/06/29/649d5e92e85ece160f8b45d0.html|title=RTVE renueva La Promesa por 250 capítulos más|website=ELMUNDO|access-date=2024-12-03|date=2023-06-29|language=es}}&lt;/ref&gt;

''[[Mediaset]]'' iegādājās tiesības uz &quot;Solījumu&quot;' [[Itālija|Itālijā]], kur seriāla pirmizrāde notika kanālā ''[[Canale 5]]'', 2023. gada 29. maijā, ar pozitīviem skatījumu rādītājiem.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diezminutos.es/telenovela/espanolas/a44061758/la-promesa-rtve-exito-en-italia/|title='La Promesa', de TVE., se estrena en Italia con un éxito rotundo|website=Diez Minutos|access-date=2024-12-03|date=2023-06-01|language=es}}&lt;/ref&gt;

RTVE pārdeva seriāla tiesības uzņēmumam ''[[Warner Bros. Discovery]]'', kur tas piedzīvoja debiju ''[[Max (straumēšanas serviss)|HBO Max]]'' [[straumēšana]]s platformā, Latīņamerikas reģionā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.audiovisual451.com/hbo-max-adquiere-la-promesa-y-dos-vidas-para-su-estreno-en-latinoamerica/|title=HBO Max adquiere ‘La Promesa’ y ‘Dos vidas’ para su estreno en Latinoamérica|last=AV451|first=Redacción|website=Audiovisual451|access-date=2024-12-03|date=2023-12-04|language=es}}&lt;/ref&gt;

Kopš 2024. gada 1. oktobra seriāls pieejams arī ''[[Netflix]]'' platformā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title='La Promesa' llega hoy a Netflix: estos son los episodios disponibles de la serie diaria de RTVE en la plataforma de streaming |url=https://www.abc.es/play/series/noticias/promesa-llega-hoy-netflix-episodios-disponibles-serie-20241001070000-nt.html#:~:text='La%20Promesa'%20da%20el%20salto,1%20de%20octubre%20de%202024. |accessdate={{dat|2025|4|12||bez}} |work=Diario ABC |date={{dat|2024|10|1||bez}} |language=es}}&lt;/ref&gt;

== Skaņu celiņš ==
{{skaņdarbu saraksts|title1=La Promesa (Cabecera)|title2=El mundo de Jana|title3=El palacio de los Luján|title4=Cavatina para Jana y Manuel|title5=Doña Cruz|title6=Planchar, coser, cantar|title7=Leonor y Mauro|title8=Pesadumbre|title9=Despertar|title10=Aroma de lavanda|title11=Nuestro último vals|title12=Jana|title13=Llaves y misterios|title14=Un día perfecto|title15=Eclipse|title16=La hora del té|title17=Al final del día|title18=La Promesa|length1=1:34|length2=4:46|length3=2:56|length4=4:18|length5=4:17|length6=2:04|length7=2:46|length8=2:44|length9=3:13|length10=2:25|length11=2:28|length12=4:58|length13=2:31|length14=2:02|length15=4:02|length16=2:04|length17=2:39|length18=4:03|note1=cantada por Gonzalo Hermida}}

== Galerija ==
{{Gallery
|title=
|width=160 | height=170
|align=center
|captionstyle=text-align:center
|File:Palacio El Rincón, detalle - 2.jpg 
 |&quot;Solījuma&quot; pils
}}

== Atsauces ==
{{Atsauces|30em}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.rtve.es/play/videos/la-promesa/ &quot;Solījums&quot;] ''[[RTVE Play]]'' straumēšanas platformā
{{filmu ārējās saites}}

[[Kategorija:Spānijas televīzijas seriāli]]</text>
      <sha1>qjvm894v4g5n41c9g187mdnt7r8dr7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ušača</title>
    <ns>0</ns>
    <id>589810</id>
    <revision>
      <id>4485614</id>
      <parentid>4234371</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:55:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485614</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2429" sha1="5hh8um3c17nl5xl2amlez8sm8cfc76r" xml:space="preserve">{{Upes infokaste
| nosaukums          = Ušača
| citvaloda          = 
| oriģinālnosaukums       = 
| citvaloda1         = 
| oriģinālnosaukums1      = 
  | attēls            = Ушачи - panoramio (1).jpg
  | attēla_izmērs     = 
  | paraksts          = Ušača [[Ušači|Ušaču]] pilsētciematā
  | karte             = Fluss-lv-Düna.png
  | kartes_paraksts   = 
  | kartes_izmērs     = 
| garums            = 118
| garums_latvijā    = 
| iztekas_augstums  = 169,7
| ietekas_augstums  = 105
| kritums           = 65
| caurtece          = 8,0
| gada_notece       = 
| baseins           = 1050
| baseins_latvijā   = 
| izteka             = [[Bjarezinas biosfēras rezervāts]]
| ieteka             = [[Daugava]]
| tek_caur           = {{BLR}}
| baseina_valstis    = 
| pietekas           = 
| sāk_plat_d= 54 | sāk_plat_m= 55 | sāk_plat_s= 50 | sāk_plat_NS=N 
| sāk_gar_d=  28 | sāk_gar_m=  18 | sāk_gar_s=  37 | sāk_gar_EW=E 
| iet_plat_d= 55 | iet_plat_m= 31 | iet_plat_s= 41 | iet_plat_NS=N 
| iet_gar_d=  28 | iet_gar_m=  29 | iet_gar_s=  55 | iet_gar_EW=E
  | vietaskarte       = Baltkrievija#Vitebskas apgabals
  | reljefs           = jā
}}

'''Ušača''' ([[baltkrievu valoda|baltkrievu]] un {{val|ru|Ушача}}) ir [[Daugava]]s kreisā krasta pieteka [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalā]]. Sākas purvainā apvidū [[Bjarezinas biosfēras rezervāts|Bjarezinas biosfēras rezervātā]] uz ūdensšķirtnes starp [[Baltijas jūra|Baltijas]] un [[Melnā jūra|Melnās]] jūru baseiniem, plūst ziemeļu virzienā pa Ļepeļas augstieni un Polackas zemieni cauri vairākiem ezeriem. Ietek Daugavā pie [[Navapolacka]]s [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas. Ledus sega no decembra līdz aprīlim. Lielākās pietekas ir Aļziņica un Krašanka. Lielākā apdzīvotā vieta krastos ir [[Ušači|Ušaču]] pilsētciemats.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://poseidon.by/content/reka-ushacha |title=«река Ушача». Белорусский Посейдон © 2007 - 2011, Могилев |access-date={{dat|2012|12|08||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110827100809/http://poseidon.by/content/reka-ushacha }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Baltkrievijas upes]]
[[Kategorija:Daugavas pietekas]]</text>
      <sha1>5hh8um3c17nl5xl2amlez8sm8cfc76r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valsts Kultūrkapitāla fonds</title>
    <ns>0</ns>
    <id>590606</id>
    <revision>
      <id>4485634</id>
      <parentid>4216260</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:38:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485634</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3291" sha1="8ebsbsu3zne0t09apwkgt7yt0jghew5" xml:space="preserve">'''Valsts Kultūrkapitāla fonds''' (VKKF) ir publisks nodibinājums, kura mērķis ir veicināt līdzsvarotu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu saskaņā ar valsts kultūrpolitikas vadlīnijām. VKKF ir astoņas nozaru ekspertu komisijas.&lt;ref name=&quot;VKKF&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.kkf.lv/index/par-vkkf/dokumenti.html |title=Valsts kultūrkapitāla fonda mājas lapa |access-date={{dat|2025|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250127071359/https://www.kkf.lv/index/par-vkkf/dokumenti.html }}&lt;/ref&gt;

== Uzdevumi ==
#piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt un sadalīt līdzekļus kultūras projektu īstenošanai un mūža stipendijām izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā;
#izsludināt un organizēt projektu konkursus finansējuma saņemšanai;
#mērķtiecīgi un efektīvi apsaimniekot Fondam piešķirtos valsts līdzekļus, nodrošinot kontroli pār to izlietojumu;
#nodrošināt savas darbības pilnīgu atklātumu.VKKF finansiāli atbalsta fizisko un juridisko personu īstenotos projektus, kas:
#veicina kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu un sekmē tā daudzveidību;
#veicina fizisko un juridisko personu radošos un pētnieciskos projektus kultūras jomā;
#sekmē izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu;
#veicina starptautisko sakaru attīstīšanu un Latvijas kultūras un mākslas popularizēšanu pasaulē;
#sekmē kultūras vērtību saglabāšanu, izplatīšanu un to pieejamību plašai sabiedrībai;
#sekmē tradicionālās kultūras attīstību.&lt;ref name=&quot;VKKF&quot;/&gt;

== Ekspertu komisijas ==
Saskaņā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda likumu tajā ir šādas nozaru ekspertu komisijas:&lt;ref&gt;[https://likumi.lv/ta/id/81064-valsts-kulturkapitala-fonda-likums Valsts kultūrkapitāla fonda likums]&lt;/ref&gt;
#Literatūras nozares ekspertu komisija;
#Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisija;
#Teātra mākslas nozares ekspertu komisija;
#Filmu mākslas nozares ekspertu komisija;
#Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisija;
#Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisija;
#Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisija.
Fonda nozares ekspertu komisijas sastāvā ir septiņi locekļi — attiecīgās kultūras nozares speciālisti.
Fonda padome var izveidot arī citas nozaru ekspertu komisijas.

== Pārvalde ==
Uz diviem gadiem vēlētās fonda padomes sastāvā ir [[Latvijas Republikas kultūras ministrs]], Finanšu ministrijas, Nacionālās kultūras padomes, Radošo savienību padomes, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un katras nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētājs. VKKF padome veido fonda nozaru ekspertu komisijas, kas darbojas septiņu cilvēku sastāvā un izvērtē iesniegtos projektus un sniedz VKKF padomei atzinumu par līdzekļu sadalījumu projektu īstenošanai, kā arī pārrauga piešķirto līdzekļu izmantojumu.&lt;ref name=&quot;VKKF&quot;/&gt;

== Ārējās saites ==
* [https://likumi.lv/ta/id/85454-valsts-kulturkapitala-fonda-nolikums Valsts kultūrkapitāla fonda nolikums] (2004)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Radošās industrijas]]
[[Kategorija:Latvijas nodibinājumi]]</text>
      <sha1>8ebsbsu3zne0t09apwkgt7yt0jghew5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>CBC Television</title>
    <ns>0</ns>
    <id>592155</id>
    <revision>
      <id>4485477</id>
      <parentid>4483697</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:54:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ atjaunota novecojusī saite.......</comment>
      <origin>4485477</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10101" sha1="h9wp95nv6r0esud13jjh5m3lfkp9u0c" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Televīzijas infokaste
|nosaukums          = ''CBC Television''
|logo               = CBC logo.svg 
|logo izmērs        = 200px
|formāts            = Sabiedriskā televīzija
|attēla formāts     = [[720p]] ([[16:9]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]])
|valsts             = {{CAN}}
|valoda             = [[angļu valoda]]
|adrese             = ''Canadian Broadcasting Centre'', [[Toronto]], [[Ontārio]], [[Kanāda]]
|dibināta           = 1952
|raida-kopš         = {{dat|1952|9|6|ģ|bez}}
|sauklis            = 
|īpašnieks          = ''[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]]''
|ģenerāldirektors   = 
|redzam-cilvēki     = 
|popular-raidījumi  = &quot;[[Mērdoka noslēpumi]]&quot;, &quot;[[Laipni lūdzam Šitskrīkā]]&quot;, &quot;[[Frenkijas Dreikas noslēpumi]]&quot;
|apraide            = Kanāda&lt;br /&gt;ASV ziemeļi
|kanāli             = 
|tirgus-daļa        = 
|mājas-lapa         = {{URL|https://cbc.ca/television}}
}}
'''''CBC Television''''', pazīstams arī kā '''CBC TV''' vai vienkārši '''CBC''',&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Vinessa Antoine to star in CBC-TV legal-aid drama 'Diggstown' |url=https://toronto.citynews.ca/2018/07/16/vinessa-antoine-to-star-in-cbc-tv-legal-aid-drama-diggstown/ |website=Toronto Citynews |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en |date={{dat|2018|7|16||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=First-time hiker goes up against New Brunswick's Fundy Footpath {{!}} CBC News |url=https://www.cbc.ca/news/canada/new-brunswick/hiking-fundy-footpath-documentary-new-brunswick-1.4759731 |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |work=CBC News |date={{dat|2018|7|28||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt; ir [[Kanāda]]s [[angļu valoda]]s [[Televīzija|televīzijas]] tīkls, kas pieder [[Sabiedriskie mediji|sabiedriskajam medijam]] ''[[Canadian Broadcasting Corporation|CBC/Radio-Canada]]''. Tas uzsāka pārraidi 1952. gada 6. septembrī.&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.cbc.ca/archives/entry/1952-cbc-television-debuts |title=1952: CBC Television debuts |accessdate=2025-02-16 |publisher=CBC/Radio-Canada|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web |url=https://www.broadcasting-history.ca/listing_and_histories/television/cbc-television-network |title=CBC Television Network |accessdate=2025-02-16 |work=History of Canadian Broadcasting |publisher=Canadian Communications Foundation|language=en|archivedate=2021. gada 22. aprīlis |archiveurl=https://web.archive.org/web/20210422152100/https://www.broadcasting-history.ca/listing_and_histories/television/cbc-television-network |deadurl=yes }}&lt;/ref&gt; ''CBC Television'' galvenās studijas atrodas ''Canadian Broadcasting Centre'', [[Toronto]], [[Ontārio]]. Tā [[Franču valoda|franču valodas]] ekvivalents ir ''[[Ici Radio-Canada Télé]]''.

''CBC Television'' ir pieejams visā Kanādā, pateicoties virszemes raidītājiem pilsētās un tas ir obligāti nodrošināms kanāls kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem. ''CBC Television'' tiešraide tiek straumēta ''CBC Gem'' video platformā.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=CBC Gem |url=https://gem.cbc.ca/ |website=gem.cbc.ca |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Tīkla pārskats ==
''CBC Television'' nodrošina pilnu 24 stundu tīkla ziņu, sporta, izklaides un bērnu programmu grafiku. Vairumā gadījumu, tas nodrošina vienu un to pašu programmu precīzā vietējā laikā visā valsts teritorijā, izņemot Ņūfaundlendas laika joslu (NT), kur programmas tiek pārraidītas ar 30 minūšu nokavēšanos.

2006. gada 9. oktobrī, pulksten 6:00 no rīta pēc vietējā laika, tīkls pārgāja uz 24 stundu apraides grafiku, kļūstot par vienu no pēdējiem lielākajiem Kanādas angļu valodas televīzijas tīkliem, kas pārgāja uz šādu grafiku. Lielākā daļa CBC piederošo staciju iepriekš pārtrauca pārraidi naktīs, parasti no pulksten 1:00 līdz 6:00.

Komerciālo teležurnālu vai nakts ziņu pārraižu vietā CBC pārraida atkārtojumus, tostarp vietējo ziņu raidījumus, seriālus, filmas un citas programmas no CBC arhīva.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=CBC TV's 2025-2007 Schedule |url=https://broadcastermagazine.com/news/cbc-tv-s-2006-2007-schedule/1000053594/?&amp;er=NA |website=broadcastermagazine.com |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151222090826/http://www.broadcastermagazine.com/news/cbc-tv-s-2006-2007-schedule/1000053594/?&amp;er=NA |archivedate={{dat|2015|12|22||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

Lai gan vēsturiski, kā arī tāpat kā šodien, ir bijušas vietas reģionālām atšķirībām programmu grafikā, CBC piederošajām stacijām finansējums ir samazināts līdz tādam līmenim, ka lielākā daļa šo staciju vairs nepārraida nekādas nozīmīgas vietējās programmas, izņemot vietējās ziņu pārraides un un vasaras reģionālā dokumentālā seriāla ''Absolutely Canadian'' izlaidumus.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=June 20, 2005 - CBC bets on drama, Global pushes comedy by Sean Davidson |url=http://www.friends.ca/News/Friends_News/archives/articles06200508.asp |website=friends.ca |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en |date={{dat|2007|9|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080209215350/http://www.friends.ca/News/Friends_News/archives/articles06200508.asp }}&lt;/ref&gt;

Līdz 1998. gadam, tīklā papildus Kanādas pamatprogrammām tika pārraidīti dažādi amerikāņu raidījumi, tādējādi tieši konkurējot ar privātajiem Kanādas komerciālo televīziju tīkliem, piemēram, [[CTV Television Network|CTV]] un ''[[Global Television Network|Global]]''. Kopš tā laika, CBC ir aprobežojies ar Kanādas programmām, dažiem britu raidījumiem un pāris amerikāņu filmām, kā arī ar atkārtojumiem. Kopš šīm izmaiņām CBC dažkārt ir cīnījies, lai saglabātu reitingus, kas ir salīdzināmi ar tiem, ko tā sasniedza pirms 1995. gada, lai gan pēdējos gados tas ir piedzīvojis zināmu reitingu augšupeju.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=CHANNEL CANADA :: CBC Television Announces Returning Shows for 2008-2009 |url=http://www.channelcanada.com/Article2135.html |website=Channel Canada |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en |date={{dat|2012|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2012|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120307122205/http://www.channelcanada.com/Article2135.html }}&lt;/ref&gt;

2002. gadā ''CBC Television'' un ''[[CBC News Network]]'' kļuva par pirmajām raidorganizācijām Kanādā, kurām ir jānodrošina [[Closed captioning|slēptie paraksti]] jeb subtitri visām savām pārraidēm. Šajos tīklos subtitri nav jāpievieno tikai ārējām reklāmām, lai gan lielākā daļa no tām tiek pārraidītas ar subtitriem. Visiem šoviem, seriāliem, filmām, reklāmām un citai programmai jābūt titrētai.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=A victory for the deaf and hearing impaired |url=http://www.caj.ca/mediamag/winter2001/lastword.html |website=caj.ca |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en |date={{dat|2008|3|15||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080315200147/http://www.caj.ca/mediamag/winter2001/lastword.html }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Canadian Human Rights Commission :: Home :: Resources :: News Room |url=http://www.chrc-ccdp.ca/media_room/news_releases-en.asp?id=247&amp;content_type=2 |website=chrc-ccdp.ca |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en |date={{dat|2006|1|4||bez}} |archive-date={{dat|2006|01|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060105042938/http://www.chrc-ccdp.ca/media_room/news_releases-en.asp?id=247&amp;content_type=2 }}&lt;/ref&gt;

=== Bērnu programmas ===
Bērnu programmu bloki, kas biežāk pazīstami kā ''[[CBC Kids]]'' un ''The Outlet'', aizņem lielāko daļu no darba dienu rīta raidlaika un lielāko daļu nedēļas nogales rīta raidlaika.

== ''CBC Gem'' ==
[[Attēls:CBC Gem logo.svg|thumb|''CBC Gem'' logotips]]
'''''CBC Gem''''' ir ''CBC Television'' video pēc pieprasījuma straumēšanas platforma. Tas sāka darbību 2018. gadā, aizstājot iepriekšējo CBC TV lietotni. Pakalpojums nodrošina tiešraides un programmas pēc pieprasījuma no ''CBC Television'', ''[[CBC News]]'' un ''[[CBC Sports]]'', kā arī oriģinālās CBC programmas un filmas un televīzijas seriālus.

Pakalpojums ir pieejams bezmaksas ar reklāmām un ''premium'' versijās, no kurām pēdējā ietver video pēc pieprasījuma bez reklāmām, piekļuvi ''CBC News Network'' un piekļuvi premium saturam, kas ir ekskluzīvs abonentiem.&lt;ref&gt;{{Cite news |title=Gem, CBC's rebranded TV app, to stream 'crown jewels of Canadian content' |language=en |work=CBC News |url=https://www.cbc.ca/news/entertainment/cbc-catherine-tait-gem-tv-streaming-app-1.4820239 |access-date=December 10, 2018}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Cite web |title=CBC to rebrand, relaunch TV app as Gem |url=http://realscreen.com/2018/09/12/cbc-to-rebrand-relaunch-tv-app-as-gem/ |access-date=December 10, 2018 |website=Realscreen}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite news |date=2021-01-23 |title=Behind ads and subscription fees, CBC Gem is hiding sparkling Canadian content at a time it could freely shine |language=en-CA |work=The Globe and Mail |url=https://www.theglobeandmail.com/arts/theatre-and-performance/article-behind-ads-and-subscription-fees-cbc-gem-is-hiding-sparkling-canadian/ |access-date=2023-07-26}}&lt;/ref&gt; 

Uzsākot ''CBC Gem'' darbību, CBC paziņoja par plāniem ''CBC Gem'' pievienot vismaz 50 Kanādas filmas gadā, kā arī paziņoja par sadarbību ar ''[[Telefilm Canada]]'', lai straumētu piedāvāto Kanādas filmu izlasi pakalpojumā bez reklāmām visiem lietotājiem.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=CBC to rebrand, relaunch TV app as Gem |url=http://realscreen.com/2018/09/12/cbc-to-rebrand-relaunch-tv-app-as-gem/ |website=realscreen.com |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{en ikona}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas televīzijas kanāli]]</text>
      <sha1>h9wp95nv6r0esud13jjh5m3lfkp9u0c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Okean Elzy</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596372</id>
    <revision>
      <id>4485648</id>
      <parentid>4427278</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:24:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485648</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2389" sha1="7m0bokquj5c9thirhww965xuprpf312" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Okean Elzy''
| Attēls = OKEAN TITULNI 2016.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ļviva]], [[Ukraina]]
| Žanrs = [[Roks]], [[poproks]], [[alternatīvais roks]]
| Gadi = 1994—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''[[Lavina Music]]'', ''[[Sony Music]]''
| Mlapa = [https://okeanelzy.com/ okeanelzy.com]
| Dalībnieki = * Svjatoslavs Vakarčuks
* Deniss Dudko
* Milošs Jeličs
* Deniss Gļinins
| Bij_dalībnieki = * Pavlo Hudimovs
* Jurijs Husta
* Deniss Šurakovs
* Andrijs Hļivņuks
| Ainava = Океан_Ельзи_логотип.png
}}

'''''Okean Elzy''''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Океан Ельзи'') ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[rokmūzika]]s grupa, kas dibināta 1994. gadā [[Ļviva|Ļvivā]]. Tā ir viena no vispazīstamākajām un ietekmīgākajām mūzikas apvienībām [[Ukraina|Ukrainā]] un visā [[Pēcpadomju valstis|postpadomju telpā]]. Grupas līderis, vokālists un dziesmu autors ir [[Svjatoslavs Vakarčuks]], kurš kļuva par vienu no ukraiņu kultūras un sabiedriskās dzīves simboliem.

''Okean Elzy'' mūzika apvieno [[Alternatīvais roks|alternatīvā roka]], [[Postgrandžs|postgrandža]] un klasiskā roka elementus. Grupas skaņa ir emocionāla, melodiska un bieži apvieno smalku liriku ar spēcīgiem ģitāru un klavieru motīviem. Dziesmu teksti pārsvarā ir [[Ukraiņu valoda|ukraiņu valodā]].

== Sabiedriskā un politiskā loma ==
''Okean Elzy'' nav tikai muzikāls fenomens — tā aktīvi piedalās sabiedriskajā dzīvē. Svjatoslavs Vakarčuks ir bijis aktīvs pilsoniskās sabiedrības pārstāvis, piedalījies [[Oranžā revolūcija|Oranžajā revolūcijā]] (2004) un [[Eiromaidans|Eiromaidanā]] (2013—2014). Viņš arī īslaicīgi darbojās politikā kā Ukrainas parlamenta deputāts un vēlāk kā partijas līderis.

Grupas koncerti bieži kļūst par patriotisma un vienotības simboliem. Īpaši nozīmīgi ir koncerti [[Ukrainas neatkarības diena|Ukrainas neatkarības dienā]] un kara laikā — grupa ir uzstājusies karavīriem, organizējusi labdarības pasākumus un paudusi atbalstu Ukrainas suverenitātei.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rokmūzika]]
[[Kategorija:Rokgrupas]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>7m0bokquj5c9thirhww965xuprpf312</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Svjatoslavs Vakarčuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>596373</id>
    <revision>
      <id>4485649</id>
      <parentid>4461745</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:24:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485649</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3006" sha1="owtjklz4cnpio1tolm5dad2nimnm95u" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Svjatoslavs Vakarčuks
| Attēls = Svyatoslav_Vakarchuk_July_2016.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|14}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Mukačeve|td=Ukraina}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[roks]]
| Nodarbošanās = mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors
| Instrumenti = 
| Gadi = 
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = ''[[Okean Elzy]]''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}
'''Svjatoslavs Vakarčuks''' ({{val|uk|Святослав Вакарчук}}; dzimis 1975. gada 14. maijā [[Mukačeve|Mukačevē]], [[Ukraina|Ukrainā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] mūziķis, sabiedriskais darbinieks un politiķis. Rokgrupas &quot;[[Okean Elzy]]&quot; dibinātājs un galvenais vokālists, kā arī aktīvs [[Ukraina]]s sabiedriskās un politiskās dzīves dalībnieks.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1975. gada 14. maijā [[Mukačeve|Mukačevē]] slavenā ukraiņu fiziķa Ivana Vakarčuka ģimenē. Bērnību un jaunību pavadīja [[Ļviva|Ļvivā]].

Absolvējis [[Ļvivas Universitāte|Ļvivas Universitāti]], iegūstot doktora grādu teorētiskajā fizikā.

Vakarčuks aktīvi iesaistījies Ukrainas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš atbalstīja [[Oranžā revolūcija|Oranžo revolūciju]] 2004. gadā un [[Eiromaidans|Euromaidanu]] 2013.—2014. gadā. 2007. gadā viņš tika ievēlēts Ukrainas parlamentā kā neatkarīgais deputāts, taču 2008. gadā nolika mandātu, paužot neapmierinātību ar politisko situāciju valstī.

2019. gadā Vakarčuks dibināja politisko partiju &quot;Holos&quot; ({{val|uk|Голос}}), kas piedalījās parlamenta vēlēšanās un ieguva pārstāvniecību parlamentā. Tomēr 2020. gadā viņš atkāpās no deputāta amata, lai koncentrētos uz ārpusparlamentāro darbību.

== Iesaistīšanās Ukrainas aizsardzībā ==
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Vakarčuks pievienojās [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabala]] teritoriālās aizsardzības vienībām, demonstrējot savu atbalstu valsts suverenitātei un drošībai.

== Apbalvojumi ==
Vakarčuks ir saņēmis vairākus apbalvojumus par savu ieguldījumu Ukrainas kultūrā un sabiedrībā, tostarp:

* Ukrainas Nopelniem bagātā mākslinieka tituls (2005)
* Vasila Stusa balva (2014)
* Ļvivas un Kijivas Goda pilsoņa tituli (2015)
* Brīvības ordenis (2016)

== Personīgā dzīve ==
No 2000. gadiem līdz 2021. gadam Vakarčuks bija attiecībās ar Ļaļu Fonarjovu, kopīgi audzinot viņas meitu Diānu. 2021. gadā viņš paziņoja par attiecību izbeigšanu. Vakarčukam ir divi bērni: dēls Ivans (dzimis 2021. gada 19. jūnijā) un meita Solomija (dzimusi 2022. gada 21. jūnijā).

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Ukraiņu mūziķi]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>owtjklz4cnpio1tolm5dad2nimnm95u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grieķu Baktrijas valsts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>597538</id>
    <revision>
      <id>4485379</id>
      <parentid>4468406</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:21:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4485379</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1139" sha1="a8onwctmdspwdl35pozaca7xyltwjjp" xml:space="preserve">[[Attēls:Greco-BactrianKingdomMap.jpg|thumb|Grieķu Baktrijas valsts kartē]]
'''Grieķu Baktrijas valsts''' bija [[Hellēnisms|helēnistiska]] valsts, kas pastāvēja no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē. Tā izveidojās [[Seleikīdu impērija]]s sabrukuma laikā, kad Baktrijas satrapijas (mūsdienu [[Afganistāna]]s un daļēji arī [[Tadžikistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Pakistāna]]s teritorijā) vietvalži pasludināja neatkarību. Valsts bija nozīmīgs grieķu kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām.

Grieķu Baktrijas valdnieki [[Eitidemijs I]] un [[Demetrijs I]] paplašināja savas valsts robežas līdz pat [[Maurju impērija]]s teritorijai, veicinot hellēnisma izplatību šajā reģionā. Valsts pastāvēšana beidzās pēc [[Skiti|skitu]] un [[Jueči|jueču]] iebrukumiem, taču tās kultūras ietekme saglabājās vēl ilgi pēc tam.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Afganistānas vēsture]]</text>
      <sha1>a8onwctmdspwdl35pozaca7xyltwjjp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485380</id>
      <parentid>4485379</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:25:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485380</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1147" sha1="4amu2piekzoq33636djtiohirqkhltt" xml:space="preserve">[[Attēls:Greco-BactrianKingdomMap.jpg|thumb|Grieķu Baktrijas valsts kartē]]
'''Grieķu Baktrijas valsts''' bija [[Hellēnisms|helēnistiska]] valsts, kas pastāvēja no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē. Tā izveidojās [[Seleikīdu impērija]]s novājināšanās laikā, kad Baktrijas satrapijas (mūsdienu [[Afganistāna]]s un daļēji arī [[Tadžikistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Pakistāna]]s teritorijā) vietvalži pasludināja neatkarību. Valsts bija nozīmīgs grieķu kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām.

Grieķu Baktrijas valdnieki [[Eitidemijs I]] un [[Demetrijs I]] paplašināja savas valsts robežas līdz pat [[Maurju impērija]]s teritorijai, veicinot hellēnisma izplatību šajā reģionā. Valsts pastāvēšana beidzās pēc [[Skiti|skitu]] un [[Jueči|jueču]] iebrukumiem, taču tās kultūras ietekme saglabājās vēl ilgi pēc tam.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Afganistānas vēsture]]</text>
      <sha1>4amu2piekzoq33636djtiohirqkhltt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485501</id>
      <parentid>4485380</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:04:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <origin>4485501</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1160" sha1="33fsanzkyx4brifsu0d1ii3c5eus8nz" xml:space="preserve">[[Attēls:Greco-BactrianKingdomMap.jpg|thumb|Grieķu Baktrijas valsts kartē]]
'''Grieķu Baktrijas valsts''' bija [[Hellēnisms|helēnistiska]] valsts, kas pastāvēja no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē. Tā izveidojās [[Seleikīdu impērija]]s novājināšanās laikā, kad Baktrijas satrapijas (mūsdienu [[Afganistāna]]s un daļēji arī [[Tadžikistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Pakistāna]]s teritorijā) vietvalži pasludināja neatkarību. Valsts bija nozīmīgs grieķu kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām.

Grieķu Baktrijas valdnieki [[Eitidemijs I]] un [[Demetrijs I]] paplašināja savas valsts robežas līdz pat [[Maurju impērija]]s teritorijai, veicinot hellēnisma izplatību šajā reģionā. Valsts pastāvēšana beidzās pēc [[Skiti|skitu]] un [[Jueči|jueču]] iebrukumiem, kas ap 135. gadu p.m.ē. nodibināja [[Kušānu valsts|Kušānu valsti]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Afganistānas vēsture]]</text>
      <sha1>33fsanzkyx4brifsu0d1ii3c5eus8nz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485509</id>
      <parentid>4485501</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:26:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4485509</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1483" sha1="pdc19bk8evx94235qv3fg81l7qomtze" xml:space="preserve">[[Attēls:Greco-BactrianKingdomMap.jpg|thumb|Grieķu Baktrijas valsts kartē]]
'''Grieķu Baktrijas valsts''' bija [[Hellēnisms|helēnistiska]] valsts, kas pastāvēja no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē. Tā izveidojās [[Seleikīdu impērija]]s novājināšanās laikā, kad Baktrijas satrapijas (mūsdienu [[Afganistāna]]s un daļēji arī [[Tadžikistāna]]s, [[Uzbekistāna]]s un [[Pakistāna]]s teritorijā) vietvalži pasludināja neatkarību. Valsts bija nozīmīgs grieķu kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām.

Grieķu Baktrijas valdnieki [[Eitidemijs I]] un [[Demetrijs I]] paplašināja savas valsts robežas līdz pat [[Maurju impērija]]s teritorijai. Ap 180. gadu p.m.ē. ķēniņš Demetrijs ({{val-el|Δημήτριος}}) ieņēma [[Maurju impērija]]s rietumu daļu, un viņa pēcnācējs ķēniņš Menandrs (''Μένανδρος'')  nodibināja valsti, ko dēvē par [[Indo-grieķu valsts|Indo-grieķu valsti]]. Ap 80. gadu p.m.ē. to pakļāva [[skiti|skitu]] ķēniņš Maues, par galspilsētu kļuva Takšašila (mūsdienu [[Taksila]]).
Valsts pastāvēšana beidzās pēc [[Jueči|jueču]] iebrukumiem, kas ap 30. gadu m.ē. nodibināja [[Kušānu valsts|Kušānu valsti]]. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Afganistānas vēsture]]</text>
      <sha1>pdc19bk8evx94235qv3fg81l7qomtze</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Suna Juisjiņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600508</id>
    <revision>
      <id>4485494</id>
      <parentid>4367770</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:37:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485494</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3297" sha1="gp78g6v37db938gf9jqsze0d6v4hn2r" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Suna Juisjiņa
|     vārds_orig = ''宋宇新''
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 2005
|     dz_mēnesis = 10
|       dz_diena = 18
|       dz_vieta = 
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 
|      m_mēnesis = 
|        m_diena = 
|        m_vieta = 
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{CHN}}
|   nodarbošanās = [[šahs|šahiste]]
|   dzimums = S
}}

'''Suna Juisjiņa''' ({{val|zh|宋宇新}}, {{zh-p|Song Yuxin}}; dzimusi {{dat|2005|10|18}}) ir [[Ķīna]]s [[lielmeistars (šahs)|starptautiskā lielmeistare]] [[šahs|šahā]] (2023). [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionāta šahā sievietēm]] uzvarētāja (2025).

== Biogrāfija ==
Pārstāvējusi savu valsti Āzijas un Pasaules jauniešu šaha čempionātos. 2018. gadā izcīnījusi sudraba medaļu Pasaules jauniešu šaha čempionātā M14 meiteņu vecuma grupā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://archive.chess-results.com/tnr385917.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 |title=World Youth Chess Championships 2018 Girls under 14 |access-date={{dat|2025|05|16||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241208004457/https://archive.chess-results.com/tnr385917.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 }}&lt;/ref&gt;

Kopš 2020. gada regulāri piedalījusies Ķīnas šaha čempionātā sievietēm, kurā labāko rezultātu parādījusi 2023. gadā, kad izcīnījusi sudraba medaļu.&lt;ref&gt;[https://theweekinchess.com/html/twic1491.html#40 ch-CHN Women 2023]&lt;/ref&gt;

2025. gada maijā [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] uzvarējusi [[Āzijas čempionāts šahā|Āzijas čempionātā šahā sievietēm]].&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr1162721.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30 Asian Individual Women's Chess Championships 2025]&lt;/ref&gt; 2025. gada septembrī [[Samarkanda|Samarkandā]] izcīnījusi 5. vietu &quot;FIDE Women's Grand Swiss&quot; turnīrā sievietēm.&lt;ref&gt;[https://s1.chess-results.com/tnr1246286.aspx?lan=1&amp;art=4&amp;turdet=YES&amp;flag=30&amp;SNode=S0 FIDE Grand Swiss Tournament 2025 Women]&lt;/ref&gt;

Sekmīgi pārstāvējusi Ķīnas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:
* [[šaha olimpiāde|Pasaules šaha olimpiādēs]] piedalījusies 1 reizi (2024). Individuālajā vērtējumā izcīnījusi bronzas ([[45. šaha olimpiāde|2024]]) medaļu.&lt;ref&gt;[https://chess-results.com/tnr967172.aspx?lan=1&amp;art=20&amp;fed=CHN&amp;flag=30 45th Chess Olympiad Budapest 2024 Women]&lt;/ref&gt;
* 2025. gadā [[Pasaules komandu šaha čempionāts|Pasaules komandu šaha čempionātā]] izcīnījusi bronzas medaļu komandu vērtējumā.&lt;ref&gt;[https://www.chess.com/events/info/2025-fide-womens-world-team-championship World Womens Team Chess Championship 2025]&lt;/ref&gt;

Par panākumiem turnīros [[Starptautiskā Šaha federācija|FIDE]] 2019. gadā Sunai Juisjiņai piešķīra starptautiskās meistares (WIM), bet 2023. gadā - starptautiskās lielmeistares (WGM) nosaukumu un starptautiskā vīriešu meistara (IM) nosaukumu.

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{Šaha ārējās saites| fide = 8614300 | chessgames = 156183 | 365chess = Yuxin_Song }}

{{DEFAULTSORT:Suna, Juisjiņa}}
[[Kategorija:2005. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ķīnas šahisti]]</text>
      <sha1>gp78g6v37db938gf9jqsze0d6v4hn2r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Haralds Egle</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600883</id>
    <revision>
      <id>4485587</id>
      <parentid>4417250</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:05:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485587</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3023" sha1="l14ebq8d3hpx2vsa3z8t3nbj6q7avyg" xml:space="preserve">{{Hokejista infokaste
| vārds = Haralds Egle
| vārds_orig = 
| attēls = 
| att_izm = 
| paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| pilns vārds = 
| dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|5|11}}
| dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}}
| mir_dat = 
| mir_viet = 
| garums = 180 [[centimetrs|cm]]
| svars = 80 [[kilograms|kg]]
| iesauka = 
| poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|Uzbrucējs]]
| tvēriens = 
| kar_sāk = 
| kar_beig = 
| izglītība = 
&lt;!------ Kluba informācija ------&gt;
| kom = {{flaga|Čehija}} [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]]
| numurs = 10
| amats = 
| līga = [[Čehijas Ekstralīga]]
&lt;!------ Nacionālā izlase ------&gt;
| taut_sez 1 = 2024—''pašlaik''
| taut 1 = {{ih|LAT}}
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
| balv = 
| slavz = 
| aģenti = 
| dzimums = v
| atjaunots = {{dat|2025|10|4||bez}}
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
| rādīt_medaļas = jā
| headercolor = 
| medaltemplates = 
}}

'''Haralds Egle''' (dzimis {{dat|1996|5|11}} [[Liepāja|Liepājā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucēja]] pozīcijā, [[Latvijas hokeja izlase]]s dalībnieks. Pašlaik (2025) spēlē [[Čehijas Ekstralīga]]s kluba [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]] sastāvā.

Viņa jaunākais brālis [[Verners Egle]] arī ir hokejists.

Savu karjeru sācis 2010. gadā, spēlējot vietējā [[HK Liepājas Metalurgs]] jauniešu komandā. Vēlāk pārcēlies spēlēt uz ''Empire Junior Hockey League''. Spēlējis arī [[ASV hokeja līga|ASV hokeja līgā]] un [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]], [[Manitobas &quot;Moose&quot;]] komandas sastāvā. Pēc tam pārcēlies spēlēt uz Eiropu, kur spēlējis gan Ungārijas, gan Šveices, gan Slovākijas hokeja līgās.&lt;ref&gt;[https://www.eliteprospects.com/player/91128/haralds-egle Elite Prospects: Haralds Egle]&lt;/ref&gt; 2025. gada maijā panāca vienošanos ar [[Čehijas Ekstralīga]]s klubu [[Karlovi Varu &quot;Energie&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=https://sportacentrs.com/hokejs/legionari/08052025-egle_nakamsezon_spekus_izmeginas_cehijas_ |title=Egle nākamsezon spēkus izmēģinās Čehijas Ekstralīgā |date={{dat|2025|5|8|N|bez}} |website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2025|10|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Latvijas hokeja izlasi pārstāvējis dažādos jauniešu hokeja līmeņos — U16, U17, U18 un U20. [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] debitēja 2024. gadā. Pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]].

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}

{{Latvijas hokejists-aizmetnis}}
{{Latvija 2026 ZOS}}
{{DEFAULTSORT:Egle, Haralds}}
[[Kategorija:1996. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Liepājā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas hokejisti]]
[[Kategorija:Slovākijas Ekstralīgas hokejisti]]
[[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Hokejisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>l14ebq8d3hpx2vsa3z8t3nbj6q7avyg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šizo Kanakuri</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600900</id>
    <revision>
      <id>4485589</id>
      <parentid>4471363</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:09:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485589</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8799" sha1="il4e3rio2wv13shkbkfi3r02m9z06si" xml:space="preserve">{{Vieglatlēta infokaste
 |           vārds = Šizo Kanakuri
 |      vārds_orig = 金栗 四三
 |          attēls = Shiso Kanaguri 1924.jpg
 |         att_izm = 
 |        paraksts = Šizo Kanakuri 1924. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |  dzimtais_vārds = 金栗 四三
 |     pilns_vārds = 
 |          dz_dat = {{dat|1891|8|20}}
 |         dz_viet = {{Vieta|Japāna|Kumamoto prefektūra|Nagomi|td=}}
 |         mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1983|11|13|1891|8|20}}
 |        mir_viet = {{Vieta|Japāna|Kumamoto prefektūra|Tamana|td=}}
 |            taut = {{JPN}}
 |     dzīvesvieta = 
 |          garums = 170 [[Centimetrs|cm]]
 |           svars = 64 [[Kilograms|kg]]
 |         iesauka = 
 |       izglītība = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |            disc = [[maratons]]
 |         kar_sāk = 
 |        kar_beig = 
 |           klubs = 
 |        treneris = 
 |           trenē = 
&lt;!------ Dalība sacensībās ------&gt;
 |           olimp = 3 ({{oss|V=1912}}, {{oss|V=1920}}, {{oss|V=1924}})
 |            pc-a = 
 |            pc-t = 
 |            rc-a = 
 |            rc-t = 
 |            reg1 = 
 |            reg2 = 
&lt;!------ Personiskie rekordi ------&gt;
 |             PR1 = 2:36:09 (1924)
 |           PR1_d = Maratons
 |             PR2 = 
 |           PR2_d = 
 |             PR3 = 
 |           PR3_d = 
 |             PR4 = 
 |           PR4_d = 
 |             PR5 = 
 |           PR5_d = 
&lt;!------ Apbalvojumi u.c. ------&gt;
 |            balv = 
 |         dzimums = v
 |       atjaunots = 
 |           slavz = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |   rādīt_medaļas = 
 |     headercolor = 
 |  medaltemplates = 
}}
'''Šizo Kanakuri''' ({{val|ja|金栗 四三}}; dzimis {{dat|1891|8|20}}, miris {{dat|1983|11|13}}) bija [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs, kas [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā “maratona tēvs”.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/72486 |title=Shiso Kanakuri |work=Olympedia |access-date=21 April 2021}}&lt;/ref&gt; Viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes — Kanakuri izstājās no vīriešu maratona sacensībām [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas olimpiādē]], neinformējot sacensību tiesnešus, bet Zviedrijas televīzija (''Sveriges Television'') deva viņam iespēju pabeigt savu maratonu 1967. gadā.

== Biogrāfija ==
Šizo Kanakuri uzauga lauku Nagomi pilsētiņā, [[Kjusju]] salā ģimenē, kas nodarbojās ar [[sakē]] tirdzniecību. Un katru dienu viņš skrēja gandrīz četras jūdzes uz skolu.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{ziņu atsauce |last=Maese |first=Rick |date=August 6, 2021 |title=Lost and found: How Japan's 'father of the marathon' vanished midrace |url=https://www.washingtonpost.com/sports/olympics/2021/08/06/shinzo-kanakuri-1912-olympic-marathon-stockholm/ |access-date=March 20, 2024 |newspaper=[[The Washington Post]]}}&lt;/ref&gt;

1911. gada novembrī, 20 gadu vecumā, Kanakuri piedalījās 1912. gada Stokholmas Olimpisko spēļu vietējās atlases sacensībās, kur viņš, kā ziņots, uzstādīja maratona pasaules rekordu ar laiku 2 stundas, 30 minūtes un 33 sekundes, lai gan distances garums bija tikai 40 km (25 jūdzes).&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100904015706/http://www.lydiardfoundation.org/blog/EntryDisplay.aspx?EntryID=111 Ekiden...who?] Lydiard Foundation Blog&lt;/ref&gt;{{#tag:ref|Road running historian [https://www.arrs.run/members_andy_milroy.php Andy Milroy], writing for the Association of Road Racing Statisticians, has indicated that &quot;25 miles was the distance of the first Japanese marathon held in 1911&quot;. Predating Kanakuri's performance, Milroy also indicated that a &quot;professional world record&quot; at the 25 mile distance of 2 hours, 33 minutes and 42 seconds was set by British runner [[Len Hurst]] on August 27, 1903.&lt;ref&gt;[https://www.arrs.run/RecProg/RP_wwT.htm World Record Progressions – Track] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250222015855/https://www.arrs.run/RecProg/RP_wwT.htm |date={{dat|2025|02|22||bez}} }}. arrs.run&lt;/ref&gt;}}&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=1912-01-09 |title=Japanese Runners May Surprise 'Em |url=https://www.newspapers.com/article/salt-lake-telegram-japanese-runners-may/143781089/ |access-date=2024-03-20 |work=Salt Lake Telegram |pages=7}}&lt;/ref&gt; Viņš tika izvēlēts par vienu no diviem japāņu sportistiem, dalībai 1912. gada vasaras spēlēs. Abiem sportistiem pašiem bija jāsedz ceļa izdevumi 1800 [[Japānas jena|jenu]] apmērā, un Kanakuri klasesbiedri organizēja valsts mēroga līdzekļu vākšanas akciju, kurā tika savākti 1500 jenu. Šizo vecākais brālis Sanetsugu Kanakuri savāca 300 jenas. Lai sagatavotos, viņš trenējās pie [[džudo]] pamatlicēja [[Kano Džigoro]].

== 1912. gada olimpiskais maratons un pazušana ==
Kanakuri vislabāk pazīstams ar to, ka pazuda maratona skrējiena laikā [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas olimpiskajās spēlēs]].

Kanakuri bija pirmais japāņu sportists, kurš kvalificējās olimpiskajām spēlēm. Viņš devās grūtā 18 dienu ilgā ceļojumā uz [[Stokholma|Stokholmu]], vispirms ar kuģi un pēc tam ar vilcienu pa [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļu]].&lt;ref name=&quot;sr&quot;&gt;[https://web.archive.org/web/20200417212245/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/ka/shizo-kanakuri-1.html Shizo Kanakuri]. sports-reference.com&lt;/ref&gt; Kad viņš beidzot ieradās Stokholmā, Kanakuri bija novārdzis pēc garā ceļojuma. Situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka viņam bija grūti aizmigt [[Polārā diena|baltajās naktīs]], un viņam bija problēmas ar vietējo pārtiku. Japānas komandas treneris Hjozo Omori lielākoties bija uz gultas [[tuberkuloze]]s dēļ un nesniedza Kanakuri pietiekamu atbalstu pirmssacīkšu treniņos.

Sacensības notika netālu no Stokholmas karstuma viļņa laikā. Sacensību laikā desmitiem dalībnieku izstājās, tostarp portugāļu skrējējs [[Fransišku Lazaru]], kura noģībšana sacensību vidū un sekojošā nāve padarīja viņu par pirmo olimpisko spēļu upuri.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20150505092916/http://www.jubileemarathon.se/start/content.cfm?Sec_ID=2678&amp;Rac_ID=170&amp;Lan_ID=3 The big day during the 1912 Olympic Games]. Jubileemarathon.se. Retrieved on 7 June 2015.&lt;/ref&gt; Toreizējais olimpiskais zelta medaļnieks amerikānis [[Džonijs Heizs]] šo notikumu nosauca par &quot;civilizācijas apkaunojumu&quot;.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |date=1912-07-15 |title=Runners Suffered in Marathon Race |url=https://www.newspapers.com/article/the-minneapolis-journal-runners-suffered/143790823/ |access-date=2024-03-21 |work=The Minneapolis Journal |pages=9}}&lt;/ref&gt; Arī Kanakuri piedzīvoja bīstamu [[Hipertermija|hipertermiju]]. Aptuveni sešpadsmit jūdzes pēc sacensību sākuma noguris Kanakuri pameta trasi un izmisīgi ieklīda netālu esošajā dārza ballītē, kur stundu dzēra apelsīnu sulu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last=Maese |first=Rick |date=2021-08-06 |title=Lost and found: How Japan's 'father of the marathon' vanished midrace |url=https://www.washingtonpost.com/sports/olympics/2021/08/06/shinzo-kanakuri-1912-olympic-marathon-stockholm/ |access-date=2024-04-27 |newspaper=Washington Post |language=en |issn=0190-8286}}&lt;/ref&gt; Apkaunots par savu neveiksmi, viņš klusībā atgriezās Japānā, neinformējot sacensību amatpersonas.

Tā kā Kanakuri nefinišēja, sacensību amatpersonas mierinājuma balvu — lielu koka karoti — piešķīra krievu sportistam.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{ziņu atsauce |date=1967-03-26 |title=Japanese Harrier Ends Long Race |url=https://www.newspapers.com/article/guam-daily-news-japanese-harrier-ends-lo/143780714/ |access-date=2024-03-20 |work=Guam Daily News |pages=24}}&lt;/ref&gt; Kanakuri pazušana izraisīja humoristiskus stāstus Zviedrijā par it kā pazudušo japāņu skrējēju. Zviedrija pievienoja Šizo Kanakuri savam pazudušo personu sarakstam, un viņa vārds šajā sarakstā palika piecdesmit gadus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}
* [https://www.si.com/vault/1967/04/03/608939/scorecard ''Sports Illustrated''. April 3, 1967]
* [https://www.olympics.com/en/athletes/shizo-kanaguri/ Olympics.com profils]

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Kanakuri, Šizo}}
[[Kategorija:1891. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1983. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Garo distanču skrējēji]]
[[Kategorija:1912. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1920. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Japānas sportisti]]</text>
      <sha1>il4e3rio2wv13shkbkfi3r02m9z06si</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pļavas salvija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600916</id>
    <revision>
      <id>4485593</id>
      <parentid>4282148</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:11:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485593</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2082" sha1="lqznm061zg3vycaknv2vltq0hh1xl7f" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| nosaukums = Pļavas salvija
| binomial = Salvia pratensis
| attēls = 2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg
| autors = [[Kārlis Linnejs|L.]]
| att_izmērs = 
| att_nosaukums = 
| valsts = Plantae
| valsts_lv = Augi
| nodalījums = Magnoliophyta
| nodalījums_lv = Segsēkļi
| klase = Magnoliopsida
| klase_lv = Divdīgļlapji
| rinda = Lamiales
| rinda_lv = Panātru rinda
| dzimta = Lamiaceae
| dzimta_lv = Lūpziežu dzimta
| apakšdzimta = Nepetoideae
| apakšdzimta_lv = Kaķmētru apakšdzimta
| ģints = Salvia
| ģints_lv = Salvijas
| sinonīmi = 
| izplatība = 
| izcelsmes_vieta = 
| iedalījums = 
| kategorijas = nē
| suga_lv = Pļavas salvija
| suga = Salvia pratensis
}}'''Pļavas salvija''' (''Salvia pratensis'') ir [[Salvijas|salviju]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]]. Suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/salvia-pratensis-l/|title=pļavas salvija - Salvia pratensis L. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2025-05-20}}&lt;/ref&gt;

== Apraksts ==
Pļavas salvija ir [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]] [[lakstaugs]], kam raksturīgs koksnains [[saknenis]]. [[Stublājs]] stāvs vai pacils, četršķautņains, apmatots, augšdaļā zarojošs. Apakšējās [[lapas]] kātainas, sakārtotas rozetē stublāja pamatnē; stublāja lapas — īskātainas vai sēdošas, gareni olveidīgas (5—10 cm garas, 2—4 cm platas), ar divkārši zobainu malu. [[Zieds|Ziedi]] izvietoti attālos pušķos pa 4—8 stublāja vai zaru galotnēs. Ziedu vainaglapas tumši zilas, līdz 2 cm garas; kauslapas ar dziedzermatiņiem, seglapas zaļas. [[Auglis]] — skaldauglis, kas sastāv no blāvi brūniem, ieapaļiem riekstiņiem. Ziedēšanas periods: maijs—augusts.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Salvijas]]
[[Kategorija:Latvijas flora]]</text>
      <sha1>lqznm061zg3vycaknv2vltq0hh1xl7f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ne partez pas sans moi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600919</id>
    <revision>
      <id>4485594</id>
      <parentid>4397088</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:13:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485594</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6985" sha1="qgdn8f84i29iqg5zy3j0lcl981916ig" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Singla infokaste
|Nosaukums        = ''Ne partez pas sans moi''
|Attēls           = Ne partez pas sans moi.jpg
|Attēla izmērs    = 200px
|Border           = yes
|Caption          = 
|Izpildītājs      = [[Selina Diona|Selinas Dionas]]
|Albums           = [[The Best of Celine Dion]]
|A-puse           = 
|B-puse           = 
|Izdots           = {{dat|1988|5|2}}
|Formāts          = singls
|Ierakstīts       = 
|Žanrs            = [[popmūzika]]
|Garums           = 3:07
|Izdevējs         = ''[[Carrere Records|Carrere]]''
|Autors           = 
|Komponists       = [[Atilla Šereftuga]]
|Vardi            = [[Nella Martineti]]
|Producents       = * Atilla Šereftuga
* Urss Pēters Kellers
|Audio piemērs?   = {{YouTube|I1CwpCNThO4|&quot;Ne partez pas sans moi&quot;}}
|Sertifikāts      = 
|Iepriekšējais singls  = ''[[La religieuse]]'' (1988)
|Šis singls            = '''''Ne partez pas sans moi''''' (1988)
|Nākamais singls       = ''[[Délivre-moi]]'' (1988)
}}
{{Eirovīzijas dziesmas infokaste
|dziesmas_nosaukums   = ''Ne partez pas sans moi''
|attēls               = 
|gads                 = 1988
|valsts               = {{karogs|Šveice}}
|izpildītājs          = [[Selina Diona]]
|valoda               = [[Franču valoda|franču]]
|komponists           = [[Atilla Šereftuga]]
|teksta_autors        = [[Nella Martineti]]
|fināla_vieta         = 1
|punkti_finālā        = 137
|pusfināla_vieta      = 
|punkti_pusfinālā     = 
}}
'''''Ne partez pas sans moi''''' ({{val|fr|[nə paʁte pɑ sɑ̃ mwa]}}; {{val|lv|Neaizejiet bez manis}}) ir [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] dziesma. Ar šo dziesmu [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], kas norisinājās [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], un uzvarēja konkursā. Līdz šai dienai (2025) tā ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi konkursā.

Dziesmu izdeva kā singlu vairākās Eiropas valstīs 1988. gada maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.celinedion.com/celinedion/english/music.cgi?album_id=1|title=Céline Dion|website=web.archive.org|access-date=2025-05-20|date=2008-06-17|archive-date=2008-06-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20080617235313/http://www.celinedion.com/celinedion/english/music.cgi?album_id=1}}&lt;/ref&gt; Tā četras nedēļas pēc kārtas atradās Beļģijas mūzikas topa augšgalā un sasniedza 11. vietu Šveicē. Francijā tā pakāpās līdz 36. vietai.

== Vēsture ==

=== Tapšana ===
Kompozīcija tapusi [[Turcija|turku]] komponista [[Atilla Šereftuga]] un [[Šveice|šveiciešu]] dzejnieces [[Nella Martineti|NellasMartineti]] sadarbībā. Ierakstīta arī versija angļu valodā ''Hand in Hand''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diggiloo.net/?1988ch|title=Ne partez pas sans moi - lyrics - Diggiloo Thrush|website=www.diggiloo.net|access-date=2025-05-20}}&lt;/ref&gt;

=== Eirovīzijas dziesmu konkurss ===
1988. gada 6. februārī ''Ne partez pas sans moi'' Dionas izpildījumā piedalījās Šveices nacionālajā atlasē, ko organizēja Šveices Raidorganizāciju apvienība ([[SRG SSR]]). Dziesma uzvarēja atlasē un kļuva par Šveices pārstāvi Eirovīzijas dziesmu konkursā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://natfinals.50webs.com/70s_80s/Switzerland1988.html|title=SWISS NATIONAL FINAL 1988|website=natfinals.50webs.com|access-date=2025-05-20}}&lt;/ref&gt;

Konkursa finālā 30. aprīlī dziesma ieguva 137 punktus, uzvarot ar viena punkta pārsvaru pār [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānijas]] pārstāvi [[Skots Ficdžeralds|Skotu Ficdžeraldu]] ar dziesmu ''Go'' — viens no visciešākajiem finiša rezultātiem konkursa vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/event/dublin-1988/final|title=Final of Dublin 1988 - Eurovision Song Contest|website=eurovision.tv|access-date=2025-05-20}}&lt;/ref&gt; Konkursu vēroja 600 miljoni skatītāju visā pasaulē.

''Ne partez pas sans moi'' tiek uzskatīta par vienu no populārākajām Eirovīzijas dziesmām, galvenokārt Dionas vēlāko starptautisko panākumu dēļ. To iekļāva Dionas 1988. gada albumā ''[[The Best of Celine Dion]]'', viņas franču albuma ''[[Incognito (Selinas Dionas albums)|Incognito]]'' versijā un 2005. gada kompilācijas albumā ''[[On ne change pas]]''. Kā uzvarētāja, Diona atklāja [[1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1989. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] [[Lozanna|Lozannā]], izpildot ''Ne partez pas sans moi'' un savu pirmo angļu valodas singlu ''[[Where Does My Heart Beat Now]]''.

Dziesma bija viena no četrpadsmit dziesmām, kas piedalījās Eirovīzijas piecdesmitgades konkursā ''[[Congratulations (Eirovīzija)|Congratulations: 50 Years of the Eurovision Song Contest]]'' 2005. gadā. Dziesmu iekļāva arī 2020. gada filmā ''[[Eurovision Song Contest: The Story of Fire Saga]]'' kā daļu no ''Eurovision Song-Along'' priekšnesuma.

Neraugoties uz to, ka pirmajās divās dienās Eiropā pārdeva {{sk|200000}}, bet kopumā vairāk nekā {{sk|300000}} singla eksemplārus, šī dziesma uzskatāma par vienu no komerciāli mazāk veiksmīgajām Eirovīzijas uzvarētājdziesmām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/celine-dion|title=Céline Dion|website=www.thecanadianencyclopedia.ca|access-date=2025-05-20|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Tā bija pirmā uzvarējusī dziesma, kuru neizdeva Apvienotajā Karalistē vai Īrijā.

== Topa vietas ==
{|class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot;|Tops (1988)
!scope=&quot;col&quot;|Augstākā&lt;br /&gt;pozīcija
|-
!scope=&quot;row&quot;|Beļģija (''Hit Parade'')
|1
|-
!scope=&quot;row&quot;|Francija&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Celine Dion - Ne Partez Pas Sans Moi|url=https://www.discogs.com/master/90728-CÃ©line-Dion-Ne-Partez-Pas-Sans-Moi|date=1988|accessdate=2025-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;
|36
|-
!scope=&quot;row&quot;|Nīderlande (''Dutch Top 40 Tipparade'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.top40.nl/celine-dion/celine-dion-ne-partez-pas-sans-moi-16610|title=Celine Dion - Ne Partez Pas Sans Moi {{!}} Top 40|last=Top 40|first=Stichting Nederlandse|website=Top40.nl|access-date=2025-05-20|language=nl}}&lt;/ref&gt;
|3
|-
!scope=&quot;row&quot;|Nīderlande (''Dutch Single Top 100'')
|42
|-
!scope=&quot;row&quot;|Kvebeka (ADISQ)
|10
|-
!scope=&quot;row&quot;|Šveice&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Celine Dion - Ne Partez Pas Sans Moi|url=https://www.discogs.com/master/90728-CÃ©line-Dion-Ne-Partez-Pas-Sans-Moi|date=1988|accessdate=2025-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt;
|11
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājdziesmas}}

[[Kategorija:1988. gada singli]]
[[Kategorija:Selinas Dionas dziesmas]]
[[Kategorija:1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]]
[[Kategorija:Šveices Eirovīzijas dziesmu konkursa dziesmas]]
[[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājdziesmas]]</text>
      <sha1>qgdn8f84i29iqg5zy3j0lcl981916ig</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Džordže Simions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600965</id>
    <revision>
      <id>4485677</id>
      <parentid>4393202</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:56:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485677</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7252" sha1="ond9990olczpfz509xqvtais0d88egv" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
 |           vārds = Džordže Simions
 |       vārds_orģ = ''George Simion''
 |          attēls = Portret George Simion (7) (decupat).jpg
 |         att_izm = 
 |        apraksts = Džordže Simions 2024. gadā
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
 |           amats = Rumānijas Deputātu palātas biedrs
 |     term_sākums = {{dat|2020|12|21}}
 |     term_beigas = 
 |  viceprezidents = 
 |    vicepremjers = 
 |       vietnieks = 
 |      prezidents = 
 |        premjers = 
 |     priekštecis = 
 |        pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
 |          amats2 = [[Rumāņu vienības alianse]]s priekšsēdētājs
 |    term_sākums2 = {{dat|2022|3|22}}
 |    term_beigas2 = 
 | viceprezidents2 = 
 |   vicepremjers2 = 
 |      vietnieks2 = 
 |     prezidents2 = 
 |       premjers2 = 
 |    priekštecis2 = 
 |       pēctecis2 = 
&lt;!------ Trešais amats ------&gt;
 |          amats3 = 
 |    term_sākums3 = 
 |    term_beigas3 = 
 | viceprezidents3 = 
 |   vicepremjers3 = 
 |      vietnieks3 = 
 |     prezidents3 = 
 |       premjers3 = 
 |    priekštecis3 = 
 |       pēctecis3 = 
&lt;!------ Ceturtais amats ------&gt;
 |          amats4 = 
 |    term_sākums4 = 
 |    term_beigas4 = 
 | viceprezidents4 = 
 |   vicepremjers4 = 
 |      vietnieks4 = 
 |     prezidents4 = 
 |       premjers4 = 
 |    priekštecis4 = 
 |       pēctecis4 = 
&lt;!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---&gt;
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |       dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1986|9|21}}
 |      dzim_vieta = {{vieta|Rumānija|Vrančas žudecs|Fokšani}}
 |    dzīves_vieta = 
 |        mir_dati = 
 |       mir_vieta = 
 |       apglabāts = 
 |         tautība = [[rumāņi|rumānis]]
 |         partija = [[Rumāņu vienības alianse]]
 |       apvienība = 
 |       dinastija = 
 |            tēvs = 
 |            māte = 
 |         dzīvesb = Ilinka Muntejanu
 |           bērni = 1
 |       profesija = ekonomists, vēsturnieks
 |      alma_mater = 
* George Lazara Nacionālā koledža
* [[Bukarestes Universitāte]]
* [[Aleksandru Joana Kuzas Universitāte]]
 |        reliģija = 
 |        paraksts = 
 |    paraksts_izm = 
 |        piezīmes = 
}}
'''Džordže-Nikolaje Simions''' ({{val|ro|George-Nicolae Simion}}, dzimis {{dat|1986|9|21}}) ir [[rumāņi|rumāņu]] politiķis un valsts darbinieks. Rumānijas Deputātu palātas biedrs (2020—pašlaik). [[Galēji labēja politika|Galēji labējās]] [[Rumāņu vienības alianse]]s līderis.&lt;ref name=&quot;jauns&quot;&gt;{{ziņu atsauce |title=Vai Rumānijas atkārtotās vēlēšanas atrisinās situāciju reģionā? |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/652268-vai-rumanijas-atkartotas-velesanas-atrisinas-situaciju-regiona |agency=[[LETA]] |publisher=[[Jauns.lv]] |date={{dat|2025|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2024. un 2025. gadā kandidēja uz Rumānijas prezidenta amatu.

Absolvējis George Lazara Nacionālo koledžu. Pēc tam studēja [[Bukarestes Universitāte|Bukarestes Universitātē]] un [[Aleksandru Joana Kuzas Universitāte|Aleksandru Joana Kuzas Universitātē]], kur kur ieguva maģistra grādu vēsturē, aizstāvot savu darbu par komunisma noziegumiem.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Nistoroiu |first1=Alexandra |title=Cine este George Simion, liderul partidului AUR, posibila surpriză a alegerilor parlamentare: unionist, naţionalist Citeşte întreaga ştire: Cine este George Simion, liderul partidului AUR, posibila surpriză a alegerilor parlamentare: unionist, naţionalist |url=https://www.libertatea.ro/stiri/cine-este-george-simion-liderul-partidului-aur-posibila-surpriza-a-alegerilor-parlamentare-unionist-nationalist-anti-european-3313579 |agency=''Libertatea'' |date={{dat|2020|12|7||bez}} |language=rumāņu}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |last1=Muresan |first1=Darius |title=George Simion, liderul unioniștilor, la DC News |url=https://www.dcnews.ro/george-simion-liderul-unioni-tilor-la-dc-news_576493.html |agency=DCNews.ro |date={{dat|2018|1|23||bez}} |language=rumāņu}}&lt;/ref&gt; Debitēja politikā kā neatkarīgais kandidāts [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]], kur ieguva 1,29% balsu un netika ievēlēts.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Unionistul George Simion candideaza la europarlamentare: &quot;Romania Mare in Europa&quot; inseamna Basarabia unita cu tara      Acest text a fost copiat de pe Ziare.com Unionistul George Simion candideaza la europarlamentare: &quot;Romania Mare in Europa&quot; inseamna Basarabia unita cu tara |url=https://ziare.com/alegeri/alegeri-europarlamentare-2019/unionistul-george-simion-candideaza-la-europarlamentare-romania-mare-in-europa-inseamna-basarabia-unita-cu-tara-1545533 |website=ziare.com |language=rumāņu}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada rudenī kļuva par vienu no [[Rumāņu vienības alianse]]s līdzpriekšsēdētājiem. Partijas popularitāte pieauga pēc 2020. gada Rumānijas parlamenta vēlēšanām, kad tā ieguva 9% balsu, kļūstot par ceturto lielāko partiju Rumānijā. 2022. gada 27. martā Simons kļuva par Rumāņu vienības alianses priekšsēdētāju.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=George Simion, ales cu majoritate de voturi noul președinte al partidului AUR |url=https://www.libertatea.ro/stiri/george-simion-noul-presedinte-aur-congres-27-martie-2022-4053995 |agency=''Libertatea'' |date={{dat|2022|3|27||bez}}}}&lt;/ref&gt; Kandidēja Rumānijas prezidenta amatam 2024. gada vēlēšanās, taču to rezultātus anulēja [[Rumānijas Konstitucionālā tiesa]], pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, kas pieļauti visa vēlēšanu procesa gaitā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Uldis Ķezberis |title=Aptaujas: Rumānijā atkārtotajās prezidenta vēlēšanās vadībā galēji labējo kandidāts Simions |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.05.2025-aptaujas-rumanija-atkartotajas-prezidenta-velesanas-vadiba-galeji-labejo-kandidats-simions.a597705/ |agency=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|5|4||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |author1=Rihards Millers |author2=Paula Markusa |title=Rumānijas Konstitucionālā tiesa nolēmusi anulēt prezidenta vēlēšanu rezultātus |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2024-rumanijas-konstitucionala-tiesa-nolemusi-anulet-prezidenta-velesanu-rezultatus.a579287/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme |agency=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2024|12|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]], kurš ieguva 53,9% balsu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce |title=Rumānijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Bukarestes mērs Dans (1) |url=https://www.tvnet.lv/8251533/rumanijas-prezidenta-velesanas-uzvarejis-bukarestes-mers-dans |agency=[[LETA]] |publisher=[[tvnet.lv]] |date={{dat|2025|5|19||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Simions, Džordže}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Vrančas žudecā dzimušie]]
[[Kategorija:Rumānijas politiķi]]
[[Kategorija:Rumānijas ekonomisti]]</text>
      <sha1>ond9990olczpfz509xqvtais0d88egv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zilvēdera zaļvārna</title>
    <ns>0</ns>
    <id>600973</id>
    <revision>
      <id>4485679</id>
      <parentid>4306809</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:02:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485679</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4965" sha1="tkf2my9soezyzoojemgndxcd23t6glr" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
 |       platums = 240px
 |        attēls = Coracias cyanogaster 01.jpg
 | att_nosaukums = 
 |        valsts = Animalia
 |     valsts_lv = Dzīvnieki
 |          tips = Chordata
 |       tips_lv = Hordaiņi
 |         klase = Aves
 |      klase_lv = Putni
 |         kārta = Coraciiformes
 |      kārta_lv = Zaļvārnveidīgie
 |        dzimta = Coraciidae
 |     dzimta_lv = Zaļvārnu dzimta 
 |         ģints = Coracias
 |      ģints_lv = Zaļās vārnas
 |          suga = Coracias cyanogaster
 |       suga_lv = Zilvēdera zaļvārna
 |      binomial = Coracias cyanogaster &lt;small&gt;([[Žoržs Kivjē|Kivjē]], 1816)&lt;/small&gt;
 |     izplatība = [[File:Coracias cyanogaster dist.jpg|300px|Zilvēdera zaļvārnas izplatības areāls]]&lt;br&gt;{{legend|#009A4E|Ligzdošanas areāls}}
 |   kategorijas = nē
}}
'''Zilvēdera zaļvārna''' (''Coracias cyanogaster'') ir [[zaļvārnu dzimta]]s (''Coraciidae'') [[putns]], kas ligzdo [[Āfrika|Āfrikā]] šaurā joslā no [[Senegāla]]s līdz [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] ziemeļaustrumiem. Izņemot sezonālās migrācijas laikā, pārējā laikā tās dzīvo mitrā [[savanna|savannā]].

== Izskats un īpašības ==
Zilvēdera zaļvārna ir putns apmēram [[kovārnis|kovārņa]] lielumā. Ķermeņa garums ir no 28 līdz 30 cm, ieskaitot astes spalvas 6 cm garumā, spārnu garums ir no 16 līdz 19 cm. Putna svars ir no 110 līdz 178 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Putna mugura ir tumši zaļa, relatīvi lielā galva ir krēmkrāsā, pakauša daļa, krūtis un lielākā daļa apspalvojuma pārsvarā ir ultramarīna krāsā. Pieaugušiem putniem uz dakšveida, debeszilas krāsas astes ir 6 cm garas svītras. Augšējā knābja daļā gals ir nedaudz noliekts uz leju. Putniem [[dzimumdimorfisms]] nav izteikts. Pieaugušajiem putniem spalvas krāsa ir intensīvāka nekā jauniem putniem.&lt;ref name=fry&gt;{{cite book | last1=Fry | first1=C. Hilary| last2=Fry | first2=Kathie| last3=Harris | first3=Alan | year=1992 | title=Kingfishers, Bee-eaters, and Rollers| publisher=Christopher Helm |  location=London | isbn=978-0-7136-8028-7 | pages=300–301, Plate 39 }}&lt;/ref&gt;

Ar ātrumu 3 līdz 5 skaņas sekundē putns aptuveni 5 sekundes rada sausu, saspiestu skaņu “ga-ga-gaa-gaa”. Kliedziens ir līdzīgs Āfrikas [[platknābja zaļvārna]]s saucienam, lai gan tai tas ir nedaudz īsāks.

== Izplatība ==
Putna izplatības areāls stiepjas teritorijā no [[Rietumāfrika]]s līdz [[Centrālā Āfrika|Centrālāfrikai]]. Nelielās 2 līdz 6 putnu grupās tās var sastapt mežmalās [[Savanna|savannās]], kur dominē izoberlīnijas un palmiras palmas, arī purvu un ūdenstilpju tuvumā. Sastopamas arī grupas līdz pat 20 putniem, kuri gandrīz vienmēr uzturas līdzenumā.

== Dzīvesveids ==
Zilvēdera zaļvārnas bieži sēž kokos, dažreiz arī uz stabiem un elektrolīniju balstiem, no kurienes tās vēro savu medījumu, kas galvenokārt sastāv no kukaiņiem, piemēram, [[īstaustekļu taisnspārņi]]em, [[Skarabeju dzimta|lamelārvabolēm]], [[Koksngraužu dzimta|gaļvabolēm]], kā arī spārnotajiem [[termīti]]em, [[Skudru dzimta|skudrām]] un zirnekļveidīgajiem, bet arī maziem mugurkaulniekiem. Dažreiz putni barojas ar eļļas palmu augļiem. Viņiem ir attīstījusies spēcīga teritoriālā uzvedība. Katrs putns, kas tuvojas svešai ligzdai, var sagaidīt uzbrukumu no ligzdas saimniekiem. Ligzdas ir samērā augstu, izvietotas koku dobumos aptuveni 10 m augstumā. Dējumā ir 3 līdz 5 olas, kuras tiek perētas vidēji 18 dienas lietus sezonā no aprīļa līdz jūlijam [[Senegāla|Senegālā]] un no februāra līdz septembrim [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]]. Jaunie putni kļūst seksuāli nobrieduši aptuveni viena gada vecumā.

== Sugas statuss ==
Zilvēdera zaļvārna, kas plaši izplatīta un bieži sastopama visā savā izplatības areālā, [[Sarkanā grāmata|IUCN Sarkanajā apdraudēto sugu sarakstā]] ir novērtēta kā [[Zema riska sugas|vismazāk apdraudēta]].

== Literatūra ==
* Martin Moynihan: [http://si-pddr.si.edu/dspace/bitstream/10088/5130/1/SCtZ-0491-Hi_res.pdf ''Social, Sexual, and Pseudosexual Behavior of the Blue-bellied Roller, Coracias cyanogaster: The Consequences of Crowding and Concentration''. Smithsonian Contribution to Zoology Nr. 491, Washington D. C. 1990]{{Novecojusi saite}} ({{en ikona}}.; PDF, 16,34 MB)
* Fry, C. Hilary und Fry, Kathie: ''Kingfishers, Bee-Eaters &amp; Rollers'': Christopher Helm — A &amp; C Black, London 1992, S. 300f, ISBN 0-7136-8028-8. {{en ikona}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons-inline}}
* [http://www.birdlife.org/datazone/species/index.html?action=SpcHTMDetails.asp&amp;sid=1040&amp;m=0 BirdLife Species Factsheet]
* [https://ebird.org/species/blbrol1/ eBird.org]
* [https://xeno-canto.org/species/Coracias-cyanogaster/ Xeno-canto.org]
[[Kategorija:Zaļās vārnas]]
[[Kategorija:Āfrikas putni]]</text>
      <sha1>tkf2my9soezyzoojemgndxcd23t6glr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Padomju okupācijas muzejs (Tbilisi)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>601070</id>
    <revision>
      <id>4485682</id>
      <parentid>4397375</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T04:16:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485682</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7204" sha1="s3jg8xgi2slpou6jufl9j5tarsjwml9" xml:space="preserve">{{Muzeja infokaste
| name = Padomju okupācijas muzejs
| native_name = საბჭოთა ოკუპაციის მუზეუმი
| image = Museum of the Soviet Occupation in Tbilisi.jpg
| imagesize = 
| caption = 
| map_type = 
| map_caption = 
| map_size = 
| latd = 41
| latm = 41
| lats = 45
| latNS = N
| longd = 44
| longm = 48
| longs = 01
| longEW = E
| coordinates_type = 
| coordinates_region = 
| coordinates_display = 
| coordinates_format = 
| coordinates = 
| established = {{dat|2006|05|26}}
| dissolved = 
| location = [[Šotas Rustaveli prospekts]] 3, [[Tbilisi]], {{GEO}}
| type = Vēstures muzejs
| collection = 3000
| visitors = 
| director = 
| president = 
| curator = 
| owner = 
| publictransit = 
| car_park = 
| website = https://museum.ge/index.php?m=2
}}
[[Attēls:Museum_of_the_Soviet_Occupation_in_Tbilisi.jpg|thumb|Padomju okupācijas muzejs Rustaveli avēnijā, Tbilisi]]
[[Attēls:苏联占领时期博物馆.jpg|thumb|Viena no muzeja izstāžu zālēm]]
'''Padomju okupācijas muzejs''' ({{val|ka|საბჭოთა ოკუპაციის მუზეუმი}}, ''sabch'ot'a okupats’iis muzeumi'') ir vēstures [[muzejs]] [[Tbilisi]], [[Gruzija|Gruzijā]], kas dokumentē septiņas [[Padomju Savienība|padomju]] varas desmitgades Gruzijā (1921–1991) un ir veltīts Gruzijas antiokupācijas, nacionālās atbrīvošanās kustības vēsturei, kā arī padomju politisko represiju upuriem visā šajā periodā. Tas tika atvērts 2006. gada 26. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tbilisilocalguide.com/tbilisi/museum-of-soviet-occupation/|title=Museum of Soviet Occupation|website=TBILISI LOCAL GUIDE|access-date=2025-05-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Muzejs ir daļa no [[Gruzijas Nacionālais muzejs|Gruzijas Nacionālā muzeja]].

== Izstāde ==
Muzejs atrodas [[Rustaveli avēnija|Rustaveli avēnijā]] 3, Tbilisi galvenajā ielā, un ir daļa no Gruzijas Nacionālā muzeja. Būdams trešais šāda veida muzejs [[Pēcpadomju valstis|postpadomju valstīs]], to vismaz daļēji iedvesmoja līdzīgu izstāžu piemēri [[Tallina|Tallinā]] ([[Igaunija|Igaunijā]]) un [[Rīga|Rīgā]] ([[Latvija|Latvijā]]). Tas tika atklāts Gruzijas Neatkarības dienas svinību ietvaros 2006. gada 26. maijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://georgianmuseums.ge/en/museum/georgian-national-museum-tbilisi-archaeological-repository/|title=Georgian National Museum. Soviet Occupation Museum - GeorgianMuseums.ge|work=GeorgianMuseums.ge|access-date=2025-05-23|language=en|archive-date=2022-06-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20220604200716/https://georgianmuseums.ge/en/museum/georgian-national-museum-tbilisi-archaeological-repository/}}&lt;/ref&gt; Nepieciešamo finansējumu galvenokārt nodrošināja Prezidenta fonds, kas ir ārpusbudžeta ieņēmumu avots, kuru kontrolē Gruzijas prezidenta administrācija. Izstādīto priekšmetu skaits ir aptuveni 3000.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://georgianmuseums.ge/en/museum/georgian-national-museum-tbilisi-archaeological-repository/|title=Georgian National Museum. Soviet Occupation Museum|publisher=ICOM Georgia, Georgian Museums Association, Culturological Research Association|website=Georgianmuseums.ge|access-date=22 November 2022|archive-date={{dat|2022|06|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220604200716/https://georgianmuseums.ge/en/museum/georgian-national-museum-tbilisi-archaeological-repository/}}&lt;/ref&gt;

Padomju okupācijas muzejs ir pastāvīga ekspozīcija, kurā aplūkojami arhīva dokumenti, foto un video materiāli, kas seko Gruzijas vēstures hronoloģijai no [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|īslaicīgās neatkarības]] no 1918. līdz 1921. gadam līdz [[padomju armija]]s [[Tbilisi traģēdija|represijām]] pret neatkarības atbalstītāju mītiņu 1989. gadā un Gruzijas neatkarības pasludināšanai 1991. gadā. Citi eksponāti ietver disidentu pratināšanas protokolus, pavēles par nošaušanu vai izsūtīšanu, represēto personu personīgās lietas, artefaktus no padomju laika cietuma kamerām. Papildus padomju drošības dienestu ([[Valsts drošības komiteja|VDK]]) un [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|komunistiskās partijas]] arhīvu rezervēm, kas ir saglabājušās, lai pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] tiktu evakuētas no Gruzijas, daudzus dokumentus un vizuālos materiālus ir sniegušas vairākas sabiedriskās organizācijas un [[Disidents|disidentu]] ģimenes. Muzejs publicē tematiskas kolekcijas un regulāri aicina vēsturniekus uzstāties ar publiskām lekcijām par Gruzijas 20. gadsimta vēsturi. No 2006. līdz 2008. gadam muzeja direktors bija [[David Tskhadadze|Dāvids Chadadze]]; kopš 2008. gada decembra muzeju vada [[Levan Urushadze|Levans Urušadze]].

== Reakcijas ==
Muzeja atklāšanas simbolika un laiks kaitināja vairākus [[Krievija]]s politiķus, kuri nosodīja muzeju kā &quot;tīri nacionālistisku propagandu&quot;. [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] sūdzējās savam Gruzijas kolēģim [[Miheils Saakašvili|Miheilam Saakašvili]] viņu tikšanās laikā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] 2006. gada jūnijā, norādot, ka daudzi no vadošajiem padomju līderiem, piemēram, [[Josifs Staļins]] un [[Lavrentijs Berija]], nāca no Gruzijas. Saskaņā ar avotu Gruzijas valdībā Saakašvili atbildē ierosināja piedāvāt Krievijai līdzekļus Gruzijas okupācijas muzeja atvēršanai [[Maskava|Maskavā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.iiss.org/whats-new/iiss-in-the-press/press-coverage-2006/july-2006/the-view-from-tbilisi/|title=International Institute for Strategic Studies The View from Tbilisi|website=web.archive.org|access-date=2025-05-23|date=2011-06-29|archive-date=2011-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20110629175419/http://www.iiss.org/whats-new/iiss-in-the-press/press-coverage-2006/july-2006/the-view-from-tbilisi/}}&lt;/ref&gt; Vēlāk Saakašvili apgalvoja, ka muzejs neesot vērsts pret nevienu: &quot;šis ir padomju okupācijas muzejs, nevis Krievijas okupācijas Gruzijā muzejs... Ja kāds kaut kur, kaut kādā līmenī to uztver personīgi, tā ir viņa problēma, nevis mūsu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mfa.gov.ge/index.php?lang_id=ENG&amp;sec_id=85&amp;info_id=3553|title=Ministry Of Foreign Affairs Of Georgia - press Kit|website=web.archive.org|access-date=2025-05-23|date=2007-09-27|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927063929/http://www.mfa.gov.ge/index.php?lang_id=ENG&amp;sec_id=85&amp;info_id=3553}}&lt;/ref&gt;

2007. gada martā muzeju apmeklēja [[Ukrainas prezidents]] [[Viktors Juščenko]], kurš ieteica atvērt līdzīgu muzeju [[Ukraina|Ukrainā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nrcu.gov.ua/index.php?id=148&amp;listid=42152|title=President Yushchenko visits Museum of Soviet Occupation in Tbilisi / News / NRCU|website=web.archive.org|access-date=2025-05-23|date=2011-02-21|archive-date=2011-02-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20110221042517/http://www.nrcu.gov.ua/index.php?id=148&amp;listid=42152}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Muzeji Gruzijā]]
[[Kategorija:Gruzijas vēsture]]</text>
      <sha1>s3jg8xgi2slpou6jufl9j5tarsjwml9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pilotsērija (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>603785</id>
    <revision>
      <id>4485482</id>
      <parentid>4461645</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:07:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485482</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11120" sha1="mpyb9rnwt4ajlz7shpdkxnf8y76cx17" xml:space="preserve">{{pareizrakstība}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=Pilots
|RTitle=
|Series no=1. un 2. sērija
|Prev=-
|Next=''[[Tabula Rasa]]''
|Season=1. sezona
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Director=[[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]]
|Writer=* Dž. Dž. Eibramss
* [[Deimons Lindelofs]]
* [[Džefrijs Lībers]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Lerijs Fongs]]
|Editor=[[Mērija Džo Mārkija]]
|Airdate=* 1. sērija — 2004. gada. 22. septembrī
* 2. sērija — 2004. gada 29. septembrī
|Length=83 minūtes
|Guests=* [[Fredriks Lene]] kā maršals Marss
* [[Kimberlija Džozefa]] kā Sindija Čāndlere
* [[Gregs Grunbergs]] kā Sets Noriss
* [[L. Skota Koldvela]] kā Roza Nedlere
}}
'''''Pilot''''' ({{val|lv|Pilotsērija}}) ir divdaļīga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[pilotsērija]]. Pirmo daļu rādīja 2004. gada 22. septembrī, bet otro — 29. septembrī. Abas sērijas rādīja vienu pēc otras 2. oktobrī. Sēriju režisors ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], scenāristi ir Dž. Dž. Eibramss, [[Deimons Lindelofs]] un [[Džefrijs Lībers]]. Džefrijs Lībers sarakstīja pamata sižetu, un pēc tam Eibramss ar Lindelofu viņa scenāriju pilnveidoja.

Pilotsērija, kas filmēta [[Oahu|Oahu salā]] [[Havajas|Havajās]], kļuva par visdārgāko pilotsēriju kanāla vēsturē, kuras aptuvenais budžets bija no 10 līdz 14 miljoniem [[ASV dolārs|ASV dolāru]].

Sērijā tiek stāstīts par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 avāriju uz tropu salas. Parādītas arī triju varoņu (Džeka, Čārlija, Keitas) atmiņas pirms nokļūšanas uz salas.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz Salas ====
Džeks Šepards atgūst samaņu, guļot bambusu birzs vidū. Garām paskrien suns, un Džeks pieceļas un sekojot sunim iznāk pludmalē, kur atrodas ''Oceanic Airlines'' lidmašīnas centrālās daļas atlūzas. Džeks palīdz vairākiem ievainotiem pasažieriem, tostarp grūtniecei Klērai, kad viens no pasažieriem — [[rakstnieks]] Gērijs Troups — tiek iesūkts lidmašīnas joprojām strādājošā [[Turbīna|turbīnā]], un tā eksplodē, pieberot pludmali ar sīkām atlūzām. Kad situācija nedaudz nomierinās, Džeks atrod klusu vietu un mēģina aizšūt brūci uz muguras. Keita ejot garām, apstājas un palīdz viņam to izdarīt, iepazīstoties ar Džeku.

Iestājas nakts. Saīds Džara iekur ugunskuru un lūdz Čārlijam Peisam to uzturēt. Hugo Reijess atnes izdzīvojušajiem pārtiku no lidmašīnas. Džeks apskata ievainoto pasažieri Edvardu Marsu, kuram ir galvas brūce un vaļēja vēdera brūce no metāla gabala. Keita stāsta, ka šis pasažieris sēdēja kopā ar viņu. Pēkšņi izdzīvojušie dzird rēcienu tālumā un ierauga kaut ko, kas lauž kokus.

No rīta Saīds, Šenona, Būns, Čārlijs, Hugo, Volts un Maikls apspriež, ko darīt ar mirušo ķermeņiem, bet Šenona uzskata, ka viņus drīz izglābs un glābēji parūpēsies par līķiem. Pie viņiem pienāk Džeks un saka, ka dosies džungļos meklēt lidmašīnas priekšējo daļu, kur varētu atrasties raidītājs-uztvērējs. Čārlijs un Keita pievienojas viņam. Sākas [[lietusgāze]], un izdzīvojušie pludmalē atkal ierauga kaut ko, kas tālumā lauž kokus. Trijotne atrod lidmašīnas priekšējo daļu, kas ieķērusies kokā slīpā leņķī. Pirmajā klasē viņi neatrod nevienu izdzīvojušo, un, atverot kabīni, no turienes izkrīt otrā pilota ķermenis. Viņi iekāpj kabīnē, kad kapteinis Sets Noriss pēkšņi pamostas. Džeks viņam diagnosticē [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]], bet Sets jautā par izdzīvojušajiem un paskaidro, ka [[turbulence]] novirzījusi lidmašīnu no kursa par 1000 jūdzēm, tāpēc glābēji viņus meklē nepareizajā vietā. Sets atdod viņiem raidītāju-uztvērēju, bet pēkšņi kaut kas sāk kratīt kabīni. Sets paskatās cauri saplīsušajam vējstiklam, un pēkšņi kaut kas viņu izvelk no kabīnes, pēc kā priekšējā daļa noslīd un nokrīt uz zemes. Trijotne izskrien no kabīnes un sadalās, slēpjoties džungļos no nezināma briesmoņa. Vēlāk, kad lietusgāze mitējas, Keita atrod Čārliju un dodas meklēt Džeku. Pēkšņi peļķē viņa atrod pilota krūšu nozīmi, un tad no krūmiem iznāk Džeks. Paskatoties augšup, viņi ierauga Seta asiņaino līķi, kas guļ koka zaros.

==== Džeka atmiņas ====
Džeks skatās pa lidmašīnas logu. Garām paiet stjuarte Sindija Čāndlere un pēc īsas sarunas iedod Džekam divas pudelītes degvīna. Džeks nolemj piecelties, kad garām paskrien Čārlijs un viņu pagrūž. Roza Nedlera, kuras vīrs devies uz tualeti lidmašīnas aizmugurē, par to pasaka komentāru, pēc kura starp viņu un Džeku sākas īsa saruna. Sarunu pārtrauc turbulence un kapteiņa lūgums apsēsties un piesprādzēt drošības jostas. Turbulence pastiprinās, un no augšas izkrīt skābekļa maskas.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks, Čārlijs un Keita dodas atpakaļ uz pludmali. Šenona sauļojas pludmalē, joprojām cerot uz glābēju ierašanos. Džins un Sun pagaidām turas pa gabalu no izdzīvojušajiem, dodot priekšroku izdzīvot vienatnē. Volts, meklējot savu suni, atrod rokudzelžus un parāda tos savam tēvam. Kad tas kļūst zināms pārējiem, un starp Saīdu un Sojeru izceļas kautiņš, jo Sojers uzskata, ka Saīds ir ieslodzītais un vaininieks lidmašīnas avārijā. Džeks pārtrauc kautiņu un iedod raidītāju Saīdam, lai viņš to salabotu, bet neviens no trijotnes nerunā par briesmoni un pilotu. Saīds salabo raidītāju, taču signāla nav, tāpēc viņš nolemj uzkāpt augstumā, lai varētu to uztvert. Edvardam kļūst sliktāk, un Keita nolemj doties kopā ar Saīdu, lai uztvertu signālu. Čārlijs aiziet un iedzer [[Heroīns|heroīna]] devu. Saīds, Šenona, Būns, Keita un Čārlijs sapulcējas, lai uztvertu signālu, vēlāk viņiem pievienojas Sojers. Džeks, meklējot zāles un instrumentus čemodānos, pastāsta Maiklam, ka vakar redzējis viņa dēla suni. Loks māca Voltam spēlēt [[nardi]].

Kad grupa ieiet augstajā zālē, viņus sāk vajāt kāds dzīvnieks. Visi sāk bēgt, bet Sojers pēkšņi izvelk [[Pistole|pistoli]] un nogalina dzīvnieku — tas izrādās [[Leduslācis|polārlācis]]. Visi brīnās: ko polārlācis dara tropos? Tajā pašā laikā Džeks nolemj izvilkt metāla gabalu no Edvarda vēdera, ko viņam izdodas izdarīt ar Hugo palīdzību. Keita jautā Sojeram, kur viņš dabūjis pistoli. Viņš atbild, ka paņēmis to no mirušā maršala, uz ko Saīds apsūdz Sojeru par to, ka viņš ir ieslodzītais, kuru maršals pavadījis. Sojers visu noliedz, bet Keita paņem pistoli un izlādē to. Edvards atgriežas pie samaņas un satver Džeku aiz krekla, jautājot par kādas meitenes atrašanās vietu. Grupa uzkāpj kalnā, un Saīds ieslēdz raidītāju, kas uztver dīvainu signālu [[Franču valoda|franču valodā]]. Ar Šenonas palīdzību signāls tiek tulkots, un izrādās, ka tas ir lūgums pēc palīdzības. Pēc signāla raidītājs ziņo par to, cik reizes šis ziņojums ir atkārtots, un Saīds saka, ka signāls no salas tiek raidīts jau 16 gadus.

==== Čārlija atmiņas ====
Čārlijs sēž savā vietā lidmašīnā un izjūt abstinences simptomus. Stjuarte Sindija jautā Čārlijam, vai ar viņu viss ir kārtībā. Viņš saka jā, bet, redzot, ka Sindija kaut ko saka pārējām stjuartēm, Čārlijs pieceļas no savas vietas un skrien uz tualeti. Pa ceļam viņš pagrūž Džeku, kurš ir piecēlies no savas vietas. Čārlijs ieslēdzas tualetē un iedzer heroīnu, kamēr trīs stjuartes sāk klauvēt pie durvīm. Pēkšņi sākas turbulence, un Čārliju met pie griestiem, pēc tam viņš iznāk no tualetes un apsēžas tuvākajā brīvajā vietā, uzliekot skābekļa masku.

==== Keitas atmiņas ====
Stjuarte Mišela jautā Keitai, vai viņa vēlētos kaut ko ēst vai dzert, no kā viņa atsakās. Edvards Marss, kurš sēž viņai blakus, pasūta kafiju. Izrādās, ka viņš ir maršals, bet Keita —  ieslodzītā, kuru viņš pavada no [[Sidneja]]s uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Keita vēlas kaut ko palūgt maršalam, bet sākas spēcīga turbulence. Divi pasažieri tiek uzmesti līdz griestiem, un no bagāžas plaukta izkrīt diplomāta čemodāns, trāpot Marsam pa galvu un izslēdzot viņu bezsamaņā. Izkrīt skābekļa maskas, un Keita, atbrīvojoties no rokudzelžiem ar atslēgu, uzliek masku maršalam un pēc tam sev. Atskan metālisks troksnis, pēc kura lidmašīnas aizmugure atraujas no centrālās daļas, vairāki pasažieri izlido caur radušos caurumu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Īens Somerholders]] — Būns Karlails
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin|width=80%}}
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone
* [[Fredriks Lene]] — maršals Edvards Marss 
* [[Laverna S. Koldvela]] — Roza Nedlere
* [[Kimberlija Džozefa]] — stjuarte Sindija Čāndlere
* [[Gregs Grunbergs]] — lidmašīnas kapteinis Sets Noriss
* [[Kristians Boumens]] — Stīvs Dženkinss
* [[Dastins Vačmens]] — Skots Džeksons
* [[Mišela Artura]] — stjuarte Mišela
{{Col-2}}
* Medisona — suns Vinsents
* [[Frenks Toress]] — Gērijs Troups
* [[Džims Mocarela]] — Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
* [[Kriss Kandela]] — Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
* [[Braiens Sato]] — Ričards
{{Col-end}}

== Filmēšana ==
Filmēšana sākās 2004. gada 11. martā Losandželosā, kur filmēti momenti no lidmašīnas iekšpuses.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.ew.com/ew/article/0,,20367067,00.html|title=Lost: How It Began {{!}} EW.com|work=archive.ph|access-date=2025-06-24|date=2012-05-24|archive-date=2012-05-24|archive-url=https://archive.today/20120524000842/http://www.ew.com/ew/article/0,,20367067,00.html}}&lt;/ref&gt; Vēlāk filmēšana turpinājās Oahu salā, kas seriālā kalpo kā noslēpumainā sala. ''Oceanic Airlines'' lidmašīnas atlūzas izgatavotas no ''[[Lockheed L-1011]]'' lidmašīnas, ko agrāk bija izmantojusi aviokompānija ''[[Delta Air Lines]]''.&lt;ref&gt;''Designing a Disaster'' (Dokumentala filma). ''Lost, the Complete First Season'': Buena Vista Home Entertainment. 2005.&lt;/ref&gt; Lietotu lidmašīnu iegādes dēļ un tāpēc, ka filmēšanas vieta atradās tālu no lielākajām pilsētām, pilotsērijas budžets ievērojami sadārdzinājās.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>mpyb9rnwt4ajlz7shpdkxnf8y76cx17</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Emīlija Mortimera</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605679</id>
    <revision>
      <id>4485460</id>
      <parentid>4311029</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:19:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <origin>4485460</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2114" sha1="pb79kcftmtjizg4twnui41tcts2rgdb" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Emīlija Mortimera
| vārds_orig = ''Emily Mortimer''
| attēls = Premios Goya 2018 - Emily Mortimer (cropped) (cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Emīlija Mortimera 2018. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|10|6}}
| dz. vieta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktrise, režisore, scenāriste
| darbības gadi = 1994—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 2
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = S
}}
'''Emīlija Ketlīna Anna Mortimera''' ({{Val|en|Emily Kathleen Anne Mortimer}}; dzimusi {{Dat|1971|10|6}}) ir [[Angļi|angļu]] [[aktrise]], [[režisore]] un [[scenāriste]].

Saņēmusi [[Neatkarīgā gara balva|Neatkarīgā gara balvu]] par filmu ''[[Lovely &amp; Amazing]]'' (2001). Atveidojusi lomas tādās filmās kā &quot;[[Kliedziens 3]]&quot; (2000), &quot;[[Uzvaras punkts]]&quot; (2005), &quot;[[Rozā pantera]]&quot; (2006), &quot;[[Larss un meitene]]&quot; (2007), &quot;[[Haosa teorija]]&quot; (2008), &quot;[[Rozā pantera 2]]&quot; (2009), ''[[Harry Brown]]'' (2009), &quot;[[Slēgtā sala]]&quot; (2010), &quot;[[Grāmatu bodīte]]&quot; (''The Bookshop'', 2017), &quot;[[Mērija Popinsa atgriežas]]&quot; (2018), ''[[Relic]]'' (2020) un &quot;[[Lācēna Padingtona piedzīvojumi Peru]]&quot; (''Paddington in Peru'', 2024). Ierunājusi lomas filmās &quot;[[Vāģi 2]]&quot; (2011) un &quot;[[Hugo (filma)|Hugo]]&quot; (2011).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Mortimera, Emīlija}}
[[Kategorija:1971. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu kinoaktrises]]
[[Kategorija:Angļu kinorežisori]]
[[Kategorija:Angļu scenāristi]]</text>
      <sha1>pb79kcftmtjizg4twnui41tcts2rgdb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pazudušie (2. sezona)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>605902</id>
    <revision>
      <id>4485388</id>
      <parentid>4485185</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:43:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485388</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16504" sha1="8xirimkxdtbdo0bn37nbmx9hvgnbqec" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|season_name=&quot;Pazudušie&quot; (2. sezona)
|country={{USA}}
|num_episodes=24
|network=[[American Broadcasting Company|ABC]]
|first_aired=2005. gada 21. septembrī
|last_aired=2006. gada 24. maijā
|prev_season=[[Pazudušie (1. sezona)|1. sezona]]
|next_season=[[Pazudušie (3. sezona)|3. sezona]]
}}
Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; '''2. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušajiem un viņu grūto ikdienu uz noslēpumainas salas.

Otrajā sezonā izdzīvojušie satiek savus līdzceļotājus — izdzīvojušos no lidmašīnas astes daļas. Salas dzīvi turpina sarežģīt noslēpumainie &quot;Citi&quot;, kuru ietekme šajā sezonā kļūst daudz spēcīgāka nekā iepriekš. Pēc lūkas atvēršanas varoņi uzzina par noslēpumainas organizācijas ''[[DHARMA Initiative]]'' pastāvēšanu uz salas. Tapāt kā pirmajā sezonā, katrā sērijā tiek izcelts viens no galvenajiem (reti no otra plāna) varoņiem, kura stāsts no pagātnes tiek izstāstīts paralēli izdzīvojušo stāstam salā.

Otro sezonu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārraidīja trešdienās plkst. 21:00. [[Latvija|Latvijā]] seriālu pārraidīja kanāls [[LTV7]].

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]].

Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un Džeks Benders. Režisori arī bija [[Ēriks Lanēvils]], [[Pols Edvardss]], [[Derens Sarafjans]] un citi. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Edvards Kitsis]], [[Ādams Horovics]], [[Elizabete Sarnofa]], [[Kristīna M. Kima]] un citi.

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
Otrajā sezonā galvenajam divpadsmit varoņu sastāvam no [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] pievienojas vēl trīs jauni varoņi — izdzīvojušie no lidmašīnas astes daļas. [[Mišela Rodrigesa]] atveido bijušo policisti Anu Lusiju Kortesu, kura jau iepriekš parādījās kā viesis sērijā ''[[Exodus, Part 1]]''. [[Adevale Akinvoje Agbadže]] atveido Eko kungu — noslēpumainu Nigērijas priesteri ar tumšu pagātni. [[Sintija Votrosa]] atveido Libiju Smitu, tēlu, kurš arī kļūst par vienu no galvenajiem varoņiem otrajā sezonā, lai gan atšķirībā no Agbadžes un Rodrigesas varoņiem, viņai nav veltīta sērija par viņas pagātni.

[[Sems Andersons]] atveido Bernarda Nedlera, Rozas vīra, lomu. [[Maikls Emersons]] atveido &quot;Citu&quot; līderi, izliekoties par Henriju Geilu. Viņa varonis sākotnēji bija plānots kā viesis trīs sērijās, bet pēc tam lomu paplašināja līdz otrā plāna varonim astoņās sērijās, un [[Pazudušie (3. sezona)|nākamajā sezonā]] viņu iekļāva galveno varoņu sastāvā.&lt;ref&gt;Official ''Lost'' Podcast March 26, 2007.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thewrap.com/lost-20th-anniversary-michael-emerson-benjamin-linus-interview/|title='Lost' 20th Anniversary: Michael Emerson Recalls Moonlit Shoots, Wild Pigs and Fans Telling Him He 'Ruined' the Series|last=Knolle|first=Sharon|website=TheWrap|access-date=2025-07-25|date=2024-09-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Starp otrās sezonas nozīmīgākajām viesu lomām ir Dezmonds Hjūms, kuru atveido [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]]. Lai gan viņa varonis parādās tikai piecās sērijās, Dezmonds kļūst par centrālo varoni pēdējās divās sezonas sērijās. Aktieris [[M. K. Geinijs]] atveido &quot;Citu&quot; ar mākslīgo bārdu vārdā Toms Frendlijs — viņa varonis jau parādījās sērijā ''[[Exodus, Part 2]]''. Citi viesu lomu varoņi ir [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa un [[Brets Kalens]] kā Gūdvins Stenhops. [[Klensijs Brauns]] parādījās trīs sērijās, atveidojot Kelvinu Inmanu — vīrieti, kurš iepazīstināja Dezmondu ar salu.

Tāpat kā iepriekšējā sezonā, viesu lomās atgriežas [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristianas Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms, [[Fredriks Lene]] kā maršals Marss, [[Kimberlija Džozefa]] ka stjuarte Sindija, [[Mira Furlane]] Danielas Ruso lomā un citi.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists
!Centrālais varonis
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|'''1'''
|''[[Man of Science, Man of Faith]]''
(&quot;Zinātnes cilvēks, ticības cilvēks&quot;)
|[[Džeks Benders]]
|[[Deimons Lindelofs]]
|Džeks Šepards
|2005. gada 21. septembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad iepriekšējā sērijā uzspridzināja lūku, Keita un Loks — par spīti Džeka brīdinājumiem — nolemj doties pa kāpnēm lejup dīvainā pazemes bunkurā. Tur viņi sastop dīvainu vīrieti, kuru Džeks jau bija saticis savā pagātnē.
|-
|'''2'''
|''[[Adrift (Pazudušie)|Adrift]]''
(&quot;Pa straumi&quot;)
|[[Stīvens Viljamss]]
|[[Stīvens Maeda]] un [[Leonards Diks]]
|Maikls Dosons
|2005. gada 28. septembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks, Loks un Keita turpina izpētīt dīvaino bunkuru, kur viņi atklāj dīvainu taimeri, kas regulāri jāatjaunina, datorā ievadot skaitļus &quot;4 8 15 16 23 42&quot;. Džeks atpazīst bunkurā mītošo vīrieti — Dezmondu, kuru viņš jau iepriekš bija saticis. Tikmēr Džins, Maikls un Sojers izkļūst līdz salas krastam, taču viņus negaidīti sagūsta svešinieki.
|-
|'''3'''
|''[[Orientation]]''
(&quot;Orientācija&quot;)
|Džeks Benders
|[[Havjers Grilo Marksua]] un [[Kreigs Rajts]]
|Džons Loks
|2005. gada 5. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Kad bunkura dators sabojājas, Dezmonds panikā aizbēg. Saīdam izdodas salabot to, un Loks kļūst vēl ieinteresētāks par noslēpumaino bunkuru pēc tam, kad noskatās apmācības video, kas paredzēts ''DHARMA Initiative'' darbiniekiem — šīs bunkura sākotnējiem iemītniekiem. Trio no plosta uzzina, ka svešinieki, kuri viņus sagūstījuši, izrādās citi izdzīvojušie no reisa 815 astes daļas.
|-
|'''4'''
|''[[Everybody Hates Hugo]]''
(&quot;Visi ienīst Hugo&quot;)
|[[Alans Teilors]]
|[[Edvards Kitsis]] un [[Ādams Horovics]]
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2005. gada 12. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks, Saīds, Loks un Keita turpina iekārtoties bunkurā, izpētot tā noslēpumaino saturu. Hugo cenšas neizpaust pārējiem izdzīvojušajiem informāciju par bunkuru, taču galu galā nolemj sadalīt pārtiku no bunkura krājumiem pārējiem. Tikmēr trijotne no plosta tuvāk iepazīst cilvēkus no astes daļas, tostarp Bernardu — Rozes vīru.
|-
|'''5'''
|''[[...And Found]]''
(&quot;...un atrasts&quot;)
|Stīvens Viljamss
|[[Karltons Kjūzs]] un Deimons Lindelofs
|Džins un Sun Kvoni
|2005. gada 19. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Astes daļas izdzīvojušie, ar Maikla, Džina un Sojera palīdzību, nolemj apvienoties ar pamatgrupu. Tomēr viņu ceļu sarežģa &quot;Citu&quot; uzbrukums un Maikla vēlme atrast savu pazudušo dēlu. Tikmēr Sun cenšas atrast savu pazaudēto laulības gredzenu.
|-
|'''6'''
|''[[Abandoned (Pazudušie)|Abandoned]]''
(&quot;Pamests&quot;)
|[[Ādams Devidsons]]
|[[Elizabete Sarnofa]]
|Šenona Rezerforda
|2005. gada 9. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Šenona turpina redzēt Volta vīzijas un nolemj viņu atrast. Tikmēr astes daļas izdzīvojušie paātrina sāk ātrāk iet, jo Sojera brūcē iekļuvusi inficekcija, taču viņiem atkal uzbrūk &quot;Citi&quot;. Sērijas beigās Šenonu nejauši nošauj Ana Lusija.
|-
|'''7'''
|''[[The Other 48 Days]]''
(&quot;Citas 48 dienas&quot;)
|[[Ēriks Lanēvils]]
|Deimons Lindelofs and Karltons Kjūzs
|Ana Lusija Kortesa, Eko kungs un Libija Smita
|2005. gada 16. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sērija stāsta par 48 dienām uz salas no astes daļas izdzīvojušo skatupunkta. Arī stāstīts par viņu grūtību pilnām dienām, jo astes daļa iekrita okeānā, un izdzīvojušiem, atšķirībā no cilvēkiem salas centrālajā daļā, gandrīz nekavējoties uzbruka &quot;Citi&quot;.
|-
|'''8'''
|''[[Collision]]''
(&quot;Sadursme&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Havjers Grilo Marksua un Leonards Diks
|Ana Lusija Kortesa
|2005. gada 23. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Astes daļas izdzīvojušie sastop dažus no centrālajiem izdzīvojušajiem, un Džeks viņiem parāda bunkuru, jo viņi iepriekš bija atraduši līdzīgu būvi. Ana Lusija pēc nejaušas Šenonas nošaušanas krīt panikā, liekot Saīdam meklēt atriebību. Sērijas beigās astes daļas izdzīvojušie beidzot apvienojas ar pārējiem izdzīvojušajiem.
|-
|'''9'''
|''[[What Kate Did]]''
(&quot;Ko Keita izdarīja&quot;)
|[[Pols Edvardss]]
|Stīvens Maeda un Kreigs Raits
|Keita Ostena
|2005. gada 30. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Keita sāk dzirdēt sava tēva balsi un redzēt dīvainu melnu zirgu, tādēļ sāk domāt, ka kļūst traka. Eko labāk iepazīst Loku, un viņi abi aizraujas ar bunkuru, ko ''DHARMA'' nosaukusi par staciju &quot;Gulbis&quot;.
|-
|'''10'''
|''[[The 23rd Psalm]]''
(&quot;23. psalms&quot;)
|[[Mets Ērls Bislijs]]
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Eko kungs
|2006. gada 11. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Eko atrod Čārlija Jaunavas Marijas statueti un pieprasa, lai viņš viņu aizved uz vietu, kur to atrada, jo izrādās, ka Eko zina šīs statuetes no savas pagātnes. Tikmēr Maikls slepus turpina sazināties ar kādu, kas uzdodas par viņa dēlu, izmantojot stacijas &quot;Gulbis&quot; datoru.
|-
|'''11'''
|''[[The Hunting Party (Pazudušie)|The Hunting Party]]''
(&quot;Medību pulciņš&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Elizabete Sarnofa un [[Kristīna M. Kima]]
|Džeks Šepards
|2006. gada 18 janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Maikls nolemj doties meklēt savu dēlu, bruņojies ar ieroci, un Džeks sapulcina glābšanas grupu, lai viņu atrastu, pirms &quot;Citi&quot; viņu notver vai nogalina. Pārgājiena laikā viņi sastopas ar &quot;Citiem&quot;, kuri draud un piespiež viņus ievērot savas teritorijas robežas.
|-
|'''12'''
|''[[Fire + Water]]''
(&quot;Uguns + Ūdens&quot;)
|Džeks Benders
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Čārlijs Peiss
|2006. gada 25. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Čārlijam sāk rādīties dīvainas vīzijas, un viņš nonāk pie secinājuma, ka Āronu vajadzētu kristīt, taču viņa neparastā rīcība izraisa negatīvu noskaņojumu pārējo izdzīvojušo vidū. Tikmēr Libija un Hugo  viens pret otru sāk izrādīt pirmās līdzjūtības pazīmes.
|-
|'''13'''
|''[[The Long Con]]''
(&quot;Ilga krāpšana&quot;)
|[[Roksena Dosona]]
|Leonards Diks un Stīvens Maeda
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2006. gada 8. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks un Loks stacijā &quot;Gulbis&quot; apspriež bunkura arsenālu, bažījoties, ka neviens nedrīkstēs paņemt ieročus bez atļaujas. Tikmēr Sun piedzīvo uzbrukumu, taču ir pamats domāt, ka &quot;Citi&quot; pie tā nav vainīgi.
|-
|'''14'''
|''[[One of Them]]''
(&quot;Viens no viņiem&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Saīds Džara
|2006. gada 15. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Noslēpumains vīrietis, kas iepazīstina sevi kā Henriju Geilu, tiek noķerts vienā no Ruso slazdiem. Viņš stāsta, ka ir ieradies uz salas ar gaisa balonu. Aizvests uz bunkuru, rodas jautājumi par viņa saistību ar &quot;Citiem&quot;. Tikmēr izdzīvojušie sastopas ar problēmu, jo skaitļi datorā netiek ievadīti laikā.
|-
|'''15'''
|''[[Maternity Leave]]''
(&quot;Grūtniecības atvaļinājums&quot;)
|Džeks Benders
|[[Dons L. Kellijs]] un [[Mets Redžiantijs]]
|Klēra Litltone
|2006. gada 1. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Klēra sāk aizdomāties, ka Ārons varētu būt slims, un cenšas atcerēties notikumus no laika, kad viņu nolaupīja Ītans. Viņas meklējumi pēc vakcīnām aizved viņu uz vēl vienu staciju ko sauc &quot;Personāls&quot;.
|-
|'''16'''
|''[[The Whole Truth (Pazudušie)|The Whole Truth]]''
(&quot;Visa patiesība&quot;)
|[[Kārena Gaviola]]
|Elizabete Sarnofa un Kristīna M. Kima
|Sun Kvona
|2006. gada 22. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Loks uzaicina Anu Lusiju palīdzēt viņam ar Henriju bunkurā. Pēc tam Ana kopā ar Čārliju un Saīdu nolemj doties meklēt Geila balonu, lai pārbaudītu viņa stāstu. Tikmēr Sun sāk aizdomāties, ka ir stāvoklī, bet problēma ir tā, ka Džins ir neauglīgs.
|-
|'''17'''
|''[[Lockdown]]''
(&quot;Blokāde&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Džons Loks
|2006. gada 29. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Atrodoties bunkurā kopā ar Henriju, Loks nonāk situācijā, kad stacijas tērauda durvis aizveras, iesprostojot viņu un Henriju dzīvojamās telpās. Loks ir spiests uzticēties Henrijam, kuram jāiekļūst telpā ar taimeri, lai to atiestatītu. Tikmēr Ana Lusija, Saīds un Čārlijs atrod gaisa balonu un atklāj, ka Henrijs nav tas, par ko uzdodas.
|-
|'''18'''
|''[[Dave (Pazudušie)|Dave]]''
(&quot;Deivs&quot;)
|Džeks Benders
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2006. gada 6. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Hugo sāk redzēt Deivu — halucināciju, kuru viņš nav piedzīvojis kopš ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā. Šīs vīzijas liek viņam šaubīties par realitāti, un viņš sāk ticēt, ka sala varētu būt tikai viņa izdomāta halucinācija. Libija nolemj viņam palīdzēt. Džungļos tiek izmesta pārtika, acīmredzot no kādas lidmašīnas, kas apzīmēta ar stacijas &quot;Gulbis&quot; logotipu. Ierodoties bunkurā, Ana Lusija atklāj pārējiem visu patiesību par Henriju, atklājot viņa īsto identitāti.
|-
|'''19'''
|''[[S.O.S. (Pazudušie)|S.O.S.]]''
|Ēriks Lanēvils
|Stīvens Maeda un Leonards Diks
|Roza un Bernards Nedleri
|2006. gada 12. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Bernards nolemj izgatavot SOS zīmi no akmeņiem, taču šī ideja neizraisa lielu entuziasmu ne viņa sievas, ne citu izdzīvojušo vidū. Tikmēr Džeks mēģina sarunāt apmaiņu — viltus Henriju pret Voltu. Taču apmaiņa neizdodas, un drīz izdzīvojušie atrod Maiklu.
|-
|'''20'''
|''[[Two for the Road (Pazudušie)|Two for the Road]]''
(&quot;Divi uz ceļa&quot;)
|Pols Edvardss
|Elizabete Sarnofa un Kristīna M. Kima
|Ana Lusija Kortesa
|2006. gada 3. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Bunkurā Anai Lusijai uzbrūk viltus Henrijs, liekot viņai apsvērt iespēju rīkoties pašai un atbrīvoties no viņa. Izrādās, ka Maiklu ir savervējuši &quot;Citi&quot;, apsolot atdot Voltu apmaiņā pret viņa pakļaušanos, un sērijas beigās Maikls nogalina Anu Lusiju, ievaino Libiju un atbrīvo viltus Henriju.
|-
|'''21'''
|[[? (Pazudušie)|''?'']]
|[[Derens Sarafjans]]
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Eko kungs
|2006. gada 10. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Eko sāk redzēt dīvainus sapņus un lūdz Lokam, kurš bunkura kartē pamanījis noslēpumainu jautājuma zīmi, aizvest viņu uz šo vietu. Viņu ceļojums ved pie jaunas stacijas atklāšanas ar nosaukumu &quot;Pērle&quot;. Šajā laikā izdzīvojušie netur Maiklu aizdomās par slepkavībām, domājot, ka to izdarījis viltus Henrijs. Džeks cenšas glābt ievainoto Libiju.
|-
|'''22'''
|''[[Three Minutes]]''
(&quot;Trīs minūtes&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Maikls Dosons
|2006, gada 17. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Maikls turpina spiest dažus no svarīgākajiem izdzīvojušajiem, tostarp Džeku un Keitu, lai viņi nāktu viņam līdzi glābt Voltu, tādējādi pakļaujot viņus &quot;Citu&quot; rūpīgi izplānotajiem slazdiem. Tikmēr pēc stacijas &quot;Pērle&quot; atklāšanas Eko kļūst arvien pārliecinātāks par skaitļu ievadīšanas un taimeru nozīmi, apņēmies veltīt tam visu savu dzīvi.
|-
|'''23''' un '''24'''
|''[[Live Together, Die Alone]]''
(&quot;Dzīvojam kopā, mirstam vieni&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Dezmonds Hjūms
|2006. gada 24. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Dezmonds atgriežas pie izdzīvojušajiem ar savu burulaivu, un Loks, vīlies stacijas &quot;Gulbis&quot; misijā, pierunā viņu neievadīt skaitļus, lai beidzot atklātu, kas notiek, kad taimeris sasniedz nulli. Neskatoties uz Eko izmisīgo pretestību, viņi ļauj taimerim noskaitīt līdz galam. Kad sākas haoss, Dezmonds izmanto avārijas atslēgu, izraisot stacijas pašiznīcināšanos. Tikmēr Džeka grupa krīt &quot;Citu&quot; gūstā, kamēr Maikls un Volts tiek atbrīvoti un pamet salu.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
* [https://www.rottentomatoes.com/tv/lost/s02 ''Rotten Tomatoes'' profils] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt0411008/episodes/?season=2&amp;ref_=ttep ''IMDb'' profils] (angliski)
* [[lostpedia:Season_2|Seriāla &quot;Pazudusie&quot; 2. sezona sērijas]] vietnē ''[[Lostpedia]]'' (angliski)

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>8xirimkxdtbdo0bn37nbmx9hvgnbqec</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Man of Science, Man of Faith</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606070</id>
    <revision>
      <id>4485391</id>
      <parentid>4388520</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485391</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7364" sha1="nbg6dl528zgzyi2vovpzrg623gk3nt9" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Man of Science, Man of Faith''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=2. sezona
|Series no=1. sērija
|Director=[[Džeks Benders]]
|Writer=[[Deimons Lindelofs]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]
|Editor=[[Marks Goldmans]]
|Length=43 minūtes
|Airdate=2005. gada 21. septembrī
|Guests=*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Džūlija Bouena]] kā Sāra Šeparda
*[[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
|Prev=''[[Exodus, Part 2]]''
|Next=''[[Adrift (Pazudušie)|Adrift]]''
}}
'''''Man of Science, Man of Faith''''' (no {{val|en|Zinātnes cilvēks, ticības cilvēks}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] pirmā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenārists — [[Deimons Lindelofs]]. Sērija kanālā pārraidīta 2005. gada 21. septembrī.

Seriāls turpina sērijas ''[[Exodus, Part 2]]'' notikumus. Pēc lūkas uzspridzināšanas Keita nolemj nokāpt lejā ar Loka palīdzību, taču viņu nolaupa dīvains vīrietis, kurš dzīvo bunkurā zem lūkas. Džeks arī dodas lejup un tur sastopas ar daudz ko interesantu.

Šī ir visvairāk skatītā seriāla sērija — pirmizrādes laikā to noskatījās gandrīz 23,5 miljoni cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/tv/ustv/a24619/us-ratings-lost-premiere-draws-23-million/|title=US Ratings: 'Lost' premiere draws 23 million|website=Digital Spy|access-date=2025-07-27|date=2005-09-23|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Nezināms vīrietis pamostas šķietami mierīgā pazemes patvertnē. Viņš veic rīta rutīnu, pēc kura kaut ko ieraksta vecā datorā un nospiež pogu &quot;Izpildīt&quot;. Pēkšņi augšā atskan kaut kas līdzīgs sprādzienam. Vīrietis ātri uzvelk kombinezonu un paņem ieroci. Pēc tam viņš ieskatās caur kaut ko līdzīgu periskopam un redz Loku un Džeku kas caur uzspridzinātu lūku raugās lejup.

Tikmēr Džeks vēlas, lai viņi pagaidām paliek drošībā alā, taču Loks vēlas palikt un izpētīt zonu zem lūkas. Alā Šenona nevar atrast Vinsentu un nolemj kopā ar Saīdu doties viņu meklēt džungļos. Tajā pašā laikā Hugo dusmīgi jautā Lokam, kāpēc viņš aizdedzināja degli, neskatoties uz viņa brīdinājumu to nedarīt. Loks tikai nosmejas, sakot, ka viņš vienkārši vēlējās iekļūt iekšā, lai glābtu pārējos izdzīvojušos. Tad Džeks brīdina, ka viņiem vēl nevajadzētu iet iekšā, bet Loks vēlas, neskatoties uz to, ka Keita norāda uz lūkas iekšpusi, kur uzrakstīts vārds: &quot;[[Karantīna]]&quot;.

Tikmēr Saīds un Šenona atrod Vinsentu, taču viņš aizbēg. Saīds dzenas viņam pakaļ, bet Šenona paklūp un pēkšņi sāk dzirdēt čukstus. Tad viņa ierauga slapju Voltu, kurš pieliek pirkstu pie lūpām. Viņš pazūd brīdī, kad Šenona pagriežas un ierauga Saīdu skrienam. Tikmēr Hugo un Džeks atgriežas alā, atstājot Keitu ar Loku, un Hugo pastāsta Džekam par sliktajiem skaitļiem un savām nelaimēm, bet Džeks — kā vienmēr — ir skeptisks. Atgriežoties alā, Džeks pastāsta par lūku un mirušo Arctu, piebilstot, ka šodien labāk būtu nekāpt lūkā. Nervozā Šenona viņam jautā par &quot;Citiem&quot;, bet Čārlijs atbild, ka viņi neeksistē, un sākas neliels strīds. Džeks viņus nomierina, kad ierodas Keita ar Loku, meklēdams kādu kabeli, ko varētu izmantot, lai nokāptu lejā. Viņi nedaudz sastrīdas, un Džeks nolemj ļaut Keitai pieskatīt Džonu.

Loks aptin Keitai kabeli un sāk uzmanīgi nolaist viņu lejā. Pēkšņi no atveres apakšas sāk spīdēt spilgts prožektors, un kāds sāk Keitu vilkt lejup, liekot Lokam neviļus atlaiž kabeli. Šajā laikā Džeks satver [[Pistole|pistoli]] un atkal dodas pie lūkas, bet, neatrodot Loku un Keitu, viņš nolemj doties lejup. Lejā Džeks atklāj pazemes [[Bunkurs|bunkuru]] ar vairākām istabām un dīvainu vietu, kur maršala diplomāta atslēgu, kas karājas Džekam uz kakla, pēkšņi sāk [[Magnētisms|pievilkt pie sienas]] kā pie [[Magnēts|magnēta]]. Ieraudzījis datoru, Džeks tam tuvojas, taču ierauga Loku, kuru kāds vīrietis tur, pielicis ieroci pie deniņiem. Vīrietis paskatās ārā no aiz Loka pleca, un Džeks saprot, ka jau ir šo cilvēku sastapis agrāk.

=== Džeka atmiņa ===
Agri no rīta slimnīcā, kurā strādā jaunais Džeks, tiek nogādāti divi [[autoavārija]]s upuri — smagi ievainota meitene vārdā Sāra un vīrietis vārdā Ādams Rezerfords. Džekam jāizvēlas, kuru operēt vispirms, un viņš izvēlas Sāru. Kamēr Džeks viņu operē, Ādams mirst pulksten 8:15 no rīta.

Pēc operācijas Sāra jautā par vīrieti, kuram viņa uzbrauca, uz ko Džeks atbild, ka vīrietis ir miris. Sāra sāk raudāt, uzzinot no Džeka, ka iespēja, ka [[Paralīze|viņa jebkad atkal spēs staigāt]], ir ļoti maza. Tikmēr Kristians sauc Džeku pie sevis un iesaka viņam nesniegt pacientiem viltus cerības, bet gan vienmēr teikt patiesību. Džeks aprunājas ar Sāras līgavaini par Sāras nākotni, kas, visticamāk, prasīs īpašu aprūpi. Taču līgavaini vairāk uztrauc viņu turpmākā [[seksuālā dzīve]]. Pirms operācijas Sāra uzaicina Džeku uz savām kāzām un saka, ka vēlas tajās dejot.

Tajā vakarā pēc operācijas Džeks skrien augšup un lejup pa tukša stadiona tribīņu pakāpieniem, kad pamana vēl kādu vīrieti darām to pašu. Džeks nolemj pieskriet pie viņa, bet samežģī [[Potīte|potīti]] un nokrīt. Vīrietis pieskrien klāt, iepazīstinās sevi kā Dezmondu un palīdz Džekam. Viņi sarunājas, un Džeks stāsta par Sāras operāciju, atzīstot, ka nav spējis salabot meitenes mugurkaulu. Deяmonds jautā, vai Džeks ir pilnīgi pārliecināts, ka viņš neko nevarēja darīt. Džeks tikai atbild, ka tas būtu brīnums, ja Sāra atkal varētu staigāt.

No rīta, kad Sāra pamostas, Džeks skumji paziņo, ka nav varējis viņu izārstēt. Taču Sāra pārsteigta jautā, kāpēc tad viņa spēj pakustināt kāju pirkstus. Džeks pārbauda sajūtas viņas pēdās un ar prieku un izbrīnu saprot, ka ir paveicis brīnumu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] — Volts Dosons
* [[Megija Greisa]] — Šenona Rezerforda
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone
{{Col-end}}

=== Otra plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] — Kristians Šepards
* [[Džūlija Bouena]] — Sāra Šeparda
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] — Dezmonds Hjūms
* Medisona — suns Vinsents
* [[Kriss Kandela]] — Kreigs
{{Col-2}}
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
* [[Braiens Sato]] — Ričards
* [[Džims Mocarela]] — Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] — Dags
{{Col-end}}
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>nbg6dl528zgzyi2vovpzrg623gk3nt9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Adrift (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606145</id>
    <revision>
      <id>4485393</id>
      <parentid>4461615</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:46:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485393</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6293" sha1="mjf10m3n8z1xvsmtumzygxddycpnnpf" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Adrift''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=2. sezona
|Series no=2. sērija
|Director=[[Stīvens Viljamss]]
|Writer=[[Stīvens Maeda]]&lt;br /&gt;[[Leonards Diks]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Džons Bartlijs]]
|Editor=[[Sāra Boida]]
|Airdate=2005. gada 28. septembrī
|Length=42 minūtes
|Guests=*[[Tamāra Teilora]] kā Sūzena Dosona
*[[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa
*[[Adevale Akinvoje Agbadže]] kā Eko kungs
|Prev=''[[Man of Science, Man of Faith]]''
|Next=''[[Orientation]]''
}}
'''''Adrift''''' (no {{val|en|Pa straumi}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] otrā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Stīvens Maeda]] un [[Leonards Diks]]. Sērija pārraidīta 2005. gada 28. septembrī.

Sērijā attēloti notikumi no Loka un Keitas skatpunkta, kad viņi dodas uz bunkuru, vēl pirms tur ierodas Džeks. Paralēli parādīts arī Sojera un Maikla stāsts pēc &quot;Citu&quot; uzbrukuma, kad viņi ir iesprostoti okeāna vidū. Tāpat sērija redzams Maikla un Sūzenas [[Šķiršanās|šķiršanās process]] un Maikla centieni paturēt Voltu pie sevis.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Pēc tam, kad &quot;Citi&quot; nolaupa Voltu un aizdedzina [[Plosts|plostu]], Sojers cenšas noturēt Maiklu pie samaņas, kamēr abi atrodas uz plosta atlūzas. Džins nekur nav redzams. Tikmēr Loks, pēc tam, kad kāds ievilka Keitu bunkurā, nolemj pats doties lejā.

Sojers veic Maiklam [[Mākslīgā elpināšana|mākslīgo elpināšanu]] un cenšas viņu nomierināt, kad viņš sāk cīnīties un saukt pēc Volta. Loks, nokāpis lejā bunkurā, sāk to izpētīt un atrod Keitu, taču Dezmonds nekavējoties notēmē uz viņu ieroci. Tikmēr Sojers pārbauda, vai viņa [[pistole]]s [[Lode (munīcija)|lodes]] nav kļuvušas mitras, taču nejauši iemet daļu no tās ūdenī. Tajā brīdī pie plosta atlūzas parādās [[Haizivis|haizivs]] un sāk ap to riņķot. Sojers, neskatoties uz Maikla brīdinājumiem par iespējamu infekciju, ar grūtībām izvelk lodi no sava pleca.

Dezmonds notur Loku par kādu citu un nolaiž ieroci, bet, kad Džons neatbild uz jautājumu: &quot;Ko viens sniegavīrs teica otram sniegavīram?&quot;, viņš atkal kļūst agresīvs. Dezmonds piespiež Loku sasiet Keitu un ieslēdz viņu pārtikas noliktavā. Tikmēr alā Džeks paņem pistoli un dodas pie lūkas. Sojers paskaidro Maiklam, ka laivā nebija ne [[Pirātisms|pirātu]], ne zvejnieku — tie bija cilvēki no salas, jo tāda laiva nav spējīga kuģot lielus attālumus. Sojers apsūdz Maiklu &quot;Citu&quot; uzbrukumā, un Maikls atbildē sabīstas, kliedzot uz Sojeru, lai viņš nesauc viņa dēla vārdu. Sojers tikai joko, un Maikls viņu apšļaksta, izraisot viņa plosta gabalu sabrukšanu, un Sojers negribīgi pievienojas Maiklam uz viņa plosta gabala.

Keitai izdodas atraisīties no virvēm, un viņa saprot ka atrodas pārtikas noliktavā. Visi produkti ir marķēti ar astoņstūra formas logotipu, uz kura redzams vārds ''[[Dharma Initiative|Dharma]]'' un gulbja zīmējums. Keita nozog dažus šokolādes batoniņus un nolemj aizbēgt caur ventilācijas atveri griestos. Loks tikmēr stāsta, kā viņi visi nokļuvuši uz salas, uz ko Dezmonds pārsteigts uzzina, ka pārējā pasaule joprojām pastāv. Viņi iepazīstas. Dezmonds jautā, kurš no pasažieriem ir inficēts, bet Loks atbild, ka neviens. Pēkšņi atskan pīkstiens, un Dezmonds piespiež Loku ievadīt datorā skaitļus &quot;4 8 15 16 23 42&quot; un nospiest pogu &quot;Izpildīt&quot;. Taimeris uz sienas atiestatās uz 108 minūtēm un sāk atpakaļskaitīšanu. Šajā laikā Džeks dodas lejā bunkurā un notikumi saplūst ar [[Man of Science, Man of Faith|iepriekšējās sērijas]] beigām.

Sojeram izdodas tikt pie lielas plosta daļas, kamēr Maikls ar atlikušajām lodēm nogalina haizivi. Viņi abi uzkāpj uz šo plosta atlūzas un, izsmelti, aizmieg. No rīta Maikls sāk raudāt, uzskatot, ka ir vainīgs Volta nolaupīšanā, jo tieši viņš paņēma dēlu līdzi uz plosta. Drīz vien plosta atlūza ar viņiem tiek izskalota salas krastā, un viņi iznāk no ūdens pludmalē. Pēkšņi no krūmiem izskrien Džins ar sasietām rokām, kliedzot par &quot;Citiem&quot;. Viņi viņu atraisa, bet tad pamana, ka no džungļiem viņiem tuvojas svešinieki — bruņoti ar nūjām.

=== Maikla atmiņas ===
Maikls dodas pie sava [[Advokāts|advokāta]], lai cīnītos par Volta aizbildnību. Tomēr advokāts viņam paskaidro, ka Braiens Porters, visticamāk, iegūs aizbildnību pār Voltu, un Maiklam nebūs nekādu tiesību tikties ar savu dēlu. Turklāt pati tiesvedība viņam izmaksās lielu naudu. Neskatoties uz to, Maikls ir apņēmies cīnīties līdz galam. Vēlāk, kad Maikls un Sūzena tiekas advokātu klātbūtnē, Sūzenas pārstāvis norāda, ka Maikls kā tēvs ļoti maz zina par savu dēlu.

Citā tikšanās reizē, kad Maikls un Sūzena sarunājas divatā, viņa atzīst, ka ir pārliecināta — Maikls varētu uzvarēt tiesā, taču nesaprot, kāpēc viņš to vēlas, jo Maikls nespēj Voltam dot to, ko spēj viņa. Sarunas noslēgumā Sūzena lūdz viņam atlaist Voltu. Pēc kāda laika Maikls parkā satiek Sūzenu un mazo Voltu. Viņš apsola vienmēr mīlēt savu dēlu un kā atvadu dāvanu viņam pasniedz [[Leduslācis|polārlāča]] rotaļlietu. Pēc tam Sūzena un Volts aiziet.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Denjels De Kims]] — Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone
{{Col-end}}

=== Otra plāna varoņi ===

* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] — Dezmonds Hjūms
* [[Tamāra Teilora]] — Sūzena Dosona (Loida)
* [[Mišela Rodrigesa]] — Ana Lusija Kortesa
* [[Adevale Akinvoje Agbadže]] — Eko kungs

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>mjf10m3n8z1xvsmtumzygxddycpnnpf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Orientation</title>
    <ns>0</ns>
    <id>606293</id>
    <revision>
      <id>4485394</id>
      <parentid>4461627</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:46:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485394</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7251" sha1="nix1hu64bleiy5blbi7cs3eysuykbkq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Orientation''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=2. sezona
|Series no=3. sērija
|Director=[[Džeks Benders]]
|Writer=[[Havjers Grilo Marksua]]&lt;br /&gt;[[Kreigs Rajts]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]
|Airdate=2005. gada 5. oktobrī
|Length=43 minūtes
|Guests=*[[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers
*[[Keitija Segala]] kā Helēna Norvuda
|Prev=''[[Adrift (Pazudušie)|Adrift]]''
|Next=''[[Everybody Hates Hugo]]''
}}
'''''Orientation''''' (no {{val|en|Orientācija}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] trešā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Havjers Grilo Marksua]] un [[Kreigs Rajts]]. Sērija pārraidīta 2005. gada 5. oktobrī.

Sērijā tiek sekots Maiklam, Džinam un Sojeram, kuri nonāk cilvēku gūstā — vēlāk atklājas, ka tie ir reisa 815 astes daļas izdzīvojušie. Tikmēr Loks, Keita un Džeks izpēta noslēpumaino bunkuru un ir neizpratnē par Dezmonda dīvaino uzvedību, īpaši brīdī, kad sabojājas bunkura dators.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Milzīgs, [[Ekvatoriālā rase|melnādains]] vīrietis viens pats notriec Džinu, Maiklu un Sojeru, pēc tam viņus tiek iemet izraktā bedrē, kas ir pārklāta ar zariem. Šajā laikā Keita, izmantojot ventilācijas atveri, ielaužas bruņojuma telpā un, ejot aiz Dezmonda, kurš tēmē uz Loku, notriec viņu ar paņemtās bises laidi. Tomēr Dezmonds krītot nejauši izšauj, un lode trāpa datora sistēmas blokā.

Pēc tam, kad dators salūst, Dezmonds sāk krist panikā un sāk meklēt kaut ko aiz grāmatām. Loks lūdz Keitu atvest Saīdu, kurš varētu salabot datoru. Dezmonds norāda uz citu izeju no bunkura — durvīm, kas maskētas kā koka stumbrs. Dezmonds atrod kaut kādu bundžu, bet Džeks to viņam atņem un jautā, kas šeit notiek. Dezmonds ātri paskaidro, ka bija devies apkārt pasaulei ar [[Jahta|jahtu]], bet nonācis uz šīs salas. Tur viņu uz bunkuru aizvedis vīrietis vārdā Kelvins, kurš katras 108 minūtes ievadījis kodu, lai atjauninātu taimeri, lai, kā viņš teica, &quot;glābtu pasauli&quot;. Loks tic, ka tas ir svarīgi, bet Džeks paliek skeptisks. Tad, pēc Dezmonda teiktā, Loks atrod krustspoli ar gulbja logotipu un uzrakstu &quot;Apmācības filma&quot;. Dezmonds iesaka to noskatīties, ja viņi viņam netic.

Maikls, Sojers un Džins mēģina izkļūt no bedres, bet melnādainais vīrietis viņus atgrūž atpakaļ un pēc tam iemet bedrē [[Latīņamerikāņi|latīņamerikāņu]] sievieti. Šajā laikā Džeks un Loks nedaudz strīdas, pēc kā Džons ieliek spoli atskaņotājā, un abi apsēžas, lai noskatītos to. Filma ir paredzēta kā apmācības video ''[[DHARMA Initiative]]'' darbiniekiem, kas strādā 3. stacijā — ar nosaukumu &quot;Gulbis&quot;. Filmā doktors vārdā Mārvins Kendls nedaudz pastāsta par ''DHARMA'' izcelsmi — to izveidojuši Degrūta laulātie, lai veiktu plašus pētījumus dažādās zinātnes jomās. Viņš arī paskaidro taimera un pogas nozīmi, kas kļuvuši nepieciešami pēc kāda &quot;incidenta&quot;. Kendls uzsver, ka stacijā jāstrādā diviem cilvēkiem maiņās, lai nodrošinātu nepārtrauktu skaitļu ievadīšanu. Pēc tam viņš novēl darbiniekiem veiksmi, atvadoties sakot ''[[namaste]]''.

Loks nolemj vēlreiz noskatīties filmu, bet Džeks netic taimerim un pārējām lietām, un nolemj aiziet. Tajā pašā laikā bedrē ieslodzītā sieviete saka, ka arī viņa bija reisā 815, uz ko Maikls atbild, ka tad viņa droši vien bija astes daļā, kas avārijas laikā atdalījās. Sieviete nogurusi paskaidro, ka viņu satvēra svešinieki un iemeta bedrē. Sojers piebilst, ka viņai ir paveicies, un demonstrē viņai savu [[Pistole|pistoli]]. Dezmonds mēģina salabot datoru, paskaidrot Džekam, ka Kelvins nomira un neviens nav atnācis viņu nomainīt. Džeks, joprojām skeptisks, dusmīgi piezīmē, ka varbūt tas viss ir tikai [[Izdomājums|fikcija]], un uzraksts &quot;[[Karantīna]]&quot; uz lūkas ir vienkārši līdzeklis, lai Dezmondu turētu bailēs. Pēc tam Dezmonds mēģina ieslēgt datoru, bet bunkurā pazūd elektrība, un tad viņš panikā savāc savas mantas un aizbēg no bunkura. Saīds ierodas tur, un viņam kopā ar Loku izdodas salabot datoru, kamēr Hugo atklāj bunkurā noliktavu ar pārtiku.

Šajā laikā bedrē ieslodzītie vēlas tikt ārā, taču sieviete pēkšņi atņem Sojeram ieroci un, piedraudot viņiem, pavēl melnādainajam vīrietim viņu izvest no bedres. Tikmēr Džeks panāk Dezmondu, taču viņš pasaka vien to, kā atjaunināt taimeri, un atceras Džeku no tā brīža stadionā. Džeks ļauj Dezmondam aiziet, un viņš aizbēg. Atgriežoties bunkurā, Loks un Džeks strīdas par to, kuram būtu jāievada kods, un galu galā Džekam pirmo reizi nākas ievadīt skaitļus, lai atjauninātu taimeri.

=== Loka atmiņas ===
Loks apmeklē atbalsta grupas sapulci, kur kāda sieviete dalās savā pieredzē par to, kā viņas māte viņai nozagusi trīsdesmit [[ASV dolārs|dolārus]]. Loks iesmej, sakot, ka tas nav nekas nopietns, un atbild ar savu stāstu — par to, kā viņa tēvs viņam nozaga [[Nieres|nieri]]. Pēc tikšanās pie viņa pienāk sieviete vārdā Helēna un pateicas par drosmīgi izteikto viedokli, ko viņa pati vienmēr ir vēlējusies pateikt.

Nākamajā rītā pēc kopā pavadītās nakts Loks sūdzas, ka viņam ir neērti gulēt kāda cita gultā. Vēlāk viņš turpina izsekot sava tēva Entonija māju, līdz Entonijs iekāpj viņa automašīnā un pavēl pārtraukt izsekošanu, sakot, ka Loks nav vēlams viņa tuvumā. Tomēr Loks nespēj apstāties un turpina viņu vērot. Sešus mēnešus vēlāk vakariņu laikā Helēna uzdāvina Lokam savas mājas atslēgu, pievienojot vienu nosacījumu — viņam jāpārtrauc Entonija izsekošanu. Loks negribīgi piekrīt.

Pēc kāda laika Helēna pieķer Loku pie Entonija mājas vārtiem. Loks atzīst, ka nespēj aizmirst pagātnē notikušo un baidās veidot nākotni kopā ar viņu. Tomēr Helēnai izdodas palīdzēt viņam atlaist pagātni un pieņemt savu dzīvi.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
{{Col-2}}
* [[Denjels De Kims]] — Džins Kvons
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Mišela Rodrigesa]] — Ana Lusija Kortesa
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Adevale Akinvoje Agbadže]] — Eko kungs
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] — Dezmonds Hjūms
* [[Kevins Tajs]] — Entonijs Kūpers
* [[Keitija Segala]] — Helēna Norvuda
{{Col-2}}
* [[Fransūa Šo]] — doktors Mārvins Kendls
* [[Maikls Gildejs]] — Džeralds Degrūts
* [[Kortnija Lavina]] — Kārena Degrūta
* [[Kriss Kandela]] — Kreigs
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>nix1hu64bleiy5blbi7cs3eysuykbkq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>TGM1</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608741</id>
    <revision>
      <id>4485420</id>
      <parentid>4330281</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:02:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485420</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8013" sha1="9pcuvk4cioj8o3lxofpfrkfixe0w8m7" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada septembris}}
[[Attēls:Diesel locomotive ТГМ1 №2925.jpg|thumb|350px|Dīzeļlokomotīve TGM1]]
'''TGM1''' ({{val|ru|ТГМ1}}, saīsinājums no '''''Т'''епловоз с '''Г'''идропередачей '''М'''аневровый тип '''1''''') ir sērijveida [[Padomju Savienība]]s trīsasu [[manevru lokomotīve|manevru]] [[dīzeļlokomotīve]] ar [[hidrauliskais pārvads|hidraulisko pārvadu]], ko projektēja un ražoja [[Muroma]]s dīzeļlokomotīvju rūpnīcā.

Kopumā no 1956. līdz 1972. gadam rūpnīca saražoja 3369 TGM1 sērijas dīzeļlokomotīves.

Latvijā TGM1 plaši izmantoja 20. gadsimta 60.—80. gados. Vienīgais lokomotīves eksemplārs, kas saglabājies līdz mūsdienām, atrodas [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Latvijas dzelzceļa vēstures muzejā]].&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Manevru dīzeļlokomotīve TGM1 |url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/content/manevru-dizellokomotive-tgm1 |website=railwaymuseum.lv |accessdate={{dat|2025|8|29||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220529092356/https://www.railwaymuseum.lv/lv/content/manevru-dizellokomotive-tgm1 }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
1956. gadā Muromas rūpnīca, kas nosaukta [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā, saražoja pirmās divas trīsasu manevrējošās dīzeļlokomotīves ar hidrodinamisko pārvadu. Lokomotīvi projektēja tajā pašā rūpnīcā, izmantojot iegūtās vācu manevrējošās lokomotīves ar hidromehānisko pārvadu [[Dg14-1|D&lt;sup&gt;g&lt;/sup&gt;14-1]] vispārējo izkārtojumu. Tā kā jauno lokomotīvi izstrādāja kā tās pašas rūpnīcas ražoto 9P lokomotīvju aizvietotāju, tās jauda un vilkme kļuva līdzvērtīga tās tvaika priekšgājējam. Sākotnēji lokomotīvju sērija saucās par '''TG&lt;sup&gt;M&lt;/sup&gt;''', bet vēlāk apzīmējumu nomainīja uz TGM1.

Lokomotīves ražošanas laikā tās konstrukcijā veiktas vairākas izmaiņas, kas attiecas uz elektroiekārtu shēmu, dīzeļdzinēja vadības sistēmu, akumulatoriem un citiem agregātiem.

Bruņotajā versijā tā bija daļa no bruņumašīnas BTL-1 ar apzīmējumu TM.

== Uzbūve ==

=== Mehāniskā daļa ===
Šai dīzeļlokomotīvei, tāpat kā [[tvaika lokomotīve|tvaika lokomotīvēm]], nav [[vagonu ratiņi|ratiņu]]. Lokomotīvei ir pārsega tipa virsbūve, kas stingri savienota ar rāmi. Rāmis sastāv no horizontālas platformas un divām vertikālām sānu sienām zem tās. Sānu sienas izgatavotas no {{nobr|28 mm}} biezām [[tērauds|tērauda]] loksnēm un atrodas riteņu iekšpusē. Lokomotīvei ir trīs [[riteņu pāris|riteņu pāri]] ar [[ritenis|riteņiem]], kuru diametrs ir {{nobr|1050 mm}}. Riteņu pāru asu iekšējā daļā uzstādītas žokļu bukses ar koniskiem rullīšu [[gultnis|gultņiem]]. Rāmis balstās uz buksēm, izmantojot [[lokšņu atspere]]s ar stingrību {{nobr|148 kgf/mm}}. Lokšņu atsperu piekare ir augšējā, trīspunktu. Pirmais riteņu pāris aprīkots ar šķērsvirziena balansieri, bet otrais un trešais ir savienoti ar gareniskiem balansieriem.&lt;ref name=&quot;lok&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Раков В. А.|title=Локомотивы отечественных железных дорог 1956-1975 гг.|year=1999|language=ru|publisher=Транспорт|page=350—351}}&lt;/ref&gt; Zem mašīnista kabīnes atrodas atdalāma vārpsta, kas savienota ar piedziņas riteņu pāriem, kuri savukārt savienoti, tāpat kā tvaika lokomotīvē, izmantojot [[sajūgs|sajūgus]].

=== Dzinējs un piedziņa ===
Lokomotīve aprīkota ar [[V12 dzinējs|V veida divpadsmit cilindru]], [[četrtaktu dzinējs|četrtaktu]] [[dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]] 1D12-400, ko ražoja [[Barnaula]]s rūpnīcā. Dīzeļdzinēja nominālā jauda ir 400 ZS (pie 1600 apgr./min); svars ir {{nobr|1750 kg}}. Cilindra diametrs un virzuļa gājiens bija tāds pats kā [[MES]] sērijas dīzeļlokomotīves-elektrostacijas 1D12 dīzeļdzinējiem. Dīzeļdzinēju iedarbina izmantojot elektrisko starteri ST-712, kas saņem enerģiju no [[akumulatoru baterija]]s.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

Uz sērijas pirmās dīzeļlokomotīves, kā arī vairākām nākamajām, Muromas rūpnīcas ražotajām hidrauliskā pārvada vietā uzstādīja [[Austrija|Austrijā]] ražoto ''[[Voith|Voith GmbH]]'' hidraulisko pārvadu. Griezes moments no dīzeļdzinēja uz riteņu pāriem tiek pārvadīts caur [[hidrotransformators|hidrotransformatoru]] vai vienu no diviem hidrauliskajiem savienojumiem (dažādos darbības režīmos). Mašīnista kontrolierim ir sešpadsmit pozīcijas. Lokomotīvi vada izmantojot arī elektromagnētiskos un elektropneimatiskos vārstus.

=== Elektroiekārta ===
Dīzeļlokomotīves borta tīklu apgādā {{nobr|28 V}} [[līdzstrāva]] no G-732 tipa palīgģeneratora. [[elektroģenerators|Ģeneratora]] nominālā jauda ir {{nobr|1,2 kW}}; nominālā strāva ir {{nobr|43 A}}. Palīgģeneratora vārpsta caur paaugstinošu reduktoru savienota ar dīzeļdzinēju. Kad dīzeļdzinējs apturēts vai palīgģenerators bojāts, borta tīklu ar enerģiju apgādā [[svins|svina]]-skābes akumulators — tas pats akumulators, ko izmanto dīzeļdzinēja iedarbināšanai. Akumulators sastāv no sešām atsevišķām 6ST-128 tipa baterijām, kas savienotas trīs paralēlās grupās pa divām sērijveida baterijām katrā. Akumulatora ietilpība ir {{nobr|384 Ah}}, nominālais spriegums ir {{nobr|24 V}}.&lt;ref name=&quot;lok&quot; /&gt;

=== Pneimatiskā sistēma ===
Pneimatiskās bremzes, vadības ierīces, skaņas signāls un smilšu padeves sistēma zem lokomotīves riteņiem darbojas ar saspiestu gaisu. Saspiestā gaisa avots lokomotīvei ir [[kompresors]]. To caur ķīļsiksnu piedzen dīzeļdzinējs. TGM1 lokomotīvēm, kas ražotas pirms 1970. gada jūlija, ir uzstādīti E500 tipa kompresori, bet sakarā ar šo kompresoru ražošanas pārtraukšanu, TGM1 lokomotīvēm, kas ražotas kopš 1970. gada jūlija, ir uzstādīti PK-1,75M tipa kompresori.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Бибиков Ю. С., Лемтюгов В. И., Русак А. М. и др.|title=Тепловоз ТГМ1|year=1974|language=ru|publisher=Транспорт|page=5}}&lt;/ref&gt;

Lokomotīve aprīkota ar pneimatiskajām automātiskajām un rokas [[bremzes (vilciens)|bremzēm]]. Uz lokomotīves galvenā rāmja uzstādīts bremžu cilindrs, kura stienis caur vienvirziena sviras mehānismu iedarbojas uz visu trīs riteņu pāru bremžu lokiem.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Lai samazinātu slīdēšanu, lokomotīve aprīkota ar smilšu padeves sistēmu zem riteņiem. Smilšu padeve atrodas četros bunkuros, kas atrodas ārpus lokomotīves rāmja sāniem, zem sānu platformām. Bunkuru iepildīšanas kakliņi atrodas uz platformām. Smiltis tiek padotas no diviem priekšējiem bunkuriem, kad lokomotīve pārvietojas uz priekšu — zem pirmā riteņu pāra; smiltis tiek padotas no diviem aizmugurējiem bunkuriem, kad lokomotīve pārvietojas atpakaļgaitā zem otrā riteņu pāra. Smiltis padod elektropneimatiska piedziņa, kad mašīnista kabīnē tiek nospiests pedālis.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

=== Apsildes sistēma ===
Lai apsildītu mašīnista kabīni, kā arī lai uzsildītu ūdeni, eļļu un [[dīzeļdegviela|dīzeļdegvielu]] zemā temperatūrā, lokomotīves kabīnē uzstādīts ūdens katls-sildītājs, kas darbojās ar šķidro kurināmo. Līdzīgus katlus uzstādīja arī [[TE3]] dīzeļlokomotīvēs. Papildus katlam apkures un sildīšanas sistēmā ietilpa sildītājs, siltummainis, degvielas un eļļas sūkņi un cits aprīkojums. Katls un sildītājs atradās kabīnē, bet pārējās sistēmas vienības atradās zem lokomotīves pārsega.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Tomēr katla darbība ekspluatācijas laikā izrādījās neuzticama, un to aizstāja ar dīzeļdegvielas apkuri, bet mašīnista kabīni apsildīja sildītājs.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Dīzeļlokomotīves]]</text>
      <sha1>9pcuvk4cioj8o3lxofpfrkfixe0w8m7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kuzjma Skrjabins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>608768</id>
    <revision>
      <id>4485651</id>
      <parentid>4355505</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:25:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485651</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3508" sha1="gya2ok17sued4wy52c6dwy5hxtg4arv" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = Kuzjma Skrjabins
| Attēls = Скрябін5.jpg
| Att_izm = 200px
| Apraksts = Kuzjma Skrjabins 2011. gadā
| Fons = solists
| Dz_vārds = Andrejs Kuzjmenko
| Pseidonīms = Кузьма Скрябін
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1968|8|17|2015|2|2}}
| Miris = {{miršanas datums un vecums|2015|2|2|1968|8|17}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Ļvivas apgabals|Sambora|td=Ukraina}}
| Vieta_mr = {{vieta|Ukraina|Dņipropetrovskas apgabals|Krivijrihas rajons}}
| Instrumenti = balss, klavieres
| Žanrs = [[alternatīvā mūzika]], [[poproks]], [[elektroniskā mūzika]], [[popmūzika]]
| Nodarbošanās = [[solists|dziedātājs]], [[tekstu autors]], [[rakstnieks]], [[TV vadītājs]]
| Gadi = 1989–2015
| Izdevējkompānija = {{hlist|''Lavina Music''|''Moon Records''|''EMI''}}
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = {{URL|https://www.scryabin.ua}}
| Dzimums = V
}}
'''Kuzjma Skrjabins''' ({{val|uk|Кузьма Скрябін}}; īstajā vārdā '''Andrijs Kuzjmenko'''; {{dat|1968|8|17}} — {{dat|2015|2|2}}) bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] dziedātājs, dziesmu autors, grupas &quot;''Скрябін''&quot; līderis, rakstnieks un televīzijas vadītājs. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem mūsdienu Ukrainas populārās mūzikas pārstāvjiem.

== Dzīvesgājums ==
Andrijs Kuzjmenko dzimis [[Sambora|Samborā]], [[Ļvivas apgabals|Ļvivas apgabalā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ukrlib.com.ua/bio/printit.php?tid=26509|title=Скрябін Кузьма Вікторович: Біографія на УкрЛібі|website=www.ukrlib.com.ua|access-date=2025-08-29}}&lt;/ref&gt; 1989. gadā viņš nodibināja grupu ''&quot;Скрябін&quot;'', kas sākotnēji izpildīja elektronisko mūziku, bet vēlāk pārgāja uz alternatīvo [[Rokmūzika|rokmūziku]] un [[Poproks|poproku]]. 1990. gados grupa kļuva populāra visā Ukrainā ar tādiem hitiem kā ''Мовчати'' un ''Старі фотографії''.

Kuzjma bija arī rakstnieks — viņa grāmata ''&quot;Я, “Побєда” і Берлін&quot;'' kļuva par bestselleru Ukrainā. Viņš darbojās kā televīzijas raidījumu vadītājs, veicinot ukraiņu kultūru un mūziku.

{{dat|2015|2|2||bez}} Andrijs Kuzjmenko gāja bojā autoavārijā [[Krivijriha]]s rajonā. Viņa nāve izraisīja plašu rezonansi un sēras visā Ukrainā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rudana.com.ua/node/67205|title=Дев‘ять років без Кузьми: 2 лютого в автотрощі біля Лозуватки загинув лідер гурту «Скрябін»|website=РУДАНА|access-date=2025-08-29|date=2024-02-02|language=uk}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unian.ua/lite/stars/kuzma-skryabin-zirki-vshanuvali-pam-yat-zirki-yakiy-zaginuv-10-rokiv-tomu-12903309.html|title=&quot;10 років, як ти пішов у вічність&quot;: зірки українського шоу-бізнесу вшанували пам'ять Кузьми|website=www.unian.ua|access-date=2025-08-29|date=2025-02-02|language=uk}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
* {{sisterlinks-inline}}

{{DEFAULTSORT:Skryabins, Kuzma}}
[[Kategorija:1968. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2015. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Ukraiņu dziedātāji]]
[[Kategorija:Ukraiņu rakstnieki]]
[[Kategorija:Ukraiņu televīzijas vadītāji]]
[[Kategorija:Ukraiņu rokmūziķi]]
[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>gya2ok17sued4wy52c6dwy5hxtg4arv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lamanšs (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>610042</id>
    <revision>
      <id>4485653</id>
      <parentid>4368080</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:25:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485653</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1614" sha1="h39n341brvnqco06alkldqz1t224pcv" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada septembris}}
{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = &quot;Lamanšs&quot;
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Ukraina|Ivanofrankivska}}
| Žanrs = [[roks]]
| Gadi = 1998—2000
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
* Oleksandrs Tokarevs
* Jarema Kovaliva
* Vitālijs Bikovecs
* Hanna Bezeļa
* Oleksandrs Iļčenko
| Bij_dalībnieki = 
}}

'''&quot;Lamanšs&quot;''' ({{val|uk|Ла-Манш}}) bija [[Ukraina|ukraiņu]] [[rokgrupa]] no [[Ivanofrankivska]]s. Grupa ir vislabāk pazīstama ar dziesmu ''Погляд'', kas tika izmantota kā filmas &quot;[[Brālis 2]]&quot; skaņu celiņš.

Grupa dibināta 1998. gada 1. janvārī [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]], un tajā apvienojušies bijušie grupas &quot;RARA AVIS&quot; dalībnieki Oleksandrs Tokarevs (bass), Jarema Kovaliva (taustiņinstrumenti) un Vitālijs &quot;Bilo&quot; Bikovecs (ģitāra), kuriem pievienojās 16 gadus vecā vietējās mūzikas skolas studente Hanna Bezeļa (vokāls).

1999. gada pavasarī grupai pievienojās bundzinieks Oleksandrs Iļčenko. 1999. gada augustā grupa ierakstīja galīgās versijas pirmajām piecām jaunā albuma dziesmām. Līdz 2000. gada aprīļa beigām bija plānots uzņemt videoklipu dziesmai ''Сама собі весна'' (&quot;Pati sev pavasaris&quot;). Albuma izlaišana bija plānota 2000. gada rudenī.

Grupa pēkšņi izjuka 2000. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ukraiņu rokmūziķi]]
[[Kategorija:Rokgrupas]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>h39n341brvnqco06alkldqz1t224pcv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485655</id>
      <parentid>4485653</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:26:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485655</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1567" sha1="cfe6w9mwp344xnm6zspvxnnm4ug67ne" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = &quot;Lamanšs&quot;
| Attēls = 
| Att_izm = 
| Fons = grupa
| Vieta = {{vieta|Ukraina|Ivanofrankivska}}
| Žanrs = [[roks]]
| Gadi = 1998—2000
| Izdevējkompānija = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
* Oleksandrs Tokarevs
* Jarema Kovaliva
* Vitālijs Bikovecs
* Hanna Bezeļa
* Oleksandrs Iļčenko
| Bij_dalībnieki = 
}}

'''&quot;Lamanšs&quot;''' ({{val|uk|Ла-Манш}}) bija [[Ukraina|ukraiņu]] [[rokgrupa]] no [[Ivanofrankivska]]s. Grupa ir vislabāk pazīstama ar dziesmu ''Погляд'', kas tika izmantota kā filmas &quot;[[Brālis 2]]&quot; skaņu celiņš.

Grupa dibināta 1998. gada 1. janvārī [[Ivanofrankivska|Ivanofrankivskā]], un tajā apvienojušies bijušie grupas &quot;RARA AVIS&quot; dalībnieki Oleksandrs Tokarevs (bass), Jarema Kovaliva (taustiņinstrumenti) un Vitālijs &quot;Bilo&quot; Bikovecs (ģitāra), kuriem pievienojās 16 gadus vecā vietējās mūzikas skolas studente Hanna Bezeļa (vokāls).

1999. gada pavasarī grupai pievienojās bundzinieks Oleksandrs Iļčenko. 1999. gada augustā grupa ierakstīja galīgās versijas pirmajām piecām jaunā albuma dziesmām. Līdz 2000. gada aprīļa beigām bija plānots uzņemt videoklipu dziesmai ''Сама собі весна'' (&quot;Pati sev pavasaris&quot;). Albuma izlaišana bija plānota 2000. gada rudenī.

Grupa pēkšņi izjuka 2000. gadā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}
[[Kategorija:Ukraiņu rokmūziķi]]
[[Kategorija:Rokgrupas]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>cfe6w9mwp344xnm6zspvxnnm4ug67ne</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Live Together, Die Alone</title>
    <ns>0</ns>
    <id>611808</id>
    <revision>
      <id>4485396</id>
      <parentid>4485206</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:47:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485396</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14344" sha1="seg3m1rxhfqkp2mqv10qxp6bmaz1g6o" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Live Together, Die Alone''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=2. sezona
|Series no=23. un 24. sērija
|Director=[[Džeks Benders]]
|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br /&gt;[[Karltons Kjūzs]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Maikls Bonvilejns]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]&lt;br /&gt;[[Sāra Boida]]&lt;br /&gt;[[Sjū Bleinija]]
|Airdate=2006. gada 24. maijā
|Length=87 minūtes
|Guests=*[[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
*[[Klensijs Brauns]] kā Kelvins Inmans
*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Sonja Valdžere]] kā Penelope Vidmore
*[[Maikls Emersons]] kā &quot;Henrijs Geils&quot;
|Prev=''[[Three Minutes]]''
|Next=''[[A Tale of Two Cities (Pazudušie)|A Tale of Two Cities]]''
}}
'''''Live Together, Die Alone''''' ({{val|lv|Dzīvojam kopā, mirstam vieni}}) ir divdaļīga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; sērija un [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] fināls, kas sastāv no divdesmit trešās un divdesmit ceturtās sērijas. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2006. gada 24. maijā.

Sērijā turpinās notikumu attīstība no iepriekšējās [[Three Minutes|epizodes]]: Dezmonds, nespējot pamest salu ar [[Jahta|jahtu]], atgriežas pie izdzīvojušajiem. Maikls vada Džeka grupu uzbrukumā pret &quot;Citiem&quot;, taču patiesībā ievilina viņus slazdā. Tikmēr Saīds nolemj izmantot jahtu, lai atbalstītu grupu no [[Okeāns|okeāna]] puses. Loks nolemj pārbaudīt, kas notiek, ja viņš nenospiež pogu bunkurā un lūdz Dezmonda palīdzību. Paralēli atklājas arī Dezmonda pagātne un tas, kā viņš nonāca uz salas.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz salas ====
Pamanījuši jahtu atklātā jūrā, izdzīvojušie sapulcējas pie krasta. Saīds, Sojers un Džeks ielec ūdenī un peld jahtas virzienā. Uzkāpjot uz jahtas klāja, viņi dzird šāvienus no kajītes, taču, ieskatoties iekšā, atrod tur tikai iereibušu Dezmondu. Vēlāk tajā pašā vakarā Džeks jautā Dezmondam, kāpēc viņš nestāstīja par jahtu, bet Dezmonds tikai atbild, ka jau vairāk nekā divas nedēļas mēģinājis ar to aizbraukt, bet vienmēr atgriezies uz salas. Pērc tam Saīds piedāvā Džekam izmantot jahtu kā rezerves ceļu uz &quot;Citu&quot; nometni, lai atbalstītu Džeku no okeāna puses. Bunkurā Loks mēģina pārliecināt Eko nenospied pogu, apgalvojot, ka tas viss ir tikai eksperiments, taču Eko viņu ar spēku izmet ārā. Nākamajā rītā Dezmonds, paņēmis [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], pamet jahtu, atstājot to Saīda rīcībā. Tajā pašā laikā Džeks, Hugo, Sojers, Keita un Maikls dodas pārgājienā pie &quot;Citiem&quot;.

Saīds lūdz Džina palīdzību jahtas vadīšanā, izmantojot Sun kā tulku. Tikmēr džungļos Džeka vadīto grupu izbiedē putns, un atklājas, ka Džeks Maiklam devis nepielādētu ieroci. Tomēr Džeks to uztver viegli un pielādē [[Pistole|pistoli]] pats. Džungļos Čārlijs atrod sērojošu Loku un aicina viņu parunāt Dezmondam. Tajā pašā laikā Saīds, Džins un Sun dodas uz jahtu ar piepūšamo laivu, lai sāktu savu ceļu gar krastu. Iestājoties naktij, Loks aprunājas ar Dezmondu, pastāstot par filmu [[Dharma Initiative|stacijas &quot;Pērle&quot;]] darbiniekiem, kurā teikts, ka stacija &quot;Gulbis&quot; ir tikai eksperiments un pogas nospiešana neko neietekmē. Nākamajā rītā Saīds, Džins un Sun kuģo gar salas krastu, kad viņi pamana milzīgu pēdu no kādas statujas ar tikai četrām pirkstiem. Tajā pašā laikā bunkurā Eko novērš uzmanību, kad pēkšņi pazūd elektrība. Viņam aizejot izmeklēt, Loks un Dezmonds ieiet datortelpā un Dezmonds izveido īssavienojumu, noslēdzot visas tērauda durvis. Tādējādi viņi neļauj Eko atgriezties un aptur viņa mēģinājumus nospiest pogu.

Eko izbēg no bunkura un steidzas pie Čārlija, lūdzot viņa palīdzību tērauda durvju uzspridzināšanā ar [[Dinamīts|dinamītu]]. Tikmēr Džeka grupa džungļos pamana vairākus &quot;Citus&quot; un atklāj uguni, kā rezultātā Sojers nošauj vienu no viņiem. Pēc sadursmes Džeks piespiež Maiklu pie koka un beidzot saskaras ar patiesību. Maikls salūst un atzīstas ka viņš nogalinājis Anu Lusiju un Libiju, un atbrīvoja &quot;Henriju&quot;, lai atgūtu Voltu. Grupas locekļi ir šokēti, taču Džeks saglabā mieru, paņem Maikla ieroci un paziņo, ka ekspedīcija turpinās. Tikmēr Saīds, Džins un Sun ar jahtu sasniedz vietu, kur, pēc Maikla stāstītā, būtu jāatrodas &quot;Citu&quot; nometnei.

==== Dezmonda atmiņas ====
Dezmonds tiek atbrīvots no militārā cietuma un atvaļināts no [[Karaliskais Skotijas pulks|Karaliskā Skotijas pulka]]. Atstājot cietumu, viņš iekāpj limuzīnā, kurā viņu sagaida Čārlzs Vidmors — viņa mīļotās Penelopes tēvs. Čārlzs atklāj, ka Penelope nekad nav saņēmusi Dezmonda vēstules no cietuma, jo viņš tās pārtvēris. Viņš piebilst, ka Penelope ir turpinājusi savu dzīvi un drīz apprecēsies ar citu, tāpēc Dezmondam vairs nav vietas viņas dzīvē. Čārlzs piedāvā Dezmondam ievērojamu naudas summu apmaiņā pret solījumu nekad vairs nekontaktēties ar Penelopi.

2001. gadā Dezmonds kafejnīcā satiek sievieti vārdā Libija. Viņš pastāsta, ka vēlas piedalīties Vidmora sponsorētajās jahtu sacensībai apkārt pasaulei, cerot tādējādi atgūt Penelopes mīlestību. Tomēr Dezmondam nav jahtas, tāpēc Libija piedāvā viņam izmantot sava mirušā vīra jahtu, ar kuru viņam tā arī nekad nav izdevies iziet jūrā. Dezmonds sākumā pretojas, bet galu galā piekrīt viņas piedāvājumam. Kādu vakaru, gatavojoties skrējienam stadionā, kur ierodas arī Džeks, kuru viņš vēlāk satiks. Pēkšņi Dezmonda pārsteidz Penelopes parādīšanās, kurai izdevies viņu atrast, tēvam to nezinot. Penelope lūdz Dezmondu atgriezties pie viņas, bet viņš uzstāj, ka vispirms viņam jāpierāda sevi, uzvarot sacensībā, lai atgūtu godu.

Sacensību laikā Desmonds ar jahtu iekļūst [[Vētra|vētrā]], sit galvu pret slīdragu un zaudē samaņu. Viņš pamostas noslēpumainā bunkurā, kur viņu sagaida vīrietis vārdā Kelvins, tērpies aizsargtērpā. Vīrietis uzdod Dezmondam dīvainu jautājumu: &quot;Ko viens sniegavīrs teica otram?&quot; Kad Dezmonds nesaprot, Kelvins kļūst dusmīgs. Vēlāk viņš paskaidro, ka viņi &quot;glābj pasauli&quot; un parāda apmācību filmu, pieminot bijušo partneri Razdinski, kurš it kā izgriezis dažas filmas daļas. Kelvins iedod Dezmondam šļirces pistoli un liek sev injicēt vakcīnu, kamēr pats Kelvins iznāks virspusē savā aizsargtērpā.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Čārlijs aizved Eko uz slēpni, kur tiek glabāts dinamīts, un abi atgriežas bunkurā. Eko paziņo par nodomu uzspridzināt tērauda durvis, taču Dezmonds mierina Loku, sakot, ka durvis ir sprādziendrošas un spridzināšana neko nedos. Sprādziens tiešām nespēj durvis atvērt, un Eko zaudē samaņu. Dezmonds vēlas atvērt durvis, lai pārliecinātos, vai Eko un Čārlijs ir dzīvs, bet Loks to aizliedz. Viņš paskaidro, ka uzskatīja savu nokļūšanu uz salas par likteni, taču tagad ir sapratis, ka viss bijis tikai viņa maldas. Tikmēr Saīds izkāpj blakus &quot;Citu&quot; nometnei, bet atklāj, ka ciemats ir pamests un aiz klints sienā esošajām durvīm atrodas vienīgi akmens. Tajā pašā laikā Džeka grupa pamana pneimatisko cauruli, kas izvirzīta no zemes, un tai blakus — kapsulu kalnu, piepildītu ar piezīmju burtnīcām no stacijas &quot;Pērle&quot;. Sojers tālumā ierauga dūmus — tas ir Saīda signāls. Džeks uzreiz saprot, ka Maikls viņus vedis nepareizā virzienā. Tomēr pēkšņi no krūmiem atskan čaukstoņa, un viens pēc otra Džeka grupa, izņemot Maiklu, tiek sašauti ar [[Nomierinošie līdzekļi|trankvilizatoru]] šautriņām.

Tikmēr Dezmonds un Loks strīdas par to, kura stacija — &quot;Pērle&quot; vai &quot;Gulbis&quot; — patiesībā bija psiholoģiska eksperimenta objekts. Dezmonds nolemj pārskatīt izdrukas, kuras Eko paņēma no stacijas &quot;Pērle&quot;. Tajās viņš pamana, ka atzīmēts pogas nospiešanas laiks un datumi, bet 2004. gada 22. septembris — diena, kad avarēja reiss 815 — iezīmēts ar ierakstu &quot;Sistēmas kļūda&quot;. Tikmēr Džeka grupa, piesieta un sagūstīta, tiek aizvesta uz piestātni, kur pietauvojas neliela motorlaiva, no kura izkāpj &quot;Henrijs&quot;. Bunkurā Čārlijs cenšas atdzīvināt Eko, kamēr Dezmonds izskaidro Lokam, ka 22. septembrī viņš nepaspēja laikus ievadīt skaitļus un nospiest pogu, kā rezultātā [[Elektromagnētisms|elektromagnētiskā enerģija]] zem bunkura, iespējams, izraisīja lidmašīnas avāriju. Tomēr Loks paliek pie sava un, neskatoties uz brīdinājumiem, salauž datoru, kad līdz taimera beigām palika tikai trīs minūtes. Dezmonds panikā atver datortelpas durvis un sāk meklēt kādu konkrētu grāmatu. Galu galā viņš atrod avārijas atslēgu un iekāpj ventilācijas šahtā zem datortelpas, sakot Lokam, ka tā ir vienīgā izeja.

Taimerim sasniedzot nulli, laika skaitļu vietā atkal parādās melni un sarkani [[Ēģiptiešu hieroglifi|hieroglifi]]. Bunkurs sāk drebēt, un visi metāla priekšmeti [[Magnētisms|tiek pievilkti pie sienas kā pie magnēta]]. Eko atgrūž Čārliju, pavēlot viņam bēgt, un dodas meklēt Loku. Kad viņš viņu atrod, taimeris implodē. Loks, satraukts, atzīstas Eko, ka viņš kļūdījās. Zem telpas Dezmonds, atceroties Penelopi, ievieto avārijas atslēgu speciālā mehānismā un to pagriež. Tajā pašā laikā gan pludmalē, gan piestātnē cilvēki sadzird augstas [[frekvence]]s skaņu, un salu uzliesmo spēcīga, balta gaisma. Pludmalē Bernards pamana no debesīm krītošu priekšmetu un paspēj atbīdīt Klēru. Kad objekts nokrīt, izrādās, ka tā ir stacijas &quot;Gulbis&quot; lūka. Pludmali apber dažādi priekšmeti no bunkura, kurus izdzīvojušie sāk vākt. Tajā brīdī Čārlijs atgriežas nometnē, taču nespēj neko konkrētu izskaidrot par notikušo. Piestātnē &quot;Henrijs&quot; piepilda savu solījumu — viņš atdod Maiklam Voltu un dod viņiem motorlaivu, liekot stingri turēties pie noteikta kursa. Pēc tam viņi dodas ceļā. Tikmēr Klūjas kundze atbrīvo Hugo un pavēl viņam atgriezties pie savējiem ar ziņu, ka viņiem jāizvairās no &quot;Citu&quot; teritorijas.

Kaut kur [[Antarktika|Antarktikā]], divi pētnieki savā stacijā pamana datora monitorā uzrakstu: &quot;Atrasta elektromagnētiska anomālija&quot;. Viens no viņiem nekavējoties ziņo pa telefonu kādai sievietei, sakot: &quot;Mēs viņu atradām&quot;. Izrādās, šī sieviete ir Penelope.

==== Dezmonda atmiņas ====
Dezmonds pārbauda tērauda durvis, kamēr Kelvins uz vienas no tām zīmē attēlu ar neredzamu [[Tinte|tinti]]. Viņš stāsta, ka zīmējumu sācis veidot Radzinskis, un pēc tam parāda izžuvušu [[Asinis|asiņu]] traipu uz griestiem, paskaidrojot, ka tas ir viss, kas no Radzinska palicis — viņš izdarījis [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Kelvins atkal neļauj Dezmondam pamest bunkuru, pieprasot, lai viņš nospiež pogu. Kādu dienu Dezmonds zem datortelpas atrod piedzērušos Kelvinu, kurš spēlējas ar avārijas atslēgu, kas domāta bunkura pašiznīcināšanai. Kelvins paskaidro, ka, nospiežot pogu, tiek kontrolēti elektromagnētiskās enerģijas izvirdumi, kas uzkrājas zem bunkura.

Tomēr kādu dienu, kad Kelvins gatavojas doties prom, Dezmonds pamana, ka viņa aizsargtērps ir saplēsts, un nolemj sekot viņam pa slepenu izeju. Ārpusē Kalvins noņem [[Gāzmaska|gāzmasku]] un aizsargtērpu, atklājot, ka ārpusē nav nekādu draudu. Sekojošajā brīdī Dezmonds redz, ka Kelvins dodas uz viņa jahtu, kas pietauvota pie akmeņainas piekrastes. Pēkšņi Kelvins pamana Dezmondu un paskaidro, ka viņš gribējis salabot jahtu un aizbraukt no salas, taču viņam bija vajadzīgs kāds, kas paliek un nospiež pogu. Saniknots Dezmonds uzbrūk Kelvinam, un cīņas laikā Inmans nokrīt, atsit galvu pret klintīm un mirst. Panikā Dezmonds paķer avārijas atslēgu un skrien atpakaļ uz bunkuru, kur taimerī jau redzami hieroglifi, no skaļruņiem skan brīdinājums &quot;Sistēmas kļūda&quot;, un metāla priekšmeti sāk pievilkties pie sienas. Dezmonds pēdējā brīdī ievada ciparus un nospiež pogu.

Pēc Kelvina nāves Dezmonds iedzer un nolemj izlasīt savu iecienītāko grāmatu — to, kuru viņš bija saglabājis kā pēdējo grāmatu pirms nāves. Taču no grāmatas izkrīt Penelopes vēstule. To izlasījis, viņš kļūst emocionāls un satriekts. Tad viņš dzird klauvējienus pie bunkura lūkas un dodas uz kāpnēm, ieslēdzot prožektoru. Pie lūkas klauvē Loks. Priecīgais Desmonds kļūdaini notic, ka šī ir viņa iespēja aizbēgt no salas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] — Džek Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] — Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] — Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] — Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] — Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] — Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] — Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] — Džons Loks
* [[Herolds Perino]] — Maikls Dosons
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] — Volts Dosons
* [[Dominiks Monahans]] — Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] — Klēra Litltone
* [[Adevale Akinvoje Agbadže]] — Eko kungs
* [[Sintija Votrosa]] — Libija Smita
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] — Dezmonds Hjūms
* [[Klensijs Brauns]] — Kelvins Inmans
* [[Sems Andersons]] — Bernards Nedlers
* [[Alans Deils]] — Čārlzs Vidmors
* [[Sonja Valdžere]] — Penelope Vidmore
* [[Maikls Emersons]] — &quot;Henrijs Geils&quot;
* [[Tanja Reimonda]] — Aleksa Ruso
* [[Maikls Bouens]] — Denijs Pikets
{{Col-2}}
* [[Eiprila Greisa]] — Beatrise Klūja
* [[M. K. Geinijs]] — Toms Frendlijs
* [[Dastins Geigers]] — Metjū
* [[Tedijs Velss]] — Aivans
* [[Braiens Sato]] — Ričards
* [[Kriss Kandela]] — Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] — Beta
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>seg3m1rxhfqkp2mqv10qxp6bmaz1g6o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pazudušie (3. sezona)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>612317</id>
    <revision>
      <id>4485397</id>
      <parentid>4405581</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:48:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lomās */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485397</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18315" sha1="gzkakq94ltn97wieg89wlqhgz647t3c" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|season_name=&quot;Pazudušie&quot; (3. sezona)
|country={{USA}}
|num_episodes=23
|network=[[American Broadcasting Company|ABC]]
|first_aired=2006. gadā 4. oktobrī
|last_aired=2007. gadā 23. maijā
|prev_season=[[Pazudušie (2. sezona)|2. sezona]]
|next_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]
}}
Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; '''3. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas.

Pēc tikšanās ar &quot;Citiem&quot; iepriekšējā sezonā starp viņiem un reisa 815 izdzīvojušajiem izceļas pilna mēroga konflikts. Tiek atklāta plašāka informācija par &quot;Citu&quot; dzīvi, kā arī pakāpeniski tiek atklāta ''[[Dharma Initiative|DHARMA Iniciative]]'' projekta pagātne. Tāpat kā iepriekšējās sezonās, arī šajā katrā sērijā centrā tiek izcelts viens vai vairāki galvenie varoņi, kuru stāsts no pagātnes tiek atklāts paralēli notikumiem uz salas. Sezonas pēdējā sērijā, atšķirībā no citām, tradicionālā flešbeka vietā izmantots tā sauktais &quot;flešforvards&quot; — stāsts par vienu no varoņiem nākotnē. Turpmāk, 4. sezonā, flešforvardi gandrīz pilnībā aizstās flešbekus.

Šī sezona sadalīta divos blokos, lai izvairītos no atkārtojumiem. Pirmo sešu sēriju bloku pārraidīja trešdienās plkst. 21:00, pēc kura sekoja divpadsmit nedēļu pārtraukums. Atlikušās 16 sērijas pārraidīja trešdienās plkst. 22:00. Tomēr šis lēmums izraisīja skatītāju neapmierinātību un negatīvi ietekmēja sezonas dinamiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popmatters.com/lost-2495809220.html|title=Lost: Season Three: Return from Hiatus » PopMatters|last=Burnett|first=Daynah|website=www.popmatters.com|access-date=2025-10-22|date=2007-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]].

Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori arī bija [[Ēriks Lanēvils]], [[Pols Edvardss]], [[Takers Geitss]], [[Periss Barklajs]] un citi. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija [[Deimons Lindelofs]], [[Karltons Kjūzs]], [[Edvards Kitsis]], [[Ādams Horovics]], [[Elizabete Sarnofa]], [[Drū Godards]], [[Džefs Pinkners]] un citi.

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Elizabete Mičela]] pievienojās galvenajam varoņu sastāvam, atveidojot Džūljetu Bērku — &quot;Citu&quot; ārsti, kura pievilināja uz salu ar viltus solījumiem. [[Maikls Emersons]], kurš otrajā sezonā atveidoja Benu Lainusu, pazīstamu kā &quot;Henrijs Geils&quot;, atgriezās arī šajā sezonā un kļuva par jaunu galveno varoni. [[Adevale Akinvoje Agbadže]], kurš atveidoja Eko kungu, pameta seriālu, iespējams, adoptētāju nāves vai nevēlēšanās ilgstoši apņemties vienai lomai dēļ. Rezultātā viņa varonis parādās tikai divās sērijās šajā sezonā. Aktiera aiziešanas dēļ, daļa Eko sižeta līnijas un funkcijas nodotas Dezmonda Hjūma varonim, kuru atveidoja [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]]. Viņa varonis šajā sezonā paaugstināts līdz vienam no galvenajiem varoņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/lost-desmond-story-mr-eko-exit-explained/|title=Lost: How Desmond's Story Was Changed By Mr. Eko's Exit|last=Raymond|first=Nicholas|website=ScreenRant|access-date=2025-10-19|date=2022-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/exclusive-lost-execs-8315/|title=Exclusive: Lost Execs React to Latest Death!|website=TVGuide.com|access-date=2025-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Galveno varoņu sastāvam pievienojās arī [[Rodrigo Santoro]] un [[Kīle Sančesa]], kuri atveidoja mīlošo pāri — Paulo un Nikiju. Tomēr šie varoni saskārās ar negatīvu skatītāju reakciju, un viņi bieži minēti kā viens no sliktākajiem pāriem seriālu vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvline.com/lists/worst-tv-couples/|title=TV's Worst Couples: 40+ Pairs We Wish We Could Forget Ever Happened|last=Schwartz|first=Kimberly Roots, Ryan|website=TVLine|access-date=2025-10-22|date=2025-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lost-nikki-paulo-episode-expose/|title=These Hated 'Lost' Characters Gave Us One of the Show's Most Twisted Episodes|last=Kelly|first=Logan|website=Collider|access-date=2025-10-22|date=2024-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ viņu stāsta līniju ātri noslēdza un viņus izņēma no sižeta epizodē ''[[Exposé (Pazudušie)|Exposé]]''.

Tā kā 3. sezona lielā mērā koncentrējas uz &quot;Citiem&quot;, paplašinājies arī šo varoņu atveidotāju aktieru sastāvs. [[Tanja Reimonda]] un [[M. K. Geinijs]], kuri iepriekšējā sezonā parādījās vieslomās, šajā sezonā paaugstināti līdz otrā plāna varoņiem. [[Maikls Bouens]], kurš atveidoja nelielu Denija Piketa lomu pagājušajā sezonā, arī ieguva vairāk ekrāna laika šajā sezonā. &quot;Citu&quot; aktieru sastāvam pievienojās arī [[Nestors Karbonels]], kurš atveido noslēpumaino Ričardu Alpertu; [[Endrū Divofs]] — vienacainu [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] veterānu no [[Ukrainas PSR]]; [[Bleiks Bašofs]] — Aleksas Ruso draugu Kārlu Mārtinu; un [[Braiens Gudmens]] — Raienu Praisu, kurš pārņem pienākumus pēc Denija Piketa nāves. Vairāki aktieri atgriezās vieslomās, tostarp [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Brets Kalens]] kā Gūdvins Stenhops.

[[Marša Tomasone]] šajā sezonā pievienojās otrā plāna aktieru sastāvam kā Neomija Dorita — izpletņlēcēja no kuģa, kurš būtisku lomu ieņems nākamajā, [[Pazudušie (4. sezona)|4. sezonā]]. Savukārt [[Sems Andersons]] un [[Laverna S. Koldvela|Laverna]] [[Laverna S. Koldvela|S. Koldvela]] atkārto savas Bernarda un Rozas Nedleru lomas, tāpat kā [[Mira Furlane]] atgriežas kā Daniela Ruso.

Vairāki aktieri atgriežas arī vieslomās, tostarp [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Fredriks Lene|Frederiks Lene]] kā maršals Marss, [[Denjels Robaks]] kā Leslijs Arcts, [[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers un citi.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists
!Centrālais varonis
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|'''1'''
|''[[A Tale of Two Cities (Pazudušie)|A Tale of Two Cities]]''
(&quot;Stāsts par divām pilsētām&quot;)
|[[Džeks Benders]]
|[[Deimons Lindelofs]]
|Džeks Šepards un Džūljeta Bērka
|2006. gadā 4. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks, Sojers un Keita pēc tam, kad pagājušās sezonas finālā viņus sagūstīja &quot;Citi&quot;, nonāk kādā ēkā, kur viņus tur atsevišķās telpās, un viņi uzzina, ka &quot;Citi&quot; ir daudz izsmalcinātāki, nekā viņi domāja.
|-
|'''2'''
|''[[The Glass Ballerina]]''
(&quot;Stikla balerīna&quot;)
|[[Pols Edvardss]]
|[[Džefs Pinkners]] un [[Drū Godards]]
|Džins un Sun Kvoni
|2006. gadā 11. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Kad Džeka grupa neierodas, Saīds, Suna un Džins sāk uztraukties. Tikmēr &quot;Citi&quot; uzzina par jahtu un nolemj tai uzbrukt. Vietā, kur tiek turēta Džeka grupa, viņu līderis Bens sāk manipulēt ar Džeku, spēlējoties ar viņa emocijām.
|-
|'''3'''
|''[[Further Instructions]]''
(&quot;Turpmāki norādījumi&quot;)
|[[Stīvens Viljamss]]
|[[Elizabete Sarnofa]] un [[Karltons Kjūzs]]
|Džons Loks
|2006. gadā 18. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sērijā tiek atklāts, kas noticis ar Loku, Eko un Dezmondu pēc bunkura pašiznīcināšanās. Loks uz laiku zaudē spēju runāt un dodas uz indiāņu pirti, lai saņemtu &quot;turpmākus norādījumus&quot;. Eko nolaupa polārlācis, aizvedot viņu uz savu midzeni, bet Dezmonds pamostas pilnīgi kails. Tikmēr Hugo atgriežas nometnē un pastāsta pārējiem par notikušo.
|-
|'''4'''
|''[[Every Man for Himself]]''
(&quot;Katrs pats par sevi&quot;)
|Stīvens Viljamss
|[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2006. gadā 25. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Vietā, kur tiek turēta Džeka grupa, Sojers kļūst aizvien nerātnāks, atsakoties pakļauties &quot;Citiem&quot;, tāpēc viņi spiesti izdomāt veidu, kā viņu savaldīt. Pēc neveiksmīga mēģinājuma glābt vienas no &quot;Citiem&quot; sievu, Džekam tiek lūgts veikt operāciju, lai izglābtu viņu līderi Benu no audzēja. Viņam arī atklāj, ka viņi atrodas uz nelielas salas netālu no galvenās salas. Tikmēr nometnē Dezmonds kaut kā iegūst spēju redzēt noteiktus nākotnes notikumus, kas saistīti ar Čārliju.
|-
|'''5'''
|''[[The Cost of Living]]''
(&quot;Dzīves dārdzība&quot;)
|Džeks Benders
|[[Monika Ovusa Brīna]] un [[Alisone Šepkera]]
|Eko kungs
|2006. gadā 1. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Smagi ievainots pēc polārlāča uzbrukuma, Eko izbēg no nometnes un drudža murgos klejo pa džungļiem, kur atkal sastop savu mirušo brāļu. Loks un vairāki citi izdzīvojušie dodas uz staciju &quot;Pērle&quot;, cerot ar televizoru palīdzību atrast Džeka grupu. Tikmēr Džeks nonāk sarežģītā situācijā, kad Džūljeta operācijas laikā lūdz viņu nogalināt Benu.
|-
|'''6'''
|''[[I Do (Pazudušie)|I Do]]''
(&quot;Es daru&quot;)
|[[Takers Geitss]]
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Keita Ostena
|2006. gada 8. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks apsver, vai operēt Benu, taču Keita viņu pierunā to darīt, lai agresīvais &quot;Citu&quot; loceklis Pikets, kurš joprojām sēro par sievas nāvi, nenogalinātu Sojeru. Tomēr, pēc tam, kad Džeks redz Sojeru un Keitu kopā, viņš nolemj veikt operāciju. Tās laikā Džeks tīši pārgriež Bena nieres artēriju un paziņo &quot;Citiem&quot;, ka, ja viņi nekavējoties neatbrīvos Keitu un Sojeru, viņš Benu neglābs.
|-
|'''7'''
|''[[Not in Portland]]''
(&quot;Nav Portlendā&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Džefs Pinkners un Karltons Kjūzs
|Džūljeta Bērka
|2007. gadā 8. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pateicoties Džekam, Keitai un Sojeram izdodas izbēgt, un viņi lūdz Aleksas Ruso palīdzību. Apmaiņā pret laivu viņi palīdz viņai glābt draugu. Arī Džūljeta nāk viņiem palīgā, nogalinot Piketu — rīcību, kas varētu izraisīt nopietnas sekas. Tajā pašā laikā tiek atklāts, ka Džūljetu uz salu pievilinājuši &quot;Citi&quot;, kuri tagad neļauj viņai to pamest.
|-
|'''8'''
|''[[Flashes Before Your Eyes]]''
(&quot;Zibšņi tavu acu priekšā&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Drū Godards
|Dezmonds Hjūms
|2007. gadā 14. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Kad Dezmonds pagriež avārijas atslēgu, viņš kaut kādā veidā tiek pārnests laikā atpakaļ un piedzīvo virkni dīvainu notikumu. Pēc tam, pamostoties kails pēc bunkura pašiznīcināšanās, Dezmonds saprot, ka viņam piemīt spēja redzēt nākotnes brīžus, kas saistīti ar Čārlija nāvi. Tomēr viņš var tikai aizkavēt notiekošo, nevis to novērst, un saprot, ka Čārliju galu galā neizbēgami sagaida nāve.
|-
|'''9'''
|''[[Stranger in a Strange Land]]''
(&quot;Svešinieks svešā zemē&quot;)
|[[Periss Barklajs]]
|Elizabete Sarnofa un [[Kristīna M. Kima]]
|Džeks Šepards
|2007. gadā 21. februāri
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un Keita kopā ar Aleksas draugu Kārlu atgriežas galvenajā salā un mēģina atgriezties nometnē. Džeks, kurš beidzot izglāba Benu, tagad ir iegrimis &quot;Citu&quot; dzīvē, cenšoties pārliecināt Benu nesodīt Džūljetu par Piketa slepkavību.
|-
|'''10'''
|''[[Tricia Tanaka Is Dead]]''
(&quot;Triša Tanaka ir mirusi&quot;)
|[[Ēriks Lanēvils]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2007. gadā 28. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Hugo kopā ar Vinsentu džungļos atrod apgāztu ''DHARMA'' furgonu, kurā atrodas vairākas alus kastes un kāda vīrieša — Rodžera — līķis. Viņš nolemj mēģināt furgonu atkal iedarbināt. Tikmēr Sojers un Keita atgriežas nometnē un domā, kā varētu glābt Džeku.
|-
|'''11'''
|''[[Enter 77]]''
(&quot;Ievadiet 77&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Saīds Džara
|2007. gadā 7. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Daniela, Saīds, Loks un Keita dodas uz citu ''DHARMA'' staciju ar nosaukumu &quot;Liesma&quot;, kur viņi sastopas ar vīrieti vārdā Mihails. Sojers atrodas nometnē, spēlē galda tenisu ar Hugo, cenšoties atgūt savas mantas.
|-
|'''12'''
|''[[Par Avion]]''
(&quot;Ar lidmašīnu&quot;)
|Pols Edvardss
|Kristīna M. Kima un [[Džordans Rozenbergs]]
|Klēra Litltone
|2007. gadā 14. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pamanījusi migrējošos putnus, Klēra nolemj nosūtīt ziņu, izmantojot pie putna kājas piesietu zīmīti. Saīds, Keita, Loks, Daniela un sagūstītais Mihails turpina savu ceļojumu uz tā sauktajām kazarmām, kur dzīvoja ''DHARMA Initiative'' darbinieki.
|-
|'''13'''
|''[[The Man from Tallahassee]]''
(&quot;Cilvēks no Talahasī&quot;)
|Džeks Benders
|Džefs Pinkners un Drū Godards
|Džons Loks
|2007. gadā 21. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Loks, Keita un Saīds pie kazarmām izbrīnā vēro, kā Džeks mierīgi dzīvo starp &quot;Citiem&quot;. Kad viņi nolemj viņu glābt, uzzina, ka Džekam ir apsolīta zemūdene, kas nogādās viņu prom no salas. To dzirdot, Loks izlemj to uzspridzināt. Tomēr Saīdu, Keitu un Loku beigās sagūsta &quot;Citi&quot;.
|-
|'''14'''
|''[[Exposé]]''
(&quot;Atmaskošana&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Nikija Fernandesa un Paulo
|2007. gadā 28. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Nometnē atlikušie izdzīvojušie atrod citu izdzīvojušo Nikiju un Paulo līķus, sākot izmeklēt viņu dīvainās nāves apstākļus. Sērijā tiek stāstīta arī par Nikijas un Paulo kriminālo pagātni un viņu piedzīvojumi uz salas.
|-
|'''15'''
|''[[Left Behind]]''
(&quot;Atstāts aiz muguras&quot;)
|[[Kārena Gaviola]]
|Deimons Lindelofs un Elizabete Sarnofa
|Keita Ostena
|2007. gadā 4. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Nometnē Sojers uzzina no Hugo, ka izdzīvojušie plāno viņu izmest, tāpēc cenšas viņus nomierināt. Tikmēr Keita pamostas džungļos kopā ar Džūljetu, ar kuru viņa ir pieslēgta ar rokudzelžiem, un viņām jāapvieno spēki, lai izglābtos. Sērijas beigās &quot;Citi&quot; pamet ''DHARMA'' apmetni, atstājot Saīdu un Džeku vienus.
|-
|'''16'''
|''[[One of Us]]''
(&quot;Viens no mums&quot;)
|Džeks Benders
|Karltons Kjūzs un Drū Godards
|Džūljeta Bērka
|2007. gada 11. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks, Keita un Saīds atgriežas nometnē kopā ar Džūljetu, kura saskaras ar citu izdzīvojušo neuzticību. Tomēr, kad Klēra saslimst, Džūljeta nolemj viņai palīdzēt.
|-
|'''17'''
|''[[Catch-22]]''
(&quot;Āķis 22&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Džefs Pinkners un [[Braiens K. Vons]]
|Dezmonds Hjūms
|2007. gadā 18. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sapņodams par svešinieka ierašanos uz salas, Dezmonds kopā ar Džinu, Čārliju un Hugo nolemj doties džungļos, lai viņu meklētu. Tajā naktī viņi pamanīja dīvaina objekta krišanu okeānā, bet nākamajā rītā džungļos kokā atrod bezsamaņā esošu izpletņlēcēju, kurš murmina Penelopes un Dezmonda vārdus.
|-
|'''18'''
|''[[D.O.C.]]''
(&quot;Ieņemšanas diena&quot;)
|[[Frederiks Tojs]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Sun Kvona
|2007. gadā 25. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sun, zinot, ka ir stāvoklī, uztraucas par bērnu, jo no Džūljetas uzzina, ka visas grūtnieces uz salas mirst. Dezmonds, Džins, Čārlijs un Hugo, izmantojot sagūstītā Mihaila palīdzību, cenšas glābt noslēpumainu izpletņlēcēju — Neomiju, kura kritiena laikā guvis traumas. Viņi pie Neomijas atrod satelīttelefonu un no viņas uzzina dīvainu apgalvojumu — ''Oceanic Airlines'' lidmašīna ir atrasta, taču izdzīvojušo nav.
|-
|'''19'''
|''[[The Brig]]''
(&quot;Briga&quot;)
|Ēriks Lanēvils
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2007. gadā 2. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Dezmonds slepeni atved uz nometni izpletņlēcēju Neomiju un lūdz Džeka padomu, vai pastāstīt pārējiem par viņu. Tikmēr Loks, kurš devās kopā ar &quot;Citiem&quot;, saskaras ar grūtu izvēli — Bens piedāvā nogalināt Loka tēvu Entoniju, kurš kādā veidā nonācis uz salas, lai Loks varētu pievienoties &quot;Citiem&quot;. Loks nolemj lūgt Sojera palīdzību. Savukārt Neomija atklāj, ka viņu nolīgusi Penelope, lai atrastu Dezmondu.
|-
|'''20'''
|''[[The Man Behind the Curtain]]''
(&quot;Cilvēks aiz aizskara&quot;)
|[[Bobijs Rots]]
|Elizabete Sarnofa un Drū Godards
|Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss
|2007. gadā 9. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad Sojers nogalina Entoniju Loka vietā, viņš atgriežas pie Bena un pieprasa tikšanos ar vissvarīgāko personu &quot;Citiem&quot; — Džeikobu. Sojers atgriežas nometnē ar Loka iedotu diktofonu, kurā ierakstīts materiāls, kas atmasko Džūljetas melus. Sērijā arī atklāta Bena bērnība, kad viņš kopā ar tēvu ieradās uz salas kā ''DHARMA'' darbinieki.
|-
|'''21'''
|''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''
(&quot;Izcilākie hiti&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Ādams Horovics un Edvards Kitsis
|Čārlijs Peiss
|2007. gadā 16. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Dezmondam un Čārlijam jāpieņem patiesība kā Čārlijs drīz mirs. Uzzinot no Džūljetas, ka nometni drīz uzbruks &quot;Citi&quot;, Džeks nolemj sagatavot slazdu — viņš izved visus no nometnes uz radiotorni, bet nometnē uzstāda teltis, kurās ir dinamīts, un uztic Džinam, Bernardam un Saīdam tās uzspridzināt. Tikmēr Čārlijs un Dezmonds dodas uz zemūdens staciju &quot;Spoguli&quot;, lai atspējotu traucētājus, kas bloķē satelīttelefona signālu, liedzot to sasniegt Neomijas cilvēkus.
|-
|'''22''' un '''23'''
|''[[Through the Looking Glass]]''
(&quot;Caur spoguli&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Džeks Šepards
|2007. gadā 23. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |&quot;Citi&quot; uzbrūk nometnei, taču Džeka plāns neizdodas, un Sojers kopā ar Džūljetu galu galā nolemj palīdzēt saviem cilvēkiem pludmalē. Čārlijs un Dezmonds mēģina īstenot savu plāna daļu, taču tos pārtrauc Bena sūtītais Mihails. Sērijas beigās Džekam izdodas sazināties ar vīrieti no kravas kuģa, kurš sola nosūtīt uz salu kādu citu.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>gzkakq94ltn97wieg89wlqhgz647t3c</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485400</id>
      <parentid>4485397</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:49:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lomās */ :</comment>
      <origin>4485400</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18290" sha1="s6yo436k7f8tlxoov5z0wsfxc3jh9m4" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|season_name=&quot;Pazudušie&quot; (3. sezona)
|country={{USA}}
|num_episodes=23
|network=[[American Broadcasting Company|ABC]]
|first_aired=2006. gadā 4. oktobrī
|last_aired=2007. gadā 23. maijā
|prev_season=[[Pazudušie (2. sezona)|2. sezona]]
|next_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]
}}
Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; '''3. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas.

Pēc tikšanās ar &quot;Citiem&quot; iepriekšējā sezonā starp viņiem un reisa 815 izdzīvojušajiem izceļas pilna mēroga konflikts. Tiek atklāta plašāka informācija par &quot;Citu&quot; dzīvi, kā arī pakāpeniski tiek atklāta ''[[Dharma Initiative|DHARMA Iniciative]]'' projekta pagātne. Tāpat kā iepriekšējās sezonās, arī šajā katrā sērijā centrā tiek izcelts viens vai vairāki galvenie varoņi, kuru stāsts no pagātnes tiek atklāts paralēli notikumiem uz salas. Sezonas pēdējā sērijā, atšķirībā no citām, tradicionālā flešbeka vietā izmantots tā sauktais &quot;flešforvards&quot; — stāsts par vienu no varoņiem nākotnē. Turpmāk, 4. sezonā, flešforvardi gandrīz pilnībā aizstās flešbekus.

Šī sezona sadalīta divos blokos, lai izvairītos no atkārtojumiem. Pirmo sešu sēriju bloku pārraidīja trešdienās plkst. 21:00, pēc kura sekoja divpadsmit nedēļu pārtraukums. Atlikušās 16 sērijas pārraidīja trešdienās plkst. 22:00. Tomēr šis lēmums izraisīja skatītāju neapmierinātību un negatīvi ietekmēja sezonas dinamiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popmatters.com/lost-2495809220.html|title=Lost: Season Three: Return from Hiatus » PopMatters|last=Burnett|first=Daynah|website=www.popmatters.com|access-date=2025-10-22|date=2007-02-11|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]].

Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori arī bija [[Ēriks Lanēvils]], [[Pols Edvardss]], [[Takers Geitss]], [[Periss Barklajs]] un citi. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija [[Deimons Lindelofs]], [[Karltons Kjūzs]], [[Edvards Kitsis]], [[Ādams Horovics]], [[Elizabete Sarnofa]], [[Drū Godards]], [[Džefs Pinkners]] un citi.

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Elizabete Mičela]] pievienojās galvenajam varoņu sastāvam, atveidojot Džūljetu Bērku — &quot;Citu&quot; ārsti, kura pievilināja uz salu ar viltus solījumiem. [[Maikls Emersons]], kurš otrajā sezonā atveidoja Benu Lainusu, pazīstamu kā &quot;Henrijs Geils&quot;, atgriezās arī šajā sezonā un kļuva par jaunu galveno varoni. [[Adevale Akinvoje Agbadže]], kurš atveidoja Eko kungu, pameta seriālu, iespējams, adoptētāju nāves vai nevēlēšanās ilgstoši apņemties vienai lomai dēļ. Rezultātā viņa varonis parādās tikai divās sērijās šajā sezonā. Aktiera aiziešanas dēļ, daļa Eko sižeta līnijas un funkcijas nodotas Dezmonda Hjūma varonim, kuru atveidoja [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]]. Viņa varonis šajā sezonā paaugstināts līdz vienam no galvenajiem varoņiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://screenrant.com/lost-desmond-story-mr-eko-exit-explained/|title=Lost: How Desmond's Story Was Changed By Mr. Eko's Exit|last=Raymond|first=Nicholas|website=ScreenRant|access-date=2025-10-19|date=2022-06-05|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/exclusive-lost-execs-8315/|title=Exclusive: Lost Execs React to Latest Death!|website=TVGuide.com|access-date=2025-10-19|language=en}}&lt;/ref&gt; Galveno varoņu sastāvam pievienojās arī [[Rodrigo Santoro]] un [[Kīle Sančesa]], kuri atveidoja mīlošo pāri — Paulo un Nikiju. Tomēr šie varoni saskārās ar negatīvu skatītāju reakciju, un viņi bieži minēti kā viens no sliktākajiem pāriem seriālu vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvline.com/lists/worst-tv-couples/|title=TV's Worst Couples: 40+ Pairs We Wish We Could Forget Ever Happened|last=Schwartz|first=Kimberly Roots, Ryan|website=TVLine|access-date=2025-10-22|date=2025-02-16|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://collider.com/lost-nikki-paulo-episode-expose/|title=These Hated 'Lost' Characters Gave Us One of the Show's Most Twisted Episodes|last=Kelly|first=Logan|website=Collider|access-date=2025-10-22|date=2024-07-16|language=en}}&lt;/ref&gt; Šī iemesla dēļ viņu stāsta līniju ātri noslēdza un viņus izņēma no sižeta epizodē ''[[Exposé (Pazudušie)|Exposé]]''.

Tā kā 3. sezona lielā mērā koncentrējas uz &quot;Citiem&quot;, paplašinājies arī šo varoņu atveidotāju aktieru sastāvs. [[Tanja Reimonda]] un [[M. K. Geinijs]], kuri iepriekšējā sezonā parādījās vieslomās, šajā sezonā paaugstināti līdz otrā plāna varoņiem. [[Maikls Bouens]], kurš atveidoja nelielu Denija Piketa lomu pagājušajā sezonā, arī ieguva vairāk ekrāna laika šajā sezonā. &quot;Citu&quot; aktieru sastāvam pievienojās arī [[Nestors Karbonels]], kurš atveido noslēpumaino Ričardu Alpertu; [[Endrū Divofs]] — vienacainu [[Afganistānas karš (1979—1989)|Afganistānas kara]] veterānu no [[Ukrainas PSR]]; [[Bleiks Bašofs]] — Aleksas Ruso draugu Kārlu Mārtinu; un [[Braiens Gudmens]] — Raienu Praisu, kurš pārņem pienākumus pēc Denija Piketa nāves. Vairāki aktieri atgriezās vieslomās, tostarp [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Brets Kalens]] kā Gūdvins Stenhops.

[[Mārša Tomasone]] šajā sezonā pievienojās otrā plāna aktieru sastāvam kā Neomija Dorita — izpletņlēcēja no kuģa, kurš būtisku lomu ieņems nākamajā, [[Pazudušie (4. sezona)|4. sezonā]]. Savukārt [[Sems Andersons]] un [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] atkārto savas Bernarda un Rozas Nedleru lomas, tāpat kā [[Mira Furlane]] atgriežas kā Daniela Ruso.

Vairāki aktieri atgriežas arī vieslomās, tostarp [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Fredriks Lene|Frederiks Lene]] kā maršals Marss, [[Denjels Robaks]] kā Leslijs Arcts, [[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers un citi.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists
!Centrālais varonis
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|'''1'''
|''[[A Tale of Two Cities (Pazudušie)|A Tale of Two Cities]]''
(&quot;Stāsts par divām pilsētām&quot;)
|[[Džeks Benders]]
|[[Deimons Lindelofs]]
|Džeks Šepards un Džūljeta Bērka
|2006. gadā 4. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks, Sojers un Keita pēc tam, kad pagājušās sezonas finālā viņus sagūstīja &quot;Citi&quot;, nonāk kādā ēkā, kur viņus tur atsevišķās telpās, un viņi uzzina, ka &quot;Citi&quot; ir daudz izsmalcinātāki, nekā viņi domāja.
|-
|'''2'''
|''[[The Glass Ballerina]]''
(&quot;Stikla balerīna&quot;)
|[[Pols Edvardss]]
|[[Džefs Pinkners]] un [[Drū Godards]]
|Džins un Sun Kvoni
|2006. gadā 11. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Kad Džeka grupa neierodas, Saīds, Suna un Džins sāk uztraukties. Tikmēr &quot;Citi&quot; uzzina par jahtu un nolemj tai uzbrukt. Vietā, kur tiek turēta Džeka grupa, viņu līderis Bens sāk manipulēt ar Džeku, spēlējoties ar viņa emocijām.
|-
|'''3'''
|''[[Further Instructions]]''
(&quot;Turpmāki norādījumi&quot;)
|[[Stīvens Viljamss]]
|[[Elizabete Sarnofa]] un [[Karltons Kjūzs]]
|Džons Loks
|2006. gadā 18. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sērijā tiek atklāts, kas noticis ar Loku, Eko un Dezmondu pēc bunkura pašiznīcināšanās. Loks uz laiku zaudē spēju runāt un dodas uz indiāņu pirti, lai saņemtu &quot;turpmākus norādījumus&quot;. Eko nolaupa polārlācis, aizvedot viņu uz savu midzeni, bet Dezmonds pamostas pilnīgi kails. Tikmēr Hugo atgriežas nometnē un pastāsta pārējiem par notikušo.
|-
|'''4'''
|''[[Every Man for Himself]]''
(&quot;Katrs pats par sevi&quot;)
|Stīvens Viljamss
|[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2006. gadā 25. oktobrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Vietā, kur tiek turēta Džeka grupa, Sojers kļūst aizvien nerātnāks, atsakoties pakļauties &quot;Citiem&quot;, tāpēc viņi spiesti izdomāt veidu, kā viņu savaldīt. Pēc neveiksmīga mēģinājuma glābt vienas no &quot;Citiem&quot; sievu, Džekam tiek lūgts veikt operāciju, lai izglābtu viņu līderi Benu no audzēja. Viņam arī atklāj, ka viņi atrodas uz nelielas salas netālu no galvenās salas. Tikmēr nometnē Dezmonds kaut kā iegūst spēju redzēt noteiktus nākotnes notikumus, kas saistīti ar Čārliju.
|-
|'''5'''
|''[[The Cost of Living]]''
(&quot;Dzīves dārdzība&quot;)
|Džeks Benders
|[[Monika Ovusa Brīna]] un [[Alisone Šepkera]]
|Eko kungs
|2006. gadā 1. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Smagi ievainots pēc polārlāča uzbrukuma, Eko izbēg no nometnes un drudža murgos klejo pa džungļiem, kur atkal sastop savu mirušo brāļu. Loks un vairāki citi izdzīvojušie dodas uz staciju &quot;Pērle&quot;, cerot ar televizoru palīdzību atrast Džeka grupu. Tikmēr Džeks nonāk sarežģītā situācijā, kad Džūljeta operācijas laikā lūdz viņu nogalināt Benu.
|-
|'''6'''
|''[[I Do (Pazudušie)|I Do]]''
(&quot;Es daru&quot;)
|[[Takers Geitss]]
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Keita Ostena
|2006. gada 8. novembrī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks apsver, vai operēt Benu, taču Keita viņu pierunā to darīt, lai agresīvais &quot;Citu&quot; loceklis Pikets, kurš joprojām sēro par sievas nāvi, nenogalinātu Sojeru. Tomēr, pēc tam, kad Džeks redz Sojeru un Keitu kopā, viņš nolemj veikt operāciju. Tās laikā Džeks tīši pārgriež Bena nieres artēriju un paziņo &quot;Citiem&quot;, ka, ja viņi nekavējoties neatbrīvos Keitu un Sojeru, viņš Benu neglābs.
|-
|'''7'''
|''[[Not in Portland]]''
(&quot;Nav Portlendā&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Džefs Pinkners un Karltons Kjūzs
|Džūljeta Bērka
|2007. gadā 8. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pateicoties Džekam, Keitai un Sojeram izdodas izbēgt, un viņi lūdz Aleksas Ruso palīdzību. Apmaiņā pret laivu viņi palīdz viņai glābt draugu. Arī Džūljeta nāk viņiem palīgā, nogalinot Piketu — rīcību, kas varētu izraisīt nopietnas sekas. Tajā pašā laikā tiek atklāts, ka Džūljetu uz salu pievilinājuši &quot;Citi&quot;, kuri tagad neļauj viņai to pamest.
|-
|'''8'''
|''[[Flashes Before Your Eyes]]''
(&quot;Zibšņi tavu acu priekšā&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Drū Godards
|Dezmonds Hjūms
|2007. gadā 14. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Kad Dezmonds pagriež avārijas atslēgu, viņš kaut kādā veidā tiek pārnests laikā atpakaļ un piedzīvo virkni dīvainu notikumu. Pēc tam, pamostoties kails pēc bunkura pašiznīcināšanās, Dezmonds saprot, ka viņam piemīt spēja redzēt nākotnes brīžus, kas saistīti ar Čārlija nāvi. Tomēr viņš var tikai aizkavēt notiekošo, nevis to novērst, un saprot, ka Čārliju galu galā neizbēgami sagaida nāve.
|-
|'''9'''
|''[[Stranger in a Strange Land]]''
(&quot;Svešinieks svešā zemē&quot;)
|[[Periss Barklajs]]
|Elizabete Sarnofa un [[Kristīna M. Kima]]
|Džeks Šepards
|2007. gadā 21. februāri
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un Keita kopā ar Aleksas draugu Kārlu atgriežas galvenajā salā un mēģina atgriezties nometnē. Džeks, kurš beidzot izglāba Benu, tagad ir iegrimis &quot;Citu&quot; dzīvē, cenšoties pārliecināt Benu nesodīt Džūljetu par Piketa slepkavību.
|-
|'''10'''
|''[[Tricia Tanaka Is Dead]]''
(&quot;Triša Tanaka ir mirusi&quot;)
|[[Ēriks Lanēvils]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2007. gadā 28. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Hugo kopā ar Vinsentu džungļos atrod apgāztu ''DHARMA'' furgonu, kurā atrodas vairākas alus kastes un kāda vīrieša — Rodžera — līķis. Viņš nolemj mēģināt furgonu atkal iedarbināt. Tikmēr Sojers un Keita atgriežas nometnē un domā, kā varētu glābt Džeku.
|-
|'''11'''
|''[[Enter 77]]''
(&quot;Ievadiet 77&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Saīds Džara
|2007. gadā 7. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Daniela, Saīds, Loks un Keita dodas uz citu ''DHARMA'' staciju ar nosaukumu &quot;Liesma&quot;, kur viņi sastopas ar vīrieti vārdā Mihails. Sojers atrodas nometnē, spēlē galda tenisu ar Hugo, cenšoties atgūt savas mantas.
|-
|'''12'''
|''[[Par Avion]]''
(&quot;Ar lidmašīnu&quot;)
|Pols Edvardss
|Kristīna M. Kima un [[Džordans Rozenbergs]]
|Klēra Litltone
|2007. gadā 14. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pamanījusi migrējošos putnus, Klēra nolemj nosūtīt ziņu, izmantojot pie putna kājas piesietu zīmīti. Saīds, Keita, Loks, Daniela un sagūstītais Mihails turpina savu ceļojumu uz tā sauktajām kazarmām, kur dzīvoja ''DHARMA Initiative'' darbinieki.
|-
|'''13'''
|''[[The Man from Tallahassee]]''
(&quot;Cilvēks no Talahasī&quot;)
|Džeks Benders
|Džefs Pinkners un Drū Godards
|Džons Loks
|2007. gadā 21. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Loks, Keita un Saīds pie kazarmām izbrīnā vēro, kā Džeks mierīgi dzīvo starp &quot;Citiem&quot;. Kad viņi nolemj viņu glābt, uzzina, ka Džekam ir apsolīta zemūdene, kas nogādās viņu prom no salas. To dzirdot, Loks izlemj to uzspridzināt. Tomēr Saīdu, Keitu un Loku beigās sagūsta &quot;Citi&quot;.
|-
|'''14'''
|''[[Exposé]]''
(&quot;Atmaskošana&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Nikija Fernandesa un Paulo
|2007. gadā 28. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Nometnē atlikušie izdzīvojušie atrod citu izdzīvojušo Nikiju un Paulo līķus, sākot izmeklēt viņu dīvainās nāves apstākļus. Sērijā tiek stāstīta arī par Nikijas un Paulo kriminālo pagātni un viņu piedzīvojumi uz salas.
|-
|'''15'''
|''[[Left Behind]]''
(&quot;Atstāts aiz muguras&quot;)
|[[Kārena Gaviola]]
|Deimons Lindelofs un Elizabete Sarnofa
|Keita Ostena
|2007. gadā 4. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Nometnē Sojers uzzina no Hugo, ka izdzīvojušie plāno viņu izmest, tāpēc cenšas viņus nomierināt. Tikmēr Keita pamostas džungļos kopā ar Džūljetu, ar kuru viņa ir pieslēgta ar rokudzelžiem, un viņām jāapvieno spēki, lai izglābtos. Sērijas beigās &quot;Citi&quot; pamet ''DHARMA'' apmetni, atstājot Saīdu un Džeku vienus.
|-
|'''16'''
|''[[One of Us]]''
(&quot;Viens no mums&quot;)
|Džeks Benders
|Karltons Kjūzs un Drū Godards
|Džūljeta Bērka
|2007. gada 11. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džeks, Keita un Saīds atgriežas nometnē kopā ar Džūljetu, kura saskaras ar citu izdzīvojušo neuzticību. Tomēr, kad Klēra saslimst, Džūljeta nolemj viņai palīdzēt.
|-
|'''17'''
|''[[Catch-22]]''
(&quot;Āķis 22&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Džefs Pinkners un [[Braiens K. Vons]]
|Dezmonds Hjūms
|2007. gadā 18. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sapņodams par svešinieka ierašanos uz salas, Dezmonds kopā ar Džinu, Čārliju un Hugo nolemj doties džungļos, lai viņu meklētu. Tajā naktī viņi pamanīja dīvaina objekta krišanu okeānā, bet nākamajā rītā džungļos kokā atrod bezsamaņā esošu izpletņlēcēju, kurš murmina Penelopes un Dezmonda vārdus.
|-
|'''18'''
|''[[D.O.C.]]''
(&quot;Ieņemšanas diena&quot;)
|[[Frederiks Tojs]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Sun Kvona
|2007. gadā 25. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sun, zinot, ka ir stāvoklī, uztraucas par bērnu, jo no Džūljetas uzzina, ka visas grūtnieces uz salas mirst. Dezmonds, Džins, Čārlijs un Hugo, izmantojot sagūstītā Mihaila palīdzību, cenšas glābt noslēpumainu izpletņlēcēju — Neomiju, kura kritiena laikā guvis traumas. Viņi pie Neomijas atrod satelīttelefonu un no viņas uzzina dīvainu apgalvojumu — ''Oceanic Airlines'' lidmašīna ir atrasta, taču izdzīvojušo nav.
|-
|'''19'''
|''[[The Brig]]''
(&quot;Briga&quot;)
|Ēriks Lanēvils
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2007. gadā 2. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Dezmonds slepeni atved uz nometni izpletņlēcēju Neomiju un lūdz Džeka padomu, vai pastāstīt pārējiem par viņu. Tikmēr Loks, kurš devās kopā ar &quot;Citiem&quot;, saskaras ar grūtu izvēli — Bens piedāvā nogalināt Loka tēvu Entoniju, kurš kādā veidā nonācis uz salas, lai Loks varētu pievienoties &quot;Citiem&quot;. Loks nolemj lūgt Sojera palīdzību. Savukārt Neomija atklāj, ka viņu nolīgusi Penelope, lai atrastu Dezmondu.
|-
|'''20'''
|''[[The Man Behind the Curtain]]''
(&quot;Cilvēks aiz aizskara&quot;)
|[[Bobijs Rots]]
|Elizabete Sarnofa un Drū Godards
|Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss
|2007. gadā 9. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad Sojers nogalina Entoniju Loka vietā, viņš atgriežas pie Bena un pieprasa tikšanos ar vissvarīgāko personu &quot;Citiem&quot; — Džeikobu. Sojers atgriežas nometnē ar Loka iedotu diktofonu, kurā ierakstīts materiāls, kas atmasko Džūljetas melus. Sērijā arī atklāta Bena bērnība, kad viņš kopā ar tēvu ieradās uz salas kā ''DHARMA'' darbinieki.
|-
|'''21'''
|''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''
(&quot;Izcilākie hiti&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Ādams Horovics un Edvards Kitsis
|Čārlijs Peiss
|2007. gadā 16. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Dezmondam un Čārlijam jāpieņem patiesība kā Čārlijs drīz mirs. Uzzinot no Džūljetas, ka nometni drīz uzbruks &quot;Citi&quot;, Džeks nolemj sagatavot slazdu — viņš izved visus no nometnes uz radiotorni, bet nometnē uzstāda teltis, kurās ir dinamīts, un uztic Džinam, Bernardam un Saīdam tās uzspridzināt. Tikmēr Čārlijs un Dezmonds dodas uz zemūdens staciju &quot;Spoguli&quot;, lai atspējotu traucētājus, kas bloķē satelīttelefona signālu, liedzot to sasniegt Neomijas cilvēkus.
|-
|'''22''' un '''23'''
|''[[Through the Looking Glass]]''
(&quot;Caur spoguli&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Džeks Šepards
|2007. gadā 23. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |&quot;Citi&quot; uzbrūk nometnei, taču Džeka plāns neizdodas, un Sojers kopā ar Džūljetu galu galā nolemj palīdzēt saviem cilvēkiem pludmalē. Čārlijs un Dezmonds mēģina īstenot savu plāna daļu, taču tos pārtrauc Bena sūtītais Mihails. Sērijas beigās Džekam izdodas sazināties ar vīrieti no kravas kuģa, kurš sola nosūtīt uz salu kādu citu.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>s6yo436k7f8tlxoov5z0wsfxc3jh9m4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nežegoļ (grupa)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613120</id>
    <revision>
      <id>4485656</id>
      <parentid>4394720</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:26:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485656</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4361" sha1="k88n8k36cnwnrdjsqk5dgc13nvcmdf2" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2025. gada novembris}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Nežegoļ''
| Attēls = Nezhegol_logo.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievija]]
| Žanrs = [[nacionālsociālistiskais melnais metāls]], [[folkmetāls]]
| Gadi = 2004—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Militant Zone''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = Aleksandrs
| Sadarbība = [[M8L8TH]]
| Ainava = 
}}
'''Nežegoļ''' ({{val|uk|Нежеголь}}) ir [[Krievija|Krievijā]] radusies [[Ukraina]]s [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa no [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] [[Šebekina]]s pilsētas, mūziķa Aleksandra solo projekts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vot-tak.tv/84671360/koncert-kiev|title=«Мы боролись с этим государством задолго до того, как это стало мейнстримом». В Киеве впервые с начала войны выступили музыканты из России|last=Tak|first=Vot|website=vot-tak.tv|access-date=2025-11-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; Nosaukta par godu tāda paša nosaukuma upei Belgorodas apgabalā.

2014. gadā projekts ''Nežegoļ'' izlaida dziesmu “Ukraina”, kas kļuva par vienu no pazīstamākajiem ierakstiem grupas diskogrāfijā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Нежеголь - Украина (2014)|url=https://www.youtube.com/watch?v=KIu8Ms8D34E&amp;list=RDGMEMJQXQAmqrnmK1SEjY_rKBGA&amp;index=3|date=2022-05-23|accessdate=2025-11-01|last=MZ Music}}&lt;/ref&gt; Dziesmas tematiskais saturs ir veltīts Ukrainas zemei, brīvībai un tautas spēkam. Tā ieguvusi ievērojamu popularitāti straumēšanas platformās un bieži tiek minēta kā viena no atpazīstamākajām ''Nežegoļ'' kompozīcijām.

== Vēsture ==
Grupa dibināta 2004. gadā. 2005. gada augustā pabeigts darbs pie albuma ''От сердца к солнцу'' (“No sirds saulei”), kura ierakstīšana sākās pavasarī. Albums izdeva ierobežotā tirāžā — 500 kopiju — izdevniecībā ''Ancient Nation Productions''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metal-archives.com/bands/%D0%9D%D0%B5%D0%B6%D0%B5%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D1%8C/74973|title=Нежеголь - Encyclopaedia Metallum: The Metal Archives|website=www.metal-archives.com|access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā izdevniecībā ''Armour Get Dawn'' izdots albums ''Маршем Грома в Парад Осенних Ночей'', kas kļuva par jaunu posmu Aleksandra radošajā darbībā, pateicoties plašākai instrumentālai pieejai.

2007. gadā tajā pašā izdevniecībā izdots albums ''Копится Ярость'', bet 2008. gadā ''Lost Reich Records'' izdeva albumu ''Истоки'', kurā papildus septiņām oriģinālkompozīcijām bija arī kaverversija ''Burzum'' dziesmai ''Lost Wisdom''.

2008. gadā izdots ierobežots CD-R izdevums (300 kopijas) ar profesionālu noformējumu, kurā bija apvienoti abi pirmie demo — ''Край'' un ''На Севере Мира'' — kā arī dziesmas ''Stahl Blitz Kalt'' versija.

2009. gadā Nežegoļ sadarbojās ar Tveras grupu ''M8L8TH'', kopīgi ierakstot split-albumu ''Молодь Вотана''. Tajā bija četras no jauna ierakstītas dziesmas no agrīnajiem Nežegoļ albumiem. Sadarbība ļāva projektam paplašināt skanējumu un uzlabot ierakstu kvalitāti.

2010. gadā ''Lost Reich Records'' izdeva pilnmetrāžas albumu ''Асгарда Рейд'', kura izdošana bija plānota jau 2010. gadā, taču aizkavējās tehnisku iemeslu dēļ. Albuma tekstus rakstīja gan Aleksandrs, gan Oleksijs Ļovkins no ''M8L8TH''. Viena no dziesmām — ''Вічна земля під нашими ногами'' (“Mūžīgā zeme zem mūsu kājām”) — balstīta uz seno dzejoli Amergina dziesmas motīviem.

2011. gadā izdots albums ''Молодёжь''.

Krievijas galēji labējo mūzikas projektu mūziķi, tostarp ''M8l8th'', ''My Skin Is Multicam'', ''Ares'' un ''Nežegoļ'', ir [[Krievu brīvprātīgo korpuss|Krievu brīvprātīgo korpusa]] (RDK) dalībnieki.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas mūzika]]
[[Kategorija:Krievijas mūzika]]
[[Kategorija:Ukraiņu rokmūziķi]]
[[Kategorija:Krievijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>k88n8k36cnwnrdjsqk5dgc13nvcmdf2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485659</id>
      <parentid>4485656</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:32:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485659</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4315" sha1="7jfx8gx9xcqs5uem2n30r1xzmh8lqeh" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Nežegoļ''
| Attēls = Nezhegol_logo.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Krievija}} [[Krievija]]
| Žanrs = [[nacionālsociālistiskais melnais metāls]], [[folkmetāls]]
| Gadi = 2004—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Militant Zone''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = Aleksandrs
| Sadarbība = [[M8L8TH]]
| Ainava = 
}}
'''Nežegoļ''' ({{val|uk|Нежеголь}}) ir [[Krievija|Krievijā]] radusies [[Ukraina]]s [[smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla]] grupa no [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabala]] [[Šebekina]]s pilsētas, mūziķa Aleksandra solo projekts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vot-tak.tv/84671360/koncert-kiev|title=«Мы боролись с этим государством задолго до того, как это стало мейнстримом». В Киеве впервые с начала войны выступили музыканты из России|last=Tak|first=Vot|website=vot-tak.tv|access-date=2025-11-01|language=ru}}&lt;/ref&gt; Nosaukta par godu tāda paša nosaukuma upei Belgorodas apgabalā.

2014. gadā projekts ''Nežegoļ'' izlaida dziesmu “Ukraina”, kas kļuva par vienu no pazīstamākajiem ierakstiem grupas diskogrāfijā.&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Нежеголь - Украина (2014)|url=https://www.youtube.com/watch?v=KIu8Ms8D34E&amp;list=RDGMEMJQXQAmqrnmK1SEjY_rKBGA&amp;index=3|date=2022-05-23|accessdate=2025-11-01|last=MZ Music}}&lt;/ref&gt; Dziesmas tematiskais saturs ir veltīts Ukrainas zemei, brīvībai un tautas spēkam. Tā ieguvusi ievērojamu popularitāti straumēšanas platformās un bieži tiek minēta kā viena no atpazīstamākajām ''Nežegoļ'' kompozīcijām.

== Vēsture ==
Grupa dibināta 2004. gadā. 2005. gada augustā pabeigts darbs pie albuma ''От сердца к солнцу'' (“No sirds saulei”), kura ierakstīšana sākās pavasarī. Albums izdeva ierobežotā tirāžā — 500 kopiju — izdevniecībā ''Ancient Nation Productions''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metal-archives.com/bands/%D0%9D%D0%B5%D0%B6%D0%B5%D0%B3%D0%BE%D0%BB%D1%8C/74973|title=Нежеголь - Encyclopaedia Metallum: The Metal Archives|website=www.metal-archives.com|access-date=2025-11-01}}&lt;/ref&gt;

2006. gadā izdevniecībā ''Armour Get Dawn'' izdots albums ''Маршем Грома в Парад Осенних Ночей'', kas kļuva par jaunu posmu Aleksandra radošajā darbībā, pateicoties plašākai instrumentālai pieejai.

2007. gadā tajā pašā izdevniecībā izdots albums ''Копится Ярость'', bet 2008. gadā ''Lost Reich Records'' izdeva albumu ''Истоки'', kurā papildus septiņām oriģinālkompozīcijām bija arī kaverversija ''Burzum'' dziesmai ''Lost Wisdom''.

2008. gadā izdots ierobežots CD-R izdevums (300 kopijas) ar profesionālu noformējumu, kurā bija apvienoti abi pirmie demo — ''Край'' un ''На Севере Мира'' — kā arī dziesmas ''Stahl Blitz Kalt'' versija.

2009. gadā Nežegoļ sadarbojās ar Tveras grupu ''M8L8TH'', kopīgi ierakstot split-albumu ''Молодь Вотана''. Tajā bija četras no jauna ierakstītas dziesmas no agrīnajiem Nežegoļ albumiem. Sadarbība ļāva projektam paplašināt skanējumu un uzlabot ierakstu kvalitāti.

2010. gadā ''Lost Reich Records'' izdeva pilnmetrāžas albumu ''Асгарда Рейд'', kura izdošana bija plānota jau 2010. gadā, taču aizkavējās tehnisku iemeslu dēļ. Albuma tekstus rakstīja gan Aleksandrs, gan Oleksijs Ļovkins no ''M8L8TH''. Viena no dziesmām — ''Вічна земля під нашими ногами'' (“Mūžīgā zeme zem mūsu kājām”) — balstīta uz seno dzejoli Amergina dziesmas motīviem.

2011. gadā izdots albums ''Молодёжь''.

Krievijas galēji labējo mūzikas projektu mūziķi, tostarp ''M8l8th'', ''My Skin Is Multicam'', ''Ares'' un ''Nežegoļ'', ir [[Krievu brīvprātīgo korpuss|Krievu brīvprātīgo korpusa]] (RDK) dalībnieki.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas mūzika]]
[[Kategorija:Krievijas mūzika]]
[[Kategorija:Ukraiņu rokmūziķi]]
[[Kategorija:Krievijas rokgrupas]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>7jfx8gx9xcqs5uem2n30r1xzmh8lqeh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:NBA komandu treneri</title>
    <ns>10</ns>
    <id>613505</id>
    <revision>
      <id>4485569</id>
      <parentid>4483047</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:05:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Dastijs Mejs</comment>
      <origin>4485569</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2679" sha1="dnla0ftdny9tcte2ms5xwg0qoosyl3d" xml:space="preserve">{{Navbox
|name = NBA komandu treneri
|title = NBA komandu galvenie treneri
| bodyclass  = hlist
| state      = {{{state|autocollapse}}}

| group1 = [[Austrumu konference (NBA)|Austrumu konference]]
| list1  = 
* {{nobr|'''[[Niks Nerss]]''' {{small|([[Philadelphia 76ers|76ers]])}}}}
* {{nobr|'''[[Teilors Dženkinss]]''' {{small|([[Milwaukee Bucks|Bucks]])}}}}
* {{nobr|'''[[Tiagu Spliters]]''' {{small|([[Chicago Bulls|Bulls]])}}}}
* {{nobr|'''[[Kenijs Atkinsons]]''' {{small|([[Cleveland Cavaliers|Cavaliers]])}}}}
* {{nobr|'''[[Džo Mazulla]]''' {{small|([[Boston Celtics|Celtics]])}}}}
* {{nobr|'''[[Kvins Snaiders]]''' {{small|([[Atlanta Hawks|Hawks]])}}}}
* {{nobr|'''[[Ēriks Spūlstra]]''' {{small|([[Miami Heat|Heat]])}}}}
* {{nobr|'''[[Čārlzs Lī]]''' {{small|([[Charlotte Hornets|Hornets]])}}}}
* {{nobr|'''[[Maiks Brauns]]''' {{small|([[New York Knicks|Knicks]])}}}}
* {{nobr|'''[[Šons Svīnijs]]''' {{small|([[Orlando Magic|Magic]])}}}}
* {{nobr|'''[[Hordi Fernandess]]''' {{small|([[Brooklyn Nets|Nets]])}}}}
* {{nobr|'''[[Riks Kārlails]]''' {{small|([[Indiana Pacers|Pacers]])}}}}
* {{nobr|'''[[Dž. B. Bikerstafs]]''' {{small|([[Detroit Pistons|Pistons]])}}}}
* {{nobr|'''[[Darko Rajakovičs]]''' {{small|([[Toronto Raptors|Raptors]])}}}}
* {{nobr|'''[[Braiens Kīfijs]]''' {{small|([[Washington Wizards|Wizards]])}}}}

| group2 = [[Rietumu konference (NBA)|Rietumu konference]]
| list2  = 
* {{nobr|'''[[Tairons Lū]]''' {{small|([[Los Angeles Clippers|Clippers]])}}}}
* {{nobr|'''[[Tomass Īsalo]]''' {{small|([[Memphis Grizzlies|Grizzlies]])}}}}
* {{nobr|'''[[Vills Hārdijs]]''' {{small|([[Utah Jazz|Jazz]])}}}}
* {{nobr|'''[[Dags Kristijs]]''' {{small|([[Sacramento Kings|Kings]])}}}}
* {{nobr|'''[[Dž. Dž. Rediks]]''' {{small|([[Los Angeles Lakers|Lakers]])}}}}
* {{nobr|'''[[Dastijs Mejs]]''' {{small|([[Dallas Mavericks|Mavericks]])}}}}
* {{nobr|'''[[Deivids Adelmans]]''' {{small|([[Denveras &quot;Nuggets&quot;|Nuggets]])}}}}
* {{nobr|'''[[Džamāls Mozlijs]]''' {{small|([[New Orleans Pelicans|Pelicans]])}}}}
* {{nobr|'''[[Ime Udoka]]''' {{small|([[Houston Rockets|Rockets]])}}}}
* {{nobr|'''[[Mičs Džonsons]]''' {{small|([[San Antonio Spurs|Spurs]])}}}}
* {{nobr|'''[[Džordans Otts]]''' {{small|([[Phoenix Suns|Suns]])}}}}
* {{nobr|'''[[Marks Degno]]''' {{small|([[Oklahoma City Thunder|Thunder]])}}}}
* {{nobr|'''[[Kriss Finčs]]''' {{small|([[Minnesota Timberwolves|Timberwolves]])}}}}
* {{nobr|— {{small|([[Portland Trail Blazers|Trail Blazers]])}}}}
* {{nobr|'''[[Stīvs Kers]]''' {{small|([[Golden State Warriors|Warriors]])}}}}

}}&lt;includeonly&gt;
{{category handler|main=
[[Kategorija:Basketbola veidnes]]
| nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;</text>
      <sha1>dnla0ftdny9tcte2ms5xwg0qoosyl3d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Counter-Strike: Global Offensive</title>
    <ns>0</ns>
    <id>613593</id>
    <revision>
      <id>4485588</id>
      <parentid>4360080</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:09:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>~2026-36423-87</username>
        <id>147173</id>
      </contributor>
      <comment>Papildināta informācija par kosmētiskajiem priekšmetiem un to kvalitātes pakāpēm</comment>
      <origin>4485588</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3227" sha1="sqqm16yvv6nk5r8klvzamy4frmiz826" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Datorspēles infokaste
| title = ''Counter-Strike: Global Offensive''
| bilde = CSGO.png
| developer = ''[[Valve Software]]'', ''[[Hidden Path Entertainment]]''
| publisher = ''[[Valve Software]]''
| picture format = 
| designer = 
| series = ''[[Counter-Strike]]''
| engine = ''[[Source]]''
| version = 
| released = 2012. gada 21. augustā
| genre = [[šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta]]
| modes = vienspēlētāja (pret botiem), daudzspēlētāja
| ratings = 
| platforms = [[personālais dators]], [[PlayStation 3]], [[Xbox 360]], [[macOS]]
| media = 
| requirements = 
| input = 
}}

'''''Counter-Strike: Global Offensive''''' (saīsināti '''''CS:GO''''') ir daudzspēlētāju [[šaujamspēle no pirmās personas skatpunkta]], ko izstrādāja uzņēmumi ''[[Valve Software]]'' un ''[[Hidden Path Entertainment]]''. Tā ir ceturtā spēle ''[[Counter-Strike]]'' sērijā.

Spēle tika izdota 2012. gada 21. augustā priekš [[personālais dators|personālajiem datoriem]], kā arī ''[[PlayStation 3]]'' un ''[[Xbox 360]]'' platformām. ''Global Offensive'' turpina klasiskās ''Counter-Strike'' spēles mehānikas — divas komandas, [[teroristi]] un pretteroristi, sacenšas dažādos spēles režīmos, piemēram, ''Bomb Defusal'' un ''Hostage Rescue''.

''Global Offensive'' ieviesa jaunu ieroču un aprīkojuma sistēmu, kā arī uzlabotu grafisko vidi, izmantojot ''[[Source]]'' spēles [[dzinis|dziņu]]. Tā piedāvāja arī jaunas kartes, ieročus un spēles režīmus, piemēram, ''Arms Race'' un ''Demolition''. Laika gaitā spēle tika paplašināta ar oficiālām atjauninājumu sērijām, tostarp ''Operation'' notikumiem un kosmētisko priekšmetu tirgu, kas ievērojami ietekmēja e-sporta un spēļu ekonomikas vidi.

''CS:GO'' kļuva par vienu no populārākajām e-sporta disciplīnām pasaulē, ar lieliem turnīriem, piemēram, ''[[ESL One]]'', ''[[Intel Extreme Masters]]'' un ''[[PGL Major]]'', kur profesionālas komandas sacenšas par miljonu dolāru lieliem balvu fondiem.

2023. gada 27. septembrī spēle tika aizstāta ar tās pēcteci ''[[Counter-Strike 2]]'', kas tika izlaista kā bezmaksas atjauninājums ''CS:GO'' spēlētājiem ''[[Steam]]'' platformā.

== Kosmētiskie priekšmeti ==
Spēlē tika izmantoti kosmētiski ieroču izskati jeb skinu priekšmeti. To nolietojuma pakāpe tiek noteikta priekšmeta izveides brīdī un vēlāk nemainās; izskatu raksturo “float” vērtība diapazonā no 0,00 līdz 1,00. Pēc šīs vērtības priekšmeti tiek iedalīti piecās kvalitātes pakāpēs: “Factory New”, “Minimal Wear”, “Field-Tested”, “Well-Worn” un “Battle-Scarred”.&lt;ref&gt;[https://pulse.tradeon.space/ru/blog/kachestvo-ks-go-po-vozrastaniyu-vse-iznosy-skinov-po-poryadku CS:GO skinu kvalitāte pēc nolietojuma: visas pakāpes secībā]. TradeOn Pulse, 2026. gada 25. maijs. Skatīts: 2026. gada 22. jūnijs.&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2012. gada videospēles]]
[[Kategorija:PC spēles]]
[[Kategorija:Valve Corporation spēles]]
[[Kategorija:Šaujamspēles no pirmās personas skatpunkta]]
[[Kategorija:E-sports]]</text>
      <sha1>sqqm16yvv6nk5r8klvzamy4frmiz826</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Further Instructions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617144</id>
    <revision>
      <id>4485401</id>
      <parentid>4480057</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:50:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485401</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8031" sha1="8rvggi21k6cgg7lb5w5250a7valdqed" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Further Instructions''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=3. sērija
|Director=[[Stīvens Viljamss]]
|Writer=[[Karltons Kjūzs]]&lt;br /&gt;[[Elizabete Sarnofa]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korts Fejs]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]
|Airdate=2006. gadā 18. oktobrī
|Length=42 minūtes
|Guests=*[[Īens Somerholders]] kā Būns Kārlails
*[[Kriss Malkijs]] kā Maiks
*[[Virdžīnija Morisa]] kā Džina
*[[Džastins Četvens]] kā Edijs
|Prev=''[[The Glass Ballerina]]''
|Next=''[[Every Man for Himself]]''
}}
'''''Further Instructions''''' ({{val|lv|Turpmākie norādījumi}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] trešā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Karltons Kjūzs]] un [[Elizabete Sarnofa]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2006. gada 18. oktobrī.

Sērijā stāstīts par to, kas notika ar Loku, Eko un Dezmondu pēc tam, kad [[Dharma Initiative|stacija &quot;Gulbis&quot;]] pašiznīcinājās. Arī Hugo atgriežas nometnē un pastāsta pārējiem, kas notika ar Džeku un viņa grupu. Paralēli tiek stāstīts arī par Loku, kurš dzīvo [[Komūna|komūnā]], bet saskaras ar bīstamu situāciju, kas liek viņam izdarīt grūtas izvēles.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Pēc bunkura sprādziena Loks nonāk džungļos. Viņš saprot, ka nevar runāt, kad pamana kailu Dezmondu, kurš apmulsis skrien dziļāk džungļos. Kamēr Loks stāv, Eko nūja ar ieskrāpētiem [[Bībele]]s pantiem nokrīt no koka Lokam uz muguras. Viņš steidzas uz pludmali, kur norauj brezentu no vienas pajumtes un dodas uz baznīcas karkasu, ko Čārlijs un Eko būvēja. Čārlijs, pēc Klēras lūguma, tuvojas Lokam, bet Loks, nespēdams runāt, nevar paskaidrot, ko viņš vēlas darīt. Tomēr Čārlijs saprot, ka viņš vēlas ar kādu parunāt. Vēlāk, izmantojot piezīmju grāmatiņu, Loks lūdz Čārliju stāvēt sardzē. Pats Loks iedzer kādu zāļu ziedi, izģērbjas līdz biksēm un gatavojas doties uz [[Pirts|tvaika pirti]], ko viņš uzbūvējis, izmantojot brezentu.

Kamēr Loks sāk svīst, viņam blakus pēkšņi parādās Būns. Viņš saka, ka bija upuris, ko pieprasīja Sala, un tagad viņš vēlas parādīt Lokam mērķi. Džonam atkal tiek atņemta spēja staigāt, un Būns saka, ka viņam atkal būs nepieciešams ratiņkrēsls. Viņi nonāk [[Sidneja]]s lidostā, kur Būns iestumj Loku ratiņkrēslā, sakot, ka kāds lidostā ir briesmās. Viņi redz Čārliju un Klēru ar Āronu; Saīdu, kurš ir starpnieks starp Džinu un Sun; Hugo, ģērbtu kā ''[[Oceanic Airlines]]'' darbinieku, kas datorā ievada skaitļus 4 8 15 16 23 42; un Dezmondu, ģērbtu kā pilotu. Loks mēģina uzminēt, kurš ir briesmās, bet Būns saka, ka ar šiem cilvēkiem viss ir kārtībā un viņš nevar tiem palīdzēt. Loks redz arī Benu, ģērbtu kā apsargu, kurš pārbauda Džeku, bet aiz viņa rindā stāv Sojers un Keita. Tomēr tad Būns aizved Loku pie [[Eskalators|eskalatora]], un viņš sāk rāpot augšup. Augšā viņš ierauga Eko asiņaino nūju un netālu esošo asiņaino Būnu, kurš saka, ka Eko ir &quot;viņiem&quot;, un lūdz labot kļūdu. Pēc tam Loks atgūst samaņu tvaika pirtī un izskrien ārā. Tad viņš paņem savu nazi un pasaka Čārlijam, ka viņš iet glābt Eko.

Čārlijs dodas kopā ar Loku džungļos, kur pa ceļam viņi atrod Eko [[Krūšu krusts|krūšu krustu]] un asinis. Loks paskaidro, ka Eko aizvilcis [[polārlācis]]. Drīz viņi atrod bedri — visu, kas palicis pāri no stacijas &quot;Gulbis&quot;. Pēkšņi lācis sāk viņus vajāt, un viņi metas bēgt. Atrāvušies viņi dzird čaukstošu skaņu krūmos priekšā, un Loks iemet tajos nazi. Tomēr izrādās, ka tas ir Hugo, un nazis bija iesprūdis ūdens pudelē, no kuras viņš dzēra. Viņš īsi pastāsta viņiem par notikušo ar Džeku, pēc kā Loks liek viņam steigšus atgriezties nometnē. Drīz viņi atrod lāča alu, un Loks, nosmērējis seju ar dubļiem un izmantojot matu laku, lai pasargātos no lāča, ieiet iekšā, atstājot Čārliju ārpusē. Tikmēr Hugo džungļos satiek kailu Dezmondu. Pēc Dezmonda lūguma viņš iedod tam savu T-kreklu, kas Dezmondam ir daudz par lielu.

Tikmēr alā Loks atrod rotaļu pašizgāzēju un daudzus cilvēku skeletus, tostarp vienu ''DHARMA Initiative'' strādnieka formas tērpā. Viņš atrod arī ievainotu Eko, kuru pēkšņi satver lācis. Loks cīnās ar to, izmantojot [[Lāpa|lāpu]] un matu laku, pēc tam izvelk Eko no alas, kur viņam palīdz Čārlijs. Tikmēr Hugo kopā ar Dezmondu dodas uz nometni, un pa ceļam Dezmonds dīvaini jautā par kādu Loka teikto runu. Pēc Eko aizvilkšanas pie koka Čārlijs dodas pēc ūdens, kamēr Loks atvainojas Eko par vilcināšanos nospiest pogu. Eko pēkšņi atgūst samaņu un saka, ka Loks var &quot;viņus&quot; glābt. Tomēr, kad Čārlijs atgriežas un Loks pagriežas pret viņu, bet pēc tam atkal pret Eko, Eko jau ir bezsamaņā. Drīz viņi atgriežas nometnē, kur Loks lūdz Nikiju un Paulo palīdzēt viņam dziedināt Eko, bet pēc tam uzstājas ar runu par Džeka glābšanu. Hugo izjūt ''déjà vu'' sajūtu, saprotot, ka Dezmonds, atrodoties džungļos, jautāja par Loka runu, pirms viņš to bija pateicis.

=== Loka atmiņas ===
Kādā savas dzīves posmā Loks dzīvo lauku komūnā. Pa ceļam uz turieni viņš uzņem stopētāju Ediju, taču drīz vien viņus aptur šerifs. Loka automašīnas bagāžniekā ir daudz ieroču, taču tiem visiem ir atļaujas. Šerifs saka, ka var viņu sodīt par stopētāja uzņemšanu, bet Edijs apgalvo, ka Loks ir viņa tēvocis. Ierodoties komūnā, Loks iepazīstina Ediju ar tās iedzīvotājiem un parāda viņam tvaika pirti, kur ikviens var uzzināt, kas viņš ir. Pēc tam, kad Edijs ir iepazīstināts ar komūnas vadītājiem Maiku un Džinu, Loks nolemj viņam tur dot darbu.

Pēc kāda laika, ko Edijs pavada komūnā, viņš jautā par [[Siltumnīca|siltumnīcu]], uz kuru ved lielu daudzumu [[Mēslojums|mēslojuma]], bet kurā lielākajai daļai iedzīvotāju ir aizliegts ieiet. Loks par to tikai nosmejas, taču saka, ka mēģinās atrast atbildes. Drīz vien Loks siltumnīcā atrod [[Marihuāna|marihuānu]], un Džina un Maiks to visu sakravā un skaita naudu. Viņi ir nikni, jo Edijs, kuru Loks atveda, izrādās slepens policists, kurš visu šo laiku ir vācis pierādījumus policijai. Tomēr Loks uzstāj, ka Edijs nav bijis siltumnīcā un ka viņš visu nokārtos. Šajā nolūkā viņš ved Ediju medībās, kur plāno viņu nošaut. Tomēr Edijs atklāj, ka patiesībā ir policists un ka viņi izvēlējās Loku, jo viņam nav kriminālas pagātnes, tāpēc viņš piespieda visā tajā iesaistīties. Loks, nespēdams nospiest ieroča mēlīti, atbrīvo Ediju.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
{{Col-2}}
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Adevale Akinvoje Agbadže]] kā Eko kungs
* [[Kīle Sančesa]] kā Nikija Fernandesa
* [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo
* [[Maikls Emersons]] kā Bendžamins &quot;Bens&quot; Lainuss
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Īens Somerholders]] kā Būns Kārlails
* [[Kriss Malkijs]] kā Maiks
* [[Virdžīnija Morisa]] kā Džina
{{Col-2}}
* [[Džastins Četvens]] kā Edijs
* [[Braiens Sato]] kā Ričards
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>8rvggi21k6cgg7lb5w5250a7valdqed</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valdības rezidences galvenais peļu mednieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>617644</id>
    <revision>
      <id>4485629</id>
      <parentid>4385350</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:58:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485629</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15166" sha1="16uqudca1bgz3ntn2zn0s7wqpwfx75a" xml:space="preserve">{{Politiska amata infokaste
|Flag         = Flag of the United Kingdom.png
|insignia     = Coat of arms of the United Kingdom (2024, lesser arms).svg
|insigniacaption = 
|post         = Valdības rezidences galvenais peļu mednieks
|body         = 
|image        = Larry Chief Mouser.jpg
|incumbent    = [[Kaķis Lerijs|Lerijs]]
|incumbentsince = 2011. gada 15. februāra
|style        = 
|residence    = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona|Dauningstrīta 10}}
|appointer    = [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]]
|termlength   = Nav noteikta ilguma; beidzas līdz ar aiziešanu pensijā vai nāvi
|formation    = apmēram 1515. gadā, Nosaukums pirmo reizi lietots ap 1997. gadu&lt;ref name = Humphrey&gt;{{cite news |title=Purr-fect ending fur Humphrey! |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/politics/34455.stm |work=[[BBC News]] |date=25 November 1997 |access-date=30 October 2011 |archive-date=1 September 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180901003732/http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/politics/34455.stm |url-status= }}&lt;/ref&gt;
|inaugural    = kardināla [[Tomass Volsijs|Tomasa Volsija]] kaķis
|salary       = 
|website      = [https://www.gov.uk/government/history/10-downing-street#larry-chief-mouser-to-the-cabinet-office/ www.gov.uk]
}}
'''Valdības rezidences galvenais peļu mednieks''' ({{val|en|Chief Mouser to the Cabinet Office}}) ir tituls, kas tiek piešķirts [[kaķis|kaķim]], kurš oficiāli dzīvo [[Apvienotās Karalistes premjerministrs|Lielbritānijas premjerministra]] rezidencē [[Dauningstrīta 10|Dauningstrītā 10]]. Kaķi, kas Lielbritānijas valdības rezidencē strādā par peļu medniekiem, tur dzīvo kopš 16. gadsimta, taču oficiāli ieraksti par tiem tiek glabāti tikai kopš 1929. gada. Galvenā peļu mednieka tituls oficiāli ir piešķirts tikai vienam šādam kaķim: Lerijam, kurš šo amatu ieņem kopš 2011. gada.
== Vēsture ==
Atskatoties pagātnē, tiek uzskatīts, ka pirmais peļu mednieks Valdības namā bija kardināla Tomasa Volsija, karaļa [[Henrijs VIII|Henrija VIII]] lorda kanclera,&lt;ref&gt;{{Cite book |last=Van Vechten |first=Carl |url=https://www.bartleby.com/234/ |title=The Tiger in the House |publisher=Alfred A. Knopf |year=1922 |chapter=The Cat and the Law |chapter-url=https://www.bartleby.com/234/6.html |via=[[Bartleby.com]] |access-date=2022-12-12 |archive-date=2022-12-12 |archive-url=https://web.archive.org/web/20221212021039/https://www.bartleby.com/234/ |url-status= }} {{Wayback|url=https://www.bartleby.com/234/ |date=20221212021039 }}&lt;/ref&gt; mājdzīvnieks. Pēc Informācijas brīvības likuma pieņemšanas 2005. gada 4. janvārī tika publicēti visi ieraksti par kaķiem, kas jebkad dzīvojuši Valdības namā. Agrākais šāds ieraksts ir datēts ar 1929. gada 3. jūniju,&lt;ref name=&quot;list&quot;&gt;{{cite news |title=Home Office cat history revealed |url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/4143423.stm |work=[[BBC News]] |date=2005-01-04|access-date=2011-10-30 |archive-date=2018-01-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20180101203152/http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/4143423.stm |url-status= }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;file&quot;&gt;{{cite web |url=http://www.nationalarchives.gov.uk/catalogue/displaycataloguedetails.asp?CATLN=6&amp;CATID=1835842 |title=The official Home Office cat |date=1929–1976 |publisher=[[The National Archives (United Kingdom)|The National Archives]] |access-date=2011-10-30 |archive-date=2011-06-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20110606225159/http://www.nationalarchives.gov.uk/catalogue/displaycataloguedetails.asp?CATLN=6&amp;CATID=1835842 |url-status= }}&lt;/ref&gt; kad A. E. Banhems no Valsts kases pilnvaroja Valdības nama personāla vadītāju &quot;tērēt 1 pensu dienā kaķa uzturēšanai&quot;.&lt;ref name=&quot;Metro&quot;&gt;{{cite news |title=Tale of Home Office cat |url=https://metro.co.uk/2005/01/04/tale-of-home-office-cat-259530/ |work=[[Metro (газета)|Metro]] |publisher=[[DMG Media|Associated Newspapers]] |date=2005-01-04|access-date=2019-07-25 |archive-date=2022-07-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220714205924/https://metro.co.uk/2005/01/04/tale-of-home-office-cat-259530/ |url-status= }}&lt;/ref&gt; 1932. gada aprīlī pabalsts tika palielināts līdz 1 šiliņam un 6 pensiem (18 pensiem) nedēļā jeb nedaudz vairāk par 2,57 pensiem dienā. Līdz 21. gadsimta sākumam peļu mednieka uzturēšanas izmaksas bija 100 mārciņas gadā. Kaķi, kas dzīvo Dauningstrītā, ne vienmēr pieder premjerministram, un galvenā peļu mednieka amats reti sakrīt ar premjerministra amatu.&lt;ref name=tele&gt;{{cite news|first=Ben |last=Fenton |title=Cats that left a mark in the corridors of power |url=https://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2005/01/04/nfoi404.xml |work=[[The Daily Telegraph]] |date=2005-01-04|archive-date=2005-05-23 |archive-url=https://web.archive.org/web/20050523101413/http://telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=%2Fnews%2F2005%2F01%2F04%2Fnfoi404.xml |access-date=2011-10-30 |url-status= }}&lt;/ref&gt; Visilgāk Dauningstrītā nostrādājušais kaķis ir Pīters III, kurš vairāk nekā 16 gadus nostrādāja piecu dažādu premjerministru vadībā: [[Klements Etlijs|Klementa Etlija]], [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]], [[Entonijs Īdens|Entonija Īdena]], [[Harolds Makmillans|Harolda Makmillana]] un [[Aleks Daglass-Hjūms|Aleka Daglasa-Hjūma]].
[[File:Tabby cat photo.jpg|thumb|Kaķene Freija galvenā peļu medniece no 2012. līdz 2014. gadam]]
Pēc tam, kad kaķis Hamfrijs 1997. gada novembrī pameta Dauningstrītu, desmit gadus tur nebija neviena kaķa. 2007. gada 11. septembrī rezidencē ievācās jauns kaķis Sibilla. Kaķa īpašnieks bija toreizējais finanšu ministrs Alisters Dārlings, kurš dzīvoja Dauningstrītā 10 (toreizējais premjerministrs [[Gordons Brauns]] dzīvoja blakus Dauningstrītā 11). Sibilla pameta rezidenci 2009. gada janvārī. un nomira 2009. gada 27. jūlijā pēc īsas slimības. 2011. gada janvārī, kad kaķa nebija klāt, ēkā tika pamanītas [[žurka]]s, par kurām, kā ziņoja ITN, &quot; žurkas divreiz televīzijas pārraižu laikā bija uzskrējušas pa ēkas kāpnēm&quot;.&lt;ref&gt;{{cite news |url=http://news.uk.msn.com/articles.aspx?cp-documentid=155956883 |title=Another rat spotted on steps of Number 10 |date=2011-01-24 |work=[[ITN]] |publisher=[[MSN]] |access-date=2011-10-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120404121742/http://news.uk.msn.com/articles.aspx?cp-documentid=155956883 |archive-date=2012-04-04|url-status= }}&lt;/ref&gt; Premjerministra pārstāvis tolaik sacīja, ka darbiniekiem nebija plānu ievest kaķi, lai risinātu šo problēmu. Tomēr nākamajā dienā [[BBC]] ziņoja, ka pārstāvis bija teicis, ka &quot;ir daži darbinieki, kas atbalsta jauna kaķa nolīgšanu&quot;. 2011. gada 14. februārī tika atklāts, ka uz Dauningstrītu ir atvests kaķis vārdā Lerijs, lai risinātu šo problēmu. Laikraksts &quot;The London Evening Standard&quot; ziņoja, ka peļu mednieku izvēlējies premjerministrs [[Deivids Kamerons]] un viņa ģimene Batersi suņu un kaķu patversmē.&lt;ref name=&quot;Batt&quot;&gt;{{cite web|url=http://www.thisislondon.co.uk/standard/politics/article-23923294-larry-the-tabby-lands-no10-job-as-rat-catcher.do |title=Larry the tabby lands No10 job as rat catcher |work=[[London Evening Standard]] |date=2011-02-14 |first=Craig |last=Woodhouse |access-date=2011-10-30 |url-status= |archive-url=https://web.archive.org/web/20110504073012/http://www.thisislondon.co.uk/standard/politics/article-23923294-larry-the-tabby-lands-no10-job-as-rat-catcher.do |archive-date=2011-05-04}}&lt;/ref&gt; Lerijs pašlaik ieņem galvenā peļu mednieka amatu, kļūstot par pirmo kaķi Dauningstrītā, kam oficiāli piešķirts šis tituls.&lt;ref name=gov&gt;{{Cite web|url=http://www.number10.gov.uk/history-and-tour/larry-the-cat-chief-mouser-to-the-cabinet-office/|access-date=2012-12-31|title=Larry, Chief Mouser to the Cabinet Office|publisher=10 Downing Street|archive-date=2013-04-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20130404225032/http://www.number10.gov.uk/history-and-tour/larry-the-cat-chief-mouser-to-the-cabinet-office/|url-status=}}&lt;/ref&gt; Apzīmējums &quot;Dauningstrītas galvenais peļu mednieks&quot; neoficiāli tika piešķirts arī Hamfrijam pēc tam, kad viņš pameta Dauningstrītu 10.
== Galveno peļu mednieku saraksts ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! scope=&quot;col&quot; | Vārds
! scope=&quot;col&quot; | sāka dienestu
! scope=&quot;col&quot; | beidza dienestu
! scope=&quot;col&quot; | premjerministrs (-i)
! scope=&quot;col&quot; | Atsauces
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Vekselis
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1924
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ap 1930
| [[Ramzejs Makdonalds]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref&gt;{{cite news|title='Miaow, Prime Minister': the bureaucats of Downing Street|author=|first=Mel|last=Campbell|url=http://www.crikey.com.au/2010/05/19/miaow-prime-minister-the-bureaucats-of-downing-street/|work={{iw|Crikey (журнал)|Crikey|en|Crikey}}|date=2010-05-19|access-date=2017-01-25|archive-date=2020-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20201031170548/https://www.crikey.com.au/2010/05/19/miaow-prime-minister-the-bureaucats-of-downing-street/}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Pīters
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1929
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1946
| [[Stenlijs Boldvins]], [[Ramzejs Makdonalds]], [[Nevils Čemberlens]], [[Vinstons Čērčils]], [[Klements Etlijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref name=&quot;list&quot;/&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Minhenes peļu junkurs
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1937—1940
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1943
| [[Nevils Čemberlens]], [[Vinstons Čērčils]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Nelsons
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| 1940-tie
| [[Vinstons Čērčils]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Pīters II
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1946
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1947
| [[Klements Etlijs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Pīters III
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1947
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1964
| [[Klements Etlijs]], [[Vinstons Čērčils]], [[Entonijs Īdens]], [[Harolds Makmillans]], [[Aleks Daglass-Hjūms]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Peta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1964
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ap 1976
| [[Aleks Daglass-Hjūms]], [[Harolds Vilsons]], [[Edvards Hīts]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Vilberforss
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1973
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1987
| [[Edvards Hīts]], [[Harolds Vilsons]], [[Džeimss Kelahans]], [[Mārgarita Tečere]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref&gt;{{cite news |first=Jane |last=Merrick |title=Ten years after the Humphrey hoo-ha, a cat returns to Downing Street |url=http://www.dailymail.co.uk/pages/live/articles/news/news.html?in_article_id=481206&amp;in_page_id=1770&amp;ito=1490 |work=[[The Daily Mail]] |publisher=Associated Newspapers |date=2007-09-11 |access-date=2008-03-12 |archive-date=2020-03-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200329093150/https://www.dailymail.co.uk/news/article-481206/Ten-years-Humphrey-hoo-ha-cat-returns-Downing-Street.html }}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Hamfrijs
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1989
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1997
| [[Mārgarita Tečere]], [[Džons Meidžors]], [[Tonijs Blērs]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.cabinetoffice.gov.uk/upload/assets/www.cabinetoffice.gov.uk/foi/humphrey_cat.pdf|title=Humphrey the Cat|access-date=2008-03-12|format=PDF|work=HM Government|publisher=[[Cabinet Office]]|archive-url=https://www.webcitation.org/69wE8HchH?url=http://webarchive.nationalarchives.gov.uk/+/http://www.cabinetoffice.gov.uk/upload/assets/www.cabinetoffice.gov.uk/foi/humphrey_cat.pdf|archive-date=2012-08-15|url-status=}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Sibilla
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2007
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2009
| [[Gordons Brauns]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.pm.gov.uk/output/Page13158.asp|title=Morning press briefing from 11 September 2007|access-date=2008-03-12|date=2007-09-11|work=[[10 Downing Street]]|publisher=HM Government|url-status=|archive-url=https://web.archive.org/web/20080104114933/http://www.pm.gov.uk/output/Page13158.asp|archive-date=2008-01-04}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{cite web|url=http://www.pm.gov.uk/output/Page13147.asp|title=Number 10 welcomes new resident|access-date=2008-03-12|date=2007-09-11|work=10 Downing Street|publisher=HM Government|url-status=}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;|Lerijs
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2011
| style=&quot;text-align:center;&quot;| ''pašlaik''
| [[Deivids Kemerons]], [[Terēza Meja]], [[Boriss Džonsons]], [[Liza Trasa]], [[Rišī Sūneks]], [[Kīrs Stārmers]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Cite news|title=Кота Ларри уволили с поста главного британского крысолова|url=http://lenta.ru/news/2012/09/18/larry/|access-date=2017-06-07|archive-date=2016-04-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20160403153312/https://lenta.ru/news/2012/09/18/larry/}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;{{Cite news|title=A paw performance! Larry the Downing Street cat is sacked as Number 10's chief mouse catcher after chillaxing too much on the job|url=http://www.dailymail.co.uk/news/article-2204009/Larry-Downing-Street-cat-sacked-Number-10s-chief-mouse-catcher-chillaxing-job.html|work=Mail Online|access-date=2017-06-07|archive-date=2020-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20201205141904/https://www.dailymail.co.uk/news/article-2204009/Larry-Downing-Street-cat-sacked-Number-10s-chief-mouse-catcher-chillaxing-job.html}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite news|title=Кот Ларри продолжит работу на Даунинг-стрит после ухода Кэмерона|url=https://lenta.ru/news/2016/07/12/larry/|access-date=2017-06-07|archive-date=2017-04-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20170416185320/https://lenta.ru/news/2016/07/12/larry/}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;text-align:center;&quot;| Freija
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2012
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2014
| [[Deivids Kemerons]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;|&lt;ref name=autogenerated1 /&gt;&lt;ref name=autogenerated2 /&gt;
|}
== Atsauces ==
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
* [https://www.gov.uk/government/ministers/prime-minister Gov.UK Prime Minister] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171014185426/https://www.gov.uk/government/ministers/prime-minister |date=14 October 2017 }}
* [https://www.gov.uk/government/history/10-downing-street 10 Downing Street official website]{{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251219075627/https://www.gov.uk/government/history/10-downing-street |date={{dat|2025|12|19||bez}} }}
* [http://www.number10.gov.uk/history-and-tour/larry-the-cat-chief-mouser-to-the-cabinet-office/ Official Chief Mouser Page at 10 Downing Street Web Site] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130404225032/http://www.number10.gov.uk/history-and-tour/larry-the-cat-chief-mouser-to-the-cabinet-office/ |date=4 April 2013 }}

{{UK-aizmetnis}}

[[Kategorija:Slaveni dzīvnieki]]
[[Kategorija:Kaķi]]</text>
      <sha1>16uqudca1bgz3ntn2zn0s7wqpwfx75a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Every Man for Himself</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618165</id>
    <revision>
      <id>4485402</id>
      <parentid>4454701</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:50:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie varoņi */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485402</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7319" sha1="kjvp9ea9g7u6onbrnwxf374xpnadbdv" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Every Man for Himself''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=4. sērija
|Director=[[Stīvens Viljamss]]
|Writer=[[Ādams Horovics]]&lt;br /&gt;[[Edvards Kitsis]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Marks Goldmans]]
|Airdate=2006. gadā 25. oktobrī
|Length=43 minūtes
|Guests=*[[Maikls Bouens]] kā Denijs Pikets
*[[Pola Malkomsone]] kā Kolīna Piketa
*[[Kima Dikensa]] kā Kesidija Filipsa
*[[Bills Djūks]] kā Vordens Hariss
|Prev=''[[Further Instructions]]''
|Next=''[[The Cost of Living]]''
}}
'''''Every Man for Himself''''' ({{val|lv|Katrs pats par sevi}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie|trešās sezonas]] ceturtā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2006. gada 25. oktobrī.

Sojers sāk rīkoties izaicinoši, piespiežot Benu izstrādāt plānu, kā viņu pakļaut. Tikmēr ievainotās Kolīnas grupa atgriežas pēc veiksmīgas Dezmonda [[jahta]]s pārņemšanas, liekot Džūljetai lūgt Džeka palīdzību. Tajā laikā nometnē Dezmonds sāk uzvesties dīvaini. Paralēli tiek atklāta Sojera cietuma pagātne, kurā viņš nolemj iegūt kāda ieslodzītā uzticību, lai samazinātu savu sodu.

== Sižets ==

=== Uz Hidra salas ===
Džūljeta atkal atnes Džekam ēdienu, īsi atbildot uz viņa jautājumiem. Tikmēr Denijs un vairāki citi &quot;Citi&quot; izved Sojeru no būra, un Sojers pajoko par Piketa lauzto degunu. Tomēr tajā brīdī ēkā tiek ievesta Denija ievainotā sieva Kolīna, un visi steidzas pie viņas. Sojeru atgriež būrī, kur viņš novirza ūdens plūsmu no caurules pie būra durvīm, lai sagūstītu nākamo cilvēku, kas pienāk pie viņa un nospiežot pogu būrī, ietriecot [[Elektriskā strāva|elektrisko strāvu]] peļķē stāvošajam cilvēkam. Drīz vien ierodas Bens, taču pēc Sojera manevriem izrādās, ka elektrība ir atslēgta. Tad Bens sit Sojeru ar zizli, padarot viņu bezsamaņā. Vēlāk Sojers pamostas piesiets istabā kopā ar Tomu, Benu, Metjū un Džastinu. Džastins notur Sojeru, kamēr Metjū iedur viņam krūtīs ar lielu šļirci.

Pēc samaņas atgūšanas Bens izmanto [[Trusis|trusi]] kā piemēru, lai parādītu Sojeram, ka viņam ir implantēts stimulators, kas pārmērīga uzbudinājuma gadījumā apstādinātu viņa [[Sirds|sirdi]]. Tas neļautu viņam nākotnē sacelties pret &quot;Citiem&quot;. Bens arī aizliedz Sojeram par to stāstīt Keitai, kā arī atklāt, ka būri tiek uzraudzīti ar videonovērošanas kamerām. Atgriezies būrī, Sojers rupji atraida Keitu, taču viņa [[sirdsdarbība]] strauji paātrinās, kad Keita izģērbjas, lai nomazgātos. To atklāj sirdsdarbības monitors uz Sojera rokas, ko Bens viņam bija iedevis. Lai izvairītos no sekām, Sojers ir spiests vēlreiz kliegt uz Keitu, liekot viņai apģērbties. Tikmēr Džūljeta ierodas pie Džeka, taču neatbild uz viņa jautājumiem par Sojera kliedzieniem, kurus viņš dzirdēja. Viņa lūdz Džeku palīdzēt ievainotajai Kolīnai, un viņš piekrīt. Tomēr, neskatoties uz to, ka lode izņemta, Kolīna mirst no asins zuduma. Tas sanikno Deniju, kurš dodas uz būriem, smagi piekauj Sojeru un piespiež Keitu atzīties mīlestībā Sojeram, lai pārtrauktu sišanu. Vēlāk Keita izlaužas cauri būra restēm un mēģina aizbēgt kopā ar Sojeru, taču viņš atsakās doties līdzi. Keita atgriežas savā būrī, negribot bēgt vienatnē. Toms un Bens notiekošo vēro, izmantojot novērošanas kameras.

Tikmēr Džūljeta ierodas pakaļ Džekam, kuru atstāja operāciju zālē. Viņš klusi pastāsta, ka īsi redzējis [[Radioloģija|rentgena]] uzņēmumus, kuros redzams kāda vīrieša mugurkaula [[audzējs]]. Džeks arī saka, ka ir [[Ķirurģija|mugurkaula ķirurgs]], kas nozīmē, ka viņš šeit atrodas kāda iemesla dēļ. Džūljeta neatklāj, kam uzņēmumi pieder. Tikmēr Bens ved Sojeru kopā ar Metjū un Džastinu uz klintīm, pa ceļam atzīstot, ka Sojeram nekas nav implantēts — tā bijusi tikai izlikšanās, lai atturētu viņu no sacelšanās. Pēc tam Bens parāda Sojeram, ka viņi neatrodas uz galvenās salas, bet gan uz nelielas salas ar nosaukumu &quot;Hidra&quot;, kas atrodas dažus kilometrus no galvenās salas.

=== Uz salas ===
Dezmonds pieskata Klēru ar mazuli un pēc tam piedāvā viņai pavadīt nakti citur, minot, ka viņas pajumtei tek jumts un ka viņš to var salabot. Tomēr ierodas Čārlijs, un gan viņš, gan Klēra apstiprina, ka ar jumtu viss ir kārtībā. Tad Dezmonds dodas pie Paulo, kurš spēlē [[Golfs|golfu]], izmantojot [[papaja]]s kā bumbiņas, un lūdz viņam vienu no nūjām. Paulo ļauj viņam paņemt to, kuru pats neizmanto. Dezmonds atgriežas nometnē un uzbūvē konstrukciju, kas atgādina zibensnovedēju, ar golfa nūju augšpusē. Viņš saka Hugo, ka tikai eksperimentē, un lūdz to palikt pie viņa. Pēc brīža sākas [[lietusgāze]], un drīz vien [[zibens]] iesper šajā zibensnovedējā, kas atrodas blakus Klēras pajumtei, kur atrodas arī Čārlijs.

=== Sojera atmiņas ===
Sojers atrodas cietumā pēc savas krāpniecības epizodē ''[[The Long Con]]''. Cietumā viņam izveidojas saspīlētas attiecības ar cietuma priekšnieku Vordenu. Cietumā ierodas vīrietis vārdā Mensons, kurš nozadzis 10 miljonus [[ASV dolārs|dolāru]] no ASV valdības, taču valdība nespēj tos atrast. Sojers nodibina ar viņu labas attiecības, paskaidrojot, ka Vordens cenšas iegūt Mensona naudu, izmantojot viņa sievu. Kādu dienu Sojeru apciemo Kesidija, kuru viņš rupji atraida, pat pēc tam, kad viņa atzīst, ka ir Sojera meita.

Drīz pēc sarunas ar sievu Mensons lūdz Sojeru palīdzēt pārvietot naudu un atklāj tās atrašanās vietu. Tomēr izrādās, ka Sojers rīkojas savās interesēs — viņš informē [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] par naudas atrašanās vietu apmaiņā pret atbrīvošanu no cietuma un naudas atlīdzību. Sojers lūdz, lai nauda tiktu ieskaitīta viņa meitas kontā, ar nosacījumu, ka viņa nekad neuzzinās tās izcelsmi. Vordens apsveic Sojeru, sakot, ka viņš ir brīvs cilvēks, kurš ar viltu samazinājis savu sodu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Maikls Bouens]] kā Denijs Pikets
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
* [[Pola Malkomsone]] kā Kolīna Piketa
{{Col-2}}
* [[Kima Dikensa]] kā Kesidija Filipsa
* [[Bills Djūks]] kā Vordens Hariss
* [[Īens Gomess]] kā Mansons
* [[Dastins Geigers]] kā Metjū
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>kjvp9ea9g7u6onbrnwxf374xpnadbdv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Cost of Living</title>
    <ns>0</ns>
    <id>618792</id>
    <revision>
      <id>4485403</id>
      <parentid>4461651</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:51:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485403</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7122" sha1="o5f248l8oea426o2bko4cnj5hl2q4k4" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''The Cost of Living''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=5. sērija
|Director=[[Džeks Benders]]
|Writer=[[Monika Ovusa Brīna]]&lt;br /&gt;[[Elisone Šepkera]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]
|Airdate=2006. gadā 1. novembrī
|Length=43 minūtes
|Guests=*[[Adetokumbo Makkormaks]] kā Jemijs
*[[Endrū Divofs]] kā vīrietis monitorā
*[[Hakīms Ka Kazims]] kā Emeka ir
|Next=''[[I Do (Pazudušie)|I Do]]''
|Prev=''[[Every Man for Himself]]''}}
'''''The Cost of Living''''' ({{val|lv|Dzīves dārdzība}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] piektā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristes ir [[Monika Ovusa Brīna]] un [[Elisone Šepkera]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2006. gada 1. novembrī.

Džeks saprot, ka Benam ir [[audzējs]] un būs nepieciešama operācija, taču viņu nostāda sarežģītas izvēles priekšā, kad Džūljeta lūdz viņu nogalināt Benu operācijas laikā. Tikmēr ievainotais un drudža nomocītais Eko dodas džungļos, dzenoties pakaļ savam mirušajam brālim, piespiežot Loku, Dezmondu, Saīdu, Nikiju un Paulo sekot viņam, lai atrastu gan Eko, gan citu [[Dharma Initiative|''DHARMA'']] staciju ar nosaukumu &quot;Pērle&quot;. Vienlaikus tiek atklāta Eko pagātne, kad viņš cenšas aizvietot savu brāli.

== Sižets ==

=== Uz Hidra salas ===
Nakts vidū pie Džeka ierodas Bens, ģērbies baltā paltrakā, un aicina Džeku doties viņam līdzi, tērptam tādās pašās drēbēs. Džeks piekrīt un pasaka Benam, ka zina par viņa mugurkaula audzēju, taču Bens to noliedz. Džeisons aizved Džeku un Benu pie pārējiem &quot;Citiem&quot;, kuri stāv krastā līdzīgā apģērbā. Kolīnas ķermenis guļ uz zāles paklājiņa pludmalē; pēc tam to iestumj ūdenī un aizdedzina. Nākamajā dienā Bens atkal ierodas pie Džeka un lūdz viņu veikt operāciju, lai izņemtu audzēju. Tomēr viņš vēlas, lai Džeks pats vēlētos viņu izārstēt. Pēc kāda laika Džūljeta ierodas pie Džeka ar televizoru, neatlaidīgi lūdzot viņu noskatīties filmu. Kad viņa to ieslēdz, ekrānā parādās pati Džūljeta, turot rokās papīra lapas ar uzrakstu, ka Bens ir bīstams, un lūdzot Džeku operācijas laikā viņu &quot;nejauši&quot; nogalināt.

=== Uz salas ===
Eko joprojām atrodas bezsamaņā no [[leduslācis|polārlāča]] gūtajām traumām. Tomēr naktī viņa mirušais brālis Jemijs viņu pamodina un lūdz sekot viņam, sakot, ka pienācis laiks atzīties. Pēc tam viņš aizdedzina Eko pajumti. Čārlijs un Hugo izvelk Eko no liesmām, taču, kamēr viņi cenšas nodzēst ugunsgrēku, Eko aizbēg. No rīta Loks nolemj doties meklēt Džeka grupu, jo Dezmonds teica, ka pastāv vairāk nekā viena ''DHARMA'' stacija, kas liek domāt, ka viņi varētu atrast arī citas stacijas. Viņš nolemj pa ceļam meklēt arī Eko, uzskatot, ka tas dodas tajā pašā virzienā. Tikmēr Eko drudžaini klejo pa džungļiem, redzot vīzijas par bandītiem, kurus viņš nogalināja [[Nigērija|Nigērijā]]. Loks paņem līdzi Dezmondu un Saīdu. Nikija nolemj viņiem pievienoties, un negribīgi viņai seko arī viņas draugs Paulo.

Apstājoties pie upes, lai padzertos, Eko aiz sevis pamana Melnos dūmus, kas nekavējoties pazūd. Drīz otrā krastā parādās Loks ar savu grupu, un viņi turpina ceļu kopā. Nonākot pie ''[[Beechcraft]]'' lidmašīnas atlūzām, netālu no nolaišanās vietas uz ''DHARMA'' staciju &quot;Pērle&quot;, kuru Eko un Loks bija atraduši sērijā ''[[? (Pazudušie)|?]]'', Eko paliek augšā, kamēr pārējie dodas lejā stacijā. Stacijā Nikija noskatās apmācības filmu un pamana, ka doktors Marks Vikmunds tajā piemin, ka pastāv tikai sešas stacijas. Pēc tam Saīds nolemj mēģināt izveidot savienojumu ar citām stacijām, izmantojot atlikušos televizorus. Šajā brīdī no tualetes iznāk Paulo. Pēkšņi vienā no ekrāniem parādās vīrietis ar acs apsēju, kurš tūlīt pat izslēdz kameru, pārtraucot pārraidi. Tikmēr uz virsmas Eko atkal sastop Jemiju un iedod viņam savu [[Krūšu krusts|krūšu krustu]], sakot, ka ir gatavs doties tālāk. Tomēr Jemijs atsakās to pieņemt, apgalvojot, ka Eko runā ar viņu kā ar brāli, un aizbēg. Eko seko viņam, bet sastopas ar Melnajiem dūmiem, kas viņu satver, paceļ gaisā un pēc tam triecas zemē. Drīz ierodas Loks un pārējie, taču Eko nomirst Loka rokās, pirms nāves viņam kaut ko pasakot. Kad Saīds jautā, ko Eko teicis, Loks atbild: &quot;Mēs esam nākamie&quot;.

=== Eko atmiņas ===
Jauno Eko pieķer [[Mūks|mūķene]], kad viņš mēģina nozagt pārtiku Jemijam. Kad viņam liek atzīties, Eko atbild, ka rīkojies izdzīvošanas nolūkos, tāpēc tas neesot grēks. Jau pieaugušā vecumā Eko nejauši notur par priesteri pēc tam, kad viņu pamet viņa līdzdalībnieks — narkotiku tirgotājs, kurš aizlido kopā ar Eko brāli. Karavīri aizved Eko uz Jemija baznīcu, kur viņš vietējiem iedzīvotājiem paziņo, ka ieņems viņa vietu.

Drīz vien pie Eko ierodas bandīti sava vadītāja Emekas vadībā. Izrādās, ka 80 % vietējās klīnikas vakcīnu nonāk Emekas rokās kā samaksa par ciemata &quot;aizsardzību&quot;, taču Eko par to iepriekš nav zinājis. Viņš apgalvo, ka no Emekas nebaidās, bet atbildot uz to, Emeka nošauj aklu sievieti un aiziet. Eko nolemj pārdot vakcīnas [[Melnais tirgus|melnajā tirgū]] un pēc tam doties uz [[Londona|Londonu]]. Uzzinot par to, Emeka ar diviem saviem vīriem ierodas pie Eko un mēģina nocirst viņam rokas. Tomēr Eko atbrīvojas un nogalina bandītus, pēc tam, asinīm klāts, iznākot pie ciema iedzīvotājiem. Vēlāk, pirms došanās uz Londonu, Eko uzzina, ka baznīca ir aiznaglota, jo to uzskata par apgānītu. Kāda ciema iedzīvotāja pasaka, ka nav pateicīga Eko par viņa rīcību, jo Emekas vietā nāks kāds cits. Viņa iesaka Eko nožēlot grēkus un noslēgt mieru ar [[Dievs|Dievu]].

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
{{Col-2}}
* [[Adevale Akinvoje Agbadže]] kā Eko kungs
* [[Kīle Sančesa]] kā Nikija Fernandesa
* [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Adetokumbo Makkormaks]] kā Jemijs
* [[Maikls Bouens]] kā Denijs Pikets
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
{{Col-2}}
* [[Endrū Divofs]] kā vīrietis monitorā jeb Mihails Bakuņins
* [[Fransūa Šo]] kā doktors Marks Vikmunds
* [[Hakīms Ka Kazims]] kā Emeka
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>o5f248l8oea426o2bko4cnj5hl2q4k4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>I Do (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619393</id>
    <revision>
      <id>4485404</id>
      <parentid>4393170</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:52:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485404</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7308" sha1="36vet0z1joh2mykf5wl3iut4wn7fake" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''I Do''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=6. sērija
|Director=[[Takers Geitss]]
|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br /&gt;[[Karltons Kjūzs]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Kristofers Nelsons]]
|Airdate=2006. gada 8. novembrī
|Length=43 minūtes
|Guests=*[[Natans Filjons]] kā Kevins Kaliss
*[[Fredriks Lene]] kā maršals Marss
|Prev=''[[The Cost of Living]]''
|Next=''[[Not in Portland]]''
}}
'''''I Do''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Es daru'' vai ''Es piekrītu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] sestā sērija. Sērijas režisors ir [[Takers Geitss]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2006. gada 8. novembrī. Šī bija pēdējā sērija, kuras pirmizrāde bija 2006. gadā, kam sekoja 12 nedēļu pārtraukums, un nākamo sēriju neizdeva līdz 2007. gada februārim.

Sērijā stāstīts par Džeku, kurš spiests izvēlēties, vai ārstēt Benu, jo Pikets draud nogalināt Sojeru, ja viņš to nedarīs. Galu galā Džeks nolemj veikt operāciju pēc tam, kad redz Sojeru mīlējamies ar Keitu. Tikmēr Loks ar savu grupu apglabā Eko. Paralēli attēlots arī Keitas mēģinājums dzīvot normālu dzīvi, taču viņas kriminālā pagātne to neļauj.

== Sižets ==

=== Uz Hidra salas ===
Džūljeta un Bens ierodas pie Džeka, pastāstot viņam par Bena stāvokli. Tomēr Džeks skaidri norāda, ka viņš neveiks operāciju Benam, jo netic tam, kas notiks pēc tam. Tikmēr Pikets un Džeisons ierodas pie būriem un piespiež strādāt akmeņlauztuvē tikai Keitu. Tomēr, kad viņa atsakās doties prom bez Sojera, Pikets ir spiests ņemt arī viņu līdzi. Jau akmeņlauztuvē pēkšņi parādās Aleksa, ar kaķeni izšaujot akmeni uz Metjū un vēl vienu &quot;Citu&quot;, kliedzot, lai ieslodzītie bēg. Taču, kad Pikets pavērš pret viņu ieroci, viņa pieprasa Benu un jautā, kur ir &quot;viņš&quot;. Tomēr viņu satver un aizved prom viens no &quot;Citiem&quot;. Drīz vien ierodas Džūljeta, lūdzot Keitai uzlikt sev maisu uz galvas un sekot viņai, pretējā gadījumā Pikets var nogalināt Sojeru.

Keitu aizved pie Džeka, kur viņa, atrodoties stikla sienas otrā pusē, pasaka viņam, ka Sojeram draud nāve. Pēc tam Bens lūdz viņu nekavējoties aizvest prom. Atgriežoties būrī, Keita redz, kā Pikets atgriež Sojeru citā būrī, pirms tam viņam iesitis un pateicis, ka tā ir viņa pēdējā iespēja kaut ko pateikt Keitai. Kad &quot;Citi&quot; aiziet, Keita nolemj bēgt, lai Pikets nenogalinātu Sojeru. Tomēr, atverot Sojera būri, viņš pasaka, ka nav kur bēgt, jo viņi neatrodas uz savas salas. Pēc tam viņi skūpstās un mīlējas. Nedaudz vēlāk Džeks atklāj, ka viņa telpas durvis ir atvērtas. Viņš iziet gaitenī, paķer [[Pistole|pistoli]] no ieroču noliktavas un ieiet telpā ar monitoriem, kuros tiek translēti ieraksti no videokamerām. Monitorā viņš ierauga Sojeru kopā ar Keitu. Aiz viņa parādās Bens un sākotnēji Džeks vēlas viņu nogalināt, taču tad nolemj veikt operāciju.

Džeks gatavojas operācijai; viņam palīdz Džūljeta un Aivans, kamēr Toms, Pikets un Džeisons vēro no telpas augšā. Tomēr tūlīt pēc operācijas sākuma Pikets paņem Džeisonu un kopā ar viņu dodas uz būriem, kur viņš ieiet Keitas un Sojera būrī. Tikmēr Džeks kaut ko izdara, pēc kā iesit Aivanam pa seju un lūdz Džūljetai attālināties no operāciju galda. Kad ienāk Toms, Džeks paskaidro, ka viņš Benam ir pārgriezis [[Nieres|nieru]] [[Artērija|artēriju]] un, ja tā netiks sašūta, Bens nomirs. Tikmēr Sojers atņem Piketam pistoli, taču Džeisons piespiež viņu to atdot, draudot pretējā gadījumā nogalināt Keitu. Tomēr tieši tajā brīdī, kad Pikets grasās nošaut Sojeru, Toms pa rāciju sazinās ar Piketu un pavēl viņam atdot rāciju Keitai. Tad Džeks paņem rāciju no Toma un kliedz Keitai, lai viņa bēg.

=== Uz salas ===
Loks, Saīds, Nikija un Paulo vēro, kā Dezmonds apklāj Eko ķermeni ar audumu. Loks paskaidro Nikijai un Paulo, ka Eko nogalinājis [[Leduslācis|polārlācis]]. Pēc tam Loks saka, ka ķermeni nebūtu prātīgi vest atpakaļ uz nometni, tāpēc viņš nolemj aizskriet uz nometni un paņemt pāris [[Lāpsta|lāpstu]], lai apglabātu Eko turpat. Saīdam izdodas sekot Lokam, kurš atzīst, ka pirms nometnes sasniegšanas viņi vēl piestās vienā vietā. Pēc Eko apbedīšanas Loks iedur zemē viņa nūju, uz kuras iegravēti [[Bībele]]s panti, un pamana pantu, kas aicina &quot;pacelt acis un skatīties uz ziemeļiem&quot;.

=== Keitas atmiņas ===
Keita ierodas savā viesnīcas numurā, kur no kastes izņem plīvuru. Pie durvīm pieklauvē policists, un Keita viņu noskūpsta. Policists ir Keitas līgavainis Kevins Kaliss, un viņš Keitu sauc par &quot;Moniku&quot;. Vēlāk, pirms kāzām, Kevina māte uzdāvina Keitai medaljonu, ko viņai savulaik uzdāvināja pašas māte, kad viņa apprecējās. Pēc tam Kevins un &quot;Monika&quot; apprecas.

Kādu dienu pēc iepirkšanās Keita ieiet telefona būdiņā un piezvana maršalam Marsam, kurš atrodas savā birojā. Viņš nekavējoties dod mājienu, ka partnerim vajadzētu izsekot telefona signālu. Keita lūdz Marsu atstāt viņu mierā un pārtraukt viņas izsekošanu. Marss nojauš, ka Keita ir iemīlējusies, un sola pārtraukt izsekošanu, ja viņa paliks vienā vietā. Tomēr Marss piebilst, ka viņi abi zina — Keita nespēs dzīvot mierīgu dzīvi. Tad viņa noliek klausuli, pirms signālu var izsekot.

Keita drīz vien saprot, ka nespēs atstāt aiz muguras savu kriminālo pagātni. Viņas nemiers pastiprinās, kad Kevins parāda viņai ''[[Oceanic Airlines]]'' biļetes uz [[Kostarika|Kostariku]] medusmēnesim, lūdzot sagatavot pasi. Keita arī baidās palikt [[Grūtniecība|stāvoklī]] un šādā stāvoklī bēgt no policijas. Tāpēc viņa atklāj Kevinam savu patieso identitāti, taču pirms tam iemaisa miega zāles viņa dzērienā. Kad Kevins zaudē samaņu, Keita ieliek viņam rokā mātes medaljonu un atkal dodas bēgļu gaitās.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
{{Col-2}}
* [[Adevale Akinvoje Agbadže]] kā Eko kungs
* [[Kīle Sančesa|Kīle Šančesa]] kā Nikija Fernandesa
* [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Maikls Bouens]] kā Denijs Pikets
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
{{Col-2}}
* [[Natans Filjons]] kā Kevins Kaliss
* [[Fredriks Lene]] kā maršals Edvards Marss
* [[Tedijs Velss]] kā Aivans
* [[Dastins Geigers]] kā Metjū
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}

{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>36vet0z1joh2mykf5wl3iut4wn7fake</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619435</id>
    <revision>
      <id>4485514</id>
      <parentid>4484357</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:35:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <origin>4485514</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="104782" sha1="rd5xtneyntq7gy3q8b1p5bg1hc785km" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā 
|vid Lat     = 
|min Lat     = 
|max Lat     = 
|vid Rīga    = 
|min Rīga    = 
|max Rīga    = 

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dekādē       = 
|nokrišņi diennaktī     =  
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        = 

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==
'''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas.

'''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4.  sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste 
|jan temp = –8,7 °C
|feb temp = –8,3 °C
|mar temp = +4,4 °C
|apr temp = +5,3 °C
|mai temp = +11,7 °C
|jūn temp = 
|jūl temp = 
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp = 
|nov temp = 
|dec temp =

|jan nokr = 21,2 mm   
|feb nokr = 16,0 mm
|mar nokr = 6,1 mm
|apr nokr = 16,6 mm
|mai nokr = 38,6 mm
|jūn nokr = 
|jūl nokr = 
|aug nokr = 
|sep nokr = 
|okt nokr = 
|nov nokr = 
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā.

Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.             Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī.                  Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.             Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā.

Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4  diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm.
* [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}&lt;/ref&gt; Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega.
* [[20. janvāris]]:
** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}&lt;/ref&gt; Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija &quot;Jelgava&quot;, –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem.

=== Februāris ===
* [[1. februāris]]:
** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt; [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz &quot;[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]&quot; informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}&lt;/ref&gt; [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā &quot;Sīļi&quot;, Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt; Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā &quot;Jelgava&quot;, kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]]
* [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt; Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]]: 
** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}&lt;/ref&gt; Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt; Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
* [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}&lt;/ref&gt; Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm.
* [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt; Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]]:
** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s.
* [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s.
* [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas &quot;Rīga&quot;]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši &quot;Latvijas Valsts ceļu&quot; informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm.
* [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s.
* [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=04&amp;day=10&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties  Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}&lt;/ref&gt; Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]].
* [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt; +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]]
* [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}&lt;/ref&gt; Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm.
* [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=05&amp;day=17&amp;hora=18&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]]:
** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt; [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}&lt;/ref&gt; citviet lietus daudzums bija krietni mazāks.
* [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt; No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}&lt;/ref&gt; Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule.
* [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedza vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt; 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga|Kuldīgas]] un [[Bauska|Bauskas]] pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona|Madonai]] nolija ap 15–25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0–5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10–20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt;, bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende|Stendes]] novērojumu stacijā — 20,5 mm.&lt;ref&gt;
[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}&lt;/ref&gt; [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca|Bebrenes katoļu baznīcai]]. Gaisa temperatūra svarstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē.
* [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksēti arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11–13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=13&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva|Salacgrīvas]] un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākājās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūnijs]]:
** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza  +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trījos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltāks bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=25&amp;ano=2026&amp;mes=06&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}&lt;/ref&gt; Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes.

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūra ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm.

Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem.

{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;19&quot; bgcolor=&quot;#DDDDDD&quot; | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])'''
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20;&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! width=&quot;45&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|4,1}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| {{Temperatūras krāsa|1,4}}
| {{Temperatūras krāsa|10,9}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|17,1}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|14,2}}
| {{Temperatūras krāsa|17,9}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|28,2}}
| {{Temperatūras krāsa|25,8}}
| {{Temperatūras krāsa|23,7}}
| {{Temperatūras krāsa|25,6}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–10,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–12,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|2,7}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|5,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|6,9}}
| {{Temperatūras krāsa|5,1}}
| {{Temperatūras krāsa|10,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,5}}
| {{Temperatūras krāsa|12,6}}
| {{Temperatūras krāsa|16,4}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|–18,2}}
| {{Temperatūras krāsa|–24,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–31,7}}
| {{Temperatūras krāsa|–32,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–16,6}}
| {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,0}}
| {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–5,5}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,8}}
| {{Temperatūras krāsa|–3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,3}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,8}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #DDDDDD;height=20&quot; | Mēnesis
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
! colspan= &quot;3&quot; style=&quot;background: #EFEFEF;width:13%&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | Dekāde
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 1
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 2
! style=&quot;background: #FFFFFF;&quot; | 3
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais maksimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Vidējā temperatūra ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| align=&quot;left&quot; style=&quot;height=16&quot; | Absolūtais minimums ([[°C]])
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2026. gads Latvijā]]
== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{atsauces}}
== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2026. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>rd5xtneyntq7gy3q8b1p5bg1hc785km</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:2026. gada orbitālie starti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>619615</id>
    <revision>
      <id>4485522</id>
      <parentid>4483756</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:58:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4485522</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7039" sha1="k2wh5ohccad1mcyzd9lyvw3ybtqe75e" xml:space="preserve">{{Gada orbitālie starti
| gads = 2026
| pavadoņi = [[CSG-3]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]{{,}} 3 × [[Hawk 13]]{{,}} 2 × [[ICEYE X]]{{,}} [[Umbra-12]]{{,}} 2 × [[Acadia (pavadonis)|Acadia]]{{,}} [[HyMS]]{{,}} 10 × [[AETHER]]{{,}} 8 × [[MINAS]]{{,}} [[Hydra-2]]{{,}} [[SPARCS]]{{,}} [[Flamingo 1]]{{,}} [[CarbSAR IOD]]{{,}} [[BlackCAT]]{{,}} [[Dcubed-1/Araqys-D1]]{{,}} 2 × [[Tomorrow S]]{{,}} 4 × [[Connecta IoT]] {{!}} &lt;!--
--&gt;&lt;s&gt;[[EOS-N1]]{{,}} [[KID]]{{,}} THEOS-2A{{,}} MOI-1{{,}} Aayulsat{{,}} DR-1{{,}} SR-2'{{,}} Solaras-S4{{,}} CGUSat{{,}} DSAT-1{{,}} LACHIT{{,}} SanskarSat{{,}} Munal{{,}} AllToSpace{{,}} EduSat{{,}} UaiSat{{,}} Galaxy Explorer{{,}} Orbital Temple{{,}} Aldebaran-1&lt;/s&gt; &lt;!--
--&gt;{{!}} [[Yaogan-50 01]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[ALSAT-3A]] {{!}} 4 × [[Tianqi]] {{!}} &lt;s&gt;[[Shijian 32]]&lt;/s&gt; {{!}} &lt;s&gt;[[Zidingxiang 3]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Starshield|USA-572 — USA-580]]{{,}} [[USA-581]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Open Constellation]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-574]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Neonsat-1A]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[AlSat-3B]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2600 — 2608 {{!}} [[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[PRSC-E02]] {{!}} [[Elektro-L № 5]]{{,}} [[Jam-e-Jam 1]] {{!}} [[USA-582]]{{,}} [[USA-583]]{{,}} [[USA-584]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} '''[[SpaceX Crew-12]]''' {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 28 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;TATARA-1R{{,}} SC-Sat1a{{,}} HErO{{,}} AETS-1{{,}} NutSat-3&lt;/s&gt; {{!}} [[BlackSky Global|BlackSky Global 34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[EchoStar XXV]] {{!}} ICOR SV {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} 2 × [[Shiyan 30]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Yaogan-50 02]] {{!}} [[Juntian-1 04A]]{{,}} 3 × [[Dongpo]]{{,}} [[Weitong 1-01]]{{,}} [[Xiguang-1 06]]{{,}} 2 × [[Yuxing-3]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX-6]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Progress MS-33]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 10 × [[Weili Kongjian]] {{!}} 16 × [[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]] {{!}} 2 × [[Siwei Gaojing 2]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[Shiyan 33]] {{!}} 2 × [[Celeste IOD]] {{!}} 2 × [[New March]]{{,}} [[TS 01]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[ION SCV]]{{,}} [[Vigoride 7]]{{,}} [[Spacevan-002]]{{,}} [[Winnebago-6]]{{,}} [[Acadia-10]]{{,}} [[FGN-100-d3 ]]{{,}} [[Gravitas]]{{,}} 3 × [[Hawk 14]]{{,}} [[HotSat-2]]{{,}} 6 × [[ICEYE X]]{{,}} 8 × [[IRIDE-MS1-EAGLET2]]{{,}} [[Mimir 1]]{{,}} 2 × [[NuSat]]{{,}} 3 × [[Vindlér 2.0]]{{,}} [[AE1a]]{{,}} [[AiglonSat-1]]{{,}} [[AISSat-4]]{{,}} [[BRO 19]]{{,}} [[Black Kite-2]]{{,}} [[COSMO]]{{,}} [[Decimal-Sat1]]{{,}} [[DISCO-2]]{{,}} [[EMISAR]]{{,}} 3 × [[ERMIS]]{{,}} [[FEMTO-1]]{{,}} 2 × [[Flylab]]{{,}} [[FOSSASat 2E25]]{{,}} [[GARAI B]]{{,}} [[GEMS2-Amethyst ]]{{,}} [[GENIE N1-ATLAS]]{{,}} [[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]{{,}} [[HADES-SA]]{{,}} [[Harbinger]]{{,}} [[Helloworld-1]]{{,}} [[Io-1]]{{,}} [[JACK-002]]{{,}} 9 × [[Lemur-2]]{{,}} [[Lilium-4]]{{,}} [[LUNA-2]]{{,}} [[OptiSat]]{{,}} [[Out Of The Box]]{{,}} [[PARUS-6U1]]{{,}} [[PeakSat]]{{,}} [[Phobos (pavadonis)|Phobos]]{{,}} [[Sharjah-Sat-2]]{{,}} [[SAL-E]]{{,}} [[SERT3]]{{,}} [[SM (pavadonis)|SM]]{{,}} [[SPOQC]]{{,}} [[T.MicroSat-2]]{{,}} [[TechEdSat 23|TES-23]]{{,}} 6 × [[ThinSat]]{{,}} [[TORO 3]]{{,}} [[TROOP-F3]]{{,}} 2 × [[Unicorn 2]]{{,}} [[VegaFly-1]]{{,}} 2 × [[VIREON]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} '''[[Artemis II]]'''{{,}} [[ATENEA]]{{,}} [[K-Rad Cube]]{{,}} [[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]{{,}} [[TACHELES]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} &lt;s&gt;[[2026. gada nesējraķetes Tianlong 3 avārija|Tianlong 3 krava]]&lt;/s&gt; {{!}} [[Meridian-M № 11]] {{!}} 29 × [[LeoSat]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[STPSat-7]]{{,}} [[Rawhide]]{{,}} [[MAMBO]]{{,}} [[AggieSat-6]]{{,}} [[Auris]]{{,}} [[ASTRA-HyRAX]]{{,}} [[UNSA 16]]{{,}} [[MISR-C1]]{{,}} [[MOCI]]{{,}} [[INCA-2]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 5 × [[Guowang]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 2 × [[Guowang]] {{!}} [[NG-24|Cygnus NG-24]] ([[LEOPARDSat-1]]) {{!}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2609 — 2616 {{!}} [[Daqi-2]] {{!}} ''[[BlueBird 7]]'' {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} [[USA-585]] {{!}} [[MAGNARO-II]]{{,}} [[KOSEN-2R]]{{,}} [[FSI-SAT]]{{,}} [[ARICA-2]]{{,}} [[WASEDA-SAT-ZERO-II]]{{,}} [[Mono-Nikko]]{{,}} [[OrigamiSat-2]]{{,}} [[Prelude]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} Kosmos-2617 — 2620 {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} [[PRSC-EO3]] {{!}} [[Progress MS-34]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} [[ViaSat-3 APAC]] {{!}} 25 × [[Starlink]] {{!}} 32 × [[KuiperSat]] {{!}} 29 × [[Starlink]] &lt;!--
--&gt;{{!}} [[CAS500-2]]{{,}} [[BusanSat]]{{,}} [[Drishti]]{{,}} 6 × [[EarthDaily]]{{,}} [[Eycore-1]]{{,}} 2 × [[ICEYE-X]], 7 × [[IRIDE-MS2-HEO]], [[Jackal Autonomous Orbital Vehicle ]]{{,}} [[JEN-1]]{{,}} 2 × [[Lynk Tower]], 3 × [[NuLink]], 3 × [[Pelican (pavadonis)|Pelican]]{{,}} [[Balkan-2]]{{,}} [[BRO 21]]{{,}} 3 × [[BSLT]]{{,}} 4 × [[FOREST (pavadonis)|FOREST]]{{,}} [[FrontierSat]]{{,}} [[Gemini-Pollux]]{{,}}  [[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]{{,}} [[Hydra-3]]{{,}} [[ICARUS 2.0 - RAVEN]]{{,}} 2 × [[PEARL (pavadonis)|PEARL]]{{,}}  [[QUBE-II]]{{,}} [[SELENE (pavadonis)|SELENE]]{{,}} [[SNAPPY]] &lt;!--
--&gt;{{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Tianzhou 10]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} Dingzhihua Shiyan Zaihe {{!}} [[Jilin-1 Gaofen]]{{,}} [[Taijing-3-05A-B]]{{,}} [[Tianyan-27]]{{,}} [[Tianyi-50]] {{!}} [[SpaceX CRS-34]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} [[SMILE]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[StriX]] {{!}} '''[[Shenzhou 23]]''' {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[TJSW-24]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[KuiperSat]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 4 × [[Hulianwang Jishu Shiyan]] {{!}} 2 × [[Qianfan]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 18 × [[Qianfan]] {{!}} 21 × [[Starlink]]{{,}} 2 × [[Starshield]] {{!}} 29 × [[Starlink]] {{!}} [[Qianfan]] DTC 01{{,}} [[China Mobile]] 02 {{!}} [[TJS-25]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[VEP-5]]{{,}} [[PETREL]]{{,}} [[STARS-X]]{{,}} [[BRO-22]]{{,}} 2 × [[HORN (pavadonis)|HORN]]{{,}} [[VERTECS]] {{!}} 29 × [[Starlink]]{{,}} 8 × [[Jilin-1 Gaofen]] {{!}} 24 × [[Starlink]] {{!}} [[Shijian-31]] {{!}} 9 × [[Guowang]] {{!}} Kuaizhou 11 krava (?) {{!}} 3 × [[BlueBird]] {{!}} 36 × [[Amazon Leo]] {{!}} ? × [[Starshield]] {{!}} [[VICTUS HAZE Puma]] {{!}} 24 × [[Starlink]]
}}&lt;noinclude&gt;
{{Documentation}}
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>k2wh5ohccad1mcyzd9lyvw3ybtqe75e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2026. gads kosmonautikā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>619616</id>
    <revision>
      <id>4485521</id>
      <parentid>4483749</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:56:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <origin>4485521</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24905" sha1="73xp29wikw9bhu2s5ryf6wlvlyn2yqm" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''.
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms;
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>73xp29wikw9bhu2s5ryf6wlvlyn2yqm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485524</id>
      <parentid>4485521</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:04:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dainis</username>
        <id>876</id>
      </contributor>
      <comment>/* Miruši */</comment>
      <origin>4485524</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25077" sha1="mgvtbe1wf7sj1dh63h6vovzvefgkcxk" xml:space="preserve">{{Gadukaste-citi2|2026|kosmonautikā|kosmonautika}}
Šeit apkopoti '''[[2026. gads|2026]].''' gada nozīmīgākie notikumi '''[[kosmonautika|kosmonautikā]]'''.
{{TOClimit|limit=2}}
{{KGVT|2026}}

== Hronoloģija ==
=== Janvāris ===
* [[3. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[CSG-3]]''.
* [[4. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaistas orbitālās observatorijas ''[[Pandora (orbitālā observatorija)|Pandora]]'', ''[[SPARCS]]'', ''[[BlackCAT]]'', pavadoņi: 3 × ''[[Hawk 13]]'', 2 × ''[[ICEYE X]]'', ''[[Umbra-12]]'', 2 × ''[[Acadia (pavadonis)|Acadia]]'', ''[[HyMS]]'', 10 × ''[[AETHER]]'', 8 × ''[[MINAS]]'' (''Lemur-2''), ''[[Hydra-2]]'', ''[[Flamingo 1]]'', ''[[CarbSAR IOD]]'', ''[[Dcubed-1/Araqys-D1]]'', 2 × ''[[Tomorrow S]]'', 4 × ''[[Connecta IoT]]''.
* [[12. janvāris]]:
** nesējraķetes ''[[PSLV-XL]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''[[EOS-N1]]'' (''ANVESHA''), ''THEOS-2A'', ''MOI-1'', ''Aayulsat'', ''DR-1'', ''SR-2'', ''Solaras-S4'', ''CGUSat'', ''DSAT-1'', ''LACHIT'', ''SanskarSat'', ''Munal'', ''AllToSpace'', ''EduSat'', ''UaiSat'', ''Galaxy Explorer'', ''Orbital Temple'', ''Aldebaran-1'', nolaižamais aparāts ''[[KID]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[13. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 01]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[14. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[ALSAT-3A]]'';
** kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-11]]'' nolaidās uz Zemes okeānā, apkalpe: [[Zena Kārdmena]], [[Maikls Finks]], [[Kimija Jui]], [[Oļegs Platonovs]];
** ar nesējraķeti ''[[Gushenxing 1S]]'' (''Ceres-1S'') palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Tianqi]]''.
* [[16. janvāris]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' avārijā zaudēts pavadonis ''[[Shijian 32]]''.
* [[16. janvāris]] (datums nav oficiāli apstiprināts) — no pavadoņa ''[[USA-554]]'' atvienots objekts ''[[USA571]]''.
* [[17. janvāris]]:
** nesējraķete ''[[Gushenxing 2]]'' (''Ceres-2'') avarēja pirmajā startā; zaudēts pavadonis ''[[Zidingxiang 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''USA-572'' — ''USA-580'' (''[[Starshield]]''; misija ''NROL-105'').
* [[18. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[19. janvāris]]:
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 20]]'' bez apkalpes nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[22. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 sakaru pavadoņi ''Open Constellation''.
* [[25. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-581]]'' (''GPS-III 09 Ellison Onizuka'').
* [[29. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[30. janvāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists tehnoloģiju demonstrācijas pavadonis ''[[Neonsat-1A]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[31. janvāris]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[AlSat-3B]]''.

=== Februāris===
* [[2. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 9 militārie pavadoņi ''Kosmos-2600 — 2608''.
* [[7. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/T]]'' palaists kosmoplāns ''[[Chongfu Shiyong Shiyan Hangtian Qi|CSSHQ]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[11. februāris]]:
** pirmajā lidojumā palaista nesējraķetes ''[[Chang Zheng 10A]]'' pirmā pakāpe, nelielā augstumā izmēģinot kosmosa kuģa ''[[Mengzhou]]'' avārijas glābšanas sistēmu;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. februāris]]:
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaists pavadonis ''[[PRSC-E02]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Proton-M / DM-03]]'' palaists meteoroloģijas pavadonis ''[[Elektro-L № 5]]'' un pavadonis ''[[Jam-e-Jam 1]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Vulcan Centaur VC4S]]'' misijā ''USSF-87'' palaisti 2 militārie pavadoņi ''[[USA-582]]'' un ''[[USA-583]]'' (''GSSAP'' jeb ''Hornet''), kā arī ''[[USA-584]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' (versijas pirmais lidojums) palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[13. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]''; apkalpe: [[Džesika Meira]], [[Džeks Hetvejs]], [[Sofija Adeno]], [[Andrejs Fedjajevs]].
* [[14. februāris]] — kosmosa kuģis ''[[SpaceX Crew-12]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[15. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 28 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[24. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[25. februāris]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. februāris]] — kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[27. februāris]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-33]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Marts ===
* [[1. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[2. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[5. marts]]:
** nesējraķetes ''[[KAIROS]]'' avārijā zaudēti pavadoņi ''TATARA-1R'', ''SC-Sat1a'', ''HErO'', ''AETS-1'', ''NutSat-3'';
** kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' tika atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] moduļa, paliekot piestiprināts manipulatora galā;
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists pavadonis, iespējams, ''[[BlackSky Global|BlackSky Global 34]]''.
* [[6. marts]] — kravas kuģis ''[[HTV-X1]]'' palaists brīvā lidojumā, atvienojot to no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]] manipulatora.
* [[8. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[10. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[EchoStar XXV]]''.
* [[11. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Firefly Alpha]]'' palaista derīga krava ''ICOR SV'';
** no kravas kuģa ''[[HTV-X1]]'' brīvā lidojumā palaists pavadonis ''[[Ten-Koh2]]''.
* [[12. marts]]:
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' atvienots no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8A]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 pavadoņi ''[[Shiyan 30]]''.
* [[13. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[14. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis  ''[[NG-23|Cygnus NG-23]]'' nogāja no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[15. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaists pavadonis ''[[Yaogan-50 02]]''.
* [[16. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaisti pavadoņi: ''[[Juntian-1 04A]]'' (''Hawkview 1'', ''Tianzhu 1''), 3 × ''[[Dongpo]]'', ''[[Weitong 1-01]]'' (''Nanhu Gaoxin''), ''[[Xiguang-1 06]]'' (''Dafo''), ''[[Yuxing-3 05]]'' (''Kechuang 1''), ''[[Yuxing-3 06]]'' (''Xiyuan 0'', ''Kehuda 2'');
** kravas kuģis ''[[Progress MS-31]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]]; tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[17. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[18. marts]] — [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX-6]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 10 navigācijas pavadoņi ''[[Weili Kongjian]]'' (''CentiSpace-1'', ''Xiangrikui'').
* [[23. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Soyuz-2.1b / Fregat-M]]'' palaisti 16 sakaru pavadoņi ''[[Rassvet (sakaru pavadoņi)|Rassvet]]''.
* [[24. marts]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-33]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[25. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 2 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Siwei Gaojing 2]]'' (''SuperView Neo 2'').
* [[26. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[27. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2C / YZ-1S]]'' palaists zinātniskais pavadonis ''[[Shiyan 33]]''.
* [[28. marts]] — ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti 2 tehnoloģiju demonstrācijas pavadoņi ''[[Celeste IOD]]'' (''Pathfinder A'').
* [[30. marts]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 2]]'' (''Kinetica 2'') palaisti pavadoņi: 2 × ''[[New March]]'', ''[[TS 01]]''.
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti orbitālie velkoņi ''[[ION SCV]] Astounding Alexandra'', ''[[Vigoride 7]]'', ''[[Spacevan-002]]'', nolaižamais aparāts ''[[Winnebago-6]]'', pavadoņi ''[[Acadia-10]]'', ''[[FGN-100-d3 ]]'', ''[[Gravitas]]'', 3 × ''[[Hawk 14]]'', ''[[HotSat-2]]'', 6 × ''[[ICEYE X]]'', 8 × ''[[IRIDE-MS1-EAGLET2]]'', ''[[Mimir 1]]'', 2 × ''[[NuSat]]'', 3 × ''[[Vindlér 2.0]]'', ''[[AE1a]]'', ''[[AiglonSat-1]]'', ''[[AISSat-4]]'', ''[[BRO 19]]'', ''[[Black Kite-2]]'', ''[[COSMO]]'', ''[[Decimal-Sat1]]'', ''[[DISCO-2]]'', ''[[EMISAR]]'', 3 × ''[[ERMIS]]'', ''[[FEMTO-1]]'' (''ARQSAT-1''), 2 × ''[[Flylab]]'', ''[[FOSSASat 2E25]]'', ''[[GARAI B]]'' (''Innosat Unamuno''), ''[[GEMS2-Amethyst ]]'', ''[[GENIE N1-ATLAS]]'', ''[[Ghost Rider (pavadonis)|Ghost Rider]]'', ''[[HADES-SA]]'' (''SpinnyONE''), ''[[Harbinger]]'', ''[[Helloworld-1]]'', ''[[Io-1]]'', ''[[JACK-002]]'', 9 × ''[[Lemur-2]]'', ''[[Lilium-4]]'', ''[[LUNA-2]]'', ''[[OptiSat]]'', ''[[Out Of The Box]]'', ''[[PARUS-6U1]]'', ''[[PeakSat]]'', ''[[Phobos (pavadonis)|Phobos]]'', ''[[Sharjah-Sat-2]]'', ''[[SAL-E]]'', ''[[SERT3]]'', ''[[SM (pavadonis)|SM]]'', ''[[SPOQC]]'', ''[[T.MicroSat-2]]'', ''[[TechEdSat 23|TES-23]]'', 6 × ''[[ThinSat]]'' (''Dream Big Constellation''), ''[[TORO 3]]'', ''[[TROOP-F3]]'', 2 × ''[[Unicorn 2]]'', ''[[VegaFly-1]]'', 2 × ''[[VIREON]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[SLS Block 1]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' (apkalpe [[Gregorijs Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]]), kosmiskie aparāti ''[[ATENEA]]'', ''[[K-Rad Cube]]'', ''[[Space Weather CubeSat-1|SWC-1]]'', ''[[TACHELES]]''.
* [[2. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. aprīlis]]:
** pirmajā lidojumā avarēja nesējraķete ''[[Tianlong 3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a / Fregat-M]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[Meridian-M № 11]]''.
* [[4. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[LeoSat]]''.
* [[6. aprīlis]] — kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' aplidoja Mēnesi.
* [[7. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Minotaur IV]]'' palaisti pavadoņi ''[[STPSat-7]]'', ''[[Rawhide]]'', ''[[MAMBO]]'', ''[[AggieSat-6]]'', ''[[Auris]]'', ''[[ASTRA-HyRAX]]'', ''[[UNSA 16]]'', ''[[MISR-C1]]'', ''[[MOCI]]'', ''[[INCA-2]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[8. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 5 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]''.
* [[11. aprīlis]]:
** kosmosa kuģis ''[[Artemis II]]'' nolaidās uz Zemes okeanā; apkalpe: [[Gregorijs Rīds Vaizmens|Rīds Vaizmens]], [[Viktors Glovers]], [[Kristīna Kouka]], [[Džeremijs Hensens]];
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Jielong 3]]'' palaisti 2 eksperimentāli sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'', tā kravā arī pavadonis ''[[LEOPARDSat-1]]''.
* [[13. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[NG-24|Cygnus NG-24]]'' tika saslēgts ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[14. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1b / Volga]]'' palaisti 8 militārie pavadoņi ''Kosmos-2609 — 2616''.
* [[17. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 4C]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[Daqi-2]]'' (''AEMS'');
** [[Shenzhou 22|''Tiangong'' 10. ekspedīcija]]: [[Džans Lu]] un [[U Fei]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[19. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[New Glenn]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[BlueBird 7]]'', bet 2. pakāpes kļūmes dēļ ievadīts nepareizā orbītā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[20. aprīlis]] — kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[21. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-32]]'' tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists navigācijas pavadonis ''[[USA-585]]'' (''GPS III-10 Hedy Lamarr'').
* [[23. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaisti pavadoņi ''[[MAGNARO-II]]'', ''[[KOSEN-2R]]'', ''[[FSI-SAT]]'', ''[[ARICA-2]]'', ''[[WASEDA-SAT-ZERO-II]]'', ''[[Mono-Nikko]]'', ''[[OrigamiSat-2]]'', ''[[Prelude]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Angara-1.2]]'' palaisti 4 militārie pavadoņi ''Kosmos-2617 — 2620'' (''OO MKA'').
* [[24. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.
* [[25. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[PRSC-EO3]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Sojuz-2.1a]]'' palaists kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]''.
* [[26. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[28. aprīlis]]:
** kravas kuģis ''[[Progress MS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[29. aprīlis]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon Heavy]]'' palaists sakaru pavadonis ''[[ViaSat-3 APAC]]''.
* [[30. aprīlis]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 25 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 32 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]'';
** suborbitālā lidojumā izmēģināta nesējraķete ''[[Sojuz-5 (nesējraķete)|Sojuz-5]]''.

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[3. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti pavadoņi ''[[CAS500-2]]'', ''[[BusanSat]]'', ''[[Drishti]]'', 6 × ''[[EarthDaily]]'', ''[[Eycore-1]]'', 2 × ''[[ICEYE-X]]'', 7 × ''[[IRIDE-MS2-HEO]]'', ''[[Jackal Autonomous Orbital Vehicle]]'', ''[[JEN-1]]'', 2 × ''[[Lynk Tower]], 3 × ''[[NuLink]], 3 × ''[[Pelican (pavadonis)|Pelican]]'', ''[[Balkan-2]]'', ''[[BRO 21]]'', 3 × ''[[BSLT]]'', 4 × ''[[FOREST (pavadonis)|FOREST]]'', ''[[FrontierSat]]'', ''[[Gemini-Pollux]]'',  ''[[HELIOS (pavadonis)|HELIOS]]'', ''[[Hydra-3]]'', ''[[ICARUS 2.0 - RAVEN]]'', 2 × ''[[PEARL (pavadonis)|PEARL]]'',  ''[[QUBE-II]]'', ''[[SELENE (pavadonis)|SELENE]]'', ''[[SNAPPY]]''.
* [[6. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** kravas kuģis ''[[Tianzhou 9]]'' atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'', tika novadīts no orbītas un sadega Zemes atmosfērā.
* [[11. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7]]'' palaists kravas kuģis ''[[Tianzhou 10]]''; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[12. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[14. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaists derīgās kravas makets ''Dingzhihua Shiyan Zaihe''.
* [[15. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen|Jilin-1 Gaofen 03D55]]'', ''[[Taijing-3-05A-B]]'' (''Rongcheng-1-01 - 02''), ''[[Tianyan-27]]'' (''Youxi''), ''[[Tianyi-50]]'' (''Dianjian-1'');
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]''.
* [[17. maijs]]:
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' saslēdzās ar [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]];
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[19. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Vega-C]]'' palaists Zemes magnetosfēras pētniecības pavadonis ''[[SMILE]]''.
* [[20. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[21. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[22. maijs]]:
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists Zemes tālizpētes pavadonis ''[[StriX]]'';
** suborbitālā lidojumā palaists supersmagais nesējs ''[[Starship]] V3'' ar 20 ''[[Starlink]]'' maketiem un 2 ''Starlink'' demonstratoriem.
* [[24. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2F/G]]'' palaists kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 23]]'' (apkalpe: [[Džu Jandžu]], [[Džans Džijuaņs]], [[Lī Dzjajina]]; tas saslēdzās ar orbitālo staciju ''[[Tiangong]]''.
* [[25. maijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[26. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 7A]]'' palaists pavadonis ''[[TJSW-24]]''.
* [[27. maijs]] — [[SKS 74. ekspedīcija|SKS-74]]: [[Sergejs Kuds-Sverčkovs]] un [[Sergejs Mikajevs]] veica [[iziešana kosmosā|iziešanu kosmosā]].
* [[29. maijs]]:
** pirmsstarta izmēģinājumos starta laukumā ekspodēja nesējraķete ''[[New Glenn]]''; derīgā krava tai nebija uzstādīta;
** kosmosa kuģis ''[[Shenzhou 22]]'' (apkalpe: [[Džans Lu]], [[U Fei]], [[Džans Hundžans]]) atvienojās no orbitālās stacijas ''[[Tiangong]]'' un nolaidās uz Zemes;
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Atlas V 551]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[KuiperSat]]''.
* [[30. maijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 2D]]'' palaisti 4 sakaru pavadoņi ''[[Hulianwang Jishu Shiyan]]''.

=== Jūnijs ===
* [[1. jūnijs]] — nesējraķetes ''[[Chang Zheng 12B]]'' pirmajā startā palaisti 2 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[3. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[4. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 6A]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[5. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 8]]'' palaisti 18 sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]]''.
* [[7. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaists 21 sakaru pavadonis ''[[Starlink]]'' un 2 ''[[Starshield]]''.
* [[8. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[9. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Zhuque 2E]]'' palaisti sakaru pavadoņi ''[[Qianfan]] DTC 01'' un ''[[China Mobile]] 02''.
* [[11. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 5]]'' palaists pavadonis ''[[TJS-25]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[12. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[H3-30S]]'' (varianta pirmais starts) palaisti pavadoņi ''[[VEP-5]]'', ''[[PETREL]]'', ''[[STARS-X]]'', ''[[BRO-22]], 2 × ''[[HORN (pavadonis)|HORN]], ''[[VERTECS]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 29 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[15. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Lijian 1]]'' (''Kinetica 1'') palaisti 8 Zemes tālizpētes pavadoņi ''[[Jilin-1 Gaofen]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.
* [[16. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 3B/E]]'' palaists pavadonis ''[[Shijian-31]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' atvienojās no [[Starptautiskā kosmosa stacija|SKS]].
* [[17. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Chang Zheng 12]]'' palaisti 9 sakaru pavadoņi ''[[Guowang]]'';
** ar nesējraķeti ''[[Kuaizhou 11]]'' palaista neidentificēta krava; starta iznākums nav zināms;
** ar nesējraķete ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 3 sakaru pavadoņi ''[[BlueBird]]'';
** kravas kuģis ''[[SpaceX CRS-34]]'' nolaidās uz Zemes okeānā;
** ar nesējraķeti ''[[Ariane 64]]'' palaisti 36 sakaru pavadoņi ''[[Amazon Leo]]'' (''KuiperSat'').
* [[19. jūnijs]]:
** ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti militārie pavadoņi ''[[Starshield]]'';
** nesējraķeti ''[[Electron (nesējraķete)|Electron]]'' palaists kosmisko objektu sekošanas pavadonis ''[[VICTUS HAZE Puma ]]'' (''TacRS-4'').
* [[21. jūnijs]] — ar nesējraķeti ''[[Falcon 9 Block 5]]'' palaisti 24 sakaru pavadoņi ''[[Starlink]]''.

== Miruši ==
* [[21. maijs]] — [[Džons Feibiens]] (''John M. Fabian''), ASV kosmonauts, lidotājs (dzimis 1939. gadā)
* [[17. jūnijs]] — [[Aleksandrs Samokutjajevs]] (''Александр Михайлович Самокутяев''), Krievijas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1970. gadā)
* [[21. jūnijs]] — [[Abduls Ahads Momands]] (''Abdul Ahad Momand'', عبدالاحد مومند), Afganistānas kosmonauts, lidotājs (dzimis 1959. gadā)


{{Kosmonautikas gadi|status=uncollapsed}}
{{2026. gada orbitālie starti|status=collapsed}}


[[Kategorija:2026. gads kosmonautikā| ]]</text>
      <sha1>mgvtbe1wf7sj1dh63h6vovzvefgkcxk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Flashes Before Your Eyes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>620594</id>
    <revision>
      <id>4485405</id>
      <parentid>4437862</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:53:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie varoņi */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485405</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6898" sha1="2eye5dxupm7uzoepsuxs9ds4yxsr5qr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Flashes Before Your Eyes''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=8. sērija
|Director=[[Džeks Benders]]
|Writer=* [[Deimons Lindelofs]]
* [[Drū Godards]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]
|Airdate=2007. gadā 14. februārī
|Length=43 minūtes
|Guests=* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
* [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga
|Prev=''[[Not in Portland]]''
|Next=''[[Stranger in a Strange Land]]''
}}
'''''Flashes Before Your Eyes''''' (no {{val|en|Zibšņi tavu acu priekšā}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Drū Godards]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 14. februārī.

Epizode gandrīz pilnībā koncentrējas uz notikumiem, kas risinājās ar Dezmondu pēc [[Dharma Initiative|stacijas “Gulbis”]] pašiznīcināšanās. Viņa prāts ieguva spēju ceļot pagātnē, kur viņš piedzīvo dīvainus brīžus. Pamostoties kails uz salas, Dezmonds saprot, ka ir ieguvis spēju redzēt noteiktus nākotnes brīžus.

== Sižets ==

=== Dezmonda prāta ceļojums pagātnē ===
Pēc avārijas atslēgas pagriešanas zem bunkura Dezmonds pamostas, guļot uz grīdas sarkanā [[krāsas]] peļķē. Pie viņa pieskrien viņa draudzene Penelope, nobijusies. Izrādās, ka viņš ir nokritis pa kāpnēm, krāsojot sienu. Lai gan Dezmonds nesaprot, kā viņš tur nonācis, viņš priecīgi apskauj Penelopi. Vēlāk viņš gatavojas satikt Penelopes tēvu un pamana, ka pulkstenis rāda plkst. 1:08. Tad viņš dzird bunkura taimera pīkstienus, taču izrādās, ka tā ir tikai mikroviļņu krāsns skaņa. Ierodoties Penelopes tēva birojā, viņš pamana kurjeru, kas piegādā paku uz 815. kabinetu, izraisot Dezmondam atmiņas par bunkuru. Ierodoties Penelopes tēva, uzņēmēja Čārlza Vidmora kabinetā, viņi apspriež Dezmonda darba iespējas. Tomēr Dezmonds vēlas saņemt viņa svētību [[Kāzas|kāzām]] ar Penelopu, bet Vidmors skaidri norāda, ka nevēlas viņu savas meitas tuvumā.

Izejot ārā, Dezmonds dusmīgi nomet savu [[Kaklasaite|kaklasaiti]] uz ietves, pirms pamana Čārliju, kurš ārā spēlē ģitāru. Dezmonds viņu atpazīst, bet Čārlijs ne. Dezmonds atceras, ka jau ir piedzīvojis šo dienu, jo pēc iziešanas ārā viņš arī pazaudēja kaklasaiti un sāka līt lietus. Pēc šīm vārdiem tiešām sāk līt. Tad Dezmonds skrien pie sava drauga Donovana, un pēc tam viņi dodas uz bāru, kur Dezmonds izstāsta, kas ar viņu noticis. Donovans netic, ka Dezmonds atdzīvina pagātnes notikumus, tāpēc Dezmonds, skatoties spēli televizorā, saka, ka atceras brīdi, kad viena no komandām spēs gūt vārtus, pēc kā bārā ienāks cilvēks ar beisbola nūju. Tomēr tas nenotiek, sarūgtinot Dezmondu, kurš pēc tam atgriežas mājās. Nākamajā dienā Dezmonds dodas uz veikalu, lai nopirktu laulības gredzenu, kur viņš satiek pārdevēju Eloīsi. Kad viņš saka, ka vēlas nopirkt tieši kādu gredzenu, Eloīsa, nosaucot viņu vārdā, paziņo, ka viņš to nepirks, bet gan pārdomās un aizies, pēc kā nonāks uz salas, kur trīs gadus ievadīs skaitļus kādā datorā. Šokēts Dezmonds nespēj atdot gredzenu, un tad Eloīsa viņu aicina iziet ārā.

Tur viņa pievērš Dezmonda uzmanību vīrietim sarkanās kedās. Dezmonds cenšas saprast, kas viņa ir, bet tad paziņo, ka pavadīs savu dzīvi kopā ar Penelopi. Tomēr Eloīsa saka, ka tas nenotiks. Tajā brīdī Dezmonds aiz muguras dzird troksni — sabrukušas sastatnes nogalina vīrieti sarkanajās kedās. Eloīsa paskaidro, ka vīrieša liktenis bija mirt, bet Dezmonda liktenis ir doties uz Salu. Dezmonds paziņo, ka dzīvos savu dzīvi tā, kā pats vēlas. Taču vēlāk, nofotografējoties ar Penelopi un saprotot, ka tā ir tā pati fotogrāfija, viņš pieņem savu likteni un apzināti pārtrauc attiecības ar viņu. Ierodoties bārā, viņš pamana, ka televizorā tiek gūti vārti, un bārā ienāk vīrietis ar beisbola nūju — tieši tā, kā viņš to atcerējās. Dezmonds saprot, ka ir kļūdījies par vienu dienu, un grasās skriet pie Penelopes. Taču vīrietis grasās sist bārmenim ar nūju, bet bārmenis pieliecas, un nūja trāpa Dezmondam pa galvu.

=== Uz salas ===
Pamostoties džungļos kails, Dezmonds pieceļas un zālē atrod šautriņu dēli un galda tenisa galdu, ko izmeta bunkura sprādziena laikā. Viņš atrod arī savu fotogrāfiju ar Penelopi, paņem to un sāk raudāt.

Pēc kāda laika Dezmonds, Čārlijs un Hugo netālu no nometnes satiek Loku, kurš viņiem paziņo, ka “sala ir nogalinājusi Eko”. Tomēr Dezmonds sāk uzvesties dīvaini un pēkšņi steidzas atpakaļ uz pludmali, kur ienirst okeānā un sāk peldēt noteiktā virzienā. Sasniedzot pludmali, Čārlijs un pārējie saprot, ka okeānā ir Klēra, un Čārlijs steidzas Dezmondam pakaļ. Dezmonds izvelk Klēru no ūdens un veic sirds un plaušu reanimāciju, tādējādi izglābjot viņas dzīvību. Hugo saprot, ka Dezmonds kaut kādā veidā spēj redzēt nākotni, un par to informē Čārliju.

Pēc tam Čārlijs nolemj paņemt [[Viskijs|viskija]] pudeli no Sojera krājumiem un piedzirdīt Dezmondu, cerot, ka viņš atklās, kā uzzinājis par Klēras slīkšanu. Dzeršanas laikā Čārlijs piemin arī Dezmonda uzstādīto zibensnovedēju, kurā vēlāk iespēra [[zibens]]. Dezmonds vēlas doties prom, taču Čārlijs turpina viņu pratināt, un Dezmonds kļūst agresīvs. Tomēr Čārlijam un Hugo izdodas viņu nomierināt, un Čārlijs nolemj pavadīt iereibušo Dezmondu uz telti. Tur Dezmonds pastāsta Čārlijam, ka redzējis nākotnes uzplaiksnījumus un visu šo laiku glābis Čārliju — no zibens spēriena un vēlāk arī no noslīkšanas, kad viņš varēja nomirt, mēģinot glābt Klēru. Tomēr viņš piebilst, ka nevar Čārliju glābt mūžīgi, jo Čārlija liktenis ir mirt.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
{{Col-2}}
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===

* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
* [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga
* [[Šiširs Kurups]] kā Donovans
* [[Džons Viljamsons]] kā vīrietis sarkanās kedās

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>2eye5dxupm7uzoepsuxs9ds4yxsr5qr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tricia Tanaka Is Dead</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621330</id>
    <revision>
      <id>4485406</id>
      <parentid>4461652</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:53:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485406</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6781" sha1="ksn0dcs3fgsbhevu5olv4qwxo2elksx" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Tricia Tanaka Is Dead''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=10. sērija
|Director=[[Ēriks Lanēvils]]
|Writer=* [[Edvards Kitsis]]
* [[Ādams Horovics]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Marks Goldmans]]
|Airdate=2007. gadā 28. februārī
|Length=43 minūtes
|Guests=* [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
* [[Liliana Hersta]] kā Karmena Rejesa
* [[Sanga Hi Lī]] kā Triša Tanaka
|Prev=''[[Stranger in a Strange Land]]''
|Next=''[[Enter 77]]''
}}
'''''Tricia Tanaka Is Dead''''' (no {{val|en|Triša Tanaka ir mirusi}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] desmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Ēriks Lanēvils]], bet scenāristi ir [[Edvards Kitsis]] un [[Ādams Horovics]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 28. februārī.

Epizode stāsta par Hugo, kurš, pateicoties sunim Vinsentam, džungļos atrod apgāztu ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' furgonu, kurā atrodas vīrieša vārdā Rodžers līķis. Hugo rodas dīvaina ideja pārbaudīt, vai furgons joprojām darbojas, taču tikai retais no izdzīvojušajiem piekrīt viņa iecerei. Keita un Sojers atgriežas un pastāsta Lokam un Saīdam par to, kas ar viņiem notika. Paralēli epizodē tiek atklāta Hugo pagātne — viņa tēva atgriešanās un jaunās neveiksmes pēc laimēšanas loterijā.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Hugo sarunājas ar Libiju pie viņas kapa, pēc tam dodas pie Čārlija, kurš skujas, sēžot smiltīs. Pēkšņi Vinsents izskrien no krūmiem ar [[Mūmija|mumificētu]] roku zobos, kurai piekārtas kāda transporta atslēgas. Hugo nolemj sekot sunim džungļos, un Vinsents aizved viņu pie apgāzta, aizauguša furgona, kas guļ uz sāniem. Uz priekšējā bampera ir redzams ''DHARMA'' logotips, bet iekšpusē atrodas vīrieša līķis, kura kombinezonā ir izšūts vārds Rodžers. Hugo dodas pie pārējiem izdzīvojušajiem un pastāsta par savu atklājumu, taču pēc tam, kad Paulo jautā, kāpēc viņiem furgons būtu vajadzīgs, neviens neizrāda interesi. Paliek tikai Džins, kurš slikti saprot angļu valodu, tāpēc Hugo paņem viņu līdzi uz furgonu. Pēc viņu aiziešanas Sojers un Keita atgriežas nometnē. Hugo un Džins atver furgona bagāžnieku un atrod vairākus iepakojumus ar [[Alus|alu]] bundžās, pēc tam izvelk līķi no kabīnes.

Tikmēr Čārlijs jautā Dezmondam, kad viņš mirs, taču Dezmonds atbild, ka viņam nav skaidras vīzijas. Sojers uzzina, ka viņa prombūtnes laikā ir nozagtas viņa mantas. Džins piedāvā Hugo apgāzt furgonu, kad ierodas Sojers un piekrīt palīdzēt apmaiņā pret alu. Tikmēr Keita pastāsta Lokam un Saīdam par Džeku, pie kura viņa vēlas atgriezties. Pēc furgona apgāšanas Džins pārbauda dzinēju, kas ir aizaudzis ar [[Liāna|liānām]], taču, neskatoties uz to, Hugo cer to salabot. Sojers dzer alu un sarunājas ar Džinu, kuras laikā viņš iemet Hugo bundžu, taču tā aizlido aiz krūmiem, kur Hugo atklāj slīpumu ar līdzenumu lejup. Tad viņš nolemj iedarbināt furgonu, nobraucot ar to lejā pa kalnu. Hugo pasauc Čārliju, kurš iekāpj furgonā kopā ar viņu. Sojers un Džins stumj furgonu, neraugoties uz nelielo akmeņu sienu lejā. Pēdējā brīdī dzinējs iedarbojas, un Hugo novirza furgonu prom no akmeņiem. Priecīgie Sojers un Džins pievienojas viņiem, iekāpjot furgonā.

Čārlijs, Džins un Sojers atgriežas nometnē, kamēr Hugo nolemj vēl nedaudz pabraukt ar furgonu. Tajā vakarā Keitu džungļos sastop Saīds un Loks, kuri nolemj pievienoties viņai ceļā pie Džeka. Tajā brīdī no krūmiem iznāk Daniela Ruso, un Keita pierunā viņu pievienoties, jo &quot;Citiem&quot; ir Danielas meita Aleksa, kura tika nolaupīta pirms daudziem gadiem.

=== Hugo atmiņas ===
Mazais Hugo kopā ar savu tēvu Deividu remontē automašīnu. Neskatoties uz to, ka karburators ir jānomaina, Deivids tomēr aicina Hugo mēģināt iedarbināt automašīnu. Viņš arī apsola Hugo pēc atgriešanās no [[Lasvegasa]]s doties uz [[Lielais kanjons|Lielo kanjonu]].

Pēc loterijas laimēšanas pie Hugo pienāk reportiere Triša Tanaka, lai izjautātu viņu par ēdnīcas iegādi, kurā viņš strādāja. Taču Hugo sāk uzskaitīt savas nelaimes. Triša ir neapmierināta un dodas ēdnīcā kopā ar operatoru, kamēr Hugo un viņa kolēģis Rendijs paliek ārpusē. Pēkšņi no debesīm nokrīt [[meteorīts]], iznīcinot ēdnīcu un nogalinot Tanaku un viņas operatoru. Atgriežoties mājās, Hugo pastāsta mātei par notikušo un runā par ceļojumu uz [[Austrālija|Austrāliju]], lai atrastu atbildes par nolādētajiem skaitļiem. Pēkšņi māte viņu šokē, atklājot, ka viņa tēvs Deivids ir atgriezies pēc 17 gadiem.

Lai gan viņa māte apgalvo, ka tēvs ir atgriezies, lai palīdzētu Hugo atrisināt nolādēto loterijas problēmu, Hugo uzskata, ka tēvs atgriezies tikai lielā naudas laimesta dēļ, un draud izmest visu savu naudu. Vēlāk tēvs uzaicina viņu pie ekstrasenses. Viņa izstāsta diezgan precīzu stāstu par Hugo pagātni, taču atklājas, ka Deivids viņu pierunāja to pateikt, kad Hugo piedāvāja viņai {{sk|10000}} [[ASV dolārs|dolāru]] par patiesību. Dusmīgais Hugo pēc tam aizbrauc. Kravājot mantas ceļojumam uz Austrāliju, pie Hugo pienāk Deivids un atzīst, ka ir atgriezies naudas dēļ. Tomēr viņš arī sola palikt Hugo līdzās un pabeigt automašīnu, ko viņi sāka būvēt pirms 17 gadiem, kad Hugo atgriezīsies no Austrālijas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Kīle Sančesa]] kā Nikija Fernandesa
* [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
* [[Liliana Hersta]] kā Karmena Rejesa
* [[Sanga Hi Lī]] kā Triša Tanaka
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Sjūzena Krula]] kā Lina Karnofa
{{Col-2}}
* [[Billijs Rejs Gelions]] kā Rendijs Neišenss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Braiens Sato]] kā Ričards
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Dastins Vačmens]] kā Stīvs Dženkinss{{Col-end}}

== Atsauces ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>ksn0dcs3fgsbhevu5olv4qwxo2elksx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Par Avion</title>
    <ns>0</ns>
    <id>621762</id>
    <revision>
      <id>4485407</id>
      <parentid>4461656</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:54:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485407</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6449" sha1="mnhn0tpov1v1tmv4rs6npaz0g8b8iym" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Par Avion''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=12. sērija
|Director=[[Pols Edvardss]]
|Writer=* [[Kristīna M. Kima]]
* [[Džordans Rozenbergs]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Kristofers Nelsons]]
|Airdate=2007. gadā 14. martā
|Length=41 minūte
|Guests=* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Gabriela Ficpatrika]] kā Lindsija Litltone
|Prev=''[[Enter 77]]''
|Next=''[[The Man from Tallahassee]]''
}}
'''''Par Avion''''' (no {{val|fr|Ar lidmašīnu}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Pols Edvardss]], bet scenāristi ir [[Kristīna M. Kima]] un [[Džordans Rozenbergs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 14. martā.

Ievērojot [[Gājputni|gājputnus]], Klērai rodas ideja nosūtīt palīdzības vēsti citiem cilvēkiem. Tikmēr Saīds, Loks, Klēra, Daniela un gūsteknis Mihails turpina ceļu uz kazarmām. Paralēli sērijā tiek atklāta Klēras pagātne, kad viņa uzzina patiesību par savu tēvu, kuru visu mūžu nebija redzējusi.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Keita, Saīds, Loks un Daniela apspriež maršrutu uz kazarmām, kur, viņuprāt, atrodas &quot;Citi&quot; un gūstā esošais Džeks. Tikmēr Čārlijs uzaicina Klēru uz pikniku, taču viņiem tuvojas Dezmonds. Kamēr Čārlijs un Dezmonds sarunājas, Klēra pamana gājputnus, un viņai rodas ideja, kā lūgt palīdzību. Viņa dalās savā idejā ar Čārliju, Džinu un Sun, skaidrojot, ka putni ir gredzenoti un lido uz apdzīvotām vietām, kas nozīmē, ka viņi varētu noķert kādu no tiem un piesiet zīmīti tam pie kājas. Tikmēr ceļā Mihails paskaidro, ka viņu uz salu atvedusi [[zemūdene]]. Viņš arī norāda, ka Keita &quot;nav sarakstā&quot;, un piemin Džeikobu, kurš šeit sapulcinājis visus &quot;Citus&quot;. Drīz vien grupa nonāk pie betona stabiem, kas atgādina žogu. Tikmēr Džins un Klēra izgatavo tīklu, kamēr Sun atnes [[zivis]], lai pievilinātu putnus.

Kad viņi grasās noķert putnu, to aizbiedē Dezmonda šāviens, jo viņš kopā ar Čārliju medī [[Meža cūka|mežacūku]]. Klērai rodas aizdomas, ka viņi nevēlas, lai viņa noķertu putnu. Tikmēr Keita mēģina iziet starp stabiem, taču Saīds viņu attur, nojaušot, ka tie varētu būt slazdi vai trauksmes signāls. Tā kā Mihails atsakās pateikt, kas tie ir par stabiem, grupa nolemj tos apiet, taču Mihails paskaidro, ka stabi ieskauj kazarmas un tos nav iespējams apiet. Tad Loks iestumj Mihailu starp stabiem, un viņam nāk putas no mutes un [[Asiņošana|asinis]] no ausīm, pirms viņš nokrīt zālē stabu otrā pusē. Saīds secina, ka stabi veido skaņas barjeru, tāpēc viņi nocērt nelielu koku un atbalsta to pret vienu no stabiem, pēc tam pārrāpjas pāri pa stumbru. Otrā pusē Keita pamana, ka Mihails ir bezsamaņā, bet elpo, un viņi viņu tur atstāj. Tikmēr Klēra apsūdz Čārliju, ka viņš neļāva viņai noķert putnu.

Klēra vēro, kā Dezmonds viņai noķer [[Kaijas|kaiju]]. Viņš paskaidro, ka to izdarījis pats, jo, ja Čārlijs būtu atnācis, tas būtu nokritis no klintīm un noslīcis. Dezmonds pasaka Klērai, ka Čārlijam ir lemts mirt, pēc kā Klēra atgriežas pie Čārlija un atvainojas par savu uzvedību. Tad viņi uzraksta zīmīti, piesien to putnam pie kājas un atbrīvo to. Tikmēr Keita, Saīds, Loks un Daniela sasniedz kazarmas, kur no krūmiem pamana apmierinātu Džeku, kas spēlē bumbu ar Tomu, kamēr &quot;Citi&quot; netālu ir aizņemti ar savām darīšanām.

=== Klēras atmiņas ===
Klēra pamostas automašīnā pēc [[autoavārija]]s. Viņas māte, kura nebija piesprādzējusies, tika izmesta caur vējstiklu. Slimnīcā pēc apskates pie Klēras pienāk policists, un viņa sāk aizstāvēties, saprotot, ka policists mēģina vainot viņu negadījumā. Klēras tante Lindsija jau atrodas mātes palātā, pēc kā ārsts paziņo, ka Klēras mātes stāvoklis ir stabils, taču viņa var nonākt ilgstošā [[Koma|komā]]. Kad Lindsija saka, ka viņām nav naudas ārstēšanai, ārsts apliecina, ka visus izdevumus jau ir apmaksājis anonīms labdaris. Vēlāk Klēra palātā atrod Kristianu Šepardu, amerikāņu ārstu, kuru Lindsija mēģina izdzīt ārā un uz kuru viņa ir dusmīga. Kristians šokētajai Klērai paskaidro, ka viņš ir tās tēvs, par kuru viņa bija domājusi, ka tas sen miris.

Pirms aizbraukšanas no [[Austrālija]]s Kristians uzaicina Klēru uz kafejnīcu, kur paskaidro, ka viņam bijis romāns ar viņas māti. Viņš bieži apmeklēja Klēru, taču tikšanās bija retas viņa citas ģimenes dēļ Amerikā, kas lika Lindsijai un Klēras mātei uz viņu dusmoties. Kristians iesaka Klērai pārtraukt mātes dzīvības uzturēšanu, uz ko Klēra paziņo, ka nekad vairs nevēlas viņu redzēt. Noslēgumā Kristians brīdina viņu nesākt justies vainīgai par mātes stāvokli.

Piecus gadus vēlāk, pirms aizbraukšanas no Austrālijas, [[Grūtniecība|grūtniece]] Klēra apciemo slimnīcā savu māti, kura joprojām atrodas komā. Viņa ieslēdz televizoru, kurā rāda raidījumu par gājputniem. Klēra pastāsta mātei par mazuli, kuru vēlas atdot [[adopcija]]i, pēc tam izplūst asarās, sakot, ka tagad saprot, cik grūti bijis viņu audzināt. Viņa arī atvainojas par strīdu automašīnā, kas noveda pie negadījuma, un atzīst, ka tagad viņu moka vainas apziņa.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvona
{{Col-2}}
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===

* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Gabriela Ficpatrika]] kā Lindsija Litltone

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>mnhn0tpov1v1tmv4rs6npaz0g8b8iym</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kūlijs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>622960</id>
    <revision>
      <id>4485599</id>
      <parentid>4413236</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:18:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pārveidoju nozīmju atdalīšanā.</comment>
      <origin>4485599</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="105" sha1="k5w4yh7ev3pxawhjegm5te62esnkipf" xml:space="preserve">'''Kūlijs''' var būt:

* [[Logans Kūlijs]];
* [[Vills Kūlijs]].

{{Uzvārds}}
[[Kategorija:Uzvārdi]]</text>
      <sha1>k5w4yh7ev3pxawhjegm5te62esnkipf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Exposé</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623790</id>
    <revision>
      <id>4485408</id>
      <parentid>4461657</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:55:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie varoņi */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485408</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9156" sha1="1r3x45lcepyoymef0ys3p9ghs9u0ww7" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''Exposé''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=14. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2007. gadā 28. martā|Length=40 minūtes|Guests=*[[Īens Somerholders]] kā Būns Kārlails
*[[Megija Greisa]] kā Šenona Rezerforda
*[[Denjels Robaks]] kā Leslijs Arcts
*[[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms
*[[Billijs Dī Viljamss]] kā viņš pats|Prev=''[[The Man from Tallahassee]]''|Next=''[[Left Behind]]''}}

'''''Exposé''''' (no [[Franču valoda|franču]]: ''Atmaskošana'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] četrpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Edvards Kitsis]] un [[Ādams Horovics]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 28. martā.

Izdzīvojušie atrod Nikijas un Paulo līķus un mēģina noskaidrot, kas ar viņiem notika un kas viņi bija. Sērijā tiek stāstīts par Nikijas un Paulo kriminālo pagātni un viņu dzīvi uz salas.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Nikija kaut ko aprok džungļos un tad izskrien pludmalē, kur Sojers un Hugo spēlē [[Galda teniss|galda tenisu]]. Nikija sabrūk smiltīs un pēc veltīga mēģinājuma runāt nomirst. Sojers, Hugo, Čārlijs, Sun un Džins cenšas saprast, kas ar viņu noticis. Čārlijs pamana, ka Nikijai zem [[Nags|nagiem]] ir dubļi. Vēlāk viņi džungļos atrod arī viņas draugu Paulo, kurš arī ir miris. Viņa bikses ir atvilktas, un viena kurpe karājas koka zarā. Kad Džins mēģina padzerties no tuvumā esošās ūdens pudeles, Sojers to paņem un izlej ūdeni, domādams, ka Paulo un Nikija varētu būt saindēti. Tad viņi aizved viņu ķermeņus uz kapsētu un nolemj pārbaudīt viņu mājokļi. Tur viņi atrod burku, kurā iepriekš dzīvojis kāds kukainis, kā arī seriāla ''Exposé'' scenāriju, kurā Nikija filmējās. Sojers atrod arī rāciju un sāk šaubīties, ka Nikija un Paulo bijuši &quot;Citu&quot; spiegi.

Sunai ir aizdomas, ka pāri nogalinājuši &quot;Citi&quot;, jo tie reiz mēģināja viņu nolaupīt. Hugo iztaujā Dezmondu, kurš saka, ka no rīta redzējis Nikiju tuvojamies Sojeram. Hugo sāk aizdomāties, jo Sojers apgalvo, ka Nikiju nepazīst. Viņš to pastāsta Sun un Čārlijam, kuri rok kapus, kamēr suns Vinsents ar zobiem norauj audumu, kas klāj Nikijas un Paulo ķermeņus. Pēc tam Čārlijs atzīstas Sun, ka viņš un Sojers inscenēja viņas nolaupīšanu, nevis &quot;Citi&quot;, atvainojoties par to. Vēlāk Hugo pasaka Sojeram, ka tur viņu aizdomās. Sojers atzīst, ka Nikija viņam lūgusi ieroci, un iemet Sun maisiņu, ko izracis džungļos, saprazdams, ka Nikija, spriežot pēc dubļiem zem nagiem, bija kaut ko aprakusi. Sun ieber mazus [[Dimants|dimantus]] no maisiņa savā plaukstā. Pēc tam Sojers pats rok kapus, un Sun atzīst, ka Čārlijs viņai visu izstāstījis, tomēr viņa atdod Sojeram dimantus. Izdzīvojušie pulcējas uz Nikijas un Paulo bērēm. Hugo nolasa īsu atvadu runu, pēc kuras Sojers ieber dimantus kapā. Pēc tam Sojers un Hugo apglabā līķus.

=== Nikijas un Paulo atmiņas ===
Nikija spēlē galveno lomu seriālā ''Exposé'', un, neskatoties uz to, ka viņas varone tiek nogalināta, seriāla veidotājs Hovards Cukermans, kurš ir arī Nikijas mīļākais, sola kādreiz atdzīvināt viņas varoni. Vēlāk Hovards un Nikija pusdieno, un Cukermans iepazīstina viņu ar savu jauno pavāru Paulo. Pēkšņi Hovards saķer krūtis un nomirst, ko Paulo apstiprina. Tad Nikija aukstasinīgi noņem atslēgu no Hovarda kakla, pēc kā viņa un Paulo atver seifu un izņem [[Matrjoška|matrjošku]], kurā atrodas dimantu maisiņš. Vēlāk, sēžot [[Sidneja]]s lidostā, Paulo lasa avīzes rakstu par Hovarda nāvi. Tad viņš saka, ka ir atmetis [[Smēķēšana|smēķēšanu]] un tagad košļā [[Nikotīns|nikotīna]] košļājamo gumiju. Viņus pārtrauc Šenonas skaļā balss, kura sūdzas Būnam par to, ka viņa nav dabūjusi pirmās klases sēdvietu. Nikija lūdz Paulo apsolīt, ka viņi nekļūs kā šie divi.

Pēc lidmašīnas avārijas Nikija krīt panikā un meklē Paulo starp atlūzām. Pēc tam, kad rakstnieks Gērijs Troups tiek iesūkts strādājošā dzinējā, Nikija zem atlūzām atrod vīrieti, taču izrādās, ka tas ir Arcts. Tad viņa atrod šokā esošo Paulo un jautā, kur ir dimanti. Vēlāk, citā vakarā, Nikija un Paulo apspriež dīvainas skaņas džungļos, un Nikija saka, ka viņiem jāatrod dimanti, pirms ierodas palīdzība. Garām paiet Ītans, ar kuru viņi iepazīstas, un viņš piedāvā viņiem drēbes. Nikija saka, ka viņiem jāatrod Paulo košļājamā gumija, un Ītans iesaka meklēt dziļāk džungļos. Tad Arcts paskrien garām, kliedzot, ka Būns ir paņēmis visu ūdeni. Nikija un Paulo seko viņam un kļūst par lieciniekiem Džeka runai. Vēlāk Nikija lūdz Arctam uzzīmēt karti, kurā parādīta krītošo atlūzu iespējamā trajektorija. Arcts arī pastāsta viņai par Medūzas zirnekli, ko viņš noķēris un kas ir bīstams, jo izdala spēcīgu [[Feromoni|feromonu]], kas pievilina [[Tēviņš|tēviņus]]. Džungļos Nikija un Paulo atrod uz zemes guļošu ''[[Beechcraft]]'' lidmašīnu un zem tās lūku ar kāpnēm, kas ved lejup. Paulo vēlas nokāpt lejā, bet Nikija viņam to neļauj.

Kādu dienu Šenona un Arcts kliedz uz Keitu par to, ka viņa nav pastāstījusi pārējiem par ieročiem maršala diplomāta čemodānā. Pēc tam, kad Nikija un Paulo no Keitas uzzina, kur viņa atradusi diplomāta čemodānu — nelielā ezerā pie [[Ūdenskritums|ūdenskrituma]], viņi dodas turp. Pēc niršanas Paulo ierauga somu, kurā ir maisiņš ar dimantiem, taču Nikijai par to neko nesaka. Citā vakarā, košļājot gumiju, Paulo vēlas aprakt dimantus pludmalē, bet Loks iesaka viņam neaprakt savus noslēpumus tur, jo viļņi var izskalot smiltis. Tad Paulo nolemj paslēpt dimantus lūkā zem lidmašīnas, taču, kad viņš tur nokļūst, viņam nākas slēpties, jo ierodas Bens un Džūljeta. Viņi apspriež Maiklu un Džeka vervēšanu un pēc tam aiziet. Paulo paslēpj dimantus tualetes ūdens tvertnē un dodas prom, paņemot līdzi atstāto rāciju. Ekspedīcijas laikā kopā ar Loku, meklējot Eko, Paulo aiziet uz tualeti, paņem dimantus un paslēpj maisiņu apakšveļā.

Kādu dienu Nikija atrod košļājamās gumijas paciņu un saprot, ka Paulo viņu maldina. Viņa lūdz Sojeram ieroci, bet viņš atsaka. To pamana Dezmonds, kad pasniedz Džeromam ūdeni. Tad Nikija aizved Paulo uz džungļiem un uzmet viņam virsū Medūzas zirnekli no Arcta kolekcijas. Tas iekož Paulo, un viņš nokrīt zālē, pakāpeniski kļūstot [[Paralīze|paralizēts]]. Nikija paskaidro, ka kodums viņu paralizēs uz astoņām stundām un ievērojami palēninās [[Sirdsdarbība|sirdsdarbību]]. Vispirms viņa meklē dimantus viņa kurpē, bet pēc tam atrod tos apakšveļā. Paulo atzīst, ka baidījies, ka dimanti varētu likt Nikijai pārstāt viņu mīlēt. Tomēr zirneklis izdala feromonu, kas pievilina tēviņus. Paulo mēģina par to brīdināt Nikiju, bet ir jau par vēlu un viens no tēviņiem iekož viņai kājā. Panikā viņa aprok dimantus un skrien uz pludmali, kur sabrūk Hugo un Sojera acu priekšā. Viņa cenšas pateikt, ka ir paralizēta, taču vārdi ir neskaidri, un viņi to nesaprot. Domādami, ka Nikija un Paulo ir miruši, izdzīvojušie ievieto viņus kapā. Pēdējā brīdī Nikija atver acis, bet Sojers un Hugo jau met smiltis uz &quot;līķiem&quot;, aprakdami Nikiju un Paulo dzīvus.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keitas Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
{{Col-2}}
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Kīle Sančesa]] kā Nikija Fernandesa
* [[Rodrigo Santoro]] kā Paulo
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}
=== Otrā plāna lomas ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Īens Somerholders]] kā Būns Kārlails
* [[Megija Greisa]] kā Šenona Rezerforda
* [[Denjels Robaks]] kā Leslijs Arcts
* [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms
* [[Džeikobs Vitkins]] kā Hovards L. Cukermans
{{Col-2}}
* [[Billijs Dī Viljamss]] kā viņš pats
* [[Dastins Vačmens]] kā Skots Džeksons
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* Medisona kā suns Vinsents
{{Col-end}}
== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0988050|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-14-expose/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>1r3x45lcepyoymef0ys3p9ghs9u0ww7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Left Behind</title>
    <ns>0</ns>
    <id>623895</id>
    <revision>
      <id>4485409</id>
      <parentid>4461658</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:55:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485409</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7702" sha1="2p5o7fto5tkflt3h0itmg2i8m4lhrlq" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Left Behind''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;&quot;|Season=3. sezona|Series no=15. sērija|Director=[[Kārena Gaviola]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Elizabete Sarnofa]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2007. gadā 4. aprīlī|Length=41 minūte|Guests=*[[Fredriks Lene]] kā maršals Marss
*[[Beta Broderika]] kā Diāna Džensena
*[[Kima Dikensa]] kā Kesidija Filipsa|Prev=''[[Exposé]]''|Next=''[[One of Us]]''}}

'''''Left Behind''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Atstāts aiz muguras'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] piecpadsmitā sērija. Sērijas režisore ir [[Kārena Gaviola]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Elizabete Sarnofa]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 4. aprīlī.

&quot;Citi&quot; nolemj pamest ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' kazarmas, atstājot Keitu un Džūljetu džungļos, pieslēgtas vienu pie otras ar rokudzelžiem. Viņas ir spiestas apvienot spēkus, lai izdzīvotu. Nometnē Sojers no Hugo uzzina, ka pārējie izdzīvojušie vēlas viņu izraidīt, un nolemj to nepieļaut. Paralēli turpinās stāsts par Keitas bēgšanu no policijas, kuras laikā viņa sastop Kesidiju, sievieti, kuru Sojers piekrāpa.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Loks ierodas pie ieslēgtās Keitas un saka, ka vēlas palikt uz salas. Tāpat arī Džekam, kurš nekur nav aizbraucis, būs jāpaliek. Pēc tam Loks aiziet. Tikmēr Hugo informē Sojeru, ka pārējie izdzīvojušie viņa uzvedības dēļ vēlas viņu izraidīt un šokētais Sojers cenšas saprast, kāpēc. Keita caur restēm redz, kā &quot;Citi&quot; pulcējas un uzvelk [[gāzmaska]]s. Pēc brīža viņas istabā tiek iemests gāzes baloniņš. Viņa mēģina izvairīties no gāzes, taču drīz vien zaudē samaņu. Pamostoties Keita saprot, ka atrodas džungļos, bet Džūljeta guļ blakus bez samaņas, ar rokudzelžiem pieslēgta pie viņas rokas. Tikmēr Sojers pēc neveiksmīga mēģinājuma pats izķidāt zivi saprot, ka viens pats izdzīvot nespēs, un dodas pie Hugo, lūdzot palīdzību izdzīvojušo uzticības iegūšanā. Šajā laikā Džūljeta atgūst samaņu un nesaprot, kas noticis, īpaši, kad Keita viņai pastāsta, ka &quot;Citi&quot; ir sakravājušies un kaut kur devušies. Nespēdamas atbrīvoties no rokudzelžiem, viņas nolemj atgriezties kazarmās.

Tajā naktī sāk līt, un starp Džūljetu un Keitu izceļas kautiņš, kad Džūljeta piemin Džeku. Keita nejauši [[Izmežģījums|izmežģī]] Džūljetai plecu, bet, izdzirdot Dūmu briesmoņa rēcienu, viņas paslēpjas starp koku saknēm. Džūljeta uzvedas tā, it kā nekad iepriekš nebūtu redzējusi Dūmu briesmoni. Tikmēr Sojers pēc Hugo ieteikuma sāk palīdzēt izdzīvojušajiem. No rīta viņš kopā ar Dezmondu dodas [[Meža cūka|mežacūku]] medībās. Džūljeta un Keita pavada nakti starp saknēm un nākamajā rītā dodas tālāk, turpinot apspriest Džeku. Tomēr viņas atkal sadzird Dūmu briesmoni un sāk bēgt. Sasniedzot betona stabus, Džūljeta pēkšņi izmanto atslēgu, lai atslēgtu rokudzelžus, un pēc tam kaut ko aktivizē, ievadot kodu ierīcē uz viena no stabiem. Stāvot stabu otrā pusē, Keita un Džūljeta vēro, kā Dūmu briesmonis cenšas, bet nespēj šķērsot atstarpi starp stabiem. Viņam aizejot, Džūljeta atzīst, ka nezina, kas tas ir, taču tas nevar tikt garām aktivizētajai barjerai. Viņa arī paskaidro, ka rokudzelži bija tikai tāpēc, lai Keita nepamestu viņu džungļos.

Tikmēr nometnē Sojers rīko mielastu ar ceptu mežacūku un ''DHARMA'' alu. Tomēr sarunā ar Čārliju Sojers uzzina, ka neviens nav vēlējies viņu izraidīt. Viņš dodas pie Hugo, kurš atklāj, ka visu šo situāciju bija izplānojis, lai Sojers kļūtu labvēlīgāks pret citiem, jo Džeka prombūtnes laikā tieši viņš varētu kļūt par līderi. Džūljeta un Keita nonāk kazarmās, kas tagad ir tukšas. Keita atrod Džeku vienā no mājām, un drīz viņiem pievienojas Saīds. Džeks nolemj kopā ar Džūljetu doties uz nometni.

=== Keitas atmiņas ===
Joprojām bēgot no policijas, Keita ir spiesta apstāties autoservisā, kad sabojājas viņas automašīna. Degvielas uzpildes stacijā viņa ierauga Kesidiju, kura mēģina atkārtot [[kaklarota]]s krāpniecību, ko viņai iemācīja Sojers. Klients gandrīz atklāj krāpšanu, taču Keita nolemj palīdzēt svešiniecei. Pēc tam viņa uzaicina Kesidiju uz bāru iedzert. Tur Keita pastāsta par sava patēva slepkavību un bēgšanu no maršala, kā arī par vēlmi parunāt ar māti. Savukārt Kesidija atklāj, ka kāds vīrietis licis viņai sevī iemīlēties un pēc tam izkrāpis no viņas naudu. Viņa arī nolemj palīdzēt Keitai satikties ar māti.

Nākamajā dienā Keita dodas uz savas mātes māju, bet, kad viņa pieklauvē pie durvīm, parādās maršals Marss ar saviem vietniekiem un, piedraudot ar ieroci, piespiež viņu apgulties zemē. Pagalmā iebrauc policijas automašīnas. Tomēr, kad &quot;Keita&quot; pagriežas, atklājas, ka tā ir Kesidija, kura izskatas kā Keita. Pati Keita visu notiekošo vēro no automašīnas. Vēlāk Kesidija atgriežas pie Keitas un jautā, kāpēc maršals ir tik apsēsts ar viņas notveršanu. Keita atzīst, ka pirms patēva nogalināšanas bija iegādājusies viņam apdrošināšanas polisi, lai nauda nonāktu viņas mātes Diānas rīcībā. Tāpēc viņa vēlas pajautāt mātei, kāpēc tā nodeva viņu policijai, ja Keita centās pasargāt viņu no patēva vardarbības.

Nākamajā dienā Kesidija sēž ēdnīcā, kur strādā Diāna, un &quot;nejauši&quot; uzlej viņai virsū zupu. Diāna dodas uz tualeti, kur Keita viņu gaida ar savu jautājumu. Diāna saka, ka viņa nav izvēlējusies, kuru mīlēt, un ka Keita nogalināja patēvu viņa paša, nevis viņas dēļ. Keita atbild, ka to nenožēlo, uz ko Diāna paziņo, ja viņa vēlreiz ieraudzīs Keitu, nodos viņu policijai. Vēlāk Keita pateicas Kesidijai par palīdzību un jautā tā vīrieša vārdu, kurš viņu piekrāpa. Kesidija saka, ka tam nav nozīmes, jo viņa no tā ir [[Grūtniecība|stāvoklī]]. Keita iesaka jebkurā gadījumā viņu nodot, bet Kesidija jautā, vai Keita ir piedevusi mātei par to, ka viņa viņu nodeva policijai. Keita atbild noliedzoši, un pēc tam abas sievietes dodas katra savu ceļu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kima Dikensa]] kā Kesidija Filipsa
* [[Fredriks Lene]] kā maršals Edvards Marss
* [[Beta Broderika]] kā Diāna Džensena
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
{{Col-2}}
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Braiens Sato]] kā Ričards
* [[Dastins Geigers]] kā Metjū{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0979596|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-15-left-behind/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>2p5o7fto5tkflt3h0itmg2i8m4lhrlq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>One of Us</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624099</id>
    <revision>
      <id>4485410</id>
      <parentid>4461659</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie varoņi */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485410</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8034" sha1="9lgkyxyzrrhhkdqss57ptsvuyemn6lj" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''One of Us''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=16. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Karltons Kjūzs]]&lt;br&gt;[[Drū Godards]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2007. gada 11. aprīlī|Length=41 minūte|Guests=*[[Brets Kalens]] kā Gūdvins Stenhops
*[[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms
*[[Robina Vaigerta]] kā Reičela Kārlsona|Prev=''[[Left Behind]]''|Next=''[[Catch-22]]''}}

'''''One of Us''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Viens no mums'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] sešpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Karltons Kjūzs]] un [[Drū Godards]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 11. aprīlī.

Keita, Saīds, Džeks un Džūljeta atgriežas izdzīvojušo nometnē. Džūljeta saskaras ar citu izdzīvojušo neuzticību, bet, kad Klēra saslimst, viņa nolemj tai palīdzēt. Paralēli tiek parādīta arī Džūljetas ierašanās salā un tas, kā viņu tur turēja &quot;Citi&quot;, neļaujot viņai atgriezties kontinentālajā daļā pie māsas.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Džeks, Keita, Saīds un Džūljeta apstājas atpūsties. Saīds sāk pratināt Džūljetu par to, kas viņa ir un ko vēlas &quot;Citi&quot;, bet Džeks liek Saīdam likt viņu mierā, apgalvojot, ka Džūljeta atrodas viņa aizsardzībā. Tikmēr nometnē Čārlijs pamana, ka Klēra izskatās slima, un nolemj parūpēties par Āronu, lai dotu Klērai iespēju atpūsties. Nākamajā rītā Džeks un pārējie atgriežas nometnē, kur viņus priecīgi sagaida izdzīvojušie. Tomēr Džūljetu uzņem ar neuzticību. Vēlāk Hugo nolemj ar viņu parunāt, pastāstot, ko Ītans izdarīja un kur viņi apglabāja viņa ķermeni. Tajā vakarā izdzīvojušie apspriež Džūljetu un savu neuzticību viņai; visspēcīgāk to pauž Čārlijs, Sojers un Saīds, kuri arī nesaprot, kāpēc Džeks viņu aizsargā. Pēkšņi Klērai sākas deguna asiņošana, un viņa zaudē samaņu. Džeks, Čārlijs un Ričards palīdz viņai nogulties gultā, un Džeks izjautā Čārliju par viņas stāvokli. Džūljeta sauc Džeku un paskaidro viņam un Keitai, ka sievietes uz salas nevar radīt bērnus, jo mirst vēl pirms [[Dzemdības|dzemdībām]]. Tomēr viņa bija izstrādājusi zāles, ko Ītans slepeni injicēja Klērai grūtniecības laikā, tāpēc viņa izdzīvoja. Taču injekcijas ir jāturpina, pretējā gadījumā Klēra nomirs. [[Serums]] atrodas slepenā noliktavā, ko Ītans bija izveidojis.

Nākamajā rītā Džūljeta dodas uz slēptuvi, bet Saīds un Sojers viņu atrod, pieprasot patiesību. Džūljeta nikni jautā, kāpēc viņi no tās kaut ko pieprasa, ja Saīds agrāk spīdzinājis cilvēkus, bet Sojers nogalinājis kādu cilvēku. Atgriežoties nometnē, Džeks paņem no Džūljetas koferi ar serumu un injicē to Klērai. Pēc kāda laika viņa atgūst samaņu un, šķiet, ir atveseļojusies. Vēlāk Džeks mierina Džūljetu, sakot, ka izdzīvojušie sāks viņai uzticēties, ja viņa pierādīs, ka viņai nav ļaunu nodomu.

=== Džūljetas atmiņas ===
Džūljeta un viņas māsa Reičela ierodas pie centra vārtiem, kur Džūljeta sāks strādāt. Ītans un Alperts gaida viņas pie vārtiem, bet Ričards pasaka, ka Reičela drošības apsvērumu dēļ nevar doties tālāk. Džūljeta atvadās un saka, ka atgriezīsies pēc sešiem mēnešiem, pirms piedzims Reičelas bērns. Pēc līguma parakstīšanas Alperts ieber Džūljetas [[Apelsīns|apelsīnu]] sulā kādu pulveri, bet, kad Džūljeta to apšauba, viņš to nomierina, sakot, ka tas ir tikai [[Trankvilizatori|nomierinošs līdzeklis]], jo ceļojums būs saspringts. Džūljeta izdzer sulu un zaudē samaņu. Viņa pamostas piesieta pie gultas [[Zemūdene|zemūdenē]]. Ītans, sēžot viņai blakus, atvainojas un saka, ka viņi ir ieradušies. Džūljeta izkāpj pa lūku, un pie piestātnes Bens Lainuss viņu sveicina uz salas.

Sešus mēnešus vēlāk grūtniece mirst operāciju zālē operācijas laikā, ko Džūljeta veic ar Ītana un Gūdvina palīdzību. Vēlāk Džūljeta saka Benam, ka tas varētu būt tāpēc, ka sievietes paliek stāvoklī tieši uz salas, bet, ja viņai ļautu aizvest vienu no sievietēm uz [[Kontinents|kontinentu]], viņa varētu pārbaudīt savu teoriju. Tomēr Bens apgalvo, ka grūtniece zināja, ko dara, un noraida Džūljetas lūgumu. Džūljeta saka, ka ir pienācis laiks doties mājās pie māsas. Taču Bens atklāj, ka saskaņā ar Mihaila sniegto informāciju viņas māsas [[Vēzis (slimība)|vēzis]] ir atgriezies un viņa drīzumā mirs. Džūljeta kļūst nikna, nesaprotot, kāpēc Bens viņai to nepateica agrāk. Bens tikai piebilst, ka, ja Džūljeta turpinās savus pētījumus salā, viņš nodrošinās, lai viņas māsas vēzis tiktu izārstēts, norādot, ka nevienam no salas iedzīvotājiem nav vēža.

Trīs gadus vēlāk Džūljeta uzsāk romantiskas attiecības ar Gūdvinu. Tomēr pie durvīm atskan klauvējiens, Kārls ir attīstījis Bena muguras [[Rentgens|rentgena]] uzņēmumus un atnesis tos. Džūljeta dodas uz Bena māju, kur informē viņu par slikto diagnozi un kļūst nikna, ka viņš viņai ir melojis par to, ka salas iedzīvotājiem nav vēža. Viņa arī tur Benu aizdomās par Reičelas nāvi un pieprasa satikt savu māsu. Bens tikai saka, ka ar māsu viss ir kārtībā, un atsakās ļaut Džūljetai pamest salu, atstājot viņu raudam. Vēlāk, pēc tam kad reiss 815 avarē virs salas un Gūdvins un Ītans tiek aizsūtīti pie izdzīvojušajiem, Bens pasauc Džūljetu, un viņi dodas uz staciju [[Dharma Initiative|&quot;Liesma&quot;]] pie Mihaila. Viņš parāda viņai ziņu sižetus par reisa 815 pazušanu un pēc tam sazinās ar Alpertu, kurš tiešraidē parāda Reičelu un viņas bērnu, kas spēlējas parkā. Džūljeta ir laimīga, taču Bens atkal atsakās ļaut viņai doties mājās, sakot, ka, visticamāk, lidmašīnā ir bijusi grūtniece un Džūljetai jāpabeidz savs darbs.

Pēc Bena operācijas viņš runā ar Džūljetu. Džūljeta atkārto plānu: aizvest viņu un Keitu uz džungļiem un uzlikt viņām rokudzelžus, izliekoties, ka arī viņa ir pamesta. Kad viņas atgriezīsies izdzīvojušo nometnē, Klērai aktivizētais implants pasliktinās viņas veselību, un Džūljeta varēs iegūt izdzivojušo uzticību, &quot;izārstējot&quot; Klēru. Bens saka, ka Praiss jau ir nogādājis jauno serumu Ītana krājumos. Pēc tam viņš iedod Džūljetai [[Gāzmaska|gāzmasku]] un saka, ka viņi tiksies pēc nedēļas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Brets Kalens]] kā Gūdvins Stenhops
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[Robina Vaigerta]] kā Reičela Kārlsona
{{Col-2}}
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Braiens Sato]] kā Ričards
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Džoa Bulijs]] kā Lūks
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0979597|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-16-one-of-us/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>9lgkyxyzrrhhkdqss57ptsvuyemn6lj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Catch-22</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624232</id>
    <revision>
      <id>4485411</id>
      <parentid>4461660</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:57:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485411</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6626" sha1="cr6m93hxd50lh61tcyuire8xmwo1ntr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Catch-22''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=17. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Džefs Pinkners]]&lt;br&gt;[[Braiens K. Vons]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2007. gadā 18. aprīlī|Length=40 minūtes|Guests=*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
*[[Endrū Konolijs]] kā brālis Kempbels|Prev=''[[One of Us]]''|Next=''[[D.O.C.]]''}}

'''''Catch-22''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Āķis 22'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] septiņpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Džefs Pinkners]] un [[Braiens K. Vons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 18. aprīlī.

Pēc vēl vienas vīzijas Dezmonds kopā ar Džinu, Čārliju un Hugo dodas džungļos, lai meklētu noslēpumaino [[Izpletņlēcējs|izpletņlēcēju]], kuru viņš redzēja savā vīzijā. Džeks un Keita turpina iejusties savā iepriekšējā dzīvē nometnē. Paralēli atklājas arī Dezmonda neveiksmīgs periods, kad viņš bija [[mūks]], un viņa pirmā tikšanās ar Penelopi.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Dezmonds, Hugo, Čārlijs un Džins pastaigājas pa lietainajiem džungļiem. Pēkšņi Čārlijs uzkāpj uz stieples, un [[bulta]] trāpa viņam rīklē. Dezmonds mēģina viņu glābt, bet Čārlijs mirst viņa rokās. Tomēr tā izrādās tikai Dezmonda vīzija. Vīzijā viņš redz arī Hugo, kurš tur vadu, sarkanu punktu nakts debesīs un izpletņlēcēju, kas karājas kokā. Viņš ātri pieskrien pie Hugo un lūdz parādīt, kur atrodas vads. Pēc tam Dezmonds palūdz Džekam pirmās palīdzības aptieciņu un nolemj pierunāt Džinu doties džungļos, jo tieši viņš bija kopā ar Hugo, kad tika atrasts vads, kas stiepjas no okeāna. Hugo viegli uzaicina Džinu pievienoties, apsolot parastu pārgājienu. Tad Dezmonds uzaicina Čārliju doties līdzi, sakot, ka drīzumā salā ieradīsies kāds cilvēks. Visi četri dodas pārgājienā. Viņi atrod vadu, bet Dezmonds saka, ka līdz brīdim, kad šis &quot;kāds&quot; ieradīsies, viņi paliks pludmalē.

Tajā vakarā Keita mēģina runāt ar Džeku, bet viņš ātri dodas pie Džūljetas. Tas sanikno Keitu, kura dodas Sojera teltī. Dezmonds, Čārlijs, Hugo un Džins sēž pie ugunskura, kad pēkšņi tālumā izdzird [[Helikopters|helikopteru]]. Viņi sāk priecāties, bet tad redz kaut ko ietriecamies okeānā. Džins pamana arī mirgojošu sarkanu punktu, kas strauji tuvojas džungļiem no debesīm. Hugo pieņem, ka kāds ir izmests no helikoptera, un Dezmonds mudina doties džungļos meklēt, taču pēc Čārlija iebildumiem viņš nolemj gaidīt līdz rītam. No rīta Sojers uzaicina Džeku spēlēt [[Galda teniss|galda tenisu]]; spēles laikā viņš saprot, ka Keita pavadīja nakti pie viņa pēc tam, kad bija redzējusi Džeku ar Džūljetu. Džungļos Čārlijs krūmos atrod [[Havaju salas|havajiešu]] hula lelli, un pēc tam Dezmonds ar Hugo palīdzību no koka noņem mugursomu. Džins tajā atrod [[Satelīttelefons|satelīttelefonu]], bet Dezmonds atrod grāmatas &quot;[[Āķis 22 (grāmata)|Āķis 22]]&quot; eksemplāru [[Portugāļu valoda|portugāļu valodā]], kurā ielikta viņa un Penelopes fotogrāfija. Tikmēr Sojers pasaka Keitai, lai viņa to neizmanto, un piebilst, ka, ja kaut kas notiek, viņa var vienkārši pajautāt.

Tikmēr džungļos sākas [[lietusgāze]], un Čārlijs uzkāpj uz stieples, taču Dezmonds pēdējā brīdī izglābj viņu no bultas. Vēlāk Dezmonds paskaidro, ka, paņemot Čārliju līdzi, viņš atkal viņu izglābis, jo nāve viņu turpina vajāt. Tajā brīdī viņi kaut ko sadzird un atrod izpletņlēcēju bez samaņas karājamies koka zaros. Dezmonds nodomā, ka tā ir Penelope, bet, kad viņš novelk viņu no koka un noņem ķiveri, atklājas, ka tā ir sveša sieviete. Viņa uz brīdi atgūst samaņu un nosauc Dezmonda vārdu.

=== Dezmonda atmiņas ===
Dezmondu, kurš ir nolēmis kļūt par mūku, apciemo brālis Kempbels, kurš tam pastāsta, ka, neskatoties uz citu šaubām, viņš tomēr kļūs par mūku. Vēlāk, kamēr viņi marķē [[Vīns|vīna]] pudeles un apspriež tā nosaukumu, viens no mūkiem uzsauc Dezmondam, sakot, ka kāds viņu meklē. Tomēr šis cilvēks izrādās Dezmonda bijušās draudzenes brālis, kurš iesit viņam pa degunu un aiziet. Pēc tam Dezmonds apciemo savu bijušo draudzeni Rūtu viņas mājās un lūdz viņas brāli Dereku pasaukt viņu. Rūta lūdz paskaidrot, kāpēc viņš viņu pameta nedēļu pirms kāzām. Dezmonds stāsta, ka bija piedzēries, pamodies uz ielas un viņu atradis mūks; tad viņš sapratis, ka jāveltī sevi [[reliģija]]i. Rūta nav apmierināta ar šo skaidrojumu un iesaka Dezmondam vismaz atzīties savai nākamajai draudzenei, ka viņš patiesībā baidās no attiecībām.

Tajā naktī brālis Kempbels atrod Dezmondu dzeram [[Klosteris|klostera]] vīnu. Viņš viņam pasaka, ka Dezmonds nav radīts klostera dzīvei un tiek izslēgts no tā. Kempbels arī piebilst, ka [[Dievs|Dievam]] ir citi plāni attiecībā uz Dezmondu. Nākamajā rītā Kempbels saka Dezmondam, ka kāds cits mūks var viņu aizvest uz pilsētu, ja viņš palīdzēs iekraut vīna kastes klienta automašīnā. Izrādās, ka kliente ir Penelope, ar kuru Dezmonds iepazīstas. Viņi sarunājas, un Penelope piedāvā aizvest Dezmondu uz pilsētu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
{{Col-2}}
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Endrū Konolijs]] kā brālis Kempbels
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Džoana Būla]] kā Rūta
* [[Džeks Maksvels]] kā Dereks
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0979594|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-17-catch-22/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>cr6m93hxd50lh61tcyuire8xmwo1ntr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>D.O.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624317</id>
    <revision>
      <id>4485412</id>
      <parentid>4461661</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:57:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Galvenie varoņi */ vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485412</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6596" sha1="gcg3gm3lab4zyfa17hoi1i6859ufda1" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''D.O.C.''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=18. sērija|Director=[[Frederiks Tojs]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2007. gada 25. aprīlī|Length=41 minūte|Guests=*[[Bairons Čangs]] kā Paika kungs|Prev=''[[Catch-22]]''|Next=''[[The Brig]]''}}

'''''D.O.C.''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Ieņemšanas diena'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] astoņpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Frederiks Tojs]], bet scenāristi ir [[Edvards Kitsis]] un [[Ādams Horovics]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 25. aprīlī.

Uzzinājusi par to, kas notiek ar grūtniecēm salā, Sun nolemj pieprasīt atbildes no Džūljetas un lūgt viņai palīdzību. Tikmēr Dezmonds, Hugo, Džins un Čārlijs ar Mihaila palīdzību mēģina glābt ievainoto [[Izpletņlēkšana|izpletņlēcēju]] Neomiju un noskaidrot viņas izcelsmi. Paralēli tiek stāstīts, kā Sun saskaras ar šantāžu no kādas sievietes puses, kura varētu atklāt patiesību par Džinas vecākiem.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Sun strādā savā pagaidu dārzā, kad pie viņas pienāk Džeks un jautā par [[Grūtniecība|grūtniecību]], apliecinot, ka vienkārši uztraucas par viņu. Tomēr Sun kļūst aizdomīga. Tikmēr Dezmonds, Hugo, Čārlijs un Džins atrodas pie izpletņlēcējas, kura ir puslīdz bez samaņas un murmina kaut ko [[Itāļu valoda|itāļu]] un [[Spāņu valoda|spāņu]] valodā. Čārlijs atklāj, ka kritiena laikā viņa bija ievainota ar zaru un var nomirt, turklāt viņas nogādāšana nometnē būtu bīstama. Sun dalās savās bažās ar Keitu, pieļaujot, ka Džeks ir sazvērējies ar &quot;Citiem&quot; un vēlas atņemt viņas bērnu. Tomēr Keita pastāsta par grūtnieču likteni salā, ko apstiprina arī Džūljeta, kuru Sun vēlāk apciemo. Tikmēr Mihails džungļos nejauši sastop četrinieku un mēģina aizbēgt, bet Džinam izdodas viņu panākt un sagūstīt. Dezmonds piedraud Mihailam ar signālpistoli, un viņš piekrīt palīdzēt ievainotajai izpletņlēcējai. Tajā naktī Džūljeta pamodina Sun un liek viņai doties līdzi uz džungļiem, pēc tam aizvedot viņu uz medicīnas [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Personāls&quot;]].

Sun šaubās, jo nezina, vai ir stāvoklī no Džina vai sava mīļākā Dža, tāpēc dodas uz staciju. Tikmēr Mihails izsūknē asinis no izpletņlēcējas [[Plaušas|plaušām]] un izvelk zaru. Hugo nejauši paziņo Mihailam par [[Satelīttelefons|telefonu]], bet izpletņlēcēja [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodā nomurmina, ka nav viena. Tikmēr Džūljeta paskaidro, ka vēlas palīdzēt Sun, jo visas iepriekšējās grūtnieces uz salas ir mirušas. Sun savukārt atzīst, ka viņai bija mīļākais. Mihails paskaidro, ka uz salas brūces dzīst ātrāk, un gatavojas doties prom, kā Dezmonds bija solījis, neskatoties uz Čārlija protestiem. Tomēr, tiklīdz Mihails aiziet, Džins atklāj, ka satelīttelefons ir pazudis, un ātri panāk Mihailu, atgūstot to. Neskatoties uz to, Dezmonds ļauj viņam aiziet. Sun turpina baidīties, ka bērns nav no Džina, jo viņš ir [[Neauglība|neauglīgs]], bet Džūljeta viņu nomierina, sakot, ka uz salas neauglība nav problēma. Viņa veic [[Ultrasonogrāfija|ultrasonogrāfiju]] un apstiprina, ka bērns ir ieņemts uz salas, iepriecinot Sun.

No rīta Sun atgriežas nometnē, kamēr Džūljeta paliek stacijā un ieraksta diktofonā, ka Sun ir stāvoklī, bet par pārējām sievietēm viņa pagaidām neko nezina. Dezmonds un pārējie no [[Izpletnis|izpletņa]] izgatavo nestuves ievainotajai sievietei, kamēr Čārlijs šaubās par Mihaila atbrīvošanas gudrību. Vēlāk izpletņlēcēja atgūst samaņu, un Hugo sāk viņu iztaujāt. Viņa jautā, vai viņš ir no reisa 815, bet tad piebilst, ka tas neesot iespējams, jo glābēji ir atraduši lidmašīnu un izdzīvojušo tur nebija.

=== Sun atmiņas ===
Pastaigājoties pa [[Seula|Seulu]], Sun sarunājas ar Džinu pa telefonu un apsēžas uz soliņa blakus vecākai sievietei. Pēc sarunas beigām sieviete norāda uz Sun kāzu sludinājumu avīzē un jautā par līgavaiņa ģimeni. Kad Sun atbild, ka viņi ir miruši, sieviete piebilst, ka ir dīvaini, ka Sun apprecas ar zvejnieka dēlu, un pieprasa naudu, lai neatklātu informāciju par to, ka Džina māte ir [[Prostitūcija|prostitūta]]. Vēlāk, Sun slepeni apciemo Džina tēvu. Viņš ir neizsakāmi priecīgs, taču uzstāj, ka Džina mātei bijuši daudzi vīrieši un viņš pat nav pārliecināts, vai Džins ir viņa dēls. Tomēr viņš audzināja viņu kā savu dēlu un lūdz Sun nestāstīt Džinam par šo vizīti.

Sun dodas pie sava tēva un lūdz viņam naudu. Sākumā viņš atsakās, bet tad Sun atzīst, ka zina, ar ko viņš nodarbojas, un ka viņai nauda ir nepieciešama, lai izvairītos no pazemojuma sava mīļotā priekšā. Aizdomājoties, ka šis vīrietis ir Džins, viņas tēvs iedod naudu, bet piebilst, ka šīs parāds tagad pieder Džinam un ka turpmāk viņš strādās pie viņa. Vēlāk Džins atrod naudu, taču Sun viņu maldina, apgalvojot, ka tā paredzēta viņu medusmēnesim. Džins lūdz atdot naudu, jo nevēlas būt parādā viņas tēvam. Vēlāk Sun nodod naudu šantažētājai, kura izrādās Džina māte. Visbeidzot, Sun saka, ka viņas ģimene ir ļoti ietekmīga, ka Džins domā, ka viņa māte ir mirusi, un ka viņa nevēlas lai viņa pa īstam &quot;nomira&quot;.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===

* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
* [[Džons Šins]] kā Kvona kungs

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0979595|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-18-doc/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>gcg3gm3lab4zyfa17hoi1i6859ufda1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Brig</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624384</id>
    <revision>
      <id>4485413</id>
      <parentid>4461662</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:57:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485413</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7322" sha1="aobswvub6uuxa98i4eesqt4f0imq5wp" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Brig''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=19. sērija|Writer=[[Karltons Kjūzs]]&lt;br&gt;[[Deimons Lindelofs]]|Director=[[Ēriks Lanēvils]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2007. gadā 2. maijā|Length=41 minūte|Guests=*[[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers
*[[Kimberlija Džozefa]] kā Sindija Čāndlere|Prev=''[[D.O.C.]]''|Next=''[[The Man Behind the Curtain]]''}}

'''''The Brig''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Briga'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] deviņpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Ēriks Lanēvils]], bet scenāristi ir [[Karltons Kjūzs]] un [[Deimons Lindelofs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 2. maijā.

Sērija seko Lokam, kurš ir aizbēdzis no ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' kazarmām kopā ar &quot;Citiem&quot;. Bens piedāvā viņam pievienoties, taču apmaiņā pret to viņam jāpierāda sava lojalitāte, nogalinot savu tēvu Entoniju. Lai to izdarītu, Loks nolemj meklēt palīdzību. Tikmēr Dezmonds un pārējie slepeni atved uz nometni [[Izpletņlēkšana|izpletņlēcēju]] Neomiju.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Naktī Sojers pamostas blakus Keitai un iziet no telts, lai dotos krūmos, pa ceļam sastopot Hugo un Džinu. Krūmos Sojers dzird čaukstoņu un ierauga Loku, kurš saka, ka ir nolaupījis Benu, sasējis viņu un tagad vēlas, lai Sojers viņu nogalina, jo Bens viņu spīdzināja, kamēr viņš bija gūstā. Sojers sākumā atsakās, bet, kad Loks grasās doties prom, viņš nolemj sekot. No rīta Dezmonds, Čārlijs, Džins un Hugo, kuri tajā naktī atgriezās nometnē kopā ar izpletņlēcēju Neomiju un tagad viņu slēpj, apspriež, ko darīt tālāk. Dezmonds vēl nevēlas stāstīt Džekam, jo viņu iepriekš turēja gūstā &quot;Citi&quot;. Džungļos Loks izstāsta Sojera pagātni, ko uzzinājis no viņa dokumentācijas, pieminot viņa vecāku nāvi. Tas sanikno Sojeru, un viņš uzbrūk Lokam, paziņojot, ka nevēlas nevienu nogalināt. Tomēr Loks saka, ka, kad viņš visu uzzinās, viņš pārdomās. Tikmēr Dezmonds nolemj pastāstīt Saīdam par Neomiju.

Neomija pastāsta Saīdam, ka glābēji atrada reisa 815 lidmašīnu un visi pasažieri bija miruši. Tomēr viņa pati ir daļa no Penelopes Vidmores nolīgtās glābšanas komandas un uz salas meklēja Dezmondu. Atgriežoties uz savu kuģi, viņas [[helikopters]] sabojājās, tāpēc viņa bija spiesta izlēkt ar [[Izpletnis|izpletni]]. Pēc tam viņa parāda Saīdam [[Satelīttelefons|satelīttelefonu]]. Tikmēr Loks aizved Sojeru uz &quot;Melno klinti&quot;, [[Fregate|fregati]], kas iestrēdzis džungļos, un parāda viņam kajīti, kurā atrodas vīrietis ar maisu uz galvas. Kad Sojers ienāk iekšā, Loks aizslēdz durvis. Zem maisa ir Kūpers, kuru Sojers nezin, un viņš kliedz uz Loku, lai viņš viņu izlaiž. Tikmēr Daniela ierodas uz kuģa pēc [[Dinamīts|dinamīta]]. Kūpers atzīstas Sojeram, ka Loks ir viņa dēls, taču netic, ka atrodas uz salas un stāsta, ka braucis pa ceļu, kad viņu notrieca automašīna, pēc kā daži cilvēki viņu nolaupījuši. Viņš arī atklāj, ka izstūmis Loku pa logu, ka reiss 815 avarēja un neviens izdzīvojušais netika atrasts, kā arī to, ka pelnījis iztiku kā krāpnieks. Viņš sāk uzskaitīt savus pseidonīmus un piemin vārdu &quot;Sojers&quot; — vīrieša vārdu, kurš piekrāpa Forda māti, kā rezultātā viņas vīrs nogalināja viņu un pēc tam arī sevi.

Tad Džeimss iedod Kūperam vēstuli — to pašu, ko viņš nēsā līdzi kopš bērnības un kas rakstīta krāpniekam, kurš ir atbildīgs par viņa vecāku nāvi. Kūpers to izlasa, taču neuztver nopietni un sāk izsmiet Džeimsu, pirms saplēš vēstuli. Saniknots, Džeimss paķer [[Ķēde|ķēdi]] un, aptinot to ap Kūpera kaklu, nožņaudz viņu. Pēc tam ierodas Loks un iedod viņam diktofonu, sakot, ka tajā ir pierādījumi tam, ka Džūljeta sadarbojas ar Benu, un nosūta Sojeru atpakaļ uz nometni. Tad viņš paņem Kūpera līķi un dodas pie &quot;Citiem&quot;. Tikmēr Keita pastāsta Džekam par Neomiju un telefonu, ko labo Saīds, apsūdzot Džeku, ka viņš pats ir vainīgs pie tā, ka citi viņam netic. Džeks tikai jautā, kad Neomija sazināsies ar savu grupu uz kuģa, taču atsakās kaut ko vairāk atklāt, sakot, ka vēl ir par agru.

=== Loka atmiņas ===
Sērijas ''[[The Man from Tallahassee]]'' turpinājums. Loks, neskatoties uz Bena brīdinājumiem, noņem sprūdu no sasietā Kūpera mutes, bet tas viņam iekož. Toms dod Kūperam elektrošoka triecienu, pēc kā Loks un Bens aiziet. Bens piedāvā Lokam pievienoties &quot;Citiem&quot;, un viņš piekrīt. Pēc pārtraukuma džungļos Kūpers tiek piesiets pie kolonnas, un Loks palīdz Sindijai, kura saka, ka visi viņu gaidīja. Toms pasauc Loku pie Bena, kurš klausās ierakstu no Džūljetas diktofona un paskaidro Lokam, ka &quot;Citi&quot; apmeklēs izdzīvojušo nometni, lai aizvestu grūtnieces. Bens arī priecājas, ka atkal var staigāt, un saka, ka, ja Loks vēlas viņiem pievienoties, viņam jāpierāda sava lojalitāte, atbrīvojoties no tēva varas un nogalinot viņu. Tajā naktī Bens pamodina Loku un aizved pie Kūpera, iedod viņam nazi un pavēl nogalināt. Tomēr Kūpera sprūds tiek noņemts, un viņš sāk ķircināt un apsaukāt Loku. Loks vilcinās, tāpēc Bens iesit Entonijam ar savu spieķi un pēc tam paziņo &quot;Citiem&quot;, ka Loks nav tas, par ko viņi viņu uzskatīja.

No rīta Ričards apsēžas blakus Lokam uz paugura. Viņš pastāsta Lokam, ka Bens tīši pazemoja viņu visu priekšā, baidoties, ka, Lokam izārstējot savu [[Paralīze|paralīzi]], &quot;Citi&quot; varētu viņu uzskatīt par labāku un īpašāku nekā Benu. Ričards iesaka Lokam palūgt kādam nogalināt Kūperu viņa vietā un iedod viņam Sojera dokumentāciju, liekot to izlasīt. Nākamajā dienā &quot;Citi&quot; pamet savu pagaidu apmetni, atstājot Loku un Kūperu vienus, un Bens liek Lokam neatgriezties bez tēva līķa.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Kevins Tajs]] kā Entonijs Kūpers
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Kimberlija Džozefa]] kā Sindija Čāndlere
* [[Mikijs Grovs]] kā Zaks
* [[Kirstena Heivloka]] kā Emma
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0992243|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-19-the-brig/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>aobswvub6uuxa98i4eesqt4f0imq5wp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Man Behind the Curtain</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624446</id>
    <revision>
      <id>4485414</id>
      <parentid>4468882</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:58:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485414</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8525" sha1="dov07gm3g9rjrz9idhp7m3kb2fu90vx" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''The Man Behind tte Curtain''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=20. sērija
|Director=[[Bobijs Rots]]
|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br /&gt;[[Drū Godards]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Korta Feja]]
|Editor=[[Stīvens Semels]]
|Airdate=2007. gadā 9. maijā
|Length=41 minūte
|Guests=* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
*[[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
*[[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa
|Prev=''[[The Brig]]''
|Next=''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''
}}
'''''The Man Behind the Curtain''''' (no {{val|en|Cilvēks aiz aizkara}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Bobijs Rots]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Drū Godards]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 9. maijā.

Loks atnes Benam sava tēva līķi un pieprasa satikt Džeikobu — vīrieti, kurš sapulcināja &quot;Citus&quot; uz salas. Sojers atgriežas ar ierakstu diktofonā, ko viņam iedeva Loks un ar kuru var atmaskot Džūljetu. Paralēli tiek parādīta Bena bērnība, laiks, kad viņš un viņa tēvs Rodžers ieradās salā kā ''[[Dharma Initiative]]'' projekta dalībnieki.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Ričards un Bens apspriež Džūljetai paredzēto pazudušo diktofonu ar viņas ierakstu, kad Loks atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē ar sava tēva līķi. Loks pieprasa zināt visu, un Bens aizved viņu uz savu telti, kur paskaidro, ka visi &quot;Citi&quot; uz salas kalpo vienam cilvēkam — Džeikobam, kuru gandrīz neviens nekad nav redzējis. Tomēr Džeikobs sazinās ar Benu, jo viņš ir dzimis uz salas. Loks pamana, ka Bena rokas trīc, kas liecina, ka viņš melo. Tikmēr Sojers atgriežas izdzīvojušo nometnē ar diktofonu. Mihails atgriežas pie &quot;Citiem&quot; un informē Benu par Neomiju un viņas [[Helikopters|helikopteru]], pieprasot, lai viņi nekavējoties dotos uz izdzīvojušo nometni, nevis gaidītu. Taču Loks pavēlošā tonī iebilst, sakot, ka viņš un Bens tagad dosies pie Džeikoba, un sāk sist Mihailu. Bens lūdz Ričardu un Tomu viņus izšķirt, bet viņi nereaģē. Pirms došanās ceļā Aleksa iedod Lokam [[Pistole|pistoli]]. Pēc tam Bens, noraizējies par gaidāmo tikšanos ar Džeikobu, dodas ceļā kopā ar Loku. Tajā vakarā viņi ierodas pie vecas mājiņas, ko ieskauj [[Pelni|pelnu]] aplis.

Tikmēr Saīds un Sojers iepazīstina Neomiju ar izdzīvojušajiem un runā par viņas glābšanas grupu, kā arī par savām bažām attiecībā uz Džeku un Džūljetu, īpaši brīdī, kad Sojers atskaņo viņas ierakstu Benam par grūtniecēm izdzīvojušo vidū. Tomēr tajā brīdī atgriežas Džeks un Džūljeta, un Džeks saka, ka viņš jau visu zina, taču vēl nav izlēmis, ko ar šo informāciju darīt. Tikmēr Bens lūdz Lokam izslēgt lukturīti, sakot, ka Džeikobam nepatīk tehnoloģijas. Ieejot mājiņā, Bens sāk runāt ar tukšu krēslu, apgalvojot apjukušajam Lokam, ka tajā sēž Džeikobs. Loks grasās doties prom, bet pēkšņi dzird balsi un, domādams, ka tas ir Bens, ieslēdz lukturīti. Priekšmeti mājiņā sāk paši kustēties, un stikla pudele gandrīz trāpa Lokam pa galvu. Šausmu pārņemts, viņš izskrien no mājiņas.

No rīta viņi atgriežas, un Loks saka, ka Džeikoba nav un ka viņš netic Bena sarīkotajam šovam mājiņā. Viņš pamana, ka viņi dodas nepareizajā virzienā, bet Bens apgalvo, ka tas ir pareizais ceļš, un aizved viņu pie bedres, kas pilna ar skeletiem ''DHARMA'' darbinieku uniformās. Bens paskaidro, ka &quot;Citi&quot; un ''DHARMA'' bija konfliktā, tāpēc vienai pusei bija jāzaudē, un viņš to panāca, palīdzot organizēt projekta darbinieku slaktiņu. Kad Loks pagriežas pret Benu, Bens paspēj izraut Loka pistoli no viņa aizmugurējās jostas un iešauj viņam sānos, liekot Lokam iekrist bedrē. Pēc tam Bens vienkārši pajautā, ko Džeikobs viņam teica mājiņā, un aiziet, atstājot Loku vienu.

=== Bena atmiņas ===
Vīrietis vārdā Rodžers mežā pieņem [[dzemdības]] savai sievai Emīlijai. Bērns piedzimst, taču Emīlija sāk [[Asiņošana|asiņot]], un Rodžers aiznes viņu kopā ar jaundzimušo līdz ceļam. Netālu piebrauc automašīna, no kuras izkāpj vīrietis vārdā Horass un viņa sieva Olīvija, mēģinot palīdzēt. Tomēr Emīlija nomirst, lūdzot Rodžeram nosaukt bērnu par Benu. Vēlāk, kad Bens ir paaudzies, Horass uzaicina viņu un viņa tēvu uz salu, lai piedalītos ''DHARMA'' projektā. Viņi ierodas ar [[Zemūdene|zemūdeni]] un iekārtojas ''DHARMA'' kazarmās. Kad Rodžeram tiek iedota uniforma ar uzrakstu &quot;strādnieks&quot;, viņš iebilst, ka nevēlas strādāt par vienkāršu strādnieku, jo viņam bijis apsolīts, ka ''DHARMA'' veic nozīmīgus eksperimentus. Bens sāk apmeklēt skolu kopā ar citiem bērniem, kur viņus māca Olīvija. Kādu dienu viņi dzird šāvienus. Olīvija paņem ieroci un liek bērniem paslēpties stūrī. Pa logu Bens redz, kā ''DHARMA'' darbinieki skrien pa ielu ar ieročiem, un kāda meitene paskaidro, ka ''DHARMA'' pilsētiņai uzbrukuši &quot;ienaidnieki&quot;.

Tajā vakarā Bens nejauši dzird Rodžeru sūdzamies Horasam, ka ceļojuma laikā no stacijas &quot;Liesma&quot; viņam un viņa grupai uzbrukuši ienaidnieki, un ka tas nav bijis tas, ko viņš vēlējās, ierodoties salā. Viņš arī piebilst, ka viņam nerūp Bens vai viņa izglītība. Skatoties pa logu, Bens tālumā ierauga savu māti un nobīstas. Rodžers, izdzirdējis troksni, ienāk istabā un liek Benam iet gulēt. Bens sadraudzējas ar meiteni vārdā Enija. Mātes nāves gadadienā, atgriežoties mājās, Bens atrod savu tēvu piedzērušos un guļošu. Rodžers uz brīdi pamostas un saka, ka viņam ir grūti pārdzīvot gadadienu un ka viņš ir dusmīgs, jo ir iestrēdzis šajā salā kopā ar Benu. Šie vārdi pamudina Benu izskriet ārā, kur viņš ierauga savu māti skaņas barjeras otrā pusē. Viņš vēlas viņai tuvoties, bet māte uzkliedz, lai viņš to nedara, un tad pazūd džungļos. Vēlāk Benam izdodas nozagt skaņas barjeras kodu un pēc tam ieskriet džungļos. Tur viņš satiek Ričardu, kurš viņu nomierina, sakot, ka viņi nav Bena ienaidnieki. Bens jautā, vai var viņiem pievienoties, un Ričards atbild apstiprinoši, taču piebilst, ka Benam būs jābūt pacietīgam.

Tagad jau pieaudzis, Bens strādā kopā ar savu tēvu kā strādnieks. Viņi piekrauj furgonu ar [[Alus|alu]] un aizved to uz staciju &quot;Pērle&quot;. Pēc tam, par godu Bena dzimšanas dienai, Rodžers apstājas uz paugura. Viņš izdzer alu un sola nākamgad atcerēties Bena dzimšanas dienu. Tomēr Bens to vienkārši noraida un saka, ka visus šos gadus viņam nācies paciest savu tēvu. Tad Bens uzliek [[Gāzmaska|gāzmasku]] un izrauj gāzes granātas tapu. Rodžers sāk asiņot no deguna un mutes un nomirst. Atgriežoties ''DHARMA'' pilsētiņā, Bens, joprojām valkājot gāzmasku, redz ''DHARMA'' dalībnieku līķus, kurus nogalinājusi gāze, tostarp arī mirušo Horasu. Drīz ierodas &quot;Citi&quot;, un Bens ar Ričardu atkal satiekas.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoni ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss
{{Col-2}}
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
* [[Samanta Metisa]] kā Olīvija Gudspīda
* [[Kerija Prestona]] kā Emīlija Lainusa
* [[Sterlings Bomons]] kā Bens bērnībā
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Pjērs Čens
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>dov07gm3g9rjrz9idhp7m3kb2fu90vx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Greatest Hits (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624452</id>
    <revision>
      <id>4485417</id>
      <parentid>4461664</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:59:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485417</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7714" sha1="swyy9s14skfu7m213c522cztnvc0noa" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''The Greatest Hits''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=21. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]|Writer=[[Ādams Horovics]]&lt;br&gt;[[Edvards Kitsis]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Maikls Bonvileins]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2007. gada 16. maijā|Length=42 minūtes|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Džons Henrijs Kenavans]] kā Saimons Peiss
*[[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima
*[[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
*[[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss
*[[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
*[[Lana Parilla]] kā Grēta|Prev=''[[The Man Behind the Curtain]]''|Next=''[[Through the Looking Glass]]''}}

'''''Greatest Hits''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Izcilākie hiti'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmit pirmā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 16. maijā.

Pēc vēl viena Dezmonda nākotnes vīzijas uzplaiksnījuma Čārlijs pieņem savu likteni un dodas viņam līdzi uz zemūdens [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Spogulis&quot;]], lai atspējotu traucētājus, kas neļauj [[Satelīttelefons|satelīttelefona]] signālam sasniegt salu. Džeks atklāj savu plānu cīnīties pret &quot;Citiem&quot;, kuri drīz uzbruks nometnei. Paralēli Čārlijs atceras piecus labākos mirkļus savā dzīvē.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Džeks aizved galvenos izdzīvojušos uz izcirtumu, kur viņus satiek Ruso un parāda, kā viņa uzspridzina koku. Džeks izskaidro savu plānu: Džūljeta iezīmēs teltis, kurās nometnē atrodas grūtnieces, taču tās būs piekrautas ar [[Dinamīts|dinamītu]], un, kad ieradīsies &quot;Citi&quot;, tās tiks detonētas. Izdzīvojušie sāk gatavoties uzbrukumam, slēpjot dinamītu teltīs un veicot citus sagatavošanās darbus. Tikmēr Saīds pasaka Džekam, ka nevar nosūtīt signālu ar satelīttelefonu, uz ko Džūljeta atbild, ka &quot;Citi&quot; traucē signālus no salas, izmantojot zemūdens staciju &quot;Spogulis&quot;. Dezmonds pasauc Čārliju un pastāsta, ka savā nākotnes vīzijā redzējis [[Helikopters|helikopteru]], kas izglābj izdzīvojušos, taču šoreiz Čārlijam būs jāmirst, lai tas notiktu. Saīds, Džeks un Džūljeta apspriež staciju, uz kuru ved kabelis, un Čārlijs brīvprātīgi piesakās doties uz to. Tikmēr Džins uzzina, ka Sun ir stāvoklī.

Tikmēr Kārls ar laivu ierodas pludmalē, un izdzīvojušie skrien pie viņa. Viņš paskaidro, ka Aleksa viņam lika paziņot izdzīvojušajiem, ka &quot;Citi&quot; uzbruks jau šovakar, nevis rīt. Saīds iesaka šaut dinamītu no attāluma, brīdī, kad &quot;Citi&quot; tuvosies atzīmētajām teltīm, un Džins un Bernards brīvprātīgi piesakās būt šāvēji, neskatoties uz savu sievu protestiem. Čārlijs un Dezmonds dosies uz staciju, bet Saīds aizvedīs atlikušos izdzīvojušos uz radiotorni, lai no turienes veiktu telefona zvanu. Čārlijs atvadās no Klēras un Ārona. Arī Hugo vēlas peldēt kopā ar Čārliju un Dezmondu, taču Čārlijs viņu attur un atvadās arī no viņa. Tomēr Saīds pavēl Džekam aizvest izdzīvojušos uz radiotorni, kamēr viņš pats paliek kā trešais šāvējs kopā ar Bernardu un Džinu. Izdzīvojušie gatavojas pamest nometni. Tikmēr Dezmonds un Čārlijs, sekojot kabelim, ar laivu peld paralēli tam uz staciju.

Ierodoties vietā virs stacijas, Dezmonds gatavojas ienirt, taču, pagriežoties, Čārlijs viņam pa galvu iesit ar airi. Tad Čārlijs pats ienirst un, nopeldējis līdz stacijai, iznāk tās iekšienē īpašā baseinā. Viņš nonāk lielā telpā, kad pēkšņi viņu ielenc divas sievietes, tēmējot uz viņu ar ieročiem.

=== Aleksas atmiņas ===
Bens atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē, un Ričards pieskrien pie viņa, cenšoties noskaidrot, kas noticis ar Loku. Taču Bens neatbild un steidzas pie Raiena, kurš spēlē [[Šahs|šahu]] ar Lūku. Neskatoties uz Ričarda protestiem, Bens pavēl Raienam šodien uzbrukt izdzīvojušajiem, bet, ja nepieciešams, paņemt visas viņu sievietes un nogalināt visus pretiniekus. Praiss piekrīt, plānojot uzbrukumā ņemt līdzi desmit savus labākos vīrus. To dzirdot, Aleksa steidzas pie Kārla, lūdzot viņam peldēt pie izdzīvojušajiem un brīdināt viņus par gaidāmo uzbrukumu.

=== Čārlija atmiņas ===
5. atmiņa: Čārlija, Liama un viņu muzikālās grupas automašīna ceļā uz koncertu  lietus laikā sabojājas. Čārlijs atzīst, ka viņam viss apnicis un viņš vēlas doties prom, kas sāpīgi pārsteidz Liamu. Taču radio pēkšņi atskan viņu grupas hīts, un Čārlijs nolemj palikt.

4. atmiņa: Mazais Čārlijs stāv pie baseina malas. Viņa tēvs Saimons liek viņam ielēkt, solot, ka viņu noķers. Tomēr Liams saka, ka tēvs melo un viņu nenoķers. Čārlijs tik un tā ielec, un pēc brīža zem ūdens tēvs viņu atbalsta un Čārlijs sāk peldēt.

3. atmiņa: [[Helsinki|Helsinkos]] Čārlijs pamostas gultā blakus diviem faniem. Ierodas Liams un apsveic Čārliju ar sasniegumu. Viņš uzdāvina viņam gredzenu ar viņu vecvectēva iniciāļiem. Čārlijs sākumā atsakās, bet Liams apliecina, ka viņš ir tas, kurš dibina ģimeni. Čārlijs negribīgi piekrīt paturēt gredzenu, bet neņemt to.

2. atmiņa: Čārlijs spēlējas [[Londona]]s ielās, kad sāk līt, tāpēc viņš dodas mājup. Tomēr viņš pamana, ka kādā alejā tiek aplaupīta sieviete. Čārlijs iesit laupītājam ar savu [[ģitāra]]s futrāli, un tas aizbēg. Sieviete vārdā Nadja saka, ka Čārlijs bija vienīgais, kurš nāca viņai palīgā, un sauc viņu par varoni.

1.atmiņa: Pirmajā naktī pēc avārijas Čārlijs paiet garām lidmašīnas atlūzām un pamana grūtnieci Klēru. Viņš piedāvā viņai savu segu un apsēžas blakus, sākot sarunu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
* [[Džons Henrijs Kenavans]] kā Saimons Peiss
* [[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima
{{Col-2}}
* [[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
* [[Lana Parilla]] kā Grēta
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Džoa Bulijs]] kā Lūks
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0998660|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-21-greatest-hits/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>swyy9s14skfu7m213c522cztnvc0noa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485418</id>
      <parentid>4485417</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:00:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ :</comment>
      <origin>4485418</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7734" sha1="k47abnt1izgq3e8nt5hvyw4vzxd8laz" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''The Greatest Hits''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=3. sezona
|Series no=21. sērija
|Director=[[Stīvens Viljamss]]
|Writer=* [[Ādams Horovics]]
* [[Edvards Kitsis]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Maikls Bonvileins]]
|Editor=[[Kristofers Nelsons]]
|Airdate=2007. gada 16. maijā
|Length=42 minūtes
|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Džons Henrijs Kenavans]] kā Saimons Peiss
*[[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima
*[[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
*[[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss
*[[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
*[[Lana Parilla]] kā Grēta
|Prev=''[[The Man Behind the Curtain]]''
|Next=''[[Through the Looking Glass]]''
}}
'''''Greatest Hits''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Izcilākie hiti'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] divdesmit pirmā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 16. maijā.

Pēc vēl viena Dezmonda nākotnes vīzijas uzplaiksnījuma Čārlijs pieņem savu likteni un dodas viņam līdzi uz zemūdens [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Spogulis&quot;]], lai atspējotu traucētājus, kas neļauj [[Satelīttelefons|satelīttelefona]] signālam sasniegt salu. Džeks atklāj savu plānu cīnīties pret &quot;Citiem&quot;, kuri drīz uzbruks nometnei. Paralēli Čārlijs atceras piecus labākos mirkļus savā dzīvē.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Džeks aizved galvenos izdzīvojušos uz izcirtumu, kur viņus satiek Ruso un parāda, kā viņa uzspridzina koku. Džeks izskaidro savu plānu: Džūljeta iezīmēs teltis, kurās nometnē atrodas grūtnieces, taču tās būs piekrautas ar [[Dinamīts|dinamītu]], un, kad ieradīsies &quot;Citi&quot;, tās tiks detonētas. Izdzīvojušie sāk gatavoties uzbrukumam, slēpjot dinamītu teltīs un veicot citus sagatavošanās darbus. Tikmēr Saīds pasaka Džekam, ka nevar nosūtīt signālu ar satelīttelefonu, uz ko Džūljeta atbild, ka &quot;Citi&quot; traucē signālus no salas, izmantojot zemūdens staciju &quot;Spogulis&quot;. Dezmonds pasauc Čārliju un pastāsta, ka savā nākotnes vīzijā redzējis [[Helikopters|helikopteru]], kas izglābj izdzīvojušos, taču šoreiz Čārlijam būs jāmirst, lai tas notiktu. Saīds, Džeks un Džūljeta apspriež staciju, uz kuru ved kabelis, un Čārlijs brīvprātīgi piesakās doties uz to. Tikmēr Džins uzzina, ka Sun ir stāvoklī.

Tikmēr Kārls ar laivu ierodas pludmalē, un izdzīvojušie skrien pie viņa. Viņš paskaidro, ka Aleksa viņam lika paziņot izdzīvojušajiem, ka &quot;Citi&quot; uzbruks jau šovakar, nevis rīt. Saīds iesaka šaut dinamītu no attāluma, brīdī, kad &quot;Citi&quot; tuvosies atzīmētajām teltīm, un Džins un Bernards brīvprātīgi piesakās būt šāvēji, neskatoties uz savu sievu protestiem. Čārlijs un Dezmonds dosies uz staciju, bet Saīds aizvedīs atlikušos izdzīvojušos uz radiotorni, lai no turienes veiktu telefona zvanu. Čārlijs atvadās no Klēras un Ārona. Arī Hugo vēlas peldēt kopā ar Čārliju un Dezmondu, taču Čārlijs viņu attur un atvadās arī no viņa. Tomēr Saīds pavēl Džekam aizvest izdzīvojušos uz radiotorni, kamēr viņš pats paliek kā trešais šāvējs kopā ar Bernardu un Džinu. Izdzīvojušie gatavojas pamest nometni. Tikmēr Dezmonds un Čārlijs, sekojot kabelim, ar laivu peld paralēli tam uz staciju.

Ierodoties vietā virs stacijas, Dezmonds gatavojas ienirt, taču, pagriežoties, Čārlijs viņam pa galvu iesit ar airi. Tad Čārlijs pats ienirst un, nopeldējis līdz stacijai, iznāk tās iekšienē īpašā baseinā. Viņš nonāk lielā telpā, kad pēkšņi viņu ielenc divas sievietes, tēmējot uz viņu ar ieročiem.

=== Aleksas atmiņas ===
Bens atgriežas &quot;Citu&quot; nometnē, un Ričards pieskrien pie viņa, cenšoties noskaidrot, kas noticis ar Loku. Taču Bens neatbild un steidzas pie Raiena, kurš spēlē [[Šahs|šahu]] ar Lūku. Neskatoties uz Ričarda protestiem, Bens pavēl Raienam šodien uzbrukt izdzīvojušajiem, bet, ja nepieciešams, paņemt visas viņu sievietes un nogalināt visus pretiniekus. Praiss piekrīt, plānojot uzbrukumā ņemt līdzi desmit savus labākos vīrus. To dzirdot, Aleksa steidzas pie Kārla, lūdzot viņam peldēt pie izdzīvojušajiem un brīdināt viņus par gaidāmo uzbrukumu.

=== Čārlija atmiņas ===
5. atmiņa: Čārlija, Liama un viņu muzikālās grupas automašīna ceļā uz koncertu  lietus laikā sabojājas. Čārlijs atzīst, ka viņam viss apnicis un viņš vēlas doties prom, kas sāpīgi pārsteidz Liamu. Taču radio pēkšņi atskan viņu grupas hīts, un Čārlijs nolemj palikt.

4. atmiņa: Mazais Čārlijs stāv pie baseina malas. Viņa tēvs Saimons liek viņam ielēkt, solot, ka viņu noķers. Tomēr Liams saka, ka tēvs melo un viņu nenoķers. Čārlijs tik un tā ielec, un pēc brīža zem ūdens tēvs viņu atbalsta un Čārlijs sāk peldēt.

3. atmiņa: [[Helsinki|Helsinkos]] Čārlijs pamostas gultā blakus diviem faniem. Ierodas Liams un apsveic Čārliju ar sasniegumu. Viņš uzdāvina viņam gredzenu ar viņu vecvectēva iniciāļiem. Čārlijs sākumā atsakās, bet Liams apliecina, ka viņš ir tas, kurš dibina ģimeni. Čārlijs negribīgi piekrīt paturēt gredzenu, bet neņemt to.

2. atmiņa: Čārlijs spēlējas [[Londona]]s ielās, kad sāk līt, tāpēc viņš dodas mājup. Tomēr viņš pamana, ka kādā alejā tiek aplaupīta sieviete. Čārlijs iesit laupītājam ar savu [[ģitāra]]s futrāli, un tas aizbēg. Sieviete vārdā Nadja saka, ka Čārlijs bija vienīgais, kurš nāca viņai palīgā, un sauc viņu par varoni.

1.atmiņa: Pirmajā naktī pēc avārijas Čārlijs paiet garām lidmašīnas atlūzām un pamana grūtnieci Klēru. Viņš piedāvā viņai savu segu un apsēžas blakus, sākot sarunu.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
{{Col-2}}
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
* [[Džons Henrijs Kenavans]] kā Saimons Peiss
* [[Andrea Gabriela]] kā Nadja Džasima
{{Col-2}}
* [[Nīls Hopkinss]] kā Liams Peiss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
* [[Lana Parilla]] kā Grēta
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Džoa Bulijs]] kā Lūks
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0998660|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-21-greatest-hits/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>k47abnt1izgq3e8nt5hvyw4vzxd8laz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Through the Looking Glass</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624542</id>
    <revision>
      <id>4485419</id>
      <parentid>4461647</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:02:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485419</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13365" sha1="1o5v5f22dqbu0708b2wfgffcytkqk7y" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Through the Looking Glass''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=3. sezona|Series no=22. un 23. sērija|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Karltons Kjūzs]]|Director=[[Džeks Benders]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]&lt;br&gt;[[Kristofers Nelsons]]&lt;br&gt;[[Stīvens Semels]]&lt;br&gt;[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2007. gadā 23. maijā|Length=84 minūtes|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
*[[Džūlija Bouena]] kā Sāra Vagnera
*[[Roksana Deja]] kā Diāna
*[[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
*[[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
*[[Lana Parilla]] kā Grēta
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis|Prev=''[[Greatest Hits (Pazudušie)|Greatest Hits]]''|Next=''[[The Beginning of the End]]''}}

'''''Through the Looking Glass''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Caur spoguli'') ir divdaļīga [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; sērija un [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] fināls, kas sastāv no divdesmit otrās un divdesmit trešās sērijas. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2007. gada 23. maijā.

&quot;Citi&quot; uzbrūk izdzīvojušo nometnei, un, neskatoties uz sagatavotību, nevienai no pusēm viss nenotiek pēc plāna. Tikmēr Džeks turpina vadīt grupu uz radiotorni, un pa ceļam viņš sastop Benu. Tradicionālā flešbeka vietā šajā sērijā pirmo reizi tiek parādīts flešforvards — ieskats varoņa dzīvē nākotnē. Tajā redzams Džeks pēc izglābšanas no salas, kurš cieš no smagas [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresijas]] un izmisīgi ilgojas atgriezties uz salas.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz salas ====
Bernards un Džins atvadās no savām sievām un paliek nometnē kopā ar Saīdu. Tikmēr Džeks un pārējie izdzīvojušie kopā ar Kārlu, Neomiju un Danieli dodas uz radiotorni. Pa ceļam Neomija parāda Džekam, kā lietot [[Satelīttelefons|satelīttelefonu]]. Tikmēr Čārliju [[Dharma Initiative|stacijā]] [[Dharma Initiative|&quot;Spogulis&quot;]] sagūsta divi &quot;Citi&quot; — Grēta un Bonija. Viņš neatklāj, kāpēc šeit ierodas, tāpēc viņas nolemj informēt Benu. To uzzinājis, Bens nolemj nosūtīt turp Mihailu, atzīstot, ka ir melojis, sakot, ka stacija ir applūdusi un nedarbojas. Tajā naktī Praiss un viņa &quot;Citu&quot; grupa ierodas izdzīvojušo nometnē.

Klusi sākot pārmeklēt teltis, &quot;Citi&quot; saprot, ka tās ir tukšas. Diāna par to informē Praisu, kurš saprot, ka tas ir slazds. Taču tajā pašā brīdī Saīds izšauj pa teltī ievietoto [[Dinamīts|dinamītu]], un notiek sprādziens, nogalinot Diānu, Aivanu un vēl vienu &quot;Citu&quot;. Arī Bernards izšauj, un nākamajā sprādzienā iet bojā vēl divi uzbrucēji. Džins netrāpa dinamītam, un Metjū ar Lūku viņu pamana, atklājot uguni. Tomēr Džinam izdodas nogalināt vispirms Metjū un pēc tam Lūku. Drīz pēc tam Praiss pārspēj Džinu un pavēl pārējiem padoties. Toms satver Bernardu, bet Saīds padodas Džeisonam. Tālumā izdzīvojušie, īpaši Roza un Sun, satraukti pamana, ka atskanējuši tikai divi sprādzieni, taču Džeks viņus nomierina un mudina turpināt ceļu. Tikmēr stacijā Bonija informē Čārliju, ka, lai atspējotu traucētājus, viņam būs nepieciešams kods. Toms sazinās ar Benu un ziņo, ka visi, izņemot viņu, Praisu un Džeisonu, ir nogalināti. Praiss pieprasa atbildes no Saīda, taču viņš atsakās runāt, un Praiss viņu iesit. Bens pavēl Praisam nogalināt Džinu, bet Bernards atklāj, kurp devušies pārējie izdzīvojušie. Viņš arī atzīstas, ka Kārls viņus brīdinājis par uzbrukumu.

No rīta Bens, neskatoties uz Ričarda jautājumiem, nolemj kopā ar Aleksi doties uz radiotorni. Dezmondu, kurš laivā atguvis samaņu, sāk apšaudīt ieradies Mihails. Dezmonds ienirst un peld pie Čārlija uz staciju, taču Čārlijs viņu brīdina, ka tur atrodas &quot;Citi&quot;. Dezmondam izdodas paslēpties, līdz ierodas Grēta un Bonija. Pa ceļam Sojers pēkšņi paziņo, ka atgriezīsies nometnē, lai palīdzētu, un Džūljeta brīvprātīgi piesakās doties viņam līdzi. Mihails ierodas stacijā un atklāj, ka šeit atrodas vēl viens cilvēks. Pēc tam viņš ieiet citā telpā, lai sazinoties ar Benu, kurš atvainojas par maldināšanu un pavēl viņam nogalināt Grētu un Boniju. Tikmēr Hugo panāk Džūljetu un Sojeru, lūdzot doties viņiem līdzi, taču Sojers viņu aizsūta atpakaļ. Savukārt Loks, guļot bedrē starp līķiem, zaudē spēju staigāt. Atrazdams [[Revolveris|revolveri]], viņš grasās [[Pašnāvība|nošauties]], kad pēkšņi bedres malā ierauga Voltu. Volts liek viņam piecelties, sakot, ka viņam vēl ir jāizdara kāds darbs.

==== Džeka nākotne ====
Bārdainais Džeks sēž ''[[Oceanic Airlines]]'' lidmašīnā un lūdz stjuartei iedot vēl [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], taču viņa atsakās, paskaidrojot, ka lidmašīna nolaidīsies pēc divdesmit minūtēm. Viņa piedāvā viņam avīzi, un Džeks pamana tajā [[Nekrologs|nekrologu]], kuru izrauj no lapas. Pēc nolaišanās viņš apsēžas pie stūres un dodas uz tiltu. Tur viņš apstājas un kādam piezvana, taču atbildes nav. Tad Džeks izkāpj no automašīnas, uzkāpj uz tilta malas un gatavojas lēkt, bet pēkšņi aiz viņa notiek [[autoavārija]]. Viņš ātri skrien palīgā cietušajiem.

Vēlāk slimnīcā Džekam tiek uzliktas šuves, kad negaidīti ierodas grūtniece Sāra. Viņa jautā, vai viņš ir piedzēries un ko tik vēlu darījis uz tilta, taču Džeks izvairās atbildēt. Stāvot pie sievietes, kura cietusi autoavārijā, gultas, Džeks iedzer [[Oksikodons|oksikodona]] tableti. Palātā ienāk jauns ķirurgs un paziņo, ka pacientei nepieciešama [[Mugurkauls|mugurkaula]] operācija. Džeks vēlas to veikt pats, taču ārsts iesaka viņam doties mājās, atgādinot, ka viņš jau izglābis sievieti un viņas bērnu no avarējušās automašīnas.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks un viņa grupa ceļā sastop Benu un Aleksi, kuri nostājušies viņiem priekšā. Tikmēr Mihails iznāk no traucētāju telpas, un Grēta ar Boniju sāk viņu iztaujāt. Pēc dažiem jautājumiem Mihails pēkšņi iešauj Grētai, liekot viņai iekrist baseinā. Bonija mēģina aizbēgt, taču Mihails viņu smagi ievaino mugurā. Tomēr Dezmonds iznāk no skapja un iešauj Mihailam krūtīs ar [[Harpūna|harpūnu]]. Tikmēr Džeks nolemj pasaukt Benu malā uz sarunu. Bens atklāj, ka Neomija nav tā, par ko uzdodas, un pieprasa viņas telefonu. Kad Džeks atsakās, Bens sazinās ar Tomu un pavēl nogalināt trīs gūstekņus, ja tas būs nepieciešams. To dzirdot, Džeks niknumā piekauj Benu un aizvelk viņu atpakaļ pie savas grupas. Stacijā, pirms nāves, Bonija pasaka Čārlijam traucētāju kodu, paskaidrojot, ka tas jāievada, atskaņojot noteiktu melodiju, lai sistēmu deaktivizētu. Džeks pavēl sasiet Benu, taču viņš vēl paspēj pateikt Aleksai, ka Daniela ir viņas māte.

Nometnē Toms un Praiss strīdas par to, ko darīt ar gūstekņiem, kamēr Džūljeta un Sojers, paslēpušies krūmos, apspriež savu nākamo soli. Pēkšņi Hugo ierodas ar furgonu un brauc &quot;Citu&quot; virzienā. Toms paspēj atlēkt malā, bet Raiens atklāj uguni uz Hugo. Tomēr Hugo ar furgonu notriec Praisu, nogalinot viņu. Tikmēr Saīds nogāž apjukušo Džeisonu zemē un ar kājām salauž viņam kaklu. Dzīvs paliek tikai Toms, kurš mēģina padoties, taču Sojers viņu nošauj, atriebjoties par Volta nolaupīšanu no plosta. Hugo pa rāciju informē Džeku, ka visi ir dzīvi. Stacijā Čārlijs atslēdz traucētājus un ekrānā ierauga Penelopi. Viņš pastāsta par sevi un par Neomiju no kuģa, taču Penelope ir pārsteigta un apgalvo, ka nezina, par kuru kuģi viņi runā. Dezmonds pamana, ka Mihaila ķermenis ir pazudis, un ierauga viņu peldam pie loga traucētāju telpas otrā pusē. To ieraudzis, Čārlijs aizver telpas durvis, nošķirot Dezmondu. Mihails detonē granātu, nogalinot sevi un sašķaidot stiklu, un telpā sāk ieplūst [[Okeāns|okeāna]] ūdens. Pirms noslīkšanas Čārlijs uz [[plauksta]]s uzraksta: &quot;Šis nav Penijas kuģis&quot; un parāda to Dezmondam.

Neomija pamana, ka signāls tagad var sasniegt kuģi. Grupa sasniedz radiotorni, un Džeks kopā ar Danieli atspējo viņas pārraidīto signālu, kas salā skanējis visu šo laiku. Tomēr torņa iekšpusē nav uztveršanas, tāpēc Neomija iziet ārā. Bens kliedz Džekam, ka viņai nedrīkst ļaut veikt zvanu, jo tas novedīs pie kaut kā briesmīga. Taču tieši brīdī, kad signāls tiek uztverts, Neomijai mugurā ietriecas nazis, un viņa sabrūk zemē. To iemetis Loks, kurš tagad piedraud Džekam ar revolveri, aizliedzot viņam pacelt telefonu. Tomēr Džeks to paceļ tik un tā, un Loks nespēj piespiest sevi izšaut. Uz zvanu atbild vīrietis Minkovskis, jautājot, kas ir Džeks un kā viņš nokļuvis šajā sakaru kanālā. Sajūsminātais Džeks iepazīstina ar sevi un stāsta par Neomiju, pēc ka Minkovskis apsola nosūtīt palīdzību izdzīvojušajiem.

==== Džeka nākotne ====
Džeks ierodas bēru namā pēc tam, kad avīzē izlasījis nekrologu, un pa ceļam vēlreiz piezvana uz norādīto numuru, taču neviens neatbild. Bēru nams ir tukšs, kā viņam paskaidro īpašnieks. Viņš arī jautā, vai zārks, kas stāv zālē, būtu jāatver, taču Džeks atsakās. Vēlāk aptiekā Džeks izraisa skandālu, kad viņam atsakās izsniegt oksikodonu pēc receptes, kuru viņš pats sev izrakstījis. Tad viņš mēģina izmantot recepti, ko savulaik izrakstījis viņa tēvs, taču, kad farmaceits zvana, lai to apstiprinātu, Džeks samelo, ka tēvs ir atvaļinājumā, un steigā aiziet.

Vēlāk Džeks no slimnīcas, kurā strādā, nozog oksikodona krājumus. Viņu pamana ķirurgs, un iereibušais Džeks mēģina attaisnot savu klātbūtni. Ķirurgs paziņo, ka sievietes operācija bijusi veiksmīga, taču viņa apgalvo, ka pirms negadījuma redzējusi vīrieti, kurš grasījies nolēkt no tilta. Ķirurgs jautā, ko Džeks darījis uz tilta, bet Džeks sāk sūdzēties par darbu slimnīcā un ārsta nekompetenci. Kad ķirurgs saka, ka vēlas palīdzēt, Džeks uz viņu uzkliedz. Vēlāk Džeks dzer savā dzīvoklī, līdz beidzot viņam izdodas sazvanīt personu, kurai viņš jau iepriekš vairākkārt zvanījis. Viņš lūdz satikties netālu no lidostas.

Tajā naktī Džeks satiek cilvēku, kurš izrādās Keita. Viņš atzīst, ka katru nedēļu lido, izmantojot savu bezmaksas mūža ''Oceanic Airlines'' bileti, cerot, ka lidmašīna atkal avarēs un viņš nonāks uz salas. Džeks arī atzīst, ka viņam ir apnicis melot un ka viņi pieļāva kļūdu, pametot salu. Keita saka, ka viņai ir laiks doties mājās, bet Džeks kliedz viņai pakaļ: &quot;Atgriezīsimies salā, Keita!&quot;

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Braiens Gudmens]] kā Raiens Praiss
* [[Aristons Grīns]] kā Džeisons
* [[Endrū Divofs]] kā Mihails Bakuņins
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Treisija Midendorfa]] kā Bonija
* [[Lana Parilla]] ka Grēta
{{Col-2}}
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
* [[Roksana Deja]] kā Diāna
* [[Džūlija Bouena]] kā Sāra Vagnera
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis (balss)
* [[Džoa Bulijs]] kā Lūks
* [[Dastins Geigers]] kā Metjū
* [[Tedijs Velss]] kā Aivans
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Mārdžorija Marjane]] kā Beta
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt1004798/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] — 1. daļa; [https://www.imdb.com/title/tt26421545/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] — 2. daļa
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-22-through-the-looking-glass-part-1/ Metacritic profils] — 1. daļa; [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-3/episode-23-through-the-looking-glass-part-2/ Metacritic profils] 2. daļa
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>1o5v5f22dqbu0708b2wfgffcytkqk7y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Beginning of the End</title>
    <ns>0</ns>
    <id>624812</id>
    <revision>
      <id>4485421</id>
      <parentid>4481466</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:03:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485421</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8309" sha1="h98vv9ff6n4a4f7hs5gnbt8mj61rf54" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Beginning of the End''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=1. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Karltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Stīvens Semels]]|Airdate=2008. gada 31. janvarī|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Maikls Kudlics]] kā &quot;Liels&quot; Maiks Voltons
*[[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
*[[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins|Prev=''[[Through the Looking Glass]]''|Next=''[[Confirmed Dead]]''}}

'''''The Beginning of the End''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Beigu sākums'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] pirmā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 31. janvārī.

Neskatoties uz prieku par glābšanas ziņām, pēc Dezmonda ierašanās un viņa paziņojuma par iespēju, ka kuģī atrodas nepareizie cilvēki, izdzīvojušie sadalījās: daži devās kopā ar Loku uz ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' kazarmām, bet citi kopā ar Džeku uz pludmali. Paralēli tiek stāstīts arī par Hugo nākotni: pēc izglābšanas viņš nolemj atkal kļūt par pacientu psihiatriskajā slimnīcā, uzskatot sevi par ārprātīgu pēc tam, kad redzējis dīvainas vīzijas.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Džeks pa rāciju sazinās ar Hugo un paziņo, ka drīz ieradīsies palīdzība no kuģa, kamēr Keita atklāj, ka Loks ir pazudis pēc Neomijas nogalināšanas. Pēkšņi grupas prieku pludmalē izjauc Dezmonda ierašanās. Viņš ziņo par Čārlija nāvi un lūdz steidzami sazināties ar Džeku, lai brīdinātu viņu par briesmām, kas saistītas ar saziņu ar kuģi. Ar Džeku atkal sazinās kuģa sakaru virsnieks Minkovskis, kurš jautā par Neomiju, taču Džeks izvairās atbildēt. Drīz viņš un Keita atklāj, ka Neomijas ķermenis ir pazudis. Sojers grasās sazināties ar Džeku pa rāciju, bet Saīds norāda, ka cilvēki no kuģa varētu klausīties šo saziņas kanālu. Tad Hugo paņem rāciju un iemet to okeānā, iesakot nekavējoties doties pie Džeka grupas. Tikmēr Daniela atrod Neomijas pēdas. Džeks, atstājot atlikušos izdzīvojušos Keitas vadībā un nosūtot viņus atpakaļ uz pludmali, kopā ar Danielu un gūstā esošo Benu dodas pa Neomijas pēdām.

Iestājas nakts, un grupa no pludmales dodas pa džungļiem, kad Hugo atpaliek un nejauši pamana dīvainu mājiņu, dzird čukstus un ierauga gaismu logā. Tikmēr Džeks saprot, ka viņam nav Neomijas [[Satelīttelefons|satelīttelefona]], un Bens paskaidro, ka Keita to nozaga, apskaujot viņu. Keita viena pati dodas pa džungļiem, kad Minkovskis atkal zvana, atkal jautājot par Neomiju. Tajā brīdī Neomija nolec no koka un pieliek Keitai nazi pie kakla, jautājot, kurš viņai meta nazi mugurā. Keitai izdodas visu paskaidrot, un Neomija paņem telefonu, sakot Minkovskim, ka viņa guvusi traumas [[izpletņlēkšana]]s laikā, kā arī lūdz Džordžu pateikt viņas māsai, ka viņa viņu mīl. Pēc tam Neomija nomirst. Tikmēr Hugo ieskatās mājiņā un ierauga vīrieti krēslā (Džeka tēvu). Tad kāds tuvojas logam, pārbiedējot Hugo un viņš mēģina aizbēgt, bet sastopas ar Loku. Pēc situācijas izskaidrošanas viņi panāk pārējo grupu netālu no lidmašīnas priekšējās daļas atlūzām, kur atlikušie izdzīvojušie viņus sagaida. Hugo informē Klēru par Čārlija nāvi.

Tajā brīdī ierodas arī Džeks un iesit Lokam, pēc tam mēģina viņu nošaut ar [[Revolveris|revolveri]], taču tas izrādās izlādēts. Parādās Keita un paziņo, ka drīz ieradīsies cilvēki no kuģa. Loks apgalvo, ka tas neko labu nedos, un piedāvā doties viņam līdzi uz ''DHARMA'' kazarmām, lai būtu prom no ierodošajiem. Neskatoties uz Džeka vilcināšanos, Lokam pievienojas Hugo, Klēra ar mazuli, Bens, Daniela, Aleksa, Kārls, Džeroms, Dags un vēl daži izdzīvojušie. Visbeidzot, par spīti Keitas pārsteigumam, arī Sojers pievienojas Lokam. Sāk līt lietus, un Keita ar Džeku paliek pie lidmašīnas kabīnes, kamēr pārējie vai nu dodas uz pludmali, vai seko Lokam. Pēkšņi abi izdzird troksni, ierauga [[Helikopters|helikoptera]] prožektora gaismu un pamana, ka no tā kāds lec. Viņi ieskrien džungļos un sastop izpletņlēcēju, kurš jautā Džekam, vai viņš ir tas, kuru sauc par Džeku.

=== Hugo nākotne ===
Džeks televizorā vēro policijas automašīnas pakaļdzīšanos. Galu galā automašīna avarē, un policija to ielenc. No tās izkāpj Hugo un mēģina aizbēgt, taču tiek notverts. Policijas iecirknī Maiks Voltons viņu pratina, parādot videoierakstu, kurā redzams, kā Hugo samaksā pie kases un pēc tam, kaut ko ieraugot, pēkšņi aizbēg, iekāpj automašīnā un sāk pārsniegt atļauto ātrumu. Voltons apgalvo, ka ir pazinis Anu Lusiju, bet Hugo noliedz, ka viņu pazītu. Kad Voltons iziet no telpas, Hugo pēkšņi caur logu ierauga okeānu un Čārliju, kurš peld ar uz plaukstas uzrakstītu vēstījumu: &quot;Viņiem tu esi vajadzīgs.&quot; Pēc brīža logs saplīst un telpā ieplūst ūdens. Tomēr izrādās, ka tā ir tikai [[Halucinācijas|halucinācija]]. Voltons piedāvā nosūtīt Hugo uz psihiatrisko slimnīcu, un viņš tam labprāt piekrīt.

Metjū Abadons, iepazīstinot ar sevi kā ''[[Oceanic Airlines]]'' juristu, apciemo Hugo slimnīcā, kur viņš uzturas labā noskaņojumā. Viņi apspriež Hugo veselību, kad Abadons, nespēdams iedot viņam savu vizītkarti, pēkšņi jautā, vai &quot;viņi ir dzīvi&quot;. Hugo panikā lūdz personālu izraidīt vīrieti, bet Abadons vienkārši aiziet. Vēlāk, sēžot ārā, pie Hugo pienāk Čārlijs. Šokā Hugo mēģina sevi pārliecināt, ka Čārlijs ir miris, taču Čārlijs apgalvo, ka cilvēkiem uz salas ir vajadzīgs Hugo, un pazūd, kad Hugo aizver un atkal atver acis. Pēc kāda laika pie Hugo ierodas Džeks. Viņi spēlē [[Basketbols|basketbolu]], bet Hugo neatbild uz Džeka jautājumu par to, vai viņš &quot;pastāstīs&quot; kaut ko. Kamēr Džeks gatavojas doties prom, Hugo atzīst, ka nožēlo, ka devās kopā ar Loku, taču Džeks to noraida. Kad Hugo piemin cilvēkus uz salas, Džeks paziņo, ka nekad tur neatgriezīsies.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Dominiks Monahans]] kā Čārlijs Peiss
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljēta Bērka
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis (balss)
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
{{Col-2}}
* [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
* [[Maikls Kudlics]] kā &quot;Liels&quot; Maiks Voltons
* [[Billijs Rejs Gellions]] kā Rendijs Neišnss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [[imdbtitle:0994348|''IMDb'' profils]] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-1-the-beginning-of-the-end/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>h98vv9ff6n4a4f7hs5gnbt8mj61rf54</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Dejelnieks/Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls</title>
    <ns>2</ns>
    <id>625930</id>
    <revision>
      <id>4485389</id>
      <parentid>4442484</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:44:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485389</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="17622" sha1="2h82sqhs59vaagooo7osnczle4iqjp7" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;/br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 {{flaga|Dānija}}; 2 {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}},{{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Kanāda}}, {{flaga|Beļģija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Turcija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Austrija}}, {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Somija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|ASV}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Atsauces==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>2h82sqhs59vaagooo7osnczle4iqjp7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485437</id>
      <parentid>4485389</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485437</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="21086" sha1="3sktsy5l9qhvx4i29pnwjz0irtr6sm7" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;/br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 {{flaga|Dānija}}; 2 {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}},{{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Kanāda}}, {{flaga|Beļģija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Turcija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Austrija}}, {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Somija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|ASV}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Serbija}}, {{flaga|Francija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/izklaide/ledus-skulpturas-gandriz-izkususas/|title=Ledus skulptūras gandrīz izkusušas|website=www.jelgavniekiem.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Turcija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| 
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Atsauces==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>3sktsy5l9qhvx4i29pnwjz0irtr6sm7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485506</id>
      <parentid>4485437</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:16:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485506</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26180" sha1="6lah46gi5qbzg3vu5mp8b3eaex02azr" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},[[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/izklaide/ledus-skulpturas-gandriz-izkususas/|title=Ledus skulptūras gandrīz izkusušas|website=www.jelgavniekiem.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|4|N|bez}} — ?
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valstīm ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}

==Atsauces==
{{Atsauces}}</text>
      <sha1>6lah46gi5qbzg3vu5mp8b3eaex02azr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485507</id>
      <parentid>4485506</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:16:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485507</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26153" sha1="iwck3k3o6i18sf4tzfkqkzso8kgbpma" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},[[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/izklaide/ledus-skulpturas-gandriz-izkususas/|title=Ledus skulptūras gandrīz izkusušas|website=www.jelgavniekiem.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|4|N|bez}} — ?
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valstīm ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>iwck3k3o6i18sf4tzfkqkzso8kgbpma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485508</id>
      <parentid>4485507</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:21:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485508</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26216" sha1="qmwehmmcppl23b9ng32nr1nwjutdggt" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},[[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/izklaide/ledus-skulpturas-gandriz-izkususas/|title=Ledus skulptūras gandrīz izkusušas|website=www.jelgavniekiem.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|4|N|bez}} — ?
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valstīm ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>qmwehmmcppl23b9ng32nr1nwjutdggt</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485510</id>
      <parentid>4485508</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:28:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485510</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26320" sha1="qfgkyod4d091znc3gsw2ucnrs98y62e" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},[[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/izklaide/ledus-skulpturas-gandriz-izkususas/|title=Ledus skulptūras gandrīz izkusušas|website=www.jelgavniekiem.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|4|N|bez}} — ?
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valstīm ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>qfgkyod4d091znc3gsw2ucnrs98y62e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485512</id>
      <parentid>4485510</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:33:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <comment>/* Notikušo festivālu uzskaitījums */</comment>
      <origin>4485512</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26617" sha1="9gx7hh34ax9pgpfdv635xmawi553bd0" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},[[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavniekiem.lv/izklaide/ledus-skulpturas-gandriz-izkususas/|title=Ledus skulptūras gandrīz izkusušas|website=www.jelgavniekiem.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valstīm ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>9gx7hh34ax9pgpfdv635xmawi553bd0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485517</id>
      <parentid>4485512</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:39:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4485517</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26433" sha1="mps3eznjhdmbzzucvy5a6bozllyulab" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šī izlaiduma numurā netika skaitīta — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}},[[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valstīm ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>mps3eznjhdmbzzucvy5a6bozllyulab</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485520</id>
      <parentid>4485517</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:47:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485520</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26460" sha1="85kp2662tlfzba1fp6elj6p7mznfl2o" xml:space="preserve">'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad Jelgavas Centrālajā laukumā tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>85kp2662tlfzba1fp6elj6p7mznfl2o</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485523</id>
      <parentid>4485520</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:04:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4485523</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27425" sha1="hdxnrhyh5e290fx0dp5xr0h61uv0ena" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>hdxnrhyh5e290fx0dp5xr0h61uv0ena</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485545</id>
      <parentid>4485523</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:06:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Dejelnieks</username>
        <id>78787</id>
      </contributor>
      <origin>4485545</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33411" sha1="igw8p4e94m6lb5uxxl3h4cridvv1uly" xml:space="preserve">{{Svētku infokaste
| virsraksta_krāsa      = 
| nosaukums             = Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls
| apakšvirsraksts       = 
| attēls                = Jelgava, Pasta island - panoramio (1).jpg
| attēla_izmērs         =
| alt                   =
| attēla_paraksts       = 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| oficiālais_nosaukums  =
| citi_nosaukumi        =
| brīvs_nosaukums1      = Norises vieta
| brīvs_lauks1          = {{vieta|Latvija|Jelgava}}
* [[Hercoga Jēkaba laukums]] (1998–2008.)
* [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parks]] (2009–2014)
* [[Pasta sala]] (kopš 2015)
| datums                = 
| svinību_laiks         = Februāris
| biežums               = Reizi gadā
| saistīts_ar           =
}}'''Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls''' [[Jelgava|Jelgavā]] ir lielākais ledus mākslas pasākums [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] un lielākais [[Ledus skulptūra|ledus skulptūru]] konkurss [[Baltijas valstis|Baltijā]], kas saglabājis sacensību formātu.&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/apmekletaji-jelgavas-ledus-makslas-festivala-netiek-pie-skulpturu-aplukosanas-rindu-del.a224123/|title=Apmeklētāji Jelgavas ledus mākslas festivālā netiek pie skulptūru aplūkošanas rindu dēļ|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.visitlithuania.net/what-s-hot-in-lithuania/1902-the-international-ice-sculpture-festival-in-jelgava|title=The International Ice Sculpture Festival in Jelgava|last=Juozas|website=www.visitlithuania.net|access-date=2026-03-17|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelmelodies.com/coolest-ice-festivals-world/|title=Coolest Ice Festivals to Check This Winter!|last=Chawla|first=Anjali|website=Travel Melodies|access-date=2026-03-17|date=2020-12-25|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;&gt;{{Publikācijas atsauce |last=Veršiņina |first=Aiva |year=2014 |title=Laikmetīgās kultūras radīto galamērķu iespējas tūrisma nozares veicināšanā Latvijas reģionos |type=Maģistra darbs |location=Rīga |publisher=Latvijas Kultūras akadēmija, Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/31738499.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt; Kopš dibināšanas 1998. gadā tas pārtapis no nelielas vietējās izstādes ar 10 skulptūrām par starptautisku notikumu, kurā 27 festivālu laikā piedalījušies 384 tēlnieki no 34 valstīm piecos kontinentos, radot vairāk nekā 1120 ledus mākslas darbu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/ledus-skulpturas-pasta-sala-bus-apskatamas-ari-pec-festivala/|title=Ledus skulptūras Pasta salā apskatāmas arī pēc festivāla|last=Gaidamovica|first=Ritma|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2025-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopumā apmeklējuši vairāk nekā viens miljons cilvēku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/izskanejis-25-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=FOTO: Jelgavā izskanējis 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|last=rita.licagina|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2024-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;

==Vēsture==
[[Attēls:Ledus skulptūra Latvieša stāsts.jpg|thumb|&quot;Latvieša stāsts&quot;. Ieguvusi 1. vietu komandas skulptūru kategorijā XIII Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā.]]
Festivāla pirmsākumi meklējami 1998. gada 25. decembrī, kad [[Hercoga Jēkaba laukums|Jelgavas Centrālajā laukumā]] tika atklāta pirmā ledus skulptūru izstāde. Idejas autors bija Mintauts Buškevics, Jelgavas pašvaldības iestādes &quot;Kultūra&quot; vadītājs, kurš rīgas pārtikas izstādē ieraudzīja ledus skulptūru un sazinājās ar tās autoriem — brāļiem Anriju un Rinaldu Opincāniem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/593254-foto-jelgava-sakas-cilveku-iemilotais-ledus-skulpturu-festivals|title=FOTO: Jelgavā sākas cilvēku iemīļotais ledus skulptūru festivāls|website=https://jauns.lv|access-date=2026-03-17|date=2024-02-02|language=lv}}&lt;/ref&gt; Par 2000 latu budžetu tika izveidotas 10 ledus skulptūras,&lt;ref name=&quot;lsm&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt; kas piesaistīja aptuveni 5000 apmeklētāju. Pasākums guva plašu rezonansi plašsaziņas līdzekļos visā Latvijā un tika novērtēts kā Jelgavai raksturīgs, netradicionāls kultūras pasākums, kas liek pilsētas vārdam izskanēt ārpus tās robežām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://zz.lv/arhivs/kulturas-dzive-jelgavas-novada-1999-gada/|title=Kultūras dzīve Jelgavas novadā 1999. gadā|website=ZZ.lv|access-date=2026-03-17|date=1999-02-03|language=lv}}&lt;/ref&gt; Jau 1999. gadā festivāls kļuva starptautisks&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jvmm.lv/lasitava/jelgava-latvijas-100-gados/|title=Jelgava Latvijas 100 gados|website=Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs|access-date=2026-03-17|date=2023-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt; — piedalījās mākslinieki no Dānijas (4 tēlnieki) un Zviedrijas (2 tēlnieki) līdzās diviem latviešu māksliniekiem. 

2000.–2007. gadā tika ieviestas ceļojošās izstādes Jelgava — skulptūras tika transportētas uz citām Latvijas pilsētām, kā arī uz [[Šauļi|Šauļiem]] ([[Lietuva]]). Šāda prakse tiek raksturota kā bija unikāla pasaulē.

2003. gadā festivāls nenotika — organizatori nolēma pārcelt to no decembra uz februāri, jo Latvijas decembra laika apstākļi bija pārāk neprognozējami. Tas radīja viena gada pārtraukumu starp V un VI festivālu. 2004. gadā (VI festivāls) formāts ievērojami paplašinājās — pirmo reizi tika ieviestas komandu skulptūras (divi mākslinieki strādā kopā) un sniega skulptūras (3 m augstumā). Piedalījās mākslinieki no Eiropas un pat [[Austrālija]]s.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:764720&amp;#124;article:DIVL131&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā (XI festivāls) norises vieta pārcelta uz [[Uzvaras parks (Jelgava)|Uzvaras parku]], lai iegūtu vairāk telpas pieaugošajam pasākumam.

2012. gadā (XIV festivāls) Kārlis Īle un Vilius Matutis radīja 9 metru augstu skulptūru &quot;Liesma, kas paceļas spārnos&quot; — augstāko ledus skulptūru Baltijā.

2013. gadā (XV festivāls) formalizēta skiču konkursa sistēma — kopš tā laika 30 pasaulē atzīti mākslinieki tiek atlasīti, žūrijai vērtējot iesniegtos skices.

2015. gadā (XVII festivāls) festivāls pārcēlās uz [[Pasta sala|Pasta salu]], kas kļuva par galveno norises vietu.

2021. gadā festivāls nenotika COVID-19 ierobežojumu dēļ. Tā vietā tika radīti divi monumentāli ledus vides objekti — &quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;. 2022. gadā ārkārtas stāvokļa ierobežojumu dēļ festivāls pārtapa par starptautisku simpoziju &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot; ar tēmu &quot;ZOO&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;. Šis festivāls netika ieskaitīts numerācijā — festivāla numerācija pārgāja tieši no XXII (2020) uz XXIV (2023).

2024. gadā tika atrasts 1937. gada arhīva plakāts, kas liecina, ka ledus svinības Jelgavā notikušas jau pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] — 61 gadu pirms modernā festivāla.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/kultura.jelgava/posts/vai-zin%C4%81ji-ka-pirms-87-gadiem-notiku%C5%A1i-pirmie-ledus-sv%C4%93tki-jelgav%C4%81%C5%A1ogad-tiekamie/769942191830624/|title=Vai zināji, ka pirms 87 gadiem notikuši pirmie Ledus svētki Jelgavā!}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lsm&quot;/&gt;

== Organizatori ==
Festivālu organizē divas struktūras sadarbībā: 
* [[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]] — līdzfinansē un nodrošina infrastruktūru
* Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot; (JPPI &quot;Kultūra&quot;) — galvenais organizators un radošais virzītājs.

Iestāde &quot;Kultūra&quot; dibināta 2002. gadā, apvienojot Jelgavas pilsētas padomes Kultūras centru, Jelgavas Kultūras namu un Kultūras namu &quot;Rota&quot;. To kopš dibināšanas vada Mintauts Buškevics — arī festivāla iniciators un vadītājs visā tā vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/jelgavas-valstspilsetas-pasvaldibas-iestade-kultura|title=Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde &quot;Kultūra&quot;|website=kulturasdati.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Ilgtermiņa atbalstītāji un partneri: SIA &quot;Ramirent&quot;, &quot;Husqvarna&quot;, [[SEB banka]] un &quot;Igate&quot; (dažādos gados).
Biļetes pieejamas &quot;Biļešu Paradīze&quot; tīklā.

== Formāts un konkursa norise ==
===Konkursa kategorijas===
Festivāla sacensības notiek divās kategorijās — komandu un individuāla. Komandu kategorijā tēlnieki darbojas pārī vai grupās, veidojot vērienīgas, liela mēroga kompozīcijas, kas parasti tiek izvietotas Pasta salā. Individuālajā kategorijā katrs mākslinieks patstāvīgi rada savu darbu, demonstrējot personīgo māksliniecisko redzējumu. Papildus sacensību skulptūrām festivāla teritorijā tiek izvietotas arī ledus fotoskulptūras, dekoratīvie objekti.

=== Nesacensību ledus objekti ===
Papildus sacensību darbiem festivālā tiek radīti arī fotoskulptūras (lielformāta interaktīvas instalācijas, ko parasti veido Kārlis un Maija Īles), tematiskais ledus bārs, ledus pirts (kopš 2024), ledus slidkalniņš un dažādi tematiskie objekti. Kopējais ledus objektu skaits festivālā parasti pārsniedz 60.

=== Tēma ===
Katru gadu organizatori izsludina noteiktu tēmu, kura māksliniekiem savos darbos ir jāatspoguļo. Tēmas izvēle mērķēta uz to, lai mudinātu tēlniekus meklēt personīgu un radošu pieeju — piemēram, 2014. gada festivāla tēma &quot;Brīnumzeme&quot; tika skaidrota šādi: &quot;Gluži tāpat kā katra cilvēka fantāzija, tieši tāpat arī Brīnumzeme – katram sava.&quot;&lt;ref name=&quot;xvi&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/veseliba/ledus-skulpturas-jelgava-veidos-30-makslinieki.a71735/|title=Ledus skulptūras Jelgavā veidos 30 mākslinieki|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Mākslinieku atlase ===
Dalībnieki tiek atlasīti, izvērtējot pieteikuma materiālus, kurus parasti iesniedz līdz novembrim. Pieteikums ietver aizpildītu formu, CV (īsu radošo biogrāfiju), mākslinieka fotogrāfiju publicitātes vajadzībām, kā arī skulptūras skiču projektu ar abpusēju skatu JPG formātā ar norādītiem parametriem, nosaukumu un autoru. Papildus tiek prasītas vismaz trīs fotogrāfijas no iepriekš veidotajām ledus skulptūrām. Lai veicinātu mākslinieku atsaucību, organizatori sedz noteiktos apmēros transporta izdevumus un nodrošina izmitināšanu un ēdināšanu festivāla laikā.&lt;ref name=&quot;LKA_&quot;/&gt;

=== Veidošanas process ===
Katru gadu festivālā tiek izmantoti aptuveni 80 tonnas kristāldzidra ledus. Tēlnieki parasti ierodas Jelgavā aptuveni nedēļu pirms festivāla atklāšanas un strādā 5–6 dienas. Skulptori darbā izmanto kaltus, motorzāģus, kā arī sadzīves priekšmetus — matu fēnus un gludekļus, lai panāktu smalkākas detaļas un virsmas. Naktīs skulptūras tiek ietītas folijas plēvē un novietotas zem nojumēm to saglabāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

=== Vērtēšana un balvas ===
Starptautiskā žūrija (2025. gadā — 6 eksperti) piešķir 1., 2. un 3. vietu abās kategorijās, kā arī Žūrijas simpātijas balvas un Skatītāju simpātijas balvu. Sacensību darbus vērtē starptautiska ekspertu žūrija pēc četriem kritērijiem: tēmas atspoguļojums, mākslinieciskā izpausme, tehniskais izpildījums un radošums. 50% no vērtējuma veido dalībnieku savstarpējs aizklāts vērtējums, bet otrus 50% — žūrijas komisijas vērtējums.

26. festivāla žūrijā piedalījās seši eksperti, tostarp Starptautiskās Sniega un Ledus Skulptūru Asociācijas prezidents Juhani Lillbergs no Somijas.

=== Izklaides programma ===
Festivāls nav tikai ledus mākslas sacensība — tas ir pilnvērtīgs ziemas svētku notikums visai ģimenei. Festivālu papildina plaša izklaides programma: skulptūru veidošanas dueļi, zinātnes šovi, iluzionistu priekšnesumi, ledus spēles un slidkalniņš, bērnu rotaļu izrādes un koncerti ar Latvijā plaši zināmiem mūziķiem.

Jāņa Čakstes bulvāris 27. festivālā bija brīvi pieejama svētku zona, kurā darbojās atrakcijas un karuseļi, kā arī ziemas &quot;viesmīlības zona&quot; ar plašu gardumu un uzkodu klāstu, karsto un auksto dzērienu izvēli un amatnieku darinājumiem.

== Starptautiskā atzinība ==
Jelgavas Ledus skulptūru festivāls ir oficiāli iekļauts AISNG (Association Internationale de Sculpture sur Neige et Glace / Starptautiskā Sniega un ledus skulptūru asociācija) pasākumu kalendārā līdzās tādiem pasaules mēroga notikumiem kā [[Harbina]]s ([[Ķīna]]), [[Saporo]] ([[Japāna]]), [[Fērbenksa]]/[[Aļaska]] ([[ASV]]) un [[Kvebeka]]s ([[Kanāda]]) festivāli. AISNG dibināta 1988. gadā Kvebekā, to vada prezidents Juhani Lillbergs no Somijas, kurš 2025. gadā personīgi bija Jelgavas festivāla žūrijas loceklis.

== Notikušo festivālu uzskaitījums ==
{| class=&quot;wikitable plainrowheaders&quot; style=&quot;width: 100%; margin-right: 0;&quot;
|-
! Nr.
! Nosaukums
! Tēma
! Datums
! Apmeklētāju skaits
! Tēlnieku skaits
! Finansējums
|-
! I
| Ledus svētki
| —
| {{Date|1998|12|25|N|bez}}
| 5 000
| 2 no [[Latvija]]s ({{flaga|Latvija}})
| 2000 Ls
|-
! II
| Ledus skulptūru svētki&lt;br&gt;&lt;small&gt;1. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pilseta/kultura-turisms/laika-rats-100/jelgavas-100-gadu-hronika/1999-2008/|title=1999–2008|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Pasakas tēls&quot; un brīvā
| {{Date|1999|12|17|N|bez}} — {{Date||12|19|N|bez}}
| 
| 8 — 4 no [[Dānija]]s {{flaga|Dānija}}; 2 no [[Zviedrija]]s {{flaga|Zviedrija}}; 2 {{flaga|Latvija}}
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14353|title=Kultūrkapitāla fonda ceturtajā kultūras projektu… - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2026-03-17|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
! III
| Ledus skulptūru svētki - 2000&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|date=Novembris Decembris 2000|title=Ledus skulptūras Jelgavā|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:1277032&amp;#124;article:DIVL427&amp;#124;query:Ledus%20skulpt%C5%ABru%20sv%C4%93tki%20|journal=Dziesmusvētki|volume=6|page=28}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Leduszieds&quot; un &quot;21. gadsimta simbols&quot;
| {{Date|2000|12|15|N|bez}} — {{Date||12|23|N|bez}}
| 
|
| 
|-
! IV
| Starptautiskais ceļojošais ledus skulptūru festivāls&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archiv.org.lv/index.php?id=9009&amp;kods=238776&amp;vien=5|title=Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2026-03-17}}&lt;/ref&gt;
| &quot;Nākamā gada horoskops&quot; un brīvā &quot;Simboli un zīmes&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2001|12|14|N|bez}} — {{Date||12|16|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:418232&amp;#124;article:DIVL502&amp;#124;query:Jelgavas%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda 2001. gada trešajā kultūras projektu konkursā atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! V&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:893273&amp;#124;article:DIVL159&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABras%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 5. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ticamais un neticamais&quot; un brīvā
| {{Date|2002|12|19|N|bez}} — {{Date||12|29|N|bez}}
| 
| 
| 15 302 Ls{{efn|Pašvaldības finansējums svētkiem bija Ls 2000 un atbalsts no sponsoriem Ls 11302 apmērā, no kā naudas līdzekļi bija Ls 9720 un pārējo summu sastāda dažādi pakalpojumi, produkcija u.tml.}}&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PILSĒTAS PAŠVALDĪBAS 2002.GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2002.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! VI
| 6. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mode 2004&quot;
| {{Date|2004|1|27|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 
| Kultūrkapitāla fonds 1000 Ls&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:458674&amp;#124;article:DIVL477&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Kultūrkapitāla fonda konkursos atbalstīto projektu saraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|work=Latvijas Vēstnesis}}&lt;/ref&gt;
|-
! VII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:1055461&amp;#124;article:DIVL185&amp;#124;query:Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Jaunumi Latvijas kultūrā - Dažādība|work=Brīvā Latvija: Apvienotā &quot;Londonas Avīze&quot; un &quot;Latvija&quot;, Nr.8 (19.02.2005)}}&lt;/ref&gt;
| 7. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| 
| {{Date|2005|1|31|N|bez}} — {{Date||2|14|N|bez}}
| ~21 000
| {{flaga|Latvija}}, [[Krievija]] {{flaga|Krievija}}, [[Nīderlande]] {{flaga|Nīderlande}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}, [[Beļģija]] {{flaga|Beļģija}}, [[Itālija]] {{flaga|Itālija}}, [[Somija]] {{flaga|Somija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Čehija]] {{flaga|Čehija}}, [[Lielbritānija]] {{flaga|Lielbritānija}}, [[Baltkrievija]] {{flaga|Baltkrievija}}
| 
|-
! VIII
| 8. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kāzas&quot;
| {{Date|2006|1|23|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
|
|
| 
|-
! IX&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:898293&amp;#124;article:DIVL147&amp;#124;query:ledus%20skulpt%C5%ABras%20Jelgavas%20|title=ĀRPUS RĪGAS|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 9. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Modernais ledus laikmets&quot;
| {{Flagicon image|Bandera Jelgava.png}} {{Date|2007|2|5|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
|
| No iesūtītajiem 52 māksliniekiem (no 15 valstīm) ir atlasīti 20 skulptori no 10 valstīm - {{flaga|Latvija}}, [[Lietuva]] {{flaga|Lietuva}}, [[Igaunija]] {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, [[Čīle]] {{flaga|Čīle}}, [[Īrija]] {{flaga|Īrija}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&amp;#124;issue:895607&amp;#124;article:DIVL227&amp;#124;query:skulpt%C5%ABru%20ledus%20|title=JELGAVĀ SĀKAS 9. STARPTAUTISKAIS LEDUS SKULPTŪRU FESTIVĀLS|publisher=SYDNEY LATVIAN SOCIETY'S INFORMATION BULLETIN|work=Ritums}}&lt;/ref&gt;
| 15 000 Ls un 2156,60 Ls ziedojumi&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|title=JELGAVAS PAŠVALDĪBAS 2007. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS|url=https://jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/02/publiskais_parskats_2007.pdf|journal=}}&lt;/ref&gt;
|-
! X&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/ledus_skulpturas_jelgava|title=Jelgavā sākas 10.Starptautiskais ledus skulptūru festivāls|website=abc.lv|access-date=2026-03-17|date=2008-02-04|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 10. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ūdenspasaule&quot;
| {{Date|2008|2|4|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| ~40 000 — 46 000&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:755755&amp;#124;article:DIVL304&amp;#124;query:Ledus%20Jelgav%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20|title=Ledus ''ūdenspasaule'' Jelgavā|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/10-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-bildes/|title=«10. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls» bildēs|last=Efumo|website=Jelgava|access-date=2026-03-17|date=2008-03-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| No iesūtītajiem 64 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 13 komandas (28 skulptori&lt;ref name=&quot;slsfX&quot;/&gt;) no 11 valstīm - {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Čīle}}, {{flaga|Īrija}}
| 
|-
! XI
| 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mīlas galaktika&quot;
| {{Date|2009|2|9|N|bez}} — {{Date||2|15|N|bez}}
| 
| 33 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Austrija]] {{flaga|Austrija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5406700/foto-11-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-jelgava|title=Foto: 11. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls Jelgavā}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XII&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:74170&amp;#124;article:DIVL432|title=Ledus, sniegs, Jelgava|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis|access-date=2026-06-22|date=2010-02-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 12. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Apkārt pasaulei&quot;
| {{Date|2010|2|7|N|bez}} — {{Date||2|21|N|bez}}
| 40 000
| No iesūtītajiem 46 māksliniekiem ir atlasīti 22 mākslinieki no 9 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Somija}}, [[Spānija]] {{flaga|Spānija}}, [[Bulgārija]] {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! XIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-notiks-13-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jelgavā notiks 13. Starptautiskais Ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp&amp;#124;issue:244799&amp;#124;article:DIVL112&amp;#124;query:starptautiskaj%C4%81%20ledus%20skulpt%C5%ABru%20festiv%C4%81l%C4%81%20|title=13 ne vienmēr ir nelaimīgs skaitlis. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā izceļas latviešu tēlnieki|publisher=Latvian Publishing Pty.Ltd.|work=Austrālijas Latvietis}}&lt;/ref&gt;
| 13. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mana reliģija – brīvība!&quot;
| {{Date|2011|2|7|N|bez}} — {{Date||2|13|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 54 māksliniekiem (no 17 valstīm) ir atlasīti 25 mākslinieki no 12 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Ungārija]] {{flaga|Ungārija}}
| 
|-
! XIV
| 14. Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls
| &quot;Mistērijas&quot;
| {{Date|2012|2|6|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 
| 40 mākslinieki no 8 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, [[Polija]] {{flaga|Polija}}, [[Norvēģija]] {{flaga|Norvēģija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://svetkulaiks.lv/lv/articles/view/61/4074|title=14.Starptautiskais Latvijas ledus skulptūru festivāls Jelgavā|website=Svētku laiks|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/129497-atkusna-del-jelgava-partrauc-ledus-skulpturu-izstadi|title=Atkušņa dēļ Jelgavā pārtrauc ledus skulptūru izstādi|website=https://jauns.lv|access-date=2026-06-22|date=2013-02-14|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 15. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| Planēta “Ledus”
| {{Date|2013|2|8|N|bez}} — {{Date||2|10|N|bez}}
| 43 500
| 30 mākslinieki no 10 valstīm — {{flaga|Latvija}},{{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Ungārija}}, [[Francija]] {{flaga|Francija}}, [[Vācija]] {{flaga|Vācija}}, [[ASV]] {{flaga|ASV}}
| 
|-
! XVI
| 16. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Brīnumzeme&quot;
| {{Date|2014|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Izvērtējot 65 skiču pieteikumus ir atlasīti 30 mākslinieki no 8 valstīm&lt;ref name=&quot;xvi&quot;/&gt;
| 
|-
! XVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/jelgava-top-pirmas-ledus-skulpturas/|title=Jelgavā top pirmās ledus skulptūras – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 17. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2015|2|6|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 8 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Dānija}}, {{flaga|Francija}}, [[Serbija]] {{flaga|Serbija}}
| 
|-
! XVIII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/18-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati/|title=18. Starptautiskā ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 18. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ledus pasaka&quot;
| {{Date|2016|2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Francija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Bulgārija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, [[Kanāda]] {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XIX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/zinami-19-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-dalibnieki/|title=Zināmi 19. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla dalībnieki – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 19. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Karnevāls&quot;
| {{Date|2017|2|10|N|bez}} — {{Date||2|12|N|bez}}
| 85 000&lt;ref name=&quot;lsm_ap&quot;/&gt;
| No iesūtītajiem 60 māksliniekiem ir atlasīti 32 mākslinieki no 9 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Īrija}}, [[Turcija]] {{flaga|Turcija}}, [[Mongolija]] {{flaga|Mongolija}}, [[Portugāle]] {{flaga|Portugāle}}
| 
|-
! XX&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jelgavas-vestnesis-arhivs/ledus-skulpturas-bus-apskatamas-ari-sonedel/|title=Ledus skulptūras būs apskatāmas arī šonedēļ – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 20. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Sapņi&quot;
| {{Date|2018|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| &gt;80 000
| 33 mākslinieki no 10 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Norvēģija}}, {{flaga|Portugāle}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Bulgārija}}, [[Ķīna]] {{flaga|Ķīna}}
| 
|-
! XXI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/krasni-nosledzies-21-ledus-skulpturu-festivals-jelgava-1/|title=Krāšņi noslēdzies 21. Ledus skulptūru festivāls Jelgavā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 21. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Kino&quot;
| {{Date|2019|2|9|N|bez}} — {{Date||2|11|N|bez}}
| 
| 34 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|ASV}}, {{flaga|Kanāda}}
| 
|-
! XXII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/septinu-valstu-makslinieku-darbos-jelgava-atdzivosies-ledus-supervaroni.a340671/|title=Septiņu valstu mākslinieku darbos Jelgavā atdzīvosies ledus supervaroņi|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 22. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Supervaroņi&quot;
| {{Date|2020|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| Skiču konkursā iesūtīti 111 individuālie un vairāk kā 50 komandu pieteikumi no 18 valstīm. Atlases žūrija izvēlējās 30 mākslinieki no 7 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Bulgārija}}
| 
|-
! —
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |&quot;Betlēmes brīnums&quot; un &quot;Alnis 2021 un draugi&quot;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |2021. gads &lt;small&gt;(plānots {{Date||2|5|N|bez}} — {{Date||2|7|N|bez}} kā XXIII)&lt;/small&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/sakusies-makslinieku-pieteiksanas-dalibai-23-starptautiskaja-ledus-skulpturu-festivala/|title=Sākusies mākslinieku pieteikšanās dalībai 23. Starptautiskajā Ledus skulptūru festivālā – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |5 ({{flaga|Latvija}})
| style=&quot;background-color:#eee&quot; |—
|-
! XXIII
| Starptautiskais simpozijs &quot;Ledus skulptūras Jelgavā&quot;&lt;br&gt;&lt;small&gt;Ledus skulptūras Jelgavā 2022&lt;/small&gt;
| &quot;ZOO&quot;
| {{Date|2022|2|3|N|bez}}&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.jelgava.lv/wp-content/uploads/2023/05/jv_nr_1_699.pdf|title=Jelgavā būs apskatāmi vides objekti no ledus|publisher=[[Jelgavas dome|Jelgavas valstspilsētas pašvaldība]]|work=Jelgavas Vēstnesis|last=Klismeta|first=Līga}}&lt;/ref&gt;
| 
| 11 mākslinieki no 4 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Krievija}}, {{flaga|Baltkrievija}}, {{flaga|Nīderlande}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/jelgava-skatamas-ledus-skulpturas.a442209/|title=Jelgavā skatāmas ledus skulptūras|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXIV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/02.02.2024-80-tonnas-ledus-un-32-telnieki-no-11-valstim-jelgava-sakas-ledus-skulpturu-festivals.a541429/|title=80 tonnas ledus un 32 tēlnieki no 11 valstīm. Jelgavā sākas ledus skulptūru festivāls|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 24. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Senās dievības&quot;
| {{Date|2023|2|3|N|bez}} — {{Date||2|5|N|bez}}
| 
| 30 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Īrija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, [[Indonēzija]] {{flaga|Indonēzija}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/apbalvoti-24-starptautiska-ledus-skulpturu-festivala-laureati-1/|title=Apbalvoti 24. Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla laureāti – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 
|-
! XXV&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/foto-ledus-skulpturu-festivala-pirma-diena/|title=FOTO: Ledus skulptūru festivāla pirmā diena – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 25. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Pasaules dārgumi&quot;
| {{Date|2024|2|2|N|bez}} — {{Date||2|4|N|bez}}
| 
| 32 mākslinieki no 11 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Spānija}}, {{flaga|Lielbritānija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Indonēzija}}, [[Argentīna]] {{flaga|Argentīna}}
| 
|-
! XXVI&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/tuvojas-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals/|title=Jau šonedēļ Jelgavā – Starptautiskais ledus skulptūru festivāls – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 26. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Visuma stāsts&quot;
| {{Date|2025|2|7|N|bez}} — {{Date||2|9|N|bez}}
| 
| No iesūtītajiem 50 māksliniekiem no 21 valsts ir atlasīti 35 mākslinieki no 13 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Čehija}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Itālija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}, [[Irāna]] {{flaga|Irāna}}, [[Japāna]] {{flaga|Japāna}}
| 200 000 eiro
|-
! XXVII&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/jaunumi/7-un-8-februari-starptautiskais-ledus-skulpturu-festivals-iluzijas-speks-lidz-31-janvarim-biletes-var-iegadaties-letak/|title=Klāt Starptautiskais ledus skulptūru festivāls “Ilūzijas spēks” – Jelgava|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;
| 27. Starptautiskais ledus skulptūru festivāls
| &quot;Ilūzijas spēks&quot;
| {{Date|2026|2|7|N|bez}} — {{Date||2|8|N|bez}}
| 
| 20 mākslinieki no 12 valstīm {{flaga|Latvija}}, {{flaga|Lietuva}}, {{flaga|Igaunija}}, {{flaga|Ukraina}}, {{flaga|Vācija}}, {{flaga|Somija}}, {{flaga|Spānija}},{{flaga|Nīderlande}}, {{flaga|Mongolija}}, {{flaga|Polija}}, {{flaga|Indonēzija}}, {{flaga|Argentīna}}
| 
|}

== Piezīmes ==
{{notelist}}

==Atsauces==
{{atsauces}}</text>
      <sha1>igw8p4e94m6lb5uxxl3h4cridvv1uly</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Statistika</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626261</id>
    <revision>
      <id>4485670</id>
      <parentid>4485142</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:04:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 statistikas atjauninājums (969 raksti)</comment>
      <origin>4485670</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="146275" sha1="4cmvwdg7es6ogzqewna1y5elfamhcbz" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Statistika ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursā iesniegtie raksti ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Raksts !! Dalībnieks !! Tēma !! Valsts !! Lasāmā teksta garums !! Raksta garums baitos !! Wikidata ID !! No ieteikumu saraksta
|-
| [[Felsenreitschule]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Austrija || 2820 || 5631 || [[d:Q669783|Q669783]] || 
|-
| [[Nacionālais kinematogrāfijas centrs (Albānija)]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Albānija || 2046 || 4354 || [[d:Q2754549|Q2754549]] || 
|-
| [[Sergeja Paradžanova muzejs]] || {{U|Baisulis}} || Kultūra || Armēnija || 2056 || 4627 || [[d:Q7453721|Q7453721]] || 
|-
| [[Abdilkerims Bardakdži]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 565 || 3569 || [[d:Q318069|Q318069]] || 
|-
| [[Adams Sīkora]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 302 || 2255 || [[d:Q81907417|Q81907417]] || 
|-
| [[Aleksandra Marija Lara]] || {{U|Bendžamins}} || Kultūra || Rumānija || 370 || 1819 || [[d:Q65106|Q65106]] || 
|-
| [[Aleksandrs Ņikišins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 435 || 3638 || [[d:Q89889168|Q89889168]] || 
|-
| [[Aleksandrs Šlāgers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 370 || 2729 || [[d:Q20745286|Q20745286]] || 
|-
| [[Amars Dedičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 425 || 2911 || [[d:Q65948595|Q65948595]] || 
|-
| [[Amirs Hadžiahmetovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 578 || 3227 || [[d:Q22833412|Q22833412]] || 
|-
| [[Arcjoms Levšunovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Baltkrievija || 326 || 2747 || [[d:Q122980144|Q122980144]] || 
|-
| [[Barišs Alpers Jilmazs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Turcija || 566 || 2795 || [[d:Q107352615|Q107352615]] || 
|-
| [[Benjamins Baumgartners]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 418 || 2450 || [[d:Q65030293|Q65030293]] || 
|-
| [[Dalibors Dvorskis]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 346 || 2755 || [[d:Q109335919|Q109335919]] || 
|-
| [[Daniels Vladaržs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 440 || 2722 || [[d:Q20553603|Q20553603]] || 
|-
| [[Davids Tomāšeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 533 || 2994 || [[d:Q26837654|Q26837654]] || 
|-
| [[Davids Zima]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 368 || 2893 || [[d:Q84312754|Q84312754]] || 
|-
| [[Davids Špačeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 453 || 2914 || [[d:Q114350612|Q114350612]] || 
|-
| [[Deniss Hadžikaduničs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 625 || 3427 || [[d:Q27654739|Q27654739]] || 
|-
| [[Dmitrijs Voronkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 420 || 3243 || [[d:Q64853164|Q64853164]] || 
|-
| [[Dāvids Afengrūbers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 477 || 2665 || [[d:Q65948590|Q65948590]] || 
|-
| [[Esmirs Bajraktarevičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Bosnija un Hercegovina || 612 || 2735 || [[d:Q108518721|Q108518721]] || 
|-
| [[Hariss Tabakovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 639 || 3978 || [[d:Q15257381|Q15257381]] || 
|-
| [[Ismails Jikseks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 505 || 2521 || [[d:Q97320541|Q97320541]] || 
|-
| [[Ivans Demidovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 353 || 2713 || [[d:Q115325153|Q115325153]] || 
|-
| [[Jakubs Fleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 374 || 2715 || [[d:Q19601942|Q19601942]] || 
|-
| [[Jans Drozgs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovēnija || 488 || 2407 || [[d:Q55507623|Q55507623]] || 
|-
| [[Kirils Marčenko]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 355 || 2811 || [[d:Q56651259|Q56651259]] || 
|-
| [[Marko Kaspers]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Austrija || 362 || 2670 || [[d:Q110273344|Q110273344]] || 
|-
| [[Martins Vitīks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 362 || 2524 || [[d:Q100740623|Q100740623]] || 
|-
| [[Matvejs Mičkovs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Krievija || 352 || 2757 || [[d:Q81905428|Q81905428]] || 
|-
| [[Matūšs Sukeļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 428 || 2994 || [[d:Q47465463|Q47465463]] || 
|-
| [[Mihals Ivans]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 362 || 2447 || [[d:Q23900477|Q23900477]] || 
|-
| [[Mihals Sadīleks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 394 || 3295 || [[d:Q28801942|Q28801942]] || 
|-
| [[Nikola Katičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 733 || 3762 || [[d:Q27957334|Q27957334]] || 
|-
| [[Nikola Vasiļs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 559 || 2956 || [[d:Q77243490|Q77243490]] || 
|-
| [[Pavels Šulcs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports, Jaunieši || Čehija || 451 || 3320 || [[d:Q60791524|Q60791524]] || 
|-
| [[Robins Hranāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Čehija || 400 || 2619 || [[d:Q107647351|Q107647351]] || 
|-
| [[Samets Akajdins]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Turcija || 561 || 2976 || [[d:Q69512938|Q69512938]] || 
|-
| [[Samuels Honzeks]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 340 || 2647 || [[d:Q110276609|Q110276609]] || 
|-
| [[Samuels Takāčs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Slovākija || 416 || 2878 || [[d:Q7412745|Q7412745]] || 
|-
| [[Tariks Muharemovičs]] || {{U|Bendžamins}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 416 || 2615 || [[d:Q106620882|Q106620882]] || 
|-
| [[Aleksandrs Rehviašvili]] || {{U|Biafra}} || Sports || Gruzija || 993 || 4716 || [[d:Q4719930|Q4719930]] || 
|-
| [[Amands Urķis]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 802 || 4704 || [[d:Q130425893|Q130425893]] || 
|-
| [[Budapeštas panorāmas rats]] || {{U|Biafra}} || Arhitektūra, Kultūra || Ungārija || 252 || 2917 || [[d:Q16522986|Q16522986]] || 
|-
| [[Deniss Krestiņins]] || {{U|Biafra}} || Sports || Lietuva || 948 || 5978 || [[d:Q21621734|Q21621734]] || 
|-
| [[Dinoss Mitoglu]] || {{U|Biafra}} || Sports || Grieķija || 936 || 5572 || [[d:Q33683418|Q33683418]] || 
|-
| [[Dženija Aksisa Eriksena]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Malta || 520 || 4393 || [[d:Q134999897|Q134999897]] || 
|-
| [[Ernests Drezens]] || {{U|Biafra}} || Vēsture || esperanto, Krievija || 1725 || 3717 || [[d:Q20732|Q20732]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Filipa Fotopulu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Kipra || 931 || 4118 || [[d:Q55318382|Q55318382]] || 
|-
| [[Filips Petruševs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Serbija || 2441 || 8398 || [[d:Q47468334|Q47468334]] || 
|-
| [[Gusmans Kosanovs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Kazahstāna || 986 || 3252 || [[d:Q980353|Q980353]] || 
|-
| [[Hugo Toms]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Igaunija || 688 || 4441 || [[d:Q117247485|Q117247485]] || 
|-
| [[Inzera]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Baškortostāna || 698 || 3340 || [[d:Q1054889|Q1054889]] || 
|-
| [[Jevgēņija Tarasova]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1264 || 4968 || [[d:Q198672|Q198672]] || 
|-
| [[Kails Olmens]] || {{U|Biafra}} || Sports || Melnkalne || 1048 || 5502 || [[d:Q69798662|Q69798662]] || 
|-
| [[Kiana Kreziu]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši, Sievietes || Kosova || 565 || 3943 || [[d:Q111047840|Q111047840]] || 
|-
| [[Krasnodaras &quot;Lokomotiv-Kuban&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 978 || 3302 || [[d:Q1458596|Q1458596]] || 
|-
| [[Kristijans Krajina]] || {{U|Biafra}} || Sports || Horvātija || 838 || 5582 || [[d:Q56434060|Q56434060]] || 
|-
| [[Luiza Gega]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Albānija || 1659 || 5478 || [[d:Q4134683|Q4134683]] || 
|-
| [[Mihails Šaidorovs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Kazahstāna || 941 || 3683 || [[d:Q105888976|Q105888976]] || 
|-
| [[Mihajs Tentea]] || {{U|Biafra}} || Sports || Rumānija || 1300 || 4536 || [[d:Q49163095|Q49163095]] || 
|-
| [[Mikajels Mikajeljans]] || {{U|Biafra}} || Sports || Armēnija || 507 || 4570 || [[d:Q28927551|Q28927551]] || 
|-
| [[Moldovas basketbola izlase]] || {{U|Biafra}} || Sports || Moldova || 593 || 2345 || [[d:Q2548805|Q2548805]] || 
|-
| [[Morske Oko (Polija)]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 1337 || 2516 || [[d:Q163246|Q163246]] || 
|-
| [[Ohridas antīkais teātris]] || {{U|Biafra}} || Kultūra, Vēsture || Ziemeļmaķedonija || 1231 || 2533 || [[d:Q3180446|Q3180446]] || 
|-
| [[Olimpiada Ivanova]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Čuvašija || 1156 || 4984 || [[d:Q464525|Q464525]] || 
|-
| [[Omars Pajičs]] || {{U|Biafra}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 851 || 5055 || [[d:Q138976757|Q138976757]] || 
|-
| [[Ratko Varda]] || {{U|Biafra}} || Sports || Serbu Republika, Serbija, Bosnija un Hercegovina || 1897 || 6078 || [[d:Q2569537|Q2569537]] || 
|-
| [[Rietumu Armēnijas valdība trimdā]] || {{U|Biafra}} || Politika || Armēnija, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Rietumarmēņu valoda&lt;/span&gt; || 1231 || 4692 || [[d:Q16372080|Q16372080]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Saloniku lidosta]] || {{U|Biafra}} || Transports || Grieķija || 693 || 2871 || [[d:Q127958|Q127958]] || 
|-
| [[Teja Oblaka]] || {{U|Biafra}} || Sports, Sievietes || Slovēnija || 696 || 4168 || [[d:Q31271251|Q31271251]] || 
|-
| [[Traiskirhenes &quot;Lions&quot;]] || {{U|Biafra}} || Sports || Austrija || 792 || 2851 || [[d:Q672262|Q672262]] || 
|-
| [[Ustjkoksa]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 537 || 3062 || [[d:Q1019141|Q1019141]] || 
|-
| [[Vitālijs Šimanskis]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Ukraina || 587 || 4200 || [[d:Q138753455|Q138753455]] || 
|-
| [[Vladimirs Ļitvincevs]] || {{U|Biafra}} || Sports, Jaunieši || Azerbaidžāna, Krievija || 1038 || 3581 || [[d:Q56876556|Q56876556]] || 
|-
| [[Štola]] || {{U|Biafra}} || Daba un ģeogrāfija || Slovākija || 513 || 2985 || [[d:Q392550|Q392550]] || 
|-
| [[Eiropas Kristiešu politiskā partija]] || {{U|Bumburotājs}} || Politika || Ungārija || 667 || 2158 || [[d:Q1377279|Q1377279]] || 
|-
| [[Bion-M № 2]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Krievija || 2330 || 5775 || [[d:Q106770713|Q106770713]] || 
|-
| [[Connecta IoT]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Turcija || 563 || 2401 ||  || 
|-
| [[EagleEye]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Polija || 2204 || 4863 || [[d:Q130010219|Q130010219]] || 
|-
| [[Elektro-L № 4]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1197 || 4268 ||  || 
|-
| [[Elektro-L № 5]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija || 1178 || 4419 ||  || 
|-
| [[Fiagdona]] || {{U|Dainis}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 857 || 2738 || [[d:Q1192623|Q1192623]] || 
|-
| [[Lotfi Zade]] || {{U|Dainis}} || Zinātne || Azerbaidžāna || 6528 || 10046 || [[d:Q92767|Q92767]] || 
|-
| [[MICE-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Grieķija || 1924 || 4551 || [[d:Q137187248|Q137187248]] || 
|-
| [[Progress MS-33]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 1261 || 4704 || [[d:Q136260426|Q136260426]] || 
|-
| [[Progress MS-34]] || {{U|Dainis}} || Transports || Krievija || 853 || 4696 || [[d:Q138020098|Q138020098]] || 
|-
| [[Sollers — Naberežnije Čelni]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 2535 || 5017 || [[d:Q16699372|Q16699372]] || 
|-
| [[Steyr Automotive]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Austrija || 4018 || 6775 || [[d:Q108369886|Q108369886]] || 
|-
| [[TAM-Europe]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Slovēnija || 4378 || 7852 || [[d:Q954900|Q954900]] || 
|-
| [[TIMAK]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība, Transports || Albānija || 2521 || 4562 || [[d:Q131824419|Q131824419]] || 
|-
| [[UASAT LEO]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ukraina || 1456 || 2573 || [[d:Q139552403|Q139552403]] || 
|-
| [[WREN-1]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Ungārija || 1865 || 4254 ||  || 
|-
| [[Čeboksaru rūpniecības traktoru rūpnīca]] || {{U|Dainis}} || Saimniecība || Krievija, Čuvašija || 4372 || 7544 || [[d:Q4508042|Q4508042]] || 
|-
| [[Klaipēda (stacija)]] || {{U|DJ EV}} || Transports || Lietuva || 783 || 3924 || [[d:Q24992|Q24992]] || 
|-
| [[Andrejs Karpatijs]] || {{U|Edgars2007}} || Zinātne || Slovākija || 1813 || 12621 || [[d:Q56037405|Q56037405]] || 
|-
| [[Pēters Maģars]] || {{U|Edgars2007}} || Politika || Ungārija || 1038 || 4688 || [[d:Q124488292|Q124488292]] || 
|-
| [[1981. gada protesti Kosovā]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Kosova || 8756 || 16535 || [[d:Q1826682|Q1826682]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Adanas slaktiņš]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || rietumarmēņu valoda, Turcija || 12844 || 24507 || [[d:Q2087792|Q2087792]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Admontas abatija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Austrija || 4253 || 8838 || [[d:Q667615|Q667615]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Albānijas islamizācija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Albānija, Kosova, Turcija || 29148 || 70075 || [[d:Q13044940|Q13044940]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Arala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Kazahstāna || 10322 || 19593 || [[d:Q165450|Q165450]] || 
|-
| [[Azerbaidžānas Islāma partija]] || {{U|Egilus}} || Politika || Azerbaidžāna || 11879 || 20700 || [[d:Q2063911|Q2063911]] || 
|-
| [[Baškortostānas Zinātņu akadēmija]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Baškortostāna || 9483 || 17948 || [[d:Q4059242|Q4059242]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Baškurdistāna]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Baškortostāna || 23631 || 44800 || [[d:Q4080196|Q4080196]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Dienvidu reģions (Malta)]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 15956 || 26963 || [[d:Q20199405|Q20199405]] || 
|-
| [[Divdesmit hunčakistu pakāršana]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2428 || 7560 || [[d:Q7711827|Q7711827]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Dvina (Armēnija)]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Armēnija || 5698 || 10992 || [[d:Q429059|Q429059]] || 
|-
| [[Edvīns Inglends Sen Furnjē]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9454 || 16608 || [[d:Q67622331|Q67622331]] || 
|-
| [[Esperanto alfabēts]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Kultūra, Izglītība || esperanto || 4139 || 11157 || [[d:Q607188|Q607188]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Glābēja Apskaidrošanās katedrāle]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra || Ukraina || 3316 || 10161 || [[d:Q2299324|Q2299324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]]
|-
| [[Graciāns]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Serbija || 10759 || 16093 || [[d:Q189108|Q189108]] || 
|-
| [[Hanna Šturma]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Vēsture || Austrija, Horvātija || 12494 || 19613 || [[d:Q1546601|Q1546601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Izdzēstie]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovēnija || 6829 || 10298 || [[d:Q3655145|Q3655145]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Handzjuka]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Sievietes || Ukraina || 3653 || 11268 || [[d:Q55974539|Q55974539]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Konstantīns X Duka]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Bulgārija, Grieķija, Turcija || 4388 || 8824 || [[d:Q41660|Q41660]] || 
|-
| [[Kotrīna Zīle]] || {{U|Egilus}} || Sievietes, Kultūra || Lietuva || 3120 || 9108 || [[d:Q65260877|Q65260877]] || 
|-
| [[Kūras barbe]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Turcija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2626 || 5502 || [[d:Q3752256|Q3752256]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Latvica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Serbija || 2530 || 6844 || [[d:Q3101351|Q3101351]] || 
|-
| [[Lejas Prutas ezeri]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 2668 || 5088 || [[d:Q28861917|Q28861917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Locked Shields]] || {{U|Egilus}} || Zinātne || Igaunija || 1689 || 5671 || [[d:Q118874863|Q118874863]] || 
|-
| [[Luciobarbus capito]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna, Gruzija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 2997 || 6110 || [[d:Q3838972|Q3838972]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[Magdolna Barnoti Foro]] || {{U|Egilus}} || Zinātne, Sievietes || Ungārija || 2405 || 7076 || [[d:Q22696606|Q22696606]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Maija Kristaļinska]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sievietes || Krievija || 6508 || 12120 || [[d:Q1982660|Q1982660]] || 
|-
| [[Mazais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 837 || 2957 || [[d:Q61399945|Q61399945]] || 
|-
| [[Melnā kaste (videožurnāls)]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Kultūra || Ungārija || 2917 || 6256 || [[d:Q106833252|Q106833252]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Miloslavs Skoržepa]] || {{U|Egilus}} || Izglītība, Sabiedrība || Čehija || 2752 || 7185 || [[d:Q95166155|Q95166155]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Czechia|Czechia]]
|-
| [[Mokenice]] || {{U|Egilus}} || Transports || Rumānija || 4402 || 8008 || [[d:Q448806|Q448806]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Mumugeita]] || {{U|Egilus}} || Politika, Sievietes || Krievija || 2989 || 6981 || [[d:Q138865183|Q138865183]] || 
|-
| [[Musine Kokalari]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Kultūra || Albānija, Turcija || 7526 || 13846 || [[d:Q3301350|Q3301350]] || 
|-
| [[Nardarana]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Azerbaidžāna || 2885 || 8279 || [[d:Q1965248|Q1965248]] || 
|-
| [[Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1570 || 4280 || [[d:Q4321678|Q4321678]] || 
|-
| [[Orlovačko ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 2357 || 6990 || [[d:Q3443249|Q3443249]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Pirogova muzejs]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Zinātne || Ukraina || 5416 || 10386 || [[d:Q4306061|Q4306061]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Popova Šapka]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija, Sports || Ziemeļmaķedonija || 3911 || 7426 || [[d:Q3112563|Q3112563]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Prištinas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Kosova || 15266 || 28550 || [[d:Q29659|Q29659]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Pēters Sijārto]] || {{U|Egilus}} || Politika || Ungārija || 8734 || 19111 || [[d:Q685293|Q685293]] || 
|-
| [[Radio Azatlyk]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || tatāri, Krimas tatāri, Baškortostāna || 3676 || 8162 || [[d:Q4452449|Q4452449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Raumisms]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Kultūra, Izglītība || esperanto || 3629 || 5422 || [[d:Q2006558|Q2006558]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Reliģijas brīvība Armēnijā]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sabiedrība || Armēnija || 16135 || 22980 || [[d:Q5500739|Q5500739]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Represijas pret baltkrievu vikipēdistiem]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Izglītība || Baltkrievija || 7388 || 16733 || [[d:Q134690997|Q134690997]] || 
|-
| [[Ričards Inglends]] || {{U|Egilus}} || Arhitektūra, Kultūra || Malta || 9209 || 14463 || [[d:Q11000036|Q11000036]] || 
|-
| [[Sabiha Kasimati]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Sievietes, Zinātne || Albānija, Turcija || 8608 || 15915 || [[d:Q9332564|Q9332564]] || 
|-
| [[Sarajevas Universitāte]] || {{U|Egilus}} || Izglītība || Bosnija un Hercegovina || 5965 || 10105 || [[d:Q572286|Q572286]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Savienība Vidusjūrai]] || {{U|Egilus}} || Politika, Izglītība, Sabiedrība || Turcija, Horvātija, Kipra || 4598 || 11944 || [[d:Q192177|Q192177]] || 
|-
| [[Sejfula Malešova]] || {{U|Egilus}} || Vēsture, Politika, Kultūra || Albānija || 8779 || 15452 || [[d:Q327216|Q327216]] || 
|-
| [[Seši vilājeti]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 2083 || 7305 || [[d:Q2800279|Q2800279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Sinite Kamani dabas parks]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bulgārija || 5887 || 12368 || [[d:Q12293812|Q12293812]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bulgaria|Bulgaria]]
|-
| [[Slīma]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 6669 || 11879 || [[d:Q39526|Q39526]] || 
|-
| [[Studenčištes purvs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 6459 || 13203 || [[d:Q31360711|Q31360711]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Sveču demonstrācija]] || {{U|Egilus}} || Cilvēktiesības, Politika, Vēsture || Slovākija || 3770 || 6884 || [[d:Q1029489|Q1029489]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Sīkais Nihujervs]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 808 || 2738 || [[d:Q61399946|Q61399946]] || 
|-
| [[Sūkāla ezers]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Igaunija || 1350 || 3392 || [[d:Q61399929|Q61399929]] || 
|-
| [[Tramvaju satiksme Mazirā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 3534 || 6794 || [[d:Q2632637|Q2632637]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Tramvaju satiksme Navapolackā]] || {{U|Egilus}} || Transports || Baltkrievija || 7220 || 11311 || [[d:Q2471102|Q2471102]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Belarus|Belarus]]
|-
| [[Trikala]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || aromūni, Grieķija || 14566 || 27444 || [[d:Q207467|Q207467]] || 
|-
| [[Veselības problēmas Arāla jūras reģionā]] || {{U|Egilus}} || Sabiedrība, Cilvēktiesības || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 3852 || 8415 || [[d:Q7257751|Q7257751]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Villijs Tokarevs]] || {{U|Egilus}} || Kultūra || Krievija || 7673 || 15410 || [[d:Q4459467|Q4459467]] || 
|-
| [[Vjetrenica]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Bosnija un Hercegovina || 2725 || 5499 || [[d:Q2880621|Q2880621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Voita Alberta dumpis]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Polija || 2949 || 5527 || [[d:Q1786353|Q1786353]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Zejtuna]] || {{U|Egilus}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 18446 || 34765 || [[d:Q44392|Q44392]] || 
|-
| [[Čuvašijas aneksija]] || {{U|Egilus}} || Vēsture || Čuvašija, Krievija || 4733 || 8120 || [[d:Q28667317|Q28667317]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Čuvašu mitoloģija]] || {{U|Egilus}} || Kultūra, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija || 9773 || 13643 || [[d:Q3859454|Q3859454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Alvīna Kazanceva-Seļezņeva]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Krievija || 1454 || 3528 || [[d:Q139409269|Q139409269]] || 
|-
| [[Minusinskas katliene]] || {{U|Jānis U.}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3609 || 5736 || [[d:Q730295|Q730295]] || 
|-
| [[Valentīna Karatajūte-Talimā]] || {{U|Jānis U.}} || Zinātne, Sievietes || Lietuva || 4730 || 7399 || [[d:Q16475317|Q16475317]] || 
|-
| [[Adutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2747 || 4552 || [[d:Q2509638|Q2509638]] || 
|-
| [[Akademija (Kauņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1377 || 3287 || [[d:Q2869148|Q2869148]] || 
|-
| [[Akademija (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2134 || 3841 || [[d:Q1890290|Q1890290]] || 
|-
| [[Akmena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 719 || 2359 || [[d:Q3501197|Q3501197]] || 
|-
| [[Alanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3386 || [[d:Q4708295|Q4708295]] || 
|-
| [[Alizava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1319 || 2938 || [[d:Q2220618|Q2220618]] || 
|-
| [[Alsēdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1958 || 3681 || [[d:Q4735905|Q4735905]] || 
|-
| [[Andronišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1300 || 2957 || [[d:Q2491485|Q2491485]] || 
|-
| [[Antaliepte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2691 || 4465 || [[d:Q4473786|Q4473786]] || 
|-
| [[Antašava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1392 || 2983 || [[d:Q3332369|Q3332369]] || 
|-
| [[Anča]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 745 || 2434 || [[d:Q3491201|Q3491201]] || 
|-
| [[Aukštadvare]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3413 || [[d:Q2667459|Q2667459]] || 
|-
| [[Aviļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1151 || 2994 || [[d:Q12649794|Q12649794]] || 
|-
| [[Avižieņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2870 || [[d:Q8145752|Q8145752]] || 
|-
| [[Babti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1742 || 3483 || [[d:Q2788497|Q2788497]] || 
|-
| [[Bagaslavišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2953 || [[d:Q2506903|Q2506903]] || 
|-
| [[Baisogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3406 || [[d:Q2317525|Q2317525]] || 
|-
| [[Balbierišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1775 || 3652 || [[d:Q2845251|Q2845251]] || 
|-
| [[Balninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1250 || 2879 || [[d:Q2126478|Q2126478]] || 
|-
| [[Barstīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1633 || 3238 || [[d:Q1810033|Q1810033]] || 
|-
| [[Bartninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1990 || 3810 || [[d:Q2048260|Q2048260]] || 
|-
| [[Barzdi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1275 || 2840 || [[d:Q4508627|Q4508627]] || 
|-
| [[Bataķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1677 || 3350 || [[d:Q2692069|Q2692069]] || 
|-
| [[Baziļoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1766 || 3476 || [[d:Q2486533|Q2486533]] || 
|-
| [[Bezdone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1971 || 3596 || [[d:Q853452|Q853452]] || 
|-
| [[Butrimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1898 || 3502 || [[d:Q2483374|Q2483374]] || 
|-
| [[Darbēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3302 || [[d:Q2248234|Q2248234]] || 
|-
| [[Daugaiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1455 || 3110 || [[d:Q2772067|Q2772067]] || 
|-
| [[Daujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1280 || 3161 || [[d:Q3918705|Q3918705]] || 
|-
| [[Daukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2499 || [[d:Q5227984|Q5227984]] || 
|-
| [[Dauģīvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 950 || 2574 || [[d:Q11148218|Q11148218]] || 
|-
| [[Debeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1475 || 3126 || [[d:Q2519996|Q2519996]] || 
|-
| [[Deltuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1890 || 3644 || [[d:Q3500101|Q3500101]] || 
|-
| [[Didžoji Rieše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1070 || 2877 || [[d:Q8145676|Q8145676]] || 
|-
| [[Dievenišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2092 || 3878 || [[d:Q1224305|Q1224305]] || 
|-
| [[Dotnuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1409 || 2992 || [[d:Q1251216|Q1251216]] || 
|-
| [[Dotnuvēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 672 || 2333 || [[d:Q1251220|Q1251220]] || 
|-
| [[Dovili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3124 || [[d:Q924878|Q924878]] || 
|-
| [[Doķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3135 || [[d:Q1921325|Q1921325]] || 
|-
| [[Dubiņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2546 || 4385 || [[d:Q1883864|Q1883864]] || 
|-
| [[Eiģirdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3365 || [[d:Q2188101|Q2188101]] || 
|-
| [[Endriejava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2163 || 3876 || [[d:Q2614763|Q2614763]] || 
|-
| [[Eržvilka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2416 || 4172 || [[d:Q2277462|Q2277462]] || 
|-
| [[Gadūnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1121 || 2835 || [[d:Q2676835|Q2676835]] || 
|-
| [[Gardama]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1577 || 3243 || [[d:Q3504800|Q3504800]] || 
|-
| [[Gaure]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1616 || 3279 || [[d:Q2568876|Q2568876]] || 
|-
| [[Gražišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1524 || 3354 || [[d:Q729603|Q729603]] || 
|-
| [[Griņķišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3424 || [[d:Q5619178|Q5619178]] || 
|-
| [[Griškabūda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1738 || 3358 || [[d:Q935042|Q935042]] || 
|-
| [[Gruzdži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1597 || 3193 || [[d:Q2890008|Q2890008]] || 
|-
| [[Gudeļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1171 || 2749 || [[d:Q2370026|Q2370026]] || 
|-
| [[Gudžūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1620 || 3302 || [[d:Q3545465|Q3545465]] || 
|-
| [[Iglišķēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 951 || 2586 || [[d:Q2355165|Q2355165]] || 
|-
| [[Igļauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1603 || 3296 || [[d:Q304740|Q304740]] || 
|-
| [[Janapole (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1999 || 3697 || [[d:Q2853956|Q2853956]] || 
|-
| [[Jara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2519 || [[d:Q12023550|Q12023550]] || 
|-
| [[Jašūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1568 || 3193 || [[d:Q3646791|Q3646791]] || 
|-
| [[Jiesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1276 || 2914 || [[d:Q12024710|Q12024710]] || 
|-
| [[Jodšiļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1519 || 3356 || [[d:Q8145766|Q8145766]] || 
|-
| [[Jonišķi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1220 || 2814 || [[d:Q5617046|Q5617046]] || 
|-
| [[Josta (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 808 || 2378 || [[d:Q3488583|Q3488583]] || 
|-
| [[Josvaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1529 || 3181 || [[d:Q1663750|Q1663750]] || 
|-
| [[Judrēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1707 || 3362 || [[d:Q3504815|Q3504815]] || 
|-
| [[Jūra (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1059 || 2774 || [[d:Q1332574|Q1332574]] || 
|-
| [[Jūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1333 || 2968 || [[d:Q13192307|Q13192307]] || 
|-
| [[Jūžinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2064 || 3954 || [[d:Q2157268|Q2157268]] || 
|-
| [[Kairi (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1498 || 3127 || [[d:Q2665758|Q2665758]] || 
|-
| [[Kalnuji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1848 || 3468 || [[d:Q16455043|Q16455043]] || 
|-
| [[Kaltanēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1786 || 3534 || [[d:Q2318590|Q2318590]] || 
|-
| [[Kaltinēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2027 || 3867 || [[d:Q5731422|Q5731422]] || 
|-
| [[Kamaji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2141 || 3794 || [[d:Q1961545|Q1961545]] || 
|-
| [[Karklēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1053 || 2612 || [[d:Q2032600|Q2032600]] || 
|-
| [[Karmēlava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1508 || 3139 || [[d:Q1734094|Q1734094]] || 
|-
| [[Kartena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1805 || 3471 || [[d:Q3506543|Q3506543]] || 
|-
| [[Katīči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2091 || 3873 || [[d:Q2313295|Q2313295]] || 
|-
| [[Kačerģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1632 || 3244 || [[d:Q6381853|Q6381853]] || 
|-
| [[Klovaiņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1889 || 3577 || [[d:Q5618527|Q5618527]] || 
|-
| [[Kraķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2038 || 3660 || [[d:Q3545467|Q3545467]] || 
|-
| [[Kražante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 903 || 2533 || [[d:Q12031458|Q12031458]] || 
|-
| [[Kretingale]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1574 || 3245 || [[d:Q3000723|Q3000723]] || 
|-
| [[Kreķenava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1784 || 3429 || [[d:Q2919412|Q2919412]] || 
|-
| [[Krikliņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1007 || 2647 || [[d:Q2250308|Q2250308]] || 
|-
| [[Krinčina]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1788 || 3531 || [[d:Q304217|Q304217]] || 
|-
| [[Kroja (Mūsas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 678 || 2269 || [[d:Q12031625|Q12031625]] || 
|-
| [[Krone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2059 || 3674 || [[d:Q6439338|Q6439338]] || 
|-
| [[Kropji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1506 || 3084 || [[d:Q1900425|Q1900425]] || 
|-
| [[Krosna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1340 || 2963 || [[d:Q7476112|Q7476112]] || 
|-
| [[Kroķalauka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1402 || 3008 || [[d:Q3371498|Q3371498]] || 
|-
| [[Kruki (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1387 || 3023 || [[d:Q3129705|Q3129705]] || 
|-
| [[Krūki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1364 || 3041 || [[d:Q1839003|Q1839003]] || 
|-
| [[Kuktišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1725 || 3375 || [[d:Q2425657|Q2425657]] || 
|-
| [[Kulautuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2032 || 3921 || [[d:Q2097414|Q2097414]] || 
|-
| [[Kuprelišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1324 || 2952 || [[d:Q3068317|Q3068317]] || 
|-
| [[Kurkļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1718 || 3405 || [[d:Q991540|Q991540]] || 
|-
| [[Kurtuvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2252 || 4090 || [[d:Q647876|Q647876]] || 
|-
| [[Kuļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3522 || [[d:Q1825231|Q1825231]] || 
|-
| [[Kuži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1228 || 2817 || [[d:Q2480740|Q2480740]] || 
|-
| [[Kvēdarna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3271 || [[d:Q2585174|Q2585174]] || 
|-
| [[Labanora]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1528 || 3339 || [[d:Q6466761|Q6466761]] || 
|-
| [[Laižuva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1956 || 3648 || [[d:Q3500119|Q3500119]] || 
|-
| [[Lankesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 822 || 2391 || [[d:Q1126209|Q1126209]] || 
|-
| [[Lapes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1354 || 2888 || [[d:Q2198670|Q2198670]] || 
|-
| [[Lauko Soda]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1089 || 2645 || [[d:Q3012196|Q3012196]] || 
|-
| [[Leckava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1550 || 3135 || [[d:Q2265086|Q2265086]] || 
|-
| [[Leipaliņģe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1782 || 3490 || [[d:Q2436073|Q2436073]] || 
|-
| [[Leķēči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3245 || [[d:Q2771185|Q2771185]] || 
|-
| [[Leļūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1816 || 3528 || [[d:Q2180691|Q2180691]] || 
|-
| [[Leņķimi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1963 || 3643 || [[d:Q1887923|Q1887923]] || 
|-
| [[Loķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2173 || 3850 || [[d:Q2281467|Q2281467]] || 
|-
| [[Lukši]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1656 || 3326 || [[d:Q1871220|Q1871220]] || 
|-
| [[Līduvēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1705 || 3356 || [[d:Q2796128|Q2796128]] || 
|-
| [[Līgumi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1922 || 3621 || [[d:Q2386331|Q2386331]] || 
|-
| [[Maišagala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1714 || 3431 || [[d:Q3494848|Q3494848]] || 
|-
| [[Mera]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 775 || 2302 || [[d:Q3494890|Q3494890]] || 
|-
| [[Merķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija, Lietuva || 1390 || 3271 || [[d:Q1419589|Q1419589]] || 
|-
| [[Meškuiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1925 || 3689 || [[d:Q3221243|Q3221243]] || 
|-
| [[Mickūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1500 || 3162 || [[d:Q2337369|Q2337369]] || 
|-
| [[Mielaģēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1492 || 3116 || [[d:Q584733|Q584733]] || 
|-
| [[Miežišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3754 || [[d:Q2602739|Q2602739]] || 
|-
| [[Minija]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1596 || 3361 || [[d:Q1756535|Q1756535]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Mituva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1226 || 2881 || [[d:Q76923|Q76923]] || 
|-
| [[Muse (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 558 || 2041 || [[d:Q670437|Q670437]] || 
|-
| [[Musninki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1570 || 3212 || [[d:Q2486211|Q2486211]] || 
|-
| [[Naujamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1841 || 3552 || [[d:Q5247239|Q5247239]] || 
|-
| [[Nemakšči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2237 || 4046 || [[d:Q2037259|Q2037259]] || 
|-
| [[Nemunaite]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1761 || 3436 || [[d:Q2351318|Q2351318]] || 
|-
| [[Nemēža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1522 || 3459 || [[d:Q1058869|Q1058869]] || 
|-
| [[Nerimdaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 627 || 2177 || [[d:Q2638355|Q2638355]] || 
|-
| [[Nevarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1778 || 3458 || [[d:Q2219752|Q2219752]] || 
|-
| [[Nova (upe)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 710 || 2201 || [[d:Q10992038|Q10992038]] || 
|-
| [[Obele]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 846 || 2495 || [[d:Q1818720|Q1818720]] || 
|-
| [[Onušķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2157 || 4276 || [[d:Q5247152|Q5247152]] || 
|-
| [[Pabaiska]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1489 || 3117 || [[d:Q5732330|Q5732330]] || 
|-
| [[Paberže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1928 || 3843 || [[d:Q5620453|Q5620453]] || 
|-
| [[Pabirže]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2068 || 3768 || [[d:Q2471043|Q2471043]] || 
|-
| [[Pagramante]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1899 || 3676 || [[d:Q2529155|Q2529155]] || 
|-
| [[Pajūre]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1653 || 3404 || [[d:Q2284180|Q2284180]] || 
|-
| [[Pakone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1855 || 3498 || [[d:Q3114656|Q3114656]] || 
|-
| [[Paloni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 793 || 2319 || [[d:Q2166770|Q2166770]] || 
|-
| [[Palēvene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1094 || 2851 || [[d:Q1845764|Q1845764]] || 
|-
| [[Panemunēle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1588 || 3275 || [[d:Q2924771|Q2924771]] || 
|-
| [[Panoteri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1515 || 3118 || [[d:Q1010326|Q1010326]] || 
|-
| [[Paulavas republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 3162 || 5396 || [[d:Q2347656|Q2347656]] || 
|-
| [[Paģiri (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3304 || [[d:Q8145528|Q8145528]] || 
|-
| [[Paģiri (Ķēdaiņu rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1585 || 3490 || [[d:Q3160043|Q3160043]] || 
|-
| [[Pašile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 964 || 2887 || [[d:Q2488773|Q2488773]] || 
|-
| [[Pašušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 818 || 2361 || [[d:Q2356089|Q2356089]] || 
|-
| [[Pernarava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1263 || 2864 || [[d:Q2282917|Q2282917]] || 
|-
| [[Peršēķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 968 || 2590 || [[d:Q3500785|Q3500785]] || 
|-
| [[Pilve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 966 || 2615 || [[d:Q12045328|Q12045328]] || 
|-
| [[Pilvišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1457 || 3201 || [[d:Q2219812|Q2219812]] || 
|-
| [[Piķeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1403 || 3008 || [[d:Q3004498|Q3004498]] || 
|-
| [[Plateļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2008 || 3872 || [[d:Q1028246|Q1028246]] || 
|-
| [[Pliķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2078 || 3889 || [[d:Q2042109|Q2042109]] || 
|-
| [[Pocūnēļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1386 || 3028 || [[d:Q2106807|Q2106807]] || 
|-
| [[Pušalota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2126 || 3789 || [[d:Q2551696|Q2551696]] || 
|-
| [[Pīvesa]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1114 || 2751 || [[d:Q3500776|Q3500776]] || 
|-
| [[Raguva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1715 || 3371 || [[d:Q2707138|Q2707138]] || 
|-
| [[Raudone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1832 || 3424 || [[d:Q1025885|Q1025885]] || 
|-
| [[Rimše]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 945 || 2484 || [[d:Q2068196|Q2068196]] || 
|-
| [[Rozalima]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2122 || 3769 || [[d:Q1842902|Q1842902]] || 
|-
| [[Rudamina (Lazdiju rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1309 || 2907 || [[d:Q2012305|Q2012305]] || 
|-
| [[Rudamina (Viļņas rajons)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1548 || 3380 || [[d:Q2089588|Q2089588]] || 
|-
| [[Rukla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1499 || 3098 || [[d:Q1010331|Q1010331]] || 
|-
| [[Salaka]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2292 || 4059 || [[d:Q8145666|Q8145666]] || 
|-
| [[Salamieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1923 || 3591 || [[d:Q2582317|Q2582317]] || 
|-
| [[Saldutišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1188 || 2822 || [[d:Q7403791|Q7403791]] || 
|-
| [[Sasnava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1850 || 3519 || [[d:Q1961665|Q1961665]] || 
|-
| [[Seiriji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1927 || 3583 || [[d:Q1811561|Q1811561]] || 
|-
| [[Semelišķes]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2246 || 3974 || [[d:Q2548176|Q2548176]] || 
|-
| [[Seredža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2052 || 3772 || [[d:Q3500125|Q3500125]] || 
|-
| [[Sidabrava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1581 || 3216 || [[d:Q2378501|Q2378501]] || 
|-
| [[Siesarte (Šešupes pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 497 || 2110 || [[d:Q12054216|Q12054216]] || 
|-
| [[Siesarte (Šventojas pieteka)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 774 || 2315 || [[d:Q12054215|Q12054215]] || 
|-
| [[Siesiki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1939 || 3540 || [[d:Q1005527|Q1005527]] || 
|-
| [[Sintauti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1907 || 3527 || [[d:Q2472620|Q2472620]] || 
|-
| [[Skaistģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1739 || 3381 || [[d:Q2020664|Q2020664]] || 
|-
| [[Skapišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1702 || 3345 || [[d:Q5617664|Q5617664]] || 
|-
| [[Smiļģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1759 || 3443 || [[d:Q5245383|Q5245383]] || 
|-
| [[Sroja]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 920 || 2570 || [[d:Q12055831|Q12055831]] || 
|-
| [[Stasis Ģirēns]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 1873 || 3585 || [[d:Q1072577|Q1072577]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Staķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1124 || 2874 || [[d:Q2801205|Q2801205]] || 
|-
| [[Stepons Darus]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2241 || 4256 || [[d:Q1291574|Q1291574]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Strēva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1680 || 3456 || [[d:Q3488538|Q3488538]] || 
|-
| [[Subačus (miests)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1463 || 3129 || [[d:Q2202098|Q2202098]] || 
|-
| [[Sudeiķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 957 || 2534 || [[d:Q2089851|Q2089851]] || 
|-
| [[Surdega]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1609 || 3256 || [[d:Q2368778|Q2368778]] || 
|-
| [[Survilišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1370 || 3009 || [[d:Q1334853|Q1334853]] || 
|-
| [[Svēdasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1827 || 3473 || [[d:Q5616635|Q5616635]] || 
|-
| [[Sķiemone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 795 || 2355 || [[d:Q779235|Q779235]] || 
|-
| [[Tatula]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1031 || 2671 || [[d:Q3500811|Q3500811]] || 
|-
| [[Taujēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1268 || 2828 || [[d:Q779914|Q779914]] || 
|-
| [[Tauragni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2239 || 3948 || [[d:Q2337555|Q2337555]] || 
|-
| [[Tenene]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 804 || 2319 || [[d:Q12058623|Q12058623]] || 
|-
| [[Teneņi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 947 || 2599 || [[d:Q2470509|Q2470509]] || 
|-
| [[Tirkšļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1461 || 2999 || [[d:Q3500143|Q3500143]] || 
|-
| [[Traupe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1540 || 3114 || [[d:Q2222240|Q2222240]] || 
|-
| [[Truskava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1154 || 2923 || [[d:Q2842356|Q2842356]] || 
|-
| [[Trīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1628 || 3256 || [[d:Q3545473|Q3545473]] || 
|-
| [[Turmanta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1586 || 3230 || [[d:Q5731454|Q5731454]] || 
|-
| [[Turģeļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2392 || 4488 || [[d:Q9362780|Q9362780]] || 
|-
| [[Turģeļu republika]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2705 || 4725 || [[d:Q9325197|Q9325197]] || 
|-
| [[Tverečus]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1733 || 3418 || [[d:Q1853799|Q1853799]] || 
|-
| [[Tveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2160 || 3837 || [[d:Q3500133|Q3500133]] || 
|-
| [[Tīruļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1035 || 2587 || [[d:Q7861727|Q7861727]] || 
|-
| [[Ubišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 824 || 2411 || [[d:Q2378647|Q2378647]] || 
|-
| [[Upīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1913 || 3689 || [[d:Q2738350|Q2738350]] || 
|-
| [[Užpaļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2161 || 3801 || [[d:Q2236454|Q2236454]] || 
|-
| [[Vadakti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2023 || 3731 || [[d:Q3515772|Q3515772]] || 
|-
| [[Vadokļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1374 || 3011 || [[d:Q2876373|Q2876373]] || 
|-
| [[Vadžģire]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 982 || 2549 || [[d:Q1812412|Q1812412]] || 
|-
| [[Vainuta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1813 || 3467 || [[d:Q3055022|Q3055022]] || 
|-
| [[Valķininki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2855 || 4787 || [[d:Q2121733|Q2121733]] || 
|-
| [[Vandžogala]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1640 || 3269 || [[d:Q2875399|Q2875399]] || 
|-
| [[Varduva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1356 || 3036 || [[d:Q2352406|Q2352406]] || 
|-
| [[Vaški]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1814 || 3435 || [[d:Q2375635|Q2375635]] || 
|-
| [[Veiveri]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1685 || 3339 || [[d:Q5240953|Q5240953]] || 
|-
| [[Veivirža]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 894 || 2537 || [[d:Q3500757|Q3500757]] || 
|-
| [[Veiviržēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2311 || 4041 || [[d:Q2191590|Q2191590]] || 
|-
| [[Verkne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1176 || 2828 || [[d:Q11879535|Q11879535]] || 
|-
| [[Veļona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2176 || 3970 || [[d:Q161890|Q161890]] || 
|-
| [[Vidišķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1866 || 3760 || [[d:Q2014575|Q2014575]] || 
|-
| [[Vidukle]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1781 || 3450 || [[d:Q2575678|Q2575678]] || 
|-
| [[Viečūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1353 || 3173 || [[d:Q3692821|Q3692821]] || 
|-
| [[Viešintas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1067 || 2644 || [[d:Q2674216|Q2674216]] || 
|-
| [[Viešvile]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2356 || 4166 || [[d:Q2491275|Q2491275]] || 
|-
| [[Virinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 641 || 2161 || [[d:Q3491483|Q3491483]] || 
|-
| [[Virvīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1105 || 2793 || [[d:Q2507637|Q2507637]] || 
|-
| [[Viļķīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2248 || 4110 || [[d:Q956320|Q956320]] || 
|-
| [[Vištīte]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1799 || 3702 || [[d:Q1023852|Q1023852]] || 
|-
| [[Voloka]] || {{U|Kikos}} || Vēsture || Lietuva || 2104 || 3495 || [[d:Q2976558|Q2976558]] || 
|-
| [[Vēžaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1610 || 3273 || [[d:Q949809|Q949809]] || 
|-
| [[Vīžonas]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2055 || 3726 || [[d:Q5016803|Q5016803]] || 
|-
| [[Zapīšķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2640 || 4609 || [[d:Q2523980|Q2523980]] || 
|-
| [[Zibali]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1101 || 2650 || [[d:Q975804|Q975804]] || 
|-
| [[Zujūni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1206 || 2960 || [[d:Q13194227|Q13194227]] || 
|-
| [[Čedasi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1583 || 3259 || [[d:Q2681231|Q2681231]] || 
|-
| [[Čeķišķe]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2099 || 3826 || [[d:Q2153886|Q2153886]] || 
|-
| [[Ģeleži]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 781 || 2309 || [[d:Q643884|Q643884]] || 
|-
| [[Ģelvoni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1412 || 3068 || [[d:Q2046850|Q2046850]] || 
|-
| [[Ģiedraiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1936 || 3619 || [[d:Q3068575|Q3068575]] || 
|-
| [[Ģirkalne]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1320 || 2956 || [[d:Q2418779|Q2418779]] || 
|-
| [[Īlaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2429 || 4204 || [[d:Q2204282|Q2204282]] || 
|-
| [[Ķeturvalaķi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1811 || 3653 || [[d:Q2323988|Q2323988]] || 
|-
| [[Ķinti]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2376 || 4118 || [[d:Q2117355|Q2117355]] || 
|-
| [[Ļoļi (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1546 || 3161 || [[d:Q2254488|Q2254488]] || 
|-
| [[Ļudvinava]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1933 || 3626 || [[d:Q2477587|Q2477587]] || 
|-
| [[Šaltona]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 618 || 2136 || [[d:Q3501073|Q3501073]] || 
|-
| [[Šaukota]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1439 || 3041 || [[d:Q2324157|Q2324157]] || 
|-
| [[Šaulēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1988 || 3698 || [[d:Q5618559|Q5618559]] || 
|-
| [[Šauķēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2147 || 3826 || [[d:Q2360191|Q2360191]] || 
|-
| [[Šaķīna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1352 || 2976 || [[d:Q8082699|Q8082699]] || 
|-
| [[Šešoļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2080 || 3758 || [[d:Q8082771|Q8082771]] || 
|-
| [[Šeštoki]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1938 || 3598 || [[d:Q391491|Q391491]] || 
|-
| [[Šešuve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 746 || 2376 || [[d:Q2464726|Q2464726]] || 
|-
| [[Šili]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 802 || 2399 || [[d:Q9352779|Q9352779]] || 
|-
| [[Šiluva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2527 || 4380 || [[d:Q391595|Q391595]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Šimkaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 956 || 2535 || [[d:Q2243888|Q2243888]] || 
|-
| [[Šimone]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2868 || 4752 || [[d:Q3517145|Q3517145]] || 
|-
| [[Širvinta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1060 || 2776 || [[d:Q391727|Q391727]] || 
|-
| [[Šumska (Lietuva)]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1701 || 3377 || [[d:Q5247177|Q5247177]] || 
|-
| [[Šunski]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1684 || 3431 || [[d:Q2325589|Q2325589]] || 
|-
| [[Šušve]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1109 || 2762 || [[d:Q392740|Q392740]] || 
|-
| [[Šventežere]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1559 || 3224 || [[d:Q2466123|Q2466123]] || 
|-
| [[Švēkšna]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1678 || 3273 || [[d:Q606181|Q606181]] || 
|-
| [[Ščara]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 987 || 2627 || [[d:Q1117401|Q1117401]] || 
|-
| [[Šēta]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1722 || 3341 || [[d:Q392854|Q392854]] || 
|-
| [[Šīša]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 989 || 2640 || [[d:Q10507122|Q10507122]] || 
|-
| [[Ūla]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva, Baltkrievija || 843 || 2430 || [[d:Q2613896|Q2613896]] || 
|-
| [[Žaiģine]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1096 || 2693 || [[d:Q1972915|Q1972915]] || 
|-
| [[Žalpji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 880 || 2414 || [[d:Q2462174|Q2462174]] || 
|-
| [[Žarēni]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1822 || 3511 || [[d:Q2842342|Q2842342]] || 
|-
| [[Žasļi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 2585 || 4305 || [[d:Q2212797|Q2212797]] || 
|-
| [[Žeimena]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1110 || 2760 || [[d:Q2662487|Q2662487]] || 
|-
| [[Žeimji]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1758 || 3351 || [[d:Q393483|Q393483]] || 
|-
| [[Želva]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1882 || 3570 || [[d:Q691679|Q691679]] || 
|-
| [[Žemaitķieme]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1229 || 2860 || [[d:Q8083678|Q8083678]] || 
|-
| [[Žemaiču Naumieste]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1643 || 3312 || [[d:Q393828|Q393828]] || 
|-
| [[Žemoji Panemune]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1251 || 3002 || [[d:Q4398144|Q4398144]] || 
|-
| [[Žvirgždaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 694 || 2458 || [[d:Q3117428|Q3117428]] || 
|-
| [[Žviņģi]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1210 || 2944 || [[d:Q2581287|Q2581287]] || 
|-
| [[Žīgaiči]] || {{U|Kikos}} || Daba un ģeogrāfija || Lietuva || 1491 || 3148 || [[d:Q2463396|Q2463396]] || 
|-
| [[Viljams Dunsts]] || {{U|Lapjams78}} || Kultūra, Jaunieši || Ungārija || 0 || 0 ||  || 
|-
| [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 662 || 14762 || [[d:Q207538|Q207538]] || 
|-
| [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 1. divīzija]] || {{U|Lasks}} || Sports || Igaunija || 917 || 7466 || [[d:Q139989256|Q139989256]] || 
|-
| [[Dara (dziedātāja)]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bulgārija || 1165 || 6583 || [[d:Q27643209|Q27643209]] || 
|-
| [[Dienvidslāvija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Kosova, Melnkalne, Serbija, Slovēnija, Ziemeļmaķedonija || 661 || 8473 || [[d:Q215088|Q215088]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Grieķija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Grieķija || 429 || 13898 || [[d:Q320347|Q320347]] || 
|-
| [[Horvātija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Horvātija || 598 || 9414 || [[d:Q321550|Q321550]] || 
|-
| [[Kipra Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Kipra || 471 || 12001 || [[d:Q245829|Q245829]] || 
|-
| [[Maroka Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 249 || 1578 || [[d:Q211591|Q211591]] || 
|-
| [[Moldova Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Moldova || 504 || 6743 || [[d:Q507204|Q507204]] || 
|-
| [[Rumānija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Rumānija || 481 || 9413 || [[d:Q548988|Q548988]] || 
|-
| [[Serbija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija || 538 || 7533 || [[d:Q390580|Q390580]] || 
|-
| [[Serbija un Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Serbija, Melnkalne || 644 || 2913 || [[d:Q332608|Q332608]] || 
|-
| [[Silvesters Belts]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Lietuva || 1453 || 11501 || [[d:Q124516154|Q124516154]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Turcija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Turcija || 471 || 10203 || [[d:Q723570|Q723570]] || 
|-
| [[Ungārija Eirovīzijas dziesmu konkursā]] || {{U|Lasks}} || Kultūra || Ungārija || 569 || 6585 || [[d:Q430295|Q430295]] || 
|-
| [[Alma Adamkiene]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Lietuva || 2045 || 7129 || [[d:Q459263|Q459263]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Lithuania|Lithuania]]
|-
| [[Anne Veski]] || {{U|MC2013}} || Sievietes, Kultūra || Igaunija || 4606 || 9199 || [[d:Q450134|Q450134]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Emine Džaparova]] || {{U|MC2013}} || Politika, Sievietes || Krimas tatāri, Ukraina || 3441 || 12080 || [[d:Q25442402|Q25442402]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Lilija Šteinšneidere]] || {{U|MC2013}} || Sievietes || Ungārija || 4405 || 10866 || [[d:Q274014|Q274014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Marija Bjelikova]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Slovākija || 2406 || 8702 || [[d:Q85418960|Q85418960]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Marija Lange]] || {{U|MC2013}} || Vēsture, Sievietes || Austrija || 11393 || 31935 || [[d:Q1897401|Q1897401]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Nazarijs Jaremčuks]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 8672 || 24059 || [[d:Q2453311|Q2453311]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended list/Music|Ukraine/Extended list/Music]]
|-
| [[Staņislava Nikodima]] || {{U|MC2013}} || Zinātne, Sievietes || Polija || 3463 || 9458 || [[d:Q92846557|Q92846557]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)]] || {{U|MC2013}} || Kultūra || Ukraina || 13235 || 46002 || [[d:Q111195238|Q111195238]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Viktorija Amelina]] || {{U|MC2013}} || Kultūra, Sievietes || Ukraina || 4439 || 17035 || [[d:Q21683191|Q21683191]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]]
|-
| [[Žuža Ferge]] || {{U|MC2013}} || Sabiedrība, Sievietes || Ungārija || 2791 || 7036 || [[d:Q1000622|Q1000622]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Austrumeiropas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || starptautiski, Krievija, Ukraina || 3758 || 5873 || [[d:Q12672014|Q12672014]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Dušans Jurkovičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Slovākija || 2834 || 6997 || [[d:Q1268173|Q1268173]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Emīls Gorovecs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Ukraina || 3901 || 6827 || [[d:Q4144802|Q4144802]] || 
|-
| [[Erevānas Vēstures muzejs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Armēnija || 857 || 2693 || [[d:Q8052580|Q8052580]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Flora Brovina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Politika, Sievietes || Kosova || 1815 || 5421 || [[d:Q5460279|Q5460279]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Gevgelijas dzelzceļa stacija]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Ziemeļmaķedonija || 2960 || 6964 || [[d:Q20923887|Q20923887]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Hadži Lojo]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1808 || 4471 || [[d:Q16088333|Q16088333]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Hanzas tornis]] || {{U|Meistars Joda}} || Arhitektūra || Polija || 1309 || 3475 || [[d:Q16841056|Q16841056]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Hunzahas kauja]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1953 || 4259 || [[d:Q4871428|Q4871428]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Caucasus region|North Caucasus region]]
|-
| [[INIMA]] || {{U|Meistars Joda}} || Izglītība, Zinātne || Albānija || 1268 || 3761 || [[d:Q5972324|Q5972324]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Ireks Zaripovs]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Baškortostāna || 2964 || 9182 || [[d:Q1672450|Q1672450]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Islāms Igaunijā]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība || Igaunija || 2323 || 6397 || [[d:Q1370904|Q1370904]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Estonia|Estonia]]
|-
| [[Karniolas prīmula]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1181 || 3277 || [[d:Q1786314|Q1786314]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Katerina Vitale]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture, Sievietes || Malta || 1425 || 5533 || [[d:Q27571800|Q27571800]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Kristina Seredina]] || {{U|Meistars Joda}} || Sports || Krievija || 1358 || 4926 || [[d:Q44155470|Q44155470]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Larnakas Armēņu skola]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Politika || Kipra, rietumarmēņu valoda || 1494 || 3251 || [[d:Q6489688|Q6489688]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Lācarakijas]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Grieķija || 1120 || 2715 || [[d:Q3220047|Q3220047]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Mihails Bronšteins]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || esperanto || 1753 || 5526 || [[d:Q3890297|Q3890297]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Mina Karadžiča]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Serbija, Austrija || 2758 || 6699 || [[d:Q12286799|Q12286799]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Moldovas virtuve]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Moldova || 2771 || 5516 || [[d:Q1551510|Q1551510]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Racka]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Ungārija || 1450 || 3354 || [[d:Q139939|Q139939]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Rumānijas tatāri]] || {{U|Meistars Joda}} || Vēsture || Rumānija || 4461 || 8746 || [[d:Q4170775|Q4170775]] || 
|-
| [[Sara Nazarbajeva]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika, Sievietes || Kazahstāna || 1150 || 4613 || [[d:Q2667651|Q2667651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Serbu, horvātu un slovēņu karaliste]] || {{U|Meistars Joda}} || Sabiedrība, Daba un ģeogrāfija || Slovēnija, Horvātija, Serbija || 5490 || 10986 || [[d:Q15102440|Q15102440]] || 
|-
| [[Tatarstānas karogs]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1151 || 3227 || [[d:Q462498|Q462498]] || 
|-
| [[Tisza (partija)]] || {{U|Meistars Joda}} || Politika || Ungārija || 1323 || 3318 || [[d:Q125418097|Q125418097]] || 
|-
| [[Vera Kuzmina]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Sievietes || Čuvašija, Krievija || 7748 || 13771 || [[d:Q4245383|Q4245383]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Vlado Miloševičs]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 1941 || 5112 || [[d:Q3561925|Q3561925]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Vēsturiskās tīģeru medības Azerbaidžānā]] || {{U|Meistars Joda}} || Kultūra, Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 3328 || 4815 || [[d:Q124697775|Q124697775]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Zagrebas Botāniskais dārzs]] || {{U|Meistars Joda}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2488 || 4954 || [[d:Q894661|Q894661]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Ūte Boka]] || {{U|Meistars Joda}} || Sievietes || Austrija || 3150 || 5822 || [[d:Q89137|Q89137]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]]
|-
| [[Arsenaļna (Kijivas metro)]] || {{U|Papuass}} || Transports || Ukraina || 3758 || 5819 || [[d:Q1875185|Q1875185]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]]
|-
| [[Biedronka]] || {{U|Papuass}} || Saimniecība || Polija || 1730 || 8086 || [[d:Q857182|Q857182]] || 
|-
| [[Marsašloka]] || {{U|Papuass}} || Daba un ģeogrāfija || Malta || 8610 || 18119 || [[d:Q781921|Q781921]] || 
|-
| [[Abu Musa]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 391 || 810 || [[d:Q167217|Q167217]] || 
|-
| [[Alberts Sļivkins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 1067 || 2047 || [[d:Q97314439|Q97314439]] || 
|-
| [[Aleksejs Čurins]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 867 || 1568 || [[d:Q47008432|Q47008432]] || 
|-
| [[Dāvids Guncadze]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Gruzija || 923 || 1602 || [[d:Q16640794|Q16640794]] || 
|-
| [[Jakovs Juzefovičs]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Baltkrievija || 982 || 1663 || [[d:Q541246|Q541246]] || 
|-
| [[Kapustinjaras poligons]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 615 || 1282 || [[d:Q753201|Q753201]] || 
|-
| [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija, Lietuva, Polija, Rumānija || 7718 || 12268 || [[d:Q125217421|Q125217421]] || 
|-
| [[Kristians Rakovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Bulgārija || 1111 || 1876 || [[d:Q350857|Q350857]] || 
|-
| [[Leonīds Krasins]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija || 337 || 878 || [[d:Q373421|Q373421]] || 
|-
| [[Maksis Trakmans]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Igaunija || 1475 || 2278 || [[d:Q6352164|Q6352164]] || 
|-
| [[Nikolajs Jansons]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Igaunija || 1674 || 2299 || [[d:Q2031737|Q2031737]] || 
|-
| [[Oskars Kallass]] || {{U|Pirags}} || Kultūra, Valodniecība || Igaunija || 1990 || 3349 || [[d:Q672301|Q672301]] || 
|-
| [[Suraža (Baltkrievija)]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Baltkrievija || 1070 || 3178 || [[d:Q2471115|Q2471115]] || 
|-
| [[Vaclavs Vorovskis]] || {{U|Pirags}} || Politika || Krievija, Polija || 382 || 857 || [[d:Q1365246|Q1365246]] || 
|-
| [[Vasilijs Novickis]] || {{U|Pirags}} || Militārisms || Krievija || 681 || 1298 || [[d:Q4322835|Q4322835]] || 
|-
| [[Veļiža]] || {{U|Pirags}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1090 || 3727 || [[d:Q132960|Q132960]] || 
|-
| [[Zarembas]] || {{U|Pirags}} || Vēsture || Polija, Lietuva || 1350 || 1648 || [[d:Q4187174|Q4187174]] || 
|-
| [[Slavofīli]] || {{U|Piraɡs}} || Vēsture || Krievija || 631 || 1001 || [[d:Q46699|Q46699]] || 
|-
| [[Karaļauču pils]] || {{U|Ri4ardsons}} || Vēsture || Krievija || 6592 || 13624 || [[d:Q571409|Q571409]] || 
|-
| [[Dievmātes iela (Ščecina)]] || {{U|Szczecinolog}} || Daba un ģeogrāfija || Polija || 751 || 2780 || [[d:Q124038401|Q124038401]] || 
|-
| [[2025. gada Piedņestras Augstākās Padomes vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Moldova || 3098 || 10931 || [[d:Q135436379|Q135436379]] || 
|-
| [[2026. gada Ungārijas parlamenta vēlēšanas]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 7470 || 24536 || [[d:Q125627220|Q125627220]] || 
|-
| [[Albulena Hadžiu]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Kosova || 2930 || 12324 || [[d:Q13036897|Q13036897]] || 
|-
| [[Albānijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Albānija || 2926 || 11495 || [[d:Q1135960|Q1135960]] || 
|-
| [[Armēnijas Nacionālā asambleja]] || {{U|Tankists}} || Politika || Armēnija || 2173 || 8325 || [[d:Q1337463|Q1337463]] || 
|-
| [[Balkānu virtuve]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || starptautiski || 3563 || 11312 || [[d:Q805060|Q805060]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Baškortostānas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Baškortostāna || 4776 || 11119 || [[d:Q3555636|Q3555636]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Bosnija un Hercegovina || 1422 || 5318 || [[d:Q2538687|Q2538687]] || 
|-
| [[Grieķijas Komunistiskā partija]] || {{U|Tankists}} || Politika || Grieķija || 1452 || 11476 || [[d:Q192406|Q192406]] || 
|-
| [[Horvātijas Esperanto līga]] || {{U|Tankists}} || Kultūra || esperanto || 298 || 931 || [[d:Q12350890|Q12350890]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Huši]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Rumānija || 212 || 2334 || [[d:Q390162|Q390162]] || 
|-
| [[Iloka]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 479 || 3051 || [[d:Q5882|Q5882]] || 
|-
| [[Kazahstānas vācieši]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Kazahstāna || 842 || 2358 || [[d:Q375785|Q375785]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Krievu nacionālā vienotība (2000)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Krievija || 3093 || 11935 || [[d:Q714860|Q714860]] || 
|-
| [[Krievu partija (Serbija)]] || {{U|Tankists}} || Politika || Serbija || 1701 || 6639 || [[d:Q16089348|Q16089348]] || 
|-
| [[Maltas Policijas spēki]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Malta || 1516 || 7281 || [[d:Q2413538|Q2413538]] || 
|-
| [[Melnkalnes kampaņa]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Melnkalne || 7978 || 12343 || [[d:Q1402894|Q1402894]] || 
|-
| [[Miša Krosa]] || {{U|Tankists}} || Sievietes || Polija || 1081 || 5123 || [[d:Q18808555|Q18808555]] || 
|-
| [[Mops djadja Pjos]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Ukraina || 2544 || 9255 || [[d:Q124771332|Q124771332]] || 
|-
| [[Murska Sobota]] || {{U|Tankists}} || Daba un ģeogrāfija || Slovēnija || 1014 || 4361 || [[d:Q15899|Q15899]] || 
|-
| [[Serbu Republikas dinārs]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Saimniecība || Serbu Republika || 1851 || 4988 || [[d:Q2555236|Q2555236]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Slēptie armēņi]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība, Politika || Turcija, rietumarmēņu valoda || 1039 || 6154 || [[d:Q5190784|Q5190784]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Tatarstānas ģerbonis]] || {{U|Tankists}} || Kultūra, Politika, Sabiedrība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 1470 || 4033 || [[d:Q462479|Q462479]] || 
|-
| [[Tatjana Zaļevska]] || {{U|Tankists}} || Politika, Sievietes || Moldova || 4554 || 10815 || [[d:Q138493855|Q138493855]] || 
|-
| [[Ukrainas PSR Augstākā Padome]] || {{U|Tankists}} || Vēsture, Politika || Ukraina || 6790 || 15363 || [[d:Q4109075|Q4109075]] || 
|-
| [[Ungāri Slovākijā]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Slovākija || 528 || 2337 || [[d:Q602700|Q602700]] || 
|-
| [[Ungārijas parlaments]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ungārija || 1477 || 5280 || [[d:Q648716|Q648716]] || 
|-
| [[Valsts apvērsuma mēģinājums Azerbaidžānā 1995. gadā]] || {{U|Tankists}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 3255 || 11184 || [[d:Q16156196|Q16156196]] || 
|-
| [[Ziemeļmaķedonijas premjerministrs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Ziemeļmaķedonija || 1921 || 5375 || [[d:Q1776220|Q1776220]] || 
|-
| [[Österreich (laikraksts)]] || {{U|Tankists}} || Sabiedrība || Austrija || 1506 || 8051 || [[d:Q298667|Q298667]] || 
|-
| [[Čečenijas karogs]] || {{U|Tankists}} || Politika, Kultūra || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1409 || 3830 || [[d:Q609337|Q609337]] || 
|-
| [[Čuvašijas Republikas vadītājs]] || {{U|Tankists}} || Politika || Čuvašija || 2549 || 7767 || [[d:Q16911984|Q16911984]] || 
|-
| [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Krievija || 2311 || 4362 || [[d:Q2640236|Q2640236]] || 
|-
| [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs]] || {{U|Teatrālis}} || Kultūra || Polija || 2487 || 4466 || [[d:Q381238|Q381238]] || 
|-
| [[Aleksandra Kornhauzere Freizere]] || {{U|Treisijs}} || Zinātne, Sievietes || Slovēnija || 1117 || 2785 || [[d:Q11015464|Q11015464]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Armēņu mitoloģija]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sabiedrība || Armēnija || 11112 || 13440 || [[d:Q684411|Q684411]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Armenia|Armenia]]
|-
| [[Azovas karagājieni]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Militārisms || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Donas reģions&lt;/span&gt; || 1399 || 2697 || [[d:Q1763834|Q1763834]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Don region|Don region]]
|-
| [[Banina]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Azerbaidžāna || 7215 || 10750 || [[d:Q2028727|Q2028727]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Baņa Lukas Kristus Pestītāja katedrāle]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra, Kultūra || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 798 || 3225 || [[d:Q135271|Q135271]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Republic of Srpska|Republic of Srpska]]
|-
| [[Ceija Stojka]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes, Cilvēktiesības || Austrija, čigāni || 1291 || 3341 || [[d:Q546337|Q546337]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Austria|Austria]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Roma|Roma]]
|-
| [[Cilvēktiesības Krievijā]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības || Krievija || 10887 || 17820 || [[d:Q953879|Q953879]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Danela Arsovska]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Ziemeļmaķedonija || 1084 || 3033 || [[d:Q104847128|Q104847128]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North Macedonia|North Macedonia]]
|-
| [[Dubesari]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 925 || 3279 || [[d:Q688654|Q688654]] || 
|-
| [[Dunganu valoda]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība || Kazahstāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1030 || 2374 || [[d:Q33050|Q33050]] || 
|-
| [[Erzju valodas diena]] || {{U|Treisijs}} || Valodniecība, Kultūra || erzji, Krievija || 1451 || 2745 || [[d:Q25687413|Q25687413]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Erzya|Erzya]]
|-
| [[Esperantists]] || {{U|Treisijs}} || Sabiedrība || esperanto || 1410 || 1757 || [[d:Q860918|Q860918]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Esperanto|Esperanto]]
|-
| [[Futbols Albānijā]] || {{U|Treisijs}} || Sports || Albānija || 16935 || 23725 || [[d:Q2755449|Q2755449]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Albania|Albania]]
|-
| [[Guzala Sitdikova]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Baškortostāna, Krievija || 6582 || 11228 || [[d:Q2004200|Q2004200]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Hamīda slaktiņi]] || {{U|Treisijs}} || Cilvēktiesības, Vēsture || rietumarmēņu valoda, Turcija || 5944 || 9071 || [[d:Q2092950|Q2092950]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Western Armenian|Western Armenian]]
|-
| [[Horvātu virtuve]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Horvātija || 5248 || 7102 || [[d:Q1789628|Q1789628]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Croatia|Croatia]]
|-
| [[Iftārs]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 934 || 1456 || [[d:Q577401|Q577401]] || 
|-
| [[Islāma revolūcijas sargu korpuss]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 5406 || 7120 || [[d:Q271110|Q271110]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Rodionovs]] || {{U|Treisijs}} || Militārisms, Jaunieši || Krievijas ziemeļrietumu reģions, Krievija || 6952 || 9970 || [[d:Q977234|Q977234]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/North-West Region of Russia|North-West Region of Russia]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Jurajs Jānošīks]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Slovākija || 1261 || 2949 || [[d:Q706268|Q706268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovakia|Slovakia]]
|-
| [[Karavijas Universitāte]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 1094 || 2751 || [[d:Q378014|Q378014]] || 
|-
| [[Kasima haniste]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 6376 || 8578 || [[d:Q836169|Q836169]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Tatar|Tatar]]
|-
| [[Kavadarci]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 932 || 3138 || [[d:Q158088|Q158088]] || 
|-
| [[Keloba]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 785 || 2880 || [[d:Q132043|Q132043]] || 
|-
| [[Kenesa]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || karaīmi || 1311 || 1862 || [[d:Q1738742|Q1738742]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Karaites|Crimean Karaites]]
|-
| [[Kirgizstānas soms]] || {{U|Treisijs}} || Saimniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 1063 || 2575 || [[d:Q35881|Q35881]] || 
|-
| [[Kičeva]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 785 || 3076 || [[d:Q158079|Q158079]] || 
|-
| [[Kosovas Zinātņu un mākslu akadēmija]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība || Kosova || 1236 || 1834 || [[d:Q116376|Q116376]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kosovo|Kosovo]]
|-
| [[Kočani]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 784 || 3060 || [[d:Q214344|Q214344]] || 
|-
| [[Krakovas Ziemassvētku silītes]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Polija || 1100 || 1671 || [[d:Q1544331|Q1544331]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Poland|Poland]]
|-
| [[Krimas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Ukraina, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Krima&lt;/span&gt; || 11723 || 17366 || [[d:Q2629621|Q2629621]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Labinkira]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Saha&lt;/span&gt; || 1461 || 3370 || [[d:Q905981|Q905981]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sakha|Sakha]]
|-
| [[Lejaslauzica]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || sorbi, Polija || 945 || 1607 || [[d:Q148689|Q148689]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Sorbian|Sorbian]]
|-
| [[Lidija Kulikovska]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || Moldova || 748 || 2148 || [[d:Q46994515|Q46994515]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Maltas parlaments]] || {{U|Treisijs}} || Politika || Malta || 2546 || 4131 || [[d:Q1817866|Q1817866]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Malta|Malta]]
|-
| [[Marghilona]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 846 || 3033 || [[d:Q261076|Q261076]] || 
|-
| [[Medības ar plēsējputniem]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || starptautiski || 842 || 1397 || [[d:Q211011|Q211011]] || 
|-
| [[Merle Jēgere]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra, Sievietes || veru valoda, Igaunija || 750 || 2484 || [[d:Q3744888|Q3744888]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Võro|Võro]]
|-
| [[Milena Rudnicka]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes, Cilvēktiesības || Ukraina || 1140 || 2674 || [[d:Q11781202|Q11781202]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine|Ukraine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended version|Ukraine/Extended version]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Pandžakenta]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 996 || 3179 || [[d:Q630805|Q630805]] || 
|-
| [[Ralfs Bakši]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || krimčaki || 1266 || 2854 || [[d:Q315441|Q315441]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Krymchaks|Krymchaks]]
|-
| [[Registāns]] || {{U|Treisijs}} || Arhitektūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 1062 || 1526 || [[d:Q1373583|Q1373583]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Uzbekistan|Uzbekistan]]
|-
| [[Saviri]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sabiedrība || Čuvašija, Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 5367 || 7773 || [[d:Q370957|Q370957]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Chuvash|Chuvash]]
|-
| [[Sevila Šajde]] || {{U|Treisijs}} || Politika, Sievietes || Rumānija || 901 || 3984 || [[d:Q21095868|Q21095868]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Romanian|Romanian]]
|-
| [[Sievietes senajā Spartā]] || {{U|Treisijs}} || Sievietes, Vēsture || Grieķija || 3215 || 4215 || [[d:Q8031512|Q8031512]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Greece|Greece]]
|-
| [[Slava (tradīcija)]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Serbija || 1374 || 3206 || [[d:Q1474942|Q1474942]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Serbia|Serbia]]
|-
| [[Stečaki]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne || 6775 || 14295 || [[d:Q63724|Q63724]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Montenegro|Montenegro]]
|-
| [[Tadžikistānas ģerbonis]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 853 || 2064 || [[d:Q209816|Q209816]] || 
|-
| [[Terēze Brunsvika]] || {{U|Treisijs}} || Izglītība, Sievietes || Ungārija || 1152 || 2650 || [[d:Q461600|Q461600]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Hungary|Hungary]]
|-
| [[Tokmoka]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 906 || 3160 || [[d:Q854333|Q854333]] || 
|-
| [[Tomīra]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture, Sievietes || Kazahstāna || 6387 || 9704 || [[d:Q464777|Q464777]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Ungeni]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Moldova || 850 || 3007 || [[d:Q858713|Q858713]] || 
|-
| [[Uzbekistānas himna]] || {{U|Treisijs}} || Kultūra || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Uzbekistāna&lt;/span&gt; || 865 || 1781 || [[d:Q120143|Q120143]] || 
|-
| [[Voskopoja]] || {{U|Treisijs}} || Daba un ģeogrāfija || Albānija, aromūni || 1317 || 3680 || [[d:Q757298|Q757298]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Aromanian|Aromanian]]
|-
| [[Čečenijas vēsture]] || {{U|Treisijs}} || Vēsture || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 16667 || 21506 || [[d:Q2355855|Q2355855]] || 
|-
| [[Beloslava Krasteva]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Bulgārija || 1208 || 3806 || [[d:Q71319497|Q71319497]] || 
|-
| [[Ivana Hreščaka]] || {{U|Uldis s}} || Sievietes, Sports || Slovēnija || 1175 || 3190 || [[d:Q28479686|Q28479686]] || 
|-
| [[Jaceks Tomčaks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1557 || 4618 || [[d:Q195296|Q195296]] || 
|-
| [[Jurijs Vovks]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 1352 || 3801 || [[d:Q2405566|Q2405566]] || 
|-
| [[Luka Paičadze]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Gruzija || 1174 || 3864 || [[d:Q27529122|Q27529122]] || 
|-
| [[Romans Degtjarevs]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Ukraina || 800 || 3056 || [[d:Q118149716|Q118149716]] || 
|-
| [[Vojcehs Moranda]] || {{U|Uldis s}} || Sports || Polija || 1379 || 4094 || [[d:Q4302345|Q4302345]] || 
|-
| [[Viasat Explore]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 847 || 1170 || [[d:Q737263|Q737263]] || 
|-
| [[Viasat History]] || {{U|ViasatWorldLTD}} || Kultūra || starptautiski || 402 || 1334 || [[d:Q855707|Q855707]] || 
|-
| [[17. oktobra savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 743 || 1188 || [[d:Q1470891|Q1470891]] || 
|-
| [[1918. gada Krievijas PFSR Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4628 || 5613 || [[d:Q2465592|Q2465592]] || 
|-
| [[2. Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2906 || 3480 || [[d:Q4041050|Q4041050]] || 
|-
| [[290127 Linakostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 289 || 475 || [[d:Q20630703|Q20630703]] || 
|-
| [[Abhāzu-adigu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija || 1280 || 1793 || [[d:Q33852|Q33852]] || 
|-
| [[Aferdita Tuša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Albānija || 1116 || 2746 || [[d:Q11684574|Q11684574]] || 
|-
| [[AI-20]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Krievija || 1802 || 2605 || [[d:Q3507563|Q3507563]] || 
|-
| [[Alapajevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 768 || 2573 || [[d:Q103212|Q103212]] || 
|-
| [[Aleksandrovska-Sahaļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2627 || 5200 || [[d:Q103406|Q103406]] || 
|-
| [[Aleksandrs Dubrovins]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1360 || 2787 || [[d:Q572790|Q572790]] || 
|-
| [[Aleksejs Pisemskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 885 || 2650 || [[d:Q470371|Q470371]] || 
|-
| [[Alenka Bratušeka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Slovēnija || 2065 || 5180 || [[d:Q3739767|Q3739767]] || 
|-
| [[An-12]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 4755 || 7074 || [[d:Q271559|Q271559]] || 
|-
| [[An-132]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 5012 || 8200 || [[d:Q21129913|Q21129913]] || 
|-
| [[An-32]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 6853 || 9240 || [[d:Q579939|Q579939]] || 
|-
| [[Anatolijas kalniene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 1435 || 1958 || [[d:Q1046643|Q1046643]] || 
|-
| [[Andrijs Jacenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 762 || 2586 || [[d:Q132777946|Q132777946]] || 
|-
| [[Androniks III Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1219 || 2990 || [[d:Q37063|Q37063]] || 
|-
| [[Antons Vaino]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija, Krievija || 1820 || 5093 || [[d:Q3739455|Q3739455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Antu savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1582 || 2849 || [[d:Q12078737|Q12078737]] || 
|-
| [[Aramiļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 780 || 2579 || [[d:Q103694|Q103694]] || 
|-
| [[Arābu Ziemeļāfrikas iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 16436 || 21892 || [[d:Q925960|Q925960]] || 
|-
| [[Asbesta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 727 || 2504 || [[d:Q104059|Q104059]] || 
|-
| [[Augstā tiesu un prokuratūras padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1059 || 1365 || [[d:Q12749811|Q12749811]] || 
|-
| [[Augšsilēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija, Vēsture || Čehija, Polija || 4233 || 6352 || [[d:Q81011|Q81011]] || 
|-
| [[Austrijas ekonomikas skola]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Austrija || 10775 || 16026 || [[d:Q203411|Q203411]] || 
|-
| [[Austrijas Silēzija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Austrija, Čehija, Polija || 3570 || 5215 || [[d:Q298874|Q298874]] || 
|-
| [[Azerbaidžāņu tēja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Saimniecība || Azerbaidžāna || 3460 || 5360 || [[d:Q4058273|Q4058273]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Azerbaijan|Azerbaijan]]
|-
| [[Aņiva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1510 || 2884 || [[d:Q103652|Q103652]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Republikas prezidenta pārvaldības akadēmija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 522 || 1951 || [[d:Q2005698|Q2005698]] || 
|-
| [[Baltkrievijas Valsts ekonomikas universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 650 || 1987 || [[d:Q2628140|Q2628140]] || 
|-
| [[Behidže Borana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Turcija || 2833 || 4984 || [[d:Q2377908|Q2377908]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Turkey|Turkey]]
|-
| [[Bekeja orda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna, Krievija || 3956 || 5437 || [[d:Q129799|Q129799]] || 
|-
| [[Belisārijs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3178 || 4896 || [[d:Q174943|Q174943]] || 
|-
| [[Berjozovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1570 || 4102 || [[d:Q105023|Q105023]] || 
|-
| [[Bizantijas ikonoklasms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4529 || 5966 || [[d:Q1018769|Q1018769]] || 
|-
| [[Bogdanoviča]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 741 || 2549 || [[d:Q105223|Q105223]] || 
|-
| [[Bonnas pilnvaras]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1088 || 1472 || [[d:Q133318658|Q133318658]] || 
|-
| [[Bosniešu, serbu un horvātu valodas standartu salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība, Valodniecība || Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Serbija || 11545 || 16501 || [[d:Q221190|Q221190]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Augstais pārstāvis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1188 || 1513 || [[d:Q470446|Q470446]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Cilvēktiesību palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1195 || 1588 || [[d:Q5937423|Q5937423]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 3406 || 5045 || [[d:Q3443391|Q3443391]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Federācijas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1013 || 1473 || [[d:Q3651269|Q3651269]] || 
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitucionālā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1241 || 1601 || [[d:Q2989753|Q2989753]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Konstitūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1352 || 2073 || [[d:Q1291601|Q1291601]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1274 || 1834 || [[d:Q5176455|Q5176455]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Ministru padomes priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1131 || 1590 || [[d:Q16020744|Q16020744]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Parlamentārā asambleja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1337 || 2027 || [[d:Q2604031|Q2604031]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas politika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina, Serbu Republika || 6907 || 11398 || [[d:Q1154049|Q1154049]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Prezidentūras priekšsēdētājs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1027 || 1440 || [[d:Q848335|Q848335]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Pārstāvju palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1369 || 1916 || [[d:Q320268|Q320268]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Tautu palāta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1362 || 1814 || [[d:Q2718547|Q2718547]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Bosnijas un Hercegovinas Valsts tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1319 || 1706 || [[d:Q113567|Q113567]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bosnia and Herzegovina|Bosnia and Herzegovina]]
|-
| [[Boļševiku iebrukums Azerbaidžānā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Azerbaidžāna || 6635 || 10346 || [[d:Q4075910|Q4075910]] || 
|-
| [[Brigite Bīrleine]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Austrija || 2433 || 5102 || [[d:Q916162|Q916162]] || 
|-
| [[Centrālais melnzemes apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2460 || 3807 || [[d:Q14324673|Q14324673]] || 
|-
| [[Ceturtā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 886 || 1347 || [[d:Q4146576|Q4146576]] || 
|-
| [[Darvazi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tadžikistāna&lt;/span&gt; || 1270 || 2306 || [[d:Q4155022|Q4155022]] || 
|-
| [[Degtjarska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 680 || 2466 || [[d:Q105425|Q105425]] || 
|-
| [[Dienvidkrimas osmaņu iekarošana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3097 || 4044 || [[d:Q18409651|Q18409651]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Dienvidsahalīnas okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3080 || 4113 || [[d:Q22082249|Q22082249]] || 
|-
| [[Dimas Jakovļeva likums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 6483 || 9121 || [[d:Q1963876|Q1963876]] || 
|-
| [[Doneckas apgabala okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 2720 || 3933 || [[d:Q111748056|Q111748056]] || 
|-
| [[Doļinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1454 || 2829 || [[d:Q135406|Q135406]] || 
|-
| [[Dzhidi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 1387 || 2482 || [[d:Q33367|Q33367]] || 
|-
| [[Džafars Piševari]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Azerbaidžāna, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Irāna&lt;/span&gt; || 3898 || 8114 || [[d:Q781911|Q781911]] || 
|-
| [[Džezīras tuksnesis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Turcija || 2305 || 3077 || [[d:Q311819|Q311819]] || 
|-
| [[Erceņģeļa Mihaila krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2690 || 3776 || [[d:Q3918597|Q3918597]] || 
|-
| [[Esperanto un ido salīdzinājums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Kultūra || esperanto || 10985 || 14366 || [[d:Q2190067|Q2190067]] || 
|-
| [[Ferizaja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Kosova || 1590 || 3914 || [[d:Q738901|Q738901]] || 
|-
| [[Fjodors Sologubs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1004 || 2658 || [[d:Q380728|Q380728]] || 
|-
| [[Gazi Mulla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 911 || 1453 || [[d:Q2343038|Q2343038]] || 
|-
| [[Genrihs Jagoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1765 || 3331 || [[d:Q141869|Q141869]] || 
|-
| [[Gotu karš (535—554)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Horvātija || 2711 || 4554 || [[d:Q477973|Q477973]] || 
|-
| [[Gruzijas parlaments]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 23600 || 30635 || [[d:Q1417210|Q1417210]] || 
|-
| [[Gubaha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 443 || 1514 || [[d:Q134670|Q134670]] || 
|-
| [[Hamzat-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1001 || 2354 || [[d:Q2737419|Q2737419]] || 
|-
| [[Holmska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1654 || 3020 || [[d:Q197609|Q197609]] || 
|-
| [[Hrazdana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Armēnija || 1708 || 4147 || [[d:Q31610|Q31610]] || 
|-
| [[Husejins Hilmi pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1065 || 2188 || [[d:Q660970|Q660970]] || 
|-
| [[Ida Froinda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Austrija || 2589 || 5320 || [[d:Q5987009|Q5987009]] || 
|-
| [[Igaunijas ārpolitika]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Igaunija || 3175 || 5341 || [[d:Q2662209|Q2662209]] || 
|-
| [[Igors Ivanovs (Krievijas valstsvīrs)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6000 || 10317 || [[d:Q378027|Q378027]] || 
|-
| [[Igors Smirnovs (separātists)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Moldova || 2035 || 4412 || [[d:Q309832|Q309832]] || 
|-
| [[Ikarijas jūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija, Turcija || 2612 || 4915 || [[d:Q1640853|Q1640853]] || 
|-
| [[Ikonodulija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2071 || 2927 || [[d:Q860811|Q860811]] || 
|-
| [[Ilīriešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Serbija || 1539 || 2252 || [[d:Q35976|Q35976]] || 
|-
| [[Ipatjeva nams]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2222 || 3012 || [[d:Q1381934|Q1381934]] || 
|-
| [[Irbita]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 800 || 2578 || [[d:Q143079|Q143079]] || 
|-
| [[Irina Fedišina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 3252 || 5963 || [[d:Q12127853|Q12127853]] || 
|-
| [[Irma Vitovska-Vanca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 4917 || 8263 || [[d:Q4112436|Q4112436]] || 
|-
| [[Isa Gendargeno]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 948 || 2285 || [[d:Q22056321|Q22056321]] || 
|-
| [[Ivdeļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2509 || [[d:Q141578|Q141578]] || 
|-
| [[Izglītība Padomju Savienībā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 7039 || 8255 || [[d:Q4329753|Q4329753]] || 
|-
| [[Jakovs Agranovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1601 || 3086 || [[d:Q2627631|Q2627631]] || 
|-
| [[Jana Kločkova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1818 || 4664 || [[d:Q230947|Q230947]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports|Ukraine/Extended/Sports]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Sports/Sport 1|Ukraine/Extended/Sports/Sport 1]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Janko Vukotičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Melnkalne || 647 || 1900 || [[d:Q1273676|Q1273676]] || 
|-
| [[Japānas Autonomā pareizticīgā baznīca]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2200 || 3026 || [[d:Q255670|Q255670]] || 
|-
| [[Jekaterina Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 4314 || 9310 || [[d:Q106839254|Q106839254]] || 
|-
| [[Jekaterina Svanidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Gruzija || 820 || 2063 || [[d:Q254673|Q254673]] || 
|-
| [[Jelizaveta Mereško]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Sports || Ukraina || 1591 || 6070 || [[d:Q26131652|Q26131652]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Aleksejevs (admirālis)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2268 || 4134 || [[d:Q701150|Q701150]] || 
|-
| [[Jeļena Mizuļina]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 6365 || 10875 || [[d:Q4292925|Q4292925]] || 
|-
| [[Joanns V Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1393 || 3108 || [[d:Q37070|Q37070]] || 
|-
| [[Joanns VIII Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 854 || 2435 || [[d:Q37062|Q37062]] || 
|-
| [[Jurijs Oļeša]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1008 || 2697 || [[d:Q380000|Q380000]] || 
|-
| [[Justiniāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 3276 || 4064 || [[d:Q1133400|Q1133400]] || 
|-
| [[Jūlijs Martovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1245 || 3106 || [[d:Q215505|Q215505]] || 
|-
| [[Kadžāru Irāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija || 7927 || 15392 || [[d:Q63158027|Q63158027]] || 
|-
| [[Kamišlova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2511 || [[d:Q144209|Q144209]] || 
|-
| [[Karafuto]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2938 || 4257 || [[d:Q696736|Q696736]] || 
|-
| [[Karpinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 696 || 2483 || [[d:Q145406|Q145406]] || 
|-
| [[Kazahstāna un Eiropas Savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Kazahstāna || 7175 || 16174 || [[d:Q6380838|Q6380838]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Kazakhstan|Kazakhstan]]
|-
| [[Kazanišas Irazi-beks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 1388 || 3056 || [[d:Q51668811|Q51668811]] || 
|-
| [[Kačkanara]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 684 || 2525 || [[d:Q145583|Q145583]] || 
|-
| [[Kemālisms]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 1686 || 2179 || [[d:Q269443|Q269443]] || 
|-
| [[Kibrisli Mehmeds Kamils pašā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1073 || 2601 || [[d:Q367997|Q367997]] || 
|-
| [[Kirila un Metodija brālība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Politika || Ukraina || 5603 || 6716 || [[d:Q2157537|Q2157537]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]]
|-
| [[Kirovgrada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 715 || 2514 || [[d:Q153549|Q153549]] || 
|-
| [[Knaaniešu dialekti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Čehija, Polija || 2322 || 4190 || [[d:Q56384|Q56384]] || 
|-
| [[Komi permiešu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3455 || 8631 || [[d:Q56318|Q56318]] || 
|-
| [[Komi zirjāņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3879 || 8717 || [[d:Q34114|Q34114]] || 
|-
| [[Korsakova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1718 || 3126 || [[d:Q155331|Q155331]] || 
|-
| [[Kostromas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2265 || 3809 || [[d:Q2142534|Q2142534]] || 
|-
| [[Krasnodaras lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2108 || 4303 || [[d:Q1629051|Q1629051]] || 
|-
| [[Krasnodaras parks]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3539 || 4713 || [[d:Q97170604|Q97170604]] || 
|-
| [[Krasnoturjinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q155767|Q155767]] || 
|-
| [[Krasnoufimska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 2288 || 5150 || [[d:Q155785|Q155785]] || 
|-
| [[Krasnouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 674 || 2492 || [[d:Q155774|Q155774]] || 
|-
| [[Krievijas Augstākā tiesa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5064 || 8063 || [[d:Q2622450|Q2622450]] || 
|-
| [[Krievijas Federācijas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4058 || 5164 || [[d:Q186473|Q186473]] || 
|-
| [[Krievijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5388 || 8588 || [[d:Q1192838|Q1192838]] || 
|-
| [[Krievijas Impērijas Iekšlietu ministrija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 952 || 1448 || [[d:Q3739034|Q3739034]] || 
|-
| [[Krievijas Izmeklēšanas komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3172 || 3787 || [[d:Q2577002|Q2577002]] || 
|-
| [[Krievijas valsts (1918—1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 17939 || 23643 || [[d:Q4398229|Q4398229]] || 
|-
| [[Krievijas Ģenerālprokuratūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 4300 || 5362 || [[d:Q2387440|Q2387440]] || 
|-
| [[Krievu tautas savienība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3078 || 4322 || [[d:Q580690|Q580690]] || 
|-
| [[Krima romiešu laikmetā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 5488 || 6914 || [[d:Q7361934|Q7361934]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas evakuācija (1920)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 8049 || 12909 || [[d:Q4242923|Q4242923]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]]
|-
| [[Krimas goti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 829 || 1288 || [[d:Q1341201|Q1341201]] || 
|-
| [[Krimas nodošana Ukrainai]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 9180 || 13437 || [[d:Q4350192|Q4350192]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Krimas tatāru literatūra]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krimas tatāri || 2911 || 3840 || [[d:Q16703454|Q16703454]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimean Tatar|Crimean Tatar]]
|-
| [[Kristietība Maltā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Sabiedrība || Malta || 2134 || 3378 || [[d:Q593476|Q593476]] || 
|-
| [[Kronštates sacelšanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5126 || 6322 || [[d:Q208300|Q208300]] || 
|-
| [[Krāsainās revolūcijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || starptautiski || 7672 || 9550 || [[d:Q819264|Q819264]] || 
|-
| [[Ksenija Romanova]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Vēsture || Krievija || 819 || 2304 || [[d:Q165113|Q165113]] || 
|-
| [[Kuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1370 || 3117 || [[d:Q156046|Q156046]] || 
|-
| [[Kurskas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 2385 || 3838 || [[d:Q2530893|Q2530893]] || 
|-
| [[Kušva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 660 || 2437 || [[d:Q156284|Q156284]] || 
|-
| [[Kvantunas apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 3324 || 5089 || [[d:Q118939421|Q118939421]] || 
|-
| [[Labitnangi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3769 || 6623 || [[d:Q156602|Q156602]] || 
|-
| [[Latvijas—Krievijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 5869 || 9258 || [[d:Q4254900|Q4254900]] || 
|-
| [[Lehu valodas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 2184 || 3662 || [[d:Q742782|Q742782]] || 
|-
| [[Lidosta ''Kijiva'']] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Ukraina || 2628 || 5061 || [[d:Q939543|Q939543]] || 
|-
| [[Lielais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 3550 || 4513 || [[d:Q640998|Q640998]] || 
|-
| [[Lielā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 1882 || 2805 || [[d:Q208404|Q208404]] || 
|-
| [[Likbez]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 3511 || 4650 || [[d:Q2359357|Q2359357]] || 
|-
| [[Likums par LGBT propagandas aizliegumu Krievijā]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Politika || Krievija || 5533 || 6671 || [[d:Q4184937|Q4184937]] || 
|-
| [[Likums par trim vārpām]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3128 || 3857 || [[d:Q2376791|Q2376791]] || 
|-
| [[Lisva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 387 || 1455 || [[d:Q157771|Q157771]] || 
|-
| [[Makarova (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1587 || 2838 || [[d:Q157930|Q157930]] || 
|-
| [[Manuels II Paleologs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 1293 || 2986 || [[d:Q37097|Q37097]] || 
|-
| [[Manzikertas kauja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1822 || 2518 || [[d:Q200032|Q200032]] || 
|-
| [[Marija Burmaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 2734 || 5170 || [[d:Q15064790|Q15064790]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Marjana Bezuhla]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Ukraina || 1657 || 4731 || [[d:Q66969925|Q66969925]] || 
|-
| [[Marjans Langevičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Polija || 1468 || 2377 || [[d:Q983771|Q983771]] || 
|-
| [[Marta panti]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 6145 || 7300 || [[d:Q4282674|Q4282674]] || 
|-
| [[Maskavas zoodārzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 7406 || 10350 || [[d:Q613676|Q613676]] || 
|-
| [[Matica srpska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Valodniecība, Zinātne || Serbija || 3299 || 5045 || [[d:Q617343|Q617343]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Mazais žuzs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Kazahstāna || 4244 || 5414 || [[d:Q1641409|Q1641409]] || 
|-
| [[Maķedoniešu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4011 || 4989 || [[d:Q332531|Q332531]] || 
|-
| [[Miera īstenošanas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Bosnija un Hercegovina || 1285 || 1689 || [[d:Q7157377|Q7157377]] || 
|-
| [[Mig-35]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 5773 || 8958 || [[d:Q220529|Q220529]] || 
|-
| [[Mihailovska (Sverdlovskas apgabals)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 653 || 2441 || [[d:Q159097|Q159097]] || 
|-
| [[Mihails Frinovskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1518 || 3187 || [[d:Q622705|Q622705]] || 
|-
| [[Mikola Kostomarovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4110 || 6579 || [[d:Q742659|Q742659]] || 
|-
| [[Mikola Poršs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture || Ukraina || 1229 || 2677 || [[d:Q4373501|Q4373501]] || 
|-
| [[Mikola Samokišs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 4526 || 9200 || [[d:Q1072114|Q1072114]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Crimea|Crimea]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Voices from threatened regions|Ukraine/Voices from threatened regions]]
|-
| [[Mimi Kodeli]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Politika || Albānija || 1634 || 3290 || [[d:Q16855243|Q16855243]] || 
|-
| [[Mitilene]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Grieķija || 1988 || 3834 || [[d:Q189059|Q189059]] || 
|-
| [[Montrē konvencija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Turcija || 2506 || 3455 || [[d:Q869500|Q869500]] || 
|-
| [[Muravļenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 3434 || 7087 || [[d:Q159501|Q159501]] || 
|-
| [[Mūsdienu armēņu valoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Armēnija || 5483 || 8160 || [[d:Q6888563|Q6888563]] || 
|-
| [[Nadežda Alilujeva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes || Azerbaidžāna, Krievija || 904 || 2556 || [[d:Q233999|Q233999]] || 
|-
| [[Nikeforiāna dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2406 || 3132 || [[d:Q108679079|Q108679079]] || 
|-
| [[Nikolajs Čheidze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Gruzija, Krievija || 1090 || 3234 || [[d:Q504419|Q504419]] || 
|-
| [[Nino Burdžanadze]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 10532 || 16518 || [[d:Q229493|Q229493]] || 
|-
| [[Nitva]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 414 || 1497 || [[d:Q175541|Q175541]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Grieķu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Grieķija, Krievija || 2982 || 3883 || [[d:Q4148746|Q4148746]] || 
|-
| [[NKVD &quot;Poļu operācija&quot;]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija, Polija || 1387 || 1985 || [[d:Q1336295|Q1336295]] || 
|-
| [[NKVD nacionālās operācijas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Krievija || 4397 || 5679 || [[d:Q4393504|Q4393504]] || 
|-
| [[Nojabrjska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4417 || 7923 || [[d:Q175524|Q175524]] || 
|-
| [[Novaja Ļaļa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 722 || 2532 || [[d:Q173858|Q173858]] || 
|-
| [[Novijurengoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4539 || 7924 || [[d:Q175470|Q175470]] || 
|-
| [[Novisadas vienošanās]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Valodniecība || Serbija, Melnkalne, Horvātija, Bosnija un Hercegovina || 2941 || 4245 || [[d:Q1289409|Q1289409]] || 
|-
| [[Novouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2668 || [[d:Q175393|Q175393]] || 
|-
| [[Oha]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1512 || 3150 || [[d:Q177782|Q177782]] || 
|-
| [[Ostmarka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Igaunija, Lietuva || 624 || 1113 || [[d:Q2083869|Q2083869]] || 
|-
| [[Otrais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 1776 || 2429 || [[d:Q205227|Q205227]] || 
|-
| [[Otrais Nīkajas koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 2654 || 3810 || [[d:Q187201|Q187201]] || 
|-
| [[Otrais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 3339 || 4518 || [[d:Q2600326|Q2600326]] || 
|-
| [[Paleologu dinastija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 4523 || 5908 || [[d:Q207585|Q207585]] || 
|-
| [[Pareizticības triumfs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Grieķija, Turcija || 2149 || 3064 || [[d:Q2466190|Q2466190]] || 
|-
| [[Pavēle Nr. 1]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 613 || 948 || [[d:Q814162|Q814162]] || 
|-
| [[Perejaslavas rada]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 4829 || 5952 || [[d:Q525758|Q525758]] || 
|-
| [[Permas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Krievija || 470 || 1894 || [[d:Q2031051|Q2031051]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Russian Federation|Russian Federation]]
|-
| [[Pervouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 752 || 2572 || [[d:Q19157|Q19157]] || 
|-
| [[Petrogradas padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 685 || 984 || [[d:Q2249009|Q2249009]] || 
|-
| [[Pirmais padomju—ukraiņu karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Krievija, Ukraina || 2876 || 3901 || [[d:Q30958323|Q30958323]] || 
|-
| [[Pirmais ēģiptiešu—turku karš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2958 || 3951 || [[d:Q2584439|Q2584439]] || 
|-
| [[Polijas kristīšana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Polija || 1085 || 1765 || [[d:Q60863552|Q60863552]] || 
|-
| [[Polijas—Bulgārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Bulgārija, Polija || 8270 || 10948 || [[d:Q4996353|Q4996353]] || 
|-
| [[Poronaiska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1708 || 3113 || [[d:Q183093|Q183093]] || 
|-
| [[Poļevska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 697 || 2496 || [[d:Q182871|Q182871]] || 
|-
| [[Progresīvā partija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 568 || 1019 || [[d:Q2454674|Q2454674]] || 
|-
| [[PSRS pilsoņa pase]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 3841 || 4764 || [[d:Q2640229|Q2640229]] || 
|-
| [[PSRS seksa nav (frāze)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija || 3140 || 3961 || [[d:Q2996926|Q2996926]] || 
|-
| [[Pēterburgas miera līgums]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1878 || 2597 || [[d:Q689032|Q689032]] || 
|-
| [[Pšišoviču slaktiņš]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Polija || 3449 || 5934 || [[d:Q2616006|Q2616006]] || 
|-
| [[Rakija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 797 || 1618 || [[d:Q931946|Q931946]] || 
|-
| [[Referendums par Tatarstānas suverenitāti (1992)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Tatarstāna&lt;/span&gt; || 5086 || 8094 || [[d:Q4393804|Q4393804]] || 
|-
| [[Revda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 686 || 2462 || [[d:Q193277|Q193277]] || 
|-
| [[Reža (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 695 || 2469 || [[d:Q193288|Q193288]] || 
|-
| [[Rožu revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Gruzija || 7206 || 9808 || [[d:Q219470|Q219470]] || 
|-
| [[RPG-2]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 1736 || 3325 || [[d:Q947247|Q947247]] || 
|-
| [[RPG-7]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2026 || 3701 || [[d:Q322660|Q322660]] || 
|-
| [[Rumānijas padomju okupācija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Rumānija || 2977 || 5090 || [[d:Q3296124|Q3296124]] || 
|-
| [[Senpermas raksts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2398 || 4164 || [[d:Q147899|Q147899]] || 
|-
| [[Senpleskavas dialekts]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4413 || 5429 || [[d:Q4167885|Q4167885]] || 
|-
| [[Senā Armēnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Armēnija || 2046 || 2807 || [[d:Q4167959|Q4167959]] || 
|-
| [[Serbu genocīds Horvātijā (1941—1945)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības, Vēsture || Serbija, Horvātija, Serbu Republika || 6090 || 9877 || [[d:Q118581588|Q118581588]] || 
|-
| [[Serbu Republikas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Serbu Republika, Bosnija un Hercegovina || 3714 || 6598 || [[d:Q3625578|Q3625578]] || 
|-
| [[Serbu virtuve]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Serbija || 6206 || 9776 || [[d:Q1199030|Q1199030]] || 
|-
| [[Sergejs Magņitskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Cilvēktiesības || Krievija || 7012 || 11493 || [[d:Q247917|Q247917]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/International|International]]
|-
| [[Severokuriļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1470 || 3628 || [[d:Q193652|Q193652]] || 
|-
| [[Severouraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 746 || 2566 || [[d:Q193906|Q193906]] || 
|-
| [[Sešdesmitnieki]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 5434 || 8577 || [[d:Q4523373|Q4523373]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Traditions &amp; food|Ukraine/Traditions &amp; food]]
|-
| [[Sibīrijas ukraiņi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Krievija, Ukraina || 9752 || 14857 || [[d:Q12164355|Q12164355]] || 
|-
| [[Sisaka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Horvātija || 2888 || 5828 || [[d:Q192119|Q192119]] || 
|-
| [[Siserta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2488 || [[d:Q196531|Q196531]] || 
|-
| [[Somugru pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1805 || 2426 ||  || 
|-
| [[Soču starptautiskā lidosta]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2131 || 4375 || [[d:Q1138408|Q1138408]] || 
|-
| [[Sredņeuraļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2513 || [[d:Q196466|Q196466]] || 
|-
| [[Stefans no Permas]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 988 || 1644 || [[d:Q467438|Q467438]] || 
|-
| [[Stepans Timošenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Zinātne || Ukraina || 3268 || 5518 || [[d:Q551204|Q551204]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Science and Medicine|Ukraine/Extended/Science and Medicine]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Science &amp; Education/Red articles|Ukraine/Science &amp; Education/Red articles]]
|-
| [[Strādnieku marseljēza]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 2087 || 3618 || [[d:Q1740575|Q1740575]] || 
|-
| [[Su-30]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 7756 || 12064 || [[d:Q204331|Q204331]] || 
|-
| [[Suhojloga]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 737 || 2539 || [[d:Q196528|Q196528]] || 
|-
| [[Sukhoi Superjet 100]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 9828 || 14079 || [[d:Q486066|Q486066]] || 
|-
| [[Sveti Nikole]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija || 1278 || 3487 || [[d:Q366907|Q366907]] || 
|-
| [[Svētā Danila klosteris]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3400 || 4387 || [[d:Q658262|Q658262]] || 
|-
| [[Taisija Povalija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina, Krievija || 1726 || 4093 || [[d:Q1984215|Q1984215]] || 
|-
| [[Tarkosaļe]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 4565 || 7996 || [[d:Q196611|Q196611]] || 
|-
| [[Tautas komisāru padome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5557 || 6863 || [[d:Q4426244|Q4426244]] || 
|-
| [[Tavda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 702 || 2493 || [[d:Q196537|Q196537]] || 
|-
| [[Taļica]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 699 || 2504 || [[d:Q196603|Q196603]] || 
|-
| [[Teofils Lapinskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra, Militārisms || Polija || 1371 || 3036 || [[d:Q12117105|Q12117105]] || 
|-
| [[Tetjana Tarana]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Zinātne || Ukraina || 2654 || 4678 || [[d:Q4451535|Q4451535]] || 
|-
| [[Tido Gašpars]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Politika || Slovākija || 2050 || 3656 || [[d:Q16518612|Q16518612]] || 
|-
| [[Tiverieši]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1155 || 1828 || [[d:Q1429276|Q1429276]] || 
|-
| [[Tmutarakaņas kņaziste]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija, Ukraina || 1130 || 2041 || [[d:Q2387381|Q2387381]] || 
|-
| [[Tomari (pilsēta)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1522 || 3317 || [[d:Q196666|Q196666]] || 
|-
| [[Trešais Konstantinopoles koncils]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Turcija || 5049 || 6211 || [[d:Q208037|Q208037]] || 
|-
| [[Trešā Valsts dome]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 601 || 991 || [[d:Q4146574|Q4146574]] || 
|-
| [[Triecieni pa Tuapses naftas terminālu (2026)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija, Ukraina || 4520 || 6196 || [[d:Q139556870|Q139556870]] || 
|-
| [[Troickas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 3614 || 4482 || [[d:Q2256084|Q2256084]] || 
|-
| [[Tu-124]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 8169 || 11104 || [[d:Q160469|Q160469]] || 
|-
| [[Tu-126]] || {{U|Votre Provocateur}} || Transports || Krievija || 2234 || 3984 || [[d:Q958576|Q958576]] || 
|-
| [[Tulpju revolūcija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Kirgizstāna&lt;/span&gt; || 5770 || 8405 || [[d:Q459162|Q459162]] || 
|-
| [[Turinska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 782 || 2570 || [[d:Q196711|Q196711]] || 
|-
| [[Ugļegorska (Krievija)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1419 || 2898 || [[d:Q196778|Q196778]] || 
|-
| [[Ukrainas Padomju armija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms, Vēsture || Ukraina || 1690 || 3547 || [[d:Q4470512|Q4470512]] || 
|-
| [[Ukrainas Pareizticīgā Baznīca (Maskavas patriarhāts)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sabiedrība || Ukraina || 3744 || 6231 || [[d:Q752474|Q752474]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Politics and Society|Ukraine/Extended/Politics and Society]]
|-
| [[Ukrainas—Ungārijas attiecības]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika, Vēsture, Sabiedrība || Ukraina, Ungārija || 6042 || 9553 || [[d:Q12164283|Q12164283]] || 
|-
| [[Ukraiņu nacionālā atmoda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 10086 || 11952 || [[d:Q4470657|Q4470657]] || 
|-
| [[Urāliešu pirmvaloda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Igaunija, Krievija, Ungārija || 1928 || 2582 || [[d:Q288765|Q288765]] || 
|-
| [[Uspenskas katedrāle]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija || 1297 || 1764 || [[d:Q748910|Q748910]] || 
|-
| [[Uļiči]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 1052 || 1658 || [[d:Q1785737|Q1785737]] || 
|-
| [[Valsts domes Pagaidu komiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 716 || 1095 || [[d:Q5176551|Q5176551]] || 
|-
| [[Vardaras Maķedonija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Ziemeļmaķedonija, Grieķija || 1760 || 2796 || [[d:Q1890609|Q1890609]] || 
|-
| [[Vasils Kapnists]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Krievija, Ukraina || 2666 || 4748 || [[d:Q713704|Q713704]] || 
|-
| [[Verhņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 820 || 2654 || [[d:Q133045|Q133045]] || 
|-
| [[Verhņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 716 || 2531 || [[d:Q133049|Q133049]] || 
|-
| [[Verhņijtagila]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1031 || 2933 || [[d:Q133029|Q133029]] || 
|-
| [[Viktorija Leleka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Kultūra || Ukraina || 1258 || 3622 || [[d:Q111127206|Q111127206]] || 
|-
| [[Viktors Černovs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 1289 || 3134 || [[d:Q548471|Q548471]] || 
|-
| [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 5768 || 7033 || [[d:Q946380|Q946380]] || 
|-
| [[Viskrievijas padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 4513 || 5769 || [[d:Q1098107|Q1098107]] || 
|-
| [[Vissavienības padomju kongress]] || {{U|Votre Provocateur}} || Politika || Krievija || 2437 || 2891 || [[d:Q2565398|Q2565398]] || 
|-
| [[Vitebskas Valsts universitāte]] || {{U|Votre Provocateur}} || Izglītība || Baltkrievija || 437 || 1814 || [[d:Q2043205|Q2043205]] || 
|-
| [[Vladimiras guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 500 || 1615 || [[d:Q2573304|Q2573304]] || 
|-
| [[Vladimirs Puriškēvičs]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1174 || 2911 || [[d:Q545353|Q545353]] || 
|-
| [[Vologdas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 463 || 1536 || [[d:Q86761|Q86761]] || 
|-
| [[Volīnijas vietniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 2979 || 4764 || [[d:Q12090318|Q12090318]] || 
|-
| [[Voroņežas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 1442 || 2766 || [[d:Q956083|Q956083]] || 
|-
| [[Vēsturiskā Baškortostāna]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Baškortostāna || 7970 || 11850 || [[d:Q2469395|Q2469395]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Bashkortostan|Bashkortostan]]
|-
| [[Zarečnija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 701 || 2490 || [[d:Q136758|Q136758]] || 
|-
| [[Ziemeļu apgabals]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 445 || 1363 || [[d:Q1992143|Q1992143]] || 
|-
| [[Ziemeļu novads]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Krievija || 537 || 1494 || [[d:Q4412331|Q4412331]] || 
|-
| [[Zinovijs Rožestvenskis]] || {{U|Votre Provocateur}} || Militārisms || Krievija || 2100 || 3986 || [[d:Q453702|Q453702]] || 
|-
| [[Čehijas automobiļu rūpniecība]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Čehija || 2770 || 4399 || [[d:Q30321459|Q30321459]] || 
|-
| [[Čečenu genocīds]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture, Cilvēktiesības || Krievija, &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Ziemeļkaukāzs&lt;/span&gt; || 6168 || 12524 || [[d:Q112126478|Q112126478]] || 
|-
| [[Čuvašijas ģeogrāfija]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Čuvašija || 3154 || 5448 || [[d:Q15950704|Q15950704]] || 
|-
| [[Ļesnoja]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 621 || 2388 || [[d:Q157523|Q157523]] || 
|-
| [[Ļina Kostenko]] || {{U|Votre Provocateur}} || Sievietes, Kultūra || Ukraina || 6228 || 11440 || [[d:Q274302|Q274302]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/Culture|Ukraine/Extended/Culture]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Extended/New culture list|Ukraine/Extended/New culture list]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Popular articles|Ukraine/Popular articles]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Red|Ukraine/Red]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Stubs|Ukraine/Stubs]], [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Ukraine/Ukrainian women|Ukraine/Ukrainian women]]
|-
| [[Ļvovas guberņa]] || {{U|Votre Provocateur}} || Vēsture || Ukraina || 3336 || 4953 || [[d:Q55658380|Q55658380]] || 
|-
| [[Ņeveļska]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1533 || 3283 || [[d:Q165790|Q165790]] || 
|-
| [[Ņižņaja Salda]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 731 || 2557 || [[d:Q173008|Q173008]] || 
|-
| [[Ņižņaja Tura]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 717 || 2538 || [[d:Q173015|Q173015]] || 
|-
| [[Ņižņije Sergi]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 738 || 2564 || [[d:Q172685|Q172685]] || 
|-
| [[Šahtjorska (Sahalīna)]] || {{U|Votre Provocateur}} || Daba un ģeogrāfija || Krievija || 1356 || 2798 || [[d:Q198197|Q198197]] || 
|-
| [[Żabka]] || {{U|Votre Provocateur}} || Saimniecība || Polija || 1505 || 3288 || [[d:Q2589061|Q2589061]] || 
|-
| [[Dominiks Kotarskis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 975 || 4568 || [[d:Q51159914|Q51159914]] || 
|-
| [[Džamāls Sellāmi]] || {{U|Vylks}} || Sports || &lt;span style=&quot;color:red&quot;&gt;Maroka&lt;/span&gt; || 2277 || 6965 || [[d:Q2407770|Q2407770]] || 
|-
| [[Fraņo Ivanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1229 || 4667 || [[d:Q121535913|Q121535913]] || 
|-
| [[Igors Matanovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 983 || 4342 || [[d:Q102399064|Q102399064]] || 
|-
| [[Ivors Pandurs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 694 || 4102 || [[d:Q84462730|Q84462730]] || 
|-
| [[Ištvāns Kovāčs]] || {{U|Vylks}} ||  || Rumānija || 2265 || 6051 || [[d:Q12731153|Q12731153]] || 
|-
| [[Jorgs Donis]] || {{U|Vylks}} || Sports || Grieķija || 4169 || 11308 || [[d:Q248032|Q248032]] || 
|-
| [[Kerims Alajbegovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 883 || 4080 || [[d:Q130741313|Q130741313]] || 
|-
| [[Ladislavs Krejči (1999)]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 1553 || 6239 || [[d:Q27919903|Q27919903]] || 
|-
| [[Lena Repinca]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes, Jaunieši || Slovēnija || 3144 || 11227 || [[d:Q81906456|Q81906456]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Luka Vuškovičs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 962 || 4556 || [[d:Q115162374|Q115162374]] || 
|-
| [[Miroslavs Koubeks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Čehija || 2575 || 8682 || [[d:Q353844|Q353844]] || 
|-
| [[Natalja Sidoroviča]] || {{U|Vylks}} || Sports, Sievietes || Polija || 2468 || 9029 || [[d:Q117787580|Q117787580]] || 
|-
| [[Nidals Čeliks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Bosnija un Hercegovina || 824 || 4136 || [[d:Q131149776|Q131149776]] || 
|-
| [[Nikola Moro]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1036 || 4846 || [[d:Q27914817|Q27914817]] || 
|-
| [[Petars Musa]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 1522 || 5798 || [[d:Q84810924|Q84810924]] || 
|-
| [[Slovēnija 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] || {{U|Vylks}} || Sports || Slovēnija || 1136 || 5035 || [[d:Q111721482|Q111721482]] || [[m:Wikimedia CEE Spring 2026/Structure/Slovenia|Slovenia]]
|-
| [[Toni Fruks]] || {{U|Vylks}} || Sports || Horvātija || 912 || 5039 || [[d:Q109587383|Q109587383]] || 
|-
| [[Akilas Mitilinaios]] || {{U|XD991}} || Kultūra || Grieķija || 1174 || 5899 || [[d:Q138312989|Q138312989]] || 
|-
| [[Dmitrijs Poļakovs]] || {{U|ZANDMANIS}} || Militārisms || Krievija || 5623 || 11000 || [[d:Q572146|Q572146]] || 
|-
| [[Joannis Ikonomu]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Grieķija || 987 || 3288 || [[d:Q18021069|Q18021069]] || 
|-
| [[Oleksijs Jukovs]] || {{U|ZANDMANIS}} ||  || Ukraina || 1642 || 4765 || [[d:Q138636111|Q138636111]] || 
|-
| [[Tiroles sacelšanās (1809)]] || {{U|ZANDMANIS}} || Vēsture || Austrija || 5932 || 9709 || [[d:Q664364|Q664364]] || 
|-
| [[Marija Fjodorovna (Aleksandra III sieva)]] || {{U|~2026-24095-74}} || Vēsture || Krievija || 1516 || 2459 || [[d:Q153601|Q153601]] || 
|-
| [[Pētera un Pāvila katedrāle]] || {{U|~2026-24095-74}} || Kultūra || Krievija || 1123 || 1890 || [[d:Q736587|Q736587]] || 
|-
| [[Jaunturki]] || {{U|~2026-26072-99}} || Vēsture || Turcija || 1115 || 1664 || [[d:Q83896|Q83896]] || 
|-
| [[Osmaņu armija]] || {{U|~2026-26072-99}} || Militārisms, Vēsture || Turcija || 2896 || 3337 ||  || 
|-
| [[Voldemārs Jānis Viktors Pruss]] || {{U|Šabaševics}} || Vēsture || Kazahstāna || 1864 || 5650 || [[d:Q125040044|Q125040044]] || 
|-
| [[Jevgeņijs Plotkins]] || {{U|דוד55}} || Zinātne || Krievija || 2111 || 4787 || [[d:Q16186840|Q16186840]] || 
|-
|}

== Statistika ==
* '''Kopējais rakstu skaits:''' 969
* '''Dalībnieku skaits:''' 32
* '''Dažādu tēmu skaits:''' 16
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — daba un ģeogrāfija|Daba un ģeogrāfija]] (402), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — vēsture|Vēsture]] (158), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — kultūra|Kultūra]] (106), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — politika|Politika]] (97), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sports|Sports]] (96), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sievietes|Sievietes]] (67), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sabiedrība|Sabiedrība]] (32), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — cilvēktiesības|Cilvēktiesības]] (27), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — militārisms|Militārisms]] (26), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — transports|Transports]] (23), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — zinātne|Zinātne]] (22), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — saimniecība|Saimniecība]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — izglītība|Izglītība]] (17), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — jaunieši|Jaunieši]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — arhitektūra|Arhitektūra]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — valodniecība|Valodniecība]] (9)
* '''Dažādu valstu skaits:''' 56
** [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Lietuva|Lietuva]] (291), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievija|Krievija]] (219), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ukraina|Ukraina]] (63), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Turcija|Turcija]] (46), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bosnija un Hercegovina|Bosnija un Hercegovina]] (42), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Grieķija|Grieķija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Polija|Polija]] (28), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Horvātija|Horvātija]] (25), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Austrija|Austrija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ungārija|Ungārija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Igaunija|Igaunija]] (19), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbija|Serbija]] (18), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čehija|Čehija]] (16), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Albānija|Albānija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Armēnija|Armēnija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovākija|Slovākija]] (14), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Slovēnija|Slovēnija]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kazahstāna|Kazahstāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāzs]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Azerbaidžāna|Azerbaidžāna]] (13), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baltkrievija|Baltkrievija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonija]] (12), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Gruzija|Gruzija]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Malta|Malta]] (11), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rumānija|Rumānija]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Moldova|Moldova]] (10), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kosova|Kosova]] (9), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Baškortostāna|Baškortostāna]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Melnkalne|Melnkalne]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Čuvašija|Čuvašija]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Serbu Republika|Serbu Republika]] (8), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — esperanto|esperanto]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — starptautiski|starptautiski]] (7), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tatarstāna|Tatarstāna]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — rietumarmēņu valoda|rietumarmēņu valoda]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Bulgārija|Bulgārija]] (6), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kipra|Kipra]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Uzbekistāna|Uzbekistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Maroka|Maroka]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Irāna|Irāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Kirgizstāna|Kirgizstāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Tadžikistāna|Tadžikistāna]] (4), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krimas tatāri|Krimas tatāri]] (3), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — aromūni|aromūni]] (2), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Rietumarmēņu valoda|Rietumarmēņu valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — tatāri|tatāri]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Donas reģions|Donas reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — čigāni|čigāni]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — erzji|erzji]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krievijas ziemeļrietumu reģions|Krievijas ziemeļrietumu reģions]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — karaīmi|karaīmi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Krima|Krima]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — Saha|Saha]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — sorbi|sorbi]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — veru valoda|veru valoda]] (1), [[:Kategorija:CEE Spring 2026 raksti — krimčaki|krimčaki]] (1)
* '''Kopējais lasāmā teksta garums:''' 2,421,467 rakstzīmes
* '''Raksti no ieteikumu saraksta:''' 159 no 969 (16.4%)

=== Aktīvākie dalībnieki ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 312 raksti, 902,779 rakstzīmes
# {{U|Kikos}} - 282 raksti, 443,569 rakstzīmes
# {{U|Egilus}} - 66 raksti, 446,019 rakstzīmes
# {{U|Treisijs}} - 55 raksti, 175,401 rakstzīmes
# {{U|Bendžamins}} - 39 raksti, 17,479 rakstzīmes
# {{U|Biafra}} - 35 raksti, 34,172 rakstzīmes
# {{U|Tankists}} - 32 raksti, 78,917 rakstzīmes
# {{U|Meistars Joda}} - 31 raksti, 75,290 rakstzīmes
# {{U|Vylks}} - 18 raksti, 29,607 rakstzīmes
# {{U|Dainis}} - 17 raksti, 40,040 rakstzīmes
# {{U|Pirags}} - 17 raksti, 23,723 rakstzīmes
# {{U|Lasks}} - 15 raksti, 9,812 rakstzīmes
# {{U|MC2013}} - 11 raksti, 60,896 rakstzīmes
# {{U|Uldis s}} - 7 raksti, 8,645 rakstzīmes
# {{U|ZANDMANIS}} - 4 raksti, 14,184 rakstzīmes
# {{U|Papuass}} - 3 raksti, 14,098 rakstzīmes
# {{U|Jānis U.}} - 3 raksti, 9,793 rakstzīmes
# {{U|Baisulis}} - 3 raksti, 6,922 rakstzīmes
# {{U|Teatrālis}} - 2 raksti, 4,798 rakstzīmes
# {{U|~2026-26072-99}} - 2 raksti, 4,011 rakstzīmes
# {{U|Edgars2007}} - 2 raksti, 2,851 rakstzīmes
# {{U|~2026-24095-74}} - 2 raksti, 2,639 rakstzīmes
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2 raksti, 1,249 rakstzīmes
# {{U|Ri4ardsons}} - 1 raksti, 6,592 rakstzīmes
# {{U|דוד55}} - 1 raksti, 2,111 rakstzīmes
# {{U|Šabaševics}} - 1 raksti, 1,864 rakstzīmes
# {{U|XD991}} - 1 raksti, 1,174 rakstzīmes
# {{U|DJ EV}} - 1 raksti, 783 rakstzīmes
# {{U|Szczecinolog}} - 1 raksti, 751 rakstzīmes
# {{U|Bumburotājs}} - 1 raksti, 667 rakstzīmes
# {{U|Piraɡs}} - 1 raksti, 631 rakstzīmes
# {{U|Lapjams78}} - 1 raksti, 0 rakstzīmes
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>4cmvwdg7es6ogzqewna1y5elfamhcbz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:CEE Spring 2026/Rezultāti</title>
    <ns>4</ns>
    <id>626708</id>
    <revision>
      <id>4485671</id>
      <parentid>4485143</parentid>
      <timestamp>2026-06-23T03:04:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>PapuassBot</username>
        <id>8775</id>
      </contributor>
      <comment>Automātisks CEE Spring 2026 rezultātu atjauninājums</comment>
      <origin>4485671</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4252" sha1="aiim2f3mj7apf97wrr4ajyxi2xkwe8n" xml:space="preserve">&lt;templatestyles src=&quot;Veidne:CEE Spring 2026/styles.css&quot; /&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-layout__main&quot;&gt;
&lt;div class=&quot;cee-mobile-nav&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;

== Rezultāti ==
&lt;div class=&quot;cee-box cee-section&quot;&gt;
Jau konkursa norises laikā tiek publicēti provizoriskie rezultāti. Galīgie kategoriju uzvarētāji tiks apstiprināti pēc konkursa beigām.

Dati tiek automātiski atjaunināti reizi dienā.
&lt;!-- saturu starp atzīmēm BEGIN/END automātiski atjaunina bots. Visi labojumi tiks pārrakstīti. Par problēmām ziņot raksta diskusijā. --&gt;
&lt;!-- BEGIN --&gt;
== Konkursa kategorijas ==
''Tikai raksti ar derīgām konkursa valstīm tiek iekļauti šajās kategorijās. No 969 kopējiem rakstiem 945 atbilst kritērijiem.''

=== Lielākais devums konkursa gaitā ===
# {{U|Votre Provocateur}} - 1,437,098 baiti
# {{U|Kikos}} - 918,257 baiti
# {{U|Egilus}} - 876,180 baiti
# {{U|Treisijs}} - 268,017 baiti
# {{U|Tankists}} - 253,591 baiti
# {{U|MC2013}} - 183,501 baiti
# {{U|Meistars Joda}} - 169,254 baiti
# {{U|Biafra}} - 149,031 baiti
# {{U|Lasks}} - 127,488 baiti
# {{U|Bendžamins}} - 112,093 baiti
# {{U|Vylks}} - 103,705 baiti
# {{U|Dainis}} - 87,038 baiti
# {{U|Pirags}} - 41,818 baiti
# {{U|Papuass}} - 32,024 baiti
# {{U|ZANDMANIS}} - 28,762 baiti
# {{U|Uldis s}} - 26,429 baiti
# {{U|Edgars2007}} - 17,309 baiti
# {{U|Jānis U.}} - 16,663 baiti
# {{U|Baisulis}} - 14,612 baiti
# {{U|Ri4ardsons}} - 13,624 baiti
# {{U|Teatrālis}} - 8,828 baiti
# {{U|XD991}} - 5,899 baiti
# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|DJ EV}} - 3,924 baiti
# {{U|Szczecinolog}} - 2,780 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Lielākais devums konkursa gaitā jaunam lietotājam ===
''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

# {{U|Šabaševics}} - 5,650 baiti
# {{U|~2026-26072-99}} - 5,001 baiti
# {{U|דוד55}} - 4,787 baiti
# {{U|~2026-24095-74}} - 4,349 baiti
# {{U|ViasatWorldLTD}} - 2,504 baiti
# {{U|Bumburotājs}} - 2,158 baiti
# {{U|Piraɡs}} - 1,001 baiti
# {{U|Lapjams78}} - 0 baiti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 38 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 21 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 16 raksti
# {{U|Treisijs}} - 15 raksti
# {{U|MC2013}} - 11 raksti
# {{U|Kikos}} - 4 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Papuass}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto rakstu no tēmu sarakstiem jaunam dalībniekam ===
''Raksts iekļauts kādā no ieteicamo tēmu sarakstiem. Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

''Jauns lietotājs — mazāk par 400 labojumiem lv.wikipedia.org pirms 2026-03-21''

''Nav jaunu lietotāju dalībnieku.''

=== Visvairāk izveidoto sieviešu biogrāfiju rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Votre Provocateur}} - 13 raksti
# {{U|MC2013}} - 9 raksti
# {{U|Egilus}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 4 raksti
# {{U|Meistars Joda}} - 4 raksti
# {{U|Vylks}} - 2 raksti
# {{U|Tankists}} - 2 raksti
# {{U|Jānis U.}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti

=== Visvairāk izveidoto cilvēktiesību tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Egilus}} - 14 raksti
# {{U|Votre Provocateur}} - 8 raksti
# {{U|Treisijs}} - 2 raksti

=== Visvairāk izveidoto jauniešu tēmas rakstu ===
''Minimālais lasāmā teksta apjoms ir 1500 rakstzīmes. Lai pretendētu uz balvu, nepieciešami vismaz 5 raksti.''

# {{U|Vylks}} - 1 raksti
# {{U|Biafra}} - 1 raksti
# {{U|Treisijs}} - 1 raksti
&lt;!-- END --&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

&lt;div class=&quot;cee-layout__aside&quot;&gt;
{{CEE Spring 2026 navigācija}}
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;

[[Kategorija:CEE Spring 2026]]</text>
      <sha1>aiim2f3mj7apf97wrr4ajyxi2xkwe8n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Economist (Pazudušie)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>626757</id>
    <revision>
      <id>4485422</id>
      <parentid>4445780</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:03:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485422</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6551" sha1="j3eg14tob75onhino9ip9nq61wgtyf8" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''The Economist''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=3. sērija|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Kristofers Nelsons]]|Airdate=2008. gada 14. februārī|Length=42 minūtes|Guests=*[[Zoja Bella]] kā Regīna
*[[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
*[[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
*[[Armando Puči]] kā Pīters Evelino
*[[Tekla Rūtena]] kā Elza|Prev=''[[Confirmed Dead]]''|Next=''[[Eggtown]]''}}

'''''The Economist''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Ekonomists'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] trešā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Edvards Kitsis]] un [[Ādams Horovics]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 14. februārī.

Saīds kopā ar Mailsu un Keitu nolemj doties pie Loka pēc Šarlotes, cerot iegūt kuģa iedzīvotāju labvēlību. Tomēr viņi iekrīt slazdā, piespiežot Saīdu piekrist maiņai. Džeks un viņa mazā grupa labāk iepazīst Faradeju un Lapidusu. Paralēli tiek stāstīts par Saīda nākotni, kur viņš strādā par nolīgto slepkavu Bena labā.

== Sižets ==

=== Uz salas ===
Lapiduss piekrīt uzņemt [[Helikopters|helikopterā]] trīs cilvēkus, tostarp Saīdu, kurš piekrīt atgriezt Šarloti, kura ir kopā ar Loku. Saīds parāda Džekam Dezmonda fotogrāfiju, kas bija Neomijas rīcībā, sakot, ka cilvēki uz kuģa nedalās ar viņiem savos plānos. Tad Saīds paņem līdzi Keitu un Mailsu, bet Džeks ļauj Džūljetai doties uz pludmali pēc Dezmonda. Tikmēr Loks ar savu grupu ierodas vietā, kur viņš iepriekš redzēja mājiņu, taču tā ir pazudusi, un [[Pelni|pelnu]] aplis ap to ir pārrauts. Tad Loks informē visus, ka Šarlote tiek turēta pie viņiem kā ķīlniece. Pēc tam, kad Saīds, Keita un Mailss ir aizgājuši, Faradejs paņem Frenka [[Pavadoņtelefons|satelīttelefonu]] un piezvana uz kuģi. Minkovska vietā atkal atbild Regīna, kuru Faradejs lūdz palaist raķeti ar kapsulu salas virzienā. Viņš pats aktivizē lokatoru, un Regīna nosūta raķeti viņa virzienā. Tomēr raķete ierodas ar nokavēšanos, un, kad Faradejs izņem no tās pulksteni, tas ir pusstundu atpalicis no viņa rokaspulksteņa. Šajā laikā no pludmales atgriežas Džūljeta kopā ar Dezmondu.

Tikmēr Saīds, Keita un Mailss atrodas kazarmās, kur atrod tikai Hugo, kurš viņiem pastāsta, ka Loks un pārējie viņu ir pametuši. Saīds atrod slepenu istabu aiz skapja Bena bijušajās mājās, kur viņš atrod Bena pases no dažādām valstīm. Tomēr, izejot no istabas, izrādās, ka Hugo stāsts ir slazds, un Loks sagūsta Saīdu, Keitu un Mailsu. Saīds tiek ieslēgts istabā kopā ar Benu. Vēlāk pie viņiem ierodas Loks, un Saīds jautā pēc Šarlotes, jo tad viņš tiks nogādāts uz kuģa, kur varēs uzzināt, ko tur esošie cilvēki vēlas. Loks atsakās, atklājot arī to, ka Benam uz kuģa ir spiegs, par kuru viņš nevēlas runāt. Tad Saīds atstāj Mailsu pie Loka un pēc tam atgriežas pie helikoptera kopā ar Šarloti. Keita arī paliek kazarmās kopā ar Sojeru. Pirms lidojuma Faradejs liek Frenkam precīzi sekot koordinātām. Frenks paņem Saīdu un Dezmondu uz klāja un tiek pierunāts paņemt līdzi arī Neomijas ķermeni. Pēc tam helikopters paceļas.

=== Saīda atmiņas ===
Saīds spēlē [[Golfs|golfu]]. Pie viņa tuvojas vīrietis, un Saīds negribīgi uzsāk sarunu, bet pēc tam pat atklāj, ka ir viens no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka. Kad vīrietis, vārdā Pīters Evelino, uzvar golfa raundā un gatavojas doties prom, Saīds viņu pasauc vārdā un nošauj ar [[Pistole|pistoli]]. Kādu laiku vēlāk, ziemā [[Berlīne|Berlīnē]], Saīds iepazīstas ar sievieti vārdā Elza. Viņa stāsta, ka strādā par ekonomisti, bet Saīds saka, ka viņš strādā par tiešās atlases speciālistu. Saīds sarunā ar Elzu tikšanos vakariņās tajā pašā vakarā, un pēc aiziešanas no ēkas viņš kādam piezvana un saka, ka &quot;ir sazinājies&quot;, pēc tam izmet telefonu.

Pēc piektā randiņa Elza un Saīds pavada nakti kopā, un nākamajā rītā viņa lūdz viņam pastāstīt par sevi, jo nevēlas, lai viņi abi glabātu noslēpumus. Tomēr Elza saņem zvanu no sava priekšnieka un grasās doties viņu satikt. Saīds lūdz viņu pamest pilsētu, lai citi neturētu viņu aizdomās par to, kas notiks ar viņas priekšnieku. Tad Elza saprot, ka Saīds viņu satika tikai tāpēc, lai nokļūtu pie viņas priekšnieka. Saīds mēģina paskaidrot savu rīcību, bet Elza dodas uz vannas istabu, pēc brīža iznāk un nošauj Saīdu. Tad viņa piezvana savam priekšniekam un saka, ka tagad nevarēs uzzināt, kurš nolīga Saīdu. Tikmēr ievainotais Saīds paķer savu ieroci un nošauj Elzu.

Ievainotais Saīds ierodas veterinārajā klīnikā, kur Bens ārstē viņa brūci. Viņš jautā par Elzu,  pēc ka saka pārliecinat Saīdu, ka viņa darbs ir aizsargāt savus draugus. Tad Bens atklāj, ka Saīdam ir jauns mērķis. Saīds piebilst, ka &quot;viņi&quot; tagad zina, ka viņš nāk.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
{{Col-2}}
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna loma ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Zoja Bella]] kā Regīna (balss)
* [[Tekla Rūtena]] kā Elza
* [[Armando Puči]] kā Pīters Evelino
{{Col-2}}
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Džims Mocarella]] kā Džeroms
* [[Šons Duglass Hobans]] kā Dags
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994363/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-3-the-economist/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>j3eg14tob75onhino9ip9nq61wgtyf8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>The Constant</title>
    <ns>0</ns>
    <id>627349</id>
    <revision>
      <id>4485423</id>
      <parentid>4458147</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:05:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana, replaced: =en-US → =en, elevizīj → elevīzij using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485423</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6957" sha1="frdhhy7oqan8r6zfc11p7qnq10ls5py" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Constant''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=5. sērijas|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Kārltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2008. gada 28. februārī|Length=42 minūtes|Guests=*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Eggtown]]''|Next=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''}}

'''''The Constant''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Konstante'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] piektā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Kārltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 28. februārī.

[[Helikopters|Helikoptera]] lidojuma laikā uz kuģi Dezmonds saslimst ar dīvainu slimību, kuras dēļ viņa prāts sāk pārvietoties starp [[Pagātne|pagātni]] un [[Tagadne|tagadni]]. Ierodoties uz kuģa, Dezmonds uzzina, ka, lai izārstētos, viņam jāatrod sava &quot;[[Matemātiska konstante|konstante]]&quot;, kas pastāv abās laika līnijās. Sērijas centrā ir Dezmonda pēkšņie, periodiskie prāta ceļojumi uz pagātni.

Šī sērija tiek uzskatīta par vienu no labākajām seriāla sērijām līdzās ''[[Through the Looking Glass]]'' un ''[[Live Together, Die Alone]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/project/best-tv-episodes|title=The 100 Best TV Episodes of the Century|website=The Ringer|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1855948_1863367,00.html|title=The Top 10 Everything of 2008 - TIME|work=Time|access-date=2026-03-30|date=2008-11-03|last=Poniewozik|first=James|issn=0040-781X|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0411008/episodes/?topRated=DESC&amp;ref_=ttep|title=Top Rated Episodes|website=www.imdb.com|access-date=2026-03-30}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Helikopters ielido negaisa mākonī, un Dezmonds pēkšņi nonāk [[Karaliskā skotu pulks|Karaliskā skotu pulka]] kazarmās. Viņš nesaprot, kas notiek, un viņa apjukuma dēļ seržants pavēl visai vienībai trenēties lietū, kura laikā Dezmonds atgriežas helikopterā. Helikopters lido uz kuģi ar nosaukumu &quot;Kahana&quot;. Dezmonds sāk panikot, un Saīdam tik tikko izdodas viņu nomierināt. Nolaižoties uz klāja, divi vīrieši, Mārtins un Omārs, pieskrien pie helikoptera, un Lapiduss paskaidro situāciju. Dezmonds, neatpazīstot nevienu, ieskaitot Saīdu, atkal nonāk lietus treniņā un pēc tam mēģina piezvanīt, taču tiek atgriezts uz kuģa. Mārtins un Omārs nomierina Dezmondu, aizved viņu pie ārsta un pēc tam ieslēdz kajītē, kur pie gultas ir piesiets vīrietis vārdā Minkovskis. Uz klāja Saīds jautā Frenkam, kāpēc viņi pacēlās saulrietā un nolaidās pusdienlaikā, uz ko Frenks nespēj atbildēt, bet iedod Sajīdam [[pavadoņtelefons|satelīttelefonu]], kuru viņš izmanto, lai sazinātos ar Džeku un Faradeju uz salas.

Doktors Rejs ienāk kajītē, un Minkovskis informē viņu, ka Dezmonds slimo ar to pašu, ar ko viņš. Rejs injicē Minkovskim nomierinošu līdzekli un pēc tam sāk Dezmonda izmeklēšanu. Šajā laikā Dezmonds atkal nonāk lietus treniņā un pēc tam mēģina piezvanīt Penelopei, taču viņa atsakās runāt, un Dezmonds atkal atgriežas uz kuģa. Šajā brīdī Frenks un Saīds ienāk kajītē un iedod Dezmondam telefonu. Faradejs jautā Dezmondam, kāds ir gads, uz ko viņš atbild, ka 1996. Faradejs lūdz viņu nākamajā reizē, kad viņš piedzīvos &quot;uzplaiksnījumu&quot;, doties uz [[Oksfordas Universitāte|Oksfordu]], atrast viņu un seko viņa norādījumiem. Kad Dezmonds atkal pārvietojas, viņš to izdara un Oksfordā atrod jaunāku Faradeju. Viņš palīdz viņam kalibrēt dīvainu ierīci eksperimentam, pēc kā Faradejs notic Dezmonda stāstam, taču, pirms viņš paspēj visu paskaidrot, Dezmonds atgriežas uz kuģa. Mārtins un Omārs iebrāžas kajītē un pēc īsa strīda aiziet kopā ar Reju un Lapidusu, ieslēdzot iekšā Saīdu un Dezmondu. Tomēr piesietais Minkovskis atklāj, ka viņš ir sakaru virsnieks un ka Penelope bieži ir zvanījusi uz kuģi, taču apkalpei ir aizliegts atbildēt uz viņas zvaniem.

Dezmonds nonāk atpakaļ 1996. gadā. Faradejs paskaidro, ka viņam jāatrod sava &quot;konstante&quot;, kas pastāv abās laika līnijās, pretējā gadījumā viņš nomirs no [[smadzeņu nāve]]s. Tomēr, kad viņš mēģina piezvanīt Penelopei, Dezmonds tiek pārnests atpakaļ uz kuģi. Minkovskis brīvprātīgi piesakās palīdzēt ar saziņu, neskatoties uz deguna asiņošanu, un norāda, ka kāds ir atvēris kajītes durvis. Dezmonds atkal nonāk 1996. gadā, kur viņš atrod Čārlzu Vidmoru un lūdz viņam Penelopes tālruņa numuru, ko viņš negribīgi iedod. Atgriežoties uz kuģa, Saīds, Dezmonds un Minkovskis dodas uz sakaru telpu. Minkovskis paskaidro, ka viņš un [[matrozis]] vārdā Brendons mēģināja ar laivu nokļūt uz salas, taču pa ceļam Brendons kļuva ārprātīgs dīvainas slimības dēļ un vēlāk nomira, savukārt pats Minkovskis saslima ar to pašu slimību, ar kuru tagad slimo arī Dezmonds. Telpā Minkovskis zaudē samaņu, tad sāk [[Krampji|krampjot]] un asiņot no deguna, un nomirst Dezmonda rokās.

Dezmondam sāk asiņot no deguna, pēc kā viņš tiek pārnests uz 1996. gadu, kur atrod Penelopi un lūdz viņai piedošanu. Pēc tam viņš lūdz viņas tālruņa numuru, solot piezvanīt. Atgriežoties uz kuģa, Dezmonds piezvana Penelopei un pasaka, ka ir dzīvs, pēc kā tālrunis izslēdzas. Tikmēr uz salas Faradejs savā dienasgrāmatā atrod piezīmi, kurā teikts, ka Dezmonds būs viņa &quot;konstante&quot;.

== Lomās ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}

=== Galvenie varoņi ===
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-2}}

=== Otrā plāna varoņi ===
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[Entonijs Azizi]] kā Omārs Idriss
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
{{Col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994365/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-5-the-constant/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>frdhhy7oqan8r6zfc11p7qnq10ls5py</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485425</id>
      <parentid>4485423</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:06:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pazudušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485425</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6984" sha1="o1e4tabxpwwjuai9az2ocp74oks01db" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Constant''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=5. sērijas|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Kārltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2008. gada 28. februārī|Length=42 minūtes|Guests=*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Eggtown]]''|Next=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''}}

'''''The Constant''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Konstante'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] piektā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Kārltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 28. februārī.

[[Helikopters|Helikoptera]] lidojuma laikā uz kuģi Dezmonds saslimst ar dīvainu slimību, kuras dēļ viņa prāts sāk pārvietoties starp [[Pagātne|pagātni]] un [[Tagadne|tagadni]]. Ierodoties uz kuģa, Dezmonds uzzina, ka, lai izārstētos, viņam jāatrod sava &quot;[[Matemātiska konstante|konstante]]&quot;, kas pastāv abās laika līnijās. Sērijas centrā ir Dezmonda pēkšņie, periodiskie prāta ceļojumi uz pagātni.

Šī sērija tiek uzskatīta par vienu no labākajām seriāla sērijām līdzās ''[[Through the Looking Glass]]'' un ''[[Live Together, Die Alone]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/project/best-tv-episodes|title=The 100 Best TV Episodes of the Century|website=The Ringer|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1855948_1863367,00.html|title=The Top 10 Everything of 2008 - TIME|work=Time|access-date=2026-03-30|date=2008-11-03|last=Poniewozik|first=James|issn=0040-781X|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0411008/episodes/?topRated=DESC&amp;ref_=ttep|title=Top Rated Episodes|website=www.imdb.com|access-date=2026-03-30}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Helikopters ielido negaisa mākonī, un Dezmonds pēkšņi nonāk [[Karaliskā skotu pulks|Karaliskā skotu pulka]] kazarmās. Viņš nesaprot, kas notiek, un viņa apjukuma dēļ seržants pavēl visai vienībai trenēties lietū, kura laikā Dezmonds atgriežas helikopterā. Helikopters lido uz kuģi ar nosaukumu &quot;Kahana&quot;. Dezmonds sāk panikot, un Saīdam tik tikko izdodas viņu nomierināt. Nolaižoties uz klāja, divi vīrieši, Mārtins un Omārs, pieskrien pie helikoptera, un Lapiduss paskaidro situāciju. Dezmonds, neatpazīstot nevienu, ieskaitot Saīdu, atkal nonāk lietus treniņā un pēc tam mēģina piezvanīt, taču tiek atgriezts uz kuģa. Mārtins un Omārs nomierina Dezmondu, aizved viņu pie ārsta un pēc tam ieslēdz kajītē, kur pie gultas ir piesiets vīrietis vārdā Minkovskis. Uz klāja Saīds jautā Frenkam, kāpēc viņi pacēlās saulrietā un nolaidās pusdienlaikā, uz ko Frenks nespēj atbildēt, bet iedod Sajīdam [[pavadoņtelefons|satelīttelefonu]], kuru viņš izmanto, lai sazinātos ar Džeku un Faradeju uz salas.

Doktors Rejs ienāk kajītē, un Minkovskis informē viņu, ka Dezmonds slimo ar to pašu, ar ko viņš. Rejs injicē Minkovskim nomierinošu līdzekli un pēc tam sāk Dezmonda izmeklēšanu. Šajā laikā Dezmonds atkal nonāk lietus treniņā un pēc tam mēģina piezvanīt Penelopei, taču viņa atsakās runāt, un Dezmonds atkal atgriežas uz kuģa. Šajā brīdī Frenks un Saīds ienāk kajītē un iedod Dezmondam telefonu. Faradejs jautā Dezmondam, kāds ir gads, uz ko viņš atbild, ka 1996. Faradejs lūdz viņu nākamajā reizē, kad viņš piedzīvos &quot;uzplaiksnījumu&quot;, doties uz [[Oksfordas Universitāte|Oksfordu]], atrast viņu un seko viņa norādījumiem. Kad Dezmonds atkal pārvietojas, viņš to izdara un Oksfordā atrod jaunāku Faradeju. Viņš palīdz viņam kalibrēt dīvainu ierīci eksperimentam, pēc kā Faradejs notic Dezmonda stāstam, taču, pirms viņš paspēj visu paskaidrot, Dezmonds atgriežas uz kuģa. Mārtins un Omārs iebrāžas kajītē un pēc īsa strīda aiziet kopā ar Reju un Lapidusu, ieslēdzot iekšā Saīdu un Dezmondu. Tomēr piesietais Minkovskis atklāj, ka viņš ir sakaru virsnieks un ka Penelope bieži ir zvanījusi uz kuģi, taču apkalpei ir aizliegts atbildēt uz viņas zvaniem.

Dezmonds nonāk atpakaļ 1996. gadā. Faradejs paskaidro, ka viņam jāatrod sava &quot;konstante&quot;, kas pastāv abās laika līnijās, pretējā gadījumā viņš nomirs no [[smadzeņu nāve]]s. Tomēr, kad viņš mēģina piezvanīt Penelopei, Dezmonds tiek pārnests atpakaļ uz kuģi. Minkovskis brīvprātīgi piesakās palīdzēt ar saziņu, neskatoties uz deguna asiņošanu, un norāda, ka kāds ir atvēris kajītes durvis. Dezmonds atkal nonāk 1996. gadā, kur viņš atrod Čārlzu Vidmoru un lūdz viņam Penelopes tālruņa numuru, ko viņš negribīgi iedod. Atgriežoties uz kuģa, Saīds, Dezmonds un Minkovskis dodas uz sakaru telpu. Minkovskis paskaidro, ka viņš un [[matrozis]] vārdā Brendons mēģināja ar laivu nokļūt uz salas, taču pa ceļam Brendons kļuva ārprātīgs dīvainas slimības dēļ un vēlāk nomira, savukārt pats Minkovskis saslima ar to pašu slimību, ar kuru tagad slimo arī Dezmonds. Telpā Minkovskis zaudē samaņu, tad sāk [[Krampji|krampjot]] un asiņot no deguna, un nomirst Dezmonda rokās.

Dezmondam sāk asiņot no deguna, pēc kā viņš tiek pārnests uz 1996. gadu, kur atrod Penelopi un lūdz viņai piedošanu. Pēc tam viņš lūdz viņas tālruņa numuru, solot piezvanīt. Atgriežoties uz kuģa, Dezmonds piezvana Penelopei un pasaka, ka ir dzīvs, pēc kā tālrunis izslēdzas. Tikmēr uz salas Faradejs savā dienasgrāmatā atrod piezīmi, kurā teikts, ka Dezmonds būs viņa &quot;konstante&quot;.

== Lomās ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}

=== Galvenie varoņi ===
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-2}}

=== Otrā plāna varoņi ===
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[Entonijs Azizi]] kā Omārs Idriss
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
{{Col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994365/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-5-the-constant/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>o1e4tabxpwwjuai9az2ocp74oks01db</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485426</id>
      <parentid>4485425</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:07:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4485426</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6817" sha1="j1ou20tzvirw4vl3xkzhps3zqd2t2do" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''The Constant''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=5. sērijas|Director=[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Kārltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2008. gada 28. februārī|Length=42 minūtes|Guests=*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Eggtown]]''|Next=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''}}

'''''The Constant''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Konstante'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] piektā sērija. Sērijas režisors ir [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Kārltons Kjūzs]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 28. februārī.

[[Helikopters|Helikoptera]] lidojuma laikā uz kuģi Dezmonds saslimst ar dīvainu slimību, kuras dēļ viņa prāts sāk pārvietoties starp [[Pagātne|pagātni]] un [[Tagadne|tagadni]]. Ierodoties uz kuģa, Dezmonds uzzina, ka, lai izārstētos, viņam jāatrod sava &quot;[[Matemātiska konstante|konstante]]&quot;, kas pastāv abās laika līnijās. Sērijas centrā ir Dezmonda pēkšņie, periodiskie prāta ceļojumi uz pagātni.

Šī sērija tiek uzskatīta par vienu no labākajām seriāla sērijām līdzās ''[[Through the Looking Glass]]'' un ''[[Live Together, Die Alone]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theringer.com/project/best-tv-episodes|title=The 100 Best TV Episodes of the Century|website=The Ringer|access-date=2026-03-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://content.time.com/time/specials/packages/article/0,28804,1855948_1863367,00.html|title=The Top 10 Everything of 2008 - TIME|work=Time|access-date=2026-03-30|date=2008-11-03|last=Poniewozik|first=James|issn=0040-781X|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/title/tt0411008/episodes/?topRated=DESC&amp;ref_=ttep|title=Top Rated Episodes|website=www.imdb.com|access-date=2026-03-30}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Helikopters ielido negaisa mākonī, un Dezmonds pēkšņi nonāk [[Karaliskā skotu pulks|Karaliskā skotu pulka]] kazarmās. Viņš nesaprot, kas notiek, un viņa apjukuma dēļ seržants pavēl visai vienībai trenēties lietū, kura laikā Dezmonds atgriežas helikopterā. Helikopters lido uz kuģi ar nosaukumu &quot;Kahana&quot;. Dezmonds sāk panikot, un Saīdam tik tikko izdodas viņu nomierināt. Nolaižoties uz klāja, divi vīrieši, Mārtins un Omārs, pieskrien pie helikoptera, un Lapiduss paskaidro situāciju. Dezmonds, neatpazīstot nevienu, ieskaitot Saīdu, atkal nonāk lietus treniņā un pēc tam mēģina piezvanīt, taču tiek atgriezts uz kuģa. Mārtins un Omārs nomierina Dezmondu, aizved viņu pie ārsta un pēc tam ieslēdz kajītē, kur pie gultas ir piesiets vīrietis vārdā Minkovskis. Uz klāja Saīds jautā Frenkam, kāpēc viņi pacēlās saulrietā un nolaidās pusdienlaikā, uz ko Frenks nespēj atbildēt, bet iedod Sajīdam [[pavadoņtelefons|satelīttelefonu]], kuru viņš izmanto, lai sazinātos ar Džeku un Faradeju uz salas.

Doktors Rejs ienāk kajītē, un Minkovskis informē viņu, ka Dezmonds slimo ar to pašu, ar ko viņš. Rejs injicē Minkovskim nomierinošu līdzekli un pēc tam sāk Dezmonda izmeklēšanu. Šajā laikā Dezmonds atkal nonāk lietus treniņā un pēc tam mēģina piezvanīt Penelopei, taču viņa atsakās runāt, un Dezmonds atkal atgriežas uz kuģa. Šajā brīdī Frenks un Saīds ienāk kajītē un iedod Dezmondam telefonu. Faradejs jautā Dezmondam, kāds ir gads, uz ko viņš atbild, ka 1996. Faradejs lūdz viņu nākamajā reizē, kad viņš piedzīvos &quot;uzplaiksnījumu&quot;, doties uz [[Oksfordas Universitāte|Oksfordu]], atrast viņu un seko viņa norādījumiem. Kad Dezmonds atkal pārvietojas, viņš to izdara un Oksfordā atrod jaunāku Faradeju. Viņš palīdz viņam kalibrēt dīvainu ierīci eksperimentam, pēc kā Faradejs notic Dezmonda stāstam, taču, pirms viņš paspēj visu paskaidrot, Dezmonds atgriežas uz kuģa. Mārtins un Omārs iebrāžas kajītē un pēc īsa strīda aiziet kopā ar Reju un Lapidusu, ieslēdzot iekšā Saīdu un Dezmondu. Tomēr piesietais Minkovskis atklāj, ka viņš ir sakaru virsnieks un ka Penelope bieži ir zvanījusi uz kuģi, taču apkalpei ir aizliegts atbildēt uz viņas zvaniem.

Dezmonds nonāk atpakaļ 1996. gadā. Faradejs paskaidro, ka viņam jāatrod sava &quot;konstante&quot;, kas pastāv abās laika līnijās, pretējā gadījumā viņš nomirs no [[smadzeņu nāve]]s. Tomēr, kad viņš mēģina piezvanīt Penelopei, Dezmonds tiek pārnests atpakaļ uz kuģi. Minkovskis brīvprātīgi piesakās palīdzēt ar saziņu, neskatoties uz deguna asiņošanu, un norāda, ka kāds ir atvēris kajītes durvis. Dezmonds atkal nonāk 1996. gadā, kur viņš atrod Čārlzu Vidmoru un lūdz viņam Penelopes tālruņa numuru, ko viņš negribīgi iedod. Atgriežoties uz kuģa, Saīds, Dezmonds un Minkovskis dodas uz sakaru telpu. Minkovskis paskaidro, ka viņš un [[matrozis]] vārdā Brendons mēģināja ar laivu nokļūt uz salas, taču pa ceļam Brendons kļuva ārprātīgs dīvainas slimības dēļ un vēlāk nomira, savukārt pats Minkovskis saslima ar to pašu slimību, ar kuru tagad slimo arī Dezmonds. Telpā Minkovskis zaudē samaņu, tad sāk [[Krampji|krampjot]] un asiņot no deguna, un nomirst Dezmonda rokās.

Dezmondam sāk asiņot no deguna, pēc kā viņš tiek pārnests uz 1996. gadu, kur atrod Penelopi un lūdz viņai piedošanu. Pēc tam viņš lūdz viņas tālruņa numuru, solot piezvanīt. Atgriežoties uz kuģa, Dezmonds piezvana Penelopei un pasaka, ka ir dzīvs, pēc kā tālrunis izslēdzas. Tikmēr uz salas Faradejs savā dienasgrāmatā atrod piezīmi, kurā teikts, ka Dezmonds būs viņa &quot;konstante&quot;.

== Lomās ==
{{Col-begin}}
{{Col-2}}

=== Galvenie varoņi ===
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-2}}

=== Otrā plāna varoņi ===
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[Entonijs Azizi]] kā Omārs Idriss
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
{{Col-end}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>j1ou20tzvirw4vl3xkzhps3zqd2t2do</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ji Yeon</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628032</id>
    <revision>
      <id>4485429</id>
      <parentid>4468640</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:09:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pazudušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485429</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6549" sha1="smw1g1zjyzsrn569x37fq04yo0dx2i5" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Ji Yeon''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie (seriāls)|Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Stīvens Semels]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2008. gada 13. martā|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Zoja Bella]] kā Regīna
*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs|Prev=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''|Next=''[[Meet Kevin Johnson]]''}}

'''''Ji Yeon''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Džijena'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] septītā sērija. Sērijas rezisors ir [[Stīvens Semels]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 13. martā.

Džūljeta nolemj pastāstīt Džinam par Sunas nodevību, kad Suna draud doties uz Loka nometni. Tikmēr Saīds un Dezmonds uz kuģa pamazām sāk izprast tā patieso mērķi un satiek kapteini un Bena spiegu, kurš izrādās viņu sens paziņa. Epizodē tiek parādīti arī momenti no Džina pagātnes, kā arī Sunas nākotne, kurā viņa dzemdē Džina bērnu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Mārtins jautā Frenkam, vai viņš ir gatavs, bet Frenks atbild, ka viņam ir dažas lietas, kas jāpaveic. Pēc tam Frenks atnes Dezmondam un Saīdam ēdienu. Viņi sēž kajītē, kuru apsargā Regīna. Pa ceļam Frenks pamana, ka viņa lasa grāmatu otrādi. No rīta Dezmonds un Saīds atrod zīmīti, ko Saīds uzskata par Bena spiega rakstītu un kurā viņi tiek aicināti neuzticēties kapteinim. Vēlāk Rejs ieiet kajītē un uzaicina viņus uz tikšanos ar kapteini. Viņi iziet uz klāja, kur Rejs paskaidro Saīdam, ka Lapiduss ir devies misijā. Tajā brīdī Dezmonds pamana, ka Regīna tuvojas falšbortam, ietinusies ķēdē, un pēc tam lec pāri bortam. Dezmonds mēģina izsaukt palīdzību, bet no tiltiņa iznāk vīrietis un pārtrauc glābšanu. Vīrietis paskaidro Dezmondam un Saīdam, ka viņš ir kapteinis Golts un nevēlas zaudēt vairāk cilvēku glābšanas laikā, jo vairākiem apkalpes locekļiem, tostarp Regīnai, ir attīstījusies dīvaina slimība. Tomēr viņš nevar atgriezties, jo kāds ir sabotējis kuģa dzinēju. Vēlāk savā kajītē Golts paskaidro, ka Vidmors ir viltojis reisa 815 vraka atrašanu, lai apturētu lidmašīnas meklēšanu. Tajā vakarā Rejs atved Saīdu un Dezmondu uz viņu kajīti, bet iekšā uz sienas ir asiņains traips. Rejs pasauc jūrnieku vārdā Džonsons, bet, viņam tuvojoties, Saīds un Dezmonds viņu atpazīst kā Maiklu Dosonu.

=== Uz salas ===
Vakarā Džins un Sun apspriež mazuļa nākamo vārdu. Lai gan Sun baidās nolādēt mazuli un iesaka vispirms pamest salu, viņa piekrīt nosaukt bērnu par Džijeni. No rīta atgriežas Džeks un pārējie, un Sun izjautā Keitu par notikušo. Keita paskaidro, ka Faradejs un Šarlote nav pieminējuši izdzīvojušo glābšanu. Tad Sun mēģina runāt ar Faradeju, bet viņus pārtrauc telefona zvans. Pēc tam Sun liek Džinam sakravāt mantas, jo viņi dosies pie Loka uz kazarmām. To uzzinot, Džūljeta mēģina viņu atrunāt, bet Sun ir nelokāma un atsakās iztulkot Džinam Džūljetas vārdus par iespējamo Sun nāvi, ja viņi nepametīs salu. Tad Džūljeta pasaka Džinam, ka Sun ir bijis mīļākais. To sapratis, Džins dusmās aiziet, un Sun iesit Džūljetai pļauku.

Sun mēģina atvainoties, bet Džins neklausa un dodas makšķerēt. Bernards vēlas doties viņam līdzi, bet, saprotot, ka pāris ir sastrīdējies, grasās doties prom, taču Džins pasauc viņu līdzi. Makšķerēšanas laikā Bernards pastāsta Džinam par grūtībām savā laulībā ar Rozu un to, ka, lai gan viņa vēlas palikt uz salas, viņa neaizgāja līdzi Lokam. Tikmēr Džūljetai izdodas pārliecināt Sun, ka salas pamešana ir vislabākā izvēle viņai un viņas topošajam bērnam. Pēc makšķerēšanas Džins izlīgst ar Sun, sakot, ka viņš tagad ir mainījies cilvēks, un Sun atzīst, ka bērns ir viņa.

=== Džina atmiņas ===
Džins steidzas nopirkt plīša pandu, paralēli sarunājoties pa tālruni, solot drīz būt slimnīcā. Tomēr pēc tam, kad taksometrs piebrauc un Džins tajā ieliek pandu, kāds cits iekāpj mašīnā un aizbrauc. Atgriežoties veikalā, Džins ir spiests samaksāt lielu naudas summu par citam klientam rezervēto pandu, jo noliktavā to vairs nav. Iesteidzies slimnīcā, viņš tuvojas pacienta palātai, pie kuras stāv sargs. Viņš pasniedz pandu, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga uzņēmuma pārstāvi, un apsveic [[Ķīna]]s vēstnieku ar kļūšanu par vectēvu.

=== Sun nākotne ===
Sun gatavojas savā istabā, skatoties seriālu ''Exposé'', kad pēkšņi viņai sākas [[dzemdības]], un viņa izsauc ātro palīdzību. Slimnīcā medmāsas atpazīst Sun kā vienu no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka. Sun atkārtoti sauc Džinu un atsakās dzemdēt bez viņa. Drīz vien Sun piedzimst meitene. Pēc kāda laika Hugo ierodas apciemot Sun un uzaicina viņu apciemot &quot;viņu&quot;. Viņi dodas uz kapsētu, kur atrodas Džina kapakmens, uz kura norādīts viņa nāves datums — 2004. gada 22. septembris. Sun stāsta, ka nosaukusi savu meitu par Džijoni, kā Džins bija vēlējies.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot;
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Ī. Kjusiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===

* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Zoja Bella]] kā Regīna
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994367/?ref_=tt_ov_ep_nx ''IMDb'' profils] (angliski)
* [https://www.metacritic.com/tv/lost/season-4/episode-7-ji-yeon/ ''Metacritic'' profils] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>smw1g1zjyzsrn569x37fq04yo0dx2i5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485430</id>
      <parentid>4485429</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:10:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485430</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6389" sha1="gudw4o2o92462xmgdqu28rmq16bsm5v" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''Ji Yeon''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=7. sērija|Director=[[Stīvens Semels]]|Writer=[[Edvards Kitsis]]&lt;br&gt;[[Ādams Horovics]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=2008. gada 13. martā|Length=41 minūte|Guests=*[[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
*[[Zoja Bella]] kā Regīna
*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs|Prev=''[[The Other Woman (Pazudušie)|The Other Woman]]''|Next=''[[Meet Kevin Johnson]]''}}

'''''Ji Yeon''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Džijena'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] septītā sērija. Sērijas rezisors ir [[Stīvens Semels]], bet scenāristi ir [[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 13. martā.

Džūljeta nolemj pastāstīt Džinam par Sunas nodevību, kad Suna draud doties uz Loka nometni. Tikmēr Saīds un Dezmonds uz kuģa pamazām sāk izprast tā patieso mērķi un satiek kapteini un Bena spiegu, kurš izrādās viņu sens paziņa. Epizodē tiek parādīti arī momenti no Džina pagātnes, kā arī Sunas nākotne, kurā viņa dzemdē Džina bērnu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Mārtins jautā Frenkam, vai viņš ir gatavs, bet Frenks atbild, ka viņam ir dažas lietas, kas jāpaveic. Pēc tam Frenks atnes Dezmondam un Saīdam ēdienu. Viņi sēž kajītē, kuru apsargā Regīna. Pa ceļam Frenks pamana, ka viņa lasa grāmatu otrādi. No rīta Dezmonds un Saīds atrod zīmīti, ko Saīds uzskata par Bena spiega rakstītu un kurā viņi tiek aicināti neuzticēties kapteinim. Vēlāk Rejs ieiet kajītē un uzaicina viņus uz tikšanos ar kapteini. Viņi iziet uz klāja, kur Rejs paskaidro Saīdam, ka Lapiduss ir devies misijā. Tajā brīdī Dezmonds pamana, ka Regīna tuvojas falšbortam, ietinusies ķēdē, un pēc tam lec pāri bortam. Dezmonds mēģina izsaukt palīdzību, bet no tiltiņa iznāk vīrietis un pārtrauc glābšanu. Vīrietis paskaidro Dezmondam un Saīdam, ka viņš ir kapteinis Golts un nevēlas zaudēt vairāk cilvēku glābšanas laikā, jo vairākiem apkalpes locekļiem, tostarp Regīnai, ir attīstījusies dīvaina slimība. Tomēr viņš nevar atgriezties, jo kāds ir sabotējis kuģa dzinēju. Vēlāk savā kajītē Golts paskaidro, ka Vidmors ir viltojis reisa 815 vraka atrašanu, lai apturētu lidmašīnas meklēšanu. Tajā vakarā Rejs atved Saīdu un Dezmondu uz viņu kajīti, bet iekšā uz sienas ir asiņains traips. Rejs pasauc jūrnieku vārdā Džonsons, bet, viņam tuvojoties, Saīds un Dezmonds viņu atpazīst kā Maiklu Dosonu.

=== Uz salas ===
Vakarā Džins un Sun apspriež mazuļa nākamo vārdu. Lai gan Sun baidās nolādēt mazuli un iesaka vispirms pamest salu, viņa piekrīt nosaukt bērnu par Džijeni. No rīta atgriežas Džeks un pārējie, un Sun izjautā Keitu par notikušo. Keita paskaidro, ka Faradejs un Šarlote nav pieminējuši izdzīvojušo glābšanu. Tad Sun mēģina runāt ar Faradeju, bet viņus pārtrauc telefona zvans. Pēc tam Sun liek Džinam sakravāt mantas, jo viņi dosies pie Loka uz kazarmām. To uzzinot, Džūljeta mēģina viņu atrunāt, bet Sun ir nelokāma un atsakās iztulkot Džinam Džūljetas vārdus par iespējamo Sun nāvi, ja viņi nepametīs salu. Tad Džūljeta pasaka Džinam, ka Sun ir bijis mīļākais. To sapratis, Džins dusmās aiziet, un Sun iesit Džūljetai pļauku.

Sun mēģina atvainoties, bet Džins neklausa un dodas makšķerēt. Bernards vēlas doties viņam līdzi, bet, saprotot, ka pāris ir sastrīdējies, grasās doties prom, taču Džins pasauc viņu līdzi. Makšķerēšanas laikā Bernards pastāsta Džinam par grūtībām savā laulībā ar Rozu un to, ka, lai gan viņa vēlas palikt uz salas, viņa neaizgāja līdzi Lokam. Tikmēr Džūljetai izdodas pārliecināt Sun, ka salas pamešana ir vislabākā izvēle viņai un viņas topošajam bērnam. Pēc makšķerēšanas Džins izlīgst ar Sun, sakot, ka viņš tagad ir mainījies cilvēks, un Sun atzīst, ka bērns ir viņa.

=== Džina atmiņas ===
Džins steidzas nopirkt plīša pandu, paralēli sarunājoties pa tālruni, solot drīz būt slimnīcā. Tomēr pēc tam, kad taksometrs piebrauc un Džins tajā ieliek pandu, kāds cits iekāpj mašīnā un aizbrauc. Atgriežoties veikalā, Džins ir spiests samaksāt lielu naudas summu par citam klientam rezervēto pandu, jo noliktavā to vairs nav. Iesteidzies slimnīcā, viņš tuvojas pacienta palātai, pie kuras stāv sargs. Viņš pasniedz pandu, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga uzņēmuma pārstāvi, un apsveic [[Ķīna]]s vēstnieku ar kļūšanu par vectēvu.

=== Sun nākotne ===
Sun gatavojas savā istabā, skatoties seriālu ''Exposé'', kad pēkšņi viņai sākas [[dzemdības]], un viņa izsauc ātro palīdzību. Slimnīcā medmāsas atpazīst Sun kā vienu no ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieka. Sun atkārtoti sauc Džinu un atsakās dzemdēt bez viņa. Drīz vien Sun piedzimst meitene. Pēc kāda laika Hugo ierodas apciemot Sun un uzaicina viņu apciemot &quot;viņu&quot;. Viņi dodas uz kapsētu, kur atrodas Džina kapakmens, uz kura norādīts viņa nāves datums — 2004. gada 22. septembris. Sun stāsta, ka nosaukusi savu meitu par Džijoni, kā Džins bija vēlējies.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot;
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna loma ===

* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Sems Andersons]] kā Bernards Nedlers
* [[Zoja Bella]] kā Regīna
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>gudw4o2o92462xmgdqu28rmq16bsm5v</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meet Kevin Johnson</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628215</id>
    <revision>
      <id>4485431</id>
      <parentid>4456639</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:11:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485431</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6893" sha1="nevjozrv3gz04sluu3fnl5l9i4fdmo7" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
| Title        = ''Meet Kevin Johnson''
| Series       = Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
| Season       = 4. sezona
| Series no    = 8. sērija
| Director     = [[Stīvens Viljamss]]
| Writer       = [[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Braiens K. Vons]]
| Music        = [[Maikls Džakino]]
| Photographer = [[Korta Feja]]
| Editor       = [[Marks Goldmans]]
| Airdate      = 2008. gada 20. martā
| Length       = 41 minūte
| Guests       = 
* [[Sintija Votrosa]] kā Libija Smita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
| Prev = ''[[Ji Yeon]]''
| Next = ''[[Shape of Things to Come|The Shape of Things to Come]]''
}}
'''''Meet Kevin Johnson''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Iepazīstieties ar Kevinu Džonsonu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Braiens K. Vons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 20. martā.

Iepriekšējā sērijā, uzzinājis, ka Maikls ir atgriezies ar kuģi, dusmīgais Saīds vēlējās atklāt kapteinim viņa identitāti. Sērija galvenokārt koncentrējās uz Maikla atmiņām par salas atstāšanu, kad viņa dēls Volts, uzzinājis par viņa darbībām tur, pārtrauca ar viņu kontaktus. Maikls, kļuvis par Bena spiegu, iefiltrējās kuģī &quot;Kahana&quot; ar citu identitāti, tādējādi organizējot sabotāžu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Nakts vidū Dezmondu un Saīdu pamodina trauksmes signāls. Iznākot uz klāja, viņi redz, kā Golts sit divus apkalpes locekļus, neļaujot viņiem iekāpt glābšanas laivā. Viņš saka pārējiem, ka tādējādi glābj viņus, jo viņiem vajadzētu atcerēties, kas notika ar Minkovski un Brendonu. Pēc kautiņa Golts pavēl &quot;Džonsonam&quot; sakopt nekārtību. Izmantojot izdevību, Saīds un Dezmonds tuvojas viņam. Lai gan Maikls dod mājienu, ka tagad nav īstais laiks, Saīds uzstāj. Maikls tikai saka, ka viņš ir šeit, lai mirtu. Vēlāk, kamēr Maikls un mehāniķis Džefs remontē dzinēju, Saīds un Dezmonds atkal tuvojas viņam. Aizsūtot Džefu prom, Maikls atklāj, ka strādā Bena labā. Tad Saīds satver viņu un aizved uz Golta kajīti, kur atklāj &quot;Džonsona&quot; patieso identitāti.

=== Uz salas ===
No rīta Loks rīko sapulci kazarmās, jo vīri no kuģa plāno viņiem uzbrukt un sagūstīt Benu. Sojers iesaka vienkārši nodot Benu, bet Loks atsakās. Vēlāk Bens iedod Aleksai karti uz kādu Templi, kur viņi būs drošībā. Aleksa dodas turp kopā ar savu māti Danielu un Kārlu. Viņi atpūšas džungļos, kad Kārlu pēkšņi sašauj, un viņš nokrīt zemē. Daniela un Aleksa slēpjas aiz koka, bet, mēģinot bēgt, arī Daniela tiek nāvējoši ievainota. Aleksa pamana kustību krūmos un kliedz, ka viņa ir Bena meita.

=== Maikla atmiņas ===
Maikls uzraksta zīmīti, tad iekāpj savā automašīnā un, paātrinoties, ietriecas konteinerā. Pamostoties slimnīcā ar traumām, viņš pēkšņi ierauga Libiju medmāsas izskatā, taču tā izrādās tikai vīzija. Vēlāk Maikls apciemo savu māti un lūdz ļaut aprunāties ar Voltu. Tomēr viņa to aizliedz, norādot, ka ziņās bija ziņots par lidmašīnas avāriju, un ka Maikls atgriezies kopā ar Voltu, kurš viņai neko nestāsta. Pēc tam viņa atgriežas mājā, bet Maikls aiziet, ieraugot Voltu logā. Pēc tam Maikls iemaina Džina rokaspulksteni pret [[Revolveris|revolveri]] un gatavojas nošauties alejā, taču viņam tuvojas vīrietis, kuru viņš atpazīst kā Tomu. Izceļas kautiņš, pēc kura Toms pasaka Maiklam, ka &quot;Citiem&quot; ir nepieciešama viņa palīdzība, kā arī to, ka Sala neļauj viņam izdarīt [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Visbeidzot Toms pasaka Maiklam, kur viņu atrast. Vēlāk Maikls joprojām mēģina nošauties, taču revolveris neizšauj, pat kad tas ir pilns ar visiem lodēm. Ieraudzījis ziņojumu par reisa 815 vraka atrašanu okeāna dibenā, Maikls nolemj apciemot Tomu.

Atnākot pie Toma, viņš pastāsta Maiklam, ka Vidmors ir viltojis lidmašīnas atlūzas, parādot viņam fotogrāfijas ar tukšām bedrēm, no kuros tika izņemti līķi, vēlāk izmantoti kā mirušie pasažieri, kā arī nolietotu ''[[Boeing 777]]'', kas tika izmantots kā reisa 815 vraks. Pēc tam viņš iesaka Maiklam slepeni doties glābt atlikušos cilvēkus salā, tādējādi izpērkot savu vainu par divu cilvēku nogalināšanu. Maikls ierodas [[Fidži]] ar vārdu Kevins Džonsons, kur viņš satiek Minkovski, Neomiju un Stromu, un pēc tam uzkāpj uz kuģa. Kādu dienu Maikls redz Neomiju un Lapidusu strīdamies par to, kurš lidos pirmais. Pēc tam Lapiduss pastāsta Maiklam, ka Neomija uzskata ka reiss 815 patiesībā pazudis citur. Vēlāk Maikls redz Kīmiju šaujam pa šķīvīšiem, ko vēro Omārs un citi apkalpes locekļi, radot Maiklam šaubas par to, vai šī tiešām ir glābšanas misija.

Vēlāk Maikls dodas ievietot portfeli ar [[Sprāgstvielas|sprāgstvielām]], lai uzspridzinātu kuģi. Dzinēja telpā viņš atkal ierauga Libiju, kura lūdz viņu to nedarīt, bet viņš tik un tā aktivizē detonatoru. Tomēr no portfeļa parādās tikai zīmīte ar uzrakstu &quot;Vēl ne&quot;. Vēlāk Minkovskis sauc Maiklu, jo viņam piezvana kāds Volts. Tomēr izrādās, ka tas ir Bens, ar kuru Maikls sāk strīdēties. Bens vienkārši liek viņam sabojāt radiotelpu un pēc tam dzinēju, lai kuģis nevarētu sasniegt salu. Maikls ir spiests piekrist.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot; (Maikls Dosons)
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Entonijs Azizi]]js kā Omārs Idriss
* [[Sintija Votrosa]] kā Libija Smita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
{{Col-2}}
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džeimss Loks]] kā Džefs
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>nevjozrv3gz04sluu3fnl5l9i4fdmo7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485432</id>
      <parentid>4485431</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:11:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pazudušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485432</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6920" sha1="nghvmp6kwyktav6wscnmellh449dc2b" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
| Title        = ''Meet Kevin Johnson''
| Series       = Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
| Season       = 4. sezona
| Series no    = 8. sērija
| Director     = [[Stīvens Viljamss]]
| Writer       = [[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Braiens K. Vons]]
| Music        = [[Maikls Džakino]]
| Photographer = [[Korta Feja]]
| Editor       = [[Marks Goldmans]]
| Airdate      = 2008. gada 20. martā
| Length       = 41 minūte
| Guests       = 
* [[Sintija Votrosa]] kā Libija Smita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
| Prev = ''[[Ji Yeon]]''
| Next = ''[[Shape of Things to Come|The Shape of Things to Come]]''
}}
'''''Meet Kevin Johnson''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Iepazīstieties ar Kevinu Džonsonu'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] astotā sērija. Sērijas režisors ir [[Stīvens Viljamss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Braiens K. Vons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 20. martā.

Iepriekšējā sērijā, uzzinājis, ka Maikls ir atgriezies ar kuģi, dusmīgais Saīds vēlējās atklāt kapteinim viņa identitāti. Sērija galvenokārt koncentrējās uz Maikla atmiņām par salas atstāšanu, kad viņa dēls Volts, uzzinājis par viņa darbībām tur, pārtrauca ar viņu kontaktus. Maikls, kļuvis par Bena spiegu, iefiltrējās kuģī &quot;Kahana&quot; ar citu identitāti, tādējādi organizējot sabotāžu.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Nakts vidū Dezmondu un Saīdu pamodina trauksmes signāls. Iznākot uz klāja, viņi redz, kā Golts sit divus apkalpes locekļus, neļaujot viņiem iekāpt glābšanas laivā. Viņš saka pārējiem, ka tādējādi glābj viņus, jo viņiem vajadzētu atcerēties, kas notika ar Minkovski un Brendonu. Pēc kautiņa Golts pavēl &quot;Džonsonam&quot; sakopt nekārtību. Izmantojot izdevību, Saīds un Dezmonds tuvojas viņam. Lai gan Maikls dod mājienu, ka tagad nav īstais laiks, Saīds uzstāj. Maikls tikai saka, ka viņš ir šeit, lai mirtu. Vēlāk, kamēr Maikls un mehāniķis Džefs remontē dzinēju, Saīds un Dezmonds atkal tuvojas viņam. Aizsūtot Džefu prom, Maikls atklāj, ka strādā Bena labā. Tad Saīds satver viņu un aizved uz Golta kajīti, kur atklāj &quot;Džonsona&quot; patieso identitāti.

=== Uz salas ===
No rīta Loks rīko sapulci kazarmās, jo vīri no kuģa plāno viņiem uzbrukt un sagūstīt Benu. Sojers iesaka vienkārši nodot Benu, bet Loks atsakās. Vēlāk Bens iedod Aleksai karti uz kādu Templi, kur viņi būs drošībā. Aleksa dodas turp kopā ar savu māti Danielu un Kārlu. Viņi atpūšas džungļos, kad Kārlu pēkšņi sašauj, un viņš nokrīt zemē. Daniela un Aleksa slēpjas aiz koka, bet, mēģinot bēgt, arī Daniela tiek nāvējoši ievainota. Aleksa pamana kustību krūmos un kliedz, ka viņa ir Bena meita.

=== Maikla atmiņas ===
Maikls uzraksta zīmīti, tad iekāpj savā automašīnā un, paātrinoties, ietriecas konteinerā. Pamostoties slimnīcā ar traumām, viņš pēkšņi ierauga Libiju medmāsas izskatā, taču tā izrādās tikai vīzija. Vēlāk Maikls apciemo savu māti un lūdz ļaut aprunāties ar Voltu. Tomēr viņa to aizliedz, norādot, ka ziņās bija ziņots par lidmašīnas avāriju, un ka Maikls atgriezies kopā ar Voltu, kurš viņai neko nestāsta. Pēc tam viņa atgriežas mājā, bet Maikls aiziet, ieraugot Voltu logā. Pēc tam Maikls iemaina Džina rokaspulksteni pret [[Revolveris|revolveri]] un gatavojas nošauties alejā, taču viņam tuvojas vīrietis, kuru viņš atpazīst kā Tomu. Izceļas kautiņš, pēc kura Toms pasaka Maiklam, ka &quot;Citiem&quot; ir nepieciešama viņa palīdzība, kā arī to, ka Sala neļauj viņam izdarīt [[Pašnāvība|pašnāvību]]. Visbeidzot Toms pasaka Maiklam, kur viņu atrast. Vēlāk Maikls joprojām mēģina nošauties, taču revolveris neizšauj, pat kad tas ir pilns ar visiem lodēm. Ieraudzījis ziņojumu par reisa 815 vraka atrašanu okeāna dibenā, Maikls nolemj apciemot Tomu.

Atnākot pie Toma, viņš pastāsta Maiklam, ka Vidmors ir viltojis lidmašīnas atlūzas, parādot viņam fotogrāfijas ar tukšām bedrēm, no kuros tika izņemti līķi, vēlāk izmantoti kā mirušie pasažieri, kā arī nolietotu ''[[Boeing 777]]'', kas tika izmantots kā reisa 815 vraks. Pēc tam viņš iesaka Maiklam slepeni doties glābt atlikušos cilvēkus salā, tādējādi izpērkot savu vainu par divu cilvēku nogalināšanu. Maikls ierodas [[Fidži]] ar vārdu Kevins Džonsons, kur viņš satiek Minkovski, Neomiju un Stromu, un pēc tam uzkāpj uz kuģa. Kādu dienu Maikls redz Neomiju un Lapidusu strīdamies par to, kurš lidos pirmais. Pēc tam Lapiduss pastāsta Maiklam, ka Neomija uzskata ka reiss 815 patiesībā pazudis citur. Vēlāk Maikls redz Kīmiju šaujam pa šķīvīšiem, ko vēro Omārs un citi apkalpes locekļi, radot Maiklam šaubas par to, vai šī tiešām ir glābšanas misija.

Vēlāk Maikls dodas ievietot portfeli ar [[Sprāgstvielas|sprāgstvielām]], lai uzspridzinātu kuģi. Dzinēja telpā viņš atkal ierauga Libiju, kura lūdz viņu to nedarīt, bet viņš tik un tā aktivizē detonatoru. Tomēr no portfeļa parādās tikai zīmīte ar uzrakstu &quot;Vēl ne&quot;. Vēlāk Minkovskis sauc Maiklu, jo viņam piezvana kāds Volts. Tomēr izrādās, ka tas ir Bens, ar kuru Maikls sāk strīdēties. Bens vienkārši liek viņam sabojāt radiotelpu un pēc tam dzinēju, lai kuģis nevarētu sasniegt salu. Maikls ir spiests piekrist.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Herolds Perino]] kā &quot;Kevins Džonsons&quot; (Maikls Dosons)
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[M. K. Geinijs]] kā Toms Frendlijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Entonijs Azizi]]js kā Omārs Idriss
* [[Sintija Votrosa]] kā Libija Smita
* [[Bleiks Bašofs]] kā Kārls Mārtins
{{Col-2}}
* [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso
* [[Mira Furlane]] kā Daniela Ruso
* [[Fišers Stīvenss]] kā Džordžs Minkovskis
* [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita
* [[Džeimss Loks]] kā Džefs
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>nghvmp6kwyktav6wscnmellh449dc2b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cabin Fever</title>
    <ns>0</ns>
    <id>628990</id>
    <revision>
      <id>4485433</id>
      <parentid>4481464</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:13:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485433</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7450" sha1="jjoqhw3liil2jotdhspsqny6husjkoi" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''Cabin Fever''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=11. sērija|Director=[[Pols Edvardss]]|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Kails Peningtons]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2008. gada 8. maijā|Length=42 minūtes|Guests=*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
*[[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs|Prev=''[[Something Nice Back Home]]''|Next=''[[There's No Place Like Home]]''}}

'''''Cabin Fever''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Mājiņas drudzis'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] vienpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Pols Edvardss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Kails Peningtons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 8. maijā.

Loks, Bens un Hugo dodas cauri džungļiem uz Džeikoba mājiņu, cerot viņu satikt un atrast atbildes. Uz kuģa &quot;Kahana&quot; pieaug spriedze, jo Kīmijs un viņa algotņi plāno atgriezties salā un pārņem kuģa kontroli, piespiežot Saīdu un Dezmondu mēģināt aizbēgt. Paralēli tiek stāstīts par Loka pagātni, atklājot viņa saikni ar salu, kas aizsākās jau bērnībā.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Saīds modina Dezmondu, un, sasniedzot klāju, viņi ierauga nosēdušos [[Helikopters|helikopteru]]. Rejs palīdz algotņiem izkraut savu gandrīz mirušo biedru Mejhjū, kuru ievainoja Dūmu briesmonis. Kīmijs vispirms piedraud Saīdam, tad Goltam, no kura viņš uzzina par Maiklu, kurš spiegojis salas cilvēku labā. Iekšā Kīmijs vēlas nošaut Maiklu, bet Goltam izdodas viņu pārliecināt, ka tikai Maikls var salabot dzinējus. Vēlāk Golts mēģina pārliecināt Kīmiju, ka viņš varēja saslimt ar to pašu slimību, no kuras cieta Regīna un Minkovskis, bet Kīmijs ar varu atņem Goltam seifa atslēgu, kurā ir mape ar īpašiem noteikumiem, kuros norādīts, kurp dodas Bens. Kīmijs arī saka, ka viņš sadedzinās salu, bet, kad Golts sadusmojas, Kīmijs skaidri norāda, ka tagad viņš ir galvenais. Sasniedzot klāju, Golts palaiž Omāru, kurš apsargā Dezmondu un Saīdu. Viņi vienojas tikties vēlāk, lai apspriestu savus nākamos soļus.

Lapiduss uzzina no Maikla par viņa patieso identitāti, un pēc tam, kad viņi kopā ar viņu ir atstājuši kajīti, viņi redz Omāru uzliekam Kīmijam uz rokas dīvainu ierīci. Uz klāja Golts iedod Saīdam gumijas laivu ar motoru, un viņš ar to dodas atpakaļ uz salu. Tajā vakarā, kad algotņi gatavojas lidot atpakaļ uz salu, Lapiduss atsakās. Tad kā draudu Lapidusam Kīmijs pārgriež Rejam rīkli un izmet viņu pāri bortam. Tajā brīdī parādās Golts un piedraud Kīmijam ar ieroci, bet Kīmijs atklāj ierīci uz savas rokas. Kamēr Golts ir novērsies, Kīmijs ātri izvelk pistoli un nošauj Goltu. Kamēr Kīmijs neskatās, Lapiduss ietin savu [[Pavadoņtelefons|tālruni]] drānā un to aktivizē, pēc kā helikopters ar algotņiem paceļas.

=== Uz salas ===
Tajā naktī Loks, Bens un Hugo nolemj pārnakšņot džungļos. No rīta Loks dzird trokšņus un pieceļas, netālu atrodot vīrieti ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' formas tērpā, kurš cērt koku. Vīrietis sasveicinās un iepazīstina ar sevi kā Horasu, sakot, ka būvē mājiņu. Tad atkal notiek tas pats: Horācijs atkārto to pašu, bet viņam sāk asiņot deguns, un viņš lūdz Lokam viņu atrast, tādējādi atrodot Džeikobu. Pēc tam Loks pamostas. Bens jau ir nomodā, un pēc Hugo pamodināšanas viņi dodas ceļā. Sasniedzot bedri ar ''DHARMA'' darbinieku līķiem, Loks atrod skeletu ar vārda &quot;Horass&quot; uzšuvi uz formas tērpa. Kabatā viņš atrod mājiņas rasējumu un karti, kurā norādīta tās atrašanās vieta. Loks iesaka Hugo atgriezties pludmalē, bet viņš nolemj palikt kopā ar viņiem. Vakarā viņi atrod Horasa mājiņu. Šajā laikā cilvēki pludmalē dzird helikopteru, un tad uz vienas no teltīm uzkrīt mugursoma, kurā Džeks atrod telefonu, kas parāda helikoptera atrašanās vietu.

Loks viens pats dodas uz mājiņu, kur viņš atrod Kristianu un Klēru, kura saka, ka ir kopā ar Kristianu. Kristians saka, ka viņš ir šeit Džeikoba uzdevumā, un lūdz Lokam nevienam nestāstīt par Klēru. Izejot no mājiņas, Loks pastāsta Benam un Hugo, ka Džeikobs lūdza viņu &quot;pārvietot salu&quot;.

=== Loka atmiņas ===
Loka māte Emīlija [[Grūtniecība|stāvoklī]] gatavojas randiņam, bet, izejot ārā, viņu notriec automašīna. Emīlija tiek nogādāta slimnīcā, kur viņa priekšlaicīgi dzemdē, pēc kā lūdz bērnam dot vārdu Džons. Tomēr vēlāk Emīlija saka, ka nevar audzināt bērnu, un iziet no istabas. Viņas māte, arī neapmierināta ar notikušo, apspriež ar medmāsu iespēju atdot bērnu citai ģimenei. To visu vēro Ričards. Pēc pāris gadiem Loks dzīvo audžuģimenē, kad ciemos ierodas Ričards Alperts. Viņš iepazīstina ar sevi kā īpašas skolas bērniem pārstāvi. Ričards pamana Loka zīmējumu ar melniem dūmiem uz sienas, kas uzbrūk cilvēkam. Viņi apsēžas pie galda, un Ričards izņem vairākas lietas, jautājot Lokam, kuras no tām ir paša Loka lieta. Tomēr Loks paņem nepareizo lietu, un Ričards stingri savāc mantas un aiziet.

Skolā Loku iebiedē klasesbiedri. Direktors viņu pasauc uz savu kabinetu un pastāsta par zinātniska uzņēmuma piedāvājumu, par kuru viņam stāstījis doktors Alperts. Tomēr Loks nevēlas kļūt par zinātnieku un pamet kabinetu. Daudzus gadus vēlāk, jau izkritis pa logu un kļuvis par [[Invaliditāte|invalīdu]], Loks iziet [[Rehabilitācija|rehabilitāciju]]. Pēc tam viņš apsēžas ratiņkrēslā, un viņu stumj dīvains vīrietis Metjū Abadons. Viņš pasaka Lokam, ka viņa izdzīvošana bija brīnums, un piedāvā viņam ceļot uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Iegrūdis viņu liftā, Abadons iziet un pasaka Lokam, ka nākamreiz viņš viņam būs parādā.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Entonijs Azizi]] kā Omārs Idriss
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
{{Col-2}}
* [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>jjoqhw3liil2jotdhspsqny6husjkoi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485434</id>
      <parentid>4485433</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:14:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pazudušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485434</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7477" sha1="lm1ux22740kxjwl81gwy832qpm232x4" xml:space="preserve">{{TV sērijas infokaste|Title=''Cabin Fever''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=11. sērija|Director=[[Pols Edvardss]]|Writer=[[Elizabete Sarnofa]]&lt;br&gt;[[Kails Peningtons]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Marks Goldmans]]|Airdate=2008. gada 8. maijā|Length=42 minūtes|Guests=*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
*[[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs|Prev=''[[Something Nice Back Home]]''|Next=''[[There's No Place Like Home]]''}}

'''''Cabin Fever''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Mājiņas drudzis'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] vienpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Pols Edvardss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Kails Peningtons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 8. maijā.

Loks, Bens un Hugo dodas cauri džungļiem uz Džeikoba mājiņu, cerot viņu satikt un atrast atbildes. Uz kuģa &quot;Kahana&quot; pieaug spriedze, jo Kīmijs un viņa algotņi plāno atgriezties salā un pārņem kuģa kontroli, piespiežot Saīdu un Dezmondu mēģināt aizbēgt. Paralēli tiek stāstīts par Loka pagātni, atklājot viņa saikni ar salu, kas aizsākās jau bērnībā.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Saīds modina Dezmondu, un, sasniedzot klāju, viņi ierauga nosēdušos [[Helikopters|helikopteru]]. Rejs palīdz algotņiem izkraut savu gandrīz mirušo biedru Mejhjū, kuru ievainoja Dūmu briesmonis. Kīmijs vispirms piedraud Saīdam, tad Goltam, no kura viņš uzzina par Maiklu, kurš spiegojis salas cilvēku labā. Iekšā Kīmijs vēlas nošaut Maiklu, bet Goltam izdodas viņu pārliecināt, ka tikai Maikls var salabot dzinējus. Vēlāk Golts mēģina pārliecināt Kīmiju, ka viņš varēja saslimt ar to pašu slimību, no kuras cieta Regīna un Minkovskis, bet Kīmijs ar varu atņem Goltam seifa atslēgu, kurā ir mape ar īpašiem noteikumiem, kuros norādīts, kurp dodas Bens. Kīmijs arī saka, ka viņš sadedzinās salu, bet, kad Golts sadusmojas, Kīmijs skaidri norāda, ka tagad viņš ir galvenais. Sasniedzot klāju, Golts palaiž Omāru, kurš apsargā Dezmondu un Saīdu. Viņi vienojas tikties vēlāk, lai apspriestu savus nākamos soļus.

Lapiduss uzzina no Maikla par viņa patieso identitāti, un pēc tam, kad viņi kopā ar viņu ir atstājuši kajīti, viņi redz Omāru uzliekam Kīmijam uz rokas dīvainu ierīci. Uz klāja Golts iedod Saīdam gumijas laivu ar motoru, un viņš ar to dodas atpakaļ uz salu. Tajā vakarā, kad algotņi gatavojas lidot atpakaļ uz salu, Lapiduss atsakās. Tad kā draudu Lapidusam Kīmijs pārgriež Rejam rīkli un izmet viņu pāri bortam. Tajā brīdī parādās Golts un piedraud Kīmijam ar ieroci, bet Kīmijs atklāj ierīci uz savas rokas. Kamēr Golts ir novērsies, Kīmijs ātri izvelk pistoli un nošauj Goltu. Kamēr Kīmijs neskatās, Lapiduss ietin savu [[Pavadoņtelefons|tālruni]] drānā un to aktivizē, pēc kā helikopters ar algotņiem paceļas.

=== Uz salas ===
Tajā naktī Loks, Bens un Hugo nolemj pārnakšņot džungļos. No rīta Loks dzird trokšņus un pieceļas, netālu atrodot vīrieti ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' formas tērpā, kurš cērt koku. Vīrietis sasveicinās un iepazīstina ar sevi kā Horasu, sakot, ka būvē mājiņu. Tad atkal notiek tas pats: Horācijs atkārto to pašu, bet viņam sāk asiņot deguns, un viņš lūdz Lokam viņu atrast, tādējādi atrodot Džeikobu. Pēc tam Loks pamostas. Bens jau ir nomodā, un pēc Hugo pamodināšanas viņi dodas ceļā. Sasniedzot bedri ar ''DHARMA'' darbinieku līķiem, Loks atrod skeletu ar vārda &quot;Horass&quot; uzšuvi uz formas tērpa. Kabatā viņš atrod mājiņas rasējumu un karti, kurā norādīta tās atrašanās vieta. Loks iesaka Hugo atgriezties pludmalē, bet viņš nolemj palikt kopā ar viņiem. Vakarā viņi atrod Horasa mājiņu. Šajā laikā cilvēki pludmalē dzird helikopteru, un tad uz vienas no teltīm uzkrīt mugursoma, kurā Džeks atrod telefonu, kas parāda helikoptera atrašanās vietu.

Loks viens pats dodas uz mājiņu, kur viņš atrod Kristianu un Klēru, kura saka, ka ir kopā ar Kristianu. Kristians saka, ka viņš ir šeit Džeikoba uzdevumā, un lūdz Lokam nevienam nestāstīt par Klēru. Izejot no mājiņas, Loks pastāsta Benam un Hugo, ka Džeikobs lūdza viņu &quot;pārvietot salu&quot;.

=== Loka atmiņas ===
Loka māte Emīlija [[Grūtniecība|stāvoklī]] gatavojas randiņam, bet, izejot ārā, viņu notriec automašīna. Emīlija tiek nogādāta slimnīcā, kur viņa priekšlaicīgi dzemdē, pēc kā lūdz bērnam dot vārdu Džons. Tomēr vēlāk Emīlija saka, ka nevar audzināt bērnu, un iziet no istabas. Viņas māte, arī neapmierināta ar notikušo, apspriež ar medmāsu iespēju atdot bērnu citai ģimenei. To visu vēro Ričards. Pēc pāris gadiem Loks dzīvo audžuģimenē, kad ciemos ierodas Ričards Alperts. Viņš iepazīstina ar sevi kā īpašas skolas bērniem pārstāvi. Ričards pamana Loka zīmējumu ar melniem dūmiem uz sienas, kas uzbrūk cilvēkam. Viņi apsēžas pie galda, un Ričards izņem vairākas lietas, jautājot Lokam, kuras no tām ir paša Loka lieta. Tomēr Loks paņem nepareizo lietu, un Ričards stingri savāc mantas un aiziet.

Skolā Loku iebiedē klasesbiedri. Direktors viņu pasauc uz savu kabinetu un pastāsta par zinātniska uzņēmuma piedāvājumu, par kuru viņam stāstījis doktors Alperts. Tomēr Loks nevēlas kļūt par zinātnieku un pamet kabinetu. Daudzus gadus vēlāk, jau izkritis pa logu un kļuvis par [[Invaliditāte|invalīdu]], Loks iziet [[Rehabilitācija|rehabilitāciju]]. Pēc tam viņš apsēžas ratiņkrēslā, un viņu stumj dīvains vīrietis Metjū Abadons. Viņš pasaka Lokam, ka viņa izdzīvošana bija brīnums, un piedāvā viņam ceļot uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Iegrūdis viņu liftā, Abadons iziet un pasaka Lokam, ka nākamreiz viņš viņam būs parādā.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Entonijs Azizi]] kā Omārs Idriss
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
{{Col-2}}
* [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>lm1ux22740kxjwl81gwy832qpm232x4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485435</id>
      <parentid>4485434</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:16:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */ slīprakstā......</comment>
      <origin>4485435</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7519" sha1="tubt3uq0t1i7ch7s9ij47at3rpmo1pb" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste
|Title=''Cabin Fever''
|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;
|Season=4. sezona
|Series no=11. sērija
|Director=[[Pols Edvardss]]
|Writer=* [[Elizabete Sarnofa]]
* [[Kails Peningtons]]
|Music=[[Maikls Džakino]]
|Photographer=[[Džons S. Bartlijs]]
|Editor=[[Marks Goldmans]]
|Airdate=2008. gada 8. maijā
|Length=42 minūtes
|Guests=*[[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
*[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
*[[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
*[[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Marks Vans]] kā doktors Rejs
|Prev=''[[Something Nice Back Home]]''
|Next=''[[There's No Place Like Home]]''
}}
'''''Cabin Fever''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Mājiņas drudzis'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] vienpadsmitā sērija. Sērijas režisors ir [[Pols Edvardss]], bet scenāristi ir [[Elizabete Sarnofa]] un [[Kails Peningtons]]. Sērija pirmo reizi pārraidīta 2008. gada 8. maijā.

Loks, Bens un Hugo dodas cauri džungļiem uz Džeikoba mājiņu, cerot viņu satikt un atrast atbildes. Uz kuģa &quot;Kahana&quot; pieaug spriedze, jo Kīmijs un viņa algotņi plāno atgriezties salā un pārņem kuģa kontroli, piespiežot Saīdu un Dezmondu mēģināt aizbēgt. Paralēli tiek stāstīts par Loka pagātni, atklājot viņa saikni ar salu, kas aizsākās jau bērnībā.

== Sižets ==

=== Uz kuģa ===
Saīds modina Dezmondu, un, sasniedzot klāju, viņi ierauga nosēdušos [[Helikopters|helikopteru]]. Rejs palīdz algotņiem izkraut savu gandrīz mirušo biedru Mejhjū, kuru ievainoja Dūmu briesmonis. Kīmijs vispirms piedraud Saīdam, tad Goltam, no kura viņš uzzina par Maiklu, kurš spiegojis salas cilvēku labā. Iekšā Kīmijs vēlas nošaut Maiklu, bet Goltam izdodas viņu pārliecināt, ka tikai Maikls var salabot dzinējus. Vēlāk Golts mēģina pārliecināt Kīmiju, ka viņš varēja saslimt ar to pašu slimību, no kuras cieta Regīna un Minkovskis, bet Kīmijs ar varu atņem Goltam seifa atslēgu, kurā ir mape ar īpašiem noteikumiem, kuros norādīts, kurp dodas Bens. Kīmijs arī saka, ka viņš sadedzinās salu, bet, kad Golts sadusmojas, Kīmijs skaidri norāda, ka tagad viņš ir galvenais. Sasniedzot klāju, Golts palaiž Omāru, kurš apsargā Dezmondu un Saīdu. Viņi vienojas tikties vēlāk, lai apspriestu savus nākamos soļus.

Lapiduss uzzina no Maikla par viņa patieso identitāti, un pēc tam, kad viņi kopā ar viņu ir atstājuši kajīti, viņi redz Omāru uzliekam Kīmijam uz rokas dīvainu ierīci. Uz klāja Golts iedod Saīdam gumijas laivu ar motoru, un viņš ar to dodas atpakaļ uz salu. Tajā vakarā, kad algotņi gatavojas lidot atpakaļ uz salu, Lapiduss atsakās. Tad kā draudu Lapidusam Kīmijs pārgriež Rejam rīkli un izmet viņu pāri bortam. Tajā brīdī parādās Golts un piedraud Kīmijam ar ieroci, bet Kīmijs atklāj ierīci uz savas rokas. Kamēr Golts ir novērsies, Kīmijs ātri izvelk pistoli un nošauj Goltu. Kamēr Kīmijs neskatās, Lapiduss ietin savu [[Pavadoņtelefons|tālruni]] drānā un to aktivizē, pēc kā helikopters ar algotņiem paceļas.

=== Uz salas ===
Tajā naktī Loks, Bens un Hugo nolemj pārnakšņot džungļos. No rīta Loks dzird trokšņus un pieceļas, netālu atrodot vīrieti ''[[Dharma Initiative|DHARMA]]'' formas tērpā, kurš cērt koku. Vīrietis sasveicinās un iepazīstina ar sevi kā Horasu, sakot, ka būvē mājiņu. Tad atkal notiek tas pats: Horācijs atkārto to pašu, bet viņam sāk asiņot deguns, un viņš lūdz Lokam viņu atrast, tādējādi atrodot Džeikobu. Pēc tam Loks pamostas. Bens jau ir nomodā, un pēc Hugo pamodināšanas viņi dodas ceļā. Sasniedzot bedri ar ''DHARMA'' darbinieku līķiem, Loks atrod skeletu ar vārda &quot;Horass&quot; uzšuvi uz formas tērpa. Kabatā viņš atrod mājiņas rasējumu un karti, kurā norādīta tās atrašanās vieta. Loks iesaka Hugo atgriezties pludmalē, bet viņš nolemj palikt kopā ar viņiem. Vakarā viņi atrod Horasa mājiņu. Šajā laikā cilvēki pludmalē dzird helikopteru, un tad uz vienas no teltīm uzkrīt mugursoma, kurā Džeks atrod telefonu, kas parāda helikoptera atrašanās vietu.

Loks viens pats dodas uz mājiņu, kur viņš atrod Kristianu un Klēru, kura saka, ka ir kopā ar Kristianu. Kristians saka, ka viņš ir šeit Džeikoba uzdevumā, un lūdz Lokam nevienam nestāstīt par Klēru. Izejot no mājiņas, Loks pastāsta Benam un Hugo, ka Džeikobs lūdza viņu &quot;pārvietot salu&quot;.

=== Loka atmiņas ===
Loka māte Emīlija [[Grūtniecība|stāvoklī]] gatavojas randiņam, bet, izejot ārā, viņu notriec automašīna. Emīlija tiek nogādāta slimnīcā, kur viņa priekšlaicīgi dzemdē, pēc kā lūdz bērnam dot vārdu Džons. Tomēr vēlāk Emīlija saka, ka nevar audzināt bērnu, un iziet no istabas. Viņas māte, arī neapmierināta ar notikušo, apspriež ar medmāsu iespēju atdot bērnu citai ģimenei. To visu vēro Ričards. Pēc pāris gadiem Loks dzīvo audžuģimenē, kad ciemos ierodas Ričards Alperts. Viņš iepazīstina ar sevi kā īpašas skolas bērniem pārstāvi. Ričards pamana Loka zīmējumu ar melniem dūmiem uz sienas, kas uzbrūk cilvēkam. Viņi apsēžas pie galda, un Ričards izņem vairākas lietas, jautājot Lokam, kuras no tām ir paša Loka lieta. Tomēr Loks paņem nepareizo lietu, un Ričards stingri savāc mantas un aiziet.

Skolā Loku iebiedē klasesbiedri. Direktors viņu pasauc uz savu kabinetu un pastāsta par zinātniska uzņēmuma piedāvājumu, par kuru viņam stāstījis doktors Alperts. Tomēr Loks nevēlas kļūt par zinātnieku un pamet kabinetu. Daudzus gadus vēlāk, jau izkritis pa logu un kļuvis par [[Invaliditāte|invalīdu]], Loks iziet [[Rehabilitācija|rehabilitāciju]]. Pēc tam viņš apsēžas ratiņkrēslā, un viņu stumj dīvains vīrietis Metjū Abadons. Viņš pasaka Lokam, ka viņa izdzīvošana bija brīnums, un piedāvā viņam ceļot uz [[Austrālija|Austrāliju]]. Iegrūdis viņu liftā, Abadons iziet un pasaka Lokam, ka nākamreiz viņš viņam būs parādā.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
{{Col-2}}
* [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}
=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Grānts Boulers]] kā kapteinis Golts
* [[Entonijs Azizi]] kā Omārs Idriss
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Marks Vans]] kā doktors Rejs
* [[Dags Hačinsons]] kā Horass Gudspīds
{{Col-2}}
* [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>tubt3uq0t1i7ch7s9ij47at3rpmo1pb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>There's No Place Like Home</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629160</id>
    <revision>
      <id>4485438</id>
      <parentid>4458760</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:17:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>vikisaišu precizēšana using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <origin>4485438</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14477" sha1="5r7odrkii7iqpy3hqgukajce8503xm9" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''There's No Place Like Home''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=12. 13. un 14. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]&lt;br&gt;[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Karltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]&lt;br&gt;[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Džo Frānsiss]]&lt;br&gt;[[Marks Goldmans]]&lt;br&gt;[[Stīvens Semels]]&lt;br&gt;[[Roberts Florio]]&lt;br&gt;[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=12. sērija — 2008. gada 15. maijā&lt;br&gt;13. un 14. sērija — 2008. gada 29. maijā|Length=12. sērija — 41 minūte&lt;br&gt;13. un 14. sērija — 83 minūtes|Guests=*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
*[[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
*[[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima
*[[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa
*[[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
*[[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Cabin Fever]]''|Next=''[[Because You Left]]''}}

'''''There's No Place Like Home''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Nav tādas vietas kā mājas'') ir trisdaļīgs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] fināls, kas sastāv no divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās sērijas. Sēriju režisori ir [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Pirmo daļu rādīja 2008. gada 15. maijā, bet atlikušās divas daļas 2008. gada 29. maijā.

Izdzīvojušajiem jāapvienojas ar &quot;Citiem&quot;, lai cīnītos ar algotņiem, kuri vēlas nogalināt visus cilvēkus uz salas, kas pāraug lielā kaujā. Bens un Loks pēc Džeikoba lūguma mēģina sasniegt [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Orhideja&quot;]], lai &quot;pārvietotu salu&quot;. Saīds, kurš ieradies motorlaivā, piedāvā nogādāt izdzīvojušos uz kuģi. Tiek stāstīts arī par ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieku — sešiem izdzīvojušajiem nākotnē, kuri izbēga no salas un piekrita paturēt savu izdzīvošanu uz salas noslēpumā.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz salas ====
Atraduši nomesto [[Pavadoņtelefons|telefonu]], kurā redzama [[Helikopters|helikoptera]] atrašanās vieta, Džeks un Keita nolemj sekot tam. Faradejs, saprotot, ka Kīmija vīri dodas uz staciju &quot;Orhideja&quot;, pasaka Šarlotei, ka viņiem jātiek prom no salas. No rīta Džeks un Keita satiek Sojeru ar Āronu un Mailsu. Nodevis Āronu Keitai, Džeks sūta viņu un Mailsu uz pludmali, kamēr pats turpina ceļu, bet Sojers negribīgi pievienojas viņam. Tikmēr Saīds ierodas pludmalē ar motorlaivu un informē atlikušos izdzīvojušos, ka nogādās viņus uz kuģi sešu cilvēku grupās. Loks, Bens un Hugo sasniedz slēptuvi, no kuras Bens izņem kasti un, izmantojot tajā esošu spoguli, pārraida gaismas signālu kādam tālumā, pēc kā trio turpina ceļu uz staciju. Saīds nolemj sekot Džekam, nododot uzdevumu nogādāt cilvēkus uz kuģi Faradejam. Tikmēr Keita un Mailss atgriežas. Keita nodod Āronu Sun un dodas kopā ar Saīdu. Pirmā grupa kopā ar Sun, Āronu un Džinu dodas uz kuģi ar laivu.

Sasniedzot staciju, Bens, Loks un Hugo atklāj, ka Kīmija algotņi jau ir tur. Tajā laikā grupa izkāpj uz kuģa klāju, kur Džins un Sun satiek Maiklu. Faradejs dodas atpakaļ uz salu. Džeks un Sojers atrod helikopteru, kur Lapiduss ir pieķēdēts pie sēdekļa ar rokudzelžiem. Viņš pasaka viņiem, kurp dodas algotņi, un pēc tam mēģina atbrīvoties, izmantojot instrumentus. Tikmēr Dezmonds [[Mašīntelpa|mašīntelpā]] atrod [[C4|sprāgstvielu]] kaudzi. Džungļos Saīdu un Keitu ielenc &quot;Citi&quot;, kurus vada Ričards, un viņi ir spiesti padoties. Netālu no stacijas Bens nolemj padoties algotņiem, lai novērstu uzmanību no Loka, kurš izmantos liftu, lai iekļūtu stacijā.

==== ''Oceanic'' sešinieka nākotne ====
Kravas lidmašīna nogādā &quot;''Oceanic'' sešinieku&quot; — Keitu un Āronu, Hugo, Saīdu, Sunu un Džeku uz ASV. Lidostā visus, izņemot Saīdu un Keitu, sagaida priecīgi radinieki. Vēlāk notiek preses konference, kurā izdzīvojušie stāsta, kā lidmašīna avarēja un kā viņi kopā ar vēl trim pasažieriem — Būnu, Čārliju un Libiju, kura vēlāk gāja bojā, tika izskaloti uz salas. Viņi tur izdzīvoja, un Keita tur dzemdēja Āronu, līdz glābšanas plosts, ko viņi izmantoja, lai sasniegtu civilizāciju, tika izskalots salas krastā. Pēc dažiem jautājumiem konference beidzas, un Saīds ārā sastop savu mīļoto Nadiju.

[[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] Sun konfrontē savu tēvu par viņa naidu pret Džinu un viņa nāvi, un, pateicoties kompensācijai no ''Oceanic Airlines'', viņa nopērk [[Akciju kontrolpakete|kontrolpaketi]] tēva uzņēmumā. Drīz vien Hugo vecāki sarīko viņam ballīti, kurā piedalās Keita, Ārons, Saīds un Nadija. Viņa tēvs Deivids uzdāvina Hugo automašīnu, ko viņi kopā uzbūvēja, bet, pamanījis &quot;sasodītos skaitļus&quot; odometrā, Hugo aizbēg. Tēva piemiņas dievkalpojumā Džeks pasaka dažus vārdus. Pēc tam pie viņa pienāk Klēras māte, atklājot, ka viņas meita arī bija reisā 815 un bija Džeka pusmāsa. Pēc tam Klēras māte izsaka komplimentus Keitai un viņas &quot;dēlam&quot; Āronam.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks un Sojers atrod Hugo džungļos un pēc tam sasniedz staciju &quot;Orhideja&quot;, kur satiek Loku. Tikmēr uz kuģa Dezmonds paskaidro Maiklam un Džinam, ka sprāgstvielas ir savienotas ar tālvadības detonatoru un aktivizēsies, ja tiks saņemts signāls, taču to atbruņošana ir ļoti sarežģīta īpašu &quot;viltus&quot; vadu dēļ. Tikmēr Kīmija grupa ar Benu sasniedz helikopteru, kad Keita pēkšņi izskrien pie viņiem. Kīmijs novieto viņu kopā ar Benu un Lapidusu, bet algotņi ierauga siluetus garajā zālē un dzird skaņas. Seko apšaude ar &quot;Citiem&quot;, kuri vienu pēc otra nogalina trīs algotņus: Kokolu, Lakūru un Redfernu. Omārs tiek nogalināts, kad Kīmijs nejauši atsit ar kāju [[Rokas granāta|granātu]] viņa virzienā. Kīmijs mēģina aizbēgt, bet Saīds viņu panāk, un sākas kautiņš, kura laikā Ričards divreiz iešauj Kīmijam mugurā. Bens liek Saīdam un Keitai atgriezties pludmalē, kamēr pats dodas atpakaļ uz staciju. Tikmēr Loks strīdās ar Džeku, kurš nevēlas palikt uz salas un netic, ka tai bija lemts palikt. Kad Bens ierodas, viņš un Loks dodas uz staciju, bet Džeks aiziet.

Uz kuģa Maikls nolemj atlikt detonēšanu, sasaldējot detonatora bateriju ar [[Šķidrais slāpeklis|šķidro slāpekli]]. Faradejs atgriežas salā, un jauna izdzīvojušo grupa gatavojas iekāpt laivā. Stacijā Bens parāda Lokam apmācības filmu. Tajā doktors Halivakss paskaidro, ka stacijas zinātnieki veic eksperimentus ar [[Laiks|laiku]] un [[Telpa|telpu]], izmantojot [[Kazimira efekts|Kazimira efektu]]. Pēc tam viņš ievieto [[Trusis|trusi]] dīvainā kamerā, sakot, ka viņi mēģinās to pārvietot caur telpu. Halivakss saka, ka kamerā nevar atstāt neorganiskus priekšmetus, un tad filma pēkšņi attinas atpakaļ un beidzas. Tikmēr Bens ievieto kamerā dažādus metāla priekšmetus, kad viņi abi dzird lifta nolaišanās skaņu. Sojers un Džeks sasniedz helikopteru un, atbrīvojuši Lapidusu, kopā ar Hugo, Keitu un Saīdu aizlido uz kuģi. Dezmonds, Maikls un Džins turpina atbruņot detonatoru, sasaldējot to ar atlikušo slāpekli.

Lidojuma laikā Lapiduss ziņo, ka lode ir caurdūrusi degvielas tvertni un viņi zaudē degvielu. Pēc tam, kad tiek izmestas visas mantas, Sojers kaut ko palūdz Keitai, noskūpsta viņu un ielec okeānā. Šarlote pasaka Faradejam, ka vēlas palikt, pēc kā Faradejs piekrīt un dodas uz kuģi ar jaunu izdzīvojušo grupu. Tikmēr ievainotais Kīmijs nokāpj ar liftu stacijā, atklājot, ka viņam uz rokas ir [[sirdsdarbība]]s monitors un ka, ja sirdsdarbība apstāsies, sprāgstvielas uz kuģa detonēs. Tomēr Bens pēkšņi iznirst no skapja, iesit Kīmijam un iedur viņam rīklē ar nazi, neskatoties uz Loka kliedzieniem.

==== Oceanic sešinieka nākotne ====
Pēc tam, kad Džeks lūdz Keitai atgriezties salā, viņa pienāk pie viņa un sāk strīdēties. Džeks parāda viņai [[Nekrologs|nekrologu]] par kādu Džeremiju Bentamu, kuru Keita noraida kā traku. Tomēr Džeks saka, ka viņu saprot un ka Bentams teicis, ka atgriešanās salā ir vienīgais veids, kā glābt Keitu un Āronu. Par to Keita iesit Džekam pļauku un, paziņojot, ka neatgriezīsies, aiziet.

Volts apciemo Hugo psihiatriskajā slimnīcā, kur Hugo viņam pastāsta arī par Džeremija Bentama vizīti. Volts jautā, kāpēc ''Oceanic'' sešinieks melo, uz ko Hugo atbild, ka viņi to dara, lai aizsargātu cilvēkus uz salas. Tajā vakarā Saīds ielavās Hugo istabā, kur viņš spēlē [[Šahs|šahu]] ar tukšu krēslu. Saīds atklāj, ka Bentams ir miris un ka viņš tikko nogalinājis vīrieti, kurš izspiegoja Hugo, tāpēc viņiem jānokļūst drošā vietā. Apliecinot Hugo, ka viņi neatgriezīsies salā, Saīdam izdodas viņu pārliecināt doties prom. Pirms piecelšanās Hugo izdara gājienu šahā &quot;Eko kungam&quot;.

=== 3. daļa ===

==== Uz salas ====
Helikopters beidzot atrod kuģi. Tikmēr Kīmijs, neskatoties uz Loka centieniem, nomirst, un detonators uz kuģa aktivizējas. Džins un Maikls paliek, lai to atdzesētu, kamēr Dezmonds mēģina brīdināt Lapidusu nenosēsties ar helikopteru, bet zemā degvielas līmeņa dēļ helikopters nosēžas uz klāja. Aizlāpījuši caurumu tvertnē, visi atkal iekāpj helikopterā. Maikls paliek pie detonatora, bet Džins novēloti ierodas uz klāja pēc tam, kad helikopters jau ir pacēlies, neskatoties uz Sun kliedzieniem. Tieši tajā brīdī slāpekļa tvertne beidzas, un Maikls dzird čukstus, pēc kuriem viņa priekšā parādās Kristians, sakot, ka Maikls tagad var doties prom. Kuģis eksplodē. Bens aktivizē kameru, un tajā notiek sprādziens, izpūšot caurumu sienā. Bens uzvelk jaku ar &quot;Halivakss&quot; uzšuvi, sakot, ka caurumā ir ļoti auksts, un atvadās no Loka, sakot viņam, lai viņš dodas pie Ričarda. Tikmēr Sojers peld uz krastu, kur satiek Džūljetu, kura norāda uz dūmiem tālumā okeānā. Loks ierodas &quot;Citu&quot; nometnē, kur satiek Ričardu. Bens nonāk ledus klātā telpā ar dīvainu stūri, kas izvirzās no sienas. Viņš sāk to griezt, pēc kā salu apgaismo baltas gaismas uzliesmojums, un cilvēki helikopterā un motorlaivā vēro, kā sala pazūd.

Helikopteram beidzas degviela, un pēc glābšanas plosta nomešanas helikopters ietriecas okeānā. Visiem izdodas izkļūt uz plosta. Tajā vakarā viņi pamana kuģa gaismu, bet pirms tas viņus sasniedz, Džeks liek visiem melot par to, kas ar viņiem notika un kā viņi tika izglābti. Kad pienāk neliels kuģis, izrādās, ka tas pieder Penelopei, kura satiek Dezmondu un pārējos. No rīta Lapiduss un Dezmonds paliek pie Penelopes, kamēr Džeks, Hugo, Keita, Ārons, Saīds un Sun atvadās un iekāpj nelielā laivā, kuru viņi izmanto, lai kuģotu uz [[Sumba]]s krastu, izliekoties par vienīgajiem izdzīvojušajiem.

==== Oceanic sešinieka nākotne ====
[[Londona|Londonā]] Sun tiekas ar Vidmoru, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga meitu. Viņa pastāsta Vidmoram, ka viņš zina, ka ''Oceanic'' sešinieks melo un ka viņi nav vienīgie, kas pametuši salu. Pēc tam viņa aiziet, atstājot viņam savu vizītkarti. Nakts vidū Keitu pamodina vīrieša telefona zvans, kurā viņa tiek aicināta atgriezties salā. Ieejot Ārona istabā, Keita ierauga Klēru, kura lūdz viņu nevest viņas dēlu atpakaļ uz salu. Pamostoties Keita saprot, ka tas bija tikai sapnis. Pēc tikšanās ar Keitu Džeks dodas uz bēru namu, kur joprojām atrodas Džeremija Bentama zārks. Tur viņš satiek Benu, kurš stāsta, ka pēc Džeka aiziešanas no salas tur notikušas briesmīgas lietas. Viņš piebilst, ka ''Oceanic'' sešiniekam ir jāatgriežas salā, un viņam ir pāris idejas, kā to izdarīt. Bens arī piebilst, ka Bentamam ir jāatgriežas, pēc kā atklājas, ka zārkā guļ Loka ķermenis.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Entonijs Azizi]]js kā algotnis Omārs Idriss
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
* [[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima
* [[Veronika Hamela]] kā Margo Šeparda
* [[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa
* [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
{{Col-2}}
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Edgars Halivakss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Noa Krafts]] kā Hendrikss
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Dastins Vačmens]] kā Stīvs Dženkinss
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994351/?ref_=tt_ov_ep_pr Sērijas 1. daļa ''IMDb''] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt0994352/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 2. daļa ''IMDb''] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt1952703/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 3. daļa ''IMDb''] (angliski)
{{Pazudušie}}</text>
      <sha1>5r7odrkii7iqpy3hqgukajce8503xm9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485439</id>
      <parentid>4485438</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:17:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Pazudušie]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485439</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14504" sha1="2v2p62lwcyrqplnc69whef773efpts5" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''There's No Place Like Home''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=12. 13. un 14. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]&lt;br&gt;[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Karltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]&lt;br&gt;[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Džo Frānsiss]]&lt;br&gt;[[Marks Goldmans]]&lt;br&gt;[[Stīvens Semels]]&lt;br&gt;[[Roberts Florio]]&lt;br&gt;[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=12. sērija — 2008. gada 15. maijā&lt;br&gt;13. un 14. sērija — 2008. gada 29. maijā|Length=12. sērija — 41 minūte&lt;br&gt;13. un 14. sērija — 83 minūtes|Guests=*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
*[[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
*[[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima
*[[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa
*[[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
*[[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Cabin Fever]]''|Next=''[[Because You Left]]''}}

'''''There's No Place Like Home''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Nav tādas vietas kā mājas'') ir trisdaļīgs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] fināls, kas sastāv no divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās sērijas. Sēriju režisori ir [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Pirmo daļu rādīja 2008. gada 15. maijā, bet atlikušās divas daļas 2008. gada 29. maijā.

Izdzīvojušajiem jāapvienojas ar &quot;Citiem&quot;, lai cīnītos ar algotņiem, kuri vēlas nogalināt visus cilvēkus uz salas, kas pāraug lielā kaujā. Bens un Loks pēc Džeikoba lūguma mēģina sasniegt [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Orhideja&quot;]], lai &quot;pārvietotu salu&quot;. Saīds, kurš ieradies motorlaivā, piedāvā nogādāt izdzīvojušos uz kuģi. Tiek stāstīts arī par ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieku — sešiem izdzīvojušajiem nākotnē, kuri izbēga no salas un piekrita paturēt savu izdzīvošanu uz salas noslēpumā.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz salas ====
Atraduši nomesto [[Pavadoņtelefons|telefonu]], kurā redzama [[Helikopters|helikoptera]] atrašanās vieta, Džeks un Keita nolemj sekot tam. Faradejs, saprotot, ka Kīmija vīri dodas uz staciju &quot;Orhideja&quot;, pasaka Šarlotei, ka viņiem jātiek prom no salas. No rīta Džeks un Keita satiek Sojeru ar Āronu un Mailsu. Nodevis Āronu Keitai, Džeks sūta viņu un Mailsu uz pludmali, kamēr pats turpina ceļu, bet Sojers negribīgi pievienojas viņam. Tikmēr Saīds ierodas pludmalē ar motorlaivu un informē atlikušos izdzīvojušos, ka nogādās viņus uz kuģi sešu cilvēku grupās. Loks, Bens un Hugo sasniedz slēptuvi, no kuras Bens izņem kasti un, izmantojot tajā esošu spoguli, pārraida gaismas signālu kādam tālumā, pēc kā trio turpina ceļu uz staciju. Saīds nolemj sekot Džekam, nododot uzdevumu nogādāt cilvēkus uz kuģi Faradejam. Tikmēr Keita un Mailss atgriežas. Keita nodod Āronu Sun un dodas kopā ar Saīdu. Pirmā grupa kopā ar Sun, Āronu un Džinu dodas uz kuģi ar laivu.

Sasniedzot staciju, Bens, Loks un Hugo atklāj, ka Kīmija algotņi jau ir tur. Tajā laikā grupa izkāpj uz kuģa klāju, kur Džins un Sun satiek Maiklu. Faradejs dodas atpakaļ uz salu. Džeks un Sojers atrod helikopteru, kur Lapiduss ir pieķēdēts pie sēdekļa ar rokudzelžiem. Viņš pasaka viņiem, kurp dodas algotņi, un pēc tam mēģina atbrīvoties, izmantojot instrumentus. Tikmēr Dezmonds [[Mašīntelpa|mašīntelpā]] atrod [[C4|sprāgstvielu]] kaudzi. Džungļos Saīdu un Keitu ielenc &quot;Citi&quot;, kurus vada Ričards, un viņi ir spiesti padoties. Netālu no stacijas Bens nolemj padoties algotņiem, lai novērstu uzmanību no Loka, kurš izmantos liftu, lai iekļūtu stacijā.

==== ''Oceanic'' sešinieka nākotne ====
Kravas lidmašīna nogādā &quot;''Oceanic'' sešinieku&quot; — Keitu un Āronu, Hugo, Saīdu, Sunu un Džeku uz ASV. Lidostā visus, izņemot Saīdu un Keitu, sagaida priecīgi radinieki. Vēlāk notiek preses konference, kurā izdzīvojušie stāsta, kā lidmašīna avarēja un kā viņi kopā ar vēl trim pasažieriem — Būnu, Čārliju un Libiju, kura vēlāk gāja bojā, tika izskaloti uz salas. Viņi tur izdzīvoja, un Keita tur dzemdēja Āronu, līdz glābšanas plosts, ko viņi izmantoja, lai sasniegtu civilizāciju, tika izskalots salas krastā. Pēc dažiem jautājumiem konference beidzas, un Saīds ārā sastop savu mīļoto Nadiju.

[[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] Sun konfrontē savu tēvu par viņa naidu pret Džinu un viņa nāvi, un, pateicoties kompensācijai no ''Oceanic Airlines'', viņa nopērk [[Akciju kontrolpakete|kontrolpaketi]] tēva uzņēmumā. Drīz vien Hugo vecāki sarīko viņam ballīti, kurā piedalās Keita, Ārons, Saīds un Nadija. Viņa tēvs Deivids uzdāvina Hugo automašīnu, ko viņi kopā uzbūvēja, bet, pamanījis &quot;sasodītos skaitļus&quot; odometrā, Hugo aizbēg. Tēva piemiņas dievkalpojumā Džeks pasaka dažus vārdus. Pēc tam pie viņa pienāk Klēras māte, atklājot, ka viņas meita arī bija reisā 815 un bija Džeka pusmāsa. Pēc tam Klēras māte izsaka komplimentus Keitai un viņas &quot;dēlam&quot; Āronam.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks un Sojers atrod Hugo džungļos un pēc tam sasniedz staciju &quot;Orhideja&quot;, kur satiek Loku. Tikmēr uz kuģa Dezmonds paskaidro Maiklam un Džinam, ka sprāgstvielas ir savienotas ar tālvadības detonatoru un aktivizēsies, ja tiks saņemts signāls, taču to atbruņošana ir ļoti sarežģīta īpašu &quot;viltus&quot; vadu dēļ. Tikmēr Kīmija grupa ar Benu sasniedz helikopteru, kad Keita pēkšņi izskrien pie viņiem. Kīmijs novieto viņu kopā ar Benu un Lapidusu, bet algotņi ierauga siluetus garajā zālē un dzird skaņas. Seko apšaude ar &quot;Citiem&quot;, kuri vienu pēc otra nogalina trīs algotņus: Kokolu, Lakūru un Redfernu. Omārs tiek nogalināts, kad Kīmijs nejauši atsit ar kāju [[Rokas granāta|granātu]] viņa virzienā. Kīmijs mēģina aizbēgt, bet Saīds viņu panāk, un sākas kautiņš, kura laikā Ričards divreiz iešauj Kīmijam mugurā. Bens liek Saīdam un Keitai atgriezties pludmalē, kamēr pats dodas atpakaļ uz staciju. Tikmēr Loks strīdās ar Džeku, kurš nevēlas palikt uz salas un netic, ka tai bija lemts palikt. Kad Bens ierodas, viņš un Loks dodas uz staciju, bet Džeks aiziet.

Uz kuģa Maikls nolemj atlikt detonēšanu, sasaldējot detonatora bateriju ar [[Šķidrais slāpeklis|šķidro slāpekli]]. Faradejs atgriežas salā, un jauna izdzīvojušo grupa gatavojas iekāpt laivā. Stacijā Bens parāda Lokam apmācības filmu. Tajā doktors Halivakss paskaidro, ka stacijas zinātnieki veic eksperimentus ar [[Laiks|laiku]] un [[Telpa|telpu]], izmantojot [[Kazimira efekts|Kazimira efektu]]. Pēc tam viņš ievieto [[Trusis|trusi]] dīvainā kamerā, sakot, ka viņi mēģinās to pārvietot caur telpu. Halivakss saka, ka kamerā nevar atstāt neorganiskus priekšmetus, un tad filma pēkšņi attinas atpakaļ un beidzas. Tikmēr Bens ievieto kamerā dažādus metāla priekšmetus, kad viņi abi dzird lifta nolaišanās skaņu. Sojers un Džeks sasniedz helikopteru un, atbrīvojuši Lapidusu, kopā ar Hugo, Keitu un Saīdu aizlido uz kuģi. Dezmonds, Maikls un Džins turpina atbruņot detonatoru, sasaldējot to ar atlikušo slāpekli.

Lidojuma laikā Lapiduss ziņo, ka lode ir caurdūrusi degvielas tvertni un viņi zaudē degvielu. Pēc tam, kad tiek izmestas visas mantas, Sojers kaut ko palūdz Keitai, noskūpsta viņu un ielec okeānā. Šarlote pasaka Faradejam, ka vēlas palikt, pēc kā Faradejs piekrīt un dodas uz kuģi ar jaunu izdzīvojušo grupu. Tikmēr ievainotais Kīmijs nokāpj ar liftu stacijā, atklājot, ka viņam uz rokas ir [[sirdsdarbība]]s monitors un ka, ja sirdsdarbība apstāsies, sprāgstvielas uz kuģa detonēs. Tomēr Bens pēkšņi iznirst no skapja, iesit Kīmijam un iedur viņam rīklē ar nazi, neskatoties uz Loka kliedzieniem.

==== Oceanic sešinieka nākotne ====
Pēc tam, kad Džeks lūdz Keitai atgriezties salā, viņa pienāk pie viņa un sāk strīdēties. Džeks parāda viņai [[Nekrologs|nekrologu]] par kādu Džeremiju Bentamu, kuru Keita noraida kā traku. Tomēr Džeks saka, ka viņu saprot un ka Bentams teicis, ka atgriešanās salā ir vienīgais veids, kā glābt Keitu un Āronu. Par to Keita iesit Džekam pļauku un, paziņojot, ka neatgriezīsies, aiziet.

Volts apciemo Hugo psihiatriskajā slimnīcā, kur Hugo viņam pastāsta arī par Džeremija Bentama vizīti. Volts jautā, kāpēc ''Oceanic'' sešinieks melo, uz ko Hugo atbild, ka viņi to dara, lai aizsargātu cilvēkus uz salas. Tajā vakarā Saīds ielavās Hugo istabā, kur viņš spēlē [[Šahs|šahu]] ar tukšu krēslu. Saīds atklāj, ka Bentams ir miris un ka viņš tikko nogalinājis vīrieti, kurš izspiegoja Hugo, tāpēc viņiem jānokļūst drošā vietā. Apliecinot Hugo, ka viņi neatgriezīsies salā, Saīdam izdodas viņu pārliecināt doties prom. Pirms piecelšanās Hugo izdara gājienu šahā &quot;Eko kungam&quot;.

=== 3. daļa ===

==== Uz salas ====
Helikopters beidzot atrod kuģi. Tikmēr Kīmijs, neskatoties uz Loka centieniem, nomirst, un detonators uz kuģa aktivizējas. Džins un Maikls paliek, lai to atdzesētu, kamēr Dezmonds mēģina brīdināt Lapidusu nenosēsties ar helikopteru, bet zemā degvielas līmeņa dēļ helikopters nosēžas uz klāja. Aizlāpījuši caurumu tvertnē, visi atkal iekāpj helikopterā. Maikls paliek pie detonatora, bet Džins novēloti ierodas uz klāja pēc tam, kad helikopters jau ir pacēlies, neskatoties uz Sun kliedzieniem. Tieši tajā brīdī slāpekļa tvertne beidzas, un Maikls dzird čukstus, pēc kuriem viņa priekšā parādās Kristians, sakot, ka Maikls tagad var doties prom. Kuģis eksplodē. Bens aktivizē kameru, un tajā notiek sprādziens, izpūšot caurumu sienā. Bens uzvelk jaku ar &quot;Halivakss&quot; uzšuvi, sakot, ka caurumā ir ļoti auksts, un atvadās no Loka, sakot viņam, lai viņš dodas pie Ričarda. Tikmēr Sojers peld uz krastu, kur satiek Džūljetu, kura norāda uz dūmiem tālumā okeānā. Loks ierodas &quot;Citu&quot; nometnē, kur satiek Ričardu. Bens nonāk ledus klātā telpā ar dīvainu stūri, kas izvirzās no sienas. Viņš sāk to griezt, pēc kā salu apgaismo baltas gaismas uzliesmojums, un cilvēki helikopterā un motorlaivā vēro, kā sala pazūd.

Helikopteram beidzas degviela, un pēc glābšanas plosta nomešanas helikopters ietriecas okeānā. Visiem izdodas izkļūt uz plosta. Tajā vakarā viņi pamana kuģa gaismu, bet pirms tas viņus sasniedz, Džeks liek visiem melot par to, kas ar viņiem notika un kā viņi tika izglābti. Kad pienāk neliels kuģis, izrādās, ka tas pieder Penelopei, kura satiek Dezmondu un pārējos. No rīta Lapiduss un Dezmonds paliek pie Penelopes, kamēr Džeks, Hugo, Keita, Ārons, Saīds un Sun atvadās un iekāpj nelielā laivā, kuru viņi izmanto, lai kuģotu uz [[Sumba]]s krastu, izliekoties par vienīgajiem izdzīvojušajiem.

==== Oceanic sešinieka nākotne ====
[[Londona|Londonā]] Sun tiekas ar Vidmoru, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga meitu. Viņa pastāsta Vidmoram, ka viņš zina, ka ''Oceanic'' sešinieks melo un ka viņi nav vienīgie, kas pametuši salu. Pēc tam viņa aiziet, atstājot viņam savu vizītkarti. Nakts vidū Keitu pamodina vīrieša telefona zvans, kurā viņa tiek aicināta atgriezties salā. Ieejot Ārona istabā, Keita ierauga Klēru, kura lūdz viņu nevest viņas dēlu atpakaļ uz salu. Pamostoties Keita saprot, ka tas bija tikai sapnis. Pēc tikšanās ar Keitu Džeks dodas uz bēru namu, kur joprojām atrodas Džeremija Bentama zārks. Tur viņš satiek Benu, kurš stāsta, ka pēc Džeka aiziešanas no salas tur notikušas briesmīgas lietas. Viņš piebilst, ka ''Oceanic'' sešiniekam ir jāatgriežas salā, un viņam ir pāris idejas, kā to izdarīt. Bens arī piebilst, ka Bentamam ir jāatgriežas, pēc kā atklājas, ka zārkā guļ Loka ķermenis.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Entonijs Azizi]]js kā algotnis Omārs Idriss
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
* [[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima
* [[Veronika Hamela]] kā Margo Šeparda
* [[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa
* [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
{{Col-2}}
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Edgars Halivakss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Noa Krafts]] kā Hendrikss
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Dastins Vačmens]] kā Stīvs Dženkinss
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==

* [https://www.imdb.com/title/tt0994351/?ref_=tt_ov_ep_pr Sērijas 1. daļa ''IMDb''] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt0994352/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 2. daļa ''IMDb''] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt1952703/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 3. daļa ''IMDb''] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>2v2p62lwcyrqplnc69whef773efpts5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485440</id>
      <parentid>4485439</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:18:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */ :</comment>
      <origin>4485440</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14530" sha1="8ndpfldpxtg80m7m9lfkhncncs98nt4" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{TV sērijas infokaste|Title=''There's No Place Like Home''|Series=Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot;|Season=4. sezona|Series no=12. 13. un 14. sērija|Director=[[Stīvens Viljamss]]&lt;br&gt;[[Džeks Benders]]|Writer=[[Deimons Lindelofs]]&lt;br&gt;[[Karltons Kjūzs]]|Music=[[Maikls Džakino]]|Photographer=[[Korta Feja]]&lt;br&gt;[[Džons S. Bartlijs]]|Editor=[[Džo Frānsiss]]&lt;br&gt;[[Marks Goldmans]]&lt;br&gt;[[Stīvens Semels]]&lt;br&gt;[[Roberts Florio]]&lt;br&gt;[[Henks vans Ēgens]]|Airdate=12. sērija — 2008. gada 15. maijā&lt;br&gt;13. un 14. sērija — 2008. gada 29. maijā|Length=12. sērija — 41 minūte&lt;br&gt;13. un 14. sērija — 83 minūtes|Guests=*[[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
*[[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
*[[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
*[[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima
*[[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa
*[[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
*[[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
*[[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
*[[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
*[[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore|Prev=''[[Cabin Fever]]''|Next=''[[Because You Left]]''}}

'''''There's No Place Like Home''''' (no [[Angļu valoda|angļu]]: ''Nav tādas vietas kā mājas'') ir trisdaļīgs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] televīzijas seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (4. sezona)|ceturtās sezonas]] fināls, kas sastāv no divpadsmitās, trīspadsmitās un četrpadsmitās sērijas. Sēriju režisori ir [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]], bet scenāristi ir [[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]. Pirmo daļu rādīja 2008. gada 15. maijā, bet atlikušās divas daļas 2008. gada 29. maijā.

Izdzīvojušajiem jāapvienojas ar &quot;Citiem&quot;, lai cīnītos ar algotņiem, kuri vēlas nogalināt visus cilvēkus uz salas, kas pāraug lielā kaujā. Bens un Loks pēc Džeikoba lūguma mēģina sasniegt [[Dharma Initiative|staciju]] [[Dharma Initiative|&quot;Orhideja&quot;]], lai &quot;pārvietotu salu&quot;. Saīds, kurš ieradies motorlaivā, piedāvā nogādāt izdzīvojušos uz kuģi. Tiek stāstīts arī par ''[[Oceanic Airlines|Oceanic]]'' sešinieku — sešiem izdzīvojušajiem nākotnē, kuri izbēga no salas un piekrita paturēt savu izdzīvošanu uz salas noslēpumā.

== Sižets ==

=== 1. daļa ===

==== Uz salas ====
Atraduši nomesto [[Pavadoņtelefons|telefonu]], kurā redzama [[Helikopters|helikoptera]] atrašanās vieta, Džeks un Keita nolemj sekot tam. Faradejs, saprotot, ka Kīmija vīri dodas uz staciju &quot;Orhideja&quot;, pasaka Šarlotei, ka viņiem jātiek prom no salas. No rīta Džeks un Keita satiek Sojeru ar Āronu un Mailsu. Nodevis Āronu Keitai, Džeks sūta viņu un Mailsu uz pludmali, kamēr pats turpina ceļu, bet Sojers negribīgi pievienojas viņam. Tikmēr Saīds ierodas pludmalē ar motorlaivu un informē atlikušos izdzīvojušos, ka nogādās viņus uz kuģi sešu cilvēku grupās. Loks, Bens un Hugo sasniedz slēptuvi, no kuras Bens izņem kasti un, izmantojot tajā esošu spoguli, pārraida gaismas signālu kādam tālumā, pēc kā trio turpina ceļu uz staciju. Saīds nolemj sekot Džekam, nododot uzdevumu nogādāt cilvēkus uz kuģi Faradejam. Tikmēr Keita un Mailss atgriežas. Keita nodod Āronu Sun un dodas kopā ar Saīdu. Pirmā grupa kopā ar Sun, Āronu un Džinu dodas uz kuģi ar laivu.

Sasniedzot staciju, Bens, Loks un Hugo atklāj, ka Kīmija algotņi jau ir tur. Tajā laikā grupa izkāpj uz kuģa klāju, kur Džins un Sun satiek Maiklu. Faradejs dodas atpakaļ uz salu. Džeks un Sojers atrod helikopteru, kur Lapiduss ir pieķēdēts pie sēdekļa ar rokudzelžiem. Viņš pasaka viņiem, kurp dodas algotņi, un pēc tam mēģina atbrīvoties, izmantojot instrumentus. Tikmēr Dezmonds [[Mašīntelpa|mašīntelpā]] atrod [[C4|sprāgstvielu]] kaudzi. Džungļos Saīdu un Keitu ielenc &quot;Citi&quot;, kurus vada Ričards, un viņi ir spiesti padoties. Netālu no stacijas Bens nolemj padoties algotņiem, lai novērstu uzmanību no Loka, kurš izmantos liftu, lai iekļūtu stacijā.

==== ''Oceanic'' sešinieka nākotne ====
Kravas lidmašīna nogādā &quot;''Oceanic'' sešinieku&quot; — Keitu un Āronu, Hugo, Saīdu, Sunu un Džeku uz ASV. Lidostā visus, izņemot Saīdu un Keitu, sagaida priecīgi radinieki. Vēlāk notiek preses konference, kurā izdzīvojušie stāsta, kā lidmašīna avarēja un kā viņi kopā ar vēl trim pasažieriem — Būnu, Čārliju un Libiju, kura vēlāk gāja bojā, tika izskaloti uz salas. Viņi tur izdzīvoja, un Keita tur dzemdēja Āronu, līdz glābšanas plosts, ko viņi izmantoja, lai sasniegtu civilizāciju, tika izskalots salas krastā. Pēc dažiem jautājumiem konference beidzas, un Saīds ārā sastop savu mīļoto Nadiju.

[[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] Sun konfrontē savu tēvu par viņa naidu pret Džinu un viņa nāvi, un, pateicoties kompensācijai no ''Oceanic Airlines'', viņa nopērk [[Akciju kontrolpakete|kontrolpaketi]] tēva uzņēmumā. Drīz vien Hugo vecāki sarīko viņam ballīti, kurā piedalās Keita, Ārons, Saīds un Nadija. Viņa tēvs Deivids uzdāvina Hugo automašīnu, ko viņi kopā uzbūvēja, bet, pamanījis &quot;sasodītos skaitļus&quot; odometrā, Hugo aizbēg. Tēva piemiņas dievkalpojumā Džeks pasaka dažus vārdus. Pēc tam pie viņa pienāk Klēras māte, atklājot, ka viņas meita arī bija reisā 815 un bija Džeka pusmāsa. Pēc tam Klēras māte izsaka komplimentus Keitai un viņas &quot;dēlam&quot; Āronam.

=== 2. daļa ===

==== Uz salas ====
Džeks un Sojers atrod Hugo džungļos un pēc tam sasniedz staciju &quot;Orhideja&quot;, kur satiek Loku. Tikmēr uz kuģa Dezmonds paskaidro Maiklam un Džinam, ka sprāgstvielas ir savienotas ar tālvadības detonatoru un aktivizēsies, ja tiks saņemts signāls, taču to atbruņošana ir ļoti sarežģīta īpašu &quot;viltus&quot; vadu dēļ. Tikmēr Kīmija grupa ar Benu sasniedz helikopteru, kad Keita pēkšņi izskrien pie viņiem. Kīmijs novieto viņu kopā ar Benu un Lapidusu, bet algotņi ierauga siluetus garajā zālē un dzird skaņas. Seko apšaude ar &quot;Citiem&quot;, kuri vienu pēc otra nogalina trīs algotņus: Kokolu, Lakūru un Redfernu. Omārs tiek nogalināts, kad Kīmijs nejauši atsit ar kāju [[Rokas granāta|granātu]] viņa virzienā. Kīmijs mēģina aizbēgt, bet Saīds viņu panāk, un sākas kautiņš, kura laikā Ričards divreiz iešauj Kīmijam mugurā. Bens liek Saīdam un Keitai atgriezties pludmalē, kamēr pats dodas atpakaļ uz staciju. Tikmēr Loks strīdās ar Džeku, kurš nevēlas palikt uz salas un netic, ka tai bija lemts palikt. Kad Bens ierodas, viņš un Loks dodas uz staciju, bet Džeks aiziet.

Uz kuģa Maikls nolemj atlikt detonēšanu, sasaldējot detonatora bateriju ar [[Šķidrais slāpeklis|šķidro slāpekli]]. Faradejs atgriežas salā, un jauna izdzīvojušo grupa gatavojas iekāpt laivā. Stacijā Bens parāda Lokam apmācības filmu. Tajā doktors Halivakss paskaidro, ka stacijas zinātnieki veic eksperimentus ar [[Laiks|laiku]] un [[Telpa|telpu]], izmantojot [[Kazimira efekts|Kazimira efektu]]. Pēc tam viņš ievieto [[Trusis|trusi]] dīvainā kamerā, sakot, ka viņi mēģinās to pārvietot caur telpu. Halivakss saka, ka kamerā nevar atstāt neorganiskus priekšmetus, un tad filma pēkšņi attinas atpakaļ un beidzas. Tikmēr Bens ievieto kamerā dažādus metāla priekšmetus, kad viņi abi dzird lifta nolaišanās skaņu. Sojers un Džeks sasniedz helikopteru un, atbrīvojuši Lapidusu, kopā ar Hugo, Keitu un Saīdu aizlido uz kuģi. Dezmonds, Maikls un Džins turpina atbruņot detonatoru, sasaldējot to ar atlikušo slāpekli.

Lidojuma laikā Lapiduss ziņo, ka lode ir caurdūrusi degvielas tvertni un viņi zaudē degvielu. Pēc tam, kad tiek izmestas visas mantas, Sojers kaut ko palūdz Keitai, noskūpsta viņu un ielec okeānā. Šarlote pasaka Faradejam, ka vēlas palikt, pēc kā Faradejs piekrīt un dodas uz kuģi ar jaunu izdzīvojušo grupu. Tikmēr ievainotais Kīmijs nokāpj ar liftu stacijā, atklājot, ka viņam uz rokas ir [[sirdsdarbība]]s monitors un ka, ja sirdsdarbība apstāsies, sprāgstvielas uz kuģa detonēs. Tomēr Bens pēkšņi iznirst no skapja, iesit Kīmijam un iedur viņam rīklē ar nazi, neskatoties uz Loka kliedzieniem.

==== Oceanic sešinieka nākotne ====
Pēc tam, kad Džeks lūdz Keitai atgriezties salā, viņa pienāk pie viņa un sāk strīdēties. Džeks parāda viņai [[Nekrologs|nekrologu]] par kādu Džeremiju Bentamu, kuru Keita noraida kā traku. Tomēr Džeks saka, ka viņu saprot un ka Bentams teicis, ka atgriešanās salā ir vienīgais veids, kā glābt Keitu un Āronu. Par to Keita iesit Džekam pļauku un, paziņojot, ka neatgriezīsies, aiziet.

Volts apciemo Hugo psihiatriskajā slimnīcā, kur Hugo viņam pastāsta arī par Džeremija Bentama vizīti. Volts jautā, kāpēc ''Oceanic'' sešinieks melo, uz ko Hugo atbild, ka viņi to dara, lai aizsargātu cilvēkus uz salas. Tajā vakarā Saīds ielavās Hugo istabā, kur viņš spēlē [[Šahs|šahu]] ar tukšu krēslu. Saīds atklāj, ka Bentams ir miris un ka viņš tikko nogalinājis vīrieti, kurš izspiegoja Hugo, tāpēc viņiem jānokļūst drošā vietā. Apliecinot Hugo, ka viņi neatgriezīsies salā, Saīdam izdodas viņu pārliecināt doties prom. Pirms piecelšanās Hugo izdara gājienu šahā &quot;Eko kungam&quot;.

=== 3. daļa ===

==== Uz salas ====
Helikopters beidzot atrod kuģi. Tikmēr Kīmijs, neskatoties uz Loka centieniem, nomirst, un detonators uz kuģa aktivizējas. Džins un Maikls paliek, lai to atdzesētu, kamēr Dezmonds mēģina brīdināt Lapidusu nenosēsties ar helikopteru, bet zemā degvielas līmeņa dēļ helikopters nosēžas uz klāja. Aizlāpījuši caurumu tvertnē, visi atkal iekāpj helikopterā. Maikls paliek pie detonatora, bet Džins novēloti ierodas uz klāja pēc tam, kad helikopters jau ir pacēlies, neskatoties uz Sun kliedzieniem. Tieši tajā brīdī slāpekļa tvertne beidzas, un Maikls dzird čukstus, pēc kuriem viņa priekšā parādās Kristians, sakot, ka Maikls tagad var doties prom. Kuģis eksplodē. Bens aktivizē kameru, un tajā notiek sprādziens, izpūšot caurumu sienā. Bens uzvelk jaku ar &quot;Halivakss&quot; uzšuvi, sakot, ka caurumā ir ļoti auksts, un atvadās no Loka, sakot viņam, lai viņš dodas pie Ričarda. Tikmēr Sojers peld uz krastu, kur satiek Džūljetu, kura norāda uz dūmiem tālumā okeānā. Loks ierodas &quot;Citu&quot; nometnē, kur satiek Ričardu. Bens nonāk ledus klātā telpā ar dīvainu stūri, kas izvirzās no sienas. Viņš sāk to griezt, pēc kā salu apgaismo baltas gaismas uzliesmojums, un cilvēki helikopterā un motorlaivā vēro, kā sala pazūd.

Helikopteram beidzas degviela, un pēc glābšanas plosta nomešanas helikopters ietriecas okeānā. Visiem izdodas izkļūt uz plosta. Tajā vakarā viņi pamana kuģa gaismu, bet pirms tas viņus sasniedz, Džeks liek visiem melot par to, kas ar viņiem notika un kā viņi tika izglābti. Kad pienāk neliels kuģis, izrādās, ka tas pieder Penelopei, kura satiek Dezmondu un pārējos. No rīta Lapiduss un Dezmonds paliek pie Penelopes, kamēr Džeks, Hugo, Keita, Ārons, Saīds un Sun atvadās un iekāpj nelielā laivā, kuru viņi izmanto, lai kuģotu uz [[Sumba]]s krastu, izliekoties par vienīgajiem izdzīvojušajiem.

==== Oceanic sešinieka nākotne ====
[[Londona|Londonā]] Sun tiekas ar Vidmoru, iepazīstinot ar sevi kā Paika kunga meitu. Viņa pastāsta Vidmoram, ka viņš zina, ka ''Oceanic'' sešinieks melo un ka viņi nav vienīgie, kas pametuši salu. Pēc tam viņa aiziet, atstājot viņam savu vizītkarti. Nakts vidū Keitu pamodina vīrieša telefona zvans, kurā viņa tiek aicināta atgriezties salā. Ieejot Ārona istabā, Keita ierauga Klēru, kura lūdz viņu nevest viņas dēlu atpakaļ uz salu. Pamostoties Keita saprot, ka tas bija tikai sapnis. Pēc tikšanās ar Keitu Džeks dodas uz bēru namu, kur joprojām atrodas Džeremija Bentama zārks. Tur viņš satiek Benu, kurš stāsta, ka pēc Džeka aiziešanas no salas tur notikušas briesmīgas lietas. Viņš piebilst, ka ''Oceanic'' sešiniekam ir jāatgriežas salā, un viņam ir pāris idejas, kā to izdarīt. Bens arī piebilst, ka Bentamam ir jāatgriežas, pēc kā atklājas, ka zārkā guļ Loka ķermenis.

== Lomās ==

=== Galvenie varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Metjū Fokss]] kā Džeks Šepards
* [[Evandželīna Lilī]] kā Keita Ostena
* [[Horhe Garsija]] kā Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
* [[Džošs Holovejs]] kā Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
* [[Navīns Endrūss]] kā Saīds Džara
* [[Denjels De Kims]] kā Džins Kvons
* [[Jundžina Kima]] kā Sun Kvona
* [[Terijs O'Kvīns]] kā Džons Loks
* [[Herolds Perino]] kā Maikls Dosons
{{Col-2}}
* [[Emīlija de Ravina]] kā Klēra Litltone
* [[Henrijs Īens Kjūsiks|Henrijs Ī. Kjūsiks]] kā Dezmonds Hjūms
* [[Maikls Emersons]] kā Bens Lainuss
* [[Elizabete Mičela]] kā Džūljeta Bērka
* [[Džeremijs Deiviss]] kā Daniels Faradejs
* [[Ribeka Madere]] kā Šarlota Lūisa
* [[Kens Leungs]] kā Mailss Stroms
* [[Džefs Feihijs]] kā Frenks Lapiduss
{{Col-end}}

=== Otrā plāna varoņi ===
{{Col-begin}}
{{Col-2}}
* [[Kevins Djūrands]] kā Mārtins Kīmijs
* [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts
* [[Entonijs Azizi]]js kā algotnis Omārs Idriss
* [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] kā Roza Nedlera
* [[Bairons Čangs]] kā Paika kungs
* [[Andrea Gebriela]] kā Nadija Džasima
* [[Veronika Hamela]] kā Margo Šeparda
* [[Liliana Hērsta]] kā Karmena Rejesa
* [[Čičs Marins]] kā Deivids Rejess
* [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons
* [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors
{{Col-2}}
* [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards
* [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore
* [[Viljams Blanšets]] kā Ārons Litltons
* [[Fransuā Čo]] kā doktors Edgars Halivakss
* Medisona kā suns Vinsents
* [[Noa Krafts]] kā Hendrikss
* [[Erols Dž. Snaiders]] kā algotnis Redferns
* [[Tonijs Veids]] kā algotnis Lakūrs
* [[Šons Olibeross]] kā algotnis Kokols
* [[Kriss Kandela]] kā Kreigs
* [[Dastins Vačmens]] kā Stīvs Dženkinss
{{Col-end}}

== Ārējās saites ==
{{filmu ārējās saites}}
* [https://www.imdb.com/title/tt0994351/?ref_=tt_ov_ep_pr Sērijas 1. daļa ''IMDb''] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt0994352/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 2. daļa ''IMDb''] (angliski)
* [https://www.imdb.com/title/tt1952703/?ref_=tt_ov_ep_nx Sērijas 3. daļa ''IMDb''] (angliski)
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>8ndpfldpxtg80m7m9lfkhncncs98nt4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tramvaju satiksme Navapolackā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629767</id>
    <revision>
      <id>4485532</id>
      <parentid>4467491</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:11:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485532</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11311" sha1="7qvrvcuegk8emf0yyj5rxjn2n5v90ev" xml:space="preserve">[[Attēls:Tram map of Navapolack.png|thumb|458x458px|Līnijas karte]]
[[Attēls:Новополоцк БКМ-60102 № 050.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs BKM-60102]]
[[Attēls:Новополоцк 71-605 № 007.jpg|thumb|260x260px|Tramvajs KTM-71-605]]
'''Tramvaju satiksme Navapolackā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidiem, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Novopolocka|Navapolackas]] pilsētā [[Baltkrievija|Baltkrievijā]], [[Vitebskas apgabals|Vicebskas apgabalā]]. Ātrgaitas tramvaja līnija domāta galvenokārt, lai savienotu pilsētu ar tās rūpniecisko zonu, un to pārsvarā izmanto rūpnīcu ''[[Polimir]]'' un ''Polimir Nitron'' darbinieki.

Tramvaja kustību pilsētā atklāja 1974. gada 23. maijā,&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151//|title=Официальный сайт города Новополоцка - НТКУП &quot;Трамвайный парк&quot;|last=DRMS_Andreas|website=www.novopolotsk.by|access-date=2026-04-21|archive-date=2017-03-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20170320030717/http://www.novopolotsk.by/content/view/82/151}}&lt;/ref&gt; tas bija trešais ātrgaitas tramvajs PSRS.

Līniju sākotnēji pārvaldīja rūpnīca ''Polimir'', bet 2003. gadā to pārņēma pašvaldība.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://sammit.tv/2018-03-08/tramvaj/ |title=Sammit.tv. 19 из 22 водителей трамвая в Новополоцке — женщины |access-date=2026-04-21 |archive-date=2019-07-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190719220135/https://sammit.tv/2018-03-08/tramvaj/ }}&lt;/ref&gt;

Līnijas maršrutu kopējais garums ir 13,5 km, visas līnijas garums 9,1 km,&lt;ref&gt;[https://trackmap.ru/img/tm_novopolock.png Trackmap.]&lt;/ref&gt; [[Kontakttīkls|kontakttīkla]] garums kopā ar tehniskajiem ceļiem — 16 km. Tramvaja līnijai ir 14 pieturas, vidējais attālums starp pieturām 0,76 km.

Pašlaik Novopolockā oficiāli darbojas 1. un D maršruti — D ir saīsināts maršruts no ''Izmeritel'' rūpnīcas līnijas pilsētas pusē līdz tramvaju depo līnijas vidū un darbojas dienas vidū, kad galvenā maršruta kustības intervāls ir īpaši liels.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;[https://forumtr.ru/read.php?1,153024,153024#msg-153024 Forumtr. НОВОПОЛОЦК: введён новый маршрут трамвая.]&lt;/ref&gt; Tomēr šie numuri ir atrodami tikai pieturvietās izvietotajos sarakstos — maršruta zīmes bieži vien nav arī uz pašiem tramvaju vagoniem.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

== Vēsture ==

=== Priekšvēsture ===
Navapolackas jaunās pilsētas ģenerālplāna izstrādes un Polackas naftas pārstrādes rūpnīcas būvniecības uzsākšanas laikā 1950. gadu beigās radās nepieciešamība pēc transporta sistēmas, lai rūpnīcas strādnieki varētu nokļūt savā darba vietā. Sākotnēji šim nolūkam tika apsvērta dzelzceļa transporta pielāgošana un šajā laikā plānoja izbūvēt atzaru no Ksti stacijas [[Polocka|Polackas]]-[[Kruļevščina]]s līnijā, ar stacijām Padkasceļcu dzīvojamajā rajonā un tieši rūpniecības zonā. Bija paredzēta arī autobusu satiksme. Apsvēra arī tramvaju un trolejbusu līnijas, taču sākotnēji dzelzceļa līniju uzskatīja par prioritāti pasažieru vilcienu lielākās manevrētspējas un papildu ceļu un kontaktlīniju būves nepieciešamības novēršanas dēļ. 1958. gadā dzelzceļa līniju pārtrauca, un Novopolockā galu galā izveidoja autobusu satiksmi. Novopolockas rūpniecības zonā galu galā izbūvēja dzelzceļa līniju ar atzaru no Ksti, taču to lieto tikai kravu pārvadājumiem, jo ​​to novilka pa īsāko ceļu un tā atrodas tālu no dzīvojamajiem rajoniem.

1964. gadā, izstrādājot Polackas ģenerālplānu, ''Belgosproekt'' institūta Vicebskas filiāles projektētāji apsvēra iespējas pēc 1970. gada izveidot papildu ātrgaitas transporta sistēmu — vai nu [[Viensliedes dzelzceļš|monoreilu]], vai ātrgaitas tramvaju. Ņemot vērā monoreilu sistēmu retumu PSRS, projekta autori izvēlējās tramvaju; šo izvēli apstiprināja ar [[Baltkrievijas PSR|BPSR]] Tautsaimniecības padomes rīkojumu 1965. gadā.

Pirmajā Novopolockas ātrgaitas tramvaja būvniecības fāzē ietilpa līnija no dzīvojamajiem rajoniem uz ķīmisko rūpnīcu (tagad ''Polimir'') un atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu (tagad ''[[Naftan]]'').&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Sākotnēji līnija atradās pilsētas dzīvojamo rajonu nomalē, gar Blohinas un Komsomoļskas ielām. Lēmums par līnijas izvietojumu šādā veidā tika ilgi apspriests, jo attālums no tramvaja pieturām līdz dzīvojamām ēkām gar [[Daugava|Rietumu Dvinas]] upes krastiem izrādījās pārmērīgs (līdz pat 800 metriem), taču vienlaikus tas deva blīvi apdzīvoto rajonu iedzīvotājiem trokšņa mazināšanu. Kā kompromiss tika izbūvēta plata gājēju aleja no Komsomoļskas ielas tramvaja pieturas līdz Molodjožnajas ielai, un no 7. skolas tramvaja pieturas līdz Rietumu Dvinas krastam uzbūvēja jaunu Družbas ielu. Līnijas projektā bija paredzētas arī pazemes ieejas, kas veda uz pieturām pilsētas dzīvojamajos rajonos, un tajās būtu uzstādīti braukšanas maksas [[Turnikets|turniketi]]. Otrajā būvniecības fāzē bija iekļauta līnija ar tiltu pāri Rietumu Dvinas upei uz Polacku, ko tā arī neuzbūvēja.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ntpark.by/index.php/o-nas|title=О нас|website=ntpark.by|access-date=2026-04-21}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; 2000. gados plānoja apvienot abu pilsētu [[Trolejbuss|trolejbusu]] tīklu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gorobt.narod.ru/novopolotsk/novopolotsk.htm|title=Новополоцк|website=gorobt.narod.ru|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt; bet tas nenotika, un 2020. gados atgriezās pie tramvaja pagarināšanas plāna.

Tramvaju sistēmas būvniecība Navapolackā sākās 1967. gadā. Būvniecības laikā pārtrauca pazemes pāreju ierīkošanu uz pieturām un turniketiem, tāpat kā atzara līnija uz naftas pārstrādes rūpnīcu.&lt;ref&gt;''М. М. Шлеймович.'' О практике формирования транспортной инфраструктуры Новополоцка. ''Вестник Полоцкого государственного университета. Серия B. Промышленность. Прикладные науки'' (2023).&lt;/ref&gt; Būvniecības laikā jaunbūvētajā tramvaju depo darbojās vārti ar dzelzceļu KTM-5 tramvaju vagonu piegādei; tos demontēja pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā. Galvenos būvdarbus pabeidza līdz 1973. gada decembrim. Tramvaja līniju nodeva ''Polimir'' rūpnīcas 801. darbnīcas kontrolē.

=== Darbības laiks ===
1974. gada februārī notika tramvaja līnijas pirmais testa brauciens ar [[KTM-5|KTM-5M3]] tramvaju. Pasažieru pārvadājumus uzsāka 1974. gada 23. maijā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

2000. gadā sistēma pārvadāja rekordlielu pasažieru skaitu: 5,3 miljonus cilvēku.

2003. gada februārī tramvaju kompāniju nodeva pilsētai, izveidojot pašvaldības vienoto uzņēmumu &quot;Tramvaju parks&quot;.

2000. un 2010. gados ievērojamu daļu tramvaju parka atjaunināja ar ''[[Belkommunmaš]]'' rūpnīcā ražotajiem BKM (AKSM) vagoniem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://transphoto.org/city/37/|title=Novopolocka|website=transphoto.org|access-date=2026-04-21|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet daži KTM-5 vagoni (tai skaitā no pirmās piegādes 1973. gadā) joprojām turpina pārvadāt pasažierus.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Tehniskie dati ==
2022. gada septembrī pilsētā darbojās viena tramvaja līnija, divi maršruti un 32 tramvaja vagoni (26 pasažieru un 6 tehniskie), 2026. gadā bija par vienu pasažieru vagonu mazāk.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; No tiem 13 vagoni bija ''KTM 5M3'', 10 — ''AKSM-60102'' un pa vienam ''AKSM-62103'' un ''AKSM-802''. Depo projektēts uz gandrīz 100 vagoniem.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

2022. gadā tramvajs pārvadāja 1,3 miljonus pasažieru (3,5 tūkstošus dienā). 2018. gadā sistēmā strādāja 22 tramvaju vadītāji, no kuriem 19 bija sievietes.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Pavisam tramvaju parka sistēmā 2026. gadā strādāja 95 cilvēki.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

[[Sliežu platums]] — 1524 mm, kontakttīkla spriegums — 550 voltu, kontakttīkla augstums 5,5 metri.

== Paredzētā paplašināšana ==
2025. gada pilsētas projektā plānotas jaunas līnijas.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

=== Līnija uz ''Naftan'' rūpnīcu ===
Saskaņā ar 2025. gada projektu līnija ies tieši pa Ņeftepererabotčikovu ielu, atzarojoties no galvenā maršruta pēc pieturas &quot;Podstancija&quot;,&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://blizko.by/notes/v-novopolotske-sobralis-prodlevat-tramvaynuyu-liniyu-vot-po-kakim-ulitsam-mogut-proyti-puti_vg|title=В Новополоцке собрались продлевать трамвайную линию. Вот по каким улицам могут пройти пути|last=Карелина|first=Анна|website=Blizko.by|access-date=2026-04-21|date=2025-04-04|language=ru}}&lt;/ref&gt; un tai pie rūpnīcas &quot;Naftan&quot; centrālās ieejas būs apgriešanās cilpa. Līnijas būvniecības plāni pastāvēja kopš Navapolackas tramvaju sistēmas projektēšanas sākuma, taču būvniecību neuzsāka. Pēc tam līnijas būvniecības plānus atlika līdz 1985. gadam, taču arī tad būvniecību neuzsāka. Satiksmi šeit pašlaik nodrošina 2. autobusa maršruts. Plānotais atzara garums ir ap 2 kilometriem.

=== Līnija pa Slabadskas ielu ===
Saskaņā ar 2025. gada projektu līnijai jāiet pa Slabadskas ielu un tai jābūt atgriešanās cilpai pilsētas slimnīcas teritorijā. Šis atzars būtu ap 1,5 kilometrus garš.

=== Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai ===
Tramvaja sistēmas pagarināšana līdz Polackai bija plānota jau kopš 1960. gadiem. Tomēr galvenais šķērslis bija nepieciešamība uzbūvēt jaunu autoceļa tiltu pāri Rietumu Dvinai Navapolackā un rekonstruēt ceļu starp Polacku un Navapolacku netālu no Rapnas un Čarneščinas ciemiem. Sākotnēji jauno tiltu ar tramvaja līniju bija plānots būvēt kā esošās līnijas turpinājumu pēc rūpnīcas &quot;Izmeriteļ&quot; vienā līnijā pa Zavodskoju projezdu. Šajā teritorijā jau bija ielikti pamati tramvaja līnijas pagarinājumam: 1981. gadā, pirms būvniecības uzsākšanas 7. mikrorajonā, gar Molodjožnajas ielu netālu no Zavodskoja projezda uzbūvēja autoceļa pārvadu. Zem tā uzbūvēja platformas topošajai tramvaja pieturai, uz kurām varēja nokļūt pa kāpnēm. Tomēr 1989. gadā nomainīja plānotā tilta vietu. 2000. gados platformas un kāpnes demontēja un to vietā uzbūvēja autostāvvietu.

Saskaņā ar 2025. gada projektu plānotā tramvaja līnija Polackas virzienā ietver vairākus būvniecības posmus. Pirmais posms ietver līnijas pagarināšanu no &quot;Izmeriteļ&quot; caur Navapolacku līdz tās robežām 3,7 kilometru garumā,&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; savukārt nākamie 4 posmi ietver līnijas pakāpenisku pagarināšanu līdz [[Polacka (stacija)|Polackas dzelceļa stacijai]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Transports Baltkrievijā]]
[[Kategorija:Tramvajs]]
[[Kategorija:Vitebskas apgabals]]</text>
      <sha1>7qvrvcuegk8emf0yyj5rxjn2n5v90ev</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pazudušie (5. sezona)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>629770</id>
    <revision>
      <id>4485442</id>
      <parentid>4481469</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:24:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Lomās */ :</comment>
      <origin>4485442</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13873" sha1="jg2tzy263dxlzqhvmvzqmkykybzqfs8" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|season_name=&quot;Pazudušie&quot; 5. sezona
|country={{USA}}
|num_episodes=17
|first_aired=2009. gada 21. janvārī
|last_aired=2009. gada 13. maijā
|prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]
|next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]]
}}
Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas.

Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu stūri, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz 1970. gadiem, kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nākotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni.

17 sēriju sezona pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam.

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]].

Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi.

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt;

Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjērs Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt; Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[franči|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série &quot;Lost&quot;|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}&lt;/ref&gt; Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku apņemties vienai lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de &quot;Lost&quot;...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}&lt;/ref&gt; Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore.

Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā parādījas Džeikobs, &quot;Citu&quot; līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vellivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls &quot;Frogurts&quot;, kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā &quot;[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]&quot;.

Šajā sezonā īpašo viesu lomās parādījas [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists (-i/-es)
!Centrālais varonis (-i)
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|1
|''[[Because You Left]]''
(&quot;Jo tu aizgāji&quot;)
|[[Stīvens Viljamss]]
|[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]
!-
|2009. gada 21. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad Bens pagriež stūri, sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves.
|-
|2
|''[[The Lie]]''
(&quot;Meli&quot;)
|[[Džeks Benders]]
|[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2009. gada 21. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā &quot;Citu&quot; uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā.
|-
|3
|''[[Jughead]]''
(&quot;Džagheds&quot;)
|[[Rods Holkombs]]
|[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]]
|Dezmonds Hjūms
|2009. gada 29. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar &quot;Citiem&quot;, kuri karo pret [[ASV Armija]]s patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā.
|-
|4
|''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]''
(&quot;Mazais princis&quot;)
|Stīvens Viljamss
|[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]]
|Keita Ostena
|2009. gada 4. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no &quot;laika nobīdes&quot; slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā.
|-
|5
|''[[The Place Is Death]]''
(&quot;Šī vieta ir nāve&quot;)
|[[Pols Edvardss]]
|Ādams Horovics un Edvards Kitsis
|Džins un Sun Kvoni
|2009. gada 11. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda stūri, kas bija noslīdējis no ass, pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas viņu nomierināt, un visa salas bēgļu grupa uzzina par atgriešanās plānu no Faradeja mātes Eloīses Hokingas.
|-
|6
|''[[316 (Pazudušie)|316]]''
|Stīvens Viljamss
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Džeks Šepards
|2009. gada 18. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā.
|-
|7
|''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]''
(&quot;Džeremija Bentama dzīve un nāve&quot;)
|Džeks Benders
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2009. gada 25. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenajai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc stūres salabošanas nonāk uz kontinenta, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties.
|-
|8
|''[[LaFleur]]''
(&quot;Laflērs&quot;)
|[[Marks Goldmans]]
|Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2009. gada 4. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo stūri. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā.
|-
|9
|''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]''
|Džeks Benders
|Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis
|Frenks Lapiduss
|2009. gada 18. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz šo lomu ir arī citi pretendenti.
|-
|10
|''[[He's Our You]]''
(&quot;Tas ir mūsu tu&quot;)
|[[Gregs Jajtanss]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Saīs Džara
|2009. gada 25. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par &quot;Citu&quot;.
|-
|11
|''[[Whatever Happened, Happened]]''
(&quot;Kas notika, tas notika&quot;)
|[[Bobijs Rots]]
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Keita Ostena
|2009. gada 1. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību.
|-
|12
|''[[Dead Is Dead]]''
(&quot;Miris nozīme miris&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa
|Bens Lainuss
|2009. gada 8. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem.
|-
|13
|''[[Some Like It Hoth]]''
(&quot;Dažiem patīk Hota&quot;)
|Džeks Benders
|Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]]
|Mailss Stroms
|2009. gada 15. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu &quot;Citiem&quot;. Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam.
|-
|14
|''[[The Variable]]''
(&quot;Mainīgais&quot;)
|Pols Edvardss
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga
|2009. gada 29. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas &quot;Gulbis&quot; būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem.
|-
|15
|''[[Follow the Leader]]''
(&quot;Sēkojiet līderam&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis
|Ričards Alperts
|2009. gada 6. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas &quot;Gulbis&quot; urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba.
|-
|16 un 17
|''[[The Incident]]''
(&quot;Incidents&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs
|Džeikobs
|2009. gada 13. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>jg2tzy263dxlzqhvmvzqmkykybzqfs8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485457</id>
      <parentid>4485442</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:09:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485457</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13885" sha1="8l7blnk7zderegsgjz43372fi1f93v5" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|season_name=&quot;Pazudušie&quot; 5. sezona
|country={{USA}}
|num_episodes=17
|first_aired=2009. gada 21. janvārī
|last_aired=2009. gada 13. maijā
|prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]
|next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]]
}}
Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas.

Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu ratu, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz 1970. gadiem, kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nākotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni.

17 sēriju sezona pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam.

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]].

Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi.

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt;

Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjērs Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt; Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[franči|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série &quot;Lost&quot;|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}&lt;/ref&gt; Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku pievērsties vienai lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de &quot;Lost&quot;...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}&lt;/ref&gt; Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore.

Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā parādījās Džeikobs, &quot;Citu&quot; līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vellivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls &quot;Frogurts&quot;, kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā &quot;[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]&quot;.

Šajā sezonā īpašo viesu lomās parādījās [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists (-i/-es)
!Centrālais varonis (-i)
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|1
|''[[Because You Left]]''
(&quot;Jo tu aizgāji&quot;)
|[[Stīvens Viljamss]]
|[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]
!-
|2009. gada 21. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad Bens pagriež ratu (''Fozen Wheel''), sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves.
|-
|2
|''[[The Lie]]''
(&quot;Meli&quot;)
|[[Džeks Benders]]
|[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2009. gada 21. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā &quot;Citu&quot; uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā.
|-
|3
|''[[Jughead]]''
(&quot;Džagheds&quot;)
|[[Rods Holkombs]]
|[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]]
|Dezmonds Hjūms
|2009. gada 29. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar &quot;Citiem&quot;, kuri karo pret [[ASV Armija]]s patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā.
|-
|4
|''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]''
(&quot;Mazais princis&quot;)
|Stīvens Viljamss
|[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]]
|Keita Ostena
|2009. gada 4. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no &quot;laika nobīdes&quot; slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā.
|-
|5
|''[[The Place Is Death]]''
(&quot;Šī vieta ir nāve&quot;)
|[[Pols Edvardss]]
|Ādams Horovics un Edvards Kitsis
|Džins un Sun Kvoni
|2009. gada 11. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda ratu, kas bija noslīdējis no ass, līdz ar to pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas to nomierināt, un visa salas bēgļu grupa no Faradeja mātes Eloīses Hokingas uzzina par atgriešanās plānu.
|-
|6
|''[[316 (Pazudušie)|316]]''
|Stīvens Viljamss
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Džeks Šepards
|2009. gada 18. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā.
|-
|7
|''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]''
(&quot;Džeremija Bentama dzīve un nāve&quot;)
|Džeks Benders
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2009. gada 25. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenajai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc rata salabošanas nonāk kontinentā, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties.
|-
|8
|''[[LaFleur]]''
(&quot;Laflērs&quot;)
|[[Marks Goldmans]]
|Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2009. gada 4. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo ratu. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā.
|-
|9
|''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]''
|Džeks Benders
|Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis
|Frenks Lapiduss
|2009. gada 18. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz to ir arī citi pretendenti.
|-
|10
|''[[He's Our You]]''
(&quot;Tas ir mūsu tu&quot;)
|[[Gregs Jajtanss]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Saīs Džara
|2009. gada 25. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par &quot;Citu&quot;.
|-
|11
|''[[Whatever Happened, Happened]]''
(&quot;Kas notika, tas notika&quot;)
|[[Bobijs Rots]]
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Keita Ostena
|2009. gada 1. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību.
|-
|12
|''[[Dead Is Dead]]''
(&quot;Miris nozīme miris&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa
|Bens Lainuss
|2009. gada 8. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem.
|-
|13
|''[[Some Like It Hoth]]''
(&quot;Dažiem patīk Hota&quot;)
|Džeks Benders
|Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]]
|Mailss Stroms
|2009. gada 15. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu &quot;Citiem&quot;. Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam.
|-
|14
|''[[The Variable]]''
(&quot;Mainīgais&quot;)
|Pols Edvardss
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga
|2009. gada 29. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas &quot;Gulbis&quot; būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem.
|-
|15
|''[[Follow the Leader]]''
(&quot;Sēkojiet līderam&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis
|Ričards Alperts
|2009. gada 6. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas &quot;Gulbis&quot; urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba.
|-
|16 un 17
|''[[The Incident]]''
(&quot;Incidents&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs
|Džeikobs
|2009. gada 13. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>8l7blnk7zderegsgjz43372fi1f93v5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485458</id>
      <parentid>4485457</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T14:10:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485458</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13886" sha1="5bee2mvk0l9sd0gg122l82lqwc3o3s0" xml:space="preserve">{{TV seriāla sezonas infokaste
|season_name=&quot;Pazudušie&quot; 5. sezona
|country={{USA}}
|num_episodes=17
|first_aired=2009. gada 21. janvārī
|last_aired=2009. gada 13. maijā
|prev_season=[[Pazudušie (4. sezona)|4. sezona]]
|next_season=[[Pazudušie (6. sezona)|6. sezona]]
}}
Seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; '''5. sezona''' turpina stāstīt par ''[[Oceanic Airlines]]'' reisa 815 izdzīvojušiem un viņu dzīvi uz noslēpumainas salas.

Pēc tam, kad Bens pagriež noslēpumainu ratu, tas nolec no ass, un tādēļ sala sāk nekontrolējami [[Ceļošana laikā|pārvietoties atpakaļ laikā]], galu galā nosūtot atlikušos reisa 815 izdzīvojušos uz viņa biedrus uz 1970. gadiem, kur viņi sāk strādāt ''[[Dharma Initiative|DHARMA Initiative]]'' projektā. No salas izbēgušie atkalapvienojas un lido uz salu ar ''Ajira Airways'' reisu 316, kur daži no viņiem arī tiek pārnesti uz 1970. gadiem. Tur viņi mēģina novērst bīstamu būvniecību, kas nākotnē novedīs pie reisa 815 avārijas uz salas. Paralēli galvenajam sižetam epizodes pavada vai nu flešforvardi — stāsti no varoņu nākotnes — vai flešbeki, kas stāsta par kāda varoņa pagātni.

17 sēriju sezona pārraidīta no 2009. gada 21. janvāra līdz 13. maijam.

== Filmēšanas komanda ==
Sezonu veidoja producentu un televīzijas kompānijas ''[[Bad Robot Production]]'', ''[[Grass Skirt Production]]'' un ''[[Touchstone Television]]''. ASV sezonu pārraidīja kanālā [[American Broadcasting Company|ABC]].

Sezonas producenti ir [[Džefrijs Džeikobs Eibramss|Dž. Dž. Eibramss]], [[Deimons Lindelofs]], [[Džeks Benders]], [[Karltons Kjūzs]] un [[Braiens Bērks]]. Lielākās daļas sēriju režisori bija [[Stīvens Viljamss]] un [[Džeks Benders]]. Režisori bija arī [[Pols Edvardss]], [[Rods Holkombs]], [[Gregs Jajtanss]] un [[Bobijs Rots]]. Montētājs [[Marks Goldmans]] šajā sezonā debitēja kā vienas sērijas režisors. Lielākās daļas sēriju scenāristi bija Deimons Lindelofs, Karltons Kjūzs, [[Ādams Horovics]], [[Edvards Kitsis]], [[Pols Zbiževskis]], [[Elizabete Sarnofa]] un citi.

== Lomās ==
{{Pamatraksts|Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts}}
[[Emīlija de Ravina]], kura atveidoja Klēru Litltoni, šajā sezonā neparādījās, jo scenāristi vēlējās vairāk koncentrēties uz to, kā Keita, kuru atveidoja [[Evandželīna Lilī]], audzina Klēras dēlu Āronu. Tomēr līgums ar aktrisi paredzēja viņas atgriešanos pēdējā, [[Pazudušie (6. sezona)|6. sezonā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://crashdown.com/news/2009/01/lost-fifth-season-claire-is-no-regular-character/|title=“Lost” fifth season – Claire is no regular character – Crashdown.com|website=crashdown.com|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt;

Piektās sezonas lielākā daļa sižeta norisinās 1977. gadā, kur daži cilvēki no tagadnes strādā projektā ''DHARMA Initiative''. Savās lomās kā ''DHARMA'' darbinieki atgriežas [[Dags Hačinsons]] Horasa Gudspīda lomā, [[Džons Graiss]] kā Rodžers Lainuss un [[Fransuā Čo]] kā Pjērs Čengs. Iepriekš viņi piedalījās seriālā vieslomās. Aktieru sastāvam pievienojās [[Ēriks Lengs]] kā Stjuarts Radzinskis un [[Patriks Fišlers]] kā apsargs Fils. Otrā plāna aktieru sastāvam pievienojās arī [[Zuleiha Robinsone]] kā Ilana Verdanska, reisa 316 pasažiere, kura pārņem bruņotas izdzīvojušo grupas vadītājas lomu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoilerslost.blogspot.com/2008/09/first-new-casting-for-season-5.html|title=First new casting for Season 5|website=DarkUFO - Lost Spoilers|access-date=2026-04-21}}&lt;/ref&gt; Arī [[Breds Viljams Henke]] atveidoja Bramu, reisa 316 pasažieri un Ilanas palīgu. [[franči|Franču]] aktieris [[Saīds Tagmaui]] pievienojās aktieru sastāvam kā pasažieris Cēzars, bet pēc četrām epizodēm viņš pameta seriālu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bladi.net/said-taghmaoui-lost.html|title=Said Taghmaoui dans la série &quot;Lost&quot;|website=Bladi.net|access-date=2026-04-21|date=2008-09-11|language=fr}}&lt;/ref&gt; Pēc paša aktiera vārdiem, viņš nevēlējās uz ilgu laiku pievērsties vienai lomai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.allocine.fr/article/fichearticle_gen_carticle=18593117.html|title=Quand Saïd Taghmaouï nous parle de &quot;Lost&quot;...|last=AlloCine|website=AlloCiné|access-date=2026-04-21|date=2010-03-20|language=fr}}&lt;/ref&gt; Otrā plāna lomās atgriežas arī [[Nestors Karbonels]] kā Ričards Alperts un [[Sonija Valdžere]] kā Penelope Vidmore.

Sezonas noslēguma divdaļīgā sērijā parādījās Džeikobs, &quot;Citu&quot; līderis, kuru atveidoja [[Marks Pellegrīno]]. Pēc aktiera teiktā, viņš gandrīz nokavēja lomas atlasi saspringtā grafika dēļ, taču galu galā atrada laiku lomas atveidošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/mark-pellegrino-breakout-kings-1032758/|title=Lost and Supernatural Vet Mark Pellegrino Gets Menacing on Breakout Kings|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Sezonas finālā piedalījās arī [[Taituss Vellivers]] kā viena no agrākajām Dūmu briesmoņa cilvēka formām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/lost-titus-welliver-1007964/|title=Titus Welliver: Lost's Season-Ending Mystery Isn't Black and White|website=TVGuide.com|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Šajā sezonā atgriezās arī [[Fionula Flenegena]] kā Eloīsa Hokinga, [[Alans Deils]] kā Čārlzs Vidmors, kā arī [[Sems Andersons]] un [[L. Skota Koldvela|Laverna S. Koldvela]] laulātā pāra Bernarda un Rozas Nedleru lomā. Reisa 815 izdzīvojušo aktieru sastāvam pievienojās [[Šons Veilens]] kā Nīls &quot;Frogurts&quot;, kurš pirmo reizi parādījās 2007. gada miniseriālā &quot;[[Pazudušie: Trūkstošie gabali]]&quot;.

Šajā sezonā īpašo viesu lomās parādījās [[Mišela Rodrigesa]] kā Ana Lusija Kortesa, [[Malkolms Deivids Kellijs]] kā Volts Dosons un [[Mārša Tomasone]] kā Neomija Dorita.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.upi.com/Entertainment_News/2008/08/27/Rodriguez-once-again-set-to-get-Lost/23621219833964/|title=Rodriguez once again set to get 'Lost' - UPI.com|website=UPI|access-date=2026-04-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Viesu lomās atgriezās arī [[Lenss Rediks]] kā Metjū Abadons, [[Džons Terijs (aktieris)|Džons Terijs]] kā Kristians Šepards, [[Viljams Meipoters]] kā Ītans Roms un [[Tanja Reimonda]] kā Aleksa Ruso. Aktieru sastāvam pievienojās arī [[Melisa Farmane]], kura atveido jauno Danielu Ruso.

== Sēriju saraksts ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!№
!Nosaukums
!Režisors
!Scenārists (-i/-es)
!Centrālais varonis (-i)
!Pirmizrādes datums (ASV)
|-
|1
|''[[Because You Left]]''
(&quot;Jo tu aizgāji&quot;)
|[[Stīvens Viljamss]]
|[[Deimons Lindelofs]] un [[Karltons Kjūzs]]
!-
|2009. gada 21. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad Bens pagriež ratu (''Frozen Wheel''), sala sāk nekontrolējami pārvietoties atpakaļ laikā, radot sekas palikušajiem izdzīvojušajiem. Tikmēr kontinentā tiek parādīti fragmenti no izbēgušo izdzīvojušo dzīves.
|-
|2
|''[[The Lie]]''
(&quot;Meli&quot;)
|[[Džeks Benders]]
|[[Ādams Horovics]] un [[Edvards Kitsis]]
|Hugo &quot;Hērlijs&quot; Rejess
|2009. gada 21. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Vienas no salas pārvietošanās reizēm laikā daudzi izdzīvojušie iet bojā &quot;Citu&quot; uzbrukumā, piespiežot pārējos slēpties džungļos. Kontinentā Bens sāk apmeklēt izdzīvojušos, pārliecinot viņus atgriezties salā.
|-
|3
|''[[Jughead]]''
(&quot;Džagheds&quot;)
|[[Rods Holkombs]]
|[[Elizabete Sarnofa]] un [[Pols Zbiževskis]]
|Dezmonds Hjūms
|2009. gada 29. janvārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |1954. gadā palikušie izdzīvojušie sastopas ar &quot;Citiem&quot;, kuri karo pret [[ASV Armija]]s patruļu, kas uz salu ir atvedusi [[Ūdeņraža bumba|ūdeņraža bumbu]]. Izdzīvojušie arī sāk piedzīvot laika ceļojuma sekas, kas izpaužas Šarlotes slimībā.
|-
|4
|''[[The Little Prince (Pazudušie)|The Little Prince]]''
(&quot;Mazais princis&quot;)
|Stīvens Viljamss
|[[Braiens K. Vons]] un [[Melinda Hsū Teilora]]
|Keita Ostena
|2009. gada 4. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izdzīvojušie turpina ceļot laikā, un Šarlote vairs nav vienīgā, kas cieš no &quot;laika nobīdes&quot; slimības sekām. Kontinentā izbēgušie izdzīvojušie samierinās ar to, ka viņiem, visticamāk, būs jāatgriežas salā, un Bens nolemj šo situāciju izmantot savā labā.
|-
|5
|''[[The Place Is Death]]''
(&quot;Šī vieta ir nāve&quot;)
|[[Pols Edvardss]]
|Ādams Horovics un Edvards Kitsis
|Džins un Sun Kvoni
|2009. gada 11. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Džins, kurš izdzīvoja pēc kuģa sprādziena, arī ceļo laikā kopā ar salu, satiekot jauno Danielu Ruso un viņas franču grupu. Viņš galu galā atkalapvienojas ar citiem izdzīvojušajiem, un Loks atkal uzstāda ratu, kas bija noslīdējis no ass, līdz ar to pārtraucot nekontrolēto pārvietošanos laikā. Kontinentā Bens saskaras ar Sun draudiem, taču viņam izdodas to nomierināt, un visa salas bēgļu grupa no Faradeja mātes Eloīses Hokingas uzzina par atgriešanās plānu.
|-
|6
|''[[316 (Pazudušie)|316]]''
|Stīvens Viljamss
|Deimons Lindelofs un Karltons Kjūzs
|Džeks Šepards
|2009. gada 18. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Izglābtie pasažieri, tostarp Bens un Lapiduss, atgriežas salā ar ''Ajira Airlines'' reisu 316, taču tikai daļa no viņiem tiek pārcelti laikā uz 1977. gadu, kur viņi satiek savus draugus, kuri tagad strādā ''DHARMA'' projektā.
|-
|7
|''[[The Life and Death of Jeremy Bentham]]''
(&quot;Džeremija Bentama dzīve un nāve&quot;)
|Džeks Benders
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Džons Loks
|2009. gada 25. februārī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc reisa 316 nosēšanās uz Hidra salas, blakus galvenajai salai, atlikušie pasažieri sāk izpētīt salu. Sērijas centrā ir Loka pagātne, kurš pēc rata salabošanas nonāk kontinentā, kur sāk apmeklēt tos, kas aizbēguši no salas, un pārliecināt viņus atgriezties.
|-
|8
|''[[LaFleur]]''
(&quot;Laflērs&quot;)
|[[Marks Goldmans]]
|Elizabete Sarnofa un [[Kails Peningtons]]
|Džeimss &quot;Sojers&quot; Fords
|2009. gada 4. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sērijā tiek atklāts to cilvēku liktenis, kuri paliek uz salas pēc tam, kad Loks salabo ratu. Viņi nonāk 1970. gados, sākot strādāt ''DHARMA'' projektā. Trīs gadus vēlāk, 1977. gadā, Sojers atkal satiek savus trīs draugus — Džeku, Hugo un Keitu, kuri atgriežas salā ar reisu 316, taču tikai viņi tiek pārcelti atpakaļ laikā.
|-
|9
|''[[Namaste (Pazudušie)|Namaste]]''
|Džeks Benders
|Braiens K. Vons un Pols Zbiževskis
|Frenks Lapiduss
|2009. gada 18. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojeram un Džūljetai izdodas iepazīstināt Džeku, Hugo un Keitu kā jaunus ''DHARMA'' darbiniekus, taču tas apdraud Sojera izdomāto stāstu par viņu pašu. Tikmēr nākotnē Lapiduss cenšas pārņemt reisa 316 pasažieru vadību, taču uz to ir arī citi pretendenti.
|-
|10
|''[[He's Our You]]''
(&quot;Tas ir mūsu tu&quot;)
|[[Gregs Jajtanss]]
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Saīs Džara
|2009. gada 25. martā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers un viņa draugi nonāk sarežģītā situācijā 1977. gadā, kad ''DHARMA'' darbinieki aiztur Saīdu, kuru viņi uzskata par &quot;Citu&quot;.
|-
|11
|''[[Whatever Happened, Happened]]''
(&quot;Kas notika, tas notika&quot;)
|[[Bobijs Rots]]
|Karltons Kjūzs un Deimons Lindelofs
|Keita Ostena
|2009. gada 1. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Pēc tam, kad izbēgušais Saīds smagi ievaino jauno Benu, Sojers un pārējie mēģina viņu glābt, cenšoties nepiesaistīt ''DHARMA'' darbinieku un Bena tēva uzmanību.
|-
|12
|''[[Dead Is Dead]]''
(&quot;Miris nozīme miris&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Braiens K. Vons un Elizabete Sarnofa
|Bens Lainuss
|2009. gada 8. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Bens kopā ar Sun un dīvaini atdzīvināto Loku dodas uz Templi, lai Dūmu briesmonis viņu tiesātu. Kamēr viņi ir prom, Lapiduss atklāj, ka bruņota pasažieru grupa, kuru vada sieviete Ilana, ir pārņēmusi vadību pār reisa 316 izdzīvojušajiem.
|-
|13
|''[[Some Like It Hoth]]''
(&quot;Dažiem patīk Hota&quot;)
|Džeks Benders
|Melinda Hsū Teilora un [[Gregorijs Neišnss]]
|Mailss Stroms
|2009. gada 15. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Aizdomas par Sojera draugiem pastiprinās, kad Keita atdod ievainoto Benu &quot;Citiem&quot;. Tikmēr Mailss ir spiests sadarboties ar Hugo, kad viņš tiek nosūtīts nogādāt paku Mailsa tēvam, doktoram Pjēram Čengam.
|-
|14
|''[[The Variable]]''
(&quot;Mainīgais&quot;)
|Pols Edvardss
|Edvards Kitsis un Ādams Horovics
|Daniels Faradejs un Eloīza Hokinga
|2009. gada 29. aprīlī
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Faradejs ierosina plānu, kas varētu radikāli mainīt nākotni — novērst stacijas &quot;Gulbis&quot; būvniecību, kas galu galā novestu pie reisa 815 avārijas uz salas. Lai to panāktu, Sojeram un pārējiem jānonāk konfliktā ar ''DHARMA'' darbiniekiem.
|-
|15
|''[[Follow the Leader]]''
(&quot;Sēkojiet līderam&quot;)
|Stīvens Viljamss
|Elizabete Sarnofa un Pols Zbiževskis
|Ričards Alperts
|2009. gada 6. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |1977. gadā Džeks un Saīds nolemj īstenot Faradeja plānu, detonējot ūdeņraža bumbas kodolu topošās stacijas &quot;Gulbis&quot; urbšanas vietā. Tagadnē noslēpumaini atdzīvinātais Loks visus, tostarp Ričardu, konfrontē ar faktu, ka viņi dodas pie Džeikoba.
|-
|16 un 17
|''[[The Incident]]''
(&quot;Incidents&quot;)
|Džeks Benders
|Deimons Lindelofs un Kalrtons Kjūzs
|Džeikobs
|2009. gada 13. maijā
|-
| colspan=&quot;6&quot; |Sojers, Džeks un pārējie mēģina transportēt bumbas kodolu uz būvlaukumu, pa ceļam sastopoties ar ''DHARMA'' darbinieku pretestību. Tagadnē Loks un viņa grupa sasniedz Džeikobu, kas noved pie šausminošas atklāsmes un notikumiem. Paralēli sērija stāsta par to, kā Džeikobs parādījās dažādu galveno varoņu pagātnē.
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{filmu ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Pazudušie}}

[[Kategorija:Pazudušie]]</text>
      <sha1>5bee2mvk0l9sd0gg122l82lqwc3o3s0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valkas pagastskolu skolotāju seminārs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630768</id>
    <revision>
      <id>4485632</id>
      <parentid>4463452</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T22:26:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.9.5</comment>
      <origin>4485632</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4285" sha1="4y5ekcghydd7kaa8nzioz3lq7h8475s" xml:space="preserve">'''Valkas pagastskolu skolotāju seminārs''' bija Vidzemes muižniecības dibināta un uzturēta pedagoģiskā mācību iestāde, kas darbojās [[Valka|Valkā]] no 1871. līdz 1887. gadam. Tā bija vienīgā tā laika skolotāju sagatavošanas iestāde, kurā oficiālā mācību valoda bija latviešu valoda. Semināra galvenais uzdevums bija sagatavot kvalificētus pedagogus [[Vidzemes guberņa]]s latviešu daļas pagasta skolām.

== Vēsturiskais fons ==
Pēc 1819. gada Vidzemes zemnieku brīvlaišanas likuma izdošanas pieauga nepieciešamība pēc pamatizglītības lauku apvidū. Likums noteica, ka uz katriem 500 vīriešu kārtas iedzīvotājiem jāatver viena [[pagastskola]]. 19. gadsimta 60. gados, pastiprinoties valdības un muižniecības interesei par izglītību, strauji paplašinājās skolu tīkls, radot akūtu pedagogu trūkumu.

== Darbība un mācību process ==
Seminārs tika atvērts 1871. gada 1. oktobrī (13. oktobrī pēc jaunā stila). Vietējie iedzīvotāji to dēvēja par &quot;latviešu semināru&quot;, lai nošķirtu no [[Jānis Cimze|Jāņa Cimzes]] vadītā [[Vidzemes skolotāju seminārs|Vidzemes draudzes skolu skolotāju semināra]], kurā dominēja vācu valoda.

Mācību kurss ilga divus gadus. Sākotnēji jaunas grupas tika uzņemtas tikai pēc iepriekšējās klases izlaiduma (vienklasīgs kurss), bet kopš 1876. gada uzņemšana notika katru gadu. Kursa noslēgumā audzēkņi kārtoja pagasta skolas skolotāja eksāmenu.

==== Mācību priekšmeti ====
Mācību plānā ietilpa:

* '''Reliģija:''' bībeles vēsture, katķisms (prioritāte reliģiskajai audzināšanai).
* '''Valodas:''' latviešu, vācu un krievu valoda (krievu valoda sākumā nebija obligāta).
* '''Zinātnes:''' matemātika, dabas mācība, ģeogrāfija, vēsture.
* '''Māksla un fiziskā audzināšana:''' mūzika (vijoles spēle, dziedāšana), zīmēšana, rakstīšana, vingrošana.
* '''Pedagoģija:''' &quot;Skolas zinības&quot; un praktiskie vingrinājumi stundu pasniegšanā pie semināra izveidotajā paraugskolā.

== Vadība un pasniedzēji ==
Par semināra pirmo direktoru kļuva Ādams Tērauds (1830–1891), kurš pasniedza galvenos priekšmetus un izstrādāja mācību materiālus latviešu valodā.

1872. gadā muižniecība, tiecoties pēc augstākas akadēmiskās kontroles, noteica, ka direktora amatu var ieņemt tikai persona ar augstāko izglītību. Uz šo amatu pretendēja arī [[Atis Kronvalds]], taču viņa kandidatūra tika noraidīta nacionālo uzskatu dēļ. Turpmāk semināram bija divi direktori: viens ar akadēmisko izglītību (administratīvais vadītājs) un otrs – Ādams Tērauds kā faktiskais mācību darba vadītājs.

==== Administratīvie direktori: ====
* Kārlis Fovelīns (1873–1875)
* Kārlis Balzons (no 1875. gada)

== Infrastruktūra ==
Sākotnēji semināram nebija savu telpu, bet 1876. gadā tika uzcelta speciāli projektēta ēka Valkā (tagadējā Semināra ielā 27). Būvniecība izmaksāja vairāk nekā 14 000 rubļu, un darbus veica latviešu būvmeistari Andžs Liberts un Jānis Putniņš.

== Absolventi ==
Precīzs absolventu skaits nav fiksēts, bet tiek lēsts, ka semināru pabeidza aptuveni 250–300 skolotāju. Starp pazīstamākajiem audzēkņiem minami:

* [[Matīss Ārons|Āronu Matīss]] — žurnālists un bibliogrāfs;
* [[Dāvis Ozoliņš]] — folklorists un bibliotekārs;
* Dāvis Ķepītis — ilggadējs pedagogs.

== Slēgšana ==
Semināra darbību pārtrauca politisku iemeslu dēļ. 19. gadsimta 80. gados [[Krievijas Impērija]]s valdība pieprasīja visas Baltijas mācību iestādes pakļaut Tautas apgaismošanas ministrijai. Vidzemes muižniecība, nevēloties zaudēt kontroli pār skolu un reaģējot uz pastiprināto rusifikāciju, 1887. gada 12. jūnijā pieņēma lēmumu semināru slēgt.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://muzejs.valka.lv/lv/petnieciba/pagastskolu-skolotaju-seminars-valka|title=MUZEJS.VALKA.LV - Pagastskolu skolotāju seminārs Valkā|website=MUZEJS.VALKA.LV|access-date=2026-05-03|archive-date=2020-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127053923/http://muzejs.valka.lv/lv/petnieciba/pagastskolu-skolotaju-seminars-valka}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Izglītība Latvijā]]
[[Kategorija:Skolas Valkā]]</text>
      <sha1>4y5ekcghydd7kaa8nzioz3lq7h8475s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arhipelepveidīgie</title>
    <ns>0</ns>
    <id>630769</id>
    <revision>
      <id>4485604</id>
      <parentid>4463083</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:23:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485604</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2458" sha1="i8ag0exsu0zj6y8qyfp3i4ob79mqqzu" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste
| platums = 310px
| attēls = Boothialepis thorsteinssoni.jpg
| att_nosaukums = Arhipelepveidīgā ''[[Boothialepis thorsteinssoni]]'' zvīņa
| valsts =Animalia
| valsts_lv =Dzīvnieki
| tips =Chordata
| tips_lv =Hordaiņi
| virsklase =Agnatha
| virsklase_lv =Bezžokļaiņi
| klase = Pteraspidomorphi
| klase_lv =Pteraspidomorfi
| apakšklase = Thelodonti
| apakšklase_lv =Telodonti
| kārta = Archipelepidiformes
| kārta_lv =Arhipelepveidīgie
| iedalījums=
| kategorijas =nē
| binomial= Archipelepidiformes &lt;small&gt;Wilson et Märss, 2009&lt;/small&gt;
}}
'''Arhipelepveidīgie''' (''Archipelepidiformes'') ir izmirušu [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] [[Telodonti|telodontu]] apakšklases kārta. Šo kārtu 2009. gadā izveidoja kanādiešu paleontologs Marks Vilsons un igauņu paleontoloģe [[Tiju Mersa]]. Arhipelepveidīgie dzīvoja no [[Apakšsilūrs|agrā silūra]] līdz [[Augšsilūrs|vēlajam silūram]] vai [[Apakšdevons|agrajam devonam]]. To paliekas ir izplatītas [[Kanāda|Kanādas]] ziemeļos ([[Makenzija kalni]], [[Kornvolisa]], [[Būtijas pussala]]).

== Apraksts ==
Arhipelepveidīgajiem ir strupa [[galva]]. Gan galva, gan ķermeņa priekšējā daļa ir horizontāli saplacināti. Savukārt, ķermeņa aizmugurējā daļa un [[astes daļa]] ir plānāki un vertikāli saplacināti. [[Spuras|Spuru]] pazīmes nav konstatētas, izņemot astes spuru. [[Astes spura]] ir hipocerkāla un tai nav staru vai sekundāro daivu. 

[[Zvīņas]] ir masīvas, ar lielu pamatni, lieliem pulpārajiem dobumiem un attīstītiem vainaga ķīļiem, izvietotiem zvaigžņveidīgi. [[Kores zvīņas]] gandrīz nav manāmas gar ķermeņa un astes domājamo ventrālo malu.&lt;ref&gt;Soehn, K.L., Märss, T., Caldwell, M.W. &amp; Wilson, M.V.H. 2001. ''New and biostratigraphically useful thelodonts from the Silurian of the Mackenzie Mountains, Northwest Territories, Canada.'' Journal of Vertebrate Paleontology 21: 651–659.  &lt;/ref&gt;

== Sistemātika ==
Sandivveidīgo sistemātika:
* kārta: '''''Archipelepidiformes''''' &lt;small&gt;Wilson et Märss, 2009&lt;/small&gt; †
:* dzimta: [[Archipelepididae]] &lt;small&gt;Märss (in Soehn et al. 2001) &lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Archipelepis]] &lt;small&gt;Märss (in Soehn et al. 2001) &lt;/small&gt; †
:* dzimta: [[Boothialepididae]] &lt;small&gt;Märss, 1999&lt;/small&gt; †
::* ģints: [[Boothialepis]] &lt;small&gt;Märss, 1999&lt;/small&gt; †

(†) - izmirušu organismu grupa.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

[[Kategorija:Telodonti]]</text>
      <sha1>i8ag0exsu0zj6y8qyfp3i4ob79mqqzu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>L. Skota Koldvela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>631690</id>
    <revision>
      <id>4485481</id>
      <parentid>4470361</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T15:06:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485481</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10415" sha1="8pud0jcj8qmm17834a5zs3hwurw36rq" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = L. Skota Koldvela
| vārds_orig = ''L. Scott Caldwell''
| attēls = LScott Caldwell cropped.jpg
| komentārs = L. Skota Koldvela 2007. gadā
| dz vārds = Laverna Skota
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1950|04|17}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
| nodarbošanās = aktrise
| darbības gadi = 1982—pašlaik
| dzimums = S
}}
'''Laverna Skota Koldvela''' ({{val|en|Laverne Scott Caldwell}}; dzimusi {{dat|1950|4|17}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktrise, kura plašāk pazīstama kā Roza Nedlera seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Margareta Šakura seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]'' un Ja Ja seriālā &quot;[[Sliktais pērtiķis]]&quot; (''Bad Monkey''), kā arī ar lomām filmās &quot;[[Bēglis (filma)|Bēglis]]&quot; un &quot;[[Cietuma komanda]]&quot;. Atveidoja lomas arī filmās &quot;[[Mistērija, Aļaska]]&quot; (''Mystery, Alaska'') un &quot;[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]&quot; (''The Net''), kā arī seriālos &quot;[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]&quot; un ''[[ER (seriāls)|ER]]''.

== Dzīvesgājums ==
Laverna Skota piedzima 1950. gada 17. aprīlī [[Čikāga|Čikāgā]], [[Ilinoisa|Ilinoisā]]. Trīspadsmit gadu vecumā viņa pievienojās skolas drāmas pulciņam, kas iedvesmoja viņu kļūt par aktrisi.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ringsidereport.com/?p=124308|title=L. Scott Caldwell: Douglas Turner Ward, The Fugitive, Tony Award and More… – RingSide Report|website=ringsidereport.com|access-date=2026-05-12}}&lt;/ref&gt; Pēc tam viņa studēja Ziemeļrietumu universitātē, taču pārtrauca studijas, lai strādātu.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://tvovermind.com/l-scott-caldwell/|title=Unveiling the Life of L. Scott Caldwell: 10 Intriguing Facts|website=TVovermind|access-date=2026-05-12|date=2020-08-23|language=en}}&lt;/ref&gt; Topošā aktrise strādāja par telefona operatori uzņēmumā ''Illinois Bell'' un vēlāk pasniedza aktiermākslu Čikāgas Mākslas vidusskolas angļu valodas nodaļā.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/celebrities/l-scott-caldwell/bio/3000576328/|title=L. Scott Caldwell|website=TVGuide.com|access-date=2026-05-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Vēlāk Laverna nolēma turpināt studijas Lojolas Universitātē Čikāgā, kur ieguva bakalaura grādu teātra mākslā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://popculturereferences.com/five-great-l-scott-caldwell-guest-appearances/|title=Five Great L. Scott Caldwell Guest Appearances|last=Cronin|first=Brian|website=Pop Culture References|access-date=2026-05-12|date=2023-02-27|language=en}}&lt;/ref&gt; 1978. gadā viņa pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], lai mācītos pie [[Uta Hāgena|Utas Hāgenas]], bet vēlāk Duglass Tērners Vords uzaicināja Lavernu pievienoties savai teātra trupai ''Negro Ensemble Company'', kur viņa sāka atveidot savas pirmās lomas lugās.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;

== Karjera ==
Lavernas debija notika 1982. gadā ziepju operā &quot;[[Visi mani bērni]]&quot; (''All My Children''). Pēc tam sekoja epizodiskas lomas seriālos ''[[The Cosby Show]]'' un ''[[L.A. Law]]''. 1993. gadā Laverna ieguva savu pirmo nozīmīgo lomu filmā &quot;[[Bēglis (filma)|Bēglis]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; 1995. gadā aktrise filmējās arī filmā &quot;[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]&quot; (''The Net'') kopā ar [[Sandra Buloka|Sandru Buloku]], bet 1999. gadā filmā &quot;[[Mistērija, Aļaska]]&quot; (''Mystery, Alaska''). No 1999. līdz 2000. gadam viņa piedalījās seriālā ''[[Judging Amy]]''.

2004. gadā Lavernu uzaicināja uz seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; [[Pazudušie (1. sezona)|pirmās sezonas]] noklausīšanos, lai gan viņas tēlam sākotnēji vēl nebija izstrādāts scenārijs. Neskatoties uz to, viņu izvēlējās lomai un seriālā atveidoja atkārtotu varoni visās sešās sezonās.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Filmējoties seriālā, aktrise 2006. gadā parādījās arī galvenajā lomā filmā &quot;[[Cietuma komanda]]&quot;. No 2008. līdz 2013. gadam Laverna atveidoja atkārtotu lomu seriālā ''[[The Secret Life of the American Teenager]]''. 2015. gadā viņa atveidoja otrā plāna lomas filmās &quot;[[Perfektais vīrietis|Perfektais vīrs]]&quot; un &quot;[[Satricinājums]]&quot; (''Concussion'').

2017. gadā Laverna piedalījās piecās seriāla &quot;[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]&quot; sērijās. No 2017. līdz 2021. gadam viņai bija atkārtota loma seriālā ''[[Insecure]]''. 2024. gadā aktrise atveidoja vienu no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Sliktais pērtiķis]]&quot; (''Bad Monkey'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/tv/news/bill-lawrence-apple-bad-monkey-cast-1235221237/|title=Bill Lawrence Apple Series ‘Bad Monkey’ Adds Three New Cast Members (EXCLUSIVE)|last=Otterson|first=Joe|website=Variety|access-date=2026-05-12|date=2022-04-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Vēlāk seriālu pagarināja uz otro sezonu, taču Lavernas dalību tajā neapstiprināja. 2026. gadā Laverna piedalījās vienā seriāla &quot;[[Iesācējs]]&quot; (''The Rookie'') sērijā.

== Personīgā dzīve ==
1970. gados Laverna apprecējās ar Džonu Koldvelu, un vēlāk viņiem piedzima dēls Ominara. Pāris izšķīrās 1980. gados. 2004. gada aprīlī Laverna apprecējās otrreiz, ar Desalu Benksu, taču viņš nomira 2005. gada jūnijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.famousbirthdays.com/people/l.scott-caldwell.html|title=L Scott Caldwell|website=Famous Birthdays|access-date=2026-05-12|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1983
|''[[Without a Trace (filma)|Without a Trace]]''
|Džaneta Smita
|-
|1991
|''[[Dutch]]''
|bezpajumtniece
|-
|1993
|&quot;[[Bēglis (filma)|Bēglis]]&quot; (''The Fugitive'')
|maršala vietniece Erina Pūla
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |1995
|''[[Devil in the Blue Dress]]''
|Hetija Parsonsa
|-
|''[[Waiting to Exhale]]''
|Bernadinas juriste
|-
|&quot;[[Tīmeklis (filma)|Tīmeklis]]&quot; (''The Net'')
|sabiedriskā aizstāve
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1999
|''[[The Last Man on Planet Earth]]''
|Estere
|-
|&quot;[[Mistērija, Aļaska]]&quot; (''Mystery, Alaska'')
|tiesnese Makgibonsa
|-
|2002
|&quot;[[Spāre (filma)|Spāre]]&quot; (''Dragonfly'')
|vecākā medmāsa
|-
|2006
|&quot;[[Cietuma komanda]]&quot; (''Gridiron Gang'')
|Bobija Portere
|-
|2008
|''[[Powder Blue]]''
|medmāsa Gomesa
|-
|2009
|''[[Like Dandelion Dust]]''
|Elisona Bauera
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2015
|&quot;[[Perfektais vīrietis]]&quot; (''The Perfect Guy'')
|Evelīna
|-
|&quot;[[Satricinājums]]&quot; (''Concussion'')
|Veitera māte
|-
|2017
|''[[The Case for Christ]]''
|Elfija Deivisa
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1982
|&quot;[[Visi mani bērni]]&quot; (''All My Children'')
|medmāsa
|1 sērija
|-
|1988
|''[[The Cosby Show]]''
|Elizabete
|sērija: ''Out of Brooklyn''
|-
|1989
|''[[L.A. Law]]''
|Vanda Heivensa
|sērija: ''Leave It to Geezer''
|-
|1990
|''[[The Outsiders (seriāls)|The Outsiders]]''
|Barbra Ričardsa
|sērija: ''Pilot''
|-
|1994
|&quot;[[Melrouzpleisa]]&quot; (''Melrose Place'')
|tiesnese Maksina Marko
|sērija: ''With This Ball and Chain''
|-
|1995
|''[[Grace Under Fire]]''
|Kerola Brisko
|sērija: ''Sticks and Stones''
|-
|1996
|&quot;[[Emulators]]&quot; (''The Pretender'')
|Gvena Portere
|sērija: ''Pilot''
|-
|1998
|''[[Any Day Now]]''
|Opala Lī
|sērija: ''Making Music with the Wrong Man''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1999
|''[[JAG]]''
|Flora Springsa
|sērija: ''Nobody's Child''
|-
|''[[Chicago Hope]]''
|Bonija Medina
|sērija: ''A Goy and His Dog''
|-
|1999—2000
|''[[Judging Amy]]''
|Tanja Millera
|7 sērijas
|-
|2001
|''[[The Practise]]''
|Sūzena Motona
|sērija: ''Killing Time''
|-
|2003
|''[[Nip/Tuck]]''
|doktore Rīda
|sērija: ''Montana/Sassy/Justice''
|-
|2004; 2006
|''[[ER (seriāls)|ER]]''
|doktore Reba
|2 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2006
|''[[Cold Case]]''
|Elisa Stelvorta
|sērija: ''Sandhogs''
|-
|&quot;[[Ēnu čuksti]]&quot; (''Ghost Whisperer'')
|Līza Nelsona
|sērija: ''The Ghost Within''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2007
|''[[Saving Grace]]''
|Dī Renoldsa
|sērija: ''Everything's Got a Shelf Life''
|-
|''[[Without a Trace]]''
|Anna Vašingtona
|sērija: ''Baggage''
|-
|2004—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Roza Nedlere]]
|otrā plāna loma; 26 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2011
|&quot;[[Grejas anatomija]]&quot; (''Grey's Anatomy'')
|Elisona Koba
|sērija: ''Don't Deceive Me''
|-
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Nora Perksa
|sērija: ''In a Dark, Dark House''
|-
|2012
|&quot;[[Privātprakse]]&quot; (''Private Practice'')
|Džiliana Makreja
|sērija: ''The Next Episode''
|-
|2009; 2011—2013
|''[[Southland (seriāls)|Southland]]''
|Inīda Adamsa
|7 sērijas
|-
|2008—2013
|''[[The Secret Life of the American Teenager]]''
|Margareta Šakura
|otrā plāna loma; 32 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Noziedzīgie prāti]]&quot; (''Criminal Minds'')
|Tina Džonsona
|sērija: ''Strange Fruit''
|-
|2015
|&quot;[[Sekretāres kundze]]&quot; (''Madam Secretary'')
|Efenija Rahima
|sērija: ''You Say You Want a Revolution''
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2017
|&quot;[[Bruklina 99]]&quot; (''Brooklyn Nine-Nine'')
|tiesnese Laverna Holta
|sērija: ''Your Honor''
|-
|&quot;[[Kā izbēgt no soda par slepkavību]]&quot; (''How to Get Away with Murder'')
|Džasmīna Bromele
|5 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Dinastija (seriāls)|Dinastija]]&quot; (''Dynasty'')
|vecmāmiņa
|sērija: ''Trashy Little Tramp''
|-
|2019
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|Džo Andersona
|sērija: ''Diss''
|-
|2018—2019
|''[[A Million Little Things]]''
|Renī Hovarda
|3 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Lucifers (seriāls)|Lucifers]]&quot; (''Lucifer'')
|Lilija Rosa
|sērija: ''It Never Ends Well for the Chicken''
|-
|2019—2021
|''[[All Rise]]''
|Roksija Robinsone
|7 sērijas
|-
|2017; 2020—2021
|''[[Insecure]]''
|Kerola Kartera
|8 sērijas
|-
|2023
|&quot;[[Labais ārsts]]&quot; (''The Good Doctor'')
|Evelīna Alena
|sērija: ''Hard Heart''
|-
|2024
|&quot;[[Sliktais pērtiķis]]&quot; (''Bad Monkey'')
|Ja Ja
|galvenā loma; 10 sērijas
|-
|2026
|&quot;[[Iesācējs]]&quot; (''The Rookie'')
|Meibela Sinklera
|sērija: ''Cut and Run''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Skota Koldvela, Laverna}}
[[Kategorija:1950. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV teātra aktrises]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]]
[[Kategorija:Tony balvas ieguvēji]]</text>
      <sha1>8pud0jcj8qmm17834a5zs3hwurw36rq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brown Bess</title>
    <ns>0</ns>
    <id>632004</id>
    <revision>
      <id>4485610</id>
      <parentid>4484960</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:39:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4485610</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13628" sha1="56bv6mg5sjw1vaq05552al1i92a10z2" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Ieroča infokaste
|attēls             = British Military Short Land Pattern Musket.jpg
|paraksts           = Britu militārā īsā sauszemes modeļa muskete
|nosaukums          = Sauszemes stila muskete&lt;br /&gt;''Brown Bess''
|valsts             = [[Attēls:Flag of Great Britain (1707–1800).svg|23px]] [[Lielbritānijas Karaliste]]
|tips               = [[muskete]]
|konstruktors       = 
|konstruktori       = dažādi
|ražotājs           = 
|ražošanā           = 1722–1850 (visi varianti)
|bruņojumā          = [[Britu armija]] (1722–1867)
|patronu_tips       = papīra patrona ar svina lodi 0,71 (18,034 mm)
|darbības_princips  = krama aizslēgs
|šaušanas_ātrums    = atkarīgs no šāvēja prasmēm; vidēji 3–4
|sākuma_ātrums      =
|attālums           = līdz 365 m (300—400 jardi)
|masa               = 4,5–4,8 kg
|garums             = 1,410–1,590 mm
|stobrs             = 990–1,170 mm
|pārlādes_sistēma   = no stobra lādējams ierocis
|patronas_aptverē   = 1
|tēmēklis           = dzelzs priekšējais tēmēklis, aizslēga sprauga kalpo pilnībā
|versijas           = ''Long Land Pattern'', ''Short Land Pattern'', ''Sea Service Pattern'', ''India Pattern'', ''New Land Pattern'', ''New Light Infantry Land Pattern'', ''Cavalry Carbine'', ''Marine Carbine''
|daudzums           = {{sk|4300000}}
}}
'''''Brown Bess''''' ir iesauka, kas dota [[Britu Impērija|britu]] 1722. gada modeļa [[muskete]]i un tās vēlākajiem modeļiem. Ieroča oficiālais nosaukums ir &quot;Sauszemes stila muskete&quot; ({{val|en|Land Pattern Musket}}).

''Brown Bess'' vairāk nekā gadsimtu bija [[Britu armija|britu]] [[kājnieki|kājnieku]] standarta ierocis: pirmo reizi izlaists 1722. gadā, to beidzot aizstāja jaunāki modeļi tikai [[Krimas karš|Krimas kara]] priekšvakarā un tā laikā.

Papildus Lielbritānijai, ''Brown Bess'' tika plaši izmantota arī britu kolonijās. [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Neatkarības kara]] laikā [[bise|bisi]] plaši izmantoja abas puses, un pirmās amerikāņu šautenes tika izstrādātas, pamatojoties uz šo ieroci. Neliels skaits ''Brown Bess'' muskešu tika izmantotas Amerikā vēl [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]].

''Brown Bess'' musketes atstāja neizdzēšamas pēdas [[Jaunzēlande]]s vēsturē, būtībā kļūstot par asiņaino [[Muskešu kari|muskešu karu]] cēloni 19. gadsimta pirmajā pusē.

Pēc sakāves pēdējā [[Krievu—zviedru karš (1808—1809)|Krievijas-Zviedrijas karā]] (1808—1809) [[Zviedrija]] saņēma ievērojamu skaitu muskešu kā palīdzību no Lielbritānijas. [[Sestās koalīcijas karš|Sestās koalīcijas kara]] laikā Lielbritānija piegādāja šautenes arī [[Krievijas Impērija]]s karavīriem.

== Nosaukuma izcelsme ==
Pastāv vairākas hipotēzes par iesaukas ''Brown Bess'' izcelsmi, no kurām nevienu nevar uzskatīt par pilnībā pierādītu.

Ir tikai skaidrs, ka nosaukums parādījās 18. gadsimta otrajā pusē un jau bija plaši izplatīts 1780. gados. Piemēram, 1771. gada rakstā laikrakstā ''Connecticut Courant'' jau tika izmantots iesauka bez jebkādiem turpmākiem paskaidrojumiem. Arī 1785. gadā publicētajā &quot;Britu vulgāras valodas vārdnīcā&quot; iesauka tika uzskatīta par plaši lietotu: &quot;apskaut Brūno Besu — nēsāt ieroci, kalpot par karavīru.&quot;

Šī iemesla dēļ (tās izplatība ne vēlāk kā gadsimta otrajā pusē) teorija, ka ierocis tika nosaukts karalienes [[Elizabete I|Elizabetes I]] vārdā, tiek uzskatīta par maz ticamu, jo īpaši tāpēc, ka viņa nomira vairāk nekā gadsimtu pirms šī ieroča izgudrošanas.

Tas parādījās karaļa [[Džordžs I|Džordža I]], kurš bija vāciešu izcelsmes, valdīšanas laikā, kas noved pie teorijas, ka iesauka cēlusies no vācu valodas, kur ''Buss'' tolaik varēja apzīmēt jebkuru šaujamieroci (piemēram [[arkebūza]], blunderbuss).

Cita teorija par nosaukuma ''Brown Bess'' izcelsmi ir tāda, ka šis ierocis sākotnēji (nezināmu iemeslu dēļ) varētu būt bijis &quot;pāris&quot; ar ''Brown Bill'' — Anglijā izplatītu [[āva]]s veidu.

Biežāk sastopama teorija saista nosaukumu ar ieroča krāsu: vai nu koka laidņu raksturīgo brūno krāsu, vai arī aizsarglakas krāsu, kas it kā tika uzklāta gan uz [[stobrs|stobra]], gan slēdzenes, gan [[laidne]]s (un negodīgu piegādātāju gadījumā arī, lai slēptu zemas kvalitātes vai nenorādītas koksnes izmantošanu).

Turklāt angļu valodā vārds ''browning'' var apzīmēt oksidēšanos, kas rada metāla raksturīgo brūnganu krāsu, tomēr tiek uzskatīts, ka šī tehnoloģija kļuva plaši izplatīta tikai pēc tam, kad iesauka kļuva plaši izplatīta.

== Vēsture ==
Līdz 18. gadsimta sākumam Eiropas armijām nebija nekādas ieroču standartizācijas. Tās vai nu bija bruņotas ar visu pieejamo, vai arī pulka virsnieki pasūtīja modeļus, pamatojoties uz savu gaumi un vēlmēm.

Kara laikā liela skaita karavīru neviendabīgie ieroči radīja ievērojamas grūtības karavīru apgādāšanā ar munīciju un rezerves daļām.

Lai pārvarētu šīs grūtības, lielākā daļa Eiropas valstu nolēma standartizēt savus ieročus. Tieši šajā periodā parādījās termini &quot;modelis&quot; un &quot;paraugs&quot;: šāds modelis tika izgatavots īpašā darbnīcā, un pēc tam citi arsenāli izmantoja šo &quot;vadības&quot; modeli kā atsauci saviem ieročiem.

''Brown Bess'' kļuva par pirmo standartizēto musketi Lielbritānijas armijā 1722. gadā.

== Konstrukcija ==
[[Attēls:Brown-bess-verschluss.jpg|thumb|Musketes ''Brown Bess'' aizslēga sistēma|left]]
Pirmais, ieroča &quot;garais&quot; modelis bija 159 cm garš, ar 117 cm garu stobru. Tas svēra 4,7 kg.

Visu variantu stobra kalibrs bija 19 mm. Šaušanai tika izmantota mazāka diametra [[lode]] — parasti 18 mm. Tas bija nepieciešams, pirmkārt, lai atvieglotu tās ielādi un, otrkārt, lai samazinātu stobra pārkaršanu, ko izraisīja [[Dūmu pulveris|melnā pulvera]] lietošana.

Mednieki un šāvēji, kuriem bija nepieciešama lielāka precizitāte, varēja izšaut lielākas lodes — aptuveni 18,7 mm. Mūsdienu [[Vēsturiskā rekonstrukcija|rekonstruktori]], kas šauj reti un izmanto modernu šaujampulveri, dara to pašu.

Lode kopā ar izmērīto pulvera lādiņu (gan piespiešanai, gan šaušanai) tika ievietota papīra [[patrona|patronā]].

Bises stobrs, slēdzene un stropa bija izgatavoti no dzelzs; citi stiprinājumi sākotnēji arī bija izgatavoti no dzelzs, bet pēc 1736. gada — no [[misiņš|misiņa]].

Tīrīšanas stienis sākotnēji bija koka, bet vēlāk kontinentālie kājnieki to aizstāja ar dzelzs stieni; [[dragūni]] un [[jūras kājnieki]], kā arī karavīri Ziemeļamerikas kolonijās ļoti ilgu laiku turpināja izmantot koka tīrīšanas stieņus.

Musketei bija 43 cm garš, trīsstūrveida [[durklis]]. Tā caurule bija piestiprināta pie stobra, kuram bija neliela slēdzene.

Lielākajai daļai muskešu (pirms 1811. gada) nebija tēmēkļa; durkļa fiksatoru varēja izmantot kā priekšējo tēmēkli, ja nepieciešams.

Standartizācija ļāva britu karavīriem iegūt īpaši augstas kvalitātes ieročus. Jo musketes tika pakļautas ārkārtīgi stingrai pārbaudei: tās tika sistas ar stobru uz grīdas, mestas ar stobru no 0,9 m augstuma un pārbaudītas, šaujot ar standarta un jaudīgāku munīciju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.weaponplace.ru/brbess.php |title=Brown Bess — Винтовки, ружья — Weaponplace.ru|access-date=2014-07-08 |archive-date=2014-07-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140714171012/http://www.weaponplace.ru/brbess.php |language=ru }}&lt;/ref&gt;

''Brown Bess'' kalpošanas laiks tika noteikts uz 10 gadiem.

== Šaušanas ātrums un precizitāte ==
[[Attēls:Buck&amp;Ball musket StormWreck.jpg|thumb|Rentgenuzņēmums no ''Brown Bess'' musketes, ko amerikāņu arheologi atrada no Amerikas Neatkarības kara laika kuģa vraka, kas pazuda 1782. gada decembrī. Tiek uzskatīts, ka tā ir 1769. gada īsā zemes modeļa muskete, un tā ir pielādēta ar papīra patronu un lodēm.]]
18. un 19. gadsimta mijā Lielbritānijā tika veikta virkne testu un vingrinājumu, kas atklāja, ka 80 gadus vecā ''Brown Bess'' joprojām ir uzticams, ātrs un pat relatīvi precīzs ierocis.

Neapmācīts rekrūtis varēja izšaut divus šāvienus minūtē; pieredzējis karavīrs varēja šaut divreiz ātrāk.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.doublegv.com/ggv/battles/tactics.html |title=Tactics and Weapons of the Revolutionary War. |access-date=2014-07-08 |archive-date=2014-06-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140620235702/http://www.doublegv.com/ggv/battles/tactics.html |url-status= }}&lt;/ref&gt;

Lai pielādētu ieroci, šāvējam bija jāizņem patrona, jāizrauj tā ar zobiem no pulvera daļas, jāieber daļa pulvera tvertnē un jāaizver tā, jāpagriež ieroča stobrs uz augšu, jāieber atlikušais pulveris stobrā, jāapgriež patrona tā, lai lode būtu vērsta uz leju (pret aizslēgu), un jāiespiež patrona stobrā ar tīrīšanas stieni; tādējādi papīrs kalpoja kā žūksnis. Taču kaujā karavīri ne vienmēr pielādēja ieroci saskaņā ar noteikumiem. Bieži vien sakostā patrona iekrita stobrā un pēc tam tika iesists savā vietā, atsitoties ar ieroča laidni pret zemi. Tas novērsa nepieciešamību pēc tīrīšanas stieņa izmantošanas, ievērojami palielinot šaušanas ātrumu.

Šī šaušanas tehnika tika izmantota visās tā laika Eiropas armijās.

Britu vieglie kājnieki tika apmācīti šaut no attāluma līdz 300—400 [[jards|jardiem]].

Trāpījuma rādītāji uz 100 x 6 pēdu lielu mērķi (kas imitē kājnieku līniju) bija: 47% 100 soļu attālumā, 58% 200 soļu attālumā, 37% 300 soļu attālumā un 27% 400 soļu attālumā.

Ir arī vērts ņemt vērā, ka tā laika karavīriem bija tikai minimāla šaušanas apmācība un ar labāku šaušanas apmācību precizitāte palielinājās vairākkārt.

Protams, šaušana tika veikta treniņu poligonā; kaujā precizitāte ievērojami samazinājās samazinātas redzamības un cilvēcisko kļūdu dēļ.

Tika praktizēta arī divu ložu izšaušana vienlaikus tuvā attālumā, kas ievērojami palielināja mērķa trāpīšanas varbūtību.
[[Attēls:Brown-Bess-Musket.png|thumb|Garā sauszemes modeļa ''Brown Bess'' muskete bija britu kājnieku pamata ierocis no aptuveni 1740. gada līdz 1830. gadiem.]]
Mūsdienu rekonstruktori apgalvo, ka viņi var trāpīt virkni ložu 13 cm aplī 50 jardu attālumā, taču tam nepieciešami mūsdienīgi šaujampulveri un lielākas lodes.

== Ieroča varianti ==
Laika gaitā ''Brown Bess'' ieguva arvien vienkāršāku apdari, un stobrs tika nepārtraukti saīsināts; līdz 1760. gadu beigām kļuva skaidrs, ka saīsināts stobrs nemazina precizitāti; gluži pretēji, novietojot smaguma centru tuvāk šāvējam, &quot;īsie&quot; ieroči varēja šaut precīzāk.

1790. gados [[Britu Austrumindijas kompānija]] pasūtīja saīsinātus un vienkāršotus ieročus; tie bija lētāki nekā armijas ražotie un netika pakļauti tik stingrai pieņemšanas pārbaudei. Vēlāk šis ierocis kļuva par standartu arī kājniekiem.

1839. gadā tika izstrādāta ''Brown Bess'' modifikācija ar triecienkapseles slēdzeni, bet 1841. gadā lielākā daļa ieroču, kas bija paredzēti pārveidošanai uz triecienkapselēm, tika iznīcināti [[Londona]]s [[Tauers|Tauera]] ugunsgrēkā. Tāpēc bija jāizgatavo jauni ieroči, kurus sauca par &quot;1842. gada modeli&quot;.

Tie palika dienestā līdz [[Krimas karš|Krimas karam]], kad tos sāka aizstāt ar [[Minjē šautene|Minjē]] un ''[[Pattern 1853 Enfield|Enfield]]'' šautenēm.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
* Cumpston, Mike. [https://www.thefreelibrary.com/The+guns+of+empire%3A+18th+century+martial+muskets.-a0180516167 &quot;The guns of empire: 18th century martial muskets&quot;]. ''Guns'', August 2008, p. 60. FMG Publications, San Diego, CA
* Reid, Stuart. ''British Redcoat (2) 1793—1815''. Warrior series. Osprey Publishing. isbn-9781855325562. {{OCLC|37820387}}.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.militaryheritage.com/muskets.htm Detailed Brown Bess Images and Information. Correct Source of Images with Blue Background.]
* [https://web.archive.org/web/20160425135105/http://www.lincolnminutemen.org/brown-bess-musket-misconception/ Brown Bess—Musket Misconception]
* [http://www.poemhunter.com/poem/brown-bess-2/ Kipling's poem &quot;Brown Bess&quot;]
* [https://www.youtube.com/watch?v=SJMbxZ1k9NQ Brown Bess Musket: Three shots in 46 seconds (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=3oPPF6hk8u4 Live Fire (Brown Bess) Volley at 60 yards www.kings8th.com (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=tiQUYnv64mQ (Brown Bess) Musket Firing Demonstration Part 1 (Minuteman National Park) (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=VgrLWwZeVYQ (Brown Bess) Musket Firing Demonstration Part 2 (Minuteman National Park) (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=Ho-QCmnNMl8 How to fire a Brown Bess musket—English Heritage (video)]
* [https://www.youtube.com/watch?v=trgZmM9fNS0 Brown Bess Flintlock Musket Accuracy—updated (Australia) (video)]
* [https://digitaltmuseum.se/021026713982/gevar Swedish subsidy musket from the United Kingdom #1—Swedish Army Museum (image)]
* [https://digitaltmuseum.se/011023042101/gevar-m-1794 Swedish subsidy musket from the United Kingdom #2—Swedish Army Museum (image)]

[[Kategorija:Šaujamieroči]]
[[Kategorija:Bises]]
[[Kategorija:Apvienotās Karalistes šaujamieroči]]</text>
      <sha1>56bv6mg5sjw1vaq05552al1i92a10z2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arsens Mirzojans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633582</id>
    <revision>
      <id>4485581</id>
      <parentid>4477603</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:45:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>preciz.</comment>
      <origin>4485581</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1882" sha1="8qp2z1r76pq56cc6v4zwzx5it48f6uf" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = Arsens Mirzojans
| Attēls = Arsen_Baburka-Mirzoyan-02.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1978|5|20}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Zaporižja|td=Ukraina}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[roks]], [[poproks]]
| Nodarbošanās = mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors
| Instrumenti = vokāls, ģitāra
| Gadi = 2011—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = 
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}

'''Arsens Mirzojans''' ({{val|uk|Арсен Мірзоян}}; dzimis 1978. gada 20. maijā [[Zaporižja|Zaporižjā]]) ir [[Armēņi|armēņu]] izcelsmes [[Ukraina|Ukrainas]] [[dziedātājs]], dziesmu autors un mūziķis. Plašāku atpazīstamību ieguva pēc dalības Ukrainas televīzijas muzikālajā šovā ''Holos Krainy'' ({{val|uk|Голос країни}}). Viņš ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu Ukrainas rokmūzikas un poproka izpildītājiem.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1978. gada 20. maijā [[Zaporižja|Zaporižjā]]. Pirms muzikālās karjeras uzsākšanas strādāja rūpniecības nozarē un ieguva tehnisko izglītību.

Plašāku popularitāti ieguva 2011. gadā pēc dalības televīzijas konkursā ''Holos Krainy'', kur sasniedza fināla posmu. Pēc šova noslēguma uzsāka veiksmīgu solo karjeru.

Izdevis vairākus studijas albumus un singlus, kuru vidū ir dziesmas &quot;Nič&quot;, &quot;Džeralo&quot;, &quot;Vinnicja&quot; un citas. Viņa daiļrade apvieno roka, poproka un autora dziesmas elementus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Ukraiņu mūziķi]]
[[Kategorija:Ukraiņu dziedātāji]]
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dzīvi cilvēki]]</text>
      <sha1>8qp2z1r76pq56cc6v4zwzx5it48f6uf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viktors Broņuks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633583</id>
    <revision>
      <id>4485582</id>
      <parentid>4477609</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:46:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485582</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2127" sha1="200yo3f7c8dhsucvpjhhj2ms83bhwfz" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = 
| Attēls = Віктор_Бронюк_1.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|3|24}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Vinnicas apgabals|td=Ukraina}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[roks]], [[folkmūzika|folks]], [[ska]]
| Nodarbošanās = mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors, sabiedriskais darbinieks
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 2005—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = ''TІK''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}

'''Viktors Broņuks''' ({{val|uk|Віктор Володимирович Бронюк}}; dzimis 1979. gada 24. martā Sokolovas ciemā, [[Vinnicas apgabals|Vinnicas apgabalā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[mūziķis]], dziedātājs un sabiedriskais darbinieks. Viņš ir rokgrupas ''TІK'' ({{val|uk|Тверезість і Культура}} — &quot;Atturība un kultūra&quot;) dibinātājs un līderis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1979. gada 24. martā Sokolovas ciemā Vinnicas apgabalā. Studējis Baras pedagoģiskajā koledžā un vēlāk Vinnicas Valsts pedagoģiskajā universitātē, kur apguva vēsturi.

2005. gadā nodibināja grupu ''TІK'', kas kļuva populāra ar dziesmām „Oleni”, „Bili trojandi”, „Sveta” un citām. Grupas daiļradē apvienoti rokmūzikas, folka, ska un humora elementi.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Broņuks pievienojās Ukrainas teritoriālajai aizsardzībai. Vēlāk viņš turpināja darbu kultūras un sabiedriskajā jomā, vienlaikus iesaistoties labdarības iniciatīvās Ukrainas bruņoto spēku atbalstam.

Kopš 2024. gada viņš ir Vinnicas apgabala filharmonijas direktors. Paralēli turpina koncertdarbību kopā ar grupu ''TІK''. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Ukraiņu mūziķi]]
[[Kategorija:Ukraiņu dziedātāji]]
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Dzīvi cilvēki]]</text>
      <sha1>200yo3f7c8dhsucvpjhhj2ms83bhwfz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485650</id>
      <parentid>4485582</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:24:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485650</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2131" sha1="79hxuvtb9gk67uw3mggwvl7mh26f9j6" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Fons = solists
| Vārds = 
| Attēls = Віктор_Бронюк_1.jpg
| Att_izm = 250px
| Apraksts = 
| Dz_vārds = 
| Pseidonīms = 
| Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1979|3|24}}
| Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Vinnicas apgabals|td=Ukraina}}
| Miris = 
| Vieta_mr = 
| Vieta = 
| Žanrs = [[roks]], [[folkmūzika|folks]], [[ska]]
| Nodarbošanās = mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors, sabiedriskais darbinieks
| Instrumenti = vokāls
| Gadi = 2005—pašlaik
| Izdevējkompānija = 
| Darbojies_arī = ''TІK''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = 
| Bij_dalībnieki = 
| Dzimums = V
}}

'''Viktors Broņuks''' ({{val|uk|Віктор Володимирович Бронюк}}; dzimis 1979. gada 24. martā Sokolovas ciemā, [[Vinnicas apgabals|Vinnicas apgabalā]]) ir [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[mūziķis]], dziedātājs un sabiedriskais darbinieks. Viņš ir rokgrupas ''TІK'' ({{val|uk|Тверезість і Культура}} — &quot;Atturība un kultūra&quot;) dibinātājs un līderis.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis 1979. gada 24. martā Sokolovas ciemā Vinnicas apgabalā. Studējis Baras pedagoģiskajā koledžā un vēlāk Vinnicas Valsts pedagoģiskajā universitātē, kur apguva vēsturi.

2005. gadā nodibināja grupu ''TІK'', kas kļuva populāra ar dziesmām „Oleni”, „Bili trojandi”, „Sveta” un citām. Grupas daiļradē apvienoti rokmūzikas, folka, ska un humora elementi.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Broņuks pievienojās Ukrainas teritoriālajai aizsardzībai. Vēlāk viņš turpināja darbu kultūras un sabiedriskajā jomā, vienlaikus iesaistoties labdarības iniciatīvās Ukrainas bruņoto spēku atbalstam.

Kopš 2024. gada viņš ir Vinnicas apgabala filharmonijas direktors. Paralēli turpina koncertdarbību kopā ar grupu ''TІK''. 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukraiņi]]
[[Kategorija:Ukraiņu mūziķi]]
[[Kategorija:Ukraiņu dziedātāji]]
[[Kategorija:1979. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>79hxuvtb9gk67uw3mggwvl7mh26f9j6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kalnciema pagasta pamatskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>633584</id>
    <revision>
      <id>4485583</id>
      <parentid>4477767</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:47:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485583</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6209" sha1="e9dpnbkkgy4qd7lrni52tdwibc6f15s" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Kalnciema pagasta pamatskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = Kalnciema pagasta vidusskola 2026-06-03 233113425.png
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = 
|motto                  = 
|location               = [[Jelgavas novads]], {{LAT}}
|postcode               = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 48 | lats  = 31.4 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 37 | longs = 25.4 | longEW = E
|schooltype             = Publiskā pamatskola
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            =
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = Aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = Septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|director               = 
|headmistress           = Anita Klupša
|headmaster             = 
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 1.—9. klase
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 
|grade1                 = 
|grade2                 = 
|grade3                 = 
|grade4                 = 
|grade5                 = 
|grade6                 = 
|grade7                 = 
|grade8                 = 
|grade9                 = 
|grade10                = 
|grade11                = 
|grade12                = 
|International_Students = 
|classes                = 
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = Latviešu
|schedtyp               = Dienas skola
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|colors                 = 
|slogan                 = 
|song                   = 
|sports                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|revenue                = 
|graduates              = 
|year                   = 
|alumni                 = 
|free_label             =
|free_text              = 
|homepage               = {{URL|http://www.kalnciema-pagasta-pamatskola.lv/}}
}}
'''Kalnciema pagasta pamatskola''' ir izglītības iestāde [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]].

== Skolas vēsture ==
1992. gadā tika atvērta Kalnciema pilsētas sākumskola, kurā darbojās 1. un 2. klase. Skolā strādāja direktore, skolotāja, apkopēja, sētnieks, pavāre, virtuves strādniece un divi sargi. Jau no pirmajiem darbības gadiem sākumskola aktīvi iesaistījās Veselību veicinošo skolu tīklā. 1999./2000. mācību gadā uz sākumskolas bāzes tika atvērta 5. klase, un skola kļuva par Kalnciema pilsētas nepilno pamatskolu ar sešu klašu izglītību. Tajā laikā skolā mācījās 106 skolēni. Savukārt 2000. gadā skolai tika piešķirts Zemgales Veselību veicinošo skolu reģionālā centra statuss, un skolas direktore Anita Klupša vienlaikus pildīja arī centra vadītājas pienākumus.

2001./2002. mācību gadā skola tika pārveidota par pamatskolu ar deviņu klašu izglītību. No 2003. gada Kalnciema pamatskola turpināja darbu kā Zemgales Veselību veicinošo skolu centrs, bet 2004. gadā tā tika pārveidota par Kalnciema pilsētas vidusskolu. Tajā pašā gadā skolēniem tika dota iespēja apgūt mājturības profilēto kursu atbilstoši šūšanas un rokdarbu skolas “Burda Rīga” profesionālās pilnveides programmām “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija” un “Sieviešu vieglā apģērba šūšana”.

2010. gadā Kalnciems zaudēja pilsētas statusu, un skola kļuva par Kalnciema pagasta vidusskolu. Sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos no 2022. gada 1. septembra izglītības iestāde tika reorganizēta par Kalnciema pagasta pamatskolu. Kopš 2022. gada šūšanas programmu iespējams apgūt arī pamatskolas skolēniem.

== Izglītības programmas ==
Kalnciema pagasta pamatskola īsteno 3 izglītības programmas:

* Pamatizglītības programma 21011111
* Speciālās izglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem 21015611
* Speciālās izglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem 21015811

=== Interešu izglītības programmas ===
* Dabas draugu klubs (3. — 4. un 5.—8. klases)
* Tehniskās modelēšanas pulciņš (4. — 9. klase)
* Vizuāli plastiskās mākslas pulciņš (1. — 9. klase)
* Robotikas pulciņš (3. — 4. un 5.—8. klases)
* Šaha pulciņš (1. — 9. klase) Sporta centrs
* Handbola pulciņš (1. — 4. un 5.—9. klases)
* Futbola pulciņš (1. — 4. un 5.—9. klases)
* Vokālais ansamblis (1. — 4. un 5.—9. klases)
* &quot;Asni&quot; (4. — 9. klase)
* Tautas deju pulciņš (1. — 4. klase)
* Mūsdienu deju pulciņš (1. — 4. klase)
* Teātra mākslas pulciņš (1. — 9. klase)

== Kaut kas cits ==
* Ieskats Kalnciema pagasta pamatskolas ikdienā un svētkos [https://site-1982088.mozfiles.com/files/1982088/Skola-1.pps prezentācija]
* Kalnciema pagasta pamatskolas 30 gadu jubilejs [https://www.jelgavasnovads.lv/lv/galerija/kalnciema-pagasta-pamatskolas-30-gadu-jubileja Galerija]

{{Jelgavas novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavas novadā]]
[[Kategorija:pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>e9dpnbkkgy4qd7lrni52tdwibc6f15s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485584</id>
      <parentid>4485583</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:49:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485584</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6227" sha1="jh7t9ec8e3c1ebdmkms0ebbrz3pib5l" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
|name                   = Kalnciema pagasta pamatskola
|logo                   = 
|seal_image             = 
|image                  = Kalnciema pagasta vidusskola 2026-06-03 233113425.png
|image size             = 
|alt                    = 
|caption                = 
|motto                  = 
|location               = [[Jelgavas novads]], {{LAT}}
|postcode               = 
|map_type               = Latvija
|map_caption            = 
|map_alt                = 
|map_size               = 
| latd  = 56 | latm  = 48 | lats  = 31.4 | latNS  = N
| longd = 23 | longm = 37 | longs = 25.4 | longEW = E
|schooltype             = Publiskā pamatskola
|fundingtype            = 
|religion               = 
|denomination           = 
|patron                 = 
|established            =
|approx                 = 
|founded                = 
|opened                 = 
|founder                = 
|status                 = Aktīva
|closed                 = 
|c_approx               = 
|locale                 = 
|sister_school          = 
|schoolboard            = 
|superintendent         = 
|session                = Septembris—maijs
|schoolnumber           = 
|school code            = 
|president              = 
|chair                  = 
|chairman               = 
|chairperson            = 
|director               = 
|headmistress           = Anita Klupša
|headmaster             = 
|head_teacher           = 
|executive_headteacher  = 
|acting_headteacher     = 
|custodian              = 
|staff                  = 
|teaching_staff         = 
|employees              = 
|key_people             = 
|grades                 = 1.—9. klase
|years                  = 
|gender                 = 
|lower_age              = 
|upper_age              = 
|age range              = 
|enrolment              = 
|enrollment             = 
|enrollment_as_of       = 
|pupils                 = 
|grade1                 = 
|grade2                 = 
|grade3                 = 
|grade4                 = 
|grade5                 = 
|grade6                 = 
|grade7                 = 
|grade8                 = 
|grade9                 = 
|grade10                = 
|grade11                = 
|grade12                = 
|International_Students = 
|classes                = 
|avg_class_size         = 
|ratio                  = 
|language               = Latviešu
|schedtyp               = Dienas skola
|schedule               = 
|Hours_in_Day           = 
|classrooms             = 
|colors                 = 
|slogan                 = 
|song                   = 
|sports                 = 
|accreditation          = 
|ranking                = 
|national_ranking       = 
|publication            = 
|newspaper              = 
|yearbook               = 
|products               = 
|endowment              = 
|budget                 = 
|fees                   = 
|revenue                = 
|graduates              = 
|year                   = 
|alumni                 = 
|free_label             =
|free_text              = 
|homepage               = {{URL|http://www.kalnciema-pagasta-pamatskola.lv/}}
}}
'''Kalnciema pagasta pamatskola''' ir izglītības iestāde [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]].

== Skolas vēsture ==
1992. gadā tika atvērta '''Kalnciema pilsētas sākumskola''', kurā darbojās 1. un 2. klase. Skolā strādāja direktore, skolotāja, apkopēja, sētnieks, pavāre, virtuves strādniece un divi sargi. Jau no pirmajiem darbības gadiem sākumskola aktīvi iesaistījās Veselību veicinošo skolu tīklā. 1999./2000. mācību gadā uz sākumskolas bāzes tika atvērta 5. klase, un skola kļuva par Kalnciema pilsētas nepilno pamatskolu ar sešu klašu izglītību. Tajā laikā skolā mācījās 106 skolēni. Savukārt 2000. gadā skolai tika piešķirts Zemgales Veselību veicinošo skolu reģionālā centra statuss, un skolas direktore Anita Klupša vienlaikus pildīja arī centra vadītājas pienākumus.

2001./2002. mācību gadā skola tika pārveidota par pamatskolu ar deviņu klašu izglītību. No 2003. gada Kalnciema pamatskola turpināja darbu kā Zemgales Veselību veicinošo skolu centrs, bet 2004. gadā tā tika pārveidota par '''Kalnciema pilsētas vidusskolu'''. Tajā pašā gadā skolēniem tika dota iespēja apgūt mājturības profilēto kursu atbilstoši šūšanas un rokdarbu skolas “Burda Rīga” profesionālās pilnveides programmām “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija” un “Sieviešu vieglā apģērba šūšana”.

2010. gadā Kalnciems zaudēja pilsētas statusu, un skola kļuva par '''Kalnciema pagasta vidusskolu'''. Sakarā ar skolēnu skaita samazināšanos no 2022. gada 1. septembra izglītības iestāde tika reorganizēta par Kalnciema pagasta pamatskolu. Kopš 2022. gada šūšanas programmu iespējams apgūt arī pamatskolas skolēniem.

== Izglītības programmas ==
Kalnciema pagasta pamatskola īsteno 3 izglītības programmas:

* Pamatizglītības programma 21011111
* Speciālās izglītības programma izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem 21015611
* Speciālās izglītības programma izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem 21015811

=== Interešu izglītības programmas ===
* Dabas draugu klubs (3. — 4. un 5.—8. klases)
* Tehniskās modelēšanas pulciņš (4. — 9. klase)
* Vizuāli plastiskās mākslas pulciņš (1. — 9. klase)
* Robotikas pulciņš (3. — 4. un 5.—8. klases)
* Šaha pulciņš (1. — 9. klase) Sporta centrs
* Handbola pulciņš (1. — 4. un 5.—9. klases)
* Futbola pulciņš (1. — 4. un 5.—9. klases)
* Vokālais ansamblis (1. — 4. un 5.—9. klases)
* &quot;Asni&quot; (4. — 9. klase)
* Tautas deju pulciņš (1. — 4. klase)
* Mūsdienu deju pulciņš (1. — 4. klase)
* Teātra mākslas pulciņš (1. — 9. klase)

== Kaut kas cits ==
* Ieskats Kalnciema pagasta pamatskolas ikdienā un svētkos [https://site-1982088.mozfiles.com/files/1982088/Skola-1.pps prezentācija]
* Kalnciema pagasta pamatskolas 30 gadu jubilejs [https://www.jelgavasnovads.lv/lv/galerija/kalnciema-pagasta-pamatskolas-30-gadu-jubileja Galerija]

{{Jelgavas novada skolas}}

[[Kategorija:Skolas Jelgavas novadā]]
[[Kategorija:pamatskolas Latvijā]]</text>
      <sha1>jh7t9ec8e3c1ebdmkms0ebbrz3pib5l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Taituss Vellivers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634353</id>
    <revision>
      <id>4485447</id>
      <parentid>4482977</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:40:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4485447</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16204" sha1="ptodlccd9pdnv9d0g22s11zt80fc45n" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Taituss Vellivers
| vārds_orig = ''Titus Welliver''
| attēls = Titus Welliver at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg
| komentārs = Taituss Vellivers 2026. gadā
| dz vārds = Taituss B. Vellivers
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|03|12}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}}
| nodarbošanās = aktieris, producents, scenārists
| darbības gadi = 1990—pašlaik
| dzimums = V
}}
'''Taituss B. Vellivers''' ({{val|en|Titus B. Welliver}}; dzimis {{dat|1962|3|12}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, producents un scenārists. Viņš plašāk pazīstams kā Hieronīms Boss seriālos ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'', ''[[Bosch: Legacy]]'' and ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'', Glens Čaildss seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''), Džeimss O'Felans seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'') un Sailass Adamss seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''). Pazīstams arī ar savu sadarbību ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]], piedaloties viņa filmās &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;, &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night''). Vēl, Taituss Vellivers atveidoja lomas filmās &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot;, &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land''), &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'') un &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), kā arī seriālos &quot;[[Pazudušie]]&quot;, &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''), &quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; un &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Taituss Vellivers piedzima 1962. gada 12. martā [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]], Nīla Vellivera un Normas Krīpsas ģimenē. Taitusa tēvs bija slavens ainavu gleznotājs un [[Jeila Universitāte|Jelas Universitātes]] tēlotājmākslas profesors, bet māte bija modes ilustratore.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/lifestyle/where-titus-welliver-ranks-ben-132200253.html|title=Where Titus Welliver Ranks Ben Affleck as a Director - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-06-15|date=2023-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thrillist.com/entertainment/nation/titus-welliver-profile-bosch-legacy|title='Bosch' Star Titus Welliver Is a Hungry Boy|last=Jackson|first=Dan|website=Thrillist|access-date=2026-06-15|date=2022-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/titus-welliver/|title=Titus Welliver - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-06-15|date=2026-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Bērnībā Taituss piedzīvoja savas mazās māsas, pamātes un divu brāļu nāvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record-courier.com/story/entertainment/local/2015/02/08/tragedy-touches-titus-welliver/19835348007/|title=Tragedy touches Titus Welliver|last=Lee {{!}}|first=Luaine|website=Record-Courier|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Vellivers plānoja sekot tēva pēdās un pat apguva viņa prasmes. Tomēr, iestājoties [[Beningtonas koldedža|Beningtonas koldedžā]], pats aktieris atzinis, ka bijis nedisciplinēts un vairāk interesējies par izklaidi. Viņš arī bieži kavējis nodarbības, lai piedalītos teātra izrādēs. Pēc gada studijām viņš pameta koledžu un nolēma pievērsties aktiermākslai. Jau iepriekš, 1976. gadā, vasaras brīvlaikā [[Bostona|Bostonā]] kopā ar māti, viņš bija apmeklējis aktiermākslas meistarklasi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boredpanda.com/titus-welliver-bio-and-career-highlights/|title=Titus Welliver: Bio And Career Highlights|last=Staff|first=Editorial|website=Bored Panda|access-date=2026-06-15|date=2026-03-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā topošais aktieris pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur apmeklēja aktiermākslas nodarbības ''HB Acting Studio'' un studēja arī [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1989. gadā Taituss pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]] un apmetās [[Venēcija (Losandželosa)|Venēcijas rajonā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Taituss Vellivers debitēja kino 1990. gada filmā ''[[Navy Seals]]'', kurā atveidoja epizodisku lomu. Pēc tam sekoja nelielas lomas filmās un televīzijas seriālos, kā arī lomas seriālos &quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt''), &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; un &quot;[[Metloks (seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock''), un filmās ''[[The Doors (filma)|The Doors]]'' un ''[[Zero Tolerance]]''. No 1995. līdz 1998. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''). 2000. gadu sākumā Taituss sāka biežāk atveidot otrā plāna lomas filmās &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), &quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'') un &quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13''). 2004. gadā seriāla &quot;Ņujorkas policisti&quot; scenārists [[Deivids Milčs]] viņu izvēlējās vienai no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''), kurā aktieris filmējās līdz seriāla slēgšanai 2006. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2007. gadā viņš ieguva otrā plāna lomu [[Bens Afleks|Bena Afleka]] režisora debijā &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;. Izveidojis veiksmīgu sadarbību ar Afleku, Taituss vēlāk piedalījās vēl trīs viņa režisētajās filmās: &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'').&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2008. gadā Taituss Vellivers parādījās divās seriāla &quot;[[Izlaušanās]]&quot; sērijās. Tajā pašā gadā viņš tika izvēlēts arī lomai seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, kurā, pēc aktiera teiktā, sagatavošanās laiks bija ļoti īss, turklāt scenārijs tika turēts noslēpumā un viņš saņēma tikai savas replikas.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/titus-welliver-reveals-lengths-avoid-spoilers-lost/|title=Man in Black actor Titus Welliver reveals the lengths he took to avoid spoilers for 'Lost'|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Seriāla filmēšanas laikā Taituss salauza vairākus kāju pirkstus, atsitoties pret [[Bambusi|bambusa]] celmu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/titus-welliver-discusses-huge-gift-165651892.html|title=Titus Welliver Discusses the “Huge Gift” of Playing The Man in Black on ‘Lost’ and How Far He Went to Avoid Spoilers|website=Yahoo Life|access-date=2026-06-15|date=2020-05-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopumā viņš parādījās trīs seriāla sērijās. No 2009. līdz 2011. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''). Savukārt no 2009. līdz 2010. gadam Taituss spēlēja atkārtotu lomu seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy''). 2012. gadā viņš parādījās filmā &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge''). Tajā pašā gadā, filmējoties seriālā &quot;[[Pieskariens (seriāls)|Pieskariens]]&quot; (''Touch''), Taitusu pamanīja Maikls Konelijs, kura romāni tajā laikā planoja adaptēt seriālām ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Taituss ieguva galveno lomu un atveidoja Hariju Bosu no 2014. līdz 2021. gadam. Vēlāk viņš turpināja šo lomu seriāla turpinājumā ''[[Bosch: Legacy]]'', kurā filmējās no 2022. līdz 2025. gadam. Viņš parādās arī trīs atvasinātā seriāla ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'' sērijās.

2014. gadā Taituss parādījās vienā no galvenajām lomām filmā &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets|Transformeri 4]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lifeofdad.com/titus-welliver-my-life-of-dad/|title=Titus Welliver - My Life of Dad|last=Eddy|first=Art|website=Life of Dad|access-date=2026-06-15|date=2014-02-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā aktieris parādījās filmā &quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades''). 2026. gadā Taituss parādījās trīs seriāla ''[[Dark WInds]]'' epizodēs, kā arī vienā no galvenajām lomām filmā ''[[Killing Castro]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/first-look-killing-castro-diego-boneta-1236496740/|title=Romulus Entertainment Releases First Look For TIFF Pic ‘Killing Castro’ Starring Diego Boneta And Al Pacino|last=Kroll|first=Justin|website=Deadline|access-date=2026-06-15|date=2025-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Taituss Vellivers ir bijis precējies piecas reizes. Pirmo reizi viņš apprecējās ar Hīteri Vīlandtu 1989. gadā, taču laulība drīz vien tika šķirta. 1992. gadā viņš otro reizi apprecējās ar Daniju Sakstoni, no kuras šķīrās 1996. gadā. 1998. gadā Taituss trešo reizi apprecējās ar aktrisi Džoeni Heimboldi, bet pāris izšķīrās 2004. gadā. 2005. gadā aktieris ceturto reizi apprecējās ar producenti Elizabeti Aleksanderu, taču viņu laulība beidzās pēc Elizabetes nāves no [[Vēzis (slimība)|vēža]] 2012. gadā. 2014. gadā Taituss piekto reizi apprecējās ar bijušo modeli Hosē Stemkinsi, bet pāris izšķīrās 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0920038/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Titus Welliver Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-06-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/article/2013/01/08/titus-welliver-promised-land/|title=Titus Welliver on 'Promised Land,' fracking, his late wife|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Taitusam ir trīs bērni: dēli Īmons un Kvins no laulības ar Džoeni Heimboldi, un meita Kora no laulības ar Elizabeti Aleksandru. Visi trīs ir aktieri un kopā ar tēvu ir parādījušies seriālos ''Bosch'' un ''Bosch: Legacy''.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Taituss ir arī aktiera [[Marks Pellegrīno|Marka Pellegrīno]] draugs, ar kuru viņš filmējās filmā &quot;Izkropļotais prāts&quot; un seriālos ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' un &quot;Pazudušie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/tv/hear-from-losts-jacob-and-the-man-in-black/|title=Hear from 'Lost' 's Jacob and the Man in Black!}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1990
|''[[Navy Seals]]''
|[[Redneki|redneks]] bārā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|''[[Mobsters]]''
|[[Als Kapone]]
|-
|''[[The Doors (filma)|The Doors]]''
|policists
|-
|1994
|''[[Zero Tolerance]]''
|Reimonds Manta
|-
|1996
|''[[Mulholland Falls]]''
|Kenijs Kaminss
|-
|1997
|&quot;[[Prezidenta lidmašīna]]&quot; (''Air Force One'')
|militārpersona Baltajā namā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted'')
|Deils Bekers
|-
|&quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'')
|Makss
|-
|2005
|&quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13'')
|Mailoss
|-
|2007
|&quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot; (''Gone Baby Gone'')
|Laionels Makrīdijs
|-
|2008
|''[[The Human Contract]]''
|Preilisa kungs
|-
|2010
|&quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot; (''The Town'')
|Dino Čiampa
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'')
|Robs
|-
|&quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'')
|Dante Markuss
|-
|&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (''Argo'')
|Džons Beitss
|-
|2013
|&quot;[[RED aģenti 2]]&quot; (''RED 2'')
|militārās izlūkošanas vecākais direktors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''[[Poker Night]]''
|Maksvels
|-
|&quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot; (''Transformers: Age of Extinction'')
|Džeimss Sevojs
|-
|2016
|&quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'')
|Tims Hikijs
|-
|2018
|&quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades'')
|Gregors Fausts
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''[[An Affair to Die For]]''
|Rasels Pērpoints
|-
|&quot;[[Šafts (2019. gada filma)|Šafts]]&quot; (''Shaft'')
|speciālais aģents Vjeti
|-
|2025
|''[[Ricky]]''
|Leslijs Torino
|-
|2026
|''[[Killing Castro]]''
|
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1990
|&quot;[[Metloks (1987. gada seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock'')
|Džonijs Bauers
|sērija: ''The Narc''
|-
|1992
|&quot;[[Beverlihilza, pasta indekss 90210]]&quot; (''Beverly Hills, 90210'')
|Dags
|sērija: ''Cardio-Funk''
|-
|1993
|&quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt'')
|Saluči
|sērija: ''Forever Ambergris''
|-
|1994
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Dags Spinijs
|sērija: ''Darkness Falls''
|-
|1996
|''[[Murder White]]''
|Lerijs Vaits
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|''[[Nash Bridges]]''
|Ričards Dreiks
|sērija: ''The Web''
|-
|''[[The Practice]]''
|Gordons
|sērija: ''Hide and Seek''
|-
|1995—1996; 1998
|&quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue'')
|doktors Mondzaks
|8 sērijas
|-
|1999
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Voyager]]&quot; (''Star Trek: Voyager'')
|Maksvels Bērks
|2 sērijas
|-
|2002
|''[[Third Watch]]''
|Kemerons
|sērija: ''Ladies' Day''
|-
|2003
|&quot;[[Krēslas zona (2002. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
|Dilans
|sērija: ''The Monsters Are on Maple Street''
|-
|2004—2006
|&quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood'')
|Sailass Adamss
|galvenā loma; 21 sērija
|-
|2006
|&quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order'')
|Bills Vaitnijs
|sērija: ''Profiteer''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2007
|&quot;[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]&quot; (''Numb3rs'')
|aģents Greivss
|sērija: ''Finders Keepers''
|-
|''[[Jericho]]''
|pulkvedis Roberts Hofmans
|sērija: ''Why We Fight''
|-
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|kapteinis Rodžers Volšs
|sērija: ''Leap of Faith''
|-
|&quot;[[Prokurors Šarks]]&quot; (''Shark'')
|Deksters Modins
|sērija: ''In Absentia''
|-
|2008
|&quot;[[Izlaušanās]]&quot; (''Prison Break'')
|Skots Karats
|2 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Monks]]&quot; (''Monk'')
|Denjels Rīss
|sērija: ''Mr. Monk's Other Brother''
|-
|''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''
|Rodžers/Karš
|sērija: Good God, Y'All
|-
|2009—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis]]
|3 sērijas
|-
|2009—2010
|&quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'')
|Džeimss &quot;Džimijs&quot; O'Felans
|otrā plāna loma; 12 sērijas
|-
|2011
|&quot;[[Likums un kārtība: Losandželosa]]&quot; (''Law &amp; Order: Los Angeles'')
|advokāts Kenedijs
|sērija: ''Angel's Knoll''
|-
|2009—2011
|&quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife'')
|Glens Čaildss
|16 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Marks Gabriels
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Pēdējie Grimmi]]&quot; (''Grimm'')
|Farlijs Kolts
|sērija: ''Three Coins in a Fuchsbau''
|-
|&quot;[[Pieskāriens (seriāls)|Pieskāriens]]&quot; (''Touch'')
|Rendels Mīds
|3 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Mahinatori]]&quot; (''White Collar'')
|senators Terenss Prats
|2 sērijas
|-
|2014
|&quot;[[Mentālists]]&quot; (''Mentalist'')
|Maikls Ridlijs
|2 sērijas
|-
|2014—2015
|&quot;[[Pēdējais kuģis]]&quot; (''The Last Ship'')
|Torvalds
|4 sērijas
|-
|2011; 2015
|&quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; (''Suits'')
|Dominiks Bārons
|3 sērijas
|-
|2013—2014; 2016
|&quot;[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S|Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S.]]&quot; (''Agents of S.H.I.E.L.D.'')
|Felikss Bleiks
|3 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Čikāgas sardze]]&quot; (''Chicago P.D.'')
|Ronalds Būts
|sērija: ''Ghosts''
|-
|2002; 2019
|''[[Law &amp; Order. Special Victims Unit]]''
|Toms Lendrikss/Robs Millers
|sērija: ''Resilience''/ 3 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Mandalorietis]]&quot; (''Mandalorian'')
|imperatora kapteinis
|sērija: ''Chapter 11: The Heiress''
|-
|2014—2021
|''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 68 sērijas
|-
|2022—2025
|''[[Bosch: Legacy]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 30 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[Stabilizatore]]&quot; (''The Equalizer'')
|Elaidža Rīds
|sērija: ''Sins of the Father''
|-
|''[[Ballard]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|3 sērijas
|-
|2026
|''[[Dark Winds]]''
|Dominiks Makneirs
|3 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vellivers, Taituss}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]</text>
      <sha1>ptodlccd9pdnv9d0g22s11zt80fc45n</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485449</id>
      <parentid>4485447</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:41:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485449</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16243" sha1="32aafqncv83elhm00hlzywoz50j5myv" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Taituss Vellivers
| vārds_orig = ''Titus Welliver''
| attēls = Titus Welliver at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg
| komentārs = Taituss Vellivers 2026. gadā
| dz vārds = Taituss B. Vellivers
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|03|12}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}}
| nodarbošanās = aktieris, producents, scenārists
| darbības gadi = 1990—pašlaik
| dzimums = V
}}
'''Taituss B. Vellivers''' ({{val|en|Titus B. Welliver}}; dzimis {{dat|1962|3|12}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, producents un scenārists. Viņš plašāk pazīstams kā Hieronīms Boss seriālos ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'', ''[[Bosch: Legacy]]'' and ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'', Glens Čaildss seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''), Džeimss O'Felans seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'') un Sailass Adamss seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''). Pazīstams arī ar savu sadarbību ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]], piedaloties viņa filmās &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;, &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night''). Vēl, Taituss Vellivers atveidoja lomas filmās &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot;, &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land''), &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'') un &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), kā arī seriālos &quot;[[Pazudušie]]&quot;, &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''), &quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; un &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Taituss Vellivers piedzima 1962. gada 12. martā [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]], Nīla Vellivera un Normas Krīpsas ģimenē. Taitusa tēvs bija slavens ainavu gleznotājs un [[Jeila Universitāte|Jelas Universitātes]] tēlotājmākslas profesors, bet māte bija modes ilustratore.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/lifestyle/where-titus-welliver-ranks-ben-132200253.html|title=Where Titus Welliver Ranks Ben Affleck as a Director - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-06-15|date=2023-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thrillist.com/entertainment/nation/titus-welliver-profile-bosch-legacy|title='Bosch' Star Titus Welliver Is a Hungry Boy|last=Jackson|first=Dan|website=Thrillist|access-date=2026-06-15|date=2022-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/titus-welliver/|title=Titus Welliver - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-06-15|date=2026-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Bērnībā Taituss piedzīvoja savas mazās māsas, pamātes un divu brāļu nāvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record-courier.com/story/entertainment/local/2015/02/08/tragedy-touches-titus-welliver/19835348007/|title=Tragedy touches Titus Welliver|last=Lee {{!}}|first=Luaine|website=Record-Courier|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Vellivers plānoja sekot tēva pēdās un pat apguva viņa prasmes. Tomēr, iestājoties [[Beningtonas koldedža|Beningtonas koldedžā]], pats aktieris atzinis, ka bijis nedisciplinēts un vairāk interesējies par izklaidi. Viņš arī bieži kavējis nodarbības, lai piedalītos teātra izrādēs. Pēc gada studijām viņš pameta koledžu un nolēma pievērsties aktiermākslai. Jau iepriekš, 1976. gadā, vasaras brīvlaikā [[Bostona|Bostonā]] kopā ar māti, viņš bija apmeklējis aktiermākslas meistarklasi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boredpanda.com/titus-welliver-bio-and-career-highlights/|title=Titus Welliver: Bio And Career Highlights|last=Staff|first=Editorial|website=Bored Panda|access-date=2026-06-15|date=2026-03-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā topošais aktieris pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur apmeklēja aktiermākslas nodarbības ''HB Acting Studio'' un studēja arī [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1989. gadā Taituss pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]] un apmetās [[Venēcija (Losandželosa)|Venēcijas rajonā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Taituss Vellivers debitēja kino 1990. gada filmā ''[[Navy Seals]]'', kurā atveidoja epizodisku lomu. Pēc tam sekoja nelielas lomas filmās un televīzijas seriālos, kā arī lomas seriālos &quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt''), &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; un &quot;[[Metloks (seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock''), un filmās ''[[The Doors (filma)|The Doors]]'' un ''[[Zero Tolerance]]''. No 1995. līdz 1998. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''). 2000. gadu sākumā Taituss sāka biežāk atveidot otrā plāna lomas filmās &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), &quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'') un &quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13''). 2004. gadā seriāla &quot;Ņujorkas policisti&quot; scenārists [[Deivids Milčs]] viņu izvēlējās vienai no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''), kurā aktieris filmējās līdz seriāla slēgšanai 2006. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2007. gadā viņš ieguva otrā plāna lomu [[Bens Afleks|Bena Afleka]] režisora debijā &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;. Izveidojis veiksmīgu sadarbību ar Afleku, Taituss vēlāk piedalījās vēl trīs viņa režisētajās filmās: &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'').&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2008. gadā Taituss Vellivers parādījās divās seriāla &quot;[[Izlaušanās]]&quot; sērijās. Tajā pašā gadā viņš tika izvēlēts arī lomai seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, kurā, pēc aktiera teiktā, sagatavošanās laiks bija ļoti īss, turklāt scenārijs tika turēts noslēpumā un viņš saņēma tikai savas replikas.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/titus-welliver-reveals-lengths-avoid-spoilers-lost/|title=Man in Black actor Titus Welliver reveals the lengths he took to avoid spoilers for 'Lost'|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Seriāla filmēšanas laikā Taituss salauza vairākus kāju pirkstus, atsitoties pret [[Bambusi|bambusa]] celmu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/titus-welliver-discusses-huge-gift-165651892.html|title=Titus Welliver Discusses the “Huge Gift” of Playing The Man in Black on ‘Lost’ and How Far He Went to Avoid Spoilers|website=Yahoo Life|access-date=2026-06-15|date=2020-05-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopumā viņš parādījās trīs seriāla sērijās. No 2009. līdz 2011. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''). Savukārt no 2009. līdz 2010. gadam Taituss spēlēja atkārtotu lomu seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy''). 2012. gadā viņš parādījās filmā &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge''). Tajā pašā gadā, filmējoties seriālā &quot;[[Pieskariens (seriāls)|Pieskariens]]&quot; (''Touch''), Taitusu pamanīja Maikls Konelijs, kura romāni tajā laikā planoja adaptēt seriālām ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Taituss ieguva galveno lomu un atveidoja Hariju Bosu no 2014. līdz 2021. gadam. Vēlāk viņš turpināja šo lomu seriāla turpinājumā ''[[Bosch: Legacy]]'', kurā filmējās no 2022. līdz 2025. gadam. Viņš parādās arī trīs atvasinātā seriāla ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'' sērijās.

2014. gadā Taituss parādījās vienā no galvenajām lomām filmā &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets|Transformeri 4]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lifeofdad.com/titus-welliver-my-life-of-dad/|title=Titus Welliver - My Life of Dad|last=Eddy|first=Art|website=Life of Dad|access-date=2026-06-15|date=2014-02-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā aktieris parādījās filmā &quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades''). 2026. gadā Taituss parādījās trīs seriāla ''[[Dark WInds]]'' epizodēs, kā arī vienā no galvenajām lomām filmā ''[[Killing Castro]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/first-look-killing-castro-diego-boneta-1236496740/|title=Romulus Entertainment Releases First Look For TIFF Pic ‘Killing Castro’ Starring Diego Boneta And Al Pacino|last=Kroll|first=Justin|website=Deadline|access-date=2026-06-15|date=2025-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Taituss Vellivers ir bijis precējies piecas reizes. Pirmo reizi viņš apprecējās ar Hīteri Vīlandtu 1989. gadā, taču laulība drīz vien tika šķirta. 1992. gadā viņš otro reizi apprecējās ar Daniju Sakstoni, no kuras šķīrās 1996. gadā. 1998. gadā Taituss trešo reizi apprecējās ar aktrisi Džoeni Heimboldi, bet pāris izšķīrās 2004. gadā. 2005. gadā aktieris ceturto reizi apprecējās ar producenti Elizabeti Aleksanderu, taču viņu laulība beidzās pēc Elizabetes nāves no [[Vēzis (slimība)|vēža]] 2012. gadā. 2014. gadā Taituss piekto reizi apprecējās ar bijušo modeli Hosē Stemkinsi, bet pāris izšķīrās 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0920038/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Titus Welliver Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-06-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/article/2013/01/08/titus-welliver-promised-land/|title=Titus Welliver on 'Promised Land,' fracking, his late wife|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Taitusam ir trīs bērni: dēli Īmons un Kvins no laulības ar Džoeni Heimboldi, un meita Kora no laulības ar Elizabeti Aleksandru. Visi trīs ir aktieri un kopā ar tēvu ir parādījušies seriālos ''Bosch'' un ''Bosch: Legacy''.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Taituss ir arī aktiera [[Marks Pellegrīno|Marka Pellegrīno]] draugs, ar kuru viņš filmējās filmā &quot;Izkropļotais prāts&quot; un seriālos ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' un &quot;Pazudušie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/tv/hear-from-losts-jacob-and-the-man-in-black/|title=Hear from 'Lost' 's Jacob and the Man in Black!}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1990
|''[[Navy Seals]]''
|[[Redneki|redneks]] bārā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|''[[Mobsters]]''
|[[Als Kapone]]
|-
|''[[The Doors (filma)|The Doors]]''
|policists
|-
|1994
|''[[Zero Tolerance]]''
|Reimonds Manta
|-
|1996
|''[[Mulholland Falls]]''
|Kenijs Kaminss
|-
|1997
|&quot;[[Prezidenta lidmašīna]]&quot; (''Air Force One'')
|militārpersona Baltajā namā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted'')
|Deils Bekers
|-
|&quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'')
|Makss
|-
|2005
|&quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13'')
|Mailoss
|-
|2007
|&quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot; (''Gone Baby Gone'')
|Laionels Makrīdijs
|-
|2008
|''[[The Human Contract]]''
|Preilisa kungs
|-
|2010
|&quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot; (''The Town'')
|Dino Čiampa
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'')
|Robs
|-
|&quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'')
|Dante Markuss
|-
|&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (''Argo'')
|Džons Beitss
|-
|2013
|&quot;[[RED aģenti 2]]&quot; (''RED 2'')
|militārās izlūkošanas vecākais direktors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''[[Poker Night]]''
|Maksvels
|-
|&quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot; (''Transformers: Age of Extinction'')
|Džeimss Sevojs
|-
|2016
|&quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'')
|Tims Hikijs
|-
|2018
|&quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades'')
|Gregors Fausts
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''[[An Affair to Die For]]''
|Rasels Pērpoints
|-
|&quot;[[Šafts (2019. gada filma)|Šafts]]&quot; (''Shaft'')
|speciālais aģents Vjeti
|-
|2025
|''[[Ricky]]''
|Leslijs Torino
|-
|2026
|''[[Killing Castro]]''
|
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1990
|&quot;[[Metloks (1987. gada seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock'')
|Džonijs Bauers
|sērija: ''The Narc''
|-
|1992
|&quot;[[Beverlihilza, pasta indekss 90210]]&quot; (''Beverly Hills, 90210'')
|Dags
|sērija: ''Cardio-Funk''
|-
|1993
|&quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt'')
|Saluči
|sērija: ''Forever Ambergris''
|-
|1994
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Dags Spinijs
|sērija: ''Darkness Falls''
|-
|1996
|''[[Murder White]]''
|Lerijs Vaits
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|''[[Nash Bridges]]''
|Ričards Dreiks
|sērija: ''The Web''
|-
|''[[The Practice]]''
|Gordons
|sērija: ''Hide and Seek''
|-
|1995—1996; 1998
|&quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue'')
|doktors Mondzaks
|8 sērijas
|-
|1999
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Voyager]]&quot; (''Star Trek: Voyager'')
|Maksvels Bērks
|2 sērijas
|-
|2002
|''[[Third Watch]]''
|Kemerons
|sērija: ''Ladies' Day''
|-
|2003
|&quot;[[Krēslas zona (2002. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
|Dilans
|sērija: ''The Monsters Are on Maple Street''
|-
|2004—2006
|&quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood'')
|Sailass Adamss
|galvenā loma; 21 sērija
|-
|2006
|&quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order'')
|Bills Vaitnijs
|sērija: ''Profiteer''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2007
|&quot;[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]&quot; (''Numb3rs'')
|aģents Greivss
|sērija: ''Finders Keepers''
|-
|''[[Jericho]]''
|pulkvedis Roberts Hofmans
|sērija: ''Why We Fight''
|-
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|kapteinis Rodžers Volšs
|sērija: ''Leap of Faith''
|-
|&quot;[[Prokurors Šarks]]&quot; (''Shark'')
|Deksters Modins
|sērija: ''In Absentia''
|-
|2008
|&quot;[[Izlaušanās]]&quot; (''Prison Break'')
|Skots Karats
|2 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Monks]]&quot; (''Monk'')
|Denjels Rīss
|sērija: ''Mr. Monk's Other Brother''
|-
|''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''
|Rodžers/Karš
|sērija: Good God, Y'All
|-
|2009—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis]]
|3 sērijas
|-
|2009—2010
|&quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'')
|Džeimss &quot;Džimijs&quot; O'Felans
|otrā plāna loma; 12 sērijas
|-
|2011
|&quot;[[Likums un kārtība: Losandželosa]]&quot; (''Law &amp; Order: Los Angeles'')
|advokāts Kenedijs
|sērija: ''Angel's Knoll''
|-
|2009—2011
|&quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife'')
|Glens Čaildss
|16 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Marks Gabriels
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Pēdējie Grimmi]]&quot; (''Grimm'')
|Farlijs Kolts
|sērija: ''Three Coins in a Fuchsbau''
|-
|&quot;[[Pieskāriens (seriāls)|Pieskāriens]]&quot; (''Touch'')
|Rendels Mīds
|3 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Mahinatori]]&quot; (''White Collar'')
|senators Terenss Prats
|2 sērijas
|-
|2014
|&quot;[[Mentālists]]&quot; (''Mentalist'')
|Maikls Ridlijs
|2 sērijas
|-
|2014—2015
|&quot;[[Pēdējais kuģis]]&quot; (''The Last Ship'')
|Torvalds
|4 sērijas
|-
|2011; 2015
|&quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; (''Suits'')
|Dominiks Bārons
|3 sērijas
|-
|2013—2014; 2016
|&quot;[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S|Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S.]]&quot; (''Agents of S.H.I.E.L.D.'')
|Felikss Bleiks
|3 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Čikāgas sardze]]&quot; (''Chicago P.D.'')
|Ronalds Būts
|sērija: ''Ghosts''
|-
|2002; 2019
|''[[Law &amp; Order. Special Victims Unit]]''
|Toms Lendrikss/Robs Millers
|sērija: ''Resilience''/ 3 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Mandalorietis]]&quot; (''Mandalorian'')
|imperatora kapteinis
|sērija: ''Chapter 11: The Heiress''
|-
|2014—2021
|''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 68 sērijas
|-
|2022—2025
|''[[Bosch: Legacy]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 30 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[Stabilizatore]]&quot; (''The Equalizer'')
|Elaidža Rīds
|sērija: ''Sins of the Father''
|-
|''[[Ballard]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|3 sērijas
|-
|2026
|''[[Dark Winds]]''
|Dominiks Makneirs
|3 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vellivers, Taituss}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>32aafqncv83elhm00hlzywoz50j5myv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485450</id>
      <parentid>4485449</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T13:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <origin>4485450</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16283" sha1="nnycg2qtpxf4bmwwozosab5j9h2jo6b" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Taituss Vellivers
| vārds_orig = ''Titus Welliver''
| attēls = Titus Welliver at 53rd Saturn Awards 2026-01.jpg
| komentārs = Taituss Vellivers 2026. gadā
| dz vārds = Taituss B. Vellivers
| dz datums = {{Dzimšanas datums un vecums|1962|03|12}}
| dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūheivena}}
| nodarbošanās = aktieris, producents, scenārists
| darbības gadi = 1990—pašlaik
| dzimums = V
}}
'''Taituss B. Vellivers''' ({{val|en|Titus B. Welliver}}; dzimis {{dat|1962|3|12}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] aktieris, producents un scenārists. Viņš plašāk pazīstams kā Hieronīms Boss seriālos ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]'', ''[[Bosch: Legacy]]'' and ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'', Glens Čaildss seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''), Džeimss O'Felans seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'') un Sailass Adamss seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''). Pazīstams arī ar savu sadarbību ar [[Bens Afleks|Benu Afleku]], piedaloties viņa filmās &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;, &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night''). Vēl, Taituss Vellivers atveidoja lomas filmās &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot;, &quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land''), &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'') un &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), kā arī seriālos &quot;[[Pazudušie]]&quot;, &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''), &quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; un &quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot;.

== Dzīvesgājums ==
Taituss Vellivers piedzima 1962. gada 12. martā [[Ņūheivena|Ņūheivenā]], [[Konektikuta|Konektikutā]], Nīla Vellivera un Normas Krīpsas ģimenē. Taitusa tēvs bija slavens ainavu gleznotājs un [[Jeila Universitāte|Jelas Universitātes]] tēlotājmākslas profesors, bet māte bija modes ilustratore.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aol.com/lifestyle/where-titus-welliver-ranks-ben-132200253.html|title=Where Titus Welliver Ranks Ben Affleck as a Director - AOL|last=AOL|website=AOL.com|access-date=2026-06-15|date=2023-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thrillist.com/entertainment/nation/titus-welliver-profile-bosch-legacy|title='Bosch' Star Titus Welliver Is a Hungry Boy|last=Jackson|first=Dan|website=Thrillist|access-date=2026-06-15|date=2022-06-14|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvinsider.com/people/titus-welliver/|title=Titus Welliver - Actor|website=TV Insider|access-date=2026-06-15|date=2026-05-20|language=en}}&lt;/ref&gt; Bērnībā Taituss piedzīvoja savas mazās māsas, pamātes un divu brāļu nāvi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.record-courier.com/story/entertainment/local/2015/02/08/tragedy-touches-titus-welliver/19835348007/|title=Tragedy touches Titus Welliver|last=Lee {{!}}|first=Luaine|website=Record-Courier|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji Vellivers plānoja sekot tēva pēdās un pat apguva viņa prasmes. Tomēr, iestājoties [[Beningtonas koldedža|Beningtonas koldedžā]], pats aktieris atzinis, ka bijis nedisciplinēts un vairāk interesējies par izklaidi. Viņš arī bieži kavējis nodarbības, lai piedalītos teātra izrādēs. Pēc gada studijām viņš pameta koledžu un nolēma pievērsties aktiermākslai. Jau iepriekš, 1976. gadā, vasaras brīvlaikā [[Bostona|Bostonā]] kopā ar māti, viņš bija apmeklējis aktiermākslas meistarklasi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boredpanda.com/titus-welliver-bio-and-career-highlights/|title=Titus Welliver: Bio And Career Highlights|last=Staff|first=Editorial|website=Bored Panda|access-date=2026-06-15|date=2026-03-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

1980. gadā topošais aktieris pārcēlās uz [[Ņujorka|Ņujorku]], kur apmeklēja aktiermākslas nodarbības ''HB Acting Studio'' un studēja arī [[Ņujorkas Universitāte|Ņujorkas Universitātē]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; 1989. gadā Taituss pārcēlās uz [[Losandželosa|Losandželosu]] un apmetās [[Venēcija (Losandželosa)|Venēcijas rajonā]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Taituss Vellivers debitēja kino 1990. gada filmā ''[[Navy Seals]]'', kurā atveidoja epizodisku lomu. Pēc tam sekoja nelielas lomas filmās un televīzijas seriālos, kā arī lomas seriālos &quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt''), &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; un &quot;[[Metloks (seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock''), un filmās ''[[The Doors (filma)|The Doors]]'' un ''[[Zero Tolerance]]''. No 1995. līdz 1998. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue''). 2000. gadu sākumā Taituss sāka biežāk atveidot otrā plāna lomas filmās &quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted''), &quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'') un &quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13''). 2004. gadā seriāla &quot;Ņujorkas policisti&quot; scenārists [[Deivids Milčs]] viņu izvēlējās vienai no galvenajām lomām seriālā &quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood''), kurā aktieris filmējās līdz seriāla slēgšanai 2006. gadā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; 2007. gadā viņš ieguva otrā plāna lomu [[Bens Afleks|Bena Afleka]] režisora debijā &quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot;. Izveidojis veiksmīgu sadarbību ar Afleku, Taituss vēlāk piedalījās vēl trīs viņa režisētajās filmās: &quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot;, &quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; un &quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'').&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

2008. gadā Taituss Vellivers parādījās divās seriāla &quot;[[Izlaušanās]]&quot; sērijās. Tajā pašā gadā viņš tika izvēlēts arī lomai seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, kurā, pēc aktiera teiktā, sagatavošanās laiks bija ļoti īss, turklāt scenārijs tika turēts noslēpumā un viņš saņēma tikai savas replikas.&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/tv/titus-welliver-reveals-lengths-avoid-spoilers-lost/|title=Man in Black actor Titus Welliver reveals the lengths he took to avoid spoilers for 'Lost'|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt; Seriāla filmēšanas laikā Taituss salauza vairākus kāju pirkstus, atsitoties pret [[Bambusi|bambusa]] celmu.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yahoo.com/lifestyle/titus-welliver-discusses-huge-gift-165651892.html|title=Titus Welliver Discusses the “Huge Gift” of Playing The Man in Black on ‘Lost’ and How Far He Went to Avoid Spoilers|website=Yahoo Life|access-date=2026-06-15|date=2020-05-01|language=en}}&lt;/ref&gt; Kopumā viņš parādījās trīs seriāla sērijās. No 2009. līdz 2011. gadam aktierim bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife''). Savukārt no 2009. līdz 2010. gadam Taituss spēlēja atkārtotu lomu seriālā &quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy''). 2012. gadā viņš parādījās filmā &quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge''). Tajā pašā gadā, filmējoties seriālā &quot;[[Pieskariens (seriāls)|Pieskariens]]&quot; (''Touch''), Taitusu pamanīja Maikls Konelijs, kura romāni tajā laikā planoja adaptēt seriālām ''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Taituss ieguva galveno lomu un atveidoja Hariju Bosu no 2014. līdz 2021. gadam. Vēlāk viņš turpināja šo lomu seriāla turpinājumā ''[[Bosch: Legacy]]'', kurā filmējās no 2022. līdz 2025. gadam. Viņš parādās arī trīs atvasinātā seriāla ''[[Ballard (seriāls)|Ballard]]'' sērijās.

2014. gadā Taituss parādījās vienā no galvenajām lomām filmā &quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets|Transformeri 4]]&quot;.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lifeofdad.com/titus-welliver-my-life-of-dad/|title=Titus Welliver - My Life of Dad|last=Eddy|first=Art|website=Life of Dad|access-date=2026-06-15|date=2014-02-17|language=en}}&lt;/ref&gt; 2018. gadā aktieris parādījās filmā &quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades''). 2026. gadā Taituss parādījās trīs seriāla ''[[Dark WInds]]'' epizodēs, kā arī vienā no galvenajām lomām filmā ''[[Killing Castro]]''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2025/08/first-look-killing-castro-diego-boneta-1236496740/|title=Romulus Entertainment Releases First Look For TIFF Pic ‘Killing Castro’ Starring Diego Boneta And Al Pacino|last=Kroll|first=Justin|website=Deadline|access-date=2026-06-15|date=2025-08-26|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==
Taituss Vellivers ir bijis precējies piecas reizes. Pirmo reizi viņš apprecējās ar Hīteri Vīlandtu 1989. gadā, taču laulība drīz vien tika šķirta. 1992. gadā viņš otro reizi apprecējās ar Daniju Sakstoni, no kuras šķīrās 1996. gadā. 1998. gadā Taituss trešo reizi apprecējās ar aktrisi Džoeni Heimboldi, bet pāris izšķīrās 2004. gadā. 2005. gadā aktieris ceturto reizi apprecējās ar producenti Elizabeti Aleksanderu, taču viņu laulība beidzās pēc Elizabetes nāves no [[Vēzis (slimība)|vēža]] 2012. gadā. 2014. gadā Taituss piekto reizi apprecējās ar bijušo modeli Hosē Stemkinsi, bet pāris izšķīrās 2019. gadā.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0920038/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Titus Welliver Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-06-15}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://ew.com/article/2013/01/08/titus-welliver-promised-land/|title=Titus Welliver on 'Promised Land,' fracking, his late wife|work=EW.com|access-date=2026-06-15|language=en}}&lt;/ref&gt;

Taitusam ir trīs bērni: dēli Īmons un Kvins no laulības ar Džoeni Heimboldi, un meita Kora no laulības ar Elizabeti Aleksandru. Visi trīs ir aktieri un kopā ar tēvu ir parādījušies seriālos ''Bosch'' un ''Bosch: Legacy''.&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt;

Taituss ir arī aktiera [[Marks Pellegrīno|Marka Pellegrīno]] draugs, ar kuru viņš filmējās filmā &quot;Izkropļotais prāts&quot; un seriālos ''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]'' un &quot;Pazudušie&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://people.com/tv/hear-from-losts-jacob-and-the-man-in-black/|title=Hear from 'Lost' 's Jacob and the Man in Black!}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|1990
|''[[Navy Seals]]''
|[[Redneki|redneks]] bārā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1991
|''[[Mobsters]]''
|[[Als Kapone]]
|-
|''[[The Doors (filma)|The Doors]]''
|policists
|-
|1994
|''[[Zero Tolerance]]''
|Reimonds Manta
|-
|1996
|''[[Mulholland Falls]]''
|Kenijs Kaminss
|-
|1997
|&quot;[[Prezidenta lidmašīna]]&quot; (''Air Force One'')
|militārpersona Baltajā namā
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2003
|&quot;[[Izkropļotais prāts]]&quot; (''Twisted'')
|Deils Bekers
|-
|&quot;[[Baikeri]]&quot; (''Biker Boyz'')
|Makss
|-
|2005
|&quot;[[Uzbrukums 13. iecirknim (2005. gada filma)|Uzbrukums 13. iecirknim]]&quot; (''Assault on Precinct 13'')
|Mailoss
|-
|2007
|&quot;[[Ardievu, mazā, ardievu!]]&quot; (''Gone Baby Gone'')
|Laionels Makrīdijs
|-
|2008
|''[[The Human Contract]]''
|Preilisa kungs
|-
|2010
|&quot;[[Pilsēta (filma)|Pilsēta]]&quot; (''The Town'')
|Dino Čiampa
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |2012
|&quot;[[Apsolītā zeme (2012. gada filma)|Apsolītā zeme]]&quot; (''Promised Land'')
|Robs
|-
|&quot;[[Cilvēks uz dzegas]]&quot; (''Man on a Ledge'')
|Dante Markuss
|-
|&quot;[[Argo (filma)|Argo]]&quot; (''Argo'')
|Džons Beitss
|-
|2013
|&quot;[[RED aģenti 2]]&quot; (''RED 2'')
|militārās izlūkošanas vecākais direktors
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2014
|''[[Poker Night]]''
|Maksvels
|-
|&quot;[[Transformeri: Iznīcības laikmets]]&quot; (''Transformers: Age of Extinction'')
|Džeimss Sevojs
|-
|2016
|&quot;[[Dzīve nakts aizsegā]]&quot; (''Live by Night'')
|Tims Hikijs
|-
|2018
|&quot;[[Bēgšanas plāns 2]]&quot; (''Escape Plan 2: Hades'')
|Gregors Fausts
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2019
|''[[An Affair to Die For]]''
|Rasels Pērpoints
|-
|&quot;[[Šafts (2019. gada filma)|Šafts]]&quot; (''Shaft'')
|speciālais aģents Vjeti
|-
|2025
|''[[Ricky]]''
|Leslijs Torino
|-
|2026
|''[[Killing Castro]]''
|
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1990
|&quot;[[Metloks (1987. gada seriāls)|Metloks]]&quot; (''Matlock'')
|Džonijs Bauers
|sērija: ''The Narc''
|-
|1992
|&quot;[[Beverlihilza, pasta indekss 90210]]&quot; (''Beverly Hills, 90210'')
|Dags
|sērija: ''Cardio-Funk''
|-
|1993
|&quot;[[Kapeņu stāstiņi]]&quot; (''Tales From the Crypt'')
|Saluči
|sērija: ''Forever Ambergris''
|-
|1994
|&quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (''X Files'')
|Dags Spinijs
|sērija: ''Darkness Falls''
|-
|1996
|''[[Murder White]]''
|Lerijs Vaits
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |1997
|''[[Nash Bridges]]''
|Ričards Dreiks
|sērija: ''The Web''
|-
|''[[The Practice]]''
|Gordons
|sērija: ''Hide and Seek''
|-
|1995—1996; 1998
|&quot;[[Ņujorkas policisti]]&quot; (''NYPD Blue'')
|doktors Mondzaks
|8 sērijas
|-
|1999
|&quot;[[Zvaigžņu ceļš: Voyager]]&quot; (''Star Trek: Voyager'')
|Maksvels Bērks
|2 sērijas
|-
|2002
|''[[Third Watch]]''
|Kemerons
|sērija: ''Ladies' Day''
|-
|2003
|&quot;[[Krēslas zona (2002. gada seriāls)|Krēslas zona]]&quot; (''The Twilight Zone'')
|Dilans
|sērija: ''The Monsters Are on Maple Street''
|-
|2004—2006
|&quot;[[Dedvuda (seriāls)|Dedvuda]]&quot; (''Deadwood'')
|Sailass Adamss
|galvenā loma; 21 sērija
|-
|2006
|&quot;[[Likums un kārtība (seriāls)|Likums un kārtība]]&quot; (''Law &amp; Order'')
|Bills Vaitnijs
|sērija: ''Profiteer''
|-
| rowspan=&quot;4&quot; |2007
|&quot;[[Skaitļi (seriāls)|Skaitļi]]&quot; (''Numb3rs'')
|aģents Greivss
|sērija: ''Finders Keepers''
|-
|''[[Jericho]]''
|pulkvedis Roberts Hofmans
|sērija: ''Why We Fight''
|-
|&quot;[[NCIS: izmeklēšanas dienests]]&quot; (''NCIS'')
|kapteinis Rodžers Volšs
|sērija: ''Leap of Faith''
|-
|&quot;[[Prokurors Šarks]]&quot; (''Shark'')
|Deksters Modins
|sērija: ''In Absentia''
|-
|2008
|&quot;[[Izlaušanās]]&quot; (''Prison Break'')
|Skots Karats
|2 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2009
|&quot;[[Monks]]&quot; (''Monk'')
|Denjels Rīss
|sērija: ''Mr. Monk's Other Brother''
|-
|''[[Supernatural (seriāls)|Supernatural]]''
|Rodžers/Karš
|sērija: Good God, Y'All
|-
|2009—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Džeikoba brālis/Dūmu briesmonis]]
|3 sērijas
|-
|2009—2010
|&quot;[[Anarhijas dēli]]&quot; (''Sons of Anarchy'')
|Džeimss &quot;Džimijs&quot; O'Felans
|otrā plāna loma; 12 sērijas
|-
|2011
|&quot;[[Likums un kārtība: Losandželosa]]&quot; (''Law &amp; Order: Los Angeles'')
|advokāts Kenedijs
|sērija: ''Angel's Knoll''
|-
|2009—2011
|&quot;[[Labā sieva]]&quot; (''Good Wife'')
|Glens Čaildss
|16 sērijas
|-
|2011—2012
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Marks Gabriels
|3 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2012
|&quot;[[Pēdējie Grimmi]]&quot; (''Grimm'')
|Farlijs Kolts
|sērija: ''Three Coins in a Fuchsbau''
|-
|&quot;[[Pieskāriens (seriāls)|Pieskāriens]]&quot; (''Touch'')
|Rendels Mīds
|3 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Mahinatori]]&quot; (''White Collar'')
|senators Terenss Prats
|2 sērijas
|-
|2014
|&quot;[[Mentālists]]&quot; (''Mentalist'')
|Maikls Ridlijs
|2 sērijas
|-
|2014—2015
|&quot;[[Pēdējais kuģis]]&quot; (''The Last Ship'')
|Torvalds
|4 sērijas
|-
|2011; 2015
|&quot;[[Ģēnijs uzvalkā]]&quot; (''Suits'')
|Dominiks Bārons
|3 sērijas
|-
|2013—2014; 2016
|&quot;[[Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S|Drošības aģenti V.A.I.R.O.G.S.]]&quot; (''Agents of S.H.I.E.L.D.'')
|Felikss Bleiks
|3 sērijas
|-
|2018
|&quot;[[Čikāgas sardze]]&quot; (''Chicago P.D.'')
|Ronalds Būts
|sērija: ''Ghosts''
|-
|2002; 2019
|''[[Law &amp; Order. Special Victims Unit]]''
|Toms Lendrikss/Robs Millers
|sērija: ''Resilience''/ 3 sērijas
|-
|2020
|&quot;[[Mandalorietis]]&quot; (''Mandalorian'')
|imperatora kapteinis
|sērija: ''Chapter 11: The Heiress''
|-
|2014—2021
|''[[Bosch (seriāls)|Bosch]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 68 sērijas
|-
|2022—2025
|''[[Bosch: Legacy]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|galvenā loma; 30 sērijas
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2025
|&quot;[[Stabilizatore]]&quot; (''The Equalizer'')
|Elaidža Rīds
|sērija: ''Sins of the Father''
|-
|''[[Ballard]]''
|Hieronīms &quot;Harijs&quot; Boss
|3 sērijas
|-
|2026
|''[[Dark Winds]]''
|Dominiks Makneirs
|3 sērijas
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Vellivers, Taituss}}
[[Kategorija:1962. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]</text>
      <sha1>nnycg2qtpxf4bmwwozosab5j9h2jo6b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrijs Īens Kjūsiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634414</id>
    <revision>
      <id>4485376</id>
      <parentid>4483710</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T12:16:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4485376</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12955" sha1="6ymyqkcolfwdqju8a5h3k5c2x575frw" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Henrijs Īens Kjūsiks
| vārds_orig = ''Henry Ian Cusick''
| attēls = Henryiancusick.jpg
| komentārs = Henrijs Īens Kjūsiks 2007. gadā
| dz vārds = Henrijs Īens Kjūsiks Čavess
| dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1967|04|17}}
| dz vieta = {{vieta|Peru|Truhiljo}}
| nodarbošanās = aktieris, rešisors
| darbības gadi = 1993—pašlaik
| dzimums = V
}}
'''Henrijs Īens Kjūsiks Čavess''' ({{val|en|Henry Ian Cusick Chávez}}; dzimis {{dat|1967|4|17}}) ir [[peruāņi|peruāņu]]-[[skoti|skotu]] aktieris,&lt;ref name=dailyrecord&gt;{{Ziņu atsauce|last1=McIver|first1=Brian|title=Scots actor Henry Ian Cusick tells why he had to move stateside for work because of lack of opportunities at home|url=http://www.dailyrecord.co.uk/entertainment/celebrity-interviews/scots-actor-henry-ian-cusick-3120255|access-date=24 May 2018|work=The Daily Record|date=7 February 2014}}&lt;/ref&gt; kurš plašāk pazīstams kā Dezmonds Hjūms seriālā &quot;[[Pazudušie]]&quot;, Markuss Keins seriālā &quot;[[Simts (seriāls)|Simts]]&quot; (''The 100'') un Rass Teilors seriālā &quot;[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]&quot; (''MacGyver''), kā arī filmās &quot;[[Krēsla (2006. gada filma)|Krēsla]]&quot; (''Half Light'', 2006) un &quot;[[Slepkava (2007. gada filma)|Slepkava]]&quot; (''Hitman'', 2007). Pazīstams arī ar lomām seriālos &quot;[[Bezgalīgās debesis]]&quot; (''Big Sky''), &quot;[[NCIS: Havaju salas]]&quot; (''NCIS: Hawai'i'') un ''[[Inhumans]]''.

== Dzīvesgājums ==
Henrijs Īens Kjūsiks piedzima 1967. gada 17. aprīlī [[Truhiljo]], [[Peru]]. Viņa māte bija peruāniete Esperansa Čavesa, bet tēvs — Henrijs Džozefs Kjūsiks, [[Īri|īrs]] ar [[Skoti|skotu]] saknēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pastemagazine.com/tv/the-passage/henry-ian-cusick-the-passage-lost-interview|title=Henry Ian Cusick on Moving from Stage to Screen and Why The Passage Reminds Him of Lost|website=Paste Magazine|access-date=2026-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hellomagazine.com/celebrities/896381/rare-look-into-lost-star-henry-ian-cusick-life-in-hawaii-with-wife-and-kids/|title=Rare look into Lost star Henry Ian Cusick's life away in Hawaii with wife and 3 kids|website=HELLO!|access-date=2026-06-17|date=2026-04-17|language=en}}&lt;/ref&gt; Henrijs Īens uzauga kopā ar divām māsām, un pēc ģimenes pārcelšanās uz [[Spānija|Spāniju]] viņa vecākiem piedzima vēl viens dēls. Pēc kāda laika ģimene pārcēlās uz [[Skotija|Skotiju]], bet neilgi pēc tam uz [[Trinidāda|Trinidādu]], kur viņi turpināja dzīvot desmit gadus.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.henryiancusick.com/|title=Official website of actor Henry Ian Cusick|access-date=2026-06-17|date=2016-02-29|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt; Četrpadsmit gadu vecumā Henrijs Īens atgriezās Skotijā un apmetās pilsētā netālu no [[Glāzgova]]s, kur sāka interesēties par aktiermākslu un iestājās Karaliskajā Skotijas Mūzikas un drāmas akadēmijā.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tomēr viņš studijas nepabeidza, jo apmeklētības problēmu dēļ otrajā kursā viņam tika lūgts pamest akadēmiju.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Pēc tam Henrijs Īens sāka darboties amatierteātrī Glāzgovā, bet vēlāk ieguva lomas profesionālajā Glāzgovas teātrī, kuru pats aktieris raksturojis kā labāko teātri Skotijā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Pēc kāda laika Henrijs Īens pārcēlās uz [[Londona|Londonu]].&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Strādājot teātrī, viņš sadraudzējās arī ar aktieri [[Braians Kokss|Braienu Koksu]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Karjera ==
Kjūsiks debitēja kā aktieris 1993. gadā britu seriāla ''[[Taggart]]'' epizodē. Tam sekoja vairākas lomas citos britu seriālos, un 2002. gadā aktieris nelielā lomā parādījās angloamerikāņu filmā &quot;[[Apsēstība (2002. gada filma)|Apsēstība]]&quot; (''Possesion''), taču titros viņš nebija minēts. Savukārt 2003. gadā Kjūsiks guva pirmo plašāko atzinību un kritiķu novērtējumu par [[Jēzus Kristus]] lomu britu filmā ''[[The Visual Bible: The Gospel of John]]'', kas ir gandrīz burtiska [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlija]] ekranizācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://extra.newfaithnetwork.com/en/the-life-of-jesus-series-seven-reasons-why-its-a-must-watch/|title='The Life of Jesus': 7 reasons why it's a must-watch|last=Network|first=New Faith|website=New Faith Network|access-date=2026-06-17|date=2020-09-18|language=en}}&lt;/ref&gt;

2005. gadā, viesojoties pie sava drauga Braiena Koksa, Kjūsiks iepazinās ar viņa kaimiņu Karltonu Kjūzu, viena no seriāla &quot;[[Pazudušie]]&quot; izpildproducentiem un scenāristiem. Vēlāk Kjūsiks nolēma nosūtīt savu atlases ierakstu Dezmonda Hjūma lomai seriālā, un Kjūzs, atceroties iepriekšējo tikšanos ar aktieri, palīdzēja viņam iegūt šo lomu. Sākotnēji Kjūsiks parādījās piecās [[Pazudušie (2. sezona)|otrās sezonas]] sērijās kā viesaktieris, bet sākot no [[Pazudušie (3. sezona)|trešās sezonas]] kļuva par vienu no seriāla galvenajiem aktieriem un tajā filmējās līdz pat tā noslēgumam 2010. gadā. Dezmonda loma atnesa Kjūsikam vislielāko atpazīstamību un nomināciju ''[[Emmy balva|Emmy]]'' balvai. Filmēšanas laikā aktieris kopā ar ģimeni pārcēlās uz [[Oahu]] salu, kur tika uzņemts seriāls, un turpina tur dzīvot arī pēc tā noslēguma.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Filmējoties seriālā &quot;Pazudušie&quot;, Kjūsiks parādījās divās seriāla &quot;[[24 (seriāls)|24. stundas]]&quot; sērijās un atveidoja arī galvenās lomas filmās &quot;[[Krēsla (2006. gada filma)|Krēsla]]&quot; (''Half Light'') un &quot;[[Slepkava (2007. gada filma)|Slepkava]]&quot; (''Hitman''). 2012. gadā aktieris parādījās divās seriāla &quot;[[Viņpus]]&quot; sērijās. 2013. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem aktieriem, kas saņēma scenāriju jaunajam seriālam &quot;[[Simts (seriāls)|Simts]]&quot; (''The 100''). Aktierim patika seriāla ideja, un viņš piekrita atveidot vienu no galvenajām lomām visās seriāla sezonās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.channel4.com/press/news/interview-henry-ian-cusick-100|title=An interview with Henry Ian Cusick for The 100 {{!}} Channel 4|website=www.channel4.com|access-date=2026-06-17}}&lt;/ref&gt; Šajā seriālā viņš debitēja arī kā režisors, režisējot divas sērijas. 2017. gadā aktieris filmējās seriālā ''[[Inhumans]]'', bet tas tika atcelts pēc pirmās sezonas. No 2020. līdz 2021. gadam Kjūsikam bija atkārtota loma seriālā &quot;[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]&quot; (''MacGyver'').&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2019/06/macgyver-henry-ian-cusick-cast-cbs-series-season-4-1202639636/|title=‘MacGyver’: Henry Ian Cusick Joins CBS Series For Season 4 In A Lead Role|last=Andreeva|first=Nellie|website=Deadline|access-date=2026-06-17|date=2019-06-28|language=en}}&lt;/ref&gt; No 2022. līdz 2023. gadam aktieris filmējās filmā &quot;[[Bezgalīgās debesis]]&quot; (''Big Sky''), bet no 2023. līdz 2024. gadam viņš filmējās seriālā &quot;[[NCIS: Havaju salas]]&quot; (''NCIS: Hawai'i''). 2025. gadā Kjūsiks parādījās seriāla ''[[Butterfly (seriāls)|Butterfly]]'' sērijā kopā ar savu &quot;Pazudušie&quot; kolēģi [[Denjels De Kims|Denjelu De Kimu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.usmagazine.com/entertainment/news/daniel-dae-kim-discusses-lost-reunion-with-henry-ian-cusick-on-butterfly/|title=Daniel Dae Kim Breaks Down How He Made That ‘Lost’ Reunion Happen on Prime Video’s ‘Butterfly’|last=Grebenyuk|first=Yana|website=Us Weekly|access-date=2026-06-17|date=2025-08-14|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Personīgā dzīve ==

=== Attiecības ===
1992. gadā Kjūsiks iepazinās ar producenti Aniju Vūdu, ar kuru apprecējās 2006. gada jūlijā. Pārim ir trīs dēli: Īlaijs, Lūkass un Esau.&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm0193738/bio/?ref_=nm_ov_ql_1|title=Henry Ian Cusick Bio|website=www.imdb.com|access-date=2026-06-17}}&lt;/ref&gt;

=== Skandāli ===
2007. gada aprīlī bijusī [[American Broadcasting Company|ABC]] darbiniece iesniedza prasību pret Henriju Kjūsiku, apsūdzot viņu [[Seksuāla uzmākšanās|seksuālās uzmākšanās]] un uzbrukuma gadījumos seriāla &quot;Pazudušie&quot; uzņemšanas laikā. Saskaņā ar prasībā pausto, pēc sūdzības iesniegšanas ABC vadībai viņa drīz vien tika atlaista no darba.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latimes.com/entertainment/la-et-lost-lawsuit-2009apr25-story.html|title='Lost' actor and ABC face sex harassment claim|website=Los Angeles Times|access-date=2026-06-17|date=2009-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sandiegouniontribune.com/2009/04/25/lost-actor-and-abc-face-sex-harassment-claim/|title=‘Lost’ actor and ABC face sex harassment claim|website=San Diego Union-Tribune|access-date=2026-06-17|date=2009-04-25|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.heraldscotland.com/default_content/12387741.actor-lost-faces-legal-action-sex-claim/|title=Actor from Lost faces legal action over sex claim|website=The Herald|access-date=2026-06-17|date=2009-04-27|language=en}}&lt;/ref&gt; Aktiera pārstāvis, kā arī kanāla ABC un producēšanas kompānijas ''[[Grass Skirt Productions]]'' pārstāvji atteicās sniegt komentārus par lietu. 2009. gada oktobrī tiesvedība tika izbeigta pēc pušu panāktas vienošanās, un prasītājai tika izmaksāta kompensācija.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.digitalspy.com/showbiz/a184486/lost-star-settles-sexual-harassment-suit/|title='Lost' star settles sexual harassment suit|website=Digital Spy|access-date=2026-06-17|date=2009-10-30|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvguide.com/news/henry-ian-cusick-1011377/|title=Lost's Henry Ian Cusick Settles Sexual Harassment Lawsuit|last=Eng|first=Joyce|website=TVGuide.com|access-date=2026-06-17|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Filmogrāfija ==

=== Lomas filmās ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
|-
|2002
|&quot;[[Apsēstība (2002. gada filma)|Apsēstība]]&quot; (''Possesion'')
|Tobijs Bings
|-
|2003
|''[[The Visual Bible: The Gospel of John]]''
|[[Jēzus Kristus]]
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |2006
|&quot;[[Krēsla (2006. gada filma)|Krēsla]]&quot; (''Half Light'')
|Braiens
|-
|''[[9/Tenths]]''
|Viljams
|-
|2007
|&quot;[[Slepkava (2007. gada filma)|Slepkava]]&quot; (''Hitman'')
|Udre Belikofs
|-
|2013
|''[[Not Another Happy Ending]]''
|Vilijs Skots
|-
|2014
|''[[The Girl on the Train (2014. gada filma)|The Girl on the Train]]''
|Denijs Hārts
|-
|2017
|''[[Rememory]]''
|Loutons
|-
|2024
|''[[1 Million Followers]]''
|Denjels
|}

=== Televīzija ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Gads
!Nosaukums
!Loma
!Piezīmes
|-
|1993
|''[[Taggart]]''
|Īens Gourijs
|sērija: ''Fatal Inheritance''
|-
|2003
|''[[Happiness (seriāls)|Happiness]]''
|Filips
|sērija: ''A Nice Person''
|-
|2003
|''[[The Book Group]]''
|Mailss Longmūrs
|6 sērijas
|-
|2004
|&quot;[[Midsomeras slepkavības|Midsomersas slepkavības]]&quot; (''Midsomer Murder'')
|Gērets Heldmans
|sērija: ''The Fisher King''
|-
|2006
|&quot;[[24 (seriāls)|24 stundas]]&quot; (24)
|Teo Štollers
|2 sērijas
|-
|2005—2010
|&quot;[[Pazudušie]]&quot; (''Lost'')
|[[Seriāla &quot;Pazudušie&quot; varoņu saraksts|Dezmonds Hjūms]]
|galvenā loma; 46 sērijas
|-
|2010
|''[[Law &amp; Order: Special Victims Unit]]''
|Ēriks Vebers
|2 sērijas
|-
|2012
|&quot;[[Viņpus]]&quot; (''Fringe'')
|Saimons Fosters
|2 sērijas
|-
|2012—2013
|&quot;[[Mentālists]]&quot; (''Mentalist'')
|Tomijs Volkers
|3 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[CSI Lasvegasa]]&quot; (''CSI'')
|Džeimss Nefaro
|sērija: ''Last Woman Standing''
|-
|2013
|&quot;[[Ķermenis kā pierādījums]]&quot; (''Body Proof'')
|doktors Trents Maršs
|2 sērijas
|-
|2013
|&quot;[[Īpašo uzdevumu vienība Hawaii 5-0|Īpašo uzdveumu vienība Hawaii 5-0]]&quot; (''Hawaii Five-0'')
|terorists Ernesto
|sērija: ''We Need Each Other''
|-
|2012; 2015
|''[[Scandal]]''
|Stīvens Finčs
|8 sērijas
|-
|2017
|''[[Inhumans]]''
|doktors Evans Deklans
|otrā plāna loma; 6 sērijas
|-
|2019
|''[[The Passage]]''
|doktors Džonass Līrs
|galvenā loma; 10 sērijas
|-
|2014—2019
|&quot;[[Simts (seriāls)|Simts]]&quot; (''The 100'')
|Markuss Keins
|galvenā loma; 58 sērijas
|-
|2020—2021
|&quot;[[Makgaivers (2016. gada seriāls)|Makgaivers]]&quot; (''MacGyver'')
|Rass Teilors
|otrā plāna loma; 28 sērijas
|-
|2022—2023
|&quot;[[Bezgālīgas debesis]]&quot; (''Big Sky'')
|Eiverijs Makalisters
|otrā plāna loma; 13 sērijas
|-
|2023—2024
|&quot;[[NCIS: Havaju salas]]&quot; (''NCIS: Hawai'i'')
|Džons Svifts
|5 sērijas
|-
|2024
|&quot;[[911: Teksasa]]&quot; (''9-1-1: Lone Star'')
|Enco de la Kosta
|2 sērijas
|-
|2025
|''[[Butterfly (seriāls)|Butterfly]]''
|Niks Barnss
|sērija: ''Seoul''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{oficiālā tīmekļa vietne}}
{{aktieru ārējās saites}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Kjūsiks, Henrijs Īens}}
[[Kategorija:1967. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Skotu kinoaktieri]]</text>
      <sha1>6ymyqkcolfwdqju8a5h3k5c2x575frw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas 44. vidusskola</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634544</id>
    <revision>
      <id>4485577</id>
      <parentid>4485114</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <comment>Tika ievietota informācija par pašlaik Kaņiera ielā 15 esošajām iestādēm.</comment>
      <origin>4485577</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3525" sha1="o7qgy5bq0s5wfvns2882dnsl1sxsvk1" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 44. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Kaņiera iela 15.jpg
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 48.53
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 10
| longs = 12.79
| longEW = E
| opened = 1965. gadā
| closed = 2005. gadā
| headmaster = Sergejs Auziņš
| grades = 1. — 12. klase
| students = 304 (2004./2005. m. g.)
| language = latviešu, krievu
| status = slēgta
}}
'''Rīgas 44. vidusskola''' bija viena no Rīgas skolām, kas atradās [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]].
==Vēsture==
Dibināta 1965. gadā kā '''Rīgas 14. astoņgadīgā skola''' ar krievu un latviešu plūsmu. Skola bija paredzēta Ķengaraga jaunuzcelto dzīvojamo namu masīva bērniem; tās ietilpība bija 1072 skolēni.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:772650|article:DIVL83|query:skola%20R%C4%ABgas%2014%20asto%C5%86gad%C4%ABg%C4%81s%20skolas%20/ Pirmais zvans Ķengaragā], K. Pakalns, 02.09.1965.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091575|article:DIVL202|query:Ka%C5%86ieru%20/ Rajona rītdienai], I. Lūse, 21.12.1965.&lt;/ref&gt; Skolas sākotnējā adrese bija Kaņiera iela 2. Pirmā direktore bija Iraida Rozenvalde. 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā skola tika pārdēvēta par '''Rīgas 44. vidusskolu'''.

No 1996. gada skola pirmā rajonā sāka darbu ar pedagoģiskās korekcijas klasēm pēc pašizstrādātas un akreditētas programmas.&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/13060-uchitelya_prosyat_ne_zakryivat_44_yu_shkolu/ Учителя просят не закрывать 44-ю школу], Gorod.lv, 08.06.2005.&lt;/ref&gt;

Sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem — uz [[Latvijas demogrāfija|kopējā iedzīvotāju skaita un dzimstības krituma fona Latvijā]] — skolēnu skaits Rīgas 44. vidusskolā strauji samazinājās. No 2001. gada skolā netiek nokomplektētas 1. klases.&lt;ref&gt;[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/gadagramata_2005.pdf Gadagrāmata 2005], Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, 2006. gads&lt;/ref&gt; 2003. gadā Rīgas dome paredzēja pārtraukt 10. klašu komplektēšanu skolā un ar 2005. gada 1. augusta reorganizēt to par pamatskolu. Tomēr 2005. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums likvidēt Rīgas 44. vidusskolu ar 2005. gada 1. septembri. Vispārējo pamatizglītības programmu tika piedavāts apgūt citās tuvējās skolās, savukārt pedagoģiskās korekcijas programmas pēctecība tika nodota [[Rīgas Lastādijas pamatskola|Rīgas 57. vidusskolai]].

Sobrīd bijušās Rīgas 44. vidusskolas ēkā atrodas Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC), Rīgas jauniešu centrs &quot;Kaņieris&quot;, Rīgas Skolēnu dome un Rīgas Riteņbraukšanas skolas filiāle.
==Izglītības programmas==
*Pamatizglītības programma (21011111)
*Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programma (21011821)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011021)
==Atsauces==</text>
      <sha1>o7qgy5bq0s5wfvns2882dnsl1sxsvk1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485578</id>
      <parentid>4485577</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:35:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>4485578</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3529" sha1="4x8be7ids3ebqr6yqyaktqemh8hfbqj" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 44. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Kaņiera iela 15.jpg
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 48.53
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 10
| longs = 12.79
| longEW = E
| opened = 1965. gadā
| closed = 2005. gadā
| headmaster = Sergejs Auziņš
| grades = 1. — 12. klase
| students = 304 (2004./2005. m. g.)
| language = latviešu, krievu
| status = slēgta
}}
'''Rīgas 44. vidusskola''' bija viena no Rīgas skolām, kas atradās [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]].
==Vēsture==
Dibināta 1965. gadā kā '''Rīgas 14. astoņgadīgā skola''' ar krievu un latviešu plūsmu. Skola bija paredzēta Ķengaraga jaunuzcelto dzīvojamo namu masīva bērniem; tās ietilpība bija 1072 skolēni.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:772650|article:DIVL83|query:skola%20R%C4%ABgas%2014%20asto%C5%86gad%C4%ABg%C4%81s%20skolas%20/ Pirmais zvans Ķengaragā], K. Pakalns, 02.09.1965.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091575|article:DIVL202|query:Ka%C5%86ieru%20/ Rajona rītdienai], I. Lūse, 21.12.1965.&lt;/ref&gt; Skolas sākotnējā adrese bija Kaņiera iela 2. Pirmā direktore bija Iraida Rozenvalde. 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā skola tika pārdēvēta par '''Rīgas 44. vidusskolu'''.

No 1996. gada skola pirmā rajonā sāka darbu ar pedagoģiskās korekcijas klasēm pēc pašizstrādātas un akreditētas programmas.&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/13060-uchitelya_prosyat_ne_zakryivat_44_yu_shkolu/ Учителя просят не закрывать 44-ю школу], Gorod.lv, 08.06.2005.&lt;/ref&gt;

Sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem — uz [[Latvijas demogrāfija|kopējā iedzīvotāju skaita un dzimstības krituma fona Latvijā]] — skolēnu skaits Rīgas 44. vidusskolā strauji samazinājās. No 2001. gada skolā netiek nokomplektētas 1. klases.&lt;ref&gt;[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/gadagramata_2005.pdf Gadagrāmata 2005], Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, 2006. gads&lt;/ref&gt; 2003. gadā Rīgas dome paredzēja pārtraukt 10. klašu komplektēšanu skolā un ar 2005. gada 1. augustu reorganizēt to par pamatskolu. Tomēr 2005. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums likvidēt Rīgas 44. vidusskolu ar 2005. gada 1. septembri. Vispārējās pamatizglītības programmu tika piedāvāts apgūt citās tuvējās skolās, savukārt pedagoģiskās korekcijas programmas pēctecība tika nodota [[Rīgas Lastādijas pamatskola|Rīgas 57. vidusskolai]].

Šobrīd bijušās Rīgas 44. vidusskolas ēkā atrodas Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC), Rīgas jauniešu centrs &quot;Kaņieris&quot;, Rīgas Skolēnu dome un Rīgas Riteņbraukšanas skolas filiāle.
==Izglītības programmas==
*Pamatizglītības programma (21011111)
*Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programma (21011821)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011021)
==Atsauces==</text>
      <sha1>4x8be7ids3ebqr6yqyaktqemh8hfbqj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485592</id>
      <parentid>4485578</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:11:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <comment>Skola tika atzīmēta kā bijusī skola, kā arī pievienota kategorijai &quot;Bijušās skolas Rīgā&quot;</comment>
      <origin>4485592</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3627" sha1="mv3lad5e04ipe9ab81s81hcdog6y5i7" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 44. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Kaņiera iela 15.jpg
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 48.53
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 10
| longs = 12.79
| longEW = E
| opened = 1965. gadā
| closed = 2005. gadā
| headmaster = Sergejs Auziņš
| grades = 1. — 12. klase
| students = 304 (2004./2005. m. g.)
| language = latviešu, krievu
| status = slēgta
}}
'''Rīgas 44. vidusskola''' bija viena no Rīgas skolām, kas atradās [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]].
==Vēsture==
Dibināta 1965. gadā kā '''Rīgas 14. astoņgadīgā skola''' ar krievu un latviešu plūsmu. Skola bija paredzēta Ķengaraga jaunuzcelto dzīvojamo namu masīva bērniem; tās ietilpība bija 1072 skolēni.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:772650|article:DIVL83|query:skola%20R%C4%ABgas%2014%20asto%C5%86gad%C4%ABg%C4%81s%20skolas%20/ Pirmais zvans Ķengaragā], K. Pakalns, 02.09.1965.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091575|article:DIVL202|query:Ka%C5%86ieru%20/ Rajona rītdienai], I. Lūse, 21.12.1965.&lt;/ref&gt; Skolas sākotnējā adrese bija Kaņiera iela 2. Pirmā direktore bija Iraida Rozenvalde. 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā skola tika pārdēvēta par '''Rīgas 44. vidusskolu'''.

No 1996. gada skola pirmā rajonā sāka darbu ar pedagoģiskās korekcijas klasēm pēc pašizstrādātas un akreditētas programmas.&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/13060-uchitelya_prosyat_ne_zakryivat_44_yu_shkolu/ Учителя просят не закрывать 44-ю школу], Gorod.lv, 08.06.2005.&lt;/ref&gt;

Sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem — uz [[Latvijas demogrāfija|kopējā iedzīvotāju skaita un dzimstības krituma fona Latvijā]] — skolēnu skaits Rīgas 44. vidusskolā strauji samazinājās. No 2001. gada skolā netiek nokomplektētas 1. klases.&lt;ref&gt;[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/gadagramata_2005.pdf Gadagrāmata 2005], Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, 2006. gads&lt;/ref&gt; 2003. gadā Rīgas dome paredzēja pārtraukt 10. klašu komplektēšanu skolā un ar 2005. gada 1. augustu reorganizēt to par pamatskolu. Tomēr 2005. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums likvidēt Rīgas 44. vidusskolu ar 2005. gada 1. septembri. Vispārējās pamatizglītības programmu tika piedāvāts apgūt citās tuvējās skolās, savukārt pedagoģiskās korekcijas programmas pēctecība tika nodota [[Rīgas Lastādijas pamatskola|Rīgas 57. vidusskolai]].

Šobrīd bijušās Rīgas 44. vidusskolas ēkā atrodas Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC), Rīgas jauniešu centrs &quot;Kaņieris&quot;, Rīgas Skolēnu dome un Rīgas Riteņbraukšanas skolas filiāle.
==Izglītības programmas==
*Pamatizglītības programma (21011111)
*Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programma (21011821)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011021)
==Atsauces==
{{atsauces}}

{{izglītība-aizmetnis}}
{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]]</text>
      <sha1>mv3lad5e04ipe9ab81s81hcdog6y5i7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485598</id>
      <parentid>4485592</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:17:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <origin>4485598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3601" sha1="d0r9dkyrtaet19gnatjy2mfya03cfbg" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 44. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Kaņiera iela 15.jpg
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 48.53
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 10
| longs = 12.79
| longEW = E
| opened = 1965. gadā
| closed = 2005. gadā
| headmaster = Sergejs Auziņš
| grades = 1. — 12. klase
| students = 304 (2004./2005. m. g.)
| language = latviešu, krievu
| status = slēgta
}}
'''Rīgas 44. vidusskola''' bija viena no Rīgas skolām, kas atradās [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]].
==Vēsture==
Dibināta 1965. gadā kā '''Rīgas 14. astoņgadīgā skola''' ar krievu un latviešu plūsmu. Skola bija paredzēta Ķengaraga jaunuzcelto dzīvojamo namu masīva bērniem; tās ietilpība bija 1072 skolēni.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:772650|article:DIVL83|query:skola%20R%C4%ABgas%2014%20asto%C5%86gad%C4%ABg%C4%81s%20skolas%20/ Pirmais zvans Ķengaragā], K. Pakalns, 02.09.1965.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091575|article:DIVL202|query:Ka%C5%86ieru%20/ Rajona rītdienai], I. Lūse, 21.12.1965.&lt;/ref&gt; Skolas sākotnējā adrese bija Kaņiera iela 2. Pirmā direktore bija Iraida Rozenvalde. 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā skola tika pārdēvēta par '''Rīgas 44. vidusskolu'''.

No 1996. gada skola pirmā rajonā sāka darbu ar pedagoģiskās korekcijas klasēm pēc pašizstrādātas un akreditētas programmas.&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/13060-uchitelya_prosyat_ne_zakryivat_44_yu_shkolu/ Учителя просят не закрывать 44-ю школу], Gorod.lv, 08.06.2005.&lt;/ref&gt;

Sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem — uz [[Latvijas demogrāfija|kopējā iedzīvotāju skaita un dzimstības krituma fona Latvijā]] — skolēnu skaits Rīgas 44. vidusskolā strauji samazinājās. No 2001. gada skolā netiek nokomplektētas 1. klases.&lt;ref&gt;[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/gadagramata_2005.pdf Gadagrāmata 2005], Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, 2006. gads&lt;/ref&gt; 2003. gadā Rīgas dome paredzēja pārtraukt 10. klašu komplektēšanu skolā un ar 2005. gada 1. augustu reorganizēt to par pamatskolu. Tomēr 2005. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums likvidēt Rīgas 44. vidusskolu ar 2005. gada 1. septembri. Vispārējās pamatizglītības programmu tika piedāvāts apgūt citās tuvējās skolās, savukārt pedagoģiskās korekcijas programmas pēctecība tika nodota [[Rīgas Lastādijas pamatskola|Rīgas 57. vidusskolai]].

Šobrīd bijušās Rīgas 44. vidusskolas ēkā atrodas Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC), Rīgas jauniešu centrs &quot;Kaņieris&quot;, Rīgas Skolēnu dome un Rīgas Riteņbraukšanas skolas filiāle.
==Izglītības programmas==
*Pamatizglītības programma (21011111)
*Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programma (21011821)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011021)
==Atsauces==
{{atsauces}}

{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]]</text>
      <sha1>d0r9dkyrtaet19gnatjy2mfya03cfbg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485608</id>
      <parentid>4485598</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Lazurīts pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Lazurīts/Rīgas 44. vidusskola]] uz [[Rīgas 44. vidusskola]]: Lapa ir gatava publiskošanai</comment>
      <origin>4485598</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3601" sha1="d0r9dkyrtaet19gnatjy2mfya03cfbg" xml:space="preserve">{{Skolas infokaste
| name = Rīgas 44. vidusskola
| logo = 
| seal_image = 
| image = Kaņiera iela 15.jpg
| image size = 250
| caption =
| location = [[Attēls:Flag of Latvia.svg|20px]] [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera iela]] 15, [[Rīga]], [[Latvija]]
| schooltype = vidusskola
| fundingtype = 
| map_type = Rīga
| map_caption = 
| map_alt = 
| map_size =
| latd = 56
| latm = 54
| lats = 48.53
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 10
| longs = 12.79
| longEW = E
| opened = 1965. gadā
| closed = 2005. gadā
| headmaster = Sergejs Auziņš
| grades = 1. — 12. klase
| students = 304 (2004./2005. m. g.)
| language = latviešu, krievu
| status = slēgta
}}
'''Rīgas 44. vidusskola''' bija viena no Rīgas skolām, kas atradās [[Kaņiera iela (Rīga)|Kaņiera ielā]] 15, [[Ķengarags|Ķengaragā]].
==Vēsture==
Dibināta 1965. gadā kā '''Rīgas 14. astoņgadīgā skola''' ar krievu un latviešu plūsmu. Skola bija paredzēta Ķengaraga jaunuzcelto dzīvojamo namu masīva bērniem; tās ietilpība bija 1072 skolēni.&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:772650|article:DIVL83|query:skola%20R%C4%ABgas%2014%20asto%C5%86gad%C4%ABg%C4%81s%20skolas%20/ Pirmais zvans Ķengaragā], K. Pakalns, 02.09.1965.&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1091575|article:DIVL202|query:Ka%C5%86ieru%20/ Rajona rītdienai], I. Lūse, 21.12.1965.&lt;/ref&gt; Skolas sākotnējā adrese bija Kaņiera iela 2. Pirmā direktore bija Iraida Rozenvalde. 20. gadsimta 60.–70. gadu mijā skola tika pārdēvēta par '''Rīgas 44. vidusskolu'''.

No 1996. gada skola pirmā rajonā sāka darbu ar pedagoģiskās korekcijas klasēm pēc pašizstrādātas un akreditētas programmas.&lt;ref&gt;[https://gorod.lv/novosti/13060-uchitelya_prosyat_ne_zakryivat_44_yu_shkolu/ Учителя просят не закрывать 44-ю школу], Gorod.lv, 08.06.2005.&lt;/ref&gt;

Sākot ar 20. gadsimta 90. gadiem — uz [[Latvijas demogrāfija|kopējā iedzīvotāju skaita un dzimstības krituma fona Latvijā]] — skolēnu skaits Rīgas 44. vidusskolā strauji samazinājās. No 2001. gada skolā netiek nokomplektētas 1. klases.&lt;ref&gt;[https://sus.lv/sites/default/files/media/faili/gadagramata_2005.pdf Gadagrāmata 2005], Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments, 2006. gads&lt;/ref&gt; 2003. gadā Rīgas dome paredzēja pārtraukt 10. klašu komplektēšanu skolā un ar 2005. gada 1. augustu reorganizēt to par pamatskolu. Tomēr 2005. gada 12. jūlijā tika pieņemts lēmums likvidēt Rīgas 44. vidusskolu ar 2005. gada 1. septembri. Vispārējās pamatizglītības programmu tika piedāvāts apgūt citās tuvējās skolās, savukārt pedagoģiskās korekcijas programmas pēctecība tika nodota [[Rīgas Lastādijas pamatskola|Rīgas 57. vidusskolai]].

Šobrīd bijušās Rīgas 44. vidusskolas ēkā atrodas Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC), Rīgas jauniešu centrs &quot;Kaņieris&quot;, Rīgas Skolēnu dome un Rīgas Riteņbraukšanas skolas filiāle.
==Izglītības programmas==
*Pamatizglītības programma (21011111)
*Pamatizglītības mazākumtautību programma (21011121)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programma (21011811)
*Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas mazākumtautību programma (21011821)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011)
*Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programma (31011021)
==Atsauces==
{{atsauces}}

{{Rīgas skolas}}

[[Kategorija:Bijušās skolas Rīgā]]</text>
      <sha1>d0r9dkyrtaet19gnatjy2mfya03cfbg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tofers Greiss</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634561</id>
    <revision>
      <id>4485590</id>
      <parentid>4484945</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:10:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4485590</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2115" sha1="cpc41ztcyky5xm0fyvjzay2zzj4qmhy" xml:space="preserve">{{Aktiera infokaste
| vārds = Tofers Greiss
| vārds_orig = ''Topher Grace''
| attēls = Topher Grace 2019 by Glenn Francis (3x4 cropped).jpg
| attēla izmērs = 
| komentārs = Tofers Greiss 2019. gadā
| dz. vārds = 
| dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|7|12}}
| dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}}
| miršanas datums = 
| miršanas vieta = 
| citi vārdi = 
| nodarbošanās = aktieris
| darbības gadi = 1998—pašlaik
| dzīvesbiedrs = 
| bērni = 3
| paraksts = 
| mājaslapa = 
| akadēmijasbalva = 
| afibalva = 
| arielabalva = 
| BFTMAbalva = 
| cēzarabalva = 
| emibalva = 
| filmfarebalva = 
| geminibalva = 
| zeltapalmaszars = 
| zeltateļabalva = 
| zeltaglobusabalva = 
| zeltaavenesbalva = 
| gojasbalva = 
| gremībalva = 
| iftbalva = 
| lorensaolivjēbalva = 
| NAACPbalva = 
| nacionālāsfilmasbalva = 
| SAGbalva = 
| tonijasbalva = 
| apbalvojumi = 
| dzimums = V
}}
'''Kristofers Džons &quot;Tofers&quot; Greiss''' ({{Val|en|Christopher John &quot;Topher&quot; Grace}}; dzimis {{Dat|1978|7|12}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]].

Vislabāk pazīstams ar lomām situāciju komēdijseriālā &quot;[[Tas septiņdesmito šovs]]&quot; (''That '70s Show''; 1998—2005) un supervaroņu filmā &quot;[[Zirnekļcilvēks 3]]&quot; (2007). Piedalījies arī tādās filmās kā &quot;[[Satiksme (filma)|Satiksme]]&quot; (2000), &quot;[[Monas Lizas smaids]]&quot; (2003), ''[[Win a Date with Tad Hamilton!]]'' (2004), &quot;[[Lieliskā kompānija]]&quot; (''In Good Company'', 2004), &quot;[[Valentīna diena (filma)|Valentīna diena]]&quot; (2010), &quot;[[Plēsoņas]]&quot; (2010), &quot;[[Dubultnieks (2011. gada filma)|Dubultnieks]]&quot; (''The Double'', 2011), &quot;[[Ultraamerikāņi]]&quot; (2015), ''[[War Machine]]'' (2017), &quot;[[Melnais KKKlanmens]]&quot; (2018), &quot;[[Zem sudraba ezera]]&quot; (2018), &quot;[[Uzticams kandidāts]]&quot; (2020) un &quot;[[Kā novākt radiņus]]&quot; (2026).

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
{{Aktieru ārējās saites}}
{{Aktieris-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Greiss, Tofers}}
[[Kategorija:1978. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]]
[[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]]
[[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]]</text>
      <sha1>cpc41ztcyky5xm0fyvjzay2zzj4qmhy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Sinaloas kartelis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634565</id>
    <revision>
      <id>4485613</id>
      <parentid>4485011</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T20:53:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>dažādi sīkumi.......</comment>
      <origin>4485613</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9578" sha1="limx5jlesx5xuam78tjpkluji5xlqbr" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Infokaste
| bodystyle      = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}}
| above          = ''Sinaloas kartelis''
| abovestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}}
| subheader      = 
| subheaderstyle = {{WPMILHIST Infobox style|sub_header_raw}}
| image          = [[Attēls:Cartel De Sinaloa.svg|200px]]
| imagestyle     = {{WPMILHIST Infobox style|image_box_raw}}
| caption        = Karteļa karogs
| label1         = Darbība
| data1          = 1987–pašlaik
| label2         = Darbības virzieni
| data2          = {{ubl|[[narkotiku tirdzniecība]]|narkotiku ražošana|nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija|ieroču tirdzniecība|cilvēku kontrabanda|[[slepkavība]]s|nolaupīšanas|kukuļdošana|[[terorisms]] un narkoterorisms|daļīpašuma tiesību krāpšana|mākslīgā intelekta dziļviltojumu krāpniecība}}
| label3         = Līderi
| data3          = [[Ivans Arhivaldo Guzmans Salazars]]&lt;br /&gt;[[Hesuss Alfredo Guzmans Salazars]]&lt;br /&gt;[[Ismaels Zambada Sikaiross]]
| label4         = Sāncenši
| data4          = {{ubl|Jalisco jaunās paaudzes kartelis|''Los Zetas''|Līča kartelis (kopš 2021. gada)|''La Linea''|Huaresas kartelis|''Los Mazatlecos''|Tihuānas kartelis|''Logan Heights Gang''|''Barrio Azteca''|Beltrāna-Leivas kartelis}}
| label5         = Dalībnieku skaits
| data5          = apmēram {{sk|17825}}&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.elfinanciero.com.mx/nacional/2023/09/23/carteles-mexicanos-que-grupos-del-narco-reclutan-a-mas-personas/|date=23 September 2023|website=[[El Financiero]]|language=es|title=Cárteles mexicanos: ¿Qué grupos del narco reclutan a más personas?|trans-title=Mexican cartels: Which groups recruit the most people?}}&lt;/ref&gt;
}}
'''Sinaloas kartelis''' ({{val|es|Sinaloa Cartel}}) ir lielākais narkotiku kartelis [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce |last=Beittel |first=June S. |date=7 June 2022 |title=Mexico: Organized Crime and Drug Trafficking Organizations |url=https://sgp.fas.org/crs/row/R41576.pdf |journal=Congressional Research Service |access-date=19 December 2023 |archive-date=11 December 2023 |archive-url=https://web.archive.org/web/20231211113227/https://sgp.fas.org/crs/row/R41576.pdf |url-status= }}&lt;/ref&gt; Tas ir pazīstams arī kā ''Guzmana-Loeras'' organizācija. Karteļa īpatsvars narkotiku kontrabandā ir līdz pat 60% no visas [[Nelegālā narkotiku tirdzniecība|narkotiku tirdzniecības]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Recapture of drug lord may affect the narcotics trade across Texas’ border|author=|url=http://www.star-telegram.com/news/state/texas/article55299955.html|work=star-telegram.com|date=|accessdate=2016-01-18:02:46 PM|archivedate=2018-01-26|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180126185617/http://www.star-telegram.com/news/state/texas/article55299955.html}}&lt;/ref&gt; Tas ir iesaistīts [[kokaīns|kokaīna]], [[heroīns|heroīna]], metamfetamīna, fentanila, [[marihuāna]]s un [[MDMA]] piegādē Amerikas Savienotajām Valstīm.

== Vēsture ==
=== Aviljesa noziedzīgā organizācija ===
[[Pedro Aviljess Peress]] bija viens no narkotiku baronu pionieriem Meksikas [[Sinaloa]]s štatā 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās. Viņš kopā ar Visenti Kariljo Leju tiek uzskatīts par pirmo Meksikas lielāko marihuānas kontrabandistu paaudzi, kas iezīmēja liela mēroga Meksikas narkotiku tirdzniecības aizsākumu.&lt;ref name=McRae &gt;{{Ziņu atsauce | first=Patricia B. | last=McRae | title=Reconceptualizing the Illegal Narcotics Trade and Its Effect on the Colombian and the Mexican State | year=1998 | publisher=Historical Text Archive | url=http://historicaltextarchive.com/sections.php?op=viewarticle&amp;artid=456 | work=Muhlenberg College – Department of Political Science | access-date=20 August 2009 | archive-date=4 March 2003 | archive-url=https://web.archive.org/web/20030304205625/http://historicaltextarchive.com/sections.php?op=viewarticle&amp;artid=456 | url-status= }}&lt;/ref&gt; Viņš arī bija pionieris lidmašīnu izmantošanā narkotiku kontrabandai uz Amerikas Savienotajām Valstīm.&lt;ref name=mafiosa&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://lavidamafiosa.blogspot.com/2008/02/narco-historias-sonorenses.html|archive-url=https://web.archive.org/web/20090205114730/http://lavidamafiosa.blogspot.com/2008/02/narco-historias-sonorenses.html|title=Narco historias sonorenses|archive-date=5 February 2009}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Culiacan1.png|thumb|[[Kuljakana]] vēsturiskā Sinaloas karteļa rašanās vieta]]
Otrās paaudzes Sinaloas narkotiku tirgotāji, piemēram, Rafaels Karo Kvintero, Ernesto Fonseka Kariljo, Migels Anhels Fēlikss Galjardo, Ismaels Zambada Garsija un Avilesa Peresa brāļadēls Hoakins &quot;El Čapo&quot; Guzmans&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2005-jul-05-fg-shorty5-story.html |title=Mexico's Master of Elusion |work=Los Angeles Times |date=5 July 2005 |access-date=15 May 2012 |first=Richard |last=Boudreaux |archive-date=8 August 2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240808020510/https://www.latimes.com/archives/la-xpm-2005-jul-05-fg-shorty5-story.html |url-status= }}&lt;/ref&gt;, apgalvoja, ka visu, ko zināja par &quot;narkotiku tirgotājiem&quot;, uzzinājuši, kalpojot Aviljesa organizācijā. Pedro Aviljess galu galā gāja bojā apšaudē ar federālo policiju 1978. gada septembrī Sinaloā.

2011. gada 31. oktobrī ASV [[Arizona|Arizonas štatā]] plaša mēroga narkotiku kontrabandas operācijas laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki arestēja 70 cilvēkus, kurus turēja aizdomās par narkotiku kontrabandu. Tiek ziņots, ka visi sadarbojās ar Meksikas narkotiku karteli Sinaloā. Meksika konfiscēja 599 lidmašīnas un helikopterus, kas saistīti ar Sinaloas karteli. Tas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā meksikāņu aviokompānijas ''[[Aeromexico]]'' gaisa flote, lai gan jāatzīmē, ka lielākā daļa Sinaloas karteļa izmantoto lidmašīnu ir mazās lidmašīnas — ''[[Cessna]]'' (populārākās), ''Gulfstreams'', ''Piper'' un citas.

== Karteļa līderi ==
[[Attēls:Sinaloa Cartel presence.png|thumb|Sinaloas karteļa darbības teritorija (zaļganzelta krāsa)]]
* [[Hoakins Guzmans]] (''El Chapo'') (aizturēts 2014. gadā, aizbēga 2015. gada jūlijā, atkal sagūstīts 2016. gada 8. janvārī)
* [[Ignacio Koronels]] (Načo) (nogalināts apšaudē 2010. gada 29. jūlijā)
* [[Ovidio Guzmans Lopess]], plaši pazīstams kā ''El Raton'' vai ''El Nuevo Ratón'' (&quot;Pele&quot; vai &quot;Jaunā pele&quot;) (aizturēts 2023. gada 5. janvārī)
* [[Ismaels Zambada]] (kopā ar ''El Chapo'', pēc aresta 2016. gadā bija vienīgais līderis. Arestēts 2024. gada jūlijā)

== Organizācijas hierarhija ==
Sinaloas kartelis agrāk bija pazīstams kā ''La Alianza de Sangre'' (&quot;Asins alianse&quot;). Sinaloas kartelis ir &quot;noziedzīgu organizāciju konfederācija, kuras pamatā ir reģionālā kultūra un dziļas, kopīgas asins saites, kas radušās gadu desmitiem ilgas endogēnas prakses laikā&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |date=2017-03-27 |title=Sinaloa Cartel Succession in Mexico: More Political Intrigue than Violence |url=https://insightcrime.org/news/analysis/sinaloa-cartel-succession-in-mexico-more-political-intrigue-than-violence/ |access-date=2022-04-01 |website=InSight Crime |language=en-US |archive-date=1 April 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220401142918/https://insightcrime.org/news/analysis/sinaloa-cartel-succession-in-mexico-more-political-intrigue-than-violence/ |url-status= }}&lt;/ref&gt;

=== Struktūra ===
''Cipher Brief'' identificēja karteļa starptautiskos panākumus kā galvenokārt horizontālas organizācijas sistēmas, nevis hierarhijas no augšas uz leju, ko izmanto daudzi tā konkurenti. Tā kā kartelis ir decentralizēts, lai paplašinātos ārzemēs, kā arī lai ļautu sev &quot;[pārdzīvot] konkurējošo karteļu brutālos uzbrukumus un sava ievērojamākā līdera Čapo Guzmana sagūstīšanu&quot;, karteļa šīs stratēģijas izmantošana tika salīdzināta ar daļēji autonomiem subsīdiju un vietējo filiāļu tīkliem, ko izmanto daudzas likumīgas franšīzes; &quot;Lēmumu pieņemšanas pilnvaras plūst starp dažādām komponentēm, nevis virzās lejup pa formālu komandķēdi.&quot;&lt;ref name=Cipher&gt;Michael Vigil, [https://www.thecipherbrief.com/column_article/the-structure-and-psychology-of-drug-cartels &quot;The Structure and Psychology of Drug Cartels&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230724214523/https://www.thecipherbrief.com/column_article/the-structure-and-psychology-of-drug-cartels |date=24 July 2023 }}. ''Cipher Brief'', 15 June 2015. Retrieved 24 July 2023&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.insightcrime.org/mexico-organized-crime-news/sinaloa-cartel-profile Sinaloa Cartel] profile on [[InSight Crime]]
* [https://web.archive.org/web/20081216143334/http://www.amw.com/fugitives/brief.cfm?id=25154 Joaquin &quot;El Chapo&quot; Guzman-Loera on America's Most Wanted]
* [https://www.sfgate.com/news/article/the-leonardo-da-vinci-of-drug-traffickers-3211302.php Jose Espinoza—The &quot;Leonardo da Vinci&quot; of the Sinaloa Cartel—''San Francisco Chronicle''—1 November 2009:]
* [http://www.chicagomag.com/Chicago-Magazine/October-2013/Sinaloa-Cartel/ Why Mexico's Sinaloa Cartel Loves Selling Drugs in Chicago], Chicago magazine, October 2013
* [https://www.fbi.gov/news/stories/2014/september/money-laundering-takedown Money laundering takedown]

[[Kategorija:Noziegumi]]
[[Kategorija:Organizācijas]]</text>
      <sha1>limx5jlesx5xuam78tjpkluji5xlqbr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henry Ian Cusick</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634600</id>
    <redirect title="Henrijs Īens Kjūsiks" />
    <revision>
      <id>4485377</id>
      <timestamp>2026-06-22T12:17:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</comment>
      <origin>4485377</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</text>
      <sha1>pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kjūsiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634601</id>
    <redirect title="Henrijs Īens Kjūsiks" />
    <revision>
      <id>4485381</id>
      <timestamp>2026-06-22T12:26:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</comment>
      <origin>4485381</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</text>
      <sha1>pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cusick</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634602</id>
    <redirect title="Henrijs Īens Kjūsiks" />
    <revision>
      <id>4485382</id>
      <timestamp>2026-06-22T12:27:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</comment>
      <origin>4485382</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</text>
      <sha1>pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Henrijs Ī. Kjusiks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634603</id>
    <redirect title="Henrijs Īens Kjūsiks" />
    <revision>
      <id>4485383</id>
      <timestamp>2026-06-22T12:28:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</comment>
      <origin>4485383</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="36" sha1="pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Henrijs Īens Kjūsiks]]</text>
      <sha1>pzis8j6ox6wmxyq485wb53c5mnjd73i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Grigorijs Ņehoroševs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634604</id>
    <revision>
      <id>4485427</id>
      <timestamp>2026-06-22T13:08:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>ЦиркулярныйКиви</username>
        <id>112309</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Personas infokaste | vārds        = Grigorijs Nehoroševs | vārds_orig   = ''Григорий Иванович Нехорошев'' | attēls       =  | image_size  = | caption     = | dz_gads = 1957 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Udeļnaja]], [[Ramenskas rajons]], [[Maskavas apgabals]]m {{URS}} | m_gads = 2026 | m_mēnesis = 6 | m_diena = 19 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | pilsonība   = {{RUS}} | death_place = | education   = | nodarbošanās = žurnāl...</comment>
      <origin>4485427</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15772" sha1="dlzjbda4fgdrx6vmn747yav4wtcrawg" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds        = Grigorijs Nehoroševs
| vārds_orig   = ''Григорий Иванович Нехорошев''
| attēls       = 
| image_size  =
| caption     =
| dz_gads = 1957
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 5
| dz_vieta = [[Udeļnaja]], [[Ramenskas rajons]], [[Maskavas apgabals]]m {{URS}}
| m_gads = 2026
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 19
| m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| pilsonība   = {{RUS}}
| death_place =
| education   =
| nodarbošanās = [[žurnālists]]
| family      =
| dzīvesbiedrs = 
| children    =
| URL         = 
| alma_mater  = [[Maskavas Valsts Universitāte]]
}}

'''Grigorijs Ņehoroševs''' ({{Val-ru|Григорий Нехорошев}}, dzimis {{dat|1957|5|5}} Udeļnajā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]], miris {{dat|2026|6|19}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/g-nekhoroshev.html|title=Grigorijs Nehoroševs —|website=www.russkije.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija|Krievijas]] žurnālists, kopš 2015. gada dzīvoja [[Emigrācija|emigrācijā]] [[Latvija|Latvijā]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1957. gada 5. maijā Udeļnajas ciemā Ramenskas rajonā Maskavas apgabalā, dzelzceļa inženieru ģimenē, bērnību pavadījis [[Balašiha|Balašihā]], kur viņa tēvs strādāja par stacijas priekšnieku.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Ņehoroševu interesēja [[radioamatierisms]], un viņa pirmās piezīmes Balašihas pilsētas laikrakstam bija veltītas citiem radioamatieriem un viņu hobijam. Arī vēlāk viņa vaļasprieks bija vecu radioaparātu remonts un kolekcionēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenizdat.ru/articles/1167453/|title=Умер журналист Григорий Нехорошев|website=ЛенИздат.ru|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://seva.ru/oborot/guests/?id=34|title=seva.ru - Севаоборот|website=seva.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

1984. gadā (pēc cita avota - 1979. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=48880|title=НЕХОРОШЕВ Григорий Иванович - Биография - БД &quot;Лабиринт&quot;|website=www.labyrinth.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; absolvēja [[Maskavas Valsts universitāte|Maskavas Valsts universitātes]] Žurnālistikas fakultāti. Stažējās arī Rīgā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Laikraksta “Kņižnoje obozreņije” korespondents no 1984. līdz 1989. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solzhenitsyn.ru/o_tvorchestve/articles/general/index.php?ELEMENT_ID=1482|title=Елена Чуковская. Вернуть Солженицыну гражданство СССР|website=solzhenitsyn.ru|access-date=2026-06-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/45451944/story/120123561/rip-zhurnalist-i-redaktor-grigoriy-nehoroshev-lichnyy-vrag-putina-otravilsya-v-rige-lozhnymi-opyatami|title=R.I.P. Журналист и редактор Григорий Нехорошев, &quot;личный враг Путина&quot;, отравился в Риге ложными опятами|last=Шаврей|first=Андрей|website=Delfi|access-date=2026-06-22|date=2026-06-20|language=ru}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] apgalvojumiem par cenzūras atcelšanu, laikrakstam &quot;Knižnoje obozreņije&quot; nācās cīnīties ar cenzūru, tāpēc 1980. gadu beigās Ņehoroševs sāka sadarboties ar [[Latvijas Tautas fronte|Latvijas Tautas frontes]] laikrakstu &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; un Rīgas laikrakstu &quot;[[Sovetskaja Molodjož]]&quot;, kur 1989. gadā cenzūra bija vājāka.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Viņš sagatavoja vairākus reportāžas [[BBC]]. Par to viņš tika atlaists no darba ar pantu &quot;Nepietiekama kvalifikācija ieņemamajam amatam&quot;, kas tolaik nozīmēja, ka viņam tika aizliegts strādāt šajā profesijā. No 1988.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; vai 1989.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://flb.ru/kompromat/1045/1.html|title=Биография FLB-Григорий Нехорошев|website=flb.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; gada Ņehoroševs bija BBC krievu valodas dienesta pastāvīgais Maskavas korespondents, bieži darbojās &quot;karstajos punktos&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; 

=== 1990. gadi ===
1991. gadā viņš kļuva par pirmo padomju žurnālistu, kas saņēma oficiālu [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] akreditāciju kā ārzemju (BBC) korespondents.

[[Augusta pučs|1991. gada 19.–21. augusta valsts apvērsuma]] mēģinājuma laikā viņš tiešraidē stāstīja no Baltā nama ([[Krievijas PFSR Augstākā padome|Krievijas PFSR Augstākās padomes]] ēkas). Pēc atbrīvošanas no [[Forosa|Forosas]] Mihails Gorbačovs stāstīja, ka izolācijā BBC viņam bijis svarīgs informācijas avots. Tāpēc viņš piekrita sniegt interviju Ņehoroševam. Šī bija pirmā intervija, ko PSRS vadītājs sniedza &quot;ienaidnieka balsij&quot;, kā toreiz tika sauktas ārvalstu radiostacijas, kas raidīja krievu valodā.

1991. gadā kopā ar Dmitriju Volčeku viņš nāca klajā ar ideju par Romāna Kaļiņina kandidatūru Krievijas prezidenta amatam no Libertāriešu partijas un Seksuālo minoritāšu asociācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://anticompromat.panchul.com/zhurnalisty/nehoroshbio.html|title=Антикомпромат. Нехорошев Григорий|website=anticompromat.panchul.com|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā pēc konflikta ar BBC vadību pilnībā pārgāja uz Krievijas presi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Bija viens no jaunā &quot;Megapoļis Ekspress&quot; dibinātājiem un redaktora vietnieks.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Žurnāla &quot;Ļica&quot; galvenais redaktors 1994.–1997. gadā un &quot;[[Nezavisimaja Gazeta]]&quot; informācijas nodaļas vadītājs 1997.–2000.

=== 21. gadsimts ===
2000. gada augustā iekļuva nepiederošiem slēgtā garnizona pilsētā [[Vidjajeva|Vidjajevā]], Krievijas [[Atomzemūdene|atomzemūdeņu]] bāzē.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://republic.ru/posts/23411|title=«Моментов, когда я проснулся знаменитым, было очень много»|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Bija ar nogrimušās zemūdenes &quot;[[Kursk (zemūdene)|Kursk]]&quot; apkalpes radiniekiem viņu tikšanās reizē ar prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]]. Ziņojumu par šīm dienām bija paredzēts publicēt 26. augustā. Taču šis &quot;Ņezavisimaja Gazeta&quot; numurs tā arī netika iespiests. Tika paziņots, ka tipogrāfijas iekārta ir salūzusi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tikai 8. septembrī ziņojums saīsinātā veidā tika publicēts maztirgotajā pielikumā “Ņezavisimoje vojennoje obozreņije”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ng.ru/navy/2000-09-08/3_vidaevo.html|title=Видяево печали нашей|website=www.ng.ru|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Žurnāla &quot;Delovaja hronika&quot; politikas nodaļas vadītājs (2000.–2002.),&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 2002. gada &quot;Stoļičnaja Večerņaja Gazeta&quot; notikumu sadaļas redaktors.

No 2003. līdz 2006. gadam žurnāla “Poļitičeskij žurnal” galvenā redaktora vietnieks. Šajā žurnālā viņš cita starpā rakstīja īsus pētījumus par Putina draugiem no kooperatīva “[[Ozero]]” un komercbankas “Rossija”, kā arī izpēti par Krievijas [[Skūtgalvji|skinhedu]] organizēto etnisko grautiņu saistību ar biznesa interesēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nisse.ru/articles/details.php?ELEMENT_ID=119120|title=Григорий Нехорошев, заместитель главного редактора «Политического журнала». Прибыль и ненависть. Часть первая|website=nisse.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 

Vietnes dp.ru ([[Zviedrija|Zviedrijas]] mediju koncerna &quot;Bonnier Business Press&quot;) galvenā redaktora vietnieks 2006.–2007. gadā.

Laikraksta &quot;[[Moskovskij korrespondent]]&quot; galvenais redaktors 2007.–2008. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2008. gada 12. aprīlī laikraksts publicēja izmeklēšanu par Vladimira Putina iespējamo nenovēršamo šķiršanos un viņa romānu ar slaveno krievu vingrotāju [[Aļina Kabajeva|Aļinu Kabajevu]]. Simtiem starptautisku mediju pārpublicēja šo ziņu. 14. aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] direktors [[Nikolajs Patruševs]] izsauca uz tikšanos laikraksta īpašnieku, miljardieri Aleksandru Ļebedevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.postimees.ee/1266882/grigori-nehorosev-oigus-teada|title=Grigori Nehorošev: õigus teada|website=Postimees|access-date=2026-06-22|date=2013-06-12|language=et}}&lt;/ref&gt;

2008. gada 18. aprīlī preses konferencē Itālijā, atbildot uz jautājumu par iespējamo šķiršanos, Putins sacīja: &quot;Man vienmēr ir bijusi negatīva attieksme pret tiem, kas ar kaut kādu gripainu degunu un erotiskām fantāzijām iejaucas citu cilvēku dzīvēs.&quot; Atsauce uz gripainu degunu radās tāpēc, ka pratināšanas laikā Ņehoroševam bija stipras iesnas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.golosameriki.com/a/dg-putin-private-estate/3268966.html|title=«Укол в больное место»: Кремль жестко реагирует на публикации о личной жизни Путина|last=Гальперович|first=Данила|website=ГОЛОС АМЕРИКИ|access-date=2026-06-22|date=2016-04-04|language=ru}}&lt;/ref&gt; Pēc tā Ņehoroševu sāka saukt par Putina personisko ienaidnieku.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsru.co.il/world/21jun2026/gr_202.html|title=В Риге умер российский журналист Григорий Нехорошев, &quot;личный враг Путина&quot; - NEWSru.co.il|website=NEWSru.co.il|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.9tv.co.il/item/254644|title=Умер &quot;личный враг Путина&quot; – &quot;смерть ужасно глупая&quot;|website=Девятый канал|access-date=2026-06-22|date=2026-06-21|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc publikācijai sekojošās &quot;Moskovskij korrespondent&quot; slēgšanas&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Ņehoroševs kādu laiku atradās ārzemēs, pie tam apgalvoja, ka laikraksta slēgšanai neesot nekāda sakara ar viņa publikāciju, bet tikai ar naudas grūtībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://graniru.org/Society/Media/m.135802.html|title=Грани.Ру: Издание газеты, сообщившей о разводе Путина, приостановлено|website=graniru.org|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Pēc dažiem gadiem viņš atkal atgriezās Krievijā.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/skonchalsya-zhurnalist-i-politicheskij-bezhenets-grigorij-nehoroshev|title=Скончался журналист и политический беженец Григорий Нехорошев: отравился грибами|website=PRESS.LV|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Tūlīt pēc tam, kad Putins paziņoja par šķiršanos, Ņehoroševs tika uzaicināts par laikraksta “Soveršenno Sekretno” galvenā redaktora vietnieku no 2013. līdz 2015. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.postimees.ee/1268350/grigoriy-nehoroshev-grazhdane-imeyut-pravo-znat-sluhi-o-prezidente|title=Григорий Нехорошев: граждане имеют право знать слухи о президенте|website=Rus.Postimees.ee|access-date=2026-06-22|date=2013-06-13|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krimas okupācija|Krimas]] [[Krimas okupācija|sagrābšanas]] viņš pameta Krieviju un devās uz Latviju, lai gan Krieviju turpināja apmeklēt. Krievijā dzīvo viņa pieaugušie bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13992446.html|title=Умер Гриша Нехорошев|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzturēšanās atļauju viņš saņēma par investīcijām nekustamajā īpašumā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

No Rīgas viņš kā ārštata komentētājs un komentētājs sadarbojās ar laikrakstiem &quot;Delovoj Peterburg&quot; (piederošu ''Bonner Business Press''), ''Soveršenno Sekretno'', [[Radio Brīvā Eiropa|Radio]] [[Radio Brīvā Eiropa|Svoboda]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/author/%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%B9-%D0%BD%D0%B5%D1%85%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%B5%D0%B2/rk-yqt|title=Григорий Нехорошев - Информация об авторе - Радио Свобода|website=www.svoboda.org|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas žurnālu 'Telegraf&quot; un laikrakstu [[Postimees]] (Igaunija), vietnē &quot;Moskvič&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moskvichmag.ru/author/nehorosh/|title=Григорий Нехорошев - Москвич Mag|access-date=2026-06-22|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; lasīja lekcijas par pētniecisko žurnālistiku Ļitovčina Radio un televīzijas institūtā (Maskava) un semināros Zviedrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.journalisten.se/nyheter/blogg-fran-grav-09-i-orebro/|title=BLOGG FRÅN GRÄV 09 I ÖREBRO|website=Journalisten|access-date=2026-06-22|date=2009-03-31|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; Publicēja virkni detektīvstāstu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tūlīt pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas atklāta iebrukuma Ukrainā]] parakstīja Latvijā dzīvojošo krievu protesta vēstuli, kurā Krievijas valdība bija nosaukta par &quot;ārprātīgu diktatūru&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vairak-neka-100-latvijas-krievu-atklata-vestule-nosoda-krievijas-agresiju|title=Vairāk nekā 100 Latvijas krievu atklātā vēstulē nosoda Krievijas agresiju|website=satori.lv|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā parādījās ziņa par viņa nāvi savā dzīvoklī&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; no kļūdaini identificētām [[Celmenes|celmenēm]] līdzīgām sēnēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Par šo nāves cēloni daži izteikuši šaubas, tai skaitā oficiāla paziņojuma trūkuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13993841.html|title=Памяти Григория Нехорошева|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|NEPLP]] 2026. gada maijā pieprasīja [[Google]] noņemt daļu meklēšanas rezultātu, kas attiecas uz Grigoriju Ņehoroševu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lumendatabase.org/notices/86271817|title=Government Request Removal Complaint to Google|website=lumendatabase.org|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Jau pirms tam, 2024. gadā Lietuvas radio un televīzijas padome un 2025. gadā [[Eiropas Komisija]] griezās ar šādiem pieprasījumiem, pamatojot to ar ES sankcijām pakļauto Krievijas masu informācijas līdzekļu pieminēšanu rezultātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/httpservice/retry/enablejs?sei=PpQ4au_-Gefl5NoPjuSAsQs|title=Google meklēšana|website=www.google.com|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
1993. gadā viņam tika piešķirta medaļa “Brīvās Krievijas aizstāvis”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yeltsin.ru/archive/act/35911/|title=Указ Президента от 6 мая 1993 года № 613 «О награждении медалью «Защитнику свободной России» »|website=Ельцин Центр|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:PSRS žurnālisti]]
[[Kategorija:Krievijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>dlzjbda4fgdrx6vmn747yav4wtcrawg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485516</id>
      <parentid>4485427</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T16:38:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <origin>4485516</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="15675" sha1="6aupu86sudvklyap0h92n8ay0rmdis1" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
| vārds        = Grigorijs Nehoroševs
| vārds_orig   = ''Григорий Иванович Нехорошев''
| attēls       = 
| image_size  =
| caption     =
| dz_gads = 1957
| dz_mēnesis = 5
| dz_diena = 5
| dz_vieta = [[Udeļnaja]], [[Ramenskas rajons]], [[Maskavas apgabals]], {{URS}}
| m_gads = 2026
| m_mēnesis = 6
| m_diena = 19
| m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}}
| pilsonība   = {{RUS}}
| education   =
| nodarbošanās = [[žurnālists]]
| family      =
| dzīvesbiedrs = 
| children    =
| URL         = 
| alma_mater  = [[Maskavas Valsts Universitāte]]
}}

'''Grigorijs Ņehoroševs''' ({{val|ru|Григорий Нехорошев}}, dzimis {{dat|1957|5|5}} Udeļnajā [[Maskavas apgabals|Maskavas apgabalā]], miris {{dat|2026|6|19}} [[Rīga|Rīgā]])&lt;ref name=&quot;:7&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/g-nekhoroshev.html|title=Grigorijs Nehoroševs —|website=www.russkije.lv|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; bija [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s žurnālists, kopš 2015. gada dzīvoja [[Emigrācija|emigrācijā]] [[Latvija|Latvijā]].

== Biogrāfija ==
Dzimis 1957. gada 5. maijā Udeļnajas ciemā Ramenskas rajonā Maskavas apgabalā, dzelzceļa inženieru ģimenē, bērnību pavadījis [[Balašiha|Balašihā]], kur viņa tēvs strādāja par stacijas priekšnieku.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Ņehoroševu interesēja [[radioamatierisms]], un viņa pirmās piezīmes Balašihas pilsētas laikrakstam bija veltītas citiem radioamatieriem un viņu hobijam. Arī vēlāk viņa vaļasprieks bija vecu radioaparātu remonts un kolekcionēšana.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lenizdat.ru/articles/1167453/|title=Умер журналист Григорий Нехорошев|website=ЛенИздат.ru|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:4&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://seva.ru/oborot/guests/?id=34|title=seva.ru - Севаоборот|website=seva.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

1984. gadā (pēc cita avota — 1979. gadā)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.labyrinth.ru/content/card.asp?cardid=48880|title=НЕХОРОШЕВ Григорий Иванович - Биография - БД &quot;Лабиринт&quot;|website=www.labyrinth.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; absolvēja [[Maskavas Valsts universitāte]]s Žurnālistikas fakultāti. Stažējās arī Rīgā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Laikraksta “Kņižnoje obozreņije” korespondents no 1984. līdz 1989. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://solzhenitsyn.ru/o_tvorchestve/articles/general/index.php?ELEMENT_ID=1482|title=Елена Чуковская. Вернуть Солженицыну гражданство СССР|website=solzhenitsyn.ru|access-date=2026-06-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/45451944/story/120123561/rip-zhurnalist-i-redaktor-grigoriy-nehoroshev-lichnyy-vrag-putina-otravilsya-v-rige-lozhnymi-opyatami|title=R.I.P. Журналист и редактор Григорий Нехорошев, &quot;личный враг Путина&quot;, отравился в Риге ложными опятами|last=Шаврей|first=Андрей|website=Delfi|access-date=2026-06-22|date=2026-06-20|language=ru}}&lt;/ref&gt; Neskatoties uz [[Mihails Gorbačovs|Mihaila Gorbačova]] apgalvojumiem par cenzūras atcelšanu, laikrakstam &quot;Knižnoje obozreņije&quot; nācās cīnīties ar cenzūru, tāpēc 1980. gadu beigās Ņehoroševs sāka sadarboties ar [[Latvijas Tautas fronte]]s laikrakstu &quot;[[Atmoda (laikraksts)|Atmoda]]&quot; un Rīgas laikrakstu &quot;[[Sovetskaja Molodjož]]&quot;, kur 1989. gadā cenzūra bija vājāka.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

Viņš sagatavoja vairākus reportāžas [[BBC]]. Par to viņš tika atlaists no darba ar pantu &quot;Nepietiekama kvalifikācija ieņemamajam amatam&quot;, kas tolaik nozīmēja, ka viņam tika aizliegts strādāt šajā profesijā. No 1988.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt; vai 1989.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://flb.ru/kompromat/1045/1.html|title=Биография FLB-Григорий Нехорошев|website=flb.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; gada Ņehoroševs bija BBC krievu valodas dienesta pastāvīgais Maskavas korespondents, bieži darbojās &quot;karstajos punktos&quot;.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

=== 1990. gadi ===
1991. gadā viņš kļuva par pirmo padomju žurnālistu, kas saņēma oficiālu [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Ārlietu ministrijas]] akreditāciju kā ārzemju (BBC) korespondents.

[[Augusta pučs|1991. gada 19.—21. augusta valsts apvērsuma]] mēģinājuma laikā viņš tiešraidē stāstīja no Baltā nama ([[Krievijas PFSR Augstākā padome|Krievijas PFSR Augstākās padomes]] ēkas). Pēc atbrīvošanas no [[Forosa]]s Mihails Gorbačovs stāstīja, ka izolācijā BBC viņam bijis svarīgs informācijas avots. Tāpēc viņš piekrita sniegt interviju Ņehoroševam. Šī bija pirmā intervija, ko PSRS vadītājs sniedza &quot;ienaidnieka balsij&quot;, kā toreiz tika sauktas ārvalstu radiostacijas, kas raidīja krievu valodā.

1991. gadā kopā ar Dmitriju Volčeku viņš nāca klajā ar ideju par Romāna Kaļiņina kandidatūru Krievijas prezidenta amatam no Libertāriešu partijas un Seksuālo minoritāšu asociācijas.&lt;ref name=&quot;:5&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://anticompromat.panchul.com/zhurnalisty/nehoroshbio.html|title=Антикомпромат. Нехорошев Григорий|website=anticompromat.panchul.com|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

1995. gadā pēc konflikta ar BBC vadību pilnībā pārgāja uz Krievijas presi.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Bija viens no jaunā &quot;Megapoļis Ekspress&quot; dibinātājiem un redaktora vietnieks.&lt;ref name=&quot;:4&quot; /&gt;

Žurnāla &quot;Ļica&quot; galvenais redaktors 1994.—1997. gadā un &quot;[[Nezavisimaja Gazeta]]&quot; informācijas nodaļas vadītājs 1997.—2000.

=== 21. gadsimts ===
2000. gada augustā iekļuva nepiederošiem slēgtā garnizona pilsētā [[Vidjajeva|Vidjajevā]], Krievijas [[Atomzemūdene|atomzemūdeņu]] bāzē.&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://republic.ru/posts/23411|title=«Моментов, когда я проснулся знаменитым, было очень много»|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Bija ar nogrimušās zemūdenes &quot;[[Kursk (zemūdene)|Kursk]]&quot; apkalpes radiniekiem viņu tikšanās reizē ar prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]]. Ziņojumu par šīm dienām bija paredzēts publicēt 26. augustā. Taču šis &quot;Ņezavisimaja Gazeta&quot; numurs tā arī netika iespiests. Tika paziņots, ka tipogrāfijas iekārta ir salūzusi.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt; Tikai 8. septembrī ziņojums saīsinātā veidā tika publicēts maztirgotajā pielikumā “Ņezavisimoje vojennoje obozreņije”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ng.ru/navy/2000-09-08/3_vidaevo.html|title=Видяево печали нашей|website=www.ng.ru|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

Žurnāla &quot;Delovaja hronika&quot; politikas nodaļas vadītājs (2000—2002),&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; 2002. gada &quot;Stoļičnaja Večerņaja Gazeta&quot; notikumu sadaļas redaktors.

No 2003. līdz 2006. gadam žurnāla “Poļitičeskij žurnal” galvenā redaktora vietnieks. Šajā žurnālā viņš cita starpā rakstīja īsus pētījumus par Putina draugiem no kooperatīva “[[Ozero]]” un komercbankas “Rossija”, kā arī izpēti par Krievijas [[Skūtgalvji|skinhedu]] organizēto etnisko grautiņu saistību ar biznesa interesēm.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nisse.ru/articles/details.php?ELEMENT_ID=119120|title=Григорий Нехорошев, заместитель главного редактора «Политического журнала». Прибыль и ненависть. Часть первая|website=nisse.ru|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Vietnes dp.ru ([[Zviedrija]]s mediju koncerna &quot;Bonnier Business Press&quot;) galvenā redaktora vietnieks 2006.—2007. gadā.

Laikraksta &quot;[[Moskovskij korrespondent]]&quot; galvenais redaktors 2007.—2008. gadā.&lt;ref name=&quot;:5&quot; /&gt;

2008. gada 12. aprīlī laikraksts publicēja izmeklēšanu par Vladimira Putina iespējamo nenovēršamo šķiršanos un viņa romānu ar slaveno krievu vingrotāju [[Aļina Kabajeva|Aļinu Kabajevu]]. Simtiem starptautisku mediju pārpublicēja šo ziņu. 14. aprīlī [[Krievijas Federālais drošības dienests|FSB]] direktors [[Nikolajs Patruševs]] izsauca uz tikšanos laikraksta īpašnieku, miljardieri Aleksandru Ļebedevu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.postimees.ee/1266882/grigori-nehorosev-oigus-teada|title=Grigori Nehorošev: õigus teada|website=Postimees|access-date=2026-06-22|date=2013-06-12|language=et}}&lt;/ref&gt;

2008. gada 18. aprīlī preses konferencē Itālijā, atbildot uz jautājumu par iespējamo šķiršanos, Putins sacīja: &quot;Man vienmēr ir bijusi negatīva attieksme pret tiem, kas ar kaut kādu gripainu degunu un erotiskām fantāzijām iejaucas citu cilvēku dzīvēs.&quot; Atsauce uz gripainu degunu radās tāpēc, ka pratināšanas laikā Ņehoroševam bija stipras iesnas.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.golosameriki.com/a/dg-putin-private-estate/3268966.html|title=«Укол в больное место»: Кремль жестко реагирует на публикации о личной жизни Путина|last=Гальперович|first=Данила|website=ГОЛОС АМЕРИКИ|access-date=2026-06-22|date=2016-04-04|language=ru}}&lt;/ref&gt; Pēc tā Ņehoroševu sāka saukt par Putina personisko ienaidnieku.&lt;ref name=&quot;:3&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsru.co.il/world/21jun2026/gr_202.html|title=В Риге умер российский журналист Григорий Нехорошев, &quot;личный враг Путина&quot; - NEWSru.co.il|website=NEWSru.co.il|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.9tv.co.il/item/254644|title=Умер &quot;личный враг Путина&quot; – &quot;смерть ужасно глупая&quot;|website=Девятый канал|access-date=2026-06-22|date=2026-06-21|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc publikācijai sekojošās &quot;Moskovskij korrespondent&quot; slēgšanas&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt; Ņehoroševs kādu laiku atradās ārzemēs, pie tam apgalvoja, ka laikraksta slēgšanai neesot nekāda sakara ar viņa publikāciju, bet tikai ar naudas grūtībām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://graniru.org/Society/Media/m.135802.html|title=Грани.Ру: Издание газеты, сообщившей о разводе Путина, приостановлено|website=graniru.org|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Pēc dažiem gadiem viņš atkal atgriezās Krievijā.&lt;ref name=&quot;:6&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://press.lv/post/skonchalsya-zhurnalist-i-politicheskij-bezhenets-grigorij-nehoroshev|title=Скончался журналист и политический беженец Григорий Нехорошев: отравился грибами|website=PRESS.LV|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Tūlīt pēc tam, kad Putins paziņoja par šķiršanos, Ņehoroševs tika uzaicināts par laikraksta “Soveršenno Sekretno” galvenā redaktora vietnieku no 2013. līdz 2015. gadam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.postimees.ee/1268350/grigoriy-nehoroshev-grazhdane-imeyut-pravo-znat-sluhi-o-prezidente|title=Григорий Нехорошев: граждане имеют право знать слухи о президенте|website=Rus.Postimees.ee|access-date=2026-06-22|date=2013-06-13|language=ru}}&lt;/ref&gt;

Pēc [[Krimas okupācija|Krimas]] [[Krimas okupācija|sagrābšanas]] viņš pameta Krieviju un devās uz Latviju, lai gan Krieviju turpināja apmeklēt. Krievijā dzīvo viņa pieaugušie bērni.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13992446.html|title=Умер Гриша Нехорошев|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Uzturēšanās atļauju viņš saņēma par investīcijām nekustamajā īpašumā.&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt;

No Rīgas viņš kā ārštata komentētājs un komentētājs sadarbojās ar laikrakstiem &quot;Delovoj Peterburg&quot; (piederošu ''Bonner Business Press''), ''Soveršenno Sekretno'', [[Radio Brīvā Eiropa|Radio]] [[Radio Brīvā Eiropa|Svoboda]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/author/%D0%B3%D1%80%D0%B8%D0%B3%D0%BE%D1%80%D0%B8%D0%B9-%D0%BD%D0%B5%D1%85%D0%BE%D1%80%D0%BE%D1%88%D0%B5%D0%B2/rk-yqt|title=Григорий Нехорошев - Информация об авторе - Радио Свобода|website=www.svoboda.org|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt; Latvijas žurnālu 'Telegraf&quot; un laikrakstu [[Postimees]] (Igaunija), vietnē &quot;Moskvič&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://moskvichmag.ru/author/nehorosh/|title=Григорий Нехорошев - Москвич Mag|access-date=2026-06-22|language=ru-RU}}&lt;/ref&gt; lasīja lekcijas par pētniecisko žurnālistiku Ļitovčina Radio un televīzijas institūtā (Maskava) un semināros Zviedrijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.journalisten.se/nyheter/blogg-fran-grav-09-i-orebro/|title=BLOGG FRÅN GRÄV 09 I ÖREBRO|website=Journalisten|access-date=2026-06-22|date=2009-03-31|language=sv-SE}}&lt;/ref&gt; Publicēja virkni detektīvstāstu.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

Tūlīt pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas atklāta iebrukuma Ukrainā]] parakstīja Latvijā dzīvojošo krievu protesta vēstuli, kurā Krievijas valdība bija nosaukta par &quot;ārprātīgu diktatūru&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://satori.lv/article/vairak-neka-100-latvijas-krievu-atklata-vestule-nosoda-krievijas-agresiju|title=Vairāk nekā 100 Latvijas krievu atklātā vēstulē nosoda Krievijas agresiju|website=satori.lv|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2026. gada jūnijā parādījās ziņa par viņa nāvi savā dzīvoklī&lt;ref name=&quot;:7&quot; /&gt; no kļūdaini identificētām [[Celmenes|celmenēm]] līdzīgām sēnēm.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:3&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:6&quot; /&gt; Par šo nāves cēloni daži izteikuši šaubas, tai skaitā oficiāla paziņojuma trūkuma dēļ.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nicolaitroitsky.livejournal.com/13993841.html|title=Памяти Григория Нехорошева|website=nicolaitroitsky.livejournal.com|access-date=2026-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

[[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome|NEPLP]] 2026. gada maijā pieprasīja [[Google]] noņemt daļu meklēšanas rezultātu, kas attiecas uz Grigoriju Ņehoroševu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://lumendatabase.org/notices/86271817|title=Government Request Removal Complaint to Google|website=lumendatabase.org|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Jau pirms tam, 2024. gadā Lietuvas radio un televīzijas padome un 2025. gadā [[Eiropas Komisija]] griezās ar šādiem pieprasījumiem, pamatojot to ar ES sankcijām pakļauto Krievijas masu informācijas līdzekļu pieminēšanu rezultātos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.com/httpservice/retry/enablejs?sei=PpQ4au_-Gefl5NoPjuSAsQs|title=Google meklēšana|website=www.google.com|access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Apbalvojumi ==
1993. gadā viņam tika piešķirta medaļa “Brīvās Krievijas aizstāvis”.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://yeltsin.ru/archive/act/35911/|title=Указ Президента от 6 мая 1993 года № 613 «О награждении медалью «Защитнику свободной России» »|website=Ельцин Центр|access-date=2026-06-22|language=ru}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


[[Kategorija:PSRS žurnālisti]]
[[Kategorija:Krievijas žurnālisti]]</text>
      <sha1>6aupu86sudvklyap0h92n8ay0rmdis1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Titus Welliver</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634605</id>
    <redirect title="Taituss Vellivers" />
    <revision>
      <id>4485451</id>
      <timestamp>2026-06-22T13:42:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taituss Vellivers]]</comment>
      <origin>4485451</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="idefj6my2pr28loh8nxsmfa9jnzpdo4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taituss Vellivers]]</text>
      <sha1>idefj6my2pr28loh8nxsmfa9jnzpdo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vellivers</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634606</id>
    <redirect title="Taituss Vellivers" />
    <revision>
      <id>4485452</id>
      <timestamp>2026-06-22T13:42:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taituss Vellivers]]</comment>
      <origin>4485452</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="idefj6my2pr28loh8nxsmfa9jnzpdo4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taituss Vellivers]]</text>
      <sha1>idefj6my2pr28loh8nxsmfa9jnzpdo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Welliver</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634607</id>
    <redirect title="Taituss Vellivers" />
    <revision>
      <id>4485453</id>
      <timestamp>2026-06-22T13:43:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taituss Vellivers]]</comment>
      <origin>4485453</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="idefj6my2pr28loh8nxsmfa9jnzpdo4" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taituss Vellivers]]</text>
      <sha1>idefj6my2pr28loh8nxsmfa9jnzpdo4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Relic poster.jpeg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>634608</id>
    <revision>
      <id>4485461</id>
      <timestamp>2026-06-22T14:21:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Relic]]'' plakāts. No: [[:en:File:Relic poster.jpeg]]</comment>
      <origin>4485461</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="118" sha1="ni8np18jklzhvsqau61k23f3aqijcun" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[Relic]]'' plakāts. No: [[:en:File:Relic poster.jpeg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>ni8np18jklzhvsqau61k23f3aqijcun</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Relic</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634609</id>
    <revision>
      <id>4485480</id>
      <timestamp>2026-06-22T15:06:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste | nosaukums = ''Relic'' | operators =  | attēls = Relic poster.jpeg | att_izm =  | paraksts =  | žanrs = šausmu filma | režisors = [[Natālija Ērika Džeimsa]] | producents =  | scenārijs =  | aktieri = * [[Emīlija Mortimera]] * [[Robina Nevina]] * [[Bella Hītkota]] | mūzika =  | oriģinālnos = ''Relic'' | studija =  | montāža =  | izplatītājs =  | izdošana = {{Filmas datums|2020|1|25|[[Sandensas kinofestivāls]]|2020|7...</comment>
      <origin>4485480</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2485" sha1="knre93rjgp5i1ftwlkyroll9dohddl0" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Relic''
| operators = 
| attēls = Relic poster.jpeg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = šausmu filma
| režisors = [[Natālija Ērika Džeimsa]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Emīlija Mortimera]]
* [[Robina Nevina]]
* [[Bella Hītkota]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Relic''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = 
| izdošana = {{Filmas datums|2020|1|25|[[Sandensas kinofestivāls]]|2020|7|3|ASV}}
| ilgums = 89 minūtes
| valsts = * {{AUS}}
* {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9072352/|title=Relic (2020) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|22}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Relic''''' ir [[2020. gads kino|2020. gada]] [[Austrālija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiska [[šausmu filma]], kuras režisore ir [[Natālija Ērika Džeimsa]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Emīlija Mortimera]], [[Robina Nevina]] un [[Bella Hītkota]].

Filma stāsta par gados veco Ednu, kura neizskaidrojamā kārtā pazūd, kā dēļ viņas meita un mazmeita steidzas uz ģimenes panīkušo māju.

Filmas ''Relic'' pirmizrāde notika {{Dat|2020|1|25|5=bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/sundance-2020-unveils-female-powered-lineup-taylor-swift-gloria-steinem-films-1259538/|title=Sundance Unveils Female-Powered Lineup Featuring Taylor Swift, Gloria Steinem, Abortion Road Trip Drama|last=Siegel|first=Tatiana|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-06-22|date=2019-12-04|language=en-US}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/relic|title=Relic {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/relic/|title=Relic Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}
[[Kategorija:2020. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Austrālijas filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]</text>
      <sha1>knre93rjgp5i1ftwlkyroll9dohddl0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485542</id>
      <parentid>4485480</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:00:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi......</comment>
      <origin>4485542</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2484" sha1="htmhfddyrocm3wkxcsxzspbxnc2hard" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums = ''Relic''
| operators = 
| attēls = Relic poster.jpeg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = šausmu filma
| režisors = [[Natālija Ērika Džeimsa]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Emīlija Mortimera]]
* [[Robina Nevina]]
* [[Bella Hītkota]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''Relic''
| studija = 
| montāža = 
| izplatītājs = 
| izdošana = {{Filmas datums|2020|1|25|[[Sandensas kinofestivāls]]|2020|7|3|ASV}}
| ilgums = 89 minūtes
| valsts = * {{AUS}}
* {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|2,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9072352/|title=Relic (2020) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|6|22}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''''Relic''''' ir [[2020. gads kino|2020. gada]] [[Austrālija]]s un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] psiholoģiska [[šausmu filma]], kuras režisore ir [[Natālija Ērika Džeimsa]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Emīlija Mortimera]], [[Robina Nevina]] un [[Bella Hītkota]].

Filma stāsta par gados veco Ednu, kura neizskaidrojamā kārtā pazūd, kā dēļ viņas meita un mazmeita steidzas uz ģimenes panīkušo māju.

Filmas ''Relic'' pirmizrāde notika {{Dat|2020|1|25|5=bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/news/general-news/sundance-2020-unveils-female-powered-lineup-taylor-swift-gloria-steinem-films-1259538/|title=Sundance Unveils Female-Powered Lineup Featuring Taylor Swift, Gloria Steinem, Abortion Road Trip Drama|last=Siegel|first=Tatiana|website=The Hollywood Reporter|access-date=2026-06-22|date=2019-12-04|language=en}}&lt;/ref&gt; Filma saņēma pozitīvu kritiķu novērtējumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/relic|title=Relic {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/relic/|title=Relic Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2020. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Austrālijas filmas]]
[[Kategorija:Šausmu filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Neatkarīgās filmas]]</text>
      <sha1>htmhfddyrocm3wkxcsxzspbxnc2hard</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:The Stranger 2025 film poster.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>634610</id>
    <revision>
      <id>4485488</id>
      <timestamp>2026-06-22T15:22:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]'' plakāts. No: [[:en:File:The Stranger 2025 film poster.jpg]]</comment>
      <origin>4485488</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="171" sha1="ngnggihch5ie0kltq2303rrmv3rvrlg" xml:space="preserve">== Kopsavilkums ==
Filmas ''[[L'Étranger (2025. gada filma)|L'Étranger]]'' plakāts. No: [[:en:File:The Stranger 2025 film poster.jpg]]
== Licence ==
{{Filmas plakāts}}</text>
      <sha1>ngnggihch5ie0kltq2303rrmv3rvrlg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Novitarga</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634611</id>
    <redirect title="Novi Targa" />
    <revision>
      <id>4485504</id>
      <timestamp>2026-06-22T16:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Treisijs</username>
        <id>347</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Novi Targa]]</comment>
      <origin>4485504</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24" sha1="57vvtwcmb5u5yk2m4u362g9xt4vlqka" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Novi Targa]]</text>
      <sha1>57vvtwcmb5u5yk2m4u362g9xt4vlqka</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Partija (apgabals)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634612</id>
    <revision>
      <id>4485525</id>
      <timestamp>2026-06-22T17:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <origin>4485525</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="918" sha1="7g2t79lnf8pe4im2lxyjaje793v85jo" xml:space="preserve">[[attēls:Persian empire 490bc Bactria.png|thumb|350px|Partijas apgabals (''Parthia'') 490. ɡadā p.m.ē.]]

'''Partija''', sākotnēji '''Partava''' (vecpersiešu valodā: 𐎱𐎼𐎰𐎺, ''Parθava''), ir vēsturisks apgabals [[Irāna]]s ziemeļaustrumu daļā.
 
== Vēsture ==
7. gadsimtā pirms mūsu ēras Partiju pakļāva [[mīdieši]], gadsimtu vēlāk [[Kīrs Lielais]] to padarīja par [[Ahemenīdu impērija]]s daļu. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras to iekaroja [[Aleksandrs Lielais]], pēc tam tā kļuva par [[Seleikīdu impērija]]s daļu. 

No 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam m.ē. tā bija [[Parta]]s lielvalsts kodols, pēc tam to pārvaldīja [[Sasanīdu impērija]]. 

== Literatūra ==
* Malcolm A. R. Colledge: ''The Parthians''. Thames and Hudson, London 1967, S. 15–25.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slstub}}

[[Kategorija:Irāna]]</text>
      <sha1>7g2t79lnf8pe4im2lxyjaje793v85jo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485535</id>
      <parentid>4485525</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T17:22:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <origin>4485535</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="972" sha1="j6p0i0lxuw844z0pigrwm3nu8i51p4m" xml:space="preserve">[[attēls:Persian empire 490bc Bactria.png|thumb|350px|Partijas apgabals (''Parthia'') 490. ɡadā p.m.ē.]]

'''Partija''', sākotnēji '''Partava''' (vecpersiešu valodā: 𐎱𐎼𐎰𐎺, ''Parθava''), ir vēsturisks apgabals [[Irāna]]s ziemeļaustrumu daļā, ko mūsdienās pamatā aizņem [[Semnānas ostāns]].
 
== Vēsture ==
7. gadsimtā pirms mūsu ēras Partiju pakļāva [[mīdieši]], gadsimtu vēlāk [[Kīrs Lielais]] to padarīja par [[Ahemenīdu impērija]]s daļu. 4. gadsimtā pirms mūsu ēras to iekaroja [[Aleksandrs Lielais]], pēc tam tā kļuva par [[Seleikīdu impērija]]s daļu. 

No 247. gada p.m.ē. līdz 224. gadam m.ē. tā bija [[Parta]]s lielvalsts kodols, pēc tam to pārvaldīja [[Sasanīdu impērija]]. 

== Literatūra ==
* Malcolm A. R. Colledge: ''The Parthians''. Thames and Hudson, London 1967, S. 15–25.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Slstub}}

[[Kategorija:Irāna]]</text>
      <sha1>j6p0i0lxuw844z0pigrwm3nu8i51p4m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Edo Kayembe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634613</id>
    <redirect title="Edo Kajembe" />
    <revision>
      <id>4485546</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:08:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Edo Kajembe]]</comment>
      <origin>4485546</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="r3dp1oewcvchi22o1l2yh9ubvqb312x" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Edo Kajembe]]</text>
      <sha1>r3dp1oewcvchi22o1l2yh9ubvqb312x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kajembe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634614</id>
    <redirect title="Edo Kajembe" />
    <revision>
      <id>4485547</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:08:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Edo Kajembe]]</comment>
      <origin>4485547</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="r3dp1oewcvchi22o1l2yh9ubvqb312x" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Edo Kajembe]]</text>
      <sha1>r3dp1oewcvchi22o1l2yh9ubvqb312x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kayembe</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634615</id>
    <redirect title="Edo Kajembe" />
    <revision>
      <id>4485548</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:10:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Edo Kajembe]]</comment>
      <origin>4485548</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" sha1="r3dp1oewcvchi22o1l2yh9ubvqb312x" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Edo Kajembe]]</text>
      <sha1>r3dp1oewcvchi22o1l2yh9ubvqb312x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kevin Castaño</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634616</id>
    <redirect title="Kevins Kastanjo" />
    <revision>
      <id>4485549</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:10:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kevins Kastanjo]]</comment>
      <origin>4485549</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="op5znhpdd6rssrvwe47btu2i8fjf39m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kevins Kastanjo]]</text>
      <sha1>op5znhpdd6rssrvwe47btu2i8fjf39m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kastanjo</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634617</id>
    <redirect title="Kevins Kastanjo" />
    <revision>
      <id>4485550</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:10:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kevins Kastanjo]]</comment>
      <origin>4485550</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="op5znhpdd6rssrvwe47btu2i8fjf39m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kevins Kastanjo]]</text>
      <sha1>op5znhpdd6rssrvwe47btu2i8fjf39m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Castaño</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634618</id>
    <redirect title="Kevins Kastanjo" />
    <revision>
      <id>4485551</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:11:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Kevins Kastanjo]]</comment>
      <origin>4485551</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" sha1="op5znhpdd6rssrvwe47btu2i8fjf39m" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Kevins Kastanjo]]</text>
      <sha1>op5znhpdd6rssrvwe47btu2i8fjf39m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ronwen Williams</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634619</id>
    <redirect title="Ronvens Viljamss" />
    <revision>
      <id>4485552</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:14:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ronvens Viljamss]]</comment>
      <origin>4485552</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="ma029qup7qui3twe1j7zx3l2295p730" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ronvens Viljamss]]</text>
      <sha1>ma029qup7qui3twe1j7zx3l2295p730</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Moïse Bombito</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634620</id>
    <redirect title="Moizs Bombito" />
    <revision>
      <id>4485553</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:14:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Moizs Bombito]]</comment>
      <origin>4485553</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="nt40myvhg5cmi6m6wjy8y0a3avd2b1t" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Moizs Bombito]]</text>
      <sha1>nt40myvhg5cmi6m6wjy8y0a3avd2b1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bombito</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634621</id>
    <redirect title="Moizs Bombito" />
    <revision>
      <id>4485554</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:14:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Moizs Bombito]]</comment>
      <origin>4485554</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="nt40myvhg5cmi6m6wjy8y0a3avd2b1t" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Moizs Bombito]]</text>
      <sha1>nt40myvhg5cmi6m6wjy8y0a3avd2b1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Smiletaxi2006/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>634622</id>
    <revision>
      <id>4485562</id>
      <timestamp>2026-06-22T18:41:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidots raksta melnraksts par Smile Taxi</comment>
      <origin>4485562</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8410" sha1="ihnn3nzumyw2m2rlg2ydl3igvl3dkws" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

{{Uzņēmuma infokaste 
| name          = Smile Taxi
| type          = Taksometru pakalpojumu zīmols
| foundation    = 2006. gads
| founder       = Aleksejs Ignatjevs
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = [[Latvija]]
| industry      = pasažieru pārvadājumi, taksometru pakalpojumi
| website       = [https://smiletaxi.lv smiletaxi.lv]
}}

'''Smile Taxi''' ir Latvijas taksometru pakalpojumu zīmols, kas darbojas Rīgā. Zīmols saistīts ar uzņēmēju Alekseju Ignatjevu un vairākiem Latvijas taksometru nozares uzņēmumiem, tostarp vēsturiski ar SIA &quot;Zelta bulta&quot; un SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēju sarakstā SIA &quot;Smile loģistika&quot; tika norādīta kā pakalpojuma sniedzējs lietotnei ''Smiletaxi.LV''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā Baltijas Starptautiskā akadēmija Alekseju Ignatjevu raksturoja kā Smile Taxi dibinātāju un Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju organizācijas LVTNDDO prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. 2009. gadā publicētā pētījumā par Latvijas līzinga tirgu SIA &quot;Zelta bulta&quot; bija norādīta kā uzņēmums, kas izmanto Smile Taxi zīmolu, darbojas pasažieru pārvadājumu un automašīnu nomas jomā un izmanto dzeltenas krāsas automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=8546 |title=Латвийский рынок лизинговых услуг в условиях экономического кризиса |publisher=The Baltic Course |date=2009-01-21 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Projektu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. Dienas Bizness 2010. gada septembrī ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu pabeigt bankrota procedūru, savukārt Aleksejs Ignatjevs norādīja, ka situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo zīmolu strādājot arī citas firmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma darbības veidi bija taksometru pakalpojumi un citi sauszemes pasažieru pārvadājumi; uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==

Smile Taxi pamatpakalpojums ir taksometru izsaukšana Rīgā, tostarp pakalpojumi privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma profils 1188.lv katalogā norāda diennakts darba laiku, bezmaksas tālruni un korporatīvo klientu apkalpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/katalogs/taxi-5830/sia-smile-taxi-913972 |title=SIA &quot;Smile Taxi&quot; |publisher=1188 uzņēmumu katalogs |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Autotransporta direkcijas publiskajā sarakstā kā reģistrēts tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs 2026. gadā norādīta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar reģistrācijas numuru 40203247135, juridisko adresi Rīgā, Stabu ielā 15 - 26, un lietotnes nosaukumu ''Smiletaxi.LV''. Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas datums Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē ir 2026. gada 19. jūnijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sarakstā redzams, ka agrāka SIA &quot;GRAB SOLUTIONS&quot; reģistrācija ar lietotnes nosaukumu ''Smile taxi'' tika anulēta 2025. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Drošība ==

2008. gadā Mixnews ziņoja, ka Smile Taxi pēc vairākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem nolēmis aprīkot automašīnas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām. Ziņā bija norādīts, ka apsardzes uzņēmums varētu sekot situācijai automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīt operatīvo brigādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>ihnn3nzumyw2m2rlg2ydl3igvl3dkws</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485564</id>
      <parentid>4485562</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:46:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <comment>precizejums</comment>
      <origin>4485564</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8389" sha1="d9glu1fgs82zkx9pci3tit5bd46k63l" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

{{Uzņēmuma infokaste 
| name          = Smile Taxi
| type          = Taksometru pakalpojumu zīmols
| foundation    = 2006. gads
| founder       = Aleksejs Ignatjevs
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = [[Latvija]]
| industry      = pasažieru pārvadājumi, taksometru pakalpojumi
| website       = [https://smiletaxi.lv smiletaxi.lv]
}}

Smile Taxi ir Latvijas taksometru pakalpojumu reģistrēts zīmols, kas darbojas Rīgā kopš 2026.g. Zīmols saistīts ar uzņēmēju Alekseju Ignatjevu un vairākiem Latvijas taksometru nozares uzņēmumiem, tostarp vēsturiski ar SIA &quot;Zelta bulta&quot; un SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēju sarakstā SIA &quot;Smile loģistika&quot; tika norādīta kā pakalpojuma sniedzējs lietotnei ''Smiletaxi.LV''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2026. Alekseju Ignatjevu raksturoja kā Smile Taxi dibinātāju un Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju organizācijas LVTNDDO prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. 2009. gadā publicētā pētījumā par Latvijas līzinga tirgu SIA &quot;Zelta bulta&quot; bija norādīta kā uzņēmums, kas izmanto Smile Taxi zīmolu, darbojas pasažieru pārvadājumu un automašīnu nomas jomā un izmanto dzeltenas krāsas automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=8546 |title=Латвийский рынок лизинговых услуг в условиях экономического кризиса |publisher=The Baltic Course |date=2009-01-21 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Projektu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. Dienas Bizness 2010. gada septembrī ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu pabeigt bankrota procedūru, savukārt Aleksejs Ignatjevs norādīja, ka situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo zīmolu strādājot arī citas firmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma darbības veidi bija taksometru pakalpojumi un citi sauszemes pasažieru pārvadājumi; uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==

Smile Taxi pamatpakalpojums ir taksometru izsaukšana Rīgā, tostarp pakalpojumi privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma profils 1188.lv katalogā norāda diennakts darba laiku, bezmaksas tālruni un korporatīvo klientu apkalpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/katalogs/taxi-5830/sia-smile-taxi-913972 |title=SIA &quot;Smile Taxi&quot; |publisher=1188 uzņēmumu katalogs |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Autotransporta direkcijas publiskajā sarakstā kā reģistrēts tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs 2026. gadā norādīta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar reģistrācijas numuru 40203247135, juridisko adresi Rīgā, Stabu ielā 15 - 26, un lietotnes nosaukumu ''Smiletaxi.LV''. Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas datums Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē ir 2026. gada 19. jūnijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sarakstā redzams, ka agrāka SIA &quot;GRAB SOLUTIONS&quot; reģistrācija ar lietotnes nosaukumu ''Smile taxi'' tika anulēta 2025. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Drošība ==

2008. gadā Mixnews ziņoja, ka Smile Taxi pēc vairākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem nolēmis aprīkot automašīnas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām. Ziņā bija norādīts, ka apsardzes uzņēmums varētu sekot situācijai automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīt operatīvo brigādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>d9glu1fgs82zkx9pci3tit5bd46k63l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485567</id>
      <parentid>4485564</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T18:59:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <origin>4485567</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12875" sha1="actgiyeibwkhs4b54qceq48hbapveqv" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

{{Uzņēmuma infokaste 
| name          = Smile Taxi
| type          = Taksometru pakalpojumu zīmols
| foundation    = 2006. gads
| founder       = Aleksejs Ignatjevs
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = [[Latvija]]
| industry      = pasažieru pārvadājumi, taksometru pakalpojumi
| website       = [https://smiletaxi.lv smiletaxi.lv]
}}

'''Smile Taxi''' ir Latvijas taksometru pakalpojumu zīmols, kas darbojas Rīgā. Zīmols saistīts ar uzņēmēju Alekseju Ignatjevu un vairākiem Latvijas taksometru nozares uzņēmumiem, tostarp vēsturiski ar SIA &quot;Zelta bulta&quot; un SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēju sarakstā SIA &quot;Smile loģistika&quot; tika norādīta kā pakalpojuma sniedzējs lietotnei ''Smiletaxi.LV''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2026. gadā Baltijas Starptautiskā akadēmija Alekseju Ignatjevu raksturoja kā Smile Taxi dibinātāju un Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju organizācijas LVTNDDO prezidentu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. No sākuma tas tika veidots kā atpazīstams Rīgas taksometru zīmols ar dzeltenas krāsas automašīnām un smaida simboliku. 2010. gadā publicētā informācijā tika norādīts, ka kopš dibināšanas 2006. gada decembrī Smile Taxi bija izpildījis vairāk nekā miljons pasūtījumu un noslēdzis vairāk nekā 100 līgumu ar uzņēmumiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/zinas/aktualitates/13197/smile-taxi-dzeltenie-taksometri-izveido-1-aprila-smaidu |title=&quot;Smile Taxi&quot; dzeltenie taksometri izveido 1. aprīļa smaidu |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-04-01 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem taksometru uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Šo iniciatīvu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;. Šīs zīmes mērķis bija palīdzēt Rīgas viesiem izvēlēties uzticamus taksometru pakalpojumu sniedzējus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Tajā pašā laikā Smile Taxi attīstīja arī savu publisko tēlu. 2010. gada 1. aprīlī uzņēmums rīkoja akciju &quot;Nākotne ar smaidu&quot;, kuras laikā no dzeltenajiem taksometriem tika izveidots liels smaida simbols. Akcijas mērķis bija pievērst uzmanību pozitīvisma nozīmei ekonomiski sarežģītā laikā, un Smile Taxi pārstāvis Aleksejs Ignatjevs šo akciju saistīja ar uzņēmuma nosaukumu, logotipu un dzelteno automašīnu krāsu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/zinas/aktualitates/13197/smile-taxi-dzeltenie-taksometri-izveido-1-aprila-smaidu |title=&quot;Smile Taxi&quot; dzeltenie taksometri izveido 1. aprīļa smaidu |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-04-01 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā ar Smile Taxi zīmolu saistītā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. 2010. gadā &quot;Dienas Bizness&quot; ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par SIA &quot;Zelta bulta&quot; bankrota procedūras pabeigšanu. Aleksejs Ignatjevs toreiz norādīja, ka šī situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo preču zīmi strādājot arī citi uzņēmumi, kas pārņēmuši klientus un saglabājuši zīmola vietu tirgū.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī Komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot; (reģistrācijas numurs 40103286121), kas darbojās taksometru un citu pasažieru sauszemes pārvadājumu jomā. Uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2011. gada nogalē Smile Taxi tika minēts starp Latvijas taksometru uzņēmumiem, kas bija sagatavojušies pārejai uz eiro un maksājumu pieņemšanai gan latos, gan eiro pēc Latvijas pievienošanās eirozonai 2014. gada 1. janvārī.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85487 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

COVID-19 pandēmijas laikā Smile Taxi savos pakalpojumos uzsvēra pasažieru un vadītāju drošību. Publiski pieejamā informācijā tika norādīts, ka uzņēmums ievēro Covid-19 drošības prasības un starp vadītāju un pasažieriem uzstāda aizsargekrānus, lai samazinātu inficēšanās risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://metataxi.lv/2022/08/11/smile-taxi/ |title=Smile Taxi - izsaukt taksometru |publisher=Metataxi.lv |date=2022-08-11 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzēju sarakstā tika iekļauta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar pakalpojuma nosaukumu Smiletaxi.LV.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;


== Pakalpojumi ==

Smile Taxi nodrošina taksometru pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem Rīgā un tās apkārtnē. Pakalpojumu var pieteikt pa tālruni, tiešsaistē vai izmantojot uzņēmuma digitālos risinājumus. Uzņēmums uztur diennakts dispečeru dienestu, kas pieņem pasūtījumus un palīdz risināt ar braucieniem saistītus jautājumus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiletaxi.lv/ |title=Smile Taxi Rīgā |publisher=Smile Taxi |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmuma pakalpojumu klāstā ir ikdienas pasažieru pārvadājumi, lidostas transfēri, pilsētas braucieni, starppilsētu braucieni, kā arī iepriekš pieteikti braucieni noteiktā laikā. Smile Taxi piedāvā arī sagaidīšanas pakalpojumu lidostā vai citā ierašanās vietā ar uzrakstu rokās, kas paredzēts biznesa partneriem, tūristiem un citiem klientiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiletaxi.lv/ |title=Smile Taxi Rīgā |publisher=Smile Taxi |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Atsevišķu pakalpojumu grupu veido specializētie pārvadājumi. Smile Taxi savā publiskajā piedāvājumā min bērnu pārvadājumus ar autokrēsliņiem, medicīniskos braucienus uz slimnīcām un klīnikām, taksometru pakalpojumus senioriem, mājdzīvnieku pārvadāšanu, kā arī pielāgotus pārvadājumus cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiletaxi.lv/ |title=Smile Taxi Rīgā |publisher=Smile Taxi |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Smile Taxi piedāvā arī papildu pakalpojumus, kas nav saistīti tikai ar parastu pasažieru pārvadājumu. Starp tiem ir personīgais šoferis uz vairākām stundām, kāzu transports, ekspress sūtījumu piegāde, pirkumu un nelielu preču piegāde, kā arī pakalpojums &quot;Nebrauc dzēris&quot;, kura ietvaros tiek nogādāts gan pasažieris, gan viņa automašīna.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiletaxi.lv/ |title=Smile Taxi Rīgā |publisher=Smile Taxi |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Uzņēmumiem Smile Taxi piedāvā korporatīvos līgumus, braucienu atskaites, rēķinus ar PVN, pēcapmaksu un iespēju sazināties ar uzņēmuma pārstāvi par braucienu organizēšanu un norēķiniem. Šis pakalpojumu virziens ir paredzēts uzņēmumiem, kuri regulāri izmanto taksometru darbinieku, klientu vai sadarbības partneru pārvadāšanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiletaxi.lv/ |title=Smile Taxi Rīgā |publisher=Smile Taxi |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;


== Drošība ==

2008. gadā, reaģējot uz atkārtotiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem, Smile Taxi paziņoja par drošības pasākumu ieviešanu savās automašīnās. Uzņēmuma automašīnas tika aprīkotas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām, lai nepieciešamības gadījumā apsardzes firma varētu operatīvi reaģēt uz incidentiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews.lv |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Tika norādīts, ka apsardzes firma pastāvīgi uzraudzīs situāciju Smile Taxi automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīs operatīvo brigādi uz notikuma vietu. Papildus tam Smile Taxi drošības dienests plānoja organizēt nakts patruļas, lai pārbaudītu taksometru stāvvietas un citas vietas, kur uzturas uzņēmuma automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews.lv |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

COVID-19 pandēmijas laikā Smile Taxi savos pakalpojumos uzsvēra pasažieru un vadītāju drošību. Publiski pieejamā informācijā tika norādīts, ka uzņēmums ievēro Covid-19 drošības prasības un starp vadītāju un pasažieriem uzstāda aizsargekrānus, lai samazinātu inficēšanās risku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://metataxi.lv/2022/08/11/smile-taxi/ |title=Smile Taxi - izsaukt taksometru |publisher=Metataxi.lv |date=2022-08-11 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>actgiyeibwkhs4b54qceq48hbapveqv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485570</id>
      <parentid>4485567</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:08:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <origin>4485570</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7942" sha1="kk86dbz6fcyr17v4wlr92ael3b49vmn" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

{{Uzņēmuma infokaste 
| name          = Smile Taxi
| type          = Taksometru pakalpojumu zīmols
| foundation    = 2006. gads
| founder       = Aleksejs Ignatjevs
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = [[Latvija]]
| industry      = pasažieru pārvadājumi, taksometru pakalpojumi
| website       = [https://smiletaxi.lv smiletaxi.lv]
}}

Smile Taxi ir Latvijas taksometru pakalpojumu zīmols, kas darbojas Rīgā kopš 2006. gada. Zīmols ir saistīts ar uzņēmēju Alekseju Ignatjevu un vairākām Latvijas taksometru nozares sabiedrībām, tostarp vēsturiski ar SIA &quot;Zelta bulta&quot;, SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot; un SIA &quot;Smile loģistika&quot;. 2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēju sarakstā SIA &quot;Smile loģistika&quot; tika norādīta kā pakalpojuma sniedzējs lietotnei ''Smiletaxi.LV''.{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}} 2026. gadā Baltijas Starptautiskā akadēmija Alekseju Ignatjevu raksturoja kā Smile Taxi dibinātāju un Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju organizācijas LVTNDDO prezidentu.{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}

== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. 2009. gadā publicētā pētījumā par Latvijas līzinga tirgu SIA &quot;Zelta bulta&quot; bija norādīta kā uzņēmums, kas izmanto Smile Taxi zīmolu, darbojas pasažieru pārvadājumu un automašīnu nomas jomā un izmanto dzeltenas krāsas automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=8546 |title=Латвийский рынок лизинговых услуг в условиях экономического кризиса |publisher=The Baltic Course |date=2009-01-21 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Projektu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. Dienas Bizness 2010. gada septembrī ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu pabeigt bankrota procedūru, savukārt Aleksejs Ignatjevs norādīja, ka situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo zīmolu strādājot arī citas firmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma darbības veidi bija taksometru pakalpojumi un citi sauszemes pasažieru pārvadājumi; uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==

Smile Taxi pamatpakalpojums ir taksometru izsaukšana Rīgā, tostarp pakalpojumi privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma profils 1188.lv katalogā norāda diennakts darba laiku, bezmaksas tālruni un korporatīvo klientu apkalpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/katalogs/taxi-5830/sia-smile-taxi-913972 |title=SIA &quot;Smile Taxi&quot; |publisher=1188 uzņēmumu katalogs |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Autotransporta direkcijas publiskajā sarakstā kā reģistrēts tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs 2026. gadā norādīta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar reģistrācijas numuru 40203247135, juridisko adresi Rīgā, Stabu ielā 15 - 26, un lietotnes nosaukumu ''Smiletaxi.LV''. Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas datums Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē ir 2026. gada 19. jūnijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sarakstā redzams, ka agrāka SIA &quot;GRAB SOLUTIONS&quot; reģistrācija ar lietotnes nosaukumu ''Smile taxi'' tika anulēta 2025. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Drošība ==

2008. gadā Mixnews ziņoja, ka Smile Taxi pēc vairākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem nolēmis aprīkot automašīnas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām. Ziņā bija norādīts, ka apsardzes uzņēmums varētu sekot situācijai automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīt operatīvo brigādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>kk86dbz6fcyr17v4wlr92ael3b49vmn</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485573</id>
      <parentid>4485570</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:12:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <comment>infokaste</comment>
      <origin>4485573</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7883" sha1="14dj2ottls5vad730gdho9p3w5vzr1t" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;


| name = Smiletaxi.LV
| type = Taksometru pakalpojumu zīmols
| foundation = 2006. gads
| founder = Aleksejs Ignatjevs
| location_city = [[Rīga]]
| location_country = [[Latvija]]
| industry = pasažieru pārvadājumi, taksometru pakalpojumi
| website = [https://smiletaxi.lv smiletaxi.lv]
}}

Smile Taxi ir Latvijas taksometru pakalpojumu zīmols, kas darbojas Rīgā kopš 2006. gada. Zīmols ir saistīts ar uzņēmēju Alekseju Ignatjevu un vairākām Latvijas taksometru nozares sabiedrībām, tostarp vēsturiski ar SIA &quot;Zelta bulta&quot;, SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot; un SIA &quot;Smile loģistika&quot;. 2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēju sarakstā SIA &quot;Smile loģistika&quot; tika norādīta kā pakalpojuma sniedzējs lietotnei ''Smiletaxi.LV''.{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}} 2026. gadā Baltijas Starptautiskā akadēmija Alekseju Ignatjevu raksturoja kā Smile Taxi dibinātāju un Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju organizācijas LVTNDDO prezidentu.{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}

== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. 2009. gadā publicētā pētījumā par Latvijas līzinga tirgu SIA &quot;Zelta bulta&quot; bija norādīta kā uzņēmums, kas izmanto Smile Taxi zīmolu, darbojas pasažieru pārvadājumu un automašīnu nomas jomā un izmanto dzeltenas krāsas automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=8546 |title=Латвийский рынок лизинговых услуг в условиях экономического кризиса |publisher=The Baltic Course |date=2009-01-21 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Projektu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. Dienas Bizness 2010. gada septembrī ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu pabeigt bankrota procedūru, savukārt Aleksejs Ignatjevs norādīja, ka situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo zīmolu strādājot arī citas firmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma darbības veidi bija taksometru pakalpojumi un citi sauszemes pasažieru pārvadājumi; uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==

Smile Taxi pamatpakalpojums ir taksometru izsaukšana Rīgā, tostarp pakalpojumi privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma profils 1188.lv katalogā norāda diennakts darba laiku, bezmaksas tālruni un korporatīvo klientu apkalpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/katalogs/taxi-5830/sia-smile-taxi-913972 |title=SIA &quot;Smile Taxi&quot; |publisher=1188 uzņēmumu katalogs |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Autotransporta direkcijas publiskajā sarakstā kā reģistrēts tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs 2026. gadā norādīta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar reģistrācijas numuru 40203247135, juridisko adresi Rīgā, Stabu ielā 15 - 26, un lietotnes nosaukumu ''Smiletaxi.LV''. Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas datums Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē ir 2026. gada 19. jūnijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sarakstā redzams, ka agrāka SIA &quot;GRAB SOLUTIONS&quot; reģistrācija ar lietotnes nosaukumu ''Smile taxi'' tika anulēta 2025. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Drošība ==

2008. gadā Mixnews ziņoja, ka Smile Taxi pēc vairākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem nolēmis aprīkot automašīnas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām. Ziņā bija norādīts, ka apsardzes uzņēmums varētu sekot situācijai automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīt operatīvo brigādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>14dj2ottls5vad730gdho9p3w5vzr1t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485574</id>
      <parentid>4485573</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T19:14:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <comment>Noņemts nepilns infokastes fragments</comment>
      <origin>4485574</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7588" sha1="p3t0xdspwj4zojsegqscb374r5zzt43" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

Smile Taxi ir Latvijas taksometru pakalpojumu zīmols, kas darbojas Rīgā kopš 2006. gada. Zīmols ir saistīts ar uzņēmēju Alekseju Ignatjevu un vairākām Latvijas taksometru nozares sabiedrībām, tostarp vēsturiski ar SIA &quot;Zelta bulta&quot;, SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot; un SIA &quot;Smile loģistika&quot;. 2026. gada 19. jūnijā Autotransporta direkcijas reģistrēto tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēju sarakstā SIA &quot;Smile loģistika&quot; tika norādīta kā pakalpojuma sniedzējs lietotnei ''Smiletaxi.LV''.{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}} 2026. gadā Baltijas Starptautiskā akadēmija Alekseju Ignatjevu raksturoja kā Smile Taxi dibinātāju un Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju organizācijas LVTNDDO prezidentu.{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}

== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. 2009. gadā publicētā pētījumā par Latvijas līzinga tirgu SIA &quot;Zelta bulta&quot; bija norādīta kā uzņēmums, kas izmanto Smile Taxi zīmolu, darbojas pasažieru pārvadājumu un automašīnu nomas jomā un izmanto dzeltenas krāsas automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=8546 |title=Латвийский рынок лизинговых услуг в условиях экономического кризиса |publisher=The Baltic Course |date=2009-01-21 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Projektu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. Dienas Bizness 2010. gada septembrī ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu pabeigt bankrota procedūru, savukārt Aleksejs Ignatjevs norādīja, ka situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo zīmolu strādājot arī citas firmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma darbības veidi bija taksometru pakalpojumi un citi sauszemes pasažieru pārvadājumi; uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pakalpojumi ==

Smile Taxi pamatpakalpojums ir taksometru izsaukšana Rīgā, tostarp pakalpojumi privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma profils 1188.lv katalogā norāda diennakts darba laiku, bezmaksas tālruni un korporatīvo klientu apkalpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/katalogs/taxi-5830/sia-smile-taxi-913972 |title=SIA &quot;Smile Taxi&quot; |publisher=1188 uzņēmumu katalogs |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Autotransporta direkcijas publiskajā sarakstā kā reģistrēts tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs 2026. gadā norādīta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar reģistrācijas numuru 40203247135, juridisko adresi Rīgā, Stabu ielā 15 - 26, un lietotnes nosaukumu ''Smiletaxi.LV''. Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas datums Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē ir 2026. gada 19. jūnijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sarakstā redzams, ka agrāka SIA &quot;GRAB SOLUTIONS&quot; reģistrācija ar lietotnes nosaukumu ''Smile taxi'' tika anulēta 2025. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Drošība ==

2008. gadā Mixnews ziņoja, ka Smile Taxi pēc vairākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem nolēmis aprīkot automašīnas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām. Ziņā bija norādīts, ka apsardzes uzņēmums varētu sekot situācijai automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīt operatīvo brigādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>p3t0xdspwj4zojsegqscb374r5zzt43</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485624</id>
      <parentid>4485574</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T21:29:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Smiletaxi2006</username>
        <id>131345</id>
      </contributor>
      <origin>4485624</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8530" sha1="8wj1wzkmjo5favzre3vdy6ztfjfx9sb" xml:space="preserve">{{Dalībnieka smilšu kaste}}&lt;!-- Ieteicams nedzēst šo rindiņu --&gt;

'''Smile Taxi''' ir Latvijas taksometru pakalpojumu zīmols, kas darbojas Rīgā kopš 2006. gada.&lt;ref name=&quot;smile_site&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://smiletaxi.lv/ |title=Smile Taxi Rīgā |publisher=Smile Taxi |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Latvijas Republikas Patentu valdes preču zīmju datubāzē ir atrodams ieraksts par preču zīmi ''SMILE TAXI'' ar numuru M-06-1927.&lt;ref name=&quot;lrpv_trademark&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://databases.lrpv.gov.lv/trademarks/M-06-1927 |title=Preču zīme SMILE TAXI, M-06-1927 |publisher=Latvijas Republikas Patentu valde |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Par zīmola dibinātāju publiski minēts uzņēmējs Aleksejs Ignatjevs.&lt;ref name=&quot;bsa&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://bsa.edu.lv/index.php/en/about-us/news/1966-meeting-with-industry-professionals.html |title=Meeting with industry professionals |publisher=Baltijas Starptautiskā akadēmija |date=2026-06-03 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Vēsturiski Smile Taxi darbība publiskajā telpā tikusi saistīta ar SIA &quot;Zelta bulta&quot;, bet vēlāk publiskajos reģistros ar zīmolu saistītās vienības ir arī SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot; un SIA &quot;Smile loģistika&quot;.&lt;ref name=&quot;db_neste&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://db.lv/zinas/neste-latvija-ierosina-maksatnespeju-pret-smile-taxi-161472 |title=Neste Latvija ierosina maksātnespēju pret Smile Taxi |publisher=Dienas Bizness |date=2009-10-20 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lursoft_jurmala&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;lursoft_logistika&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-logistika/40203247135 |title=Smile loģistika, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;


== Vēsture ==

Smile Taxi zīmols Latvijas taksometru tirgū parādījās 2006. gadā. 2009. gadā publicētā pētījumā par Latvijas līzinga tirgu SIA &quot;Zelta bulta&quot; bija norādīta kā uzņēmums, kas izmanto Smile Taxi zīmolu, darbojas pasažieru pārvadājumu un automašīnu nomas jomā un izmanto dzeltenas krāsas automašīnas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=8546 |title=Латвийский рынок лизинговых услуг в условиях экономического кризиса |publisher=The Baltic Course |date=2009-01-21 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2008. gadā Smile Taxi bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas saņēma &quot;Quality Taxi&quot; sertifikātu. Projektu ieviesa Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija kopā ar Taksometru pārvadātāju darba devēju organizāciju, lai izceltu pārvadātājus, kuru automašīnas un pakalpojumu kvalitāte atbilda noteiktiem standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infobaza.by/transport/1511.html |title=На рижских такси появился знак качества |publisher=ИнфоБаза.by |date=2008-07-17 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā Smile Taxi kopā ar Riga Taxi un Avoiss tika minēts starp trim Rīgas taksometru uzņēmumiem, kas saņēma tūristiem draudzīga taksometra zīmi &quot;Friendly to tourists&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worlds.ru/news/v_rige_pojavilis_druzheljubnye_k_tu.html |title=В Риге появились дружелюбные к туристам такси |publisher=WORLDS.RU |date=2009-08-18 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2009.–2010. gadā SIA &quot;Zelta bulta&quot; nonāca maksātnespējas procesā pēc degvielas tirgotāja SIA &quot;Neste Latvija&quot; pieteikuma. Dienas Bizness 2010. gada septembrī ziņoja, ka kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu pabeigt bankrota procedūru, savukārt Aleksejs Ignatjevs norādīja, ka situācija neietekmējot Smile Taxi darbību, jo ar šo zīmolu strādājot arī citas firmas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.db.lv/zinas/pabeidz-smile-taxi-ipasnieka-zelta-bulta-bankrota-proceduru-229398 |title=Pabeidz Smile Taxi īpašnieka Zelta bulta bankrota procedūru |publisher=Dienas Bizness |date=2010-09-29 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gada 14. aprīlī komercreģistrā tika reģistrēta SIA &quot;Smile Taxi Jūrmala&quot;. Saskaņā ar Lursoft datiem uzņēmuma darbības veidi bija taksometru pakalpojumi un citi sauszemes pasažieru pārvadājumi; uzņēmums tika likvidēts 2016. gada 1. augustā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/en/smile-taxi-jurmala/40103286121 |title=Smile Taxi Jūrmala, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, 40103286121 |publisher=Lursoft |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Preču zīme ==

Latvijas Republikas Patentu valdes preču zīmju datubāzē ir atrodams ieraksts par preču zīmi ''SMILE TAXI'' ar numuru M-06-1927.&lt;ref name=&quot;lrpv_trademark&quot; /&gt; Šis ieraksts apliecina, ka zīmols ir reģistrēts kā preču zīme Latvijas oficiālajā preču zīmju datubāzē.


== Pakalpojumi ==

Smile Taxi pamatpakalpojums ir taksometru izsaukšana Rīgā, tostarp pakalpojumi privātpersonām un korporatīvajiem klientiem. Uzņēmuma profils 1188.lv katalogā norāda diennakts darba laiku, bezmaksas tālruni un korporatīvo klientu apkalpošanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.1188.lv/katalogs/taxi-5830/sia-smile-taxi-913972 |title=SIA &quot;Smile Taxi&quot; |publisher=1188 uzņēmumu katalogs |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

Autotransporta direkcijas publiskajā sarakstā kā reģistrēts tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzējs 2026. gadā norādīta SIA &quot;Smile loģistika&quot; ar reģistrācijas numuru 40203247135, juridisko adresi Rīgā, Stabu ielā 15 - 26, un lietotnes nosaukumu ''Smiletaxi.LV''. Pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas datums Autopārvadātāju informatīvajā datu bāzē ir 2026. gada 19. jūnijs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt; Tajā pašā sarakstā redzams, ka agrāka SIA &quot;GRAB SOLUTIONS&quot; reģistrācija ar lietotnes nosaukumu ''Smile taxi'' tika anulēta 2025. gada 7. maijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.atd.lv/lv/re%C4%A3istr%C4%93tie-t%C4%ABmek%C4%BCvietnes-vai-mobil%C4%81s-lietotnes-pakalpojuma-sniedz%C4%93ji |title=Reģistrētie tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēji |publisher=Autotransporta direkcija |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

2010. gadā tika aprakstīts arī ar Smile Taxi saistīts pakalpojums &quot;Smile Baby Taxi&quot;, kas bija paredzēts ģimenēm ar bērniem. Pakalpojuma automašīnas bija aprīkotas ar bērnu autosēdeklīšiem, un tika piedāvāta arī bērnu pārvadāšana uz skolu, sporta nodarbībām vai bērnudārzu bez vecāku klātbūtnes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mammamuntetiem.lv/gimene-un-attiecibas/attiecibas-gimene/12363/visertakie-taksometra-pakalpojumi-gimenei-smile-baby-taxi |title=Visērtākie taksometra pakalpojumi ģimenei - &quot;Smile Baby taxi&quot; |publisher=Mammamuntetiem.lv |date=2010-02-09 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Drošība ==

2008. gadā Mixnews ziņoja, ka Smile Taxi pēc vairākiem uzbrukumiem taksometru vadītājiem nolēmis aprīkot automašīnas ar videonovērošanas kamerām un trauksmes pogām. Ziņā bija norādīts, ka apsardzes uzņēmums varētu sekot situācijai automašīnās un nepieciešamības gadījumā nosūtīt operatīvo brigādi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://mixnews.lv/latviya/2008/07/28/smile-taxi-pozabotitsya-o-nbsp-bezopasnosti/ |title=Smile Taxi позаботится о безопасности |publisher=Mixnews |date=2008-07-28 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Pāreja uz eiro ==

2013. gada nogalē, gatavojoties Latvijas pārejai uz eiro, The Baltic Course ziņoja, ka Free Taxi un Smile Taxi apliecinājuši gatavību pieņemt maksājumus gan latos, gan eiro pēc 2014. gada 1. janvāra.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.baltic-course.com/eng/transport/?doc=85646 |title=Latvian taxi companies fully prepared to accept both currencies after new year |publisher=The Baltic Course |date=2013-12-30 |access-date=2026-06-22}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]]
[[Kategorija:Taksometri]]
[[Kategorija:Transports Rīgā]]</text>
      <sha1>8wj1wzkmjo5favzre3vdy6ztfjfx9sb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mirzojans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634623</id>
    <redirect title="Arsens Mirzojans" />
    <revision>
      <id>4485580</id>
      <timestamp>2026-06-22T19:43:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Arsens Mirzojans]]</comment>
      <origin>4485580</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="sxi8g2qfv4wbvido8rdy7fdmnbjuw3u" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Arsens Mirzojans]]</text>
      <sha1>sxi8g2qfv4wbvido8rdy7fdmnbjuw3u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Topher Grace</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634624</id>
    <redirect title="Tofers Greiss" />
    <revision>
      <id>4485591</id>
      <timestamp>2026-06-22T20:10:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tofers Greiss]]</comment>
      <origin>4485591</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" sha1="nl3fkr0836ochgkrohvleab8iig5gha" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tofers Greiss]]</text>
      <sha1>nl3fkr0836ochgkrohvleab8iig5gha</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Faizulajevs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634625</id>
    <redirect title="Abosbeks Faizulajevs" />
    <revision>
      <id>4485597</id>
      <timestamp>2026-06-22T20:16:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Abosbeks Faizulajevs]]</comment>
      <origin>4485597</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="bkkr3l1wtvgljkcc9axfraa1u8lrvvi" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Abosbeks Faizulajevs]]</text>
      <sha1>bkkr3l1wtvgljkcc9axfraa1u8lrvvi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Heitons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634626</id>
    <redirect title="Barets Heitons" />
    <revision>
      <id>4485600</id>
      <timestamp>2026-06-22T20:19:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Barets Heitons]]</comment>
      <origin>4485600</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="28" sha1="5pm4mruiv0g3qd8exgzvpiuehqd6lxp" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Barets Heitons]]</text>
      <sha1>5pm4mruiv0g3qd8exgzvpiuehqd6lxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fersters</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634627</id>
    <redirect title="Taisons Fersters" />
    <revision>
      <id>4485602</id>
      <timestamp>2026-06-22T20:20:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Taisons Fersters]]</comment>
      <origin>4485602</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" sha1="9vxndjhsxeofpdyccscub6u1glf1hbe" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Taisons Fersters]]</text>
      <sha1>9vxndjhsxeofpdyccscub6u1glf1hbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Lazurīts/Rīgas 44. vidusskola</title>
    <ns>2</ns>
    <id>634628</id>
    <redirect title="Rīgas 44. vidusskola" />
    <revision>
      <id>4485609</id>
      <timestamp>2026-06-22T20:35:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lazurīts</username>
        <id>146948</id>
      </contributor>
      <comment>Lazurīts pārvietoja lapu [[Dalībnieks:Lazurīts/Rīgas 44. vidusskola]] uz [[Rīgas 44. vidusskola]]: Lapa ir gatava publiskošanai</comment>
      <origin>4485609</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="8evkhygdnh77j5lpsrzmbrv55ndusji" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rīgas 44. vidusskola]]</text>
      <sha1>8evkhygdnh77j5lpsrzmbrv55ndusji</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Holodne sonce</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634629</id>
    <revision>
      <id>4485637</id>
      <timestamp>2026-06-22T23:16:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: '''Holodne sonce''' ir ukraiņu rokgrupa, kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās Sony BMG Music Entertainment, Metal Mind, Moon Records, Atlantic Music, Tridens Records un «Країна Мрій».  Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «Кому Вниз» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās m...</comment>
      <origin>4485637</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="721" sha1="fxv8zq5udf4kkt24g0znq9nw1ozdazp" xml:space="preserve">'''Holodne sonce''' ir ukraiņu rokgrupa, kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās Sony BMG Music Entertainment, Metal Mind, Moon Records, Atlantic Music, Tridens Records un «Країна Мрій».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «Кому Вниз» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.</text>
      <sha1>fxv8zq5udf4kkt24g0znq9nw1ozdazp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485638</id>
      <parentid>4485637</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:16:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485638</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="756" sha1="bb6njihkjy2ie9wf2wwqo5r4ca8ugrd" xml:space="preserve">'''Holodne sonce''' ir ukraiņu rokgrupa, kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās Sony BMG Music Entertainment, Metal Mind, Moon Records, Atlantic Music, Tridens Records un «Країна Мрій».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «Кому Вниз» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>bb6njihkjy2ie9wf2wwqo5r4ca8ugrd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485640</id>
      <parentid>4485638</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:17:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485640</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="811" sha1="92snyfarljomq706qg0nqjbch7nmkiv" xml:space="preserve">'''Holodne sonce''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>92snyfarljomq706qg0nqjbch7nmkiv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485641</id>
      <parentid>4485640</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:18:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485641</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="846" sha1="1nnnkxlvs4vkfx3hwlsrz6yoi9fzhjx" xml:space="preserve">'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>1nnnkxlvs4vkfx3hwlsrz6yoi9fzhjx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485642</id>
      <parentid>4485641</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:19:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485642</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1442" sha1="njc7wqbcov2szj75e8zkupgv6qsnile" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Holodne Sonce''
| Attēls =
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]]&lt;br&gt;{{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], Ukraina
| Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій''
| Mlapa =
| Dalībnieki = * Vasils Gocko
* Artēmijs Jakovļevs
* Deniss Kovalenko
* Ihors Kuprijs
| Ainava =
}}

'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>njc7wqbcov2szj75e8zkupgv6qsnile</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485643</id>
      <parentid>4485642</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:20:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485643</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1404" sha1="8dath6r25d8jzz8aasce8xok9o98n84" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Holodne Sonce''
| Attēls = 
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]]
| Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Vasils Gocko
* Artēmijs Jakovļevs
* Deniss Kovalenko
* Ihors Kuprijs
| Ainava = 
}}

'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>8dath6r25d8jzz8aasce8xok9o98n84</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485644</id>
      <parentid>4485643</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:20:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485644</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1439" sha1="rw0qqh45714e63eczjhtal48giq6j10" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Holodne Sonce''
| Attēls = Kholodne_Sontse_band_photo_2026.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]]
| Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Vasils Gocko
* Artēmijs Jakovļevs
* Deniss Kovalenko
* Ihors Kuprijs
| Ainava = 
}}

'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.
[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>rw0qqh45714e63eczjhtal48giq6j10</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485645</id>
      <parentid>4485644</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:21:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485645</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1551" sha1="akdvsfr7pjcwr18abbll6m7kmnfhy2t" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Holodne Sonce''
| Attēls = Kholodne_Sontse_band_photo_2026.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]]
| Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Vasils Gocko
* Artēmijs Jakovļevs
* Deniss Kovalenko
* Ihors Kuprijs
| Ainava = 
}}

'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>akdvsfr7pjcwr18abbll6m7kmnfhy2t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485646</id>
      <parentid>4485645</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:21:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485646</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1592" sha1="bsjf3bmhvk0dr6s73kig50oe5xcs3lr" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Holodne Sonce''
| Attēls = Kholodne_Sontse_band_photo_2026.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]]
| Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Vasils Gocko
* Artēmijs Jakovļevs
* Deniss Kovalenko
* Ihors Kuprijs
| Ainava = 
| Vārds_orig = ХОЛОDНЕ СОНЦЕ
}}

'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Gocko.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>bsjf3bmhvk0dr6s73kig50oe5xcs3lr</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>4485647</id>
      <parentid>4485646</parentid>
      <timestamp>2026-06-22T23:22:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <origin>4485647</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1592" sha1="ecpawz0ht1t8s1rht4dcupqu3hrvzp0" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
| Vārds = ''Holodne Sonce''
| Attēls = Kholodne_Sontse_band_photo_2026.jpg
| Att_izm = 270
| Fons = grupa
| Vieta = {{flaga|Ukraina}} [[Ternopiļa]], [[Ukraina]]
| Žanrs = [[Alternatīvais roks]], [[poproks]], [[gotiskais roks]]
| Gadi = 2001—pašlaik
| Izdevējkompānija = ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'', ''Країна Мрій''
| Mlapa = 
| Dalībnieki = * Vasils Gocko
* Artēmijs Jakovļevs
* Deniss Kovalenko
* Ihors Kuprijs
| Ainava = 
| Vārds_orig = ХОЛОDНЕ СОНЦЕ
}}

'''Holodne sonce''' jeb '''ХОЛОDНЕ СОНЦЕ''' ir [[Ukraina|ukraiņu]] [[Rokmūzika|rokgrupa]], kas dibināta 2001. gadā. Grupas radošajā mantojumā ir 3 studijas albumi, 10 singli un 10 oficiāli videoklipi. Tā ir izdevusi ierakstus izdevniecībās ''Sony BMG Music Entertainment'', ''Metal Mind'', ''Moon Records'', ''Atlantic Music'', ''Tridens Records'' un «''Країна Мрій''».

Grupa vairākkārt piedalījusies vairāk nekā 15 festivālos, tostarp kopā ar grupu «''Кому Вниз''» pārstāvējusi Ukrainu Eiropas lielākajā gotiskās mūzikas festivālā ''Wave-Gotik-Treffen'' (2007. gada maijā). Tā ir arī galveno tēmu autore triloģijai ''Ninjas vs'', ko uzņēma amerikāņu kompānija ''Endlight Entertainment''.

Grupas dibinātājs un vokālists ir Vasils Hocko.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Ukrainas rokmūzika]]</text>
      <sha1>ecpawz0ht1t8s1rht4dcupqu3hrvzp0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ukrainas rokmūzika</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634630</id>
    <revision>
      <id>4485639</id>
      <timestamp>2026-06-22T23:16:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4485639</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Ukraiņu rokmūziķi</title>
    <ns>14</ns>
    <id>634631</id>
    <revision>
      <id>4485652</id>
      <timestamp>2026-06-22T23:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Votre Provocateur</username>
        <id>111653</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidota tukša lapa</comment>
      <origin>4485652</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="0" sha1="phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1" />
      <sha1>phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Apvienotais Saraksts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634632</id>
    <redirect title="Apvienotais saraksts" />
    <revision>
      <id>4485674</id>
      <timestamp>2026-06-23T03:49:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Apvienotais saraksts]]</comment>
      <origin>4485674</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="34" sha1="99ae2p3063116v5urf0awwdd35j8ko9" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Apvienotais saraksts]]</text>
      <sha1>99ae2p3063116v5urf0awwdd35j8ko9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634633</id>
    <redirect title="Džordže Simions" />
    <revision>
      <id>4485678</id>
      <timestamp>2026-06-23T03:57:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Džordže Simions]]</comment>
      <origin>4485678</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="31" sha1="1ghj5lhvi4a27efg5vpk3ai015dztt6" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Džordže Simions]]</text>
      <sha1>1ghj5lhvi4a27efg5vpk3ai015dztt6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vondrušova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>634634</id>
    <redirect title="Markēta Vondroušova" />
    <revision>
      <id>4485689</id>
      <timestamp>2026-06-23T04:51:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Markēta Vondroušova]]</comment>
      <origin>4485689</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" sha1="q4ppj5v2hotl7e9ilovk7v1xl6n40co" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Markēta Vondroušova]]</text>
      <sha1>q4ppj5v2hotl7e9ilovk7v1xl6n40co</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>